Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ka.

Atrasts vārdos (509):

Atrasts vārdu savienojumos (66):

Atrasts skaidrojumos (9997):

ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā.
Babļevas ezrs Ababļevas ezers Kaunatas pagastā.
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā.
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km.
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā.
kamenieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Kamenes" iedzīvotāji.
kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji.
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē.
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā.
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa.
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā.
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam.
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas.
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam.
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam.
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam.
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā.
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu.
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam.
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā.
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.).
Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis).
kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji.
eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji.
gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji.
gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji.
pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji.
Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski.
ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji.
kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji.
Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski.
Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants.
Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski.
Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski.
kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi.
čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
Algeti Aiza Mazajā Kaukāzā.
Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā.
kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji.
padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji.
plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji.
vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m.
Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā.
Ajaguza Ajageza - upe Kazahstānā.
Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā.
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants.
Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
Altamira Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem.
Alakols Alakels - ezers Kazahstānā.
Alakuls Alakels - ezers Kazahstānā.
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos.
Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs.
Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls.
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs.
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu.
Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā.
karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km.
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji.
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants.
kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats.
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji.
Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski.
Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski.
Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants.
Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants.
Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski.
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
Angola Angolas Republika (angļu vlodā "Angola") - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.).
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā.
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā.
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
Asticu ezers Antropovas ezers Kaunatas pagastā.
Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti.
Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
Hūrona Apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Klaucāni Apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Kalkūni Apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
Kazdanga Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs.
Jaunbērze Apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi.
Valdauči Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam.
Pociems Apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Ķeipene Apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs.
Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde".
Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Bisteri Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā.
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Celmraugciems Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Mazlapsas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Poķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Gropiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Maisēļi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Māli apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Muilēni apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Zilaiskalns apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā.
Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā.
Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā.
Kaļķis apdzīvota vieta (mazciems) Kalnciema pagastā.
Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
Vecciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā.
Griepciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Kurzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Līgciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Mazrūmene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Mustene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Līgas dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Rēzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Šķērsciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Tapilciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Valtermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā.
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Katvaru pagastā.
Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā.
Kannenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Tebras apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Vāģkalns apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Vecpils apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Ziemciems apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Cildi Apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā.
Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Galamuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Kalnansi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Leiši Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Pusgaldiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Līcīši Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Upēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Viekaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Apšuriņķis Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Liepnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Maisi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Mārtiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Stepes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Trekaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Tuteni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Veckalsnava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Rogs Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Aizdzire Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Dreģeļi Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Manuha Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Sprīvuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas.
Ermiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Gotlupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Jerlani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Ķelles Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Okani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Puļķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Pūzupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Uranaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Kalnapededze Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze.
Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Aizupieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Andrijova Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Audzeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Baltači Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Baltaiskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Bībelišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Vaive Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs.
Eži apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Lācīši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Rauši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā.
Aizpores Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā.
Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
Ruduļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Ķilkas apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
Vīģebi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
Zvaguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā.
Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Kupčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Niedras apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Romaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Samsonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Sīkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā.
Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalna pagastā.
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalncempju pagastā.
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā.
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Graizgališki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Grancova apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Grustiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ignatāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ivbuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kapčinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Krivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Krutaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kuklišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kungadruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Laurišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Logocki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Mazsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Mendriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Morkonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ruksišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Silagols apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Sleiži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Somukokts apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Ūda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā.
Mazplāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā.
Mazzante Apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā.
Žagariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas pagastā.
Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā.
Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā.
Stirbļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaplavas pagastā.
Geraņimova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Hmilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Ižori apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Karelova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Koškina apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Kručiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Kumalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Leitaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Murančiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Muša apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Ratnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Reļenki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Ribački apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Roviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Siliški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Sopuški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Stanoviški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Vortņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Zahariški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā.
Otrie Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā (agrāk — Kromoni).
Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā.
Mazbojas apdzīvota vieta (skrajciems) Kazdangas pagastā.
Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Atgoniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Baldeniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Baltica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Baltiņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Bindari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Borovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Buciniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Čaupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Caurumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Daudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dauguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dervaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dilbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dorotpole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Dubrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Evarti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Grabežiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Juhniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Juragova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Kačāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Karoliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Kokini Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Kurpnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Leiniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Lielindrica Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Livčāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Loņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Ļukati Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Lukštāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Nipaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Pakuliški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Paulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Peļniki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Podgurje Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Podži Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Prikšāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Raudaviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Ringi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Rukmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Silovi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Spalvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Spalviški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Stainiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Stalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Streiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Taulinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Trestiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Trušeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Vaičuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Vikaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Zarembovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Bangas Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Dvorišči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Gaiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Gandeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Gaspari Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Māliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Matulišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Novoseļci Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Rožupole Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Rusteiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Saulkrasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Smetani Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Teņki Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Upmale Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Upmalieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Varnaviči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Vecborne Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Veckaplava Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Zimaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Bergofa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Deņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Kauškaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Ladiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Ļesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Kalna Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Lejas Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Ņikitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Novosjolki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Ogurecka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Protiriha apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Pustoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Aleksandrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Blaževiči Apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā.
Kāņmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Aronieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Ramuļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Bancuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Borovaja Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Ciskāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Dundas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Kantinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Klementinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Krusti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Leimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Leimaniški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Mihalki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Mīzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Pauri Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Piertnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Romanovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Staudži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Sūļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Zīmeļovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Zirkova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Zjabki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā.
Astici Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta".
Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Asticu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Ababļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Akmenīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Antropova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Baranova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Batņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Bidzāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Bridiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Bukateņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Čerņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Dzerkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Gajeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Golišovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Graši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Idzepole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Izoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Jaunsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Kalinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Karpiņje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Katkovski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Labovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Lamaši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Leiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Lesinski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Malinovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Marguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Meški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Mihailovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Mozgi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Mukoni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Namjoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Novinka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Pārtova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Piliki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Pintāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Rozalina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Silvestrina Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Skadeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Šļakoti Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Spirgini Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Sprestišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Sprūževnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Vecsloboda Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Vilkakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Virvi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Zabeļje Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Vārzgūne Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Dārzciems Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Mičurinietis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
Varavīksne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
Celtnieks Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā.
Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
Gaujmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
Grīšļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
Miegupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
Segļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā.
Mežgaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kazdangas pagastā.
Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā.
Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā.
Ādžūni Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā.
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs.
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā.
Bojas Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža.
Vidsala Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs.
Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Kaiguciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Muitas apdzīvota vieta (vidējciems) Kalkūnes pagastā.
Ķeiši apdzīvota vieta (vidējciems) Kalupes pagastā.
Kandavas stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
Rūmene apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
Valdeķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā.
Rokaiži apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
Štakeldanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
Valāta apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā.
Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova.
Andžāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā 12 km no Krāslavas.
Priedes Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Tiegaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Jāņukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki.
Kareļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs.
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs.
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zemīte apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 14 km no Kandavas, pagasta centrs.
Cēre apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā, 9 km no Kandavas, pagasta centrs.
Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Kalnaziedi Apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi.
Sauši apdzīvota vieta (viensēta) Kalētu pagastā.
Robeždaugavas Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Sproģi Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Vilnīši Apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Aišēni Apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Katvaru pagastā.
Baujas apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Kandavas pagastā.
Abilīna apdzīvota vieta ASV (_Abilene_), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā.
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā.
Belvila Apdzīvota vieta ASV ("Arli"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ešlenda Apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Beloita Apdzīvota vieta ASV ("Beloit"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Koldvotera Apdzīvota vieta ASV ("Coldwater"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Korninga Apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Elkhārta Apdzīvota vieta ASV ("Elkhart"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Fridonija Apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gonzālisa Apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Hauarda Apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Džonsonsitija Apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kahului Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kailua Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kailua Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kāneohe Apdzīvota vieta ASV ("Kaneohe"), Havaju štatā, Honolulu salā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kapaa Apdzīvota vieta ASV ("Kapaa"), Havaju štatā, Kauai salā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Lakrosa Apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Luistona Apdzīvota vieta ASV ("Lewiston"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Menkeito Apdzīvota vieta ASV ("Mankato"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mērisvila Apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Mineapolisa Apdzīvota vieta ASV ("Minneapolis"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Nortona Apdzīvota vieta ASV ("Norton"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Osvīgo Apdzīvota vieta ASV ("Oswego"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Platsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Plattsburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sirakjūsa Apdzīvota vieta ASV ("Syracuse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bali Apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta.
Bancāni Apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā.
Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē.
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs.
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā.
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā.
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
Aleksejevka Apdzīvota vieta Kazahstānā, Akmolas apgabala ziemeļu daļā.
Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabalā.
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā.
Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabalā.
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra.
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos.
Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā.
Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā.
Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī.
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā.
Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā.
Kačanova Apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni.
Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā.
Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
Ačaivajama apdzīvota vieta Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļu daļā
Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble.
Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā.
Čermoza Apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota.
Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
Aiaisa apdzīvota vieta Namībijas dienvidos (_Ai-Ais_), Karasas reģionā.
Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu.
Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē.
Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju.
Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos.
Balasote Apdzīvota vieta Spānijā ("Balazote"), Kastīlijā-Lamančā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā.
Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers.
Apenīšu ezers Apeineišu ezers Kalniešu pagastā.
Apinīšu ezers Apeineišu ezers Kalniešu pagastā.
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
grīnpīss apkārtējās vides aizsardzības organizācija, dibināta 1971. g. Kanādā.
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m.
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
Rietumrumānijas kalni Apuseni, Karpatu kalnu sistēmas daļa.
Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
Ankora Apvidus Kambodžas rietumu daļā ("Angkor") ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām.
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu.
taranči Ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā.
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts.
kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta.
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m.
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām.
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā.
dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu.
Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo.
Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti.
Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km.
Skaistas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Skaistas pagasta ziemeļu daļā tika nodibināts tagadējais Skaistas pagasts, bet dienvidu daļā izveidots Kalniešu pagasts.
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni.
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela.
Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
Benfas nacionālais parks atrodas Albertas provincē, Kanādā, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu.
Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu.
Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega.
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem.
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km.
Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m.
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%.
Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs.
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens.
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā.
Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m.
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m.
Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien".
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m).
Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta.
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns.
Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe.
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti.
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers.
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m.
Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs.
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē.
Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā.
Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m.
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m.
Mazā Kabīlija atrodas Kabīlijas austrumu daļā, augstums līdz 2004 m (Babora masīvs).
Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni).
Sekvoju nacionālas parks atrodas Kalifornijas štatā, ASV, izveidots 1890. g., platība - 1635 km^2^.
Žagaru ūdenskrātuve atrodas Kalna pagastā, platība — \~1,5 ha.
Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka).
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas.
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas.
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru.
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m.
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam.
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m.
Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija.
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m.
Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m.
Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni.
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m.
Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m.
Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska.
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km.
Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga.
Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā.
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu.
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni.
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā.
Deņevas ezers atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 13,6 ha; Deņevo.
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi.
Kronoku pussala atrodas Krievijā, Kamčatkas pussalas austrumos, starp Kronoku un Kamčatkas līci.
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha.
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra.
Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi.
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers.
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe.
Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha.
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^.
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m.
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m.
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta.
Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples.
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas.
Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo.
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras.
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers.
Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs.
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers.
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām.
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
Teides nacionālais parks atrodas Spānijā, Kanāriju Salās, izveidots 1954. g., platība - 190 km^2^.
Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m).
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES.
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
Bauju dīķis atrodas Tukuma novada Kandavas pagastā, platība - 7,4 ha.
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers.
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti.
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas.
Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
Gerlaha smaile augstākā virsotne (2655 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. "Gerlachovsky štit"), Tatros, ietilpst Tatru nacionālā parka teritorijā.
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili.
Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
Bandeira Augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē ("Pico da Bandeira") un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci.
Kailaša kalns augstākā virsotne Kailaša kalnu grēdā, augstums — 6714 m
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
Ausangate Augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos, Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m.
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2.
Grintoveca kalns augstākā virsotne Karavanki grēdā Austrumalpos, uz Austrijas un Slovēnijas robežas, augstums - 2558 m.
Kotaimalajs Augstākā virsotne Kardamona kalnmos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m.
Karligtaga kalns augstākā virsotne Karligtaga grēdā, augstums — 4925 m.
Dibrars Augstākā virsotne Kaspijas Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 2206 m vjl.
Matagalsa kalns augstākā virsotne Katalonijas kalnos, augstums - 1894 m.
Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m.
Agepsta augstākā virsotne Lielā Kaukāza Gagras grēdā, Abhāzijas ziemeļrietumos, augstums - 3256 m.
Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m.
Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m.
Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m.
Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m.
Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m.
Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m.
Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m.
Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m.
Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m.
Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m.
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu.
Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi.
Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas.
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā, Krievijā, Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums.
Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži.
Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi.
Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu.
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
kaijēnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijēni" iedzīvotāji.
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants.
Kolups Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Kalupe" nosaukuma variants.
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums.
Birkeneļi Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" nosaukuma variants.
Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums.
aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji.
Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants.
aizupnieki Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupnieki" iedzīvotāji.
Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji.
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants.
Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants.
Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants.
bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji.
Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants.
Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants.
Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski.
Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants.
Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants.
Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski.
pūdānieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdāni" iedzīvotāji.
Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants.
Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji.
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi.
Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas.
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h.
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe.
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju.
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
khmeru valoda austroaziātu valodu saimes monu-khmeru valodu grupas valoda, oficiālā valoda Kambodžā, lieto modificētu indiešu rakstu.
Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi.
Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā.
sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli.
Azadkašmīra Autonoma pavalsts Pakistānā ("Azad Kashmir"), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.).
Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas.
Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas.
Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.).
Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.).
Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.).
Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.).
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni.
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju.
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots.
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums.
Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos.
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi.
kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums.
kadzieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji.
kaģieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji.
kalnciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" iedzīvotāji.
Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils.
Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā.
Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti.
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
Baltiešu veterānu līga baltiešu kara veterānu organizācija Kanādā, nodibināta 1977. g.
Baltija Baltijas ezers - Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
Saltors Baltors, šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē.
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā.
Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants.
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants.
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums.
kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji.
Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants.
kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji.
kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji.
katlesieši Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
katlešnieki Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji.
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā.
tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu.
Baltu ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
Balticas ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā.
Bullīšu ezers Bancānu ezers Kalna pagastā.
duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem.
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs.
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
Batambanga Batdambana - pilsēta Kambodžā.
THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs.
Baujas dīķis Bauju dīķis Kandavas pagastā.
kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji.
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas.
Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā.
Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā.
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
kaijenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji.
Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m.
līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji.
Bezingi Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā.
Ullučirons Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā.
Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m.
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst.
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru.
Alakels Beznoteksāļezers Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās; Alakols; Alakuls.
Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā, atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību.
Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs.
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda.
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi.
Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos.
Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni.
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems.
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems.
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde.
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi.
Kalkūnes muižas pusmuiža Birkeneļu muiža Kalkūnes pagastā.
Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m.
Boforta Boforta lielieplaka - Kanādas lielieplakas nosaukums līdz 1967. g.
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru).
Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
Bojas Boju pilskalns - Rinku pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā.
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
Uzeņa Boļšojuzeņa - upe Krievijā un Kazahstānā.
Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas.
Brankužu Brankužu ezers - Brenkūžu ezers Katvaru pagastā.
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem.
Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
kapelnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
kapeļnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji.
kalnsētnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" iedzīvotāji.
Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta (malajiešu val. "Bandar Seri Begawan"), atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā.
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama).
disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess).
Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe.
buruši Buriški - tauta Kašmiras ziemeļos.
veršiki Buriški - tauta Kašmiras ziemeļos.
kanduņēnieši Burtnieku novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Kalnduņēni" iedzīvotāji.
kalnārieši Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāres" iedzīvotāji.
Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā.
Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.).
butānieši Butānas Karalistes pamatiedzīvotāji.
Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā.
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
Celma ezers Celmu ezers Kalvenes pagastā.
Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m.
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
kaulēnieši Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Kauļi" iedzīvotāji.
Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
Kaļvīši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļveiši" kļūdains nosaukuma variants.
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas.
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
hačiks Cilvēks no Kaukāza.
kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu.
Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga.
Čada Čadas Republika — valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Tchad"), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru.
bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji.
tjami Čami - tautība Vjetnamā un Kambodžā.
Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā.
K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas.
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini.
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni.
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha.
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus.
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus.
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu.
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki.
ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži.
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi.
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi.
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi.
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi.
Vidusāzijas dungani daļa dunganu, kas dzīvo Kirgizstānā un Kazahstānā.
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas.
Dānija Dānijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā "Danmark"), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (t. sk. 2 autonomi - Grenlane un Fēru salas), robežojas ar Vāciju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru, bet ar Zviedriju savieno tilts pāri Ēresuna (Zunda) šaurumam.
Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra.
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts.
Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums.
Daņilovkas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā.
Daņilovas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā.
Anholta Dāņu sala Kategata vidū ("Anholt"), platība - 22 kvadrātkilometri, \~170 iedzīvotāju, bāka un meteostacija.
Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi.
Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m.
Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti.
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa.
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas.
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā.
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera.
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste.
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā.
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km.
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
berķenelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" (agrāk "Berķenele") iedzīvotāji.
birkinelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" iedzīvotāji.
dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
jeruzalemieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Jerusalimka" (senāk - "Jeruzaleme") iedzīvotāji.
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji.
piļušinieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Piļušina" iedzīvotāji.
romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji.
ķeisenieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji.
podānieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Podāni" iedzīvotāji.
salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji.
samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji.
somukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Somukakts" iedzīvotāji.
stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits).
heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12.
Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā.
kappuķes Dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā.
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss.
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε).
ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms.
Deņevo Deņevas ezers Kastuļinas pagastā.
Nesu dīķis Desas dīķis Kabiles pagastā.
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags.
Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā.
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju.
ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji.
Kalleten Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta bijušais nosaukums.
diždrodzenieki Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Diždroga" iedzīvotāji.
Tāšu Padure Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas “Kalvene” bijušais nosaukums.
bojenieki Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Bojas" iedzīvotāji.
katrīnieši Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji.
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā.
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu.
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām.
Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Duki di Kašiasa Djū de Kaksija, pilsēta Brazīlijā.
Kamjanka Dņepras Kamjanka - Kamjanka-Dņiprovska, pilsēta Ukrainā.
kaķenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji.
katrīnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnas" iedzīvotāji.
kalnapluņķenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapluņķi" iedzīvotāji.
tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā.
vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija).
Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.).
Rozo Dominikas galvaspilsēta (fr. val. "Roseau"), osta Karību jūras krastā, 16600 iedzīvotāju (2007. g.).
Donotpoles Donotpoles ezers - Dorotpoles ezers Kalniešu pagastā.
Sila ezers Dorotpoles ezers Kalniešu pagastā.
Dausona Dosona - pilsēta Kanādā.
Dousona Dosona - pilsēta Kanādā.
Dvala Duala - pilsēta Kamerūnā.
dueli Duali - tauta Kamerūnā.
dvali Duali - tauta Kamerūnā.
bakumdi Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts.
balongi Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts.
ngolo Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts.
bakoki Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts.
baneni Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts.
jambeti Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts.
bakviri Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
isubi Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
mboko Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
pongo Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
balundi Dualu tautas grupa Kamerūnā.
basi Dualu tautas grupa Kamerūnā.
Dubina Dubinka, ezers Kaplavas pagastā.
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
Lazdānu strauts Dubnas pietekas Kalupes paralēls nosaukums tās lejtecē.
Dubļu ezers Dubuļu ezers Kastuļinas pagastā.
Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
kaļķenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" iedzīvotāji.
Kaļķmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" bijušais nosaukums.
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi.
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Katvaru un Limbažu pagastā.
katriņnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji.
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
kaperkrūms Dzeloņainais kaperi, puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā).
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni".
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
Upesmuižas dzirnavezers Dzirnavu ezers Kabiles pagastā.
Pusgaldiņu dzirnavezers Dzirnavu ezers Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta.
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru).
Djerema Džerema - upe Kamerūnā.
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte.
Enohs ebreju mitoloģijā - viens no Ādama pēctečiem, Kaina vecākais dēls, kura vārdā Kains nosauca jaunuzcelto pilsētu.
Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju.
refaīmi Ebreju mitoloģijā - vissenākie Kanaānas zemes iedzīvotāji, kas Bībelē raksturoti kā milži, kam piemitis ārkārtējs spēks.
Megrēlijas grēda Egrisas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē.
Kuks Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kaukete) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību grupas - ogdoādes.
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
Konventa sēta ēku komplekss Rīgā, Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā starp Kalēju un Skārņu ielu, kopējā platība - 260 kvadrātmetri.
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
kenga Elektriskais atskaldāmais āmurs (angļu "Kangoo").
Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe.
Emba Embi - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Eničku ezers Eniķu ezers Kaunatas pagastā.
Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Katriņa Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Katrīna" bijušais nosaukums.
kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos.
Irtišska Ertisa - apdzdzīvota vieta Kazahstānā.
Isika Esika, pilsēta Kazahstānā.
Jesiļa Esila, pilsēta Kazahstānā.
Ustjkamenogorska Eskemena - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā.
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā.
Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru jārv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
fizostigmīns Ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga t. sauc. Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā.
Kalviši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaļvīši" nosaukuma variants.
Pertoška Ezers Aglonas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11, 8 ha; Pertošeka ezers; Pertoškas ezers; Pertošu ezers.
Markakels Ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m.
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis.
Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers.
Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers.
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu.
Deguta ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība - 3 ha.
Peļušinas ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 4,8 ha; Pelečinas ezers; Pelečina ezers.
Mazais Kalupes ezers ezers Augšdaugavas novada Kalupes pagastā, platība - 110 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 9,8 m; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Ķeišu ezers.
Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers.
Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers.
Aterezers Ezers Austrijā ("Atter See"), Augšaustrijā, Zalckammergūta masīvā 467 m vjl., platība - 4680 ha, dziļums - līdz 171 m; Kammerezers.
Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs.
Kalnis Ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers.
Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers.
Sasikkels Ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā.
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha.
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers.
Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers.
Kaļveits Ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers.
Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers.
Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers.
Jaunarāju ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība - 2,8 ha.
Podnieku ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 10 ha, iztek Tebra; Rušķu ezers.
Celmu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 3,9 ha; Celma ezers.
Kapeņu ezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 2,8 ha; Kapenes ezers.
Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers.
Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers.
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers.
Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Ombergu ezers; Omberģis.
Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu.
Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers.
Ērmītes ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, dabas lieguma "Kaušņu purvs" teritorijā, platība — 2,2 ha.
Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha.
Urvas ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 2,9 ha; Urvu ezers.
Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers.
Bancānu ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 12,5 ha; Bullīšu ezers.
Pīļu ezers ezers Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - <1 ha.
Baltezers Ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m.
Karietes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Kamtes ezers.
Leimaņu ezers ezers Kaives pagastā, platība — 19,3 ha; Leimanis; Spilvenu ezrs; Spilvēnu ezers.
Kaives ezers ezers Kaives pagastā, platība — 4,1 ha.
Ceriņu ezers ezers Kalkūnes pagastā, platība - 4,1 ha.
Višķeru ezers ezers Kalkūnes pagastā, platība - 5,7 ha, dziļums - līdz 6,3 m.
Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers.
Seiļu ezers ezers Kalupes pagastā, platība - 17 ha.
Tīdu ezers ezers Kalvenes pagastā, 103,2 m vjl., platība - 30,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, aizaugums - neliels.
Vārdenes ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,1 ha; Vardene; Vārdene; Vardenes ezers; Vardes ezers.
Vecvagaru ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,2 ha.
Ģēģeru ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 5 ha; Ģēģera ezers.
Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja.
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu.
Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe.
Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā.
Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers.
Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu.
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m.
Manitobas ezers ezers Kanādā (angļu val. “Lake Manitoba”), Manitobas provinces dienvidu daļā, 248 m vjl., platība — 4700 kvadrātkilometru, garums — 193 km, platums — līdz 40 km, lielākais dziļums — 20 m.
Vinipegs Ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipeg"), 217 m vjl., platība - 24300 kvadrātkilometru, garums - 436 km, platums - līdz \~100 km, lielākais dziļums - 36 m.
Vinipegosiss Ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipegosis"), 252 m vjl., platība - 5400 kvadrātkilometru, garums - 195 km, lielākais dziļums - 12 m.
Greitsleivleiks Ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers.
Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
Teteriņu ezers ezers Kandavas pagastā, platība - <1 ha.
Rūmenes ezers ezers Kandavas pagastā, platība — <1 ha.
Lapsēnu ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,2 ha.
Skujiņa ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,4 ha.
Glušaks ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,7 ha; Glušaka ezers.
Meiruļa ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 10,9 ha; Meirlas ezers; Meirļa ezers; Mereļu ezers.
Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; Lapsenku ezers; Lapsenu ezers.
Melnais ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2,2 ha.
Ustabnieku ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 3,9 ha.
Kustarkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,6 h, dziļums - līdz 3,4 m.
Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers.
Jegorovas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība — 2 ha.
Sladkoje ezers Kastuļinas pagastā, platība — 2,8 ha; Sladkova ezers.
Kurgaldžins Ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram.
Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
Zaisans Ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m.
Umbezers Ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā.
Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers.
Kāšūns Ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers.
Ustubnīks Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers.
Maču ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1 ha.
Deģeru ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,6 ha.
Zīmeļs Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,8 ha; Ziemeļu ezers; Zimeļu ezers.
Dziļais ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 11,6 ha.
Purva ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha.
Rinģis Ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers.
Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 3,6 ha.
Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers.
Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers.
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,9 ha.
Mazais Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 1,8 ha; Silava ezers.
Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers.
Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers.
Celmu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 9,4 ha.
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers.
Dubinka Ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 2,3 ha, Dubinas ezers; Dubinkas ezers.
Jablonkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 4,3 ha.
Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers.
Baļščina Ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 7 ha; Balticas ezers; Baltijas ezers; Baltu ezers.
Mazais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Bolovatkas ezers; Borvinka ezers; Borvinkas ezers.
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje.
Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš.
Plautinkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 5,7 ha; Platonovkas ezers; Plautinka; Plautiņka; Plavdinka.
Foļvarkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 4,6 ha; Faļvarkas ezers; Faļvarku ezers; Foļvarka ezers.
Kauseņš Ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 13,8 ha; Kausiņš; Kausiņu ezers; Kovšika ezers; Kovšuna ezers.
Bērzu ezers ezers Krāslavas rajona Kalniešu pagastā, platība — 2,8 ha.
Jenisjervi Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē.
Ņuks Ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu.
Kerets Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru).
Topezers Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota.
Tikšes ezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā, 111 m vjl., platība - 209 kvadrātkilometri (kopā ar salām - 232 kvadrātkilometri), dziļums - līdz 40 m.
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera.
Vištītis Ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā pie Lietuvas robežas 173 m vjl., platība - 1787 ha, cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
Sjamezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini.
Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^).
Vodlezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas dienvidaustrumu daļā 136 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 16 m, \~200 salu.
Pēezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini.
Kaķēnezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers.
Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis.
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers.
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers.
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m.
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers.
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers.
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers.
Kauguris Ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers.
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša.
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers.
Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers.
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers.
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers.
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers.
Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers.
Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers.
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers.
Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers.
Lohness Ezers Lielbritānijā ("Loch Ness"), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa.
Ontārio ezers ezers Lielo ezeru sistēmā (“Lake Ontario”), Kanādā un ASV, 75 m vjl., platība — 18500 km2, garums — 311 km, platums — 85 km, lielākais dziļums — 244 m.
Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
Brenkūžu ezers ezers Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 3,7 ha.
Dūņezers Ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers.
Koteļoks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers.
Kovšezers Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers.
Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers.
Lauteres ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 6,6 ha; Kalvu ezers; Kļavu ezers.
Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis.
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers.
Mazais Kumpinišķu ezers ezers Medumu pagastā, platība — 3,6 ha; Kampanišķu ezers; Mazais Kampanišķu ezers.
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers.
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers.
Kaņieris Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers.
Kapineits Ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers.
Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers.
Orehovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,3 ha; Orehova ezers.
Daņilova Ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,4 ha; Daņilovas ezers; Daņilovkas ezers.
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers.
Noviku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha.
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers.
Akmenīšu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 7,4 ha, Akmeniešu ezers; Akmenišku ezers; Akmenišķu ezers.
Liepukalna ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — \~1 ha.
Marguču ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 16 ha.
Mazais Sprestišku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 3 ha; Sprestiškas ezers.
Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers.
Joniku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,7 ha; Bidzānu ezers; Eniķu ezers; Eničku ezers.
Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka.
Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers.
Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers.
Kovališku ezers ezers Rundēnu pagastā, platība — 1 ha; Kavališku ezers.
Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis.
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers.
Kallavesi Ezers Somijas vidienē ("Kallavesi"), platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā).
Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers.
Kamparezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 113,6 m vjl., platība - 3,9 ha, garums - \~80 m, lielākais platums - \~40 m, lielākais dziļums - 11,3 m; Kamparu ezers.
Kalnezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers.
Bumbu ezers ezers Vecpiebalgas novada Kaives pagastā, platība - 1,8 ha.
Kāžezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m.
pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem.
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās.
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā.
Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Fimf Finfa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
diska sadaļa fiziskā diska loģiskā daļa. Fiziskajam diskam var būt viena vai vairākas diska sadaļas. Katrai no tām ir atšķirīgs diskdziņa nosaukums.
kalanētika Fizisko vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija ("Callan Pinckney", ASV).
Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
Faļvarkas ezers Foļvarkas ezers Kastuļinas pagastā.
Faļvarku ezers Foļvarkas ezers Kastuļinas pagastā.
Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu.
Fransesa Frānsisa - upe Kanādā.
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m.
Alfelda Galvenā Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene.
Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis.
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu.
adžika Garšvielu maisījums, kas raksturīgs Kaukāza tautu virtuvei.
Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km.
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru.
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha.
baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
Ilzas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Ilzes ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Ilza ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Ilžas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā.
Glušaka ezers Glušaks, ezers Kastuļinas pagastā.
Astrabadas līcis Gorgānas līcis Kaspijas jūrā.
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda.
Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m.
Lielais Lāču ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā.
Greitbēra ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā.
Lielais Vergu ezers Greitsleivleiks, ezers Kanādā.
Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.).
Morisa Džesepa rags Grenlandes galējais ziemeļu punkts (dāņu val. "Kap Morris Jesup").
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka.
Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju.
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties.
Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs.
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju.
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri.
Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks.
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons.
Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs).
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki.
Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva.
Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā.
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs.
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt.
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā.
Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls.
Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu.
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu.
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts.
Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte.
Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs.
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus.
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte.
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte.
Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu.
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku.
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte.
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru.
Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls.
Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju.
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām.
Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus.
Mezeņas līcis grīvlīcis Baltās jūras ziemeļaustrumos, starp Kaņina pussaqlu un kontinentu, garums — 105 km, platums — 97 km, dziļums — 5-25 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 10 m.
Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m.
Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m.
Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m.
Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ieteka Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu.
Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
kalnišķenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
kahetieši Gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā.
kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām.
kahetieši Gruzīns - Kahetijas iedzīvotājs.
Boči Gruzīnu mitoloģijā - dievs, kas valda septiņos Kaukāza kalnu grēdas atzaros, sākotnēji bija auglības dievs un dzīvnieku aizgādnis.
Krusta pārkāpe Gudauri pārkāpe Galvenajā Kaukāza grēdā.
kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji.
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants.
Gulbņa ezers Gulbju ezers Kalniešu pagastā.
Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Gumbinnene Guseva - pilsēta Kaļiņingradā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūra, rietumos - Klusais okeāns.
Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.).
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m.
Ģēģera ezers Ģēģeru ezers Kalvenes pagastā.
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums.
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m.
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m.
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m).
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju.
Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums.
Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos.
Halifaksa Helifeksa - pilsēta Kanādā.
Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km.
nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
Durjodhana Hindu mitoloģijā - valdnieka dēls, vecākais no brāļiem kauraviem, ļaunuma dēmona Kali iemiesojums.
Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi.
Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.).
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva.
Hromtava Hromtau - pilsēta Kazahstānā.
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
Atila Huņņu vadonis (no 434. g.), valdīja teritorijā no Kaspijas jūras līdz Reinai, miris 453. g.
onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus.
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli.
Pinosa Huventuda, sala Karību jūrā.
transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu.
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nos.
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
Idaņka Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Idenija Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Idonezers Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Jidauss Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Jidaušs Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
Kurlais ezers Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā.
katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodām) Andorā.
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus.
Idzipoles ezers Idzepoles ezers Kaunatas pagastā.
Idzipoļes ezers Idzepoles ezers Kaunatas pagastā.
Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
kambarleiši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" (arī "Kambarleiši") iedzīvotāji.
kambarlejnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" iedzīvotāji.
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m.
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
Lekzirs Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, uz austrumiem no Ušbas kalna, Gruzijā, garums - līdz 15 km, platība - 38,9 kvadrātkilometru, noslīd līdz 1980 m vjl.
Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha.
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji.
Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
mangals ierīce šašliku un jebkuras uz iesma uzdurtas gaļas cepšanai; grila panna (Vidusāzijā un Kaukāzā).
rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
Deņevas strauts ietek Deņevas ezerā Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, garums — 11 km.
Svaru strauts ietek Kalšu ezerā, tek pa Lietuvas robežu Vaiņodes pagastā.
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā.
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra.
Ilzikezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
Ilziķis Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
Ilzika ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
Ilzikas ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
Ilziķa ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
Ilziķu ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā.
kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni.
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
siu Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms.
seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
karaībi Indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja plašu apgabalu Karību jūras piekrastē un Antiļu salās.
andoki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
bori Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
koeruni Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
muenani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
okaini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
resigeri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
cimšiani Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
sahaptini Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
jokuti Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
nivoki Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
orehoni Indiāņu cilts no vitotu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā, Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms.
dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli jaunā daļa ("New Delhi"), kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli.
Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.).
Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu.
indoārieši Indijas ziemeļrietumos, Indas upes baseinā un Kašmirā dzīvojošās tautas, kas cēlušās no gaišiem āriešu ziemeļnieku ieceļotājiem un ir gaiši brūnu, pat baltu ādas krāsu.
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu.
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda.
Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
Poseicam Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Kanāriju salu nomaļo atrašanos okeānā.
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
Irgiza Irghiza, upe Kazahstānā.
Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums.
Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu.
Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs.
Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs.
Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā.
Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato.
Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā.
Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes.
Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam).
Kābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Kainam.
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri.
Benevento province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Arezzo"), platība — 2071 kvadrātkilometrs, 287000 iedzīvotāju (2012. g.). iedalās 78 komūnās.
Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās.
Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās.
Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.).
Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.).
Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.).
Utleigons Itelmeņu (Kamčatka) mitoloģijā - gars radītājs, jūras saimnieks.
kalnmuižnieki Īves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime).
Konstantinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Dagdas pagasta teritorijā un ziemeļrietumu stūris pievienots no bijušā Kapiņu pagasta teritorijas.
Jaunsātu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Grenču, Irlavas, Tumes, Zemītes un Kandavas pagasta teritorijā.
Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā.
Rušonas pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara gk. pirmskara Aglonas pagasta teritorijā, kurš savukārt, nodibināts 1936. g. izdalot to no bijušā Kapiņu pagasta.
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m.
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
Kalns Jalovecka Kalns - Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants.
Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.).
Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece.
Kisakaihime japāņu mitoloģijā — Zemes dieviete, Kamimusubi meita.
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds.
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu.
bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" iedzīvotāji.
Bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Dubulti" otrs nosaukums.
grāvlejieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāvlejas" iedzīvotāji.
ģipterānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ģipterāni" iedzīvotāji.
ūdenānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ūdenāni" iedzīvotāji.
vagulānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vagulāni" iedzīvotāji.
vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji.
kalnieši Jēkabpils novada Kalna pagasta iedzīvotāji.
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē.
kaldabrunieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" iedzīvotāji.
Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants.
Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē.
kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
kalvēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji.
kalnciemieši Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji.
kalnciemnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji.
kalnaspiņņenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaspiņņi" iedzīvotāji.
kažmērnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
kažmirnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
kežemernieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji.
kaidzenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
kaigciemnieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
kaiģenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji.
Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums.
Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums.
Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants.
Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums.
Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums.
kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji.
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja.
Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja.
šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale.
sadapa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī batatuts un orangpendeks.
orangpendeks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un batatuts.
batatuts Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un orangpendeks.
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
Bidzānu ezers Joniku ezers Kaunatas pagastā.
Eniķu ezers Joniku ezers Kaunatas pagastā.
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera.
JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs.
Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies.
Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus.
kalnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji.
kalnijieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji.
Kalē Jupitera pavadonis ("Kale"), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 2 km.
Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km.
Kallihora Jupitera pavadonis ("Kallichore"), vidējais attālums no planētas - 24043000 km, izmēri - 2 km.
Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m.
Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m.
Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē.
Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā).
Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m.
Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m.
Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē.
Adaira līcis jūras līcis Kalifornijas līča ziemeļos, Meksikā, Sonoras štatā.
Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m.
Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis.
Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā.
Komsomoļeca līcis jūras līcis Kaspijas jūras ziemeļaustrumu daļā, platība — \~15000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1 m.
Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos.
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi.
Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m.
Līmfjordens Jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos ("Limfjorden"), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m.
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos.
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m.
Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā.
Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km.
Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m.
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km.
Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. "Lille Boelt"), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km.
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m.
Kategats Jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. "Kattegatt"), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m.
Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m.
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m.
Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu Indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m.
Lielais Belts jūras šaurums starp Lollanas un Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. "Store Boelt"), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 115 km, platums - 11-78 km.
Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m.
Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m.
Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m.
Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota.
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji.
apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē.
kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji.
Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.
Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.).
bele Ka tikai.
ku Ka.
kabači Kabacis.
olamots Kabalas mācībā četri esamības līmeņi, kas atšķiras ar matērijas blīvumu un tuvumu Dievišķajam tronim.
notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
Sohara Kabalistisks sacerējums, sarakstīts 13. gs. aramiešu valodā Mozus grāmatu komentāra veidā.
Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.).
kabardīņi Kabardieši.
kabardīnieši Kabardieši.
Mērčisona ūdenskritums Kabaregas ūdenskritums Ugandā.
kabarē Kabarejs (1).
kabarē Kabarejs (2).
kabarets Kabarejs.
islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā; krūšu kabata.
zola Kabatā nekā nav.
suktene Kabatā nēsājama plakana pudele.
sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
skortele Kabata, maisiņš.
skotele Kabata, maisiņš.
skotelis Kabata, maisiņš.
kale Kabata, somiņa; arī ieroča maksts.
kalīte Kabata, somiņa.
ķešene Kabata; ķeša.
dimzaks Kabata.
karmans Kabata.
kārmans Kabata.
karmins Kabata.
keša Kabata.
ķeša Kabata.
kulda Kabata.
kule Kabata.
liska Kabata.
taša Kabata.
klapans Kabatas aizsegs.
pakulde Kabatas apakša.
glazs Kabatas baterija.
mutslaucis Kabatas drāna.
audiopleijers Kabatas formāta audiokasešu atskaņošanas ierīce ar austiņām; var būt apvienota ar radiouztvērēju.
maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
kipseks Kabatas grāmata.
kabatgrāmata Kabatas grāmatiņa.
nāzdauciņš Kabatas lakatiņš.
nazdaudziņš Kabatas lakatiņš.
slaucis Kabatas lakatiņš.
šnupdrāna Kabatas lakatiņš.
batareika Kabatas lukturītis.
baterija Kabatas lukturītis.
kabatasnauda Kabatas nauda - neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
ģelksteris Kabatas nazis ar sabojātu atsperi.
saliecenis Kabatas nazis.
savāzenis Kabatas nazis.
vāzenis Kabatas nazis.
koža Kabatas portfelis, maks.
kožanka Kabatas portfelis, maks.
kožans Kabatas portfelis, maks.
kožuha Kabatas portfelis, maks.
porosjonoks Kabatas portfelis, maks.
bogans Kabatas portfelis.
bumažnieks Kabatas portfelis.
lopatņiks Kabatas portfelis.
bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus.
čakstis Kabatas pulkstenis.
čikstis Kabatas pulkstenis.
džindžulis Kabatas pulkstenis.
ķivete Kabatas pulksteņu iekšējais vāks, kas mehānismu sargā pret putekļiem.
remontārs Kabatas pulksteņu uzvelkamā ierīce.
pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma.
šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete.
niezdaugs Kabatlakatiņš.
nošnica Kabatlakatiņš.
puņķene Kabatlakatiņš.
puņķlupata Kabatlakatiņš.
puņķlupats Kabatlakatiņš.
snīpslauķis Kabatlakatiņš.
šņurkulis Kabatlakatiņš.
šņustukiņš Kabatlakatiņš.
zīdauts Kabatlakatiņš.
lakats Kabatlakats, kabatdrāna.
degunlakats Kabatlakats.
degunnieks Kabatlakats.
kabataslakats Kabatlakats.
ļepeņs Kabatlakats.
maročka Kabatlakats.
miročka Kabatlakats.
mutautiņš Kabatlakats.
mutauts Kabatlakats.
muteslakats Kabatlakats.
mutslauce Kabatlakats.
mutslauķis Kabatlakats.
mutslauks Kabatlakats.
mutslaukulis Kabatlakats.
nāsenieks Kabatlakats.
nāsnīca Kabatlakats.
nāšņoks Kabatlakats.
nēzdags Kabatlakats.
nēzdaks Kabatlakats.
nēzdaugs Kabatlakats.
nēzdauts Kabatlakats.
nēzdogs Kabatlakats.
nēzdots Kabatlakats.
nēznociņš Kabatlakats.
puņķlakats Kabatlakats.
šņidauks Kabatlakats.
šnubdrāna Kabatlakats.
šņubdrāna Kabatlakats.
šņūcis Kabatlakats.
šnūdags Kabatlakats.
šņudaks Kabatlakats.
šņudarāns Kabatlakats.
šņūdarāns Kabatlakats.
šņudaugs Kabatlakats.
šnudauks Kabatlakats.
šņudauks Kabatlakats.
šņūdauks Kabatlakats.
šņudauts Kabatlakats.
šņudogs Kabatlakats.
šnudrāna Kabatlakats.
šņudrāne Kabatlakats.
šņūdrāne Kabatlakats.
šņudrāniņa Kabatlakats.
šnūdrāns Kabatlakats.
šņudrāns Kabatlakats.
šnūdrautiņš Kabatlakats.
šņūdrautiņš Kabatlakats.
šnudrauts Kabatlakats.
šņudrauts Kabatlakats.
šņuduks Kabatlakats.
šņugdauciņš Kabatlakats.
šnūgdrāniņa Kabatlakats.
šņukdrāna Kabatlakats.
šņūkdrāna Kabatlakats.
šņupdauks Kabatlakats.
šņupdrāna Kabatlakats.
šņupdrāns Kabatlakats.
šņurdauks Kabatlakats.
šnurduks Kabatlakats.
šņurduks Kabatlakats.
šņuzdaugs Kabatlakats.
port-kross Kabatportfelis, portfelis.
karmanka Kabatzādzība.
ščipačs Kabatzaglis vienpatis.
pisaks Kabatzaglis, kas ar žileti pārgriež kabatu.
ščipačs Kabatzaglis, kas maku vai naudu izvelk ar diviem pirkstiem.
širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu.
karmaņņiks-tjehņiks Kabatzaglis, kas zog pārgriežot kabatu.
širmans Kabatzaglis, krāpnieks.
širmens Kabatzaglis, krāpnieks.
širmušņiks Kabatzaglis, krāpnieks.
karmančiks Kabatzaglis.
karmaņņiks Kabatzaglis.
mākars Kabatzaglis.
māķeris Kabatzaglis.
pikpokets Kabatzaglis.
ščipačs Kabatzaglis.
voriška Kabatzaglis.
tirščiks Kabatzagļa līdzdalībnieks.
širmans Kabatzagļa palīgs.
širmens Kabatzagļa palīgs.
širmušņiks Kabatzagļa palīgs.
kabila Kabele 1.
multilīnija Kabelis, kanāls vai kopne ar diviem vai vairākiem pārraides ceļiem (vadiem vai optiskajām šķiedrām).
atzarkabelis Kabelis, kas savieno lokālā tīkla staciju ar maģistrāles pievienotājbloku.
signālkabelis Kabelis, pa kuru tiek pārraidīti signāli.
bruģis Kabenis (zvejas tīkls).
kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot.
kaba Kabenis; āķis; makšķerāķis.
kabis Kabenis.
kablis Kabenis.
Kabillen Kabile.
Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
kabiļi Kabili.
Kavimasa Kabimasa - pilsēta Venecuēlā.
ķibināt Kabināt 1.
pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
aizsargkabīne Kabīne, kas paredzēta aizsardzībai no apkārtējās vides iedarbības.
rakstāmistaba Kabinets (1), parasti dzīvoklī.
uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
sakabināt Kabinot savienot.
CV Kaboverde, valsts divburtu kods.
CPV Kaboverde, valsts trīsburtu kods.
CVE Kaboverdes eskudo; Kaboverdes Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo.
Zaļā Raga Salu Republika Kaboverdes Republika.
Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
morna Kaboverdes tradicionālā mūzika, ostas krodziņu romance.
Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
Katschanowz Kacēni.
stumburs Kacēns, kāpostu kacens.
kūde Kacens, kāpostu kāts.
strunks Kacens, kāts.
kūla Kacens, stumbrs (kāpostiem).
kūlis Kacens, stumbrs (kāpostiem).
cacans Kacens.
kecēns Kacens.
kacens Kacēns.
Alou Kačaru (Indijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - dievs - cilvēku radītājs, kas no zemes izveidojis pirmos cilvēkus.
dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari.
barameči Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām.
bari Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām.
Kačas līcis Kačhas līcis Arābijas jūrā.
Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
ķerīgs Kad (kur, ar ko) zivis labi ķeras.
ķērīgs Kad (kur, ar ko) zivis labi ķeras.
joču Kad 1; ja.
kadu Kad 1(1).
kur Kad 1(7).
kada Kad 2(1, 3).
kadai Kad 2(1).
kadais Kad 2(1).
homozigotija Kad īpatnī tikai viena faktora pazīme divskaitā.
šukstināt Kad jēri vai sivēni zīž, tad saka, ka viņi šukstina.
aplūzām Kad sērsnai vai arī ledum neiet pa virsu, bet lūst iekšā, tad iet aplūzām.
apgube Kad sienu izārdīja, tad, kur plānāks, kasīja apgubēs.
bil Kad tikai; ja tikai.
biļ Kad tikai; ja tikai.
bile Kad tikai.
se Kad, ja.
kālīt Kad, kamēr.
kabu Kad, kaut.
kālaik Kad.
kumet Kad.
mēdieši Kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju.
ikarieši Kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca.
obss Kadastrāla zemes vienība Ingrijā 17. gs., līdzīga arklam Vidzemē.
dālderis Kadastrāls zemes mērs Vidzemē; 17. gs. beigās arklā sāka skaitīt 60 dālderus.
katastrs Kadastrs.
pentametīlēndiamīns Kadaverīns.
Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
cadenza Kadence.
kadets Kadeti.
kadiķoga Kadiķa oga.
kadiķzars Kadiķa zars.
juniperus Kadiķi.
paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām.
kadedzis Kadiķis, paeglis.
kadiģis Kadiķis, paeglis.
kadags Kadiķis.
kadaks Kadiķis.
kadiķe Kadiķis.
kadiķi Kadiķis.
ženevērs Kadiķogu degvīns.
kadiķiens Kadiķu audze, paeglājs.
kadiķājs Kadiķu audze.
Cd Kadmijs (ķīm. elements).
Gatuma Kadoma - pilsēta Zimbabvē (Dienvidrodēzijā), tās senāks nosaukums.
papildināšana Kadra pagarināšana līdz noteiktam minimālam garumam, pievienojot tam veselus oktetus.
diždancis Kadriļa.
quadrille Kadriļa.
jandals Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
iespraudumkadrs Kadrs ar kāda statiska objekta uzņēmumu.
