Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ka.

Atrasts vārdos (500):

Atrasts vārdu savienojumos (69):

Atrasts skaidrojumos (9999):

ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
res cogitans "domājoša lieta" (Dekarta atbilde uz jautājumu "Kas es esmu?").
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
Babļevas ezers Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā
Ači Ači Katena - pilsēta Itālijā
kamenieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Kamenes" iedzīvotāji
kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
mintaka administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Omānas Sultanātā un Saūda Arābijas Karalistē
Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji
kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji
eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji
gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji
gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji
pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski
ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski
Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants
Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski
Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski
kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi
čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā)
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
Algeti Aiza Mazajā Kaukāzā
Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji
padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji
plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji
pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji
vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā
Ajaguza Ajageza - upe Kazahstānā
Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā
Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants
Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs
Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu
Almaata Almati - pilsēta Kazahstānā
karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants
kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji
kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums
kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji
Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski
Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski
Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants
Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
Asticu ezers Antropovas ezers Kaunatas pagastā
Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains")
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā
Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
Hūrona apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klaucāni apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Valdauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam
Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde"
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Bisteri apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Celmraugciems apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Mazlapsas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Poķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Gropiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Maisēļi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Māli apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Muilēni apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Zilaiskalns apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā
Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā
Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā
Kaļķis apdzīvota vieta (mazciems) Kalnciema pagastā
Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
Vecciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā
Griepciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Kurzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Līgciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Mazrūmene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Mustene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Līgas dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Rēzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Šķērsciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Tapilciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Valtermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Katvaru pagastā
Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Cildi apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Kannenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Tebras apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Vāģkalns apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Vecpils apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Ziemciems apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Kalnansi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Leiši apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Pusgaldiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Līcīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Upēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Viekaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Apšuriņķis apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Liepnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Maisi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Mārtiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Stepes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Trekaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Tuteni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Veckalsnava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Rogs apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā
Aizdzire apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Dreģeļi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Manuha apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Ermiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Gotlupi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Jerlani apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Ķelles apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Okani apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Puļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Pūzupi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Uranaži apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
Kalnapededze apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze
Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Andrijova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Audzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Baltaiskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Bībelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Vaive apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novadā 7 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Kaķukrogs
Eži apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Lācīši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Rauši apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Aizpores apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā
Blendiena apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā
Ruduļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Ķilkas apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā
Vīģebi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā
Zvaguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaives pagastā
Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
Kupčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
Niedras apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
Romaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
Samsonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
Sīkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalna pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalncempju pagastā
Vonogi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā
Zatišje apdzīvota vieta (skrajciems) Kalniešu pagastā
Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Graizgališki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Grancova apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Grustiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Ignatāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Ivbuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Kapčinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Krivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Krutaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Kuklišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Kungadruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Laurišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Logocki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Mazsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Mendriķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Morkonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Ruksišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Ruži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Silagols apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Sleiži apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Somukokts apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Stūrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Ūda apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalupes pagastā
Mazplāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā
Mazzante apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas novada Zantes pagastā
Žagariņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kandavas pagastā
Kondroti apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā
Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kantinieku pagastā
Stirbļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaplavas pagastā
Geraņimova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Hmilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Ižori apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Karelova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Koškina apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Kručiņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Kumalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Leitaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Makuši apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Murančiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Muša apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Ratnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Reiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Reļenki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Ribački apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Roviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Siliški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Sopuški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Stanoviški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Vortņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Zahariški apdzīvota vieta (skrajciems) Kastuļinas pagastā
Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā
Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā
Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā
Otrie Kromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Kaunatas pagastā (agrāk — Kromoni)
Mazbojas apdzīvota vieta (skrajciems) Kazdangas pagastā
Atgoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Baldeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Baltica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Baltiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Bindari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Buciniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Čaupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Caurumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Daudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dilbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Evarti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Grabežiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Juhniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Juragova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Karoliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kurpnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Leiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Lielindrica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Livčāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Loņki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Ļukati apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Lukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Nipaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Pakuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Paulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Peļniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Podži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Prikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Raudaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Ringi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Silovi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Spalvi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Spalviški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Stainiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Stalti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Streiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Taulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Trestiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Vaičuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Zarembovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Bangas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Dvorišči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Gaiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Gandeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Gaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Māliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Matulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Rožupole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Rusteiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Saulkrasti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Smetani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Teņki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Upmalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Varnaviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Vecborne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Veckaplava apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Zimaši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Aleksandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Bergofa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Blaževiči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Deņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Kauškaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Ladiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Ļesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Kalna Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Lejas Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Ņikitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Novosjolki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Ogurecka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Protiriha apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Pustoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā
Kāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Aronieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Ramuļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Bancuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Ciskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Dundas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Kantinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Klementinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Krusti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Leimaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Mihalki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Mīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Pauri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Piertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Romanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Sūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zīmeļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zirkova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zjabki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Ababļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Akmenīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Antropova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Baranova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Batņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Bidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Bridiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Bukateņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Čerņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Gajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Golišovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Graši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Idzepole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Izoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Kalinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Karpiņje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Katkovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Labovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Lamaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Leiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Lesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Malinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Marguči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Meški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Mihailovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Mozgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Mukoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Asticu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Namjoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Novinka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Pārtova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Piliki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Pintāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Rozalina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Silvestrina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Skadeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Šļakoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Spirgini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Sprestišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Sprūževnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Vecsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Vilkakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Virvi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Zabeļje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Astici apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta"
Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Vārzgūne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
Mičurinietis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
Varavīksne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
Gauja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
Gaujmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
Grīšļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
Miegupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
Segļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kauguru pagastā
Mežgaļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kazdangas pagastā
Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā
Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Ādžūni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā
Bojas apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Vidsala apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs
Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Kaiguciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Muitas apdzīvota vieta (vidējciems) Kalkūnes pagastā
Ķeiši apdzīvota vieta (vidējciems) Kalupes pagastā
Rūmene apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā
Valdeķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā
Bebrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Kandavas pagastā, senāk - Kandavas stacija
Rokaiži apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā
Štakeldanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā
Valāta apdzīvota vieta (vidējciems) Kazdangas pagastā
Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova
Andžāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā 12 km no Krāslavas
Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Tiegaži apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Jāņukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki
Kareļi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs
Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zemīte apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 14 km no Kandavas, pagasta centrs
Cēre apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā, 9 km no Kandavas, pagasta centrs
Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Kalnaziedi apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi
Sauši apdzīvota vieta (viensēta) Kalētu pagastā
Robeždaugavas apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Vilnīši apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Aišēni apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Katvaru pagastā
Baujas apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Kandavas pagastā
Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas austrumos, Kasahas upes krastos
Abilīna apdzīvota vieta ASV (_Abilene_), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Alakaketa apdzīvota vieta ASV (_Allakaket_), Aļaskas pussalas vidienē uz polārā loka, pie Alatnas ietekas Kajukukā
Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Kanzasas štatā
Almanora apdzīvota vieta ASV (_Almanor_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā
Alturasa apdzīvota vieta ASV (_Alturas_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos
Čestera apdzīvota vieta ASV (_Chester_), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā
Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā
Ārnolda apdzīvota vieta ASV ("Arnold"), Kalifornijas štatā
Ešlenda apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bērlingtona apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Koldvotera apdzīvota vieta ASV ("Coldwater"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kolumbusa apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Korninga apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Elkhārta apdzīvota vieta ASV ("Elkhart"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fridonija apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gonzālisa apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnsbērga apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnvila apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hauarda apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Indipendensa apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Indipendensa apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kahului apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kailua apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kāneohe apdzīvota vieta ASV ("Kaneohe"), Havaju štatā, Honolulu salā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapaa apdzīvota vieta ASV ("Kapaa"), Havaju štatā, Kauai salā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lakrosa apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Luistona apdzīvota vieta ASV ("Lewiston"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Menkeito apdzīvota vieta ASV ("Mankato"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mērisvila apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mineapolisa apdzīvota vieta ASV ("Minneapolis"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Nortona apdzīvota vieta ASV ("Norton"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Osvīgo apdzīvota vieta ASV ("Oswego"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Platsbērga apdzīvota vieta ASV ("Plattsburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sirakjūsa apdzīvota vieta ASV ("Syracuse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Stērlinga apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vašingtona apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beivuda-Losososa apdzīvota vieta ASV, Kalifornijas štatā, Klusā okeāna piekkrastē
Beloita apdzīvota vieta ASV, Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belvila apdzīvota vieta ASV, Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā
Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
Batērstinleta apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Kanādā, Nuavutas teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos
Lupapula apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, Sulu jūras Kagajansulu salā
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Tasīlaka apdzīvota vieta Grenlandes austrumos, Karaļa Kristiāna IX Zemes dienvidos
Ahalsopeli apdzīvota vieta Gruzijā, Kahetijas mharē
Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā
Temčhoka apdzīvota vieta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidaustrumos, pie Ķīnas robežas
Bali apdzīvota vieta Indijā, Rietumbengālē, Kalkātas satāvdaļa, senāk tās piepilsēta
Kadžuvaru apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Kaneanas salas austrumu daļā
Pabeana apdzīvota vieta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Kaneanas salas ziemeļu piekrastē
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Dienvidkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Lautas šauruma krastā
Kēra apdzīvota vieta Īrijā, Sautiperēri grāfistē; Kahera
Bancāni apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā
Ajosa apdzīvota vieta Kamerūnā, Centra reģiona dienvidaustrumos
Akulivika apdzīvota vieta Kanādā (_Akulivik_), Kvebekā, Ungavas pusasalas rietumos
Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē
Almonte apdzīvota vieta Kanādā (_Almonte_), Ontārio provinces austrumu daļā
Altona apdzīvota vieta Kanādā (_Altona_), Manitobas provinces dienvidos
Ankī apdzīvota vieta Kanādā (_Amqui_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Angljēra apdzīvota vieta Kanādā (_Angliers_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Angusa-Bordena apdzīvota vieta Kanādā (_Angus-Borden_), Ontārio provinces dienvidu daļā
Antigoniša apdzīvota vieta Kanādā (_Antigonish_), Jaunskotijas provincē
Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Britu Kolumbijas provincē
Ārmstronga apdzīvota vieta Kanādā (_Armstrong_), Ontārio provincē
Arviata apdzīvota vieta Kanādā (_Arviat_), Nunavutas Teritorijas dienvidu daļā, Hudzona līča rietumu krastā
Asbestosa apdzīvota vieta Kanādā (_Asbestos_), Kvebekas provinces dienvidrietumu daļā
Asiniboija apdzīvota vieta Kanādā (_Assiniboia_), Saskačevanas provinces dienvidu daļā
Atabaska apdzīvota vieta Kanādā (_Athabasca_), Albertas provincē
Atavapiskata apdzīvota vieta Kanādā (_Attawapiskat_), Ontārio provincē, Džeimsa līča rietumu piekrastē
Aupaluka apdzīvota vieta Kanādā (_Aupaluk_), Kvebekas provincē, Ungavas pussalas austrumos, pie Ungavas līča
Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā
Aironbridža apdzīvota vieta Kanādā (_Iron Bridge_), Ontārio provincē
Morisa apdzīvota vieta Kanādā (_Morris_), Manitobas provinces dienvidos
Benfa apdzīvota vieta Kanādā, Albertas provinces dienvidu daļā
Balfūra apdzīvota vieta Kanādā, Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā, Kūtenejas upes un Kūtenejas ezera krastā
Barota apdzīvota vieta Kanādā, Kvebekas provincē
Beleija apdzīvota vieta Kanādā, Kvebekas provincē
Kilarni apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Kristalsitija apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Manitu apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Mordena apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Pailotmaunda apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Plamkūli apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Rozorivera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Vinklera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
Delorēna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
Melita apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
Boiseveina apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumU daļā
Bengū apdzīvota vieta Kanādā, Saskačevanas provinces dienvidu daļā
Ārktikbeja apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Arctic Bay_), Bafina salas Bordena pussalas rietumos
Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Aksukenta apdzīvota vieta Kazahstānā (_Akswkent_), Dienvidkazahstānas apgabalā
Alakela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alaköl_), Pavlodaras apgabala ziemeļos
Aleksejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alekseevka_), Akmolas apgabala ziemeļu daļā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Austrumkazahstānas apgabala rietumos
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, rietumos no Urālas (Žajikas)
Altinsarijna apdzīvota vieta Kazahstānā (_Altınsarїn_), Kostanajas apgabalā
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabala dienvidu daļā
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Kostanajas apgabalā, Kostanajas piepilsēta
Amangeldi apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amangeldi_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
Amantau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amantaw_), Karaghandi apgabalā
Andrejevka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Andreevka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Ankati apdzīvota vieta Kazahstānā (_Añqatı_), Rietumkazahstānas apgabalā
Antonovka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Antonovka_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Apaza apdzīvota vieta Kazahstānā (_Appaz_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akbulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Austrumkazahstānas apgabalā
Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Kizilordas apgabalā
Akžarika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjarıq_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akžola apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjol_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Aktebes apgabalā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Atirau apgabalā
Akkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Pavlodaras apgabalā
Akela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqköl_), Žambilas apgabalā
Akoba apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoba_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
Akkistau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqıstaw_), Aitaru apgabalā, Piekaspijas zemienē
Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Aktebes apgabala ziemeļu daļā
Akkudika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqudıq_), Ziemeļkazahstānas apgabala austrumu daļā
Akku apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqw_), Pavlodaras apgabalā
Akšatau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqşataw_), Karagandhi apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Almati apgabalā
Akšija apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșï_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Akšighanaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqșığanaq_), Kostanajas apgabala dienvidrietumos
Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā
Aksu apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsw_), Akmolas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aksvata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqswat_), Austrumkazahstānas apgabalā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Aktebes apgabala ziemeļaustrumu daļā
Aktasti apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtasti_), Karaghandi apgabala austrumos
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra
Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtaw_), Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos
Aktubeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtwbek_), Karaghandi apgabalā
Aralkela apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aralköl_), Kostanajas apgabala rietumos
Arikbalika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arıqbalıq_), Ziemeļkazahstānas apgabalā
Arkata apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arqat_), Austrumkazahstānas apgabalā
Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Akmolas apgabala dienvidaustrumos
Aršali apdzīvota vieta Kazahstānā (_Arṣali_), Austrumkazahstānas apgabalā
Asa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asa_), Žambilas apgabala dienvidrietumu daļā
Asana apdzīvota vieta Kazahstānā (_Asan_), Atirau apgabala rietumu daļā
Astrahanka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Astraxanka_), Akmolas apgabalā
Asubulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aswbulaq_), Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Badamša apdzīvota vieta Kazahstānā (_Badamșa_), Aktebes apgabala ziemeļos
Bektau apdzīvota vieta Kazahstānā, Akmolas apgabalā
Ojila apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabala rietumu daļā
Balatopara apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabalā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā
Balkudika apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabala rietumos
Beloje apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā
Belousovka apdzīvota vieta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
Bakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļaustrumu daļā
Baršina apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Batpakti apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabala ziemeļu daļā
Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā
Bekaristanbija apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala rietumu daļā
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos
Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā
Baumanska apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
Baskela apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā
Ertisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska
Baskamisa apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras novadā
Belogorka apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala austrumu daļā
Čapajeva apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā
Baltakela apdzīvota vieta Kazahstānā. Dienvidkazahstānas apgabala rietumu daļā
Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā
Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos
Anavgaja apdzīvota vieta Krievijā (_Anavgaj_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidienē
Anzoreja apdzīvota vieta Krievijā (_Anzorej_), Kabardas-Balkārijas Republikas austrumos
Apača apdzīvota vieta Krievijā (_Apača_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussaalas dienvidu daļā
Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē
Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā
Aršaņzelmeņa apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan’ Zelmen’_), Kalmikijas Republikas ziemeļrietumu daļā
Arteziana apdzīvota vieta Krievijā (_Artezian_), Kalmikijas Republikas dienvidaustrumos
Aščibutaka apdzīvota vieta Krievijā (_Aščibutak_), Orenburgas apgabala austrumu daļā, pie Kamsakas ietekas Orā
Atlasova apdzīvota vieta Krievijā (_Atlasovo_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidusdaļā
Babiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Babynino_), Kalugas apgabalā
Babuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Babuškino_), Kaļiņingradas apgabala austrumos
Baga-Čonosa apdzīvota vieta Krievijā (_Baga-Čonos_), Kalmikijas Republikas rietumos
Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā
Kačanova apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni
Argudana apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas austrumu daļā
Bezengi apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā
Altuda apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
Ačineri apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
Komsomoļska apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas dienvidu daļā
Baruna apdzīvota vieta Krievijā, Kalmikijas Republikas ziemeļaustrumu daļā
Barjatina apdzīvota vieta Krievijā, Kalugas apgabala rietumu daļā
Jantarnija apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene
Ačaivajama apdzīvota vieta Krievijā, Kamčatkas novada ziemeļu daļā
Aliberdukovska apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā; Aliberdike
Adigehabļa apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikas ziemeļu daļā; Adigheheble
Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
Čermoza apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota
Beļajevka apdzīvota vieta Krievijā, Permas novadā, Kamas (Votkinskas ūdenskrātuves) labajā krastā
Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
Družba apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, pie Borodinkas ietekas Lavā; Allenburga
Malomožaiska apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, vācu - Altenkirhe
Ajanka apdzīvota vieta Krievijas Kamčatkas novada ziemeļos (_Ajanka_), Penžinas upes krastos
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos
Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
Fortviljama apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort William_), Skotijā, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu galā
Ņūtonmora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, austrumos no Kaledonijas kanāla
Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
Aristava apdzīvota vieta Lietuvā (_Aristava_), Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā
Staklišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidaustrumu daļā
Balbierišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā
Šilatova apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa dienvidu daļā
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Kauņas rajonā
Akademija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa Ķēdaiņu rajonā
Nemakšči apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumos
Kalnuji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā
Paliepji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā
Vidukle apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa rietumu daļā
Šiluva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļrietumu daļā
Gudžūni apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķa ziemeļu daļā
Babti apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Betīgala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Bukoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Čeķišķe apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Ģirkalne apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Gudiena apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Išlauža apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Josvaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Karmēlava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kaulaķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kraķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kulautuva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Kulva apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Labūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Lančūnava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pravienišķes II apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Neveroņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Paģiri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pakone apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Pelēdnaģi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Piļona apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Raudondvare apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Ringaudi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Rukla apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Rumišišķes apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šēta apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šili apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Skraudži apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šlienava apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Šveicarija apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Upninki apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Užusaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vainotišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vandžogala apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Veiveri apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Vilaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Žasļi apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Žeimji apdzīvota vieta Lietuvā, Kauņas apriņķī
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
Ausa apdzīvota vieta Namībijā (_Aus_), Karasas reģionā
Aiaisa apdzīvota vieta Namībijas dienvidos (_Ai-Ais_), Karasas reģionā
Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka
Skudnēshavna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Karmeijas salas dienvidu galā
Bellpata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces austrumu daļā, Kačhi tuksnesī
Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē
Abā ed Dūda apdzīvota vieta Saūda Arābijā ("Abā ad Dūd", arī "Aba Alwarood"), Kasīmas mintakas ziemeļu daļā, \~4600 iedzīvotāju
Hirinsalmi apdzīvota vieta Somijā (_Hyrynsalmi_), Kainū reģionā
Kāmanena apdzīvota vieta Somijā (_Kaamanen_), Lapzemes ziemeļaustrumu daļā
Kangasala apdzīvota vieta Somijā (_Kangasala_), Pirkanmā reģionā
Kāresuvanto apdzīvota vieta Somijā (_Karesuvanto_), Lapzemes rietumu daļā
Karigasniemi apdzīvota vieta Somijā (_Karigasniemi_), Lapzemes ziemeļos
Karisa apdzīvota vieta Somijā (_Karis_, _Karjaa_), Ūsimā reģionā
Karstula apdzīvota vieta Somijā (_Karstula_), Vidussomijas reģionā
Karvia apdzīvota vieta Somijā (_Karvia_), Satakuntas reģionā
Kaukonena apdzīvota vieta Somijā (_Kaukonen_), Lapzemē
Paltamo apdzīvota vieta Somijā (_Paltamo_), Kainū reģionā
Puolanka apdzīvota vieta Somijā (_Puolanka_), Kainū reģionā
Sotkamo apdzīvota vieta Somijā (_Sotkamo_), Kainū reģionā
Suomusalmi apdzīvota vieta Somijā (_Suomussalmi_), Kainū reģionā
Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos
Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā
Almadena apdzīvota vieta Spānijā (_Almadén_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provinces dienvidrietumos
Almagro apdzīvota vieta Spānijā (_Almagro_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē
Almodovara del Kampo apdzīvota vieta Spānijā (_Almodóvar del Campo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē
Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
Belorado apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provinces austrumos
Argamasilja de Alba apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Argamasilja de Kalatrava apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā
Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bami apdzīvota vieta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, Karakuma kanāla ziemeļu krastā
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
Bekdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta ziemeļrietumos, Kaspijas jūras krastā
Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā
Ankašruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ankarsrum_), Kalmaras lēnē
Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē
Kallinge apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kallinge_), Blēkinges lēnē
Blomstermola apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Emmabūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Hēgsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Hultsfrēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Kristdāla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Lindsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Molilla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Tūšosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Višeruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā
Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
Bēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas ziemeļaustrumos
Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē
Gamlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnes ziemeļrietumu daļā
Bildāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Kategata piekrastē
Kandavas stacija apdzīvotās vietas Bebrupe, Kandavas pagastā, bijušais nosaukums
Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā
Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers
Apenīšu ezers Apeineišu ezers Kalniešu pagastā
Apinīšu ezers Apeineišu ezers Kalniešu pagastā
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
grīnpīss apkārtējās vides aizsardzības organizācija, dibināta 1971. g. Kanādā
Čabs Aprimis vulkāns, augstākā virsotne Ungavas pussalā, Labradoras pussalas ziemeļos, Kanādā, augstums - 678 m
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Ažimbetas kanāls apūdeņošanas kanāls Kazahstānā (_Ajımbet kanalı_), savieno Karaezemas un Kešimas upi
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā)
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā
Rietumrumānijas kalni Apuseni, Karpatu kalnu sistēmas daļa
Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
taranči ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
Araļska Arala - pilsēta Kazahstānā (_Aral’sk_)
kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
Kasaras aiza Ardonas klinšainā aiza Lielajā Kaukāzā, Krievijā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Osetijas kara ceļa posms starp Buronas un Zamaragas ciematu, garums - \~18 km, dziļums - līdz 1800 m
Barumīni nuragi arheoloģiskais piemineklis Itālijā, Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē
Bekana arheoloģisks piemineklis Meksikā, Kampečes pavalsts dienvidaustrumos, kas kalpojis kā aizsarggrāvis
Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā
dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā
Akmoļinska Astana - tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta; pilsētas nosaukums līdz 1961 g., kad to pārdēvēja par Ceļinogradu
Nursultana Astana — Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 2019.-2022. g.
Akmola Astana — tagadējā Kazahstānas galvaspilsēta, tās nosaukums 1991.-1997. g.
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu
Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo
Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km
Skaistas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Skaistas pagasta ziemeļu daļā tika nodibināts tagadējais Skaistas pagasts, bet dienvidu daļā izveidots Kalniešu pagasts
Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu
Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem
Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
Jorkas raga pussala atrodas Austrālijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Cape York Peninsula"), starp Karpentārija līci un Koraļļu jūru, platība - 300000 kvadrātkilometru, garums - 600 km, platums - \~200 km, augstums - līdz 550 m
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m
Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m
Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien"
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi
Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē
Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
Mazā Kabīlija atrodas Kabīlijas austrumu daļā, augstums līdz 2004 m (Babora masīvs)
Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni)
Sekvoju nacionālas parks atrodas Kalifornijas štatā, ASV, izveidots 1890. g., platība - 1635 km^2^
Žagaru ūdenskrātuve atrodas Kalna pagastā, platība — \~1,5 ha
Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka)
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m
Baraņi nacionālais parks atrodas Karpentārijas līcī Austrālijas ziemeļu teritorijā, Sera Edvarda Peljū salās, 737 km uz dienvidaustrumiem no Darvinas, nodibināts šī apgabala aborigēnu dzīvesveida, kultūras un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai
Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m
Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m
Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m
Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska
Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga
Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā
Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola
Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni
Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
Deņevas ezers atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 13,6 ha; Deņevo
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
Kronoku pussala atrodas Krievijā, Kamčatkas pussalas austrumos, starp Kronoku un Kamčatkas līci
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Kabiles dīķis atrodas Kuldīgas novada Kabiles pagastā, platība — 1,1 ha
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Ungavas pussala atrodas Labradoras pussalas ziemeļu daļā ("Ungava Peninsula"), starp Ungavas un Hudzona līci un Hudzona šaurumu, Kanādā, virsa pauguraina, augstums — līdz 678 m vjl., ezeri, tundra
Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe
Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples
Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers
Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Teides nacionālais parks atrodas Spānijā, Kanāriju Salās, izveidots 1954. g., platība - 190 km^2^
Kaķīšu pilskalns atrodas Sventes pagastā, \~1 km uz dienvidiem no Kaķīšu mājām, \~10 m augsts neregulāras formas paugurs, plakumam ir noapaļota trīsstūrveida forma (lielākais platums - \~90 m)
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES
Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
Bauju dīķis atrodas Tukuma novada Kandavas pagastā, platība - 7,4 ha
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas
Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā
Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
Kailaša kalns augstākā virsotne Kailaša kalnu grēdā, augstums — 6714 m
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā
Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
Petermana kalns augstākā virsotne Karaļa Kristiana X Zemē, Grenlandes ziemeļaustrumos, augstums - 2490 m
Grintoveca kalns augstākā virsotne Karavanki grēdā Austrumalpos, uz Austrijas un Slovēnijas robežas, augstums - 2558 m
Kotaimalajs augstākā virsotne Kardamona kalnos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m
Karligtaga kalns augstākā virsotne Karligtaga grēdā, augstums — 4925 m
Dibrars Augstākā virsotne Kaspijas Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 2206 m vjl.
Matagalsa kalns augstākā virsotne Katalonijas kalnos, augstums - 1894 m
Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
Agepsta augstākā virsotne Lielā Kaukāza Gagras grēdā, Abhāzijas ziemeļrietumos, augstums - 3256 m
Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m
Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m
Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
Lailas kalns augstākā virsotne Svanetijas grēdā, Gruzijā, Lielā Kaukāza dienvidu atzarā, augstums - 4008 m
Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
Ketera Augstākā zefirota, kas veido Kosmiskā Koka intelektuālo sfēru, identificējas ar Ādama Kadmona galvu
Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
Algonkinu augstiene augstiene Kanādā (_Algonquin Upland_), Ontārio provinces dienvidaustrumos, augstums līdz 587 m
Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži
Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
Algomas augstiene augstienne Kanādas dienvidu daļā, Ontārio provincē, uz austrumiem no Augšezera un uz ziemeļiem no Hūrona, augstākā virsotne - 665 m (Ogidaki)
kaijēnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijēni" iedzīvotāji
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
Kolups Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Kalupe" nosaukuma variants
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
Birkeneļi Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" nosaukuma variants
Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums
aizupieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" iedzīvotāji
Aizupīši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupieši" nosaukuma variants
aizupnieki Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupnieki" iedzīvotāji
Audzariškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums
baltacieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltači" iedzīvotāji
Boltakrūgs Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltaiskrogs" nosaukuma variants
Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
Barauka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
Borovka Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Barovka" nosaukuma variants
bībelišķieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" iedzīvotāji
Bībeliški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" nosaukuma variants
Ploniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukuma variants
Pluoniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Plonišķi" nosaukums latgaliski
Pramaniškas Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pramaniški Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukuma variants
Pramaniškys Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pramanišķi" nosaukums latgaliski
pūdānieši Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdāni" iedzīvotāji
Pudāni Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants
Kolupskaja Augšdaugavas novada Kalupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi
Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
Kalifornijas straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Klusā okeāna Ziemeļu straumes turpinājums, plūst gar Kaliforniju no ziemeļiem uz dienvidiem, savienojas ar Ziemeļpasātu straumi, platums 550-650 km, ātrums — 1-2 km/h
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
Austrālijas galvaspilsētas teritorija Austrālijas federālā teritorija (_Australian Capital Territory_), kas ietver galvaspilsētu Kanberu un tās apkārtni
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā
Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
khmeru valoda austroaziātu valodu saimes monu-khmeru valodu grupas valoda, oficiālā valoda Kambodžā, lieto modificētu indiešu rakstu
Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi
Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
Austrumu grēdājs Austrumu grēda Kamčatkas pussalā
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli
Azadkašmīra autonoma pavalsts Pakistānā (_Azad Kashmir_), atrodas tās teritorijas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Muzafarābāda, platība - 13297 kvadrātkilometri, 4568000 iedzīvotāju (2008. g.)
Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas
Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas
Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.)
Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.)
Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.)
Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.)
Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.)
Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.)
Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.)
Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
Lībānu-Jaunzemju avoti avoti Priekuļu pagastā, Kazu ielejas atzarā, t. s. Septiņavotu gravā, vieni no lielākajiem Latvijas avotiem, tie satek strautā un pa Triečupīti aizplūst uz Gauju
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti
Kastālija avots Parnasā; to pielūdza kā Apollona un mūzu svēto avotu, kas deva dzejisku iedvesmu; Kastālijas avots
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.)
airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi
kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi
Kalnciema fonds Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" bijušais nosaukums
kadzieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji
kaģieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kaģi" iedzīvotāji
kalnciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema masīvs" iedzīvotāji
Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils
Balhaša Balkaša - pilsēta Kazahstānā
Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
Baltiešu veterānu līga baltiešu kara veterānu organizācija Kanādā, nodibināta 1977. g.
Baltija Baltijas ezers - Baļščina, ezers Kaplavas pagastā
Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci
Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
Saltors Baltors, šļūdonis Karakoruma dienvidrietumu nogāzē
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants
Kaupines Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaupiņas" nosaukuma variants
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums
kazupieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kazupe" iedzīvotāji
Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji
kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji
katlesieši Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji
katlešnieki Balvu novada Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Katleši" iedzīvotāji
balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā
tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu
Baltu ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā
Balticas ezers Baļščina, ezers Kaplavas pagastā
Bullīšu ezers Bancānu ezers Kalna pagastā
duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem
Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
Batambanga Batdambana - pilsēta Kambodžā
THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs
Baujas dīķis Bauju dīķis Kandavas pagastā
kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas
Belgaona Belagāmvi – pilsēta Indijā, Karnātakā
Agizela Belaja - Kamas pieteka, tās nosaukums baškīru valodā
Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
kaijenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji
Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
līcieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
sapieši Beverīnas novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Sapa" iedzīvotāji
Bezingi Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā
Ullučirons Bezengi - šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā
Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona
Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
Sifs Bībelē - Ādama un Ievas trešais dēls (pēc Kaina un Ābela), visu cilvēku ciltstēvs
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu
Kains Bībeles persona, Ādama un Ievas vecākais dēls, kas nogalinājis savu brāli Ābelu; Dievs Kainu nolādējis un apzīmējis to ar īpašu Kaina zīmi
Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos
Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde
Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
Kalkūnes muižas pusmuiža Birkeneļu muiža Kalkūnes pagastā
Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Boforta Boforta jūra - Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra ("Beaufort Sea") starp Barova ragu Aļaskā un Kanādas Arktisko arhipelāgu, platība - 481000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3749 m
Boforta Boforta lielieplaka - Kanādas lielieplakas nosaukums līdz 1967. g.
Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
Bojas Boju pilskalns - Rinku pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā
Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte
Uzeņa Boļšojuzeņa - upe Krievijā un Kazahstānā
Surongs Gutings Borneo (Kalimantānas) salas ibanu kultūrvaronis, kas ļaudīm iemācīja lauksaimniecības darbus un citas zināšanas
Brankužu Brankužu ezers - Brenkūžu ezers Katvaru pagastā
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem
Kalnmuiža Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
kapelnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji
kapeļnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Kapelnieki" iedzīvotāji
kalnsētnieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" iedzīvotāji
Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti
Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta, atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.)
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu
Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā
bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker"
konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama)
disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess)
Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe
buruši Buriški - tauta Kašmiras ziemeļos
veršiki Buriški - tauta Kašmiras ziemeļos
kanduņēnieši Burtnieku novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Kalnduņēni" iedzīvotāji
kalnārieši Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāres" iedzīvotāji
Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā
Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.)
butānieši Butānas Karalistes pamatiedzīvotāji
Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
Celma ezers Celmu ezers Kalvenes pagastā
Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m
Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
kaulēnieši Cēsu novada Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Kauļi" iedzīvotāji
Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Kaļvīši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļveiši" kļūdains nosaukuma variants
Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā)
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm
hačiks cilvēks no Kaukāza
kadsura citronliānu dzimtas ģints ("Kadsura"), Latvijā 1 sugu reizēm audzē kā krāšņumaugu
Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga
bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji
tjami Čami - tautība Vjetnamā un Kambodžā
Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā
K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas
Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini
Batpaisaghirs dabas apgabals Kazahstānas Atirau apgabalā un Krievijas Astrahaņas apgabalā
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
Atlina provinces parks dabas parks Kanādā (_Atlin Provincial Park_), aizņem Atlinas ezera dienvidu trešdaļu un teritoriju ap to, platība - 301140 hektāru
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
Baurona ezera provinces parks dabas teritorija Kanādā, Britu Kolumbijas austrumu daļā, Kolumbijas kalnu rietumu daļā
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
Vidusāzijas dungani daļa dunganu, kas dzīvo Kirgizstānā un Kazahstānā
Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
Galvaspilsētas reģions Dānijas Karalistes administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kurā ietilpst Zēlandes salas austrumu daļa un Bornholmas sala Baltijas jūrā
Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.)
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts
Ēresunds Dānijas šaurumu austrumu daļa starp Skandināvijas pussalu un Zēlandes salu, savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums - 102 km, platums - 3,4-49 km, lielākais dziļums - 38 m; Zunda šaurums
Daņilovkas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā
Daņilovas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā
Anholta dāņu sala Kategata vidū (_Anholt_), platība - 22 kvadrātkilometri, \~170 iedzīvotāju, bāka un meteostacija
Kronoku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijā, augstums — 3528 m, pēdējais izvirdums 1922.-1923. g.
Korjaku sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas Austrumu grēdājā, Krievijas Kamčatkas novadā, augstums — 3456 m, andezīti, bazalts, lava, nogāzēs šļūdoņi
Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m
Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu
Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā
Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera
Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa
Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā
Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
berķenelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" (agrāk "Berķenele") iedzīvotāji
birkinelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" iedzīvotāji
dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
jeruzalemieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Jerusalimka" (senāk - "Jeruzaleme") iedzīvotāji
palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji
piļušinieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Piļušina" iedzīvotāji
romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji
ķeisenieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji
podānieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Podāni" iedzīvotāji
salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji
somukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Somukakts" iedzīvotāji
stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits)
heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12
Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
kappuķes dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms
Deņevo Deņevas ezers Kastuļinas pagastā
Atlantida departaments Hondurasas ziemeļos (_Atlántida_), Karību jūras piekrastē
Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu
Atlantiko departaments Kolumbijā (_Atlántico_), robežojas ar Bolivara un Magdalenas departamentu, apskalo Karību jūra
Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
Nesu dīķis Desas dīķis Kabiles pagastā
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags
Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju
ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
Kalleten Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta bijušais nosaukums
diždrodzenieki Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Diždroga" iedzīvotāji
Tāšu Padure Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas “Kalvene” bijušais nosaukums
bojenieki Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Bojas" iedzīvotāji
katrīnieši Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji
Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā
kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
Beliza distrikts šajā valstī, Karību jūras piekrastē, robežojas ar Korosalas, Orindžvokas, Kajo un Stankrīkas distriktu
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
pimenta Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, vienmēr zaļi kokaugi, 5 sugas Karaibu jūras zemēs
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām
Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Duki di Kašiasa Djū de Kaksija, pilsēta Brazīlijā
Kamjanka Dņepras Kamjanka - Kamjanka-Dņiprovska, pilsēta Ukrainā
kaķenieki Dobeles novada Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaķenieki" iedzīvotāji
katrīnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnas" iedzīvotāji
kalnapluņķenieki Dobeles novada Krimūnu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapluņķi" iedzīvotāji
tūrs Dobradžu dzimtas kazu ģints suga ("Capra caucasica"), savvaļas kaza ar šķērsgriezumā trīsstūrainiem, ieapaļiem ragiem, dzīvo Kaukāzā un Rietumspānijā
vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija)
Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rozo Dominikas galvaspilsēta (fr. val. "Roseau"), osta Karību jūras krastā, 16600 iedzīvotāju (2007. g.)
Donotpoles Donotpoles ezers - Dorotpoles ezers Kalniešu pagastā
Sila ezers Dorotpoles ezers Kalniešu pagastā
Dausona Dosona - pilsēta Kanādā
Dousona Dosona - pilsēta Kanādā
kannadu valoda dravīdu saimes valoda, oficiālā valoda Indijas štatā Karnātakā
Allenburga Družba, apdzīvota vieta Krievijas Kaļņingradas apgabalā
Dvala Duala - pilsēta Kamerūnā
dueli Duali - tauta Kamerūnā
dvali Duali - tauta Kamerūnā
bakumdi Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts
balongi Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts
ngolo Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts
bakoki Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts
baneni Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts
jambeti Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts
bakviri Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts
isubi Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts
mboko Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts
pongo Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts
balundi Dualu tautas grupa Kamerūnā
basi Dualu tautas grupa Kamerūnā
Dubina Dubinka, ezers Kaplavas pagastā
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Lazdānu strauts Dubnas pietekas Kalupes paralēls nosaukums tās lejtecē
Dubļu ezers Dubuļu ezers Kastuļinas pagastā
Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
kaļķenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" iedzīvotāji
Kaļķmuiža Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķi" bijušais nosaukums
hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Katvaru un Limbažu pagastā
katriņnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji
Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
kaperkrūms Dzeloņainais kaperi, puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā)
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni"
Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža"
Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš
Upesmuižas dzirnavezers Dzirnavu ezers Kabiles pagastā
Pusgaldiņu dzirnavezers Dzirnavu ezers Kuldīgas novada Kabiles pagastā
kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri)
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru)
Djerema Džerema - upe Kamerūnā
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
Enohs ebreju mitoloģijā - viens no Ādama pēctečiem, Kaina vecākais dēls, kura vārdā Kains nosauca jaunuzcelto pilsētu
Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju
refaīmi Ebreju mitoloģijā - vissenākie Kanaānas zemes iedzīvotāji, kas Bībelē raksturoti kā milži, kam piemitis ārkārtējs spēks
Megrēlijas grēda Egrisas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē
Kuks Ēģiptiešu mitoloģijā - viena no divām pirmatnējām (otra - Kaukete) dievībām, kas simbolizē tumsu un piederēja pie astoņu pirmatnējo dievību grupas - ogdoādes
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
Konventa sēta ēku komplekss Rīgā, Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā starp Kalēju un Skārņu ielu, kopējā platība - 260 kvadrātmetri
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
kenga Elektriskais atskaldāmais āmurs (angļu "Kangoo")
Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe
Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe
Emba Embi - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Katriņa Ērgļu pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Katrīna" bijušais nosaukums
kalmija Ēriku dzimtas ģints ("Kalmia"), krūmi ar ļoti skaistiem ziediem, Latvijā dažas sugas mēdz audzēt dārzos
Irtišska Ertisa - apdzdzīvota vieta Kazahstānā
Isika Esika, pilsēta Kazahstānā
Jesiļa Esila, pilsēta Kazahstānā
Ustjkamenogorska Eskemena - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.)
Ešpargoša Ešparguša - pilsēta Kaboverdes Republikā
kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā
orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā
Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā
fizostigmīns ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga tā saucamajām Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā
Kalviši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaļvīši" nosaukuma variants
Pertoška ezers Aglonas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11, 8 ha; Pertošeka ezers; Pertoškas ezers; Pertošu ezers
Markakels ezers Altajā, Kazahstānā, atrodas ieplakā starp Kurčuma un Azutava grēdu 1449 m vjl., platība - 449 kvadrātkilometru, garums - 380 km, dziļums - līdz 30 m
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis
Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers
Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers
Almanoras ezers ezers ASV (_Almanor, Lake_), Kalifornijas štata ziemeļu daļā
Aperklematas ezers ezers ASV (_Upper Klamath Lake_), Oregonas štata dienvidos, Kaskāžu kalnos
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
Deguta ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība - 3 ha
Peļušinas ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 4,8 ha; Pelečinas ezers; Pelečina ezers
Mazais Kalupes ezers ezers Augšdaugavas novada Kalupes pagastā, platība - 110 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 9,8 m; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Ķeišu ezers
Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers
Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers
Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers
Sasikkels ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers
Kaļveits ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers
Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers
Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers
Jaunarāju ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība - 2,8 ha
Podnieku ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 10 ha, iztek Tebra; Rušķu ezers
Celmu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 3,9 ha; Celma ezers
Kapeņu ezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 2,8 ha; Kapenes ezers
Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
Stupānu ezers ezers Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 152 m vjl., platība — 32,0 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 2,5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — 10%; Kavčaru ezers
Mainits ezers Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļrietumu daļā
Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Omberģis
Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu
Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers
Ērmītes ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, dabas lieguma "Kaušņu purvs" teritorijā, platība — 2,2 ha
Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha
Urvas ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 2,9 ha; Urvu ezers
Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers
Bancānu ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 12,5 ha; Bullīšu ezers
Pīļu ezers ezers Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - <1 ha
Baltezers ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m
Karietes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Kamtes ezers
Leimaņu ezers ezers Kaives pagastā, platība — 19,3 ha; Leimanis; Spilvenu ezrs; Spilvēnu ezers
Kaives ezers ezers Kaives pagastā, platība — 4,1 ha
Ceriņu ezers ezers Kalkūnes pagastā, platība - 4,1 ha
Višķeru ezers ezers Kalkūnes pagastā, platība - 5,7 ha, dziļums - līdz 6,3 m
Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers
Seiļu ezers ezers Kalupes pagastā, platība - 17 ha
Tīdu ezers ezers Kalvenes pagastā, 103,2 m vjl., platība - 30,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, aizaugums - neliels
Vārdenes ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,1 ha; Vardene; Vārdene; Vardenes ezers; Vardes ezers
Vecvagaru ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,2 ha
Ģēģeru ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 5 ha
Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
Bamendžingas ezers ezers Kamerūnā, Rietumu provinces centrālajā daļā
Aberdīnas ezers ezers Kanādā (_Aberdeen Lake_), Nunavutas provincē, garums \~140 km, noteka caur Šulca un Beikera ezeru uz Hudzona līča ziemeļrietumu daļu
Abitibi ezers ezers Kanādā (_Abitibi, Lake_), uz Ontārio un Kvebekas provinces robežas, 265 m vjl., vidējais dziļums 3,5 m, iztek Abitibi upe
Amaģuaks ezers Kanādā (_Amadjuak Lake_), Nunavutas teritorijā, Bafina salas (Kikiktālukas) dienvidu daļā
Anajurjualuks ezers Kanādā (_Angajurjualuk Lake_), Nunavutas teritorijas austrumos, Bafina salas ziemeļu daļā
Anikuni ezers ezers Kanādā (_Angikuni Lake_), Nunavutas teritorijas dienvidu daļā
Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku
Ašuanipi ezers ezers Kanādā (_Ashuanipi Lake_), Ņūfaulendas un Labradoras provinces rietumos
Atikonaka ezers ezers Kanādā (_Atikonak Lake_), Ņūfaundlendas un Labradoras provinces dienvidrietumu daļā
Atlina ezers ezers Kanādā (_Atlin Lake_), Britu Kolumbijas provinces ziemeļrietumos, ziemeļu gals iesniedzas Jukonas teritorijā, garums - 137 km, platums - 6,44 km
Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā
Apererova ezers ezers Kanādā (_Upper Arrow Lake_), Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā
Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu
Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers
Manitobas ezers ezers Kanādā (angļu val. “Lake Manitoba”), Manitobas provinces dienvidu daļā, 248 m vjl., platība — 4700 kvadrātkilometru, garums — 193 km, platums — līdz 40 km, lielākais dziļums — 20 m
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m
Bekāra ezers ezers Kanādā, Kvebekas provinces ziemeļu daļā, Ungavas pussalā
Beikera ezers ezers Kanādā, Nunavutas teritorijā, Česterfīlda līcis to savieno ar Hudzona līci
Bafalo ezers ezers Kanādā, Ziemeļrietumu Teritoriju dienvidos, noteka uz Greitsleivleiku
Belo ezers ezers Kanādā, Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļrietumos
Vinipegs ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipeg"), 217 m vjl., platība - 24300 kvadrātkilometru, garums - 436 km, platums - līdz \~100 km, lielākais dziļums - 36 m
Vinipegosiss ezers Kanādas dienvidos (angļu val. "Lake Winnipegosis"), 252 m vjl., platība - 5400 kvadrātkilometru, garums - 195 km, lielākais dziļums - 12 m
Greitsleivleiks ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers
Greitbērleiks ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri
Teteriņu ezers ezers Kandavas pagastā, platība - <1 ha
Rūmenes ezers ezers Kandavas pagastā, platība — <1 ha
Lapsēnu ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,2 ha
Skujiņa ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,4 ha
Glušaks ezers Kastuļinas pagastā, platība - 1,7 ha; Glušaka ezers
Meiruļa ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 10,9 ha; Meirlas ezers; Meirļa ezers; Mereļu ezers
Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; Lapsenku ezers; Lapsenu ezers
Melnais ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2,2 ha
Ustabnieku ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 3,9 ha
Kustarkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,6 h, dziļums - līdz 3,4 m
Limins ezers Kastuļinas pagastā, platība - 4,8 ha; Gluhoja ezers; Gluhoje ezers; Limans; Līmanu ezers
Jegorovas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība — 2 ha
Sladkoje ezers Kastuļinas pagastā, platība — 2,8 ha; Sladkova ezers
Aralsors ezers Kazahstānā (_Aralsor köli_), Rietumkazahstānas apgabala rietumu daļā
Kurgaldžins ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram
Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
Umbezers ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā
Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers
Kāšūns ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers
Ustubnīks ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers
Maču ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1 ha
Deģeru ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,6 ha
Zīmeļs ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,8 ha; Ziemeļu ezers; Zimeļu ezers
Dziļais ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 11,6 ha
Purva ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha
Rinģis ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers
Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 3,6 ha
Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers
Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,9 ha
Mazais Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 1,8 ha; Silava ezers
Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers
Celmu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 9,4 ha
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers
Dubinka ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 2,3 ha, Dubinas ezers; Dubinkas ezers
Jablonkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 4,3 ha
Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers
Baļščina ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 7 ha; Balticas ezers; Baltijas ezers; Baltu ezers
Mazais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Bolovatkas ezers; Borvinka ezers; Borvinkas ezers
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje
Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš
Plautinkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 5,7 ha; Platonovkas ezers; Plautinka; Plautiņka; Plavdinka
Foļvarkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 4,6 ha; Foļvarka ezers
Kauseņš ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 13,8 ha; Kausiņš; Kausiņu ezers; Kovšika ezers; Kovšuna ezers
Bērzu ezers ezers Krāslavas rajona Kalniešu pagastā, platība — 2,8 ha
Jenisjervi ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē
Ņuks ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu
Kerets ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru)
Topezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota
Tikšes ezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā, 111 m vjl., platība - 209 kvadrātkilometri (kopā ar salām - 232 kvadrātkilometri), dziļums - līdz 40 m
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
Vištītis ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (1239 ha) un Lietuvā (544 ha), 173 m vjl., cauri tek Prēgeles pieteka Pissa
Sjamezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini
Segezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m
Ņižņeje Kuito ezers Krievijas Karēlijas Republikā; Alakuitijervi
Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^)
Vodlezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas dienvidaustrumu daļā 136 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 16 m, \~200 salu
Pēezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini
Kaķēnezers ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 1,5 ha; Kaķēnu ezers; Kaķezers; Kaķīšu ezers; Kaķītezers; Kaķītis; Kaķu ezers
Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
Pangoncho ezers Ķīnas Tibetas autonomajā reģionā un Indijas Džammu un Kašmiras štatā
Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci
Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers
Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
Kauguris ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers
Mušas ezers ezers Latgales augstienē, uz austrumiem no Rušona, Kastuļinas pagastā, 149,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,6 m, dūņains, aizaugums — 60%; Dunsku ezers; Mukša; Muša
Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers
Lohness ezers Lielbritānijā (_Loch Ness_), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa
Erihta ezers ezers Lielbritānijā, Skotijā, šaurs, austrumos no Kaledonijas kanāla dienvidu daļas, tam paralēls, noteka uz Renoka ezeru
Ontārio ezers ezers Lielo ezeru sistēmā (“Lake Ontario”), Kanādā un ASV, 75 m vjl., platība — 18500 km2, garums — 311 km, platums — 85 km, lielākais dziļums — 244 m
Hūrons ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru
Brenkūžu ezers ezers Limbažu novada Katvaru pagastā, platība - 3,7 ha
Dūņezers ezers Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, platība - 135,6 ha, garums - 4,75 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1 m, iztek Svētupe; Dūņu ezers; Limbažu Dūņezers
Koteļoks ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 1,7 ha; Kaķeloks; Kotalaka ezers; Kotoloka ezers
Kovšezers ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 19,7 ha; Kaušezers; Kovša ezers; Kovšu ezers; Šaurais ezers
Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers
Lauteres ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 6,6 ha; Kalvu ezers; Kļavu ezers
Kūsītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers
Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis
Mazais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, platība - 3,7 ha; Kampoči II ezers, Kumpoči ezers; Kumpoči II ezers
Mazais Kumpinišķu ezers ezers Medumu pagastā, platība — 3,6 ha; Kampanišķu ezers; Mazais Kampanišķu ezers
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers
Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers
Orehovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,3 ha
Daņilova ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,4 ha; Daņilovas ezers; Daņilovkas ezers
Noviku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers
Akmenīšu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 7,4 ha, Akmeniešu ezers; Akmenišku ezers; Akmenišķu ezers
Liepukalna ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — \~1 ha
Marguču ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 16 ha
Mazais Sprestišku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 3 ha; Sprestiškas ezers
Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers
Joniku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,7 ha; Bidzānu ezers
Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka
Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers
Ilziks ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers
Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers
Kovališku ezers ezers Rundēnu pagastā, platība — 1 ha; Kavališku ezers
Kārtūžu ezers ezers Siguldas novada Mores pagastā, platība — 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Kiantajervi ezers Somijā (_Kiantajärvi_), Kainū reģiona ziemeļu daļā
Lentua ezers Somijā (_Lentua_), Kainū reģionā
Nuasjervi ezers Somijā (_Nuasjärvi_), Kainū reģionā
Ontojervi ezers Somijā (_Ontojärvi_), Kainū reģionā
Vanajavesi ezers Somijā (_Vanajavesi_), Pirkanmā un Kantaheme reģionā
Kallavesi ezers Somijas vidienē (_Kallavesi_), Ziemeļsavo reģionā, platība - 564 kvadrātkilometri, dziļums - 102 m (dziļākais ezers Somijā)
Bezdubeņu ezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 102,7 m vjl., platība - 1 ha, aizaug; Kalnmuižas ezers
Kamparezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 113,6 m vjl., platība - 3,9 ha, garums - \~80 m, lielākais platums - \~40 m, lielākais dziļums - 11,3 m; Kamparu ezers
Kalnezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers
Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers
Bumbu ezers ezers Vecpiebalgas novada Kaives pagastā, platība - 1,8 ha
Kāžezers ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m
pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos
pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos
klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
pūnieši Feniķieši, kas 9. un 8. gadsimtā pirms mūsu ēras apmetās Kartāgā un citās Ziemeļāfrikas pilsētās
Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja
bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā
Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
Fimf Finfa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma
diska sadaļa fiziskā diska loģiskā daļa. Fiziskajam diskam var būt viena vai vairākas diska sadaļas. Katrai no tām ir atšķirīgs diskdziņa nosaukums
Karjagina Fizuli, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums līdz 1959. g.
Fortaleksandrovska Fortševčenko pilsētas (līdz 1899. g. - apdzīvotās vietas) Kazahstānā nosaukums 1857.-1939. g.
Fortševčenka Fortševčenko pilsētas Kazahstānā nosaukums 1939.-1992. g.
Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu
Fransesa Frānsisa - upe Kanādā
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
Endenhof Gala muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m
Bezengi siena Galvenās Kaukāza grēdas augstākā daļa Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums — 12 km, augstākā virsotne — 5068 m, ziemeļu nogāzē Bezengi šļūdonis
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
duhobori Gara kristiešu sekta; radās Krievija 18. gs. 2. pusē, noraidīja pareizticības kultu, sakramentus, garīdzniecības un mūku kārtu; cara valdības vajāšanu dēļ daļa 19. gs. izceļoja uz Kanādu
adžika Garšvielu maisījums, kas raksturīgs Kaukāza tautu virtuvei
Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe
Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
Vicupe Gaujas kreisās pietekas Dzērbes nosaukums starp Kapsētu un Šķeteru ezeru
Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha
baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos
Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
Ilzas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Ilzes ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Ilza ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Ilžas ezers Geraņimovas Ilzas ezers Kastuļinas pagastā
Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada
Glušaka ezers Glušaks, ezers Kastuļinas pagastā
Astrabadas līcis Gorgānas līcis Kaspijas jūrā
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā)
Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda
Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m
Lielais Lāču ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā
Greitbēra ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā
Lielais Vergu ezers Greitsleivleiks, ezers Kanādā
Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.)
Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei
Morisa Džesepa rags Grenlandes galējais ziemeļu punkts (dāņu val. "Kap Morris Jesup")
Gribule Gribuļupīte, Kaibalas pieteka
Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties
Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri
Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni
Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
Periboja grieķu mitoloģijā - Hiponoja meita, kas kļuva par Kalidonas valdnieka Oineja otro sievu pēc viņa pirmās sievas Altajas bojāejas (variants: Hiponojs aizsūtīja viņu pie Oineja pēc tam, kad viņu bija savaldzinājis dievs Arejs)
Atalante Grieķu mitoloģijā - izcila medniece, Kalidonas medību un argonautu brauciena dalībniece, kuru bērnībā barojusi lāču māte, bet izaudzinājuši mednieki
Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva
Eiadne grieķu mitoloģijā - Kapaneja sieva, kura nevēlējās dzīvot ilgāk par savu vīru un metās viņa bēru sārtā
Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu
Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā
Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
Afaretīdi grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Afareja dēli Īds un Linkejs, Dioskūru dvīņubrāļi, kas piedalījās Kalidonas medībās un argonautu braucienā
Gērions Grieķu mitoloģijā - milzis ar trim galvām un trim rumpjiem, no Gorgonas asinīm dzimušā Hrīsāora un okenaīdas Kallirojas dēls, kuru nogalināja Hērakls
Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi
Ausons grieķu mitoloģijā - Odiseja dēls, ko dzemdējusi nimfa Kalipso vai burve Kirke, tika uzskatīts par dienvidrietumu Itālijas senākās cilts - ausonu ciltstēvu
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts
Altaja grieķu mitoloģijā - pleironiešu valdnieka Testija meita, Kalidonas valdnieka Oineja sieva, Meleagra māte
Hrīsāors grieķu mitoloģijā - Poseidona un gorgonas Medūzas dēls, kurš piedzima, kad Persejs nocirta gorgonai galvu, trīsgalvainā briesmoņa Gēriona, kas piedzima okeanīdai Kallirojai, tēvs
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska)
Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss
Agave Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kadma un Harmonijas meita, Penteja māte, kura neprāta lēkmē saplosīja nogalināja savu dēlu
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes
Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
Tīdejs Grieķu mitoloģijā - varonis, Kalidonas valdnieka Oineja un viņa otrās sievas Peribojas dēls
Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus
Aujuituka Grisfjorda - apdzīvota vieta Kanādā, Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas dienvidos
Mezeņas līcis grīvlīcis Baltās jūras ziemeļaustrumos, starp Kaņina pussaqlu un kontinentu, garums — 105 km, platums — 97 km, dziļums — 5-25 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 10 m
Čošas līcis grīvlīcis Barenca jūras dienvidaustrumos, pie Kaņina pussalas (Krievijā), garums - 110 km, lielākais platums130 km, dziļums - līdz 55 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4,3 m
Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ietek Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu
Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
kalnišķenieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji
Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku)
kahetieši gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā
kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām
kahetieši Gruzīns - Kahetijas iedzīvotājs
Boči Gruzīnu mitoloģijā - dievs, kas valda septiņos Kaukāza kalnu grēdas atzaros, sākotnēji bija auglības dievs un dzīvnieku aizgādnis
Krusta pārkāpe Gudauri pārkāpe Galvenajā Kaukāza grēdā
kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji
Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants
Gulbņa ezers Gulbju ezers Kalniešu pagastā
Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Gumbinnene Guseva - pilsēta Kaļiņingradā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.)
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu
Portoprensa Haiti galvaspilsēta (fr. val. "Port-au-Prince"), osta Karību jūras Gonaivas līča galā, 1,3 mlj iedzīvotāju
Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums
Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos
Halifaksa Helifeksa - pilsēta Kanādā
Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km
nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām
jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
Durjodhana Hindu mitoloģijā - valdnieka dēls, vecākais no brāļiem kauraviem, ļaunuma dēmona Kali iemiesojums
Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi
Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.)
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.)
Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
Hromtava Hromtau - pilsēta Kazahstānā
dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
Atila Huņņu vadonis (no 434. g.), valdīja teritorijā no Kaspijas jūras līdz Reinai, miris 453. g.
onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
Pinosa Huventuda, sala Karību jūrā
transcendentālais I. Kanta filozofijā - aprioras izziņas formas, kas sakārto empīriskās izziņas materiālu
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nosaukuma
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba
Idaņka Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Idenija Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Idonezers Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Jidauss Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Jidaušs Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
Kurlais ezers Idaņa, ezers Kastuļinas pagastā
katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodai) Andorā
franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts
neokantisms Ideālistiskās filozofijas virziens, kas radās 19. gadsimta otrajā pusē un attīsta Imanuela Kanta filozofijas ideālistiskos un metafiziskos elementus
Idzipoles ezers Idzepoles ezers Kaunatas pagastā
Idzipoļes ezers Idzepoles ezers Kaunatas pagastā
Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
kambarleiši Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" (arī "Kambarleiši") iedzīvotāji
kambarlejnieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Kambarleja" iedzīvotāji
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls
Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām
Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
Lekzirs Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, uz austrumiem no Ušbas kalna, Gruzijā, garums - līdz 15 km, platība - 38,9 kvadrātkilometru, noslīd līdz 1980 m vjl.
Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km
mangals ierīce šašliku un jebkuras uz iesma uzdurtas gaļas cepšanai; grila panna (Vidusāzijā un Kaukāzā)
rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
Deņevas strauts ietek Deņevas ezerā Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, garums — 11 km
Svaru strauts ietek Kalšu ezerā, tek pa Lietuvas robežu Vaiņodes pagastā
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
Ardahana ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Ardahan_), pie Gruzijas un Armēnijas robežas, robežojas arī ar Karsas, Erzurumas un Artvinas ilu
Bartina ils Turcijas ziemeļu daļā, robežojas ar Kastamonu, Karabikas un Zenguldakas ilu, ziemeļrietumos apskalo Melnā jūra
Ilzikezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
Ilziķis Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
Ilzika ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
Ilzikas ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
Ilziķa ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
Ilziķu ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
kantisms Imanuela Kanta filozofija un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni
Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
siū Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki
vitoti Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā (vitoti, bori, okaini, orehoni, koeruni, andoki, muenani, resigeri u. c.), dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms
seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
karaībi Indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja plašu apgabalu Karību jūras piekrastē un Antiļu salās
andoki Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
bori Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
koeruni Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
muenani Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
okaini Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
resigeri Indiāņu cilts Dienvidamerikā, pieder pie vitotu grupas, dzīvo Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
cimšiani Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
sahaptini Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
jokuti Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
nivoki Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi
nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
orehoni Indiāņu cilts no vitotu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā, Putumajas un Kaketas baseinā (gk. Kolumbijā, daļēji Peru), valoda pieder savrupajai vitoti saimei, animistiski ticējumi, šamanisms
dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones
anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos
Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli metropoles rajons, tā jaunā daļa, kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli; mūsdienās šeit atrodas Indijas valdība
Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.)
Džammu un Kašmīra Indijas Republikas štats, atradās valsts ziemeļos, platība — 101387 kvadrātkilometri, 12366000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda — urdu; Indijas parlaments 2019. gada 6. augustā apstiprināja valdības plānu, kas anulēja štata autonomiju un līdz 31. oktobrim izveidoja divas jaunas savienības teritorijas — vienu Džammu un Kašmīras, bet otru Ladākhas teritorijā
Lakšadvīpa Indijas Republikas teritorija Indijas okeānā ("Laksadvīp"), ko no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, administratīvais centrs - Kavarati, platība - 32 kvadrātkilometri, 69000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - malajalu
indoārieši Indijas ziemeļrietumos, Indas upes baseinā un Kašmirā dzīvojošās tautas, kas cēlušās no gaišiem āriešu ziemeļnieku ieceļotājiem un ir gaiši brūnu, pat baltu ādas krāsu
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda
Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
Poseicam Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Kanāriju salu nomaļo atrašanos okeānā
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
Irgiza Irghiza, upe Kazahstānā
Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas
Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums
Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho
Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu
Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu
Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs
Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs
Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu
Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā
Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato
Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā
Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos
Irtišas-Karaghandi kanāls Irtišas-Karaghandi kanāls - apūdeņošanas un ūdensapgādes kanāls Kazahstānā, sākas no Irtišas pie Aksu, stiepjas līdz Karaghandi rūpniecības rajoniem, izbūvēts 1966.-1971. g., garums - 451 km, platums - 20-40 m, dziļums - 5-7 m, apūdeņo 120000 ha zemes
Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam)
Kābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Kainam
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.)
Sardīnija Itālijas autonoms reģions (it. "Sardegna"), ietver arī mazākas tuvējās salas, administratīvais centrs - Kaljāri, platība - 24090 kvadrātkilometru, 1649000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Kaljāri, Karbonijas-Iglēziasas, Medio Kampidano, Nuoro, Ogliastras, Olbijas-Tempio, Oristano un Sasāri
Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās
Benevento province Itālijas Kampānijas reģiona province, platība — 2080 kvadrātkilometrs, 262400 iedzīvotāju (2014. g.). iedalās 78 komūnās
Karbonijas-Iglēziasas province Itālijas province ("Provincia di Carbonia-Iglesias"), Sardīnijas reģionā, divi administratīvie centri - Karbonija un Iglēziasa, platība 1495 kvadrātkilometri, 129800 iedzīvotāju, iedalās 23 komūnās
Kazerta Itālijas province ("Provincia di Caserta"), Kampānijas reģionā, platība - 2639 kvadrātkilometri, 920500 iedzīvotāju (2012. g.)
Katandzāro Itālijas province ("Provincia di Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, platība - 2391 kvadrātkilometrs, 368300 iedzīvotāju (2012. g.)
Neapole Itālijas province ("Provincia di Napoli"), Kampānijas reģionā, platība - 1171 kvadrātkilometrs, 3079000 iedzīvotāju (2012. g.)
Utleigons Itelmeņu (Kamčatka) mitoloģijā - gars radītājs, jūras saimnieks
kalnmuižnieki Īves pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime)
Konstantinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Dagdas pagasta teritorijā un ziemeļrietumu stūris pievienots no bijušā Kapiņu pagasta teritorijas
Jaunsātu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Grenču, Irlavas, Tumes, Zemītes un Kandavas pagasta teritorijā
Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā
Rušonas pagasta teritorija izveidojusies pēc otrā pasaules kara gk. pirmskara Aglonas pagasta teritorijā, kurš savukārt, nodibināts 1936. g. izdalot to no bijušā Kapiņu pagasta
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Aperelkalai ezers izžūstošs sālsezers ASV (_Upper Alkali Lake_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos
Akžaikinkels izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjayqın köli_), Dienvidkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
Akžars izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjar koli_), Dienvidkazahstānas un Žambilas apgabalā
Kalns Jalovecka Kalns - Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants
Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.)
Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē
Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja
Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece
Kisakaihime japāņu mitoloģijā — Zemes dieviete, Kamimusubi meita
augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu
bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" iedzīvotāji
Bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Dubulti" otrs nosaukums
grāvlejieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāvlejas" iedzīvotāji
ģipterānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ģipterāni" iedzīvotāji
ūdenānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ūdenāni" iedzīvotāji
vagulānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vagulāni" iedzīvotāji
vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji
kalnieši Jēkabpils novada Kalna pagasta iedzīvotāji
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē
kaldabrunieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" iedzīvotāji
Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants
Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē
kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji
kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji
kalvēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji
kalnciemieši Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji
kalnciemnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji
kalnaspiņņenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaspiņņi" iedzīvotāji
kažmērnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji
kažmirnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji
kežemernieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji
kaidzenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji
kaigciemnieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji
kaiģenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji
Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums
Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums
Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants
Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums
Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums
Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums
kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais
jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale
sadapa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī batatuts un orangpendeks
orangpendeks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un batatuts
batatuts Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un orangpendeks
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
Bidzānu ezers Joniku ezers Kaunatas pagastā
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera
JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs
Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām
Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus
kalnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji
kalnijieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji
Kalē Jupitera pavadonis (_Kale_), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 2 km
Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km
Kallihora Jupitera pavadonis ("Kallichore"), vidējais attālums no planētas - 24043000 km, izmēri - 2 km
Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m
Austrumkarolīnu ieplaka jūras ieplaka Klusā okeāna rietumos (_East Caroline Basin_), starp Karolīnu salām un Bismarka arhipelāgu, dziļums - līdz 7208 m
Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m
Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā
Kačhas līcis jūras līcis Arābijas jūras ziemeļaustrumu daļā ("Gulf of Kachchh"), uz ziemeļrietumiem no Kāthiāvāras pussalas (Indijā), garums — 165 km, platums pie ieejas — \~46 km, dziļums — līdz 38 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
Lanuzas līcis jūras līcis Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumos
Lagonoja līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, dienvidos ierobežo arī Batanas un Rapurapu salas, ziemeļos - Katandvanesas sala
Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
Adaira līcis jūras līcis Kalifornijas līča ziemeļos, Meksikā, Sonoras štatā
Maradu līcis jūras līcis Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, dienvidos no Bangi Dienvidu šauruma
Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m
Batērsta līcis jūras līcis Kanādā, Nunavutas teritorijas kontinentālās daļas ziemeļos
Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
Amatikes līcis jūras līcis Karību jūras Hondurasas līcī (_Amatique, Bahia de_), Belizas un Gvatemalas teritorijā
Batabano līcis jūras līcis Karību jūras ziemeļos, Kubas salas dienvidrietumu piekrastē, dienvidos norobežo Huventudas (Pinosas) sala
Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis
Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā
Komsomoļeca līcis jūras līcis Kaspijas jūras ziemeļaustrumu daļā, platība — \~15000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1 m
Šeldervīkens jūras līcis Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijā, Skones lēnē
Olborgas līcis jūras līcis Kategata rietumos, Dānijas piekrastē
Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus
Avačas līcis jūras līcis Krievijā (_Avačinskij zaliv_), Kamčatkas pussalas dienvidaustrumu piekrastē
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
Paitanas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumos, Malaizijas teritorija
Labukas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
Belizas Barjerrifa rezervāti jūras rezervātu sistēma Karību jūras rietumos, Belizas piekrastē
Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m
Djiupini jūras šaurums Fēru salās, starp Kalsojas un Eisturojas salu
Makedas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Bikolas reģionā, starp Bikolas pussalu rietumos un Katandvanesas salu austrumos
Mindoro šaurums jūras šaurums Filipīnās, Lusonas jūras dienvidaustrumos, starp Mindoro salu ziemeļaustrumos un Kalamjanas salām dienvidrietumos
Linapakanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mimaropas reģionā, starp Kalamajanas salām un Linapakanas salu
Tablasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Mindoro salu rietumos un Bantonas, Simaras, Tablasas un Karabao salu austrumos
Kujo Rietumu šaurums jūras šaurums Filipīnās, Sulu jūras ziemeļos starp Kujo salām austrumos un Palavanas un Kalamjanas salām rietumos
Līmfjordens jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos (_Limfjorden_), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m
Baljenasa šaurums jūras šaurums Kalifornijas līcī, starp Kalifornijas pussalu un Anhela de la Gvarda salu
Belila šaurums jūras šaurums Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provincē, atdala Ņūfaundlendas salu no provinces kontinentālās daļas
Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos
Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m
Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā
Belčera šaurums jūras šaurums Kanādas ziemeļos starp Kornvolas salu un Devonas salas Grinela pussalu
Barova šaurums jūras šaurums Kanādas ziemeļos, Nunavutā, Ziemeļu Ledus okeānā, starp Kornvolisa un Samerseta salu, savieno Vikonta Melvila un Lenkasteras šaurumu
Angiljas šaurums jūras šaurums Karību jūras austrumos, starp Angiljas un Senmartēnas salu
Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu
Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km
Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m
Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu
Ariadū šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Ariadhoo Kandu_), starp Ari un Ziemeļu Nilandū atolu
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km
Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. _Lille Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m
Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m
Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m
Bangi Dienvidu šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas (Borneo) salu dienvidos un Balambananas un Bangi salu ziemeļos, savieno Dienvidķīnas jūru ar Sulu jūru
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m
Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu Indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m
Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m
Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m
Viļicka šaurums jūras šaurums starp Taimiras pussalu un Boļševikas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums — \~104 km, mazākais platums — 55 km, dziļums — līdz 210 m
Lielais Belts jūras šaurums starp Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos (dāņu val. _Store Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu
Ērika Ēriksena šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāga austrumos, starp Ziemeļaustrumu Zemi un Karaļa Kārļa Zemi
Olgas šaurums jūras šaurums Špicbergenas arhipelāgā, starp Karaļa Kārļa Zemi austrumos un Barenca un Edža salu rietumos
Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
Baiama Mārtina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Karalienes Elizabetes salās, starp Melvila un Baiama Mārtina salu rietumos un Kamerona, Bārtesa u. c. salām austrumos
Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji
Palavanas pasāža jūrasceļš Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos starp Filipīnu Palavanas salu un Spartlija (Kalajana) salām
apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji
Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu
Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.)
bele Ka tikai
kabači Kabacis
olamots Kabalas mācībā četri esamības līmeņi, kas atšķiras ar matērijas blīvumu un tuvumu Dievišķajam tronim
notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību
Sohara Kabalistisks sacerējums, sarakstīts 13. gs. aramiešu valodā Mozus grāmatu komentāra veidā
Kabarda-Balkārija Kabardas-Balkārijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Naļčika, platība - 12500 kvadrātkilometru, 892400 iedzīvotāju (2009.)
kabardīņi Kabardieši
kabardīnieši Kabardieši
Mērčisona ūdenskritums Kabaregas ūdenskritums Ugandā
kabarets Kabarejs
kabarē Kabarejs (1)
kabarē Kabarejs (2)
islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids
dimzaks Kabata
karmans Kabata
kārmans Kabata
karmins Kabata
keša Kabata
ķeša Kabata
kulda Kabata
kule Kabata
liska Kabata
taša Kabata
krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā; krūšu kabata
zola Kabatā nekā nav
suktene Kabatā nēsājama plakana pudele
sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā
skortele Kabata, maisiņš
skotele Kabata, maisiņš
skotelis Kabata, maisiņš
kalīte Kabata, somiņa
kale Kabata, somiņa; arī ieroča maksts
ķešene Kabata; ķeša
klapans Kabatas aizsegs
pakulde Kabatas apakša
glazs Kabatas baterija
mutslaucis Kabatas drāna
audiopleijers Kabatas formāta audiokasešu atskaņošanas ierīce ar austiņām; var būt apvienota ar radiouztvērēju
maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai)
kipseks Kabatas grāmata
kabatgrāmata Kabatas grāmatiņa
nāzdauciņš Kabatas lakatiņš
nazdaudziņš Kabatas lakatiņš
slaucis Kabatas lakatiņš
šnupdrāna Kabatas lakatiņš
batareika Kabatas lukturītis
baterija Kabatas lukturītis
kabatasnauda Kabatas nauda - neliela naudas summa sīkiem izdevumiem
saliecenis Kabatas nazis
savāzenis Kabatas nazis
vāzenis Kabatas nazis
ģelksteris Kabatas nazis ar sabojātu atsperi
bogans Kabatas portfelis
bumažnieks Kabatas portfelis
lopatņiks Kabatas portfelis
koža Kabatas portfelis, maks
kožanka Kabatas portfelis, maks
kožans Kabatas portfelis, maks
kožuha Kabatas portfelis, maks
porosjonoks Kabatas portfelis, maks
čakstis Kabatas pulkstenis
čikstis Kabatas pulkstenis
džindžulis Kabatas pulkstenis
bregets Kabatas pulkstenis, ko izgatavoja franču pulksteņmeistara Bregē (Brequet, 1747-1823) darbnīcā; Bregē pulksteņi bija ļoti precīzi, sita stundas un stundu daļas un rādīja datumus
ķivete Kabatas pulksteņu iekšējais vāks, kas mehānismu sargā pret putekļiem
remontārs Kabatas pulksteņu uzvelkamā ierīce
pirktumi Kabatlakatiņi, dvieļi u. tml. kas izgatavoti no smalka, pirkta (nevis mājās austa) auduma
niezdaugs Kabatlakatiņš
nošnica Kabatlakatiņš
puņķene Kabatlakatiņš
puņķlupata Kabatlakatiņš
puņķlupats Kabatlakatiņš
snīpslauķis Kabatlakatiņš
šņurkulis Kabatlakatiņš
šņustukiņš Kabatlakatiņš
zīdauts Kabatlakatiņš
šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete
degunlakats Kabatlakats
degunnieks Kabatlakats
kabataslakats Kabatlakats
ļepeņs Kabatlakats
maročka Kabatlakats
miročka Kabatlakats
mutautiņš Kabatlakats
mutauts Kabatlakats
muteslakats Kabatlakats
mutslauce Kabatlakats
mutslauķis Kabatlakats
mutslauks Kabatlakats
mutslaukulis Kabatlakats
nāsenieks Kabatlakats
nāsnīca Kabatlakats
nāšņoks Kabatlakats
nēzdags Kabatlakats
nēzdaks Kabatlakats
nēzdaugs Kabatlakats
nēzdauts Kabatlakats
nēzdogs Kabatlakats
nēzdots Kabatlakats
nēznociņš Kabatlakats
puņķlakats Kabatlakats
šņidauks Kabatlakats
šnubdrāna Kabatlakats
šņubdrāna Kabatlakats
šņūcis Kabatlakats
šnūdags Kabatlakats
šņudaks Kabatlakats
šņudarāns Kabatlakats
šņūdarāns Kabatlakats
šņudaugs Kabatlakats
šnudauks Kabatlakats
šņudauks Kabatlakats
šņūdauks Kabatlakats
šņudauts Kabatlakats
šņudogs Kabatlakats
šnudrāna Kabatlakats
šņudrāne Kabatlakats
šņūdrāne Kabatlakats
šņudrāniņa Kabatlakats
šnūdrāns Kabatlakats
šņudrāns Kabatlakats
šnūdrautiņš Kabatlakats
šņūdrautiņš Kabatlakats
šnudrauts Kabatlakats
šņudrauts Kabatlakats
šņuduks Kabatlakats
šņugdauciņš Kabatlakats
šnūgdrāniņa Kabatlakats
šņukdrāna Kabatlakats
šņūkdrāna Kabatlakats
šņupdauks Kabatlakats
šņupdrāna Kabatlakats
šņupdrāns Kabatlakats
šņurdauks Kabatlakats
šnurduks Kabatlakats
šņurduks Kabatlakats
šņuzdaugs Kabatlakats
lakats Kabatlakats, kabatdrāna
port-kross Kabatportfelis, portfelis
karmanka Kabatzādzība
karmančiks Kabatzaglis
karmaņņiks Kabatzaglis
mākars Kabatzaglis
māķeris Kabatzaglis
pikpokets Kabatzaglis
ščipačs Kabatzaglis
voriška Kabatzaglis
ščipačs Kabatzaglis vienpatis
pisaks Kabatzaglis, kas ar žileti pārgriež kabatu
ščipačs Kabatzaglis, kas maku vai naudu izvelk ar diviem pirkstiem
širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu
širmans Kabatzaglis, krāpnieks
širmens Kabatzaglis, krāpnieks
širmušņiks Kabatzaglis, krāpnieks
tirščiks Kabatzagļa līdzdalībnieks
širmans Kabatzagļa palīgs
širmens Kabatzagļa palīgs
širmušņiks Kabatzagļa palīgs
kabila Kabele 1
multilīnija Kabelis, kanāls vai kopne ar diviem vai vairākiem pārraides ceļiem (vadiem vai optiskajām šķiedrām)
atzarkabelis Kabelis, kas savieno lokālā tīkla staciju ar maģistrāles pievienotājbloku
signālkabelis Kabelis, pa kuru tiek pārraidīti signāli
kabis Kabenis
kablis Kabenis
bruģis Kabenis (zvejas tīkls)
kakaža Kabenis, tīkls 3 cilvēku zvejai brienot
kaba Kabenis; āķis; makšķerāķis
Kabillen Kabile
Kabillen Kabiles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
kabiļi Kabili
Kavimasa Kabimasa - pilsēta Venecuēlā
ķibināt Kabināt 1
pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna
aizsargkabīne Kabīne, kas paredzēta aizsardzībai no apkārtējās vides iedarbības
rakstāmistaba Kabinets (1), parasti dzīvoklī
uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam)
piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt)
sakabināt Kabinot savienot
CV Kaboverde, valsts divburtu kods
CPV Kaboverde, valsts trīsburtu kods
CVE Kaboverdes eskudo; Kaboverdes Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Zaļā Raga Salu Republika Kaboverdes Republika
Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju
morna Kaboverdes tradicionālā mūzika, ostas krodziņu romance
Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu
Katschanowz Kacēni
cacans Kacens
kecēns Kacens
kacens Kacēns
stumburs Kacēns, kāpostu kacens
kūde Kacens, kāpostu kāts
strunks Kacens, kāts
kūla Kacens, stumbrs (kāpostiem)
kūlis Kacens, stumbrs (kāpostiem)
Alou Kačaru (Indijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - dievs - cilvēku radītājs, kas no zemes izveidojis pirmos cilvēkus
dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari
barameči Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām
bari Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām
Kačas līcis Kačhas līcis Arābijas jūrā
Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju
ķerīgs Kad (kur, ar ko) zivis labi ķeras
ķērīgs Kad (kur, ar ko) zivis labi ķeras
kadu Kad 1(1)
kur Kad 1(7)
kada Kad 2(1, 3)
kadai Kad 2(1)
kadais Kad 2(1)
homozigotija Kad īpatnī tikai viena faktora pazīme divskaitā
šukstināt Kad jēri vai sivēni zīž, tad saka, ka viņi šukstina
aplūzām Kad sērsnai vai arī ledum neiet pa virsu, bet lūst iekšā, tad iet aplūzām
apgube Kad sienu izārdīja, tad, kur plānāks, kasīja apgubēs
bile Kad tikai
bil Kad tikai; ja tikai
biļ Kad tikai; ja tikai
kālīt Kad, kamēr
kabu Kad, kaut
mēdieši kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju
ikarieši kādas Kabē aprakstītas komunistiskas republikas iedzīvotāji; 19. gs. 40. gados Amerikā nodibinājās dažas šādas komūnas un viņu piederīgos arī tā sauca
obss Kadastrāla zemes vienība Ingrijā 17. gs., līdzīga arklam Vidzemē
dālderis Kadastrāls zemes mērs Vidzemē; 17. gs. beigās arklā sāka skaitīt 60 dālderus
katastrs Kadastrs
pentametīlēndiamīns Kadaverīns
Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
cadenza Kadence
kadets Kadeti
kadiķoga Kadiķa oga
kadiķzars Kadiķa zars
juniperus Kadiķi
kadags Kadiķis
kadaks Kadiķis
kadiķe Kadiķis
kadiķi Kadiķis
paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām
kadedzis Kadiķis, paeglis
kadiģis Kadiķis, paeglis
ženevērs Kadiķogu degvīns
kadiķājs Kadiķu audze
kadiķiens Kadiķu audze, paeglājs
Gatuma Kadoma - pilsēta Zimbabvē (Dienvidrodēzijā), tās senāks nosaukums
papildināšana Kadra pagarināšana līdz noteiktam minimālam garumam, pievienojot tam veselus oktetus
diždancis Kadriļa
quadrille Kadriļa
jandals Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja
jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja
titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to)
iespraudumkadrs Kadrs ar kāda statiska objekta uzņēmumu
šablonkadrs Kadrs, ko uzņemot, daļu negatīva sedz maska; attiecīgo negatīva daļu eksponē atsevišķi
spoguļattēlkadrs Kadrs, kura attēla daļu veido nelielu modeļu atveidi spogulī
pamatkadrs Kadrs, kurā ietverta visa kādas epizodes darbība, atsevišķus šās darbības momentus parādot iemontētos tuvplānos
modeļkadrs Kadrs, kurā nelieli modeļi uzņemti tā, ka tie izskatās pēc lieliem objektiem
kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks
starpkadrēšana Kadru ģenerēšana starp diviem attēliem, radot šķietamību, ka pirmais attēls pakāpeniski pāriet otrajā attēlā
kadsura Kadsuras
kērikejs Kaducejs
cafē Kafejnīca
kafe Kafejnīca
kafē Kafejnīca
kafejušņiks Kafejnīca
kafene Kafejnīca
kafepišņiks Kafejnīca
kafijužņiks Kafejnīca
kafuška Kafejnīca
kafūzis Kafejnīca
kapejnīca Kafejnīca
Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta
kafēšantāns Kafejnīca, kur izpilda mūzikas vai kabarē programmas
slauktuve Kafejnīca, veikals u. tml., kur ir augstas cenas
lustūzis Kafejnīca; restorāns
kazists Kafejnīcas "Kaza" regulārs apmeklētājs 20. gs. 60.-70. gados
kafēkoncerts Kafejnīcas tips ar mūzikas vai kabareta programmu
kafiža Kafija
kapeja Kafija
kapija Kafija
kapijs Kafija
kapiža Kafija
kapīža Kafija
kava Kafija
kopija Kafija
mazagrans Kafijas dzēriens ar ledu, kam garšas pēc klāt pielej arī kādu lāsīti maraskīno
brendels Kafijas grauzdēšanas iekārta
grauzdulis Kafijas grauzdētājs
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla
moka Kafijas koka vai krūma šķirne; šīs šķirnes koks vai krūms
ristretto Kafijas pagatavošanas veids
kapijkrosa Kafijbrūna krāsa
kapijbrūns Kafijbrūns
kopijbrūns Kafijbrūns
coffea Kafijkoki
Kauteovana Kagabu (Kolumbija) mitoloģijā - augstākā dievība, lielā māte, dzīvības un auglības pamats
Kagarlika Kaharlika, pilsēta Ukrainā
osteokaheksija Kaheksija hroniskas kaulu slimības dēļ
kahi Kahetieši
Maraša Kahramanmaraša, pilsēta Turcijā
Kagula Kahula, pilsēta Moldovas dienvidos
Kaibel Kaibala
Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule
Kaivarjena Kaibarjena, pilsēta Kubā
Kaicupe Kaičupe, Gaujas pieteka
Kalčupe Kaičupe, Gaujas pieteka
Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā
Kaigas Kaigu ciems - Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaiguciems" nosaukuma variants
kaiva Kaija
ķirlāns Kaija
pliens Kaija
zūrejs Kaija
larinae Kaiju apakšdzimta
larus Kaiju apakšdzimtas ģints
rissa Kaiju apakšdzimtas ģints
laridae Kaiju dzimta
sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
ķīvis Kaiju suga
ķilēns Kaiju suga, lielā reņģu kaija
klicans Kaiju sugas putns
ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1
kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā)
kailfoto Kaila cilvēka foto
pluts Kaila galvas āda
kuross Kaila jaunekļa attēlojums Senās Grieķijas arhaiskā laika tēlniecībā (7.-6. gs. pr. m. ē.)
papuvnīca Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
trūkumzāle Kailā trūkumzālīte ("Herniaria glabra")
plikaine Kaila vieta
kaile Kaila virsma, klajums
kāpine Kaila zeme uz ceļa ziemas laika beigās, īpaši pavasarī
kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas
pluta Kaila, maiga āda; ādas krāsa
kailatne Kaila, neapaugusi vieta
gliests Kaila, smilšaina, neauglīga zeme
sālīšana Kailādas apstrāde ar koncentrētiem amonija sulfāta, nātrija sulfāta, nātrija hlorīda ūdensšķīdumiem
boss Kailām kājām
amoebina Kailamēbas
pelomyxa Kailamēbu ģints
amoeba Kailamēbu kārtas ģints
entamoeba Kailamēbu kārtas ģints
jodamoeba Kailamēbu kārtas ģints
gymnoascaceae Kailasku dzimta
plikatne Kailatne
nomada Kailbites
psilocybe Kailgalvenes
gliemeklis Kailgliemezis
gļiemeklis Kailgliemezis
gliems Kailgliemezis
gļiems Kailgliemezis
glumine Kailgliemezis
physidae Kailgliemežu dzimta
limax Kailgliemežu dzimtas "Limacidae" ģints
lehmannia Kailgliemežu dzimtas ģints
limacidae Kailgliemežu grupas dzimta
limacīdi Kailgliemežu grupas dzimta ("Limacidae")
stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas
gymnocolea Kailkausītes
gymnocarpium Kailpapardes
apģērbties Kails
nāgs Kails
neāvies Kails
plikucis Kails (parasti mazs) bērns
kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā)
plešš Kails galvvidus
pliksprākle Kails vīrietis
pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks
plīns Kails, pliks
nogs Kails, pliks, nabags; trūcīgs, nabadzīgs
apkalains Kailsals
gludsala Kailsals
gludsals Kailsals
kailsala Kailsals
kailsalis Kailsals
kaisala Kailsals
pliksalis Kailsals
pliksals Kailsals
saussals Kailsals
kailatne Kailsals, pliksals
pinophyta Kailsēkļi
pliksēklainie Kailsēkļi ("Gymnospermae")
gymnospermae Kailsēkļu ("Pinophyta") nosaukuma sinonīms
cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos
ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem
gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem
ciekuraugi Kailsēkļu augu klase, arī skuju koki
skujaiņi Kailsēkļu augu šķira (augi bez sēklotnes un ar kailiem iesēkļiem uz zvīņlapām), skuju koki vai krūmi, vienmāju vai divmāju vējzieži, bez apziedņa; skuju koki
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi
apvalksēkļi Kailsēkļu klase (efedru, velvičiju un gnetu dzimtas), koki, krūmi, liānas
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas
gimnospermas Kailsēkļu ziedaugi
tīsdeilija Kailstublāja tīsdeilija - kailā sinepīte ("Teesdalia nudicaulis")
gimnozofija Kailuma kults, nūdisms
kailība Kailums (1)
kailība Kailums (5)
neaizsegtība Kailums, atkailinātība
nūditāte Kailums, kails ķermenis; izlaidība
nodzība Kailums, plikums
pleikums Kailums, plikums
liodidae Kailvaboļu dzimta
KY Kaimanu Salas, teritorijas divburtu kods
CYM Kaimanu Salas, teritorijas trīsburtu kods
KYD Kaimanu Salu dolārs; Kaimanu Salu valūtas kods, sīknauda - cents
paleosuchus Kaimari (viena no 3 ģintīm)
apciemnieki Kaimiņciemu iedzīvotāji
nāburgi Kaimiņi
sēbrība Kaimiņi, apkārtnes ļaudis
lejijie Kaimiņi, kas dzīvo mājās, kuras atrodas zemākā vietā
lejie Kaimiņi, kas dzīvo mājās, kuras atrodas zemākā vietā; lejijie
kaimene Kaimiņiene
kaimeniece Kaimiņiene
kaimeņiene Kaimiņiene
kaimine Kaimiņiene
kaiminīca Kaimiņiene
kaimīte Kaimiņiene
kaimitene Kaimiņiene
nāburdze Kaimiņiene
nāburdzene Kaimiņiene
nāburdziene Kaimiņiene
nāburdziete Kaimiņiene
nāburdzīša Kaimiņiene
nāburdzniece Kaimiņiene
pretitene Kaimiņiene
pretītene Kaimiņiene
pretitne Kaimiņiene
pretītne Kaimiņiene
sābre Kaimiņiene
sābrene Kaimiņiene
sābriene Kaimiņiene
sābriniete Kaimiņiene
viņsaimniece Kaimiņiene
otrmāja Kaimiņmāja
viņsēta Kaimiņmāja
otrsēta Kaimiņmājas
otrļaudis Kaimiņmājas ļaudis
viņsēti Kaimiņmājas ļaudis
viļaudīša Kaimiņmājas saimniece
viņsētsaimniece Kaimiņmājas saimniece
viņmāte Kaimiņmāju saimniece
cieminiete Kaimiņmāju saimniece; viešņa
ciemiņiete Kaimiņmāju saimniece; viešņa
kaimenē Kaimiņos
nāburgos Kaimiņos; netālu
apkaimiņš Kaimiņš
ciemiņš Kaimiņš
kaimenis Kaimiņš
kaimiņa Kaimiņš
kaimiņiete Kaimiņš
kaiminis Kaimiņš
kopzemis Kaimiņš
nāborgs Kaimiņš
nāburgs Kaimiņš
otrsaimnieks Kaimiņš
sābris Kaimiņš
sābrs Kaimiņš
viņsaimnieks Kaimiņš
eženieks Kaimiņš, ar kuru robežojas zemes īpašumi
sebris Kaimiņš, kaimiņiene
subrs Kaimiņš, sābris
šojie Kaimiņu ("šo" mājas) iedzīvotāji
šojieši Kaimiņu ("šo" mājas) iedzīvotāji
šoļauži Kaimiņu ("šo" mājas) ļaudis
sēbrice Kaimiņu ekonome vai kalpone
viņistabi Kaimiņu istabas iedzīvotāji
ciemmājas Kaimiņu mājas
nāburgi Kaimiņu mājas
ostabas Kaimiņu mājas
sēbrice Kaimiņu mājas saimniece
otrejie Kaimiņu muižas ļaudis
otrpagasts Kaimiņu pagasts
otrsēts Kaimiņu saimniecība
joļaudis Kaimiņu saimniecības (māju) ļaudis
vīcīnāls Kaimiņu, blakus
dacīts Kainotipa efuzīvs iezis; kriptokristālisks, ar laukšpata, ragmāņa, biotīta fenokristāliem, pelēks, izmanto celtniecībā
kainotipa Kainotipa ieži - efuzīvie magmatiskie ieži (vulkāniskās lavas), kuru minerālsastāvs un struktūra pēc ieža izveidošanās nav mainījusies
neozoisks Kainozoisks
antropogēns Kainozoja ēras jaunākais, 2-2,5 miljonu gadu ilgais periods, kurš aptver kvartāru un neogēna beigu posmu un kura sākumā parādījās cilvēks
kvartārs Kainozoja ēras pēdējais periods, kas sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās
neozojs Kainozojs
uria Kairas
Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā
Kairuana Kairavāna, pilsēta Tunisijā
aizture Kairekļa iedarbības mazināšana organisma audos
pavedīgs Kairīgs, vilinošs
behestēzija Kairinājuma sajūta elpošanas vados, kas ierosina klepu
receptivitāte Kairinājuma uztvere
karkšis Kairinājums kaklā, kas izsauc klepu, gārgšanu
karkšķis Kairinājums kaklā, kas izsauc klepu, gārgšanu
kārkšķis Kairinājums kaklā, kas izsauc klepu, gārgšanu
kņadas Kairinājums, jūklis, kaitināšana
kairīgums Kairinājums, pievilcīgums
iritācija Kairinājums: ierosas radīšana, lietojot atbilstošu kairinātāju
similance Kairinājumu līdzība
sajūta Kairinājumu subjektīvs atspoguļojums smadzenēs sakarā ar ārējās un organisma iekšējās vides kairinātāju izraisītu iedarbību uz receptoriem
iekairināmība Kairināmība
irrītācija Kairināšana, uzbudināšana
kutināt Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē)
irritēt Kairināt uztraukt, sadusmot
aficēt Kairināt, aizķert
irzināt Kairināt, kaitināt
karināties Kairināt, kārdināt citam citu; arī ķircināties
karināt Kairināt, kārdināt; arī ķircināt
kairēt Kairināt, ķircināt
kairēties Kairināt, uzbudināt
recepcija Kairinātāja enerģijas uztveršana ar receptoriem un tās pārveidošana ierosā
kaireklis Kairinātājs (2)
brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku
skleroterapija Kairinoša līdzekļa ievadīšana audos, lai radītu fibrozi, piem., varikozu vēnu vai hemoroīdu ārstēšanā
dietilarsīnchlorīds Kairinoša sazāļošanas kaujas viela ar nepatīkamu smaku
tiociānalils Kairinoša viela, kas reflektoriski uzlabo vielmaiņu un asinsriti iekšējos orgānos, atbrīvojoties uz ādas no ūdenī samērcēta sinepju plākstera
agenss Kairinošais faktors
CS Kairinošas iedarbības balta vai gaiši dzeltena kristāliska ķīmiska kaujasviela ar piparu smaku
difenilhlorarsīns Kairinošas iedarbības indīga ķīmiska kaujasviela
karsēt Kairinoši (uz ko) iedarbojoties, izraisīt dedzinošu sajūtu
CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela
pavedinošs Kairinošs
uzbudinošs Kairinošs
kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni)
valdzinošs Kairinošs, pievilcīgs
riebt Kairinot izraisīt sāpju sajūtu
Zamborovas ezers Kairišu ezers Svariņu pagastā
Kairišu ezers Kairīšu ezers Svariņu pagastā
kairens Kairs
kairīgs Kairs
iemīlīgs Kairs, kārīgs
kaire Kairums
kaisals Kaisals
kratelēt Kaisīt
streijāt Kaisīt
tirāt Kaisīt
birdināt Kaisīt (piemēram, par kokiem, mākoņiem)
streijāt Kaisīt ar sāli; sālīt
nokaisīt Kaisīt un pabeigt kaisīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml)
strumpalot Kaisīt, bārstīt žagarus
sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē
karstgriba Kaisle
karstprātība Kaisle
passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu
kvēla Kaisle; neapvaldītas jūtas
kvēle Kaisle; neapvaldītas jūtas
gailestība Kaislība
kvēlīgums Kaislība
kaisle Kaislība (1)
kaisle Kaislība (2)
kaisle Kaislība (3)
braulēt Kaislībā krist
paradoksomanija Kaislība uz paradoksiem
urskulis Kaislība, dedzība, drudzis
metriopātija Kaislību, tieksmju mērenība
melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana
passionato Kaislīgi
sakaislināt Kaislīgi uzbudināt
appassionato Kaislīgi, aizrautīgi
braulīgs Kaislīgs
furiozs Kaislīgs
gailestīgs Kaislīgs
kaislains Kaislīgs
kaiss Kaislīgs
sveļš Kaislīgs
kaisls Kaislīgs (1)
baletomans Kaislīgs baleta cienītājs
bibliomāns Kaislīgs grāmatu vācējs un krājējs
jāslis Kaislīgs tēviņš
īve Kaislīgs uzbudinājums, satraukums
zivotājs Kaislīgs zvejnieks
krucelīgs Kaislīgs, dedzīgs
kūsnīgs Kaislīgs, dedzīgs
gribelīgs Kaislīgs, kārīgs
kvelds Kaislīgs, kvēls
nārstīgs Kaislīgs, nekaunīgs
braulība Kaislīgums
lakstība Kaislīgums
kaislums Kaislīgums (1)
braulums Kaislīgums, miesaskārība
balletomans Kaisls baleta mīļotājs
lascīvs Kaisls, netikls
Fauns Kaisls, uzmācīgs vīrietis
kaisma Kaisme
dairs Kaismīgs
kaisms Kaismīgs
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to, piemēram, grīdu, trauku)
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt
piekaisīt Kaisot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu)
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to)
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (to kam)
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
pakaisīt Kaisot (ko), noklāt (ar to)
aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest
iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā)
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu)
piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz
pakaisīt Kaisot novietot (kur); kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz
nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
indieve Kaite
kaita Kaite
klipa Kaite
klipe Kaite
apstāji Kaite, kas saistīta ar kaprīzēm, slinkumu, slimīgām iedomām
zalba Kaite, ķermeņa bojājums, brūce, sāpes
kvoroba Kaite, lipīga slimība
slāga Kaite, vaina, mocība; grūtības; nelaime
akosmija Kaite; neregularitāte slimības gaitā
skāde Kaitējums (1); arī zaudējums; bojājums
sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā
damnum Kaitējums, zaudējums
kustoņa Kaitēkļi, kas uzmetas augiem
panga Kaitēkļu izraisīts izaugums uz augu daļām
pretparazīti Kaitēkļu parazīti
pūķotājs Kaiteris - cilvēks, kas nodarbojas ar kaitsērfingu jeb kaitbordu (pūķošanu)
kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba)
kaitīt Kaitēt
izčakarēt Kaitēt (kādam)
skādēt Kaitēt 1(1)
apstebēt Kaitēt apbrīnojot
vādēt Kaitēt, nākt par sliktu; apnikt
appeisēt Kaitēt, nodarīt zaudējumus (lielā apmērā)
kvacīt Kaitēt; būt kaitīgam
iebādēt Kaitēt; nodarīt ļaunu
ragana Kaitētāja
reģe Kaitētāja
ķakoties Kaitēties, rotaļāties
ķekot Kaitēties, rotaļāties
ķekoties Kaitēties, rotaļāties
toksikoze Kaitīga (piemēram, vielas) iedarbība uz organismu
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu)
krist Kaitīgi iedarboties uz kādu orgānu
noškādēt Kaitīgi ietekmēt (par ļaunām acīm)
miasms Kaitīgi zemes izgarojumi, kas it kā izraisa endēmiskas slimības, piem., malāriju
arodfaktors Kaitīgie arodfaktori - dažādi ar profesionālo darbību saistīti faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbaspējas
skādīgs Kaitīgs (1)
ļauns Kaitīgs (par dzīvniekiem, augiem)
nelabs Kaitīgs (par dzīvniekiem)
mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis); dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu
nokse Kaitīgs faktors, slimību izraisītājs cēlonis
kontrindicēts Kaitīgs organismam (par zālēm, ārstēšanas paņēmieniem u. tml)
mošķis Kaitīgs, nevēlams kukainis
naistīgs Kaitīgs, neveselīgs
čādināt Kaitināt
dusmināt Kaitināt
ērcēt Kaitināt
ērdināt Kaitināt
gabēt Kaitināt
kancināt Kaitināt
ķiķināt Kaitināt
piģināt Kaitināt
piktot Kaitināt
sirdināt Kaitināt
tīdīt Kaitināt
ērsināt Kaitināt (suni)
ērzināt Kaitināt (suni)
ņarināt Kaitināt (suni)
ņarināties Kaitināt (suni)
ņerināt Kaitināt (suni)
ķiķināties Kaitināt (vienam otru)
nergstīties Kaitināt suni
lādināt Kaitināt suni, kamēr tas rej
erdzināt Kaitināt, kairināt
tirināt Kaitināt, karināt; apbēdināt
ersināt Kaitināt, kūdīt, ķircināt
ēršināt Kaitināt, kūdīt, ķircināt
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu
ecināt Kaitināt, ķircināt
irsināt Kaitināt, ķircināt
karcināt Kaitināt, ķircināt
kārcināt Kaitināt, ķircināt
krancināt Kaitināt, ķircināt
peņģēt Kaitināt, ķircināt (suni)
žvuilīt Kaitināt, ķircināt, muļķot, neļaut mierīgi gulēt
ādināt Kaitināt, muļķot, āzēt
ārdināt Kaitināt, muļķot, āzēt; ādināt
dēlināt Kaitināt, muļķot, izzobot
dracināt Kaitināt, musināt
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu
aizkarināt Kaitināt, raustīt
riebināt Kaitināt, sadusmot, izsaukt īgnumu
errot Kaitināt, sadusmot, kļūt īgnam
ērcināt Kaitināt; arī ķircināt
sirdīt Kaitināt; sirdināt
kaitbords Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kiteboard"); pūķošana, kaitošana, kaitserfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis")
kaitsērfings Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"); pūķošana, kaitošana, kaitbords (angļu "kiteboard")
pūķošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; kaitsērfings, kaitbords
kaitošana Kaitings - burāšana ar dēli aiz pūķa; pūķošana, kaitsērfings (angļu "kitesurfing", no "kite" - "pūķis"), kaitbords (angļu kiteboard)
snovkaitings Kaitings jeb pūķošana uz sniega vai ledus
kāterēties Kaitinoši vilcināties
kvērcināt Kaitinot saraudināt vai panākt, ka sāk kviekt
ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs
ieķircināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka sāk dusmoties
kaitula Kaitulis
kaitule Kaitulis
Kayenhof Kaives muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā
Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
Kaives muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas “Kaive” bijušais nosaukums
kaivēnieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Kaive" iedzīvotāji
Leimaņu muiža Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" bijušais nosaukums
leimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
vecleimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Vecleimaņi" iedzīvotāji
kajakers Kajaka 2 tipa laivas braucējs
Botoks Kajapu (Brazīlijas ziemeļaustrumos) mitoloģijā - jauneklis, kas cilvēkiem uzdāvinājis loku un bultas
kajeputīns Kajeputeļļas terpēns
denis Kajītes pārsegums
Kaiseri Kajseri, pilsēta Turcijā
cacatua Kakadu
cacatutidae Kakadu dzimta
eolophus Kakadu ģints
apkakāt Kakājot aptraipīt
apkakāties Kakājot aptraipīties
kakalznis Kakalze, kukurznis
kakava Kakao
kakavs Kakao
kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai
sterculiaceae Kakaoaugu dzimta
kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas
theobroma Kakaokoki
kakarājs Kakarains
pēkāt Kakāt
kākāt Kakāt, izvadīt fekālijas
padžerkle Kakla apakšējā daļa
padžirkle Kakla apakšējā daļa
paģerkle Kakla apakšējā daļa
pakrūpene Kakla apakšējā daļa
pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam)
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas
pabārde Kakla daļa zem bārdas
pabārzda Kakla daļa zem bārdas
pabārzde Kakla daļa zem bārdas
pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam); arī pazode
kampis Kakla dzelzis
kanapis Kakla dzelzis
ļaukas Kakla dziedzera iekaisums, piemēram, cūkām
glandula Kakla dziedzeris (mandele)
dziedzeres Kakla dziedzeris, mandele
kakle Kakla izgriezums - plecģērba stāva augšējā, kakla pamatni aptverošā atvere, kurā iešuj apkakli vai kuru apšuj ar zemapmali
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai
dzīkslis Kakla kumbris
kauss Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
kaustava Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
kaustavs Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
kaustuve Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
deradenīts Kakla limfmezglu iekaisums
skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam)
rahiasms Kakla mugurējo muskuļu krampji, piem., epilepsijas lēkmes sākumā
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas
cervikodīnija Kakla muskuļu sāpes
fermuārs Kakla rota ar tādu savilci
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki
kaklenīdze Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai
kaklenieks Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai
ošeiņiks Kakla siksna
platizma Kakla zemādas muskulis
cervikāls Kakla, uz kaklu (vai kaklveidīgu) attiecīgs
kaklariņķis Kaklagredzens
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi)
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm)
dakte Kaklasaite
dakts Kaklasaite
kaklsaite Kaklasaite
kravate Kaklasaite
seļjodka Kaklasaite
siļķe Kaklasaite
slipsa Kaklasaite
šlipsa Kaklasaite
šļipse Kaklasaite
šlipste Kaklasaite
šļipsts Kaklasaite
taurinis Kaklasaite - tauriņš
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus
udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai
šlipsts Kaklasaite; šļipsts
elzdogs Kaklauts
galstruks Kaklauts
galstuks Kaklauts
kašnē Kaklauts vai šalle, kurā apslēpj sejas apakšdaļu, arī degunu
kaklenīca Kaklenieks
kakliņi Kakliņš
džerkste Kakls
hals Kakls
koklis Kakls
piščiks Kakls
rīkle Kakls (1)
čuprs Kakls un muguras sākuma daļa (cilvēkam vai dzīvniekiem); skausts
homuts Kakls, kakla siksna
kakodilāts Kakodilskābes sāls
pakakte Kakta apakšējā daļa; vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas
donis Kakts
kokts Kakts
aizkakte Kakts, stūris
aizvieta Kakts, stūris
danga Kakts, stūris
danka Kakts, stūris
daura Kakts, stūris
ķērte Kakts, stūris
kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus
ķiku-kāzas Kaktu laulība
kaktusaugi Kaktusi
cereji Kaktusi ar šķautnainiem cilindrveida stumbriem
ezītis Kaktuss
kaktiņš Kaktuss
kaktusis Kaktuss
kaktūzis Kaktuss
lapukaktuss Kaktuss, kam ir lapveida stumbrs
cactaceae Kaktusu dzimta
peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss
pejotkaktuss Kaktusu dzimtas augs, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu, aug Meksikā un ASV dienvidrietumos; meskals; peijote
rhodocactus Kaktusu dzimtas ģints
aporokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Aporocactus", arī "Discocactus")
astrofīts Kaktusu dzimtas ģints ("Astrophytum")
karnēgija Kaktusu dzimtas ģints ("Carnegiea")
cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus")
ehinokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocactus")
ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus")
ehinopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Echinopsis")
espostoja Kaktusu dzimtas ģints ("Espostoa")
fraileja Kaktusu dzimtas ģints ("Frailea")
gimnokalīcijs Kaktusu dzimtas ģints ("Gymnocalycium")
hatiora Kaktusu dzimtas ģints ("Hatiora")
lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora")
meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru
neoportērijas Kaktusu dzimtas ģints ("Neoporteria")
oreocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Oreocererus")
parodija Kaktusu dzimtas ģints ("Parodia")
rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami
ripsalidopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Rhipsalidopsis")
ripsālis Kaktusu dzimtas ģints ("Rhipsalis")
telokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Thelocactus")
zigokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Zygocactus")
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē
pundurfraileja Kaktusu dzimtas suga ("Frailea pygmaea")
phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos
pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām
peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām
kaķāda Kaķa āda
kaķaste Kaķa aste
krāsgulis Kaķa epitets
krāsnguļa Kaķa epitets
krāsngulis Kaķa epitets
ņeukšis Kaķa ņaudienam līdzīgs kliedziens
čagums Kaķa skausts
pelaste Kaķaste jeb astainais amarants ("Amaranthus caudatus")
lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants
pārkaķēties Kaķējot kļūdīties
sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā; kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu)
kāķējums Kaķējums
mincene Kaķene
pincene Kaķene
runciene Kaķene
tīsele Kaķene
tīsene Kaķene
kicene Kaķene (rotaļu šaujamrīks)
kaķe Kaķene 1(1)
Kaķezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā
Kaķītezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā
Kaķītis Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā
Kaķēnu ezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā
Kaķīšu ezers Kaķēnezers, ezers Ēdoles pagastā
kaķalēns Kaķēns
tīsēns Kaķēns; kaķis
pārkaķēt Kaķēt no viena gala līdz otram
sirubs Kaķētu apaļkoku apcirknis
briska Kaķis
hašeks Kaķis
incis Kaķis
iņčuks Kaķis
kašaks Kaķis
kašara Kaķis
kažokvarde Kaķis
ķicis Kaķis
koķiks Kaķis
košaks Kaķis
maika Kaķis
mincis Kaķis
miņčuks Kaķis
minculis Kaķis
minka Kaķis
miņķins Kaķis
minna Kaķis
minnis Kaķis
peļjunkurs Kaķis
pincis Kaķis
pinka Kaķis
plēsis Kaķis
sētlaipiņš Kaķis
svātlaibs Kaķis
tīsis Kaķis
tīšuks Kaķis
umpsis Kaķis
kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
kaksis Kaķis (bērnu valodā)
kicītis Kaķis (bērnu valodā)
junka Kaķis, kaķene
peļotājs Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles
cincis Kaķis, mincis
muris Kaķis; vecs, liels runcis
Kaķu ezers Kaķīšezers, ezers Ēdoles pagastā
Kakischken Kaķišķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Rucavas pagastā
Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
incītis Kaķītis
kaķenītis Kaķītis
kaķītiņš Kaķītis
kaķpēdiņš Kaķpēdiņa
anaphalis Kaķpēdiņas
kaķpautiņi Kaķpēdiņas
antennaria Kaķpēdiņas - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
baugznes Kaķpēdiņas ("gnaphalium rectum")
kaķusieri Kaķsierīte
kaķusierīte Kaķsierīte
kaķu koncerts Kaķu aurošana
felidae Kaķu dzimta
kaķveidīgie Kaķu dzimta ("Felidae")
felis Kaķu dzimtas ģints
lynx Kaķu dzimtas ģints
gepards Kaķu dzimtas ģints ("Acinonyx")
galeomahija Kaķu karš
šarivari Kaķu koncerts, nesaskanīga, trakiska mūzika
kaķene Kaķu mātīte
kaķenīce Kaķu mātīte
kaķiene Kaķu mātīte
kaķiete Kaķu mātīte
katana Kaķu mātīte
katene Kaķu mātīte
kaķēns Kaķu mazulis
felinologs Kaķu pētnieks
jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai
meinkūns Kaķu šķirne
siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm
runcis Kaķu tēviņš
galeomiomahija Kaķu un peļu karš, komiska grieķu varoņdzeja
desene Kaķumētra
kaķmētra Kaķumētra
nepeta Kaķumētras
kalabarīns Kalabarpupas indīgs alakloīds, kas farmakoloģiskās darbības ziņā atšķiras no fizostigmīna
caladium Kalādijas
kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto
kalambūrists Kalambūru sacerētājs
kalanchoe Kalanhojes
Kalanhoje 'Tessa' kalanhoju suga ("Kalanchoe 'Tessa'")
Blosfelda kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe blossfeldiana")
Mangina kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe manginii")
tūbainā kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe tomentosa")
calanoida Kalanoīdi
eudiaptomus Kalanoīdu apakškārtas ģints
eurytemora Kalanoīdu apakškārtas ģints
limnocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints
pseudocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints
calathea Kalatejas
elzene Kalcenis, osiņa
calceolaria Kalceolārijas
braunmillerīts Kalcija alumoferīts 4CaO·Al~2~O~3~·Fe~2~O~3~, viens no cementa minerāliem
kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis
slāpekļkaļķi Kalcija ciānamīds
kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris
hidroksiapatīts Kalcija fosfāta forma kaulos un zobos
kalcipēnija Kalcija iztrūkums audos un ķermeņa šķidrumos
nifedipīns Kalcija kanālu blokators, vazodilatējošs līdzeklis; lieto sirds mazspējas, stenokardijas un hipertensijas ārstēšanai
kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā
bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā
hipokalcipeksija Kalcija nepietiekama saistīšana
radiokalcijs Kalcija radioaktīvs izotops ar pussabrukšanas periodu 163,5 dienas; lieto kalcijmaiņas pētījumos
kalciorāhija Kalcija sāļi muguras smadzeņu šķidrumā
kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās)
nefrokalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās nieru kanāliņos
rekalcifikācija Kalcija sāļu normālā daudzuma atjaunošana organismā
kalkariūrija Kalcija sāļu pastiprināta izdale ar urīnu
kalcipeksija Kalcija sāļu saistīšana audos vielu maiņas procesā
hondrokalcinoze Kalcija sāļu, biežāk kalcija pirofosfata klātiene vienā vai vairākos locītavu skrimšļos
belīts Kalcija silikāts, viens no galvenajiem portlandcementa minerāliem
kalciprīvija Kalcija zaudēšana
pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās
torņskābe Kalcija, nātrija, magnija vai amonija bisulfīta un sērpaskābes H~2~SO~3~ ūdens šķīduma maisījums
kalciūrija Kalcijs urīnā
kalcibilija Kalcijs žultī
lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts
kaļķšpats Kalcīts
Kaļva Kaldabruņa, Dvietes pieteka
Kaldabruņas galamorēna Kaldabruņas grēda
Kaltenbrunn Kaldabruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā
kalināt Kaldināt, atstāt kaldināt
kalējmeistars Kalēja amata meistars
lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai
kernis Kalēja darbarīks, ar ko iezīmēja caurumus
kalējdarbnīca Kalēja darbnīca
dzelzsāmurs Kalēja darbnīca, kur dzelzi apstrādāja ar āmuru; dzelzs ceplis
smēde Kalēja darbnīca; kalve 1(1)
paausis Kalēja instruments cirvju remontam
pietnieks Kalēja instruments, ar kuru cirvja galvā izveido caurumu kāta ielikšanai
zemnīca Kalēja izkalta izkapts
kaldītājs Kalēja klients, pasūtītājs
kniebavas Kalēja knaibles
kruks Kalēja kruķis ogļu rušināšanai
lakts Kalēja lakta
lapa Kalēja laktas pamatne
vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai
ēze Kalēja pavards metāla nokaitēšanai
dūkas Kalēja plēšas
duntavas Kalēja plēšas
kalējene Kalēja sieva
kalējiene Kalēja sieva
kalējīša Kalēja sieva
kalviene Kalēja sieva
kalvine Kalēja sieva
Vaidavas ala Kalējala Cēsu novada Raiskuma pagastā
Kalēja ala Kalējala, ala Raiskuma pagastā
kalējiete Kalējene
jekalis Kalējs
kalvenītis Kalējs
kalvis Kalējs
mašīnkalējs Kalējs, kas darbus veic ar mehānismiem
misiņkalējs Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus
misiņkalis Kalējs, kas izgatavo misiņa traukus u. c. priekšmetus
pieškalis Kalējs, kas izgatavo piešus, iemauktu metāla detaļas u. tml.
balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā
Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden
Kalēju strauts Kalējupe, Padones pieteka
Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā
Purveitis Kalekaura ezers Apes pagastā
Purveits Kalekaura ezers Apes pagastā
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem)
kalendārs Kalendāram atbilstošs; kalendārā paredzēts
dienmēnešrādnis Kalendārs
gadagrāmata Kalendārs
kalendere Kalendārs 1(1)
kalenderis Kalendārs 1(1)
kalenders Kalendārs 1(1)
kalendrs Kalendārs 1(1)
laika grāmata Kalendārs 1(1)
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā
kolenderis Kalendārs; kalenderis
calendae Kalendas
Kalnītis Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kālenes ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kaliņu ezers Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kaleši Kalešu dzirnavezers - uzpludināts uz Kalešupes Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaleši Kalešu upe - Kalešupe, Abavas pieteka
Kalešu upe Kalešupe, Abavas pieteka
Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā
liepnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Liepnieki" iedzīvotāji
ūdiknieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ūdiki" iedzīvotāji
vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Kaletenskaja Kalētu pagasta bijušais nosaukums krieviski
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei
pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā
calicium Kalīcijas
caliciaceae Kalīciju dzimta
calicidales Kalīciju rinda
kalifāts Kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs); halifāts
halifāts Kalifāts - feodāla valsts, kurā valda kalifs
halifāts Kalifāts - kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs)
Brodiaea californica Kalifornijas brodija
Erythronium californicum Kalifornijas eritronija
Eschscholtzia californica Kalifornijas ešolcija
Fremontodendron californicum Kalifornijas fremontodendrs
Gymnogyps californianus Kalifornijas kondors
Zalophus californianus Kalifornijas lauvronis
Rosa california Kalifornijas roze
UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles")
bevatrons Kalifornijas universitātes (ASV) sinhofazotrons, ar ko iegūst protonus ar 6,2 GeV lielu enerģiju
hoverbaiks Kalifornijas uzņēmuma "Aeroflex" inženieru izstrādāts lidojošais motocikls
Veratrum californicum Kalifornijas veratre
Calocedrus decurrens Kalifornijas vīrakciedrs
vīrakciedrs Kalifornijas vīrakciedrs - ciprešu dzimtas suga ("Calocedrus decurrens"), ko Latvijas rietumu daļā paretam audzē kā krāšņumaugu
skaistciedrs Kalifornijas vīrakciedrs ("Calocedrus decurrens")
Aesculus californica Kalifornijas zirgkastaņa
Cf Kalifornijs (ķīm. elements)
halīfs Kalifs
kalligrāfija Kaligrāfija
kaligrāfisks Kaligrāfijas prasībām atbilstošs; skaidrs un skaists (par rokrakstu)
kaligrāfs Kaligrāfijas speciālists
cirķelis Kaligrāfisks rakstu zīmju savijums, ko studentu korporāciju biedri (zēni) nēsā kā nozīmi pie deķeļa
dzelzsciankalijs Kalija ferrocianīds K4Fe(CN)6; asinssālis
calycanthaceae Kalikantu dzimta
kaliko Kalikons
kalikos Kalikons
kalikus Kalikons
kalinko Kalikons
padutīns Kalikreīna preparāts; paplašina asinsvadus
Albertvila Kalima - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), tās nosaukums līdz 1968. g.
