Paplašinātā meklēšana
Meklējam iks.
Atrasts vārdos (723):
- iks:1
- ikss:2
- ikss:1
- biks:1
- Biks:1
- čiks:3
- čiks:1
- čiks:2
- diks:2
- diks:1
- ģiks:1
- kiks:1
- Liks:1
- aniks:1
- aņiks:1
- apiks:1
- ariks:1
- āšiks:1
- baiks:2
- baiks:1
- bliks:1
- boiks:1
- briks:1
- daiks:1
- dziks:1
- Eriks:1
- ēriks:1
- feiks:1
- haiks:1
- Haiks:1
- iciks:1
- ičiks:1
- Iriks:1
- kaiks:1
- Kēiks:1
- kliks:1
- kliks:2
- kniks:1
- kriks:1
- laiks:1
- laiks:2
- biksa:1
- Biksi:1
- bikss:1
- čiksa:1
- čikse:1
- eikss:1
- fiksi:2
- fiksi:1
- fikss:1
- ikseņi:1
- iksija:1
- iksora:1
- ikstri:1
- āmriks:1
- apriks:1
- arniks:1
- asdiks:1
- aspiks:1
- audiks:1
- auģiks:1
- azdiks:1
- baliks:1
- batiks:1
- beziks:1
- bleiks:1
- bobiks:1
- bociks:1
- bosiks:1
- braiks:1
- breiks:1
- budiks:1
- buķiks:1
- butiks:1
- cadiks:1
- ciriks:1
- cuciks:1
- časiks:1
- čaviks:1
- čiļiks:1
- čiriks:1
- čižiks:1
- čomiks:1
- čupiks:1
- dāriks:1
- daviks:1
- dawiks:1
- deriks:1
- deziks:1
- domiks:1
- doņiks:1
- dumiks:1
- duriks:1
- emģiks:1
- euriks:1
- fēniks:1
- feņiks:1
- fočiks:1
- foķiks:1
- fufiks:1
- fuķiks:1
- gariks:1
- gaziks:1
- geķiks:1
- geļiks:1
- gomiks:1
- gopiks:1
- guziks:1
- guziks:2
- hačiks:1
- himiks:1
- Ilziks:1
- indiks:1
- jeziks:1
- jožiks:1
- kadiks:1
- kajiks:1
- kaniks:1
- kaniks:2
- kasiks:1
- keķiks:1
- kiliks:1
- kofiks:1
- koķiks:1
- komiks:1
- kotiks:1
- kubiks:1
- kuliks:2
- kuliks:1
- kuziks:1
- kūziks:1
- ķobiks:1
- lapiks:1
- lariks:1
- latiks:1
- litiks:1
- ločiks:1
- lomiks:1
- lupiks:1
- mājiks:1
- maliks:1
- Meriks:1
- Mežiks:1
- afikss:1
- Anikse:1
- baikst:1
- biksas:1
- bikses:1
- Bikste:1
- Biksti:1
- brikst:1
- briksu:1
- ciksas:1
- ciksta:1
- cikste:1
- ciksts:1
- čiksta:1
- čiksta:2
- čikste:2
- čikste:3
- čikste:1
- Čikste:1
- čiksts:2
- čiksts:1
- diksis:1
- Driksa:1
- eikste:1
- fiksēt:1
- Frikss:1
- ikstins:1
- angļiks:1
- ārlaiks:1
- atlaiks:1
- babņiks:1
- badžiks:1
- Baitiks:1
- baņķiks:1
- Baņņiks:1
- barčiks:1
- bašliks:1
- bašļiks:1
- beisiks:1
- benčiks:1
- beņdiks:1
- bezniks:1
- bītniks:1
- bītņiks:1
- bobriks:1
- borniks:1
- bubļiks:1
- ceņņiks:1
- čainiks:1
- čaiņiks:1
- čajniks:1
- čaltiks:1
- čepčiks:1
- čibriks:1
- čičņiks:1
- činčiks:1
- čomniks:1
- čubriks:1
- čubziks:1
- daņčiks:1
- darbiks:1
- dāreiks:1
- datčiks:1
- denčiks:1
- deņņiks:1
- dirciks:1
- dirčiks:1
- dončiks:1
- dušņiks:1
- džiriks:1
- džoriks:1
- faņčiks:1
- faņķiks:1
- fiļčiks:1
- foiniks:1
- foņķiks:1
- gauwiks:1
- gnomiks:1
- gopņiks:1
- grafiks:1
- guļtiks:1
- hatņiks:1
- heroiks:1
- hezņiks:1
- hļupiks:1
- hmuriks:1
- hopčiks:1
- Indriks:1
- jamņiks:1
- jaščiks:1
- jemšiks:1
- jerņiks:1
- ješčiks:1
- jevriks:1
- jisliks:1
- jopciks:1
- jopsiks:1
- kalmiks:1
- kandiks:1
- kapeiks:1
- kastiks:1
- kaupiks:1
- kiņčiks:1
- kirdiks:1
- klubiks:1
- kļučiks:1
- kokčiks:1
- kompiks:1
- konciks:1
- končiks:1
- kopčiks:1
- korņiks:1
- kortiks:1
- koržiks:1
- krētiks:1
- kubriks:1
- kupčiks:1
- kurliks:1
- ķirliks:1
- ķomniks:1
- lamziks:1
- lastiks:1
- limriks:1
- linčiks:1
- liņčiks:1
- lirniks:1
- ļesņiks:1
- ļifčiks:1
- ļodčiks:1
- marļiks:1
- mastiks:1
- mikriks:1
- baiksti:1
- Baliksa:1
- Biksēja:1
- Biksēre:1
- biksīgs:1
- biksīns:1
- biksnīt:1
- bikstis:1
- bikstīt:1
- cikstēt:2
- cikstēt:1
- cikstīt:1
- čiksīte:1
- čikslis:1
- čikstēt:2
- čikstēt:1
- čikstis:1
- čikstīt:1
- diksnāt:1
- Diksona:1
- drikses:1
- driksna:1
- driksna:2
- Driksna:1
- driksne:1
- fēnikss:1
- Fēnikss:1
- fiksais:1
- fiksāža:1
- Fīniksa:1
- ačkāriks:1
- Agenčiks:1
- arsēniks:1
- arzeniks:1
- attvaiks:1
- Autoliks:1
- babaņiks:1
- banščiks:2
- banščiks:1
- baraviks:1
- baziliks:1
- befstiks:1
- blatņiks:1
- bojeviks:1
- činariks:1
- daļlaiks:1
- dīklaiks:1
- dumščiks:1
- dvaiņiks:1
- dvoiņiks:1
- dvorņiks:1
- džubriks:1
- elastiks:1
- faifniks:1
- fanaķiks:1
- fanariks:1
- fierciks:1
- frenčiks:1
- frīštiks:1
- gadaviks:1
- gaišņiks:1
- garlaiks:1
- gazoviks:1
- gonščiks:1
- grivņiks:1
- grupņiks:1
- gruščiks:1
- gruzčiks:1
- hettriks:1
- hļebņiks:1
- Hunsriks:1
- Irendiks:1
- itišņiks:1
- kanoniks:1
- katoliks:1
- kazveiks:1
- klišniks:1
- kloņņiks:1
- klopčiks:1
- klučniks:1
- klučņiks:1
- kļučņiks:1
- koplaiks:1
- kožaņiks:1
- krantiks:1
- krimtiks:1
- krušņiks:1
- kunāriks:1
- kunštiks:1
- ķihariks:1
- ķomščiks:1
- laplaiks:1
- limeriks:1
- ložlaiks:1
- makaviks:1
- mālšpiks:1
- mastriks:1
- mekaniks:1
- alomikse:1
- amiksija:1
- apomikse:1
- biksaine:1
- biksains:1
- biksaiņš:1
- biksenes:1
- biksiņas:1
- biksīšas:1
- biksītes:1
- Bikstupe:1
- braiksna:1
- braikste:1
- brikstēt:1
- čikstene:1
- čikstere:1
- dikstīns:1
- driksnāt:1
- driksnis:1
- Driksnis:1
- driksnīt:1
- dzeikste:1
- dziksīte:1
- džaiksts:1
- eikstiņa:1
- eliksīrs:1
- fiksisms:1
- fiksītis:1
- iksodioze:1
- Abameliks:1
- ābeļlaiks:1
- ačikiriks:1
- atborniks:1
- atomlaiks:1
- bagažņiks:1
- baļošņiks:1
- barbosiks:1
- barošņiks:1
- boļševiks:1
- brīvlaiks:1
- bufetčiks:1
- buģiļņiks:1
- buližņiks:1
- celceniks:1
- celočņiks:1
- ciruļņiks:1
- černoviks:1
- četveriks:1
- činovņiks:1
- d-laičiks:1
- darmoviks:1
- debiļņiks:1
- diakoniks:1
- domašņiks:1
- domušņiks:1
- dzīvlaiks:1
- džoistiks:1
- džojstiks:1
- ēdamlaiks:1
- eitektiks:1
- eutektiks:1
- fokusņiks:1
- frīkbaiks:1
- funtaviks:1
- gadalaiks:1
- gagušņiks:1
- gaiļlaiks:1
- griveniks:1
- griveņiks:1
- gruzaviks:1
- gruzoviks:1
- havaļņiks:1
- ideaļņiks:1
- jarimtiks:1
- jebalņiks:1
- kaifariks:1
- kanatņiks:1
- Kapidžiks:1
- karalaiks:1
- kaževniks:1
- kinošņiks:1
- kirzoviks:1
- klanlaiks:1
- kokošņiks:1
- korabļiks:1
- kosušņiks:1
- krucifiks:1
- kukoļņiks:1
- kvartņiks:1
- Lavašņiks:1
- lopatņiks:1
- Lubančiks:1
- magnifiks:1
- masažņiks:1
- masteriks:1
- mašeiņiks:1
- meņševiks:1
- afiksoīds:1
- ambifikss:1
- amfimikse:1
- anaptikse:1
- antefikss:1
- apbikstīt:1
- apdriksēt:1
- apendikss:1
- asfiksija:1
- asterikse:1
- atbikstīt:1
- automikse:1
- bezbiksis:1
- Biksinīki:1
- blanfikss:1
- blikstene:1
- blikstens:1
- blikstiņi:1
- briksnājs:1
- brikstele:1
- cikstiens:1
- čikstelis:1
- čikstenes:1
- čikstiens:1
- čikstināt:1
- Diksmeide:1
- diksonija:1
- driksināt:1
- driksnājs:1
- Driksnīte:1
- fiksācija:1
- fiksatijs:1
- fiksatīvs:1
- fiksators:1
- fiksēšana:1
- fiksētāji:1
- gaiļbikse:1
- iksvienība:1
- Adnameliks:1
- aparatčiks:1
- Aslimeliks:1
- baļeļščiks:1
- bēgumlaiks:1
- bizamlaiks:1
- bomžatņiks:1
- bumbasņiks:1
- čerdačņiks:1
- dampalaiks:1
- darbalaiks:1
- datorščiks:1
- deramlaiks:1
- družiņņiks:1
- dwasseniks:1
- fortočņiks:1
- fufližņiks:1
- gatarščiks:1
- gradošņiks:1
- ģevčatņiks:1
- haļavščiks:1
- hoverbaiks:1
- ispravņiks:1
- itifalliks:1
- jamanščiks:1
- kaburščiks:1
- kapustņiks:1
- karmančiks:1
- karmaņņiks:1
- kornfleiks:1
- krasavčiks:1
- kriskaņiks:1
- kuļamlaiks:1
- kunstštiks:1
- kurjatņiks:1
- mafiozņiks:1
- mantažņiks:1
- mašīnlaiks:1
- meizaļniks:1
- afiksācija:1
- aikstīties:1
- aizbikstīt:1
- aizsiksnot:1
- Albiorikss:1
- amiksoreja:1
- apdriksnāt:1
- apužbikses:1
- atplaiksna:1
- atpliksnīt:1
- atraiksnis:1
- baltbiksis:1
- biksējieši:1
- biksērieši:1
- biksteklis:1
- bikstīklis:1
- bikstīties:1
- brikstalas:1
- čiksteklis:1
- čikstiklis:1
- diegabikse:1
- diegbiksis:1
- diksikrāts:1
- diksilends:1
- diksionērs:1
- driksnains:1
- Driksniški:1
- Driksnišķi:1
- dzensiksna:1
- džaikstaļa:1
- džaikstīgs:1
- ektotrikss:1
- endotrikss:1
- fiksfokuss:1
- Fīlikstova:1
- fliksonāze:1
- Fredriksta:1
- gaiļbikses:1
- Gliksburga:1
- ablastēmiks:1
- adnaličniks:1
- aveseņlaiks:1
- badastreiks:1
- bandjužņiks:1
- bankovščiks:1
- baznīclaiks:1
- bizenslaiks:1
- bizinslaiks:1
- brokašlaiks:1
- centraļņiks:1
- Čikuriļņiks:1
- dampjalaiks:1
- Demirkaziks:1
- ekscentriks:1
- farcovščiks:1
- gorodušņiks:1
- gumiarabiks:1
- gumiarābiks:1
- halturščiks:1
- kafejušņiks:1
- kafepišņiks:1
- kafijužņiks:1
- kagebešņiks:1
- klanāmlaiks:1
- kļukveņņiks:1
- komerclaiks:1
- kranovšķiks:1
- krasnušņiks:1
- kukuruzņiks:1
- kukuružņiks:1
- kumedenčiks:1
- kumidaņčiks:1
- kvarķirņiks:1
- launaglaiks:1
- majdanščiks:1
- makaroņņiks:1
- maršrutņiks:1
- mētronimiks:1
- aizdriksnāt:1
- apakšbikses:1
- apukšbikses:1
- atplaiksnīt:1
- Bellatrikse:1
- biksiņnieki:1
- bikstenieki:1
- Blatniksele:1
- cirkumfikss:1
- cvikstengas:1
- dāderbiksis:1
- Ēverkāliksa:1
- Feliksberga:1
- filiksskābe:1
- gliomiksoma:1
- iksiolirioni:1
- iksiomielīts:1
- barabanščiks:1
- barahoļščiks:1
- bezsmertņiks:1
- bizojamlaiks:1
- brokastlaiks:1
- golubjatņiks:1
- gumijarabiks:1
- gummiarabiks:1
- kaptjorščiks:1
- karavanščiks:1
- killikilliks:1
- kontrollaiks:1
- ložkomoiņiks:1
- mauntinbaiks:1
- medvežatņiks:1
- angelikskābe:1
- angiomiksoma:1
- antiksēnisks:1
- apdriksēties:1
- autosatiksme:1
- aviosatiksme:1
- baltbiksains:1
- Bikstenskaja:1
- čučurbikstis:1
- dzenamsiksna:1
- džaikstīties:1
- fibromiksoma:1
- Fīnikssitija:1
- Fredrikstada:1
- gaiļbiksītes:1
- gastroptikse:1
- dievvārdlaiks:1
- Greitbērleiks:1
- kāterfrīštiks:1
- aizčikstēties:1
- aizklikstināt:1
- akroasfiksija:1
- aleksofiksīns:1
- alosuprafikss:1
- antefiksācija:1
- arheopterikss:1
- augļsikspārņi:1
- autiņbiksītes:1
- dezafiksācija:1
- dižsikspārnis:1
- flupentiksols:1
- Frēdriksberja:1
- ārādzenamlaiks:1
- archaiopteriks:1
- Greitsoltleiks:1
- ģenerālstreiks:1
- koperaķivščiks:1
- korporaķivņiks:1
- mājāietamlaiks:1
- aizkrikstēties:1
- antikserotisks:1
- applaiksnīties:1
- Atlantiksitija:1
- atplaiksnājums:1
- atplaiksnījums:1
- atplaiksnīties:1
- azotifiksācija:1
- dzimumsatiksme:1
- Frederiksberga:1
- Frederiksbērga:1
- Frederikshavna:1
- Frederikssunda:1
- Frederiksverka:1
- apgrozījumlaiks:1
- Greitsleivleiks:1
- mājālaižamlaiks:1
- aleksofiksagēns:1
- erizipelotriksi:1
- Feliksbergskaja:1
- gastromiksoreja:1
- auzplūkstamlaiks:1
- lapplūkstamlaiks:1
- fibromiksolipoma:1
- Fontēnlelikseija:1
- fibromiksosarkoma:1
- fibromiksoendotelioma:1
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (3822):
- Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
- Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
- biksas [bikses]{e:56900}
- decennijs 10 gadu laiks.
- centennijs 100 gadu laiks, gadsimtenis.
- šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme"
- Kantona Abaririna - viena no Fēniksa salām Klusajā okeānā, Kiribati teritorijā
- abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
- ābeļlaiks Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābeļziediens Ābeļu ziedēšanas laiks
- ābeļziedamais Ābeļziedamais laiks - laika posms, kad zied ābeles
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
- čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi
- dirža Ādas josta, siksna
- zipsna Ādas josta, siksna
- kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava
- dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai
- bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
- miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
- Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
- iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
- dēklis Afikss
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas
- infikss Afikss, ko ietver vārda saknē
- formveidošanas afikss afikss, ko izmanto gramatiskās formas veidošanā
- vārddarināšanas afikss afikss, ko izmanto jauna vārda atvasināšanā
- transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
- afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
- pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
- eidenieks aidinieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē
- dzirklis Aitu cērpamais laiks
- avskuta laiks aitu cirpšanas laiks
- aizbalzīt Aizbāzt, aizbakstīt, aizbikstīt
- aizurdīt Aizbikstīt ar nūjiņu (ar kādu priekšmetu) prom vai kaut kam priekšā
- aizčuknīt Aizgrūst (bakstot, bikstot)
- iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs
- aizurdīt Aizkārpīt, rakņājot (bikstot) nosprostot, aizbāzt
- piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
- Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- laika aizture aiztures laiks
- ietin Aizvieto "iet" nenoteiksmē
- akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson")
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- šeikstīties ākstīties, žeikstīties
- komēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst komēdiju uzvedumu specifikai
- traģēdijas aktieris aktieris, kura izteiksmes līdzekļi labi atbilst traģēdiju uzvedumu specifikai
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem
- apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri
- vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana
- Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē
- kasieris amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, satiksmes līdzeklī u. tml.)
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
- Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm
- pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības
- ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
- vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna
- iuzys apakšbikses
- poslovas apakšbikses
- apukšbikses Apakšbikses
- apužbikses Apakšbikses
- bumbierenes Apakšbikses
- paslavas Apakšbikses
- trauzenes Apakšbikses
- trusaki Apakšbikses
- trusas Apakšbikses
- trusenes Apakšbikses
- trūsenes Apakšbikses
- trusikas Apakšbikses
- trusiki Apakšbikses
- trusoni Apakšbikses
- bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
- apenes Apakšbikses; biksītes
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus
- spidogrāfs aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai
- sfigmogrāfs aparāts artērijas sienu pulsācijas fiksēšanai
- resuscitators aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā
- mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta
- oscilogrāfs aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai
- mikromotoskops aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai
- stāvlaika skaitītājs aparāts spēkratu novietošanas laika fiksēšanai
- batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
- magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
- Līvi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
- Upenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Audari apdzīvota vieta (viensēta) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
- deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
- deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
- vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu
- galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies
- šimmijs apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs"
- braikste Apiņu maikste
- apiņvīte Apiņu maiksts
- maiska Apiņu miets, maiksts
- uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.)
- apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties
- ringot Aplikt zirgam seglu siksnu
- apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu)
- katehumenāts Apmācības laiks tiem, kas vēlas pieņemt kristietību
- nodūcis Apmācies laiks
- apdunis Apmācies, mākoņains laiks bez vēja
- dumaksnājs Apmācies, miglains laiks
- bidzināt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī
- bidzīt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī
- apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.)
- aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām)
- pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu)
- protokolēt Aprakstīt, fiksēt (ko) protokolā (1)
- parafrāze Aprakstoša izteiksme; vārda vai vārdu savienojuma nozīmes atspoguļojums ar citu vārdu vai vārdu savienojumu
- kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem
- nomināllielums Aprēķināts, dokumentāri fiksēts, apzīmēts lielums, ar ko tiek veikta no tā atšķirīgo reālo lielumu salīdzināšana
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību
- sarēdzēt Apsprādzēt (zirgam aizjūga siksnas)
- aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm
- iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem
- mutiskā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā pētnieks fiksē aptaujātā teikto
- avangarda māksla apzīmējums modernisma novirzienam, kura pārstāvjiem jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi kļuva par pašmērķi
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu
- satvert ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām)
- pieurķēt ar biguli sabikstīt
- tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs
- fiksēt ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra
- nots ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs; šādu skaņdarbu kopums
- obmiķ ar iedzeršanu nosvinēt veiksmi
- ikstins ar izteikumu "skraida kā ikstins" raksturo jautru, kustīgu, nemierīgu bērnu
- angarēties ar kaut ko maisīt, bikstīt
- izmocīt ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt
- dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika
- autiņbiksītes ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā
- motoresurss ar motoru darbināma transportlīdzekļa vai paša motora nolietošanās laiks
- noķert ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli)
- rakstīt ar rakstības līdzekļiem fiksēt (kādu tekstu); veidot burtus (ar rakstāmrīku)
- fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
- maigot ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā)
- archaeopteryx Archaeopterix lityographica - arheopterikss
- datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā
- Elkus kalns arheoloģiskais piemineklis (sena kulta vieta) Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, paugura garums - \~600 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 107,5 m vjl., relatīvais augstums - 18 m
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- archaiopteriks Arheopterikss
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
- fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
- Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2)
- konkokcija Ārstnieciska mikstūra, ko gatavo vārot
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai
- sfigmogrāfija Artērijas sienu pulsācijas fiksēšana ar sfigmogrāfu
- lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām
- azdiks Asdiks - iekārta, ar kuru noteic zemūdens objektu atrašanās vietu
- hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks
- opsonīni Asins serumā esošas vielas, kas fiksējas uz baktērijām vai organismā iekļuvušām svešām daļiņām un veicina to fagocitozi
- parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
- octiduum Astoņu dienu laiks, termiņš
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi; ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
- atjostīt Atbrīvot jostu, siksnu; attīt autiņus
- grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
- atipiskā miksedēma atipiska, pārsvarā iekšējo orgānu miksedēma: miksedematoza sirds, zarnu un urīnpūšļa atonija, menorāģija, ascīts, anēmija
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju
- uzkurstīt atkārtoti iekurināt, bikstīt, uzpūst uguni
- bakstēt atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt
- pārčakarēt atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt
- atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala
- atdrēģis Atlaidens laiks pēc stipra sala
- atdrēgnis Atlaidens laiks pēc stipra sala
- atlaida Atlaidies laiks, atkusnis
- atlaidenis Atlaidies laiks, atkusnis
- atlaidnis Atlaidies laiks, atkusnis
- bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību
- atmīkstajs Atmīkstajs laiks - atkusnis
- ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā
- kešatmiņa Atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai, izmanto kā buferatmiņu starp procesoru un operatīvo atmiņu
- tūlītējās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai piekļuves laiks jebkurai atmiņas šūnai nav atkarīgs no iepriekšējās piekļuves šai atmiņai
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem
- Ofēlijas sindroms atmiņas zudums slimniekiem ar limfogranulomatozi; veiksmīgi ārstējot, atmiņa atjaunojas
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2
- starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana
- starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s)
- atplaiksna Atplaiksnījums
- atpliksnīt Atplaiksnīt
- atplaiknāties Atplaiksnīties
- atplaikšīties Atplaiksnīties
- atplaikšķīties Atplaiksnīties
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (1)
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (2)
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (3)
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu)
- potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni
- no acīm nolasīt ātri uzminēt, izzināt no skatiena, sejas izteiksmes (kāda domas, vēlēšanos)
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
- Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās
- aizturis Atsaite, mezgls, detaļa vai ierīce, kas aptur tā vai cita takelējuma elementa kustību un fiksē to vajadzīgajā stāvoklī
- attaisīt siksnu atsprādzēt, atraisīt siksnu
- ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā
- rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
- mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
- sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
- zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- laso attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta; vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies
- bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums
- zudumradošā saspiešana attēlu saspiešanas metode, kura ļauj attēlā samazināt katra pikseļa veidošanai izmantojamo bitu skaitu, bet kuras izmantošana ir saistīta ar informācijas zudumiem
- vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks
- postembrionālā attīstība attīstības laiks pēc dzimšanas
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā
- sakārtot enkuru darbam atvāzt un fiksēt enkura ragus un šķērsi (štoku), kā arī piesiet (iešēkelēt) enkutrosi vai ķēdi
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība)
- piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa)
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju
- audeklenes Audekla bikses, džīnas
- pseidomiksoma Audzējs, kurā ir daudz gļotu un kurš atgādina miksomu
- pteropus Augļsikspārnu dzimtas ģints
- pteropodidae Augļsikspārņu dzimta
- Peikstuliškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukuma variants
- Peikstuliškys Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Peikstuliški" nosaukums latgaliski
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla
- eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta
- pavadēns Auksts un nedaudz vējains laiks
- šmergots laiks auksts ziemas laiks
- atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu
- atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu
- gaisma Ausma; saullēkta laiks; attiecīgais apgaismojums
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
- taksobuss Autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām
- ATTS Automātiskie tālsatiksmes telefona sakari
- autosatiksme Automobiļu satiksme
- Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija
- aveseņlaiks Aveņu laiks
- putnkrāpis babņiks, sieviešu pavedējs
- badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža
- gausināt Bagātināt; dot svētību, veiksmi
- homilofobija Bailes no satiksmes ar cilvēkiem
- čikstēt Bakstīt, bikstīt
- čuksnīt Bakstīt, bikstīt
- čukurēt Bakstīt, bikstīt
- čuskāt Bakstīt, bikstīt
- čuslīt Bakstīt, bikstīt
- izzurdīt Bakstīt, bikstīt ārā, uz priekšu
- dukurēt Bakstīt, bikstīt, stampāt, mīcīt
- urdīt Bakstīt, bikstīt; rakņāt, rušināt
- urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties
- apurķēt Bakstot (bikstot), urķējot apvandīt, izrakņāt
- izbakstīt Bakstot izgrūstīt; izbikstīt
- hordopeksija Balss kroku laterālas fiksācijas operācija, lai novērstu balsenes hronisku stenozi
- baltbikšiņa Baltās biksēs ģērbies cilvēks
- baltbikšiņš Baltbiksis
- Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā
- banānene Banānveida piegriezuma garās bikses
- Myotis mystacinus bārdainais naktssikspārnis
- ēdamlaiks Barošanas laiks; ēdienreize
- dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas
- bašlaks Bašliks
- bazilikums Baziliks - panātru dzimtas garšaugs
- kronis Beigas; neveiksme
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (piemēram, par pasākumu)
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera
- izdzist bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu)
- izbruku bez jostas (ar kreklu, kas uzvilkts virs biksēm krievu stilā)
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma
- saules mūžs bezgalīgi ilgs laiks; nebeidzami garš mūžs
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
- bezzvejas Bezzvejas laiks - laiks, kad nedrīkst zvejot
- agnati Bezžokļu hordaiņi, kas dzīvo ūdenī (nēģi, miksīni)
- lācenes Biezas lāpītas bikses
- sveikot Bieži sveicināt, sakot "sveiks!"
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
- Bika Bika masīvs – kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos; Biks
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
- bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences
- raucene bikses
- raustenes bikses
- banānene Bikses
- bātenītes Bikses
- bikšas Bikses
- bikši Bikses
- bridži Bikses
- bumbierenes Bikses
- jiuzas Bikses
- ķelnas Bikses
- pantaloni Bikses
- paslaves Bikses
- škaras Bikses
- slaksi Bikses
- štanas Bikses
- stilbenes Bikses
- štorenes Bikses
- reitūzenes Bikses (parasti trikotāžas)
- reitūzes Bikses (parasti trikotāžas)
- reitūži Bikses (parasti trikotāžas)
- nazenes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm
- naženes Bikses ar asi iegludinātām vīlēm
- bamsteri Bikses ar ļoti zemu jostas vietu
- kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem
- paslavas Bikses ar platu dibenu
- stabulenes Bikses ar šauriem stilbiem
- bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses
- pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem
- bridža bikses bikses, kas zem ceļgaliem cieši pieguļ pie kājām; bikses, kas zem ceļgala savilktas
- kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm
- staņas Bikses, no rupja auduma
- ūzas Bikses; apakšbikses
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- stringenes biksītes ar ļoti šauru, lentveidīgu aizmugurējo daļu
- bidzīt Bikstīt
- biknīt Bikstīt
- cikstīt Bikstīt
- dakņāt Bikstīt
- bīkstīt Bikstīt (1)
- džirstīt Bikstīt (ogles, degošu malku)
- čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles)
- bikņīt Bikstīt (piemēram pagales)
- bikstīties Bikstīt citam citu
- čakarēt Bikstīt, bakstīt, rušināt
- čukāt Bikstīt, rakņāt; bakstīt
- zurdīt Bikstīt, rušināt (2)
- čikstīt Bikstīt, rušināt (degošas pagales)
- čokarēt Bikstīt, rušīnāt, rakņāt
- čakāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
- čokāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
- bīšķēt Bikstīt, sabikstīt, apmaisīt
- atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt
- nobikstīt Bikstot aizbīdīt
- apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm)
- nobikstīt Bikstot atdalīt nost
- iebikstīt Bikstot ievirzīt (kur iekšā)
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku)
- iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam)
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1)
- sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā)
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- uzbikstīt Bikstot uzrušināt (1)
- aizčokāt Bikstot, bīdot aizvirzīt
- aizčukāt Bikstot, bīdot aizvirzīt
- aizčakarēt Bikstot, rušinot aizvākt, aizgrūst
- uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē
- aizčakarēt Bikstot, vandot, maisot, rušinot aizsprostot
- uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
- uzbukņīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
- Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā)
- Upesmuiža Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" bijušais nosaukums
- Bikstenskaja Bikstu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Bikste Bikstupe
- Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā
- kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens
- mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi
- retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli)
- bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem
- biometrija biometrisku identifikatoru fiksēšana
- bizoņa Bizošanas laiks
- bizinslaiks Bizošanas laiks (mājlopiem)
- bizenslaiks Bizošanas laiks (par lopiem)
- rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni)
- ischnopsyllus Blusu kārtas ģints, kas parazitē tikai uz sikspārņiem
- sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem
- lielinieks Boļševiks
- Myotis brandti Branta naktssikspārnis
- izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām
- uzvarētājs bravūrīgs, izaicinošs (par sejas izteiksmi)
- break Breiks
- breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements
- jomis Brīdis, laiks
- brikšķi Briksnājs
- brīkšļi Briksnājs
- ugunsputns Brīnumputns ar mirdzošām spalvām sarkanā krāsā; arī fēnikss
- logs Brīva stunda (skolā); par starpbrīdi garāks brīvs laiks starp nodarbībām (augstskolā)
- brīvdiena Brīvlaiks
- dīcības Brīvlaiks
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris
- pavaļas laiks brīvs laiks
- izvaļa Brīvs laiks, patapa
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu
- improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts
- brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks
- vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji
- brokašlaiks Brokastlaiks
- laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā
- klausīt būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.)
- rullēt būt atzītam, veiksmīgam; patikt
- dusēt būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju
- snaust būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu
- paklausīt būt labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.)
- sastingt būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.)
- norakt būt par cēloni (kāda neveiksmei); izraisīt (kāda neveiksmi)
- saliekt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu)
- aizēnot būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli)
- paņemt būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks)
- atdzīvināt būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas
- uzsmaidīt būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.)
- saistīt būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem
- smaidīt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm)
- smīnēt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
- vīpsnāt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
- kūpēt būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu)
- caureja Būvniecībā maza satiksmes telpa starp lielākām telpām; arī ieeja no āra trepju telpā
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā
- piepļūtīt Caurejas rezultātā notraipīt (piemēram, bikses)
- sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks un ko izmanto (kā) sildīšanai
- komunikācija cauruļu, vadu un ierīču sistēma elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai; satiksmes ceļi
- neatvasināts celms celms, ko veido tikai sakne bez afiksiem
- pirmatnīgs celms celms, ko veido tikai sakne, bez afiksiem; primārs celms
- atvasināts celms celms, kurā ir sakne un viens vai vairāki afiksi (izņemot galotni)
- apvedceļš Ceļa posms tranzītsatiksmei gar pilsētas vai apdzīvotas vietas malu
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu
- jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai
- ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos)
- CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija
- CSN Ceļu satiksmes noteikumi
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot
- laime ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi
- feiloties ciest neveiksmi
- izgāzīties Ciest neveiksmi
- nojūgties Ciest neveiksmi
- bankrotēt Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju)
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, zaudējumus, uzsākot ko riskantu, rīkojoties pārsteidzīgi
- būt pizdā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
- (būt) dirsā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
- pipelē ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam
- nospraņģēt cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt
- sajozt cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu)
- sajozt cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt
- nosiksnāt cieši notīt ar siksnu
- nosiksnāties cieši notīties ar siksnu
- bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko
- kapri cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses
- riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
- sasprandzēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi
- saspraņģēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu)
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
- osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai
- pantomīmika cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums
- bēdubrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem
- bēdbrālis cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem; bēdubrālis
- porbiksis cilvēks, kas ģērbies lielās, platās biksēs
- bikstīklis cilvēks, kas mēdz otram piebikstīt
- kolportieris cilvēks, kas nodarbojas ar preču (piem., grāmatu) pārdošanu, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus
- biksteklis cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu
- bikstis cilvēks, kas sarunādamies mēdz bikstīt kaimiņu
- vaļascilvēks cilvēks, kuram ir brīvs laiks, kuram nav steidzama darba
- laikspiedols Ciparparaksts, kas fiksē dokumenta saturu laikā, lai viegli varētu atklāt jebkuru pēc tam izdarītu dokumenta izmaiņu
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
- CMYK attēls CMYK sistēmā datorā saglabāts attēls, kas sastāv no četriem atsevišķiem pelēkos toņos attēlotiem pikseļu attēliem, no kuriem katrs atspoguļo attiecīgās krāsas daudzumu
- čaparahosi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem
- čapsi Čapši - ādas aizsargbikses jātniekiem; čaparahosi
- Jolta Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - labības dievs un savvaļas dzīvnieku aizgādnis, no kura atkarīga medību veiksme
- jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu
- Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu
- ķikstīt Čikstīt
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
- gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums
- Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2)
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai
- dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- kvalitātes nodrošināšana daļa no kvalitātes vadības sistēmas, kas ļauj pārliecināties, ka kvalitātes prasības tiks izpildītas
- algebriska daļa daļveida izteiksme, kuras skaitītājs un saucējs ir veselas algebriskas izteiksmes
- nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī
- dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību
- nepilns darba laiks darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku un par kuru darba devējs un darbinieks vienojas darba līgumā
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika; darbs, ko veic šajā laikā
- atpūtas laiks darba likumdošanā regulēts laiks, kad darbinieks ir brīvs no tiešo darba pienākumu veikšanas
- lieto pats savu ierīci darba organizācijas modelis, kurā ir paredzēts, ka darbinieki (vai izglītojamie mācību iestādēs) lietos organizācijas tiešsaistes resursus un veiks uzdevumus, lietojot savas privātās ierīces, viedtālruņus vai datorus
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis
- normālā nobeidze darba veiksmīga izpilde, ko apliecina operētājsistēmas izdots speciāls kods
- plaukums darbība, rezultāts --> plaukt(1); pumpuru raisīšanās laiks; ziedēšanas laiks
- sekme darbība, rezultāts --> sekties; veiksme; sekmes
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns
- infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme
- infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns
- subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības
- vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka teksta autora gribu - pamudinājumu, pavēli, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu - veikt kādu darbību; imperatīvs 1(2)
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz darbību, par kuras realitāti runātājs neatbild
- vajadzības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību
- īstenības izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka darbības vārda izteiktā darbība reāli notiek, ir notikusi vai notiks
- vienkāršā nākotne darbības vārda laika forma, kas izsaka darbību, kura notiks pēc runas momenta
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks
- konjugēšana Darbības vārda locīšana, t. i., gramatisko formu maiņa personās, skaitļos, laikos, kārtās un izteiksmēs
- subjekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, ko veic ar teikuma priekšmetu izteikts darītājs
- objekta nenoteiksme darbības vārda nenoteiksmes forma, kas teikumā nosauc darbību, kuru veic ar papildinātāju izteikts darītājs
- tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu
- resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
- peņķīgs darbietilpīgs, grūts, neveiksmīgs
- sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
- termiņdarījums Darījums, kurā pircājs un pārdevējs vienojas, ka tas tiks īstenots līgumā paredzētajā datumā
- muļļāties darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
- Ocimum basilicum dārza baziliks
- parastais baziliks dārza baziliks
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana
- galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot
- lietderīgais laiks datora darbības laika daļa, kurā neietilpst laiks, kas patērēts kļūmju novēršanai un cita veida dīkstāvēm datora darbībā, un kurā dators veic uzdevumu izpildi
- laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
- krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku
- krāsu ciklošana datorgrafikas tehnika, ko izmanto, lai mainītu viena vai vairāku pikseļu krāsu displeja ekrānā, mainot videoadaptera izmantoto krāsu paleti, nevis mainot katram pikselim krāsu bitus
- virstēriņš Datu apstrādes sistēmā laiks, kas netiek izmantots veicamā darba izpildei, bet nepieciešams sistēmas darbības un pārvaldības nodrošināšanai
- iedzīvotāju aptauja datu iegūšanas metode, kad personas sniedz mutiskas vai rakstiskas atbildes uz pētījuma programmā paredzētiem (parasti anketā fiksētiem) jautājumiem
- ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
- bitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas nosaka kadra formātu ar fiksētu vadības simbolu izvietojumu
- baitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas stingri nefiksē vadības simbolu izvietošanu kadrā; šo simbolu interpretācija ir atkarīga no izmantojamā koda
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi
- samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas
- klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā
- apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksmē
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
- Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
- fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
- preterits dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks
- mērogošana Decimālā komata vietas noteikšana skaitļiem ar fiksētu vai peldošu komatu
- tors dēdēšanas paliksnis
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis; šādas dejas mūzika
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1)
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte
- bikšeles dem. --> bikses
- biksenes dem. --> bikses
- biksiņas dem. --> bikses
- biksīšas dem. --> bikses
- biksītes dem. --> bikses
- jeikstiņa dem. --> jeiksts
- kubiciņš dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets
- laiķelis dem. --> laiks 1 (nicinoši)
- mastiņa dem. --> masts, pupu maikste
- pliceņš dem. --> pliks
- sarkanbikšelis dem. --> sarkanbiksis
- Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā
- ceika desmit paralēlas līnijas, kas šķērsotas ar šķērslīniju, lai fiksētu to, ko esat laimējis kāršu spēlē
- uzskaitīt Detalizēti iegrāmatot, fiksēt (kā, piemēram, faktu, līdzekļu, krājumu, arī platības) daudzumu, apjomu u. tml.
- fiziognomija Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata
- fiziognoze Diagnozes noteikšana pēc sejas izteiksmes vai izskata
- derivatīvais dialektisms dialektisms, kurš atšķiras no literārās valodas ekvivalenta ar vārddarināšanas afiksu
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
- pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā)
- pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā
- algādzība Dienas strādnieka darba laiks
- dienasviducis Dienas vidus - pusdienas laiks
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1)
- dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienvidus (1)
- tumsa diennakts laiks, kad ir tumšs
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
- Dicksonia antarctica dienvidu diksonija
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi
- pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks
- dievvārdlaiks Dievvārdu laiks
- dzimumlomas Diferenciācija sociāli fiksētās normās, gaidīšanās un rituālos meitenēm un zēniem, vīriešiem un sievietēm
- vispārīgais atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājuma izteiksme, kas satur nenoteiktas konstantes (atbilst funkciju saimei)
- dicksonia Diksonijas
- dienvidu diksonija diksoniju suga ("Dicksonia antarctia")
- Myotis dasycneme dīķa naktssikspārnis
- izdilas Dilstošā Mēness laiks
- dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu
- gaiskuģis Dirižablis vai cits gaisa satiksmes līdzeklis, kas vieglāks par gaisu
- rastra displejs displejs, kas izspīdina attēlus ekrānā, izmantojot skenēšanas līnijas; attēlu veido izgaismojot atsevišķus pikseļus uz katras no šīm līnijām
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi " = " (vienādības zīmi)
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
- dubultvadība Divas savstarpēji savienotas vadības ierīces, piem., satiksmes lidmašīnās, māc. lidmašīnās un māc. automobiļos; vadība iespējama no divām vietām
- vakarsikspārnis Divas sikspārņu dzimtas sugas
- dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas
- Vespertilio discolor divkrāsainā sikspārņa "Vespertilio murinus" nosaukuma sinonīms
- Vespertilio murinus divkrāsainais sikspārnis
- motocikls divriteņu vai trīsriteņu satiksmes līdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura tilpums pārsniedz 50 m^3^
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība
- summa divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi
- anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā
- DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
- megachiroptera Dižsikspārņi
- sprikstelnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Spriksteles" iedzīvotāji
- berķenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Berķi" iedzīvotāji
- bērzupnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupes" iedzīvotāji
- bikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Biksti" iedzīvotāji
- grenčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji
- greņčenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Greņči" iedzīvotāji
- grieženieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Griezes" iedzīvotāji
- jākšpēternieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jākšpēteri" iedzīvotāji
- Jaunā muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā māja" nosaukuma variants
- jaunmājenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
- katrīnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnas" iedzīvotāji
- Bikstu muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" bijušais nosaukums
- līvenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Līvi" iedzīvotāji
- Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums
- Ciemats Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" daļa
- mazbikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" iedzīvotāji
- reņģenieks Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Reņģe" iedzīvotājs
- tīcenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Tīkas" iedzīvotāji
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- upenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
- vidiņnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Vidiņi" iedzīvotāji
- zebrenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Zebrene" iedzīvotāji
- Bixten Dobeles novada Bikstu pagasta bijušais nosaukums vāciski
- kredītvēsture Dokumentāri fiksētas ziņas par kredītiem, ko kāda persona ir ņēmusi un atdevusi
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu
- bāzlīnija Dokuments vai dokumentu kopa, kas izveidota un fiksēta noteiktā kādas kādas konfigurācijas dzīves cikla posmā
- biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos)
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ
- saistībraksts Dokuments, kurā fiksētas (kāda) saistības
- kontrolsaraksts Dokuments, kurā precīzi fiksēti iekraušanas-izkraušanas darbi ārējās tirdzniecības jūras pārvadājumiem
- memorands Dokuments, teksts, kurā ir fiksēti kādi fakti, kas jāpatur atmiņā
- rast Domās izvēlēties (piemēram, piemērotāko izteiksmi, vārdu)
- atrast Domās izvēlēties (piemērotāko izteiksmi, līdzekļus u. tml.)