šablonkadrs Kadrs, ko uzņemot, daļu negatīva sedz maska; attiecīgo negatīva daļu eksponē atsevišķi.
spoguļattēlkadrs Kadrs, kura attēla daļu veido nelielu modeļu atveidi spogulī.
pamatkadrs Kadrs, kurā ietverta visa kādas epizodes darbība, atsevišķus šās darbības momentus parādot iemontētos tuvplānos.
modeļkadrs Kadrs, kurā nelieli modeļi uzņemti tā, ka tie izskatās pēc lieliem objektiem.
kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks.
starpkadrēšana Kadru ģenerēšana starp diviem attēliem, radot šķietamību, ka pirmais attēls pakāpeniski pāriet otrajā attēlā.
kadsura Kadsuras.
kērikejs Kaducejs.
Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
kafēšantāns Kafejnīca, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas.
slauktuve Kafejnīca, veikals u. tml., kur ir augstas cenas.
lustūzis Kafejnīca; restorāns.
cafē Kafejnīca.
kafe Kafejnīca.
kafē Kafejnīca.
kafejušņiks Kafejnīca.
kafene Kafejnīca.
kafepišņiks Kafejnīca.
kafijužņiks Kafejnīca.
kafuška Kafejnīca.
kafūzis Kafejnīca.
kapejnīca Kafejnīca.
kazists Kafejnīcas "Kaza" regulārs apmeklētājs 20. gs. 60.-70. gados.
kafēkoncerts Kafejnīcas tips ar mūzikas vai kabareta programmu.
kafiža Kafija.
kapeja Kafija.
kapija Kafija.
kapijs Kafija.
kapiža Kafija.
kapīža Kafija.
kava Kafija.
kopija Kafija.
mazagrans Kafijas dzēriens ar ledu, kam garšas pēc klāt pielej arī kādu lāsīti maraskīno.
brendels Kafijas grauzdēšanas iekārta.
grauzdulis Kafijas grauzdētājs.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
moka Kafijas koka vai krūma šķirne; šīs šķirnes koks vai krūms.
ristretto Kafijas pagatavošanas veids.
kapijkrosa Kafijbrūna krāsa.
kapijbrūns Kafijbrūns.
kopijbrūns Kafijbrūns.
coffea Kafijkoki.
Kauteovana Kagabu (Kolumbija) mitoloģijā - augstākā dievība, lielā māte, dzīvības un auglības pamats.
Kagarlika Kaharlika, pilsēta Ukrainā.
osteokaheksija Kaheksija hroniskas kaulu slimības dēļ.
kahi Kahetieši.
Maraša Kahramanmaraša, pilsēta Turcijā.
Kagula Kahula, pilsēta Moldovas dienvidos.
Kaibel Kaibala.
Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
Kaivarjena Kaibarjena, pilsēta Kubā.
Kaicupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
Kalčupe Kaičupe, Gaujas pieteka.
Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
Kaigas Kaigu ciems - Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaiguciems" nosaukuma variants.
kaiva Kaija.
ķirlāns Kaija.
pliens Kaija.
zūrejs Kaija.
larinae Kaiju apakšdzimta.
larus Kaiju apakšdzimtas ģints.
rissa Kaiju apakšdzimtas ģints.
laridae Kaiju dzimta.
sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu.
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
ķilēns Kaiju suga, lielā reņģu kaija.
ķīvis Kaiju suga.
klicans Kaiju sugas putns.
ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1.
kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
kailfoto Kaila cilvēka foto.
pluts Kaila galvas āda.
kuross Kaila jaunekļa attēlojums Senās Grieķijas arhaiskā laika tēlniecībā (7.-6. gs. pr. m. ē.).
papuvnīca Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra").
trūkumzāle Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra").
plikaine Kaila vieta.
kaile Kaila virsma, klajums.
kāpine Kaila zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī.
kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas.
pluta Kaila, maiga āda; ādas krāsa.
kailatne Kaila, neapaugusi vieta.
gliests Kaila, smilšaina, neauglīga zeme.
sālīšana Kailādas apstrāde ar koncentrētiem amonija sulfāta, nātrija sulfāta, nātrija hlorīda ūdensšķīdumiem.
boss Kailām kājām.
amoebina Kailamēbas.
pelomyxa Kailamēbu ģints.
amoeba Kailamēbu kārtas ģints.
entamoeba Kailamēbu kārtas ģints.
jodamoeba Kailamēbu kārtas ģints.
gymnoascaceae Kailasku dzimta.
plikatne Kailatne.
nomada Kailbites.
psilocybe Kailgalvenes.
gliemeklis Kailgliemezis.
gļiemeklis Kailgliemezis.
gliems Kailgliemezis.
gļiems Kailgliemezis.
glumine Kailgliemezis.
physidae Kailgliemežu dzimta.
limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints.
lehmannia Kailgliemežu dzimtas ģints.
limacīdi Kailgliemežu grupas dzimta ("Limacidae").
limacidae Kailgliemežu grupas dzimta.
stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas.
gymnocolea Kailkausītes.
gymnocarpium Kailpapardes.
plikucis Kails (parasti mazs) bērns.
kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā).
plešš Kails galvvidus.
pliksprākle Kails vīrietis.
pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
nogs Kails, pliks, nabags; trūcīgs, nabadzīgs.
plīns Kails, pliks.
apģērbties Kails.
nāgs Kails.
neāvies Kails.
kailatne Kailsals, pliksals.
apkalains Kailsals.
gludsala Kailsals.
gludsals Kailsals.
kailsala Kailsals.
kailsalis Kailsals.
kaisala Kailsals.
pliksalis Kailsals.
pliksals Kailsals.
saussals Kailsals.
pliksēklainie Kailsēkļi ("Gymnospermae").
pinophyta Kailsēkļi.
gymnospermae Kailsēkļu ("Pinophyta") nosaukuma sinonīms.
cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos.
ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem.
gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
ciekuraugi Kailsēkļu augu klase, arī skuju koki.
skujaiņi Kailsēkļu augu šķira (augi bez sēklotnes un ar kailiem iesēkļiem uz zvīņlapām), skuju koki vai krūmi, vienmāju vai divmāju vējzieži, bez apziedņa; skuju koki.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
apvalksēkļi Kailsēkļu klase (efedru, velvičiju un gnetu dzimtas), koki, krūmi, liānas.
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas.
gimnospermas Kailsēkļu ziedaugi.
tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis").
gimnozofija Kailuma kults, nūdisms.
kailība Kailums (1).
kailība Kailums (5).
neaizsegtība Kailums, atkailinātība.
nūditāte Kailums, kails ķermenis; izlaidība.
nodzība Kailums, plikums.
pleikums Kailums, plikums.
liodidae Kailvaboļu dzimta.
KY Kaimanu Salas, teritorijas divburtu kods.
CYM Kaimanu Salas, teritorijas trīsburtu kods.
KYD Kaimanu Salu dolārs; Kaimanu Salu valūtas kods, sīknauda - cents.
paleosuchus Kaimari (viena no 3 ģintīm).
apciemnieki Kaimiņciemu iedzīvotāji.
sēbrība Kaimiņi, apkārtnes ļaudis.
lejie Kaimiņi, kas dzīvo mājās, kuras atrodas zemākā vietā; lejijie.
lejijie Kaimiņi, kas dzīvo mājās, kuras atrodas zemākā vietā.
nāburgi Kaimiņi.
kaimene Kaimiņiene.
kaimeniece Kaimiņiene.
kaimeņiene Kaimiņiene.
kaimine Kaimiņiene.
kaiminīca Kaimiņiene.
kaimīte Kaimiņiene.
kaimitene Kaimiņiene.
nāburdze Kaimiņiene.
nāburdzene Kaimiņiene.
nāburdziene Kaimiņiene.
nāburdziete Kaimiņiene.
nāburdzīša Kaimiņiene.
nāburdzniece Kaimiņiene.
pretitene Kaimiņiene.
pretītene Kaimiņiene.
pretitne Kaimiņiene.
pretītne Kaimiņiene.
sābre Kaimiņiene.
sābrene Kaimiņiene.
sābriene Kaimiņiene.
sābriniete Kaimiņiene.
viņsaimniece Kaimiņiene.
otrmāja Kaimiņmāja.
viņsēta Kaimiņmāja.
otrļaudis Kaimiņmājas ļaudis.
viņsēti Kaimiņmājas ļaudis.
viļaudīša Kaimiņmājas saimniece.
viņsētsaimniece Kaimiņmājas saimniece.
otrsēta Kaimiņmājas.
cieminiete Kaimiņmāju saimniece; viešņa.
ciemiņiete Kaimiņmāju saimniece; viešņa.
viņmāte Kaimiņmāju saimniece.
nāburgos Kaimiņos; netālu.
kaimenē Kaimiņos.
eženieks Kaimiņš, ar kuru robežojas zemes īpašumi.
sebris Kaimiņš, kaimiņiene.
subrs Kaimiņš, sābris.
apkaimiņš Kaimiņš.
ciemiņš Kaimiņš.
kaimenis Kaimiņš.
kaimiņa Kaimiņš.
kaimiņiete Kaimiņš.
kaiminis Kaimiņš.
kopzemis Kaimiņš.
nāborgs Kaimiņš.
nāburgs Kaimiņš.
otrsaimnieks Kaimiņš.
sābris Kaimiņš.
sābrs Kaimiņš.
viņsaimnieks Kaimiņš.
šojie Kaimiņu ("šo" mājas) iedzīvotāji.
šojieši Kaimiņu ("šo" mājas) iedzīvotāji.
šoļauži Kaimiņu ("šo" mājas) ļaudis.
sēbrice Kaimiņu ekonome vai kalpone.
viņistabi Kaimiņu istabas iedzīvotāji.
sēbrice Kaimiņu mājas saimniece.
ciemmājas Kaimiņu mājas.
nāburgi Kaimiņu mājas.
ostabas Kaimiņu mājas.
otrejie Kaimiņu muižas ļaudis.
otrpagasts Kaimiņu pagasts.
otrsēts Kaimiņu saimniecība.
joļaudis Kaimiņu saimniecības (māju) ļaudis.
vīcīnāls Kaimiņu, blakus.
dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā.
kainotipa Kainotipa ieži - efuzīvie magmatiskie ieži (vulkāniskās lavas), kuru minerālsastāvs un struktūra pēc ieža izveidošanās nav mainījusies.
neozoisks Kainozoisks.
antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks.
kvartārs Kainozoja ēras pēdējais periods, kas sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās.
neozojs Kainozojs.
Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā.
uria Kairas.
Kairuana Kairavāna, pilsēta Tunisijā.
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos.
pavedīgs Kairīgs, vilinošs.
behestēzija Kairinājuma sajūta elpošanas vados, kas ierosina klepu.
receptivitāte Kairinājuma uztvere.
karkšis Kairinājums kaklā, kas izsauc klepu, gārgšanu.
karkšķis Kairinājums kaklā, kas izsauc klepu, gārgšanu.
kārkšķis Kairinājums kaklā, kas izsauc klepu, gārgšanu.
kņadas Kairinājums, jūklis, kaitināšana.
kairīgums Kairinājums, pievilcīgums.
iritācija Kairinājums: ierosas radīšana, lietojot atbilstošu kairinātāju.
similance Kairinājumu līdzība.
sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem.
iekairināmība Kairināmība.
irrītācija Kairināšana, uzbudināšana.
kutināt Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē).
irritēt Kairināt uztraukt, sadusmot.
aficēt Kairināt, aizķert.
irzināt Kairināt, kaitināt.
karināties Kairināt, kārdināt citam citu; arī ķircināties.
karināt Kairināt, kārdināt; arī ķircināt.
kairēt Kairināt, ķircināt.
kairēties Kairināt, uzbudināt.
recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā.
kaireklis Kairinātājs (2).
brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
skleroterapija Kairinoša līdzekļa ievadīšana audos, lai radītu fibrozi, piem., varikozu vēnu vai hemoroīdu ārstēšanā.
dietilarsīnchlorīds Kairinoša sazāļošanas kaujas viela ar nepatīkamu smaku.
tiociānalils Kairinoša viela, kas reflektoriski uzlabo vielmaiņu un asinsriti iekšējos orgānos, atbrīvojoties uz ādas no ūdenī samērcēta sinepju plākstera.
agenss Kairinošais faktors.
CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku.
difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela.
karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu.
CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela.
kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni).
valdzinošs Kairinošs, pievilcīgs.
pavedinošs Kairinošs.
uzbudinošs Kairinošs.
riebt Kairinot izraisīt sāpju sajūtu.
Zamborovas ezers Kairišu ezers Svariņu pagastā.
Kairišu ezers Kairīšu ezers Svariņu pagastā.
iemīlīgs Kairs, kārīgs.
kairens Kairs.
kairīgs Kairs.
kaire Kairums.
kaisals Kaisals.
birdināt Kaisīt (piemēram, par kokiem, mākoņiem).
streijāt Kaisīt ar sāli; sālīt.
nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml).
strumpalot Kaisīt, bārstīt žagarus.
sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē.
kratelēt Kaisīt.
streijāt Kaisīt.
tirāt Kaisīt.
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas.
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
kvēla Kaisle; neapvaldītas jūtas.
kvēle Kaisle; neapvaldītas jūtas.
karstgriba Kaisle.
karstprātība Kaisle.
kaisle Kaislība (1).
kaisle Kaislība (2).
kaisle Kaislība (3).
braulēt Kaislībā krist.
paradoksomanija Kaislība uz paradoksiem.
urskulis Kaislība, dedzība, drudzis.
gailestība Kaislība.
kvēlīgums Kaislība.
metriopātija Kaislību, tieksmju mērenība.
melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana.
sakaislināt Kaislīgi uzbudināt.
appassionato Kaislīgi, aizrautīgi.
passionato Kaislīgi.
kaisls Kaislīgs (1).
baletomans Kaislīgs baleta cienītājs.
bibliomāns Kaislīgs grāmatu vācējs un krājējs.
jāslis Kaislīgs tēviņš.
īve Kaislīgs uzbudinājums, satraukums.
zivotājs Kaislīgs zvejnieks.
krucelīgs Kaislīgs, dedzīgs.
kūsnīgs Kaislīgs, dedzīgs.
gribelīgs Kaislīgs, kārīgs.
kvelds Kaislīgs, kvēls.
nārstīgs Kaislīgs, nekaunīgs.
braulīgs Kaislīgs.
furiozs Kaislīgs.
gailestīgs Kaislīgs.
kaislains Kaislīgs.
kaiss Kaislīgs.
sveļš Kaislīgs.
kaislums Kaislīgums (1).
braulums Kaislīgums, miesaskārība.
braulība Kaislīgums.
lakstība Kaislīgums.
balletomans Kaisls baleta mīļotājs.
lascīvs Kaisls, netikls.
Fauns Kaisls, uzmācīgs vīrietis.
kaisma Kaisme.
dairs Kaismīgs.
kaisms Kaismīgs.
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku).
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt.
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pakaisīt Kaisot (ko), noklāt (ar to).
aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest.
iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz.
pakaisīt Kaisot novietot (kur); kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
pubulis Kaite acī: "mieža grauds".
apstāji Kaite, kas saistīta ar kaprīzēm, slinkumu, slimīgām iedomām.
zalba Kaite, ķermeņa bojājums, brūce, sāpes.
kvoroba Kaite, lipīga slimība.
slāga Kaite, vaina, mocība; grūtības; nelaime.
akosmija Kaite; neregularitāte slimības gaitā.
indieve Kaite.
kaita Kaite.
klipa Kaite.
klipe Kaite.
skāde Kaitējums (1); arī zaudējums; bojājums.
sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā.
damnum Kaitējums, zaudējums.
kustoņa Kaitēkļi, kas uzmetas augiem.
panga Kaitēkļu izraisīts izaugums uz augu daļām.
pretparazīti Kaitēkļu parazīti.
pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu).
kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba).
izčakarēt Kaitēt (kādam).
skādēt Kaitēt 1(1).
apstebēt Kaitēt apbrīnojot.
vādēt Kaitēt, nākt par sliktu; apnikt.
appeisēt Kaitēt, nodarīt zaudējumus (lielā apmērā).
kvacīt Kaitēt; būt kaitīgam.
kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt; būt nepatīkami sajūtamam.
iebādēt Kaitēt; nodarīt ļaunu.
kaitīt Kaitēt.
ragana Kaitētāja.
reģe Kaitētāja.
ķakoties Kaitēties, rotaļāties.
ķekot Kaitēties, rotaļāties.
ķekoties Kaitēties, rotaļāties.
toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
krist Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu.
noškādēt Kaitīgi ietekmēt (par ļaunām acīm).
miasms Kaitīgi zemes izgarojumi, kas it kā izraisa endēmiskas slimības, piem., malāriju.
arodfaktors Kaitīgie arodfaktori - dažādi ar profesionālo darbību saistīti faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbaspējas.
skādīgs Kaitīgs (1).
ļauns Kaitīgs (par dzīvniekiem, augiem).
nelabs Kaitīgs (par dzīvniekiem).
mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis); dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
nokse Kaitīgs faktors, slimību izraisītājs cēlonis.
kontrindicēts Kaitīgs organismam (par zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml).
mošķis Kaitīgs, nevēlams kukainis.
naistīgs Kaitīgs, neveselīgs.
ērsināt Kaitināt (suni).
ērzināt Kaitināt (suni).
ņarināt Kaitināt (suni).
ņarināties Kaitināt (suni).
ņerināt Kaitināt (suni).
ķiķināties Kaitināt (vienam otru).
lādināt Kaitināt suni, kamēr tas rej.
nergstīties Kaitināt suni.
erdzināt Kaitināt, kairināt.
tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt.
ersināt Kaitināt, kūdīt, ķircināt.
ēršināt Kaitināt, kūdīt, ķircināt.
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu.
peņģēt Kaitināt, ķircināt (suni).
žvuilīt Kaitināt, ķircināt, muļķot, neļaut mierīgi gulēt.
ecināt Kaitināt, ķircināt.
irsināt Kaitināt, ķircināt.
karcināt Kaitināt, ķircināt.
kārcināt Kaitināt, ķircināt.
krancināt Kaitināt, ķircināt.
ārdināt Kaitināt, muļķot, āzēt; ādināt.
ādināt Kaitināt, muļķot, āzēt.
dēlināt Kaitināt, muļķot, izzobot.
dracināt Kaitināt, musināt.
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu.
aizkarināt Kaitināt, raustīt.
riebināt Kaitināt, sadusmot, izsaukt īgnumu.
errot Kaitināt, sadusmot, kļūt īgnam.
ērcināt Kaitināt; arī ķircināt.
sirdīt Kaitināt; sirdināt.
čādināt Kaitināt.
dusmināt Kaitināt.
ērcēt Kaitināt.
ērdināt Kaitināt.
gabēt Kaitināt.
kancināt Kaitināt.
ķiķināt Kaitināt.
piģināt Kaitināt.
piktot Kaitināt.
sirdināt Kaitināt.
tīdīt Kaitināt.
kaitbords Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kiteboard"); pūķošana, kaitošana, kaitserfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis").
kaitsērfings Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"); pūķošana, kaitošana, kaitbords (angļu "kiteboard").
pūķošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; kaitsērfings, kaitbords.
kaitošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu kiteboard).
snovkaitings Kaitings jeb pūķošana uz sniega vai ledus.
kāterēties Kaitinoši vilcināties.
kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt.
ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
ieķircināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka sāk dusmoties.
kaitula Kaitulis.
kaitule Kaitulis.
Kayenhof Kaives muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā.
Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
kaivēnieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Kaive" iedzīvotāji.
Leimaņu muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" bijušais nosaukums.
leimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji.
vecleimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Vecleimaņi" iedzīvotāji.
Kaives muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas “Kaive” bijušais nosaukums.
kajakers Kajaka 2 tipa laivas braucējs.
Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas.
kajeputīns Kajeputeļļas terpēns.
denis Kajītes pārsegums.
Kaiseri Kajseri, pilsēta Turcijā.
cacatutidae Kakadu dzimta.
eolophus Kakadu ģints.
cacatua Kakadu.
apkakāt Kakājot aptraipīt.
apkakāties Kakājot aptraipīties.
kakalznis Kakalze, kukurznis.
kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai.
kakava Kakao.
kakavs Kakao.
sterculiaceae Kakaoaugu dzimta.
kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas.
theobroma Kakaokoki.
kakarājs Kakarains.
kākāt Kakāt, izvadīt fekālijas.
pēkāt Kakāt.
padžerkle Kakla apakšējā daļa.
padžirkle Kakla apakšējā daļa.
paģerkle Kakla apakšējā daļa.
pakrūpene Kakla apakšējā daļa.
pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam).
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
pabārde Kakla daļa zem bārdas.
pabārzda Kakla daļa zem bārdas.
pabārzde Kakla daļa zem bārdas.
pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam); arī pazode.
kampis Kakla dzelzis.
kanapis Kakla dzelzis.
ļaukas Kakla dziedzera iekaisums, piemēram, cūkām.
glandula Kakla dziedzeris (mandele).
dziedzeres Kakla dziedzeris, mandele.
kakle Kakla izgriezums - plecģērba stāva augšējā, kakla pamatni aptverošā atvere, kurā iešuj apkakli vai kuru apšuj ar zemapmali.
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
dzīkslis Kakla kumbris.
kauss Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
kaustava Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
kaustavs Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
kaustuve Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls.
deradenīts Kakla limfmezglu iekaisums.
skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
rahiasms Kakla mugurējo muskuļu krampji, piem., epilepsijas lēkmes sākumā.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas.
cervikodīnija Kakla muskuļu sāpes.
fermuārs Kakla rota ar tādu savilci.
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki.
kaklenīdze Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai.
kaklenieks Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai.
ošeiņiks Kakla siksna.
platizma Kakla zemādas muskulis.
cervikāls Kakla, uz kaklu (vai kaklveidīgu) attiecīgs.
kaklariņķis Kaklagredzens.
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi).
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
taurinis Kaklasaite - tauriņš.
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai.
šlipsts Kaklasaite; šļipsts.
dakte Kaklasaite.
dakts Kaklasaite.
kaklsaite Kaklasaite.
kravate Kaklasaite.
seļjodka Kaklasaite.
siļķe Kaklasaite.
slipsa Kaklasaite.
šlipsa Kaklasaite.
šlipse Kaklasaite.
šļipse Kaklasaite.
šlipste Kaklasaite.
šļipsts Kaklasaite.
kašnē Kaklauts vai šalle, kurā apslēpj sejas apakšdaļu, arī degunu.
elzdogs Kaklauts.
galstruks Kaklauts.
galstuks Kaklauts.
kaklenīca Kaklenieks.
kakliņi Kakliņš.
rīkle Kakls (1).
čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts.
homuts Kakls, kakla siksna.
džerkste Kakls.
hals Kakls.
koklis Kakls.
piščiks Kakls.
kakodilāts Kakodilskābes sāls.
pakakte Kakta apakšējā daļa; vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas.
aizkakte Kakts, stūris.
aizvieta Kakts, stūris.
danga Kakts, stūris.
danka Kakts, stūris.
daura Kakts, stūris.
ķērte Kakts, stūris.
donis Kakts.
kokts Kakts.
kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus.
ķiku-kāzas Kaktu laulība.
cereji Kaktusi ar šķautnainiem cilindrveida stumbriem.
kaktusaugi Kaktusi.
lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs.
ezītis Kaktuss.
kaktiņš Kaktuss.
kaktusis Kaktuss.
kaktūzis Kaktuss.
cactaceae Kaktusu dzimta.
peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss.
pejotkaktuss Kaktusu dzimtas augs, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu, aug Meksikā un ASV dienvidrietumos; meskals; peijote.
aporokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Aporocactus", arī "Discocactus").
astrofīts Kaktusu dzimtas ģints ("Astrophytum").
karnēgija Kaktusu dzimtas ģints ("Carnegiea").
cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus").
ehinokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocactus").
ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus").
ehinopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Echinopsis").
espostoja Kaktusu dzimtas ģints ("Espostoa").
fraileja Kaktusu dzimtas ģints ("Frailea").
gimnokalīcijs Kaktusu dzimtas ģints ("Gymnocalycium").
hatiora Kaktusu dzimtas ģints ("Hatiora").
lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora").
meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
neoportērijas Kaktusu dzimtas ģints ("Neoporteria").
oreocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Oreocererus").
parodija Kaktusu dzimtas ģints ("Parodia").
rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
ripsalidopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Rhipsalidopsis").
ripsālis Kaktusu dzimtas ģints ("Rhipsalis").
telokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Thelocactus").
zigokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Zygocactus").
rhodocactus Kaktusu dzimtas ģints.
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
pundurfraileja Kaktusu dzimtas suga ("Frailea pygmaea").
phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos.
pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām.
peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām.
kaķāda Kaķa āda.
kaķaste Kaķa aste.
krāsgulis Kaķa epitets.
krāsnguļa Kaķa epitets.
krāsngulis Kaķa epitets.
ņeukšis Kaķa ņaudienam līdzīgs kliedziens.
čagums Kaķa skausts.
pelaste Kaķaste jeb astainais amarants ("Amaranthus caudatus").
lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants.
pārkaķēties Kaķējot kļūdīties.
sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā; kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
kāķējums Kaķējums.
kicene Kaķene (rotaļu šaujamrīks).
kaķe Kaķene 1(1).
mincene Kaķene.
pincene Kaķene.
runciene Kaķene.
tīsele Kaķene.
tīsene Kaķene.
Kaķezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķītezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķītis Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķēnu ezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kaķīšu ezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā.
tīsēns Kaķēns; kaķis.
kaķalēns Kaķēns.
pārkaķēt Kaķēt no viena gala līdz otram.
sirubs Kaķētu apaļkoku apcirknis.
kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
kaksis Kaķis (bērnu valodā).
kicītis Kaķis (bērnu valodā).
junka Kaķis, kaķene.
peļotājs Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles.
cincis Kaķis, mincis.
muris Kaķis; vecs, liels runcis.
briska Kaķis.
hašeks Kaķis.
incis Kaķis.
iņčuks Kaķis.
kašaks Kaķis.
kašara Kaķis.
kažokvarde Kaķis.
ķicis Kaķis.
koķiks Kaķis.
košaks Kaķis.
maika Kaķis.
mincis Kaķis.
miņčuks Kaķis.
minculis Kaķis.
minka Kaķis.
miņķins Kaķis.
minna Kaķis.
minnis Kaķis.
peļjunkurs Kaķis.
pincis Kaķis.
pinka Kaķis.
plēsis Kaķis.
sētlaipiņš Kaķis.
svātlaibs Kaķis.
tīsis Kaķis.
tīšuks Kaķis.
umpsis Kaķis.
Kaķu ezers Kaķīšezers, ezers Ēdoles pagastā.
Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā.
Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha.
incītis Kaķītis.
kaķenītis Kaķītis.
kaķītiņš Kaķītis.
kaķpēdiņš Kaķpēdiņa.
antennaria Kaķpēdiņas - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints.
baugznes Kaķpēdiņas ("gnaphalium rectum").
anaphalis Kaķpēdiņas.
kaķpautiņi Kaķpēdiņas.
kaķusieri Kaķsierīte.
kaķusierīte Kaķsierīte.
kaķu koncerts Kaķu aurošana.
kaķveidīgie Kaķu dzimta ("Felidae").
felidae Kaķu dzimta.
gepards Kaķu dzimtas ģints ("Acinonyx").
felis Kaķu dzimtas ģints.
lynx Kaķu dzimtas ģints.
galeomahija Kaķu karš.
šarivari Kaķu koncerts, nesaskanīga, trakiska mūzika.
kaķene Kaķu mātīte.
kaķenīce Kaķu mātīte.
kaķiene Kaķu mātīte.
kaķiete Kaķu mātīte.
katana Kaķu mātīte.
katene Kaķu mātīte.
kaķēns Kaķu mazulis.
felinologs Kaķu pētnieks.
jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai.
siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm.
meinkūns Kaķu šķirne.
runcis Kaķu tēviņš.
galeomiomahija Kaķu un peļu karš, komiska grieķu varoņdzeja.
desene Kaķumētra.
kaķmētra Kaķumētra.
nepeta Kaķumētras.
kalabarīns Kalabarpupas indīgs alakloīds, kas farmakoloģiskās darbības ziņā atšķiras no fizostigmīna.
kalacis Kalācis - baltmaizes veids; rausis; kliņģeris.
caladium Kalādijas.
kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto.
kalambūrists Kalambūru sacerētājs.
kalanchoe Kalanhojes.
Kalanhoje 'Tessa' kalanhoju suga ("Kalanchoe 'Tessa'").
Blosfelda kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe blossfeldiana").
Mangina kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe manginii").
tūbainā kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe tomentosa").
calanoida Kalanoīdi.
eudiaptomus Kalanoīdu apakškārtas ģints.
eurytemora Kalanoīdu apakškārtas ģints.
limnocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints.
pseudocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints.
calathea Kalatejas.
elzene Kalcenis, osiņa.
calceolaria Kalceolārijas.
braunmillerīts Kalcija alumoferīts 4CaO·Al~2~O~3~·Fe~2~O~3~, viens no cementa minerāliem.
kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris.
slāpekļkaļķi Kalcija ciānamīds.
hidroksiapatīts Kalcija fosfāta forma kaulos un zobos.
kalcipēnija Kalcija iztrūkums audos un ķermeņa šķidrumos.
nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai.
kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā.
bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā.
hipokalcipeksija Kalcija nepietiekama saistīšana.
radiokalcijs Kalcija radioaktīvs izotops ar pussabrukšanas periodu 163,5 dienas; lieto kalcijmaiņas pētījumos.
kalciorāhija Kalcija sāļi muguras smadzeņu šķidrumā.
kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās).
nefrokalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās nieru kanāliņos.
rekalcifikācija Kalcija sāļu normālā daudzuma atjaunošana organismā.
kalkariūrija Kalcija sāļu pastiprināta izdale ar urīnu.
kalcipeksija Kalcija sāļu saistīšana audos vielu maiņas procesā.
hondrokalcinoze Kalcija sāļu, biežāk kalcija pirofosfata klātiene vienā vai vairākos locītavu skrimšļos.
belīts Kalcija silikāts, viens no galvenajiem portlandcementa minerāliem.
kalciprīvija Kalcija zaudēšana.
pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās.
torņskābe Kalcija, nātrija, magnija vai amonija bisulfīta un sērpaskābes H~2~SO~3~ ūdens šķīduma maisījums.
Ca Kalcijs (ķīm. elements).
kalciūrija Kalcijs urīnā.
kalcibilija Kalcijs žultī.
lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts.
kaļķšpats Kalcīts.
Kaļva Kaldabruņa, Dvietes pieteka.
Kaldabruņas galamorēna Kaldabruņas grēda.
Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā.
kalināt Kaldināt, atstāt kaldināt.
kalējmeistars Kalēja amata meistars.
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
kernis Kalēja darbarīks, ar ko iezīmēja caurumus.
dzelzsāmurs Kalēja darbnīca, kur dzelzi apstrādāja ar āmuru; dzelzs ceplis.
smēde Kalēja darbnīca; kalve 1(1).
kalējdarbnīca Kalēja darbnīca.
paausis Kalēja instruments cirvju remontam.
pietnieks Kalēja instruments, ar kuru cirvja galvā izveido caurumu kāta ielikšanai.
zemnīca Kalēja izkalta izkapts.
kaldītājs Kalēja klients, pasūtītājs.
kniebavas Kalēja knaibles.
kruks Kalēja kruķis ogļu rušināšanai.
lakts Kalēja lakta.
lapa Kalēja laktas pamatne.
vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai.
ēze Kalēja pavards metāla nokaitēšanai.
dūkas Kalēja plēšas.
duntavas Kalēja plēšas.
kalējene Kalēja sieva.
kalējiene Kalēja sieva.
kalējīša Kalēja sieva.
kalviene Kalēja sieva.
kalvine Kalēja sieva.
Vaidavas ala Kalējala Cēsu novada Raiskuma pagastā.
Kalēja ala Kalējala, ala Raiskuma pagastā.
kalējiete Kalējene.
mašīnkalējs Kalējs, kas darbus veic ar mehānismiem.
misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus.
pieškalis Kalējs, kas izgatavo piešus, iemauktu metāla detaļas u. tml.
jekalis Kalējs.
kalvenītis Kalējs.
kalvis Kalējs.
Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden.
balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā.
Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka.
Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
Purveitis Kalekaura ezers Apes pagastā.
Purveits Kalekaura ezers Apes pagastā.
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
kalendārs Kalendāram atbilstošs; kalendārā paredzēts.
kalendere Kalendārs 1(1).
kalenderis Kalendārs 1(1).
kalenders Kalendārs 1(1).
kalendrs Kalendārs 1(1).
laika grāmata Kalendārs 1(1).
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
kolenderis Kalendārs; kalenderis.
dienmēnešrādnis Kalendārs.
gadagrāmata Kalendārs.
calendae Kalendas.
Kalnītis Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kālenes ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kaliņu ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā.
Kaleši Kalešu upe - Kalešupe, Abavas pieteka.
Kalešu upe Kalešupe, Abavas pieteka.
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
liepnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Liepnieki" iedzīvotāji.
ūdiknieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdiki" iedzīvotāji.
vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
Kaletenskaja Kalētu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām.
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā.
calicium Kalīcijas.
caliciaceae Kalīciju dzimta.
calicidales Kalīciju rinda.
kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs); halifāts.
halifāts Kalifāts - feodāla valsts, kurā valda kalifs.
halifāts Kalifāts - kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs).
Brodiaea californica Kalifornijas brodija.
Erythronium californicum Kalifornijas eritronija.
Eschscholtzia californica Kalifornijas ešolcija.
Fremontodendron californicum Kalifornijas fremontodendrs.
Gymnogyps californianus Kalifornijas kondors.
Zalophus californianus Kalifornijas lauvronis.
Rosa california Kalifornijas roze.
UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles").
bevatrons Kalifornijas universitātes (ASV) sinhofazotrons, ar ko iegūst protonus ar 6,2 GeV lielu enerģiju.
hoverbaiks Kalifornijas uzņēmuma "Aeroflex" inženieru izstrādāts lidojošais motocikls.
Veratrum californicum Kalifornijas veratre.
vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu.
skaistciedrs Kalifornijas vīrakciedrs ("Calocedrus decurrens").
Calocedrus decurrens Kalifornijas vīrakciedrs.
Aesculus californica Kalifornijas zirgkastaņa.
Cf Kalifornijs (ķīm. elements).
halīfs Kalifs.
kalligrāfija Kaligrāfija.
kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs; skaidrs un skaists (par rokrakstu).
kaligrāfs Kaligrāfijas speciālists.
cirķelis Kaligrāfisks rakstu zīmju savijums, ko studentu korporāciju biedri (zēni) nēsā kā nozīmi pie deķeļa.
dzelzsciankalijs Kalija ferrocianīds K4Fe(CN)6; asinssālis.
calycanthaceae Kalikantu dzimta.
kaliko Kalikons.
kalikos Kalikons.
kalikus Kalikons.
kalinko Kalikons.
padutīns Kalikreīna preparāts; paplašina asinsvadus.
Albertvila Kalima - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1968. g.
Borneo Kalimantāna - lielākā sala Malajas arhipelāgā.
Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes.
calypso Kalipso - orhideju dzimtas ģints.
callistemon Kalistēmas.
Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā.
callitrichidae Kalitriksu dzimta.
callibella Kalitriksu dzimtas ģints.
callimico Kalitriksu dzimtas ģints.
Kaļao Kaljao - pilsēta Peru ("Callao").
Behala Kalkātas (Indijā, Rietumbengālē) dienvidu priekšpilsēta, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
kalcis Kalkulators.
kalčuks Kalkulators.
kalītis Kalkulators.
kaļķis Kalkulators.
kauķis Kalkulators.
saskaitnis Kalkulators.
spaidīklis Kalkulators.
statmoloģija Kalkulēšanas mācības daļa, kuras pētīšanas objekts ir bilance.
izkalkulēt Kalkulēt un pabeigt kalkulēt; aprēķināt.
kalcipielīts Kalkulozs pielīts.
Kališi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalīši" nosaukuma variants.
kalkūnieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalkūni" iedzīvotāji.
Kalkūne Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalkūni" nosaukuma variants.
kumbulieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" iedzīvotāji.
lilienfeldieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lilienfelde" iedzīvotāji.
Medņi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" bijušais nosaukums.
Muitnīca Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" nosaukuma variants.
aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs.
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem.
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu.
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
filodendrs Kallu dzimtas ģints ("Philodendron"), dekoratīvs augs ar pastāvīgi zaļām, caurumainām lapām.
singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos.
spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla.
Kalmara Kalmaras šaurums - atrodas Baltijas jūras rietumu daļā ("Kalmarsund"), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m.
Kalmarsunds Kalmaras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā.
teuthoidea Kalmāri.
ommastrephes Kalmāru apakškārtas ģints.
kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni.
kalavajs Kalme ("Acorus calamus").
škalbis Kalme ("Acorus").
kolme Kalme; kolma.
kallis Kalme.
kalviens Kalme.
karveles Kalme.
kolma Kalme.
šķelbsne Kalme.
mauklis Kalmei līdzīgs augs, kas aug mitrās vietās.
acorus Kalmes - ārumu dzimtas ģints.
skalbes Kalmes ("Acorus").
skalbji Kalmes ("Acorus").
skalpji Kalmes ("Acorus").
gotiņa Kalmes ziedvālīte.
airas Kalmes, skalbes.
āleri Kalmes.
āļeri Kalmes.
kalvenes Kalmes.
kalvine Kalmes.
kalmia Kalmijas.
šaurlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia angustifolia").
platlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia latifolia").
daudzlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia polifolia").
kalmiks Kalmiki.
kalmuki Kalmiki.
oirati Kalmiki.
Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.).
kalm. Kalmiku.
Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers.
Janeļu ezers Kalmodu ezers Rankas pagastā.
Kalmodu-Janeļu Kalmodu-Janeļu ezers - Kalmodu ezers Rankas pagastā.
kalmuks Kalmuki.
iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa; piekalne.
kalngals Kalna augstākā vieta; kalna virsotne.
Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers.
Kalnezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
Vizlas kalna ezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā.
Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers.
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Jērcēnu pagastā, platība - 9,1 ha; Jērcēnu dzirnavezers; Dzirnavu ezers.
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha.
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā.
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu ezers Jērcēnu pagastā.
Jērcēnu dzirnavezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā.
Dzirnavu ezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā.
Kalna Kalna ezers - Divpīļu ezers Asares pagastā.
Kalna Kalna ezers - Kalnezers Ances pagastā.
Kalna Kalna ezers - Kalnis, ezers Gulbenes un Balvu novadā.
peak Kalna galotne.
kauba Kalna gals.
kalnaiza Kalna grava, aiza.
pistacīts Kalna iezis zaļganā krāsā.
kalnkāpējs Kalnā kāpējs.
kalnkāpis Kalnā kāpējs.
šķonis Kalna kore.
kraupe Kalna kraupe - kaila, klinšaina kalna kore.
kalnmala Kalna mala, piekāje.
kalnmale Kalna mala, piekāje.
kalnmalis Kalna mala, piekāje.
gargroda Kalna mugura.
Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā.
Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst.
kalnamala Kalna nogāze, pakāje.
paroze Kalna nogāze.
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu.
parozīte Kalna pakājē augoša roze.
goza Kalna piegāze ar ieleju; meža līcis.
ierozis Kalna piegāze ar ieleju.
kalnapuža Kalna piekāje.
piekalns Kalna piekāje.
pretkalne Kalna pretējā puse.
atkara Kalna sāni, nogāze; atkalne.
atkalne Kalna sāni, nogāze; atkara.
sānkalnis Kalna sānu atzars.
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha.
Kalna Ūdenāni Kalna Ūdenāni - apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Kalna Kalna Uspeļu ezers - Raudas ezers Silajāņu pagastā.
kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā.
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m.
bauze Kalna virsotne.
paroza Kalna, uzbēruma, kāpas vai cita paaugstinājuma lejas daļa, nogāze.
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums.
Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
Krēta Kalnaina sala Vidusjūras austrumu daļā (pieder Grieķijai), garums - 260 km, platums - 12-55 km, \~624 tūkstoši iedzīvotāju (2005. g.).
kalnājs Kalnaina vieta.
mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem.
Arkādija Kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā ("Arkadia"), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole.
kalnotne Kalnains apvidus.
kalnainis Kalnains.
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs; pjedmonts.
asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā.
kalnāja Kalnājs.
kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas.
Hofzumberge Kalnamuiža.
Kalnmuižas dzirnavezers Kalnamuižas dzirnavezers Kandavas pagastā.
Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
Kalnasmīžu dižavots Kalnasmīžu avots.
Kalnasmīdu Kalnasmīžu.
Kaprāļu avots Kalnavēnu avots Mālpils novadā.
Kalncempji Kalncempju dīķis - ūdenskrātuve Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 1,8 ha.
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja.
Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā.
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
Kalnzeem Kalnciems.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers.
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā.
kalnenieks Kalnenieki.
kalnēnietis Kalnenieks (1).
kalnnieks Kalnenieks (1).
Lejaslāču ezers Kalnezers, ezers Lībagu pagastā.
kalnagalietis Kalngalieši.
Apalači Kalni ("Apalachian Mountaiuns") Ziemeļamerikas austrumos, ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
Gati Kalni (Austrumgati un Rietumgati) Dekānas plakankalnē, Indijā.
Krkonoše Kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka).
Alegeini Kalni Apalaču plato rietumu malā ("Allegheny Mountains"), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m.
Blūridži Kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m.
Srednagora Kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns.
Jesenīki Kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti.
Sudeti Kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. "Sudety", vācu val. "Sudeten"), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m.
Šumava Kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas.
Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
Pinds Kalni Grieķijas rietumu daļā (angļu val. "Pindus"), ziemeļu atzari Albānijā, garums - \~200 km, lielākais augstums - 2637 m.
Papuks Kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži.
Kravans Kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns).
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra.
Kilbaki Kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns).
Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m.
Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m.
Čugači Kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km.
Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra.
Taihanšaņs Kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā.
Penini Kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m.
Sjerramorena Kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m.
Gereče Kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m.
Grīnmauntinsi Kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni.
priekškalni Kalni, kas atrodas pirms lielākajiem kalniem; priekškalne.
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās.
grēdājs Kalni; liela kalnu sistēma, kas sastāv no daudzām grēdām un masīviem.
Cērmaņu ezers Kalnienas ezers Gulbenes novadā.
Vērša ezers Kalnienas ezers Stāmerienes pagastā.
Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m.
Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m.
Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m.
Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m).
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m.
Sajāni Kalniene Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums rietumu-austrumu virzienā - 850 km, ziemeļu-dienvidu virzienā - 500 km.
vidējkalne Kalniene, kuras augstums ir no 1000 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa.
kalniena Kalniene.
kalniens Kalniene.
kalnietis Kalnieši.
Karališki Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukums latgaliski.
Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu.
kalnieši Kalnietis.
Kalniņu Kalniņu ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā.
Dvietes pilskalns Kalnišķu pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā.
Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka.
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā.
Kalnlauka Kalnlauka dīķis - ūdenskrātuve Aizputes pagastā, platība 2,6 ha.
acinos Kalnmētras - lūpziežu dzimtas ģints.
Berghof Kalnmuiža.
Kalnamuižas ezers Kalnmuižas ezers Skrīveru pagastā.
kalnracējs Kalnracis.
miner Kalnracis.
raktuvnieks Kalnracis.
rūdracis Kalnracis.
digeri Kalnrači, sevišķi Dimanta raktuvju strādnieki Amerikā un Āfrikā.
flecs Kalnraču apzīmējums derīgu izrakteņu (ogļu) slāņiem, kas lielākā gabalā patur vienādu biezumu.
urbšana Kalnrakšanas darbi, kuros, ar speciālām ierīcēm sagraujot iežus, izveido zemē cilindriskus kanālus; izmanto dažādos ģeoloģiskos darbos, ūdensapgādē.
mīna Kalnraktuves eja.
kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela.
amalgamators Kalnrūpniecībā izmantojama ierīce, kurā izdara amalgamāciju (3).
lignozīts Kalnrūpniecībā pieļaujama spridzināmā viela, kuras sastāvā galvenais ir amonija salpetris.
mineure Kalnrūpniecības akciju spekulants biržā.
zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
Singbuma Kalnrūpniecības rajons Indijā, Bihāras štata dienvidos, dzelzs rūdas, vara, hroma, mangāna, urāna rūdas, boksītu, kaolīna, kianīta ieguve.
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m.
Īcenkalns Kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - 226 m vjl.
Vistukalns Kalns Alūksnes augztienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - \~200 m vjl., relatīvais augstums - 35 m, 300 m garš un 150 m plats vaļņveida paugurs.
Dēliņkalns Kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m.
Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
Pilskalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns.
Vaskarans Kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs.
sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
plakankalns Kalns ar samērā plašu, līdzenu virsotni.
Nabišaibs Kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m.
Baznīckalns Kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns.
Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
Rugājkalns Kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena.
Naudaskalns Kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m.
Naudaskalns Kalns Balvu novada Balvu pagastā, absolūtais augstums - 122,2 m, relatīvais augstums - 7,2 m.
Jungfrava Kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.).
Pandiasukars Kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni.
Zeltkalns Kalns Cēsu austrumu nomalē, pilsētas reljefa augstākais punkts, absolūtais augstums - 130,2 m vjl., relatīvais augstums - 20 m rietumu nogāzē.
Dūmkalns kalns Cēsu novada Skujenes pagastā pie Kaives pagasta robežas, absolūtais augstums - 227 m.
Negojs Kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m.
Krievukalns Kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns.
Ušba Kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis.
Lauvaskalns Kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m.
Zerdkuhs Kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m.
Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
Ciona Kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols.
Ciāna Kalns Jeruzalemē.
Robsona kalns kalns Kanādā ("Mount Robson"), Klinšu kalnu Frontālajā grēdā, augstums - 3954 m.
Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu.
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes.
Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm.
Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m.
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
Ida Kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja.
Erimants Kalns Peloponesā, Grieķijā.
Lisa Kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi.
Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
Glitertinns Kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju.
Sulitjelma Kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m.
Olimps Kalns šajā masīvā, kurā pēc sengrieķu reliģiskajiem priekšstatiem mājoja dievi.
Boubīns Kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži).
Jēkabkalns Kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m.
Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
Klētskalns Kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
Augstumkalns Kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m.
Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m.
Sauleskalns Kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m.
Kamparkalns Kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m.
Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
dschebel Kalns, kalnājs (arābu nosaukumos).
džebels Kalns, kalnājs (arābu vietvārdos).
pilskalns Kalns, kurā atradusies muižas pils.
baznīckalns Kalns, uz kura atrodas baznīca.
k. Kalns.
kalls Kalns.
kols Kalns.
kūh Kalns.
mons Kalns.
baltāboliņš Kalnu āboliņš ("Trifolium montanum").
arhars Kalnu aitu pasuga Pamirā, Tjanšanā, Z-Indijā.
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
kalnzeme Kalnu apvidus.
arnakāja Kalnu arnika ("Arnica montana").
arnieks Kalnu arnika ("Arnica montana").
arnikava Kalnu arnika ("Arnica montana").
orla Kalnu arnika ("Arnica montana").
pulverlijes Kalnu arnika ("Arnica montana").
purenīši Kalnu arnika ("Arnica montana").
urleja Kalnu arnika ("Arnica montana").
vulverlijes Kalnu arnika ("Arnica montana").
arnicīns Kalnu arnikas rūgtā aktīvā viela.
alpinārijs Kalnu augu sakopojums stilizētā kalnu veidojumā.
argalis Kalnu auns ar ļoti lieliem ragiem; sastopams Āzijas kalnos; arhars.
kazarags Kalnu āzis.
kazradzis Kalnu āzis.
kazrags Kalnu āzis.
Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas.
čami Kalnu čami - tautību un cilšu grupa, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnu rajonos, arī Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
vanagzirnis Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montannus").
vanagzirņi Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montanus").
funikulieris Kalnu dzelzceļš ar trošu vilkmi.
dzelzine Kalnu dzelzene ("Centaurea montana").
Kalnu Kalnu ezers - Kalnezers Lībagu pagastā.
Karatavs Kalnu grāda Rietumtjanšanā, Kazahstānas dienvidos, garums - 420 m, augstums - līdz 2176 m.
Aboma grēda kalnu grēda (_Abawn Bum_) Mjanmas (Birmas) ziemeļos, Kačinas provincē, augstākā virsotne 3617 m.
Birliktavs Kalnu grēda ("Birlik Tau") Džungārijas līdzenuma rietumos, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~120 km, augstums - līdz 2923 m; Barliks.