Borneo Kalimantāna - lielākā sala Malajas arhipelāgā
Hoga rags Kalimantānas (Borneo) salas galējais austrumu punkts, Sulu jūras dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes
calypso Kalipso - orhideju dzimtas ģints
callistemon Kalistēmas
Kalizzen Kalistu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
callitrichidae Kalitriksu dzimta
callibella Kalitriksu dzimtas ģints
callimico Kalitriksu dzimtas ģints
Kaļao Kaljao - pilsēta Peru ("Callao")
Behala Kalkātas (Indijā, Rietumbengālē) dienvidu priekšpilsēta, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta
kalcis Kalkulators
kalčuks Kalkulators
kalītis Kalkulators
kaļķis Kalkulators
kauķis Kalkulators
saskaitnis Kalkulators
spaidīklis Kalkulators
statmoloģija Kalkulēšanas mācības daļa, kuras pētīšanas objekts ir bilance
izkalkulēt Kalkulēt un pabeigt kalkulēt; aprēķināt
kalcipielīts Kalkulozs pielīts
Kališi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalīši" nosaukuma variants
kalkūnieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalkūni" iedzīvotāji
Kalkūne Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalkūni" nosaukuma variants
kumbulieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" iedzīvotāji
lilienfeldieši Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lilienfelde" iedzīvotāji
Medņi Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" bijušais nosaukums
Muitnīca Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Muitas" nosaukuma variants
aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās
kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem
cūkausis Kallu dzimtas ģints ("Calla"), daudzgadīgi augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa
dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas
filodendrs Kallu dzimtas ģints ("Philodendron"), dekoratīvs augs ar pastāvīgi zaļām, caurumainām lapām
singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos
spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla
Kalmarsunds Kalmaras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā
teuthoidea Kalmāri
ommastrephes Kalmāru apakškārtas ģints
kallis Kalme
kalviens Kalme
karveles Kalme
kolma Kalme
šķelbsne Kalme
kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni
kalavajs Kalme ("Acorus calamus")
škalbis Kalme ("Acorus")
kolme Kalme; kolma
mauklis Kalmei līdzīgs augs, kas aug mitrās vietās
āleri Kalmes
āļeri Kalmes
kalvenes Kalmes
kalvine Kalmes
acorus Kalmes - ārumu dzimtas ģints
skalbes Kalmes ("Acorus")
skalbji Kalmes ("Acorus")
skalpji Kalmes ("Acorus")
gotiņa Kalmes ziedvālīte
airas Kalmes, skalbes
kalmia Kalmijas
šaurlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia angustifolia")
platlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia latifolia")
daudzlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia polifolia")
kalmiks Kalmiki
kalmuki Kalmiki
oirati Kalmiki
Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.)
kalm. Kalmiku
Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers
Janeļu ezers Kalmodu ezers Rankas pagastā
Kalmodu-Janeļu Kalmodu-Janeļu ezers - Kalmodu ezers Rankas pagastā
kalmuks Kalmuki
iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa; piekalne
kalngals Kalna augstākā vieta; kalna virsotne
Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Kalnezers Kalna Bužezers Virešu pagastā
Vizlas kalna ezers Kalna Bužezers Virešu pagastā
Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā
Kalna Kalna dīķis - dzirnavezers Amatas novada Zaubes pagastā uz Zaubes upes; Zaubes dzirnavezers
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Jērcēnu pagastā, platība - 9,1 ha; Jērcēnu dzirnavezers; Dzirnavu ezers
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu ezers Jērcēnu pagastā
Jērcēnu dzirnavezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā
Dzirnavu ezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā
Kalna Kalna ezers - Divpīļu ezers Asares pagastā
Kalna Kalna ezers - Kalnezers Ances pagastā
Kalna Kalna ezers - Kalnis, ezers Gulbenes un Balvu novadā
peak Kalna galotne
kauba Kalna gals
kalnaiza Kalna grava, aiza
pistacīts Kalna iezis zaļganā krāsā
kalnkāpējs Kalnā kāpējs
kalnkāpis Kalnā kāpējs
šķonis Kalna kore
kraupe Kalna kraupe - kaila, klinšaina kalna kore
kalnmala Kalna mala, piekāje
kalnmale Kalna mala, piekāje
kalnmalis Kalna mala, piekāje
gargroda Kalna mugura
Kalna Kalna muiža - Brocēnu novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnsētas" bijušais nosaukums
Berghof Kalna muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Gresten Kalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Amt-Goldingen Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skrīveru pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā
Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā
Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā
paroze Kalna nogāze
pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst
kalnamala Kalna nogāze, pakāje
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
parozīte Kalna pakājē augoša roze
ierozis Kalna piegāze ar ieleju
goza Kalna piegāze ar ieleju; meža līcis
kalnapuža Kalna piekāje
piekalns Kalna piekāje
pretkalne Kalna pretējā puse
atkara Kalna sāni, nogāze; atkalne
atkalne Kalna sāni, nogāze; atkara
sānkalnis Kalna sānu atzars
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
Kalna Ūdenāni Kalna Ūdenāni - apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Kalna Kalna Uspeļu ezers - Raudas ezers Silajāņu pagastā
kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā
bauze Kalna virsotne
Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
Ālāms kalna virsotne Irānā (_Ālām_), Kazvīnas ostāna ziemeļaustrumos, augstums - 4850 m
Meckirss kalna virsotne Kalnu Karabahā, Karabaha grēdā, augstums - 2725 m
Bambuto kalna virsotne Kamerūnā, uz Dienvidrietumu un Rietumu provinces robežas, augstums - 2749 m
Bārnsa ledus kupols kalna virsotne Kanādā, Bafina salā, augstums - 1250 m
Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
Āorāls kalna virsotve Kambodžā (_Aôtal, Phnum_), Kamponķhnanas provincē, augstums - 1771 m
paroza Kalna, uzbēruma, kāpas vai cita paaugstinājuma lejas daļa, nogāze
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti
Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums
Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls
kalnājs Kalnaina vieta
mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem
kalnainis Kalnains
kalnotne Kalnains apvidus
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs; pjedmonts
asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā
kalnāja Kalnājs
kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas
Hofzumberge Kalnamuiža
Kalnmuižas dzirnavezers Kalnamuižas dzirnavezers Kandavas pagastā
Kalnapededze Kalnapededzes muiža - bijušās muižas "Charlottenburg" latviskais nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Kalnasmīdu Kalnasmīžu
Kalnasmīžu dižavots Kalnasmīžu avots
Kaprāļu avots Kalnavēnu avots Mālpils novadā
Kalncempji Kalncempju dīķis - ūdenskrātuve Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 1,8 ha
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja
Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā
Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā
Kalnzeem Kalnciems
Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā
kalnenieks Kalnenieki
kalnēnietis Kalnenieks (1)
kalnnieks Kalnenieks (1)
Lejaslāču ezers Kalnezers, ezers Lībagu pagastā
kalngalietis Kalngalieši
Krkonoše kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka)
Kravans kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns)
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra
Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m
Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m
Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra
Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
priekškalni Kalni, kas atrodas pirms lielākajiem kalniem; priekškalne
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
grēdājs Kalni; liela kalnu sistēma, kas sastāv no daudzām grēdām un masīviem
Cērmaņu ezers Kalnienas ezers Gulbenes novadā
Vērša ezers Kalnienas ezers Stāmerienes pagastā
kalniena Kalniene
kalniens Kalniene
Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m
Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
Džavahetija Kalniene Gruzijā, starp Trialetas grēdu ziemeļos, Kūru rietumos un Lejaskartlijas līdzenumu austrumos, augstākā virsotne - 3301 m
Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m)
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis
Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m
Sajāni Kalniene Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums rietumu-austrumu virzienā - 850 km, ziemeļu-dienvidu virzienā - 500 km
Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā
vidējkalne Kalniene, kuras augstums ir no 1000 līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa
kalnietis Kalnieši
Karališki Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukums latgaliski
Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu
kalnieši Kalnietis
Kalniņu Kalniņu ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalna ezers Kalnis, ezers Rugāju, Litenes un Stradu pagastā
Dvietes pilskalns Kalnišķu pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Kalvīte Kalnīte, Bolupes pieteka
Kalnīte Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
Kalnītes Kalnītes ezers - Kalēņu ezers Taurenes pagastā
acinos Kalnmētras - lūpziežu dzimtas ģints
Berghof Kalnmuiža
Kalnamuižas ezers Kalnmuižas ezers Skrīveru pagastā
kalnracējs Kalnracis
miner Kalnracis
raktuvnieks Kalnracis
rūdracis Kalnracis
digeri Kalnrači, sevišķi Dimanta raktuvju strādnieki Amerikā un Āfrikā
flecs Kalnraču apzīmējums derīgu izrakteņu (ogļu) slāņiem, kas lielākā gabalā patur vienādu biezumu
urbšana Kalnrakšanas darbi, kuros, ar speciālām ierīcēm sagraujot iežus, izveido zemē cilindriskus kanālus; izmanto dažādos ģeoloģiskos darbos, ūdensapgādē
kalnracis Kalnraktuves strādnieks
roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela
amalgamators Kalnrūpniecībā izmantojama ierīce, kurā izdara amalgamāciju (3)
lignozīts Kalnrūpniecībā pieļaujama spridzināmā viela, kuras sastāvā galvenais ir amonija salpetris
mineure Kalnrūpniecības akciju spekulants biržā
zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi
Singbuma Kalnrūpniecības rajons Indijā, Bihāras štata dienvidos, dzelzs rūdas, vara, hroma, mangāna, urāna rūdas, boksītu, kaolīna, kianīta ieguve
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
k. Kalns
kalls Kalns
kols Kalns
kūh Kalns
mons Kalns
sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos)
Rugājkalns kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena
Dūmkalns kalns Cēsu novada Skujenes pagastā pie Kaives pagasta robežas, absolūtais augstums - 227 m
Ušba kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis
Zerdkuhs kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m
Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
Robsona kalns kalns Kanādā ("Mount Robson"), Klinšu kalnu Frontālajā grēdā, augstums - 3954 m
Bampuss kalns Kanādas ziemeļos, Viktorijas salas Vulastona pussalā, augstums - 518 m
Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
Bakenings kalns Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas dienvidu daļā, augstums - 2277 m
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes
Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
Ida kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja
Beluha kalns uz Krievijas Altaja Republikas un Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabala robežas, augstums - 4506 m
Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma
dschebel Kalns, kalnājs (arābu nosaukumos)
džebels Kalns, kalnājs (arābu vietvārdos)
pilskalns Kalns, kurā atradusies muižas pils
baznīckalns Kalns, uz kura atrodas baznīca
funikulieris Kalnu [dzelzceļš]{e:57023} ar trošu vilkmi
baltāboliņš Kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
arhars Kalnu aitu pasuga Pamirā, Tjanšanā, Z-Indijā
kalnzeme Kalnu apvidus
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs
arnakāja Kalnu arnika ("Arnica montana")
arnieks Kalnu arnika ("Arnica montana")
arnikava Kalnu arnika ("Arnica montana")
orla Kalnu arnika ("Arnica montana")
pulverlijes Kalnu arnika ("Arnica montana")
purenīši Kalnu arnika ("Arnica montana")
urleja Kalnu arnika ("Arnica montana")
vulverlijes Kalnu arnika ("Arnica montana")
arnicīns Kalnu arnikas rūgtā aktīvā viela
alpinārijs Kalnu augu sakopojums stilizētā kalnu veidojumā
argalis Kalnu auns ar ļoti lieliem ragiem; sastopams Āzijas kalnos; arhars
kazarags Kalnu āzis
kazradzis Kalnu āzis
kazrags Kalnu āzis
Džetioguza Kalnu balneoloģiskais kūrorts Kirgizstānā, Terskejalatava ziemeļu nogāzē, 2200-2400 m vjl., 28 km no Karakolas pilsētas
damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
vanagzirnis Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montannus")
vanagzirņi Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montanus")
dzelzine Kalnu dzelzene ("Centaurea montana")
Kalnu Kalnu ezers - Kalnezers Lībagu pagastā
Karatavs Kalnu grāda Rietumtjanšanā, Kazahstānas dienvidos, garums - 420 m, augstums - līdz 2176 m
sierra Kalnu grēda
Aboma grēda kalnu grēda (_Abawn Bum_) Mjanmas (Birmas) ziemeļos, Kačinas provincē, augstākā virsotne 3617 m
Birliktavs Kalnu grēda ("Birlik Tau") Džungārijas līdzenuma rietumos, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~120 km, augstums - līdz 2923 m; Barliks
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
Cjiliaņšaņs Kalnu grēda ("Qilin Shan") Naņšana kalnos, Ķīnas ziemeļu daļā, stiepjas \~500 km garumā; Rihthofena grēda
Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts
gr. Kalnu grēda (kopā ar nosaukumu)
serra Kalnu grēda (portugāļu vietvārdos)
Adamavas kalni kalnu grēda Āfrikā (_Adamaoua_), Kamerūnā un Nigērijā, augstākā virsotne Oki - 3011 m
Caganhurtejs Kalnu grēda Aizbaikālā, Krievijas Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, garums - 250 km, augstums - līdz 1581 m, lapegļu taiga, pundura ciedrupriežu audzes, akmeņu tundra
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži
Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru
Sarimsaki Kalnu grēda Altajā, Kazahstānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3373 m (Burkitauls)
Saiļugems Kalnu grēda Altajā, Krievijas un Mongolijas robežgrēda, garums - 130 km, augstums - līdz 3500 m, Argutas, Čujas un Kobdo baseina ūdensšķirtne, rietumu daļā nelieli šļūdoņi
Amargosas grēda kalnu grēda ASV (_Amargosa Range_), Kalifornijas un Nevadas štatā, austrumos no Nāves ielejas
Vidusatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu rietumos, Marokas centrālajā daļā
Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi
Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns)
Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi
Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m)
Kukušili Kalnu grēda Austrumkunluna dienvidu daļā ("Kukushili"), Ķīnā, garums - \~800 km, augstums - 4500-6000 m, rietumu un centrālās daļas virsotnēs ledāji
Muzkols Kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā, garums - 110 km, augstums - līdz 6233 m
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Kuruktags Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Kuruk Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 2809 m, nogāzes kraujas, klinšainas
Borohors Kalnu grēda Austrumtjanšanā, Ķīnas rietumos un Kazahstānas austrumos, garums - \~250 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 4660 m, \~50 šļūdoņu
Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m
Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji
Hantengri Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, lielākais apledojums Tjanšanā, daudz šļūdoņu
Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km
Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas
Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra
Irendiks Kalnu grēda Dienvidurālos, Sakmaras un Boļšojkizilas ūdensšķirtne Krievijā, Baškortostānas Republikā, garums - 120 km, augstums - līdz 987 m
Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m
Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks)
Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums
Zaskars Kalnu grēda Himalaju ziemeļrietumos ("Zāskār Range"), Indijā un Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7756 m
Borkoldojs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~100 km, vidējais augstums - \~4300 m, augstākā virsotne - 5049 m, ziemeļu nogāzē apledojums
Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka
Džamantavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4718 m, noguluma un metamorfie ieži
Džumgaltavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - >100 km, augstum - līdz 3948 m
Narintavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Narinas kreisajā krastā, Kirgizstānā, garums - \~130 km, augstums - līdz 4530 m
Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes
Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi
Apuānes Alpi kalnu grēda Itālijā (_Alpi Apuane_), Masas-Karrāras reģionā
Aspromontes grēda kalnu grēda Itālijā (_Asppromonte_), Kalabrijas pussalas un Kalabrijas Apenīnu dienvidos, augstākā virsotne - 1955 m (Montalto)
Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m
Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns)
Alantikas kalni kalnu grēda Kamerūnā (_Alantika Mountains_), Ziemeļu provinces rietumu pierobežā
Bafaloheda kalni kalnu grēda Kanādā, Albertas provinces ziemeļu daļā, augstākā virsotne - 915 m
Beščadi Kalnu grēda Karpatos (poļu val. "Bieszczady"), Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns)
Troods Kalnu grēda Kipras salas dienvidos un centrālajā daļā, augstums - līdz 1951 m
Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m
Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m
Selkērki Kalnu grēda Kordiljeros, Kanādā un ASV (angļu val. "Selkirk Mountains"), garums - \~500 km, augstums - līdz 3533 m
Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m
Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
Tukuringra Kalnu grēda Krievijā, Amūras apgabalā, garums - 230 km, augstums - līdz 1605 m, seismiski aktīvs rajons
Penžinas grēda kalnu grēda Krievijas Kamčatkas novada ziemeļu daļā, garums — 420 km, augstums — līdz 1045 m, nogāzē līdz 300-700 m vjl. pundura ciedrupriežu audzes, augstāk — zāļu-ķērpju tundra
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām
Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra
Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes
Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m
Altintags Kalnu grēda Ķīnas rietumu daļā (_Altintag_), Kuņluņa ziemeļu atzars, atdala Caidama ieplaku no Tarimas līdzenuma, garums - 800 km, augstums - līdz 6161 m (Aktags)
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas
Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas
Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags)
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe
Babatags Kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumos, starp Surhondarju un Kafirniganu, uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, garums - \~125 km, augstums - līdz 2292 m
Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m
Hamardabans Kalnu grēda Piebaikālā, Baikāla dienvidu un dienvidrietumu piekrastē, Krievijā, garums - 420 km, augstums - līdz 2371 m
Ulanburgasi Kalnu grēda Piebaikālā, uz austrumiem no Baikāla ezera, Burjatijas Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2033 m (Hurhaga kalns)
Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m; Kantabrijas kalni
Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida
Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots
Pekuļņejs Kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos, Čukotkas autonomajā apvidū, garums - 300 km, augstums - līdz 1348 m, nogāzēs līdz 500 m sūnu tundra ar retiem krūmiem un pundura ciedrupriedēm, augstāk - akmeņaina ķērpju tundra
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru
Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs
Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas
Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi
Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m)
Talasas Alatau kalnu grēda Tjanšana rietumos, Kirgizstānā un Kazahstānā, garums — 270 km, vidējais augstums — \~4000 m, lielākais — 4488 m
Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns)
Zemplēns Kalnu grēda Ungārijas ziemeļaustrumos, garums - \~70 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 896 m, andezīti, lava un tufs
Baltie Karpati kalnu grēda uz Čehijas un Slovākijas robežas, daļa no Karpatiem, augstākā virsotne - 970 m
Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi
Hindukušs Kalnu grēda uz robežas starp Afganistānu un Pakistānu (angļu val. "Hindu Kush"), augstākā virsotne - 7690 m vjl.
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus
Beltovs kalnu grēda Uzbekistānā, Karakalpakstānas austrumu daļā, Turānas zemienē, augstums līdz 101 m vjl.
Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
Kungejalatavs Kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, Isikula ieplakas ziemeļu robeža, garums - \~280 km, augstums - līdz 4770 m, apledojums (237 kvadrātkilometri) gk. ziemeļu nogāzē
Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes
Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis
alatau Kalnu grēdas Centrālāzijas, Dienvidsibīrijas un Urālu kalnos
karatau Kalnu grēdas un masīvi, kurus klāj stepes un pustuksnešu veģetācija
sirts Kalnu grēdu norobežots, augsti pacelts līdzenums Tjanšana iekšējos rajonos
kordiljeras Kalnu grēdu virknes Spānijā un Latīņamerikā
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils
kalnenieks Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs
kalnenietis Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs
kalngalietis Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs
kalninieks Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs
pīmelits Kalnu iezis, sastāv no niķeļa, krama u. c.
abisalīti Kalnu iežu dziļākās nogulas
zeoliti Kalnu iežu sugas, kas aizpilda vulkāniskos iežos tukšumus un spraugas
KKAA Kalnu Karabahas autonomais apgabals
Stepanakerta Kalnu Karabahas galvaspilsēta, 1133000 iedzīvotāju (2006. g.)
Henkandi Kalnu Karabahas Republikas galvaspilsētas Stepanakertas nosaukums azerbaidžāņu valodā
kazradze Kalnu kaza
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
ragāzis Kalnu kaza ("Capra ibex")
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē
jo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
maji Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
mlao Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
mlo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi
Geigela Kalnu klimatiskais kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, Ahsu aizā - >1600 m vjl.
Munguntaiga Kalnu masīvas Krievijas Tivas Republikas dienvidrietumos, augstums - līdz 3976 m
Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m
Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags
Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā
Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis
Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi)
Akka Kalnu masīvs ar vairākiem šļūdoņiem nacionālajā parkā Lapzemē, Zviedrijā, augstākā virsotne - 2013 m
Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji
Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu
Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells
Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi
Parnass Kalnu masīvs Centrālajā Grieķijā, uz ziemeļiem no Korinta līča, augstums - līdz 2457 m vjl.
Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti
Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi
Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m
Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos)
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile)
Bučegi Kalnu masīvs Dienvidkarpatu austrumos, Rumānijā, augstākā virsotne - Omu - 2507 m
Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m
Sevēni Kalnu masīvs Francijas dienvidos, Centrālā masīva dienvidaustrumu daļa, augstums - līdz 1702 m, platoveida virsotnes
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas
Vogēzi Kalnu masīvs Francijas ziemeļaustrumos (fr. val. _Vosges_), garums - 130 km, platums - 40-50 km, augstums - līdz 1424 m
Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes
Anapurna Kalnu masīvs Himalajos (angļu valodā "Annapurna"), 3 virsotnes (augstums - 8091 m), sastāv no granītiem un gneisiem, nogāzēs ledāji
Nilgiri Kalnu masīvs Indostānas pussalas dienvidos, Rietumgatu un Austrumgatu saskarē, Indijā, augstums - līdz 2633 m (Dodabetas kalns)
Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis
Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli
Bukantavs Kalnu masīvs Kizilkumā, Uzbekistānā, augstums - līdz 764 m, virsa lēzena, nogāžu piekājē avoti, ko izmanto apūdeņošanai
Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji
Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne
Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi
Rondane Kalnu masīvs Norvēģijas dienvidrietumos ("Rondane"), augstums - līdz 2183 m
Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi
Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m
Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m
Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas
Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m
Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m
Kongurs Kalnu masīvs un augstākā virsotne (7579 m.) Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnas rietumu daļā, apledojums, ziemeļu nogāzē šļūdoņi noslīd līdz 3800 m vjl., dienvidos - līdz 4500 m
Finsterārhorns Kalnu masīvs un augstākā virsotne Bernes Alpu austrumu daļā ("Finsteraarhorn"), augstums - 4274 m
Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti
Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki
Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā
pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule
zilpodziņa Kalnu norgalvīte ("Jasione montana")
nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā)
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš
trekings Kalnu pārgājiens; iešana pa taku, iešana pa noteiktu maršrutu (angļu "tracking")
Torugarts Kalnu pārkāpe Iekšējā Tjanšanā, uz Krgizstānas un Ķīnas robežas, augstums - 3752 m vjl.
vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m
Belžikas kalni kalnu sistēma Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes ziemeļrietumu daļā, augstums līdz 2588 m (Viktora kalns)
Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas
Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m)
Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte
Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
Džungārijas Alatau kalnu sistēma Kazahstānas dienvidaustrumos un Ķīnā, garums — \~450 km, platums — 50-190 km, lielākais augstums — 4464 m
Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m
Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
Hingāns Kalnu sistēma Ķīnā, Mongolijā un Krievijā
Naņlins Kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumos (ķīn. val. "Nan Ling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m
Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m
Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m
Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas
Želica Kalnu sistēma Ungārijas dienvidrietumos, Baraņas meģes ziemeļos
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu
moguls Kalnu slēpošanas paveids - nobrauciens ar slēpēm vai dēļiem pa nelīdzenu trasi
frīstails Kalnu slēpošanas sporta veids
karvings Kalnu slēpošanas stils - slēpotājs pagriezienā it kā ieliecas, veidojot ar kalna slīpumu šauru leņķi
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc
oronoze Kalnu slimība
kalnupe Kalnu strauts, urga
juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi
kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi
oroģenēze Kalnu veidošanās
tramontans Kalnu vējš - auksts ziemeļu un ziemeļaustrumu vējš Itālijā un Ziemeļspānijā
MTB Kalnu velobraukšana ("mountain biking")
baiks Kalnu velosipēds
MTB Kalnu velosipēds (angļu "mountain bike")
Šotas Rustaveli virsotne kalnu virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 4960 m vjl.
Barbo kalns kalnu virsotne Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salu Elsmīras salas Jūnaitidsteitsas grēdā, augstums - 2616 m
Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
Baltabajs kalnu virsotne Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumu daļā, Narimas grēdas ziemeļrietumos, augstums - 1387 m
Nangaparbats Kalnu virsotne Lielo Himalaju ziemeļos (angļu val. "Nanga Parbat"), Pakistānā, devītā augstākā virsotne pasaulē - 8126 m
Batu kalnu virsotne Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Sarvakas štatā, augstums - 2012 m
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m
Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
Fauna Kalnu, mežu un lauku dieviete seno romiešu mitoloģijā
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā
apkaļņis Kalnup
uzkaļņi Kalnup, pret kalnu
Jāņupīte Kalnupe - Engures ezera pieteka
Čukņupe Kalnupe Tukuma un Engures novadā
Kanupe Kalnupe, Engures ezera pieteka
Rideļupīte Kalnupe, Engures ezera pieteka
Silupīte Kalnupe, Stendes pieteka
Plaušupe Kalnupe, ūdenstece Engures pagastā
orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni
Etbajs Kalnzeme Āfrikas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē, Ēģiptē un Sudānā, augstums - līdz 2259 m
Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm
montifringilla Kalnzvirbuļi
nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs
calocera Kaloceras
Koloda Kaloda, ezers Piedrujas pagastā
Kolodas ezers Kaloda, ezers Piedrujas pagastā
calophyllum Kalofilas
caloplaca Kaloplakas - asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints
gramkalorija Kalorija, kuru definējot par masas vienību ņemts grams; siltuma daudzums, kas nepieciešams lai 1 g ūdens temperatūru palielinātu par 1 Celsija grādu
kalorometris Kalorimetrs
Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda"
kalošas Kaloša
calotrix Kalotrihas
banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā
kalpabērns Kalpa bērns
kalpasieva Kalpa sieva
kalpene Kalpa sieva
kalpavīrs Kalpa vīrs, kalps
bandzeme Kalpam iedalīts zemes gabals, līdums
trijdiennieks Kalpi, kas ar triju dienu darbu nedēļā atkalpoja zemes īri
plačnieki Kalpi, kas atpelna apsaimniekošanā piešķirto zemes gabalu
klausma Kalpība
služa Kalpība
dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas
izstrādinat Kalpināt, nostrādināt
kalpinātāja Kalpinātājs
kalpišķība Kalpiska padevība
caurēm Kalpo kā pastiprinājums vārdiem "cauri, caur"
atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko); atstrādāt
izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko)
izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot
izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to)
slugāties Kalpojot nopūlēties
izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam
piekalpot Kalpojot sasniegt
dienastmeita Kalpone
dienesmaita Kalpone
dienesnīca Kalpone
dienestmeita Kalpone
dienestnīca Kalpone
kalpaune Kalpone
kalpene Kalpone
kalpūne Kalpone
tekatne Kalpone
gadmeita Kalpone (lauku saimniecībā), kas nolīgta darbā uz visu gadu
istabasmeita Kalpone (muižā), istabene
istabmeita Kalpone (muižā), istabene
meita Kalpone (parasti neprecējusies)
lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
kambarjumprava Kalpone, istabene muižā
putnene Kalpone, kas kopj un baro mājputnus
priekšmodere Kalpone, kas lielsaimniecībā pārrauga lopkopju darbu
vasarasmeita Kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru
priekšmeita Kalpone, kas pati strādā, vada pārējos darbā un ir darba devēja palīdze
ārmeita Kalpone, kas strādā āra darbus
iekšmeita Kalpone, kas veic saimniecības iekšdarbus
rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to
istabene Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas
uzpasētāja Kalpone; (viesu) apkalpotāja
monolatrija Kalpošana tikai vienam Dievam
kalpāt Kalpot
služot Kalpot
izdzīgot Kalpot dažādos apstākļos
nokalpoties Kalpot līdz pagurumam, vergot
piekalpot Kalpot papildus nolīgtajam
izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam)
piekalpot Kalpot, lai apmierinātu
slugāt Kalpot, vergot
tvangot Kalpot, vergot
struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm
druža Kalpotājs
zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus
zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus
batlers Kalpotājs bagātās mājās, galvenokārt Anglijā
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām
pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs
svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces
korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos
ģērbējs Kalpotājs, kas rūpējas par tērpiem
služa Kalpotājs, sulainis
mieti Kalpotāju maiņa
mietus Kalpotāju maiņa
dienastpuisis Kalps
kalpans Kalps
kalpapuisis Kalps
kalpenieks Kalps
abd Kalps (arābu val.)
gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu
gadpuisis Kalps (lauku saimniecībā), kas nolīgts darbā uz visu gadu
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs
monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā
monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks
puspuisis Kalps lauku saimniecībā (parasti nepilngadīgs), kas veic vieglākus darbus
gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka)
jurģinieks Kalps vai puisis, kas Jurģu dienā no viena saimnieka pie cita pārvācas
priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks
lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus
ģuņģis Kalps, izsūtāmais puika
dienestnieks Kalps, kalpone
kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks
šķēpnesis Kalps, kas nes sava kunga šķēpu
vasaraspuisis Kalps, kas nolīgts darbā tikai pa vasaru
gadakalps Kalps, kas nolīgts uz gadu
bandenieks Kalps, kas par atalgojumu saņem apstrādāšanai ierādītu zemes gabalu; rentnieks
bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem zemes gabalu - bandu^2^
grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu
puišpārenieks Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar sievu
vasarkalps Kalps, kas pieņemts darbā uz vasaras laiku
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru
zirdzenieks Kalps, kas strādāja muižā ar savu zirgu
rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to
poksis Kalps, kuram nav neviena zirga
lonenieks Kalps, kuram saimnieks maksāja algu
monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos
dienestpuisis Kalps, strādnieks (lauku saimniecībā)
gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks
groom Kalps, zirgu puisis
grums Kalps, zirgu puisis
dienderis Kalps; sulainis
dieneris Kalps; sulainis; dienderis
famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs
nukeri Kalpu apzīmējums vairākās Vidusāzijas zemēs 14.-20. gs.
derumdiena Kalpu līgšanas diena
leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam)
kalpgājums Kalpu šķira, kārta
kalsnijs Kalsens
dzādze Kalsens cilvēks
kalksnis Kalsens cilvēks
derba Kalsens, izbadojies cilvēks
kūds Kalsens, vājš
kūdums Kalsenums, liesums
ņaipste Kalsna un vārga sieviete
šļicka Kalsna, gara auguma sieviete
dzēdzele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene
merdele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene
čura Kalsna, vāja sieviete
Kalzenau Kalsnava
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
kalksnējs Kalsnējs
stenisks Kalsnējs
ādenieks Kalsnējs cilvēks
pitka Kalsnējs cilvēks
kalksns Kalsns
kalss Kalsns
kaltnējs Kalsns
kalsens Kalsns (par cilvēku)
kalsnējs Kalsns (par cilvēku)
zarnas Kalsns cilvēks
skalgans Kalsns, izdēdējis cilvēks
skangalis Kalsns, izdēdējis cilvēks
skangals Kalsns, izdēdējis cilvēks
knēdze Kalsns, izžuvis cilvēks
bleste Kalsns, novājējis dzīvnieks
leste Kalsns, novājējis dzīvnieks
skalbunte Kalsns, tievs cilvēks
izdilis Kalsns, vājš
izkaltis Kalsns, vājš
izžuvis Kalsns, vājš
liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); šaurs (par lūpām)
sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
kacāps Kalsns, vājš zirgs
kaulaiņš Kalsns, vājš, novājējis
kalsenums Kalsnums
kalsenība Kalsnums, klienums
klienums Kalsnums, vājums
trusēt Kalst, nīkt, šķiedroties, notrūkt
stērdēt Kalst, trūdēt
nokalst Kalstot aiziet bojā
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa
atlokošana Kalšanas operācija atloka izveidei
Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs
Kalschen Kalšu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
kaldīt Kalt
kolti Kalt
kaldināt Kalt (1)
atkalt Kalt nost
kalties Kalt sev
atkalt Kalt vaļā
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot citādu, par ko citu
sakritināt Kalt, kaldināt
pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā
pusdenga Kalta sudraba monēta Krievijā 14.-16. gs.
buņava Kalta vāle, bungu vāle
blīvoklis Kaltam līdzīgs tērauda rīks blīvošanai
kaltveidīgs Kaltam līdzīgs, pēc formas
kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai
kaltētava Kalte (1)
kaltava Kalte, kaltētava
kaltavas Kalte, kaltētava
tuneļkalte Kalte, kurai ir tuneļveida darba telpa
dāre Kalte, žāvētava
desikanti Kaltējoši, žāvējoši līdzekļi
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu)
piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
kaltenīca Kaltene
kaltenīša Kaltene
kaltiski Kalteniski
apgabana Kaltēšanai izārdīta siena guba (gabana)
klājienis Kaltēšanai izklāta labība uz piedarba klona
apdancis Kaltēšanai izklāts gubas siens
apārdnis Kaltēšanai izlaists siens
iesers Kaltēšanai noliktais (parasti labība, lini)
kaltināt Kaltēt
nokaltēt Kaltēt un pabeigt kaltēt
pārkaltēt Kaltēt vēlreiz, no jauna
cībaks Kaltēta baltmaize; sausiņš
citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā
kaltnieks Kaltēta labība
rozīne Kaltēta vīnoga
kantarīdas Kaltētas vaboles (t. s. spāņu mušiņas), no kurām iegūst kantaridīnu
pieseris Kaltētava
kuso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziecu čemuri; koso
koso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziedu čemuri
kompots Kaltēti augļi, ogas, ko izmanto deserta ēdienu, gatavošanai
muskatziedi Kaltēti muskatkoka sēklu apvalki
kubeba Kaltēts "Piper cubeba L." nenogatavojies auglis, kurā ir ēteriska eļļa un organiska skābe
Kaltika Kaltika ezers - Kaltiķu ezers Snēpeles pagastā
Kaltiķi Kaltiķu ezers - atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība - <1 ha; Kaltika ezers
Kalticken Kaltiķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kuldīgas pagastā
Kaltiņi Kaltiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,5 ha
plene Kaltons - slapja galvas ādas ēde
baldaha Kalts
balģa Kalts
dubaks Kalts
kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs)
vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai
kalums Kalts (metāla) priekšmets
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai
vedga Kalts dobumu ciršanai bišu kokos
vega Kalts dobumu izciršanai bišu kokos
vegra Kalts dobumu izciršanai bišu kokos
verga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos
vērga Kalts dobumu izciršanai bišu kokos
čakārnis Kalts metāla āmurs ar vara vai metāla važiņām
kaltenis Kalts priekšmets
kaltnis Kalts priekšmets; izkalts trauks
svītrenis Kalts svītru veidošanai
fermuārs Kalts, ko lieto akmeņkaļi, kokgriezēji, kā arī ādas izstrādājumu meistari
kaltuva Kaltuve, smēde
osteotoms Kaltveida instruments kaula pārciršanai
Kalu Kalu ezers - atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,4 ha
Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.)
kalība Kalums
Karunga Kalunga
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Kolup Kalupe
Dubenca Kalupe, Dubnas pieteka
Kalupka Kalupe, Dubnas pieteka
Uda Kalupe, Dubnas pieteka
Ūda Kalupe, Dubnas pieteka
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Kolup Kalupes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā
Saušinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Audzeri" bijušais nosaukums
baltmuizieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji
Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā
Greizgališki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Graizgališki" nosaukuma variants
Grancauska Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants
Grancava Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grancova" nosaukuma variants
Griusteņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukuma variants
Gryusteni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Grustiņi" nosaukums latgaliski
ivbulieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" iedzīvotāji
Iubuļi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukuma variants
Iubuli Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ivbuļi" nosaukums latgaliski
kolupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" (arī "Kolups") iedzīvotāji
kalupieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalupe" iedzīvotāji
Kapčinīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kapčinieki" nosaukuma variants
krivānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji
krīvānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvāni" iedzīvotāji
Krīvāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krivāni" nosaukuma variants
Krutoruča Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants
Krutoruči Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Krutaruča" nosaukuma variants
Kukliškas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants
Kukliški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukuma variants
Kukliškys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kuklišķi" nosaukums latgaliski
Kungadrivas Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukuma variants
Kungadryvys Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kungadruvas" nosaukums latgaliski
kusinieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusini" iedzīvotāji
Kuseņi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukuma variants
Kuseni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Kusiņi" nosaukums latgaliski
Keiši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" nosaukums latgaliski
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants
Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski
Lauriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Laurišķi" nosaukuma variants
Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants
Mendriki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mendriķi" nosaukuma variants
Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski
Morkoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukuma variants
Muorkuoniški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Morkonišķi" nosaukums latgaliski
Ratnīki Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
rudānieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Rudāni" iedzīvotāji
Ruksiški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ruksiški" nosaukuma variants
Salīši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" nosaukuma variants
Sylagols Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Silagols" nosaukums latgaliski
stūrišķieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
Stiurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
Stiuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants
Styurieši Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
Styuriški Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" nosaukuma variants latgaliski
Ūdze Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ūda" nosaukuma variants
Vacumi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" nosaukuma variants
Kolup Kalupes pagasta bijušais nosaukums
Odze Kalupes paralēls nosaukums tās augštecē
Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
Kalvas Kalvas dīķis - Kalves dīķis Ēdoles pagastā
kuzņa Kalve
kaltuve Kalve (1)
kaltuve Kalve (2)
kalva Kalve, smēde
kalvājs Kalvēm (skalbēm) pieaugusi vieta
Kalvene Kalvenes ezeri - ezeru grupas Kalvenes pagastā, Alokstes, Tebras un Kojas izteku apvidū, ietver lielākos Tīdu ezeru, Tāšu Padures dzirnavezeru, Ilziku un daudzus mazākus ezerus
Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers
Kalvezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
Kalvītis Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
Kurpnieku ezers Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
Tāšu-Padure Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" bijušais nosaukums
Krusātdroga Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāta" bijušais nosaukums
krusātnieki Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Krusāti" iedzīvotāji
pērbonieki Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērbone" iedzīvotāji
Taš-Paddernskaja Kalvenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Tasch-Padderen Kalvenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja
Kalvene Kalvenes stacija - apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
Kalves Kalves dīķis - ūdenskrātuve Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 9,3 ha; Kalvas dīķis
Kalve Kalves upe - Kaldabruņa, Dvietes pieteka
Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe
Kalvines Kalvines ezers - Kalviņas ezers Salnavas pagastā
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā; šo baznīcu pārvalda ievēlētas personas - garīdznieki un prezbiteri; izplatīts angliski runājošās valstīs (Skotijā - valsts reliģija)
prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši
suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts
kalvinists Kalvinisma piekritējs
hugenots Kalvinisma piekritējs Dienvidfrancijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam
prezbiteriāņi Kalvinistiska protestantisma novirziena (radās 16. gs Lielbritānijā) piekritēji
Kalviņas Kalviņas ezers - atrodas Salnavas pagastā, platība - <1 ha
Kalviši Kalvišu ezers - Kaļveits, ezers Grāveru pagastā
Kalvīši Kalvīšu ezers - Kaļveits, ezers Grāveru pagastā
Kalvu Kalvu ezers - Kalvenes ezers Ģibuļu pagastā
Kalvu Kalvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā
kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
kaļeda Kaļada 2
kalētne Kaļada 2
duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi
Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.)
Kaļiņingrada Kaļiņingradas līcis - atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča
Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji
Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
Kaļkīšu Kaļkīšu ezers - Kaļķīšu ezers Prodes pagastā
arteriolīts Kaļķa konkrements artērijas sienā
hipodermolitiāze Kaļķa nogulšņu veidošanās zem ādas
aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes
kaļķājs Kaļķaina zeme
kaļķainis Kaļķains
kaļķaiņš Kaļķains
kaļķijs Kaļķains
kaļķaugi Kaļķainu augsni izvēlošies augi
kaļķakminis Kaļķakmens
kaļķiezis Kaļķakmens
nolis Kaļķakmens
plienis Kaļķakmens
plīts Kaļķakmens
spradzis Kaļķakmens
plienes Kaļķakmens plāksnes
serpulīti Kaļķakmens veidojumi, kas radušies serpulīdu koloniju posmtārpiem atmirstot
toltri Kaļķakmes pauguru grēdas Podolijas augstienē Ukrainā
gymnostomum Kaļķenītes
calcaria Kaļķi
kaļķe Kaļķi
kaļķis Kaļķi
putkaļķi Kaļķi, ar ko balsina
dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2)
skaļķis Kaļķis
vapna Kaļķis
Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers
Kalkīšu ezers Kaļķīšu ezers Prodes pagastā
kaļķis Kaļķītis - māla pīpe
kaļķāt Kaļķot
nokaļķot Kaļķot (1) un pabeigt kaļķot
nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot
veldzēšana Kaļķu (CaO) apstrāde ar ūdeni, lai tos pārvērstu pulverī vai javā, kuru pamatkomponents ir kalcija hidroksīds Ca(OH)2
cepelnieks Kaļķu ceplis
kaļķceplis Kaļķu ceplis
krāsnaita Kaļķu cepļa krāsns
krāsnaite Kaļķu cepļa krāsns
krāsnata Kaļķu cepļa krāsns
krāsnate Kaļķu cepļa krāsns
kaļķenieks Kaļķu dedzinātājs; kaļķu tirgotājs
kaļķuceplis Kaļķu dedzinātava
Kalken Kaļķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
kaļķene Kaļķu pīpe; kaļķu svilpe
kaļķeniece Kaļķu tirgotāja
Kaļķupīte Kaļķupe Dundagas pagastā
kaļļas Kaļļa
kaļļa Kaļļas
Kaļņa Kaļņa ezers - Kalnis, ezers uz Gulbenes un Balvu novada robežas
izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas)
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt (2)
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu)
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1)
iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u. tml.)
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā
izkalties Kaļot (piemēram, sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri
apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu)
atkalt Kaļot atdalīt
nokalt Kaļot atdalīt nost
atkalt Kaļot dabūt vaļā
metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā)
sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
piekalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekalt Kaļot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kādu priekšmetu)
piekaldināt Kaļot izgatavot lielāku daudzumu
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī)
izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā)
uzkalt Kaļot izveidot virsū (uz kā, kam)
iekalt Kaļot nopelnīt
piekaldināt Kaļot piestiprināt
dakālt Kaļot piestiprināt, pievienot
piekalt Kaļot piestiprināt, pievienot (pie kā, kam klāt)
sakalt Kaļot savienot
jekāt Kaļot savienot kopā
kalties Kaļot virzīties (uz priekšu, dziļāk)
aizkalt Kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka tā skar naga dzīvo daļu
aizkalt Kaļot, drupinot (ko), nonākt (līdz kādai vietai)
Kaļvu Kaļvu ezers - Lauteres ezers Aronas pagastā
grūtmūdīte Kam grūts mūžs
beztrūcīgs Kam ir sava iztika
pleķēt Kam lipīgam sablīvējoties, aizsprostoties; ķepēt
cui bono? Kam no tā labums? Kā interesēs?
kamējs Kam piederīgs
kuramējs Kam piederīgs; kura
sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas
platspārnis Kam plati spārni, spuras
olfaktorisks Kam sakars ar ožu
cui prodest? Kam tas ir izdevīgi?
kamalīns Kamala darbīgā viela
Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka
Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka
Spiciera upe Kamalda, Vijas pieteka
Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km
Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte
Pažaislis Kamalduliešu, no 1920. g. katoļu mūķeņu klosteris pie Kauņas
dzenis Kamanām, ragavām un ratiem kāšiem līdzīgi dzelži, aiz kuriem vezumu sienot aizmet virvi
kamana Kamanas
kamanes Kamanas
kamenas Kamanas
dzelzene Kamanas ar dzelzs apkalumu
pašgājējkamanas Kamanas, kas pārvietojas ar enarģiju, kuru rada uz tām uzstādīts mehāniskās enerģijas avots
motorkamanas Kamanas, kuru dzinējs ir motors
kamaniņi Kamaniņas
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi
skrituļkamaniņas Kamaniņas uz skrituļiem
dārītes Kamaniņu pamatne no smalkiem, apaļiem kociņiem
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
kamanpakaļa Kamanu pakaļējā daļa
kamandeķis Kamanu pārsegs
kamanpriekša Kamanu priekšējā daļa; vieta kamanu priekšā
kazleņš Kamanu priekšējais sēdeklis
rīkstenāji Kamanu sega no lazdu rīkstēm
rīkstenājs Kamanu sega no lazdu rīkstēm
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā
Kamačupe Kamārce, Ventas pieteka
Kamagula Kamārce, Ventas pieteka
Kamarce Kamārce, Ventas pieteka
KamAZ Kamas automobiļu rūpnīca (krievu "Kamskij Avtomobiļnij Zavod")
kamazs Kamas autorūpnīcā (Krievijā) ražots smagais automobilis
Permas ūdenskrātuve Kamas ūdenskrātuve
Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m
camassia Kamasijas
Kamaškalu Kamaškalu ezers - Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
evadi Kambari - tauta Nigērijā
jauri Kambari - tauta Nigērijā
kambali Kambari - tauta Nigērijā
kamberavi Kambari - tauta Nigērijā
kamberi Kambari - tauta Nigērijā
kambars Kambaris
kamberis Kambaris
kamburs Kambaris
kammaris Kambaris
kammuris Kambaris
kammurs Kambaris
kamerkantoris Kambarkantoris
kamerkolēģija Kambarkollēģija
kamerkollēģija Kambarkollēģija - valsts pārvaldes iestāde Krievijā 1718.-1785. g., kas uzraudzīja un pārvaldīja nodokļus u. c. valsts ienākumus
kambarkantoris Kambarkollēģijas nodaļa, ko nodibināja 1733. g. un Baltijā darbojās līdz 1798. g.
koptosistole Kambaru sistoles izkrišana
Kambeja Kambejas līcis - Khambātas līcis Arābijas jūras ziemeļu daļā
Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju
akambi Kambi - tauta Kenijas dienvidos
kambiāls Kambijam piederīgs, kas ar to sakarā
gremzde Kambijs, audu kārta, ar kuras palīdzību koks aug resnumā
kombīze Kambīze, kuģa virtuve
Kampučija Kambodža - valsts nosaukums 1975.-1989. g.
KH Kambodža, valsts divburtu kods
KHM Kambodža, valsts trīsburtu kods
Pnompeņa Kambodžas galvaspilsēta (khmeru val. "Phum Penh"), upes osta pie Tonlesapas ietekas Mekongā (pieejama arī jūras kuģiem), 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis
kambodžieši Kambodžas Karalistes iedzīvotāji
riels Kambodžas naudas vienība, kas vienāda ar 100 seniem
ķembartmencis Kambrainis - vāja, liesa menca
kalāns Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē
Fritillaria camtschatcensis Kamčatkas fritilārija
Kamčatka Kamčatkas ieplaka - tektonisks pazeminājums Kamčatkas pussalas vidienē, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 350 km, platums - 5-100 km
Sedum kamtschaticum Kamčatkas laimiņš
Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m
Lysichiton camtschatcensis Kamčatkas lizihitons
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
Lopatkas rags Kamčatkas pussalas dienvidu gals, zems zemesrags, ko veido smiltis un oļi
Lonicera kamtschatica Kamčatkas sausserdis
Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē
Goļama Kamčija Kamčijas satekupe
Luda Kamčija Kamčijas satekupe
camellia Kamēlijas
kamēlīte Kamēlītis
kamēļmuša Kamēlītis
Kamenca Kamencas ezers - Ilzas ezers Aglonas pagastā
Kamenčas Kamenčas ezers - Kaminčas ezers Bebrenes pagastā
alene Kamene
bambale Kamene
dundurs Kamene
gomeļa Kamene
gomele Kamene
kamane Kamene
kamiene Kamene
kāmis Kamene
gobene Kamene (zemes bite)
kamine Kamene 1
kamiņš Kamene 1
kamins Kamene 1
kamīne Kamene 2
medene Kamene, arī kāda pelēksvītrota alu bite
zemesbite Kamene; zemes bite
bombus Kamenes
Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks
Kamjonoks Kamenkas ezers Salienas pagastā
Komjonoks Kamenkas ezers Salienas pagastā
Kaimjonsku ezers Kamenkas ezers Salienas pagastā
Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers
Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kameņa Kameņa Pomorska - pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1274. g.
