katārs
katārs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | katārs | katāri |
| Ģen. | katāra | katāru |
| Dat. | katāram | katāriem |
| Akuz. | katāru | katārus |
| Lok. | katārā | katāros |
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- O. kakla katārs, rīt neies uz darbu.
- Karkasone katāru cietoksnis , ko apjož dubultmūris
- Diez vai homeopātija līdzinās katāru ķecerībām.
- Lai vai kā, bet simbolu, kas karājas pie asociācijas mītnes, mēs atvedām no Francijas, no vietas, kur dzīvojuši katāri, kuri glabāja Svētā Grāla kausu.
- Ceļš tālāk mūs veda uz Bezjēru - vienu no senākajām Francijas pilsētām, dibinātu 575.gadā pirms mūsu ēras, savulaik spēcīgu katāru cietoksni, laikam jau diezgan pamatīgi izpostītu kādā krusta karā.