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
Cjiliaņšaņs Kalnu grēda ("Qilin Shan") Naņšana kalnos, Ķīnas ziemeļu daļā, stiepjas \~500 km garumā; Rihthofena grēda.
Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts.
gr. Kalnu grēda (kopā ar nosaukumu).
serra Kalnu grēda (portugāļu vietvārdos).
Adamavas kalni kalnu grēda Āfrikā (_Adamaoua_), Kamerūnā un Nigērijā, augstākā virsotne Oki - 3011 m.
Caganhurtejs Kalnu grēda Aizbaikālā, Krievijas Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, garums - 250 km, augstums - līdz 1581 m, lapegļu taiga, pundura ciedrupriežu audzes, akmeņu tundra.
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži.
Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
Sarimsaki Kalnu grēda Altajā, Kazahstānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3373 m (Burkitauls).
Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi.
Vidusatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu rietumos, Marokas centrālajā daļā.
Antiatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos, Marokā, ziemeļos - Sirvas vulkāniskais masīvas, augstums - 3304 m, kas veido savienojumu ar Augsto Atlasu.
Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2456 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns).
Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi.
Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m).
Kukušili Kalnu grēda Austrumkunluna dienvidu daļā ("Kukushili"), Ķīnā, garums - \~800 km, augstums - 4500-6000 m, rietumu un centrālās daļas virsotnēs ledāji.
Muzkols Kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā, garums - 110 km, augstums - līdz 6233 m.
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi.
Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas.
Borohors Kalnu grēda Austrumtjanšanā, Ķīnas rietumos un Kazahstānas austrumos, garums - \~250 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 4660 m, \~50 šļūdoņu.
Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m.
Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji.
Hantengri Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, lielākais apledojums Tjanšanā, daudz šļūdoņu.
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km.
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi.
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m.
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas.
Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra.
Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m.
Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m.
Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks).
Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums.
Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m.
Borkoldojs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~100 km, vidējais augstums - \~4300 m, augstākā virsotne - 5049 m, ziemeļu nogāzē apledojums.
Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka.
Džamantavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4718 m, noguluma un metamorfie ieži.
Džumgaltavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - >100 km, augstum - līdz 3948 m.
Narintavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Narinas kreisajā krastā, Kirgizstānā, garums - \~130 km, augstums - līdz 4530 m.
Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes.
Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi.
Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m.
Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns).
Beščadi Kalnu grēda Karpatos (poļu val. "Bieszczady"), Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m.
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns).
Troods Kalnu grēda Kipras salas dienvidos un centrālajā daļā, augstums - līdz 1951 m.
Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m.
Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m.
Selkērki Kalnu grēda Kordiljeros, Kanādā un ASV (angļu val. "Selkirk Mountains"), garums - \~500 km, augstums - līdz 3533 m.
Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m.
Tukuringra Kalnu grēda Krievijā, Amūras apgabalā, garums - 230 km, augstums - līdz 1605 m, seismiski aktīvs rajons.
Penžinas grēda kalnu grēda Krievijas Kamčatkas novada ziemeļu daļā, garums — 420 km, augstums — līdz 1045 m, nogāzē līdz 300-700 m vjl. pundura ciedrupriežu audzes, augstāk — zāļu-ķērpju tundra.
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām.
Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra.
Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes.
Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m.
Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (angļu valodā "Altyn Tagh"), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m.
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m.
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas.
Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda.
Andijas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu.
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes.
Manghistau Kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m, smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis.
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas.
Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags).
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja.
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe.
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m.
Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m.
Hamardabans Kalnu grēda Piebaikālā, Baikāla dienvidu un dienvidrietumu piekrastē, Krievijā, garums - 420 km, augstums - līdz 2371 m.
Ulanburgasi Kalnu grēda Piebaikālā, uz austrumiem no Baikāla ezera, Burjatijas Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2033 m (Hurhaga kalns).
Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida.
Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m.
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots.
Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra.
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m.
Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru.
Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m.
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs.
Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas.
Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi.
Arkatags Kalnu grēda Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, Ķīnā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m.
Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m).
Talasas Alatau kalnu grēda Tjanšana rietumos, Kirgizstānā un Kazahstānā, garums — 270 km, vidējais augstums — \~4000 m, lielākais — 4488 m.
Atbaši Kalnu grēda Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - 135 km, augstums - līdz 4786 m, apledojums - \~150 kvadrātkilometru.
Zemplēns Kalnu grēda Ungārijas ziemeļaustrumos, garums - \~70 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 896 m, andezīti, lava un tufs.
Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi.
Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži.
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m.
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas.
Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes.
Kungejalatavs Kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, Isikula ieplakas ziemeļu robeža, garums - \~280 km, augstums - līdz 4770 m, apledojums (237 kvadrātkilometri) gk. ziemeļu nogāzē.
Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes.
sierra Kalnu grēda.
Austrumkordiljeras Kalnu grēdas Andu austrumu malā ("Cordillera Oriental"), Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Bolīvijā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns Kolumbijā), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis.
alatau Kalnu grēdas Centrālāzijas, Dienvidsibīrijas un Urālu kalnos.
karatau Kalnu grēdas un masīvi, kurus klāj stepes un pustuksnešu veģetācija.
sirts Kalnu grēdu norobežots, augsti pacelts līdzenums Tjanšana iekšējos rajonos.
kordiljeras Kalnu grēdu virknes Spānijā un Latīņamerikā.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
kalnagalietis Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
kalnenieks Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
kalnenietis Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
kalninieks Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
pīmelits Kalnu iezis, sastāv no niķeļa, krama u. c.
abisalīti Kalnu iežu dziļākās nogulas.
zeoliti Kalnu iežu sugas, kas aizpilda vulkāniskos iežos tukšumus un spraugas.
KKAA Kalnu Karabahas autonomais apgabals.
Stepanakerta Kalnu Karabahas galvaspilsēta, 1133000 iedzīvotāju (2006. g.).
Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā.
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
ragāzis Kalnu kaza ("Capra ibex").
kazradze Kalnu kaza.
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē.
jo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
maji Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
mlao Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
mlo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
Geigela Kalnu klimatiskais kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, Ahsu aizā - >1600 m vjl.
Munguntaiga Kalnu masīvas Krievijas Tivas Republikas dienvidrietumos, augstums - līdz 3976 m.
Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m.
Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags.
Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā.
Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi).
Akka Kalnu masīvs ar vairākiem šļūdoņiem nacionālajā parkā Lapzemē, Zviedrijā, augstākā virsotne - 2013 m.
Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji.
Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins).
Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells.
Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās.
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
Rodopi Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m.
Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi.
Parnass Kalnu masīvs Centrālajā Grieķijā, uz ziemeļiem no Korinta līča, augstums - līdz 2457 m vjl.
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi.
Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m.
Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos).
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile).
Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m.
Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi.
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m.
Sevēni Kalnu masīvs Francijas dienvidos, Centrālā masīva dienvidaustrumu daļa, augstums - līdz 1702 m, platoveida virsotnes.
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
Vogēzi Kalnu masīvs Francijas ziemeļaustrumos (fr. val. "Vosges"), garums - 130 km, platums - 40-50 km, augstums - līdz 1424 m.
Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji.
Nilgiri Kalnu masīvs Indostānas pussalas dienvidos, Rietumgatu un Austrumgatu saskarē, Indijā, augstums - līdz 2633 m (Dodabetas kalns).
Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem.
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis.
Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli.
Bukantavs Kalnu masīvs Kizilkumā, Uzbekistānā, augstums - līdz 764 m, virsa lēzena, nogāžu piekājē avoti, ko izmanto apūdeņošanai.
Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji.
Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne.
Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi.
Rondane Kalnu masīvs Norvēģijas dienvidrietumos ("Rondane"), augstums - līdz 2183 m.
Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi.
Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m.
Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m.
Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas.
Antilibāns Kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina.
Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m.
Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m.
Kongurs Kalnu masīvs un augstākā virsotne (7579 m.) Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnas rietumu daļā, apledojums, ziemeļu nogāzē šļūdoņi noslīd līdz 3800 m vjl., dienvidos - līdz 4500 m.
Finsterārhorns Kalnu masīvs un augstākā virsotne Bernes Alpu austrumu daļā ("Finsteraarhorn"), augstums - 4274 m.
Monblāns Kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. "Mont Blanc", it. val. "Monte Bianco"), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri.
Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti.
Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki.
Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni.
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile).
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule.
zilpodziņa Kalnu norgalvīte ("Jasione montana").
nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām.
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš.
trekings Kalnu pārgājiens; iešana pa taku, iešana pa noteiktu maršrutu (angļu "tracking").
Torugarts Kalnu pārkāpe Iekšējā Tjanšanā, uz Krgizstānas un Ķīnas robežas, augstums - 3752 m vjl.
Akbaitals Kalnu pārkāpe Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām Tadžikistānā, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms.
vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs.
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji.
Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m.
Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m.
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas.
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m.
Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
Austrumsajāni Kalnu sistēma Dienvidsibīrijā, Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m virs jūras līmeņa, mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju.
Apenīni Kalnu sistēma Eiropas dienvidos, Apenīnu pussalā Itālijā, garums - \~1200 km, vidēji augsti (1500-2000 m) kalni, augstākā virsotne - Korno kalns - (2914 m).
Pireneji Kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. "Pirineos", fr. val. "Pyrenees"), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m.
Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m.
Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte.
Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m.
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m.
Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas austrumos, Krievijā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens - 2485 m.
Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
Džungārijas Alatau kalnu sistēma Kazahstānas dienvidaustrumos un Ķīnā, garums — \~450 km, platums — 50-190 km, lielākais augstums — 4464 m.
Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m.
Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m.
Hingāns Kalnu sistēma Ķīnā, Mongolijā un Krievijā.
Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m.
Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m.
Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m.
Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
Želica Kalnu sistēma Ungārijas dienvidrietumos, Baraņas meģes ziemeļos.
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
moguls Kalnu slēpošanas paveids - nobrauciens ar slēpēm vai dēļiem pa nelīdzenu trasi.
frīstails Kalnu slēpošanas sporta veids.
karvings Kalnu slēpošanas stils - slēpotājs pagriezienā it kā ieliecas, veidojot ar kalna slīpumu šauru leņķi.
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
oronoze Kalnu slimība.
kalnupe Kalnu strauts, urga.
taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
oroģenēze Kalnu veidošanās.
tramontans Kalnu vējš - auksts ziemeļu un ziemeļaustrumu vējš Itālijā un Ziemeļspānijā.
MTB Kalnu velobraukšana ("mountain biking").
MTB Kalnu velosipēds (angļu "mountain bike").
baiks Kalnu velosipēds.
Šotas Rustaveli virsotne kalnu virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 4960 m vjl.
Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m.
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m.
Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m.
Fauna Kalnu, mežu un lauku dieviete seno romiešu mitoloģijā.
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā.
uzkaļņi Kalnup, pret kalnu.
apkaļņis Kalnup.
Čukņupe Kalnupe Tukuma un Engures novadā.
Jāņupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Kanupe Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Rideļupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka.
Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka.
Plaušupe Kalnupe, ūdenstece Engures pagastā.
orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni.
Etbajs Kalnzeme Āfrikas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē, Ēģiptē un Sudānā, augstums - līdz 2259 m.
Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm.
montifringilla Kalnzvirbuļi.
nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs.
calocera Kaloceras.
Koloda Kaloda, ezers Piedrujas pagastā.
Kolodas ezers Kaloda, ezers Piedrujas pagastā.
calophyllum Kalofilas.
caloplaca Kaloplakas - asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints.
cal Kalorija - siltuma daudzuma mērvienība.
gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu.
kalorometris Kalorimetrs.
Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda".
kalošas Kaloša.
calotrix Kalotrihas.
banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā.
kalpabērns Kalpa bērns.
kalpasieva Kalpa sieva.
kalpene Kalpa sieva.
kalpavīrs Kalpa vīrs, kalps.
bandzeme Kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
trijdiennieks Kalpi, kas ar triju dienu darbu nedēļā atkalpoja zemes īri.
plačnieki Kalpi, kas atpelna apsaimniekošanā piešķirto zemes gabalu.
klausma Kalpība.
služa Kalpība.
dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
izstrādinat Kalpināt, nostrādināt.
kalpinātāja Kalpinātājs.
kalpišķība Kalpiska padevība.
caurēm Kalpo kā pastiprinājums vārdiem "cauri, caur".
atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko); atstrādāt.
izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
slugāties Kalpojot nopūlēties.
izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam.
piekalpot Kalpojot sasniegt.
gadmeita Kalpone (lauku saimniecībā), kas nolīgta darbā uz visu gadu.
istabasmeita Kalpone (muižā), istabene.
istabmeita Kalpone (muižā), istabene.
meita Kalpone (parasti neprecējusies).
lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
kambarjumprava Kalpone, istabene muižā.
putnene Kalpone, kas kopj un baro mājputnus.
priekšmodere Kalpone, kas lielsaimniecībā pārrauga lopkopju darbu.
vasarasmeita Kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru.
priekšmeita Kalpone, kas pati strādā, vada pārējos darbā un ir darba devēja palīdze.
ārmeita Kalpone, kas strādā āra darbus.
iekšmeita Kalpone, kas veic saimniecības iekšdarbus.
rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
istabene Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas.
uzpasētāja Kalpone; (viesu) apkalpotāja.
dienastmeita Kalpone.
dienesmaita Kalpone.
dienesnīca Kalpone.
dienestmeita Kalpone.
dienestnīca Kalpone.
kalpaune Kalpone.
kalpene Kalpone.
kalpūne Kalpone.
tekatne Kalpone.
monolatrija Kalpošana tikai vienam Dievam.
izdzīgot Kalpot dažādos apstākļos.
nokalpoties Kalpot līdz pagurumam, vergot.
piekalpot Kalpot papildus nolīgtajam.
izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
piekalpot Kalpot, lai apmierinātu.
slugāt Kalpot, vergot.
tvangot Kalpot, vergot.
kalpāt Kalpot.
služot Kalpot.
struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm.
zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
batlers Kalpotājs bagātās mājās, galvenokārt Anglijā.
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs.
svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces.
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
ģērbējs Kalpotājs, kas rūpējas par tērpiem.
služa Kalpotājs, sulainis.
druža Kalpotājs.
mieti Kalpotāju maiņa.
mietus Kalpotāju maiņa.
abd Kalps (arābu val.).
gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu.
gadpuisis Kalps (lauku saimniecībā), kas nolīgts darbā uz visu gadu.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks.
monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
puspuisis Kalps lauku saimniecībā (parasti nepilngadīgs), kas veic vieglākus darbus.
gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
jurģinieks Kalps vai puisis, kas Jurģu dienā no viena saimnieka pie cita pārvācas.
priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks.
lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
ģuņģis Kalps, izsūtāmais puika.
dienestnieks Kalps, kalpone.
kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks.
šķēpnesis Kalps, kas nes sava kunga šķēpu.
vasaraspuisis Kalps, kas nolīgts darbā tikai pa vasaru.
gadakalps Kalps, kas nolīgts uz gadu.
bandenieks Kalps, kas par atalgojumu saņem apstrādāšanai ierādītu zemes gabalu; rentnieks.
bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem zemes gabalu - bandu^2^.
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
puišpārenieks Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar sievu.
vasarkalps Kalps, kas pieņemts darbā uz vasaras laiku.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
zirdzenieks Kalps, kas strādāja muižā ar savu zirgu.
rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
poksis Kalps, kuram nav neviena zirga.
lonenieks Kalps, kuram saimnieks maksāja algu.
monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
dienestpuisis Kalps, strādnieks (lauku saimniecībā).
gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
groom Kalps, zirgu puisis.
grums Kalps, zirgu puisis.
dieneris Kalps; sulainis; dienderis.
dienderis Kalps; sulainis.
famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs.
dienastpuisis Kalps.
kalpans Kalps.
kalpapuisis Kalps.
kalpenieks Kalps.
nukeri Kalpu apzīmējums vairākās Vidusāzijas zemēs 14.-20. gs.
derumdiena Kalpu līgšanas diena.
leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam).
kalpgājums Kalpu šķira, kārta.
dzādze Kalsens cilvēks.
kalksnis Kalsens cilvēks.
derba Kalsens, izbadojies cilvēks.
kūds Kalsens, vājš.
kalsnijs Kalsens.
kūdums Kalsenums, liesums.
ņaipste Kalsna un vārga sieviete.
šļicka Kalsna, gara auguma sieviete.
dzēdzele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
merdele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
čura Kalsna, vāja sieviete.
Kalzenau Kalsnava.
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja.
ādenieks Kalsnējs cilvēks.
pitka Kalsnējs cilvēks.
kalksnējs Kalsnējs.
stenisks Kalsnējs.
kalsens Kalsns (par cilvēku).
kalsnējs Kalsns (par cilvēku).
zarnas Kalsns cilvēks.
skalgans Kalsns, izdēdējis cilvēks.
skangalis Kalsns, izdēdējis cilvēks.
skangals Kalsns, izdēdējis cilvēks.
knēdze Kalsns, izžuvis cilvēks.
bleste Kalsns, novājējis dzīvnieks.
leste Kalsns, novājējis dzīvnieks.
skalbunte Kalsns, tievs cilvēks.
liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); šaurs (par lūpām).
sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
kacāps Kalsns, vājš zirgs.
kaulaiņš Kalsns, vājš, novājējis.
izdilis Kalsns, vājš.
izkaltis Kalsns, vājš.
izžuvis Kalsns, vājš.
kalksns Kalsns.
kalss Kalsns.
kaltnējs Kalsns.
kalsenība Kalsnums, klienums.
klienums Kalsnums, vājums.
kalsenums Kalsnums.
trusēt Kalst, nīkt, šķiedroties, notrūkt.
stērdēt Kalst, trūdēt.
nokalst Kalstot aiziet bojā.
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa.
atlokošana Kalšanas operācija atloka izveidei.
Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs.
Kalschen Kalšu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
kaldināt Kalt (1).
atkalt Kalt nost.
kalties Kalt sev.
atkalt Kalt vaļā.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
sakritināt Kalt, kaldināt.
kaldīt Kalt.
kolti Kalt.
pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā.
pusdenga Kalta sudraba monēta Krievijā 14.-16. gs.
buņava Kalta vāle, bungu vāle.
blīvoklis Kaltam līdzīgs tērauda rīks blīvošanai.
kaltveidīgs Kaltam līdzīgs, pēc formas.
kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai.
kaltētava Kalte (1).
kaltava Kalte, kaltētava.
kaltavas Kalte, kaltētava.
tuneļkalte Kalte, kurai ir tuneļveida darba telpa.
dāre Kalte, žāvētava.
desikanti Kaltējoši, žāvējoši līdzekļi.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
kaltenīca Kaltene.
kaltenīša Kaltene.
kaltiski Kalteniski.
apgabana Kaltēšanai izārdīta siena guba (gabana).
klājienis Kaltēšanai izklāta labība uz piedarba klona.
apdancis Kaltēšanai izklāts gubas siens.
apārdnis Kaltēšanai izlaists siens.
iesers Kaltēšanai noliktais (parasti labība, lini).
nokaltēt Kaltēt un pabeigt kaltēt.
pārkaltēt Kaltēt vēlreiz, no jauna.
kaltināt Kaltēt.
cībaks Kaltēta baltmaize; sausiņš.
citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā.
kaltnieks Kaltēta labība.
rozīne Kaltēta vīnoga.
kantarīdas Kaltētas vaboles (t. s. spāņu mušiņas), no kurām iegūst kantaridīnu.
pieseris Kaltētava.
kuso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziecu čemuri; koso.
koso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziedu čemuri.
kompots Kaltēti augļi, ogas, ko izmanto deserta ēdienu, gatavošanai.
muskatziedi Kaltēti muskatkoka sēklu apvalki.
kubeba Kaltēts "Piper cubeba L." nenogatavojies auglis, kurā ir ēteriska eļļa un organiska skābe.
Kaltika Kaltika ezers - Kaltiķu ezers Snēpeles pagastā.
Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers.
Kalticken Kaltiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā.
Kaltiņi Kaltiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,5 ha.
plene Kaltons - slapja galvas ādas ēde.
kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai.
kalums Kalts (metāla) priekšmets.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
vedga Kalts dobumu ciršanai bišu kokos.
vega Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
vegra Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
verga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
vērga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos.
čakārnis Kalts metāla āmurs ar vara vai metāla važiņām.
kaltnis Kalts priekšmets; izkalts trauks.
kaltenis Kalts priekšmets.
svītrenis Kalts svītru veidošanai.
fermuārs Kalts, ko lieto akmeņkaļi, kokgriezēji, kā arī ādas izstrādājumu meistari.
baldaha Kalts.
balģa Kalts.
dubaks Kalts.
kaltuva Kaltuve, smēde.
osteotoms Kaltveida instruments kaula pārciršanai.
Kalu Kalu ezers - atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,4 ha.
Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.).
kalība Kalums.
Karunga Kalunga.
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Dubenca Kalupe, Dubnas pieteka.
Kalupka Kalupe, Dubnas pieteka.
Uda Kalupe, Dubnas pieteka.
Ūda Kalupe, Dubnas pieteka.
Kolup Kalupe.
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Kolup Kalupes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā.
Saušinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums.
baltmuizieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā.
Greizgališki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Graizgališki" nosaukuma variants.
Grancauska Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants.
Grancava Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants.
Griusteņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukuma variants.
Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski.
ivbulieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" iedzīvotāji.
Iubuļi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukuma variants.
Iubuli Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukums latgaliski.
kolupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" (arī "Kolups") iedzīvotāji.
kalupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" iedzīvotāji.
Kapčinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kapčinieki" nosaukuma variants.
krivānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji.
krīvānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji.
Krīvāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krivāni" nosaukuma variants.
Krutoruča Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants.
Krutoruči Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants.
Kukliškas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants.
Kukliški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants.
Kukliškys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukums latgaliski.
Kungadrivas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukuma variants.
Kungadryvys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukums latgaliski.
kusinieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji.
Kuseņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants.
Kuseni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski.
Keiši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" nosaukums latgaliski.
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants.
Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski.
Lauriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Laurišķi" nosaukuma variants.
Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants.
Mendriki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mendriķi" nosaukuma variants.
Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
Morkoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukuma variants.
Muorkuoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukums latgaliski.
Ratnīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants.
rudānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Rudāni" iedzīvotāji.
Ruksiški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ruksiški" nosaukuma variants.
Salīši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" nosaukuma variants.
Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski.
stūrišķieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji.
Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski.
Stiurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants.
Stiuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants.
Ūdze Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ūda" nosaukuma variants.
Vacumi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" nosaukuma variants.
Kolup Kalupes pagasta bijušais nosaukums.
Odze Kalupes paralēls nosaukums tās augštecē.
Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
Kalvas Kalvas dīķis - Kalves dīķis Ēdoles pagastā.
kaltuve Kalve (1).
kaltuve Kalve (2).
kalva Kalve, smēde.
kuzņa Kalve.
kalvājs Kalvēm (skalbēm) pieaugusi vieta.
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus.
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
Kalvezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā.
Kalvītis Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā.
Kurpnieku ezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā.
Tāšu-Padure Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" bijušais nosaukums.
Krusātdroga Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāta" bijušais nosaukums.
krusātnieki Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāti" iedzīvotāji.
pērbonieki Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērbone" iedzīvotāji.
Taš-Paddernskaja Kalvenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Tasch-Padderen Kalvenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
Kalvene Kalvenes stacija - apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā.
Kalves Kalves dīķis - ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 9,3 ha; Kalvas dīķis.
Kalve Kalves upe - Kaldabruņa, Dvietes pieteka.
Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe.
Kalvines Kalvines ezers - Kalviņas ezers Salnavas pagastā.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija).
prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši.
suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts.
hugenots Kalvinisma piekritējs Dienvidfrancijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam.
kalvinists Kalvinisma piekritējs.
prezbiteriāņi Kalvinistiska protestantisma novirziena (radās 16. gs Lielbritānijā) piekritēji.
Kalviņas Kalviņas ezers - atrodas Salnavas pagastā, platība - <1 ha.
Kalviši Kalvišu ezers - Kaļveits, ezers Grāveru pagastā.
Kalvīši Kalvīšu ezers - Kaļveits, ezers Grāveru pagastā.
Kalvu Kalvu ezers - Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā.
Kalvu Kalvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
kaļeda Kaļada 2.
kalētne Kaļada 2.
duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi.
Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.).
Kaļiņingrada Kaļiņingradas līcis - atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča.
Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji.
Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Kaļkīšu Kaļkīšu ezers - Kaļķīšu ezers Prodes pagastā.
arteriolīts Kaļķa konkrements artērijas sienā.
hipodermolitiāze Kaļķa nogulšņu veidošanās zem ādas.
aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes.
kaļķājs Kaļķaina zeme.
kaļķainis Kaļķains.
kaļķaiņš Kaļķains.
kaļķijs Kaļķains.
kaļķaugi Kaļķainu augsni izvēlošies augi.
plienes Kaļķakmens plāksnes.
serpulīti Kaļķakmens veidojumi, kas radušies serpulīdu koloniju posmtārpiem atmirstot.
kaļķakminis Kaļķakmens.
kaļķiezis Kaļķakmens.
nolis Kaļķakmens.
plienis Kaļķakmens.
plīts Kaļķakmens.
spradzis Kaļķakmens.
toltri Kaļķakmes pauguru grēdas Podolijas augstienē Ukrainā.
gymnostomum Kaļķenītes.
putkaļķi Kaļķi, ar ko balsina.
dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
calcaria Kaļķi.
kaļķe Kaļķi.
kaļķis Kaļķi.
skaļķis Kaļķis.
vapna Kaļķis.
Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers.
Kalkīšu ezers Kaļķīšu ezers Prodes pagastā.
kaļķis Kaļķītis - māla pīpe.
nokaļķot Kaļķot (1) un pabeigt kaļķot.
nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
kaļķāt Kaļķot.
veldzēšana Kaļķu (CaO) apstrāde ar ūdeni, lai tos pārvērstu pulverī vai javā, kuru pamatkomponents ir kalcija hidroksīds Ca(OH)2.
cepelnieks Kaļķu ceplis.
kaļķceplis Kaļķu ceplis.
krāsnaita Kaļķu cepļa krāsns.
krāsnaite Kaļķu cepļa krāsns.
krāsnata Kaļķu cepļa krāsns.
krāsnate Kaļķu cepļa krāsns.
kaļķenieks Kaļķu dedzinātājs; kaļķu tirgotājs.
kaļķuceplis Kaļķu dedzinātava.
Kalken Kaļķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
kaļķene Kaļķu pīpe; kaļķu svilpe.
kaļķeniece Kaļķu tirgotāja.
Kaļķupīte Kaļķupe Dundagas pagastā.
kaļļas Kaļļa.
kaļļa Kaļļas.
Kaļņa Kaļņa ezers - Kalnis, ezers uz Gulbenes un Balvu novada robežas.
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt (2).
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u. tml.).
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā.
izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
nokalt Kaļot atdalīt nost.
atkalt Kaļot atdalīt.
atkalt Kaļot dabūt vaļā.
metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu).
piekaldināt Kaļot izgatavot lielāku daudzumu.
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī).
izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā).
uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam).
iekalt Kaļot nopelnīt.
piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt).
dakālt Kaļot piestiprināt, pievienot.
piekaldināt Kaļot piestiprināt.
jekāt Kaļot savienot kopā.
sakalt Kaļot savienot.
kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk).
aizkalt Kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka tā skar naga dzīvo daļu.
aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai).
Kaļvu Kaļvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā.
grūtmūdīte Kam grūts mūžs.
beztrūcīgs Kam ir sava iztika.
pleķēt Kam lipīgam sablīvējoties, aizsprostoties; ķepēt.
kuramējs Kam piederīgs; kura.
kamējs Kam piederīgs.
sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas.
platspārnis Kam plati spārni, spuras.
olfaktorisks Kam sakars ar ožu.
kai Kam.
kamalīns Kamala darbīgā viela.
Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
Spiciera upe Kamalda, Vijas pieteka.
Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km.
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
Pažaislis Kamalduliešu, no 1920. g. katoļu mūķeņu klosteris pie Kauņas.
dzenis Kamanām, ragavām un ratiem kāšiem līdzīgi dzelži, aiz kuriem vezumu sienot aizmet virvi.
dzelzene Kamanas ar dzelzs apkalumu.
pašgājējkamanas Kamanas, kas pārvietojas ar enarģiju, kuru rada uz tām uzstādīts mehāniskās enerģijas avots.
motorkamanas Kamanas, kuru dzinējs ir motors.
kamana Kamanas.
kamanes Kamanas.
kamenas Kamanas.
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
skrituļkamaniņas Kamaniņas uz skrituļiem.
kamaniņi Kamaniņas.
dārītes Kamaniņu pamatne no smalkiem, apaļiem kociņiem.
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
kamanpakaļa Kamanu pakaļējā daļa.
kamandeķis Kamanu pārsegs.
kamanpriekša Kamanu priekšējā daļa; vieta kamanu priekšā.
kazleņš Kamanu priekšējais sēdeklis.
rīkstenāji Kamanu sega no lazdu rīkstēm.
rīkstenājs Kamanu sega no lazdu rīkstēm.
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.).
Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
Kamačupe Kamārce, Ventas pieteka.
Kamagula Kamārce, Ventas pieteka.
Kamarce Kamārce, Ventas pieteka.
KamAZ Kamas automobiļu rūpnīca (krievu "Kamskij Avtomobiļnij Zavod").
kamazs Kamas autorūpnīcā (Krievijā) ražots smagais automobilis.
Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m.
Permas ūdenskrātuve Kamas ūdenskrātuve.
camassia Kamasijas.
Kamaškalu Kamaškalu ezers - Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
evadi Kambari - tauta Nigērijā.
jauri Kambari - tauta Nigērijā.
kambali Kambari - tauta Nigērijā.
kamberavi Kambari - tauta Nigērijā.
kamberi Kambari - tauta Nigērijā.
kambars Kambaris.
kamberis Kambaris.
kamburs Kambaris.
kammaris Kambaris.
kammuris Kambaris.
kammurs Kambaris.
kamerkantoris Kambarkantoris.
kamerkollēģija Kambarkollēģija - valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus.
kamerkolēģija Kambarkollēģija.
kambarkantoris Kambarkollēģijas nodaļa, ko nodibināja 1733. g. un Baltijā darbojās līdz 1798. g.
koptosistole Kambaru sistoles izkrišana.
Kambeja Kambejas līcis - Khambātas līcis Arābijas jūras ziemeļu daļā.
Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju.
akambi Kambi - tauta Kenijas dienvidos.
kambiāls Kambijam piederīgs, kas ar to sakarā.
gremzde Kambijs, audu kārta, ar kuras palīdzību koks aug resnumā.
kombīze Kambīze, kuģa virtuve.
Kampučija Kambodža - valsts nosaukums 1975.-1989. g.
KH Kambodža, valsts divburtu kods.
KHM Kambodža, valsts trīsburtu kods.
Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
kambodžieši Kambodžas Karalistes iedzīvotāji.
riels Kambodžas naudas vienība, kas vienāda ar 100 seniem.
ķembartmencis Kambrainis - vāja, liesa menca.
kalans Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē.
Fritillaria camtschatcensis Kamčatkas fritilārija.
Kamčatka Kamčatkas ieplaka - tektonisks pazeminājums Kamčatkas pussalas vidienē, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 350 km, platums - 5-100 km.
Sedum kamtschaticum Kamčatkas laimiņš.
Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m.
Lysichiton camtschatcensis Kamčatkas lizihitons.
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra.
Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi.
Lonicera kamtschatica Kamčatkas sausserdis.
Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
Goļama Kamčija Kamčijas satekupe.
Luda Kamčija Kamčijas satekupe.
camellia Kamēlijas.
kamēlīte Kamēlītis.
kamēļmuša Kamēlītis.
Kamenca Kamencas ezers - Ilzas ezers Aglonas pagastā.
Kamenčas Kamenčas ezers - Kaminčas ezers Bebrenes pagastā.
gobene Kamene (zemes bite).
kamine Kamene 1.
kamiņš Kamene 1.
kamins Kamene 1.
kamīne Kamene 2.
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite.
zemesbite Kamene; zemes bite.
alene Kamene.
bambale Kamene.
dundurs Kamene.
gomeļa Kamene.
gomele Kamene.
kamane Kamene.
kamiene Kamene.
kāmis Kamene.
bombus Kamenes.
Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks.
Kamjonoks Kamenkas ezers Salienas pagastā.
Komjonoks Kamenkas ezers Salienas pagastā.
Kaimjonsku ezers Kamenkas ezers Salienas pagastā.
Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers.
Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kameņa Kameņa Pomorska - pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1274. g.
Kameņeca Kameņecas ezers - Ilzas ezers Aglonas novada Aglonas pagastā.
Kamieniec Kameņecas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā.
mutillidae Kameņlapseņu dzimta.
mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints.
Kameņu Kameņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā.
kameņu Kameņu gali - nopļautās labības apakšējie, resnākie gali.
kāmis Kameņu medus šūnu gabals.
midzene Kameņu suga "Bombus muscorum", kas ierīko migu sūnās.
ķemurs Kameņu šūnas, čemurs.
likam Kamēr (1).
tiekāms Kamēr, iekām; tiekām.
tiekam Kamēr, iekām.
tiekām Kamēr, iekām.
kale Kamēr, kaleit.
leikam Kamēr, līdz.
šamērt Kamēr, pa to laiku.
kumš Kamēr, tik ilgi.
šamēr Kamēr, tikmēr.
šāmēr Kamēr, tikmēr.
kalēt Kamēr; kaleit.
iekams Kamēr; līdz.
ciekam Kamēr.
ciekams Kamēr.
ciekšu Kamēr.
ikām Kamēr.
iko Kamēr.
kal Kamēr.
kāļ Kamēr.
kalaik Kamēr.
kalei Kamēr.
kaleis Kamēr.
kaleit Kamēr.
kāleit Kamēr.
kalīdz Kamēr.
kalīt Kamēr.
kaļš Kamēr.
kamar Kamēr.
kamār Kamēr.
kamat Kamēr.
kamāt Kamēr.
kamatēs Kamēr.
kamē Kamēr.
kāmē Kamēr.
kamer Kamēr.
kāmēr Kamēr.
kamēram Kamēr.
kamērām Kamēr.
kamērst Kamēr.
kamert Kamēr.
kamērt Kamēr.
kāmērt Kamēr.
kamērtām Kamēr.
kamērts Kamēr.
kamet Kamēr.
kāmet Kamēr.
kamēt Kamēr.
kamētām Kamēr.
kāmets Kamēr.
kimāk Kamēr.
kimec Kamēr.
koļam Kamēr.
koleņ Kamēr.
koļš Kamēr.
komēr Kamēr.
košmēr Kamēr.
kumēr Kamēr.
kumet Kamēr.
tālīt Kamēr.
videokamera Kamera (3.1) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē.
kazemāts Kamera (cietumā).
tuptūzis Kamera (cietumā).
saldētājkamera Kamera (kā) saldēšanai; saldēšanas kamera.
soma Kamera (riepas), šļūtene.
biotrons Kamera ar mākslīgu klimatu (regulējamu temperatūru, spiedienu, mitrumu u. tml.).
pludiņkamera Kamera karburatorā, kurā uzkrāj smidzinātājos nonākošo degvielu un degvielas līmeni regulē pludiņš.
priekškamera Kamera motora cilindra galvā, kas ir savienota ar degkameru un kurā iesmidzina degvielu.
mezoskafs Kamera okeānu vidējo dziļumu pētīšanai, kas apgādāta ar speciālu aparatūru un var patstāvīgi pārvietoties zem ūdens.
kopkamera Kamera vairākiem ieslodzītajiem.
preshata Kamera, kas sadarbojas ar administrāciju.
ciparkamera Kamera, kas saglabā attēlus nevis filmā, bet gan ciparformā ierakstītus kameras atmiņā.
obiženka Kamera, kurā atrodas piespiedu kārtā pazemotas personas.
kurjatņiks Kamera, kurā dzīvo notiesātie, kas pazaudējuši cieņu, tikuši izmantoti kā pasīvie pederasti.
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu.
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru.
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj operatoram redzēt filmējamo vidi tieši caur uzņemšanas objektīvu.
nosēdkamera Kamera, tilpne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
hata Kamera.
kamerkolektīvs Kameransamblis (1).
kameransamblists Kameransambļa (1) dalībnieks.
šnirjs Kameras dieninieks.
banka Kameras ķeblis.
KVS Kameras vadības sistēma.
krohobors Kameras vecākais.
pahans Kameras vecākais.
tetrabranchia Kamerčauļi.
kamerdziedātājs Kamerdziedonis.
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
kamerārija Kamerstila ārija.
kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu).
kameropera Kamerstila opera.
kamersimfonija Kamerstila simfonija.
kamerskaņdarbs Kamerstila skaņdarbs.
toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem.
toņdevis Kamertonis, toņdakša.
balsonītis Kamertonis.
štimgābele Kamertonis.
CM Kamerūna, valsts divburtu kods.
CMR Kamerūna, valsts trīsburtu kods.
Jaunde Kamerūnas galvaspilsēta (kopš 1960. g.; fr. val. "Yaounde"), reģiona centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.).
Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis.
kamerūnieši Kamerūnas Republikas iedzīvotāji.
polihlorkamfēns Kamfēna hlorēšanas produkts, pieskares un zarnu insekticīds.
komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
Kami Kami ezers - Fanjāno ezers Ugunszemē.
kuprainis Kamielis, kam ir kupris (3) vai kupri.
ērte Kamielis.
kamēļi Kamielis.
kamelis Kamielis.
kamēlis Kamielis.
raphidioptera Kamielīši.
raphidia Kamielīšu kārtas ģints.
kamieļvilna Kamieļa vilna.
kamielenes Kamieļērkšķi.
kamieļzāle Kamieļērkšķi.
camelus Kamieļi.
mehārs Kamieļu (dromedāru) šķirne, iecienīta ātrās gaitas dēļ; noder galvenokārt jāšanai.
megarijs Kamieļu suga, ievērojama ar savu ātro gaitu.
corispermum Kamieļzāles.
kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza.
kamine Kamiens.
kamesis Kamiesis.
gardefeu Kamīna restes.
Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%.
krāsnele Kamīns, krāsns priekšdaļa.
kamīnkrāsne Kamīns.
kamīnkrāsns Kamīns.
kanīns Kamīns.
mīle Kamīns.
Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā.
Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā.
Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā.
Bugas Kamjanka Kamjanka-Buzka, pilsēta Ukrainā.
Dņeprodzeržinska Kamjanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1936.-2016. g.
Dņiprodzeržinska Kamjanska, senāk Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā.
Kemeņeca Kamjaņeca - pilsēta Baltkrievijā.
Kamjonoka Kamjonoka ezers - Kamenkas ezers Salienas pagastā.
čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte.
kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
mārenica Kamolainā radzene ("Cerastium glomeratum").
kamolains Kamolam (1) līdzīgs; ar kamolam (1) līdzīgiem veidojumiem.
panus Kamolenes.
adatkamoliņš Kamoliņš, kur iesprauž un glabā adatas.
glomeruls Kamoliņš.
vīksts Kamols (nekārtīgi satīts).
kurmucis Kamols, gabals, pika, kunkulis.
ķurmulis Kamols, gabals, pika.
kums Kamols, kaudze.
šķetekls Kamols, kodaļa 1(1).
ķumpis Kamols, pika, kunkulis.
kamolis Kamols.
kamulis Kamols.
kamuls Kamols.
metekls Kamols.
muškuts Kamols.
kamolveidīgs Kamolveida.
kūlenis Kamolveidīgs kustīgs priekšmets.
kamolīte Kamolzāle.
kamoļzāle Kamolzāle.
dactylis Kamolzāles.
kamorristi Kamorras locekļi Itālijā.
Kamotesu Kamotesu jūra - Kamotu jūra.
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
Kampanišķu Kampanišķu ezers - Mazais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
Kampanišķu Kampanišķu I ezers - Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā.
kampaņveidīgs Kampaņveida.
kamparūdens Kampara šķīdinājums ūdenī.
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
kampars Kampareļļa, kamparspirts.
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
kamforāti Kamparskābes sālis.
kamparšpirts Kamparspirts.
Kamparu Kamparu ezers - Kamparezers Lībagu pagastā.
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
Kampeče Kampečes līcis - atrodas Meksikas līča dienvidu daļā ("Bahia de Campeche"), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m.
kampeškoks Kampešs - cezalpīniju dzimtas koks.
haematoxylon Kampešs.
palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot.
Kampi Kampi Bizencio - pilsēta Itālijā ("Campi Bisenzio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
nēriens Kampiens, grābiens.
tvarsts Kampiens, ķēriens.
krapšķis Kampiens, tvēriens.
kritinis Kampinis (2).
Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi.
Kampišķi Kampišķu purvs - Losu purvs Rēzeknes novadā.
atkampt Kampjot atņemt.
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
iekampties Kampjott, ķerot (ar muti) ierīt.
Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā.
Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā.
Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kampongtjama Kamponķāma - pilsēta Kambodžā.
kampstēt Kampstīt.
zvākāt Kampt pēc gaisa.
žvākāt Kampt pēc gaisa.
šļebināt Kampt, čāpstināt.
snapstēt Kampt, ēst.
ķenkt Kampt, grābt (kaut ko).
snāpāt Kampt, steigšus ēst.
krampēt Kampt; tvert.
kempuss Kampuss - universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija.
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā.
Cepļa kalns Kamradžu pilskalns Penkules pagastā.
kamsēns Kamslis.
Kamtes Kamtes ezers - Karietes ezers Jumurdas pagastā.
kabene Kamu putra - sens vidzemnieku ēdiens no miltaugu un pākšaugu maisījuma.
jopsik Kamzolis, bezrocis.
jopsiks Kamzolis, bezrocis.
muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka.
muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka.
vomzāns Kamzolis; bezrocis; arī jaka.
vomziks Kamzolis; bezrocis; arī jaka.
kamsis Kamzolis.
kamzalis Kamzolis.
kamzoli Kamzolis.
kamzulis Kamzolis.
vamzoļi Kamzoļi.
Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
Els Kanaāniešu un feniķiešu lielais dievs un pasaules radītājs.
sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu.
CA Kanāda, valsts divburtu kods.
CAN Kanāda, valsts trīsburtu kods.
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m.
Castor canadensis Kanādas bebrs.
vapiti Kanādas briedis, staltbriežu pasuga, kas dzīvo Z-Amerikā un A-Āzijā.
CAD Kanādas dolārs; Kanādas valūtas kods, sīknauda - cents.
Grus canadensis Kanādas dzērve.
sprūss Kanādas egle ("Picea glauca").
Picea glauca Kanādas egle.
ūdens mēris Kanādas elodeja.
Elodea canadensis Kanādas elodeja.
iglu Kanādas eskimosu kupolveida ziemas mītne no sniega.
Otava Kanādas galvaspilsēta (angļu val. "Ottawa"), osta pie Otavas upes, 896 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
kanādieši Kanādas iedzīvotāji.
Viburnum lentago Kanādas irbene.
Erigeron canadensis Kanādas jānītis.
Cercis canadensis Kanādas jūdaskoks.
Amelanchier canadensis Kanādas korinte.
Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
Sambucus canadensis Kanādas plūškoks.
Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV.
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis.
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.).
Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena.
Chamaepericlymenum canadense Kanādas pundurgrimonis.
Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms.
Shepherdia canadensis Kanādas šeferdija.
CBC Kanādas televīzijas sabiedrība (angļu "Canadian Broadcasting Corporation").
Nunavuta Kanādas teritorija ("Nunavut"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Ikaluita, platība - 2093190 kvadrātkilometru, 32900 iedzīvotāju (2010. g.).
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra.
Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.).
Tsuga canadiensis Kanādas tsuga.
Branta canadensis canadensis Kanādas tumšzoss pasuga.
Branta canadensis Kanādas tumšzoss.
Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte.
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos.
kanād. Kanādiešu-.
thripophaga Kanaestro.
kanālmala Kanāla mala; kanāla tuvākā apkārtne.
Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā.
savācējkanāliņš Kanāliņš, kas savāc urīnu no nieres kanāliņiem un aizvada to uz nieres bļodiņu.
kanalikulizācija Kanāliņu attīstība, piem., kaulā.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
novadkanāls Kanāls (kā, parasti ūdens) novadīšanai.
izvadkanāls Kanāls (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas).
pievadkanāls Kanāls (kā) pievadīšanai.
izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.).
multiplekskanāls Kanāls ar vairākiem apakškanāliem, kuriem pievienotas lēndarbīgas ārējās ierīces un kuru sadarbe ir komutējama.
hidrokanāls Kanāls hidroplānu pludiņu, laivu un kuģu modeļu izmēģināšanai.
raidkanāls Kanāls informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
kloāka Kanāls netīrumu novadīšanai; atkritumu savāktuve.
notekkanāls Kanāls šķidruma, masas novadīšanai.
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas.
Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m.
kanālis Kanāls.
kanalizācija Kanālu ierīkošana.
kanalizācija Kanālu veidošanās audos.
traheotubuss Kanālveida ķirurģisks instruments, ko ievada trahejā pa operācijas brūci.
noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
Lulvabūra Kananga, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
kanārijs Kanārijputniņš.
Phoenix canariensis Kanāriju dateļpalma.
Davallia canariensis Kanāriju davālija.
Dracunculus canariensis Kanāriju dragonārums.
Hedera canariensis Kanāriju efeja.
Euphorbia canariensis Kanāriju eiforbija.
Phalaris canariensis Kanāriju spulgzāle.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms.
Kanaviņas Kanaviņu ezers - atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,4 ha.
Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē.
minbars Kancele mošejā, no kuras imāms teic savu piektdienas sprediķi.
kancelis Kancele.
ombona Kancele.
ombonija Kancele.
ombumija Kancele.
cancellaria Kanceleja.
rakstu darbi Kancelejas darbi.
kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
djaks Kancelejas vadītājs un rakstvedis Krievijā līdz 18. gs.
kancelejisms Kancelejiskums.
kancerogēnisks Kancerogēns 1.
kanka Kancis, gabals.
kance Kancis.
cancellarius Kanclers.
šanseljē Kanclers.
canzonetta Kanconeta - maza kancone.
Rencēnu laukakmens Kanču akmens Valmieras novada Rencēnu pagastā.
kaltine Kančuka - resna ādas pātaga.
Kandalakša Kandalakšas līcis - grīvlīcis Baltās jūras ziemeļrietumu daļā, garums - 185 km, lielākais platums - 67 km, lielākais dziļums - 350 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
Candau Kandau - Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Kandau Kandava.
Candowe Kandavas bijušais nosaukums, kas minēts kuršu un krustnešu līgumā 1230. gadā.
KIVS Kandavas internātvidusskola.
Kandau Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
aizdzirnieki Kandavas novada apdzīvotās vietas "Aizdzire" iedzīvotāji.
kandavnieki Kandavas novada apdzīvotās vietas "Kandava" iedzīvotāji.
gravenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
lazdenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdas" iedzīvotāji.
liepenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji.
līgciemnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgciems" iedzīvotāji.
riebiķnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Riebiķi" iedzīvotāji.
rūmenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Rūmene" iedzīvotāji.
teņņenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņņi" iedzīvotāji.
zaķenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji.
diedzenieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Diegi" iedzīvotāji.
sātnieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Sāti" iedzīvotāji.
briņķenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
pūcenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Pūces" iedzīvotāji.
vēderiņnieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Vēderiņi" iedzīvotāji.
zantenieki Kandavas novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Zante" iedzīvotāji.
bebrupnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Bebrupe" iedzīvotāji.
kalnmuižnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji.
Kalnamuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" nosaukuma variants.
kārļenieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji.
Kandavmuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums.
liepnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
meldernieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji.
robežnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji.
rugājkalnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Rugājkalns" iedzīvotāji.
vecumnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" iedzīvotāji.
Celciems Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" bijušais nosaukums.
žagariņnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" iedzīvotāji.
Kandavskaja Kandavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kandau Kandavas pagasta bijušais nosaukums.
Aizdzires pagasts Kandavas pagasta nosaukums 1990.-1991. g.
Baznīckalns Kandavas pilskalns Kandavas pilsētā.
cd Kandela, svece, gaismas stipruma mērvienība.
candelaria Kandelārijas.
candelariaceae Kandelāriju dzimta.
candelariella Kandelāriju dzimtas ģints.
Kandeļi Kandeļu upe - Garūdene, Ventas pieteka.