Kameņeca Kameņecas ezers - Ilzas ezers Aglonas novada Aglonas pagastā
Kamieniec Kameņecas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
mutillidae Kameņlapseņu dzimta
mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints
Kameņu Kameņu ezers - Kāmenu ezers Taurenes pagastā
kameņu Kameņu gali - nopļautās labības apakšējie, resnākie gali
kāmis Kameņu medus šūnu gabals
midzene Kameņu suga "Bombus muscorum", kas ierīko migu sūnās
ķemurs Kameņu šūnas, čemurs
ciekam Kamēr
ciekams Kamēr
ciekšu Kamēr
ikām Kamēr
iko Kamēr
kal Kamēr
kāļ Kamēr
kalaik Kamēr
kalei Kamēr
kaleis Kamēr
kaleit Kamēr
kāleit Kamēr
kalīdz Kamēr
kalīt Kamēr
kaļš Kamēr
kamar Kamēr
kamār Kamēr
kamat Kamēr
kamāt Kamēr
kamatēs Kamēr
kamē Kamēr
kāmē Kamēr
kamer Kamēr
kāmēr Kamēr
kamēram Kamēr
kamērām Kamēr
kamērst Kamēr
kamert Kamēr
kamērt Kamēr
kāmērt Kamēr
kamērtām Kamēr
kamērts Kamēr
kamet Kamēr
kāmet Kamēr
kamēt Kamēr
kamētām Kamēr
kāmets Kamēr
kimāk Kamēr
kimec Kamēr
koļam Kamēr
koleņ Kamēr
koļš Kamēr
komēr Kamēr
košmēr Kamēr
kumēr Kamēr
kumet Kamēr
tālīt Kamēr
likam Kamēr (1)
tiekam Kamēr, iekām
tiekām Kamēr, iekām
tiekāms Kamēr, iekām; tiekām
kale Kamēr, kaleit
leikam Kamēr, līdz
šamērt Kamēr, pa to laiku
kumš Kamēr, tik ilgi
šamēr Kamēr, tikmēr
šāmēr Kamēr, tikmēr
kalēt Kamēr; kaleit
iekams Kamēr; līdz
hata Kamera
videokamera Kamera (3.1) vienlaicīgai skaņas un videoattēla ierakstīšanai videokasetē
kazemāts Kamera (cietumā)
tuptūzis Kamera (cietumā)
saldētājkamera Kamera (kā) saldēšanai; saldēšanas kamera
soma Kamera (riepas), šļūtene
biotrons Kamera ar mākslīgu klimatu (regulējamu temperatūru, spiedienu, mitrumu u. tml.)
pludiņkamera Kamera karburatorā, kurā uzkrāj smidzinātājos nonākošo degvielu un degvielas līmeni regulē pludiņš
priekškamera Kamera motora cilindra galvā, kas ir savienota ar degkameru un kurā iesmidzina degvielu
mezoskafs Kamera okeānu vidējo dziļumu pētīšanai, kas apgādāta ar speciālu aparatūru un var patstāvīgi pārvietoties zem ūdens
kopkamera Kamera vairākiem ieslodzītajiem
preshata Kamera, kas sadarbojas ar administrāciju
ciparkamera Kamera, kas saglabā attēlus nevis filmā, bet gan ciparformā ierakstītus kameras atmiņā
obiženka Kamera, kurā atrodas piespiedu kārtā pazemotas personas
kurjatņiks Kamera, kurā dzīvo notiesātie, kas pazaudējuši cieņu, tikuši izmantoti kā pasīvie pederasti
termokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru
termobarokamera Kamera, kurā iespējams radīt un uzturēt vajadzīgo temperatūru un gaisa spiedienu
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj operatoram redzēt filmējamo vidi tieši caur uzņemšanas objektīvu
nosēdkamera Kamera, tilpne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai
kamerkolektīvs Kameransamblis (1)
kameransamblists Kameransambļa (1) dalībnieks
šnirjs Kameras dieninieks
banka Kameras ķeblis
KVS Kameras vadības sistēma
krohobors Kameras vecākais
pahans Kameras vecākais
tetrabranchia Kamerčauļi
kamerdziedātājs Kamerdziedonis
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts
kamerārija Kamerstila ārija
kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu)
kameropera Kamerstila opera
kamersimfonija Kamerstila simfonija
kamerskaņdarbs Kamerstila skaņdarbs
balsonītis Kamertonis
štimgābele Kamertonis
toņdakša Kamertonis, kas ir veidots no diviem vienā galā savienotiem stieņiem
toņdevis Kamertonis, toņdakša
CM Kamerūna, valsts divburtu kods
CMR Kamerūna, valsts trīsburtu kods
Jaunde Kamerūnas galvaspilsēta (kopš 1960. g.; fr. val. "Yaounde"), reģiona centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
kamerūnieši Kamerūnas Republikas iedzīvotāji
polihlorkamfēns Kamfēna hlorēšanas produkts, pieskares un zarnu insekticīds
komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
Kami Kami ezers - Fanjāno ezers Ugunszemē
ērte Kamielis
kamēļi Kamielis
kamelis Kamielis
kamēlis Kamielis
kuprainis Kamielis, kam ir kupris (3) vai kupri
raphidioptera Kamielīši
raphidia Kamielīšu kārtas ģints
kamieļvilna Kamieļa vilna
kamielenes Kamieļērkšķi
kamieļzāle Kamieļērkšķi
camelus Kamieļi
mehārs Kamieļu (dromedāru) šķirne, iecienīta ātrās gaitas dēļ; noder galvenokārt jāšanai
megarijs Kamieļu suga, ievērojama ar savu ātro gaitu
corispermum Kamieļzāles
kamine Kamiens
kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza
kamesis Kamiesis
gardefeu Kamīna restes
Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%
kamīnkrāsne Kamīns
kamīnkrāsns Kamīns
kanīns Kamīns
mīle Kamīns
krāsnele Kamīns, krāsns priekšdaļa
Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā
Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā
Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā
Bugas Kamjanka Kamjanka-Buzka, pilsēta Ukrainā
Dņeprodzeržinska Kamjanska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1936.-2016. g.
Dņiprodzeržinska Kamjanska, senāk Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā
Kemeņeca Kamjaņeca - pilsēta Baltkrievijā
Kamjonoka Kamjonoka ezers - Kamenkas ezers Salienas pagastā
čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte
kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
mārenica Kamolainā radzene ("Cerastium glomeratum")
kamolains Kamolam (1) līdzīgs; ar kamolam (1) līdzīgiem veidojumiem
panus Kamolenes
glomeruls Kamoliņš
adatkamoliņš Kamoliņš, kur iesprauž un glabā adatas
kamolis Kamols
kamulis Kamols
kamuls Kamols
metekls Kamols
muškuts Kamols
vīksts Kamols (nekārtīgi satīts)
ķurmulis Kamols, gabals, pika
kurmucis Kamols, gabals, pika, kunkulis
kums Kamols, kaudze
šķetekls Kamols, kodaļa 1(1)
ķumpis Kamols, pika, kunkulis
kamolveidīgs Kamolveida
kūlenis Kamolveidīgs kustīgs priekšmets
kamolīte Kamolzāle
kamoļzāle Kamolzāle
dactylis Kamolzāles
kamorristi Kamorras locekļi Itālijā
Kamotesu Kamotesu jūra - Kamotu jūra
Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru
Kampanišķu Kampanišķu ezers - Mazais Kumpinišku ezers Medumu pagastā
Kampanišķu Kampanišķu I ezers - Lielais Kumpinišku ezers Medumu pagastā
kampaņveidīgs Kampaņveida
kamparūdens Kampara šķīdinājums ūdenī
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā
kampars Kampareļļa, kamparspirts
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā
kamforāti Kamparskābes sālis
kamparšpirts Kamparspirts
Kamparu Kamparu ezers - Kamparezers Lībagu pagastā
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera
haematoxylon Kampešs
kampeškoks Kampešs - cezalpīniju dzimtas koks
palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot
Kampi Kampi Bizencio - pilsēta Itālijā ("Campi Bisenzio"), Toskānas reģiona Florences provincē, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampi Kampi Salentīna - pilsēta Itālijā ("Campi Salentina"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
nēriens Kampiens, grābiens
tvarsts Kampiens, ķēriens
krapšķis Kampiens, tvēriens
kritinis Kampinis (2)
Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi
Kampišķi Kampišķu purvs - Losu purvs Rēzeknes novadā
atkampt Kampjot atņemt
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem
iekampties Kampjott, ķerot (ar muti) ierīt
Kampobella Kampobella di Likata - pilsēta Itālijā ("Campobello di Licata"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampoči Kampoči I ezers - Lielais Kumpotis Medumu pagastā
Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā
Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampongtjama Kamponķāma - pilsēta Kambodžā
kampstēt Kampstīt
zvākāt Kampt pēc gaisa
žvākāt Kampt pēc gaisa
šļebināt Kampt, čāpstināt
snapstēt Kampt, ēst
ķenkt Kampt, grābt (kaut ko)
snāpāt Kampt, steigšus ēst
krampēt Kampt; tvert
kempuss Kampuss - universitātes (koledžas) pilsētiņa, komplekss; universitātes teritorija
Kampusa Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
Cepļa kalns Kamradžu pilskalns Penkules pagastā
kamsēns Kamslis
Kamtes Kamtes ezers - Karietes ezers Jumurdas pagastā
kabene Kamu putra - sens vidzemnieku ēdiens no miltaugu un pākšaugu maisījuma
kamsis Kamzolis
kamzalis Kamzolis
kamzoli Kamzolis
kamzulis Kamzolis
jopsik Kamzolis, bezrocis
jopsiks Kamzolis, bezrocis
muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka
muncis Kamzolis; adīta vīriešu jaka
vomzāns Kamzolis; bezrocis; arī jaka
vomziks Kamzolis; bezrocis; arī jaka
vamzoļi Kamzoļi
Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes")
Els Kanaāniešu un feniķiešu lielais dievs un pasaules radītājs
sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu
CA Kanāda, valsts divburtu kods
CAN Kanāda, valsts trīsburtu kods
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m
Castor canadensis Kanādas bebrs
vapiti Kanādas briedis, staltbriežu pasuga, kas dzīvo Z-Amerikā un A-Āzijā
CAD Kanādas dolārs; Kanādas valūtas kods, sīknauda - cents
Grus canadensis Kanādas dzērve
Picea glauca Kanādas egle
sprūss Kanādas egle ("Picea glauca")
ūdens mēris Kanādas elodeja
Elodea canadensis Kanādas elodeja
iglu Kanādas eskimosu kupolveida ziemas mītne no sniega
Otava Kanādas galvaspilsēta (angļu val. "Ottawa"), osta pie Otavas upes, 896 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
kanādieši Kanādas iedzīvotāji
Viburnum lentago Kanādas irbene
Erigeron canadensis Kanādas jānītis
Cercis canadensis Kanādas jūdaskoks
Amelanchier canadensis Kanādas korinte
Sambucus canadensis Kanādas plūškoks
Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV
Ņūfaundlenda un Labradora Kanādas province (“Newfoundland and Labrador”), atrodas valsts austrumu daļā, Labradoras pussalas ziemeļaustrumos un Ņūfaundlendas salā, administratīvais centrs — Sentdžonsa, platība — 405212 kvadrātkilometru, 510900 iedzīvotāju (2010. g.)
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.)
Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV
Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums
prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena
Chamaepericlymenum canadense Kanādas pundurgrimonis
Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms
Shepherdia canadensis Kanādas šeferdija
CBC Kanādas televīzijas sabiedrība (angļu "Canadian Broadcasting Corporation")
Nunavuta Kanādas teritorija ("Nunavut"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Ikaluita, platība - 2093190 kvadrātkilometru, 32900 iedzīvotāju (2010. g.)
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra
Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.)
Tsuga canadiensis Kanādas tsuga
Branta canadensis Kanādas tumšzoss
Branta canadensis canadensis Kanādas tumšzoss pasuga
Solidago canadensis Kanādas zeltgalvīte
lakross Kanādiešu nacionāla komandu sporta spēle - bumbiņas raidīšana ar raketei līdzīgu nūju pretinieka vārtos
kanād. Kanādiešu-
thripophaga Kanaestro
kanālmala Kanāla mala; kanāla tuvākā apkārtne
Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā
savācējkanāliņš Kanāliņš, kas savāc urīnu no nieres kanāliņiem un aizvada to uz nieres bļodiņu
kanalikulizācija Kanāliņu attīstība, piem., kaulā
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta
kanālis Kanāls
novadkanāls Kanāls (kā, parasti ūdens) novadīšanai
izvadkanāls Kanāls (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas)
pievadkanāls Kanāls (kā) pievadīšanai
izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.)
multiplekskanāls Kanāls ar vairākiem apakškanāliem, kuriem pievienotas lēndarbīgas ārējās ierīces un kuru sadarbe ir komutējama
hidrokanāls Kanāls hidroplānu pludiņu, laivu un kuģu modeļu izmēģināšanai
raidkanāls Kanāls informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus
kloāka Kanāls netīrumu novadīšanai; atkritumu savāktuve
notekkanāls Kanāls šķidruma, masas novadīšanai
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas
Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m
kanalizācija Kanālu ierīkošana
kanalizācija Kanālu veidošanās audos
traheotubuss Kanālveida ķirurģisks instruments, ko ievada trahejā pa operācijas brūci
noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai
Lulvabūra Kananga, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1966. g.
kanārijs Kanārijputniņš
Phoenix canariensis Kanāriju dateļpalma
Davallia canariensis Kanāriju davālija
Dracunculus canariensis Kanāriju dragonārums
Hedera canariensis Kanāriju efeja
Euphorbia canariensis Kanāriju eiforbija
Phalaris canariensis Kanāriju spulgzāle
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms
Kanaviņas Kanaviņu ezers - atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,4 ha
Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē
kancelis Kancele
ombona Kancele
ombonija Kancele
ombumija Kancele
minbars Kancele mošejā, no kuras imāms teic savu piektdienas sprediķi
cancellaria Kanceleja
rakstu darbi Kancelejas darbi
kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus)
djaks Kancelejas vadītājs un rakstvedis Krievijā līdz 18. gs.
kancelejisms Kancelejiskums
kancerogēnisks Kancerogēns 1
kance Kancis
kanka Kancis, gabals
cancellarius Kanclers
šanseljē Kanclers
canzonetta Kanconeta - maza kancone
Rencēnu laukakmens Kanču akmens Valmieras novada Rencēnu pagastā
kaltine Kančuka - resna ādas pātaga
Kandalakša Kandalakšas līcis - grīvlīcis Baltās jūras ziemeļrietumu daļā, garums - 185 km, lielākais platums - 67 km, lielākais dziļums - 350 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m
Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43)
Candau Kandau - Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Kandau Kandava
Candowe Kandavas bijušais nosaukums, kas minēts kuršu un krustnešu līgumā 1230. gadā
KIVS Kandavas internātvidusskola
Kandau Kandavas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
aizdzirnieki Kandavas novada apdzīvotās vietas "Aizdzire" iedzīvotāji
kandavnieki Kandavas novada apdzīvotās vietas "Kandava" iedzīvotāji
gravenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji
lazdenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdas" iedzīvotāji
liepenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
līgmuižnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgas", senāk - "Līgmuiža" iedzīvotāji
līgciemnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Līgciems" iedzīvotāji
riebiķnieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Riebiķi" iedzīvotāji
rūmenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Rūmene" iedzīvotāji
teņņenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņņi" iedzīvotāji
zaķenieki Kandavas novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji
diedzenieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Diegi" iedzīvotāji
sātnieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Sāti" iedzīvotāji
briņķenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
pūcenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Pūces" iedzīvotāji
vēderiņnieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Vēderiņi" iedzīvotāji
zantenieki Kandavas novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Zante" iedzīvotāji
bebrupnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Bebrupe" iedzīvotāji
kalnmuižnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" iedzīvotāji
Kalnamuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnmuiža" nosaukuma variants
kārļenieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārļi" iedzīvotāji
Kandavmuiža Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" bijušais nosaukums
liepnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
meldernieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Melderi" iedzīvotāji
robežnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
rugājkalnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Rugājkalns" iedzīvotāji
vecumnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" iedzīvotāji
Celciems Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" bijušais nosaukums
žagariņnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagariņi" iedzīvotāji
Kandau Kandavas pagasta bijušais nosaukums
Kandavskaja Kandavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Aizdzires pagasts Kandavas pagasta nosaukums 1990.-1991. g.
Baznīckalns Kandavas pilskalns Kandavas pilsētā
candelaria Kandelārijas
candelariaceae Kandelāriju dzimta
candelariella Kandelāriju dzimtas ģints
Kandeļi Kandeļu upe - Garūdene, Ventas pieteka
Mahanuvara Kandi, pilsēta Šrilankas vidienē
Oktjabrska Kandiaghaša, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1967.-1991. g.
kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes
vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot
candidatus Kandidāts
kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā
kandidūrija Kandidu ģints pārstāvju klātiene urīnā
Psathyrella candolleana Kandola spīgulīte
braška Kandža
dzimtene Kandža
dzimtenīte Kandža
kaņdža Kandža
lindraciņi Kandža
paštecināts Kandža
pašteķis Kandža
samogonka Kandža, paštecinātais
samogons Kandža, paštecinātais
samagons Kandža, samogonka
ļerga Kandža; lēts alkoholisks dzēriens
kanels Kanēlis
kanīls Kanēlis
cimts Kanēlis, cimta koks, tā miza, garšviela
grope Kanelūra - vertikāla rieva kolonnas vai pilastra stāvā
cinnamomum Kanēļkoki
kanīlmaizīte Kanēļmaizīte
cinamāts Kanēļskābes sāls
Velna dīķis Kaners, zivju dīķis Turlavas pagastā
Kanger Kangari
Kangarezers Kangaru ezers Ropažu pagastā
Aklais ezers Kangaru ezers Ropažu pagastā
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m
Kanvamans Kanhvas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē
kanibalis Kanibāls
mimetidae Kanibālzirnekļu dzimta
ero Kanibālzirnekļu dzimtas ģints
kanula Kanile, caurulīte, doba adata šķidruma ievadīšanai ķermenī vai izsūkšanai no ķermeņa dobumiem
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
Kanitīni Kanitīni Banji - pilsēta Itālijā ("Canicattini Bagni"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
kanjonveidīgs Kanjonveida
kankals Kankalis 1
kakarains Kankarains
kankaraiņš Kankarains
kankarāts Kankarains
kankarots Kankarains
kankalis Kankaris
kankarāties Kankaros ģērbties
kankurs Kankars 1
kakars Kankars 1(1)
kreimkanna Kanna ar krējumu
pīpkanna Kanna ar snīpi
tapkanna Kanna ar tapu
klape Kanna ar vāku
kaps Kanna kā mērvienība
kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai; kafijas kanna
tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā
pienkanna Kanna, kurā glabā pienu
krējumkanna Kanna, kurā glabā vai transportē krējumu
aluskanna Kanna, kurā glabājas alus
canna Kannas
Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
cannaceae Kannu 2 dzimta
Zelta palmas zars Kannu kinofestivāla galvenā balva
kanoja Kanoe
kanuslaiviņa Kanoe
kanu Kanoe (1)
kanu Kanoe (2)
kanoiste Kanoists
installācija Kanoniķa ievešana amatā ar bīskapa pilnvarnieka (parasti dekāna) un kāda valdības vietnieka piedalīšanos
prebenda Kanoniķa vai kapitula locekļa atalgojums, arī īpašums vai desmitā tiesa, kas nodrošina šo atalgojumu
kanonveidīgs Kanonveida
Kanoza Kanoza di Pulja - pilsēta Itālijā ("Canosa di Puglia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kinki Kansaja - ekonomiskais rajons Japānā
nebulārā hipotēze Kanta-Laplasa hipotēze, ka Zeme un Saules sistēma cēlusies no gāzes un putekļu mākoņa (galaktiskā miglāja)
Daboecia cantabrica Kantabrijas dabēsija
kantēts Kantains
spunda Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis
Kantalupo Kantalupo Sabīnā - pilsēta Itālijā ("Cantalupo in Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 1730 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantanjedi Kantaņedi - pilsēta Portugālē
kantarides Kantarīdas
kantenieks Kantas (10-15 pūrvietu) zemes īpašnieks
kantata Kantāte
korāļkantāte Kantāte, kuras pamatā kāda korāļa melodija
kantiānietis Kantietis
kantilene Kantilēna
ariozo Kantilēns izpildījuma veids neatkarīgi no mūzikas žanra
kristcelieši Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceles" iedzīvotāji
kantisti Kantisma atbalstītāji
kantietis Kantisma piekritējs
kantiānisms Kantisms
kriticisms Kantisms - I. Kanta un viņa piekritēju t. s. kritiskā filozofija, arī sekotāju attīstītie filozofijas virzieni
Tokijas līdzenums Kanto līdzenums
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem
Kantona Kantonas līcis - Džudzjankovas līcis
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.)
Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē)
zīmeklis Kantora grāmatu vākiem balta vai krāsaina papīra uzlipne ar grāmatas satura apzīmējumu
comptoir Kantoris
kantors Kantoris
office Kantoris, veikals, dienests, ministrija
ofiss Kantoris; birojs
kantordarbinieks Kantorists
klerks Kantorists, rakstvedis; sīks ierēdnis
cantor Kantors
kantolīze Kantotomija ar plakstiņa laterālās saites pārgriešanu
hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū
Kahnenhof Kānu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
kanulācija Kanulas ievadīšana dobā orgānā vai ķermeņa dobumā
beriberi Kanuri - tauta, dzīvo ap Čada ezeru
kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi
kanavs Kanva (audums)
Čemulpo līcis Kanvamans, līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā
Kanava Kaņava, Lašupītes pieteka
kaņupāji Kaņepāji
kaņupējs Kaņepāji
knīnas Kaņepāji
kaņapējs Kaņepājs
kaņepējs Kaņepājs
kaņepe Kaņepājs (1)
kaņepe Kaņepājs (2)
paisotne Kaņepāju maistīklas
perlīne Kaņepāju tauva ar 100-150 mm perimetru
kaņupe Kaņepe
kaņepājs Kaņepe (1)
sīvsēkliņa Kaņepe, kas atdala sīvu
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm
mercurialis Kaņepenes
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers
Kaņepēns Kaņepēnu ezers Bērzaunes pagastā
Savītes ezers Kaņepēnu ezers Bērzaunes pagastā
cannabis Kaņepes
ķinepes Kaņepes
plaskanas Kaņepes
kaņepējas Kaņepes ("Cannabis")
kaņepēji Kaņepes ("Cannabis")
Kaņepe Kaņepes Kultūras centrs, Rīgā, Skolas ielā 15
taucēt Kaņepes piestā grūst
kaņipe Kaņepes sēkla
kaņepjputniņš Kaņepītis
kaņepputniņš Kaņepītis
kanabīns Kaņepju alkaloīds, ko var izskalot ar alkoholu un iegūt hašišu
nāve Kaņepju augs, ģints "Orobanche" sugā
ķīvītis Kaņepju auklu vijamais rīks
cannabaceae Kaņepju dzimta
apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga
birzums Kaņepju ēdiens, ko sauc arī par staku
druvaudzīte Kaņepju epitets
bruizdas Kaņepju kulstījuma atkritumi
kaņepājs Kaņepju lauks
kaņupājs Kaņepju lauks, kad kaņepes jau novāktas
sīvs Kaņepju piens, šķidrums, kas rodas kaņepes sagrūžot
kaņepkauls Kaņepju stublājs
grūstenis Kaņepju sviests
vāģsmērs Kaņepju sviests
paskanāji Kaņepju šķiedra
paskaņas Kaņepju šķiedra
paskanes Kaņepju šķiedra
paskaņi Kaņepju šķiedra
šķote Kaņepju trose buru regulēšanai; šote
baltacis Kaņepju vīrišķais augs
paskanējs Kaņepju vīrišķais augs
paskanis Kaņepju vīrišķais augs
paskaņi Kaņepju vīrišķie augi
perskas Kaņepju vīrišķie augi
paskanāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
paskaņas Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
paskaņepi Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
paskanes Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
paskenāji Kaņepju vīrišķie augi; paskaņi
kūlāji Kaņepju, linu, griķu, zirņu salmi; linu stiebri bez pogaļām
kulmāji Kaņepju, linu, griķu, zirņu salmi; linu stiebri bez pogaļām; kūlāji
Kaņepi Kaņepu ezers - atrodas Raiskuma pagastā, platība - 3 ha
kaņupkauls Kaņepu stublājs
Kaņiera ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā
Kaņieru ezers Kaņieris, ezers Lapmežciema pagastā
Kaņeva Kaņiva - pilsēta Ukrainā
Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes
Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m
Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā
Kao Kao Dai - viena no Vjetnamas lielākajām sinkrētiskajām sektām, kas apvieno budisma, kristietības, daoisma un konfūcisma elementus
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
kaolinizācija Kaolinīta grupas minerālu veidošanās eksogēnos un hidrotermālos procesos gk. no dažādiem alumosilikātiem (vizlām, laukšpatiem)
kaolīns Kaolinīta māls (gaišs, parasti balts), ko izmanto porcelāna un fajansa ražošanā
ķinaklajs Kaolīns, porcelāna māls
kape Kapa 2
velēna Kapa kalniņš
kapakmenis Kapa kopas piemineklis; kapakmens
kops Kapa kopiņa
kapmala Kapa mala
kapmale Kapa mala
kapmalis Kapa mala
kapzīme Kapa piemineklis
pametnieks Kapa piemineklis
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo
kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām
kēpotafs Kapa piemineklis, kam apkārt dārziņš
kapvieta Kapa vieta; kapavieta; arī kaps
kapavieta Kapa vieta; kapvieta; arī kaps
Kappačo Kapačo, pilsēta Itālijā ("Capaccio")
Omphalodes cappadocica Kapadokijas omfalode
kapaiņi Kapaimi
kapacis Kapājamā dzelzs
kapeklis Kapājamā dzelzs
kapēklis Kapājamā dzelzs
grūstuvis Kapājamā dzelzs (piemēram, lapu, sakņu sasmalcināšanai)
čapaklis Kapājamā dzelzs lopbarības sasmalcināšanai
kapainis Kapājamā dzelzs, ar ko gatavo kapaimus
kapānīca Kapājamā sile
kapaims Kapājamais
kapsis Kapājamais
kapslis Kapājamais
seklīcis Kapājamais
sečka Kapājamais dzelzis
čakats Kapājamais rīks
sekacis Kapājamais, cērtamais rīks
sekačs Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1)
sekats Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1)
sekecis Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1)
iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur)
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt
atkapāt Kapājot atdalīt
apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm)
nokapāt Kapājot atdalīt nost
izkapāt Kapājot izveidot (kur, piemēram, iedobumu, bedri)
nosakapāties Kapājot nogurt
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala)
apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis)
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses)
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
uzkapāt Kapājot trāpīt (kam)
kapaimi Kapājumi, smalki sakapātas kāļu, burkānu, kartupeļu u. c. lapas, ko dod cūkām, aplietas ar samazgām, dažreiz piejaucot arī miltus
Kafana Kapana, pilsēta Armēnijā
Gulbja ezers Kaparāmura ezers Tīnūžu pagastā
Kupferhammer Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
dzelzčūska Kaparčūska
apvarošana Kaparošana
varošana Kaparošana - pārklāšana ar varu
nokaparot Kaparot un pabeigt kaparot
kaparot Kaparoties
kapināt Kapāt
kopot Kapāt
koukot Kapāt
ramstīt Kapāt ar neasu cirvi; zāģēt ar neasu zāģi
atkapāt Kapāt nost
pārkapāt Kapāt vēlreiz, no jauna
biķēt Kapāt, cirst
hache Kapāta gaļa
hachis Kapāta gaļa
grūdums Kapātas lapas cūkām
grūdumi Kapātas lapas cūku barībai
grūteņi Kapātas lapas cūku barībai
grūdenis Kapātas lapas cūku barībai; cūkēdiens, kas sastāv no dārzeņu, miltu un sūkalu maisījuma
kapaiņi Kapāti salmi vai āboliņš
ķērtēkslis Kapātuvis
kača Kapeika
kapeiga Kapeika
kapeiķis Kapeika
kapeiks Kapeika
kapēķis Kapeika
kapiķis Kapeika
kapīķis Kapeika
kočas Kapeikas
kapella Kapela 1(1) - orķestris (neliels)
kapele Kapela 1(1), neliels orķestris
kapella Kapela 1(2) - dziedātāju koris (baznīcā)
kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam
sacellum Kapela, maza svētnīca, pirmkristīgiem mazs iežogots altāris bez virsbūves
kapelāns Kapelas (1) garīdznieks
kaplāns Kapellāns
kapellmeistars Kapelmeistars
Kappeln Kapeļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā
Kapenes ezers Kapeņu ezers Annenieku pagastā
kāpere Kapera
kāpers Kapera - garšviela, kaperas ziedpumpuri vai sālīti nenobrieduši augļi
kaperi Kapera (4)
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus
kapers Kaperis
kaperis Kaperkuģis
capparaceae Kaperu dzimta
capparis Kaperu dzimtas ģints
kleome Kaperu dzimtas ģints ("Cleome"), viengadīga puķe, dzimtene Dienvidamerika, Latvijā audzē stādījumos, zied no jūlija līdz oktobrim sārtās, violetās, līdz 60 cm garās skarās; zirnekļpuķe
capparales Kaperu rinda
rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu
kapi Kapes
cimitērijs Kapi
svalka Kapi
dzimtkapi Kapi vai kapu vieta, kur apbedīti visi vai vairāki vienas dzimtas, ģimenes locekļi; kapu vieta, kas aizņemta vienas ģimenes locekļiem
brāļu kapi Kapi, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām
mikrocirkulācija Kapilārā asinsrite
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas
kapillārs Kapilārs
kapilārvads Kapilārs - vissīkākais asinsvads
citostāze Kapilāru aizsprostojums ar leikocītiem iekaisuma agrīnā stadijā
kapilarīts Kapilāru iekaisums
kapilārektāzija Kapilāru izplešanās
mikroangiopātija Kapilāru patoloģija
teleangiektāzija Kapilāru un sīko asinsvadu paplašinājums
teleangīts Kapilāru un terminālo artēriju iekaisums
teleangioze Kapilāru un terminālo artēriju slimība
kapilarizācija Kapilāru veidošanās
klapēt Kapināt (izkapti)
tapināt Kapināt (izkapti)
Kapenītis Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Kapiņa ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Kapiņu ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Kupinīša ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Paļzenieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
Palsinieku ezers Kapineits, ezers Bērzgales pagastā
iekult Kapinot pieļaut, ka izveidojas (nelīdzenums asmenī)
sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu)
diversifikācija Kapitāla ieguldīšana dažādos ieguldījumu veidos
pašfinansēšana Kapitāla nodrošinājums uzņēmuma darbības veikšanai; to veido vairāku uzņēmuma līdzīpašnieku ieguldījumi
svešfinansēšana Kapitāla sagāde ārpus uzņēmuma, kredita finansēšana
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas iegulda naudu uzņēmējdarbībā
titulsaraksts Kapitālieguldījumu plānā paredzēto jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātiem projektiem un tāmēm
kombinācija Kapitālieguldījumu shēma, kas izveidota, izmantojot dažādus atvasinātos finanšu instrumentus un bāzes aktīvus
naudniecība Kapitālisms
kapitalizācija Kapitālistisku attiecību veidošanas pasākumu sistēma
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder privātai personai vai privātu personu grupai
ieguldījums Kapitāls, naudas summa, ko iegulda (parasti kādā pasākumā)
jaunuzņēmums Kapitālsabiedrība ar augstas izaugsmes potenciālu, kuras pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību
dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē
kapitells Kapitelis
Kapitols Kapitolijs
kanoniķis Kapitula (1) loceklis
kapitels Kapituls
Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
Neu-Born Kaplavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Salienas pagastā
upmalieši Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils
Zamki Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils
Vecbornes pilskalns Kaplavas pilskalns
nokaplēt Kaplējot apstrādāt (augsni) un pabeigt kaplēt (piemēram, kādu platību)
atkaplēt Kaplējot atvilkt nost, attīrīt
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus)
uzkapelēt Kaplējot pavērst (uz augšu, parasti veklēnu, zemes virskārtu); kaplējot uzirdināt
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt)
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību)
izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni)
kablēt Kaplēt
kapelēt Kaplēt
kaplīt Kaplēt
kapslīt Kaplēt
ķeblēt Kaplēt
pārkapelēt Kaplēt vēlreiz, no jauna
pārkaplēt Kaplēt vēlreiz, no jauna
bērkamberis Kapliča
bēršķūnis Kapliča
kambērtiņš Kapliča
kaplīca Kapliča
stiernūzis Kapliča
ganka Kapliča baznīcas pagrabā
skultis Kapliča, kapu kambaris; skulte
bērkambaris Kapliča; bēru kambaris
ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai
uršeklis Kaplim līdzīgs rīks zemes irdināšanai
kablis Kaplis
kapacis Kaplis
kapeklis Kaplis
kapiklis Kaplis
kapītis Kaplis
kapslis Kaplis
ķeplis Kaplis
ķirka Kaplis
šablis Kaplis
tesele Kaplis
tēsele Kaplis
smailkaplis Kaplis ar smailu galu
kapāne Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai
kapāns Kaplis sakņaugu un kāpostu kapāšanai
šēpelis Kaplis sūnu plēšanai
kurlene Kapmirte
bukse Kapmirte ("Vinca")
vinca Kapmirtes
kaproeira Kapoeira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
baobabs Kapokaugs - malvu rindas dzimta ("Bombacaceae")
bombacaceae Kapokaugu dzimta
adansonia Kapokaugu dzimtas ģints
ceiba Kapokaugu dzimtas ģints
ochroma Kapokaugu dzimtas ģints
kapokkoks Kapoks
ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā
apracējs Kapracis
bērējs Kapracis
dobracis Kapracis
kapacis Kapracis
nicrophorus Kaprači
kapriciozi Kapriciozs
kaprīze Kapričo
kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi
caprifoliaceae Kaprifoliju dzimta
centrante Kaprifoliju dzimtas ģints ("Centranthus"), dekoratīvas puķes ar sārtrozā ziediem un jūras zaļām lapām
kolkvīcija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Kolkwitzia"), dekoratīvi dārza krūmi, kas uzzied tieši tad, ka pavasara krūmi jau ir noziedējuši
leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem
linneja Kaprifoliju dzimtas ģints ("Linnaea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu
sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu
veigela Kaprifoliju dzimtas ģints ("Weigela"), vasarzaļi krūmi, lapas pretējas, veselas ar zāģzobainu malu, ziedi samērā lieli ar divkāršu apziedni, 12 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmus audzē 6 sugas un 10 dekoratīvās formas
ātraudži Kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanās ogas čemuros; retāk melnām ogām
vīteņsausserži Kaprifoliju dzimtas vasarzaļi vai mūžzaļi vijīgi, retāk stāvi krūmi, \~20 sugu, Latvijā introducētas 5 sugas
kaprilāts Kaprilskābes sāls
kaprāts Kaprīnskābes sāls
kaprināts Kaprīnskābes sāls
niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība
ņerkstēt Kaprīzi raudāt
nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu)
pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt
činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt
capriccioso Kaprīzi, untumaini
bizzaro Kaprīzi, untumaini; dīvaini, neparasti
ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
ņergāns Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
ņergava Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
ņergavs Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
ņeršķis Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
cacīgs Kaprīzs, izvēlīgs
iegāda Kaprīzs, untumains cilvēks
pērlīgs Kaprīzs; izvēlīgs
ērcīgums Kaprīzums, untumainums, niķīgums
kapronene Kaprona zeķes
kaproāts Kapronskābes sāls
kapronāts Kapronskābes sāls
bedre Kaps
brede Kaps
kabrs Kaps
kape Kaps
kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam
sepulcrum Kaps, kapa piemineklis
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums
Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā
kabristāns Kapsēta
kapsēte Kapsēta
kāpūne Kapsēta
kopsāta Kapsēta
kukaiņciems Kapsēta
kukaiņkalniņš Kapsēta
kukaiņvalstība Kapsēta
coemeterium Kapsēta, atpūtas, atdusas vieta
kapeņi Kapsēta, kapi
kapkalns Kapsēta; arī kaps
kapukalns Kapsēta; arī kaps
smiltaine Kapsēta; arī kaps
smiltājs Kapsēta; arī kaps
mūžamājas Kapsēta; kapa vieta
mūža māja Kapsēta; kapa vieta
kapulis Kapsētas sargs
kapusargs Kapsētas sargs, pārzinis
kapsomērs Kapsīda struktūras vienība; katrai vīrusu grupai ir savs raksturīgs struktūru skaits
kista Kapsula, kurā iekūņojas daži zemāki dzīvnieki, pāriedami miera stāvoklī
kapsulorāfija Kapsulas (piem., locītavas kapsulas) sašūšana
kapsulektomija Kapsulas (piem., locītavas vai lēcas kapsulas) izgriešana
kapsulotomija Kapsulas (piem., locītavas vai lēcas kapsulas) pārgriešana
kapsulīts Kapsulas iekaisums
dekapsulacija Kapsulas noņemšana
kapsulveidīgs Kapsulveida
Kapčagaja Kapšaghaja, pilsēta Kazahstānā
Kapschenhof Kapšu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
kaptallenta Kaptāllente
kapitāns Kapteinis
kapteins Kapteinis
keps Kapteinis (uz kuģa)
bornāža Kapteiņa tiesības (atkarā no viņa izglītības) vadīt kuģus jūrā ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no piederības ostas
kapteinis Kapteiņzivs
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
Kāpu ezers Kapu dīķis Meirānu pagastā
Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m
kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti
kapmāte Kapu māte (velis) - kapsētas vārtu sargātāja
columbarium Kapu telpa ar mazām nišām sienās pīšļu urnu novietošanai
kapinieks Kapu uzraugs
sēru lente Kapu vainaga lente
bašļaks Kapuce
bene Kapuce
cucullus Kapuce
kapucis Kapuce
kapušons Kapuce
šaperons Kapuce
bašliks Kapuce (no vilnas auduma) ar gariem galiem
virscepure Kapuce, bašļiks
pārmuči Kapuce, pārsegs, pārvalks
kapišons Kapuce, sevišķi mūka; dāmu mētelis ar kapuci
gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus
kapucpērtiķis Kapucīns
māņmizgrauzis Kapucķirmis - vaboļu kārtas dzimta
bostrychidae Kapucķirmju dzimta
stenopachys Kapucķirmju dzimtas ģints
cebus Kapucpērtiķi jeb kapucīni
cucullia Kapucpūcītes
kapoeira Kapueira - Āfrikā radusies un Brazīlijā attīstījusies afrikāņu pašaizsardzības sistēma, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
Kapūnas ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Kopunes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Kopūnes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci
Kapupe Kapupīte, Aronas pieteka
kapsētassvēki Kapusvētki
kapsētassvētki Kapusvētki
kapsētsvēki Kapusvētki
kapsētsvētki Kapusvētki
atbēres Kapusvētku sastāvdaļa, kurā mācītājs piemin attiecīgajā gadā mirušos
Anthoscopus minutus Kapzemes somzīlīte
mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā)
KA Kara apgabals
strīdaksis Kara cirvis
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni
dieneste Kara dienests
Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa)
Kurģis Kara dievs
Marss Kara dievs romiešu mitoloģijā
mīnētājs Kara flotē - speciālists mīnu bruņojuma lietošanā vai cīņā pret mīnām
divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem
breitvimpelis Kara flotes karogs ar garu asti, kuras galā ir trīsstūrveida izgriezums; to paceļ uz karakuģiem, kurus komandē atbilstošas pakāpes virsnieki
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem
aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes)
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju
sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918. gada līdz 1946. gadam)
pentēkontora Kara kuģis ar 50 airiem
kilvaters Kara kuģu nostāšanās rindā viens pakaļ otram
flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā
kontribūcija Kara laikā - piespiedu nodoklis, nodeva no okupētās teritorijas iedzīvotājiem
trofeja Kara laikā iegūts pretinieka ierocis, bruņojuma piederums, transportlīdzeklis, karogs u. tml.
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza)
manubijas Kara laupījums
iznīcinātājs Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem
iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes
sopwith Kara lidmašīnu tips 1. pasaules karā, ko ražoja Anglijā, lietotas arī Latvijas armijā atbrīvošanās cīņās
bombers Kara lidotājs, bumbvedēja apkalpes loceklis
stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu
taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu
sanitārvirsnieki Kara medicīnas ārsti, kara veterinarārsti un kara farmaceiti
karavētra Kara notikumi; kara vētra
aģerēt Kara pulkus pie kara pieradināt
stratografija Kara spēka aprakstīšana
regiments Kara spēka pulks
strateģema Kara viltība
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku
stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana
skraidulis Karabidi
degutnieki Karabidi - vaboļu dzimta
karabīne Karabīnāķis
karabīns Karabīne
mašīnkarabīne Karabīne ar automātisku patronu padevi no aptveres
karabīņi Karabīnieri
karabineris Karabinieris
karabiners Karabinieris
karabiniers Karabinieris
karacinēt Karacēt 2
Karačaja-Čerkesija Karačajas-Čerkesijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Čerkeska, platība - 14300 kvadrātkilometru, 427200 iedzīvotāju (2009.)
Kluhori Karačajevska - pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
Karačjšahara Karačajevska, pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
Mikojanšahara Karačajevska, pilsēta Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums 1929.-1944. g.
karačajieši Karačaji
Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku
Karači Karāči, lielākā Pakistānas pilsēta
karagājiens Karadarbība (pret kādu valsti)
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija
atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem
karamateriāli Karadarbībai nepieciešamie vai paredzētie materiāli (piemēram, ieroči, munīcija, transportlīdzekļi); kara materiāli
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums
pamiers Karadarbības pārtraukšana starp karojošām pusēm saskaņā ar abpusēju vienošanos
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem
neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti)
kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam
karadieneste Karadienests
karaklausība Karadienests
zaldāti Karadienests
dienests Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu
družīna Karadraudze senslāvu zemēs
karadraugs Karadraudzes loceklis
nukeri Karadraudzes locekļi mongoļu feodālās aristokrātijas dienestā 12.-13. gs., vēlāk kļuva par mongoļu lielo feodāļu vasaļiem
gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju
karafa Karafe
caragana Karaganas
Karaganda Karaghandi, pilsētas nosaukums krievu valodā
Karagije Karaghie ieplaka
Batirs Karaghie ieplaka Kaspijas jūras austrumu piekrastē
vaidenieks Karagūsteknis
vaidinieks Karagūsteknis
vaidnieks Karagūsteknis
repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti
karaji Karaīmi
kareji Karaīmi
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml)
iekarāties Karājoties iesniegties
nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu)
Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā (_Qaraqalpaqstan_), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.)
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam)
Prževaļska Karakola, pilsēta Kirgizstānā, tās nosaukums 1889.-1921. g. un 1939.-1991. g.
Harahorina Karakoruma - senpilsēta Mongolijā
pārgājiens Karakuģa brauciens
tarāns Karakuģa priekšvadņa izcilnis, kas paredzēts pretinieka kuģa dragāšanai
koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem
desantkuģis Karakuģis jūras desanta nogādāšanai un izcelšanai krastā vai ūdenī krasta tuvumā
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus
flagkuģis Karakuģis, uz kura atrodas kuģu vienības komandējošais virsnieks (parasti admirāļa pakāpē) un uz kura pacelts viņa karogs
patrulēšana Karakuģu darbība (manevrēšana) noteikta jūras rajona noteiktā robežā (līnijā), lai veiktu noteiktu uzdevumu
konvojs Karakuģu, lidaparātu grupa, kas apsargā tirdzniecības un transporta kuģus brauciena laikā
karakuljērs Karakulaitas jērs
krakulis Karakuls
karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms
karakuri Karakuri sēdekļi - ļoti ātri un ērti nolokāmi automašīnas aizmugurējie sēdekļi, iegūstot pilnīgi līdzenu grīdu, ko izmanto dažas japāņu automašīnu markas
ķēneniete Karaliene
ķēnine Karaliene
queen Karaliene
ķēniņiene Karaliene (1)
ķēniņiete Karaliene (1)
ķēniņiene Karaliene (2)
ķēniņiete Karaliene (2)
karaļvalsts Karalim piederošā teritorija
kings Karalis
K Karalis (šahā)
mekucis Karalis kāršu spēlē
karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs
rex Karalis, ķēniņš
reiks Karalis, valdnieks
Kengsbeks Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
Kingsbenčs Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
reindžers Karalisko dārzu un mežu uzraugs Lielbritānijā
karaliski Karalisks
rojals Karalisks
regals Karalisks, valodniecisks
ķēniņvalsts Karaliste, karaļvalsts
ķēniška Karaliste, karaļvalsts
ķēniste Karaliste, karaļvalsts
ķēnīste Karaliste, karaļvalsts
vicekaralis Karaļa (1) vietnieks
karaļdēls Karaļa dēls; princis
kamerārijs Karaļa galma saimniecības pārvaldnieks
karaļgalms Karaļa galms
karaļģimene Karaļa ģimene
prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas
baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks
kanclers Karaļa kancelejas un arhīva priekšnieks
teni Karaļa karadraudzes locekļi Anglijā agrajos viduslaikos
ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību
ordonanse Karaļa likumdošanas akts, arī rīkojums (Francijā un Anglijā)
karaļmeita Karaļa meita; princese
Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili
majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam)
karaliene Karaļa sieva
vitanahemots Karaļa tuvinieku, lielāko feodāļu un bīskapu sapulce Anglosakšu karalistē 7.-8. gs; no 9. gs. - dienesta aristokrātu sapulce
rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem
karaļnams Karaļu dinastija
Plaužu ezers Karaļu ezers Andzeļu pagastā
Amālienborga Karaļu rezidence Kopenhāgenā (no 1974. g.), celta 1750.-1760. g., sastāv no 4 vienādām ēkām ap astoņstūru laukumu un tiek uzskatīta par izcilāko rokoko arhitektūras būvi Eiropā ("Amalienborg")
Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā
sire Karaļu un ķeizaru uzrunas forma
karambolāžs Karambolāža
karambola Karambols
karambole Karambols
bonbon Karamele, konfekte
karantene Karantīna
lazarete Karantīnas ēka vai kuģis
Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu
Karas Vārtu šaurums Karas vārti
junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā)
kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis
kaujasspēja Karaspēka (aviācijas, flotes spēku) iespējas veikt kaujasdarbības un dotos uzdevumus atbilstoši paredzētajiem mērķiem
arjergards Karaspēka (flotes) daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos
konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai
vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām, parasti ietilpst pulkā vai brigādē
reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai)
munstrs Karaspēka apmācības sistēma, kas dibinās uz katra paņēmiena pedantiskas iemācīšanas, tā ka apmācāmais izpilda to automātiski
tamburs Karaspēka bundzinieks
priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1)
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos
desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai
arjergarde Karaspēka daļa, kas sedz atkāpšanos; arjergards
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana; privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs)
kadrs Karaspēka daļas pastāvīgais sastāvs, izlase, kodols, pamats, kas veic iestādes administratīvos, mācības un saimnieciskos darbus
dezertēšana Karaspēka daļas vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana, kā arī karavīra neierašanās dienestā iecelšanas vai pārcelšanas gadījumā, pēc komandējuma, atvaļinājuma vai no ārstniecības iestādes, lai izvairītos no karadienesta
feldjēgers Karaspēka daļas ziņnesis
papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai
manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka
pārdislocēšana Karaspēka daļu, vienību, iestāžu un militāro mācību iestāžu izvietojuma vietu maiņa miera laikā
demonstrācija Karaspēka darbība (piemēram, pārvietošanās, uzbrukums), kuras mērķis ir maldināt pretinieku, izlūkot pretinieka uguns sistēmu
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā
ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā)
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums
sedzējspēki Karaspēka jebkura daļa vai nodaļa, kas nodrošina spēka drošību, novērojot, izlūkojot, uzbrūkot, aizsargājot, vai lietojot jebkuru šo metožu kombināciju
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā
kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā)
apiešana Karaspēka manevrs uzbrukumā, lai dotu triecienu pretiniekam no aizmugures
hiparhija Karaspēka nodaļa ar apmēram 500 jātniekiem
repli Karaspēka nodaļas, ko novieto izdevīgās pozīcijās, lai segtu galveno spēku atiešanu
operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons)
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās uz noteiktu rajonu, noteiktā laikā un pilnīgā kaujas gatavībā
desantēšana Karaspēka pārvietošana ar gaisa transportu un izsēdināšana pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma veikšanai
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā)
smīde Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati
smīdes Karaspēka rati, galvenokārt pulvera rati
pronunsiamiento Karaspēka sacelšanās pret valdību, kas bieži notiek spāniešu republikās Amerikā
aktivizēšana Karaspēka specifiskas vienības, posteņa, nometnes, stacijas utt. pilnas vai daļējas darbības uzsākšana, pamatojoties uz oficiālu pavēli vai rīkojumu
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku
parāde Karaspēka svinīga skate
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli
ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls
formējums Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība
formācija Karaspēka vai civiliedzīvotāju vienība; formējums
ataka Karaspēka vai flotes uzbrukums ienaidniekam
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., kas ir atstāta kā (piemēram, kāda priekšnieka, štāba) rīcībā, lai to vēlāk iesaistītu militārā darbībā
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām
korpuss Karaspēka vienība, kas sastāv no vairākām divīzijām vai brigādēm
karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā)
iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai)
komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām
hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam)
masivizācija Karaspēka, aviācijas, artilērijas u. tml. uguns maksimāla koncentrācija vienā vietā
karapulks Karaspēks
kariņš Karaspēks
voiska Karaspēks
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē
iebrucējs Karaspēks, kas iebrūk (kādā valstī, teritorijā)
loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku; šāds karaspēka novietojums
algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
Rietumeifrata Karasu, upe Turcijā, satekot ar Muratu veido Eifratu
Karasubazara Karasuvbazaras (Bilohirskas) pilsētas Krimā nosaukuma variants
karašas Karaša
kārša Karaša
ploncans Karaša
karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū
Allium karataviense Karatau sīpols
Karatava Karatau, pilsēta Kazahstānā
gaļģis Karātavas
kartavas Karātavas
kārtavas Karātavas
kārtuve Karātavas
karātaves Karātavas (1)
karātuves Karātavas (1)
Mangistavs Karatavs, kalnu grēda Rietumtjanšnā
karalēt Karāties
karalēties Karāties
karcinēt Karāties
ķenkarāties Karāties
ķircinēt Karāties
aizkarāties Karāties priekšā kaut kam (to aizsedzot)
uzkarāties Karāties virs, pāri kaut kam
ļenkt Karāties, nokārties
lanckarāties Karāties, tīties (pa kājām)
karvedis Karavadonis
tūkstošnieks Karavadonis Senkrievijā 9.-10. gs.; zemessardzes militārais vadītājs Krievijā līdz 15. gs. vidum
kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā)
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā); vaivads (1)
vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam); vojevoda (1)
legāts Karavadoņa palīgs (senajā Romā republikas vēlākajā periodā)
karavane Karavāna
karavansarajs Karavanserāls
karavanserajs Karavanserāls
karavanseraļs Karavanserāls
karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
karavele Karavela
karavella Karavela
karavelle Karavela
zolbuhs Karavīra apliecība
ķivere Karavīra cepure no ādas vai vadmalas (no 18. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam)
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram
pārskaitīšana Karavīra dienesta vietas maiņa tai pašā atsevišķā karaspēka daļā vai iestādē ar tās priekšnieka pavēli vai rīkojumu
karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā; kara gaitas
amunīcija Karavīra uzkabe; visi karavīra piederumi kaujas un pārtikas līdzekļu līdzņemšanai
bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā
sibīrieši Karavīri īpašās cariskās Krievijas armijas daļās, kuras galvenokārt formēja no Sibīrijas iedzīvotajiem; Sibīrijas strēlnieki
akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem
kareivis Karavīrs
militārpersona Karavīrs
vajaks Karavīrs
zoļķis Karavīrs
zollis Karavīrs
zoļļuks Karavīrs
vadošais Karavīrs (mašīna vai apakšvienība), kas virzās norādītā virzienā gājiena ierindas galvgalā
skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu
sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1)
sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos
lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu
leģionārs Karavīrs (senajā Romā)
gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums
leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem
janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem
iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā
strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops
frontinieks Karavīrs, cīnītājs frontē (1)
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus
automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2)
torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu
ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā
sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus
artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā (1)
jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē
kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā
zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1)
lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas
konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus
izlūks Karavīrs, kas izlūko (2)
novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
šķēpnieks Karavīrs, kas specializējies cīņā ar šķēpu
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā
granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējnieks
granātmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējs (2)
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju
mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju
stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu
bruņusitējs Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām)
pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis
karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu
karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs (1)
šķēpmetis Karavīrs, šķēpu metējs
kanaks Karavīrs; cīnītājs; vīrietis
aizsargapbruņojums Karavīru aizsargāšanās līdzekļi kaujā
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem
apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt
apkalpe Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic noteiktu izlūkošanas uzdevumu
priekšgrupa Karavīru grupa, ko izsūta uz priekšu (kā) apsardzībai
brāļu kapi Karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji
seržants Karavīru kategorija (dažu valstu armijās), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, virsseržanti, staršinas un praporsčiki
ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi
kareivis Karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji (jefreitori, kaprāļi)
matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži
praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki
lielgabalgaļa Karavīru masas, ko nesaudzīgi un bezjēdzīgi sūta karā
tamburmažors Karavīru orķestra diriģents, kā arī zizlis, ar ko viņš diriģē
pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā)
kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem
karzāties Karažāties
kārpača Karbača
karpaciņa Karbača
KAS Karbamīda-amonija salpetris
guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā
karbamāts Karbamīnskābes sāls
karbonids Karbids
karbids Karbīds
karbits Karbīds
sprāgstskābe Karbiloksims, brīvā veidā maz pazīstama skābe, ož pēc zilskābes un gandrīz arī tikpat indīga, veido ļoti viegli eksplodējošas sālis (fulminantus): sprāgstošo dzīvsudrabu, sprāgstsudrabu utt.
karbinollakas Karbinolsveķu šķīdums organiskos šķīdinātājos, izmanto gk papīra izskata, mehāniskās stiprības un mitrumizturības uzlabošanai
dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem
karbhemoglobīns Karbohemoglobīns - nestabils hemoglobīna un ogļskābās gāzes savienojums; pārnes ogļskābo gāzi no audiem uz plaušām
karboksihemoglobinēmija Karboksihemoglobīns asinīs, saindējoties ar tvanu
dekarboksilēšana Karboksila grupas -COOH atšķelšana
karboksilgrupa Karboksils - vienatoma grupa COOH, kas raksturīga karbonskābēm
karbolāts Karbolskābes sāls
karbenāde Karbonāde
karbināts Karbonāde
sātmaleiši Karbonādes gabals (cūkas kautķermenī)
venta Karbonāru organizācija un pulcēšanās vieta Francijā un Spānijā
vendita Karbonāru organizācija un pulcēšanās vieta Itālijā 19. gs.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem
dekarbonatizācija Karbonātu sadalīšanās un atbrīvošanās no oglekļa dioksīda (CO2)
ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns
metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
apogļošana Karbonizācija
ftalskābe Karbonskābe, kurai ir trīs izomēri; to iegūst, oksidējot dažus ogļūdeņražus, gk. naftalīnu; lieto polimēru rūpniecībā
monoaminoskābe Karbonskābe, kuras molekula ir viena aminogrupa
acilgrupa Karbonskābes atlikums, kurā nav hidroksilgrupas
ketoskābes Karbonskābes, kuru molekulā ir karboksilgrupa un karbonilgrupa
tioskābes Karbonskābes, kuru molekulās skābekļa atomu aizstājis sēra atoms
halogenīdi Karbonskābju atvasinājumi (piem., acetilhlorīds), kuros karboksilgrupas hidroksila vietā ir halogēna atoms
nitrils Karbonskābju atvasinājums, satur ciāngrupu - CN
silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai
ekonostats Karburatora ierīce, kas patreknina pārlieku vāju degmaisījumu dažos motora darbības režīmos
karbūzis Karburators
karburētājs Karburators, karburēšanas aparāts
trjums Karceris
kandejs Karceris, cietums
kindets Karceris, cietums
karciņš Karceris, krātiņš
dimetilfenantrēns Karcinogēns ogļūdeņradis
izopropilbenzantracēns Karcinogēns ogļūdeņradis
cistokarcinoma Karcinoma ar cistisku deģenerāciju
encefaloma Karcinoma ar mīkstu smadzeņveida konsistenci
bazalioma Karcinoma, kas attīstās uz epidermas pamatslāņa
melanokarcinoma Karcinoma, kas satur melaninu
fibrokarcinoma Karcinoma, kurā ir fibrozi audi
hondrokarcinoma Karcinoma, kurā ir skrimšļaudi
psammokarcinoma Karcinoma, kurā ir smilšveida kalcija sāļu graudiņi
karcinomatoze Karcinoma, kurai raksturīga ātra neoplastiskā procesa izplatīšanās
karcinomektomija Karcinomas izoperēšana
elettaria Kardamonaugi
kardamons Kardamonaugs ("Elettaria")
gardemons Kardamons
gardomājs Kardamons
kardemo Kardamons
kardāns Kardānsavienojums
kardiohalāzija Kardiālā sfinktera mazspēja
kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu)
kardināldiakoni Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā
kardinālpriesteri Kardināli, kas veic noteiktas funkcijas katoļu baznīcas vadībā
iežveidotāji Kardinālie minerāli - galvenie iežu sastāva komponenti, pēc kuriem ieži tiek klasificēti
cardinalinae Kardinālstērstu apakšdzimta
cardinalis Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints
pheucticus Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints
kardināldekāns Kardinālu kolēģijas vadītājs
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas
konklāve Kardinālu sapulce pāvesta vēlēšanai
radiokardiogrāfija Kardiogrāfija, ievadot vēnā radioaktīvu izotopu un skaitot impulsus dažādās sirds vietās
magnētkardiogrāfs Kardiogrāfs, kas rada un reģistrē elektriskos signālus, kuri ir proporcionāli sirds elektriskās aktivitātes magnētiskajiem impulsiem
kardiograma Kardiogramma
kardioķirurgs Kardioķirurģijas speciālists
kardiologs Kardioloģijas speciālists
kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās
Kerdžali Kardžali - pilsēta Bulgārijā
zaldātene Kareive
kasīti Kareivīga tauta, kas dzīvoja Irānas kalnāja R daļā: kasieši
marziale Kareivīgi
bellicoso Kareivīgi, spēcīgi
marciāls Kareivīgs
kareivisks Kareivīgs (1)
kareiviskums Kareivīgums (1)
kargaitis Kareivis
zaldāns Kareivis
zaldārts Kareivis
zaldāts Kareivis, karavīrs
zoldats Kareivis, karavīrs
grenadieris Kareivis, kas apmācīts rokas granātu mešanā
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles
veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas
kareivīgs Kareivisks (1)
zaldātisks Kareivisks (1)
dēzercija Kareivja aizbēgšana no dienesta
kaķolka Kareivja katliņš
pagones Kareivja uniformas uzpleči
zaldātgājums Kareivji
metersi Kareivji, kam jāuzceļ un jānovāc teltis
tornistrs Kareivju muguras soma
redžiments Kareivju pulks; reģimente
potliņš Kareivju skārda katliņš
Naģkāroja Kareja, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā
karulis Kareklis (1)
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai)
Karēlija Karēlijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Petrozavodska, platība - 180500 kvadrātkilometru, 687500 iedzīvotāju (2009.)
Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens
Pohjola Kareļu un somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, pazemes valstība, mirušo valstība, kas atrodas tur, kur debesis savienojas ar zemi
Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis
Kotuleja Karena, pavalsts Mjanmas Savienībā
Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris
Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris
Kargopoļa Kargopole, pilsēta Krievijā
Kerhe Karhe - upe Irānā ar lejteci Irākā
kariatida Kariatīde
Karaību jūra Karību jūra
Antiļu jūra Karību jūra
Uravas līcis Karību jūras Darjenas līča šaurās dienvidu daļas nosaukums
Karības Karību jūras salas
Marakaivas līcis Karību jūras Venecuēlas līcis
Marakaibo līcis Karību jūras Venecuēlas līcis
Vējpuses salas Karību salas, Mazo Antiļu ziemeļaustrumu daļa
karioģenēze Kariesa attīstība
karieta Kariete
karīte Kariete
puskariete Kariete ar vienu asi
karose Kariete, slēgti grezni rati
teldas Kariete; lepns braucamais; vāģis
telde Kariete; lepns braucamais; vāģis
teldis Kariete; lepns braucamais; vāģis
kerrijs Karijs
kurijs Karijs
kari Karijs - vispārīgs apzīmējums asiem ēdieniem, kuru izcelsmes vieta ir Indija vai Dienvidaustrumu Āzijas zemes
cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu
Karakste Karikste, Daugavas pieteka
Kāriekste Karikste, Daugavas pieteka
Kārikste Karikste, Daugavas pieteka
izkariķēt Kariķēti atveidot (ko)
kabināt Karināt
karenēt Karināt 1(2)
jekāt Karināt, līmēt
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko)
guerrilla Kariņš; partizānu karš
karioretikuls Karioplazmas šķiedrainā daļa atšķirībā no kardiolimfas - šķidrās daļas
caryopteris Kariopteri
caryota Kariotas
carissa Karisas
grantskarjers Karjers, kur iegūst granti
Karakalinska Karkarali, pilsēta Kazahstānā
priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā
plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem
arkles Karkles
kārkles Karkles
Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
skardeļi Karkles, redeles zirgiem
nokarkšēt Karkšķēt un pārstāt karkšķēt
Viburnum carlesii Karlesa irbene
Karligtags Karligtaga grēda - atrodas Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs - ledāji
Karligtags Karligtaga kalns - augstākā virsotne šajā grēdā, augstums - 4925 m
Ļevskigrada Karlova, pilsēta Bulgārijā, tās nosaukums 1953.- 1962. g.
Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Karlovka Karļivka, pilsēta Ukrainā
Karmaņola Karmanjola, pilsēta Itālijā ("Carmagnola")
karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu)
observanti Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa atzarojums, kas pēc 1432. g. reformām paturēja stingrākos noteikumus
konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus
pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai
parakarmīns Karmīnskābes un kalcija hlorīda šķīdums spirtā; lieto histoloģijā
Maisura Karnataka, štats Indijā, tā nosaukums līdz 1973. g.
Korndaunaka Karndona, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
carnegiea Karnēgijas
karnevālietis Karnevāla dalībnieks
tingel-tangelis Karnevāls; kaktu izrāde
L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
karnozinēmija Karnozīna uzkrāšanās asinīs
Karnula Karnūlu, pilsēta Indijā
vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā
vicene Karodziņš, vēlava
pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma
karodznieks Karognesējs (2)
flags Karogs
pļega Karogs
ģenerālkauja Karojošo valstu galveno bruņoto spēku kauja, kas izšķiroši ietekmē karagājiena vai kara rezultātus
brāļošanās Karojošo valstu kareivju protesta forma 1. pasaules kara laikā, kad naidīgo armiju kareivji satikās neitrālajā joslā un ierakumos
iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļaut
pārkarot Karojot pārstaigāt
Azilla caroliniana Karolīnas azolla
Halesia carolina Karolīnas halēzija
Neoregelia carolinae Karolīnas neoregēlija
Rosa carolina Karolīnas roze
markgrāfs Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks
sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps
Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis
izkarot Karošanas rezultātā iztukšot
karotnieks Karošu izgatavotājs
karāt Karot
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
nokarot Karot (visu laikposmu) un pabeigt karot
pakārt Karot nonāvēt
aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt
pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko)
piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt)
izkarāt Karot un pabeigt karot
nokarot Karot un pabeigt karot
izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to)
piekarot Karot, karojot sasniegt
amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās
karenieks Karotājs, kareivis
inklinometrija Karotāžas metode, ar kuru noteic urbuma ass novirzīšanos no projektētā urbuma virziena
karaute Karote
karete Karote
karīte Karote
karūte Karote
kausine Karote
ķelle Karote
lepele Karote
ližeika Karote
lizīca Karote
ližīga Karote
lizīka Karote
ližīka Karote
loška Karote
luizika Karote
luzika Karote
mērkarote Karote (kā) mērīšanai
bārkarote Karote ar garu kātu un tējkarotes tilpumu, ko bārā izmanto dzērienu samaisīšanai miksglāzē
smeltene Karote smelšanai
kauss Karote smelšanai (parasti liela)
ēdamkarote Karote zupas ēšanai
skauste Karote, kauss
lizeika Karote, ližeika
karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām
biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai)
biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai)
mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu
mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu
kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā
flavoksantīns Karotinoīds pigments; atrodams augos niecīgos daudzumos
leprotīns Karotinoīds, kas iegūts no lepras mikobaktērijām
karotinēmija Karotīns cirkulējošas asinis
karotīte Karotne
kruga Karpa
karpe Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
karpis Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
kārpa Karpa ("Cyprinus carpio")
Karašu ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā
Karpa-Bešena ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā
Karpovas ezers Karpa ezers Šķeltovas pagastā
šaunacis Karpa, ālants
spoguļkarpa Karpa, kurai ir raksturīgas lielas, retas, spīdīgas zvīņas
carpaccio Karpačo - itāļu virtuves ēdiens, ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
Dienvidkarpati Karpatu dienvidu daļa Rumānijā ("Carpatii Meridional"), no Predjalas pārkāpes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~300 km, augstums - līdz 2543 m
Anthemis carpatica Karpatu ilzīte
Traskeva kalni Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) daļas masīvs, augstums - līdz 1370 m
Metaliči Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) masīvs, augstākā virsotne - 1438 m
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni
Campanula carpatica Karpatu pulkstenīte
poloņinas Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; planina
planina Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; poloņina
Austrumkarpati Karpatu vidējā daļa no Tilickas pārkāpes ziemeļos līdz Predjalas pārkāpei dienvidos, Polijā, Čehijā, Ukrainā un Rumānijā, garums - \~750 km, augstākā virsotne - 2305 m
Kārpene Karpene, Šķēdes pieteka
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā
sevīns Karpolīns - metilnaftilkarbamāts, efektīvs kuņģa un pieskares insekticīds, apkaro ābeļu ziedu smecernieku u. c. kaitēkļus augļu dārzos, uz tehniskajiem kultūraugiem, krāšņumaugiem, ļoti indīgs bitēm
cyprinidae Karpu dzimta
aspius Karpu dzimtas ģints
blicca Karpu dzimtas ģints
cyprinus Karpu dzimtas ģints
gobio Karpu dzimtas ģints
leucaspius Karpu dzimtas ģints
pelecus Karpu dzimtas ģints
phoxinus Karpu dzimtas ģints
rhodeus Karpu dzimtas ģints
rutilus Karpu dzimtas ģints
scardinius Karpu dzimtas ģints
tinca Karpu dzimtas ģints
vimba Karpu dzimtas ģints
barbe Karpu dzimtas ģints ("Barbus") ar daudzām sugām
karūsa Karpu dzimtas ģints ("Carassius"), saldūdens zivs dzeltenīgi brūnā, arī sudraboti pelēcīgā, zeltaini sarkanā, baltā vai melnā krāsā ar iesārtām spurām
marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā
spāre Karpu dzimtas suga ("Abramis ballerus"), plaudim līdzīga zivs, kas uzturas jūrā, bet nārsta laikā un mazuļu stadijā - upēs un caurtekošos ezeros; durba
plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos
salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba
plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas
grundulis Karpu dzimtas suga ("Gobio gobio"), neliela, saldūdeņos dzīvojoša zivs
ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām
kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš
ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš
rauda Karpu dzimtas suga ("Rutilus rutilus"), sudrabbalta saldūdens zivs ar sarkanām spurām un sarkanām acīm
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs
orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants
barbes Karpu dzimtas zivis gk. tropu jūrās un saldūdeņos, arī akvārijos
abramis Karpu dzimtas zivju ģints, no kuras Latvijā sastopamas divas sugas
tūrbala Karpu dzimtas zivs
amūrs Karpu dzimtas zivs, ātraudzīgas, līdz 30 kg
zebrzivs Karpu dzimtas zivs, kuras dzimtene ir Indija; 4-5 cm gara, viegli kopjama akvāriju zivs
plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij
cypriniformes Karpveidīgie
akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu
piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā
karpzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, daudzveidīgas, gk. saldūdens zivis, >270 ģinšu, >1500 sugu
elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā
akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
līnis Karpveidīgo zivju kārtas karpu dzimtas suga ("Tinca tinca", senāk "Tinca vulgaris"), dzīvo ezeros vai lēni tekošās upēs, zivs ar tumši zaļu muguru un tumši violetām spurām
Karāra Karrāra, pilsēta Itālijā ("Carrara")
kaskānieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" iedzīvotāji
kaķānieši Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaķi" iedzīvotāji
kazukalnieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalni" iedzīvotāji
ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta
bulta Karsējams dzelzs stienis ogļu gludeklim
precipitinoīds Karsējot (60 Celsija grādos) inaktivēts precipitīns, kas savienojas ar antigēnu, bet neizraisa precipitāciju
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki)
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku)
koksēt Karsējot bez gaisa piekļūšanas, pārvērst (kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas) koksā
nosveilēties Karsējot kļūt sarkanam
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties
uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru
nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūns
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru
piededzināt Karsējot piesaistīt (pie kā, kam klāt)
vārīt Karsējot turēt (ko, piemēram, veļu) šķidrumā ar ļoti augstu temperatūru
brencvīnskābe Karsējot vīnskābi iegūta viela
savirināt Karsējot, kaļot sametināt
pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst
baļeļščiks Karsējs
sautēšanās Karsēšanās pirtī
aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu
karsināt Karsēt
kvietēt Karsēt
svēlot Karsēt
tveicināt Karsēt
varsmot Karsēt
versmēt Karsēt
žarīt Karsēt
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai
nogrūdīt Karsēt (dzelzi), rūdīt
vārīt Karsēt (ko) tā, ka (tas) kūst, (tam) veidojas vēlamās īpašības un (no tā) rodas vēlamais produkts
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu
kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes)
virt Karsēt (metālu)
sutināt Karsēt (par apģērbu, apaviem, segu u. tml.)
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu
brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns
autoklavēt Karsēt autoklāvā
sautēt Karsēt šķidrumā, tvaikā (piemēram, ķermeņa daļu) ārstnieciskā nolūkā
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās
pārkarsēt Karsēt vēlreiz (to pašu)
cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām)
šķorēt Karsēt, dedzināt
svelot Karsēt, kvēlot
kaisēt Karsēt, sakarsēt
sveilēt Karsēt, tveicēt, kurināt
sporotrihīns Karsētas sporotrihu kultūras filtrēts, ko lieto par antigēnu komplementa saistīšanas reakcijā sporotrihozes diagnostikā
tvaicēties Karsēties
tveicēties Karsēties
sautēties Karsēties šķidrumā, tvaikā
šustīt Karsēties šķidrumā, tvaikā
nokarsēties Karsēties un pārstāt karsēties
cindunga Karsonis
cindungs Karsonis
karsons Karsonis
karstonis Karsonis
pārbruņošana Karspēka (spēku) apgādāšana ar jaunu, pilnīgāku kara tehniku
kvelmot Karst
fanot Karst (par kādu), atbalstīt (ko)
sust Karst (parasti par cilvēkiem)
tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi
garēt Karst, karsēt, silt
garēties Karst, karsēt, silt
gart Karst, karsēt, silt
Grīnbraiera Karsta ala Alegeinu plato ("Greenbrier"), ASV, Rietumvirdžīnijā, zāļu un eju kopgarums - 55 km
termaeroterapija Karsta gaisa izmantošana ārstniecībā
verpsne Karsta gaisa plūsma (no apkures)
vērsma Karsta gaisa plūsma no karstas krāsns
vērpsne Karsta gaisa plūsma no krāsns
karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus
fēkuloze Karstā ūdenī pilnīgi šķīstošas stērķeles, kas neželatinizējas un pārtvaicējot atstāj cietu caurspīdīgu kārtiņu
siltumapgāde Karsta ūdens vai tvaika piegāde apkures, ventilācijas, karstā ūdens apgādes sistēmām, kā arī tehnoloģiskām vajadzībām
karsiens Karstā vasarā svīst darbā
karstputriņš Karstagalvis
pseidokarsts Karstam līdzīgi procesi un parādības - glaciokarsts un termokarsts
izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu
strebulīgs Karstgalvīgs
ātrulis Karstgalvīgs cilvēks
karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks
žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks
bisins Karstgalvis
dirsiens Karstgalvis
driksnis Karstgalvis
drīzenis Karstgalvis
karstmanis Karstgalvis
karstputriķis Karstgalvis
karstputris Karstgalvis
putrasdancis Karstgalvis
straujenieks Karstgalvis
straujgalvis Karstgalvis
strebelis Karstgalvis
svilata Karstgalvis
svilonis Karstgalvis
ugunspagale Karstgalvis
žviksts Karstgalvis
karstputra Karstgalvis, karstgalve
karstulis Karstgalvis, sangviniķis
bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks
karstai Karsti
spruksti Karsti pelni
sprukstis Karsti pelni ar gruzdošām oglītēm
sprikšļi Karsti pelni, dzirksteles
birkstis Karsti pelni, kas kvēlo; dzirksteles
karšķi Karsti, ļoti stipri (vārda "karsti" fonētiksais variants)
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu)
aizdedzīgs Karsts
kaiss Karsts
svilinošs Karsts
vērsms Karsts
karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss
karstums Karsts gaiss; augsta gaisa temperatūra
sveilis Karsts laiks
solāns Karsts vējš Dienvidspānijā, pūš no Āfrikas no jūnija līdz septembrim
solano Karsts vējš Spānijā
svelots Karsts, ātrs, nesavaldāms, neizturams; svelošs
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij
kvelds Karsts, novārīts
suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika
kveldens Karsts, sakarsis
švelmains Karsts, spēcīgs (par liesmu)
svils Karsts, steidzīgs
dvanums Karsts, sutīgs gaiss
kvēlains Karsts, svelmains
tvīkains Karsts, tveicīgs
cepenis Karsts, tveicīgs laiks, visvairāk pirms pērkona negaisa
gunains Karsts, ugunīgs
lainis Karstuma akumulācijas akmens rijas krāsnī
piedegt Karstumā daļēji sadegt un pielipt pie (kā) virsmas
piecept Karstumā pielipt, piekalst
uguns Karstuma sajūta, arī darbīguma, spēka palielināšanās izjūta
kalentūra Karstuma trieka
termoplēģija Karstuma trieka
svēroties Karstumā virmot
izsvilēt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt
izsvilt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu
iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis
dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis
nimoniks Karstumizturīgs (1000-1100 Celsija grādi) niķeļa un hroma sakausējums; lieto reaktīvo dzinēju turbīnu lāpstiņām
hromals Karstumizturīgs sakausējums uz Fe bāzes, satur 17-30% Cr un 4,5-6% Al
termostabils Karstumizturīgs, tāds, kas nenoārdās un nepārveidojas augstā temperatūrā
cepoņa Karstums
karsa Karstums
karsone Karstums
korstums Karstums
vērsme Karstums
saute Karstums, arī karsēšanās; tveice
šķore Karstums, kvēle
vērsmenis Karstums, kvēle
dukņa Karstums, slikts gaiss, dvinga
svilonis Karstums, svelme
dvaša Karstums, svelme (no uguns)
kvēla Karstums, svelme, ko rada saule
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule
tvīce Karstums, tveice
tvīksme Karstums, tveice
tversme Karstums, versme
gāle Karstums; kvēle
plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju
neguss Karstvīna paveids
guerre Karš
kare Karš
vaidi Karš
vaids Karš
kodolkarš Karš, kurā izmanto kodolieročus
paškaršana Karšana, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
karto- Karšu-, kartes-
mapērs Karšu, īpaši kara karšu zīmētājs
Kartaga Kartago, pilsēta Kolumbijā
karšu Karte
kārte Karte
pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei
blankkarte Karte ar vienkāršotu saturu; izmantokā pamatni tematiskajām un statistiskajām kartēm
perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi
izodinama Kartē novilkta līnija, kas savieno Zemes punktus ar vienādu magnētiskā lauka intensitāti
rastra karte Karte, kas kodēta regulāru šūnu (pikseļu) formā; rastra grafikas karte
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta kontroles datus
horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu
dežūrkarte Karte, kurā regulāri atzīmē ģeotelpisko datu izmaiņas attēlotajā teritorijā
ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte
carte Karte, lapa
pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās
carteria Kartērijas
karters Karteris
faksimilkarte Kartes kopija, kas precīzi atbilst oriģinālam pēc izmēriem, satura un krāsām
māsštābs Kartes mērogs
mērogatbilstība Kartes satura elementu kvantitatīvs raksturojums ar zīmju izmēru
mērogs Kartes, plāna u. tml. līnijas garuma attiecība pret attēlotās līnijas garumu dabā
izkartēt Kartēt un pabeigt kartēt
kartēzietis Kartēzisma piekritējs
karteziānisms Kartēzisms
kartiņa Kartīte
karte Kartīte (2); pastkarte, atklātne
grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem)
palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu
starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai
značka Kartīte, kurā ierakstīts, kas jāievēro katoļticīgajiem maijā
kredītkarte Kartītes formas dokuments, kurā ierakstīta informācija par personas bankas kontu; tā dod iespēju ātri un vienkārši norēķināties par pirkumiem, pakalpojumiem un saņemt skaidru naudu bankomātā
kartli Kartlieši
datorkartogrāfija Kartogrāfijas nozare, kas pētī digitālu kartogrāfisku produktu veidošanas un izmantošanas teoriju un praksi
kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus
kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists, kas veido kartogrāfiskus attēlus digitālā un vizuālā formā
globuss Kartogrāfisks modelis, kas attēlo Zemi lodes formā, pie kam saglabājot mērogu, kontūru un laukumu attiecības
kartograma Kartogramma
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons
paspartū Kartona ietvars (piemēram, akvarelim, grafikai)
aploce Kartona vai papīra aplocījums grāmatām un burtnīcām
fiška Kartona žetoni ar attēlu, kurus ražotāji ievieto produktu iesaiņojumos
kartonāžs Kartonāža
ievērtne Kartonos un papes izstrādājumos ar speciālām mašīnām izdobti caurumiņi auklu ievēršanai
kardins Kartons
pape Kartons (parasti biezs)
azbestkartons Kartons, kuru lieto ugunsaizsardzībai, siltumizolācijai, elektroizolācijai un dažādu iekārtu un komunikāciju savienojumu blīvēšanai; iegūst no hrizotilazbesta 2-8 mm biezumā
kartosemantika Kartosemiotikas nozare, kas pētī kartogrāfisko zīmju attiecības, zīmju kombinācijas pret kartes leģendā raksturotiem objektiem
kartopragmatika Kartosemiotikas nozare, kas pētī saistību starp kartogrāfiskajiem izteiksmes līdzekļiem un metodēm no vienas puses un kartes veidotāju un lietotāju - no otras puses
indikators Kartotēkā - rādītājs (aizspiednis), ko uzliek virsū kartītei kā grupu vai nodaļu nošķīrēju
kontrolkartotēka Kartotēka, kas rāda bibliotēkā pieņemtos klasificēšanas paņēmienus, to grozījumus un papildinājumus
reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm
karpulaine Kartupelājs
kartapulaite Kartupelājs
kartupanājs Kartupelājs
kartupelaine Kartupelājs
kartupeleite Kartupelājs
kartupelējs Kartupelājs
rācenājs Kartupelājs
tupenājs Kartupelājs
ābals Kartupelis
bambulis Kartupelis
bambuls Kartupelis
bimbalis Kartupelis
bimbazis Kartupelis
bimbulis Kartupelis
bulbe Kartupelis
buļbe Kartupelis
buļva Kartupelis
bumbulis Kartupelis
bumburs Kartupelis
kaņķens Kartupelis
kartpelis Kartupelis
katupelis Kartupelis
pimpulis Kartupelis
rāpucis Kartupelis
tupelis Kartupelis
tupenis Kartupelis
tupiņa Kartupelis
tupinis Kartupelis
tupulis Kartupelis
ulbiķis Kartupelis
zemābolis Kartupelis
zemābuls Kartupelis
bambuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
bimbaži Kartupelis ("Solanum tuberosum")
bimbuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļba Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļbas Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļbs Kartupelis ("Solanum tuberosum")
bullīši Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļvas Kartupelis ("Solanum tuberosum")
buļvis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
bumbeži Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kanķeni Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kaņķis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kankumi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kankuni Kartupelis ("Solanum tuberosum")
karpeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
karpelis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartapelis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartapulis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartini Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartīni Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kārtiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartins Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartufeļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartulis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupēlis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupels Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartups Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartupulis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
ķēpuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kundziņš Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pampaļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pampāļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pampalis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pampālis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
papučis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
pentups Kartupelis ("Solanum tuberosum")
rāceņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
rācenis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
rācins Kartupelis ("Solanum tuberosum")
runciņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
rūši Kartupelis ("Solanum tuberosum")
topelis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
topeņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
topenis Kartupelis ("Solanum tuberosum")
tupiņi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
tupiņš Kartupelis ("Solanum tuberosum")
zemābuļi Kartupelis ("Solanum tuberosum")
zemesābols Kartupelis ("Solanum tuberosum")
kartinis Kartupelis (auga bumbulis, ko lieto uzturā)
kartinis Kartupelis (augs)
čāčiņš Kartupelis (bērnu runā)
pāpulis Kartupelis (bērnu runā)
čāčis Kartupelis (bērnu ruunā)
cāčis Kartupelis (bērnu valodā)
kapulis Kartupelis (bērnu valodā)
dukurītis Kartupelis (iesauka)
stīdzinieks Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem
sprēgulis Kartupelis ar nelīdzenu, saplaisājušu mizu; šo kartupeļu šķirne
ekokartupelis Kartupelis, kas audzēts bioloģiskajā saimniecībā, izmantojot vienīgi dabiskas metodes un izvairoties no ķīmisko līdzekļu lietošanas
bulbis Kartupelis; bulbe
bulba Kartupelis; buļba
bulvis Kartupelis; buļba
kartoška Kartupelis; kartupeļi
pemputs Kartupelis; pentups
pentupelis Kartupelis; pentups
kartupāja Kartupelu lauks
buļvis Kartupeļa bumbulis
purnis Kartupeļa bumbuļa tievākais gals
dupuriņš Kartupeļa epitets
oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals
gartupeļi Kartupeļi
guļbi Kartupeļi
kankāli Kartupeļi
kankāļi Kartupeļi
kankeni Kartupeļi
kanki Kartupeļi
kantuļi Kartupeļi
karpāni Kartupeļi
kārpeļi Kartupeļi
karpeņi Kartupeļi
karpuļi Kartupeļi
kartuški Kartupeļi
kaukaļi Kartupeļi
ķepuļi Kartupeļi
papuļi Kartupeļi
tupini Kartupeļi
zempupas Kartupeļi
bļugās Kartupeļi bļugās - saka, ja vārot kartupeļi izšķīduši biezputrveidīgā masā
bumbēži Kartupeļi, arī bumbuļi vispār
guļbes Kartupeļi; guļbi
ķildiņas Kartupeļiem (bumbuļiem) pumpuri (acis)
paprika Kartupeļu (nakteņu) dzimtas ģints ("Solanum capsicum")
konca Kartupeļu (un citu augu) lakstu resgaļi
stiebre Kartupeļu (vai citu dārzeņu) kaudze uz lauka, pārklāta ar salmiem un zemi
stirpa Kartupeļu bedre
stirpe Kartupeļu bedre
cietumbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem
mironbedre Kartupeļu bedre, no kuras kartupeļus ziemā ārā neņem
miguzis Kartupeļu biezenis
penka Kartupeļu biezenis
šķiedenis Kartupeļu biezenis
baka Kartupeļu biezputra
bakiņa Kartupeļu biezputra
bigudzis Kartupeļu biezputra
dopiņš Kartupeļu biezputra
grūsla Kartupeļu biezputra
grūstenis Kartupeļu biezputra
grūstiņi Kartupeļu biezputra
gryuslis Kartupeļu biezputra
jambass Kartupeļu biezputra
kopsis Kartupeļu biezputra
ķopsis Kartupeļu biezputra
leska Kartupeļu biezputra
māmiņš Kartupeļu biezputra
mošķeni Kartupeļu biezputra
mozus Kartupeļu biezputra
puntūzis Kartupeļu biezputra
siltaisgrūdiens Kartupeļu biezputra
šķaidēknis Kartupeļu biezputra
sollis Kartupeļu biezputra
staļķenīca Kartupeļu biezputra
stampaks Kartupeļu biezputra
stiklenīca Kartupeļu biezputra
strudzene Kartupeļu biezputra
stūķene Kartupeļu biezputra
stuķis Kartupeļu biezputra
štūva Kartupeļu biezputra
tūcenis Kartupeļu biezputra
tūciens Kartupeļu biezputra
tūcins Kartupeļu biezputra
pence Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem
pencele Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem
pencis Kartupeļu biezputra ar ceptu gaļu un sīpoliem
mietiņputra Kartupeļu biezputra ar putraimiem
paksāputra Kartupeļu biezputra ar putraimiem
tūcis Kartupeļu biezputra; arī kaņepju un zirņu grūdenis
bocītis Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis
ķinka Kartupeļu biezputra; kartupeļu biezenis
penkāputra Kartupeļu biezputra; pencis
vīte Kartupeļu cers
vītis Kartupeļu cers
kartiņmilti Kartupeļu ciete
kartupeļmilti Kartupeļu ciete jeb kartupeļu milti
rakums Kartupeļu daudzums, ko, rokot kartupeļus, iegūst vienā reizē
naktene Kartupeļu dzimta
umbedre Kartupeļu glabātuve pilnībā nosegtā bedrē
kartupeļgrozs Kartupeļu grozs
kurza Kartupeļu grozs, grezele
ķurza Kartupeļu grozs, grezele
ķurze Kartupeļu grozs, grezele
pincenis Kartupeļu grūdenis
voliņš Kartupeļu grūdenis
kartiņbānis Kartupeļu kaudze
karpelājs Kartupeļu kauks (parasti novākts)
klučkas Kartupeļu klimpas
mātrāji Kartupeļu laksti
vīkne Kartupeļu lakstu cers
baltkāja Kartupeļu lakstu slimība, kas attīstās no kartupeļu bumbuļu bakām
karpeļmala Kartupeļu lauka mala
kartupeļmala Kartupeļu lauka mala
buļbaine Kartupeļu lauks
buļbaite Kartupeļu lauks
bumbulājs Kartupeļu lauks
karpeļlauks Kartupeļu lauks
karpeļtīrums Kartupeļu lauks
kartupeļlauks Kartupeļu lauks
kartupeļtīrums Kartupeļu lauks
mātrājs Kartupeļu lauks
pampalājs Kartupeļu lauks
tupelājs Kartupeļu lauks
kartinājs Kartupeļu lauks (parasti novākts)
buļvaine Kartupeļu lauks Latgalē
karpenājs Kartupeļu lauks pēc kartupeļu nolsīšanas
kartupelājs Kartupeļu lauks, parasti novākts
dukuris Kartupeļu mīcāmais daikts; stampa
mizeklis Kartupeļu mizu kaudze
karpeļlasīšana Kartupeļu novākšana
kartupeļlasīšana Kartupeļu novākšana
grūslis Kartupeļu putra
ķebeklis Kartupeļu rakšanas ķeksis
spārdīklis Kartupeļu rokamās mašīnas sastāvdaļa
babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka
miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem
ērpe Kartupeļu sijājamā ierīce
trīkuls Kartupeļu stāds
vangale Kartupeļu stampa
vengre Kartupeļu stublājs
sarķi Kartupeļu suga
pimpuļi Kartupeļu suga ("Solanum tuberosum")
bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi
baltziedi Kartupeļu šķirne
brūnītis Kartupeļu šķirne
grapīši Kartupeļu šķirne
grundulis Kartupeļu šķirne
liperi Kartupeļu šķirne
peles Kartupeļu šķirne
sarkanbikši Kartupeļu šķirne
zilbikši Kartupeļu šķirne
bismarki Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
ošlapīnas Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
ošlapiņi Kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi
guļbaine Kartupeļu tīrums
bukstiņš Kartupeļu un miltu biezputra
bukstene Kartupeļu un putraimu biezputra
bukstiņš Kartupeļu un putraimu biezputra
pusnātnene Kartupeļu un putraimu biezputra
bukstiņš Kartupeļu un putraimu vai grūbu biezputra
karpeļvaga Kartupeļu vaga
kartupeļvaga Kartupeļu vaga
karaša Kartupeļu vai asiņu pankūkas
aprāvas Kartupeļu vai rāceņu novākšanas beigas
kasas Kartupeļu virsmas nelīdzenumi
čums Kartupeļu ziedkopās izveidojušies augļi
buļvine Kartupeļu zupa
ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi)
urkša Kartupeļu, sīpolu un citu sakņaugu no zemes izcelšanai paredzēts rīks
pelēcīši Kartupļu šķirne
Kārtūži Kārtūžu ezers - atrodas Siguldas novada Mores pagastā, platība - 1,1 ha; Kartužu ezers; Kartūžu ezers; Kurtūžu ezers
Kartužu Kartužu ezers - Kārtūžu ezers Mores pagastā
scraptia Karuļvaboļu dzimtas ģints
scraptiidae Karuļvaboļu dzimtas ģints
buļbešnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu
buļbašnīks Karupeļu pīrādziņi ar pildījumu; buļbešnīks
karasa Karūsa
karase Karūsa
karuse Karūsa
karūse Karūsa
karūza Karūsa
kugra Karūsa
kugre Karūsa
kūre Karūsa
carassius Karūsas
karusels Karuselis
riņķlēžas Karuselis
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā
karuseļveidīgs Karuseļveida
Korwenhof Karva
Kelbedžera Karvačara - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Kalbadžara Karvačara, pilsēta Kalnu Karabahā
Korwenhof Karvas pagasta bijušais nosaukums
Korvenskaja Karvas pagasta vāciskā nosaukuma "Korwenhof" krieviskojums
ka Kas (kļūdaini)
proktofantasmists Kas aiz tūpļa un vēdera sāpēm redz spokus un murgo (Gētes Faustā)
tilins Kas apaļīgs, ar neasām malām
roķis Kas ar ko vienmēr darbojas
prēbendārijs Kas bauda mūža pensiju
ņecka Kas bezvērtīgs (piem., drēbju skranda, gaļas atgriezums)
bleive Kas bleivējas
asporogēns Kas cēlies bez sporām; kas nerada sporas
peska Kas ciets, sakaltis
dancka Kas daudz dejo, trako (runājot par bērnu)
zūzis Kas daudz dzer
viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā
lokomotorisks Kas der izvadāšanai, kustināšanai
šņaka Kas ēd paļājot
pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs)
cits Kas īpatnējs; savs
gudraļiņa Kas ir gudra
peremptorisks Kas iznīcina, izšķir, izbeidz strīdu
redzeklis Kas ko redzēt
žampa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem
žompa Kas labprāt bradā pa ūdeni un dubļiem
ģešovka Kas lēts, arī mazvērtīgs
lieldaris Kas lielās daudz ko izdarām
lokne Kas lokans, izliekts; koka galotne
sūds Kas ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs
pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks)
pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks)
sūdiņš Kas ļoti neliels, nenozīmīgs
ņāka Kas mazs, niecīgs
širpotrebs Kas mazvērtīgs, neoriģināls, arī nemāksliniecisks
pestifers Kas mēri atnes, izplata
somnifers Kas miegu atnes, miega zāles
pažars Kas neatliekams, ļoti steidzams
nogalis Kas neievērojams, niecīgs
šņibis Kas nekārtīgi griež
laža Kas nekvalitatīvs
klambins Kas nemitīgi klabinot nepatīkami traucē
ģerevņa Kas nemoderns, vecmodīgs
traļi-vaļi Kas nenopietns
laža Kas nesvarīgs, nenozīmīgs
sviests Kas neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums
repecis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš
repucis Kas no aprepēšanas savilcies maziņš
šļoka Kas nobradājies - netīrs
svēpulis Kas nosvēpējies melns; ar sodrējiem notraipījies cilvēks
dievots Kas nozvērējies, nodievojies
pernoktants Kas pa nakti pārguļ, dabū nakts mājas
budinieks Kas pie nelaiķa ir nomodā
huiņa Kas riebīgs, neizdevies, arī pretīgs; nederīga lieta; mēsls
gurkste Kas sagriezts, savīts
gurksts Kas sagriezts, savīts
gurste Kas sagriezts, savīts
gursts Kas sagriezts, savīts
mudžas Kas sajaukts, samezglots; atkritumi, paliekas
varzaklis Kas sapinies, samudžinājies, grūti atšķetināms; trokšņains bars, pūlis; juceklis, jezga
diez kas Kas sevišķs
pupucis Kas sīks, maza auguma
sūds Kas slikts, kaitīgs
panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars
grūtpūtīte Kas smagi nopūšas
ķencis Kas šķidrs, arī miltu biezputra
kast Kas tad; kas man
prosēlits Kas tikko pievienojies kādai ticībai, jaunatgrieztais
tiņava Kas tiņājas apkārt
kužā Kas to zina, varbūt
pauts Kas uzpūsts, uztūcis, ieapaļš
izohronisks Kas velkas vienlīdz ilgu laiku; izohrons
plirstiķis Kas viegls, plāns, trausls
genetisks Kas zīmējas uz aplūkojamā priekšmeta sākotni un attīstīšanos
kaz Kas zin - lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu
kaskā Kas zin kā; kaut kā
ķiskad Kas zin kad
kaskur Kas zin kur; kaut kur
ķizkad Kas zin, kad
ķiez Kas zin, varbūt
WTF Kas, pie velna? (angļu "What the fuck?)
Dār el Beida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā")
kasacēšana Kasācija
kassacija Kasācija
Kasaja Kasai, Kongo kreisā krasta pieteka
kaseklis Kasāmmašīna
chamaedaphne Kasandras
Kasāno all'Jonio Kasāno allo Jonio
ksabi Kasba
Kostjukoviči Kascjukoviči, pilsēta Baltkrievijā
kassa Kase
kasse Kase
naudas lāde Kase (2)
kredītkase Kase, iestāde, kas dod kredītu (1)
bruceklis Kaseklis
čeks Kases talons par pircēja samaksāto naudas summu
kasešnieks Kasešu magnetofons
kasetnieks Kasešu magnetofons
kassete Kasete
perfokasete Kasete perforētu informācijas materiālu ievietošanai
kārtridžs Kasetne, konstruktīvi noslēgts lasāmatmiņas modulis, kurā par datu vidi izmantots disks, magnētiska lente u. c.
kassieris Kasieris
kaslīgs Kasīgs, ķildīgs
cassia Kasijas
senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā
kreceklis Kasīklis
skrāpe Kasīklis
iesmenis Kasīklis (1)
kasals Kasīklis (1)
kašams Kasīklis (1)
kašis Kasīklis (1)
kasuls Kasīklis (1)
kasuls Kasīklis (2)
ieska Kasīklis; (utu) ķemme
lakateņa Kasinka
Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
knaisīt Kasīt
šķērpēt Kasīt
skust Kasīt
skutīt Kasīt
kašāt Kasīt (1)
niezināt Kasīt (kādu kņudošu vietu)
gramzdīt Kasīt (nost)
gramzdīties Kasīt (nost)
gramzdāt Kasīt ar nazi, parasti sakņaugus, augļus
grebzdināt Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus
grebzdot Kasīt ar nazi, piemēram, burkānus, kāļus, lai iegūtu grebzdus
kāmēt Kasīt ārā, izkasīt
švīnīties Kasīt muguru
atkasīt Kasīt nost
aizkasīt Kasīt prom
izkasīt Kasīt un pabeigt kasīt
atkasīt Kasīt vaļā
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku)
skribt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku)
braut Kasīt, berzt (nost)
grebzdīt Kasīt, dobt
skorbīt Kasīt, kasot mizot (piemēram, kartupeļus)
ecēt Kasīt, kašņāt
skrapstīt Kasīt, kašņāt, rušināt
brukšķēt Kasīt, skrambāt
skrāpstīt Kasīt, skrambāt
ēzēt Kasīt, skrāpēt
gramšļāt Kasīt, skrāpēt
krecēt Kasīt, skrāpēt
skramšīt Kasīt, skrāpēt
kracēt Kasīt, skrāpēt (piem., veco krāsu)
apgrandīt Kasīt, skrāpēt visapkārt
braunāt Kasīt, skrubināt
česaķ Kasīt, sukāt
kasējs Kasītājs
kņēverēties Kasīties
knosēties Kasīties
skūtīties Kasīties
izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties
kniesāties Kasīties, berzēties lai atbrīvotos no niezes
eņģēties Kasīties, skrāpēties
ķesties Kasīties, skrāpēties
knaisīties Kasīties, skrāpēties
knoskāties Kasīties, skrāpēties
krecēties Kasīties, skrāpēties
skrāpstīties Kasīties, skrāpēties
sluinīties Kasīties, skrāpēties
snaistīties Kasīties, skrāpēties
erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties
erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties
braunāties Kasīties, skrubināties
brauņīties Kasīties, skrubināties
knosīties Kasīties; arī knibināties
kaskādavārija Kaskādes avārija
kaskādveidīgs Kaskādveida
kaskarilīns Kaskarillas darbīgā viela; balta kristāliska rūgtviela, maz šķīst ūdenī
kašļi Kaslis
nekrišķāns Kaslis, suka
Kasjma Kasma, upe Krievijā
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā zīmes, robus u. tml.)
piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu)
izkasties Kasot (rokot) izkļūt (no kā)
piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā
izgrebzdināt Kasot ar nazi (piemēram, kāli, burkānu), izveidot (tajā) dobumu
uzkasīties Kasot atsegt, uzplēst
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt (3), izkašņāt (3)
izkasīt Kasot iznīcināt (kur, piemēram, uzrakstu)
izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses
piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot
uzkast Kasot izveidot pacēlumu
nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1)
izkasīt Kasot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri)
sakasīt Kasot savainot (ķermeņa daļu)
sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
nokasīt Kasot stipri sakairināt, ievainot (ādu, ķermeņa daļu)
šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot; piekasīt (2)
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt
aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu)
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt
nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost
uzkast Kasot, skrāpējot atsegt, radīt ievainojumu
nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto)
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt)
pārkasīt Kasot, skrāpējot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kasot, skrāpējot ievainot
uzkrecēt Kasot, skrāpējot uzplēst
iekasīties Kasoties iekļūt; iekrist (nelaimē)
nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt
Gleditsia caspica Kaspijas gledīčija
Cordylophora caspia Kaspijas kordilofora
Kaserina Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos
Kaserīna Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos
kaust Kast, rakņāt
kastaņģis Kastanis
kaštans Kastanis
krastulis Kastanis
kastāns Kastaņa
krastolis Kastaņa
krastuļkoks Kastaņa
skastenājs Kastaņa
kaspars Kastaņa ("Castanea vesca")
castanea Kastaņas
kastanis Kastaņas auglis
šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu)
kastanjetes Kastaņetes
kastrolis Kastaņu auglis
jaščiks Kaste
kasts Kaste
skaste Kaste
šķērlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju
šķērumkaste Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde
šķērumlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde
kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku)
lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai
strīķlāde Kaste (parasti saliekama), kurā veido kieģeļus
kastenis Kastē (traukā) audzējams augs
ābolkaste Kaste ābolu pārvadāšanai
urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai
kānika Kaste maizes glabāšanai
mālstrāķis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrīne Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrinice Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrīnīce Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrīnis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrinka Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
apgrozs Kaste pie dzirnakmens
nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai)
sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem
bodeskasts Kaste, kur ievieto preces; tara
bodskasts Kaste, kur ievieto preces; tara
īkasts Kaste, kurā glabā svaigas zivis
šķērukaste Kaste, kurā ievieto (kamolos satīto vai spolēs saspolēto) velku dziju
ķiste Kaste, kurā zvejnieki liek zivis
ķists Kaste, kurā zvejnieki liek zivis
jaščuks Kaste, no kuras dzīvnieki ēd barību
lāde Kaste, skapis (naudas līdzekļu) glabāšanai
cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni
kurvis Kastei līdzīga ratu virsdaļa
Kasteļona de la Plana Kasteljona de la Plana, pilsēta Spānijā
Kastelamare Kastellammāre
Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
šatelēne Kastellāna sieva, pils īpašniece
Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana
Jeroslawka Kastera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Izvaltas pagastā
koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns
čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis
kastets Kastete
Kastiljone della Peskaja Kastiljone della Peskaja - pilsēta Itālijā ("Castiglione della Pescaia"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
pennālis Kastīte zīmuļu, spalvu, spalvas kātu glabāšanai un līdznešanai
šatula Kastīte, kase, arī rotas lietu vai naudas glabātuve
mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu
skrinka Kastīte, lādīte
šahtele Kastīte; kārba
kustodijas Kastītes, kurās ielika pie senajām grāmatām līdzdotos vaska, metāla vai lakas zīmogus
evirācija Kastrācija
Kastran Kastrānes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
rāmīšana Kastrēšana
rūnīšana Kastrēšana
rāmīt Kastrēt
strāpēt Kastrēt
ungurēt Kastrēt
rūnīt Kastrēt (1)
ramiķis Kastrētājs
rāmiķis Kastrētājs
rāmītājs Kastrētājs
rūniķis Kastrētājs
rūnis Kastrētājs
ļūļa Kastrētājs, rūniķis
vepris Kastrēts cūku ģints vīrišķais dzīvnieks (kuilis)
merīns Kastrēts ērzelis
kapūns Kastrēts gailis
einuhs Kastrēts harēma kalpotājs
rūna Kastrēts zirgs
rūnens Kastrēts zirgs
rūnis Kastrēts zirgs
eunūchs Kastrēts, izrūnīts harēma sargs; einuhs
kapauns Kastrēts, nobarošanai audzēts gailis
Kastri Kastrisa, Sentlūsijas galvaspilsēta
kastrole Kastrolis
kastrule Kastrolis
kastrulis Kastrolis
krastolis Kastrolis
krastulis Kastrolis
skrastulis Kastrolis
Kastropa-Rauksele Kastroprauksele, pilsēta Vācijā
geraņimovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji
kalnabutkānieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnabutkāni" iedzīvotāji
kastuļinieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kastuļina" iedzīvotāji
Gurecka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogurecka" bijušais nosaukums
Zabludovka Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems
reinīcieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reinīki" iedzīvotāji
Rejnīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Reiniki" nosaukums latgaliski
ribačkieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ribački" iedzīvotāji
ubogovieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
Vortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukuma variants
Vuortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukums latgaliski
zabludovcieši Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Zabludovka" iedzīvotāji
kastveidīgs Kastveida
šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai
kasete Kastveida veidne (piemēram, betona paneļu liešanai)
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi
Kasugaji Kasugai, pilsēta Japānā
spožais Kasus
Rhipsalis cassutha Kasutas ripsālis
apkasīt Kašājot, rušinot apklāt
physeteridae Kašaloti
kašelots Kašalots
potvalis Kašalots
physter Kašalotu dzimtas ģints
Keškera Kašgara - pilsēta Ķīnas rietumu daļā
Kaši Kašgara, pilsēta Ķīnas rietumu daļā
kašgarliki Kašgārieši
Kongurmuztags Kašgārijas grēda Ķīnā
psorelkoze Kašķa čūlas
skutele Kašķa ērce
kniesains Kašķains
kašķainis Kašķains dzīvnieks
naizains Kašķains, tāds, kam ir kašķis
naizojs Kašķains, tāds, kam ir kašķis
naizots Kašķains, tāds, kam ir kašķis
kašķoties Kašķāties
sarcoptidae Kašķērces - ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta
aizēties Kašķēties
grizlis Kašķīgs cilvēks
ķerksis Kašķīgs cilvēks
ķerkslis Kašķīgs cilvēks
ķildavnieks Kašķīgs cilvēks
melsākls Kašķīgs cilvēks
vingans Kašķīgs cilvēks
žeburs Kašķīgs cilvēks
ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks
drāsts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks
drāzts Kašķīgs cilvēks; pārdrošs cilvēks
negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns
kašķots Kašķīgs, kasīgs
ķizulīgs Kašķīgs, ķildīgs
kasains Kašķīgs, ķildīgs (cilvēks)
ēdoņa Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
ēdonis Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
ēdons Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
eska Kašķīgs, ķildīgs cilvēks
kašņīgs Kašķīgs, ķildīgs, kasīgs
kasiklīgs Kašķīgs, ķildīgs, saīdzis
stiķaunietis Kašķīgs, ļauns cilvēks
eglis Kašķīgs, nesaticīgs cilvēks
kurnis Kašķīgs, saīdzis
ķērcis Kašķīgs, untumains cilvēks
ķērksis Kašķīgs, untumains cilvēks
ķērkslis Kašķīgs, untumains cilvēks
kasa Kašķis
kasis Kašķis
kašķe Kašķis
knadze Kašķis
naizs Kašķis
nenošs Kašķis
kasi Kašķis (ādas slimība)
nieza Kašķis, ādas slimība
niezakls Kašķis, kasus
niezeklis Kašķis, kasus
horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem
psora Kašķis; ikviena niezoša ādas slimība
kass Kašķis; ķildīgs cilvēks
Srinagaras ieleja Kašmiras ieleja
tibetvilna Kašmiras vilna
kašmers Kašmirs
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to)
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā)
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut
izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus)
izkapēt Kašņājot izveidot (piemēram, alu)
pakaust Kašņājot noslēpt
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost
piekārpīt Kašņājot piepildīt
izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri)
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt
uzkašāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam)
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt
aizkašņāt Kašņājot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt
aizkašņāt Kašņājot, kārpot aizvirzīt
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu)
uzkārpīt Kašņājot, kasot izkasīt virspusē
sapērt Kašņājoties, purinoties sajaukt
kašināt Kašņāt
kašļāt Kašņāt
kašāt Kašņāt (1)
kast Kašņāt (1)
kašāt Kašņāt (2)
kast Kašņāt (2)
aizkašņāt Kašņāt ciet
atkašņāt Kašņāt nost
aizkašņāt Kašņāt prom
atkašņāt Kašņāt vaļā
ēpēt Kašņāt, jaukt
peisēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
peizēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi)
bēzt Kašņāt, kašāt, rakņāt, rušināt
kacīt Kašņāt, kašāt; ravēt
kapēt Kašņāt, rakt (ar kājām) - par dzīvniekiem
eņģēt Kašņāt, skrāpēt
kasināt Kašņāt; kašināt
kašāties Kašņāties
kasties Kašņāties
skārpīties Kašņāties
žarbīties Kašņāties
kacīties Kašņāties, kašāties
knībāties Kašņāties, knābāties
knīpāties Kašņāties, knābāties
Kašoeiru Kašoeiru di Itapemirima - pilsēta Brazīlijā ("Cachoeiro de Itapemirim"), Espiritu Santu štatā, 210300 iedzīvotāju (2015. g.)
kasubi Kašubi
Ranunculus cassubicus Kašūbijas gundega
Vicia cassubica Kašūbijas vīķis
Kašueira Kašueira di Itapemirina - Kašoeiru di Itaperimima, pilsēta Brazīlijā
Kašurdziņa Kašurga, Daugavas pieteka
atiapi Katabi - tauta Nigērijā
džabi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā
kadži Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā
kagomi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā
morvi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā
katabolerģija Kataboliskā procesā patērētā enerģija
katabolīts Katabolisma produkts
antikatafilakse Katafilakses kavēšana
Katakurgāna Katakerghona, pilsēta Uzbekistānā
kataklisma Kataklizma
loculus Katakombas sienā taisīts šķirstveidīgs izdobums, kurā apglabā mirušo
kobla Katalāniešu deju orķestris (sevišķi dejai "sardana"), kas sastāv no 5-6 misiņa pūšamiem instrumentiem, tamburīna un kontrabasa
katalānieši Katalāņi
hemāze Katalāze asinīs
katalepse Katalepsija
histerokatalepsija Katalepsija, kā histērijas simptoms
hemikatalepsija Katalepsija, kas skar tikai vienu ķermeņa pusi
kontaktvielas Katalizatori
katalizētājs Katalizators
elektrokatalīze Katalīze jeb ķīmiskas reakcijas paātrināšana ar elektrības palīdzību; to izmanto jontoforēzē
kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus
autorkatalogs Katalogs, kas sastāv no alfabētiskā secībā sakārtotiem grāmatu aprakstiem pēc autoriem, redaktoriem, tulkotājiem u. c. perswonām, kas piedalījušās grāmatas tapšanā
reālkatalogs Katalogs, kurā apraksti sakārtoti pēc grāmatu un citu materiālu satura
nominālkatalogs Katalogs, kurā grāmatu vai citu materiālu apraksti sakārtoti nevis pēc satura, bet gan autoru vai nosaukumu alfabētiskā secībā
kataloģēt Kataloģizēt
pārkataloģizēt Kataloģizēt no jauna visu bibliotēkas fondu vai tā daļu
katalonieši Katalonijas iedzīvotāji
catalpa Katalpas
kataģenēze Katamorfoze - kādas organismu grupas morfoloģiskās un fizioloģiskās organizācijas vienkāršošanās sakarā ar pielāgošanos mazāk sarežģītiem vides apstākļiem
Katandzāra Katandzāro, pilsēta Itālijā
kataplasma Kataplazma
ragatka Katapulta; kaķene
Kataras Valsts Katara, valsts pilnais nosaukums ("Dawlat Qaṭar")
QAT Katara, valsts trīsburtu kods
katarrakta Katarakta 1 - acs lēcas apduļķojums, kas samazina redzi un nereti ir par cēloni pilnīgai aklībai
nags Katarakta; glaukoma
krioekstrakcija Kataraktas operācija, kurā izmanto zemu temperatūru un speciālu ierīci - kriozondi
katars Katarāls iekaisums
blenoftalmija Katarāls konjuktivīts
catharanthus Katarantes
Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.)