- drēgzna Drēgns laiks
- drēzgna Drēgzna - drēgns laiks
- Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā
- Aizdrikšņu ezers Driksnis, ezers Aronas paugurlīdzenumā, Ļaudonas pagastā
- Driksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Drīksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
- Driksnes ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
- ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā
- akcidentdarbi drukas darbi (pārsvarā mākslinieciski) – veidlapas, sludinājumi, afišas, vizītkartes, ielūgumi, diplomi u. c., kuru dizains veidots tā, lai ne tikai sniegtu informāciju, bet arī būtu vizuāli izteiksmīgs
- apmākulis Drūms laiks, mākoņainas debesis
- pamurums Dubļu laiks, kad ļoti mitra zeme
- dungariņš Dungriņi - darba bikses ar lencēm pār pleciem
- parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem
- skurma Dusmas, nepatiksme
- zudināties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu)
- zudīties Dusmoties (par neveiksmi, kļūdu)
- bibleismi Dzejiskai valodai raksturīgi vārdi un izteiksmes paņēmieni, aizgūti no garīgās literatūras stilistiskos nolūkos
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu
- ambarkadēra Dzelzceļa satiksmē - dažāda veida platformas
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- krateklis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis
- kratulis Dzelzceļa vilciens; satiksmes līdzeklis
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
- vezikofiksācija Dzemdes fiksācija pie urīnpūšļa
- ventrohisteropeksija Dzemdes fiksācija pie vēdera priekšējās sienas
- skrejsiksna Dzensiksna
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu
- jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi
- vīvaļot Dziedāt kā bites, sikspārņi, putni
- froterisms Dzimumtieksmes novirze - baudas gūšana no dzimumlocekļa rīvēšanas pret citu personu (pūlī, satiksmes līdzeklī u. tml.)
- kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna
- heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības
- apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu
- piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem
- individuālā turēšana dzīvnieku turēšana pa vienam fiksēti vai brīvi
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis - metroritmikas pastāvīgas novirzes no tās pamatstruktūras; džeza mūzikas stils, kam ir raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis
- džinsenes Džinsauduma bikses
- džīnas Džinsi - stipras kokvilnas bikses; audeklenes; džinsas
- džesenes Džinsu bikses
- Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu"
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā
- štengrs ēdiens vai dzēriens ar izteiksmīgu, spēcīgu garšu
- eufuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils
- jūfjuisms Eifuisms - pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils
- CARE Eiropas Savienības satiksmes negadījumu datubāze
- treknbiti Ekrānā stipri palielināti pikseļi
- attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu
- ekspress Ekspresis - satiksmes līdzeklis, kas brauc ar palielinātu ātrumu
- eliksīrs Ekstrakts, kas iegūts no svaigu drogu maisījuma; mikstūra; tinktūru maisījums
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai
- elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā
- elektroihnogramma Elektroihnogrāfa pieraksts, kurā tiek reģistrēts pēdas atbalsta laiks un novietojums, soļu garums un platums, gaitas virziens u. c. rādītāji (180 parametru)
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
- kavējumbloks elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
- kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju
- monoskops Elektronu lampa, kas ģenerē fiksētu videosignālu no attēla, kurš veidojas uz elektroda lampas iekšienē
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām
- gramēma Elementāra gramatiskā nozīme, kas izteikta ar afiksu vai palīgvārdu
- semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi
- eleksirs Eliksīrs
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko
- novērošana Empīriskās izziņas forma, mērķtiecīga un organizēta, darbības uzdevumu nosacīta priekšmetu, parādību īpašību un sakaru fiksācija
- neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem
- ītinga laiks ēšanas laiks
- ēdamreize Ēšanas reize, ēšanas laiks
- Ezerlūku kalns Ezerlūķu pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā
- Driksnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers
- Zebrus ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers
- Maiciņu ezers ezers Dobeles novada Bikstu pagastā, platība - 2,1 ha; Maiciņa ezers
- Lubāniņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks
- Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš
- Sasika ezers ezers Krimā; Sasiks
- Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
- pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto
- reāllaiks faktiskais datu apstrādes procesa norises laiks, kas atkarīgs no datu plūsmas, kuru dators saņem no kāda ārēja procesa; reālais laiks
- reālais laiks faktiskais datu apstrādes procesa norises laiks, kas atkarīgs no datu plūsmas, kuru dators saņem no kāda ārēja procesa; reāllaiks
- riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas
- Fatamorgāna Fejas vārds (Artūra teiksmā), kura varēja izsaukt mirāžas
- fēniks Fēnikss
- foiniks Fēnikss
- Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- fibromiksosarkoma Fibrosarkoma ar gļotainu deģenerāciju; fibrosarkomas un miksosarkomas kombinācija
- perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij)
- antefiksācija Fiksācija, piestiprināšana pie (kā) priekšā esoša
- fiksāža fiksatīvs (1)
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas
- ieskaņot Fiksēt (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē)
- pārnest Fiksēt (savākto informāciju) uz kā cita (piemēram, uz perfokartes, lentes)
- ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
- rakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u.tml.; process --> ierakstīt (3)
- kodificēt Fiksēt valodas normas
- rādīt Fiksēt vizuālā veidā (kā) mērījumu, arī vizuāli signalizēt (par ko) - par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.
- karodziņš Fiksēta bitu secība, kas paredzēta kadra sākuma un beigu iezīmēšanai
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos
- lappuse Fiksēta garuma brīvpieejas atmiņas bloks
- šūna Fiksēta garuma pakete, kas paredzēta pārsūtīšanai pa šūnu komutācijas tīklu
- standartiezīme Fiksēta garuma un formāta ieraksts, identificē datu sējumu vai kādu tā daļu (datni)
- fakts Fiksēta informācija par kādu pazīmi, parādību, notikumu u. c.
- apgrozījuma nodoklis fiksēta preces cenas daļa, ko ieskaita valsts ienākumā
- aranžējums Fiksēta uzvedība ar mērķi apiet konfliktu
- fiksators Fiksētājs aģents
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga
- kolopeksotomija Fiksētas lokzarnas pārgriešana, izveidojot mākslīgu tūpli
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
- stingkadrs fiksēts, sastindzis kadrs, atsevišķs attēls
- oriģinālnegatīvs Filma, uz kuras uzņemot tiek fiksēts negatīvais attēls
- latentais attēls filmas emulsijā fiksētais attēls pirms filmas attīstīšanas
- atšķirtspēja Filmas emulsijas vai optiskās sistēmas spēja fiksēt attēlā sīkas detaļas
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi
- skalārs lielums fizikāls lielums, ko (pretstatā vektoriālam lielumam) var raksturot ar vienu skaitli (piemēram, laiks, tilpums, temperatūra, enerģija, jauda)
- pēcnobriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu pārmaiņu laiks pēc sēklu nogatavošanās, kad palielinās dīgtspēja un dīgšanas enerģija
- fonogrammas producents fiziskā vai juridiskā persona, kura uzņemas iniciatīvu un ir atbildīga par izpildījuma skaņu, citu skaņu vai skaņu atveidojuma pirmās fiksācijas veikšanu
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses
- nevienādība formula, kurā divas izteiksmes savieno nevienādības zīme (<, ≤, >, ≥, ≠)
- fiksācija Fotoattēla nostiprināšana uz attīstīta negatīva vai kopijas, to apstrādājot ar fiksāžu
- pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā
- digitālā fotogrāfija fotogrāfijas veids, kurā nepastarpināti iegūst digitālā veidā fiksētu fotoattēlu
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība
- konsulāts Francijā - konsulu valdīšanas laiks (no 1799. gada līdz 1804. gadam)
- septennāts Francijas prezidenta valdības laiks, kas ilgst septiņus gadus
- restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija
- Fredrikstada Fredriksta - Pilsēta Norvēģijā
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- kinezioneiroze Funkcionāli nervu un muskuļu darbības traucējumi, piem., tiks, spazma
- sinkrētisms funkcionāls izteiksmes formu apvienojums (piemēram, viena gramatiskā locījuma funkcijas pārņem cits locījums)
- gadskārta gadalaiks
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā
- klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru
- gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam
- samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam)
- nogade Gaidīšanas laiks
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur)
- Hamearis lucina gaiļbiksīšu sīkraibenis
- cālenīca Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- dzeguzītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- dzegužpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- elknuši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaigalīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaiļbikses Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gailene Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gailenītes Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gailiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gailīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaiļpieši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaiļpiešiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaiļpiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaiļpiesīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaiļpietīši Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaiļupiesis Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaiļziediņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- paslavas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- prīmulīte Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- tabakpuķe Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- tikbiksi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- vistkājiņas Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- vistkājiņi Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- zvaniņš Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga
- gaidelīte Gaiļbiksīte ("Primula veris", senāk "Primula officinalis")
- gaidelis Gaiļbiksīte ("Primula veris")
- primula veris gaiļbiksīte, prīmulu ģints suga
- Primula officinalis gaiļbiksītes "Primula veris" nosaukuma sinonīms
- elknuši Gaiļbiksītes ("Primula officinalis")
- gaiļabikši Gaiļpieši ("Primula veris"); gaiļbiksītes
- higrogramma Gaisa mitruma grafiks uz lentes
- aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos
- aero- Gaisa, gaisa satiksmes (piem., aerogrāfs, aerodroms)
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- Snelliusa likums gaismas laušanas likums, kas nosaka, kā gaismas stars tiks lauzts uz robežvirsmas starp divām vidēm; sin i/sin i'=n'/n (i ir gaismas krišanas leņķis, i' – gaismas laušanas leņķis, n – tās vides laušanas koeficients, no kuras gaisma krīt, n' – tās vides laušanas koeficients, kurā gaisma tiek lauzta)
- galapeikys galifē bikses
- galopeja bikses galifē bikses
- galafeikas Galifē bikses
- galafejas Galifē bikses
- gali Galifē bikses
- galifeikas Galifē bikses
- galifejas Galifē bikses
- fiasko Galīga neveiksme, neizdošanās
- derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne
- maģistrāle Galvenā satiksmes līnija
- maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām)
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu
- steks gaļas šķēle; arī bifšteks; steiks
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?"
- žalga Gara rīkste, maikste, (makšķer)kāts
- ilgatne Garāks laiks
- citronenes Garās bikses
- šakri Garās bikses
- škafi Garās bikses
- škarjata Garās bikses
- škeri Garās bikses
- puskombinezons Garās bikses ar nelielu piešūtu krūšu daļu
- pantaloni Garās treniņtērpa bikses; garās apakšbikses
- guļtiki Garās virsbikses
- Plecotus auritus garausainais sikspārnis
- brūnais garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
- Eiropas garausainis garausainais sikspārnis ("Plecotus auritus")
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas
- izstīdzējis Garš, slaiks
- ādzens Garš, slaiks, taisns
- virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
- nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt
- gavēnis Gavēņa laiks pirms Lieldienām, sākas Pelnu dienā
- kalimiko Geldi kalimiko - kalitriksu dzimtas ģints "Callimico" vienīgā suga ("Callimico goeldii")
- pestīt glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.)
- buhtēt Gludināt (parasti bikses)
- sabuktēt Gludināt bikses
- izbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm)
- uzbuktēt Gludinot izveidot vīli (biksēm)
- buktēt Gludinot veidot vīli (biksēm)
- gredzens nenokritīs gods netiks aizskarts; nekāda vaina nebūs
- nikerbokeri Golfa bikses, pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas bikses
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku
- priekšskatījums Grafikas vai teksta lappuses parādīšana displeja ekrānā tādā izpildījumā, kādā tā tiks izdrukāta
- slīdošais grafiks grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas
- J-līkne Grafiks, kas attēlo naudas devalvācijas varbūtējo ietekmi uz maksājumu bilanci
- augstumlīkne grafiks, kas parāda pastāvošās likumsakarības starp mežaudzes koku caurmēru un augstumu
- hidrogramma Grafiks, kas raksturo ūdens caurplūduma maiņu noteiktā laika periodā konkrētā ūdensteces profilā
- fāžu diagramma grafiks, kurā attēloti visi iespējamie termodinamiskās sistēmas fāžu stāvokļi telpā; mērījumi ir sistēmas stāvokļa parametri (piem., temperatūra, spiediens)
- rādītājs Grafiks, saraksts, kurā atspoguļoti šādi dati
- pierakstīt Grafiski, ar pieņemtām zīmēm, arī ar fizikāliem paņēmieniem fiksēt (ko)
- raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums; arī rakstība
- spraits Grafisks objekts (pikseļu kopums), kas pārvietojas pa datora ekrānu
- sintētiska forma gramatiskā forma, kurā, formas celmam saistoties ar vienu vai vairākiem formveidošanas afiksiem, izteiktas vairākas gramatiskās nozīmes
- pagātne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu pirms runas momenta
- tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā
- nākotne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa sākšanos, pastāvēšanu pēc runas momenta
- formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa
- morfoloģiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatiskās nozīmes izteikšanai izmanto afiksus, latviešu valodā parasti galotnes
- aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu
- granulopeksija Granulu fiksācija
- Greitbēra Greitbēra ezers - Greitbērleiks
- Lielais Lāču ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā
- Greitbēra ezers Greitbērleiks, ezers Kanādā
- Greitsleivs Greitsleiva ezers - Greitsleivleiks
- Lielais Vergu ezers Greitsleivleiks, ezers Kanādā
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
- atruna Gribas izpausme, kas tieši izpausta un ir fiksēta saistībās vai līgumā
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
- zeltvilnas aunāda grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis
- Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa
- Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte
- lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība
- pasaules laiks Griničas meridiāna laiks
- GTTS Grupveida tālsatiksmes telefona sakari
- pirmsdzemdību periods grūtniecības laiks pirms bērna piedzimšanas
- puslaikā nākt grūtniecības laiks, kas tuvojas tā pirmās puses beigām
- Tkašimapa gruzīnu mitoloģijā — meža valdniece, meža zvēru pavēlniece, zeltmataina (reizēm melnmataina) skaistule, kas dzīvo mežā, no viņas ir atkarīga mednieku veiksme
- Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos
- guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos)
- gumijsveķi Gumiarābiks
- gummiarabiks Gumijarabiks - Arabijas gummija, lipīga gummija, ko dabū no dažām akācijām
- polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
- staru gurnģērbs gurnģērbs, kas aptver iegurni un (ar staru stilbdaļām) katru kāju atsevišķi (piemēram, džinsi, stilbbikses, dungriņi)
- staklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas pilnīgi vai daļēji aptver iegurni, arī ar kājstakles daļu, kura sadala ģērba lejasmalu divās stilbu atverēs (piem., peldbiksītes, biksītes, tangas)
- ģēksis Ģeiksis
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
- relatīvais ģeoloģiskais vecums ģeoloģiskās norises laiks attiecībā pret citu norisi vai ieža vecums attiecībā pret citu iezi
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi)
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
- Tors ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - pērkona, vētras un auglības dievs, dievišķais varonis, kas aizsargā dievus un cilvēkus no milžiem un citiem teiksmainiem briesmoņiem
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm
- turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
- Verbascum chaixii Heiksa deviņvīruspēks
- Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
- hat-trick Hettriks
- hattrick Hettriks
- Ixia hybride hibrīdā iksija
- hydromyxomycetes Hidromiksomicētes
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas
- kala Hinduisma metafizikā Lielais Laiks jeb Mūžība, ko uztver kā augstāko kosmisko principu jeb sākotnējo esību
- Manvantara Hinduisma mitoloģijā periods, kas ilgst 306720000 gadu, kas esot cilvēces dzīves laiks uz zemes
- rekonstruēt Hipotētiski veidot (sākotnējo, agrāko, avotos nefiksēto valodas faktu)
- melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss
- miksoenhondroma Hondroma, kas daļēji miksomatozi deģenerējusies
- klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā
- buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe
- rastrs horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā; katra rastra līnija sastāv no punktiem, ko sauc par pikseļiem; pikseļus var izgaismot atsevišķi, tādējādi veidojot rakstzīmes un grafiku
- Heitsi-Eibibs hotentotu cilšu mitoloģijā - centrālais personāžs, pirmsencis, lietus dievība, kultūrvaronis, triksters; Heigeips; Heisibs; Kabips; Tsui-Goabs; Tikva
- chrysomyxa Hrizomiksu dzimtas ģints
- chrysomixaceae Hrizomiksu dzmta
- afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja
- pašlaiks Hronometra laiks tādā atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu hronometru
- Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1)
- rūsi ieceļotāji senkrievu valstī, kuru 9. gs. nodibināja Rjuriks
- iedriskāt Iedriksnāt
- iekantēt Iegludināt (biksēm) vīles
- iebuktēt Iegludināt (vīles biksēm)
- buhte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
- bukte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm)
- bukse Iegludināta vīle (biksēm)
- bukts Iegludināta vīle (biksēm)
- uzvarēt iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu
- atdzimt no pelniem iegūt dzīvību un izveidoties no jauna (par fēniksu, kas pēc dažādu mitoloģiju stāstiem sadega un izveidojās no pelniem no jauna)
- atvilgt iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm)
- atmaigt iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.)
- atplaukt iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju)
- groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu
- sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu
- vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis
- reaktogrāfs Iekārta auditorijas reakcijas fiksēšanai filmas demonstrēšanas laikā
- audioierakstītājs Iekārta skaņas fiksēšanai ar magnētiskiem (magnetofonu) vai optiskiem līdzekļiem (optisko ierakstītāju)
- izmantošanas koeficients iekārtas derīgā darba laika attiecība pret pilno funkcionēšanas laiku, kurā neietilpst profilaksei izmantotais laiks
- konduktori elementu montāžai iekārtas dzelzsbetona vai metāla konstrukciju fiksēšanai projekta stāvoklī, veicot montāžas darbus; parasti konduktori ir apgādāti ar regulējošām skrūvēm
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā
- aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu)
- Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
- vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai
- uzpierenis Iemauktu pieres siksna
- padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu
- munstiķis Iemutis; munštiks
- munštuks Iemutis; munštiks
- saplīksnēt Ieplaiksnīties
- krāsu biti iepriekš fiksēta skaita biti, kas tiek piekārtoti katram pikselim, lai noteiktu tā displeja ekrānā attēlojamo ktāsu, piemēram, divi krāsu biti nepieciešami, lai attēlotu 4 krāsa, 8 krāsu biti - lai attēlotu 256 krāsas
- šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei
- uzskaitīt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personas, priekšmetus); reģistrēt (1)
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.)
- angiogrāfs ierīce asinsvadu un limfvadu izmeklēšanai, angiogrāfijas rezultātu fiksēšanai
- televīzijas kamera ierīce attēla pārvēršanai elektriskajos signālos (piemēram, attēla pārraidīšanai, fiksēšanai)
- aretieris ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās
- pašlikvidators ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks
- kinematogrāfs Ierīču un metožu komplekss kustīgu objektu fiksēšanai gaismjutīgā filmā un iegūto attēlu projicēšanai uz ekrāna
- bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu
- ieknikstēties iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt
- iemēģināt roku iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi
- iekrikstēties iesākt krikstēt un tūlīt pārstāt
- uzplaiksnīt iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties
- uzplaiksnīties iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt
- ieplaiksnīties iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties
- iesprikstēties iesākt sprikstēt un tūlīt pārstāt
- uzsprikstēt iesākt sprikstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt
- iežvikstēties iesākt žvikstēt un tūlīt pārstāt
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu)
- norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni)
- griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.)
- iespridzēt Iesprikstēt
- iespridzēties Iesprikstēties
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai
- duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot
- duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs)
- hibrīdā iksija iksiju suga ("Ixia hybride")
- skarainā iksija iksiju suga ("Ixia paniculata")
- krāšņā iksija iksiju suga ("Ixia speciosa")
- zaļziedu iksija iksiju suga ("Ixia viridiflora")
- Triteleia ixioides iksijziedu tritēlija
- kalnu iksiolirions iksiolirionu suga ("Ixiolirion montanum syn. Ixiolirion palasii")
- šarlaksarkanā iksora iksoru suga ("Ixora coccinea")
- nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20:00 līdz 6:00
- nomuļļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
- izčakarēties ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
- izsnaikstīties ilgāku laiku, daudz snaikstīties
- izvaikstīties ilgāku laiku, daudz vaikstīties
- ilgosnis Ilgi gaidīts laiks
- ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties
- grods laiks ilgstošs sauss laiks
- krikstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt
- Ilzikezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilziķis Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilzika ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilzikas ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilziķa ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilziķu ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu
- toksikopekse Indes fiksēšana vai neitralizēšana organismā
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam
- konstituents Indiferenta sastāvdaļa, kas medikamentam piešķir formu (mikstūra, ziede, zirnīši, tabletes u. c.)
- asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM
- kartēšana Informācijas vākšana un fiksēšana kartē
- kartografēšana Informācijas vākšana un fiksēšana kartē
- tālzondēšana Informācijas vākšana un fiksēšana no attāluma
- ieguļa Inkubācijas laiks (par slimību)
- lidlauka zonas vadības tornis institūcija gaisa satiksmes vadībai lidlaukā
- ārija Instrumentāls skaņdarbs ar vokālu iedabu, kantilēnu melodiju, izteiksmīgu plūdumu
- oftalmostats instruments acābola fiksācijai operācijas laikā
- klinometrs instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas
- klinoskops instruments acs griešanās kustību noteikšanai, vērojot fiksētu priekšmetu ar nosacījumu, ka redzes asis ir paralēlas
- mikrogrāfs instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā
- interfiksācija Interfiksu izmantošana neērtu skaņu kopu novēršanai morfēmu sadurā
- standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija
- stilistiskās figūras īpašas sintaktaktiskas konstrukcijas, ko lieto literārās izteiksmes pastiprināšanai
- retoriskās figūras īpašas sintaktiskas konstrukcijas (retorisks jautājums, retorisks izsauciens, retoriska uzruna), ko daiļliteratūrā autors lieto izteiksmes pastiprināšanai; stilistiskās figūras
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa
- elastīgā bandāža īpašs apsējs, kas fiksē pareizu ķermeņa locekļu vai orgānu stāvokli, bet netraucē asinsriti
- pseidogāmija Īpašs sēņu vairošanās veids, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidomikse
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi
- konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
- Zurvans Irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, bezgalīgais laiks, kas pastāvēja, kad pasaule vēl bija embrija stāvoklī
- Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās
- mora Īsākā ritma vienība antīkajā versifikācijas sistēmā: laiks, kas nepieciešams īsas zilbes izrunai
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā)
- baitmultipleksēšana īslaicīga multipleksēšana, kuras rezultātā kanālam periodiski tiek izdalīts laiks viena baita pārraidei
- klikstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem
- Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi
- džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu
- piezīme Īss teksts, kurā fiksēts kāds fakts, doma u. tml.; teksts, kurā ir fiksēts (piemēram, lekcijas, grāmatas) galvenais saturs
- lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids
- lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem)
- sintomija Īss, spēcīgs izteiksmes veids; šāds izteiciens
- teatrālisms īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli; teatralitāte (1)
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1)
- indikatīvs Īstenības izteiksme (darbības vārdam)
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā)
- paplaiksnīties īsu brīdi plaiksnīties
- noplaiksnīt īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties
- noplaiksnīties īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt
- nosprikstēt īsu brīdi, vienu reizi sprikstēt
- lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos)
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu)
- izčikstīt Izbikstīt
- izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot)
- apčakarēt Izbikstīt, izvandīt, izrakņāt, izrušināt no visām pusēm
- dzirkstelēt Izdalīt dziksteles, sprēgāt, zvīļot
- saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi
- iebraukt grāvī izdarīt ko nepareizi, piedzīvot neveiksmi, kļūdīties
- luga Izdevīgs laiks
- hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni
- mītisks Izdomāts, nereāls, pasakains, teiksmains
- tapsavienojums Izjaucams savienojums divu vai vairāku detaļu savstarpējā stāvokļa iestādīšanai vai fiksēšanai ar tapu
- jauktās izmaksas izmaksas, kuras satur gan fiksēto gan mainīgo izmaksu elementus
- kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudas izteiksmē pa atsevišķiem izmaksu veidiem; attiecīgais aprēķins (dokumentu veidā)
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt
- arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi
- bāriskais ķīlis izobāru kartēs fiksēta augsta gaisa spiediena joslas iespiešanās zema spiediena joslas slāņos
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.)
- izplaiksnēt Izplaiksnīties
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties
- uzplaukt Izraisīties (sejā) - par smaidu; iegūt priecīgu, laipnu izteiksmi (par seju)
- pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem
- iet uz poda izsaucas dusmās, neapmierinātībā (pavēles izteiksmē)
- kad tevi piķis izsaucas, ja gadījusies kāda neveiksme, arī neapmierinātībā, sašutumā, izbrīnā, pārsteigumā
- radioizsaukums Izsaukums, kas paredzēts, lai noteiktu stacijas, starp kurām tiks pārraidīts ziņojums
- fotogēniskums Izskata īpatnības, kas attiecīgās personas attēlu kinofilmā vai fotogrāfijā dara izskatīgāku, izteiksmīgāku vai iespaidīgāku
- dendisms Izsmalcināta gaume apģērbā, ārējās manierēs un satiksmē ar citiem cilvēkiem
- izsnaicīties Izsnaikstīties
- izsnaikāties Izsnaikstīties
- espressione Izteiksme
- mods Izteiksme
- fizikālā lieluma mērvienība izteiksme, kas izsaka sakarību starp fizikālo lielumu un pamata fizikālo lielumu sistēmā, kurā proporcionalitātes koeficients ir viens
- acs Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu
- litota Izteiksmes forma, ko izmanto, lai mazinātu izteikuma satura asumu
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai
- toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā)
- valodas fineses izteiksmes nianses valodā
- tenzora invarianti izteiksmes vai skaitliski lielumi, kas paliek nemainīgi, ja zināmā veidā pārveido tenzoru no vienas koordinātu sistēmas citā
- ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti
- aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums
- con espressione izteiksmīgi
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā
- risentito Izteiksmīgi, dzīvi
- espressivo Izteiksmīgi, ekspresīvi
- deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu)
- izrādīgs Izteiksmīgs
- dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu)
- lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu)
- kreftīgs izteiksmīgs, spilgts, sulīgs (par izteikumu, mākslas darbu, arī darbību)
- runājošs Izteiksmīgs; tāds, kas spilgti pauž (ko)
- emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu
- izčokurēt Iztīrīt, izbakstīt, izbikstīt
- uzrakstīt izveidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
- izmisēties Izveidoties, rasties kļūdai, neveiksmei
- pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu)
- gludināt Izvēloties atbilstošus izteiksmes līdzekļus, labot, precizēt (valodu, stilu)
- distinkcija izziņas akts, kurā tiek fiksēta atšķirība starp īstenības priekšmetiem vai apziņas elementiem (sajūtām, priekšstatiem utt.)
- trīsceturtdaļtonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 7,47 m (24,5 pēdas)
- tonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 9,3 m (30,5 pēdas)
- Orixa japonica Japānas orikss
- manga Japāņu komiksi; "karikatūras veids, kas radies Japānā pirms vairāk nekā 1000 gadiem
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību
- pasāža jāšanas sportā - saīsināts riksis; zirga pagriešana sānis; pārvietošanās sānis
- rimbas jātnieku bikses
- reitūzenes Jātnieku bikses
- reitūzes Jātnieku bikses
- reitūži Jātnieku bikses
- remikss Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remiksēšana (angļu "remix")
- remiksēšana Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remikss (angļu "remix")
- hondromiksoma Jaukts audzējs ar hondromas un miksomas elementiem
- gliomiksoma Jaukts audzējs, kura ir gliomas un miksomas šūnas
- Jaunā māja Jaunā muiža - apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
- Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā
- tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus")
- meitas (arī puiša) dienas jaunība, laiks, kad nav vēl apprecējusies (apprecējies)
- puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies
- meitas dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējusies
- JSI Jaunie satiksmes inspektori
- piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
- mašiahs Jauns ķēniņš no Dāvida dzimtas, kas ebrejiem tiks atsūtīts laiku beigās
- japītis Jauns, veiksmīgs karjerists; japijs
- personas datu apstrādes sistēma jebkādā formā fiksēta strukturizēta personas datu kopa, kas ir pieejama, ievērojot attiecīgus personu identificējošus kritērijus
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem
- mehāniskā izvērses ierīce jebkura mehāniska ierīce, kas fiksē uzņemamo ainu punktu pēc punkta un līniju pēc līnijas, veidojot elektrisku signālu
- dinamofānija Jebkura psihiska spēka izteiksme vai izpausme
- medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
- mīmikas muskulis jebkurš muskulis, kas maina sejas izteiksmi
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā
- intencijas neiroze jēgnoteiksmes trūkuma izraisīti psihes traucējumi
- jesteņa Jeikstiņa
- šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais
- stiķis Joks; arī triks
- Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija
- joslu diagramma joslu grafiks
- josts Josta ar krūšu siksnu
- sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
- sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību
- guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas
- guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim
- infrasakano staru kabīne kabīnes veida pirts, kurā siltumu pārnes galvenokārt infrasarkanie stari, bet ne gaiss kā klasiskajā saunā vai tvaiks kā tvaika pirtīs
- izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u. c.
- runa kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā
- vaļenīca Kāda, kurai ir brīvs laiks
- ekspozīcija kādas ietekmes darbības laiks
- uzņemšana kādas norises fiksēšana filmā, kas pēc attīstīšanas un kopēšanas var tikt projicēta; filmēšana
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu
- brīvības pakāpe kāds no neatkarīgajiem virtuālajiem pārvietojumiem, ko saites pieļauj kādā fiksētā laika brīdī
- džaikstaļa kāds vai kāda, kas džaikstās
- zilbiksis kāds, kam ir zilas bikses (piemēram, žandarms, milicis)
- vīsteklis kāds, kas netiek uz priekšu ar darbu; kas neskaidri runā; viksteklis
- vīstiķis kāds, kas netiek uz priekšu ar darbu; kas neskaidri runā; viksteklis
- snaikaža kāds, kas snaikstās
- šļukbiksis kāds, kas staigā ar nošļukušām biksēm
- rimbenieks kāds, kurš ģērbies jātnieku biksēs (rimbās)
- sveikulis kāds, kurš veiksmīgi izgājis no bīstamas situācijas
- pačuknīt kādu brīdi bikstīt (krāsni)
- plīns Kails, pliks
- nogs Kails, pliks, nabags; trūcīgs, nabadzīgs
- kailatne Kailsals, pliksals
- kājas nenokritīs kājām nekas ļauns nenotiks
- ošeiņiks Kakla siksna
- kaklakundzības laiki kaklakungu un tirānijas laiks
- udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai
- homuts Kakls, kakla siksna
- peļotājs Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles
- tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā
- Kāliksa Kālikselvena, upe Zviedrijas ziemeļos
- callitrichidae Kalitriksu dzimta
- callibella Kalitriksu dzimtas ģints
- callimico Kalitriksu dzimtas ģints
- Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
- Birliktavs Kalnu grēda ("Birlik Tau") Džungārijas līdzenuma rietumos, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, garums - \~120 km, augstums - līdz 2923 m; Barliks
- Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks)
- Ixiolirion palasii kalnu iksioliriona ("Ixiolirion montanum") nosaukuma sinonīms
- Ixiolirion montanum kalnu iksiolirions
- Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
- sinhronā audiokamera kamera attēla un skaņas vienlaicīgai fiksēšanai vienā kinolentē, paredzēta galvenokārt 16 mm filmām
- bašlyks kapuce, bašliks
- virscepure Kapuce, bašļiks
- reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus
- Karakste Karikste, Daugavas pieteka
- Kāriekste Karikste, Daugavas pieteka
- Kārikste Karikste, Daugavas pieteka
- bārkarote Karote ar garu kātu un tējkarotes tilpumu, ko bārā izmanto dzērienu samaisīšanai miksglāzē
- karšķi Karsti, ļoti stipri (vārda "karsti" fonētiksais variants)
- sutins karsts laiks
- sveilis Karsts laiks
- suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika
- bula laiks karsts, spiedīgs laiks pirms pērkona
- cepenis Karsts, tveicīgs laiks, visvairāk pirms pērkona negaisa
- perfokarte Karte informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi, robi
- rastra karte Karte, kas kodēta regulāru šūnu (pikseļu) formā; rastra grafikas karte
- topogrāfiskā karte karte, kurā attēlotās teritorijas orientējums un īpatnības fiksētas pilnīgi un objektīvi attiecībā pret kartes mērogu
- kartopragmatika Kartosemiotikas nozare, kas pētī saistību starp kartogrāfiskajiem izteiksmes līdzekļiem un metodēm no vienas puses un kartes veidotāju un lietotāju - no otras puses
- meiksta Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts
- meikste Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts
- skaiste Kārts, maikste
- skaista Kārts, maikste; skaiste
- skaistra Kārts, maikste; skaiste 2
- que sera sera kas būs, tas būs; kam jānotiek, notiks
- sviests Kas neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums
- elektriskā videoieraksta kasete kasete, kurā attēls tiek fiksēts fotofilmā
- super 8 kasete kasete, kurā attēls tiek fiksēts uz 8 mm platas noperforētas kinofilmas
- hologrāfiskā ieraksta kasete kasete, kurā trīsdimensiju attēls tiek fiksēts uz vinila lentes
- matrikss Kaulu matrikss - kaulaudu šūnstarpu viela
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
- kentauroi Kentauri - teiksmaina pucilvēku-puszirgu cilts sengrieķu mitoloģijā
- trāpījumu procents kešatmiņas mērījums, kas nosaka, cik procentu no visiem piekļuves mēģinājumiem ir veiksmīgi - kuriem kešatmiņā ir atbilstoši dati
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo; sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma
- panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli
- spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus
- attēls kinofilmas emulsijas slānī fiksētās ainas projekcija uz ekrāna
- skaņas celiņš kinolentes daļa, kurā fiksēts filmas skaniskais saturs
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums
- pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums
- gurte Kleitas josta; siksna
- aikstīties Kliegt, trokšņot; vaikstīties
- klukstēt Klikstēt
- fēlers Kļūda, neveiksme
- misēklis Kļūda, neveiksme; arī traucēklis
- misējums Kļūda, neveiksme; misēklis
- laža Kļūda, panīkums, vaina; neveiksme; neizdošanās
- fušieris Kļūda; bojājums, neveiksme
- pušieris Kļūda; bojājums; neveiksme
- feilors Kļūda; neveiksme
- fēleris Kļūda; neveiksme
- feileris kļūda; neveiksme; nepatikšanas
- aplauzties Kļūdīties; ciest neveiksmi
- pārvērsties kļūt citādam savā izteiksmē (par seju, acīm)
- kuplot kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), arī plašākam.; papildināties
- nodzist kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6)
- pakuplot kļūt mazliet daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināties
- paputēt kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu)
- sasiksnēt kļūt sīkstam (kā ādas siksna)
- atdzīvoties kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam
- nomākties kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme
- mākties kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju)
- samākties kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme
- pietvaikot kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku)
- sakuplot kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam
- kņikstins Knikstiņš (1)
- kņikstins Knikstiņš (2)
- blokkods Kods, kura vārdiem ir fiksēts garums
- masta ķīļi koka ķīļi, ar kuriem fiksē masta stāvoklī attiecībā pret masta ailas apmali
- lobas laiks koka mizas lobīšanās laiks
- čukurs Koks, ar ko sabiksta ogles krāsnī
- tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju
- jokala Komikss
- jokula Komikss
- komiks Komikss
- kompaunddzinējs Kompaunds - tvaikmašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- kompaundmašīna Kompaunds - tvaikmašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- kompaundtvaikmašīna Kompaunds - tvaikmašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu)
- aleksofiksīns Komplementa saistītāja antiviela, kas rodas asinīs pēc aleksofiksagēna ievadīšanas
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas
- bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos
- ceļu škērsojums konstrukcija savstarpēji nesaistītu satiksmes ceļu šķērsošanai dažādos līmeņos (piem., dzelzceļa škērsojums ar autoceļu)
- globālā ģeocentriskā koordinātu sistēma koordinātu sistēma ar sākumpunktu Zemes centrā, fiksēta ar novērošanas staciju tīklu, kas izveidots Zemes rotācijas mērījumiem; sistēmu izmanto kosmiskās ģeodēzijas problēmu risināšanai
- ritmtembrs Kopapzīmējums ritma un tembra jomai, šo izteiksmes elementu sadarbībai un kopspēlei
- iegaumēšana Kopējais nosaukums tiem procesiem, kas nodrošina materiāla fiksāciju atmiņā
- telefona un telegrāfa slodze kopīgais vienlaikus aizņemto telefona vai telegrāfa līniju (kanālu, savienojuma traktu) laiks vienas stundas laikā; mērvienība – aizņemtības stunda jeb erlangs
- darbķermenis Kopīgs nosaukums gāzveida vai šķidrām vielām (ūdens tvaiks, dūmgāzes, gaiss, amonjaks u. c.), ko lieto enerģijas pārveidošanas mašīnās
- afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
- konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne
- komplekss Kopums (tēliem, idejām, izteiksmes līdzekļiem u. tml., piemēram, mākslas darbā, tekstā), kas veido ko saistītu, vienotu
- stilbu korsešbikses korsešbikses ar starām no elastīgas drānas
- korsešbiksītes Korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; bezstaru korsešbikses
- bezstaru korsešbikses korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; korsešbiksītes
- decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību
- benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- bikškostīms Kostīms, kas sastāv no žaketes un garajām biksēm
- bikšu kostīms kostīms, kas sastāv no žaketes vai blūzveida jakas un garajām biksēm
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs
- jaundzimušā periods krasas pārejas laiks, kad mazulis atstājis mātes organismu un viņa galvenā barība ir piens; izveidojas ķermeņa termoregulācija, fermentatīvie procesi, pastiprinās vielmaiņas intensitāte un citas eksistencei svarīgas funkcijas
- bīstaklis Krāsns bikstāmais koks
- bīstēkls Krāsns bikstāmais koks
- bīsteklis Krāsns bikstāmais koks, arī slotaskāts
- krāslente Krāsu saturoša lente, ko izmanto, piemēram, rakstāmmašīnas rakstu zīmju nospiedumu fiksēšanai uz papīra
- Ixia speciosa krāšņā iksija
- minitonneris Kreiserjahta ar maksimālo fiksēto sacensību balli līdz 5,03 m (16,5 pēdas)
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem
- krislītis Kriksītis
- trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, fiksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes
- tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus
- tiesfotogrāfija Kriminālistikas tehniskā nozare: zinātniski izstrādātu fotografēšanas veidu un metožu sistēma, ko lielo noziegumu izmeklēšanas procesā, kriminālist. ekspertīzē, operatīvās kriminālās meklēšanas darbā, lai iegūtu un fiksētu pierādījumus, kā arī noziegumu profilaksē
- kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā
- advente Kristīgās baznīcas gada sākums; laiks no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem līdz 24. decembrim; advents
- parūzija Kristus otrā atnākšana, kas pēc kristiešu ticējumiem būs laiks, kad tiks spriesta tiesa un tiks nodibināta pilnīga Dieva valstība
- crucifixus Krucifikss
- krists Krucifikss
- krucifiks Krucifikss
- moka Krucifikss
- krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
- krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
- krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
- biksteklis Kruķis krāsns bikstīšanai
- bezstaru biksīšgrācija krūškorsešbiksītes - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
- cb Kubiks (angļu "cubic")
- šalupa Kuģa laiva satiksmei ar krastu un citiem kuģiem
- Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus
- fārvaters Kuģu ceļš - ūdens satiksmes maršruts, marķēts ar navigācijas zīmēm
- knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- piks Kulminācija, vislielākās aktivitātes brīdis (piem., darbā vai satiksmē)
- kuļamlaiks Kulšanas laiks
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
- Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms
- Bikstu muiža kultūras piemineklis Dobeles novada Bikstu pagastā, ēku komplekss, īpaši pils, celta 1865. g., dzīvojamā ēka no 1670. g., arī ainavu parks (18,2 ha)
- ēigā Kustība, satiksme
- sprūds Kustīga, ar atsperi aprīkota detaļa zobrata fiksēšanai (pret atpakaļgaitu)
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma un kas nodrošina tās izpildes procesa turpināšanu atbilstoši lietotāja prasībām
- bloķēšanas mehānisms kustīgs mašīnas elementu savienojums, kur, vienam elementam darbojoties, pārējie tiek fiksēti noteiktā stāvoklī
- hepatopeksija Kustīgu vai noslīdējušu aknu fiksācija
- katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
- kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
- kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam)
- Garkalns Ķāķu paliksnis Priekuļu pagastā
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari
- ķebināt Ķepināt, neveiksmīgi līmēt
- Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
- Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui")
- Paņ-Tao Ķīniešu mitoloģijā - persiks, kas dāvā nemirstību
- trahelopeksija Ķirurģiska dzemdes kakla fiksācija pie kādas citas ķermeņa daļas
- pneimonopeksija Ķirurģiska plaušu fiksēšana pie krūškurvja sienas
- nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās
- ej galīgi labi, veiksmīgi
- ej no(st) labi, veiksmīgi
- čikiņā Labi, veiksmīgi
- jē Labi, veiksmīgi
- reāli Labi, veiksmīgi
- pagada Labs laiks
- laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti
- klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks
- spindallaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad lielākā daudzumā parādās spindeles; spindeļlaiks
- precīblaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
- prečlaiks Laika posms, kad mēdz rīkot kāzas, precēties; kāzu laiks
- pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku
- joslu laiks laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu
- reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks u. tml.), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana; gadalaiks
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- karalaiks Laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; kara laiks; arī kara apstākļi
- kara laiks laikposms, kad kāda valsts ir iesaistīta karadarbībā; karalaiks; arī kara apstākļi
- chronos Laiks
- vremja Laiks
- atraitnes gads laiks (1 g. un 6 mēneši pēc Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumiem), kad atraitne pēc vīra nāves varēja lietot viņa mantojumu un saņemt no tā ienākumus
- vikingu laiki laiks (ap 800 līdz aptuveni 1050), kad vikingi devās tirdzniecības un iekarojumu braucienos; dāņi un norvēģi burāja galvenokārt uz Rietumiem, zviedri - uz Austrumiem
- samaksas termiņš laiks (diena), kurā vai līdz kuram jāveic aizņēmuma vai aizdevuma apmaksa, obligāciju, hipotekāro ķīlu zīmju un citu parādzīmju nominālvērtības atpirkšana no ieguldītāja
- pusdienlaiks Laiks (dienas vidū), kad parasti ēd pusdienas
- servisperiods laiks (dienu skaits) no govs atnešanās līdz apaugļošanās brīdim; negrūsnības laiks
- pagadi Laiks (klimatiskie apstākļi)
- gaiļlaiks Laiks (naktī vai agrā rītā), kad dzied gaiļi
- gaiļu laiks laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad gailis mēdz dziedāt
- brokastlaiks Laiks (no rīta), kad parasti ēd brokastis
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis)
- veļu laiks laiks (parasti novembris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus
- baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums
- deliberācijas termiņš laiks apdomāties, ko dod mantiniekam, lai viņš varētu izšķirties, vai mantojumu pieņemt vai ne
- Ti2GO Laiks iet (angļu "time to go"; īsziņās)
- time is money laiks ir nauda
- priekšstunda Laiks īsi pirms kāda notikuma
- aizgavēnis Laiks kādas nedēļas pirms gavēņa
- apostoliskais laikmets laiks līdz 70. gadam (pēcapostoliskais līdz 140 g.)
