kažauks
kažauks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kažauks | kažauki |
Ģen. | kažauka | kažauku |
Dat. | kažaukam | kažaukiem |
Akuz. | kažauku | kažaukus |
Lok. | kažaukā | kažaukos |
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zirņus sējot , kažauku velk mugurā , lai tie mīksti aug
- Kas tītavas taisa , žigli mirīs , kažauku lāpa , ilgi dzī vās
- ta viņiem tūlin ir ziemas kažauks mugurā un villa nenāk nost
- Tīri vīri , visi vīri , ne poda kāris , ne uguni kūris , ne kažauka lāpījis