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
QAR Kataras riāls; Kataras Valsts valūtas kods, sīknauda - dirhēms
Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju
katarieši Kataras Valsts iedzīvotāji
katars Katari
katarrs Katars
akatarzija Katarzijas, t. i. caurejas līdzekļa darbības trūkums
katastropa Katastrofa
lielapmērķeza Katastrofa
autokatastrofa Katastrofa, kurā tiek sabojāts autotransporta līdzeklis; automobiļu sadursme
kolapss Katastrofāla (zvaigžņu) saspiešanās sava gravitācijas lauka ietekmē
kolapsēt Katastrofāli saspiesties sava gravitācijas lauka ietekmē (par zvaigznēm)
katastrofisks Katastrofāls (1)
katastrofisks Katastrofāls (2)
armagedons Katastrofāls karš
KMC Katastrofu medicīnas centrs
Rhododendron catawbiense Katavbas rododendrs
bīne Katedra
katēdere Katedra
katēderis Katedra
minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā
protojerejs Katedrāles draudzes priekšnieks
kapituls Katedrāles telpa, arī piebūve, kur notiek šādas sanāksmes
vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
kategorizācija Kategoriju izveidošanas process; objektu apvienošana un sakārtošana pēc priekšmetiski funkcionālajiem principiem
protestēt Kategoriski iebilst (pret ko)
diktēt Kategoriski pavēlēt (ko), arī uzspiest, noteikt (ko)
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko
negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko
ultimatīvs Kategorisks
protests Kategorisks iebildums (pret ko)
kategorisms Kategoriskums
ultimatīvums Kategoriskums
Ribačnoje Kategrades ezera austrumu daļa
Zvejnieku ezers Kategrades ezera dienvidu daļas papildus nosaukums
Katigrāda Kategrades ezers Rušonas pagastā
Kadegrades ezers Kategrades ezers Rušonas pagastā
Katigrades ezers Kategrades ezers Rušonas pagastā
katehīnskābes Katehīni
katehuskābes Katehīni
katehēze Katehisma mācīšana; mācīšanās katehēta vadībā
katehēts Katehisma, ticības mācības skolotājs
kaķmiste Katehisms
katēchizēt Katehizēt - iztaujāt, mācīt njautājumos un atbildēs
katets Katete
retrokatetrizācija Katetra ievadīšana pa suprapubisku atveri urīnizvadkanālā virzienā uz ārpusi
autokateterizācija Katetra ievadīšana pašam sev
autokatetrizācija Katetra ievadīšana pašam sev
katetrizācija Katetra ievadīšana urīnpūslī vai citā dobumā
Kāthiāvāra Kāthiāvāras pussala - atrodas Indijas rietumu daļā (angļu val. "Kathiawar"), starp Arābijas jūras Kačhas (Kačas) un Khambhātas (Kambejas) līci, platība - >40000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1117 m; Katjavaras pussala
catillaria Katillārijas
katans Katins
katens Katins
kations Katjons
bāse Katla āķis
katlapuža Katla apakšējā daļa; vieta zem katla
tympano Katla bungas
grenči Katla dibenā cietā kārtiņa no piedeguša ēdiena
timpāns Katla formas bungas ar regulējamu skaņas augstumu; spēlē ar īpašām vālītēm
kams Katla rokturis
aizkārtne Katla stīpa, rokturis
mievaris Katla vāks
kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
Katlakaln Katlakalns
cattleya Katlejas
Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā
katliņi Katliņš
kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet
katlis Katls
lietis Katls
vāreklis Katls
katuls Katls (1)
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu)
kastrolis Katls ar garu rokturi
vārkatls Katls vārīšanai
paldiķis Katls, trauks ar vāku; trauks, kurā nostāvina pienu biezpiena gatavošanai
gropis Katls; grāpis
katlenieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars
katlinieks Katlu izgatavošanas un remontu meistars
katllāpis Katlu remonta meistars, katlu lāpītājs
kačegarka Katlumāja
kačigarka Katlumāja
katlveidīgs Katlveida
iedzirklis Katlveidīgas ielejas dibens
Katmanda Katmandu, Nepālas galvaspilsēta
katodizpute Katoda sagraušana ar pozitīvo jonu plūsmu elektriskajā gāzizlādē
katoda Katods
katode Katods
vektordisplejs Katodstaru lampas displejs, kas ļauj elektronu staram brīvi sekot signālam, kurš nosaka tā koordinātas
katoļu baznīca Katolicisma reliģiskajam kultam paredzēta baznīca
katoļu baznīca Katolicisma starptautiska organizācija
katolisms Katolicisms
katoļticība Katolicisms
katole Katoliete; katoļticīgā
neoaugustīnisms Katoliskās filozofijas virziens mūsu dienās, kas attīsta Platona un Augustīna tradīcijas
anglokatolicisms Katolisko ticības un liturģiskās prakses tradīciju atjaunošanas centieni Anglikāņu baznīcā
martirijs Katoļiem baznīcas daļa, kur guļ mocekļu atliekas
kastellāns Katoļiem baznīcas vecākais
lamentācija Katoļiem dievkalpojums zaļā ceturtdienā
mātūtīna Katoļiem rīta dievkalpojums
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu
okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu"
kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
latīņi Katoļticīgais
eksercīcijas Katoļticīgo garīgo vingrinājumu, ikdienas pārdomu un lūgšanu sistēma
gadusdaļas Katoļticīgo gavēnis gada ceturkšņa maiņā
brāļasts Katoļu apvienība, kurai ir dots kāda svētā nosaukums
vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs
konsistorija Katoļu baznīcā - kardinālu apspriede pāvesta vadībā
novenna Katoļu baznīcā - lūgšana vai lūgšanas, kas jāskaita deviņas dienas pēc kārtas
incenss Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana
incenzācija Katoļu baznīcā - vīraka kvēpināšana; incenss
kvadrāgēna Katoļu baznīcā 40 dienu gavēnis; quadragena
sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem
tabernākuls Katoļu baznīcā dekoratīvs skapītis galvenajā altārī reliģiskā rituāla piederumu novietošanai
margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem
miserere Katoļu baznīcā dziedājums, sevišķi izplatīts 16.-18. gs. polifoniķu daiļradē
klērus Katoļu baznīcā garīdznieku kārtas apzīmējums, atšķirībā no pasaulniekiem, laikiem
prēstārijas Katoļu baznīcā garīdznieku vietas, kas dod ienākumus un ko bīskaps var atņemt atpakaļ
corporale Katoļu baznīcā izrakstīta linu sega, uz kā novietoja hostijas traukus konsekrācijai
ostensorijs Katoļu baznīcā kauss, kur ielej dievgalda vīnu
nosaucināt Katoļu baznīcā nolādēt
konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā
primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma
superiors Katoļu baznīcā reliģiska ordeņa vai kongregacijas priekšnieks
sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize)
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes
penitenciārija Katoļu baznīcas augstākā tiesa lietām, kas attiecas uz sirdsapziņas darbības sfēru, proti: grēksūdzes un nožēlas, atlaižu un laulības lietām
ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana"
ģenerālvikārs Katoļu baznīcas diecēzes kūrijas pirmais loceklis un diecēzes bīskapa palīgs un vietnieks pārvaldes lietās
transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst
antifons Katoļu baznīcas dziedājums, ko pārmaiņus dzied divi (pus)kori vai priekšdziedātājs un koris
mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!"
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai
penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma)
probabilisms Katoļu baznīcas kazuistiskā mācībā pieņēmums, ka katrs baznīcas autoritātes spriedums ir paticami pareizs, kam vienkāršais ticīgais var sekot, nerūpējoties, vai tas nav pretrunā ar citu autoritāšu spriedumu
ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps
katoļticīgs Katoļu baznīcas loceklis; katolicisma piekritējs; katolis
purgatorijs Katoļu baznīcas mācībā - īpašs pārejas stāvoklis un vieta, šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs
kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.)
arhidiecēze Katoļu baznīcas province arhibīskapa (virsbīskapa) pārziņā
aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem
relikvarus Katoļu baznīcās šķirsts, kur glabā svētaju atliekas
inkvizīcija Katoļu baznīcas tiesa cīņai pret ķecerību (no 13. gadsimta līdz 19. gadsimtam)
skrutinijs Katoļu baznīcas tiesībās - kandidāta piemērotības pārbaude ieņemamam amatam
ordinārijs Katoļu baznīcas tiesībās - kārtējais baznīcas administrators, persona ar baznīcas pārvaldes tiesībām pēc sava amata
solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu
neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi
temporālijas Katoļu baznīcas valodā visas laicīgas mantas, ienākums no prebendām, no garīgo firstu regalijām
konfesionālis Katoļu baznīcās vieta, kur grēkus izsūdz
cappella Katoļu baznīcas vieta, kur koris uzstājas
kūriālisms Katoļu baznīctiesiskā sistēma, kas pāvesta ideju un varu uztver un baznīcpolītiski izmanto vienpusīgas centralizācijas virzienā, koncentrējot visu noteikšanu Romas kūrijas rokās
graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm
confiteor Katoļu dievkalpojumā vispārējā grēku sūdzēšana (burtiski: "es atzīstos")
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei
misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu
kastelāns Katoļu dievnama sargs
monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs
plebānija Katoļu draudzes mācītājmāja
plebāns Katoļu draudzes mācītājs (svētnieks), gk. laukos
kirē Katoļu draudzes mācītājs Francijā, Beļģijā un citās zemēs
mise Katoļu galvenais dievkalpojums
ekselence Katoļu garīdzniecībā arhibīskapu un bīskapu uzrunas forma
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojumu laikā
sekularkleriķi Katoļu garīdznieki, kas nepieder pie mūku kārtas
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos
clericus Katoļu garīdznieks
pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa
briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem
sakramentārijs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata ar tekstiem, kas jārunā galvenajā dievkalpojumā - mesā vai citos liturģiskos aktos
fjoki Katoļu garīdznieku tērpā pušķi pie cepures, atkarībā no garīdznieka ranga var būt dažāda skaita un krāsas
celibāts Katoļu garīdznieku un pareizticīgo mūku obligāta bezlaulība un pilnīga seksuāla atturība
templieši Katoļu garīgā bruņniecības ordeņa locekļi (no 12. gadsimta līdz 14. gadsimtam)
kļeruks Katoļu garīgā semināra audzēknis
kļoruks Katoļu garīgā semināra audzēknis
responsorijs Katoļu garīgais dziedājums dialoga veidā starp mācītāju (solistu) un kori
adamīti Katoļu ieviests nievājošs apzīmējums dažādām sektām ar norādi uz muļķību
litānija Katoļu īpašas formas lūgšana, kas sastāv no vairākām īsām lūgšanām, kur diakons, priesteris vai kantors dzied vai saka pirmo daļu, uz ko draudze atbild ar noteiktiem vārdiem
piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai
impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu
benediktionāls Katoļu liturģijas grāmata ar svētīšanas formulām
introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri
pallijs Katoļu liturģiska plecu rota, kas pienākas pāvestam un virsbīskapiem, bet ko pāvests par atzinības zīmi var piešķirt arī atsevišķiem bīskapiem
miserere Katoļu lūgsnas sākuma vārdi (latīņu "apžēlojies")
klibons Katoļu mācītājs
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā
eksekvijas Katoļu mirušo apglabāšanas ceremonijas, rituāls
kredo Katoļu mises trešā daļa
bernardieši Katoļu mūki, kas piederēja pie franciskāņu mūku ordeņa atzara, stingrā reglamenta piekritēju grupas (observantiem), Latgalē bernardiešu mūki apmetās 18. gs. vidū
abats Katoļu mūku klostera priekšnieks
premontrieši Katoļu mūku ordenis ar galveno klosteri Premontrā, šī ordeņa dalībnieki; premonstratensieši
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija
serviti Katoļu mūku ordenis, dibināts 13. gs.
kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni
kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
jezuīts Katoļu mūku ordeņa - Jēzus biedrības - loceklis
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu
trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids
vespere Katoļu mūku, mūķeņu un garīdznieku lūgšanu grāmatas (breviāra) sastāvdaļa
abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece
redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi
kalote Katoļu ordeņa garīdznieku un prelātu (sākot ar bīskapu) galvas sega mazas apaļas, galvvidū valkājamas cepurītes veidā
kongregācija Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām un ir tieši saistīta ar mūku ordeņiem
rosminiaņi Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839. g.; rosminieši
rosminieši Katoļu organizācija (ar saviem statūtiem), kas sastāv no garīdzniekiem un laicīgām personām; dib. 1828 un pāvests apstiprinājis 1839. gadā
komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm
biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi
teatieši Katoļu regulēto kleriķu ordenis, dibināts 1542. g., tam bija liela loma Itālijas pretreformācijas kustībā
ordenis Katoļu reliģiska organizācija ar noteiktiem statūtiem
atsacības Katoļu reliģisku jautājumu, un atbilžu krājums
magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai
redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi
salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru
morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai
kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām
spiritualis Katoļu studējošu ordeņa locekļu un svētnieka amata kandidātu garīgais vadonis klosterī vai seminārā
tetuks Katoļu svētnieks
oratorieši Katoļu svētnieku kongregācija personiskai svētošanai un dvēseļu kopšanai
habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam
kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps
kapituls Katoļu un anglikāņu baznīcu arhibīskapijas vai bīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija
albe Katoļu un anglikāņu garīdznieku balts liturģisks apakšģērbs
mitra Katoļu un pareizticīgo augstāko garīdznieku galvassega
svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem
iestiprināšana Katoļu un Pareizticīgo baznīcā sakraments ticības stiprināšanai un Svētā Gara saņemšanai
kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.)
metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
kirmašas Katoļu zemēs baznīcas iesvētīšanas svētki un to gadskārtējās atceres
prīmass Katoļu zemēs vecākais no visiem bīskapiem
Kato Nevrokope Katonevrokopja, pilsēta Grieķijā
katons Katons CG - kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampūnos un kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu, potenciāls sensibilizētājs
kataržnieks Katordznieks
aizsarglapa Katrai labākai ilustrācijai un attēlu pielikumam priekšā novietota tukša lapa
pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai
kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā)
pluripotence Katram organismam piemītoša spēja uzņemt īpašos apstākļos no tipiskiem atšķirīgus attīstības virzienus
genoms Katram organismam raksturīgais gēnu komplekts; organisma ģenētiskais materiāls
labiālisms Katras artikulētas skaņas izruna līdzīgi lūpeņiem, piem., kā "b", "p" vai "m"
balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums
piektdalis Katras burtu bieznes atdaļa piektā daļa
ekviritmija Katras oriģināla vārsmas ritmisko īpatnību precīzs atveidojums tulkojumā
Jūnona Katras sievietes sargātājs gars, kas atbilda vīriešu ģēnijam
detašē Katras skaņas izspēlēšana uz stīgas ar atsevišķu vijīgu lociņa kustību uz augšu vai leju
Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā
Catharinenhof Katrīnas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ērgļu pagastā
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha
Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums
Katharinenhof Katriņa
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
katroreiz Katrreiz
kurreizējs Katrreizējs, ikreizējs
katārs Katrs
katars Katrs
kažns Katrs
ikkatrs Katrs (cilvēks, priekšmets, parādība)
ikkatrs Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi)
ikviens Katrs (no tādiem pašiem kā pārējie, kā visi)
ikviens Katrs (parasti cilvēks)
iespiedvienība Katrs atsevišķs poligrāfiski patstāvīgi noformēts iespieddarbs
juveli Katrs dārgums, reta un vērtīga lieta
citodendrīts Katrs dendrīts, izņemot aksodendrītu; dendrīts, kas atzarojas tieši no šūnas
holesteroze Katrs holesterīna vielu maiņas traucējums
parte Katrs no atsevišķiem galiem (trosēm), ja tie, savienoti kopā, veido mezglu
bāze Katrs no četriem beisbola iekšlaukuma punktiem, kuros jānokļūst viena pārskrējiena laikā
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis
pirksts Katrs no pieciem kustīgajiem (cilvēka) plaukstas vai pēdas beigu posma locekļiem; ekstremitātes beigu posma loceklis (zīdītājiem, putniem, abiniekiem, rāpuļiem)
semejņik Katrs no semejkas dalībniekiem
semejņiks Katrs no semejkas dalībniekiem
kakopātija Katrs nopietns, ļaundabīgs stāvoklis vai slimība
šķērsoktāvs Katrs oktāva formāts ar platumu augstuma vietā
pārpiektis Katrs otrais piektdienas vakars
pārzobi Katrs otrais zobs
testelements Katrs pārbaudāmais testa jautājums, par kuru var saņemt atzīmi vai punktu
citopigments Katrs pigments šūnā
biohroms Katrs pigments, kas sintezēts dzīva organisma vielu maiņas procesā
heteroftongija Katrs runas traucējums
alolālija Katrs savdabīgas, nepareizas, defektīvas runas veids
katrūp Katrs savu ceļu, savrup
kardiopātija Katrs sirdsdarbības traucējums vai patoloģija, sevišķi funkcionāla rakstura
distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju
bakteriotoksīns Katrs toksīns, ko baktērijas ražo, vai kas tām indīgs
heterotrofija Katrs trofikas traucējums
toniks Katrs uzmundrinošs, veselību stiprinošs ārstniecības līdzeklis
holohroms Katrs žults pigments
ļubajs Katrs, jebkurš
ļuboj Katrs, jebkurš
sevkurs Katrs; ikkatrs, ikviens
katers Katrs; katars
ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku
katrubrīd Katru brīdi; katrreiz
ikdien Katru dienu
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku)
berlināle Katru gadu Berlīnē notiekošais starptautiskais kinofestivāls
pārdienām Katru otro dienu
pārdienu Katru otro dienu; pārdienām
pārgadiem Katru otro gadu
pārgadus Katru otro gadu
pārmēnešus Katru otro mēnesi
ikpārnaktis Katru otro nakti
pārnaktīm Katru otro nakti
pārnaktis Katru otro nakti
ikpārnedēļas Katru otro nedēļu
pārnedēļām Katru otro nedēļu
pārnedēļas Katru otro nedēļu
pārrītiem Katru otro rītu
pārrītu Katru otro rītu
pārrītus Katru otro rītu
pārrudeņiem Katru otro rudeni
pārsvētvakar Katru otro sestdienas vakaru
pārsvētvakarus Katru otro sestdienas vakaru
pārsestdienām Katru otro sestdienu
pārsestdienas Katru otro sestdienu
pārstundām Katru otro stundu
pārstundas Katru otro stundu
atsvētdienām Katru otro svētdienu
pārsvētdienām Katru otro svētdienu
pārsvētdienas Katru otro svētdienu
ikpārvakarus Katru otro vakaru
pārvakariem Katru otro vakaru
pārvakarus Katru otro vakaru
pārzobiem Katru otro zobu
cik Katru reizi - kad
cikreiz Katru reizi - kad
tikreiz Katru reizi - kad
ikreiz Katru reizi; vienmēr
ikreizas Katru reizi; vienmēr
ikreizes Katru reizi; vienmēr
katrreiz Katru reizi; vienmēr
ikvakaris Katru vakaru
ikvakaru Katru vakaru
ikvakarus Katru vakaru
cercidiphyllum Katsuras
cercidiphyllaceae Katsuru dzimta
kats Kattakelējums
šasijs Katūna krāsošanā voiloka pamats, uz kuru uztriepj krāsas
cics Katūns
kartins Katūns
kartūna Katūns
kartūns Katūns
kārtūns Katūns
kretons Katūns
kritons Katūns
kritungs Katūns
perķelis Katūns
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
stenokaktuss Katusu dzimtas ģints ("Stenocactus")
Kadfer Katvari
Pepītis Katvaru ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā
Vannīšu ezers Katvaru ezers Katvaru pagastā
Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Katvaru-Vannišu Katvaru-Vannišu ezers - Katvaru ezers Katvaru pagastā
Kauces strauts Kauce
kaukuris Kaucējs vējš
kaukslis Kaucējs, gaudotājs
kaucinēt Kaucināt
Kauce Kaucis, Lielupes pieteka
Kautzemuende Kaucminde
kaucmindiete Kaucmindes mājturības semināra (1923.-44. g.) absolvente
Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
kauconis Kaucoņa, kaukoņa
kvērklis Kaucošs bērns vai sivēns
atkaukt Kaucot atsaukt
atkaukt Kaucot atsaukties
aizkaukt Kaucot attālināties
atkaukt Kaucot atvirzīties šurp
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
piekaukt Kaucot izraisīt (parasti ko nevēlamu)
uzkaukt Kaucot pamodināt
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
izkaukt Kaucot radīt (skaņas) - piemēram, par suni, vilku
sakaukties Kaucot sazināties (par dzīvniekiem)
atkaukāt Kaucot un īsu brīdi spēcīgi uzpūšot atgrūst
nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko)
kauc Kauč
Kaučera Kaučera ezers - Kaučers Rušonas pagastā
Kaučurs Kaučers, ezers Rušonas pagastā
Sludavas ezers Kaučers, ezers Rušonas pagastā
nač Kauču
Kauču Kauču strauts - Kaucis, Lielupes pieteka
kaucene Kaučuka bumbiņa
rēzīna Kaučuka koka sveķi
cementīns Kaučuka vai celiloīda šķīdumi kaučuka un celuloīda priekšmetu salīmēšanai
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula
latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju
Kaudišu Kaudišu ezers - Kaudzīšu ezers Kaplavas pagastā
bāka Kaudze
čupa Kaudze
čupana Kaudze
gubezis Kaudze
kapana Kaudze
kāpele Kaudze
kapele Kaudze
ķipa Kaudze
krauja Kaudze
kraujš Kaudze
krāva Kaudze
kriva Kaudze
krūte Kaudze
mulka Kaudze
samats Kaudze
skaudze Kaudze
vāsms Kaudze
vēteklis Kaudze
zlāģis Kaudze
zlāgs Kaudze
ķarza Kaudze (labības)
krāsmatas Kaudze (parasti akmeņu)
aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem
zlāķis Kaudze, blāķis
krautene Kaudze, čupa
kupa Kaudze, čupa
kupana Kaudze, čupa
bānis Kaudze, čupa (žagaru bānis)
kuls Kaudze, čupa; bars
slāģis Kaudze, čupa; blāķis
kopona Kaudze, čupa; kupa
kupis Kaudze, čupa; kupa
būķis Kaudze, daudzums
kruva Kaudze, grēda
gabaiņa Kaudze, guba
kupina Kaudze, guba
lēvars Kaudze, guba
lēvere Kaudze, guba
pecūška Kaudze, guba
kāpole Kaudze, guba, čupa
riešķi Kaudze, guba; bars, pulks
pecoška Kaudze, guba; pecūška
pečūska Kaudze, guba; pecūška
kuliņš Kaudze, kaudzīte
kravata Kaudze, krāvums
kapole Kaudze, labības kaudze
grava Kaudze, liels daudzums
guza Kaudze, liels daudzums
lozms Kaudze, liels daudzums
lozums Kaudze, liels daudzums
peiza Kaudze, liels skaits
ķempa Kaudze, mudžeklis, jukas
rūzis Kaudze, rūsa
ģēda Kaudze, vairums
kudums Kaudze, vairums
uzraktne Kaudze, valnis, kas rokot veidojas no izraktās zemes
skrīne Kaudze; arī virtene
skrīnis Kaudze; arī virtene
buga Kaudze; guba
bakām Kaudzēm (par daudzumu)
vurzām Kaudzēm, bariem, lielā daudzumā
kaudzesgals Kaudzes (piemēram, siena, salmu krāvuma) sašaurinātā augšdaļa
kaudzapuža Kaudzes apakšējā daļa; vieta zem kaudzes
iekaudze Kaudzes vieta
kupi Kaudzes, gubas
Kaudzīšu Kaudzīšu ezers - atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Kaudišu ezers; Kavdišu ezers
krastiņš Kaudzīte
kūpietītis Kaudzīte
čupatka Kaudzīte, čupiņa
blāķīši Kaudzītes, čupiņas
metacelis Kaudžu krāvējs
Batrachium kaufmannii Kaufmaņa ūdensgundega
Ranunculus kaufmanii Kaufmaņa ūdensgundegas "Batrachium kaufmanii" nosaukuma sinonīms
Kaugari Kaugaru ezers - Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā
Kaugura Kaugura ezers - Kauguru ezers Litenes pagastā
Kauči Kauguri
Kaugerhof Kauguri
Kaugurs Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā
Kauguru ezers Kauguris, ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
kauguris Kaugurs
Kūšolu ezers Kauguru ezers Litenes pagastā
Kušalas ezers Kauguru ezers Litenes pagastā
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
Kaugurupīte Kauguru kanāls Jelgavas novadā
Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
līčupieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Līčupes" iedzīvotāji
mūrēnieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
mūrmuizieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
skangalieši Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Skaņgale" iedzīvotāji
Kušala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
Kūšala Kaugurupīte, Pogupes pieteka
batālija Kauja
asinskauja Kauja, kas prasa daudz upuru
kāva Kauja, kautiņš
kāve Kauja, kautiņš
naktskauja Kauja, kurā karaspēks darbojas naktī
ugunskauja Kauja, kurai ir raksturīga intensīva apšaude
švertis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa
švertne Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa
švertnis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa
kauteklis Kaujams lops
hostia Kaujams upuris; arī sagūstītie un upurējamie ienadnieku karavīri
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem
čekans Kaujas cirvis ar šauru asmeni unāmurveidīgu pietu; bija izplatīts 10. - 17. gs. pie dažādām tautām
procinctus Kaujas gatavība
ešelons Kaujas iekārtas daļa
falanga Kaujas ierinda (kājniekiem)
ķēde Kaujas ierinda, kurā karavīri novietojas līnijā sešu līdz astoņu soļu attālumā cits no cita
gonfalone Kaujas karogs
marodierisms Kaujas laukā kritušo un ievainoto mantu piesavināšanās; civiliedzīvotāju aplaupīšana kara laikā
kaujlauks Kaujas lauks
bumbvedējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna sauszemes (jūras) objektu, arī maza izmēra un kustīgu objektu iznīcināšanai
nesējlidmašīna Kaujas lidmašīna, kas paredzēta ar kodollādiņiem pildītu aviobumbu, raķešu, torpēdu nogādei līdz mērķim un to iznīcināšanai
pārtvērējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna, kuras uzdevums ir iznīcināt gaisa uzbrukumiem paredzētos pretinieka līdzekļus
skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
taktika Kaujas sagatavošana, plānošana, īstenošana
manevrētspēja Kaujas tehnikas spēja ātri mainīt kustības ātrumu un virzienu
mahētika Kaujas, cīņas māksla
inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem
lielgabalkuģis Kaujaskuģis, kura apbruņojumā ir stobru artilērija
marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā
atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem)
cīņaslauks Kaujaslauks
kaujniecisks Kaujiniecisks
dūšenieks Kaujiniecisks cilvēks
kaujnieciskums Kaujinieciskums
kontra Kaujinieks, kas cīnījās pret sociālistiski orientēto Nikaragvas valdību (20. gs. 80. gados)
nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku)
uzkauties Kaujoties iegūt autoritāti (ģimnāzijā)
nosakauties Kaujoties tikt nogalinātam
izpoinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt
izpuinīt Kaujoties, plēšoties izpluinīt, arī iedunkāt, sapurināt
izvillāt Kaujoties, plēšoties izplūkāt (parasti par dzīvniekiem)
kaukaža Kauka 2
kaukins Kaukainis
caucalis Kaukales
lobio Kaukāzā - sarkanās pupiņas īpašā mērcē
Arabis caucasica Kaukāza arābe
abies nordmanniana Kaukāza baltegle
Pyrus caucasica Kaukāza bumbiere
Aizkaukāzs Kaukāza dienvidu daļa uz dienvidiem no Galvenās Kaukāza grēdas līdz Turcijas un Irānas robežai, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā
dateļplūme Kaukāza hurma ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem
Diospyros lotus Kaukāza hurma jeb dateļplūme
abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā
sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu)
Tilia begoniifolia Kaukāza liepa
muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
Ficedula semitorquata Kaukāza mušķērājs
dzeloņplūme Kaukāza plūme
Prunus cerasifera var. divaricata Kaukāza plūme
aliča Kaukāza plūme ("Prunus divaricata")
Scabiosa caucasia Kaukāza skabioza
Symphytum caucasicum Kaukāza tauksakne
lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus
narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru
Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību
kaukāzieši Kaukāza valstu un autonomo apgabalu iedzīvotāji
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm
čahohbili Kaukāziešu ēdiens - sautēti vistas (vai jēra, truša) gabaliņi ar tomātu mērci un sīpoliem
tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas
avāri Kaukāziešu tautība Dagestānā
hašs Kaukāziešu virtuves ēdiens: trekna jēra gaļas zupa
abreks Kaukāzietis, kas uz kādu laiku zvērējis ar asinīm atriebties par kādu apvainojumu; abregs
dīkoņa Kaukoņa
kauksma Kaukoņa, auri
kauca Kaukšana, kaukoņa
kauka Kaukšana, vētra
kaukums Kaukšana, žēlošanās
kaucēt Kaukt
kvelgt Kaukt
lūlāt Kaukt
duidāt Kaukt (par izsalkušu cūku)
žūrēt Kaukt (par vēju)
zvaukšēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
zvaukšķēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
aukt Kaukt (par vētru)
nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem)
tilēt Kaukt, smilkstēt, raudāt
Kursas Staburags Kauķa kalns Kandavas novada Matkules pagastā
Imulas Staburags Kauķa kalns Tukuma novada Matkules pagastā
Kauķens Kauķis 4
Kauks Kauķis 4
osteanabroze Kaula absorbcija vai atrofija
osteoaneirisma Kaula artērijas aneirisma; pulsējošs kaula audzējs
osteorāģija Kaula asiņošana
osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula
anostoze Kaula atrofija; kaula attīstības traucējums
entohondrostoze Kaula attīstīšanās skrimslī
osteotomija Kaula atvēršanas operācija
osteoblastoma Kaula audzējs
entostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā
enostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā; entostoze
osteospongioma Kaula audzējs, kas sastāv no sūkļvielas
lāpītavs Kaula darba rīks vīzu pīšanai
cirtoze Kaula deformācija
hiperostoze Kaula difūza palielināšanās
antrotomija Kaula dobuma, piem., aizauss paugura dobuma atvēršana
epifiziopātija Kaula epifīzes slimība
hondroepifizīts Kaula epifīzes un tās skrimšļu iekaisums; augšanas centru osteohondroze
osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas
osteodisplāzija Kaula formas veidošanās procesu traucējums
ostēmija Kaula hiperēmija
osteīts Kaula iekaisums
apofīze Kaula izaugums, izcilnis
kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam)
osteokarcinoma Kaula karcinoma
diaklāze Kaula ķirurģiska pārlaušana
iradiācija Kaula lūzuma turpinājums attālu no tiešās spēka iedarbības vietas, piem., galvaskausa lūzums
ostagra Kaula maigles
osteofors Kaula maigles
osteohalisterēze Kaula minerālvielu izzušana
oseomukoīds Kaula mucins jeb glikoproteīns
osteoanestēzija Kaula nejutīgums
osteonekroze Kaula nekroze
kloāka Kaula nekrozes dobums ar fistulu
hiperosteogēnija Kaula pārmērīga attīstība
heteroosteoplastika Kaula pārstādīšana no citas sugas donora
osteofima Kaula pietūkums vai audzējs
tiltiņš Kaula plātnīte bungdobumā, kas savieno izcilni ar priekštelpas piramīdu
periosts Kaula plēve
osifikācija Kaula rašanās, veidošanās; pārkaulošanās, mīksto audu pārvēršanās par kaulaudiem
osteanaģenēze Kaula reģenerācija
kalluss Kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma vietā
hipoporoze Kaula saauguma nepietiekama attīstība pēc lūzuma
hiperporoze Kaula saauguma pārmērīga attīstība (pēc lūzuma)
osteokampsija Kaula saliekšanās bez lūzuma kā osteomalācijas gadījumā
osteoteleangiektāzija Kaula sarkoma ar paplašinātiem asinsvadiem
osteosarkoma Kaula sarkoma vai sarkoma, kurā ir kaulaudi
osteorāfija Kaula sašūšana
hordoskelets Kaula skeleta daļa, kas izveidojusies ap muguras stīgu
markse Kaula smadzenes (vācu "das Mark")
osteomielīts Kaula smadzeņu iekaisums
osteoparektāzija Kaula stiepšana
ostempiēze Kaula strutošana
hiperspongioze Kaula sūkļvielas proliferācija
homoosteoplastika Kaula transplantācija vienas sugas robežās
osteoperiostīts Kaula un kaulplēves iekaisums
osteohondrīts Kaula un skrimšļa iekaisums; ar šo nosaukumu dažreiz apzīmē osteohondrozi
bidulis Kaula vai koka irbulis, ko lietoja pagatavojot vīzes
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem)
ostektomija Kaula vai tā daļas izgriešana
eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija
žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem)
dizostoze Kaula veidošanās traucējums; embrionālā skrimšļa pārkaulošanās traucējums
osteoflebīts Kaula vēnu iekaisums
osteotromboze Kaula vēnu tromboze
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi
kaulzobs Kaula zobs
vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni
Oša ezers Kaulacezers Cesvaines pagastā
Kaulacu-Osvis Kaulacezers, ezers Cesvaines pagastā
Kaulacu Kaulacu ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā
Kaulača Kaulača ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā
Kaulaču Kaulaču ezers - Kaulacezers Cesvaines pagastā
kaulniece Kaulaina sieviete
skalugrabis Kaulainis
ģelzis Kaulainis, kalsnis
ģilis Kaulainis, kalsnis
skalkoks Kaulainis, kalsnis
diegs Kaulainis, vārgulis
kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks
kaulainis Kaulains
krimpa Kaulains zirgs
kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas)
kauslens Kaulains, vājš
kaulaža Kaulains, vājš cilvēks
Kaolaka Kaulaka - pilsēta Senegālā
osteocēle Kaulam līdzīgs sacietējums trūces maisā
endosteoma Kaulaudu audzējs kaulā
miosteoma Kaulaudu audzējs muskulī
osteotrofija Kaulaudu barošanās
ostīts Kaulaudu iekaisums
osteoklāzija Kaulaudu noārdīšana osteoklastu darbības rezultātā
inostoze Kaulaudu reģenerācija, lai aizstātu bojāgājušos audus
osteocīti Kaulaudu šūnas, kas kaulaudu attīstības procesā veidojas no osteoblastiem
ostheksija Kaulaudu veidošanās neparastās vietās, piem., muskuļaudos
osteoģenēze Kaulaudu veidošanās; osifikācija; kaula histoģenēze
osedakss Kaulēdājtārps
zombijtārps Kaulēdājtārps
nokaulēt Kaulējoties iegūt (ko) par lētāku cenu
izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts)
nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli
noendelēt Kaulējoties nopirkt
iekaulēt Kaulējoties panākt ieņemumu palielinājumu vai izdevumu samazinājumu
nodiņģēties Kaulējoties panākt vēlamo rezultātu
nokaulēties Kaulējoties panākt vēlamo rezultātu
izdiņģēties Kaulējoties panākt, arī iegūt (ko)
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu summu)
piekaulēt Kaulējoties panākt, ka iegūst (ko) papildus
uzkaulēt Kaulējoties panākt, ka tiek maksāts vairāk
sakaulēt Kaulējoties salīgt, panākt sev izdevīgākus nosacījumus
iztielēt Kaulējoties vai ar viltu pārliecināt lai ko iegūtu
derināt Kaulējoties, aplidojot aicināt līdzi
kaulnīce Kaulene
kauline Kaulene ("Rubus saxatilis")
kaulenājs Kaulene 1
kaulauze Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kaulauži Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kaulenāji Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kaulenītes Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kauliņa Kaulenes ("Rubus saxatilis")
spangaļi Kaulenes ("Rubus saxatilis")
kauline Kaulenes auglis
kauliņauglis Kaulenis
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu
caulerpa Kaulerpas
diņģēt Kaulēt
plīt Kaulēt, lūgt
čingāties Kaulēties
činkāties Kaulēties
činkoties Kaulēties
diņģēties Kaulēties
kauloties Kaulēties
žīdoties Kaulēties 1
Kaulezers Kaulezers Cēsu novada Vecumnieku pagastā, platība - <1 ha
Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
caulinia Kaulīnijas
Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers
Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Sudmalupe Kauliņa, Užavas pieteka
plūmaiņi Kauliņaugi
ripiņi Kauliņi dambretes spēlē
figūra Kauliņš (galda spēlēs)
cirkslis Kauliņš pie pēdas (potīte), arī ciskas kauls
laidiņš Kauliņš tīklu linuma gatavošanai
dublets Kauliņš, kam vienāds acu skaits ar otru kauliņu
Kauliņi Kauliņu dīķis - atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 2 ha
Kauliņi Kauliņu ezers - atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,2 ha; Kauliņezers
Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kauliņezers Kauliņu ezers Krimuldas pagastā
pašs Kauliņu mešanā - vienāds punktu skaits uz vairākiem kauliņiem
šanse Kauliņu mešanā laimējušās acis
Kauliņa Kauliņupe, Ruņas pieteka
hippoboscidae Kaulmušu dzimta
lipoptena Kaulmušu dzimtas ģints
periosteoma Kaulplēves audzējs
periosteotomija Kaulplēves pārgriešana
periosteorāfija Kaulplēves sašūšana
periosteoedēma Kaulplēves tūska
osteofīts Kaulplēves veidots kaula izaugums
osteoblasts Kaulrades šūna, mezenhīmas izcelsmes kaulaudu veidotāja šūna
ķilkas Kauls
ķirvecis Kauls, kas izspiedies no šauriem apaviem
uzkauls Kauls, kas pārsedz (ko)
zarnkauls Kauls, kas veido gūžas kaula augšējo daļu
osteomalācija Kaulu atmiekšķēšanas, ko gk. rada vielmaiņas traucējumi
osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
hipostoze Kaulu attīstības traucējums
densitometrija Kaulu blīvuma noteikšanas metode
Kaulu Kaulu ezers - Kauļu ezers Amatas pagastā
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); locītavas kaulu galu saskares pārtraukums (kādā ķermeņa daļā)
osteoartroze Kaulu galu un locītavu skrimšļu deģenerācija
hemangioosteoma Kaulu hemangioma
osteomioze Kaulu izmēru samazināšanās
osteometrija Kaulu izmēru un proporciju noteikšana
krimte Kaulu krimte - reimatisms
hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs
mastiklis Kaulu mastiklis - skelets
matrikss Kaulu matrikss - kaulaudu šūnstarpu viela
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā
osārijs Kaulu nams
kaulārde Kaulu noārdīšanās
kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ
osatūra Kaulu sakārtojums ķermenī vai tā daļā
džirgzde Kaulu sāpe, kaulu reimatisms no pārpūles rokas pirmajā locītavā
dzērkste Kaulu sāpes
ostalģija Kaulu sāpes
dzirgzde Kaulu sāpes, kaulu reimatisms
dzirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms
čirkste Kaulu sāpes, kaulu reimatisms; dzirkste
dzirksts Kaulu sāpes, reimatisms
laužas Kaulu sāpes; locekļu sāpes
ģikte Kaulu sāpes; podagra
osteoreceptori Kaulu sensoriskās sistēmas perifēriskā daļa, centrālās nervu sistēmas veidojumi, kas atrodas kaulos un nuztver elektriskus, mehāniskus, termiskus un citus kairinājumus
osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem
osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija
eritroblastoma Kaulu smadzeņu audzējs, kura šūnas līdzīgas eritroblastiem; mielomas paveids
centroskleroze Kaulu smadzeņu dobuma aizpildīšanās ar kaulvielu
hemomielogramma Kaulu smadzeņu hemogramma
mielīts Kaulu smadzeņu iekaisums (osteomielīts)
leikomielopātija Kaulu smadzeņu leikocitārās sistēmas slimība
mieloplasts Kaulu smadzeņu leikocīts
mielopātija Kaulu smadzeņu patoloģiskas pārmaiņas
mielogramma Kaulu smadzeņu šūnelementu sastāva grafisks attēlojums
imunocīts Kaulu smadzeņu un aizkrūtes dziedzera izcelsmes limfocīts, kas nodrošina imūnatbildi
mieloģenēze Kaulu smadzeņu un to producēto šūnu veidošanas
mieloterapija Kaulu smadzeņu vai to ekstrakta lietošana terapijā
mielopoēze Kaulu smadzeņu veidošanās; asins šūnu veidošanas kaulu smadzenēs
ēdājs Kaulu un ādas tuberkulozes veids
osteoze Kaulu vai kaulaudu veidošanās; pārkaulošanās
kaulrade Kaulu veidošanās un augšana
marenīcas Kaulu zāles suga "Cerastium triviale"
nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām
kaulveidīgs Kaulveida
ostealeoze Kaulvielas pārveidošanās, piem., osteosarkomas gadījumā
deosifikācija Kaulvielas samazināšanās, kaula atmiekšķēšanās
osteichtyes Kaulzivis
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem
electrophorus Kaulzivju klases karpveidīgo kārtas ģints
storveidīgās Kaulzivju klases kārta ("Acipenseriformes"), pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu
lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā
samveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Siluriformes")
asarveidīgie Kaulzivju klases kārta, dažāda lieluma zivis (garums - no 1 cm līdz 5 m); 149 dzimtas, 1200 ģintis, \~6500 sugas - 40% zivju sugu
pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni
jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā
sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
dorabi Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Chirocentridae")
siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede
siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu
anšovs Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Engraulidae")
aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas
lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru
starspure Kaulzivju klases zivju apakšklase pie kuras pieder vairākums recento zivju; atšķirībā no bārkšspurēm, pāra spuru pamatne tām ir neliela
Kauļi Kauļu ezers - atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, platība - 1,4 ha; Kaulu ezers
kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
nekauns Kauna trūkums
Kownat Kaunata
Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kromoni" nosaukums latgaliski
Ūtrī Kromuoni Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas “Otrie Kromoni” nosaukums latgaliski
strodieši Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Vaišli Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski
Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
ģiedēties Kaunēties
kaunīties Kaunēties
ženierēties Kaunēties
kaunīdze Kaunīga, šķīsta
kaunelīgs Kaunīgs, kautrīgs; nevajadzīgi kaunīgs
kaunība Kaunīgums, kautrība
kaunelība Kaunīgums, kautrīgums
kaunēt Kaunināt
kaunīt Kaunināt
svīnīt Kaunināt, aprunāt
ģēda Kauns, kautrība
apkauns Kauns, negods
šmucestība Kauns, negods, stipri kompromitējošs gadījums
pazors Kauns; izgāšanās
pozors Kauns; izgāšanās
kušķis Kaunuma apmatojums
mīžļi Kaunuma daļas
pubiotomija Kaunuma kaula pārgriešana simfīzes apvidū, lai atvieglotu dzemdības, ja ir šaurs iegurnis
išiopubiotomija Kaunuma kaula zaru pārzāģēšana, lai atvieglotu dzemdības šaura iegurņa gadījumos
ļebene Kaunuma lūpas
ļebenīca Kaunuma lūpas
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
cūnāps Kaunuma mati
kūsa Kaunuma mati
džundža Kaunuma sprauga, lamuvārds sievietēm
epiziostenoze Kaunuma spraugas sašaurinājums vai kontraktūra
glēma Kaunuma uts
Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m
Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā Indonēzijā
Kaupēna Kaupēna ezers - Kaupēnu ezers Dzērbenes pagastā
Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Kaupen Kaupēnu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Svitenes pagastā
kauperīts Kaupera dziedzera iekaisums (parasti gonorejiskas izcelsmes)
koupers Kaupers
kupers Kaupers
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
cypraeidae Kauri gliemeži
kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae")
agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
aliņš Kausā, glāzē vai tml. ieliets alus
kauseklis Kausējamais trauks
izkausēt Kausējot (ko), izveidot, radīt (tajā, piemēram, caurumu)
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni
aizkausēt Kausējot aiztaisīt
nokausēt Kausējot atdalīt nost
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā)
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu)
piekausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
izkausēt Kausējot iegūt (metālu) no rūdas vai citas izejvielas
ielaidināt Kausējot iepilināt
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu
aizkausēt Kausējot ļaut nonākt aiz kaut kā
izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
sakausēt Kausējot panākt, ka (divas vai vairākas vielas) savienojas, izveido viendabīgu maisījumu
uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu
piekausēt Kausējot pievienot (pie kā, kam klāt); kausējot piepildīt
sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas)
nočurēt Kausējot taukus un atdalot tos no dradžiem nosmelt pēdējo reizi taukus
virulis Kausējums; kaut kas ciets
virulis Kausējums; kaut kas ciets
svītrainā kausenīte Kausenīšu suga ("Cyathus striatus")
cyathus Kausenītes
Kausiņš Kauseņš - ezers Skaistas pagastā
Kovšika ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā
Kovšuna ezers Kauseņš, ezers Skaistas pagastā
izkusas Kausēšanas atlikumi
gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī
kausināt Kausēt
kusināt Kausēt
laidēt Kausēt
laidināt Kausēt
ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni
čurināt Kausēt (taukus)
liedēt Kausēt kopā (parasti metālus)
plaudīt Kausēt, kust
lojs Kausēti aitu tauki
traļļi Kausēti cūkgaļas tauki ar gaļas gabaliņiem
gruzdi Kausēti tauki
iešņeve Kausēti tauki
šmalca Kausēti tauki, skrandži
gremžuļi Kausēti un grauzdēti tauki
grenčumi Kausētu tauku atliekas
ķencumi Kausētu tauku atliekas
ranckas Kausētu tauku atliekas
cīkstalas Kausētu tauku atliekas, dradži
čipsnas Kausētu tauku atlikumi
čirpuļi Kausētu tauku atlikumi
čīkari Kausētu tauku atlikumi, dradži
cīcepi Kausētu tauku paliekas
ķikurs Kausētu tauku paliekas
čurksteles Kausētu tauku pārpalikumi
čurkstes Kausētu tauku pārpalikumi
grauzduļi Kausētu tauku pārpalikumi
griuztuļi Kausētu tauku pārpalikumi
gruzduļi Kausētu tauku pārpalikumi
kranči Kausētu tauku pārpalikumi
ņiras Kausētu tauku pārpalikumi
skvarkas Kausētu tauku pārpalikumi
drunči Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes)
drunčiņi Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes)
spirģeni Kausētu tauku pārpalikumi, dradži, gruzdumi
čības Kausētu tauku pārpalikumi; dradži
čuras Kausētu tauku pārpalikumi; dradži
aritenoīdektomija Kausiņkrimšļa izgriešana
artienoidopeksija Kausiņkrimšļa vai tā muskuļa ķirurģiska nostiprināšana
aritenoidīts Kausiņkrimšļa vai tā muskuļu iekaisums
čarka Kausiņš; mēriņš
Kausiņu Kausiņu ezers - Kauseņš Skaistas pagastā
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids
kavēkslība Kauslība, plūkšanās kāre
kausnīgs Kauslīgs
kāvīgs Kauslīgs
kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns
mordaks Kauslīgs gailis
ķildīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem)
nesaticīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem)
ķildnieks Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks
bokseris Kauslis
encekls Kauslis
kauka Kauslis
kaušļa Kauslis
kausnis Kauslis
kautnieks Kauslis
kavēklis Kauslis
kāvekslis Kauslis
kavulis Kauslis
kāvulis Kauslis
kulakvaronis Kauslis
ķūznieks Kauslis
ņerga Kauslis
plēsis Kauslis
plēska Kauslis
plēskaķis Kauslis
plēstaka Kauslis
sislis Kauslis
verga Kauslis
virga Kauslis
zabavnieks Kauslis
brazda Kauslis, trokšņotājs
kavākslis Kauslis, vecs kareivis
dūrenieks Kauslis; dūru cīņas dalībnieks
kavokslis Kauslis; kavākslis
kavoksnis Kauslis; kavākslis
kaušenis Kauss
lejamkauss Kauss
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka
poculum Kauss, dzēriens
Crater Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
Crt Kauss, neievērojams zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora
kaušķene Kauss, pavārnīca
kaušķins Kauss, pavārnīca
pavars Kauss, pavārnīca
kocene Kaussēne
pezizaceae Kaussēņu dzimta
marcelleina Kaussēņu dzimtas ģints
otidea Kaussēņu dzimtas ģints
peziza Kaussēņu dzimtas ģints
plicaria Kaussēņu dzimtas ģints
tarzetta Kaussēņu dzimtas ģints
pezizales Kaussēņu rinda
kamptozoa Kaustārpi
skaustīt Kaustīt
taustīt Kaustīt
miezerēt Kaustīt; pērt
Lielais Kausezers Kausu ezers Baldones pagastā
Lielais Kausa ezers Kausu ezers Baldones pagastā
Kausa ezers Kausu ezers Baldones pagastā
Gaustu-Kausu ezers Kausu ezers Baldones pagastā
Kausa Kausupe, Daugavas pieteka
Kausupīte Kausupe, Daugavas pieteka
kausveidīgs Kausveida
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi
marsupijs Kausveidīgs jungermanniju orgāns, kurā attīstās sporogons
calycanthus Kausziedes
gauša Kauša 3
Kauša Kauša ezers - Kovšu ezers Rēzeknes pilsētā
ģiska Kaušanās
verzelēšanās Kaušanās, kautiņš
kauta Kaušanās, plūkšanās
kavums Kaušanas, sišanas rezultāts
kāvums Kaušanas, sišanas rezultāts
Kaušanu Kaušanu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā
Kaušaņu Kaušaņu ezers - Kāšūns Ezernieku pagastā
pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
Kaušu Kaušu ezers - Kūsītis, ezers Vestienas pagastā
kab Kaut
kau Kaut
koč Kaut
tutināt Kaut
jašu Kaut, kaut arī
jāšu Kaut, kaut arī
koč Kaut, kaut arī, lai gan
murīt Kaut, nogalināt
ģaubt Kaut, žņaugt
spudas Kauta dzīvnieka galva, kājas un iekšas
ļekums Kauta dzīvnieka iekšas
mermeklis Kauta liellopa galvas daļas atgriezumi
šverte Kauta lopa ceturksnis
rente Kauta lopa iekšas
skuldas Kauta lopa iekšas
liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem
liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi
atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi
ribslejas Kauta lopa ribu gabals
šķipasts Kauta lopa sīkumi no iekšām
priekšgabals Kautas cūkas priekšplecis
vapokauterizācija Kauterizēšana ar karstu tvaiku
diekoties Kauties
ģiskāties Kauties
ģīzgāties Kauties
ķemmēties Kauties
knaulēties Kauties
ļockāties Kauties
lupīties Kauties
močīties Kauties
mokšīties Kauties
palaist pirkstus Kauties
plektēties Kauties
pluinīties Kauties
pokāties Kauties
rubīties Kauties
stangoties Kauties
testies Kauties
tusīties Kauties
veķēties Kauties
vilnīties Kauties
vitēties Kauties
krāgoties Kauties (1)
plēsties Kauties (par dzīvniekiem)
plūkties Kauties (par dzīvniekiem)
sisties Kauties (par dzīvniekiem)
izkauties Kauties un pabeigt kauties
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem)
plānīt Kauties, iekaustīt
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem)
ķūlēties Kauties, plēsties
loskāties Kauties, plēsties
mizāties Kauties, plēsties
mizoties Kauties, plēsties
šļaukāties Kauties, plēsties
žaustīties Kauties, plēsties
spaloties Kauties, plūkties
virskāties Kauties, plūkties
zolēties Kauties, plūkties
plāksnīties Kauties, pļaukāties
vicoties Kauties; arī ķildoties
villoties Kauties; arī ķildoties
plūkties Kauties; arī strīdēties
plosīties Kauties; arī trakot
ļokāties Kauties; ļockāties
pļokāties Kauties; plēsties
štaukāties Kauties; plēsties
zvektēties Kauties; plēsties
slopēties Kauties; sisties
čīgāties Kauties; strīdēties
čīgoties Kauties; strīdēties
plūkšinieks Kautiņa dalībnieks, kauslis
abloms Kautiņš
blice Kautiņš
bojš Kautiņš
draca Kautiņš
dracis Kautiņš
dracka Kautiņš
draks Kautiņš
fektiņš Kautiņš
kaušanās Kautiņš
kautienis Kautiņš
klape Kautiņš
klope Kautiņš
mahačs Kautiņš
pektiņš Kautiņš
pirza Kautiņš
plektiņš Kautiņš
potasovka Kautiņš
pūka Kautiņš
rautiņš Kautiņš
slaktiņš Kautiņš
stička Kautiņš
tesiņš Kautiņš
tusiņš Kautiņš
zabaviņa Kautiņš
zaruba Kautiņš
zvetiņš Kautiņš
miniņš Kautiņš (parasti starp zēniem); savstarpēja spēku pārbaude
mordobojs Kautiņš, kaušanās
villiņš Kautiņš, plūkšanās
draka Kautiņš, tracis
drāka Kautiņš, tracis
liemenis Kautķermenis
ciska Kautķermeņa attiecīgā daļa
astesgabals Kautķermeņa gālas gabals, kas ietver asteskaulu
trihinelloskopija Kauto lopu apskate un izmeklēšana, lai atrastu trihinellu kāpurus
kautrīte Kautrā mimoza
kaunīte Kautrā mimoza ("Mimosa pudica")
Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha
Kautraks Kautraka strauts - Svīķupīte, Nurmižupītes pieteka
kautras Kautrēšanās
špīzēties Kautrēties
kļaustīties Kautrēties (2)
kauns Kautrība
modestija Kautrība, apmierināšanās ar mazumu
atkautrība Kautrība, kad cilvēks izvairās no nepatīkamas atbildes vai darba
sedzacīte Kautrīga meitene, kas aizsedz acis
biete Kautrīga meitene, kura bieži sarkst
ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem
pudico Kautrīgi, bikli, kaunīgi
atkautrīgs Kautrīgs
klīrs Kautrīgs
bīlīgs Kautrīgs, bikls, nedrošs, bailīgs
neveiklis Kautrīgs, mulss, arī nedrošs, bikls cilvēks
bailīgs Kautrīgs, nedrošs
dairs Kautrīgs, piesardzīgs
vairīgs Kautrs
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem
aiztilināt Kauzatīva forma no aiztilāt
Kava Kava de Tirrēni - pilsēta Itālijā ("Cava de' Tirreni"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 53600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavalla Kavala - pilsēta Grieķijā
jātnieki Kavalērija - sauszemes karaspēka ieroču šķira, kuras personālsastāvs pārvietojas zirgos
jātniecība Kavalērija; šķilteru dienests
turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem
eskadrons Kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem
dekūrija Kavalērijas zemākā apakšvienība Senajā Romā, kas sastāvēja no 10 jātniekiem
sipahi Kavalēristi Turcijas regulārajā armijā 15.-18. gs., kurus uzturēja Turcijas valdība
jātnieks Kavalērists
dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks
chevalier Kavalieris, bruņinieks (dižciltīgo tituls)
Kavalīno Kavalīno Treporti - pilsēta Itālijā ("Cavallino-Treporti"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavališkas Kavališku ezers - Kovališku ezers Rundēnu pagastā
Kovarska Kavarska, pilsēta Lietuvā
gonosāns Kavasveķu šķīdinājums santaleļļā, ko lietoja pret gonoreju
Kavčara Kavčara ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā
Kavčaru Kavčaru ezers - Stupānu ezers Rušonas pagastā
Kavdišu Kavdišu ezers - Kaudzīšu ezers Kaplavas pagastā
muities Kavējot iejaukties
meteklis Kavēklis
atgaita Kavēklis, grūtības nelaime
ķibeklis Kavēklis, kļūme, grūtības
saroba Kavēklis, nelaime
aiztversme Kavēklis, šķērslis
ķezēklis Kavēklis, šķērslis
muteklis Kavēklis, šķērslis
aiztura Kavēklis, traucējums, bremzēšana, aizture
maisītava Kavēklis, traucēklis
gavente Kavente - sapulce, sanāksme
koverversija Kaverversija (angļu "coverversion") - dziesmas vai skaņdarba versija, kas atšķiras no oriģināla, un to izpilda cita grupa vai solists
inhibīcija Kavēšana, kādas funkcijas nomākšana
aizkavēšanās Kavēšanās, aizķeršanās
vaikstēt Kavēt
kavināt Kavēt (2)
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā)
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties
īsināties Kavēt laiku (ko darot)
apkavēt Kavēt, aizkavēt
pailgot Kavēt, atlikt
ģīnāt Kavēt, liegt
nostāties ceļā Kavēt, traucēt
stāt (biežāk stāties, stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt
stāties (arī stāvēt, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt
stāvēt (arī stāties, retāk stāt) ceļā Kavēt, traucēt
stāties (arī stāvēt) ceļā Kavēt, traucēt
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā)
bremzēt Kavēt, traucēt (ko) attīstība; palēnināt vai apturēt (darbību, norisi)
šķērsīt Kavēt, traucēt, izjaukt
atelioze Kavēta seksuālā attīstība
obstruentia Kavētāji līdzekļi
sebiķis Kavētājs
liedzējs Kavētājs, atrunātājs, kas noliedz
kavināties Kavēties
purgāties Kavēties
vēļoties Kavēties
žagoties Kavēties
žāvēties Kavēties
nostalģēt Kavēties atmiņās, pagātnē
marudzīties Kavēties kur
trukt Kavēties, aizkavēties
sebēt Kavēties, nokavēties
sebināt Kavēties, nokavēties
sebt Kavēties, nokavēties
blozīties Kavēties, slaistīties
rignēt Kavēties, slaistīties
kudurāties Kavēties, tūļāties
kunkuļoties Kavēties, tūļāties
ildzināties Kavēties, vilcināties
kārstīties Kavēties, vilcināties
sebināties Kavēties, vilcināties
tinkoties Kavēties, vilcināties
tosāties Kavēties, vilcināties
tužāties Kavēties, vilcināties
tužināties Kavēties, vilcināties
tūžoties Kavēties, vilcināties
budzelēties Kavēties, vilcināties, tūļāties
va Kavi 2 - pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa
khawia Kavijas
stipa Kaviļa
badagove Kaza
badgove Kaza
bucīte Kaza
krijastīte Kaza
meka Kaza
merka Kaza
vellģīmis Kaza
kiziķis Kaza (nicīgi un pa jokam)
kaze Kaza 1(1)
kazla Kaza 1(1)
kazācīša Kazaciene, kazaka sieva
KazPSR Kazahijas Padomju Sociālistiskā Republika (1936.-1991. g.; tagad Kazahstāna)
Kazahija Kazahstāna
KZ Kazahstāna, valsts divburtu kods
KAZ Kazahstāna, valsts trīsburtu kods
Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana
Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati
Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
Kazahijas sīkpauguraine Kazahstānas sīksopkaine
žuzas Kazahu cilšu apvienība un to apdzīvotās teritorijas 15. gs. beigās un 16. gs. sākumā izveidojās Kazahu hanistē; 17. gs. tās kļuva par patstāvīgām hanistēm, 1731.-1846. g. pievienotas Krievijai
saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai
žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs
kaz. Kazahu-
kazaciete Kazaka (1) sieva vai meita
kazaciete Kazaka (2) sieva vai meita
kazaciete Kazaka (4) sieva vai meita
kazaciene Kazaka (5) sieva
kazācene Kazaka pātaga
stanica Kazaku ciemats
staņica Kazaku ciemats
jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats
kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī
lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā)
simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); sotņa
hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazalinska Kazali - pilsēta Kazahstānā
Kazana Kazanka - upe Krievijā, Tatarstānas Republikā, tās nosaukums tatāru valodā
Kazanleka Kazanlaka - pilsēta Bulgārijā
krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā
kazurags Kazarags
Kazarča Kazarča Ligūre - pilsēta Itālijā ("Casarza Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tēnuze Kazari - upe Igaunijā
kazarme Kazarma
kazērumi Kazarmas
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka
capra Kazas
kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta)
bļerkt Kazas bļāviens
kazapiens Kazas piens
kazaspiens Kazas piens
kazpiens Kazas piens
aruncus Kazbārži - rožu dzimtas ģints
sparassidaceae Kazbāržu dzimta
sparassus Kazbāržu dzimtas ģints
Katzdangen Kazdanga
Dzirnavezers Kazdangas dzirnavezers Kazdangas pagastā
Katzdangen Kazdangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
cildenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Cildi" iedzīvotāji
kapšenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Kapši" iedzīvotāji
kazdandznieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Kazdanga" iedzīvotāji
rokaižnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Rokaiži" iedzīvotāji
valātnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Valāta" iedzīvotāji
vandzenieks Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs
vecdrodzenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji
vecdrodznieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji
ziemciemnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemciems" iedzīvotāji
Katzdangen Kazdangas pagasta bijušais nosaukums
Kazdangenskaja Kazdangas pagasta bijušais nosaukums krieviski
kazeogēns Kazeācijas izraisītājs
parakazeīns Kazeīna nešķīstošā forma, kas rodas, renīnam iedarbojoties uz kazeīnu
kazeācija Kazeīna nogulsnēšanās
sierviela Kazeīns
sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai
Kazeinu Kazeinu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā
cūcenājs Kazenājs ("Rubus nessensis")
cūcene Kazenājs ("Rubus nessensis")
bucene Kazene
krūklene Kazene
kazine Kazene ("Rubus caesius")
kazuzemenīte Kazene ("Rubus caesius")
kazzemenīte Kazene ("Rubus caesius")
krūklis Kazene ("Rubus caesius")
kazenājs Kazene (1)
kraciņi Kazenes
rubus Kazenes
kazenīte Kazenes ("Rubus caesius")
kazogas Kazenes ("Rubus caesius")
krūkļi Kazenes ("Rubus caesius")
sarmene Kazenes ("Rubus caesius")
sārmenes Kazenes ("Rubus caesius")
zirdzenājs Kazenes ("Rubus caesius")
zirdzinājs Kazenes ("Rubus caesius")
zirgoga Kazenes ("Rubus caesius")
zirgogas Kazenes ("Rubus caesius")
zustriķi Kazenes ("Rubus caesius")
zustriņi Kazenes ("Rubus caesius")
Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā
Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē
Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
Kazēnu Kazēnu ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā
Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
Kazimirow Kazimiravas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
Kasimirswahl Kazimirišķu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers
klinciņa Kaziņa - vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni
svelpšķis Kaziņa, klaniņa (vērpjamā ratiņa daļa)
Kaziņu Kaziņu dīķis - atrodas Tukuma novada Slampes pagastā, platība - 7 ha
Kaziņu Kaziņu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 4,3 ha; Kazeinu ezers; Kazēnu ezers; Kaziņa ezers; Kazuru ezers
Kaziņa ezers Kaziņu ezers Rundēnu pagastā
Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus
Kazjonnija Kazjonnijas sala - Apšu sala Rāznas ezerā
kazelēns Kazlēns
kazulis Kazlēns
kazūtis Kazlēns
kazēns Kazlēns; arī kaza
epilobium Kazrozes
enotera Kazrožu dzimtas augs, kura dzimtene ir Ziemeļamerika; dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
kazlēniņš Kazu 1(1) mazulis; neliela kaza
tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
šķipsnene Kazu bārda - krūmveidīgi sazarojušās bazīdiju sēnes, aug sevišķi uz veciem celmiem, bet arī tieši starp sūnām
bārzbala Kazu dieviete
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
Kāzu Kāzu iezis - Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Paeglīšu iezis Kazu iezis Cēsu novada Priekuļu pagastā
Marienhof Kazu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku
āzis Kazu tēviņš ("Capra aegagrus hircus")
kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu
casuarinales Kazuarīnu rinda
casuarina Kazuarīnu rindas ģints
casuariidae Kazuāru dzimta
casuarius Kazuāru dzimtas ģints
kazuistiski Kazuistisks
Kokupe Kazupe, Ālandes pieteka
Kazesupe Kazupe, kas ietecēja Engures ezerā uz dienvidiem no Jurgupes
Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Kazuru Kazuru ezers - Kaziņu ezers Rundēnu pagastā
Kažas strauts Kaža
Kaža Kaža ezers - Kāžezers Zlēku pagastā
Kažava Kaževa, Malmutas pieteka
Kažavka Kaževa, Malmutas pieteka
Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka
Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe
Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka
kažokdrēbe Kažoka apdarei paredzēts audums
ierkas Kažoka izgreznojuma uzšuves
aitnīca Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatavota aitāda
aitnica Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatvota aitāda
kutka Kažokāda
fourrure Kažokādas
lustrēšana Kažokādas apmatojuma iztaisnošana termomehāniskā apstrādē, apmatojumu atkārtoti mitrinot ar etilspirta un etiķskābes vai skudrskābes maisījumu un gludinot
ādskalis Kažokādas atgriezums
ādene Kažokādas cepure
ādenīca Kažokādas cepure
ādnīca Kažokādas cepure
kažokcepure Kažokādas cepure
kažokjaka Kažokādas jaka
kažoks Kažokādas mētelis
kodināšana Kažokādas pusfabrikāta apstrādāšana ar smago metālu un sāļu šķīdumiem, sagatavojot ādu krāsošanai, lai panāktu noturīgu dažādu toņu krāsojumu
kažoksvārki Kažokādas svārki
kažokveste Kažokādas veste
pižiks Kažokādas ziemas cepure; ausaine
kažocnieks Kažokādu apstrādātājs
ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu
pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai
skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process)
seal Kažokādu tirdzniecībā apzīmējums roņu ādai; tumšbrūni krāsota roņāda
kutka Kažokjaka
kažauks Kažoks
kažuks Kažoks
paļtugan Kažoks
paļtuha Kažoks
skreblis Kažoks
skrebulis Kažoks
šuba Kažoks
šūba Kažoks
šubenis Kažoks
tulpītis Kažoks
kūkailis Kažoks bez virsdrēbes
kutkailis Kažoks bez virsdrēbes
kūtkailis Kažoks bez virsdrēbes
baltkažoks Kažoks, kas nav pārvilkts ar audumu
fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās
pseidomonoze Kažokzvēru infekcijas slimība ar hronisku gaitu
trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus
Kaži Kažu ezers - Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā
Kažu Kažu ezers - Kāžezers Zlēku pagastā
airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā)
Kokčetava Kekšetau - pilsēta Kazahstānā
Uzboja Kelifas Uzboja - sengultne Karakuma dienvidaustrumos
Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā
Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
Tamejs kenju un kajanu (Kalimantānas sala) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs
Kentava Kentau - pilsēta Kazahstānā
Kerigvokera Kerigvokera Riša - Karikmakrosa, pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
kampučieši Khmeri - Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji
kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina
Krons Khmeru (Kambodža) mitoloģijā - gars, kas radījis zemi un balsta to, dažkārt viņu iztēlojās kā krokodilu
Kīla Kīla smaile - augstākā virsotne Selvina kalnos, Kanādā, Kordiljeru ziemeļu daļā, augstums - 2972 m
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji
Kirova Kirova līcis - Gizilaghačas līcis Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, tā nosaukums PSRS laikā
Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus
Kzilorda Kizilorda, pilsēta Kazahstānā
Perovska Kizilorda, pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1925. g.