- sūdvedamais laiks laiks mēslu vešanai uz tīrumiem
- pusgaiļa laiks laiks naktī īsi pirms gaiļa dziedāšanas
- pusgaiļu laiks laiks naktī īsi pirms gaiļa dziedāšanas
- vācu laiki Laiks no 1915. gada līdz 1918.gadam, kad Latvijas teritoriju daļēji okupēja Vācijas Impērijas karaspēks
- apgrozījumlaiks Laiks no darba nodošanas operētājsistēmai līdz rezultātu saņemšanai
- paaudžu intervāls laiks no dzīvā organisma piedzimšanas līdz viņa pēcnācēju dzimšanai
- apslēptais (slimības) periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam
- slēptais slimības periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam
- interregnums Laiks no kāda valdnieka nāves vai atcelšanas līdz jauna valdnieka iecelšanai
- inkubācijas perioda ilgums laiks no perēšanas sākuma līdz putnu mazuļu šķilšanās sākumam; vistām – 19, tītariem – 26, pīlēm – 25, zosīm – 29 dienas
- brokasta laiks laiks no rīta, kad parasti ēd brokastis
- izometriskais intervāls laiks no sirds kambara kontrakcijas sākuma līdz asins izgrūšanas sākumam
- cietstāvēšanas periods laiks no slaucama dzīvnieka aizlaišanas līdz nākamās atnešanās dienai
- gaļas ražošanas cikls laiks no vaislas dzīvnieka apaugļošanas līdz viņa pēcnācēju ieguvei un realizācijas dzīvmasas sasniegšanai; tajā izdala grūsnības, zīdīšanas, izaudzēšanas un nobarošanas periodus
- norīkojuma laiks laiks norīkojumā
- ragavu plēsis laiks pavasarī, kad daudzo kāpeņu dēļ ragavas plīst
- atvāržas Laiks pēc Jāņiem, kad dienas pakāpeniski paliek īsākas un sākas saules atceļš no visaugstākā punkta uz viszemāko
- pēcmeklēšanās Laiks pēc meklēšanās, kad izzūd ar dzīvnieka dzimumuzbudinājumu saistītās izmaiņas dzimumorgānos un uzvedībā
- pēcnāve Laiks pēc nāves
- postapokalipse Laiks pēc pastardienas
- atvāržas Laiks pēc Ziemassvētkiem, saules atceļš no viszemākā punkta uz visaugstāko
- džahillija Laiks pirms islāma rašanās VII gadsimtā
- priekšmeklēšanās Laiks pirms meklēšanās, kad sākas izmaiņas dzīvnieka dzimumorgānos un uzvedībā
- priekšrīts Laiks pirms rīta iestāšanās, pirms saules lēkta
- tempus fugit laiks skrien
- laktācijas periods (govij) laiks starp diviem grūsnības periodiem, kurā govs ir slaucama
- mašīncikls Laiks starp diviem sinhronizācijas impulsiem
- launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu
- palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks
- pusvakars Laiks starp pusdienām un vakaru
- palaunagājs Laiks starp pusdienlaiku un launagu
- atgavēnis Laiks tūlīt pēc gavēņa (kad atkal var visu baudīt)
- sedisvakancija Laiks un apstākļi, kad atbrīvojies pāvesta vai bīskapa sēdeklis (amats, vieta)
- laiktelpa Laiks un telpa kā vienots veselums
- ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana
- vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize
- vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize
- hora Laiks, gadalaiks; stunda
- maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti
- ziedu laiki (arī laiks) laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību
- ziedulaiks Laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību
- dundurnīca Laiks, kad dunduri sāk lidot un govis bizot
- rēdņa Laiks, kad dzīvnieki met spalvu
- mūkņu laiks laiks, kad egles miza viegli nomizojas
- pirmie (arī otrie, trešie) gaiļi laiks, kad gailis (naktī vai agrā rītā) mēdz dziedāt pirmo (otro, trešo) reizi
- otrie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt otro reizi
- pirmie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt pirmo reizi
- trešie gaiļi laiks, kad gailis naktī vai agrā rītā mēdz dziedāt trešo reizi
- izdzītene Laiks, kad govis dzen ganos
- vecie laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta
- vecie (arī agrākie) laiki Laiks, kad ir pastāvējusi kāda (tagad vairs neesoša) sabiedriskā vai valsts iekārta
- zelta laiki (arī laiks) laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga
- krēsla Laiks, kad ir šāda gaisma
- mijkrēslis Laiks, kad ir šāda gaisma
- vakarkrēsla Laiks, kad ir šāda gaisma
- patumsa Laiks, kad ir šāda krēsla
- ķilu laiks laiks, kad izceļas plūdi un upes iznāk no krastiem
- mājāietamlaiks Laiks, kad jāiet mājās
- mājālaižamlaiks Laiks, kad jālaiž lopi mājās
- pēdējā stundiņa laiks, kad jāmirst; nāve
- zīdīšanas periods laiks, kad jaundzimušo tur kopā ar māti un viņš pārtiek no mātes piena
- kuļamais laiks laiks, kad kuļ labību
- dzītava Laiks, kad lopi jādzen mājās
- dzītene Laiks, kad lopi jādzen mājās
- sadzītene Laiks, kad lopus dzen mājās
- dzītuve laiks, kad lopus dzen mājās; dzītava
- tukšs laiks laiks, kad nav derīgu, lietderīgu darbību, darbu
- aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā
- īstā meklēšanās laiks, kad notiek ovulācija un mātītes ļaujas aplēkties
- ēdienreize Laiks, kad parasts ēst
- parudze Laiks, kad rudzi sāk nogatavoties
- pirmplauka laiks, kad sāk plaukt
- gonadarhe Laiks, kad sākas dzimumdziedzeru aktivitāte
- sērstu laiks laiks, kad sniega virskārta ir sasalusi un tādējādi atvieglo iešanu
- slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis)
- ķīļa laiks laiks, kad upe pārplūst; slikts laiks
- lobas laiks laiks, kad var vilkt labu lomu
- kumeļa gadi laiks, kad vēl nav pieauguša cilvēka rūpju; pusaudža gadi, agra jaunība
- melnā pēda laiks, kad zemi neklāj sniegs
- liepzieds Laiks, kad zied liepas
- tunlaiks Laiks, kamēr cūkgaļa tiek gatavota (cepta, vārīta)
- pusrudens Laiks, kas daļēji atgādina rudeni
- kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru
- pārraides trakta aizkave laiks, kas marķiermaģistrāles tīklā nepieciešams bita pārraidei starp divām aplūkojamā tīkla stacijām, kuras atrodas vistālāk viena no otras
- veģetācijas periods laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai)
- palīglaiks Laiks, kas nepieciešams darba objekta, arī attiecīgās iekārtas sagatavošanai ražošanas procesam
- saskaitīšanas/atņemšanas laiks laiks, kas nepieciešams datoram, lai aprēķinātu divu skaitļu summu vai starpību; šo laiku dažkārt izmanto datora ātrdarbības raksturošanai
- inkubācijas periods laiks, kas nepieciešams dīgļa attīstībai olā
- ekspozīcijas ātrums laiks, kas nepieciešams emulsijas ekspozīcijai, lai iegūtu apmierinošu attēlu
- izpildes laiks laiks, kas nepieciešams komandas, pieprasījuma vai programmas izpildei datorā
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
- gājums Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
- gājienis Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu līdz kādai vietai; attālums līdz kādai vietai
- meklēšanas laiks laiks, kas nepieciešams, lai atmiņā atrastu kādu noteiktu datu lauku
- apgrozījumlaiks Laiks, kas nepieciešams, lai izpildītu darbu no sākuma līdz beigām
- izplatīšanās aizkave laiks, kas nepieciešams, lai signāls nonāktu no shēmas vai pārraides kanāla viena punkta līdz otram
- absolūtais ģeoloģiskais vecums laiks, kas pagājis no minerālu vai iežu veidošanās līdz mūsdienām
- brauciens Laiks, kas paiet braucot (līdz kādai vietai); attālums (līdz kādai vietai)
- darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums
- priekšmācība laiks, kas pavadīts iesvētīšanas klasēs pirms obligātajām 2 nedēļām
- karsts laiks laiks, kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi
- tīkla aizkave laiks, kas vajadzīgs, lai pārsūtītu informāciju ar datu pārraides tīkla starpniecību
- bita pārraides ilgums laiks, kas vajadzīgs, lai vienu bitu pārraidītu pa pārraides vidi noteiktā attālumā
- patiesais laiks laiks, ko attiecīgajā vietā rāda Saules pulkstenis
- procesorlaiks Laiks, ko centrālais procesors patērē kāda uzdevuma risināšanai
- mašīnlaiks laiks, ko datora procesors patērē noteikta uzdevuma risināšanai
- pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar astronomiskiem vai atomu pulksteņiem
- operatīvais laiks laiks, ko patērē vienai operācijai (detaļas apstrādei, komplekta salikšanai u. tml.); sastāv no pamatlaika un palīglaika
- vienītis laiks, ko pavada vienatnē; vienatne
- aberācijas laiks laiks, kurā gaisma no debess spīdekļa nonāk līdz Zemei
- roklaiks Laiks, kurā lietderīgais darbs tiek veikts ar rokām
- dējības cikls laiks, kurā putni dēj olas katru dienu
- rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam
- pussabrukšanas periods laiks, kurā sabrūk puse no kāda radioaktīvā elementa atomiem
- cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas
- relaksācijas laiks laiks, kurā sistēmas mērāmais parametrs samazinās e reizes, piem., ierosinātu atomu dzīves laiks, kurā ierosinātu atomu skaits noteiktā stāvoklī samazinās e reizes
- reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai
- baktericīdā fāze laiks, kurā svaigi slauktā pienā nepalielinās tajā esošo mikroorganismu skaits
- darba periods laiks, kurā tiek patērēts dzīvais darbs
- luga Laiks, laika sprīdis
- lugs Laiks, laika sprīdis
- mets Laiks, laika vienība
- pagātne Laiks, laikposms, kas ir bijis pirms tagadējā laika, laikposma; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- nākotne Laiks, laikposms, kas seko tagadējam laikam, laikposmam; šāda laika, laikposma apstākļu kopums
- tempus Laiks; darbības vārdu laiku formas, piem., tagadne, pagātne utt.
- datnes slēgšana laiksakritības vadības metode, kas nodrošina datu integritāti, novēršot vairāku lietotāju vienlaicīgu piekļuvi datnei un tās modifikāciju
- vairākpavedienošana Laiksakritīga vairāku uzdevumu apstrāde, ko veic viena programma
- pavediens laiksakritīgs process, kas ir kāda lielāka procesa vai programmas daļa; šo terminu parasti izmanto vairākuzdevumu operētājsistēmu aprakstos, kad vairākas programmas daļas (pavedieni) var tikt izpildīti vienlaicīgi
- lafa Laime, veiksme
- luķis Laime, veiksme, izdošanās, izdevība
- laimes klēpis laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi
- tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis
- kāptuves Laipa ar virspusē piestiprinātiem kāpšļiem satiksmei starp dažāda augstuma vietām
- lakoniskums Lakonisms - izteiksmes īsums, koncentrētība, kodolīgums
- atzarotnis Lapu koks, kam nozāģēti visi galotnes sānzari un nereti arī pati galotne, lai audzētu uz tā vairāk zaru periodiskai izmantošanai; parasti pēc 3-10 gadiem zarus nocērt žagaru, mietu un maikstu ieguvei
- lapplūkstamlaiks Lapu plaukstamais laiks
- laplaiks Lapu plaukstamais laiks; lapplūkstamlaiks
- berznis Lašu nārsta vieta un laiks
- latiņot Latāt, noklāt salmu jumtu ar šķeikstām
- latence Latents infekcijas stāvoklis, laiks no kairinājuma sākuma līdz uzbudinājuma stāvokļa pirmajām pazīmēm
- mīkales Latviešu mistēriju spēles (lugas), kas sacerētas pamatojoties uz senām latviešu reliģiskām teiksmām un ticējumiem
- Rijas māte latviešu mitoloģijā sieviešu gars, kas atbildīgs par veiksmi labības kulšanā
- ISSN centrs Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība - iestāde, kas piešķir ISSN un ar to saistītu svītru kodu izdevējiem, konsultē par ISSN sistēmu un tās lietojumu, informē par speciālizdevumiem valstī un pasaulē, kā arī par ISSN reģistrā fiksētajiem elektroniskajiem seriālizdevumiem
- deramlaiks Laukstrādnieku līgšanas laiks
- launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks
- ķīla laiks ledus iešanas laiks
- piknolepsija Lēkmes bērniem: parasti sākas 4-11 gadu vecumā un beidzas īsi pirms pubertātes; lēkmju laikā seja ir bāla, skatiens fiksēts, acāboli pavērsti uz iekšu; retāk - neliela roku muskulatūras raustīšanās, mērena tonusa mazināšanās; pēc lēkmes bērni turpina iepriekš sākto darbošanos vai sarunu
- ēnu teātris leļļu teātra veids, kurā galvenais izteiksmes līdzeklis ir plakanu leļļu vai aktiera ķermeņa (parasti roku) kustību demonstrēšana silueta veidā uz apgaismota ekrāna
- perfolente Lente informācijas fiksēšanai ar simboliem, ko veido caurumi
- rakstāmlente Lente, uz kuras (kādā ierīcē, iekārtā u. tml.) fiksē informāciju, parasti ar burtiem, cipariem
- leptothrix Leptotriksi
- Leptothrix crassa leptotriksu suga
- Leptothrix discophora leptotriksu suga
- Leptothrix ochracea leptotriksu suga
- Myxidium lieberkuni Līberkīna miksīdija
- līstava Līdums, līduma līšanas laiks
- homotētija Līdzības transformācija, kas katram punktam piekārto proporcionālā attālumā esošu punktu uz taisnes, kura savieno doto punktu ar fiksēto līdzības centru
- pleonasms Liekvārdīgs izteiksmes veids
- palielinājums liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi
- dumaka liela migla; lietains laiks
- loran liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation")
- neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi
- tour de force liela spēka izpausme; veikls triks
- Myotis myotis lielais naktssikspārnis
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses
- ūzainis Lielās, platās biksēs tērpies cilvēks
- vairumnieks Lielinieks, boļšviks
- arsenāls liels (rīcības, darbības, izteiksmes paņēmienu un līdzekļu) kopums
- leitēns liels zēns, kurš vēl staigā bez (garajām) biksēm
- lieluma collapzīmējums lieluma izteiksme ar vadmēru garuma collu pārskaitļiem, piemēram, vīriešu ārjakas 40" lielums, kas der tiem, kuru krūšu apkārtmērs ir (40±1) collu robežās
- puskrūšu (centimetriskais) lieluma apzīmējums lielumkodējums ar krūšu pusapkārtmēra garuma izteiksmi centimetru pārskaitļos, piemēram, vīriešu žaketes 50. lielums der tiem, kuru krūšu pusapkārtmērs ir (50±1) cm robežās
- apmērs Lielums naudas izteiksmē
- attēla izšķirtspēja lielums, kas norāda digitāla attēla pikseļu blīvumu, respektīvi, to, cik attēls ir detalizēts; mēra pikseļos uz collu (ppi); sastopamas arī metriskās vienības – pikseļi uz centimetru vai milimetru
- Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna
- lietavaiņa laiks lietains laiks
- lietoņa Lietains laiks
- lītaine Lietains laiks
- lītņa Lietains laiks
- glizmains Lietains laiks ar salu, kad veidojas atkala
- lugava Lietains, dubļains rudens laiks
- prakticisms lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus
- pļurkt lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- Bitīt matos! lieto parasti neveiksmes, nepatikšanu, arī pārsteiguma gadījumā
- Vai tam! lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams
- pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
- klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
- klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
- lūdzu lieto, lai izteiktu lūgumu, prasību, arī lai lūgumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi
- lūdzu lieto, lai izteiktu pamudinājumu, aicinājumu, arī lai pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi
- lūgtum lieto, lai izteiktu pamudinājumu, aicinājumu, arī lai pamudinājumam, aicinājumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi
- pa lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag
- pag lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2
- paga lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies; pa 2
- pagaidīt lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies
- tikpat lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks
- gan jau lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta
- dievspalīdz lieto, lai novēlētu veiksmi darbā
- lūk lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts
- re lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts
- palūk lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
- paskat lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
- lai lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes daudzskaitļa pirmās personas formu
- lai lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu
- gora Liksta
- kaite Liksta
- glibzda Liksta, kļūme
- glizda Liksta, kļūme; glibzda
- kasme Liksta, nelaime
- klipata Liksta, nelaime
- ligzda Liksta, nelaime
- krāma Liksta, nelaime, slimība
- nebūšanas Likstas; slimības, kaites
- izsēdināt likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa)
- spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu
- jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt
- jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu
- Latvijas iedzīvotājs likuma izpratnē: Latvijas pilsonis vai Pilsonības un imigrācijas departamentā reģistrēta persona, kurai ir pastāvīgs pieraksts Latvijas Republikā un kurai ir piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, vai kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju
- normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā
- komunikatīvā komponente lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai
- komunikatīvā kompetence lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.)
- ļirenes Linu bikses
- nātnene Linu bikses
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks
- daudzvērtīgā loģika loģisko izteiksmju, kuru mainīgajiem ir vairāk nekā divas vērtības, pētīšanas kārtulu un metožu sistēma
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana
- brīvrumba Lokomobiles rats, kas nedarbina siksnu un kuļmašīnu
- Pikstuli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pikstuļi" nosaukums latgaliski
- svētbrīdis lūgšanām veltītais laiks
- miksofibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem
- miksotibrosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas sastāv no miksomatoziem, sarkomatoziem un fibromatoziem audiem
- izstarojuma osteosarkoma ļaundabīgs kaulu audzējs, ko izraisa organismā iekļuvušas radioaktīvas vielas, kas fiksējas kaulos
- griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu)
- spergoņa ļoti auksts laiks
- svelons ļoti auksts laiks (ar ledainu, stindzinošu vēju)
- salīgs ļoti auksts laiks, kad ir stiprs sals
- bažpilns ļoti bažīgs; neveiksmes vai nelaimes priekšnojauta
- čotka ļoti labi; lieliski, veiksmīgi
- laime ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; arī veiksme
- kriksītis ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis
- melnā diena ļoti neveiksmīga diena
- melna diena ļoti neveiksmīga diena
- melna stunda ļoti neveiksmīgs brīdis, laikposms
- grimase ļoti pārvērsta sejas izteiksme (piemēram, dusmās, sāpēs)
- leginsi ļoti piegulošas plānas trikotāžas bikses; legingi
- legingi ļoti piegulošas plānas trikotāžas bikses; leginsi
- stringi ļoti pieticīgas biksītes, kas sastāv no neliela auduma trīsstūrīša priekšpusē un tievām aukliņām
- aizmūžs ļoti sens laiks
- sutens ļoti silts laiks
- nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko)
- šauties ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni)
- dārgs ļoti vērtīgs naudas izteiksmē
- daimonoloģija mācība par daimoniem un viņu satiksmi ar cilvēkiem
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes
- atsaceiba mācīšanās laiks (2-4 nedēļas) ejot pie baznīckunga "atsacīt"
- piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte
- biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji
- Maiciņa ezers Maiciņu ezers Bikstu pagastā
- maigste Maikste
- žāpurs Maikste
- žēpurs Maikste
- maiksne Maikste (1)
- maiksts Maikste (1)
- apsvaidīgs Mainīgs laiks
- oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme
- miksēšana Maisīšana, putošana ar mikseri
- jāvas laiks maizes mīklas rūgšanas laiks
- mākoņa Mākonis; apmācies laiks
- smirkoņa Mākoņains laiks
- macrothrix Makrotiksu dzimtas ģints
- macrothricidae Makrotriksu dzimta
- ilyocriptus Makrotriksu dzimtas ģints
- lathonura Makrotriksu dzimtas ģints
- ophryoxus Makrotriksu dzimtas ģints
- krāsas dziļums maksimālais krāsas toņu vai pelēkās krāsas gradāciju skaits, kuru skenēšanas iekārta var nolasīt katram ievadāmajam pikselim
- laiksprauga Maksimālais laiks, kas stacijai jāgaida marķiermaģistrāles tīklā, lai saņemtu atbildi no jebkuras citas stacijas
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma
- lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums
- kinematogrāfija Māksla fiksēt kustīgus objektus gaismjutīgā filmā un projicēt iegūtos attēlus uz ekrāna
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu, pacilātību
- deja mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā
- mūzika Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir skaņa
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kā (piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) attēlošana ar cilvēka īpašībām
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens - kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs
- apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā)
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā)
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku
- mēdijs Mākslinieka izteiksmes līdzeklis
- taisnais koka irbulis mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai
- bagāža Mantas, saiņi, ko pārved pasažieru satiksmes līdzekļos
- apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
- splifs marihuānas cigarete samiksēta kopā ar tabaku
- starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu
- brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss
- elastīgais masīvs masīvs, kura augšējā un apakšējā robeža nav fiksēta, bet var pieņemt dažādas uzdotās vērtības
- Pārkinsona seja maskveida sejas izteiksme parkinsonisma gadījumā
- masta slīpums masta stāvoklis attiecībā pret klāju vai ūdenslīniju, ko fiksē atkarībā no trimmēšanas rezultātiem
- bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība
- bloķēties Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšanās noteiktā stāvoklī
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības
- diskriminants matemātiska izteiksme, kas saista polinoma koeficientus, piemēram, trinoma _ ax^2^ + bx + c _ diskriminants ir _ b^2^ - 4ac _
- sacīkšu balles formula matemātiska izteiksme, pēc kuras, ņemot vērā jahtas korpusa un takelējuma apmērīšanas rezultātus, aprēķina peldlīdzekļa sacīkšu balli
- formālā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas operē ar abstraktiem simboliem un no tiem veidotām izteiksmēm, nepiešķirot nekādu nozīmi šo abstrakciju semantikai
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs)
- biksaine Maza meitene, kas valkā bikses
- Callibella humilis mazais kalitrikss
- Nyctalus leisleri mazais vakarsikspārnis
- mazumnieks Mazinieks, meņševiks
- patupties mazliet, mazliet pietupties, kniksēt
- meiznīks mazs bērns, kas slapina biksēs
- krimens mazs daudzums, kriksis
- žepkus mazs puika, kurš sācis staigāt un valkā bikses
- bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā
- medību karalis medību dienas vai sezonas veiksmīgākais mednieks, kuru medību dalībnieki saskaņā ar mednieku kolektīva tradīcijām ieceļ vai ievēlē un attiecīgi godina
- medene Medību laiks
- medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
- patentšotklampa Mehāniska ierīce ar ekscentriem vai žokļiem, kas automātiski iespīlē (fiksē) šotes stāvokli
- virtuālais (iespējamais) pārvietojums mehāniskās sistēmas punktu elementārpārvietojums, kuru saites pieļauj kādā fiksētā laika momentā
- CGS mērvienību sistēma mehānisko lielumu mērvienību sistēma, kurā par galvenajam mērvienībām pieņemts centimetrs (garums), grams (masa) un sekunde (laiks); atvasinātas mērvienības ir – dins (spēks), ergs (darbs un enerģija) u. c.