Mahanuvara Kandi, pilsēta Šrilankas vidienē.
Oktjabrska Kandiaghaša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1967.-1991. g.
kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes.
vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot.
candidatus Kandidāts.
kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā.
kandidūrija Kandidu ģints pārstāvju klātiene urīnā.
Psathyrella candolleana Kandola spīgulīte.
samogonka Kandža, paštecinātais.
samogons Kandža, paštecinātais.
samagons Kandža, samogonka.
ļerga Kandža; lēts alkoholisks dzēriens.
braška Kandža.
dzimtene Kandža.
dzimtenīte Kandža.
kaņdža Kandža.
lindraciņi Kandža.
paštecināts Kandža.
pašteķis Kandža.
cimts Kanēlis, cimta koks, tā miza, garšviela.
kanels Kanēlis.
kanīls Kanēlis.
grope Kanelūra - vertikāla rieva kolonnas vai pilastra stāvā.
cinnamomum Kanēļkoki.
kanīlmaizīte Kanēļmaizīte.
cinamāts Kanēļskābes sāls.
Velna dīķis Kaners, zivju dīķis Turlavas pagastā.
Kanger Kangari.
Aklais ezers Kangaru ezers Ropažu pagastā
Kangarezers Kangaru ezers Ropažu pagastā.
Kangasala Kangasalas ezeri - ezeru sistēma Somijā ("Kangasala"), uz austrumiem no Tamperes, Kokemēnjoki baseinā 84 m vjl., kopplatība - 340 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 44 m.
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā.
Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m.
Kanvamans Kanhvas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē.
kanibalis Kanibāls.
mimetidae Kanibālzirnekļu dzimta.
ero Kanibālzirnekļu dzimtas ģints.
kanula Kanile, caurulīte, doba adata šķidruma ievadīšanai ķermenī vai izsūkšanai no ķermeņa dobumiem.
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā.
kanjonveidīgs Kanjonveida.
kankals Kankalis 1.
kakarains Kankarains.
kankaraiņš Kankarains.
kankarāts Kankarains.
kankarots Kankarains.
kankalis Kankaris.
kankarāties Kankaros ģērbties.
kankurs Kankars 1.
kakars Kankars 1(1).
kreimkanna Kanna ar krējumu.
pīpkanna Kanna ar snīpi.
tapkanna Kanna ar tapu.
klape Kanna ar vāku.
kaps Kanna kā mērvienība.
kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai; kafijas kanna.
tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā.
pienkanna Kanna, kurā glabā pienu.
krējumkanna Kanna, kurā glabā vai transportē krējumu.
aluskanna Kanna, kurā glabājas alus.
kannadi Kannari - tauta Indijā.
canna Kannas.
Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā.
cannaceae Kannu 2 dzimta.
Zelta palmas zars Kannu kinofestivāla galvenā balva.
kanu Kanoe (1).
kanu Kanoe (2).
kanoja Kanoe.
kanuslaiviņa Kanoe.
kanoiste Kanoists.
installācija Kanoniķa ievešana amatā ar bīskapa pilnvarnieka (parasti dekāna) un kāda valdības vietnieka piedalīšanos.
prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu.
kanonveidīgs Kanonveida.
Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kinki Kansaja - ekonomiskais rajons Japānā.
nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja).
Daboecia cantabrica Kantabrijas dabēsija.
Kantabrija Kantabrijas kalni - atrodas Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā ("Cordillera Cantabrica"), gar Biskajas līci, Spānijā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2648 m.
spunda Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis.
kantaiņš Kantains.
kantēts Kantains.
Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.).
Kantanjedi Kantaņedi - pilsēta Portugālē.
kantarides Kantarīdas.
kantenieks Kantas (10-15 pūrvietu) zemes īpašnieks.
korāļkantāte Kantāte, kuras pamatā kāda korāļa melodija.
kantata Kantāte.
kantiānietis Kantietis.
kantilene Kantilēna.
ariozo Kantilēns izpildījuma veids neatkarīgi no mūzikas žanra.
kristcelieši Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceles" iedzīvotāji.
kantisti Kantisma atbalstītāji.
kantietis Kantisma piekritējs.
kriticisms Kantisms - I. Kanta un viņa piekritēju t. s. kritiskā filozofija, arī sekotāju attīstītie filozofijas virzieni.
kantiānisms Kantisms.
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem.
Tokijas līdzenums Kanto līdzenums.
Kantona Kantonas līcis - Džudzjankovas līcis.
Valē Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Valais", vācu "Wallis"), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.).
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes.
Apencelle Kantons Šveices ziemeļaustrumos, sastāv no 2 puskantoniem.
Ārgava Kantons Šveices ziemeļos ("Aargau"), pierobežas ar Vāciju, platība - 1403,73 kvadrātkilometri, 612600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Ārava.
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē).
zīmeklis Kantora grāmatu vākiem balta vai krāsaina papīra uzlipne ar grāmatas satura apzīmējumu.
office Kantoris, veikals, dienests, ministrija.
ofiss Kantoris; birojs.
comptoir Kantoris.
kantors Kantoris.
klerks Kantorists, rakstvedis; sīks ierēdnis.
kantordarbinieks Kantorists.
cantor Kantors.
kantolīze Kantotomija ar plakstiņa laterālās saites pārgriešanu.
hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū.
Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā.
kanulācija Kanulas ievadīšana dobā orgānā vai ķermeņa dobumā.
beriberi Kanuri - tauta, dzīvo ap Čada ezeru.
kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
kanavs Kanva (audums).
Čemulpo līcis Kanvamans, līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā.
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka.
kaņupāji Kaņepāji.
kaņupējs Kaņepāji.
knīnas Kaņepāji.
kaņepe Kaņepājs (1).
kaņepe Kaņepājs (2).
kaņapējs Kaņepājs.
kaņepējs Kaņepājs.
paisotne Kaņepāju maistīklas.
perlīne Kaņepāju tauva ar 100-150 mm perimetru.
kaņepājs Kaņepe (1).
sīvsēkliņa Kaņepe, kas atdala sīvu.
kaņupe Kaņepe.
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm.
mercurialis Kaņepenes.
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers.
Kaņepēns Kaņepēnu ezers Bērzaunes pagastā.
Savītes ezers Kaņepēnu ezers Bērzaunes pagastā.
kaņepējas Kaņepes ("Cannabis").
kaņepēji Kaņepes ("Cannabis").
Kaņepe Kaņepes Kultūras centrs, Rīgā, Skolas ielā 15.
taucēt Kaņepes piestā grūst.
kaņipe Kaņepes sēkla.
cannabis Kaņepes.
ķinepes Kaņepes.
plaskanas Kaņepes.
kaņepjputniņš Kaņepītis.
kaņepputniņš Kaņepītis.
kanabīns Kaņepju alkaloīds, ko var izskalot ar alkoholu un iegūt hašišu.
nāve Kaņepju augs, ģints "Orobanche" sugā.
ķīvītis Kaņepju auklu vijamais rīks.
cannabaceae Kaņepju dzimta.
apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga.
birzums Kaņepju ēdiens, ko sauc arī par staku.
druvaudzīte Kaņepju epitets.
bruizdas Kaņepju kulstījuma atkritumi.
kaņupājs Kaņepju lauks, kad kaņepes jau novāktas.
kaņepājs Kaņepju lauks.
sīvs Kaņepju piens, šķidrums, kas rodas kaņepes sagrūžot.
kaņepkauls Kaņepju stublājs.
grūstenis Kaņepju sviests.
vāģsmērs Kaņepju sviests.
paskanāji Kaņepju šķiedra.
paskaņas Kaņepju šķiedra.
paskanes Kaņepju šķiedra.
paskaņi Kaņepju šķiedra.
šķote Kaņepju trose buru regulēšanai; šote.
baltacis Kaņepju vīrišķais augs.
paskanējs Kaņepju vīrišķais augs.
paskanis Kaņepju vīrišķais augs.
paskanāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
paskaņas Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
paskaņepi Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
paskanes Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
paskenāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi.
paskaņi Kaņepju vīrišķie augi.
perskas Kaņepju vīrišķie augi.
kulmāji Kaņepju, linu, griķu, zirņu salmi; linu stiebri bez pogaļām; kūlāji.
kūlāji Kaņepju, linu, griķu, zirņu salmi; linu stiebri bez pogaļām.
Kaņepi Kaņepu ezers - atrodas Raiskuma pagastā, platība - 3 ha.
kaņupkauls Kaņepu stublājs.
Kaņiera ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā.
Kaņieru ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā.
Kaņeva Kaņiva - pilsēta Ukrainā.
Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes.
Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m.
Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā.
Kao Kao Dai - viena no Vjetnamas lielākajām sinkrētiskajām sektām, kas apvieno budisma, kristietības, daoisma un konfūcisma elementus.
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
kaolinizācija Kaolinīta grupas minerālu veidošanās eksogēnos un hidrotermālos procesos gk. no dažādiem alumosilikātiem (vizlām, laukšpatiem).
kaolīns Kaolinīta māls (gaišs, parasti balts), ko izmanto porcelāna un fajansa ražošanā.
ķinaklajs Kaolīns, porcelāna māls.
kape Kapa 2.
velēna Kapa kalniņš.
kapakmenis Kapa kopas piemineklis; kapakmens.
kops Kapa kopiņa.
kapmala Kapa mala.
kapmale Kapa mala.
kapmalis Kapa mala.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
kēpotafs Kapa piemineklis, kam apkārt dārziņš.
kapzīme Kapa piemineklis.
pametnieks Kapa piemineklis.
kapvieta Kapa vieta; kapavieta; arī kaps.
kapavieta Kapa vieta; kapvieta; arī kaps.
Kappačo Kapačo, pilsēta Itālijā ("Capaccio").
Omphalodes cappadocica Kapadokijas omfalode.
kapaiņi Kapaimi.
grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai).
čapaklis Kapājamā dzelzs lopbarības sasmalcināšanai.
kapainis Kapājamā dzelzs, ar ko gatavo kapaimus.
kapacis Kapājamā dzelzs.
kapeklis Kapājamā dzelzs.
kapēklis Kapājamā dzelzs.
kapānīca Kapājamā sile.
sečka Kapājamais dzelzis.
čakats Kapājamais rīks.
sekačs Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
sekats Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
sekecis Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
sekacis Kapājamais, cērtamais rīks.
kapaims Kapājamais.
kapsis Kapājamais.
kapslis Kapājamais.
seklīcis Kapājamais.
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
nokapāt Kapājot atdalīt nost.
atkapāt Kapājot atdalīt.
izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri).
nosakapāties Kapājot nogurt.
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
uzkapāt Kapājot trāpīt (kam).
kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus.
Kafana Kapana, pilsēta Armēnijā.
Gulbja ezers Kaparāmura ezers Tīnūžu pagastā.
Kupferhammer Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
dzelzčūska Kaparčūska.
varošana Kaparošana - pārklāšana ar varu.
apvarošana Kaparošana.
nokaparot Kaparot un pabeigt kaparot.
kaparot Kaparoties.
ramstīt Kapāt ar neasu cirvi; zāģēt ar neasu zāģi.
atkapāt Kapāt nost.
pārkapāt Kapāt vēlreiz, no jauna.
biķēt Kapāt, cirst.
kapināt Kapāt.
kopot Kapāt.
koukot Kapāt.
hache Kapāta gaļa.
hachis Kapāta gaļa.
grūdums Kapātas lapas cūkām.
grūdenis Kapātas lapas cūku barībai; cūkēdiens, kas sastāv no dārzeņu, miltu un sūkalu maisījuma.
grūdumi Kapātas lapas cūku barībai.
grūteņi Kapātas lapas cūku barībai.
kapaiņi Kapāti salmi vai āboliņš.
ķērtēkslis Kapātuvis.
kača Kapeika.
kapeiga Kapeika.
kapeiķis Kapeika.
kapeiks Kapeika.
kapēķis Kapeika.
kapiķis Kapeika.
kapīķis Kapeika.
kočas Kapeikas.
kapella Kapela 1(1) - orķestris (neliels).
kapele Kapela 1(1), neliels orķestris.
kapella Kapela 1(2) - dziedātāju koris (baznīcā).
kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam.
sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves.
kapelāns Kapelas (1) garīdznieks.
kaplāns Kapellāns.
kapellmeistars Kapelmeistars.
Kappeln Kapeļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
Kapenes ezers Kapeņu ezers Annenieku pagastā.
kāpers Kapera - garšviela, kaperas ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi.
kaperi Kapera (4).
kāpere Kapera.
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus.
kapers Kaperis.
kaperis Kaperkuģis.
capparaceae Kaperu dzimta.
kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe.
capparis Kaperu dzimtas ģints.
capparales Kaperu rinda.
rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu.
kapi Kapes.
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi; kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem.
brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki.
cimitērijs Kapi.
svalka Kapi.
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām.
mikrocirkulācija Kapilārā asinsrite.
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki.
kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas.
kapilārvads Kapilārs - vissīkākais asinsvads.
kapillārs Kapilārs.
citostāze Kapilāru aizsprostojums ar leikocītiem iekaisuma agrīnā stadijā.
kapilarīts Kapilāru iekaisums.
kapilārektāzija Kapilāru izplešanās.
mikroangiopātija Kapilāru patoloģija.
teleangiektāzija Kapilāru un sīko asinsvadu paplašinājums.
teleangīts Kapilāru un terminālo artēriju iekaisums.
teleangioze Kapilāru un terminālo artēriju slimība.
kapilarizācija Kapilāru veidošanās.
klapēt Kapināt (izkapti).
tapināt Kapināt (izkapti).
Kapenītis Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
Kapiņa ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
Kapiņu ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
Kupinīša ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
Paļzenieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
Palsinieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā.
iekult Kapinot pieļaut, ka izveidojas (nelīdzenums asmenī).
sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
diversifikācija Kapitāla ieguldīšana dažādos ieguldījumu veidos.
pašfinansēšana Kapitāla nodrošinājums uzņēmuma darbības veikšanai; to veido vairāku uzņēmuma līdzīpašnieku ieguldījumi.
svešfinansēšana Kapitāla sagāde ārpus uzņēmuma, kredita finansēšana.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas iegulda naudu uzņēmējdarbībā.
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm.
kombinācija Kapitālieguldījumu shēma, kas izveidota, izmantojot dažādus atvasinātos finanšu instrumentus un bāzes aktīvus.
naudniecība Kapitālisms.
kapitalizācija Kapitālistisku attiecību veidošanas pasākumu sistēma.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai.
ieguldījums Kapitāls, naudas summa, ko iegulda (parasti kādā pasākumā).
jaunuzņēmums Kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību.
dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
kapitells Kapitelis.
Kapitols Kapitolijs.
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
kapitels Kapituls.
Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā.
upmalieši Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji.
Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
Zamki Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
Vecbornes pilskalns Kaplavas pilskalns.
nokaplēt Kaplējot apstrādāt (augsni) un pabeigt kaplēt (piemēram, kādu platību).
atkaplēt Kaplējot atvilkt nost, attīrīt.
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
uzkapelēt Kaplējot pavērst (uz augšu, parasti veklēnu, zemes virskārtu); kaplējot uzirdināt.
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni).
pārkapelēt Kaplēt vēlreiz, no jauna.
pārkaplēt Kaplēt vēlreiz, no jauna.
kablēt Kaplēt.
kapelēt Kaplēt.
kaplīt Kaplēt.
kapslīt Kaplēt.
ķeblēt Kaplēt.
ganka Kapliča baznīcas pagrabā.
skultis Kapliča, kapu kambaris; skulte.
bērkambaris Kapliča; bēru kambaris.
bērkamberis Kapliča.
bēršķūnis Kapliča.
kambērtiņš Kapliča.
kaplīca Kapliča.
stiernūzis Kapliča.
ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
uršeklis Kaplim līdzīgs rīks zemes irdināšanai.
smailkaplis Kaplis ar smailu galu.
kapāne Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai.
kapāns Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai.
šēpelis Kaplis sūnu plēšanai.
kablis Kaplis.
kapacis Kaplis.
kapeklis Kaplis.
kapiklis Kaplis.
kapītis Kaplis.
kapslis Kaplis.
ķeplis Kaplis.
ķirka Kaplis.
šablis Kaplis.
tesele Kaplis.
tēsele Kaplis.
bukse Kapmirte ("Vinca").
kurlene Kapmirte.
vinca Kapmirtes.
kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
baobabs Kapokaugs - malvu rindas dzimta ("Bombacaceae").
bombacaceae Kapokaugu dzimta.
adansonia Kapokaugu dzimtas ģints.
ceiba Kapokaugu dzimtas ģints.
ochroma Kapokaugu dzimtas ģints.
ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
kapokkoks Kapoks.
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
apracējs Kapracis.
bērējs Kapracis.
dobracis Kapracis.
kapacis Kapracis.
nicrophorus Kaprači.
kapriciozi Kapriciozs.
kaprīze Kapričo.
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
caprifoliaceae Kaprifoliju dzimta.
centrante Kaprifoliju dzimtas ģints ("Centranthus"), dekoratīvas puķes ar sārtrozā ziediem un jūras zaļām lapām.
kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši.
leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem.
linneja Kaprifoliju dzimtas ģints ("Linnaea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu.
sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu.
veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas.
ātraudži Kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanās ogas čemuros; retāk melnām ogām.
vīteņsausserži Kaprifoliju dzimtas vasarzaļi vai mūžzaļi vijīgi, retāk stāvi krūmi, \~20 sugu, Latvijā introducētas 5 sugas.
kaprilāts Kaprilskābes sāls.
kaprāts Kaprīnskābes sāls.
kaprināts Kaprīnskābes sāls.
niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
ņerkstēt Kaprīzi raudāt.
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu).
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt.
činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt.
bizzaro Kaprīzi, untumaini; dīvaini, neparasti.
capriccioso Kaprīzi, untumaini.
ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņergāns Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņergava Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņergavs Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
ņeršķis Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
cacīgs Kaprīzs, izvēlīgs.
iegāda Kaprīzs, untumains cilvēks.
pērlīgs Kaprīzs; izvēlīgs.
ērcīgums Kaprīzums, untumainums, niķīgums.
kapronenes Kaprona zeķes.
kaproāts Kapronskābes sāls.
kapronāts Kapronskābes sāls.
kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam.
sepulcrum Kaps, kapa piemineklis.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
bedre Kaps.
brede Kaps.
kabrs Kaps.
kape Kaps.
Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā.
coemeterium Kapsēta, atpūtas, atdusas vieta.
kapeņi Kapsēta, kapi.
kapkalns Kapsēta; arī kaps.
kapukalns Kapsēta; arī kaps.
smiltaine Kapsēta; arī kaps.
smiltājs Kapsēta; arī kaps.
mūžamājas Kapsēta; kapa vieta.
mūža māja Kapsēta; kapa vieta.
kabristāns Kapsēta.
kapsēte Kapsēta.
kāpūne Kapsēta.
kopsāta Kapsēta.
kukaiņciems Kapsēta.
kukaiņkalniņš Kapsēta.
kukaiņvalstība Kapsēta.
kapusargs Kapsētas sargs, pārzinis.
kapulis Kapsētas sargs.
kapsomērs Kapsīda struktūras vienība; katrai vīrusu grupai ir savs raksturīgs struktūru skaits.
kista Kapsula, kurā iekūņojas daži zemāki dzīvnieki, pāriedami miera stāvoklī.
kapsulorāfija Kapsulas (piem., locītavas kapsulas) sašūšana.
kapsulektomija Kapsulas (piem., locītavas vai lēcas kapsulas) izgriešana.
kapsulotomija Kapsulas (piem., locītavas vai lēcas kapsulas) pārgriešana.
kapsulīts Kapsulas iekaisums.
dekapsulacija Kapsulas noņemšana.
kapsulveidīgs Kapsulveida.
Kapčagaja Kapšaghaja, pilsēta Kazahstānā.
Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
kaptallenta Kaptāllente.
keps Kapteinis (uz kuģa).
kapitāns Kapteinis.
kapteins Kapteinis.
bornāža Kapteiņa tiesības (atkarā no viņa izglītības) vadīt kuģus jūrā ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no piederības ostas.
kapteinis-leitnants Kapteiņleitnants.
kapteinis Kapteiņzivs.
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
Kāpu ezers Kapu dīķis Meirānu pagastā.
Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m.
kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti.
kapmāte Kapu māte (velis) - kapsētas vārtu sargātāja.
columbarium Kapu telpa ar mazām nišām sienās pīšļu urnu novietošanai.
kapinieks Kapu uzraugs.
sēru lente Kapu vainaga lente.
bašliks Kapuce (no vilnas auduma) ar gariem galiem.
virscepure Kapuce, bašļiks.
pārmuči Kapuce, pārsegs, pārvalks.
kapišons Kapuce, sevišķi mūka; dāmu mētelis ar kapuci.
gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus.
bašļaks Kapuce.
bene Kapuce.
cucullus Kapuce.
kapucis Kapuce.
kapušons Kapuce.
šaperons Kapuce.
kapucpērtiķis Kapucīns.
māņmizgrauzis Kapucķirmis - vaboļu kārtas dzimta.
bostrychidae Kapucķirmju dzimta.
stenopachys Kapucķirmju dzimtas ģints.
cebus Kapucpērtiķi jeb kapucīni.
cucullia Kapucpūcītes.
kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā.
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
Kapūnas ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
Kopunes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
Kopūnes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā.
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka.
kapsētassvēki Kapusvētki.
kapsētassvētki Kapusvētki.
kapsētsvēki Kapusvētki.
kapsētsvētki Kapusvētki.
atbēres Kapusvētku sastāvdaļa, kurā mācītājs piemin attiecīgajā gadā mirušos.
Anthoscopus minutus Kapzemes somzīlīte.
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
KA Kara apgabals.
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
strīdaksis Kara cirvis.
dieneste Kara dienests.
Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa).
Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā.
Kurģis Kara dievs.
mīnētājs Kara flotē - speciālists mīnu bruņojuma lietošanā vai cīņā pret mīnām.
divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
breitvimpelis Kara flotes karogs ar garu asti, kuras galā ir trīsstūrveida izgriezums; to paceļ uz karakuģiem, kurus komandē atbilstošas pakāpes virsnieki.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem.
aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes).
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918. gada līdz 1946. gadam).
pentēkontora Kara kuģis ar 50 airiem.
kilvaters Kara kuģu nostāšanās rindā viens pakaļ otram.
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem.
trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
manubijas Kara laupījums.
iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
sopwith Kara lidmašīnu tips 1. pasaules karā, ko ražoja Anglijā, lietotas arī Latvijas armijā atbrīvošanās cīņās.
bombers Kara lidotājs, bumbvedēja apkalpes loceklis.
stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
sanitārvirsnieki Kara medicīnas ārsti, kara veterinarārsti un kara farmaceiti.
karavētra Kara notikumi; kara vētra.
aģerēt Kara pulkus pie kara pieradināt.
stratografija Kara spēka aprakstīšana.
regiments Kara spēka pulks.
strateģema Kara viltība.
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana.
degutnieki Karabidi - vaboļu dzimta.
skraidulis Karabidi.
karabīne Karabīnāķis.
mašīnkarabīne Karabīne ar automātisku patronu padevi no aptveres.
karabīns Karabīne.
karabīņi Karabīnieri.
karabineris Karabinieris.
karabiners Karabinieris.
karabiniers Karabinieris.
karacinēt Karacēt 2.
Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.).
Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Karačjšahara Karačajevska, pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā.
Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
karačajieši Karačaji.
Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku.
Karači Karāči, lielākā Pakistānas pilsēta.
karagājiens Karadarbība (pret kādu valsti).
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); kara materiāli.
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
pamiers Karadarbības pārtraukšana starp karojošām pusēm saskaņā ar abpusēju vienošanos.
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam.
dienests Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu.
karadieneste Karadienests.
karaklausība Karadienests.
zaldāti Karadienests.
družīna Karadraudze senslāvu zemēs.
karadraugs Karadraudzes loceklis.
nukeri Karadraudzes locekļi mongoļu feodālās aristokrātijas dienestā 12.-13. gs., vēlāk kļuva par mongoļu lielo feodāļu vasaļiem.
gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju.
karafa Karafe.
caragana Karaganas.
Karaganda Karaghandi, pilsētas nosaukums krievu valodā .
Batirs Karaghie ieplaka Kaspijas jūras austrumu piekrastē.
Karagije Karaghie ieplaka.
vaidenieks Karagūsteknis.
vaidinieks Karagūsteknis.
vaidnieks Karagūsteknis.
repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti.
karaji Karaīmi.
kareji Karaīmi.
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml).
iekarāties Karājoties iesniegties.
nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā ("Qaraqalpaqstan"), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.).
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
Prževaļska Karakola, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums 1889.-1921. g. un 1939.-1991. g.
Harahorina Karakoruma - senpilsēta Mongolijā.
pārgājiens Karakuģa brauciens.
tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai.
koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem.
bruņukuģis Karakuģis ar lielkalibra artilēriju un bruņām uz klāja un gar kuģa ūdenslīniju. Izplatīts gk. 19. gs. b.
desantkuģis Karakuģis jūras desanta nogādāšanai un izcelšanai krastā vai ūdenī krasta tuvumā.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
flagkuģis Karakuģis, uz kura atrodas kuģu vienības komandējošais virsnieks (parasti admirāļa pakāpē) un uz kura pacelts viņa karogs.
patrulēšana Karakuģu darbība (manevrēšana) noteikta jūras rajona noteiktā robežā (līnijā), lai veiktu noteiktu uzdevumu.
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā.
karakuljērs Karakulaitas jērs.
krakulis Karakuls.
karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms.
karakuri Karakuri sēdekļi - ļoti ātri un ērti nolokāmi automašīnas aizmugurējie sēdekļi, iegūstot pilnīgi līdzenu grīdu, ko izmanto dažas japāņu automašīnu markas.
ķēniņiene Karaliene (1).
ķēniņiete Karaliene (1).
ķēniņiene Karaliene (2).
ķēniņiete Karaliene (2).
ķēneniete Karaliene.
ķēnine Karaliene.
queen Karaliene.
karaļvalsts Karalim piederošā teritorija.
ķēniņš Karalis (1).
K Karalis (šahā).
mekucis Karalis kāršu spēlē.
karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
rex Karalis, ķēniņš.
reiks Karalis, valdnieks.
kings Karalis.
Kengsbeks Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas.
Kingsbenčs Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas.
reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā.
ķēnišķīgs Karalisks (1).
regals Karalisks, valodniecisks.
karaliski Karalisks.
rojals Karalisks.
ķēniņvalsts Karaliste, karaļvalsts.
ķēniška Karaliste, karaļvalsts.
ķēniste Karaliste, karaļvalsts.
ķēnīste Karaliste, karaļvalsts.
vicekaralis Karaļa (1) vietnieks.
karaļdēls Karaļa dēls; princis.
kamerārijs Karaļa galma saimniecības pārvaldnieks.
karaļgalms Karaļa galms.
karaļģimene Karaļa ģimene.
bajī Karaļa iecelta amatpersona, kas pārstāvēja viņa varu provincēs. Bajī tieši karalim bija atbildīgs par vairāku prevo darbu. Bajī amats tika izveidots Francijā karaļa Filipa II Augusta (1180.-1223. g.) valdīšanas laikā.
prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas.
baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā.
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
kanclers Karaļa kancelejas un arhīva priekšnieks.
teni Karaļa karadraudzes locekļi Anglijā agrajos viduslaikos.
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību.
ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā un Anglijā).
karaļmeita Karaļa meita; princese.
Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili.
majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
karaliene Karaļa sieva.
vitanahemots Karaļa tuvinieku, lielāko feodāļu un bīskapu sapulce Anglosakšu karalistē 7.-8. gs; no 9. gs. - dienesta aristokrātu sapulce.
rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem.
karaļnams Karaļu dinastija.
Plaužu ezers Karaļu ezers Andzeļu pagastā.
Amālienborga Karaļu rezidence Kopenhāgenā (no 1974. g.), celta 1750.-1760. g., sastāv no 4 vienādām ēkām ap astoņstūru laukumu un tiek uzskatīta par izcilāko rokoko arhitektūras būvi Eiropā ("Amalienborg").
Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā.
sire Karaļu un ķeizaru uzrunas forma.
karambolāžs Karambolāža.
karambola Karambols.
karambole Karambols.
bonbon Karamele, konfekte.
karantene Karantīna.
lazarete Karantīnas ēka vai kuģis.
Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
Karas Vārtu šaurums Karas vārti.
junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā).
kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
arjergards Karaspēka (flotes) daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos.
konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai.
vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām, parasti ietilpst pulkā vai brigādē.
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
munstrs Karaspēka apmācības sistēma, kas dibinās uz katra paņēmiena pedantiskas iemācīšanas, tā ka apmācāmais izpilda to automātiski.
tamburs Karaspēka bundzinieks.
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1).
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
arjergarde Karaspēka daļa, kas sedz atkāpšanos; arjergards.
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana; privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus.
dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta.
feldjēgers Karaspēka daļas ziņnesis.
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā.
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu.
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā.
ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai.
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
sedzējspēki Karaspēka jebkura daļa vai nodaļa, kas nodrošina spēka drošību, novērojot, izlūkojot, uzbrūkot, aizsargājot, vai lietojot jebkuru šo metožu kombināciju.
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā.
kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži.
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
apiešana Karaspēka manevrs uzbrukumā, lai dotu triecienu pretiniekam no aizmugures.
hiparhija Karaspēka nodaļa ar apmēram 500 jātniekiem.
repli Karaspēka nodaļas, ko novieto izdevīgās pozīcijās, lai segtu galveno spēku atiešanu.
operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā.
desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai.
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
smīde Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati.
smīdes Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati.
pronunsiamiento Karaspēka sacelšanās pret valdību, kas bieži notiek spāniešu republikās Amerikā.
aktivizēšana Karaspēka specifiskas vienības, posteņa, nometnes, stacijas utt. pilnas vai daļējas darbības uzsākšana, pamatojoties uz oficiālu pavēli vai rīkojumu.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
parāde Karaspēka svinīga skate.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
formācija Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība; formējums.
formējums Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība.
ataka Karaspēka vai flotes uzbrukums ienaidniekam.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām.
korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm.
karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai).
komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā.
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā).
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku; šāds karaspēka novietojums.
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
karapulks Karaspēks.
kariņš Karaspēks.
voiska Karaspēks.
Rietumeifrata Karasu, upe Turcijā, satekot ar Muratu veido Eifratu.
Karasubazara Karasuvbazaras (Bilohirskas) pilsētas Krimā nosaukuma variants.
karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū.
karašas Karaša.
kārša Karaša.
ploncans Karaša.
Allium karataviense Karatau sīpols.
Karatava Karatau, pilsēta Kazahstānā.
karātaves Karātavas (1).
karātuves Karātavas (1).
gaļģis Karātavas.
kartavas Karātavas.
kārtavas Karātavas.
kārtuve Karātavas.
Mangistavs Karatavs, kalnu grēda Rietumtjanšnā.
aizkarāties Karāties priekšā kaut kam (to aizsedzot).
uzkarāties Karāties virs, pāri kaut kam.
ļenkt Karāties, nokārties.
lanckarāties Karāties, tīties (pa kājām).
karalēt Karāties.
karalēties Karāties.
karcinēt Karāties.
ķenkarāties Karāties.
ķircinēt Karāties.
ct Karāts - ārpussistēmas mērvienība dārgakmeņu un pērļu masas mērīšanai.
ct Karāts - cēlmetālu sakausējumu raudzes mērvienība.
tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum.
kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā); vaivads (1).
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam); vojevoda (1).
karvedis Karavadonis.
legāts Karavadoņa palīgs (senajā Romā republikas vēlākajā periodā).
karavane Karavāna.
karavansarajs Karavanserāls.
karavanserajs Karavanserāls.
karavanseraļs Karavanserāls.
karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
karavele Karavela.
karavella Karavela.
karavelle Karavela.
zolbuhs Karavīra apliecība.
ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam).
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram.
pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu.
karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā; kara gaitas.
amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai.
bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā.
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki.
akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem.
vadošais Karavīrs (mašīna vai apakšvienība), kas virzās norādītā virzienā gājiena ierindas galvgalā.
skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem.
iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā.
strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
frontinieks Karavīrs, cīnītājs frontē (1).
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2).
torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu.
ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā.
sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā (1).
jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā.
zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1).
lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas.
konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
izlūks Karavīrs, kas izlūko (2).
novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
šķēpnieks Karavīrs, kas specializējies cīņā ar šķēpu.
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā.
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējnieks.
granātmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējs (2).
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju.
stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu.
bruņusitējs Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis.
karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs (1).
karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu.
šķēpmetis Karavīrs, šķēpu metējs.
kanaks Karavīrs; cīnītājs; vīrietis.
kareivis Karavīrs.
militārpersona Karavīrs.
vajaks Karavīrs.
zoļķis Karavīrs.
zollis Karavīrs.
zoļļuks Karavīrs.
aizsargapbruņojums Karavīru aizsargāšanās līdzekļi kaujā.
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem.
apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt.
apkalpe Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu.
priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai.
brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
seržants Karavīru kategorija (dažu valstu armijās), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, virsseržanti, staršinas un praporsčiki.
ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
kareivis Karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji (jefreitori, kaprāļi).
matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži.
praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
lielgabalgaļa Karavīru masas, ko nesaudzīgi un bezjēdzīgi sūta karā.
tamburmažors Karavīru orķestra diriģents, kā arī zizlis, ar ko viņš diriģē.
pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā).
kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem.
karzāties Karažāties.
kārpača Karbača.
karpaciņa Karbača.
KAS Karbamīda-amonija salpetris.
guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā.
karbamāts Karbamīnskābes sāls.
karbonids Karbids.
karbids Karbīds.
karbits Karbīds.
sprāgstskābe Karbiloksims, brīvā veidā maz pazīstama skābe, ož pēc zilskābes un gandrīz arī tikpat indīga, veido ļoti viegli eksplodējošas sālis (fulminantus): sprāgstošo dzīvsudrabu, sprāgstsudrabu utt.
karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai.
dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
karbhemoglobīns Karbohemoglobīns - nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums; pārnes ogļskābo gāzi no audiem uz plaušām.
karboksihemoglobinēmija Karboksihemoglobīns asinīs, saindējoties ar tvanu.
dekarboksilēšana Karboksila grupas -COOH atšķelšana.
karboksilgrupa Karboksils - vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm.
karbolāts Karbolskābes sāls.
karbenāde Karbonāde.
karbināts Karbonāde.
sātmaleiši Karbonādes gabals (cūkas kautķermenī).
venta Karbonāru organizācija un pulcēšanās vieta Francijā un Spānijā.
vendita Karbonāru organizācija un pulcēšanās vieta Itālijā 19. gs.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
dekarbonatizācija Karbonātu sadalīšanās un atbrīvošanās no oglekļa dioksīda (CO2).
ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns.
metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
apogļošana Karbonizācija.
ftalskābe Karbonskābe, kurai ir trīs izomēri; to iegūst, oksidējot dažus ogļūdeņražus, gk. naftalīnu; lieto polimēru rūpniecībā.
monoaminoskābe Karbonskābe, kuras molekula ir viena aminogrupa.
acilgrupa Karbonskābes atlikums, kurā nav hidroksilgrupas.
ketoskābes Karbonskābes, kuru molekulā ir karboksilgrupa un karbonilgrupa.
tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms.
halogenīdi Karbonskābju atvasinājumi (piem., acetilhlorīds), kuros karboksilgrupas hidroksila vietā ir halogēna atoms.
nitrils Karbonskābju atvasinājums, satur ciāngrupu - CN.
silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai.
ekonostats Karburatora ierīce, kas patreknina pārlieku vāju degmaisījumu dažos motora darbības režīmos.
karburētājs Karburators, karburēšanas aparāts.
karbūzis Karburators.
kandejs Karceris, cietums.
kindets Karceris, cietums.
karciņš Karceris, krātiņš.
trjums Karceris.
dimetilfenantrēns Karcinogēns ogļūdeņradis.
izopropilbenzantracēns Karcinogēns ogļūdeņradis.
cistokarcinoma Karcinoma ar cistisku deģenerāciju.
encefaloma Karcinoma ar mīkstu smadzeņveida konsistenci.
bazalioma Karcinoma, kas attīstās uz epidermas pamatslāņa.
melanokarcinoma Karcinoma, kas satur melaninu.
fibrokarcinoma Karcinoma, kurā ir fibrozi audi.
hondrokarcinoma Karcinoma, kurā ir skrimšļaudi.
psammokarcinoma Karcinoma, kurā ir smilšveida kalcija sāļu graudiņi.
karcinomatoze Karcinoma, kurai raksturīga ātra neoplastiskā procesa izplatīšanās.
karcinomektomija Karcinomas izoperēšana.
elettaria Kardamonaugi.
kardamons Kardamonaugs ("Elettaria").
gardemons Kardamons.
gardomājs Kardamons.
kardemo Kardamons.
kardāns Kardānsavienojums.
kardiohalāzija Kardiālā sfinktera mazspēja.
kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu).
kardināldiakoni Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
kardinālpriesteri Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā.
iežveidotāji Kardinālie minerāli - galvenie iežu sastāva komponenti, pēc kuriem ieži tiek klasificēti.
cardinalinae Kardinālstērstu apakšdzimta.
cardinalis Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints.
pheucticus Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints.
kardināldekāns Kardinālu kolēģijas vadītājs.
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
konklāve Kardinālu sapulce pāvesta vēlēšanai.
radiokardiogrāfija Kardiogrāfija, ievadot vēnā radioaktīvu izotopu un skaitot impulsus dažādās sirds vietās.
magnētkardiogrāfs Kardiogrāfs, kas rada un reģistrē elektriskos signālus, kuri ir proporcionāli sirds elektriskās aktivitātes magnētiskajiem impulsiem.
kardiograma Kardiogramma.
kardioķirurgs Kardioķirurģijas speciālists.
kardiologs Kardioloģijas speciālists.
kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās.
Kerdžali Kardžali - pilsēta Bulgārijā.
zaldātene Kareive.
kasīti Kareivīga tauta, kas dzīvoja Irānas kalnāja R daļā: kasieši.
bellicoso Kareivīgi, spēcīgi.
marziale Kareivīgi.
kareivisks Kareivīgs (1).
marciāls Kareivīgs.
kareiviskums Kareivīgums (1).
zaldāts Kareivis, karavīrs.
zoldats Kareivis, karavīrs.
grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas.
kargaitis Kareivis.
zaldāns Kareivis.
zaldārts Kareivis.
kareivīgs Kareivisks (1).
zaldātisks Kareivisks (1).
dēzercija Kareivja aizbēgšana no dienesta.
kaķolka Kareivja katliņš.
pagones Kareivja uniformas uzpleči.
metersi Kareivji, kam jāuzceļ un jānovāc teltis.
zaldātgājums Kareivji.
tornistrs Kareivju muguras soma.
redžiments Kareivju pulks; reģimente.
potliņš Kareivju skārda katliņš.
Naģkāroja Kareja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā.
karulis Kareklis (1).
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai).
Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.).
Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā.
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
Pohjola Kareļu un somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, pazemes valstība, mirušo valstība, kas atrodas tur, kur debesis savienojas ar zemi.
Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis.
Kotuleja Karena, pavalsts Mjanmas Savienībā.
Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris.
Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris.
Kargopoļa Kargopole, pilsēta Krievijā.
Kerhe Karhe - upe Irānā ar lejteci Irākā.
kariatida Kariatīde.
Karaību jūra Karību jūra.
Antiļu jūra Karību jūra.
Uravas līcis Karību jūras Darjenas līča šaurās dienvidu daļas nosaukums.
Marakaivas līcis Karību jūras Venecuēlas līcis.
Marakaibo līcis Karību jūras Venecuēlas līcis.
Vējpuses salas Karību salas, Mazo Antiļu ziemeļaustrumu daļa.
karioģenēze Kariesa attīstība.
karioze Kariess - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja.
puskariete Kariete ar vienu asi.
karose Kariete, slēgti grezni rati.
teldas Kariete; lepns braucamais; vāģis.
telde Kariete; lepns braucamais; vāģis.
teldis Kariete; lepns braucamais; vāģis.
karieta Kariete.
karīte Kariete.
kari Karijs - vispārīgs apzīmējums asiem ēdieniem, kuru izcelsmes vieta ir Indija vai Dienvidaustrumu Āzijas zemes.
kerrijs Karijs.
kurijs Karijs.
Kora Droma Ruiška Karika pie Šenonas, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Kariga pie Šueras Karika pie Šīras, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu.
Karakste Karikste, Daugavas pieteka.
Kāriekste Karikste, Daugavas pieteka.
Kārikste Karikste, Daugavas pieteka.
izkariķēt Kariķēti atveidot (ko).
karenēt Karināt 1(2).
jekāt Karināt, līmēt.
kabināt Karināt.
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko).
guerrilla Kariņš; partizānu karš.
karioretikuls Karioplazmas šķiedrainā daļa atšķirībā no kardiolimfas - šķidrās daļas.
caryopteris Kariopteri.
caryota Kariotas.
carissa Karisas.
grantskarjers Karjers, kur iegūst granti.
Karakalinska Karkarali, pilsēta Kazahstānā.
priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem.
Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
skardeļi Karkles, redeles zirgiem.
arkles Karkles.
kārkles Karkles.
nokarkšēt Karkšķēt un pārstāt karkšķēt.
Viburnum carlesii Karlesa irbene.
Karligtags Karligtaga grēda - atrodas Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs - ledāji.
Karligtags Karligtaga kalns - augstākā virsotne šajā grēdā, augstums - 4925 m.
Ļevskigrada Karlova, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1953.- 1962. g.
Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā.
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
Karlovka Karļivka, pilsēta Ukrainā.
Karmaņola Karmanjola, pilsēta Itālijā ("Carmagnola").
karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
observanti Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa atzarojums, kas pēc 1432. g. reformām paturēja stingrākos noteikumus.
konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus.
pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai.
parakarmīns Karmīnskābes un kalcija hlorīda šķīdums spirtā; lieto histoloģijā.
Maisura Karnataka, štats Indijā, tā nosaukums līdz 1973. g.
Korndaunaka Karndona, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
carnegiea Karnēgijas.
karnevālietis Karnevāla dalībnieks.
tingel-tangelis Karnevāls; kaktu izrāde.
L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
karnozinēmija Karnozīna uzkrāšanās asinīs.
Karnula Karnūlu, pilsēta Indijā.
vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā.
vicene Karodziņš, vēlava.
pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma.
karodznieks Karognesējs (2).
flags Karogs.
pļega Karogs.
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus.
brāļošanās Karojošo valstu kareivju protesta forma 1. pasaules kara laikā, kad naidīgo armiju kareivji satikās neitrālajā joslā un ierakumos.
iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļaut.
pārkarot Karojot pārstaigāt.
Azilla caroliniana Karolīnas azolla.
Halesia carolina Karolīnas halēzija.
Neoregelia carolinae Karolīnas neoregēlija.
Rosa carolina Karolīnas roze.
markgrāfs Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks.
sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps.
Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis.
izkarot Karošanas rezultātā iztukšot.
karotnieks Karošu izgatavotājs.
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokarot Karot (visu laikposmu) un pabeigt karot.
pakārt Karot nonāvēt.
aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
izkarāt Karot un pabeigt karot.
nokarot Karot un pabeigt karot.
izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
piekarot Karot, karojot sasniegt.
karāt Karot.
amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās.
karenieks Karotājs, kareivis.
inklinometrija Karotāžas metode, ar kuru noteic urbuma ass novirzīšanos no projektētā urbuma virziena.
mērkarote Karote (kā) mērīšanai.
bārkarote Karote ar garu kātu un tējkarotes tilpumu, ko bārā izmanto dzērienu samaisīšanai miksglāzē.
kauss Karote smelšanai (parasti liela).
smeltene Karote smelšanai.
ēdamkarote Karote zupas ēšanai.
skauste Karote, kauss.
lizeika Karote, ližeika.
karaute Karote.
karete Karote.
karīte Karote.
karūte Karote.
kausine Karote.
ķelle Karote.
lepele Karote.
ližeika Karote.
lizīca Karote.
ližīga Karote.
lizīka Karote.
ližīka Karote.
loška Karote.
luizika Karote.
luzika Karote.
karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām.
biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā.
flavoksantīns Karotinoīds pigments; atrodams augos niecīgos daudzumos.
leprotīns Karotinoīds, kas iegūts no lepras mikobaktērijām.
karotinēmija Karotīns cirkulējošas asinis.
karotīte Karotne.
karpe Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni.
karpis Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni.
kārpa Karpa ("Cyprinus carpio").
Karašu ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā.
Karpa-Bešena ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā.
Karpovas ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā.
šaunacis Karpa, ālants.
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas.
kruga Karpa.
carpaccio Karpačo - itāļu virtuves ēdiens, ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m).
Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m.
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m.
Anthemis carpatica Karpatu ilzīte.
Traskeva kalni Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) daļas masīvs, augstums - līdz 1370 m.
Metaliči Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) masīvs, augstākā virsotne - 1438 m.
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
Campanula carpatica Karpatu pulkstenīte.
poloņinas Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; planina.
planina Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; poloņina.
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m.
Kārpene Karpene, Šķēdes pieteka.
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā.
sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm.
cyprinidae Karpu dzimta.
barbe Karpu dzimtas ģints ("Barbus") ar daudzām sugām.
karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām.
marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā.
aspius Karpu dzimtas ģints.
blicca Karpu dzimtas ģints.
cyprinus Karpu dzimtas ģints.
gobio Karpu dzimtas ģints.
leucaspius Karpu dzimtas ģints.
pelecus Karpu dzimtas ģints.
phoxinus Karpu dzimtas ģints.
rhodeus Karpu dzimtas ģints.
rutilus Karpu dzimtas ģints.
scardinius Karpu dzimtas ģints.
tinca Karpu dzimtas ģints.
vimba Karpu dzimtas ģints.
spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba.
plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas.
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba.
plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas.
grundulis Karpu dzimtas suga ("Gobio gobio"), neliela, saldūdeņos dzīvojoša zivs.
ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām.
kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem.
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš.
rauda Karpu dzimtas suga ("Rutilus rutilus"), sudrabbalta saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm.
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām.
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants.
barbes Karpu dzimtas zivis gk. tropu jūrās un saldūdeņos, arī akvārijos.
abramis Karpu dzimtas zivju ģints, no kuras Latvijā sastopamas divas sugas.
amūrs Karpu dzimtas zivs, ātraudzīgas, līdz 30 kg.
zebrzivs Karpu dzimtas zivs, kuras dzimtene ir Indija; 4-5 cm gara, viegli kopjama akvāriju zivs.
plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata.
tūrbala Karpu dzimtas zivs.
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
cypriniformes Karpveidīgie.
akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu.
piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā.
karpzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, daudzveidīgas, gk. saldūdens zivis, >270 ģinšu, >1500 sugu.
elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā.
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām.
Karāra Karrāra, pilsēta Itālijā ("Carrara").
kaskānieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" iedzīvotāji.
kaķānieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķi" iedzīvotāji.
kazukalnieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalni" iedzīvotāji.
ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta.
bulta Karsējams dzelzs stienis ogļu gludeklim.
precipitinoīds Karsējot (60 Celsija grādos) inaktivēts precipitīns, kas savienojas ar antigēnu, bet neizraisa precipitāciju.
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā.
nosveilēties Karsējot kļūt sarkanam.
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt).
vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru.
brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela.
savirināt Karsējot, kaļot sametināt.
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
baļeļščiks Karsējs.
sautēšanās Karsēšanās pirtī.
aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai.
nogrūdīt Karsēt (dzelzi), rūdīt.
vārīt Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
virt Karsēt (metālu).
sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.).
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
autoklavēt Karsēt autoklāvā.
sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās.
pārkarsēt Karsēt vēlreiz (to pašu).
cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
šķorēt Karsēt, dedzināt.
svelot Karsēt, kvēlot.
kaisēt Karsēt, sakarsēt.
sveilēt Karsēt, tveicēt, kurināt.
karsināt Karsēt.
kvietēt Karsēt.
svēlot Karsēt.
tveicināt Karsēt.
varsmot Karsēt.
versmēt Karsēt.