Kizira-Kazira Kiziras-Kaziras grēda - Križina grēda Austrumsajānos, Krievijā
Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m
Klārka Klārka kalns - augstākā virsotne Franklina kalnos (Kordiljeru atzars) Kanādas ziemeļrietumos, augstums - 1443 m
plānais klients klienta-servera lietojumos - klients, kura datu apstrādes galvenais apjoms tiek veikts serverī. Kaut arī šis termins parasti attiecas uz programmatūru, ar to dažkārt apzīmē arī tīkla datorus
Faraonu ieleja klinšaina ieleja Nīlas rietumkrastā iepretī Karnākai Ēģiptē ar faraonu kapenēm no 1500.-1000. g. pr. m. ē.
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
Skaļistija grēda Klinšu grēda Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējās kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa
Alihosu klintis klinšu grupa Klusajā okeānā (_Alijos, Rocas_), \~350 km uz rietumiem no Kalifornijas pussalas, Meksikas teritorija
Klinšu Klinšu kalni - kalnu sistēma Kordiljeru austrumos, ASV un Kanādā, garums - \~3200 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4399 m, virsotnēs mūžīgie sniegi un šļūdoņi
Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus
Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji
Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
Kočergina Kočerginas ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība 9,4 ha, dziļums līdz 3,8 m; Kačerginas ezers; Kačirginas ezers; Kočergiņu ezers; Petrinišku ezers
Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs
Kodori Kodori grēda - atrodas Lielā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā, garums - \~75 km, augstums - līdz 3313 m, izvirdumieži, māla slānekļi, smilšakmeņi
Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs
kaplavieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji
kalnakrodzinieki Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kalnakrogs" iedzīvotāji
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā)
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
Moroni Komoru Savienības galvaspilsēta (arābu val. "Moroni"), atrodas Kartalas vulkāna piekājē, Grandkomoras (Nžazidžas) salā, šīs salas administratīvais centrs, 44500 iedzīvotāju
Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām
svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts
reformāti Kontinentāli eiropeiskas izcelsmes kalvinisma piekritēji, kuru ticība balstās uz Bībeli, Ž. Kalvina darbiem un kalvinisma dokumentiem
alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam
Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes
Alberta Maiera rifs koraļlu salu grupa (_Albert Meyer Reef_), atrodas Klusajā okeānā, Tongas Karalistes teritorija
Bankočinčorro koraļļu rifi Karību jūrā, Meksikas Kintana Roo pavalsts austrumu piekrastē
Ērvinga rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā, Spratlija (Nanšas / Čionšas / Kalanjana) salās, Filipīnu teritorija
Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns)
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato
Bordenas Kornvolisa sala - atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu ziemeļos, platība - 3481 kvadrākilometrs
Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
Kustanaja Kostanaja, pilsēta Kazahstānā
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
Koškino ezers Koškinas ezers Kastuļinas pagastā
Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums)
Zengilana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā
kazimirovieši Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji
Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" cits nosaukums
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums
Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Karaļova" otrs nosaukums
Kakteni Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kaktiņi" nosaukums latgaliski
Kolna Pūdnīki Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas “Kalna podnieki” nosaukuma variants
kalvīši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvīši" iedzīvotāji
Kaļvi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants
Kolna Boleņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukuma variants
Kolna Buoleni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Boliņi" nosaukums latgaliski
Kolna Japini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Japini" nosaukums latgaliski
Kaļveiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalviši" nosaukuma variants
andžānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Andžāni" iedzīvotāji
Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants
Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski
Baļdiniškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants
Baļdiniškis Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukuma variants
Baļdiniškys Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baldeniški" nosaukums latgaliski
Gribuliški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" bijušais nosaukums
balticieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltica" iedzīvotāji
baltinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji
Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski
Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski
Dylbi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dilbi" nosaukums latgaliski
Dregeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dreģeļi" nosaukums latgaliski
indricieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Indrica" iedzīvotāji
Jalovecka Kalns Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants
Kolna Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukuma variants
Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski
Šterenbergs Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" bijušais nosaukums
kalnieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalnieši" iedzīvotāji
Karoliškas Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karoliški" nosaukuma variants
karolišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji
karolišķieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Karolišķi" iedzīvotāji
Kurpnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukuma variants
Kūrpinīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kurpnieki" nosaukums latgaliski
Lejnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lainiki" nosaukums latgaliski
Lielā Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants
Nīdreica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukuma variants latgaliski
Leluo Indrica Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Lielindrica" nosaukums latgaliski
Liučāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Livčāni" nosaukuma variants
nīdreicīši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji
niedrīcieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Niedrīca" iedzīvotāji
novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji
Ūtrī Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Rukmani" nosaukums latgaliski
pakulišķi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Pakulišķi" iedzīvotāji
patmalnieki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Pauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Paulinova" bijušais nosaukums
Peļnīki Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Peļniki" nosaukuma variants
podgurjieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Podgurje" iedzīvotāji
Prīkšāni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Prikšāni" nosaukuma variants
raudaviškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Raudaviški" iedzīvotāji
Riņgi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Ringi" nosaukums latgaliski
rukmānieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmāni" iedzīvotāji
Rukmoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukuma variants
Rukmuoni Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Rukmani" nosaukums latgaliski
Silavi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" bijušais nosaukums
Sylovi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Silovi" nosaukums latgaliski
Spaļvi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" nosaukuma variants
spalvieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalvi" vai "Spalvji" iedzīvotāji
Spaļviški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Spalviški" nosaukuma variants
stainiški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stainiški" iedzīvotāji
staltieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stalti" iedzīvotāji
Styrniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Stirniški" nosaukums latgaliski
šakinieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šakini" iedzīvotāji
šterenberģieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Šterenbergs" iedzīvotāji
Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski
Tauļinova Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Taulinova" nosaukuma variants
tresteniškieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tresteniški" iedzīvotāji
Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums
Trušeli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trušeļi" nosaukums latgaliski
Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski
Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski
Zacišje Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Zatišje" bijušais nosaukums
bornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borne" iedzīvotāji
borovojieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Borovoje" iedzīvotāji
Dvorišče Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Dvorišči" bijušais nosaukums
kaplavieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji
Jaunā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Kaplava” nosaukuma variants
matuliškieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matuliški" iedzīvotāji
Matuliški Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matulišķi" nosaukuma variants
rožupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Rožupole" jeb "Rouožupole" iedzīvotāji
ružupolieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružupole" iedzīvotāji
Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums
Ceņķi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Teņki" nosaukuma variants
Upmaļi Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Upmale" bijušais nosaukums
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā
varnavicieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" iedzīvotāji
vārpieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
Altborne Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" bijušais nosaukums
vecbornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" iedzīvotāji
Vecā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Veckaplava” bijušais nosaukums
vilnīši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnīši" iedzīvotāji
Bornskaja Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Born Krāslavas novada Kaplavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
blaževicieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Blaževiči" iedzīvotāji
deņevieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Deņeva" iedzīvotāji
Dubuli Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski
dunskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji
Foļvarks Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" nosaukuma variants
foļvarocieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvaroka" iedzīvotāji
jaunokrieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokra" iedzīvotāji
Kolna Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Butkāni" nosaukums latgaliski
Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski
Ladyškina Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ladiškina" nosaukums latgaliski
Lejis Butkuoni Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Butkāni" nosaukums latgaliski
ļesinskieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ļesinski" iedzīvotāji
ogureckajieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji
ogureckieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ogureckaja" iedzīvotāji
Eisbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems; Eizbahova
Eizbahova Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" daļa, kas līdz \~1969. g. bija atsevišķs ciems; Eisbahova
priežmalieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Priežmale" iedzīvotāji
protirihieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Protiriha" iedzīvotāji
Lelī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Katriniški" nosaukums latgaliski
Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski
Kališkys Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Kališkas" nosaukums latgaliski
Ploņi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Kazuliški" bijušais nosaukums
Kolna Romuļi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukuma variants
Kolna Romuli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Romuļi" nosaukums latgaliski
kazanovieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" iedzīvotāji
Kazinova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukuma variants
Kazynova Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Kazanova" nosaukums latgaliski
Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni
Baikonuras kosmodroms Krievijai izīrēta (līdz 2050. g.) teritorija Kazahstānā, kur atrodas kosmodroms
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu
Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.)
Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas
Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
Belinshauzena Krievijas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā, Maksvela līča piekrastē
sopka Krimā un Kaukāzā - dubļu vulkāns
čurvjaki Krimā, Kaukāzā un citos rajonos valkāti mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju
Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs
Aukštanu ezers Krivānu ezers Kalupes pagastā
Kromaņu kalns Kromonu kalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Krūkliņu Krūkliņu ūdenskrātuve - atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 40 ha
Krussat-Drogen Krusātdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
kaķīši Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
cilpene Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ("Iberis"), savvaļā sastopams Kaukāzā un Dienvideiropā, vairākas sugas audzē arī kā krāšņumaugus
Xaverinhof Ksaveriņu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā
Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
Velenda kanāls kuģojams kanāls starp Ēri un Ontario ezeru ("Welland Canal"), Kanādā, garums — 44 km, dziļums — 8,1 m, kritums — 99,2 m, 8 slūžas, uzcelts 1824.-1829. g., lai apietu Niagaras ūdenskritumu
Baltās–Baltijas jūras kanāls kuģošanas kanāls Krievijā, Karēlijas Republikā, savieno Oņegas ezeru ar Balto jūru, garums 227 km, 19 slūžu, 15 aizsprostu, 49 dambji, vidējais dziļums 5 m
laptauriņš kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
kamburnieki Kuldīgas novada Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Kamburnieki" iedzīvotāji
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
jaunsātnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji
kabilnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" iedzīvotāji
Kabele Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kabile" senāk lietots nosaukuma variants
kalnansenieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji
kalnansnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Kalnansi" iedzīvotāji
rozēnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji
Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants
Kabillen Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums
Kjabiļenskaja Kuldīgas novada Kabiles pagasta bijušais nosaukums krieviski
kaltiķnieki Kuldīgas novada Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Kaltiķi" iedzīvotāji
kalējnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalēji" iedzīvotāji
kauķenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Kauķi" iedzīvotāji
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Kuldīga Kuldīgas struktūra - valnis Rietumkurzemes izcilnī, \~25 km uz dienvidrietumiem no Kuldīgas, konstatēts pamatklintāja un Kaledonijas struktūrkompleksa iežos, izmēri 15 x 5 km, orientēts rietumu - austrumu virzienā
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha
Schwanensee Kupferhammer - Kaparāmura muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.)
Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
Kuriļu-Kamčatkas Kuriļu-Kamčatkas dziļvaga - atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums - 10542 m zjl., trešā dziļākā dziļvaga pasaulē
Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka
Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka
Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā
Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu
piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai
Ubagans Kusmurins - ezers Kazahstānā
Kusmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā
Kušmuruns Kusmurins, ezers Kazahstānā
Kustarezers Kustaru ezers Kastuļinas pagastā
Italapass Koijots kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - karavadonis, demiurgs
Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem
Komokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - neskaitāmu bagātību saimnieks, kuru attēloja kā tuklu invalīdu, kas nekad nepieceļas no savas guļvietas
Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri
Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā
katriņbērni Ķekatnieki, kas 25. novembrī (Katrīnas dienā), maskās tērpušies iet no mājas uz māju
Pļavniekkalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
katlakalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji
katlkalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji
Ģipšustūris Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Deirdre Ķeltu mitoloģijā - Olsteras karaļa Konhobara barda Fedlimida meita, kurai mazai esot druīds Katbads pareģoja, ka viņa būs ļoti skaista, bet nesīs postu un nāvi Olsterai
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda
Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju
Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Kaspijska Lagaņa, pilsēta Krievijā, Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1992. g.
Lagrandrivjera Lagranda, upe Kanādā ("La Grande Riviere")
oderint, dum metuant lai nīst, ka tik baidās (vārdi, ko piedēvē Romas imperatoram Kaligulam)
Londona Landona, pilsēta Kanādā ("London")
Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinces un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu
Lapsenku ezers Lapsinkas ezers Kastuļinas pagastā
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā
Lasenvolkanika Lasenvolkanikas nacionālais parks, ASV, Kaskādu kalnu dienvidos, platība - 433 km^2^, dibināts 1916. g.
Laspalmasa Laspalmasa de Grankanārija, pilsēta Spānijā, Kanāriju Salās
baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā
Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava
Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa
Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas")
LKF Latvijas Kamaniņu federācija
Apsardzības ministrija Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas nosaukums no 1918. g. novembra līdz 1922. g., kad tā pārdēvēta par Kara ministriju
Kopiune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukuma variants
Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski
Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Ašera glečers ledājs Antarktīdā (_Usher Glacier_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļaustrumos, Litvina līča piekrastē
Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā
Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha
Arctovska leduslauks leduslauks Antarktīdā (_Arctowski lcefield_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
Leimanis Leimaņu ezers Kaives pagastā
Spilvenu ezers Leimaņu ezers Kaives pagastā
Spilvēnu ezers Leimaņu ezers Kaives pagastā
Ermiķu strauts Lejas strauts, Paparzes labā krasta pieteka Kalncempju pagastā
kanadianisms Leksisks aizguvums no Kanādā runājošo tautu valodas citā valodā
Blēkinge Lēne Zviedrijā, platība - 2941 kvadrātkilometrs, 152700 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Karlskrūna
Lankasteras šaurums Lenkasteras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
Mazais Vergu ezers Lesersleiva ezers Kanādā
Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.)
Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos, anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu
Laiarda Liārda, upe Kanādā
Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
Karagas līcis līcis Beringa jūras dienvidrietumos, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, Krievijā, garums — 117 km, dziļums — 30-60 m, neregulāras plūdmaiņas — 2,4 m
Džudzjankovas līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas dienvidu piekrastē, garums - 63 km, platums pie ieejas - 31 km, dziļums - līdz 26 m, plūdmaiņas neregulāras - līdz 2,5 m; Kantonas līcis
Anamarijas līcis līcis Karību jūrā (_Ana Maria, Golfo de_), Kubas dienvidu / dienvidrietumu piekrastē
Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis
Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
Foksa baseins līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Foxe Basin"), starp Bafina zemi un Melvina pussalu Kanādas piekrastē, garums - \~600 km, platums - 375 km, dziļums - līdz 110 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 9 m
Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis
Baijuņa lidosta Ķīnā, Guandunas provincē, ziemeļos no Guandžou (Kantonas) pilsētas
Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
Kulundas līdzenums līdzenums — atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā, uz austrumiem no Irtišas, Krievijā un Kazahstānā, platība — \~100000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, augstums — līdz 250 m
Alazani-Avtoranas līdzenums līdzenums Lielā Kaukāza dienvidu piekājē, Alazani un Agričajas ielejā, Gruzijā un Azerbaidžānā, garums 200-225 km, platums 20-40 km, augstums 250-450 m vjl.
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku)
Elbruss Lielā Kaukāza augstākais masīvs, atrodas Krievijā, aprimis konusveida vulkāns ar 2 virsotnēm, augstākā 5642 m, virsotnē apledojums - 134,5 kvadrātkilometri (>50 šļūdoņi)
Austrumkaukāzs Lielā Kaukāza austrumu daļa no Kazbeka līdz Sumgajitas grīvai, Krievijas Ziemeļosetijas-Alānijas, Ingušijas un Dgestānas Republikā, kā arī Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - \~500 km, platums - līdz 160 km, augstums - līdz 4492 m
Centrālais Kaukāzs Lielā Kaukāza centrālā daļa no Elbrusa līdz Kazbekam, garums - \~200 km
Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi)
Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas
galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.)
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens)
astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
Lielais Borovinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Lielais Borvinka ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Vanaga ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Vanagu ezers Lielais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā un Baltkrievijā
Salenieku ezers Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Borovinka Lielais un Mazais Borvinkas ezeri Kaplavas pagastā
Borvinka Lielais un Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru
Kulali Lielākā no četrām Tjuļeņju salām Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, platība - 68 kvadrātkilometri
Karāči Lielākā Pakistānas pilsēta (urdu val. "Karāchi"), atrodas valsts dienvidu daļā, osta Arābijas jūras krastā, Sindas provinces administratīvais centrs, 12300000 iedzīvotāju (2007. g.), 1947.-1959. g. Pakistānas galvaspilsēta
Beliza Lielākā pilsēta šajā valstī, osta Karību jūras krastā, 63700 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1970. g. - Britu Hondurasas administratīvais centrs, dibināta 1638. g.
Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
Kaneana lielākā sala Kaneanas salās Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Javas un Bali jūrā
Beringa sala lielākā sala Komandora salu grupā, Krievijā, Kamčatkas novadā, apdzīvota, platība — 1660 kvadrātkilometru, augstums — līdz 751 m vjl.
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra
Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors
Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m
Tonlesaps Lielākais ezers Indoķīnas pussalā, Kambodžā, platība mainās sezonāli no \~2500 līdz 10000 kvadrātkilometru, dziļums - attiecīgi no 1 līdz 14 m
Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca
Siačens Lielākais šļūdonis Karakorumā, uz rietumiem no Šaiokas (Indas baseinā) iztekas, Indijā un Ķīnā, garums - 75 km, platība - 1180 kvadrātkilometru
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā
Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā
Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru
Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m)
Gross-Drogen Lieldrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
Suntažu Kangari Lielie Kangari
Katriniški Lielie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
Vecbērze Lielupes kreisā krasta pieteka, kas senāk bija Bērzes lejtece, bet pēc kanāla uz Svēti izrakšanas 19. gs. novada gk. Kaigu purva ūdeņus, garums - \~12 km, ietek Lielupē pie Kalnciema
kaibalieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Kaibala" iedzīvotāji
Tosmare Liepājas pilsētas ziemeļu daļa ar piegulošu plašu, meža klātu teritoriju starp Karostu, Baltijas jūru un Tosmares ezeru
Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru
ceplēnieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķuceplis" iedzīvotāji
Liegenhof Līgu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
drafts Līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistam par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu
drāfts līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistiem par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu
Līga Līgupe, Abavas pieteka Kandavas pagastā
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā
kalnišķi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji
kalnišķieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji
SZL Lilangeni; Svazilendas Karalistes valūtas kods, sīknauda - cents
asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs; Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas)
asfodelīne Liliju dzimtas krāšņumaugs, gk. Krimā un Kaukāzā (5 sugas), tuvs asfodelam
Jomalas Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" otrs nosaukums
brancieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Branči" iedzīvotāji
katvarieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Katvari" iedzīvotāji
līcīšnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Līcīši" iedzīvotāji
pociemieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Pociems" iedzīvotāji
priedieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji
spricieši Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Spriči" iedzīvotāji
tiegažnieki Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Tiegaži" iedzīvotāji
Naglūži Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Viekaži" otrs nosaukums
Kadfer Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums
Katverskaja Limbažu novada Katvaru pagasta bijušais nosaukums krieviski
kannieki Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Kannieki" iedzīvotāji
kaijciemieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijciems" iedzīvotāji
kaijieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji
Viktorija Limbe, pilsēta Kamerūnā, tās senāks nosaukums
Limans Limins, ezers Kastuļinas pagastā
Līmanu ezers Limins, ezers Kastuļinas pagastā
Gluhoje ezers Limins, ezers Kastuļinas pagastā
Gluhoja ezers Limins, ezers Kastuļinas pagastā
kauparnieki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" iedzīvotāji
Kauparnīki Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Kauparnieki" nosaukuma variants
Kolna Pūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapurvs” nosaukuma variants
Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
LSL Loti; Lesoto Karalistes valūtas kods, sīknauda - sente
Mbidi Kiluve lubu (Āfrika, Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - valdnieka dēls, varoņa Kalalas Ilungas tēvs
Kabilovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants
Kabylovka Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukuma variants latgaliski
Kabylovči Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovči" nosaukums latgaliski
Katolova Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katalova" neprecīzs nosaukuma variants
katolovieši Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Katolova" iedzīvotāji
Kabylovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kabilovka" nosaukums latgaliski
Kazicas Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukuma variants
Kazicys Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kazici" nosaukums latgaliski
kaupuzieši Ludzas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaupuži" iedzīvotāji
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
Leitāni Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
aiviekstieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiviekste" ("Aiviekstes") iedzīvotāji
aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji
kalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalsnava" iedzīvotāji
veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dauziņi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Purnavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Tīrummūrnieki Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski
kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem
Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums
dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā
Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers
alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā
Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā
Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka
Kaskani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" nosaukuma variants
Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka
Mamļutka Mamļuta, pilsēta Kazahstānā
Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā
Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas
Marzingshof Mārciņas jeb Mārčiņa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kastrānes pagastā
marķīzs Markgrāfs (Karolingu impērijā)
tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas atrodas pirms noteiktās stacijas. Kad tīkls raida bāksignāls, tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš iniciē bāksignāla atcelšanu
MAD Marokas dirhēms; Marokas Karalistes valūtas kods, sīknauda - santīms
Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Marcekopoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā
Martinpoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā
Zaļenku ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā
Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
Matara Mataro, pilsēta Spānijā, Katalonijā
kalnlanksēdnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
kalnlanksēžnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
Vestindijas jūra maz izplatīts kopīgs Karību jūras un Meksikas līča nosaukums
Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļa, starp Melno jūru rietumos un Kūru austrumos, Gruzijā, garums — 150 km, augstums — līdz 2850 m
Bolovatskas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Borvinka ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Borvinkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Bolovatkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Kalupa ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā
Kalupes ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā
Ķeišu ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā
Velna ezers Mazais Kangaru ezers Ropažu novadā
Silava ezers Mazais Silavu ezers Kalniešu pagastā
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
Allažu Kangari Mazie Kangari
Katriniški Mazie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas
Lakangars Mazo Kangaru kalnu augstākais, ziemeļu atzars
Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums
kapsēdnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" iedzīvotāji
Šomoģa Meģe Ungārijas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Kapošvāra, pauguraine starp Balatona ezeru un Dravas upi, vietām purvaina zemiene, meži smiltāji
Meirlas ezers Meiruļa ezers Kastuļinas pagastā
Mereļu ezers Meiruļa ezers Kastuļinas pagastā
Meirļa ezers Meiruļa ezers Kastuļinas pagastā
Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.)
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.)
Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.)
Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu
Kē Melno taju (Laosa) mitoloģijā - meitene, kura kopā ar zēnu Kapu, izglābās pasaules plūdos
kisva Melns brokāta audums, ar ko pārklāta galvenā musulmaņu svētvieta - Kaabas templis Mekā
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km
Adžārijas-Ahalcihes grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā
Adžārijas-Imerētijas grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā
Kaķi Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaki" kļūdains nosaukuma variants
Kaprāni Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Kaprani" bijušais nosaukums
Mūrmuižas dzirnavezers Miegupes dzirnaezers Kauguru pagastā
Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe
Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts
Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā
čuvjaki Mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli, valkā Krimā, Kaukāzā un dažos citos rajonos
sarkanie khmeri militārais grupējums, kas 1975. -1979. g. bija pārņēmis varu Kampučijā un iznīcināja aptuveni 3 miljonus savas valsts civiliedzīvotāju
Kalnavēni minerālavots (sēravots) Mālpils pagastā, Sudas labajā krastā; Kaprāļu avots
Asīra mintaka Saūda Arābijas Karalistē (_‘Asīr_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Abha
Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
Milka Misūri pieteka ASV un Kanādā (angļu val. "Milk"), garums - 1173 km, sākas Klinšu kalnos
Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam
Modesta Modesto, pilsēta ASV, Kalifornijā
Kameņa Modri Kameņa - pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.)
Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni
Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls
Bekaa muhāfaza Libānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Nabatijas, Kalnu Libānas un Ziemeļlibānas muhāfazu, kā arī ar Sīriju
Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža
Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos
Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm
kafkaeska Murgainā atmosfēra, kas valda čehu rakstnieka Franča Kafkas (1883.-1924. g.) darbos
imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju
Mrovdags Murovdags, kalnu grēda Mazajā Kaukāzā
Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā
Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Mekas Kaabas svētnīcu vai Muhameda kapa vietu Medīnā; viens no galvenajiem musulmaņu pienākumiem
Azhara Musulmaņu universitāte un mošeja Kairā, dib. 970. g., tiek uzskatīta par senāko universitāti pasaulē
Mukša ezers Mušas ezers Kastuļinas pagastā
Dunsku ezers Mušas ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
anglokanādieši Nācija, dzīvo Kanādā, runā angļu valodā, cēlušies no 18.-19. gs. eiropiešu ieceļotājiem
khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus
frankokanādieši Nācija; dzīvo gk. Kanādā, Kvebekas prov., ASV, runā franču valodā, ticīgie - katoļi
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu
Anši nacionālais parks nacionālais parks Indijā (_Anshi National Park_), Karnātakas un Goa štatā
Bandipuras nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā
Bannerghatas nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā, uz dienvidiem no Bengalūru pilsētas
Bakas-Rajas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Centrālās Kalimantānas un Rietumkalimantānas provincē
Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi
Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā
Benues nacionālais parks nacionālais parks Kamerūnā, Ziemeļu provincē, Benue upes kreisajā krastā
Antikosti nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Anticosti, Parc national d’_), Kvebekasprovincē, Sentlorensa līča Antikosti salā
Aujuitukas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Auyuittuq National Park_), Bafina salas austrumu piekrastē, Deivisa šauruma krastā
Aulavikas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Aulavik National Park_), Ziemeļu Ledus okeāna Benksa salas ziemeļu daļā
Joho nacionālais parks nacionālais parks Kanādā ("Yoho National Park"), Britu Kolumbijā, Klinšu kalnu rietumu nogāzē, platība - 1313 kvadrātkilometri, dibināts 1886. g.
Benfas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā, Albertas provincē, izveidošana uzsākta 1885. g. nelielā teritorijā, kas tagad paplašināta aptuveni 250 reizes, platība - 6641 km^2^
Bajanavilas nacionālais parks nacionālais parks Kazahstānā, Pavlodaras apgabala dienvidrietumu daļā
Batanai nacionālais parks nacionālais parks Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas rietumu daļā
Baules loka nacionālais parks nacionālais parks Mali, Kajesas reīona austrumu daļā, Senegālas pietekas Baules kreisā krasta ielokā
Alaundo Kasapas nacionālais parks nacionālais parks Mjanmā (_Alaungdaw Kathapa_), Sikainas apgabala dienvidrietumu daļā
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
Anrī Pitjē nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Henri Pittier, Parque Nacional_), Karabobo štatā
godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Kalifornijā)
Namiot Namjotu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
loti Naudas pamatvienība Lesoto Karalistē
eskudo Naudas pamatvienība Portugālē (līdz 2002), Čīlē (1960.-1975. g.) un Kaboverdē; 1 e. = 100 sentavo
dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta
ngultrums Naudas vienība Butānas Karalistē
riāls naudas vienība dažās arābu valstīs (Irānā, Jemenas Arābu Republikā, Katarā, Omānā, Saūda Arābijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
kaks Naudas vienība Kambodžā, vienāda ar 0,1 rielu
tenge Naudas vienība Kazahstānas Republikā, sīknauda - tiņa
lilangeni Naudas vienība Svazilendas Karalistē, sīknauda - cents
bāts Naudas vienība Taizemes Karalistē, sīknauda - satangs
paanga Naudas vienība Tongas Karalistē, sīknauda - seniti
kašatnieki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji
kašatniki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatnieki" iedzīvotāji
Kašatnīki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kašatniki" nosaukuma variants
katinēlieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Katinēļi" iedzīvotāji
Kaušeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukuma variants
Kaušeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaušeliški" nosaukums latgaliski
Nāzupju pilskalns Nāzupu pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Ašmora rifs nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēdas (_Ashmore Reef_) Timoras jūras rietumos, Ašmora un Kartjē salu ziemeļos
Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet
šēra neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.)
Atertona neliela sala Antarktīdā (_Atherton Island_), Dienvidšetlendas salās, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas ziemeļrietumu piekrastē
Belila neliela sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, Kanādas Ņūfaundlendas un Labradoras provinces teritorija
Lahanosa neliela sala Filipīnās, Karagas reģionā, Filipīnu jūras rietumos
Bavala neliela sala Indonēzijā, Rietumkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas rietumu piekrastē, Karimatas šauruma dienvidaustrumu daļā
Altovelo neliela sala Karību jūrā (_Alto Velo, Isla_), dienvidos no Haiti salas, Dominikānas teritorija
Heselē neliela sala Kategatā, Dānijas Zēlandes reģiona teritorija
Armatja neliela sala Krētas jūras dienvidaustrumu daļā (_Armathiá, Nísos_), ziemeļos no Kasas salas
Tambisana neliela sala Sulu jūras dienvidos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi
feluka neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā
Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā
feluka neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā
Ambergrisu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna rietumos (_Am bergris Cays_), Kaikosu salu dienvidos, Tērksas un Kaikosas teritorija
Balabalananu salas nelielu salu grupa Indonēzijā, Makasaras šaurumā, dienvidaustrumos no Kalimantānas (Borneo) salas
Arkasu salas nelielu salu grupa Kampečes līcī, Meksikas teritorija
Batona salas nelielu salu grupa Kanādā, Hudzona šauruma austrumos un Labradoras jūras rietumos
Albukerkes salas nelielu salu grupa Karību jūras rietumu daļā (_Albuquerque, Cayos de_), Kolumbijas teritorija
Tērtlailendas nelielu salu grupa Sulu jūras dienvidrietumu daļā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, dienvidrietumos Malaizijas teritorija, ziemeļaustrumos - Filipīnu
Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja
Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā
Nepāla Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts Dienvidāzijā (nepāliešu val. "Nepāl"), Himalaju centrālajā daļā, platība - 147181 kvadrātkilometrs, 28563000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Katmandu, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Ķīnu un Indiju
Katmandu Nepālas galvaspilsēta (angļu val. "Kathmandu"), atrodas starpkalnu ieplakā 1360 m vjl., 856000 iedzīvotāju (2007. g.)
čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs
Mahatala Ngadžu (Kalimantāna) mitoloģijā - demiurgs, augšējās pasaules dievs, ko parasti iztēlojas degunragputna veidolā
BTN Ngultrums; Butānas Karalistes valūtas kods, sīknauda - čhetrums
kadeģnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji
kadiķnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiķi" iedzīvotāji
kairenieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" iedzīvotāji
Kairuciems Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kaires ciems" nosaukuma variants
kalnišķenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji
Kalniški Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" nosaukuma variants
Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinces, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru
Amsterdama Nīderlandes Karalistes galvaspilsēta (valdības rezidence atrodas Hāgā; angļu valodā _Amsterdam_), atrodas pie Amstelas deltas, kanāli savieno ar Ziemeļjūru, Eiselmēras līci un Reinu, 746000 iedzīvotāju (2007. g.)
Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos
Melnās jūras zemiene nolaidens līdzenums Melnās jūras un Azovas jūras piekrastē, starp Donavas deltu rietumos un Kaļmiusas upi austrumos, Ukrainā, augstums - līdz 150 m
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti
Nomeļnieku ezers Nomalnieku ezers Kalna pagastā
Baltais ezers Nomavas ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā
Baltais ezers Nomavas ezers Kalna pagastā
Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.)
NOK Norvēģijas krona; Norvēģijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju
Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē
Šheldas šļūdonis noslīdoša ledus masa Lielā Kaukāza Šheldas masīva ziemeļu nogāzē, garums - 9,8 km
Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
jūras gars nozīmīgākais no trim lielajiem gariem Kanādas un Grenlandes inuītu ticējumos (pārējie divi ir gaisa gars un mēness gars)
Nueva Nueva Esparta - štats Venecuēlas ziemeļos ("Nueva Esparta"), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs - Laasunjona, platība - 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.)
Keregetasa Nura - upe Kazahstānā
Karašoki Nura, upe Kazahstānā
Paigoža Nura, upe Kazahstānā
Svīķupīte Nurmižupītes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~9 km; Kautraka strauts; Stemberģupīte; Stenberga upīte; Sviķupīte; Šteinberga upe; Šteinberģupīte
Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
Alakuitijervi Ņižņeje Kuito, ezers Krievijas Karēlijas Republikā (_Ala-Kuitijärvi_), tā nosaukums somu valodā
Jukezers Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā
Ņuokijervi Ņuks, ezers Krievijas Karēlijas Republikā
Irtiša Obas kreisā krasta pieteka Rietumsibīrijā, Krievijā, izteka Ķīnā, garš posms Kazahstānā (kur saucas - Ertisa), garums - 4248 km
Obročnaja Obročnaja Statja - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos)
mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms
Vendigo Odžibvu un algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - dēmons cilvēkēdājs
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā
Risene Ogres labā krasta pieteka Kaives pagastā, garums - 10 km
Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts
kastarnieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Kastrāne" iedzīvotāji
kastrānieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Kastrāne" iedzīvotāji
kaulinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" iedzīvotāji
kaltinieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Kaltiņi" iedzīvotāji
kangarieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Kangari" iedzīvotāji
kaparāmurieši Ogres novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Kaparāmuri" iedzīvotāji
Akras ezers Okras ezers Kastuļinas pagastā
Ontārija Ontārio, province Kanādā
Abācija Opatija - apdzīvota vieta Horvātijā, Piejūras-Kalnu županijā
Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
rošorvi Orošori - etnogrāfiska grupa Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
Atte Ote jeb Otes muiža Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Ottenhof Otes muiža, bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji
Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m
Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m
Kauša Otrā Kauša - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Kauņa Otra lielākā Lietuvas pilsēta (liet. val. "Kaunas"), osta Nemunas krastos, pie Neres ietekas, apriņķa un rajona administratīvais centrs, 307500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1408. g.
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra
Raudiņu jūrakmens otrais lielākais Latvijas jūrakmens, atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā \~100 m no krasta, augstums — 2,2 m, garums — 5,4 m, platums — 4,5 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 30 kubikmetri
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers
Attes dzirnavu ezers Ottes dzirnavu ezers Kalncempju pagastā
Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Ohseln Ozolmuiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
TOP Paanga; Tongas Karalistes valūtas kods, sīknauda - seniti
ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu
Kalējupe Padones strauta kreisā krasta pieteka Durbes pagastā; Kalēju upe; Kalēju strauts
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja
Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja
Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen
Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu
Lažas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Aizputē, robežojas ar Kazdangas, Aizputes, Cīravas un Sakas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laschen und Paddern-Hasenpoht, krieviski — Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja
Grobiņas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kadiķos, aptver Grobiņas pilsētu, robežojas ar Medzes, Gaviezes un Bārtas pagastu, kā arī ar Durbes un Nīcas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grobin, krieviski — Grobinskaja
Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
Aizputes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Rokasbirzē, uz dienvidrietumiem no Aizputes pilsētas, robežojas ar Lažas, Kazdangas, Kalvenes un Cīravas pagastu, Durbes novadu; bijušie nosaukumi: Aizputes-Pilspagasts, vāciski - Schloss-Hasenpoth, krieviski - Šloss-Gazenpotskaja
Dunikas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Sikšņos, robežojas ar Rucavas, Nīcas, Otaņķu, Bārtas un Kalētu pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušais nosaukums — Sikšņu pagasts
Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja
Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
Vecpils pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Aizputes, Kalvenes, Bunkas, Durbes un Dunalkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenburg, krieviski — Altenburgskaja
Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja
Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja
Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja
Kazdangas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Lažas, Kalvenes un Aizputes pagastu un Aizputes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Katzdangen, krieviski – Kazdangenskaja
Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
Dignājas pagasts pagasts Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Dunavas, Zasas, Leimaņu, Kalna un Ābeļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubena, krieviski — Dubenaskaja
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja
Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā
Indras pagasts pagasts Krāslavas novada austrumu daļā, robežojas ar Piedrujas, Kalniešu un Robežnieku pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums līdz 1937. gadam — Piedrujas pagasts, teritorija līdz 1949. g. aptvēra tagadējos Indras un Piedrujas pagastus
Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
Piedrujas pagasts pagasts Krāslavas novadā, izveidots 1990. g. bijušā pirmskara pagasta dienvidu daļā, robežojas ar Kaplavas, Kalniešu un Indras pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: Indras pagasts (1937.-1949. g.), krieviski — Pridruiskaja
Aulejas pagasts pagasts Krāslavas novadā, kas izveidojās 20. gs. 30. gados ar centru Grāveros, 20. gs. 20. gados šī teritorija bija Izvaltas pagasta sastāvdaļa; robežojas ar Andrupenes, Konstantinovas, Skaistas, Kombuļu, Grāveru un Kastuļinas pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Graverskaja
Andrupenes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Kastuļinas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Andrepen, krieviski - Andrepenskaja
Robežnieku pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Indras, Kalniešu, Skaistas, Konstantinovas, Asūnes un Ķepovas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušais nosaukums — Pustiņas pagasts (līdz 1938. g.)
Grāveru pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Kastuļinas, Andrupenes, Aulejas, Kombuļu, Izvaltas un Šķeltovas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aulejas pagasta teritorijā
Skaistas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Robežnieku, Kalniešu, Krāslavas, Kombuļu un Aulejas pagastu; bijušie nosaukumi: Izabelinas pagasts, krieviski — Izabieļinskaja
Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja
Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta
Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja
Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu
Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas
Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
Stoļerovas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Kaunatas, Čornajas un Griškānu pagastu, kā arī ar Ludzas novadu
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja
Zaņas pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Kareļos, robežojas ar Kursīšu, Ezeres, Nīgrandes un Pampāļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Ezeres pagasta rietumu daļa un bijušā Pampāļu pagasta dienvidu daļa
Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā
Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja
Jaunsātu pagasts pagasts Tukuma novada rietumu daļā ar administratīvo centru Abavniekos, robežojas ar Pūres, Tumes un Irlavas pagastu, kā arī ar Kandavas novadu
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja
Cēres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Pūres un Kandavas pagastu, kā arī ar Talsu novadu
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja
Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja
hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta
Palau Palau Republika - valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā (palauiešu val. _Belau_, angļu val. _Palau_), platība - 508 kvadrātkilometri, 20879 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Melegeoka, administratīvais iedalījums 16 štatu
Palavu Palau, valsts un salu grupa Klusā okeāna Karolīnu salu rietumu daļā
Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
Džarkenta Panfilovas pilsētas Kazahstānā nosaukums līdz 1942. g.
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe
Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km
Rūdupe Paparzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, garums - 9 km, iztek no Kalnienas ezera
Amambaja Paragvajas departaments (_Amambay_), atrodas valsts austrumu daļā, robežojas ar Kanindeģu, Sanpedro un Konsepsjonas departamentu, kā arī ar Brazīliju
Altoparana Paragvajas Republikas departaments, atrodas valsts austrumos, robežojas ar Itapvas, Kaasapas, Kaagvasu un Kanindeģu departamentu, kā arī ar Brazīliju un Argentīnu
Bēra pauguri paralēlas, ģeogrāfisko platumu virzienā izstieptas 10-45 m augstas un 200-300 m platas grēdas, kuras veido māla drupatu un smilšu sablīvējums (Piekaspijas zemienē starp Kumas un Embas ieteku Kaspijas jūrā)
Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts
klobuks Pareizticīgo un Grieķu Katoļu baznīcā augstākās garīdzniecības galvassega
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms
Algonkinu provinces parks parks Kanādā (_Algonquin Provincial Park_), Ontārio provinces dienvidaustrumos
Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes
Parta Partas valsts - sena vergturu valsts uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no Kaspijas jūras 250. g. p. m. ē. - 224. g. m. ē.
Partavas ezers Pārtovas ezers Kaunatas pagastā
Pārtavas ezers Pārtovas ezers Kaunatas pagastā
Partova Pārtovas ezers Kaunatas pagastā
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe
WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine")
Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns
Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus
Pasinecas ezers Pasiņas ezers Kastuļinas pagastā
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Aglonas novads pastāvēja 2009.-2021. g., to veidoja tagadējā Preiļu novada Aglonas pagasts, un Krāslavas novada Kastuļinas, Grāveru un Šķeltovas pagasts
Upmales pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes apriņķī 1936.-1944. g.; teritorija 1936. g. izdalīta no Kacēnu pagasta, 1944. g. pievienota Krievijai
Kosas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Amatas, Skujenes un Kaives pagastā
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā
Tāšu-Padures pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kalvenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kalvenes un Kazdangas pagastā
Krotes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bunkas pagastā un neliela daļa Kalvenes pagastā
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu
Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā
Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus
Karena Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Kayin"), administratīvais centrs - Phaana, platība - 30383 kvadrātkilometru, 1575000 iedzīvotāju (2002. g.)
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.)
Kačina Pavalsts Mjanmas Savienības (Birmas) ziemeļos ("Kachin"), Iravadi augšteces rajonā, administratīvais centrs - Mjičina, platība - 89041 kvadrātkilometrs, 1364000 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Mjičina
Leucojum vernum var. carpathicum pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte
Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes
Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
ultraimperiālisms pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību
Nimrods pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas
Pelečina ezers Peļušinas ezers Kalkūnes pagastā
Pelečinas ezers Peļušinas ezers Kalkūnes pagastā
Perbohnen Pērbones muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
Ašķisu periodiski izsīkstoša ūdenstece Kazahstānā, Austrumkazhstānas apgabalā, Irtišas (Ertisas) kreisā krasta pieteka
Ašķibutaka periodiski izsīkstoša upe Kazahstānā (_Așșıbutak_), Kostanajas apgabalā, Kabirghas kreisā krasta pieteka
Pertošeka ezers Pertoška, ezers Kastuļinas pagastā
Pertoškas ezers Pertoška, ezers Kastuļinas pagastā
Pertošu ezers Pertoška, ezers Kastuļinas pagastā
Saošjants Pestītājs irāņu mitoloģijā, kura piedzimšanu gaida pastarā dienā no meitenes, kas mazgādamās Kasavas ezerā, uzņems tur iekritušo Zaratuštras sēklu
Petitota Petito, upe Kanādā
Bailotailenda pētniecības stacija Kanādas ziemeļos, Bailota salas rietumu daļā
Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
Petropavlovskijporta Petropavlovska-Kamčatska, pilsētas nosaukums līdz 1924. g.
Lielie ezeri piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā, Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos
Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova
pfalca Pils Karolingu impērijā (751.-987. g.); dzīvojamo un saimniecības ēku komplekss ar svētvietu kapelu; tā uzdevums bija dot patvērumu un pārtiku valdniekam un viņa galmam
Basongo pilsāta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Kasai provinces rietumu pierobežā, Kasai upes kreisajā krastā
Argandāba pilsēta Afganistānā (_Arghandāb_), Kandahāras vilajetā
Argestāna pilsēta Afganistānā (_Arghestān_), Kandahāras vilajetā
Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
Kavaja pilsēta Albānijā ("Kavaja"), Tirānas ķarkā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
Andalgala pilsēta Argentīnā (_Andalgalá_), Katamarkas provincē
Antofagasta de la Sjerra pilsēta Argentīnā (_Antofagasta de la Sierra_), Katamarkas provincē
Belena pilsēta Argentīnā, Katamarkas provincē
Alamo pilsēta ASV (_Alamo_), Kalifornijas štatā, 14570 iedzīvotāju (2010. g.)
Anahaima pilsēta ASV (_Anaheim_), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.)