- vilkšņa Meklēšanās laiks (īpaši par suņiem)
- vilkšņi Meklēšanās laiks suņiem
- jaujas Meklēšanās, riesta laiks
- grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
- mazinieks Meņševiks
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas fiksē vizuālā veidā (kā) mērījumu; aparāts, ierīce u. tml., kas vizuāli signalizē (par ko)
- štagas jātnieks metāla skava (apskava) ar atsperīgu fiksatoru
- luķis Metāla veidojums (riņķis) pie sedulkas, caur kuru ver sedulkas siksnu
- metrolīnija Metropolitēna satiksmes līnija
- iestigošana Meža izmantošanai paredzētās platības norobežošana ar vizūrām, maikstēm vai krāsu, punktu virsotņu vietās iedzenot stabiņus, tos numurējot un ierokot cirsmas nosaukuma stabu
- dvinda Migla, tvaiks; dvinga
- miglaine Miglains laiks
- pituitārā miksedēma miksedēma, kas attīstās hipofīzes nepietiekamas funkcijas gadījumā
- miksers Mikseris
- ātrkūlējs Mikseris, maisītājs, putotājs
- myxidium Miksīdijas
- Līberkīna miksīdija miksīdiju suga ("Myxidium lieberkuni")
- myxini Miksīnas
- myxiniformes Miksīnveidīgie
- stigmatiella Miksobaktēriju ģints
- archangium Miksobaktēriju rindas ģints
- myxococcus Miksobaktēriju rindas ģints
- polyangium Miksobaktēriju rindas ģints
- miksoneiroma Miksoma kopā ar neiromu
- miksopapiloma Miksoma kopā ar papilomu
- rabdomiomiksoma Miksoma kopā ar rabdomiomu
- miksomatoze Miksomatozā jeb gļotainā deģenerācija, patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga multipla miksoma
- ogļu miksomfālija miksomfāliju sēņu suga ("Myxomphalia maura", syn. "Fayodia maura")
- kapilīcijs Miksomicēšu augļķermeņu iekšējā struktūra
- myxomycetes Miksomicētes
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka
- mikspiķeļi Mikspikli
- mikspikles Mikspikli
- mikspikls Mikspikli
- mīkns Mīksts (laiks)
- atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst
- globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā
- megapikselis miljons pikseļu, miljons attēla elementu
- sinhronizācijas laiks minimālais ekspozīcijas laiks, kad fotoaparāta kadra logs ir pilnīgi atvērts un zibspuldze vienmērīgi izgaismo visu kadra laukumu
- cirsmu piesliešanās laiks minimālais laiks gados (ieskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts cirst izcirtumam blakusesošo cirsmu; tas parasti atbilst periodam, kad jaunais apmežojums sasniedzis Meža atjaunošanas noteikumu prasības
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem
- miksomioma Mioma, kas satur miksomatozus audus
- mirkstoņa Mirkstoņa laiks - mitrs laiks, lietains laiks
- ab-i-haiat Mistisks nemirstības ūdens, kas atdod jaunību un ļauj dzīvot mūžīgi, alķīmiskā Eliksīra arābu variants
- Šambala Mītiska zeme Himalajos, kuras atrašanās vieta un pastāvēšanas laiks nav zināmi
- smirkoņa Mitrs laiks
- vārddarināšanas modelis modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem
- globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas
- sultanāts Monarhistiska valsts, kuras priekšgalā ir sultāns, teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu
- monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi
- mokiks Mopēds bez pedāļmehānisma; motoru iedarbina ar kājsviru - kikstarteri
- suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss
- advalors Muitas nodeva vai nodoklis, kas tiek iekasēts procentuālā izteiksmē no muitas vērtības
- Siksola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Siksala" nosaukums latgaliski
- minimālisms Mūsdienu mūzikas joma, kuras pamatā ir elementāru izteiksmes paņēmienu (piem., vienas un tās pašas skaņu secības) ilgstoša atkārtošana; repetitīvā mūzika
- menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
- nostiprinātājs muskulis muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties
- teksts Mutvārdos izteikts vai ar rakstu zīmēm fiksēts vārdu, teikumu, to savienojumu kopums, kam ir kādas funkcijas sazināšanās procesā
- tekstieskates tulkošana mutvārdu tulkošana pēc rakstiski fiksēta tulkojamā teksta, kas ir tulka rīcībā un var atbilst un var neatbilst tam, ko teiks runātājs
- faktūra Mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, (skaņdarba) rakstības veids
- mūzikas teorija mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu
- mužiki Mužiks
- nacbols Nacionālboļševiks
- naktslaiks Nakts laiks
- myotis Naktssikspārņi
- peļauši Naktssikspārņi - sikspārņu dzimtas ģints, ķermeņa garums - 3,5-8,5 cm, spārni plati un strupi, ausis vidēji lielas, entomofāgi, \~80 sugu, Latvijā 5 sugas, kas ir retas vai ļoti retas, visas aizsargājamas
- Branta naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis brandti syn. Myotis mystacinus brandti")
- dīķa naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis dasycneme")
- ūdeņu naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis daubentoni")
- lielais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis myotis")
- bārdainais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis mystacinus")
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
- berza laiks nārsta laiks
- beržu laiks nārsta laiks, parasti lašu nārsts
- Myotis nattereri Naterera naktssikspārnis
- Naterera sikspārnis Naterera naktssikspārnis
- Vespertilio nathusii Natūza sikspārņa "Pipistrellus nathusii" nosaukuma sinonīms
- rokas nenokritīs ne rokām, ne pašam nekas ļauns nenotiks
- neadekvātuma afekts neadekvāta emocionāla reakcija uz grūtībām darbā, kad savās neveiksmēs vaino objektīvoas apstākļus, priekšniekus, skolotājus un citus, bet tikai ne sevi
- Desventuradasu salas neapdzīvota klinšu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas Desventuradas"), pieder Čīlei, \~900 km uz rietumiem no Dienvidamerikas krasta, lielākā sala pēc platības - Sanfeliksa - 1,6 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 479 m vjl. atrodas Sanambrosijas salā, tās platība 1,5 kvadrātkilometri
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vielas, laukuma atveidojums (tēlotājas mākslas darbā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
- absolūtais laiks neatkarīgais mainīgais lielums (arguments) mehāniskās kustības analīzē; klasiskajā mehānikā laiks ir absolūts, jo pieņem, ka visu inerciālo atskaites sistēmu hronometri iet vienādi
- brīvības pakāpju skaits neatkarīgais virtuālais pārvietojumu skaits kādā fiksētā laika brīdī
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā
- aizgavēnis Nedēļa pēc Lieldienām; laiks pēc gavēņa
- sacensība nedeterminēts stāvoklis, kas iestājas, kad divas datora instrukcijas tiek izpildītas vienlaicīgi un nav iespējams noteikt, kuras izpilde tiks pabeigta ātrāk
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība var radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti
- taustīgs Nedrošs, neveiks, stostīgs
- zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus
- flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback")
- grausmīgs Negaisa laiks, kad pērkons bieži grauj
- separētie negatīvi negatīvi, kas fiksē tikai vienu no trim pamatkrāsām
- trubas Negludinātas bikses
- trubenes Negludinātas bikses
- negrūsnība Negrūsnības periods - laiks no dzemdībām līdz jaunai grūtniecībai
- brīvacis nēģu zvejas laiks, t. i. pārtraukums nēģu aizsardzībā
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi
- pabikstīt neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt
- pakārstīt neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt
- pakārstīties neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties
- pasnaikstīt neilgu laiku, mazliet snaikstīt
- pasnaikstīties neilgu laiku, mazliet snaikstīties
- kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu)
- ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (stilā, valodā)
- grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā)
- grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā)
- gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā)
- pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem)
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu)
- nerosme Neizveicība, neveiksme darbā
- miekšis Nejauks, slapjš laiks
- miekšķis Nejauks, slapjš laiks
- miešķis Nejauks, slapjš laiks
- cūkas laime nejauša, negaidīta veiksme
- gabals nenokritīs (kādam) nekāda vaina nebūs, nekas ļauns nenotiks
- brukūzis Nekārtīgs cilvēks, kas staigā nobrukušām zeķēm vai biksēm
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.)
- jods neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu
- jupis neraus (kādu) nekas ļauns nenotiks ar kādu
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu)
- adīne Nelaime, liksta
- kļuma Nelaime, liksta
- kļūme Nelaime, liksta
- ļembasts Nelaime, liksta
- obaža Nelaime, liksta, ķeza
- neiztikšana Nelaime, liksta; slimība
- liga Nelaime, negadījums; liksta
- klikatas nelaime, neveiksme
- adversa fortuna nelaime, neveiksme
- ubeika Nelaime, neveiksme, ķeza
- biba Nelaime, neveiksme, ķibele
- piesprauga Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā
- piesprauka Nelaime, neveiksme, nabadzība, grūtības darbā; piesprauga
- dimba Nelaime, neveiksme; bezizejas situācija
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks
- nedienis Nelaimīgs, neveiksmīgs cilvēks
- nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts
- planšete neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.)
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- kartīte neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)
- slengs neliterārā leksika un citu neliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā
- jākarēties nemākulīgi strādāt, neveiksmīgi darboties
- rimstīties Nemierīgi stāvēt, dīdīties, snaikstīties (par zirgu)
- baža Nemiers, bailes, ko izraisa iespējama neveiksme, nelaime
- frikcionālais bezdarbs nenodarbinātības īstermiņa periods, kurā nepieciešams darba vietas maiņas laiks noteiktas kvalifikācijas darbiniekiem
- nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas
- chronos ageraos nenovecojošs laiks - orfisma teogonijā pasaules tiešais pirmcēlonis, ko radījis Ūdens un Zeme
- šreijā Nepareizi, neveiksmīgi; šķērsām
- garām nepareizi; nederīgi; aplami; neveiksmīgi
- kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode
- putenes Nepastāvīgs laiks
- autorasts nepatīkams autobrācējs, kurš neievēro satiksmes noteikumus un traucē satiksmi
- smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās
- ķimplis Nepatiksme
- klipa Nepatikšanas, arī neveiksme, ķibele
- biete Nepatikšanas, nelaime, neveiksme
- šaise Nepatikšanas, neveiksme; šaize
- nebūšana Nepatikšanas; liksta
- bēte Nepatikšanas; neveiksme
- šaize Nepatikšanas; neveiksme
- svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts un rindās neizkārtots daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai
- nepašķirīgs Nesekmīgs, neveiksmīgs, neveikls
- dumājs Neskaidrs laiks
- mions Nestabila elementārdaļiņa, kuras masa ir aptuveni 207 elektronu masa, dzīves laiks 1 mikrosekunde un spins 1/2
- perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem)
- siksnas pārvads netiešais berzes pārvads, kurā griezes momenta pārnešanai starp vārpstām izmanto dzensiksnas (ir plakansiksnas, ķīļsiksnas un zobsiksnu pārvadi); lieto mašīnās un aparātos
- neveikulis Neveiklis, neveiksminieks
- neveikme neveiksme
- boroda Neveiksme
- dēlis Neveiksme
- gemorojs Neveiksme
- ķerme Neveiksme
- klucis Neveiksme
- kļūma Neveiksme
- lopš Neveiksme
- milo Neveiksme
- neizdevība Neveiksme
- neraža Neveiksme
- nesekne Neveiksme
- neseknis Neveiksme
- obloms Neveiksme
- prokols Neveiksme
- škrobe Neveiksme
- truba-vili Neveiksme
- zola Neveiksme
- kulā Neveiksmē
- abloms Neveiksme (parasti negaidīta)
- amba Neveiksme, bezizejas stāvoklis, krahs, beigas
- britva Neveiksme, ķeza; nepatikšanas
- nesekme Neveiksme, ķibele; liga
- nesekmes Neveiksme, ķibele; liga
- fiasks Neveiksme, neizdošanās; fiasko
- jūkne Neveiksme, nelaime
- zavals Neveiksme, nepatikšanas
- grubulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā)
- grumbulis Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā)
- bujāni Neveiksme, neraža
- nepanākums Neveiksme, nesekme
- pis-aller Neveiksme, visļaunākais gadījums
- kļūme Neveiksme; arī kļūda (1)
- proļots Neveiksme; izgāšanās
- aplauziens Neveiksme; nepatīkams stāvoklis
- aplauzums Neveiksme; nepatīkams stāvoklis
- pizģecs Neveiksme; nepatikšanas
- pizjecs Neveiksme; nepatikšanas
- šohers Neveiksme; nepatikšanas
- tūta Neveiksme; nepatikšanas
- zģecs Neveiksme; nepatikšanas
- šokers Neveiksme; nepatikšanas; nepatīkams pārsteigums
- čakars Neveiksme; traucējums
- risks neveiksmes varbūtība
- rūpes un raizes neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai
- krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai
- vili Neveiksmīga lieta, aresta draudi
- ripiski neveiksmīgi
- švakai Neveiksmīgi
- nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru)
- pļureniskis Neveiksmīgi, slikti
- neveiksmīgi Neveiksmīgs
- norāviens Neveiksmīgs izpildījums
- nesekmīgs aborts neveiksmīgs mēģinājums pārtraukt grūtniecību
- gaisonis Neveiksmīgs, arī vieglprātīgs cilvēks; arī nabadzīgs, izputējis cilvēks
- sliecere Neveiksminiece
- sliecerīte Neveiksminiece
- bēdu brālis Neveiksminieks
- neveiksminiece Neveiksminieks
- gaļaks Neveiksmju periods
- Nelaima Neveiksmju un nelaimju dieviete
- pārlabošana Nevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana ar vēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni tekstā
- anizosfigmija Nevienāds pulsa apjoms, spēks vai laiks atbilstošās artērijās abās ķermeņa pusēs, piem., abās spieķa vai ciskas artērijās
- mionefropeksija Nieres fiksācija pie apkārtējiem muskuļiem
- hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā
- optokinētiskais nistagms nistagms veseliem cilvēkiem, ja tie cenšas ar acīm fiksēt priekšmetus, kas ātrā secībā šķērso redzes lauku
- fiksācijas nistagms nistagms, kas parādās vienīgi, ja skatu fiksē
- kolicīns no "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus
- vakācija no darbiem vai mācības brīvs laiks, brīvdienas
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta
- mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
- reproducēt no jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu)
- zorbs no poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām
- širas no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
- pidžama no vieglas drānas šūtas platas bikses, ko valkā vīrieši un sievietes (Indijā, Irānā)
- poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā
- novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības
- apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev
- sacikstēt Noklāt (ceļu) ar žagariem (cikstēm)
- nokriukšēt Nokrikstēt
- noķikstināt Noķikstināt zarus - nocirst zarus
- likt uz balsošanu nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
- iebraukt purvā nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi
- nosiksnāt Nopērt ar siksnu
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu)
- nolākstīt Noplaiksnīt
- nolatīt Noplaiksnīt
- nopliksnēt Noplaiksnīt
- nolātīties Noplaiksnīties
- noplaikšīties Noplaiksnīties
- noplātīties Noplaiksnīties
- nošauties Noplaiksnīties
- rugājans nopļauts rudzu laiks
- uz norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process
- šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds
- tāds norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta
- šādi norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; šādā veidā
- kopš norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms
- šis norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta
- tas norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts
- tā norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti
- priekšā norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē
- tūlīt norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1)
- tūliņ norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1)
- vairs norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks; arī turpmāk
- Septītais krusta karš norisa 1248.-1254. g. Francijas karaļa Luija IX vadībā, plānotais ceļš uz Svēto zemi atkal veda caur Ēģipti, un beidzās ar neveiksmi kaujā, ka Luijs IX tika sagūstīts un par viņa atbrīvošanu pieprasīta izpirkuma maksa
- standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs
- nosprikšēt Nosprikstēt
- aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses
- sprendzelēt Nostiprināt ar siksnu
- sprendzēt Nostiprināt ar siksnu
- atmalot nostiprināt, nofiksēt atlokot malas
- melogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē
- pianogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē; melogrāfs
- nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots
- atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (nodarbības, pasākums u. tml.)
- pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais
- kontrolējama gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā ir nodrošināta gaisa satiksmes vadība saskaņā ar vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumiem
- gaisa satiksmes vadības gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā veic konkrētus lidojumu veidus, ir noteikti lidojumu noteikumi (instrumentālie vai vizuālie) un gaisa satiksmes vadības apjoms
- arhīva datu bāze noteiktā laika momentā fiksēta datu bāzes kopija
- takse Noteikta maksa, atlīdzība, parasti naudas izteiksmē
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu); arī fiksēt (1)
- pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli; pietura (1)
- pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi; pieturvieta
- klientu mērķgrupa noteiktām pazīmēm/kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru potenciāli tiks virzīta sociālā darba intervence vai arī uz kuru jau ir vērsts sociālais darbs konkrētā institūcijā vai organizācijā
- skaņu ieraksts noteiktas formas skaņas nesēja materiāla fiksētā akustiskā informācija, ko iespējams reproducēt
- ceļa zīmes noteiktas formas, krāsas un izmēru figūras uz autoceļiem un ielām, ar ko informē satiksmes dalībniekus par ceļa apstākļiem un satiksmes režīmu; galvenie ceļa zīmju veidi ir brīdinājuma, priekšrokas, aizlieguma, rīkojuma, informējošās norādījuma, servisa un papildu informācijas zīmes
- artikulācija Noteikti izteiksmes līdzekļu lietojuma paņēmieni
- komandanta stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju
- policijas stunda noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju; komandanta stunda
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju
- lidlauka satiksmes zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai
- paveikties notikt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams; palaimēties
- izdoties notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu)
- kinoieraksts Notikuma, parādības fiksējums kinolentē
- attvaiks Novadāmais tvaiks, kas paliek neizlietots tehnoloģiskā procesā (piem., tvaicēšanā, kondensācijas tvaika turbīnā)
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
- izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses)
- derivatīvā nozīme nozīme, ko atvasinājumam piešķir vārddarināšanas afikss
- palielinājuma nozīme nozīme, ko vārdam piešķir palielinājuma afiksi
- artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš
- bīstēgs Nūja bikstīšanai, bīdīšanai
- milns Nūja degošās malkas sabikstīšanai krāsnī
- piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam
- Ņemčika ezers Ņemčiks, ezers Andrupenes pagastā
- ammocoetes Ņurņiks
- nurniks Ņurņiks
- urbeķe Ņurņiks
- nigliņš Ņurņiks, nēģu kāpurs
- pīckaris Ņurņiks, nēģu kāpurs
- pīckars Ņurņiks, nēģu kāpurs
- objekta infinitīvs objekta nenoteiksme
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību
- valoda Java objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas _C++_, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas
- Oļokmas Atliksnis Oļokmas Stanoviks
- iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas
- enteropeksija Operācija zarnas fiksācijai pie vēdera sienas
- ovariopeksija Operācija, kurā olnīca tiek pacelta un fiksēta pie vēdera dobuma sienas
- COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem
- EXE datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne, kuras vārda paplašinājumā ietilpst sufikss "EXE", kuru izmanto, lai apzīmētu datni, kas satur pārvietojamu izpildāmu programmu
- attēla asums optiskas sistēmas reproducēta vai filmā fiksēta asuma precizitāte, ko bieži izsaka ar izšķiramo līniju vai citu elementu skaitu laukuma vienā mm^2^
- ordovicijs Ordoviks - paleozoja otrais periods, kurā notika intensīvas tektoniskas kustības un parādījās pirmie mugurkaulnieki
- ordovika periods ordoviks, pleozoja ēras otrais periods
- kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šādu satiksmi
- gaisa tilts organizēta liela mēroga gaisa satiksme uz vietām, kas kara vai dabas katastrofas dēļ nonākušas izolācijā
- miltonija Orhideju dzimtas ģints ("Miltonia"), tropu epifīts, siksnveidīgām gludām lapām pāros, audzē siltumnīcās un augu mājās
- datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai
- orixa Oriksi
- tūtors Ortopēdiska ierīce kustību izslēgšanai vienā vai vairākās locītavās, fiksējot attiecīgās locītavu daļas
- mēmisks Pa mēmisko - labi, veiksmīgi
- augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji
- uzčuksnīt pabikstīt
- pačukstināt Pabikstīt (piemēram, degošas pagales, ogles)
- pačokāt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti ko meklējot)
- pačakarēt Pabikstīt, parušināt, parakņāt (parasti, ko meklējot)
- pievaļa pabrīvs laiks
- paspilgtināt padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku
- atdzīvināt padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks
- kuplināt padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt
- sabiezināt padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli)
- pakuplināt padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt
- refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks
- krievu laiki padomju okupācijas laiks (Latvijā)
- laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
- pabadīt Padurstīt; pabikstīt
- apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts
- pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
- Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
- Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja
- Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
- Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja
- Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja
- Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem
- šūnu komutācija pakešu komutācijas versija, kas paredz datu saiņošanu fiksēta garuma paketēs - šūnās un to pārsūtīšanu, izmantojot asinhrono pārsūtīšanas režīmu
- padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt
- nokniksēt Pakniksēt
- pakalnīcas Pakulu auduma bikses
- Palejas dzirnavezers Palejas dzirnavezers - Bikstu Palejas dzirnavezers Bikstu pagastā
- vale! paliec sveiks!
- palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai
- palulaiks Palu laiks
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, cerot uz veiksmi
- cerība paļāvība, ka notiks vēlamais
- padalbēt Pamaisīt, parakņāt ar dalbi; pabikstīt
- ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu
- reģistrētais pamatkapitāls pamatkapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrībai savas darbības programmas īstenošanai un kas tiek fiksēts sabiedrības statūtos
- sabikstīt pamudināt ar dunku, sabikstīt ar piešiem u. tml.
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu
- papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks
- pastiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams
- šņikstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst
- pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (sēļa, acis) iegūst citu izteiksmi
- izgāzt panākt, darīt tā, ka beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu (kāds pasākums)
- paīsināt panākt, ka (darbības, norises, stāvokļa laiks) kļūst īsāks
- nokavēt panākt, ka (kādam) nelietderīgi, bezmērķīgi jāpavada, jāizmanto (laiks, laikposms)
- izgāzt panākt, ka (kāds) piedzīvo neveiksmi
- lakonizēt panākt, ka (kas, piemēram, doma, izteiksmes līdzekļi) kļūst lakonisks
- sataisīt panākt, ka (sejai) rodas noteikta izteiksme
- panegirika Panegiriks
- randombrīdings Panmiksija
- panoptika Panoptiks
- panoptikums Panoptiks
- izohronisms Panta iedalījums ritmiskās daļās, kuru izrunāšanai vajadzīgs vienāds laiks, piem., antīkajā versifikācijā
- papīra naudas kurss papīra naudas izteiksme zelta valūtā
- paplaiksnīt Paplaiksnīties
- paplaiksnoties Paplaiksnīties
- papliksnēt Paplaiksnīties
- paplīksnēt Paplaiksnīties
- aklā zarna paplašinājums tievās un resnās zarnas savienošanās vietā ar tārpveida izaugumu (apendiksu)
- plikans Papliks
- lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai
- slīdēt par putniem, kukaiņiem, sikspārņiem
- pieveikt par slimībām, neveiksmēm
- moments Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis
- laika moments parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu šajā matērijas eksistēšanas formā
- uzrūsināt Parādīties zibens uzplaiksnījumiem pie horizonta
- udača Paradums, veiksme
- cekopeksija pārāk kustīgas aklās zarnas fiksācija, piešujot to pie vēdera sienas
- ļudras pārāk lielas bikses
- izomorfisms paralēlisms valodas skaņas un valodas jēgas aspektu organizācijā (izteiksmes aspektā un satura aspektā)
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji
- cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku
- laiks norīkojumā parametrs, kas raksturo transporta sistēmas izmantošanu laikā: transportlīdzekļa nodarbinātības ilgums viena norīkojuma, t. i., darba uzdevuma vai maiņas laikā, stundās; norīkojuma laiks
- Persica vulgaris parastais persiks
- kazu siers parastais plikstiņš
- ganu plikstiņš parastais plikstiņš
- Capsella bursa-pastoris parastais plikstiņš
- idrīna Parastais plikstiņš
- badikne Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- badiknis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- gankulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- gankulītes Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- kazusieriņš Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- naudulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- naudulītis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- pešķene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- pēškenīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- pierškiunīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plaktine Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plaktiņi Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plaukinis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plikša Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plikši Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plikšis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plikšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- plīkšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- pliška Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- trūcene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris")
- galifē parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts
- dramaturģija parasti savienojumā ar "muzikāls": mūzikas izteiksmes līdzekļu kopums, kuri izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei
- atslēgburts parasti trīs burtu grupa, ko uzrāda uzziņu izdevumos lappuses augšpusē, piemēram enciklopēdijās vai vārdnīcās, lai fiksētu lappuses vai slejas pirmo vai pēdējo vārdu
- integrāllīnija Parasto diferenciālvienādojumu sistēmas atrisinājuma grafiks
- noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī
- izmēģināt roku pārbaudīt savas spējas, veiksmi, laimi
- izmēģināt laimi pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas
- pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas
- pārčokāt Pārbikstīt, pārrakņāt, arī pārārdīt (piemēram, sienu)
- PTT Parciālais tromboplastin laiks (angļu "partial thromboplastin time")
- Hilhena zemes tiesību projekts Pārdaugavas hercogistes zemes tiesību kodekss, ko 1599. g. izstrādāja Rīgas pilsētas sindiks D. Hilhens; tam bija liela nozīme dzimtbūšanas kodifikācijā
- seguma summa pārdošanas ieņēmumu (cenas) un pārdotās produkcijas mainīgo izmaksu starpība jeb summa, kas var segt fiksētās izmaksas un nodrošināt peļņu
- precīzs laiks pareizs laiks
- pusēna Pārejas atveidojums no pilnīgi apgaismotas vietas uz neapgaismotu vai mazapgaismotu vietu (gleznā, zīmējumā); šāds mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis
- žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
- kreizī Pārgalvīgs; tāds, kas darīts, cerot uz lielu veiksmi
- kā verstes stabs pārlieku garš, pavisam pliks
- pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu
- hiperkalcipeksija Pārmērīga kalcija fiksācija
- atļurkāt Pārnākt ar izmirkušām pastalām vai nošļukušām biksēm
- pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ
- apsēst Pārņemt savā varā; uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.); neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.)
- auru laiks pārošanās laiks
- rauna Pārošanās laiks, riests
- pārplaiksnīties Pārplaiksnīt
- elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus
- aizēnot Pārspējot (ar savu spēku, veiksmi, prasmi u. tml.), neļaut (kādam) izcelties, panākt, ka (kādu) neievēro
- eifuisms Pārspīlēti izsmalcināts, manierīgs izteiksmes stils, mākslotība
- legislatūra Pārstāvības institūcijas (parlamenta, municipālās padomes) vai vēlētas amatpersonas (prezidenta, gubernatora, mēra) pilnvaru laiks
- autokariogāmija Partenomikse
- partenogāmija Partenomikse
- JL Partija "Jaunais laiks"
- pārtraukta (arī atlikta) partija partija, kas nav pabeigta, kad pagājis spēlei noteiktais laiks, izdarīts noteikumos paredzētais gājienu skaits, un ko turpina citā, sacensību noteikumos paredzētajā laikā
- E160b pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts
- kālija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E228, konservants, var izraisīt astmu, ādas reakcijas, anifaliksi, kuņģa kairinājumu, hiperaktivitāti
- E414 pārtikas uzlabotājs - akāciju sveķi, gumiarābiks, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - mutes gļotādas bojājumi, izsitumi uz ādas, siena drudzis
- pārtīstīt pārtīt bērnu tīrās autiņbiksītēs (ne īpaši rūpīgi)
- tukšības Pārtraukuma laiks; kad kas ir bijis, bet uz laiku izpaliek
- klīrings Pārveduma rīkojumu pārraide, salīdzināšana un, ja nepieciešams, apstiprināšana pirms norēķinu veikšanas, kā arī pārveduma rīkojuma ieskaits un tādu neto pozīciju noteikšana, saskaņā ar kurām tiks veikti norēķini
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves; izmantot (parasti mākslas darbā) spilgtus, specifiskus teātra mākslas izteiksmes līdzekļus, arī papildināt (parasti mākslas darbu) ar tiem
- gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
- laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības
- laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības; laimesspēle (2)
- Lasiurus cinereus semotus pasaulē visizolētākā sikspārņu suga, mīt Havaju salās, līdz tuvākajiem radiniekiem Ziemeļamerikā ir 4000 km
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme
- pasleiks Paslaiks
- pasnaikāties pasnaicīties, pasnaikstīties
- pasasnaicīties Pasnaikstīties
- siksnauklu pastalas pastalas ar siksniņām (iepriekš lietoto aukliņu vietā)
- ķilpa Pastalu saraucamā siksna, pie kuras piesien auklas
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- bukingnota Pasūtījuma zīme - līguma par jūras pārvadājumiem paveids tiešas satiksmes gadījumā
- autogāmija Pašappute, divdzimumu zieda apputeksnēšanās ar šā paša zieda putekšņiem; automikse
- humilitāte Pašnoteiksmes traucējumi
- steks Pātaga ar siksnas cilpu galā
- vēsmīgs Patīkami vēss laiks
- touché paukošanā - cirtiena (dūriena) fiksēšana; cīņas sportā - pieskarināšana pie paklāja
- paurdīt Paurbināt; arī pabikstīt, parušināt
- paurdīties Paurbināties; arī pabikstīties, parušināties
- apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi)
- atspoguļot Paust, izteikt (par sejas izteiksmi, balsi, kustībām u. tml.)
- pļūtenes Pavalkātas, izstaipījušās treniņbikses
- piefiksējums paveikta darbība, rezultāts --> piefiksēt
- uzplaiksnījums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaiksnīt
- imperatīvs Pavēles izteiksme (darbības vārdam)
- lipu Pavēles izteiksme no "lipt"
- galīgi garām pavisam (pilnīgi) nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi
- apdzist Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm)
- precīblaiks Pazīšanās un precēšanās laiks
- prečlaiks Pazīšanās un precēšanās laiks
- tabula pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai
- robežakts pēc patērētāja un piegādātāja vai realizētāja abpusējas vienošanās sastādīts akts, kurā fiksēta gāzes (vai citu) tīklu piederības robeža
- pastarā diena pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena
- nolasīt no lūpām pēc sejas izteiksmes uztvert, nojaust ko, vērīgi uzklausīt
- kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē
- Atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimata optimuma laiks pirms 7500- 4700 gadiem, kad klimats bija silts un mitrs, mežos auga daudz platlapju koku
- peigoņa Peiksts, nīkulis, nelga
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt
- peldenes peldbikses
- plavkas Peldbikses
- peldbiksītes Peldei paredzētas bikses; peldbikses
- peldbikses Peldei paredzētas bikses; peldbiksītes
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne
- sērains laiks pērkona laiks
- firziķis Persiks
- pērsiķis Persiks
- pfirziķis Persiks
- kandidāts persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks
- arhitektūra ALPHA AXP personālajiem skaitļotājiem, darbstacijām un superskaitļotājiem paredzēta firmas "DEC" "RISC" procesora slēgta arhitektūra, kurā izmantota superskalārā instrukciju izpilde, fiksēta un peldoša konata procesori, kā arī datu un instrukciju kešatmiņas
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- siksnāt Pērt (parasti ar siksnu); arī sist
- siksnot Pērt, arī sist, parasti ar siksnu
- klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce
- klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce
- piedakstīt Piebikstīt
- piedurt Piebikstīt (1)
- dapravīt Piebikstīt (degošas pagales, malku), lai labāk deg
- pieurdīt Piebikstīt kādam, lai pievērstu uzmanību
- sabikstīties Piebikstīt viens otram, cits citam
- dadurnēt Piebikstīt, parasti dodot kādu zīmi
- dadurt Piebikstīt, parasti dodot kādu zīmi
- pentēkontaetija Piecdesmit gadu laiks grieķu vēsturē starp persiešu kariem un Peloponnēsas karu (480.-431. g. p. m. ē.)
- pentemerons Piecu dienu laiks
- kvinkvennijs Piecu gadu laiks
- sufikss piedēklis (1) - afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes
- Lailatulbarāhs Piedošanas nakts, musulmaņu svētki divas nedēļas pirms ramadāna gavēņa sākuma; laiks, kad var lūgt piedošanu un piedot
- palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem)
- izagāzties Piedzīvot kaunu, neveiksmes, izdarot ko nepieklājīgu, sliktu
- aiziet pa pieskari piedzīvot neveiksmi
- ciest Piedzīvot neveiksmi
- izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi
- (iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā)
- krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā)
- lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi
- (no)lauzt sprandu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi
- iesēsties peļķē piedzīvot, ciest neveiksmi; nonākt strupceļā
- bermudas Pieguļošas vasaras bikses līdz ceļiem
- novalcīt Piekaut; sasist (ar siksnu)
- sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties; sveiks
- labīties Pielabināties, pieglaimoties, sataisīt draudzīgu sejas izteiksmi
- pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā)
- medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu
- laktācijas periods piena slaukšanas laiks lopiem no atnešanās līdz piena dziedzeru darbības pārtraukšanai
- runas stundas pieņemšanas laiks (iestādē, organizācijā u. tml.)
- piepļikšķināt Piepļikstināt
- piezīmēt Pierakstīt (īsu tekstu), fiksējot kādu laktu, domu u. tml.
- izziņas priekšmets pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos
- piesiksnot Piesiet ar siksnu
- piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt
- jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci)
- piesiksnāt Piestiprināt, piesaistīt ar siksnu
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (par domām, jūtām)
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi
- atmaidzināt Piešķirt maigāku izteiksmi (balsij, sejai u. tml.)
- savilkt seju piešķirt sejai kādu izteiksmi
- (sa)vilkt seju piešķirt sejai kādu izteiksmi
- vilkt seju piešķirt sejai kādu izteiksmi
- apēnot Piešķirt sejai, acīm skumju, nopietnu izteiksmi (par pārdzīvojumu, izjūtām u. tml.)
- apstukņīties Pietaisīt bikses
- izžākarēt pietiekoši bikstīt (ogles, degošu malku)
- hvatjet Pietiks!
- apdūklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss
- apdūmaklajs Pietvīcis laiks, gaiss; dūmakains gaiss
- siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piemēram, afiksam, teikumam)
- prefigēt Pievienot prefiksu (priedēkli)
- bitu dziļums pikselim piekārtoto bitu skaits, kas nosaka, cik krāsu vienlaicīgi var tikt attēlotas; ciparvideo attēlošanai vajadzīgi vismaz 15 biti
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums
- Pīkstere Pikstere, Daugavas pieteka
- Baltiņupīte Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Baltiņu ezera
- Pixtern Piksteres muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā
- daļējā izmaksu kalkulācija pilnās pašizmaksas kalkulācijai alternatīva pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kur pa izmaksu nesējiem sadala tikai mainīgās izmaksas, bet fiksētās izmaksas nesadala un aprēķinos tās parāda kā vienu nedalītu kopumu
- krahs Pilnīga neveiksme, bojāeja
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti
- Honolulu pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas
- Diksmeide pilsēta Beļģijā (fr. "Dixmudenl", vācu "Diksmuide"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Haldene pilsēta Norvēģijā (_Halden_), Estfollas filkē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.), uz dienvidiem no tās atrodas Fredrikstēnas nocietinājums, kur 1718. g. krita zviedru karalis Kārlis XII
- Fredriksta pilsēta Norvēģijā ("Fredrikstad"), Estfollas filkē, 75600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Niksara pilsēta Turcijā ("Niksar"), Tokatas ilā, 32700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Halmstade pilsēta Zviedrijā (_Halmstad_), Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai
- Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- piepilsētas autobuss pilsētas vai piepilsētas satiksmei paredzēts maršruta autobuss ar palielinātu stāvvietu skaitu, pasažieru uzkrājuma laukumiem un vismaz divām platām durvīm, lai paātrinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu
- Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms
- Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
- Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms
- satelītnavigācijas sistēma Gallileo pirmā civilās lietošanas satelītu navigācijas sistēma ar projektētiem 30 satelītiem, orbītas slīpums 56 grādi, satelitu augstums - 23222 km, 1 satelīta svars 680 kg, apriņķošanas periods 12 stundas un plānotais darbības laiks 16 gadi; pirmo satelītu orbītā ievadīja 2005. g. beigās
- defētisti Pirmā pasaules kara laikā ap 1916 Francijā radies nosaukums tiem pilsoņiem, kas neticēja Francijas uzvarai, bet bij sagatavoti uz pilnīgu neveiksmi: vispār pesimisti
- barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju
- troglodīts pirmatnējais alu cilvēks; senatnē kāda teiksmaina tauta Ēģiptes dienvidaustrumos, alu iedzīvotāji
- sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām
- pirmputni Pirmatnējie putni; arheopterikss
- menarhe Pirmo menstruāciju iestāšanās laiks, menstruāciju sākums
- coitus interruptus pirms sēklas noiešanas pārtraukts dzimuma satiksmes akts (lai novērstu grūtniecību)
- plaikšņa Plaiksne
- plaismains Plaiksnīgs
- pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko)
- plaiksnis Plaiksnījums
- plaismojums Plaiksnījums
- plaikšķināt Plaiksnīt
- plaiksmot Plaiksnīt
- plaiksnāt Plaiksnīt
- plaiksnēt Plaiksnīt
- plaiksnot Plaiksnīt
- plaikšņot Plaiksnīt
- plaismot Plaiksnīt
- plaisnāt Plaiksnīt
- plaisnīt Plaiksnīt
- plāksnīt Plaiksnīt
- plāvāt Plaiksnīt
- blāvāt Plaiksnīties
- latīt Plaiksnīties
- plaikšīties Plaiksnīties
- plaikšķēties Plaiksnīties
- plaiksnāties Plaiksnīties
- plaikšņoties Plaiksnīties
- plaišķēties Plaiksnīties
- plaisnāties Plaiksnīties
- plaisnīties Plaiksnīties
- plāksnīties Plaiksnīties
- plāvāties Plaiksnīties
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- polārās koordinātas plaknes koordinātu sistēma, kurā punkta M (r, φ) stāvokli raksturo ar tā rādiusvektora OM garumu r un nogriežņa OM leņķi φ ar fiksētu staru OA (polāro asi)
- kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju
- parabola Plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no fiksēta punkta (fokusa) un fiksētas taisnes (direktrises)
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot
- lamele Plāksnīte, kas fiksē šķēru notrūkumu stellēs
- ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs
- tefillims Plānas siksnas, ar kurām jūdaisti dievlūgšanā aptin rokas un galvu
- saimnieciskais aprēķins plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu
- čiks Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums
- bletne Plata lieta (siksna)
- pļurenes platas bikses
- pļūtenes Platas bikses
- šarovari Platas bikses, kas galos tiek saņemtas, lai varētu ērti sabāzt zābakos
- kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām
- ļudzas Platas zēnu bikses (nicīgā nozīmē)
- slaksi platas, brīvi krītošas bikses, kas parasti šūtas no kokvilnas auduma, dažreiz - no lietusmēteļu auduma
- ūzas Platas, neglītas bikses
- barbastella Platausis - sikspārņu dzimtas ģints
- lielceļš Plats, grantēts ceļš (satiksmei starp samērā lielām apdzīvotām vietām)
- vēlais sikspārnis platspārnu sikspārnis
- Eptesicus serotinus platspārnu sikspārnis
- Vespertilio serotinus platspārnu sikspārņa "Eptesicus serotinus" nosaukuma sinonīms
- personālais ciparasistents plaukstdators personiskās informācijas pierakstīšanai ar speciāla zīmuļa palīdzību, piemēram, noteiktu datumu un adrešu fiksēšanai, dažādu piezīmju pierakstam
- Myxobolus brame plaužu miksobola
- portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai
- plete Pletne, ādas sloksne, plata siksna
- pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis
- pļeška Pliks (bez matiem) galvvidus
- mēnesnīca Pliks pauris - apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā
- pleška Pliks pauris; pļeška
- plikši Pliksis
- Pliksne Pliksnes purvs - Rožu purvs Jēkabpils novadā
- ķilkāns Plikstilbis
- capsella Plikstiņi
- sierītes Plikstiņi
- peiķene Plikstiņš
- pļiukšis Plikstiņš
- viskali Plikstiņš
- žvakstiņš Plikstiņš ("Capsella")
- parastais plikstiņš plikstiņu suga ("Capsella bursa-pastoris"); ganu plikstiņš
- plūdonis Plūdi, plūdu laiks
- plūkta Plūkšanas laiks
- strāda Pļaujas laiks
- pļikšēt Pļikstēt, pliukšķēt
- podangium Podangium erectum - miksobaktēriju sugas "Stigmatiella erecta" nosaukuma sinonīms
- polideuks Polideiks
- Polideuks Polideiks, Saturna pavadonis
- grūta stunda posta, ciešanu, bēdu laiks; smaga pārdzīvojuma brīdis
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
- postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme
- prapors Praporščiks
- Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali
- preboreāls Preboreālais laiks - pirmais holocēna klimatiskais periods pirms 10000-9000 g.; Latvijā izveidojās vienlaidu meža sega (bērzi, priedes)
- cena Preces vērtības izteiksme naudā
- iegrāmatot Precīzi, sīki fiksēt rakstveidā (grāmatā, žurnālā u. tml., piemēram, faktus)
- kolportāža Preču (piem., grāmatu) pārdošana, iznēsājot tās pa mājām, darbavietām, satiksmes līdzekļiem
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji
- apgalvojums Predikāts, loģiskā izteiksme vai nosacījums, kuram būtu jābūt patiesam
- ieskaņas s prefiksāls saknes paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu sakņu varianti
- mobilais s- prefiksāls skaņas paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu skaņu varianti
- iebalsiens Prefikss
- ek- Prefikss ar nozīmi "ārā", "no"
- ekt- Prefikss ar nozīmi "bez", "ārā", "ārpus", "ārpusē"
- en- Prefikss ar nozīmi "iekš", "iekšā"
- ent- Prefikss ar nozīmi "iekš", "iekšā"
- pre- Prefikss ar nozīmi "priekš", "pirms"
- ep- Prefikss ar nozīmi "uz"; "virs"; "pēc"; "pie"; "blakus"
- O' Prefikss īru uzvārdos; nozīme - (kāda) mazdēls, pēcnācējs
- ob- Prefikss, kam atbilst "pie-", "pret-", "uz-", "priekš-"
- demi- Prefikss, kas norāda uz pusi
- sim- Prefikss, kas nozīmē "ar", "kopā"
- ab- Prefikss, kas nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz darbību vai kustību prom
- abs- Prefikss, kas nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz darbību vai kustību prom
- da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-"
- internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
- internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
- prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
- uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts
- radiopārtveršana Pretinieka radiosakaru sistēmas atklāšana, raidījumu uztveršana un to fiksēšana
- pretsuta Prettvaiks
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas nest tā īpašniekam laimi, veselību, veiksmi; arī amulets
- sprādze Priekšmets, kurā ko (piemēram, jostas, siksnas galu) ievirza, lai to noturētu nekustīgā stāvoklī, saspriegtu
- uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai; priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes
- smikšenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji
- smikstenieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Smikstes" iedzīvotāji
- lielsaišķis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem
- lielsaitis Prievīte, ar ko mēdza apsiet zeķes vai bikses ap lieliem; lielsaišķis
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija
- novērtēšana process, ar kura palīdzību nosaka summas naudas izteiksmē, kādās finanšu pārskatu elementi ir jāatzīst un jāuzskaita grāmatvedības bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā
- valodas normēšana process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu; valodas normas noteikšana
- integrētā datortelefonija process, ko īsteno dators, kurš fiksē ienākošos izsaukumus un maršrutē tos attiecīgajām ierīcēm un personām
- leksikalizēšanās process, kurā kāds afikss, vārdforma vai vārdu savienojums kļūst par atsevišķu vārdu vai tā ekvivalentu; leksikalizācija
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju
- ekrāntvērējs Programma, kas saglabā fiksētu displeja ekrāna attēlu un citu ekrāna stāvokļa informāciju, lai vēlāk šo ekrānu varētu atkal atjaunot
- attēlu filtrs programma, kas, mainot pikseļu ēnojumus, maina attēla vai tā daļas izskatu; to izmanto, lai palielinātu attēla kontrastainību un pievienotu attēlam dažādas fona struktūras un speciālus efektus
- maskējošā programmatūra programmatūra, kas var izgriezt kādu attēla daļu, arī sarežģītā attēlā neprecīzi velkot, jo programmatūras algoritms atšifrē katru pēdējo pikseli
- asamblervaloda Programmēšanas valoda, kuras komandu struktūru nosaka mašīnvalodas komandu un datu formāti, kā arī datora arhitektūra; asamblerā pieļaujamas arī augstāku līmeņu valodu konstrukcijas, piem., izteiksmes un makroinstrukcijas
- deklarācija Programmēšanas valodu semantiska izteiksme, kas ietekmē citu šīs valodas izteiksmju interpretāciju
- transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā
- prorektorāts Prorektora amats, arī viņa amata laiks
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs
- īstenums Psiholoģijā īpašība, kas var piemist cilvēka izteiksmes veidam un pastāv pilnīgā izteiksmes saskaņā ar visu cilvēka raksturu, t. i. ar viņa gribu, jūtām, kaislībām, dziļākām tieksmēm
- URSS PSRS apzīmējums starptautiskajā pasta satiksmē (franču "Union des Republiques socailistes sovietiques")
- klopčs Puišelis; klopčiks
- čass Pulksteņa laiks
- pulkstenis iet uz vieniem (diviem utt.) pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.)