žarīt Karsēt.
sporotrihīns Karsētas sporotrihu kultūras filtrēts, ko lieto par antigēnu komplementa saistīšanas reakcijā sporotrihozes diagnostikā.
sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā.
šustīt Karsēties šķidrumā, tvaikā.
nokarsēties Karsēties un pārstāt karsēties.
tvaicēties Karsēties.
tveicēties Karsēties.
cindunga Karsonis.
cindungs Karsonis.
karsons Karsonis.
karstonis Karsonis.
pārbruņošana Karspēka (spēku) apgādāšana ar jaunu, pilnīgāku kara tehniku.
fanot Karst (par kādu), atbalstīt (ko).
sust Karst (parasti par cilvēkiem).
tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi.
garēt Karst, karsēt, silt.
garēties Karst, karsēt, silt.
gart Karst, karsēt, silt.
kvelmot Karst.
Grīnbraiera Karsta ala Alegeinu plato ("Greenbrier"), ASV, Rietumvirdžīnijā, zāļu un eju kopgarums - 55 km.
termaeroterapija Karsta gaisa izmantošana ārstniecībā.
verpsne Karsta gaisa plūsma (no apkures).
vērsma Karsta gaisa plūsma no karstas krāsns.
vērpsne Karsta gaisa plūsma no krāsns.
karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus.
fēkuloze Karstā ūdenī pilnīgi šķīstošas stērķeles, kas neželatinizējas un pārtvaicējot atstāj cietu caurspīdīgu kārtiņu.
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām.
karsiens Karstā vasarā svīst darbā.
karstputriņš Karstagalvis.
pseidokarsts Karstam līdzīgi procesi un parādības - glaciokarsts un termokarsts.
izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu.
ātrulis Karstgalvīgs cilvēks.
karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks.
strebulīgs Karstgalvīgs.
karstputra Karstgalvis, karstgalve.
karstulis Karstgalvis, sangviniķis.
bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks.
bisins Karstgalvis.
dirsiens Karstgalvis.
driksnis Karstgalvis.
drīzenis Karstgalvis.
karstmanis Karstgalvis.
karstputriķis Karstgalvis.
karstputris Karstgalvis.
putrasdancis Karstgalvis.
straujenieks Karstgalvis.
straujgalvis Karstgalvis.
strebelis Karstgalvis.
svilata Karstgalvis.
svilonis Karstgalvis.
ugunspagale Karstgalvis.
žviksts Karstgalvis.
sprukstis Karsti pelni ar gruzdošām oglītēm.
sprikšļi Karsti pelni, dzirksteles.
birkstis Karsti pelni, kas kvēlo; dzirksteles.
dzirkstis Karsti pelni, kas kvēlo; dzirksteles.
spruksti Karsti pelni.
karšķi Karsti, ļoti stipri (vārda "karsti" fonētiksais variants).
karstai Karsti.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
karstums Karsts gaiss; augsta gaisa temperatūra.
sveilis Karsts laiks.
solāns Karsts vējš Dienvidspānijā, pūš no Āfrikas no jūnija līdz septembrim.
solano Karsts vējš Spānijā.
svelots Karsts, ātrs, nesavaldāms, neizturams; svelošs.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
kvelds Karsts, novārīts.
suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
kveldens Karsts, sakarsis.
švelmains Karsts, spēcīgs (par liesmu).
svils Karsts, steidzīgs.
dvanums Karsts, sutīgs gaiss.
kvēlains Karsts, svelmains.
cepenis Karsts, tveicīgs laiks, visvairāk pirms pērkona negaisa.
tvīkains Karsts, tveicīgs.
gunains Karsts, ugunīgs.
aizdedzīgs Karsts.
kaiss Karsts.
svilinošs Karsts.
vērsms Karsts.
lainis Karstuma akumulācijas akmens rijas krāsnī.
piedegt Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas.
piecept Karstumā pielipt, piekalst.
uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta.
kalentūra Karstuma trieka.
termoplēģija Karstuma trieka.
svēroties Karstumā virmot.
izsvilēt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
izsvilt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām.
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al.
termostabils Karstumizturīgs, tāds, kas nenoārdās un nepārveidojas augstā temperatūrā.
saute Karstums, arī karsēšanās; tveice.
šķore Karstums, kvēle.
vērsmenis Karstums, kvēle.
dukņa Karstums, slikts gaiss, dvinga.
dvaša Karstums, svelme (no uguns).
kvēla Karstums, svelme, ko rada saule.
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule.
svilonis Karstums, svelme.
tvīce Karstums, tveice.
tvīksme Karstums, tveice.
tversme Karstums, versme.
gāle Karstums; kvēle.
cepoņa Karstums.
karsa Karstums.
karsone Karstums.
korstums Karstums.
vērsme Karstums.
plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju.
neguss Karstvīna paveids.
kodolkarš Karš, kurā izmanto kodolieročus.
guerre Karš.
kare Karš.
vaidi Karš.
vaids Karš.
paškaršana Karšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
karto- Karšu-, kartes-.
mapērs Karšu, īpaši kara karšu zīmētājs.
Kartaga Kartago, pilsēta Kolumbijā.
pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
blankkarte Karte ar vienkāršotu saturu; izmantokā pamatni tematiskajām un statistiskajām kartēm.
perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi.
izodinama Kartē novilkta līnija, kas savieno Zemes punktus ar vienādu magnētiskā lauka intensitāti.
rastra karte Karte, kas kodēta regulāru šūnu (pikseļu) formā; rastra grafikas karte.
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta kontroles datus.
horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
dežūrkarte Karte, kurā regulāri atzīmē ģeotelpisko datu izmaiņas attēlotajā teritorijā.
ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte.
carte Karte, lapa.
karšu Karte.
kārte Karte.
pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās.
carteria Kartērijas.
karters Karteris.
faksimilkarte Kartes kopija, kas precīzi atbilst oriģinālam pēc izmēriem, satura un krāsām.
māsštābs Kartes mērogs.
mērogatbilstība Kartes satura elementu kvantitatīvs raksturojums ar zīmju izmēru.
mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā.
izkartēt Kartēt un pabeigt kartēt.
kartēzietis Kartēzisma piekritējs.
karteziānisms Kartēzisms.
karte Kartīte (2); pastkarte, atklātne.
grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu.
starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
značka Kartīte, kurā ierakstīts, kas jāievēro katoļticīgajiem maijā.
kartiņa Kartīte.
kredītkarte Kartītes formas dokuments, kurā ierakstīta informācija par personas bankas kontu; tā dod iespēju ātri un vienkārši norēķināties par pirkumiem, pakalpojumiem un saņemt skaidru naudu bankomātā.
kartli Kartlieši.
datorkartogrāfija Kartogrāfijas nozare, kas pētī digitālu kartogrāfisku produktu veidošanas un izmantošanas teoriju un praksi.
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists, kas veido kartogrāfiskus attēlus digitālā un vizuālā formā.
globuss Kartogrāfisks modelis, kas attēlo Zemi lodes formā, pie kam saglabājot mērogu, kontūru un laukumu attiecības.
kartograma Kartogramma.
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai).
aploce Kartona vai papīra aplocījums grāmatām un burtnīcām.
fiška Kartona žetoni ar attēlu, kurus ražotāji ievieto produktu iesaiņojumos.
kartonāžs Kartonāža.
ievērtne Kartonos un papes izstrādājumos ar speciālām mašīnām izdobti caurumiņi auklu ievēršanai.
pape Kartons (parasti biezs).
azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā.
kardins Kartons.
kartosemantika Kartosemiotikas nozare, kas pētī kartogrāfisko zīmju attiecības, zīmju kombinācijas pret kartes leģendā raksturotiem objektiem.
kartopragmatika Kartosemiotikas nozare, kas pētī saistību starp kartogrāfiskajiem izteiksmes līdzekļiem un metodēm no vienas puses un kartes veidotāju un lietotāju - no otras puses.
indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju.
kontrolkartotēka Kartotēka, kas rāda bibliotēkā pieņemtos klasificēšanas paņēmienus, to grozījumus un papildinājumus.
reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
karpulaine Kartupelājs.
kartapulaite Kartupelājs.
kartupanājs Kartupelājs.
kartupelaine Kartupelājs.
kartupeleite Kartupelājs.
kartupelējs Kartupelājs.
rācenājs Kartupelājs.
tupenājs Kartupelājs.
bambuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bimbaži Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bimbuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļba Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļbas Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļbs Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bullīši Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļvas Kartupelis ("Solanum tuberosum").
buļvis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bumbeži Kartupelis ("Solanum tuberosum").
bumbuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kanķeni Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kaņķis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kankumi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kankuni Kartupelis ("Solanum tuberosum").
karpeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
karpelis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartapelis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartapulis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartini Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartīni Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kārtiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartins Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartufeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartulis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupēlis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupels Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartups Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartupulis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
ķēpuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kundziņš Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pampaļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pampāļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pampalis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pampālis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
papučis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
pentups Kartupelis ("Solanum tuberosum").
rāceņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
rācenis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
rācins Kartupelis ("Solanum tuberosum").
runciņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
rūši Kartupelis ("Solanum tuberosum").
topelis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
topeņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
topenis Kartupelis ("Solanum tuberosum").
tupiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
tupiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum").
zemābuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum").
zemesābols Kartupelis ("Solanum tuberosum").
kartinis Kartupelis (auga bumbulis, ko lieto uzturā).
kartinis Kartupelis (augs).
čāčiņš Kartupelis (bērnu runā).
pāpulis Kartupelis (bērnu runā).
čāčis Kartupelis (bērnu ruunā).
cāčis Kartupelis (bērnu valodā).
kapulis Kartupelis (bērnu valodā).
dukurītis Kartupelis (iesauka).
stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem.
sprēgulis Kartupelis ar nelīdzenu, saplaisājušu mizu; šo kartupeļu šķirne.
ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas.
bulbis Kartupelis; bulbe.
bulba Kartupelis; buļba.
bulvis Kartupelis; buļba.
kartoška Kartupelis; kartupeļi.
pemputs Kartupelis; pentups.
pentupelis Kartupelis; pentups.
ābals Kartupelis.
bambulis Kartupelis.
bambuls Kartupelis.
bimbalis Kartupelis.
bimbazis Kartupelis.
bimbulis Kartupelis.
bulbe Kartupelis.
buļbe Kartupelis.
buļva Kartupelis.
bumbulis Kartupelis.
bumburs Kartupelis.
kaņķens Kartupelis.
kartpelis Kartupelis.
katupelis Kartupelis.
pimpulis Kartupelis.
rāpucis Kartupelis.
tupelis Kartupelis.
tupenis Kartupelis.
tupiņa Kartupelis.
tupinis Kartupelis.
tupulis Kartupelis.
ulbiķis Kartupelis.
zemābolis Kartupelis.
zemābuls Kartupelis.
kartupāja Kartupelu lauks.
buļvis Kartupeļa bumbulis.
purnis Kartupeļa bumbuļa tievākais gals.
dupuriņš Kartupeļa epitets.
oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals.
bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā.
bumbēži Kartupeļi, arī bumbuļi vispār.
guļbes Kartupeļi; guļbi.
gartupeļi Kartupeļi.
guļba Kartupeļi.
guļbi Kartupeļi.
kankāli Kartupeļi.
kankāļi Kartupeļi.
kankeni Kartupeļi.
kanki Kartupeļi.
kantuļi Kartupeļi.
karpāni Kartupeļi.
kārpeļi Kartupeļi.
karpeņi Kartupeļi.
karpuļi Kartupeļi.
kartuški Kartupeļi.
kaukaļi Kartupeļi.
ķepuļi Kartupeļi.
papuļi Kartupeļi.
tupini Kartupeļi.
zempupas Kartupeļi.
ķildiņas Kartupeļiem (bumbuļiem) pumpuri (acis).
paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum").
konca Kartupeļu (un citu augu) lakstu resgaļi.
stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi.
cietumbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem.
mironbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem.
stirpa Kartupeļu bedre.
stirpe Kartupeļu bedre.
miguzis Kartupeļu biezenis.
penka Kartupeļu biezenis.
šķiedenis Kartupeļu biezenis.
pence Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem.
pencele Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem.
pencis Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem.
mietiņputra Kartupeļu biezputra ar putraimiem.
paksāputra Kartupeļu biezputra ar putraimiem.
tūcis Kartupeļu biezputra; arī kaņepju un zirņu grūdenis.
bocītis Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis.
ķinka Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis.
penkāputra Kartupeļu biezputra; pencis.
baka Kartupeļu biezputra.
bakiņa Kartupeļu biezputra.
bigudzis Kartupeļu biezputra.
dopiņš Kartupeļu biezputra.
grūsla Kartupeļu biezputra.
grūstenis Kartupeļu biezputra.
grūstiņi Kartupeļu biezputra.
gryūslis Kartupeļu biezputra.
jambass Kartupeļu biezputra.
kopsis Kartupeļu biezputra.
ķopsis Kartupeļu biezputra.
leska Kartupeļu biezputra.
māmiņš Kartupeļu biezputra.
mošķeni Kartupeļu biezputra.
mozus Kartupeļu biezputra.
puntūzis Kartupeļu biezputra.
siltaisgrūdiens Kartupeļu biezputra.
šķaidēknis Kartupeļu biezputra.
sollis Kartupeļu biezputra.
staļķenīca Kartupeļu biezputra.
stampaks Kartupeļu biezputra.
stiklenīca Kartupeļu biezputra.
strudzene Kartupeļu biezputra.
stūķene Kartupeļu biezputra.
stuķis Kartupeļu biezputra.
štūva Kartupeļu biezputra.
tūcenis Kartupeļu biezputra.
tūciens Kartupeļu biezputra.
tūcins Kartupeļu biezputra.
vīte Kartupeļu cers.
vītis Kartupeļu cers.
kartupeļmilti Kartupeļu ciete jeb kartupeļu milti.
kartiņmilti Kartupeļu ciete.
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē.
naktene Kartupeļu dzimta.
umbedre Kartupeļu glabātuve pilnībā nosegtā bedrē.
kurza Kartupeļu grozs, grezele.
ķurza Kartupeļu grozs, grezele.
ķurze Kartupeļu grozs, grezele.
kartupeļgrozs Kartupeļu grozs.
pincenis Kartupeļu grūdenis.
voliņš Kartupeļu grūdenis.
kartiņbānis Kartupeļu kaudze.
karpelājs Kartupeļu kauks (parasti novākts).
klučkas Kartupeļu klimpas.
mātrāji Kartupeļu laksti.
vīkne Kartupeļu lakstu cers.
baltkāja Kartupeļu lakstu slimība, kas attīstās no kartupeļu bumbuļu bakām.
karpeļmala Kartupeļu lauka mala.
kartupeļmala Kartupeļu lauka mala.
kartinājs Kartupeļu lauks (parasti novākts).
buļvaine Kartupeļu lauks Latgalē.
karpenājs Kartupeļu lauks pēc kartupeļu nolsīšanas.
kartupelājs Kartupeļu lauks, parasti novākts.
buļbaine Kartupeļu lauks.
buļbaite Kartupeļu lauks.
bumbulājs Kartupeļu lauks.
karpeļlauks Kartupeļu lauks.
karpeļtīrums Kartupeļu lauks.
kartupeļlauks Kartupeļu lauks.
kartupeļtīrums Kartupeļu lauks.
mātrājs Kartupeļu lauks.
pampalājs Kartupeļu lauks.
tupelājs Kartupeļu lauks.
dukuris Kartupeļu mīcāmais daikts; stampa.
mizeklis Kartupeļu mizu kaudze.
karpeļlasīšana Kartupeļu novākšana.
kartupeļlasīšana Kartupeļu novākšana.
grūslis Kartupeļu putra.
ķebeklis Kartupeļu rakšanas ķeksis.
spārdīklis Kartupeļu rokamās mašīnas sastāvdaļa.
babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka.
miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem.
ērpe Kartupeļu sijājamā ierīce.
trīkuls Kartupeļu stāds.
vangale Kartupeļu stampa.
vengre Kartupeļu stublājs.
pimpuļi Kartupeļu suga ("Solanum tuberosum").
sarķi Kartupeļu suga.
bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi.
bismarki Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
ošlapīnas Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
ošlapiņi Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
baltziedi Kartupeļu šķirne.
brūnītis Kartupeļu šķirne.
grapīši Kartupeļu šķirne.
grundulis Kartupeļu šķirne.
liperi Kartupeļu šķirne.
peles Kartupeļu šķirne.
sarkanbikši Kartupeļu šķirne.
zilbikši Kartupeļu šķirne.
guļbaine Kartupeļu tīrums.
bukstins Kartupeļu un miltu biezputra.
bukstiņš Kartupeļu un miltu biezputra.
bukstene Kartupeļu un putraimu biezputra.
bukstins Kartupeļu un putraimu biezputra.
bukstiņš Kartupeļu un putraimu biezputra.
pusnātnene Kartupeļu un putraimu biezputra.
bukstins Kartupeļu un putraimu vai grūbu biezputra.
bukstiņš Kartupeļu un putraimu vai grūbu biezputra.
karpeļvaga Kartupeļu vaga.
kartupeļvaga Kartupeļu vaga.
karaša Kartupeļu vai asiņu pankūkas.
aprāvas Kartupeļu vai rāceņu novākšanas beigas.
kasas Kartupeļu virsmas nelīdzenumi.
čums Kartupeļu ziedkopās izveidojušies augļi.
buļvine Kartupeļu zupa.
ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks.
pelēcīši Kartupļu šķirne.
Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers.
Kartužu Kartužu ezers - Kārtūžu ezers Mores pagastā.
scraptia Karuļvaboļu dzimtas ģints.
scraptiidae Karuļvaboļu dzimtas ģints.
buļbašnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu; buļbešnīks.
buļbešnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu.
karasa Karūsa.
karase Karūsa.
karuse Karūsa.
karūse Karūsa.
karūza Karūsa.
kugra Karūsa.
kugre Karūsa.
kūre Karūsa.
carassius Karūsas.
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
karusels Karuselis.
riņķlēžas Karuselis.
karuseļveidīgs Karuseļveida.
Korwenhof Karva.
Kelbedžera Karvačara - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Kalbadžara Karvačara, pilsēta Kalnu Karabahā.
Korwenhof Karvas pagasta bijušais nosaukums.
Korvenskaja Karvas pagasta vāciskā nosaukuma "Korwenhof" krieviskojums.
ka Kas (kļūdaini).
proktofantasmists Kas aiz tūpļa un vēdera sāpēm redz spokus un murgo (Gētes Faustā).
tilins Kas apaļīgs, ar neasām malām.
roķis Kas ar ko vienmēr darbojas.
prēbendārijs Kas bauda mūža pensiju.
ņecka Kas bezvērtīgs (piem., drēbju skranda, gaļas atgriezums).
bleive Kas bleivējas.
asporogēns Kas cēlies bez sporām; kas nerada sporas.
peska Kas ciets, sakaltis.
dancka Kas daudz dejo, trako (runājot par bērnu).
zūzis Kas daudz dzer.
viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā.
lokomotorisks Kas der izvadāšanai, kustināšanai.
šņaka Kas ēd paļājot.
pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs).
cits Kas īpatnējs; savs.
gudraļiņa Kas ir gudra.
peremptorisks Kas iznīcina, izšķir, izbeidz strīdu.
redzeklis Kas ko redzēt.
žampa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem.
žompa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem.
ģešovka Kas lēts, arī mazvērtīgs.
lieldaris Kas lielās daudz ko izdarām.
lokne Kas lokans, izliekts; koka galotne.
sūds Kas ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs.
pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
sūdiņš Kas ļoti neliels, nenozīmīgs.
ņāka Kas mazs, niecīgs.
širpotrebs Kas mazvērtīgs, neoriģināls, arī nemāksliniecisks.
pestifers Kas mēri atnes, izplata.
somnifers Kas miegu atnes, miega zāles.
pažars Kas neatliekams, ļoti steidzams.
nogalis Kas neievērojams, niecīgs.
šņibis Kas nekārtīgi griež.
laža Kas nekvalitatīvs.
klambins Kas nemitīgi klabinot nepatīkami traucē.
ģerevņa Kas nemoderns, vecmodīgs.
traļi-vaļi Kas nenopietns.
laža Kas nesvarīgs, nenozīmīgs.
sviests Kas neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
repecis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš.
repucis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš.
šļoka Kas nobradājies - netīrs.
svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks.
dievots Kas nozvērējies, nodievojies.
pernoktants Kas pa nakti pārguļ, dabū nakts mājas.
budinieks Kas pie nelaiķa ir nomodā.
huiņa Kas riebīgs, neizdevies, arī pretīgs; nederīga lieta; mēsls.
gurkste Kas sagriezts, savīts.
gurksts Kas sagriezts, savīts.
gurste Kas sagriezts, savīts.
gursts Kas sagriezts, savīts.
mudžas Kas sajaukts, samezglots; atkritumi, paliekas.
varzaklis Kas sapinies, samudžinājies, grūti atšķetināms; trokšņains bars, pūlis; juceklis, jezga.
diez kas Kas sevišķs.
pupucis Kas sīks, maza auguma.
sūds Kas slikts, kaitīgs.
panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars.
grūtpūtīte Kas smagi nopūšas.
ķencis Kas šķidrs, arī miltu biezputra.
kast Kas tad; kas man.
prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais.
tiņava Kas tiņājas apkārt.
kužā Kas to zina, varbūt.
pauts Kas uzpūsts, uztūcis, ieapaļš.
izohronisks Kas velkas vienlīdz ilgu laiku; izohrons.
plirstiķis Kas viegls, plāns, trausls.
genetisks Kas zīmējas uz aplūkojamā priekšmeta sākotni un attīstīšanos.
kaz Kas zin - lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
kaskā Kas zin kā; kaut kā.
ķiskad Kas zin kad.
kaskur Kas zin kur; kaut kur.
ķizkad Kas zin, kad.
ķiez Kas zin, varbūt.
kaszi Kas zin.
ķiž Kas zin.
kizi Kas zin.
ķizi Kas zin.
WTF Kas, pie velna? (angļu "What the fuck?).
kamā Kas.
kanī Kas.
kasa Kas.
ko Kas.
Dārelbeida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā").
kasacēšana Kasācija.
kassacija Kasācija.
Kasaja Kasai, Kongo kreisā krasta pieteka.
kaseklis Kasāmmašīna.
chamaedaphne Kasandras.
Kasāno all'Jonio Kasāno allo Jonio.
ksabi Kasba.
Kostjukoviči Kascjukoviči, pilsēta Baltkrievijā.
naudas lāde Kase (2).
kredītkase Kase, iestāde, kas dod kredītu (1).
kassa Kase.
kasse Kase.
bruceklis Kaseklis.
čeks Kases talons par pircēja samaksāto naudas summu.
kasešnieks Kasešu magnetofons.
kasetnieks Kasešu magnetofons.
perfokasete Kasete perforētu informācijas materiālu ievietošanai.
kassete Kasete.
kārtridžs Kasetne, konstruktīvi noslēgts lasāmatmiņas modulis, kurā par datu vidi izmantots disks, magnētiska lente u. c.
kassieris Kasieris.
kaslīgs Kasīgs, ķildīgs.
senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā.
cassia Kasijas.
iesmenis Kasīklis (1).
kasals Kasīklis (1).
kašams Kasīklis (1).
kašis Kasīklis (1).
kasuls Kasīklis (1).
kasuls Kasīklis (2).
ieska Kasīklis; (utu) ķemme.
kreceklis Kasīklis.
skrāpe Kasīklis.
lakateņa Kasinka.
Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
kašāt Kasīt (1).
niezināt Kasīt (kādu kņudošu vietu).
gramzdīt Kasīt (nost).
gramzdīties Kasīt (nost).
gramzdāt Kasīt ar nazi, parasti sakņaugus, augļus.
grebzdot Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus, lai iegūtu grebzdus.
grebzdināt Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus.
kāmēt Kasīt ārā, izkasīt.
švīnīties Kasīt muguru.
atkasīt Kasīt nost.
aizkasīt Kasīt prom.
izkasīt Kasīt un pabeigt kasīt.
atkasīt Kasīt vaļā.
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
skribt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
braut Kasīt, berzt (nost).
grebzdīt Kasīt, dobt.
skorbīt Kasīt, kasot mizot (piemēram, kartupeļus).
skrapstīt Kasīt, kašņāt, rušināt.
ecēt Kasīt, kašņāt.
brukšķēt Kasīt, skrambāt.
skrāpstīt Kasīt, skrambāt.
kracēt Kasīt, skrāpēt (piem., veco krāsu).
apgrandīt Kasīt, skrāpēt visapkārt.
erbīt Kasīt, skrāpēt; ķildoties, strīdēties.
ēzēt Kasīt, skrāpēt.
gramšļāt Kasīt, skrāpēt.
krecēt Kasīt, skrāpēt.
skramšīt Kasīt, skrāpēt.
braunāt Kasīt, skrubināt.
česaķ Kasīt, sukāt.
knaisīt Kasīt.
šķērpēt Kasīt.
skust Kasīt.
skutīt Kasīt.
kasējs Kasītājs.
izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
kniesāties Kasīties, berzēties lai atbrīvotos no niezes.
erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
eņģēties Kasīties, skrāpēties.
ķesties Kasīties, skrāpēties.
knaisīties Kasīties, skrāpēties.
knoskāties Kasīties, skrāpēties.
krecēties Kasīties, skrāpēties.
skrāpstīties Kasīties, skrāpēties.
sluinīties Kasīties, skrāpēties.
snaistīties Kasīties, skrāpēties.
braunāties Kasīties, skrubināties.
brauņīties Kasīties, skrubināties.
knosīties Kasīties; arī knibināties.
kņēverēties Kasīties.
knosēties Kasīties.
skūtīties Kasīties.
kaskādavārija Kaskādes avārija.
kaskādveidīgs Kaskādveida.
kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī.
nekrišķāns Kaslis, suka.
kašļi Kaslis.
Kasjma Kasma, upe Krievijā.
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.).
piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
izkasties Kasot (rokot) izkļūt (no kā).
piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
izgrebzdināt Kasot ar nazi (piemēram, kāli, burkānu), izveidot (tajā) dobumu.
uzkasīties Kasot atsegt, uzplēst.
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt (3), izkašņāt (3).
izkasīt Kasot iznīcināt (kur, piemēram, uzrakstu).
izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses.
piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
uzkast Kasot izveidot pacēlumu.
nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1).
izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakasīt Kasot savainot (ķermeņa daļu).
sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu).
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot; piekasīt (2).
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt.
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
uzkast Kasot, skrāpējot atsegt, radīt ievainojumu.
nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot.
uzkrecēt Kasot, skrāpējot uzplēst.
iekasīties Kasoties iekļūt; iekrist (nelaimē).
nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt.
Gleditsia caspica Kaspijas gledīčija.
Cordylophora caspia Kaspijas kordilofora.
Kaserina Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos.
Kaserīna Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos.
kaust Kast, rakņāt.
kastaņģis Kastanis.
kaštans Kastanis.
krastulis Kastanis.
kaspars Kastaņa ("Castanea vesca").
kastāns Kastaņa.
krastolis Kastaņa.
krastuļkoks Kastaņa.
skastenājs Kastaņa.
kastanis Kastaņas auglis.
castanea Kastaņas.
šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
kastanjetes Kastaņetes.
kastrolis Kastaņu auglis.
šķērumkaste Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde.
šķērumlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde.
šķērlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju.
kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku).
lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai.
strīķlāde Kaste (parasti saliekama), kurā veido kieģeļus.
kastenis Kastē (traukā) audzējams augs.
ābolkaste Kaste ābolu pārvadāšanai.
burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
kānika Kaste maizes glabāšanai.
mālstrāķis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrīne Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrinice Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrīnīce Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrīnis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrinka Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
apgrozs Kaste pie dzirnakmens.
nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem.
bodeskasts Kaste, kur ievieto preces; tara.
bodskasts Kaste, kur ievieto preces; tara.
īkasts Kaste, kurā glabā svaigas zivis.
šķērukaste Kaste, kurā ievieto (kamolos satīto vai spolēs saspolēto) velku dziju.
ķiste Kaste, kurā zvejnieki liek zivis.
ķists Kaste, kurā zvejnieki liek zivis.
jaščuks Kaste, no kuras dzīvnieki ēd barību.
lāde Kaste, skapis (naudas līdzekļu) glabāšanai.
jaščiks Kaste.
kasts Kaste.
skaste Kaste.
cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni.
kurvis Kastei līdzīga ratu virsdaļa.
Kasteļona de la Plana Kasteljona de la Plana, pilsēta Spānijā.
Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastelamare Kastellammāre.
šatelēne Kastellāna sieva, pils īpašniece.
Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana.
Jeroslawka Kastera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Izvaltas pagastā.
koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
kastets Kastete.
Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
pennālis Kastīte zīmuļu, spalvu, spalvas kātu glabāšanai un līdznešanai.
šatula Kastīte, kase, arī rotas lietu vai naudas glabātuve.
mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu.
skrinka Kastīte, lādīte.
šahtele Kastīte; kārba.
kustodijas Kastītes, kurās ielika pie senajām grāmatām līdzdotos vaska, metāla vai lakas zīmogus.
evirācija Kastrācija.
Kastran Kastrānes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā.
rāmīšana Kastrēšana.
rūnīšana Kastrēšana.
rūnīt Kastrēt (1).
rāmīt Kastrēt.
strāpēt Kastrēt.
ungurēt Kastrēt.
ļūļa Kastrētājs, rūniķis.
ramiķis Kastrētājs.
rāmiķis Kastrētājs.
rāmītājs Kastrētājs.
rūniķis Kastrētājs.
rūnis Kastrētājs.
vepris Kastrēts cūku ģints vīrišķais dzīvnieks (kuilis).
merīns Kastrēts ērzelis.
kapūns Kastrēts gailis.
einuhs Kastrēts harēma kalpotājs.
rūna Kastrēts zirgs.
rūnens Kastrēts zirgs.
rūnis Kastrēts zirgs.
eunūchs Kastrēts, izrūnīts harēma sargs; einuhs.
kapauns Kastrēts, nobarošanai audzēts gailis.
Kastri Kastrisa, Sentlūsijas galvaspilsēta.
kastrole Kastrolis.
kastrule Kastrolis.
kastrulis Kastrolis.
krastolis Kastrolis.
krastulis Kastrolis.
skrastulis Kastrolis.
Kastropa-Rauksele Kastroprauksele, pilsēta Vācijā.
geraņimovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji.
kalnabutkānieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabutkāni" iedzīvotāji.
kastuļinieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kastuļina" iedzīvotāji.
Gurecka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogurecka" bijušais nosaukums.
Zabludovka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems.
reinīcieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reinīki" iedzīvotāji.
Rejnīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukums latgaliski.
ribačkieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ribački" iedzīvotāji.
ubogovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji.
Vortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukuma variants.
Vuortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukums latgaliski.
zabludovcieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Zabludovka" iedzīvotāji.
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
kasete Kastveida veidne (piemēram, betona paneļu liešanai).
kastveidīgs Kastveida.
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
Kasugaji Kasugai, pilsēta Japānā.
spožais Kasus.
Rhipsalis cassutha Kasutas ripsālis.
apkasīt Kašājot, rušinot apklāt.
physeteridae Kašaloti.
kašelots Kašalots.
potvalis Kašalots.
physter Kašalotu dzimtas ģints.
Keškera Kašgara - pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
Kaši Kašgara, pilsēta Ķīnas rietumu daļā.
kašgarliki Kašgārieši.
Kongurmuztags Kašgārijas grēda Ķīnā.
psorelkoze Kašķa čūlas.
skutele Kašķa ērce.
kašķainis Kašķains dzīvnieks.
naizains Kašķains, tāds, kam ir kašķis.
naizojs Kašķains, tāds, kam ir kašķis.
naizots Kašķains, tāds, kam ir kašķis.
kniesains Kašķains.
kašķoties Kašķāties.
sarcoptidae Kašķērces - ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta.
aizēties Kašķēties.
ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks.
drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks.
grizlis Kašķīgs cilvēks.
ķerksis Kašķīgs cilvēks.
ķerkslis Kašķīgs cilvēks.
ķildavnieks Kašķīgs cilvēks.
melsākls Kašķīgs cilvēks.
vingans Kašķīgs cilvēks.
žeburs Kašķīgs cilvēks.
negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
kašķots Kašķīgs, kasīgs.
kasains Kašķīgs, ķildīgs (cilvēks).
ēdoņa Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
ēdonis Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
ēdons Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
eska Kašķīgs, ķildīgs cilvēks.
kašņīgs Kašķīgs, ķildīgs, kasīgs.
kasiklīgs Kašķīgs, ķildīgs, saīdzis.
ķizulīgs Kašķīgs, ķildīgs.
stiķaunietis Kašķīgs, ļauns cilvēks.
eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks.
kurnis Kašķīgs, saīdzis.
ķērcis Kašķīgs, untumains cilvēks.
ķērksis Kašķīgs, untumains cilvēks.
ķērkslis Kašķīgs, untumains cilvēks.
kasi Kašķis (ādas slimība).
nieza Kašķis, ādas slimība.
niezakls Kašķis, kasus.
niezeklis Kašķis, kasus.
horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem.
psora Kašķis; ikviena niezoša ādas slimība.
kass Kašķis; ķildīgs cilvēks.
kasa Kašķis.
kasis Kašķis.
kašķe Kašķis.
knadze Kašķis.
naizs Kašķis.
nenošs Kašķis.
Srinagaras ieleja Kašmiras ieleja.
tibetvilna Kašmiras vilna.
kašmers Kašmirs.
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus).
izkapēt Kašņājot izveidot (piemēram, alu).
pakaust Kašņājot noslēpt.
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
piekārpīt Kašņājot piepildīt.
izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri).
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt.
uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam).
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt.
aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt.
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
uzkārpīt Kašņājot, kasot izkasīt virspusē.
sapērt Kašņājoties, purinoties sajaukt.
kašāt Kašņāt (1).
kast Kašņāt (1).
kašāt Kašņāt (2).
kast Kašņāt (2).
aizkašņāt Kašņāt ciet.
atkašņāt Kašņāt nost.
aizkašņāt Kašņāt prom.
atkašņāt Kašņāt vaļā.
peisēt Kašņāt, jaukt, kārpīt.
peizēt Kašņāt, jaukt, kārpīt.
ēpēt Kašņāt, jaukt.
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi).
bēzt Kašņāt, kašāt, rakņāt, rušināt.
kacīt Kašņāt, kašāt; ravēt.
kapēt Kašņāt, rakt (ar kājām) - par dzīvniekiem.
eņģēt Kašņāt, skrāpēt.
kasināt Kašņāt; kašināt.
kašināt Kašņāt.
kašļāt Kašņāt.
kacīties Kašņāties, kašāties.
knībāties Kašņāties, knābāties.
knīpāties Kašņāties, knābāties.
kašāties Kašņāties.
kasties Kašņāties.
skārpīties Kašņāties.
žarbīties Kašņāties.
Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.).
kasubi Kašubi.
Ranunculus cassubicus Kašūbijas gundega.
Vicia cassubica Kašūbijas vīķis.
Kašueira Kašueira di Itapemirina - Kašoeiru di Itaperimima, pilsēta Brazīlijā.
Kašurdziņa Kašurga, Daugavas pieteka.
atiapi Katabi - tauta Nigērijā.
džabi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
kadži Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
kagomi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
morvi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
katabolerģija Kataboliskā procesā patērētā enerģija.
katabolīts Katabolisma produkts.
antikatafilakse Katafilakses kavēšana.
Katakurgāna Katakerghona, pilsēta Uzbekistānā.
kataklisma Kataklizma.
loculus Katakombas sienā taisīts šķirstveidīgs izdobums, kurā apglabā mirušo.
kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa.
katalānieši Katalāņi.
hemāze Katalāze asinīs.
histerokatalepsija Katalepsija, kā histērijas simptoms.
hemikatalepsija Katalepsija, kas skar tikai vienu ķermeņa pusi.
katalepse Katalepsija.
kontaktvielas Katalizatori.
katalizētājs Katalizators.
elektrokatalīze Katalīze jeb ķīmiskas reakcijas paātrināšana ar elektrības palīdzību; to izmanto jontoforēzē.
kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
autorkatalogs Katalogs, kas sastāv no alfabētiskā secībā sakārtotiem grāmatu aprakstiem pēc autoriem, redaktoriem, tulkotājiem u. c. perswonām, kas piedalījušās grāmatas tapšanā.
reālkatalogs Katalogs, kurā apraksti sakārtoti pēc grāmatu un citu materiālu satura.
nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā.
pārkataloģizēt Kataloģizēt no jauna visu bibliotēkas fondu vai tā daļu.
kataloģēt Kataloģizēt.
katalonieši Katalonijas iedzīvotāji.
catalpa Katalpas.
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem.
Katandzāra Katandzāro, pilsēta Itālijā.
kataplasma Kataplazma.
ragatka Katapulta; kaķene.
Kataras Valsts Katara, valsts pilnais nosaukums ("Dawlat Qaṭar")
QAT Katara, valsts trīsburtu kods.
katarrakta Katarakta 1 - acs lēcas apduļķojums, kas samazina redzi un nereti ir par cēloni pilnīgai aklībai.
nags Katarakta; glaukoma.
krioekstrakcija Kataraktas operācija, kurā izmanto zemu temperatūru un speciālu ierīci - kriozondi.
katars Katarāls iekaisums.
blenoftalmija Katarāls konjuktivīts.
catharanthus Katarantes.
Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.).
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
QAR Kataras riāls; Kataras Valsts valūtas kods, sīknauda - dirhēms.
Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
katarieši Kataras Valsts iedzīvotāji.
katars Katari.
katarrs Katars.
akatarzija Katarzijas, t. i. caurejas līdzekļa darbības trūkums.
autokatastrofa Katastrofa, kurā tiek sabojāts autotransporta līdzeklis; automobiļu sadursme.
katastropa Katastrofa.
lielapmērķeza Katastrofa.
kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē.
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm).
katastrofisks Katastrofāls (1).
katastrofisks Katastrofāls (2).
armagedons Katastrofāls karš.
KMC Katastrofu medicīnas centrs.
Rhododendron catawbiense Katavbas rododendrs.
bīne Katedra.
katēdere Katedra.
katēderis Katedra.
minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
protojerejs Katedrāles draudzes priekšnieks.
kapituls Katedrāles telpa, arī piebūve, kur notiek šādas sanāksmes.
vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
kategorizācija Kategoriju izveidošanas process; objektu apvienošana un sakārtošana pēc priekšmetiski funkcionālajiem principiem.
protestēt Kategoriski iebilst (pret ko).
diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko).
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
protests Kategorisks iebildums (pret ko).
ultimatīvs Kategorisks.
kategorisms Kategoriskums.
ultimatīvums Kategoriskums.
Ribačnoje Kategrades ezera austrumu daļa.
Zvejnieku ezers Kategrades ezera dienvidu daļas papildus nosaukums.
Katigrāda Kategrades ezers Rušonas pagastā.
Kadegrades ezers Kategrades ezers Rušonas pagastā.
Katigrades ezers Kategrades ezers Rušonas pagastā.
katehīnskābes Katehīni.
katehuskābes Katehīni.
katehēze Katehisma mācīšana; mācīšanās katehēta vadībā.
katehēts Katehisma, ticības mācības skolotājs.
kaķmiste Katehisms.
katēchizēt Katehizēt - iztaujāt, mācīt njautājumos un atbildēs.
katets Katete.
retrokatetrizācija Katetra ievadīšana pa suprapubisku atveri urīnizvadkanālā virzienā uz ārpusi.
autokateterizācija Katetra ievadīšana pašam sev.
autokatetrizācija Katetra ievadīšana pašam sev.
katetrizācija Katetra ievadīšana urīnpūslī vai citā dobumā.
Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala.
catillaria Katillārijas.
katans Katins.
katens Katins.
kations Katjons.
bāse Katla āķis.
katlapuža Katla apakšējā daļa; vieta zem katla.
tympano Katla bungas.
grenči Katla dibenā cietā kārtiņa no piedeguša ēdiena.
timpāns Katla formas bungas ar regulējamu skaņas augstumu; spēlē ar īpašām vālītēm.
kams Katla rokturis.
aizkārtne Katla stīpa, rokturis.
mievaris Katla vāks.
kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes.
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
Katlakaln Katlakalns.
cattleya Katlejas.
Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā.
kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet.
katliņi Katliņš.
katuls Katls (1).
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu).
kastrolis Katls ar garu rokturi.
vārkatls Katls vārīšanai.
paldiķis Katls, trauks ar vāku; trauks, kurā nostāvina pienu biezpiena gatavošanai.
gropis Katls; grāpis.
katlis Katls.
lietis Katls.
vāreklis Katls.
katlenieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
katlinieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars.
katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs.
kačegarka Katlumāja.
kačigarka Katlumāja.
katlveidīgs Katlveida.
iedzirklis Katlveidīgas ielejas dibens.
Katmanda Katmandu, Nepālas galvaspilsēta.
katodizpute Katoda sagraušana ar pozitīvo jonu plūsmu elektriskajā gāzizlādē.
katoda Katods.
katode Katods.
vektordisplejs Katodstaru lampas displejs, kas ļauj elektronu staram brīvi sekot signālam, kurš nosaka tā koordinātas.
katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
katoļu baznīca Katolicisma starptautiska organizācija.
katolisms Katolicisms.
katoļticība Katolicisms.
katole Katoliete; katoļticīgā.
neoaugustīnisms Katoliskās filozofijas virziens mūsu dienās, kas attīsta Platona un Augustīna tradīcijas.
anglokatolicisms Katolisko ticības un liturģiskās prakses tradīciju atjaunošanas centieni Anglikāņu baznīcā.
martirijs Katoļiem baznīcas daļa, kur guļ mocekļu atliekas.
kastellāns Katoļiem baznīcas vecākais.
lamentācija Katoļiem dievkalpojums zaļā ceturtdienā.
mātūtīna Katoļiem rīta dievkalpojums.
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu.
okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
latīņi Katoļticīgais.
eksercīcijas Katoļticīgo garīgo vingrinājumu, ikdienas pārdomu un lūgšanu sistēma.
gadusdaļas Katoļticīgo gavēnis gada ceturkšņa maiņā.
brāļasts Katoļu apvienība, kurai ir dots kāda svētā nosaukums.
vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
konsistorija Katoļu baznīcā - kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
novenna Katoļu baznīcā - lūgšana vai lūgšanas, kas jāskaita deviņas dienas pēc kārtas.
incenzācija Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana; incenss.
incenss Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana.
kvadrāgēna Katoļu baznīcā 40 dienu gavēnis; quadragena.
sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
tabernākuls Katoļu baznīcā dekoratīvs skapītis galvenajā altārī reliģiskā rituāla piederumu novietošanai.
margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem.
miserere Katoļu baznīcā dziedājums, sevišķi izplatīts 16.-18. gs. polifoniķu daiļradē.
klērus Katoļu baznīcā garīdznieku kārtas apzīmējums, atšķirībā no pasaulniekiem, laikiem.
prēstārijas Katoļu baznīcā garīdznieku vietas, kas dod ienākumus un ko bīskaps var atņemt atpakaļ.
corporale Katoļu baznīcā izrakstīta linu sega, uz kā novietoja hostijas traukus konsekrācijai.
ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu.
nosaucināt Katoļu baznīcā nolādēt.
konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
superiors Katoļu baznīcā reliģiska ordeņa vai kongregacijas priekšnieks.
sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize).
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām.
ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana".
ģenerālvikārs Katoļu baznīcas diecēzes kūrijas pirmais loceklis un diecēzes bīskapa palīgs un vietnieks pārvaldes lietās.
transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst.
antifons Katoļu baznīcas dziedājums, ko pārmaiņus dzied divi (pus)kori vai priekšdziedātājs un koris.
mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai.
penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma).
probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu.
ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
katoļticīgs Katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katolis.
purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
arhidiecēze Katoļu baznīcas province arhibīskapa (virsbīskapa) pārziņā.
aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem.
relikvarus Katoļu baznīcās šķirsts, kur glabā svētaju atliekas.
inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai pret ķecerību (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam).
skrutinijs Katoļu baznīcas tiesībās - kandidāta piemērotības pārbaude ieņemamam amatam.
ordinārijs Katoļu baznīcas tiesībās - kārtējais baznīcas administrators, persona ar baznīcas pārvaldes tiesībām pēc sava amata.
solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi.
temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām.
konfesionālis Katoļu baznīcās vieta, kur grēkus izsūdz.
cappella Katoļu baznīcas vieta, kur koris uzstājas.
kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās.
graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm.
confiteor Katoļu dievkalpojumā vispārējā grēku sūdzēšana (burtiski: "es atzīstos").
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
kastelāns Katoļu dievnama sargs.
monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai.
kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs.
plebānija Katoļu draudzes mācītājmāja.
plebāns Katoļu draudzes mācītājs (svētnieks), gk. laukos.
kirē Katoļu draudzes mācītājs Francijā, Beļģijā un citās zemēs.
mise Katoļu galvenais dievkalpojums.
ekselence Katoļu garīdzniecībā arhibīskapu un bīskapu uzrunas forma.
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojumu laikā.
sekularkleriķi Katoļu garīdznieki, kas nepieder pie mūku kārtas.
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
clericus Katoļu garīdznieks.
briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem.
sakramentārijs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata ar tekstiem, kas jārunā galvenajā dievkalpojumā - mesā vai citos liturģiskos aktos.
fjoki Katoļu garīdznieku tērpā pušķi pie cepures, atkarībā no garīdznieka ranga var būt dažāda skaita un krāsas.
celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība.
templieši Katoļu garīgā bruņniecības ordeņa locekļi (no 12. gadsimta līdz 14. gadsimtam).
kļeruks Katoļu garīgā semināra audzēknis.
kļoruks Katoļu garīgā semināra audzēknis.
responsorijs Katoļu garīgais dziedājums dialoga veidā starp mācītāju (solistu) un kori.
adamīti Katoļu ieviests nievājošs apzīmējums dažādām sektām ar norādi uz muļķību.
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem.
piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai.
impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
benediktionāls Katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām.
introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
pallijs Katoļu liturģiska plecu rota, kas pienākas pāvestam un virsbīskapiem, bet ko pāvests par atzinības zīmi var piešķirt arī atsevišķiem bīskapiem.
miserere Katoļu lūgsnas sākuma vārdi (latīņu "apžēlojies").
klibons Katoļu mācītājs.
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā.
eksekvijas Katoļu mirušo apglabāšanas ceremonijas, rituāls.
kredo Katoļu mises trešā daļa.
bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū.
abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
serviti Katoļu mūku ordenis, dibināts 13. gs.
kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus.
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
jezuīts Katoļu mūku ordeņa - Jēzus biedrības - loceklis.
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu.
trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids.
vespere Katoļu mūku, mūķeņu un garīdznieku lūgšanu grāmatas (breviāra) sastāvdaļa.
abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece.
redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā.
kongregācija Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem.
rosminieši Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839.
rosminiaņi Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839. g.; rosminieši.
komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā.
ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem.
atsacības Katoļu reliģisku jautājumu, un atbilžu krājums.
magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai.
redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi.
salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru.
morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai.
kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām.
spiritualis Katoļu studējošu ordeņa locekļu un svētnieka amata kandidātu garīgais vadonis klosterī vai seminārā.
tetuks Katoļu svētnieks.
oratorieši Katoļu svētnieku kongregācija personiskai svētošanai un dvēseļu kopšanai.
habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps.
kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija.
albe Katoļu un anglikāņu garīdznieku balts liturģisks apakšģērbs.
mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega.
svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai.
kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši.
kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres.
prīmass Katoļu zemēs vecākais no visiem bīskapiem.
