kecēns
kecēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kecēns | kecēni |
| Ģen. | kecēna | kecēnu |
| Dat. | kecēnam | kecēniem |
| Akuz. | kecēnu | kecēnus |
| Lok. | kecēnā | kecēnos |
Avoti: KiV