Endovera pilsēta ASV (_Andover_), Kanzasas štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ardenārkeida pilsēta ASV (_Arden-Arcade_), Kalifornijas štatā, 92200 iedzīvotāju (2010. g.)
Ārkanzassitija pilsēta ASV (_Arkansas City_), Kanzasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārvina pilsēta ASV (_Arvin_), Kalifornijas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ataskadero pilsēta ASV (_Atascadero_), Kalifornijas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.)
Avinela pilsēta ASV (_Avenal_), Kalifornijas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Blaita pilsēta ASV (_Blythe_), Kalifornijas štatā, 19250 iedzīvotāju (2014. g.)
Eksetera pilsēta ASV (_Exeter_), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Linkolna pilsēta ASV (_Lincoln_), Kalifornijas štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.)
Adelanto pilsēta ASV ("Adelanto"), Kalifornijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
Andersona pilsēta ASV ("Anderson"), Kalifornijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Entioka pilsēta ASV ("Antioch"), Kalifornijas štatā, 108900 iedzīvotāju (2014. g.)
Eplveli pilsēta ASV ("Apple Valley"), Kalifornijas štatā, 71600 iedzīvotāju (2014. g.)
Arkeita pilsēta ASV ("Arcata"), Kalifornijas štatā, 17730 iedzīvotāju (2014. g.)
Aroiogranda pilsēta ASV ("Arroyo Grande"), Kalifornijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārtīža pilsēta ASV ("Artesia"), Kalifornijas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ečisona pilsēta ASV ("Atchison"), Kanzasas štatā, 10770 iedzīvotāju (2014. g.)
Etvotera pilsēta ASV ("Atwater"), Kalifornijas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ogasta pilsēta ASV ("Augusta"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bārstova pilsēta ASV ("Barstow"), Kalifornijas štatā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Betlkrīka pilsēta ASV ("Battle Creek"), Mičiganas štatā, Kalamazū krastā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.)
Boumonta pilsēta ASV ("Beaumont"), Kalifornijas štatā, 42250 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērkli pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV
Beverlihilsa pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Kalifornijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.)
Broli pilsēta ASV ("Brawley"), Kalifornijas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Berbanka pilsēta ASV ("Burbank"), Kalifornijā, Losandželosas piepilsēta
Kaleksiko pilsēta ASV ("Calexico"), Kalifornijas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalifornijasitija pilsēta ASV ("California City"), Kalifornijas štatā, 13250 iedzīvotāju (2014. g.)
Kembrija pilsēta ASV ("Cambria"), Kalifornijas štatā, Klusā okeāna piekrastē
Kameronpārka pilsēta ASV ("Cameron Park"), Kalifornijas štatā, 18200 iedzīvotāju (2010. g.)
Kārlsbāda pilsēta ASV ("Carlsbad"), Kalifornijas štatā, 112300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārsona pilsēta ASV ("Carson"), Kalifornijas štatā, 93200 iedzīvotāju (2014. g.)
Katīdralsitija pilsēta ASV ("Cathedral City"), Kalifornijas štatā, 53400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čīni pilsēta ASV ("Cheney"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čiko pilsēta ASV ("Chico"), Kalifornijas štatā, 89100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čaučila pilsēta ASV ("Chowchilla"), Kalifornijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čulavista pilsēta ASV ("Chula Vista"), Kalifornijas štatā, 261000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sitrushaitsa pilsēta ASV ("Citrus Heights"), Kalifornijas štatā, 86100 iedzīvotāju (2014. g.)
Klēmonta pilsēta ASV ("Claremont"), Kalifornijas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīrleika pilsēta ASV ("Clearlake"), Kalifornijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Klovisa pilsēta ASV ("Clovis"), Kalifornijas štatā, 102200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolinga pilsēta ASV ("Coalinga"), Kalifornijas štatā, 16450 iedzīvotāju (2014. g.)
Konkorda pilsēta ASV ("Concord"), Kalifornijas štatā, 127500 iedzīvotāju (2014. g.)
Korkorana pilsēta ASV ("Corcoran"), Kalifornijas štatā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.)
Koronādo pilsēta ASV ("Coronado"), Kalifornijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Krestlaina pilsēta ASV ("Crestline"), Kalifornijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Deilsitija pilsēta ASV ("Daly City"), Kalifornijas štatā, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
Denvila pilsēta ASV ("Danville"), Kalifornijas štatā, 43900 iedzīvotāju (2014. g.)
Deivisa pilsēta ASV ("Davis"), Kalifornijas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dekalba pilsēta ASV ("DeKalb"), Ilinoisas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.)
Deleino pilsēta ASV ("Delano"), Kalifornijas štatā, 52600 iedzīvotāju (2014. g.)
Deli pilsēta ASV ("Delhi"), Kalifornijas štatā, 10750 iedzīvotāju (2010. g.)
Dērbi pilsēta ASV ("Derby"), Kanzasas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dinuba pilsēta ASV ("Dinuba"), Kalifornijas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Diksona pilsēta ASV ("Dixon"), Kalifornijas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dodžsitija pilsēta ASV ("Dodge City"), Kanzasas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dauni pilsēta ASV ("Downey"), Kalifornijas štatā, 114100 iedzīvotāju (2014. g.)
Elkahona pilsēta ASV ("El Cajon"), Kalifornijas štatā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elsentro pilsēta ASV ("El Centro"), Kalifornijas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
Eldoreido pilsēta ASV ("El Dorado"), Kanzasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Elpasodiroblsa pilsēta ASV ("El Paso de Robles"), Kalifornijas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Emporija pilsēta ASV ("Emporia"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ensinitasa pilsēta ASV ("Encinitas"), Kalifornijas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.)
Eskondido pilsēta ASV ("Escondido"), Kalifornijas štatā, 150200 iedzīvotāju (2014. g.)
Jurīka pilsēta ASV ("Eureka"), Kalifornijas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērfīlda pilsēta ASV ("Fairfield"), Kalifornijas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.)
Folbruka pilsēta ASV ("Fallbrook"), Kalifornijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.)
Filmora pilsēta ASV ("Fillmore"), Kalifornijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortūna pilsēta ASV ("Fortuna"), Kalifornijas štatā, 204900 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīmonta pilsēta ASV ("Fremont"), Kalifornijas štatā, 214000 iedzīvotāju (2014. g.)
Frezno pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fresno pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, Kalifornijas ielejā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fulertona pilsēta ASV ("Fullerton"), Kalifornijas štatā, 139600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Kanzasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdnera pilsēta ASV ("Gardner"), Kanzasas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gilroja pilsēta ASV ("Gilroy"), Kalifornijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
Glendeila pilsēta ASV ("Glendale"), Kalifornijas štatā, 200100 iedzīvotāju (2014. g.)
Grāsveli pilsēta ASV ("Grass Valley"), Kalifornijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Greitbenda pilsēta ASV ("Great Bend"), Kanzasas štatā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnfīlda pilsēta ASV ("Greenfield"), Kalifornijas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Groverbīča pilsēta ASV ("Grover Beach"), Kalifornijas štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Heisa pilsēta ASV ("Hays"), Kanzasas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Heivorda pilsēta ASV ("Hayward"), Kalifornijas štatā, 154600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hanforda pilsēta ASV ("Hanford"), Kalifornijas štatā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hotorna pilsēta ASV ("Hawthorne"), Kalifornijas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.)
Heldsbērga pilsēta ASV ("Healdsburg"), Kalifornijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemeta pilsēta ASV ("Hemet"), Kalifornijas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hesperija pilsēta ASV ("Hesperia"), Kalifornijas štatā, 92700 iedzīvotāju (2014. g.)
Hailenda pilsēta ASV ("Highland"), Kalifornijas štatā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.)
Holistera pilsēta ASV ("Hollister"), Kalifornijas štatā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantingtonbīča pilsēta ASV ("Huntington Beach"), Kalifornijas štatā, 200800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hačinsona pilsēta ASV ("Hutchinson"), Kanzasas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.)
Impieriala pilsēta ASV ("Imperial"), Kalifornijas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Independensa pilsēta ASV ("Independence"), Misūri štatā, Kanzassitijas piepilsēta, 117500 iedzīvotāju (2014. g.)
Indio pilsēta ASV ("Indio"), Kalifornijas štatā, 85600 iedzīvotāju (2014. g.)
Inglvuda pilsēta ASV ("Inglewood"), Kalifornijas štatā, 111900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ērvaina pilsēta ASV ("Irvine"), Kalifornijas štatā, 248500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jubasitija pilsēta ASV ("Yuba City"), Kalifornijas štatā, 65700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jukaveli pilsēta ASV ("Yucca Valley"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Džankšensitija pilsēta ASV ("Junction City"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalamazū pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss
Kalispela pilsēta ASV ("Kalispell"), Montānas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kelispela pilsēta ASV ("Kalispell"), Montānas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kankakī pilsēta ASV ("Kankakee"), Ilinoisas štatā, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanapolisa pilsēta ASV ("Kannapolis"), Ziemeļkarolīnas štatā, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanzassitija pilsēta ASV ("Kansas City"), Kanzasas štatā, 149600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanzassitija pilsēta ASV ("Kansas City"), Misūri štatā, osta pie Kanzasas ietekas Misūri, 470800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingsitija pilsēta ASV ("King City"), Kalifornijas štatā, 13580 iedzīvotāju (2014. g.)
Lamīsa pilsēta ASV ("La Mesa"), Kalifornijas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lapalma pilsēta ASV ("La Palma"), Kalifornijas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lavērna pilsēta ASV ("La Verne"), Kalifornijas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lafīeta pilsēta ASV ("Lafayette"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Leikčārlza pilsēta ASV ("Lake Charles"), Luiziānas štatā, jūras osta pie Kalkašas upes, 74900 iedzīvotāju (2014. g.)
Leiksaida pilsēta ASV ("Lakeside"), Kalifornijas štatā, 2060000 iedzīvotāju (2010. g.)
Leikvuda pilsēta ASV ("Lakewood"), Kalifornijas štatā, 81600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lamonta pilsēta ASV ("Lamont"), Kalifornijas štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.)
Lenkastera pilsēta ASV ("Lancaster"), Kalifornijas štatā, 161000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lansinga pilsēta ASV ("Lansing"), Kanzasas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lorensa pilsēta ASV ("Lawrence"), Kanzasas štatā, 92700 iedzīvotāju (2014. g.)
Levenvērta pilsēta ASV ("Leavenworth"), Kanzasas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lemūra pilsēta ASV ("Lemoore"), Kalifornijas štatā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lenoksa pilsēta ASV ("Lennox"), Kalifornijas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Liberala pilsēta ASV ("Liberal"), Kanzasas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Linda pilsēta ASV ("Linda"), Kalifornijas štatā, 17750 iedzīvotāju (2010. g.)
Lindsi pilsēta ASV ("Lindsay"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Laivoka pilsēta ASV ("Live Oak"), Kalifornijas štatā, 17150 iedzīvotāju (2014. g.)
Livermora pilsēta ASV ("Livermore"), Kalifornijas štatā, 86900 iedzīvotāju (2014. g.)
Livingstona pilsēta ASV ("Livingston"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lodi pilsēta ASV ("Lodi"), Kalifornijas štatā, 63900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lompoka pilsēta ASV ("Lompoc"), Kalifornijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.)
Longbīča pilsēta ASV ("Long Beach"), Kalifornijas štatā, 473500 iedzīvotāju (2014. g.)
Losandželosa pilsēta ASV ("Los Angeles"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 3928000 iedzīvotāju (2014. g)
Losbanosa pilsēta ASV ("Los Banos"), Kalifornijas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.)
Madera pilsēta ASV ("Madera"), Kalifornijas štatā, 63600 iedzīvotāju (2014. g.)
Magalija pilsēta ASV ("Magalia"), Kalifornijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
Manhatana pilsēta ASV ("Manhattan"), Kanzasas štatā, 56100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mantīka pilsēta ASV ("Manteca"), Kalifornijas štatā, 73500 iedzīvotāju (2014. g.)
Marina pilsēta ASV ("Marina"), Kalifornijas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērisvila pilsēta ASV ("Marysville"), Kalifornijas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinesa pilsēta ASV ("Martinez"), Kalifornijas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Makfārlenda pilsēta ASV ("McFarland"), Kalifornijas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Makinlivila pilsēta ASV ("McKinleyville"), Kalifornijas štatā, 15200 iedzīvotāju (2010. g.)
Makfērsona pilsēta ASV ("McPherson"), Kanzasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mendota pilsēta ASV ("Mendota"), Kalifornijas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Merseda pilsēta ASV ("Merced"), Kalifornijas štatā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mišenvjeho pilsēta ASV ("Mission Viejo"), Kalifornijas štatā, 97200 iedzīvotāju (2014. g.)
Modesto pilsēta ASV ("Modesto"), Kalifornijas štatā, 209200 iedzīvotāju (2014. g.)
Monrovija pilsēta ASV ("Monrovia"), Kalifornijas štatā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montereja pilsēta ASV ("Monterey"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
Morenoveli pilsēta ASV ("Moreno Valley"), Kalifornijas štatā, 203000 iedzīvotāju (2014. g.)
Morganhila pilsēta ASV ("Morgan Hill"), Kalifornijas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.)
Morobeja pilsēta ASV ("Morro Bay"), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mautinvjū pilsēta ASV ("Mountain View"), Kalifornijas štatā, 79300 iedzīvotāju (2014. g.)
Murīeta pilsēta ASV ("Murrieta"), Kalifornijas štatā, 108300 iedzīvotāju (2014. g.)
Napa pilsēta ASV ("Napa"), Kalifornijas štatā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņuarka pilsēta ASV ("Newark"), Kalifornijas štatā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūtona pilsēta ASV ("Newton"), Kanzasas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nipomo pilsēta ASV ("Nipomo"), Kalifornijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Norvolka pilsēta ASV ("Norwalk"), Kalifornijas štatā, 107000 iedzīvotāju (2014. g.)
Okpārka pilsēta ASV ("Oak Park"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.)
Okdeila pilsēta ASV ("Oakdale"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Oklenda pilsēta ASV ("Oakland"), Kalifornijas štatā, 413700 iedzīvotāju (2014. g.)
Okli pilsēta ASV ("Oakley"), Kalifornijas štatā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ošensaida pilsēta ASV ("Oceanside"), Kalifornijas štatā, 174500 iedzīvotāju (2014. g.)
Oleite pilsēta ASV ("Olathe"), Kanzasas štatā, 133000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ontārio pilsēta ASV ("Ontario"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Orindža pilsēta ASV ("Orange"), Kalifornijas štatā, 139800 iedzīvotāju (2014. g.)
Orkata pilsēta ASV ("Orcutt"), Kalifornijas štatā, 28900 iedzīvotāju (2010. g.)
Orovila pilsēta ASV ("Oroville"), Kalifornijas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Otava pilsēta ASV ("Ottawa"), Kanzasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Overlendpārka pilsēta ASV ("Overland Park"), Kanzasas štatā, 184500 iedzīvotāju (2014. g.)
Oksnarda pilsēta ASV ("Oxnard"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 205400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmspringsa pilsēta ASV ("Palm Springs"), Kalifornijas štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmdeila pilsēta ASV ("Palmdale"), Kalifornijas štatā, 158000 iedzīvotāju (2014. g.)
Peradaisa pilsēta ASV ("Paradise"), Kalifornijas štatā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pārsonsa pilsēta ASV ("Parsons"), Kanzasas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pasadīna pilsēta ASV ("Pasadena"), Kalifornijas štatā, Losandželosas ziemeļaustrumu piepilsēta, 140800 iedzīvotāju (2014. g.)
Petersona pilsēta ASV ("Patterson"), Kalifornijas štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Petaluma pilsēta ASV ("Petaluma"), Kalifornijas štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pīdmonta pilsēta ASV ("Piedmont"), Kalifornijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitsbērga pilsēta ASV ("Pittsburg"), Kalifornijas štatā, 68000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitsbērga pilsēta ASV ("Pittsburg"), Kanzasas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pomona pilsēta ASV ("Pomona"), Kalifornijas štatā, 153300 iedzīvotāju (2014. g.)
Redblafa pilsēta ASV ("Red Bluff"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Redinga pilsēta ASV ("Redding"), Kalifornijas štatā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rīdli pilsēta ASV ("Reedley"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ričmonda pilsēta ASV ("Richmond"), Kalifornijas štatā, 108500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ridžkresta pilsēta ASV ("Ridgecrest"), Kalifornijas štatā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ripona pilsēta ASV ("Ripon"), Kalifornijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Riversaida pilsēta ASV ("Riverside"), Kalifornijas štatā, 319500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ronertpārka pilsēta ASV ("Rohnert Park"), Kalifornijas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rozamonda pilsēta ASV ("Rosamond"), Kalifornijas štatā, 18150 iedzīvotāju (2010. g.)
Rozdeila pilsēta ASV ("Rosedale"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sakramento pilsēta ASV ("Sacramento"), Kalifornijas ielejas ziemeļu daļā, Kalifornijas štata administratīvais centrs, osta pie Sakramento upes, 485200 iedzīvotāju (2014. g.)
Salaida pilsēta ASV ("Salida"), Kalifornijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2010. g.)
Salaina pilsēta ASV ("Salina"), Kanzasas štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Salinasa pilsēta ASV ("Salinas"), Kalifornijas štatā, 156600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbernardīno pilsēta ASV ("San Bernandino"), Kalifornijas štatā, 215000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandjego pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfrancisko pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sanhosē pilsēta ASV ("San Jose"), Kalifornijas štatā, 1015000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sanlūisobispo pilsēta ASV ("San Luis Obispo"), Kalifornijas štatā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarkosa pilsēta ASV ("San Marcos"), Kalifornijas štatā, 92900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmateo pilsēta ASV ("San Mateo"), Kalifornijas štatā, 102900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sengera pilsēta ASV ("Sanger"), Kalifornijas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaana pilsēta ASV ("Santa Ana"), Kalifornijas štatā, 334900 iedzīvotāju (2014. g.)
Santabarbara pilsēta ASV ("Santa Barbara"), Kalifornijas štatā, 91200 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaklēra pilsēta ASV ("Santa Clara"), Kalifornijas štatā, 122200 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaklarita pilsēta ASV ("Santa Clarita"), Kalifornijas štatā, 181500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakrūza pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, 63300 iedzīvotāju (2014. g.)
Santakrusa pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 63400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija pilsēta ASV ("Santa Maria"), Kalifornijas štatā, 103400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamonika pilsēta ASV ("Santa Monica"), Kalifornijas štatā, 93000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santaroza pilsēta ASV ("Santa Rosa"), Kalifornijas štatā, 174000 iedzīvotāju (2014. g.)
Saratoga pilsēta ASV ("Saratoga"), Kalifornijas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūseintmarī pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīsaida pilsēta ASV ("Seaside"), Kalifornijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
Selma pilsēta ASV ("Selma"), Kalifornijas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šāftera pilsēta ASV ("Shafter"), Kalifornijas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šonī pilsēta ASV ("Shawnee"), Kanzasas štatā, 64600 iedzīvotāju (2014. g.)
Soledada pilsēta ASV ("Soledad"), Kalifornijas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Soutleiktaho pilsēta ASV ("South Lake Tahoe"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Springveli pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Stenforda pilsēta ASV ("Stanford"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.)
Stantona pilsēta ASV ("Stanton"), Kalifornijas štatā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stoktona pilsēta ASV ("Stockton"), Kalifornijas štatā, 302400 iedzīvotāju (2014. g.)
Saniveila pilsēta ASV ("Sunnyvale"), Kalifornijas štatā, 150000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūzanvila pilsēta ASV ("Susanville"), Kalifornijas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tihačapī pilsēta ASV ("Tehachapi"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Temekjula pilsēta ASV ("Temecula"), Kalifornijas štatā, 109400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tauzandoksa pilsēta ASV ("Thoausand Oaks"), Kalifornijas štatā, 129300 iedzīvotāju (2014. g.)
Topīka pilsēta ASV ("Topeka"), Kanzasas upes krastos, Kanzasas štata administratīvais centrs, 127200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1865. g.)
Toransa pilsēta ASV ("Torrance"), Kalifornijas štatā, Losandželosas piepilsēta, 148500 iedzīvotāju (2014. g.)
Treisi pilsēta ASV ("Tracy"), Kalifornijas štatā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.)
Trakī pilsēta ASV ("Truckee"), Kalifornijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tulērī pilsēta ASV ("Tulare"), Kalifornijas štatā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tērloka pilsēta ASV ("Turlock"), Kalifornijas štatā, 71200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tventīnainpālmsa pilsēta ASV ("Twentynine Palms"), Kalifornijas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūkaia pilsēta ASV ("Ukiah"), Kalifornijas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Kalifornijas štatā, 73600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vekavila pilsēta ASV ("Vacaville"), Kalifornijas štatā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.)
Valeiho pilsēta ASV ("Vallejo"), Kalifornijas štatā, 120200 iedzīvotāju (2014. g.)
Viktorvila pilsēta ASV ("Victorville"), Kalifornijas štatā, 121900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaiselja pilsēta ASV ("Visalia"), Kalifornijas štatā, 129800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vista pilsēta ASV ("Vista"), Kalifornijas štatā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.)
Volnatkrīka pilsēta ASV ("Walnut Creek"), Kalifornijas štatā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vasko pilsēta ASV ("Wasco"), Kalifornijas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.)
Votsonvila pilsēta ASV ("Watsonville"), Kalifornijas štatā, 53100 iedzīvotāju (2014. g.)
Velingtona pilsēta ASV ("Wellington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vestminstera pilsēta ASV ("Westminster"), Kalifornijas štatā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vitjera pilsēta ASV ("Whittier"), Kalifornijas štatā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vičita pilsēta ASV ("Wichita"), Kanzasas štatā, 388400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinzora pilsēta ASV ("Windsor"), Kalifornijas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
Vinfīlda pilsēta ASV ("Winfield"), Kanzasas štatā, 12250 iedzīvotāju (2014. g.)
Vudlenda pilsēta ASV ("Woodland"), Kalifornijas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Beikersfīlda pilsēta ASV, Kalifornijas štatā, 368000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dablina pilsēta ASV, Kalifornijas štatā, 54700 iedzīvotāju (2014. g.)
Anurugu pilsēta Austrālijā (_Angurugu_), Ziemeļu teritorijā, Karpentārija līča Grūtailandas salas rietumos
Kalgurli pilsēta Austrālijas rietumos ("Kalgoorlie"), Rietumaustrālijas štata dienvidu daļā, 32800 iedzīvotāju (2015. g.)
Bādkleinkirheima pilsēta Austrijā (_Bad Kleinkirchheim_), Karintijas federālajā zemē
Volfsberga pilsēta Austrijā (_Wolfsberg_), Karintijas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Althofene pilsēta Austrijā ("Althofen"), Karintijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktlēonharde pilsēta Austrijā ("Bad Sankt Leonhard im Lavanthal"), Karintijas federālajā zemē, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bleiburga pilsēta Austrijā ("Bleiburg"), Karintijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Feldkirhene pilsēta Austrijā ("Feldkirchen in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferlaha pilsēta Austrijā ("Ferlach"), Karintijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīzaha pilsēta Austrijā ("Friesach"), Karintijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gminde pilsēta Austrijā ("Gmuend in Kaernten"), Karintijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hermagora pilsēta Austrijā ("Hermagor"), Karintijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapfenberga pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Klāgenfurte pilsēta Austrijā ("Klagenfurt"), Karintijas federālās zemes administratīvais cetrs, 95500 iedzīvotāju (2013. g.); Celovaca
Rādenteina pilsēta Austrijā ("Radenthein"), Karintijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktandrē pilsēta Austrijā ("Sankt Andrae"), Karintijas federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktfeite pilsēta Austrijā ("Sankt Veit an der Glan"), Karintijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Špitāle pilsēta Austrijā ("Spittal an der Drau"), Karintijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Strasburga pilsēta Austrijā ("Strassburg"), Karintijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Fillaha pilsēta Austrijā ("Villach"), Karintijas federālās zemes dienvidos, 58600 iedzīvotāju (2013. g.)
Felkermarkte pilsēta Austrijā ("Voelkermarkt"), Karintijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Berde pilsēta Azebaidžānā, Karabahas līdzenumā, Kūras pietekas Terteras krastā, rajona administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2008. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
Ismajilli pilsēta Azerbaidžānā ("Ismayilli"), Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes piekājē, rajona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2010. g.)
Gaha pilsēta Azerbaidžānā ("Qax"), Lielā Kaukāza dienvidaustrumu nogāzēs piekājē, Kurmuhčajas krastos, rajona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2008. g.)
Zagatala pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.)
Askerana pilsēta Azerbaidžānā (armēņu: _Askeran_; azerbaidžāņu: _Әsqәran_), Kalnu Karabahā
Fizuli pilsēta Azerbaidžānā, Kalnu Karabahas dienvidaustrumos, sakarā ar pilsoņu karu kļuvusi par spoku pilsētu bez iedzīvotājiem
Sumgajita pilsēta Azerbaidžānā, Kaspijas jūras piekrastē, Apšeronas pussalas ziemeļos, 271400 iedzīvotāju (2008. g.)
Balakena pilsēta Azerbaidžānā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, Belokančajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9100 iedzīvotāju (2008. g.)
Gendže pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada
Astara pilsēta Azerbaidžānas dienvidos (_Astara_), Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Irānu, rajona administratīvais centrs, 16130 iedzīvotāju (2008. g.)
Tertera pilsēta Azerbaidžānas rietumos, netālu no robežas ar Kalnu Karabahu, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2008. g.)
Šeki pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta
Čitagonga pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Drvara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Glamoča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kakaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalesija pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalinovika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kupresa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Livno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Tomislavgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Iļeusa pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ardina pilsēta Bulgārijā (_Ardino_), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.)
Carkalojana pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.)
Karlova pilsēta Bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.)
Karnobata pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaspičana pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kavarna pilsēta Bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazanlaka pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.)
Krumovgrada pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.)
Momčilgrada pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džebela pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kardžali pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.)
Banfora pilsēta Burkinafaso, Kaskadas reģionā, 63700 iedzīvotāju (2006. g.)
Phunholi pilsēta Butānas Karalistē, 20500 iedzīvotāju (2005. g.)
Gelephu pilsēta Butānas Karalistē, 9200 iedzīvotāju (2005. g.)
Karno pilsēta Centrālāfrikas Republikā ("Carnot"), Mambere-Kadei prefektūrā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heba pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.)
Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.)
Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.)
Abertami pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.)
Aša pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.)
Hodova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.)
Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.)
Ostrova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.)
Hroznetīna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
Olovi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.)
Skalna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.)
Bohova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.)
Plesna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.)
Hranice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.)
Sokolova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.)
Lubi pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.)
Žlutice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.)
Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.)
Bržezova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.)
Loketa pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.)
Tepla pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.)
Jāhimova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.)
Rotava pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.)
Toužima pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.)
Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.)
Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.)
Habartova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.)
Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.)
Hiše pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.)
Pršebuza pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.)
Krasno pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.)
Nejdeka pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.)
Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.)
Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
Kraslice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.)
Batērsta pilsēta Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provinces Kakadu distrikta austrumos
Keiptauna pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Barū pilsēta Dienvidāfrikas Republikas Austrumkāpas provincē, Kakadu distriktā
Čhunčhona pilsēta Dienvidkorejas ziemeļos ("Chunchon"), netālu no Sojanganas ietekas Pukanganā, Kanvondo provinces administratīvais centrs, 277400 iedzīvotāju (2013. g.)
Laromana pilsēta Dominikānas Republikā ("La Romana"), Karību jūras piekrastē, 191300 iedzīvotāju (2002. g.)
Sanfrancisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 122200 iedzīvotāju (2002. g.)
Sankristobala pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 137400 iedzīvotāju (2002. g.)
Sanpedro de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā, Karību jūras piekrastē, 193700 iedzīvotāju (2002. g.)
Abū Kebīra pilsēta Ēģiptē (_Abū Kabīr_, ابو كبير), Šerkījas muhāfazā
Abū Zaabela pilsēta Ēģiptē (_Abū Zaʻbal_, _Abu Zabal_, أبو زعبل), Kaljūbījas muhāfazā
Gīza pilsēta Ēģiptē (_Al Jīzah_), Nīlas kreisajā krastā, Kairas dienvidrietumu piepilsēta, 3440800 iedzīvotāju (2005. g.)
Asjūta pilsēta Ēģiptē (_Asyūț_, أسيوط), Nīlas kreisajā krastā, \~400 km augšpus Kairas, 397700 iedzīvotāju (2005. g.)
Helvana pilsēta Ēģiptē ("Helwan"), Kairas piepilsēta (25 km uz dienvidiem), 643300 iedzīvotāju (2006. g.)
Bērāgīla pilsēta Ēģiptē, Gīzas muhāfazā, Kairas piepilsēta
Šubrā el Heima pilsēta Ēģiptē, Kairas piepilsēta, 1014900 iedzīvotāju (2005. g.)
Benha pilsēta Ēģiptē, osta Nīlas deltā, Kalūbījas muhāfazas administratīvais centrs, 160000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.)
Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.)
Asogesa pilsēta Ekvadorā (_Azogues_), Kanjaras provinces administratīvais centrs, atrodas provinces dienvidaustrumu daļā
Aparri pilsēta Filipīnās (_Aparri_), Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas Ielejas provincē, pie Kagajanas upes ietekas Babujanas šaurumā
Aritao pilsēta Filipīnās (_Aritao_), Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā
Bagamanoka pilsēta Filipīnās (_Bagamanoc_), Bikolas reģiona Katandvanesas provincē, Katandvanesas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Butuana pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Karagas reģiona Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā pie tās ietekas Butuanas līcī, 337000 iedzīvotāju (2015. g.)
Maasina pilsēta Filipīnās, Austrumu Visajas reģionā, Leites salas dienvidrietumos, Kanigao šauruma krastā
Viraka pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona Katandvanesas provincē, Katandvanesas salas dienvidrietumu piekrastē
Karamorana pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona Katandvanesas salas rietumu piekrastes ziemeļu daļā
Sanfransisko pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Kamotu salā
Santaana pilsēta Filipīnās, Kagajanas Ielejas reģiona ziemeļos, Babujanas šauruma krastā
Kavajana pilsēta Filipīnās, Kagajanas Ielejas reģionā, Kagajanas upes kreisajā krastā
Sokorro pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Lielajā Bukasa salā
Nasipita pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salā, Butuanas līča dienvidu piekrastē
Prosperidada pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu daļā
Talakogona pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu daļā
Trento pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu daļā
Bisliga pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu krastā
Tandaga pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas austrumu piekrastes ziemeļu daļā
Santjago pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas rietumu daļas ziemeļu izvirzījuma rietumu piekrastē
Sanmigela pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā
Kantilana pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļaustrumu piekrastē
Surigao pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļos, Initvana šauruma krastā
Mainita pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļu daļā
Kanitlana pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Mindanao salas ziemeļu daļas austrumos, Lanuzas līča piekrastē
Dapa pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Siargao salas dienvidu piekrastē
Santamonika pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Siargao salas ziemeļu daļā, Dinagatas šauruma krastā
Lingiga pilsēta Filipīnās, Karagas reģionadienvidaustrumos, Mindanao salas austrumu piekrastē
Santjago pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģionā
Tugegarao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona administratīvais centrs
Kabugao pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona Apajao provinces administratīvais centrs, Abulugas upes krastos
Kabarrogisa pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā
Madela pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā
Bajombonga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģiona dienvidu daļā, Nuevaviskajas provinces administratīvais centrs
Ilagana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģionā, Kagajanas upes krastos
Kabagana pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Kagajanas Ielejas reģionā, Kagajanas upes krastos
Divilakana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē, Kagajanas Ielejas reģionā
Alkala pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļos, Kagajanas Ielejas provincē
Palanana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu dalas un Kagajanas Ielejas reģiona austrumos
Gonsaga pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu piekrastē, Kagajanas Ielejas reģionā
Klaverija pilsēta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu piekrastē, Kagajanas Ielejas reģionā
Kagajansiljo pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Kagajanas salu dienvidos
Korona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu Busuangas salas dienvidaustrumos
Busuanga pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu Busuangas salas ziemeļrietumu daļā
Kuliona pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Kalamjanas salu Kulionas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Bajugana pilsēta Filipīnās, Mindanao salā, Karagas reģiona Dienvidagusanas provinces ziemeļu daļā
Barobo pilsēta Filipīnās, Mindanao salas Liangas līča piekrastē, Karagas reģiona Dienvidsurigao provincē
Kalajana pilsēta Filipīnu ziemeļos, Kagajanas ielejas reģiona Babujanas salu grupas Kalajanas salā
Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Orijaka pilsēta Francijā ("Aurillac"), Overņas reģiona Kantālas departamentā, 27900 iedzīvotāju (2010. g.)
Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kalamata pilsēta Grieķijā ("Kalamata"), Peloponesas perifērijā, Mesines līča krastā, 70100 iedzīvotāju (2011. g.)
Gurdžaani pilsēta Gruzijā ("Gurjaani"), Kahetijas mharē, Alazani upes ielejā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sagaredžo pilsēta Gruzijā ("Sagarejo"), Kahetijas mhares rietumos, 11700 iedzīvotāju (2012. g.)
Surami pilsēta Gruzijā ("Surami"), Iekšējās Kartlijas mhares rietumos, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Telavi pilsēta Gruzijā, Gombori grēdas nogāzē, Kahetijas mhares administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hašuri pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mharē, 29000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gori pilsēta Gruzijā, Iekšējās Kartlijas mhares administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ahmeta pilsēta Gruzijā, Kahetijas mharē, \~15000 iedzīvotāju
Lagodehi pilsēta Gruzijā, Kahetijas ziemeļaustrumos, 7500 iedzīvotāju (2002. g.)
Sighnaghi pilsēta Gruzijas austrumos, Kahetijā, 2100 iedzīvotāju (2002. g.)
Ckaltubo pilsēta Gruzijas rietumu daļā, Imeretijā, Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.)
Bastēra pilsēta Gvadelupas salas dienvidrietumos, Karību jūras piekrastē, Gvadelupas reģiona administratīvais centrs, 14100 iedzīvotāju (2004. g.)
Puertobarrjosa pilsēta Gvatemalā ("Puerto Barrios"), Isabalas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras Amatikes līča krastā, 40900 iedzīvotāju (2003. g.)
Maturī pilsēta Gviānā ("Matoury"), Francijas aizjūras reģionā, Kajennas piepilsēta, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
Banfele pilsēta Gvineā, Kankanas reģiona rietumu daļā
Baranama pilsēta Gvinejā, Kankanas reģionā
Laseiba pilsēta Hondurasā ("La Ceiba"), Atlantidas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 156400 iedzīvotāju (2006. g.)
Puertokortesa pilsēta Hondurasā ("Puerto Cortes"), Kortesas departamentā, osta Karību jūras Hondurasas līča krastā, 63800 iedzīvotāju (2007. g.)
Barrapatuka pilsēta Hondurasā, Grasjasadjosas departamenta ziemeļu daļā, Karību jūras piekrastē
Bakara pilsēta Horvātijā ("Bakar"), Piejūras-Kalnu županijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
Cresa pilsēta Horvātijā ("Cres"), Piejūras-Kalnu županijā, lielākā apdzīvotā vieta tāda paša nosaukuma salā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Crikvenica pilsēta Horvātijā ("Crikvenica"), Piejūras-Kalnu županijā, 11100 iedzīvotāju (2011. g.)
Čabara pilsēta Horvātijā ("Čabar"), Piejūras-Kalnu županijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.)
Čakoveca pilsēta Horvātijā ("Čakovec"), Piejūras-Kalnu županijā, 27100 iedzīvotāju (2011. g.)
Delnice pilsēta Horvātijā ("Delnice"), Piejūras-Kalnu županijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.)
Duga Resa pilsēta Horvātijā ("Duga Resa"), Karlovacas županijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.)
Karlovaca pilsēta Horvātijā ("Karlovac"), Karlovacas županijas administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kastava pilsēta Horvātijā ("Kastav"), Piejūras-Kalnu županijā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kaštela pilsēta Horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraljevica pilsēta Horvātijā ("Kraljevica"), Piejūras-Kalnu županijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
Krka pilsēta Horvātijā ("Krk"), Piejūras-Kalnu županijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ogulina pilsēta Horvātijā ("Ogulin"), Karlovacas županijā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.)
Opatija pilsēta Horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ozaļa pilsēta Horvātijā ("Ozalj"), Karlovacas županijā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
Raba pilsēta Horvātijā ("Rab"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Rijeka pilsēta Horvātijā ("Rijeka"), Piejūras-Kalnu županijas administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sluņa pilsēta Horvātijā ("Slunj"), Karlovacas županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Karksi-Nuija pilsēta Igaunijā (_Karksi-Nuia_), Viljandi apriņķī, 1930 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Afzalpura pilsēta Indijā (_Afzalpur_, ಅಫ್ಜಲ್‌ಪುರ), Karnātakas štata ziemeļu daļā
Akhnūra pilsēta Indijā (_Akhnūr_), Džammu un Kašmīras štatā
Alanda pilsēta Indijā (_Aland_), Karnātakas štata ziemeļu daļā
Anantnāga pilsēta Indijā (_Anantnāg_), Džammu un Kašmiras štatā
Ankola pilsēta Indijā (_Ankola_), Karnātakas štatā, Arābijas jūras piekrastē
Annigeri pilsēta Indijā (_Annigeri_), Karnātakas štatā
Arsikere pilsēta Indijā (_Arsikere_), Karnātakas štata dienvidu daļā
Athni pilsēta Indijā (_Athni_), Karnātakas štata ziemeļrietumos
Bādāmi pilsēta Indijā (_Bādāmi_), Karnātakas štatā
Badgāma pilsēta Indijā (_Badgām_), Džammu un Kašmīras štata rietumu daļā
Bāgalkota pilsēta Indijā (_Bāgalkot_), Karnātakas štata ziemeļu daļā
Bāgepalli pilsēta Indijā (_Bāgepalli_), Karnātakas štata austrumu daļā
Karīmnagara pilsēta Indijā (_Karīmnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 297400 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhātpāra pilsēta Indijā ("Bhatpara"), Hugli upes kreisajā krastā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas piepilsēta
Gulbarga pilsēta Indijā ("Gulbarga"), Karnātakas štata ziemeļu daļā, 543000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kavarati pilsēta Indijā ("Kavaratti"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kananoru salās Arābijas jūras dienvidaustrumos, no kontinenta atdala Lakšadvīpu jūra, Lakšadvīpas teritorijas administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2015. g.)
Bhātāpāra pilsēta Indijā, Čhatīsgarhas štatā, Hugli kreisajā krastā, Kalkutas piepilsēta
Takha pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štatā
Basoli pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidos
Bāri Brāhmora pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidrietumu daļā
Šrīnagara pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štata vasaras administratīvais centrs, 1180000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kargila pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štata ziemeļos
Bāramūla pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štata ziemeļrietumu daļā
Bandipura pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štatā, Vulara ezera ziemeļu piekrastē
Kištvāra pilsēta Indijā, Džmmu un Kašmīras štatā
Džāmnagara pilsēta Indijā, Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.)
Bailhongala pilsēta Indijā, Karnātakas štatā
Ballāri pilsēta Indijā, Karnātakas štata austrumos
Bantvāla pilsēta Indijā, Karnātakas štata dienvidrietumu daļā
Belūra pilsēta Indijā, Karnātakas štata dienvidrietumu daļā
Maisūru pilsēta Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā, 920500 iedzīvotāju (2011. g.); Maisura
Basavakaljāna pilsēta Indijā, Karnātakas štata ziemeļos
Bidžāpura pilsēta Indijā, Karnatakas štata ziemeļos, \~400000 iedzīvotāju, agrākās Bidžāpuras valsts galvaspilsēta (XV-XVII gs.)
Huballi-Dhāravāda pilsēta Indijā, Karnātakas štatā, 786000 iedzīvotāju (2001. g.)
Mangalūru pilsēta Indijā, Karnātakas štatā, Lakšadvīpu jūras piekrastē, 485000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bārāsata pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas ziemeļu piepilsēta
Kolkata pilsēta Indijas austrumos, osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4487000 iedzīvotāju (2013. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta
Kančipurama pilsēta Indijas dienvidaustrumos ("Kanchipuram"), Tamilnādas štatā, Palaras kreisajā krastā, 164300 iedzīvotāju (2012. g.)
Kolargoldfīlsa pilsēta Indijas dienvidos ("Kolar Gold Fields"), Karnatakas štatā, 163600 iedzīvotāju (2011. g.)
Badravati pilsēta Indijas dienvidos, Karnatakas štatā, Badras krastos
Belagāmvi pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi
Karnūlu pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.)
Bengalūru pilsēta Indijas dienvidu daļā, Karnatakas štata administratīvais centrs (kopš 1956. g.), 5,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kandla pilsēta Indijas rietumos ("Kandla"), Gudžarātas štatā, osta Kačhas līča ziemeļu krastā, 15800 iedzīvotāju (2012. g.)
Srinagara pilsēta Indijas ziemeļos (angļu val. "Srinagar"), Kašmiras ielejā 1600 m vjl., Dželamas krastos, Džammu un Kašmiras štata administratīvais centrs, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Džammu pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Jammu"), Džammu un Kašmīras štata administratīvais centrs, 791000 iedzīvotāju (2007. g.)
Amlapura pilsēta Indonēzijā (_Amlapura_), Bali provincē, Bali salas austrumu piekrastē; Karanasema
Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā
Padana pilsēta Indonēzijā ("Padang"), Karimantas salās, Rietumkalimantānas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Baru pilsēta Indonēzijā, Austrumkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
Čilačapa pilsēta Indonēzijā, Centrālās Javas provincē, Javas salas dienvidu piekrastē un Kambananas salā
Bandžarmasina pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Dienvidkalimantānas provinces administratīvais centrs, osta Baritas deltā, 576400 iedzīvotāju (2005. g.)
Pontianaka pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Rietumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 531400 iedzīvotāju (2002. g.)
Benkajana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Rietumkalimantānas štata ziemeļrietumu daļā
Samarinda pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, Austrumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 539700 iedzīvotāju (2002. g.)
Balikpapana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, naftas izvedosta Makasaras šauruma krastā, 701000 iedzīvotāju (2014. g.)
Barabai pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Dienvidkalimantānas provincē
Bandžarbaru pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidos, Dienvidkalimantānas provincē
Batakana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas un Dienvidkalimantānas provinces dienvidos, Javas jūras krastā
Ābgarma pilsēta Irānā (_Ābgarm_), Kazvīnas ostāna dienvidrietumu daļā, \~6300 iedzīvotāju (2016. g.)
Ābjeka pilsēta Irānā (_Ābyek_, آبیک), Kazvīnas provincē, \~60000 iedzīvoāju
Alvanda pilsēta Irānā (_Alvand_), Kazvīnas ostānā
Āvadža pilsēta Irānā (_Āvaj_), Kazvīnas ostāna dienvidu daļā
Abbāsābāda pilsēta Irānā ("Abbasabad"), Māzenderānas ostānā, Kaspijas jūras piekrastē, 11300 iedzīvotāju (2007. g.)
Ahvāza pilsēta Irānā ("Ahvāz"), Hūzestānas ostāna administratīvais centrs, osta Karunas upes labajā krastā, 985600 iedzīvotāju (2006. g.)
Bandareanzalī pilsēta Irānā, Gīlānas ostānā, osta Kaspijas jūras krastā, 109700 iedzīvotāju (2006. g.)
Horamšahra pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Khorramshahr"), osta Šatelarabas krastā, pie Karunas ietekas, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kermānšāha pilsēta Irānas rietumos ("Karmanshah"), tāda paša nosaukuma ostāna administratīvais centrs, 794900 iedzīvotāju (2006. g.)
Āstāra pilsēta Irānas ziemeļos (_Āstārā_), Gīlānas ostānā, Kaspijas jūras piekrastē, pie robežas ar Azerbaidžānu, \~20000 iedzīvotāju
Bābola pilsēta Irānas ziemeļos (_Bābol_), Māzenderānas ostānā, netālu no Kaspijas jūras, 219500 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 16. gs., līdz 1930. g. saucās Barforuša
Agropoli pilsēta Itālijā (_Agrópoli_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, Tirēnu jūras Salerno līča krastā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ariāno Irpīno pilsēta Itālijā (_Ariano Irpino_), Kampānijas reģiona Avellīno provinces ziemeļu daļā
Askea pilsēta Itālijā (_Ascea_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5700 iedzīvotāju (2014. g.)
Asemini pilsēta Itālijā (_Assémini_), Sardīnijas autonomā reģiona Kaljāri provincē
Avellīno pilsēta Itālijā (_Avellino_), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.)
Aversa pilsēta Itālijā (_Aversa_), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.)
Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā (_Olevano sul Tusciano_), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačerno pilsēta Itālijā ("Acerno"), Kampnijas reģiona Salerno provincē, 2830 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačera pilsēta Itālijā ("Acerra"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ači Katena pilsēta Itālijā ("Aci Catena"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ači Santantonio pilsēta Itālijā ("Aci Sant'Antonio"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačireāle pilsēta Itālijā ("Acireale"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Akri pilsēta Itālijā ("Acri"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
Adrāno pilsēta Itālijā ("Adrano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.)
Afradžola pilsēta Itālijā ("Afragola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 63700 iedzīvotāju (2014. g.)
Airola pilsēta Itālijā ("Airola"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Altavilla Silentīna pilsēta Itālijā ("Alatavilla Silentina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Albanella pilsēta Itālijā ("Albanella"), Kampānijas reģiona Salemo provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alife pilsēta Itālijā ("Alife"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Amalfi pilsēta Itālijā ("Amalfi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Amantea pilsēta Itālijā ("Amantea"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Angri pilsēta Itālijā ("Angri"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
Apolosa pilsēta Itālijā ("Apollosa"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Adriāno Iprīno pilsēta Itālijā ("Ariano Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Arcāno pilsēta Itālijā ("Arzano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
Atripalda pilsēta Itālijā ("Atripalda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Auleta pilsēta Itālijā ("Auletta"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2350 iedzīvotāju (2014. g.)
Aulla pilsēta Itālijā ("Aulla"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Avella pilsēta Itālijā ("Avella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjara Kalabra pilsēta Itālijā ("Bagnara Calabra"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Baronisi pilsēta Itālijā ("Baronissi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beliči pilsēta Itālijā ("Bellizzi"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bellona pilsēta Itālijā ("Bellona"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 5860 iedzīvotāju (2014. g.)
Belpaso pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjankavilla pilsēta Itālijā ("Biancavilla"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bizinjāno pilsēta Itālijā ("Bisignano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bojāno pilsēta Itālijā ("Bojano"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 8000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bordžija pilsēta Itālijā ("Borgia"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Boskoreāle pilsēta Itālijā ("Boscoreale"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bovalīno pilsēta Itālijā ("Bovalino"), Kalabrija reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bračiljāno pilsēta Itālijā ("Bracigliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Bronte pilsēta Itālijā ("Bronte"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Bučīno pilsēta Itālijā ("Buccino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Buonabitakolo pilsēta Itālijā ("Buonabitacolo"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
Buonalberdžo pilsēta Itālijā ("Buonalbergo"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.)
Butera pilsēta Itālijā ("Butera"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kadžāno pilsēta Itālijā ("Caggiano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaivana pilsēta Itālijā ("Caivano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalatabjāno pilsēta Itālijā ("Calatabiano"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalitri pilsēta Itālijā ("Calitri"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaltadžirone pilsēta Itālijā ("Caltagirone"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kameri pilsēta Itālijā ("Cameri"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamerota pilsēta Itālijā ("Camerota"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampanja pilsēta Itālijā ("Campagna"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapačo pilsēta Itālijā ("Capaccio"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapoterra pilsēta Itālijā ("Capoterra"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapri pilsēta Itālijā ("Capri"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapuja pilsēta Itālijā ("Capua"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Karbonija pilsēta Itālijā ("Carbonia"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kariati pilsēta Itālijā ("Cariati"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Karloforte pilsēta Itālijā ("Carloforte"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Karrāra pilsēta Itālijā ("Carrara"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasala di Principe pilsēta Itālijā (“Casal di Principe”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasala Velīno pilsēta Itālijā (“Casal Velino”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazerta pilsēta Itālijā ("Caserta"), Kampānijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 74900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazorija pilsēta Itālijā ("Casoria"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 78200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasāno allo Jonio pilsēta Itālijā (“Cassano allo Ionio”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Sandžirdžo pilsēta Itālijā (“Castel San Giorgio”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Volturno pilsēta Itālijā (“Castel Volturno”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellabate pilsēta Itālijā ("Castellabate"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastrolibēro pilsēta Itālijā ("Castrolibero"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastrovillāri pilsēta Itālijā ("Castrovillari"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Katandzāro pilsēta Itālijā ("Catanzaro"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 89000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaulonija pilsēta Itālijā ("Caulonia"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7050 iedzīvotāju (2014. g.)
Čentola pilsēta Itālijā ("Centola"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čerāzo pilsēta Itālijā ("Ceraso"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiro pilsēta Itālijā ("Ciro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolliāno pilsēta Itālijā ("Colliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kontursi Terme pilsēta Itālijā ("Contursi Terme"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3340 iedzīvotāju (2014. g.)
Korbara pilsēta Itālijā ("Corbara"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Koriljāno Kalabro pilsēta Itālijā (“Corigliano Calabro”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kotronei pilsēta Itālijā ("Cotronei"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Krozija pilsēta Itālijā ("Crosia"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Krotone pilsēta Itālijā ("Crotone"), Kalabrijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 59300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuringa pilsēta Itālijā ("Curinga"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kutro pilsēta Itālijā ("Cutro"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Davoli pilsēta Itālijā ("Davoli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Diamante pilsēta Itālijā ("Diamante"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Doljanova pilsēta Itālijā ("Dolianova"), Sardīnijas reģiona Kajāri provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Eboli pilsēta Itālijā ("Eboli"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
Erkolano pilsēta Itālijā ("Ercolano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 53200 iedzīvotāju (2014. g.)
Filadelfija pilsēta Itālijā ("Filadelfia"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 5550 iedzīvotāju (2014. g.)
Fišāno pilsēta Itālijā ("Fisciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fivičāno pilsēta Itālijā ("Fivizzano"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Foljānize pilsēta Itālijā ("Foglianise"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Forīna pilsēta Itālijā ("Forino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Forio pilsēta Itālijā ("Forio"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fratamadžore pilsēta Itālijā ("Frattamaggiore"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fuskaldo pilsēta Itālijā ("Fuscaldo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Džela pilsēta Itālijā ("Gela"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 75600 iedzīvotāju (2014. g.)
Džerace pilsēta Itālijā ("Gerace"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Džarre pilsēta Itālijā ("Giarre"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džifoni Sei Kazali pilsēta Itālijā ("Giffoni Sei Casali"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džifoni Valle Pjana pilsēta Itālijā ("Giffoni Valle Piana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoija Tauro pilsēta Itālijā ("Gióia Táuro"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoioza Jonika pilsēta Itālijā ("Gioiosa Ionica"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džirifalko pilsēta Itālijā ("Girifalco"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Džuljāno pilsēta Itālijā ("Giugliano in Campania"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 110600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gonosfandidža pilsēta Itālijā ("Gonnosfanadiga"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Grammikele pilsēta Itālijā ("Grammichele"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotaminārda pilsēta Itālijā ("Grottaminarda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grumo Nevāno pilsēta Itālijā ("Grumo Nevano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Guardavalle pilsēta Itālijā ("Guardavalle"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Guardija Sandramondi pilsēta Itālijā ("Guardia Sanframondi"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Guljonēzi pilsēta Itālijā ("Gulionesi"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Guspīni pilsēta Itālijā ("Guspini"), Sardīnijas reģiona Medio Kampidāno provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Iglēziasa pilsēta Itālijā ("Iglesias"), Sardīnijas reģiona Karbonijas-Iglēziasas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Iskija pilsēta Itālijā ("Ischia"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, tāda paša nosaukuma salā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Izola di Kapo Ricuto pilsēta Itālijā ("Isola di Capo Rizzuto"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lamēcija Terme pilsēta Itālijā ("Lamezia Terme"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 70200 iedzīvotāju (2014. g.)
Larīno pilsēta Itālijā ("Larino"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Letere pilsēta Itālijā ("Lettere"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Linguaglosa pilsēta Itālijā ("Linguaglossa"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lioni pilsēta Itālijā ("Lioni"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lokri pilsēta Itālijā ("Locri"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Luci pilsēta Itālijā ("Luzzi"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.)
Madaloni pilsēta Itālijā ("Maddaloni"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Maiori pilsēta Itālijā ("Maiori"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Marano di Napoli pilsēta Itālijā (“Marano di Napoli”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 57200 iedzīvotāju (2014. g.)
Marčianīze pilsēta Itālijā ("Marcianise"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariljāno pilsēta Itālijā ("Marigliano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskali pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskaluča pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa pilsēta Itālijā ("Massa"), Toskānas reģiona ziemeļu daļā, Masas-Karrāras provincē, 68900 iedzīvotāju (2014. g.)
Macarīno pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Melito di Porto Salvo pilsēta Itālijā ("Melito di Porto Salvo"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mendičīno pilsēta Itālijā ("Mendicino"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Merkato Sanseverīno pilsēta Itālijā ("Mercato San Severino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Merkoljāno pilsēta Itālijā ("Mercogliano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezoraka pilsēta Itālijā ("Mesoraca"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Minjāno Monte Lungo pilsēta Itālijā ("Mignano Monte Lungo"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.)
Mileto pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mineo pilsēta Itālijā ("Mineo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Minori pilsēta Itālijā ("Minori"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirabella Elkāno pilsēta Itālijā ("Mirabella Eclano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Misterbjanko pilsēta Itālijā ("Misterbianco"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mojāno pilsēta Itālijā ("Moiano"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Molināra pilsēta Itālijā ("Molinara"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 1600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mondragone pilsēta Itālijā ("Mondragone"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalto Ufudžo pilsēta Itālijā (“Montalto Uffugo”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekoriče pilsēta Itālijā ("Montecorice"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekorvīno Puljāno pilsēta Itālijā ("Montecorvino Pugliano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monteforte Irpino pilsēta Itālijā ("Monteforte Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montella pilsēta Itālijā ("Montella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Montemileto pilsēta Itālijā ("Montemiletto"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montenero di Bizača pilsēta Itālijā ("Montenero di Bisaccia"), Molizes reģiona Kampobaso provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Montezarkjo pilsēta Itālijā ("Montesarchio"), Kampānijas reģiona Benevento provincē, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montoro Inferiore pilsēta Itālijā ("Montoro Inferiore"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montoro Superiore pilsēta Itālijā (“Montoro Superiore”), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8950 iedzīvotāju (2014. g.)
Mota Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Motta San Giovanni”), Kalabrijas reģiona Režo di Kalabrijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mota Sant’Anastasija pilsēta Itālijā (“Motta Sant’Anastasia”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mugnāni del Kardināla pilsēta Itālijā ("Mugnano del Cardinale"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Musomeli pilsēta Itālijā ("Mussomeli"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikolosi pilsēta Itālijā ("Nicolosi"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nikotera pilsēta Itālijā ("Nicotera"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nišemi pilsēta Itālijā ("Niscemi"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 27900 iedzīvotāju (2014. g.)

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ka.