Kato Nevrokope Katonevrokopja, pilsēta Grieķijā.
katons Katons CG - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos un kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu, potenciāls sensibilizētājs.
kataržnieks Katordznieks.
hitonīts Katra apvalka, piem., vēderplēves, iekaisums.
blastēma Katra audu daļa, kas spēj radīt jaunveidojumu.
bakterioze Katra baktēriju radīta slimība.
laringopātija Katra balsenes slimība, kas nav saistīta ar infekciju.
cilvēktiesības Katra cilvēka pamatbrīvības un tiesības (tiesības uz dzīvību, brīvību, izglītību, vienlīdzību likuma priekšā, tiesības uz pārvietošanās, ticības, biedrošanās un informācijas apmaiņas brīvību, tiesības uz pilsonību).
helkodermatoze Katra čūlaina ādas slimība.
decimācija Katra desmitā cilvēka sodīšana, par ko izšķiras, ja neatrod vainīgo; "desmitās tiesas" iekasēšana.
heirmoss Katra kanona dziedājuma sākuma strofa Austrumu baznīcā.
gastroze Katra kuņģa slimība.
glosopātija Katra mēles slimība.
gigantocīts Katra milzu šūna.
vakats Katra neapspiesta grāmatas lapa; baltpuse.
baltpuse Katra neapspiesta lappuse, ko burtlicis saliek iespiežamai formai aiz titullapas u. c.
kakergāzija Katra nelaba, nosodāma rīcība; prāta pazemināta darbība.
penklubs Katra no \~ 100 nacionālajām rakstnieku apvienībām.
māthromosoma Katra no cilvēka 46 hromosomām, kas starpfāzē dubultojusies un kodola dalīšanās laikā savijusies spirālē.
varna Katra no četrām kastu grupām (brahmaņi, kšatriji, vaišjas un šūdras) Senajā Indijā.
katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
daiva Katra no vienveidīgām, norobežotām daļiņām, kas veido veselo.
pārdiena Katra otrā diena.
pārvaga Katra otrā vaga.
pārvagām Katrā otrajā vagā.
biotests Katra pārbaude ar eksperimenta dzīvniekiem, ko izdara, lai pētītu mikrobu, ķīmiskas vai farmakoloģiskas vielas iedarbību.
alterācija Katra pārmaiņa īpašībās, struktūrā, funkcijā (sevišķi patoloģijas virzienā).
blastācija Katra pārmantojama pārmaiņa dīgļplazmā.
bradiritmija Katra ritma palēninājums.
amaroīds Katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem.
heliopātija Katra saslimšana, ko ierosina saules gaisma.
disistolija Katra sirds sistoles anomālija, sevišķi ritmā un spēkā.
heminoze Katra slimība, kuras cēlonis ir ķīmiska reaģenta iedarbība.
pažobele Katra šaura sprauga, kaut kam apakšā.
lepocīts Katra šūna ar kodolu un apvalku.
koņča Katrā ziņā, noteikti.
visašķi Katrā ziņā, visādos veidos.
mūžadien Katrā ziņā; noteikti.
aizsarglapa Katrai labākai ilustrācijai un attēlu pielikumam priekšā novietota tukša lapa.
pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai.
kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā).
pluripotence Katram organismam piemītoša spēja uzņemt īpašos apstākļos no tipiskiem atšķirīgus attīstības virzienus.
genoms Katram organismam raksturīgais gēnu komplekts; organisma ģenētiskais materiāls.
labiālisms Katras artikulētas skaņas izruna līdzīgi lūpeņiem, piem., kā "b", "p" vai "m".
balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
piektdalis Katras burtu bieznes atdaļa piektā daļa.
ekviritmija Katras oriģināla vārsmas ritmisko īpatnību precīzs atveidojums tulkojumā.
Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam.
detašē Katras skaņas izspēlēšana uz stīgas ar atsevišķu vijīgu lociņa kustību uz augšu vai leju.
Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā.
Catharinenhof Katrīnas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā.
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha.
Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums.
Katharinenhof Katriņa.
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā.
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā.
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
katroreiz Katrreiz.
kurreizējs Katrreizējs, ikreizējs.
ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība).
ikkatrs Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
ikviens Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi).
ikviens Katrs (parasti cilvēks).
iespiedvienība Katrs atsevišķs poligrāfiski patstāvīgi noformēts iespieddarbs.
juveli Katrs dārgums, reta un vērtīga lieta.
citodendrīts Katrs dendrīts, izņemot aksodendrītu; dendrīts, kas atzarojas tieši no šūnas.
holesteroze Katrs holesterīna vielu maiņas traucējums.
parte Katrs no atsevišķiem galiem (trosēm), ja tie, savienoti kopā, veido mezglu.
bāze Katrs no četriem beisbola iekšlaukuma punktiem, kuros jānokļūst viena pārskrējiena laikā.
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis.
pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem).
semejņik Katrs no semejkas dalībniekiem.
semejņiks Katrs no semejkas dalībniekiem.
kakopātija Katrs nopietns, ļaundabīgs stāvoklis vai slimība.
šķērsoktāvs Katrs oktāva formāts ar platumu augstuma vietā.
pārpiektis Katrs otrais piektdienas vakars.
pārzobi Katrs otrais zobs.
testelements Katrs pārbaudāmais testa jautājums, par kuru var saņemt atzīmi vai punktu.
citopigments Katrs pigments šūnā.
biohroms Katrs pigments, kas sintezēts dzīva organisma vielu maiņas procesā.
heteroftongija Katrs runas traucējums.
alolālija Katrs savdabīgas, nepareizas, defektīvas runas veids.
katrūp Katrs savu ceļu, savrup.
kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura.
distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju.
bakteriotoksīns Katrs toksīns, ko baktērijas ražo, vai kas tām indīgs.
heterotrofija Katrs trofikas traucējums.
toniks Katrs uzmundrinošs, veselību stiprinošs ārstniecības līdzeklis.
holohroms Katrs žults pigments.
ļubajs Katrs, jebkurš.
ļuboj Katrs, jebkurš.
sevkurs Katrs; ikkatrs, ikviens.
katers Katrs; katars.
katārs Katrs.
katars Katrs.
kažns Katrs.
ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku.
katrubrīd Katru brīdi; katrreiz.
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
ikdien Katru dienu.
berlināle Katru gadu Berlīnē notiekošais starptautiskais kinofestivāls.
pārdienu Katru otro dienu; pārdienām.
pārdienām Katru otro dienu.
pārgadiem Katru otro gadu.
pārgadus Katru otro gadu.
pārmēnešus Katru otro mēnesi.
ikpārnaktis Katru otro nakti.
pārnaktīm Katru otro nakti.
pārnaktis Katru otro nakti.
ikpārnedēļas Katru otro nedēļu.
pārnedēļām Katru otro nedēļu.
pārnedēļas Katru otro nedēļu.
pārrītiem Katru otro rītu.
pārrītu Katru otro rītu.
pārrītus Katru otro rītu.
pārrudeņiem Katru otro rudeni.
pārsvētvakar Katru otro sestdienas vakaru.
pārsvētvakarus Katru otro sestdienas vakaru.
pārsestdienām Katru otro sestdienu.
pārsestdienas Katru otro sestdienu.
pārstundām Katru otro stundu.
pārstundas Katru otro stundu.
atsvētdienām Katru otro svētdienu.
pārsvētdienām Katru otro svētdienu.
pārsvētdienas Katru otro svētdienu.
ikpārvakarus Katru otro vakaru.
pārvakariem Katru otro vakaru.
pārvakarus Katru otro vakaru.
pārzobiem Katru otro zobu.
cik Katru reizi - kad.
cikreiz Katru reizi - kad.
tikreiz Katru reizi - kad.
ikreiz Katru reizi; vienmēr.
ikreizas Katru reizi; vienmēr.
ikreizes Katru reizi; vienmēr.
katrreiz Katru reizi; vienmēr.
ikvakaris Katru vakaru.
ikvakaru Katru vakaru.
ikvakarus Katru vakaru.
cercidiphyllum Katsuras.
cercidiphyllaceae Katsuru dzimta.
kats Kattakelējums.
šasijs Katūna krāsošanā voiloka pamats, uz kuru uztriepj krāsas.
kartuns Katūns - plāns kokvilnas audums.
katūņs Katūns - plāns kokvilnas audums.
cics Katūns.
kartins Katūns.
kartūna Katūns.
kartūns Katūns.
kārtūns Katūns.
kretons Katūns.
kritons Katūns.
kritungs Katūns.
perķelis Katūns.
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
stenokaktuss Katusu dzimtas ģints ("Stenocactus").
Kadfer Katvari.
Pepītis Katvaru ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā.
Vannīšu ezers Katvaru ezers Katvaru pagastā.
Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
Katvaru-Vannišu Katvaru-Vannišu ezers - Katvaru ezers Katvaru pagastā.
kav Kau.
Kauces strauts Kauce.
kaukuris Kaucējs vējš.
kaukslis Kaucējs, gaudotājs.
kaucinēt Kaucināt.
Kauce Kaucis, Lielupes pieteka.
Kautzemuende Kaucminde.
kaucmindiete Kaucmindes mājturības semināra (1923.-44. g.) absolvente.
Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā.
kauconis Kaucoņa, kaukoņa.
kvērklis Kaucošs bērns vai sivēns.
atkaukt Kaucot atsaukt.
atkaukt Kaucot atsaukties.
aizkaukt Kaucot attālināties.
atkaukt Kaucot atvirzīties šurp.
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
piekaukt Kaucot izraisīt (parasti ko nevēlamu).
uzkaukt Kaucot pamodināt.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku.
sakaukties Kaucot sazināties (par dzīvniekiem).
atkaukāt Kaucot un īsu brīdi spēcīgi uzpūšot atgrūst.
nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
kauc Kauč.
Kaučera Kaučera ezers - Kaučers Rušonas pagastā.
Kaučurs Kaučers, ezers Rušonas pagastā.
Sludavas ezers Kaučers, ezers Rušonas pagastā.
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka.
nač Kauču.
kaucene Kaučuka bumbiņa.
rēzīna Kaučuka koka sveķi.
cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai.
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula.
latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
Kaudišu Kaudišu ezers - Kaudzīšu ezers Kaplavas pagastā.
ķarza Kaudze (labības).
krāsmatas Kaudze (parasti akmeņu).
aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem.
zlāķis Kaudze, blāķis.
bānis Kaudze, čupa (žagaru bānis).
kuls Kaudze, čupa; bars.
slāģis Kaudze, čupa; blāķis.
kopona Kaudze, čupa; kupa.
kupis Kaudze, čupa; kupa.
krautene Kaudze, čupa.
kupa Kaudze, čupa.
kupana Kaudze, čupa.
būķis Kaudze, daudzums.
kruva Kaudze, grēda.
kāpole Kaudze, guba, čupa.
riešķi Kaudze, guba; bars, pulks.
pecoška Kaudze, guba; pecūška.
pečūska Kaudze, guba; pecūška.
gabaiņa Kaudze, guba.
kupina Kaudze, guba.
lēvars Kaudze, guba.
lēvere Kaudze, guba.
pecūška Kaudze, guba.
kuliņš Kaudze, kaudzīte.
kravata Kaudze, krāvums.
kapole Kaudze, labības kaudze.
grava Kaudze, liels daudzums.
guza Kaudze, liels daudzums.
lozms Kaudze, liels daudzums.
lozums Kaudze, liels daudzums.
peiza Kaudze, liels skaits.
ķempa Kaudze, mudžeklis, jukas.
rūzis Kaudze, rūsa.
ģēda Kaudze, vairums.
kudums Kaudze, vairums.
uzraktne Kaudze, valnis, kas rokot veidojas no izraktās zemes.
skrīne Kaudze; arī virtene.
skrīnis Kaudze; arī virtene.
buga Kaudze; guba.
bāka Kaudze.
čupa Kaudze.
čupana Kaudze.
gubezis Kaudze.
kapana Kaudze.
kāpele Kaudze.
kapele Kaudze.
ķipa Kaudze.
krauja Kaudze.
kraujš Kaudze.
krāva Kaudze.
kriva Kaudze.
krūte Kaudze.
mulka Kaudze.
samats Kaudze.
skaudze Kaudze.
vāsms Kaudze.
vēteklis Kaudze.
zlāģis Kaudze.
zlāgs Kaudze.
bakām Kaudzēm (par daudzumu).
vurzām Kaudzēm, bariem, lielā daudzumā.
kaudzesgals Kaudzes (piemēram, siena, salmu krāvuma) sašaurinātā augšdaļa.
kaudzapuža Kaudzes apakšējā daļa; vieta zem kaudzes.
iekaudze Kaudzes vieta.
kupi Kaudzes, gubas.
Kaudzīšu Kaudzīšu ezers - atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Kaudišu ezers; Kavdišu ezers.
čupatka Kaudzīte, čupiņa.
krastiņš Kaudzīte.
kūpietītis Kaudzīte.
blāķīši Kaudzītes, čupiņas.
metacelis Kaudžu krāvējs.
Batrachium kaufmannii Kaufmaņa ūdensgundega.
Ranunculus kaufmanii Kaufmaņa ūdensgundegas "Batrachium kaufmanii" nosaukuma sinonīms.
Kaugari Kaugaru ezers - Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā.
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
Kaugura Kaugura ezers - Kauguru ezers Litenes pagastā.
Kauči Kauguri.
Kaugerhof Kauguri.
Kaugurs Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā.
Kauguru ezers Kauguris, ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā.
kauguris Kaugurs.
Kūšolu ezers Kauguru ezers Litenes pagastā.
Kušalas ezers Kauguru ezers Litenes pagastā.
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
Kaugurupīte Kauguru kanāls Jelgavas novadā.
Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji.
mūrēnieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
mūrmuizieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
skangalieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Skaņgale" iedzīvotāji.
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka.
asinskauja Kauja, kas prasa daudz upuru.
kāva Kauja, kautiņš.
kāve Kauja, kautiņš.
naktskauja Kauja, kurā karaspēks darbojas naktī.
ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude.
batālija Kauja.
švertis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa.
švertne Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa.
švertnis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa.
kauteklis Kaujams lops.
hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
čekans Kaujas cirvis ar šauru asmeni unāmurveidīgu pietu; bija izplatīts 10. - 17. gs. pie dažādām tautām.
procinctus Kaujas gatavība.
ešelons Kaujas iekārtas daļa.
falanga Kaujas ierinda (kājniekiem).
ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita.
gonfalone Kaujas karogs.
marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā.
kaujlauks Kaujas lauks.
bumbvedējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna sauszemes (jūras) objektu, arī maza izmēra un kustīgu objektu iznīcināšanai.
nesējlidmašīna Kaujas lidmašīna, kas paredzēta ar kodollādiņiem pildītu aviobumbu, raķešu, torpēdu nogādei līdz mērķim un to iznīcināšanai.
pārtvērējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna, kuras uzdevums ir iznīcināt gaisa uzbrukumiem paredzētos pretinieka līdzekļus.
skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
taktika Kaujas sagatavošana, plānošana, īstenošana.
manevrētspēja Kaujas tehnikas spēja ātri mainīt kustības ātrumu un virzienu.
mahētika Kaujas, cīņas māksla.
inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem.
lielgabalkuģis Kaujaskuģis, kura apbruņojumā ir stobru artilērija.
marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā.
atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem).
cīņaslauks Kaujaslauks.
dūšenieks Kaujiniecisks cilvēks.
kaujniecisks Kaujiniecisks.
kaujnieciskums Kaujinieciskums.
kontra Kaujinieks, kas cīnījās pret sociālistiski orientēto Nikaragvas valdību (20. gs. 80. gados).
nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
uzkauties Kaujoties iegūt autoritāti (ģimnāzijā).
nosakauties Kaujoties tikt nogalinātam.
izpoinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt.
izpuinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt.
izvillāt Kaujoties, plēšoties izplūkāt (parasti par dzīvniekiem).
kaukaža Kauka 2.
kaukins Kaukainis.
caucalis Kaukales.
lobio Kaukāzā - sarkanās pupiņas īpašā mērcē.
Arabis caucasica Kaukāza arābe.
abies nordmanniana Kaukāza baltegle.
Pyrus caucasica Kaukāza bumbiere.
Aizkaukāzs Kaukāza dienvidu daļa uz dienvidiem no Galvenās Kaukāza grēdas līdz Turcijas un Irānas robežai, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
dateļplūme Kaukāza hurma ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem.
Diospyros lotus Kaukāza hurma jeb dateļplūme.
abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā.
sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
Tilia begoniifolia Kaukāza liepa.
muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira.
Ficedula semitorquata Kaukāza mušķērājs.
aliča Kaukāza plūme ("Prunus divaricata").
dzeloņplūme Kaukāza plūme.
Prunus cerasifera var. divaricata Kaukāza plūme.
Scabiosa caucasia Kaukāza skabioza.
Symphytum caucasicum Kaukāza tauksakne.
lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus.
narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
kaukāzieši Kaukāza valstu un autonomo apgabalu iedzīvotāji.
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm.
čahohbili Kaukāziešu ēdiens - sautēti vistas (vai jēra, truša) gabaliņi ar tomātu mērci un sīpoliem.
tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas.
avāri Kaukāziešu tautība Dagestānā.
hašs Kaukāziešu virtuves ēdiens: trekna jēra gaļas zupa.
abreks Kaukāzietis, kas uz kādu laiku zvērējis ar asinīm atriebties par kādu apvainojumu; abregs.
kauksma Kaukoņa, auri.
dīkoņa Kaukoņa.
kauca Kaukšana, kaukoņa.
kauka Kaukšana, vētra.
kaukums Kaukšana, žēlošanās.
duidāt Kaukt (par izsalkušu cūku).
zvaukšēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt.
zvaukšķēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt.
žūrēt Kaukt (par vēju).
aukt Kaukt (par vētru).
nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
tilēt Kaukt, smilkstēt, raudāt.
kaucēt Kaukt.
kvelgt Kaukt.
lūlāt Kaukt.
Kursas Staburags Kauķa kalns Kandavas novada Matkules pagastā.
Imulas Staburags Kauķa kalns Tukuma novada Matkules pagastā.
Kauķens Kauķis 4.
Kauks Kauķis 4.
osteanabroze Kaula absorbcija vai atrofija.
osteoaneirisma Kaula artērijas aneirisma; pulsējošs kaula audzējs.
osteorāģija Kaula asiņošana.
osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula.
anostoze Kaula atrofija; kaula attīstības traucējums.
entohondrostoze Kaula attīstīšanās skrimslī.
osteotomija Kaula atvēršanas operācija.
enostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā; entostoze.
entostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā.
osteospongioma Kaula audzējs, kas sastāv no sūkļvielas.
osteoblastoma Kaula audzējs.
lāpītavs Kaula darba rīks vīzu pīšanai.
cirtoze Kaula deformācija.
hiperostoze Kaula difūza palielināšanās.
antrotomija Kaula dobuma, piem., aizauss paugura dobuma atvēršana.
epifiziopātija Kaula epifīzes slimība.
hondroepifizīts Kaula epifīzes un tās skrimšļu iekaisums; augšanas centru osteohondroze.
osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas.
osteodisplāzija Kaula formas veidošanās procesu traucējums.
ostēmija Kaula hiperēmija.
osteīts Kaula iekaisums.
apofīze Kaula izaugums, izcilnis.
kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
osteokarcinoma Kaula karcinoma.
diaklāze Kaula ķirurģiska pārlaušana.
iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums.
ostagra Kaula maigles.
osteofors Kaula maigles.
osteohalisterēze Kaula minerālvielu izzušana.
oseomukoīds Kaula mucins jeb glikoproteīns.
osteoanestēzija Kaula nejutīgums.
osteonekroze Kaula nekroze.
kloāka Kaula nekrozes dobums ar fistulu.
hiperosteogēnija Kaula pārmērīga attīstība.
hetero-osteoplastika Kaula pārstādīšana no citas sugas donora.
heteroosteoplastika Kaula pārstādīšana no citas sugas donora.
osteofima Kaula pietūkums vai audzējs.
tiltiņš Kaula plātnīte bungdobumā, kas savieno izcilni ar priekštelpas piramīdu.
periosts Kaula plēve.
osifikācija Kaula rašanās, veidošanās; pārkaulošanās, mīksto audu pārvēršanās par kaulaudiem.
osteanaģenēze Kaula reģenerācija.
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā.
hipoporoze Kaula saauguma nepietiekama attīstība pēc lūzuma.
hiperporoze Kaula saauguma pārmērīga attīstība (pēc lūzuma).
osteokampsija Kaula saliekšanās bez lūzuma kā osteomalācijas gadījumā.
osteoteleangiektāzija Kaula sarkoma ar paplašinātiem asinsvadiem.
osteosarkoma Kaula sarkoma vai sarkoma, kurā ir kaulaudi.
osteorāfija Kaula sašūšana.
hordoskelets Kaula skeleta daļa, kas izveidojusies ap muguras stīgu.
markse Kaula smadzenes (vācu "das Mark").
osteomielīts Kaula smadzeņu iekaisums.
osteoparektāzija Kaula stiepšana.
ostempiēze Kaula strutošana.
hiperspongioze Kaula sūkļvielas proliferācija.
homoosteoplastika Kaula transplantācija vienas sugas robežās.
osteoperiostīts Kaula un kaulplēves iekaisums.
osteohondrīts Kaula un skrimšļa iekaisums; ar šo nosaukumu dažreiz apzīmē osteohondrozi.
bidulis Kaula vai koka irbulis, ko lietoja pagatavojot vīzes.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
ostektomija Kaula vai tā daļas izgriešana.
eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija.
žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem).
dizostoze Kaula veidošanās traucējums; embrionālā skrimšļa pārkaulošanās traucējums.
osteoflebīts Kaula vēnu iekaisums.
osteotromboze Kaula vēnu tromboze.
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
kaulzobs Kaula zobs.
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni.
Oša ezers Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulacu-Osvis Kaulacezers, ezers Cesvaines pagastā.
Kaulacu Kaulacu ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulača Kaulača ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
Kaulaču Kaulaču ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā.
kaulniece Kaulaina sieviete.
ģelzis Kaulainis, kalsnis.
ģilis Kaulainis, kalsnis.
skalkoks Kaulainis, kalsnis.
diegs Kaulainis, vārgulis.
kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks.
skalugrabis Kaulainis.
krimpa Kaulains zirgs.
kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks.
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
kaulaža Kaulains, vājš cilvēks.
kauslens Kaulains, vājš.
kaulainis Kaulains.
Kaolaka Kaulaka - pilsēta Senegālā.
osteocēle Kaulam līdzīgs sacietējums trūces maisā.
endosteoma Kaulaudu audzējs kaulā.
miosteoma Kaulaudu audzējs muskulī.
osteotrofija Kaulaudu barošanās.
ostīts Kaulaudu iekaisums.
osteoklāzija Kaulaudu noārdīšana osteoklastu darbības rezultātā.
inostoze Kaulaudu reģenerācija, lai aizstātu bojāgājušos audus.
osteocīti Kaulaudu šūnas, kas kaulaudu attīstības procesā veidojas no osteoblastiem.
ostheksija Kaulaudu veidošanās neparastās vietās, piem., muskuļaudos.
osteoģenēze Kaulaudu veidošanās; osifikācija; kaula histoģenēze.
osedakss Kaulēdājtārps.
zombijtārps Kaulēdājtārps.
nokaulēt Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
noendelēt Kaulējoties nopirkt.
iekaulēt Kaulējoties panākt ieņemumu palielinājumu vai izdevumu samazinājumu.
nodiņģēties Kaulējoties panākt vēlamo rezultātu.
nokaulēties Kaulējoties panākt vēlamo rezultātu.
izdiņģēties Kaulējoties panākt, arī iegūt (ko).
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu).
piekaulēt Kaulējoties panākt, ka iegūst (ko) papildus.
uzkaulēt Kaulējoties panākt, ka tiek maksāts vairāk.
sakaulēt Kaulējoties salīgt, panākt sev izdevīgākus nosacījumus.
iztielēt Kaulējoties vai ar viltu pārliecināt lai ko iegūtu.
derināt Kaulējoties, aplidojot aicināt līdzi.
kauline Kaulene ("Rubus saxatilis").
kaulenājs Kaulene 1.
kaulnīce Kaulene.
kaulauze Kaulenes ("Rubus saxatilis").
kaulauži Kaulenes ("Rubus saxatilis").
kaulenāji Kaulenes ("Rubus saxatilis").
kaulenītes Kaulenes ("Rubus saxatilis").
kauliņa Kaulenes ("Rubus saxatilis").
spangaļi Kaulenes ("Rubus saxatilis").
kauline Kaulenes auglis.
kauliņauglis Kaulenis.
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu.
caulerpa Kaulerpas.
plīt Kaulēt, lūgt.
diņģēt Kaulēt.
žīdoties Kaulēties 1.
čingāties Kaulēties.
činkāties Kaulēties.
činkoties Kaulēties.
diņģēties Kaulēties.
kauloties Kaulēties.
Kaulezers Kaulezers Cēsu novada Vecumnieku pagastā, platība - <1 ha.
Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
caulinia Kaulīnijas.
Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers.
Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Sudmalupe Kauliņa, Užavas pieteka.
plūmaiņi Kauliņaugi.
ripiņi Kauliņi dambretes spēlē.
figūra Kauliņš (galda spēlēs).
cirkslis Kauliņš pie pēdas (potīte), arī ciskas kauls.
laidiņš Kauliņš tīklu linuma gatavošanai.
dublets Kauliņš, kam vienāds acu skaits ar otru kauliņu.
Kauliņi Kauliņu dīķis - atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 2 ha.
Kauliņi Kauliņu ezers - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,2 ha; Kauliņezers.
Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Kauliņezers Kauliņu ezers Krimuldas pagastā.
pašs Kauliņu mešanā - vienāds punktu skaits uz vairākiem kauliņiem.
šanse Kauliņu mešanā laimējušās acis.
Kauliņa Kauliņupe, Ruņas pieteka.
hippoboscidae Kaulmušu dzimta.
lipoptena Kaulmušu dzimtas ģints.
periosteoma Kaulplēves audzējs.
periosteotomija Kaulplēves pārgriešana.
periosteorāfija Kaulplēves sašūšana.
periosteoedēma Kaulplēves tūska.
osteofīts Kaulplēves veidots kaula izaugums.
osteoblasts Kaulrades šūna, mezenhīmas izcelsmes kaulaudu veidotāja šūna.
ķirvecis Kauls, kas izspiedies no šauriem apaviem.
uzkauls Kauls, kas pārsedz (ko).
zarnkauls Kauls, kas veido gūžas kaula augšējo daļu.
ķilkas Kauls.
osteomalācija Kaulu atmiekšķēšanas, ko gk. rada vielmaiņas traucējumi.
osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos.
hipostoze Kaulu attīstības traucējums.
densitometrija Kaulu blīvuma noteikšanas metode.
Kaulu Kaulu ezers - Kauļu ezers Amatas pagastā.
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā).
osteoartroze Kaulu galu un locītavu skrimšļu deģenerācija.
hemangioosteoma Kaulu hemangioma.
osteomioze Kaulu izmēru samazināšanās.
osteometrija Kaulu izmēru un proporciju noteikšana.
krimte Kaulu krimte - reimatisms.
hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs.
mastiklis Kaulu mastiklis - skelets.
matrikss Kaulu matrikss - kaulaudu šūnstarpu viela.
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
osārijs Kaulu nams.
kaulārde Kaulu noārdīšanās.
kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti.
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ.
osatūra Kaulu sakārtojums ķermenī vai tā daļā.
džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā.
čirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms; dzirkste.
dzirgzde Kaulu sāpes, kaulu reimatisms.
dzirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms.
dzirksts Kaulu sāpes, reimatisms.
laužas Kaulu sāpes; locekļu sāpes.
ģikte Kaulu sāpes; podagra.
dzērkste Kaulu sāpes.
ostalģija Kaulu sāpes.
osteoreceptori Kaulu sensoriskās sistēmas perifēriskā daļa, centrālās nervu sistēmas veidojumi, kas atrodas kaulos un nuztver elektriskus, mehāniskus, termiskus un citus kairinājumus.
osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija.
eritroblastoma Kaulu smadzeņu audzējs, kura šūnas līdzīgas eritroblastiem; mielomas paveids.
centroskleroze Kaulu smadzeņu dobuma aizpildīšanās ar kaulvielu.
hemomielogramma Kaulu smadzeņu hemogramma.
mielīts Kaulu smadzeņu iekaisums (osteomielīts).
leikomielopātija Kaulu smadzeņu leikocitārās sistēmas slimība.
mieloplasts Kaulu smadzeņu leikocīts.
mielopātija Kaulu smadzeņu patoloģiskas pārmaiņas.
mielogramma Kaulu smadzeņu šūnelementu sastāva grafisks attēlojums.
imunocīts Kaulu smadzeņu un aizkrūtes dziedzera izcelsmes limfocīts, kas nodrošina imūnatbildi.
mieloģenēze Kaulu smadzeņu un to producēto šūnu veidošanas.
mieloterapija Kaulu smadzeņu vai to ekstrakta lietošana terapijā.
mielopoēze Kaulu smadzeņu veidošanās; asins šūnu veidošanas kaulu smadzenēs.
ēdājs Kaulu un ādas tuberkulozes veids.
osteoze Kaulu vai kaulaudu veidošanās; pārkaulošanās.
kaulrade Kaulu veidošanās un augšana.
marenīcas Kaulu zāles suga "Cerastium triviale".
nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām.
kaulveidīgs Kaulveida.
ostealeoze Kaulvielas pārveidošanās, piem., osteosarkomas gadījumā.
deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās.
osteichtyes Kaulzivis.
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas.
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem.
electrophorus Kaulzivju klases karpveidīgo kārtas ģints.
storveidīgs Kaulzivju klases kārta ("Acipenseriformes"), pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga.
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu.
lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā.
samveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Siluriformes").
asarveidīgie Kaulzivju klases kārta, dažāda lieluma zivis (garums - no 1 cm līdz 5 m); 149 dzimtas, 1200 ģintis, \~6500 sugas - 40% zivju sugu.
jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni.
jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā.
sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
dorabi Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Chirocentridae").
siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede.
siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu.
anšovs Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Engraulidae").
aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav.
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru.
starspure Kaulzivju klases zivju apakšklase pie kuras pieder vairākums recento zivju; atšķirībā no bārkšspurēm, pāra spuru pamatne tām ir neliela.
Kauļi Kauļu ezers - atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, platība - 1,4 ha; Kaulu ezers.
kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā.
nekauns Kauna trūkums.
Kownat Kaunata.
Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kromoni" nosaukums latgaliski.
strodieši Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji.
Vaišli Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
Ūtrī Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Kromoni” nosaukums latgaliski.
Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
ģiedēties Kaunēties.
kaunīties Kaunēties.
ženierēties Kaunēties.
kaunīdze Kaunīga, šķīsta.
kaunelīgs Kaunīgs, kautrīgs; nevajadzīgi kaunīgs.
kaunība Kaunīgums, kautrība.
kaunelība Kaunīgums, kautrīgums.
svīnīt Kaunināt, aprunāt.
kaunēt Kaunināt.
kaunīt Kaunināt.
ģēda Kauns, kautrība.
šmucestība Kauns, negods, stipri kompromitējošs gadījums.
apkauns Kauns, negods.
pazors Kauns; izgāšanās.
pozors Kauns; izgāšanās.
kušķis Kaunuma apmatojums.
mīžļi Kaunuma daļas.
pubiotomija Kaunuma kaula pārgriešana simfīzes apvidū, lai atvieglotu dzemdības, ja ir šaurs iegurnis.
išiopubiotomija Kaunuma kaula zaru pārzāģēšana, lai atvieglotu dzemdības šaura iegurņa gadījumos.
ļebene Kaunuma lūpas.
ļebenīca Kaunuma lūpas.
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
cūnāps Kaunuma mati.
kūsa Kaunuma mati.
džundža Kaunuma sprauga, lamuvārds sievietēm.
epiziostenoze Kaunuma spraugas sašaurinājums vai kontraktūra.
glēma Kaunuma uts.
Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m.
Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā Indonēzijā.
Kaupēna Kaupēna ezers - Kaupēnu ezers Dzērbenes pagastā.
Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers.
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā.
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā.
kauperīts Kaupera dziedzera iekaisums (parasti gonorejiskas izcelsmes).
koupers Kaupers.
kupers Kaupers.
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae").
cypraeidae Kauri gliemeži.
agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
aliņš Kausā, glāzē vai tml. ieliets alus.
kauseklis Kausējamais trauks.
izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu).
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni.
aizkausēt Kausējot aiztaisīt.
nokausēt Kausējot atdalīt nost.
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas.
ielaidināt Kausējot iepilināt.
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
aizkausēt Kausējot ļaut nonākt aiz kaut kā.
izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst.
sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu.
uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt); kausējot piepildīt.
sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
nočurēt Kausējot taukus un atdalot tos no dradžiem nosmelt pēdējo reizi taukus.
virulis Kausējums; kaut kas ciets.
virulis Kausējums; kaut kas ciets.
svītrainā kausenīte Kausenīšu suga ("Cyathus striatus").
cyathus Kausenītes.
Kausiņš Kauseņš - ezers Skaistas pagastā.
Kovšika ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā.
Kovšuna ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā.
izkusas Kausēšanas atlikumi.
gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni.
čurināt Kausēt (taukus).
liedēt Kausēt kopā (parasti metālus).
plaudīt Kausēt, kust.
kausināt Kausēt.
kusināt Kausēt.
laidēt Kausēt.
laidināt Kausēt.
lojs Kausēti aitu tauki.
traļļi Kausēti cūkgaļas tauki ar gaļas gabaliņiem.
šmalca Kausēti tauki, skrandži.
gruzdi Kausēti tauki.
iešņeve Kausēti tauki.
gremžuļi Kausēti un grauzdēti tauki.
cīkstalas Kausētu tauku atliekas, dradži.
grenčumi Kausētu tauku atliekas.
ķencumi Kausētu tauku atliekas.
ranckas Kausētu tauku atliekas.
čiburi Kausētu tauku atlikumi, dradži.
čīkari Kausētu tauku atlikumi, dradži.
čipsnas Kausētu tauku atlikumi.
čirpuļi Kausētu tauku atlikumi.
cīcepi Kausētu tauku paliekas.
ķikurs Kausētu tauku paliekas.
drunči Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes).
drunčiņi Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes).
spirģeni Kausētu tauku pārpalikumi, dradži, gruzdumi.
čības Kausētu tauku pārpalikumi; dradži.
čuras Kausētu tauku pārpalikumi; dradži.
gruzdumi Kausētu tauku pārpalikumi; dradži.
čurksteles Kausētu tauku pārpalikumi.
čurkstes Kausētu tauku pārpalikumi.
grauzduļi Kausētu tauku pārpalikumi.
griuztuļi Kausētu tauku pārpalikumi.
gruzduļi Kausētu tauku pārpalikumi.
kranči Kausētu tauku pārpalikumi.
ņiras Kausētu tauku pārpalikumi.
skvarkas Kausētu tauku pārpalikumi.
aritenoīdektomija Kausiņkrimšļa izgriešana.
artienoidopeksija Kausiņkrimšļa vai tā muskuļa ķirurģiska nostiprināšana.
aritenoidīts Kausiņkrimšļa vai tā muskuļu iekaisums.
čarka Kausiņš; mēriņš.
Kausiņu Kausiņu ezers - Kauseņš Skaistas pagastā.
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
kavēkslība Kauslība, plūkšanās kāre.
kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns.
mordaks Kauslīgs gailis.
ķildīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
nesaticīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
ķildnieks Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks.
kausnīgs Kauslīgs.
kāvīgs Kauslīgs.
brazda Kauslis, trokšņotājs.
kavākslis Kauslis, vecs kareivis.
dūrenieks Kauslis; dūru cīņas dalībnieks.
kavokslis Kauslis; kavākslis.
kavoksnis Kauslis; kavākslis.
bokseris Kauslis.
encekls Kauslis.
kauka Kauslis.
kaušļa Kauslis.
kausnis Kauslis.
kautnieks Kauslis.
kavēklis Kauslis.
kāvekslis Kauslis.
kavulis Kauslis.
kāvulis Kauslis.
kulakvaronis Kauslis.
ķūznieks Kauslis.
ņerga Kauslis.
plēsis Kauslis.
plēska Kauslis.
plēskaķis Kauslis.
plēstaka Kauslis.
sislis Kauslis.
verga Kauslis.
virga Kauslis.
zabavnieks Kauslis.
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
poculum Kauss, dzēriens.
Crater Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
Crt Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora.
kaušķene Kauss, pavārnīca.
kaušķins Kauss, pavārnīca.
pavars Kauss, pavārnīca.
kaušenis Kauss.
lejamkauss Kauss.
kocene Kaussēne.
pezizaceae Kaussēņu dzimta.
marcelleina Kaussēņu dzimtas ģints.
otidea Kaussēņu dzimtas ģints.
peziza Kaussēņu dzimtas ģints.
plicaria Kaussēņu dzimtas ģints.
tarzetta Kaussēņu dzimtas ģints.
pezizales Kaussēņu rinda.
kamptozoa Kaustārpi.
miezerēt Kaustīt; pērt.
skaustīt Kaustīt.
taustīt Kaustīt.
Lielais Kausezers Kausu ezers Baldones pagastā.
Lielais Kausa ezers Kausu ezers Baldones pagastā.
Kausa ezers Kausu ezers Baldones pagastā.
Gaustu-Kausu ezers Kausu ezers Baldones pagastā.
Kausa Kausupe, Daugavas pieteka.
Kausupīte Kausupe, Daugavas pieteka.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi.
kausveidīgs Kausveida.
marsupijs Kausveidīgs jungermanniju orgāns, kurā attīstās sporogons.
calycanthus Kausziedes.
gauša Kauša 3.
Kauša Kauša ezers - Kovšu ezers Rēzeknes pilsētā.
verzelēšanās Kaušanās, kautiņš.
kauta Kaušanās, plūkšanās.
kavums Kaušanas, sišanas rezultāts.
kāvums Kaušanas, sišanas rezultāts.
ģiska Kaušanās.
Kaušanu Kaušanu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā.
Kaušaņu Kaušaņu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā.
pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
Kaušu Kaušu ezers - Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
ka Kaut (1).
slaktēt Kaut 1.
kad Kaut 2 (1).
kažāk Kaut 2.
kažāt Kaut 2.
kauču Kaut 2(1).
kauču Kaut 2(2).
kauču Kaut 2(3).
kauču Kaut 2(4).
kač Kaut 3(1).
neš Kaut 3(1).
kauč Kaut 3(2).
kauču Kaut 3(2).
pažurbīt Kaut ar neasu nazi.
jebšu Kaut arī, kaut gan, lai arī, lai gan.
pārģiedrīties Kaut cik noskaidroties (par debesīm).
paaudzināties Kaut cik, gandrīz izaugt.
ben Kaut cik.
komet Kaut cik.
jole Kaut gan; jebšu; ja arī.
mantiem Kaut gan; lai gan; tomēr; taču.
pierādījums Kaut kā (idejas, izteikuma, fakta) pamatojums izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u.tml.
pieminēšana Kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē.
atzīšana Kaut kā apzināšanās, apliecināšana.
pieminēšana Kaut kā atcerēšanās, saglabāšana atmiņā.
čirpatiņas Kaut kā atliekas, paliekas, drumslas.
izvietojums Kaut kā atrašanās noteiktā vietā.
izskaidrošana Kaut kā būtības, cēloņu atklāšana.
izskaidrojums Kaut kā būtības, cēloņu atklāšanas, interpretācijas rezultāts.
pasniegšana Kaut kā iedošana kādam citam.
autosuģestija Kaut kā iedvešana sev pašam (pašsuģestija, pašiedvesma); sevis ietekmēšana, kas noris, cilvēkam tīši vai neapzināti iedarbojoties uz savu domāšanu, iztēli, jūtām u. tml.; to izmanto psihotehnikā un psihoterapijā.
izpigāties Kaut kā izkulties, tikt cauri.
ķesāties Kaut kā izkulties.
zabelēties Kaut kā izkulties.
brikolāža Kaut kā jauna veidošana no tā, kas pagadās pa rokai.
jucenis Kaut kā kopā sajaukums.
mobilizācija Kaut kā nekustīga (piem., nekustīgas locītavas vai orgāna) pārvēršana par kustīgu.
sēnelas Kaut ka nevērtīgs.
identificējums Kaut kā noteikšanas, atpazīšanas vai konstatēšanas rezultāts.
izskaidrošana Kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu.
apspriešana Kaut kā pārrunāšana, analizēšana, izsakot vērtējumus, spriedumus.
vešana Kaut kā pārvietošana, bieži ar kādu rīku vai transportlīdzekli.
izmantošana Kaut kā patērēšana uzturā.
linderēt Kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni.
izvēle Kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
novērošana Kaut kā piemitības, sastopamības, izplatības konstatēšana.
atzīšana Kaut kā pieņemšana par esošu, pareizu u. tml.
gudrošana Kaut kā risināšana, apcerēšana domās.
jūtis Kaut kā saistījums, savienojums; sadura; kaulu savienojums, locītava.
attiecināšana Kaut kā saistīšana (ar ko citu), piemērošana (kam citam).
attiecinājums Kaut kā saistīšanas (ar ko citu), piemērošanas (kam citam) rezultāts.
tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
vešana Kaut kā veikšana, īstenošana.
kava Kaut kā virkne, aptvere; spēļu kāršu komplekts.
sapoņķināt Kaut kā, pavirši sapīt, satīt.
kādēņ Kaut kā.
ķiskā Kaut kā.
kuskad Kaut kad (jau) sen.
kādreiz Kaut kad nākotnē.
kādreiz Kaut kad pagātnē; senāk.
turpiņāki Kaut kad turpmāk.
pavēlāk Kaut kad vēlāk, vēlu.
kaukur Kaut kad; aptuveni.
Kkad Kaut kad.
labgalis Kaut kādā (piemēram, drošības, ērtības, materiālās labklājības) veidā labākā vieta.
gāņa Kaut kādas lamas un lāsti.
ļemeklis Kaut kāds glums virums.
kaukāds Kaut kāds.
ingrediences Kaut kādu maisījumu, īpaši zāļu sastāvdaļas.
koordinēties Kaut kam ar kaut ko saskaņoties, saskaņot savu darbību.
internacionalizēt Kaut kam piešķirt starptautisku raksturu.
iespangains Kaut kas (īslaicīgi) plankumains.
cits Kaut kas (kāds) ārpus minētā, zināmā.
amerikānisms Kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs.
klamacis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
klamācis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
apalītis Kaut kas apaļš vispār.
toncis Kaut kas apaļš, brangs.
ķoķis Kaut kas apaļš, resns.
gruņģis Kaut kas apaļš.
krimsla Kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa.
krimstala Kaut kas apgrauzts.
krimstale Kaut kas apgrauzts.
krimstele Kaut kas apgrauzts.
atzeles Kaut kas apsiekalots un izspļauts.
apgalējams Kaut kas ar acīm vai prātu aptverams, galīgs.
knābeķis Kaut kas ar asu galu.
buzis Kaut kas ass, durstīgs.
suska Kaut kas bezformīgs, bezsaturīgs, izplūstošs.
pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
pļoka Kaut kas bezveidīgs.
lāns Kaut kas biezs, blīvs.
sollis Kaut kas biezs, savārījies, sašķīdis u. tml.
pampulis Kaut kas biezs, uzpampis; resna persona.
pampaļa Kaut kas biezs.
stags Kaut kas blīvs, ciets.
maita Kaut kas bojāts, sabojāts.
iebrungans Kaut kas brūngans.
gremēklis Kaut kas ciets, ko grūti sakošļāt.
citskas Kaut kas cits.
usmaša Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmaša Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmašs Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
uzmata Kaut kas darīts ar iepriekšēju nodomu.
stāgs Kaut kas garš.
cacaunieks Kaut kas glīts.
gliemesis Kaut kas gluds, slidens, glums; glemesis.
glemesis Kaut kas gluds, slidens, glums.
skrablis Kaut kas grabošs, klabošs, čirkstošs, pļāpa.
greiža Kaut kas greizs.
rūzinis Kaut kas iesarkans, dzeltenīgi brūns.
čunčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
čuņčuris Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
čunčurs Kaut kas ietīts, pinkains, kamols; kunkulis, kāds, kam patīk ģērbties ļoti siltās drānās; kāds, kas nestrādā labi.
žmukstulis Kaut kas ietīts, vīstoklis.
viķeris Kaut kas interesants.
savalne Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
savalnes Kaut kas īpašs tikai priekš sevis un savējiem.
odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
birsnis Kaut kas irdens, drupans.
ķauzis Kaut kas irdens.
stripenis Kaut kas īss, ciets.
stripens Kaut kas īss, ciets.
stupica Kaut kas īss, strups.
stupis Kaut kas īss, strups.
stugica Kaut kas īss.
izbārstas Kaut kas izbārstīts.
kleberēt Kaut kas izdilis, kas lietojot kleberējas; klabēt.
žļaga Kaut kas izmircis, atmiekšķējies, jēls, ūdeņains, izšķīdis.
žļega Kaut kas izmircis, atmiekšķējies.
žulka Kaut kas izmircis, ūdeņains, žulgans.
ļurcka Kaut kas izmircis.
pledēkša Kaut kas izplūdis, kā govs pļeka.
spurdzis Kaut kas izplūkāts, šķiedrains.
kašņa Kaut kas izrakņāts, izkasīts.
plucinis Kaut kas izspūris, noplucis.
būža Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
būzis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars; būzēlis.
būzulis Kaut kas izspūris, pinkains; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
izdegas Kaut kas izzudis, līdz galam pārakmeņojies.
dunčkuls Kaut kas kamolveidīgs.
klabans Kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām).
klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
kājminas Kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais.
kājmiņas Kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais.
kājmines Kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais.
vazākls Kaut kas ko šurp un turp velk pa zemi.
blaza Kaut kas kopā sagrūsts, sabīdīts.
levenis Kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis.
lēvenis Kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis.
lēvens Kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis.
meķis Kaut kas korpulents.
ziedaliņš Kaut kas krāsins.
kodaļa Kaut kas kupls, apjomīgs, arī izspūris.
medenes Kaut kas labs.
gausa Kaut kas lēni izsīkstošs.
timeklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
timēklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
budzis Kaut kas lieks, nederīgs.
bombonga Kaut kas lielisks.
šļakans Kaut kas liels un lempīgs.
blozms Kaut kas liels un smags.
šmakans Kaut kas liels, brangs.
moraks Kaut kas liels, drukns, pilnīgs.
blazāns Kaut kas liels, lempīgs, miesās izplūdis.
leicums Kaut kas liels, milzīgs.
jezda Kaut kas liels, neizskatīgs, neveikls, lempīgs.
jazda Kaut kas liels, neveikls.
kablis Kaut kas liels, neveikls.
šmataks Kaut kas liels, pamatīgs.
plaidaks Kaut kas liels, plašs (piemēram, zemes gabals).
pampāns Kaut kas liels, resns.
vaķans Kaut kas liels, smags.
lesis Kaut kas liels, tauks, krietns pēc dabas.
kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
bemukts Kaut kas liels.
čābāns Kaut kas liels.
cabuls Kaut kas liels.
kāgaris Kaut kas liels.
kampāns Kaut kas liels.
kramāns Kaut kas liels.
palīkšis Kaut kas līks, salīcis.
kakaža Kaut kas līks, vecs.
krecele Kaut kas līkumots.
ķibekls Kaut kas lipīgs.
ļegata Kaut kas lokans, lunkans (par dzīvu radījumu).
ļaune Kaut kas ļauns.
klandas Kaut kas ļodzīgs un klabošs; piemēram, vecas stelles.
dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
abļava Kaut kas ļoti liels, plats, apjomīgs.
blozums Kaut kas ļoti liels.
īnis Kaut kas ļoti maziņš, mazulītis.
zelve Kaut kas ļoti nelāgs, rūgts.
nonieks Kaut kas ļoti niecīgs, pieticīgs (par apģērbu).
konģeniāls Kaut kas ļoti piemērots, patīkams.
plīšķata Kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips.
plēkša Kaut kas ļoti plāns.
čāparis Kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
knikstiņš Kaut kas ļoti sīks.
bregus Kaut kas ļoti skābs.
šmērgots Kaut kas ļoti skābs.
ļemaks Kaut kas ļumīgs.
fakticitāte Kaut kas mākslīgs, ar apdomu radīts.
ņiburis Kaut kas maziņš, ļoti sīciņš.
ņiburs Kaut kas maziņš, ļoti sīciņš.
knipšelis Kaut kas maziņš, sīks.
knipšis Kaut kas maziņš, sīks.
makace Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
makacis Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
makata Kaut kas mazs (bērns, lieta, priekšmets).
veltens Kaut kas mazs un apaļš.
nirva Kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta).
knisls Kaut kas mazs un vārgs.
susnabki Kaut kas mazs, bezvērtīgs.
zīle Kaut kas mazs, gabaliņš.
ķidas Kaut kas mazs, nederīgs.
gņauba Kaut kas mazs, nenozīmīgs.
knīpa Kaut kas mazs, nokniebts.
ņirva Kaut kas mazs, sīks, niecīgs.
plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
časka Kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs.
časkas Kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs.
ņerkšis Kaut kas mazvērtīgs, nepilnvērtīgs, neizturīgs.
čuibas Kaut kas mazvērtīgs.
sijas Kaut kas mazvērtīgs.
pavalgans Kaut kas mikls, valgans.
pavalkans Kaut kas mikls, valgans.
pavelgans Kaut kas mikls, valgans.
ļepuška Kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne).
plēkša Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
plēksta Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
plēkstere Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
ļekāns Kaut kas mīksts, it kā bez kauliem, mīkstčaulis.
ļerekls Kaut kas mīksts, jēls.
ļekains Kaut kas mīksts, kas nokarājas.
mekucis Kaut kas mīksts, piem., nobarota vista vai sivēns.
lepāns Kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis.
lepis Kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis.
ļekums Kaut kas mīksts.
čunča Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
čunčuks Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
leviatāns Kaut kas milzīgs, varens, arī briesmīgs.
zlaņķis Kaut kas mitrs, saspiests.
breks Kaut kas nederīgs, nelāgs, nevajadzīgs, veltīgs.
kravata Kaut kas nederīgs.
bruzda Kaut kas negaidīts (drīzāk slikts nekā labs).
ķemēks Kaut kas neglīts, nejauks, atbaidošs, riebīgs.
ķepelis Kaut kas neizdevies, saķepis; pika.
ķepala Kaut kas neizdevies, saķepis.
bļorga Kaut kas neizdevies.
nekasis Kaut kas neizdevies.
peterne Kaut kas neizdevies.
petērne Kaut kas neizdevies.
šīstaša Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža.
zistaks Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža.
sīstaža Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies.
ķemēklis Kaut kas nejauks, atbaidošs, neizprotams.
lompata Kaut kas nekārtīgs, ļodzīgs.
komurs Kaut kas nelīdzens (apaļums).
repecis Kaut kas nelīdzens, rupjš.
repucis Kaut kas nelīdzens, rupjš.
paķiskas Kaut kas nelietojams, ķidas.
trapaks Kaut kas nenoteikts, bezvērtīgs.
miltiņš Kaut kas nenozīmīgs, mazs.
jērene Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
jērenīca Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
čāža Kaut kas nenozīmīgs, mazvērtīgs.
maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
plaīna Kaut kas nepareizs, ačgārns.
ķirķis Kaut kas nepatīkams, nelabs.
paļegans Kaut kas nepietiekami nostiprināts, vaļīgs, ļodzīgs.
piedeknis Kaut kas nesaderīgs, nederīgs, vāji piestiprināts.
piedēknis Kaut kas nesaderīgs, nederīgs, vāji piestiprināts.
taraža Kaut kas nesekmīgs, gauss, kavēklīgs.
murgzdi Kaut kas neskaidrs, neloģisks.
vardukļi Kaut kas netīrs, gļotains.
varduklis Kaut kas netīrs, gļotains.
vardukšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
vardūkšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
ķauzis Kaut kas netīrs, nekopts.
krepeles Kaut kas netīrs, notašķīts.
lečka Kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna.
šļerpis Kaut kas netīrs.
nosvaida Kaut kas nevajadzīgs, nelietojams.
nometekls Kaut kas nevajadzīgs, no kā tiek vaļā nometot.
brakale Kaut kas nevajadzīgs, veltīgs.
nesuntulis Kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju).
nemanta Kaut kas nevērtīgs un vienlaikus nevēlams.
grabšķis Kaut kas niecīgs, kāda nederīga lieta.
ņība Kaut kas niecīgs, mazs.
ņerva Kaut kas niecīgs, nederīgs.
ķirķis Kaut kas niecīgs, neievērojams, dažos apvidos arī novājējis cilvēks vai novājējis jauns dzīvnieks, kas lāgā neaug.
baika Kaut kas niecīgs, nesvarīgs, neievērojams; nenozīmīgas lietas.
bēslītis Kaut kas niecīgs, nevarīgs.
gnēzis Kaut kas niecīgs, sīkums.
ļumenīca Kaut kas no mīkstuma ļodzīgs.
glumainis Kaut kas noglumējis.
ļukas Kaut kas nokarens, piemēram, nokarenas ausis dzīvniekam.
nolaužņi Kaut kas nolauzīts.
nolauzumi Kaut kas nolauzīts.
naršķis Kaut kas nolietots, mazvērtīgs.
izvalka Kaut kas nolietots, nonēsāts.
plīksne Kaut kas nolietots, plāns (piem., ziepju gabaliņš, pastalas).
ķencis Kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
meteklis Kaut kas nomests, atmests.
lauska Kaut kas noplucis, nolietots.
plukona Kaut kas noplucis.
zarjaženo Kaut kas noslēpts.
buzēzis Kaut kas noslēpumains.
šķelpsne Kaut kas nošķelts, šķelts, šķeltā veidā.
fixum Kaut kas noteikts.
tosa Kaut kas notēsts.
daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
stroķis Kaut kas paliels.
pametņa Kaut kas pamests, nicināms.
nīceklis Kaut kas panīcis, izgaistošs, pārejošs.
perebors Kaut kas par daudz.
kurceknis Kaut kas pāraudzis, kokains, porains.
šeherezada Kaut kas pasakains, neticams.
varaža Kaut kas pavirši sašūts, sadiegts, sastiprināts.
pelēķis Kaut kas pelēks, piemēram, pelēks zirgs; pelēcis.
gremzda Kaut kas piededzis, piem., piedegušas biezputras kārta katlā.
tukšatnes Kaut kas pilnībā iztukšots.
pilnate Kaut kas pilns; pilns mēness.
pilnatne Kaut kas pilns; pilns mēness.
plāškata Kaut kas plakans, saplacis.
plāvāns Kaut kas plīvojošs, ļodzīgs.
raibēknis Kaut kas raibs.
čibarītis Kaut kas raupjš, nelīdzens ar zvīņainu, grumbuļainu mizu, garozu.
strunkulis Kaut kas resns un īss.
topums Kaut kas resns un neveikls, kas tup un sēž.
pumpulis Kaut kas resns.
britks Kaut kas riebīgs, ārkārtīgi nepatīkams.
grencele Kaut kas riņķveidīgi sagriezies.
grītuls Kaut kas riteņveidīgs, satīts.
krece Kaut kas sabiezējis, kunkuļains, galertveidīgs.
pablīzt Kaut kas sabiezējis.
ņukums Kaut kas saburzīts, sajaukts.
glumējumi Kaut kas saglumējis, glums, nederīgs; glumaimi.
glumaimi Kaut kas saglumējis, glums, nederīgs.
grecele Kaut kas sagriezts riņķī.
grecelis Kaut kas sagriezts riņķī.
grecere Kaut kas sagriezts riņķī.
greceris Kaut kas sagriezts riņķī.
grīzte Kaut kas sagriezts, arī savandīts.
grindzins Kaut kas sagriezts.
grūznis Kaut kas sagrūsts (kaņepes, kartupeļi).
juciņi Kaut kas sajaukts, piemēram, izkulti salmi.
vērzaka Kaut kas sajaukts, samudžinājies.
žmurkstins Kaut kas sajaukts, samudžināts.
žmurkstis Kaut kas sajaukts, samudžināts.
racīknis Kaut kas sajaukts, savandīts.
knublis Kaut kas saliekts, krunkains.
knubulis Kaut kas saliekts, sakrunkojies.
mets Kaut kas samests, piem., siena kaudze.
mežģis Kaut kas sameties, piem., diegs.
režgas Kaut kas samudžinājies, samezglojies, sajaucies.
dzendzele Kaut kas samudžināts, samezglots.
miguža Kaut kas samudžināts, sarežģīts.
čurkstulis Kaut kas sapinies, savijies.
pinkažas Kaut kas sapinkājies, pinkains.
murškulis Kaut kas sapiņķēts, samudžināts.
ļepsna Kaut kas saplēsts un netīrs.
bļuga Kaut kas sapuvis, sabojājies.
ķervele Kaut kas sarāvies, sarucis, sakrunkojies.
recenis Kaut kas sarecējis.
ķeburs Kaut kas sarežģīts (piemēram, komplicēts mehānisms).
naršķi Kaut kas sarežģīts, samezglots.
rūsinis Kaut kas sarūsējis vai viegli rūsējošs.
sasalēns Kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
makņa Kaut kas saspiests.
paauns Kaut kas satīts ap kāju zem zeķes.
luņķis Kaut kas savelts, savīstīts.
suknis Kaut kas savelts, tīstoklis.
zmurkšis Kaut kas savilkts kopā.
šmurkstis Kaut kas savilkts, samudžināts.
kumulis Kaut kas savīstīts, apaļīgs.
vītene Kaut kas savītis.
ielezens Kaut kas sekls, lēzns, zems.
ielēzens Kaut kas sekls, lēzns, zems.
ielēzns Kaut kas sekls, lēzns, zems.
vecūkšņa Kaut kas sens, vecs, jebkura veca dzīva radība.
pupurs Kaut kas sīks (cilvēks).
smigucis Kaut kas sīks un niecīgs; piemēram, ods, knislis, sīkas ogas.
suklacis Kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds.
cīkstenis Kaut kas sīksts, grūti sakožams.
sīkšņa Kaut kas sīksts; sīksnis.
sīksnis Kaut kas sīksts.
dekers Kaut kas skaitā desmit; dēķins.
būra Kaut kas skaitā vai apjomā liels; bars, pulciņš, kādu ļaužu kopa.
džindžeklis Kaut kas skanošs, šķindošs.
lucka Kaut kas skrandains, saburzīts.
lūckabiņa Kaut kas skrandains, saburzīts.
luckurīte Kaut kas skrandains, saburzīts.
ļauka Kaut kas slapjš, izmircis tā, ka noļekst.
pļura Kaut kas slikti izdevies.
pampars Kaut kas slikts, lamuvārds.
nejaucēns Kaut kas slikts, nelabs, nekvalitatīvs.
šmoka Kaut kas slikts.
šmorka Kaut kas slikts.
lomens Kaut kas smags, kā ūdens piesūcināts.
vakāns Kaut kas smags, mīksts, tukls.
dirbeklīgs Kaut kas smalki, ar drebošu roku, steigā un bezrūpīgi rakstīts.
plideriņš Kaut kas smalks, bet nestiprs.
dēgzna Kaut kas smalks, plāns.
dēgžņa Kaut kas smalks, plāns.
landvēģis Kaut kas smirdīgs.
smirdi Kaut kas smirdīgs.
ņerne Kaut kas stipri novājējis, izdilis.
tūceknis Kaut kas stipri sablīvēts.
ķelne Kaut kas stīvs (piemēram, stīvs loceklis, stīvs cilvēks vai dzīvnieks).
strupuks Kaut kas strups - īss un resns, apaļš.
strumpa Kaut kas strups, resns, satīstīts.
zmurkšķis Kaut kas svilkts kopā.
tuņķans Kaut kas šķipsnās savēlies.
rubikons Kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs.
negaidījums Kaut kas tāds, kas nav pardzēts, gaidīts.
šluine Kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru; slauna.
slauna Kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru.
slauns Kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru.
sluine Kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru.
šņapatas Kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
spuliņģis Kaut kas tapai vai sprungulim līdzīgs.
purškans Kaut kas tarkšķošs (rotaļlieta).
ļevens Kaut kas taukaini ļumīgs; tauks, nobarojies.
ļuvaklis Kaut kas tik nobarots, ka pārvietojas ar grūtībām.
tiņa Kaut kas traucējošs, tāds, ka pa kājām pinas, maisās.
metekla Kaut kas traucējošs.
meteklības Kaut kas traucējošs.
metelības Kaut kas traucējošs.
šmetekls Kaut kas trekns (par gaļu, par augsni).
mecekls Kaut kas trekns un smags.
kāpjamais Kaut kas uz kā pakāpties; kāpņu šķērskoks, pakāpiens; arī kāpnes.
pakāpene Kaut kas uz kā pakāpties.
diktāts Kaut kas uzspiests (piemēram, prasības, noteikumi).
ekstras Kaut kas vairāk nekā nepieciešams standartam; papildu; lielāks, labāks nekā parasti.
dzīpars Kaut kas vājš, nespēcīgs.
pakods Kaut kas vājš, noliesējis.
lepete Kaut kas vājš, tievs, plāns, šķidrs.
ļeperis Kaut kas vaļīgs vai ļodzīgs.
križa Kaut kas vecs un nevērtīgs, grabažas, nieki.
glemzde Kaut kas vecs, nolietots, netīrs.
paroce Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
parocenis Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
pinčekļi Kaut kas zem kājām izkaisīts, izmētāts.
kļarka Kaut kas zemisks, pretīgs.
mocīklis Kaut kas, ar ko mocīt.
grūžams Kaut kas, ar ko tiek grūsts, stampa.
veķis Kaut kas, ar ko var sist.
kavēkslis Kaut kas, kas aizkavē darbu.
vēseklis Kaut kas, kas aizsedz sauli, rada pietiekami lielu ēnu.
beidzenīte Kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts.
piebaikls Kaut kas, kas biedē, rada biedējošu skaņu, kliedzienu.
grabis Kaut kas, kas grab.
mūžekls Kaut kas, kas ilgst visu mūžu.
sācenīte Kaut kas, kas ir iesākts.
duķis Kaut kas, kas ir truls un īss.
briedaine Kaut kas, kas izgatavots no brieža ādas.
karelis Kaut kas, kas karājas, piekariņš.
karenis Kaut kas, kas karājas, piekariņš.
zvangulis Kaut kas, kas karājas.
zvingulis Kaut kas, kas kaut kur karājas.
pabālis Kaut kas, kas kļuvis bāls.
piekaras Kaut kas, kas nevajadzīgi nokarājas, pārkaras pār malu.
kuteklis Kaut kas, kas niez, kņud.
čaukstulis Kaut kas, kas rada čaukstoņu.
vēceklis Kaut kas, kas šūpojas.
teslice Kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.).
quidam Kaut kas, kaut kāds.
formalitāte Kaut kas, ko dara, tikai lai ievērotu likumus, instrukcijas u. tml.
mīņa Kaut kas, ko mīda ar kājām.
fadi Kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā.
pircenis Kaut kas, ko vēlas nopirkt.
cerēklis Kaut kas, uz kā kāds balsta savu cerību.
kaukas Kaut kas.
nostilpāt Kaut ko (ar grūtībām) noņemt, novilkt.
kompensēt Kaut ko aizstāt ar kaut ko citu.
izāpēt Kaut ko ar spēku izraut laukā.
atbāvīt Kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt.
atbalzīt Kaut ko atbalstīt.
glabināt Kaut ko atkārtoti noglabāt.
atslaistīt Kaut ko atņemt.
ieknotēt Kaut ko ātri ieēst.
ieknozerēt Kaut ko ātri ieēst.
skrebelēt Kaut ko ātri un pavirši darīt.
skrebelēties Kaut ko ātri un pavirši darīt.
sapļorkāt Kaut ko ātri un pavirši paveikt.
vonckāt Kaut ko ātri, enerģiski darīt.
paoderēt Kaut ko barot.
paoderēties Kaut ko barot.
knukstēt Kaut ko bezjēdzīgu vai citiem nepatīkamu runāt.
pabrucināt Kaut ko braucīt, berzēt, plucināt.
paļubināt Kaut ko burzīt, sagumzīt.
kaulēt Kaut ko cietu pārsist, sadauzīt.
prošustriķ Kaut ko dabūt.
spausties Kaut ko darīt ar sparu, ar spēku, stiprumu.
lupīt Kaut ko darīt bez pārtraukuma, vienā laidā, vienā paņēmienā.
tvāpuļot Kaut ko darīt nesakarīgi, bez domāšanas.
tumuļāt Kaut ko darīt neveikli un lēnām.
jēglot Kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties.
bīdelēt Kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām.
sapuģīt Kaut ko darīt.
sapuģot Kaut ko darīt.
vanckāt Kaut ko darīt.
nopodāties Kaut ko darot (rīkojoties) notērēt laiku, nokrāmēties.
sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
gudrot Kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
papačāt Kaut ko glāstīt.
kacerēties Kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt.
uzgrauzt Kaut ko grauzt, skrubināt, krimst.
iedažot Kaut ko iedomāties.
noķizināt Kaut ko iekārojamu parādīt, bet nedot.
iepaurēties Kaut ko iemācīties, apgūt.
uzkliest Kaut ko izklāt, izplēst.
paplāt Kaut ko izklāt, paklāt.
prikoloķ Kaut ko izstāstīt.
iešķīdēt Kaut ko izšķīdināt kādā šķidrumā.
mozēt Kaut ko iztaisīt.
naigāt Kaut ko kārtot.
pašķalvināt Kaut ko kratīt, purināt.
švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
lēļot Kaut ko lēnām darīt.
nosliekot Kaut ko lēnām darīt.
cēbarāties Kaut ko lēni un neveikli darīt.
kuturņāt Kaut ko lēnītēm darīt; lēnītēm kustēties.
lepēt Kaut ko lipināt.
čingāt Kaut ko lūgt.
kamarīt Kaut ko meistarot.
kamarīties Kaut ko meistarot.
izblensties Kaut ko meklējot staigāt apkārt (kādu laiku).
žļudzināt Kaut ko mīkstu (piemēram, mīklu) mīcīt, spaidīt.
izžiemelēties Kaut ko mīkstu un mitru saspiežot rokās nosmērēties.
glizināt Kaut ko mīkstu vai valganu izlīdzināt (nolīdzināt).
aizmurkšēties Kaut ko murmināt.
aizmurkšķēties Kaut ko murmināt.
vārpačot Kaut ko neglīti savīt, sašūt.
šņibīt Kaut ko nekārtīgi graizīt.
šņibīties Kaut ko nekārtīgi graizīt.
ķēpt Kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt.
nomurmināties Kaut ko neskaidri, paklusām nomurmināt.
čaļiķ Kaut ko nest.
noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
gumzāties Kaut ko neveikli darīt, slinkot.
tumaļāties Kaut ko neveikli darīt.
tumuļoties Kaut ko neveikli darīt.
pļūrīt Kaut ko nevērīgi, neapdomīgi darīt.
aizsildīt Kaut ko padarīt siltu, uzsildīt.
raskoloķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
raskruķiķ Kaut ko paņemt, piespiest atzīties.
zamuķiķ Kaut ko pasākt.
zavariķ Kaut ko pasākt.
ģaurēt Kaut ko pavirši darīt.
mērgļoties Kaut ko pavisam ačgārni, nepareizi vai pat riebīgi darīt.
patrepalēt Kaut ko purināt, kratīt.
satērzēt Kaut ko sapļāpāt; ilgāku laiku pļāpāt.
noutīt Kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut.
kudīt Kaut ko sliktu darīt vai runāt.
atkramšāt Kaut ko smagu atnest, atvilkt.
ķūtēt Kaut ko smagu pārvietot (ar zirga transportu).
perdelēt Kaut ko steigšus darīt vai runāt.
noķēpot Kaut ko steigšus, pavirši darīt.
pakļibīt Kaut ko strēbt (ēst kaut ko šķidru).
lest Kaut ko taisīt no daļām.
lēst Kaut ko taisīt no detaļām.
uzmācīt Kaut ko vairāk, jaunu iemācīt.
voloč Kaut ko zināt, saprast, izprast.
kamāt Kaut kur aizsteigties.
pasķisj Kaut kur atrasties.
citurkur Kaut kur citur.
iemirt Kaut kur iedziļinoties un vāji reaģēt uz apkārt notiekošo.
iepidžināt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
iepiļīt Kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt).
iesenēt Kaut kur ilgāku laiku dzīvojot, iedzīvoties.
nobāzs Kaut kur nolikts, paslēpts burvju līdzeklis.
saložāt Kaut kur paslēpties (par vairākiem un vairākās vietās).
saložņāt Kaut kur paslēpties (par vairākiem un vairākās vietās).
ļemeks Kaut kur pielipusi dubļu pika.
aizderēt Kaut kur salīgt (darbu).
pabūties Kaut kur vienam (tikai) būt.
kizkur Kaut kur.
kurtīkam Kaut kur.
kaut kur Kaut kurp.
pjesa Kaut kurš atsevišķs patstāvīgs mūzikas vai drāmas ražojums.
utinēt Kaut utis, utoties.
da Kaut vai; taču.
koč Kaut, kaut arī, lai gan.
jašu Kaut, kaut arī.
jāšu Kaut, kaut arī.
murīt Kaut, nogalināt.
ģaubt Kaut, žņaugt.
kab Kaut.
kau Kaut.
koč Kaut.
tutināt Kaut.
spudas Kauta dzīvnieka galva, kājas un iekšas.
ļekums Kauta dzīvnieka iekšas.
mermeklis Kauta liellopa galvas daļas atgriezumi.
šverte Kauta lopa ceturksnis.
rente Kauta lopa iekšas.
skuldas Kauta lopa iekšas.
liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem.
liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi.
atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi.
ribslejas Kauta lopa ribu gabals.
šķipasts Kauta lopa sīkumi no iekšām.
priekšgabals Kautas cūkas priekšplecis.
vapokauterizācija Kauterizēšana ar karstu tvaiku.
krāgoties Kauties (1).
plēsties Kauties (par dzīvniekiem).
plūkties Kauties (par dzīvniekiem).
sisties Kauties (par dzīvniekiem).
izkauties Kauties un pabeigt kauties.
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
plānīt Kauties, iekaustīt.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
ķūlēties Kauties, plēsties.
loskāties Kauties, plēsties.
mizāties Kauties, plēsties.
mizoties Kauties, plēsties.
šļaukāties Kauties, plēsties.
žaustīties Kauties, plēsties.
spaloties Kauties, plūkties.
virskāties Kauties, plūkties.
zolēties Kauties, plūkties.
plāksnīties Kauties, pļaukāties.
vicoties Kauties; arī ķildoties.
villoties Kauties; arī ķildoties.
plūkties Kauties; arī strīdēties.
plosīties Kauties; arī trakot.
ļokāties Kauties; ļockāties.
pļokāties Kauties; plēsties.
štaukāties Kauties; plēsties.
zvektēties Kauties; plēsties.
slopēties Kauties; sisties.
čīgāties Kauties; strīdēties.
čīgoties Kauties; strīdēties.
diekoties Kauties.
ģiskāties Kauties.
ģīzgāties Kauties.
ķemmēties Kauties.
knaulēties Kauties.
ļockāties Kauties.
lupīties Kauties.
močīties Kauties.
mokšīties Kauties.
palaist nagus (arī pirkstus) Kauties.
palaist pirkstus Kauties.
plektēties Kauties.
pluinīties Kauties.
pokāties Kauties.
stangoties Kauties.
testies Kauties.
tusīties Kauties.
veķēties Kauties.
vilnīties Kauties.
vitēties Kauties.
plūkšinieks Kautiņa dalībnieks, kauslis.
miniņš Kautiņš (parasti starp zēniem); savstarpēja spēku pārbaude.
mordobojs Kautiņš, kaušanās.
villiņš Kautiņš, plūkšanās.
draka Kautiņš, tracis.
drāka Kautiņš, tracis.
abloms Kautiņš.
blice Kautiņš.
bojš Kautiņš.
draca Kautiņš.
dracis Kautiņš.
dracka Kautiņš.
draks Kautiņš.
fektiņš Kautiņš.
kaušanās Kautiņš.
kautienis Kautiņš.
klape Kautiņš.
klope Kautiņš.
mahačs Kautiņš.
pektiņš Kautiņš.
pirza Kautiņš.
plektiņš Kautiņš.
potasovka Kautiņš.
pūka Kautiņš.
rautiņš Kautiņš.
slaktiņš Kautiņš.
stička Kautiņš.
tesiņš Kautiņš.
tusiņš Kautiņš.
zabaviņa Kautiņš.
zaruba Kautiņš.
zvetiņš Kautiņš.
liemenis Kautķermenis.
ciska Kautķermeņa attiecīgā daļa.
astesgabals Kautķermeņa gālas gabals, kas ietver asteskaulu.
trihinelloskopija Kauto lopu apskate un izmeklēšana, lai atrastu trihinellu kāpurus.
kaunīte Kautrā mimoza ("Mimosa pudica").
kautrīte Kautrā mimoza.
Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha.
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka.
kautras Kautrēšanās.
kļaustīties Kautrēties (2).
špīzēties Kautrēties.
modestija Kautrība, apmierināšanās ar mazumu.
atkautrība Kautrība, kad cilvēks izvairās no nepatīkamas atbildes vai darba.
kauns Kautrība.
sedzacīte Kautrīga meitene, kas aizsedz acis.
biete Kautrīga meitene, kura bieži sarkst.
ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem.
pudico Kautrīgi, bikli, kaunīgi.
bīlīgs Kautrīgs, bikls, nedrošs, bailīgs.
neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks.
bailīgs Kautrīgs, nedrošs.
dairs Kautrīgs, piesardzīgs.
atkautrīgs Kautrīgs.
klīrs Kautrīgs.
vairīgs Kautrs.
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
aiztilināt Kauzatīva forma no aiztilāt.
Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kavalla Kavala - pilsēta Grieķijā.
jātnieki Kavalērija - sauszemes karaspēka ieroču šķira, kuras personālsastāvs pārvietojas zirgos.
jātniecība Kavalērija; šķilteru dienests.
turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem.
eskadrons Kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
dekūrija Kavalērijas zemākā apakšvienība Senajā Romā, kas sastāvēja no 10 jātniekiem.
sipahi Kavalēristi Turcijas regulārajā armijā 15.-18. gs., kurus uzturēja Turcijas valdība.
dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
jātnieks Kavalērists.
chevalier Kavalieris, bruņinieks (dižciltīgo tituls).
Kavalīno Kavalīno Treporti - pilsēta Itālijā ("Cavallino-Treporti"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kavališkas Kavališku ezers - Kovališku ezers Rundēnu pagastā.
Kovarska Kavarska, pilsēta Lietuvā.
gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju.
Kavčara Kavčara ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā.
Kavčaru Kavčaru ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā.
Kavdišu Kavdišu ezers - Kaudzīšu ezers Kaplavas pagastā.
muities Kavējot iejaukties.
atgaita Kavēklis, grūtības nelaime.
ķibeklis Kavēklis, kļūme, grūtības.
saroba Kavēklis, nelaime.
aiztversme Kavēklis, šķērslis.
ķezēklis Kavēklis, šķērslis.
muteklis Kavēklis, šķērslis.
aiztura Kavēklis, traucējums, bremzēšana, aizture.
maisītava Kavēklis, traucēklis.
meteklis Kavēklis.
gavente Kavente - sapulce, sanāksme.
koverversija Kaverversija (angļu "coverversion") - dziesmas vai skaņdarba versija, kas atšķiras no oriģināla, un to izpilda cita grupa vai solists.
inhibīcija Kavēšana, kādas funkcijas nomākšana.
aizkavēšanās Kavēšanās, aizķeršanās.
kavināt Kavēt (2).
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
īsināties Kavēt laiku (ko darot).
apkavēt Kavēt, aizkavēt.
pailgot Kavēt, atlikt.
ģīnāt Kavēt, liegt.
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība; palēnināt vai apturēt (darbību, norisi).
šķērsīt Kavēt, traucēt, izjaukt.
nostāties ceļā Kavēt, traucēt.
stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt.
stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt.
stāties (arī stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt.
vaikstēt Kavēt.
atelioze Kavēta seksuālā attīstība.
obstruentia Kavētāji līdzekļi.
liedzējs Kavētājs, atrunātājs, kas noliedz.
sebiķis Kavētājs.
nostalģēt Kavēties atmiņās, pagātnē.
marudzīties Kavēties kur.
trukt Kavēties, aizkavēties.
sebēt Kavēties, nokavēties.
sebināt Kavēties, nokavēties.
sebt Kavēties, nokavēties.
blozīties Kavēties, slaistīties.
rignēt Kavēties, slaistīties.
kudurāties Kavēties, tūļāties.
kunkuļoties Kavēties, tūļāties.
budzelēties Kavēties, vilcināties, tūļāties.
ildzināties Kavēties, vilcināties.
kārstīties Kavēties, vilcināties.
sebināties Kavēties, vilcināties.
tinkoties Kavēties, vilcināties.
tosāties Kavēties, vilcināties.
tužāties Kavēties, vilcināties.
tužināties Kavēties, vilcināties.
tūžoties Kavēties, vilcināties.
kavināties Kavēties.
purgāties Kavēties.
vēļoties Kavēties.
žagoties Kavēties.
žāvēties Kavēties.
va Kavi 2 - pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa.
khawia Kavijas.
stipa Kaviļa.
kiziķis Kaza (nicīgi un pa jokam).
kaze Kaza 1(1).
kazla Kaza 1(1).
badagove Kaza.
badgove Kaza.
bucīte Kaza.
krijastīte Kaza.
meka Kaza.
merka Kaza.
vellģīmis Kaza.
kazācīša Kazaciene, kazaka sieva.
KazPSR Kazahijas Padomju Sociālistiskā Republika (1936.-1991. g.; tagad Kazahstāna).
KZ Kazahstāna, valsts divburtu kods.
KAZ Kazahstāna, valsts trīsburtu kods.
Kazahija Kazahstāna.
Astana Kazahstānas galvaspilsēta, atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1992. g. — Ceļinograda, 2019.-2022. g. — Nursultana.
Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati.
Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā.
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
Kazahijas sīkpauguraine Kazahstānas sīksopkaine.
žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai.
saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
kaz. Kazahu-.
kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita.
kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita.
kazaciene Kazaka (5) sieva.
kazācene Kazaka pātaga.
stanica Kazaku ciemats.
staņica Kazaku ciemats.
jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats.
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā).
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); sotņa.
hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.).
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazalinska Kazali - pilsēta Kazahstānā.
Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā.
Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā.
krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
kazurags Kazarags.
Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tēnuze Kazari - upe Igaunijā.
kazarme Kazarma.
kazērumi Kazarmas.
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka.
kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta).
bļerkt Kazas bļāviens.
kazapiens Kazas piens.
kazaspiens Kazas piens.
kazpiens Kazas piens.
capra Kazas.
aruncus Kazbārži - rožu dzimtas ģints.
sparassidaceae Kazbāržu dzimta.
sparassus Kazbāržu dzimtas ģints.
Katzdangen Kazdanga.
Dzirnavezers Kazdangas dzirnavezers Kazdangas pagastā.
Katzdangen Kazdangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
cildenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Cildi" iedzīvotāji.
kapšenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Kapši" iedzīvotāji.
kazdandznieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Kazdanga" iedzīvotāji.
rokaižnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Rokaiži" iedzīvotāji.
valātnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Valāta" iedzīvotāji.
vandzenieks Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs.
vecdrodzenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji.
vecdrodznieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji.
ziemciemnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemciems" iedzīvotāji.
Kazdangenskaja Kazdangas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Katzdangen Kazdangas pagasta bijušais nosaukums.
kazeogēns Kazeācijas izraisītājs.
parakazeīns Kazeīna nešķīstošā forma, kas rodas, renīnam iedarbojoties uz kazeīnu.
kazeācija Kazeīna nogulsnēšanās.
sierviela Kazeīns.
sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
Kazeinu Kazeinu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
cūcenājs Kazenājs ("Rubus nessensis").
cūcene Kazenājs ("Rubus nessensis").
kazine Kazene ("Rubus caesius").
kazuzemenīte Kazene ("Rubus caesius").
kazzemenīte Kazene ("Rubus caesius").
krūklis Kazene ("Rubus caesius").
kazenājs Kazene (1).
bucene Kazene.
krūklene Kazene.
kazenīte Kazenes ("Rubus caesius").
kazogas Kazenes ("Rubus caesius").
krūkļi Kazenes ("Rubus caesius").
sarmene Kazenes ("Rubus caesius").
sārmenes Kazenes ("Rubus caesius").
zirdzenājs Kazenes ("Rubus caesius").
zirdzinājs Kazenes ("Rubus caesius").
zirgoga Kazenes ("Rubus caesius").
zirgogas Kazenes ("Rubus caesius").
zustrenes Kazenes ("Rubus caesius").
zustriķi Kazenes ("Rubus caesius").
zustriņi Kazenes ("Rubus caesius").
kraciņi Kazenes.
rubus Kazenes.
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā.
Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē.
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte.
Kazēnu Kazēnu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Kazimirow Kazimiravas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā.
Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā.
Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā.
Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā.
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers.
klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni.
svelpšķis Kaziņa, klaniņa (vērpjamā ratiņa daļa).
Kaziņu Kaziņu dīķis - atrodas Tukuma novada Slampes pagastā, platība - 7 ha.
Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers.
Kaziņa ezers Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus.
Kazjonnija Kazjonnijas sala - Apšu sala Rāznas ezerā.
kazēns Kazlēns; arī kaza.
kazelēns Kazlēns.
kazulis Kazlēns.
kazūtis Kazlēns.
epilobium Kazrozes.
enotera Kazrožu dzimtas augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika; dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
kazlēniņš Kazu 1(1) mazulis; neliela kaza.
kazlēns Kazu 1(1) mazulis.
tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā.
pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā.
šķipsnene Kazu bārda - krūmveidīgi sazarojušās bazīdiju sēnes, aug sevišķi uz veciem celmiem, bet arī tieši starp sūnām.
bārzbala Kazu dieviete.
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā.
Marienhof Kazu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku.
āzis Kazu tēviņš ("Capra aegagrus hircus").
kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu.
casuarinales Kazuarīnu rinda.
casuarina Kazuarīnu rindas ģints.
casuariidae Kazuāru dzimta.
casuarius Kazuāru dzimtas ģints.
kazuistiski Kazuistisks.
Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka.
Kazesupe Kazupe, kas ietecēja Engures ezerā uz dienvidiem no Jurgupes.
Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze.
Kazuru Kazuru ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā.
Kaža Kaža ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
Kažas strauts Kaža.
Kažava Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažavka Kaževa, Malmutas pieteka.
Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka.
Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe.
Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā.
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums.
Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka.
kažaukdrēbe Kažoka apdarei paredzēta audums.
kažokdrēbe Kažoka apdarei paredzēta audums.
ierkas Kažoka izgreznojuma uzšuves.
aitnīca Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatavota aitāda.
aitnica Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatvota aitāda.
kutka Kažokāda.
lustrēšana Kažokādas apmatojuma iztaisnošana termomehāniskā apstrādē, apmatojumu atkārtoti mitrinot ar etilspirta un etiķskābes vai skudrskābes maisījumu un gludinot.
ādskalis Kažokādas atgriezums.
ādene Kažokādas cepure.
ādenīca Kažokādas cepure.
ādnīca Kažokādas cepure.
kažokcepure Kažokādas cepure.
kažokjaka Kažokādas jaka.
kažoks Kažokādas mētelis.
kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu.
kažoksvārki Kažokādas svārki.
kažokveste Kažokādas veste.
pižiks Kažokādas ziemas cepure; ausaine.
fourrure Kažokādas.
kažocnieks Kažokādu apstrādātājs.
ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu.
pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai.
skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process).
seal Kažokādu tirdzniecībā apzīmējums roņu ādai; tumšbrūni krāsota roņāda.
kutka Kažokjaka.
kūkailis Kažoks bez virsdrēbes.
kutkailis Kažoks bez virsdrēbes.
kūtkailis Kažoks bez virsdrēbes.
baltkažoks Kažoks, kas nav pārvilkts ar audumu.
kažauks Kažoks.
kažuks Kažoks.
paļtugan Kažoks.
paļtuha Kažoks.
skreblis Kažoks.
skrebulis Kažoks.
šuba Kažoks.
šūba Kažoks.
šubenis Kažoks.
tulpītis Kažoks.
fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās.
pseidomonoze Kažokzvēru infekcijas slimība ar hronisku gaitu.
trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus.
Kaži Kažu ezers - Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā.
Kažu Kažu ezers - Kāžezers Zlēku pagastā.
airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā).
Kokčetava Kekšetau - pilsēta Kazahstānā.
Uzboja Kelifas Uzboja - sengultne Karakuma dienvidaustrumos.
Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā.
Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Tamejs kenju un kajanu (Kalimantānas sala) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs.
Kentava Kentau - pilsēta Kazahstānā.
Kerigvokera Kerigvokera Riša - Karikmakrosa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā.
Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
kampučieši Khmeri - Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji.
kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
Krons Khmeru (Kambodža) mitoloģijā - gars, kas radījis zemi un balsta to, dažkārt viņu iztēlojās kā krokodilu.
Kīla Kīla smaile - augstākā virsotne Selvina kalnos, Kanādā, Kordiljeru ziemeļu daļā, augstums - 2972 m.
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji.
Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā.
Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus.
Perovska Kizilorda, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1925. g.
Kzilorda Kizilorda, pilsēta Kazahstānā.
Kizira-Kazira Kiziras-Kaziras grēda - Križina grēda Austrumsajānos, Krievijā.
Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m.
Klārka Klārka kalns - augstākā virsotne Franklina kalnos (Kordiljeru atzars) Kanādas ziemeļrietumos, augstums - 1443 m.
plānais klients klienta-servera lietojumos - klients, kura datu apstrādes galvenais apjoms tiek veikts serverī. Kaut arī šis termins parasti attiecas uz programmatūru, ar to dažkārt apzīmē arī tīkla datorus.
Faraonu ieleja klinšaina ieleja Nīlas rietumkrastā iepretī Karnākai Ēģiptē ar faraonu kapenēm no 1500.-1000. g. pr. m. ē.
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
Skaļistija grēda Klinšu grēda Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējās kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa.
Klinšu Klinšu kalni - kalnu sistēma Kordiljeru austrumos, ASV un Kanādā, garums - \~3200 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4399 m, virsotnēs mūžīgie sniegi un šļūdoņi.
Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus.
Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms.
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja.
Kočergina Kočerginas ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība 9,4 ha, dziļums līdz 3,8 m; Kačerginas ezers; Kačirginas ezers; Kočergiņu ezers; Petrinišku ezers.
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
Kodori Kodori grēda - atrodas Lielā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā, garums - \~75 km, augstums - līdz 3313 m, izvirdumieži, māla slānekļi, smilšakmeņi.
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
kaplavieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji.
kalnakrodzinieki Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kalnakrogs" iedzīvotāji.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls.
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju.
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām.
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
reformāti Kontinentāli eiropeiskas izcelsmes kalvinisma piekritēji, kuru ticība balstās uz Bībeli, Ž. Kalvina darbiem un kalvinisma dokumentiem.
alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam.
Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes.
Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns).
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (spāņu valodā "Andes"), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato.
Bordenas Kornvolisa sala - atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu ziemeļos, platība - 3481 kvadrākilometrs.
Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
Kustanaja Kostanaja, pilsēta Kazahstānā.
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
Koškino ezers Koškinas ezers Kastuļinas pagastā.
Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums).
Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji.
Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" cits nosaukums.
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums.
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums.
Kakteni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kaktiņi" nosaukums latgaliski.
kalvīši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvīši" iedzīvotāji.
Kaļvi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants.
Kolna Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna podnieki” nosaukuma variants.
Kolna Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukuma variants.
Kolna Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukums latgaliski.
Kolna Japini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Japini" nosaukums latgaliski.
Kaļveiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants.
andžānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Andžāni" iedzīvotāji.
Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants.
Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski.
Baļdiniškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants.
Baļdiniškis Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants.
Baļdiniškys Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukums latgaliski.
Gribuliški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" bijušais nosaukums.
balticieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" iedzīvotāji.
baltinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji.
Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski.
Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski.
Dylbi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dilbi" nosaukums latgaliski.
Dregeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dreģeļi" nosaukums latgaliski.
indricieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" iedzīvotāji.
Jalovecka Kalns Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants.
Kolna Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukuma variants.
Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
Šterenbergs Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" bijušais nosaukums.
kalnieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" iedzīvotāji.
Karoliškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukuma variants.
karolišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji.
karolišķieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji.
Kurpnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukuma variants.
Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski.
Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski.
Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski.
Lielā Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants.
Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski.
Liučāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Livčāni" nosaukuma variants.
nīdreicīši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
niedrīcieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji.
novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
Otrie Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukuma variants.
Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski.
pakulišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Pakulišķi" iedzīvotāji.
patmalnieki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji.
Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums.
Peļnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Peļniki" nosaukuma variants.
podgurjieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Podgurje" iedzīvotāji.
Prīkšāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Prikšāni" nosaukuma variants.
raudaviškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Raudaviški" iedzīvotāji.
Riņgi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Ringi" nosaukums latgaliski.
rukmānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmāni" iedzīvotāji.
Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukuma variants.
Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski.
Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums.
Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski.
Spaļvi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" nosaukuma variants.
spalvieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" vai "Spalvji" iedzīvotāji.
Spaļviški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalviški" nosaukuma variants.
stainiški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stainiški" iedzīvotāji.
staltieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stalti" iedzīvotāji.
Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski.
šakinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šakini" iedzīvotāji.
šterenberģieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šterenbergs" iedzīvotāji.
Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants.
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
Tauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Taulinova" nosaukuma variants.
tresteniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" iedzīvotāji.
Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums.
Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski.
Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
Zacišje Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Zatišje" bijušais nosaukums.
bornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borne" iedzīvotāji.
borovojieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borovoje" iedzīvotāji.
Dvorišče Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorišči" bijušais nosaukums.
kaplavieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji.
matuliškieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matuliški" iedzīvotāji.
Matuliški Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matulišķi" nosaukuma variants.
rožupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Rožupole" jeb "Rouožupole" iedzīvotāji.
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji.
Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums.
Ceņķi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņki" nosaukuma variants.
Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums.
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā.
varnavicieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" iedzīvotāji.
vārpieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
Altborne Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" bijušais nosaukums.
vecbornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" iedzīvotāji.
vilnīši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnīši" iedzīvotāji.
Jaunā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Kaplava” nosaukuma variants.
Vecā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Veckaplava” bijušais nosaukums.
Bornskaja Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Born Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
blaževicieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Blaževiči" iedzīvotāji.
deņevieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Deņeva" iedzīvotāji.
Dubuli Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski.
dunskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji.
Foļvarks Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" nosaukuma variants.
foļvarocieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" iedzīvotāji.
jaunokrieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokra" iedzīvotāji.
Kolna Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Butkāni" nosaukums latgaliski.
Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski.
Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski.
Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski.
ļesinskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ļesinski" iedzīvotāji.
ogureckajieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji.
ogureckieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji.
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova.
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova.
priežmalieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" iedzīvotāji.
protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji.
Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski.
Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski.
Kališkys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kališkas" nosaukums latgaliski.
Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums.
Kolna Romuļi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukuma variants.
Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski.
kazanovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" iedzīvotāji.
Kazinova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukuma variants.
Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski.
Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu.
Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.).
Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
sopka Krimā un Kaukāzā - dubļu vulkāns.
čurvjaki Krimā, Kaukāzā un citos rajonos valkāti mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli.
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
Aukštanu ezers Krivānu ezers Kalupes pagastā.
Kromaņu kalns Kromonu kalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Krūkliņu Krūkliņu ūdenskrātuve - atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 40 ha.
Krussat-Drogen Krusātdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
kaķīši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji.
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
cilpene Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ("Iberis"), savvaļā sastopams Kaukāzā un Dienvideiropā, vairākas sugas audzē arī kā krāšņumaugus.
Xaverinhof Ksaveriņu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā.
Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru.
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m.
Velenda kanāls kuģojams kanāls starp Ēri un Ontario ezeru ("Welland Canal"), Kanādā, garums — 44 km, dziļums — 8,1 m, kritums — 99,2 m, 8 slūžas, uzcelts 1824.-1829. g., lai apietu Niagaras ūdenskritumu.
Baltās-Baltijas jūras kanāls kuģošanas kanāls Krievijā, Karēlijas Republikā, savieno Oņegas ezeru ar Balto jūru, garums 227 km, 19 slūžu, 15 aizsprostu, 49 dambji, vidējais dziļums 5 m.
laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
kamburnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Kamburnieki" iedzīvotāji.
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants.
jaunsātnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji.
kabilnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" iedzīvotāji.
Kabele Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" senāk lietots nosaukuma variants.
kalnansenieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
kalnansnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji.
rozēnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants.
Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums.
kaltiķnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Kaltiķi" iedzīvotāji.
kalējnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalēji" iedzīvotāji.
kauķenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Kauķi" iedzīvotāji.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā.
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha.
Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.).
Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m.
Kuriļu-Kamčatkas Kuriļu-Kamčatkas dziļvaga - atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums - 10542 m zjl., trešā dziļākā dziļvaga pasaulē.
Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā.
Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai.
Ubagans Kusmurins - ezers Kazahstānā.
Kusmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā.
Kušmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā.
Kustarezers Kustaru ezers Kastuļinas pagastā.
Italapass Koijots kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - karavadonis, demiurgs.
Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem.
Komokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - neskaitāmu bagātību saimnieks, kuru attēloja kā tuklu invalīdu, kas nekad nepieceļas no savas guļvietas.
Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri.
Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā.
katriņbērni Ķekatnieki, kas 25. novembrī (Katrīnas dienā), maskās tērpušies iet no mājas uz māju.
Pļavniekkalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
katlakalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
katlkalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji.
Ģipšustūris Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai.
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda.
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
Lagrandrivjera Lagranda, upe Kanādā ("La Grande Riviere").
oderint, dum metuant lai nīst, ka tik baidās (vārdi, ko piedēvē Romas imperatoram Kaligulam).
Londona Landona, pilsēta Kanādā ("London").
Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinču un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
Lapsenku ezers Lapsinkas ezers Kastuļinas pagastā.
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā.
Lasenvolkanika Lasenvolkanikas nacionālais parks, ASV, Kaskādu kalnu dienvidos, platība - 433 km^2^, dibināts 1916. g.
Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās.
baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā.
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava.
Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas").
LKF Latvijas Kamaniņu federācija.
Apsardzības ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums no 1918. g. novembra līdz 1922. g., kad tā pārdēvēta par Kara ministriju.
Kopiune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukuma variants.
Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski.
Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā.
Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha.
Leimanis Leimaņu ezers Kaives pagastā.
Spilvenu ezers Leimaņu ezers Kaives pagastā.
Spilvēnu ezers Leimaņu ezers Kaives pagastā.
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā.
kanadianisms Leksisks aizguvums no Kanādā runājošo tautu valodas citā valodā.
Blēkinge Lēne Zviedrijā, platība - 2941 kvadrātkilometrs, 152700 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Karlskrūna.
Lankasteras šaurums Lenkasteras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Mazais Vergu ezers Lesersleiva ezers Kanādā.
Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.).
Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos (angļu val. "Lesotho"), anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu.
Laiarda Liārda, upe Kanādā.
Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē.
Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m.
Džudzjankovas līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas dienvidu piekrastē, garums - 63 km, platums pie ieejas - 31 km, dziļums - līdz 26 m, plūdmaiņas neregulāras - līdz 2,5 m; Kantonas līcis.
Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis.
Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m.
Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis.
Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos.
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m.
Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m.
Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku).
Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi).
Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m.
Centrālais Kaukāzs Lielā Kaukāza centrālā daļa no Elbrusa līdz Kazbekam, garums - \~200 km.
Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi).
Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas.
galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.).
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
Vanagu ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā un Baltkrievijā.
Lielais Borovinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Lielais Borvinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Vanaga ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Salenieku ezers Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā.
Borovinka Lielais un Mazais Borvinkas ezeri Kaplavas pagastā.
Borvinka Lielais un Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
Kulali Lielākā no četrām Tjuļeņju salām Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, platība - 68 kvadrātkilometri.
Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta.
Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
Beringa sala lielākā sala Komandora salu grupā, Krievijā, Kamčatkas novadā, apdzīvota, platība — 1660 kvadrātkilometru, augstums — līdz 751 m vjl.
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo.
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra.
Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā.
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem.
Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m.
Tonlesaps Lielākais ezers Indoķīnas pussalā, Kambodžā, platība mainās sezonāli no \~2500 līdz 10000 kvadrātkilometru, dziļums - attiecīgi no 1 līdz 14 m.
Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
Siačens Lielākais šļūdonis Karakorumā, uz rietumiem no Šaiokas (Indas baseinā) iztekas, Indijā un Ķīnā, garums - 75 km, platība - 1180 kvadrātkilometru.
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā.
Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā.
Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.).
Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
Gross-Drogen Lieldrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
Suntažu Kangari Lielie Kangari.
Katriniški Lielie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts.
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts.
Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema.
kaibalieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kaibala" iedzīvotāji.
Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru.
Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
ceplēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķuceplis" iedzīvotāji.
Liegenhof Līgu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā.
drafts Līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistam par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu.
drāfts līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistiem par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu.
Līga Līgupe, Abavas pieteka Kandavas pagastā.
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā.
kalnišķi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
kalnišķieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
SZL Lilangeni; Svazilendas Karalistes valūtas kods, sīknauda - cents.
asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
asfodelīne Liliju dzimtas krāšņumaugs, gk. Krimā un Kaukāzā (5 sugas), tuvs asfodelam.
Jomalas Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" otrs nosaukums.
brancieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji.
katvarieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Katvari" iedzīvotāji.
līcīšnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Līcīši" iedzīvotāji.
pociemieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Pociems" iedzīvotāji.
priedieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
spricieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Spriči" iedzīvotāji.
tiegažnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Tiegaži" iedzīvotāji.
Naglūži Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Viekaži" otrs nosaukums.
Katverskaja Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kadfer Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums.
kannieki Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kannieki" iedzīvotāji.
kaijciemieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijciems" iedzīvotāji.
kaijieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji.
Viktorija Limbe, pilsēta Kamerūnā, tās senāks nosaukums.
Limans Limins, ezers Kastuļinas pagastā.
Līmanu ezers Limins, ezers Kastuļinas pagastā.
Gluhoje ezers Limins, ezers Kastuļinas pagastā.
Gluhoja ezers Limins, ezers Kastuļinas pagastā.
kauparnieki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" iedzīvotāji.
Kauparnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" nosaukuma variants.
Kolna Pūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapurvs” nosaukuma variants.
Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe.
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
LSL Loti; Lesoto Karalistes valūtas kods, sīknauda - sente.
Mbidi Kiluve lubu (Āfrika, Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - valdnieka dēls, varoņa Kalalas Ilungas tēvs.
Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski.
Kabilovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants.
Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski.
Katolova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katalova" neprecīzs nosaukuma variants.
katolovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katolova" iedzīvotāji.
Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski.
Kazicas Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukuma variants.
Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski.
kaupuzieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaupuži" iedzīvotāji.
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
Leitāni Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
aiviekstieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiviekste" ("Aiviekstes") iedzīvotāji.
aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji.
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji.
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji.
kalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalsnava" iedzīvotāji.
veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji.
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums.
Dauziņi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Purnavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Tīrummūrnieki Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji.
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants.
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji.
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem.
Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums.
dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā.
Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā.
Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā.
Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu.
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
Kaskani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" nosaukuma variants.
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune.
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka.
Mamļutka Mamļuta, pilsēta Kazahstānā.
Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā.
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā.
Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m.
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas.
Marzingshof Mārciņas jeb Mārčiņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā.
marķīzs Markgrāfs (Karolingu impērijā).
tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas atrodas pirms noteiktās stacijas. Kad tīkls raida bāksignāls, tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš iniciē bāksignāla atcelšanu.
MAD Marokas dirhēms; Marokas Karalistes valūtas kods, sīknauda - santīms.
Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Marcekopoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā.
Martinpoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā.
Zaļenku ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā.
Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā.
Matara Mataro, pilsēta Spānijā, Katalonijā.
kalnlanksēdnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji.
kalnlanksēžnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji.
Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums.
Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļa, starp Melno jūru rietumos un Kūru austrumos, Gruzijā, garums — 150 km, augstums — līdz 2850 m.
Bolovatskas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Borvinka ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Borvinkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Bolovatkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā.
Kalupa ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā.
Kalupes ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā.
Ķeišu ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā.
Velna ezers Mazais Kangaru ezers Ropažu novadā.
Silava ezers Mazais Silavu ezers Kalniešu pagastā.
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte.
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga.
Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
Allažu Kangari Mazie Kangari.
Katriniški Mazie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā.
Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Aruba, Kirasao, Bonairi, Margaritas salu, Latortugu, Avesas, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas.
Lakangars Mazo Kangaru kalnu augstākais, ziemeļu atzars.
Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā.
Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums.
kapsēdnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" iedzīvotāji.
Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji.
Meirlas ezers Meiruļa ezers Kastuļinas pagastā.
Mereļu ezers Meiruļa ezers Kastuļinas pagastā.
Meirļa ezers Meiruļa ezers Kastuļinas pagastā.
Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.).
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.).
Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu.
Kē Melno taju (Laosa) mitoloģijā - meitene, kura kopā ar zēnu Kapu, izglābās pasaules plūdos.
kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā.
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km.
Adžārijas-Ahalcihes grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā.
Adžārijas-Imerētijas grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā.
Kaķi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaki" kļūdains nosaukuma variants.
Kaprāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaprani" bijušais nosaukums.
Mūrmuižas dzirnavezers Miegupes dzirnaezers Kauguru pagastā.
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
čuvjaki Mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli, valkā Krimā, Kaukāzā un dažos citos rajonos.
sarkanie khmeri militārais grupējums, kas 1975. -1979. g. bija pārņēmis varu Kampučijā un iznīcināja aptuveni 3 miljonus savas valsts civiliedzīvotāju.
Kalnavēni minerālavots (sēravots) Mālpils pagastā, Sudas labajā krastā; Kaprāļu avots.
Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
Milka Misūri pieteka ASV un Kanādā (angļu val. "Milk"), garums - 1173 km, sākas Klinšu kalnos.
Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
Modesta Modesto, pilsēta ASV, Kalifornijā.
Kameņa Modri Kameņa - pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls.
Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža.
Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos.
Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm.
kafkaeska Murgainā atmosfēra, kas valda čehu rakstnieka Franča Kafkas (1883.-1924. g.) darbos.
imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju.
Mrovdags Murovdags, kalnu grēda Mazajā Kaukāzā.
Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem.
Azhara Musulmaņu universitāte un mošeja Kairā, dib. 970. g., tiek uzskatīta par senāko universitāti pasaulē.
Mukša ezers Mušas ezers Kastuļinas pagastā.
Dunsku ezers Mušas ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā.
anglokanādieši Nācija, dzīvo Kanādā, runā angļu valodā, cēlušies no 18.-19. gs. eiropiešu ieceļotājiem.
khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus.
frankokanādieši Nācija; dzīvo gk. Kanādā, Kvebekas prov., ASV, runā franču valodā, ticīgie - katoļi.
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m.
Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu.
Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi.
Joho nacionālais parks nacionālais parks Kanādā ("Yoho National Park"), Britu Kolumbijā, Klinšu kalnu rietumu nogāzē, platība - 1313 kvadrātkilometri, dibināts 1886. g.
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā.
Namiot Namjotu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā.
Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
loti Naudas pamatvienība Lesoto Karalistē.
eskudo Naudas pamatvienība Portugālē (līdz 2002), Čīlē (1960.-1975. g.) un Kaboverdē; 1 e. = 100 sentavo.
dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta.
ngultrums Naudas vienība Butānas Karalistē.
riāls naudas vienība dažās arābu valstīs (Irānā, Jemenas Arābu Republikā, Katarā, Omānā, Saūda Arābijā); attiecīgā naudas zīme, monēta.
kaks Naudas vienība Kambodžā, vienāda ar 0,1 rielu.
tenge Naudas vienība Kazahstānas Republikā, sīknauda - tiņa.
lilangeni Naudas vienība Svazilendas Karalistē, sīknauda - cents.
bāts Naudas vienība Taizemes Karalistē, sīknauda - satangs.
paanga Naudas vienība Tongas Karalistē, sīknauda - seniti.
kašatnieki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji.
kašatniki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji.
Kašatnīki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatniki" nosaukuma variants.
katinēlieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Katinēļi" iedzīvotāji.
Kaušeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukuma variants.
Kaušeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukums latgaliski.
Nāzupju pilskalns Nāzupu pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet.
šēra Neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi.
feluka Neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā.
feluka Neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja.
Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 14 zonu (pagaidu iedalījums), robežojas ar Ķīnu un Indiju.
Katmandu Nepālas galvaspilsēta (angļu val. "Kathmandu"), atrodas starpkalnu ieplakā 1360 m vjl., 856000 iedzīvotāju (2007. g.).
čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs.
Mahatala Ngadžu (Kalimantāna) mitoloģijā - demiurgs, augšējās pasaules dievs, ko parasti iztēlojas degunragputna veidolā.
BTN Ngultrums; Butānas Karalistes valūtas kods, sīknauda - čhetrums.
kadeģnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji.
kadiķnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji.
kairenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" iedzīvotāji.
Kairuciems Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" nosaukuma variants.
kalnišķenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
Kalniški Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" nosaukuma variants.
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinču, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā "Amsterdam"), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
malbeks No "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos.
Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m.
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas.
Nomeļnieku ezers Nomalnieku ezers Kalna pagastā.
Baltais ezers Nomavas ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Baltais ezers Nomavas ezers Kalna pagastā.
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.).
NOK Norvēģijas krona; Norvēģijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra.
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē.
Šheldas šļūdonis noslīdoša ledus masa Lielā Kaukāza Šheldas masīva ziemeļu nogāzē, garums - 9,8 km.
Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā.
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju.
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
jūras gars nozīmīgākais no trim lielajiem gariem Kanādas un Grenlandes inuītu ticējumos (pārējie divi ir gaisa gars un mēness gars).
Nueva Nueva Esparta - štats Venecuēlas ziemeļos ("Nueva Esparta"), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs - Laasunjona, platība - 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.).
Keregetasa Nura - upe Kazahstānā.
Karašoki Nura, upe Kazahstānā.
Paigoža Nura, upe Kazahstānā.
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte.
Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Jukezers Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
Ņuokijervi Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā.
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km.
Obročnaja Obročnaja Statja - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā.
Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos).
mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
Vendigo Odžibvu un algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - dēmons cilvēkēdājs.
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
Risene Ogres labā krasta pieteka Kaives pagastā, garums - 10 km.
Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts.
kastarnieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Kastrāne" iedzīvotāji.
kastrānieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Kastrāne" iedzīvotāji.
kaulinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" iedzīvotāji.
kaltinieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Kaltiņi" iedzīvotāji.
kangarieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Kangari" iedzīvotāji.
kaparāmurieši Ogres novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Kaparāmuri" iedzīvotāji.
Akras ezers Okras ezers Kastuļinas pagastā.
Ontārija Ontārio, province Kanādā.
Abācija Opatija - apdzīvota vieta Horvātijā, Piejūras-Kalnu županijā.
Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
rošorvi Orošori - etnogrāfiska grupa Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā.
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari.
Atte Ote jeb Otes muiža Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Ottenhof Otes muiža, bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m.
Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m.
Kauša Otrā Kauša - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā.
Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
Raudiņu jūrakmens otrais lielākais Latvijas jūrakmens, atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā \~100 m no krasta, augstums — 2,2 m, garums — 5,4 m, platums — 4,5 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 30 kubikmetri.
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
Altes dzirnavezers Ottes dzirnavezers Kalncempju pagastā.
Otes dzirnavezers Ottes dzirnavezers Kalncempju pagastā.
Attes dzirnavu ezers Ottes dzirnavu ezers Kalncempju pagastā.
Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
TOP Paanga; Tongas Karalistes valūtas kods, sīknauda - seniti.
ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu.
Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts.
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja.
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu.
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja.
Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja.
Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja.
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā.
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja.
Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā.
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja.
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu.
Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja.
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja.
Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu.
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja.
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu.
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja.
Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja.
Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja.
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja.
Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts.
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja.
Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja.
Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja.
Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja.
Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja.
Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja.
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja.
Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri.
Dignājas pagasts pagasts Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Dunavas, Zasas, Leimaņu, Kalna un Ābeļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubena, krieviski — Dubenaskaja.
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja.
Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja.
Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja.
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja.
Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja.
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja.
Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu.
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā.
Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus.
Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja.
Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja.
Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja.
Andrupenes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Kastuļinas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Andrepen, krieviski - Andrepenskaja.
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.).
Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā.
Skaistas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu, Krāslavas, Kombuļu un Aulejas pagastu; bijušie nosaukumi: Izabelinas pagasts, krieviski — Izabieļinskaja.
Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja.
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja.
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja.
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu.
Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja.
Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja.
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja.
Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu.
Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja.
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja.
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja.
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja.
Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas.
Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu.
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja.
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā.
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem.
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja.
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas.
Stoļerovas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Kaunatas, Čornajas un Griškānu pagastu, kā arī ar Ludzas novadu.
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta.
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja.
Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa.
Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja.
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja.
Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja.
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā.
Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja.
Jaunsātu pagasts pagasts Tukuma novada rietumu daļā ar administratīvo centru Abavniekos, robežojas ar Pūres, Tumes un Irlavas pagastu, kā arī ar Kandavas novadu.
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja.
Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā.
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
Cēres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Pūres un Kandavas pagastu, kā arī ar Talsu novadu.
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja.
Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja.
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja.
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja.
hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta.
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. "Belau", angļu val. "Palau"), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu.
Palavu Palau, valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā.
Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
Džarkenta Panfilovas pilsētas Kazahstānā nosaukums līdz 1942. g.
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km.
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera.
Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā).
Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes.
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
klobuks Pareizticīgo un Grieķu Katoļu baznīcā augstākās garīdzniecības galvassega.
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš.
Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms.
Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes.
Parta Partas valsts - sena vergturu valsts uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Kaspijas jūras 250. g. p. m. ē. - 224. g. m. ē.
Partavas ezers Pārtovas ezers Kaunatas pagastā.
Pārtavas ezers Pārtovas ezers Kaunatas pagastā.
Partova Pārtovas ezers Kaunatas pagastā.
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe.
WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine").
Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoma sastāvdaļa, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā "Gronland", eskimosu valodā "Kalaallit nunaat"), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns.
Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus.
Pasinecas ezers Pasiņas ezers Kastuļinas pagastā.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju.
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts.
Upmales pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī 1936.-1944. g.; teritorija 1936. g. izdalīta no Kacēnu pagasta, 1944. g. pievienota Krievijai.
Kosas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Amatas, Skujenes un Kaives pagastā.
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā.
Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā.
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā.
Tāšu-Padures pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kalvenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kalvenes un Kazdangas pagastā.
Krotes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bunkas pagastā un neliela daļa Kalvenes pagastā.
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā.
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu.
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā.
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus.
Karena Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Kayin"), administratīvais centrs - Phaana, platība - 30383 kvadrātkilometru, 1575000 iedzīvotāju (2002. g.).
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.).
Kačina Pavalsts Mjanmas Savienības (Birmas) ziemeļos ("Kachin"), Iravadi augšteces rajonā, administratīvais centrs - Mjičina, platība - 89041 kvadrātkilometrs, 1364000 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Mjičina.
Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte.
Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes.
Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā.
Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
Nimrods Pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas.
Pelečina ezers Peļušinas ezers Kalkūnes pagastā.
Pelečinas ezers Peļušinas ezers Kalkūnes pagastā.
Perbohnen Pērbones muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā.
Pertošeka ezers Pertoška, ezers Kastuļinas pagastā.
Pertoškas ezers Pertoška, ezers Kastuļinas pagastā.
Pertošu ezers Pertoška, ezers Kastuļinas pagastā.
Saošjants Pestītājs irāņu mitoloģijā, kura piedzimšanu gaida pastarā dienā no meitenes, kas mazgādamās Kasavas ezerā, uzņems tur iekritušo Zaratuštras sēklu.
Petitota Petito, upe Kanādā.
Petropavlovskijporta Petropavlovska-Kamčatska, pilsētas nosaukums līdz 1924. g.
Lielie ezersi piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā (angļu val. "Great Lakes"), Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru.
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības.
Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos.
Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova.
pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam.
Bāmijāna Pilsēta Afganistānā ("Bāmīān"), Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki.
Kavaja Pilsēta Albānijā ("Kavaja"), Tirānas ķarkā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
Adelanto Pilsēta ASV ("Adelanto"), Kalifornijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
Alamo Pilsēta ASV ("Alamo"), Kalifornijas štatā, 14570 iedzīvotāju (2010. g.).
Anahaima Pilsēta ASV ("Anaheim"), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.).
Andersona Pilsēta ASV ("Anderson"), Kalifornijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Endovera Pilsēta ASV ("Andover"), Kanzasas štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Entioka Pilsēta ASV ("Antioch"), Kalifornijas štatā, 108900 iedzīvotāju (2014. g.).
Eplveli Pilsēta ASV ("Apple Valley"), Kalifornijas štatā, 71600 iedzīvotāju (2014. g.).
Arkeita Pilsēta ASV ("Arcata"), Kalifornijas štatā, 17730 iedzīvotāju (2014. g.).
Ardenārkeida Pilsēta ASV ("Arden-Arcade"), Kalifornijas štatā, 92200 iedzīvotāju (2010. g.).
Ārkanzassitija Pilsēta ASV ("Arkansas City"), Kanzasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Aroiogranda Pilsēta ASV ("Arroyo Grande"), Kalifornijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ārtīža Pilsēta ASV ("Artesia"), Kalifornijas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ārvina Pilsēta ASV ("Arvin"), Kalifornijas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ataskadero Pilsēta ASV ("Atascadero"), Kalifornijas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
Ečisona Pilsēta ASV ("Atchison"), Kanzasas štatā, 10770 iedzīvotāju (2014. g.).
Etvotera Pilsēta ASV ("Atwater"), Kalifornijas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ogasta Pilsēta ASV ("Augusta"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Avinela Pilsēta ASV ("Avenal"), Kalifornijas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
Beikersfīlda Pilsēta ASV ("Bakersfield"), Kalifornijas štatā, 368000 iedzīvotāju (2014. g.).
Bārstova Pilsēta ASV ("Barstow"), Kalifornijas štatā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
Betlkrīka Pilsēta ASV ("Battle Creek"), Mičiganas štatā, Kalamazū krastā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.).
Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Kalifornijas štatā, 42250 iedzīvotāju (2014. g.).
Bērkli Pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV.
Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Kalifornijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
Blaita Pilsēta ASV ("Blythe"), Kalifornijas štatā, 19250 iedzīvotāju (2014. g.).
Broli Pilsēta ASV ("Brawley"), Kalifornijas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
Berbanka Pilsēta ASV ("Burbank"), Kalifornijā, Losandželosas piepilsēta.
Kaleksiko Pilsēta ASV ("Calexico"), Kalifornijas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalifornijasitija Pilsēta ASV ("California City"), Kalifornijas štatā, 13250 iedzīvotāju (2014. g.).
Kembrija pilsēta ASV ("Cambria"), Kalifornijas štatā, Klusā okeāna piekrastē.
Kameronpārka Pilsēta ASV ("Cameron Park"), Kalifornijas štatā, 18200 iedzīvotāju (2010. g.).
Kārlsbāda Pilsēta ASV ("Carlsbad"), Kalifornijas štatā, 112300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kārsona Pilsēta ASV ("Carson"), Kalifornijas štatā, 93200 iedzīvotāju (2014. g.).
Katīdralsitija Pilsēta ASV ("Cathedral City"), Kalifornijas štatā, 53400 iedzīvotāju (2014. g.).
Čīni Pilsēta ASV ("Cheney"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čiko Pilsēta ASV ("Chico"), Kalifornijas štatā, 89100 iedzīvotāju (2014. g.).
Čaučila Pilsēta ASV ("Chowchilla"), Kalifornijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
Čulavista Pilsēta ASV ("Chula Vista"), Kalifornijas štatā, 261000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sitrushaitsa Pilsēta ASV ("Citrus Heights"), Kalifornijas štatā, 86100 iedzīvotāju (2014. g.).
Klēmonta Pilsēta ASV ("Claremont"), Kalifornijas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
Klīrleika Pilsēta ASV ("Clearlake"), Kalifornijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Klovisa Pilsēta ASV ("Clovis"), Kalifornijas štatā, 102200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kolinga Pilsēta ASV ("Coalinga"), Kalifornijas štatā, 16450 iedzīvotāju (2014. g.).
Konkorda Pilsēta ASV ("Concord"), Kalifornijas štatā, 127500 iedzīvotāju (2014. g.).
Korkorana Pilsēta ASV ("Corcoran"), Kalifornijas štatā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Koronādo Pilsēta ASV ("Coronado"), Kalifornijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
Krestlaina Pilsēta ASV ("Crestline"), Kalifornijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
Deilsitija Pilsēta ASV ("Daly City"), Kalifornijas štatā, 106000 iedzīvotāju (2014. g.).
Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Kalifornijas štatā, 43900 iedzīvotāju (2014. g.).
Deivisa Pilsēta ASV ("Davis"), Kalifornijas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
Dekalba Pilsēta ASV ("DeKalb"), Ilinoisas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
Deleino Pilsēta ASV ("Delano"), Kalifornijas štatā, 52600 iedzīvotāju (2014. g.).
Deli Pilsēta ASV ("Delhi"), Kalifornijas štatā, 10750 iedzīvotāju (2010. g.).
Dērbi Pilsēta ASV ("Derby"), Kanzasas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
Dinuba Pilsēta ASV ("Dinuba"), Kalifornijas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Diksona Pilsēta ASV ("Dixon"), Kalifornijas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
Dodžsitija Pilsēta ASV ("Dodge City"), Kanzasas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
Dauni Pilsēta ASV ("Downey"), Kalifornijas štatā, 114100 iedzīvotāju (2014. g.).
Dablina Pilsēta ASV ("Dublin"), Kalifornijas štatā, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
Elkahona Pilsēta ASV ("El Cajon"), Kalifornijas štatā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.).
Elsentro Pilsēta ASV ("El Centro"), Kalifornijas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
Eldoreido Pilsēta ASV ("El Dorado"), Kanzasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
Elpasodiroblsa Pilsēta ASV ("El Paso de Robles"), Kalifornijas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
Emporija Pilsēta ASV ("Emporia"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ensinitasa Pilsēta ASV ("Encinitas"), Kalifornijas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.).
Eskondido Pilsēta ASV ("Escondido"), Kalifornijas štatā, 150200 iedzīvotāju (2014. g.).
Jurīka Pilsēta ASV ("Eureka"), Kalifornijas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
Eksetera Pilsēta ASV ("Exeter"), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Fērfīlda Pilsēta ASV ("Fairfield"), Kalifornijas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.).
Folbruka Pilsēta ASV ("Fallbrook"), Kalifornijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
Filmora Pilsēta ASV ("Fillmore"), Kalifornijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
Fortūna Pilsēta ASV ("Fortuna"), Kalifornijas štatā, 204900 iedzīvotāju (2014. g.).
Frīmonta Pilsēta ASV ("Fremont"), Kalifornijas štatā, 214000 iedzīvotāju (2014. g.).
Frezno Pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fresno Pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, Kalifornijas ielejā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fulertona Pilsēta ASV ("Fullerton"), Kalifornijas štatā, 139600 iedzīvotāju (2014. g.).
Gārdensitija Pilsēta ASV ("Garden City"), Kanzasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
Gārdnera Pilsēta ASV ("Gardner"), Kanzasas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
Gilroja Pilsēta ASV ("Gilroy"), Kalifornijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
Glendeila Pilsēta ASV ("Glendale"), Kalifornijas štatā, 200100 iedzīvotāju (2014. g.).
Grāsveli Pilsēta ASV ("Grass Valley"), Kalifornijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
Greitbenda Pilsēta ASV ("Great Bend"), Kanzasas štatā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
Grīnfīlda Pilsēta ASV ("Greenfield"), Kalifornijas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
Groverbīča Pilsēta ASV ("Grover Beach"), Kalifornijas štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
Heisa Pilsēta ASV ("Hays"), Kanzasas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
Heivorda Pilsēta ASV ("Hayward"), Kalifornijas štatā, 154600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hanforda Pilsēta ASV ("Hanford"), Kalifornijas štatā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.).
Hotorna Pilsēta ASV ("Hawthorne"), Kalifornijas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.).
Heldsbērga Pilsēta ASV ("Healdsburg"), Kalifornijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hemeta Pilsēta ASV ("Hemet"), Kalifornijas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.).
Hesperija Pilsēta ASV ("Hesperia"), Kalifornijas štatā, 92700 iedzīvotāju (2014. g.).
Hailenda Pilsēta ASV ("Highland"), Kalifornijas štatā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
Holistera Pilsēta ASV ("Hollister"), Kalifornijas štatā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
Hantingtonbīča Pilsēta ASV ("Huntington Beach"), Kalifornijas štatā, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
Hačinsona Pilsēta ASV ("Hutchinson"), Kanzasas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.).
Impieriala Pilsēta ASV ("Imperial"), Kalifornijas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
Independensa Pilsēta ASV ("Independence"), Misūri štatā, Kanzassitijas piepilsēta, 117500 iedzīvotāju (2014. g.).
Indio Pilsēta ASV ("Indio"), Kalifornijas štatā, 85600 iedzīvotāju (2014. g.).
Inglvuda Pilsēta ASV ("Inglewood"), Kalifornijas štatā, 111900 iedzīvotāju (2014. g.).
Ērvaina Pilsēta ASV ("Irvine"), Kalifornijas štatā, 248500 iedzīvotāju (2014. g.).
Jubasitija Pilsēta ASV ("Yuba City"), Kalifornijas štatā, 65700 iedzīvotāju (2014. g.).
Jukaveli Pilsēta ASV ("Yucca Valley"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Džankšensitija Pilsēta ASV ("Junction City"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
Kalispela Pilsēta ASV ("Kalispell"), Montānas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kelispela Pilsēta ASV ("Kalispell"), Montānas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kankakī Pilsēta ASV ("Kankakee"), Ilinoisas štatā, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanapolisa Pilsēta ASV ("Kannapolis"), Ziemeļkarolīnas štatā, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanzassitija Pilsēta ASV ("Kansas City"), Kanzasas štatā, 149600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanzassitija Pilsēta ASV ("Kansas City"), Misūri štatā, osta pie Kanzasas ietekas Misūri, 470800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kingsitija Pilsēta ASV ("King City"), Kalifornijas štatā, 13580 iedzīvotāju (2014. g.).
Lamīsa Pilsēta ASV ("La Mesa"), Kalifornijas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lapalma Pilsēta ASV ("La Palma"), Kalifornijas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Lavērna Pilsēta ASV ("La Verne"), Kalifornijas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
Lafīeta Pilsēta ASV ("Lafayette"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Leikčārlza Pilsēta ASV ("Lake Charles"), Luiziānas štatā, jūras osta pie Kalkašas upes, 74900 iedzīvotāju (2014. g.).
Leiksaida Pilsēta ASV ("Lakeside"), Kalifornijas štatā, 2060000 iedzīvotāju (2010. g.).
Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Kalifornijas štatā, 81600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lamonta Pilsēta ASV ("Lamont"), Kalifornijas štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Kalifornijas štatā, 161000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lansinga Pilsēta ASV ("Lansing"), Kanzasas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
Lorensa Pilsēta ASV ("Lawrence"), Kanzasas štatā, 92700 iedzīvotāju (2014. g.).
Levenvērta Pilsēta ASV ("Leavenworth"), Kanzasas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
Lemūra Pilsēta ASV ("Lemoore"), Kalifornijas štatā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.).
Lenoksa Pilsēta ASV ("Lennox"), Kalifornijas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
Liberala Pilsēta ASV ("Liberal"), Kanzasas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
Linkolna Pilsēta ASV ("Lincoln"), Kalifornijas štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.).
Linda Pilsēta ASV ("Linda"), Kalifornijas štatā, 17750 iedzīvotāju (2010. g.).
Lindsi Pilsēta ASV ("Lindsay"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Laivoka Pilsēta ASV ("Live Oak"), Kalifornijas štatā, 17150 iedzīvotāju (2014. g.).
Livermora Pilsēta ASV ("Livermore"), Kalifornijas štatā, 86900 iedzīvotāju (2014. g.).
Livingstona Pilsēta ASV ("Livingston"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
Lodi Pilsēta ASV ("Lodi"), Kalifornijas štatā, 63900 iedzīvotāju (2014. g.).
Lompoka Pilsēta ASV ("Lompoc"), Kalifornijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Kalifornijas štatā, 473500 iedzīvotāju (2014. g.).
Losandželosa Pilsēta ASV ("Los Angeles"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 3928000 iedzīvotāju (2014. g).
Losbanosa Pilsēta ASV ("Los Banos"), Kalifornijas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.).
Madera Pilsēta ASV ("Madera"), Kalifornijas štatā, 63600 iedzīvotāju (2014. g.).
Magalija Pilsēta ASV ("Magalia"), Kalifornijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
Manhatana Pilsēta ASV ("Manhattan"), Kanzasas štatā, 56100 iedzīvotāju (2014. g.).
Mantīka Pilsēta ASV ("Manteca"), Kalifornijas štatā, 73500 iedzīvotāju (2014. g.).
Marina pilsēta ASV ("Marina"), Kalifornijas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Kalifornijas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Martinesa Pilsēta ASV ("Martinez"), Kalifornijas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
Makfārlenda Pilsēta ASV ("McFarland"), Kalifornijas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Makinlivila Pilsēta ASV ("McKinleyville"), Kalifornijas štatā, 15200 iedzīvotāju (2010. g.).
Makfērsona Pilsēta ASV ("McPherson"), Kanzasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Mendota Pilsēta ASV ("Mendota"), Kalifornijas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
Merseda Pilsēta ASV ("Merced"), Kalifornijas štatā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.).
Mišenvjeho Pilsēta ASV ("Mission Viejo"), Kalifornijas štatā, 97200 iedzīvotāju (2014. g.).
Modesto Pilsēta ASV ("Modesto"), Kalifornijas štatā, 209200 iedzīvotāju (2014. g.).
Monrovija Pilsēta ASV ("Monrovia"), Kalifornijas štatā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
Montereja Pilsēta ASV ("Monterey"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
Morenoveli Pilsēta ASV ("Moreno Valley"), Kalifornijas štatā, 203000 iedzīvotāju (2014. g.).
Morganhila Pilsēta ASV ("Morgan Hill"), Kalifornijas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
Morobeja Pilsēta ASV ("Morro Bay"), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
Mautinvjū Pilsēta ASV ("Mountain View"), Kalifornijas štatā, 79300 iedzīvotāju (2014. g.).
Murīeta Pilsēta ASV ("Murrieta"), Kalifornijas štatā, 108300 iedzīvotāju (2014. g.).
Napa Pilsēta ASV ("Napa"), Kalifornijas štatā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņuarka Pilsēta ASV ("Newark"), Kalifornijas štatā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ņūtona Pilsēta ASV ("Newton"), Kanzasas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
Nipomo Pilsēta ASV ("Nipomo"), Kalifornijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
Norvolka Pilsēta ASV ("Norwalk"), Kalifornijas štatā, 107000 iedzīvotāju (2014. g.).
Okpārka Pilsēta ASV ("Oak Park"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.).
Okdeila Pilsēta ASV ("Oakdale"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Oklenda Pilsēta ASV ("Oakland"), Kalifornijas štatā, 413700 iedzīvotāju (2014. g.).
Okli Pilsēta ASV ("Oakley"), Kalifornijas štatā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ošensaida Pilsēta ASV ("Oceanside"), Kalifornijas štatā, 174500 iedzīvotāju (2014. g.).
Oleite Pilsēta ASV ("Olathe"), Kanzasas štatā, 133000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ontārio Pilsēta ASV ("Ontario"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
Orindža Pilsēta ASV ("Orange"), Kalifornijas štatā, 139800 iedzīvotāju (2014. g.).
Orkata Pilsēta ASV ("Orcutt"), Kalifornijas štatā, 28900 iedzīvotāju (2010. g.).
Orovila Pilsēta ASV ("Oroville"), Kalifornijas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Otava Pilsēta ASV ("Ottawa"), Kanzasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
Overlendpārka Pilsēta ASV ("Overland Park"), Kanzasas štatā, 184500 iedzīvotāju (2014. g.).
Oksnarda Pilsēta ASV ("Oxnard"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 205400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pālmspringsa Pilsēta ASV ("Palm Springs"), Kalifornijas štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pālmdeila Pilsēta ASV ("Palmdale"), Kalifornijas štatā, 158000 iedzīvotāju (2014. g.).
Peradaisa Pilsēta ASV ("Paradise"), Kalifornijas štatā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pārsonsa Pilsēta ASV ("Parsons"), Kanzasas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pasadīna Pilsēta ASV ("Pasadena"), Kalifornijas štatā, Losandželosas ziemeļaustrumu piepilsēta, 140800 iedzīvotāju (2014. g.).
Petersona Pilsēta ASV ("Patterson"), Kalifornijas štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Petaluma Pilsēta ASV ("Petaluma"), Kalifornijas štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pīdmonta Pilsēta ASV ("Piedmont"), Kalifornijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pitsbērga Pilsēta ASV ("Pittsburg"), Kalifornijas štatā, 68000 iedzīvotāju (2014. g.).
Pitsbērga Pilsēta ASV ("Pittsburg"), Kanzasas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Pomona Pilsēta ASV ("Pomona"), Kalifornijas štatā, 153300 iedzīvotāju (2014. g.).
Redblafa Pilsēta ASV ("Red Bluff"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Redinga Pilsēta ASV ("Redding"), Kalifornijas štatā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rīdli Pilsēta ASV ("Reedley"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Kalifornijas štatā, 108500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ridžkresta Pilsēta ASV ("Ridgecrest"), Kalifornijas štatā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
Ripona Pilsēta ASV ("Ripon"), Kalifornijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
Riversaida Pilsēta ASV ("Riverside"), Kalifornijas štatā, 319500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ronertpārka Pilsēta ASV ("Rohnert Park"), Kalifornijas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
Rozamonda Pilsēta ASV ("Rosamond"), Kalifornijas štatā, 18150 iedzīvotāju (2010. g.).
Rozdeila Pilsēta ASV ("Rosedale"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sakramento Pilsēta ASV ("Sacramento"), Kalifornijas ielejas ziemeļu daļā, Kalifornijas štata administratīvais centrs, osta pie Sakramento upes, 485200 iedzīvotāju (2014. g.).
Salaida Pilsēta ASV ("Salida"), Kalifornijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2010. g.).
Salaina Pilsēta ASV ("Salina"), Kanzasas štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
Salinasa Pilsēta ASV ("Salinas"), Kalifornijas štatā, 156600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanbernardīno Pilsēta ASV ("San Bernandino"), Kalifornijas štatā, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sandjego Pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanfrancisko Pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sanhosē Pilsēta ASV ("San Jose"), Kalifornijas štatā, 1015000 iedzīvotāju (2007. g.).
Sanlūisobispo Pilsēta ASV ("San Luis Obispo"), Kalifornijas štatā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmarkosa Pilsēta ASV ("San Marcos"), Kalifornijas štatā, 92900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmateo Pilsēta ASV ("San Mateo"), Kalifornijas štatā, 102900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sengera Pilsēta ASV ("Sanger"), Kalifornijas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaana Pilsēta ASV ("Santa Ana"), Kalifornijas štatā, 334900 iedzīvotāju (2014. g.).
Santabarbara Pilsēta ASV ("Santa Barbara"), Kalifornijas štatā, 91200 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaklēra Pilsēta ASV ("Santa Clara"), Kalifornijas štatā, 122200 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaklarita Pilsēta ASV ("Santa Clarita"), Kalifornijas štatā, 181500 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakrūza Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
Santakrusa Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 63400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamarija Pilsēta ASV ("Santa Maria"), Kalifornijas štatā, 103400 iedzīvotāju (2014. g.).
Santamonika Pilsēta ASV ("Santa Monica"), Kalifornijas štatā, 93000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santaroza Pilsēta ASV ("Santa Rosa"), Kalifornijas štatā, 174000 iedzīvotāju (2014. g.).
Saratoga Pilsēta ASV ("Saratoga"), Kalifornijas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sīsaida Pilsēta ASV ("Seaside"), Kalifornijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
Selma Pilsēta ASV ("Selma"), Kalifornijas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
Šāftera Pilsēta ASV ("Shafter"), Kalifornijas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
Šonī Pilsēta ASV ("Shawnee"), Kanzasas štatā, 64600 iedzīvotāju (2014. g.).
Soledada Pilsēta ASV ("Soledad"), Kalifornijas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
Soutleiktaho Pilsēta ASV ("South Lake Tahoe"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
Stenforda Pilsēta ASV ("Stanford"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.).
Stantona Pilsēta ASV ("Stanton"), Kalifornijas štatā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
Stoktona Pilsēta ASV ("Stockton"), Kalifornijas štatā, 302400 iedzīvotāju (2014. g.).
Saniveila Pilsēta ASV ("Sunnyvale"), Kalifornijas štatā, 150000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sūzanvila Pilsēta ASV ("Susanville"), Kalifornijas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Tihačapī Pilsēta ASV ("Tehachapi"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
Temekjula Pilsēta ASV ("Temecula"), Kalifornijas štatā, 109400 iedzīvotāju (2014. g.).
Tauzandoksa Pilsēta ASV ("Thoausand Oaks"), Kalifornijas štatā, 129300 iedzīvotāju (2014. g.).
Topīka Pilsēta ASV ("Topeka"), Kanzasas upes krastos, Kanzasas štata administratīvais centrs, 127200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1865. g.).
Toransa Pilsēta ASV ("Torrance"), Kalifornijas štatā, Losandželosas piepilsēta, 148500 iedzīvotāju (2014. g.).
Treisi Pilsēta ASV ("Tracy"), Kalifornijas štatā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.).
Trakī Pilsēta ASV ("Truckee"), Kalifornijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tulērī Pilsēta ASV ("Tulare"), Kalifornijas štatā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
Tērloka Pilsēta ASV ("Turlock"), Kalifornijas štatā, 71200 iedzīvotāju (2014. g.).
Tventīnainpālmsa Pilsēta ASV ("Twentynine Palms"), Kalifornijas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
Jūkaia Pilsēta ASV ("Ukiah"), Kalifornijas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jūnionsitija Pilsēta ASV ("Union City"), Kalifornijas štatā, 73600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vekavila Pilsēta ASV ("Vacaville"), Kalifornijas štatā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
Valeiho Pilsēta ASV ("Vallejo"), Kalifornijas štatā, 120200 iedzīvotāju (2014. g.).
Viktorvila Pilsēta ASV ("Victorville"), Kalifornijas štatā, 121900 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaiselja Pilsēta ASV ("Visalia"), Kalifornijas štatā, 129800 iedzīvotāju (2014. g.).
Vista Pilsēta ASV ("Vista"), Kalifornijas štatā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.).
Volnatkrīka Pilsēta ASV ("Walnut Creek"), Kalifornijas štatā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
Vasko Pilsēta ASV ("Wasco"), Kalifornijas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
Votsonvila Pilsēta ASV ("Watsonville"), Kalifornijas štatā, 53100 iedzīvotāju (2014. g.).
Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Vestminstera Pilsēta ASV ("Westminster"), Kalifornijas štatā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
Vitjera Pilsēta ASV ("Whittier"), Kalifornijas štatā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vičita Pilsēta ASV ("Wichita"), Kanzasas štatā, 388400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinzora Pilsēta ASV ("Windsor"), Kalifornijas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
Vinfīlda Pilsēta ASV ("Winfield"), Kanzasas štatā, 12250 iedzīvotāju (2014. g.).
Vudlenda Pilsēta ASV ("Woodland"), Kalifornijas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kalgurli Pilsēta Austrālijas rietumos ("Kalgoorlie"), Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, 32800 iedzīvotāju (2015. g.).
Althofene Pilsēta Austrijā ("Althofen"), Karintijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktlēonharde Pilsēta Austrijā ("Bad Sankt Leonhard im Lavanthal"), Karintijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bleiburga Pilsēta Austrijā ("Bleiburg"), Karintijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Feldkirhene Pilsēta Austrijā ("Feldkirchen in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ferlaha Pilsēta Austrijā ("Ferlach"), Karintijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Frīzaha Pilsēta Austrijā ("Friesach"), Karintijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gminde Pilsēta Austrijā ("Gmuend in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Hermagora Pilsēta Austrijā ("Hermagor"), Karintijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kapfenberga Pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Klāgenfurte Pilsēta Austrijā ("Klagenfurt"), Karintijas federālās zemes administratīvais cetrs, 95500 iedzīvotāju (2013. g.); Celovaca.
Rādenteina Pilsēta Austrijā ("Radenthein"), Karintijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktandrē Pilsēta Austrijā ("Sankt Andrae"), Karintijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanktfeite Pilsēta Austrijā ("Sankt Veit an der Glan"), Karintijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Špitāle Pilsēta Austrijā ("Spittal an der Drau"), Karintijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Strasburga Pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Fillaha Pilsēta Austrijā ("Villach"), Karintijas federālās zemes dienvidos, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
Felkermarkte Pilsēta Austrijā ("Voelkermarkt"), Karintijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Volfsberga Pilsēta Austrijā ("Wolfsberg"), Karintijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Berde Pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
Ismajilli Pilsēta Azerbaidžānā ("Ismayilli"), Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes piekājē, rajona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2010. g.).
Gaha Pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.).
Zagatala Pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.).
Fizuli Pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem.
Sumgajita Pilsēta Azerbaidžānā, Kaspijas jūras piekrastē, Apšeronas pussalas ziemeļos, 271400 iedzīvotāju (2008. g.).
Balakena Pilsēta Azerbaidžānā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, Belokančajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9100 iedzīvotāju (2008. g.).
Gendže Pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada.
Astara Pilsēta Azerbaidžānas dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Irānu (robežas otrā pusē Irānā pilsēta Āstāra), rajona administratīvais centrs, 16130 iedzīvotāju (2008. g.).
Tertera Pilsēta Azerbaidžānas rietumos, netālu no robežas ar Kalnu Karabahu, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2008. g.).
Šeki Pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta.
Čitagonga Pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Drvara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Glamoča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kakaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalesija Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalinovika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.).
Kupresa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Livno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
Tomislavgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Iļeusa Pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.).
Ardina Pilsēta Bulgārijā ("Ardino"), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.).
Carkalojana Pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.).
Karlova Pilsēta Bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
Karnobata Pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaspičana Pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kavarna Pilsēta Bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
Kazanlaka Pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.).
Krumovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.).
Momčilgrada Pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
Džebela Pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
Kardžali Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
Phunholi Pilsēta Butānas Karalistē, 20500 iedzīvotāju (2005. g.).
Gelephu Pilsēta Butānas Karalistē, 9200 iedzīvotāju (2005. g.).
Karno Pilsēta Centrālāfrikas Republikā ("Carnot"), Mambere-Kadei prefektūrā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
Heba Pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.).
Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
Abertami Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.).
Aša Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.).
Hodova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.).
Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
Ostrova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.).
Hroznetīna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
Olovi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
Skalna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.).
Bohova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.).
Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.).
Plesna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.).
Hranice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.).
Sokolova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.).
Lubi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
Žlutice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.).
Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.).
Bržezova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.).
Loketa Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
Tepla Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.).
Jāhimova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.).
Rotava Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.).
Toužima Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.).
Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.).
Habartova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.).
Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
Hiše Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.).
Pršebuza Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.).
Krasno Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.).
Nejdeka Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.).
Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.).
Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
Kraslice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.).
Keiptauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Čhunčhona Pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.).
Laromana Pilsēta Dominikānas Republikā ("La Romana"), Karību jūras piekrastē, 191300 iedzīvotāju (2002. g.).
Sanfrancisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 122200 iedzīvotāju (2002. g.).
Sankristobala Pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 137400 iedzīvotāju (2002. g.).
Sanpedro de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 193700 iedzīvotāju (2002. g.).
Abū Kebīra pilsēta Ēģiptē (_Abū Kabīr_, ابو كبير), Šerkījas muhāfazā.
Abū Zaabela pilsēta Ēģiptē (_Abū Zaʻbal_, _Abu Zabal_, أبو زعبل), Kaljūbījas muhāfazā.
Gīza Pilsēta Ēģiptē ("Al Jīzah"), Nīlas kreisajā krastā, Kairas dienvidrietumu piepilsēta, 3440800 iedzīvotāju (2005. g.).
Asjūta Pilsēta Ēģiptē ("Asyūt"), Nīlas krastā, \~400 km augšpus Kairas, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 397700 iedzīvotāju (2005. g.).
Helvana Pilsēta Ēģiptē ("Helwan"), Kairas piepilsēta (25 km uz dienvidiem), 643300 iedzīvotāju (2006. g.).
Šubrā el Heima pilsēta Ēģiptē, Kairas piepilsēta, 1014900 iedzīvotāju (2005. g.).
Benha Pilsēta Ēģiptē, osta Nīlas deltā, Kalūbījas muhāfazas administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2005. g.).
Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.).
Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.).
Orijaka Pilsēta Francijā ("Aurillac"), Overņas reģiona Kantālas departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.).
Kāna Pilsēta Francijā ("Caen"), Lejasnormandijas reģiona un Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.).
Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
Lizjē Pilsēta Francijā ("Lisieux"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.).
Kalamata Pilsēta Grieķijā ("Kalamata"), Peloponesas perifērijā, Mesines līča krastā, 70100 iedzīvotāju (2011. g.).
Gurdžaani Pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sagaredžo Pilsēta Gruzijā ("Sagarejo"), Kahetijas mhares rietumos, 11700 iedzīvotāju (2012. g.).
Surami Pilsēta Gruzijā ("Surami"), Iekšējās Kartlijas mhares rietumos, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
Telavi Pilsēta Gruzijā, Gombori grēdas nogāzē, Kahetijas mhares administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
Hašuri Pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mharē, 29000 iedzīvotāju (2007. g.).
Gori Pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mhares administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2007. g.).
Ahmeta Pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, \~15000 iedzīvotāju.
Lagodehi Pilsēta Gruzijā, Kahetijas ziemeļaustrumos, 7500 iedzīvotāju (2002. g.).
Sighnaghi Pilsēta Gruzijas austrumos, Kahetijā, 2100 iedzīvotāju (2002. g.).
Ckaltubo Pilsēta Gruzijas rietumu daļā, Imeretijā, Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.).
Bastēra Pilsēta Gvadelupas salā, Karību jūras piekrastē, Gvadelupas reģiona administratīvais centrs, 14100 iedzīvotāju (2004. g.).
Puertobarrjosa Pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.).
Maturī Pilsēta Gviānā ("Matoury"), Francijas aizjūras reģionā, Kajennas piepilsēta, 28100 iedzīvotāju (2010. g.).
Laseiba Pilsēta Hondurasā ("La Ceiba"), Atlantidas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 156400 iedzīvotāju (2006. g.).
Puertokortesa Pilsēta Hondurasā ("Puerto Cortes"), Kortesas departamentā, osta Karību jūras Hondurasas līča krastā, 63800 iedzīvotāju (2007. g.).
Bakara Pilsēta Horvātijā ("Bakar"), Piejūras-Kalnu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.).
Cresa Pilsēta Horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
Crikvenica Pilsēta Horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.).
Čabara Pilsēta Horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
Čakoveca Pilsēta Horvātijā ("Čakovec"), Piejūras-Kalnu županijā, 27100 iedzīvotāju (2011. g.).
Delnice Pilsēta Horvātijā ("Delnice"), Piejūras-Kalnu županijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
Duga Resa pilsēta Horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
Karlovaca Pilsēta Horvātijā ("Karlovac"), Karlovacas županijas administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kastava Pilsēta Horvātijā ("Kastav"), Piejūras-Kalnu županijā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
Kaštela Pilsēta Horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.).
Kraljevica Pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
Krka Pilsēta Horvātijā ("Krk"), Piejūras-Kalnu županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Ogulina Pilsēta Horvātijā ("Ogulin"), Karlovacas županijā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.).
Opatija Pilsēta Horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
Ozaļa Pilsēta Horvātijā ("Ozalj"), Karlovacas županijā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
Raba Pilsēta Horvātijā ("Rab"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
Rijeka Pilsēta Horvātijā ("Rijeka"), Piejūras-Kalnu županijas administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2011. g.).
Sluņa Pilsēta Horvātijā ("Slunj"), Karlovacas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā ("Karksi-Nuia"), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Afzalpura pilsēta Indijā (_Afzalpur_, ಅಫ್ಜಲ್‌ಪುರ), Karnātakas štata ziemeļu daļā.
Karīmnagara pilsēta Indijā (_Karīmnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 297400 iedzīvotāju (2011. g.).
Bhātpāra pilsēta Indijā ("Bhatpara"), Hugli upes kreisajā krastā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas piepilsēta.
Gulbarga Pilsēta Indijā ("Gulbarga"), Karnātakas štata ziemeļu daļā, 543000 iedzīvotāju (2011. g.).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ka.