- pulkstenis iet (arī nāk) uz vieniem (diviem utt.) pulksteņa laiks tuvojas vieniem (diviem utt.)
- Vespertilio pipistrellus pundursikspārņa "Pipistrellus pipistrellus" nosaukuma sinonīms
- masts Pupu maikste
- Pīkstupe Pūres kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 10 km; Pikstupe
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs
- siesta Pusdienas atpūta; viskarstākais dienas laiks (Spānijā, Itālijā un dažās citās zemēs)
- pievidus Pusdienas laiks
- pušdiensvidus Pusdienas laiks
- viddienlaiks Pusdienas laiks
- dienas vidus pusdienas laiks, kad Saule ir visaugstāk pie debesīm
- pusdienas (arī pusdienu) laiks pusdienlaiks (2)
- pusdiene pusdienu laiks
- priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss
- taims Puslaiks (sporta spēlē)
- nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm
- fotoradars Radars ar automātisku fotografēšanas iekārtu, kas fiksē braukšanas ātruma pārsniegšanu
- radioaktīvo vielu inkorporācija radioaktīvo vielu iekļūšana dzīvnieku vai augu organismā un to fiksācija orgānos un audos
- Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu
- rotāt radīt (sejā, tās daļās) kādu, parasti patīkamu, izteiksmi (par smaidu, sārtumu u. tml.)
- pliukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pliukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par pātagu, siksnu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- smaidīt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
- smīnēt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko
- vīpsnāt radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt
- simfonizēt Radot (skaņdarbu), pastiprināti iekļaut (tajā) simfoniskajam orķestrim raksturīgos izteiksmes līdzekļus, izteiksmes iespējas
- raidlaiks Raidījuma laiks
- ēters Raidlaiks
- kā pēc notīm raiti, labi, veiksmīgi; tā, kā vajadzīgs, kā iecerēts
- šķirība Raitums; arī veiksme
- piekļūstamība Rajonu, vietu un iestāžu raksturojums - cik labi tās ir sasniedzamas ar dažādiem satiksmes un sakaru līdzekļiem; vispārējais savienojums ar dažādiem tīkliem un dienestiem
- piečokāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt)
- piečukāt Rakņājot, bikstot pievirzīt (pie kā, kam klāt); piečokāt
- šifrēt Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1)
- stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme
- pierakstīt Rakstot fiksēt (ko)
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā)
- siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums
- pildījuma rakstzīme rakstzīme, kuru izmanto tukšo vietu aizpildīšanai fiksēta garuma datu blokos
- koda garums rakstzīmju skaits koda vārdos. Izšķir fiksēta un mainīga garuma kodus
- paklusnis Rāms laiks
- misīties Rasties, gadīties kļūdai, neveiksmei
- samisēties Rasties, gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei (parasti rīcībā, darbībā)
- sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma
- dzinējrats Rats, kas ar siksnu pārvada enerģiju citām darbināmām mašīnām (piemēram, virpai)
- brusināt Raustīt, saraustīt (bikses)
- produktīvs Ražīgs, auglīgs; arī veiksmīgs, rezultatīvs
- pamatlaiks Ražošanā izmantotais laiks, ko patērē tikai apstrādājamā priekšmeta kvalitātes (formas, izmēru, fizikāli mehānisko īpašību u. c. parametru, kā arī novietojuma) maiņai
- neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- fiksētā komata notācija reālo skaitļu pieraksta veids, kurā komata vieta, kas atdala skaitļa veselo daļu no daļskaitļa daļas, ir fiksēta
- balata Recējoša piena sula, kuru iegūst no tropu auga - balatas koka, kas pieder pie sapotu dzimtas augiem un aug Dienvidamerikā, lieto dzensiksnu un bumbu izgatavošanai
- refjuzniks Refjuzņiks
- refuzniks Refjuzņiks
- augstākā–zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību
- aviosatiksme Regulāra gaisakuģu satiksme
- pase Reģistrācijas dokuments (piemēram, iekārtai, ierīcei, arī uzņēmumam), kurā ir fiksēti galvenie dati (par to), apliecinātas kādas saistības
- iereģistrēt Reģistrējot ierakstīt, arī fiksēt
- piereģistrēt Reģistrējot pierakstīt, fiksēt
- slogans Reklāmas izteiksmes veids pantos
- ložlaiks Rekrūšu ņemšanas laiks
- rektorāts Rektora amata laiks
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks
- gliptomorfozes Reljefi, izteiksmīgas formas kristālu nospiedumi mālu vai karbonātiežu slāņu virsmā
- pieraksts rezultāts --> pierakstīt (1); rakstu zīmju, pieņemtu zīmju, arī fizikālu signālu kopums, ar ko ir fiksēts kāds fakts, kā saturs
- plaiksnījums rezultāts --> plaiksnīt
- grafikas režīms režīms, kurā displeja ekrāns tiek aplūkots kā pikseļu matrica, bet rakstzīmes un citas kontūras tiek veidotas, izmantojot noteiktas pikseļu kombinācijas, tādējādi nodrošinot iespēju attēlot praktiski neierobežotu formu un fontu dažādību
- ģeda Rieksta kausiņš (rieksta bikses)
- rojas laiks riesta laiks, arī taupamais laiks putniem un zvēriem
- riesta Riests, vaislošanās laiks, īpaši putniem
- roja Riests; arī riesta laiks
- Ginevra Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā karaļa Artura sieva, bruņinieka Lancelota iemīļotā
- Morgana Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa teiksmu ciklā - feja
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
- Gads Rietumsemītu mitoloģijā - likteņa, laimes un veiksmes dievs, bija vairāku pilsētu, avotu un upju aizgādnis
- RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība)
- ķibelēties Rīkoties, darboties, veicot ko sarežģītu, saistītu ar grūtībām, neveiksmēm
- trots Riksis; kāda deja
- šķeiksta Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts
- šķeista Rīkste, maikste, kārts; makšķerkāts
- sipsna Rīkste, siksna, pēriens
- ribiņš Rīkste, tieva maikste
- riksna rīkstes (siksnas, pletnes) sitienu pēdas uz cilvēka ķermeņa
- Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās
- Pollūkss Romiešu mitoloģijā - Zeva un Lēdas dēls, Kastora brālis, kas dzīvs esot uzņemts debesīs (grieķiem - Polideiks)
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos
- dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi); tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu)
- valoda Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem)
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai
- Nyctalus noctula rūsganais vakarsikspārnis
- uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko)
- Nīla Rūšu strauts, Bikstupes pieteka
- trasēšanas rutīna rutīna, kas nodrošina notikumu reģistrēšanu programmas izpildes gaitā, t. i. fiksē tās izpildes trasi
- sačukāt sabakstīt, sabikstīt; sadurstīt; sarakņāt
- sačuknīt sabikstīt
- sabakstīt Sabikstīt
- sabikņīt Sabikstīt
- sačikstīt Sabikstīt
- sačuksnīt Sabikstīt
- sačurdīt Sabikstīt
- sadžirkstīt Sabikstīt
- sakurdīt Sabikstīt
- saurdīt Sabikstīt
- saurķēt Sabikstīt
- sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles)
- sačukstīt Sabikstīt (piemēram, ogles)
- saurbulēt Sabikstīt, sajaukt
- sačokarēt Sabikstīt, sarakņāt
- saskruķēt Sabikstīt, sarušināt ar kruķi
- sačakarēt Sabikstīt; arī sabakstīt
- pamatlaiks Sacensību norisei paredzētais laiks
- sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
- rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus)
- uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus)
- rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
- pasažieru stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, pasta sūtījumu pieņemšana un pasažieru vilcienu satiksmes organizēšana
- nolauzt degunu sadauzīties, sasisties; piedzīvot neveiksmi (iedomīgam cilvēkam)
- sasprandzēties Saģērbties ciešā, šaurā, parasti ar sprādzēm, āķiem aizdarāmā apģērbā; sajozties (ar jostu, siksnu)
- komerciālais aprēķins saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē
- grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē
- bilancvērtība Saimniecisko līdzekļu novērtējums naudas izteiksmē grāmatvedības bilancē
- grāmatvedības bilance saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā
- analītiskā uzskaite saimniecisko operāciju grāmatvedības uzskaite, rādītājus dodot naudas, bet nepieciešamības gadījumā arī naturālā izteiksmē
- eiforbisms Saindēšanās ar dievkrēsliņiem; pazīmes: gremošanas orgānu akūts iekaisums un asfiksija
- skulpturāls saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums
- uzdegunis Saite vai siksna zirga aizjūgā apaušu un iemauktu priekšdaļā
- reonoma saite saite, kurai saites vienādojumā ietilpst laiks: f(x,y,z,t)=0; nestacionāra saite
- bikšaukla Saite, lenta ar ko bikses sēja (jostas vietā)
- copula Saite, siksna, cilpa, valgs
- sajozties Sajozt sev, piemēram, jostu, siksnu
- sasiksnāties Sajozties, apjozties ar siksnu
- uz papīra saka par ko formālu, fiktīvu, par ko tikai dokumentos fiksētu, bet īstenībā neesošu, nerealizētu
- tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies
- aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā
- minūšu (arī stundu, dienu) jautājums saka par to, kā norisei vajadzīgs neilgs laiks
- tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks
- agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks, nenovēršami realizēsies
- vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts
- acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā) saka, ja (kādam) no pārsteiguma, izbrīna, skaudības u. tml. acu izteiksme saspringst
- Vai (tev) gabals nokritīs? saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks
- saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti saulains, silts, jauks laiks
- kā stikls saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, bez neviena mākonīša
- kā glāze saka, ja ir ļoti skaidrs laiks, ja pie debesīm nav neviena mākonīša
- saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
- saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks
- nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks; saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks
- lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts
- nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks
- iet kā pa veciem kapiem saka, ja ir visādas neveiksmes, nepatikšanas
- ar diegiem nav aršana saka, ja kāda pasākuma dalībnieki, apstākļi, līdzekļi nenodrošina pasākuma veiksmi
- kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus)
- mēle balta (kādam) saka, ja kāds nespēj parunāt, atspēkot cita teikto, ja ir vilšanās, neizdošanās, neveiksme
- kā velna apsēsts saka, ja kāds vienmēr vienā un tai pašā veidā cieš neveiksmes, ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā
- nelabais apsēdis saka, ja kādu vajā dažādas neveiksmes, ja pilnīgi pārņēmusi kāda doma, idejas
- iztek kā ūdens caur pirkstiem saka, ja kas (_parasti_ laiks, dzīve)nenovēršami, neaizturami ātri aiziet, zūd, ja kas (_parasti_ nauda) tiek viegli iztērēts
- Nekā nebija! saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina
- laiks rādīs saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma
- viegla roka saka, ja kas rokām darāms tiek veikts saudzīgi, veikli, veiksmīgi
- sals pievelk saka, ja laiks kļūst ievērojami aukstāks
- īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot
- netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo
- laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē)
- kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais
- aizņemties no suņa desu saka, ja netic, ka tiks aizdots
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā) saka, ja pēkšņa jūtu uzplūduma, lielas koncentrēšanās vai tml. iemeslu dēļ acu izteiksme saspringst
- seja satumst saka, ja sejā parādās drūma, īgna izteiksme
- kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm
- salauzta sirds saka, kad kāds piedzīvojis dziļu emocionālu pārdzīvojumu, bieži neveiksmīgu mīlestību
- saulīte pa zemes virsu tek saka, kad labs laiks
- met un braucam saka, kad laiks (ko) beigt
- tā kā tā saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks
- tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks
- agrāk vai vēlāk saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti notiks
- Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies
- izmaksāt tukšā krogā saka, norādot, ka atlīdzināts netiks
- Lai tur vai kas! saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos
- Daudz laimes! saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus
- Uz veselību! saka, novēlot kādam labu veselību, arī laimi, veiksmi u. tml. (parasti, iedzerot alkoholisku dzērienu)
- Dievs palīdz! saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara)
- ne asakas saka, novēlot veiksmi, labu lomu makšķerniekam, zvejniekam
- Labu veiksmi! saka, novēlot veiksmi, panākumus
- kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks
- kā ratiņš saka, raksturojot priecīgu, gaišu mājas noskaņu, , arī veiklumu, veiksmi
- velti mīlēts saka, uzsverot, ka nenotiks tā kā gribēts, iecerēts
- dzeņaukste Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi
- dzeņauksts Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi
- ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā)
- saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.)
- Panamerikas autoceļš sākas Aļaskā un ved cauri visam Amerikas kontinentam līdz Ugunszemei, ar vairākiem atzariem un atsevišķiem pārrāvumiem, kur tiek nodrošināta prāmju satiksme
- iemēģināt Sākot veikt (kādu darbību), pārbaudīt veiksmi
- uzmetums Sākotnējais (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) variants (parasti vēl labojams); galveno (teksta, shēmas, gleznas u. tml.) ideju fiksējums
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- dzeņauskas Saku sastāvdaļa - ādas siksnas, ar kurām, jūdzot zirgu, sasaista loku ar ilksīm; dzeņaukstes
- galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā)
- galastacija Sākuma vai beigu stacija (satiksmes līnijā)
- Griničas laiks sākummeridiāna jeb Griničas meridiāna vietējais laiks, kas sakrīt ar 0. joslas laiku; pasaules laiks
- Griničas zvaigžņu laiks sākummeridiāna zvaigžņu laiks
- Lollande sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā)
- Pilssala sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m
- Bailota sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - Maliks, 1905 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina līcī
- Abaririna sala Klusajā okeānā Fēniksa salu grupā (_Abariringa_), Kiribati Republikas teritorija
- Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
- linctus Salda un bieza mikstūra, ko senāk lietoja gk. bērnu dziedniecībā
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas
- kokains Samākslots, arī neizteiksmīgs (par vaibstiem, runu)
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu)
- deklamācija Samākslotu valodisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti daiļdarbā); teksts, kurā izmantoti šādi izteiksmes līdzekļi
- tikt viegli cauri samērā laimīgi (ar nelieliem zaudējumiem), samērā veiksmīgi izkļūt no nepatīkama stāvokļa
- starpbrīdis samērā neilgs pārtraukums (darbībā, norisē u. tml.); arī starplaiks
- paslaiks samērā slaiks
- plaiksnīties samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt
- pastīvs samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu)
- somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas
- likt prātu (arī prātus) mierā (arī pie miera) samierināties ar neveiksmi, neizdošanos un nedomāt vairs par to
- sānsiksna Sānu siksna pie slejām (4)
- uztvert Saņemt un fiksēt (raidītāja informāciju, signālus u. tml.)
- sasiksnāt Sapērt (parasti ar siksnu)
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa pārestība, nepatiesi pārmetumi, arī vilšanās, neveiksme
- paībties Saraukt lūpas smīnā, ironiskā izteiksmē; saviebties
- sarauņāt Saraust, sabikstīt
- miksosarkoma Sarkoma, kurā ir miksomatozi audi
- sarmoksnis Sarmots laiks
- sasiksnāt Sasaistīt, nostiprināt ar siksnu
- Kunduka ezers Sasiks, sāļūdens limāns Ukrainā, Odesas apgabalā
- lauzt sprandu sasisties, nosisties; iet bojā; piedzīvot pilnīgu neveiksmi
- sikšņot sasprādzēt siksnas
- jūrniecība Satiksme pa jūrām un okeāniem
- kuģniecība Satiksme pa ūdenstilpēm ar kuģiem
- tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā
- tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā mazā attālumā
- iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un apdzīvotās vietās
- komunikācijas līnija satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē
- satdeps Satiksmes departaments
- SD Satiksmes departaments (Rīgas Domes)
- ceļa satiksmes noslogojuma pakāpe satiksmes intensitātes un apskatāmā ceļa posma caurlaides spējas attiecība
- rezervētā satiksmes josla satiksmes josla vai joslas, kas rezervētas noteiktiem satiksmes līdzekļu veidiem visu dienu vai tikai maksimumstundās
- ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās
- astaņnieks Satiksmes līdzeklis, kas pienāk vai atiet pulksten astoņos
- līnija Satiksmes maršruts starp divām vai vairākām vietām
- SM Satiksmes ministrija
- biezenis Satiksmes sastrēgums
- vakarains Satumsis, tumšs laiks
- pēle saulainss, sauss, karsts laiks
- Merkurs Saulei tuvākā planēta, vidējais attālums no Saules - 57,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 87,97 dienas, ekvatoriālais diametrs - 4878 km, masa - 0,055 Zemes masas
- pusnakts saules apakšējās kulminācijas moments novērotāja meridiānā jeb nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta
- Venera Saules sistēmā otrā planēta, vidējais attālums no Saules - 108,2 mlj km, apriņķošanas laiks - 224,70 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12102 km, masa - 0,815 Zemes masas
- Marss Saules sistēmas ceturtā (pēc attāluma no Saules) planēta, vidējais attālums no Saules - 227,9 mlj km, apriņķošanas laiks - 686,98 dienas, ekvatoriālais diametrs - 6794 km, masa - 0,107 Zemes masas
- Jupiters Saules sistēmas piektā un lielākā planēta, vidējais attālums no Saules - 778 mlj km, apriņķošanas laiks - 11,86 gadi, ekvatoriālais diametrs - 142984 km, masa - 317,894 Zemes masas
- Neptūns Saules sistēmas planēta, astotā pēc attāluma no Saules, atklāta 1846. gadā, vidējais attālums no Saules - 4497 mlj km, apriņķošanas laiks - 164,97 gadi, ekvatoriālais diametrs - 49528 km, masa - 17,132 Zemes masas
- Saturns Saules sistēmas planēta, kas pēc attāluma no Saules ir sestā, vidējais attālums no Saules - 1427 mlj km, apriņķošanas laiks - 29,46 gadi, ekvatoriālais diametrs - 120536 km, masa - 95,184 Zemes masas
- Zeme Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki, vidējais attālums no Saules - 149,6 mlj km, apriņķošanas laiks - 365,26 dienas, ekvatoriālais diametrs - 12756 km
- Urāns Saules sistēmas planēta, septītā pēc attāluma no Saules, vidējais attālums no Saules - 2871 mlj km, apriņķošanas laiks - 84,01 gadi, ekvatoriālais diametrs - 51118 km, masa - 14,537 Zemes masas
- Plūtons Saules sistēmas pundurplanēta, Transneptūna objekts, kas 1932.-2006. g. skaitījās devītā un pati mazākā planēta, vidējais attālums no Saules - 5914 mlj km, apriņķošanas laiks - 247,68 gadi, ekvatoriālais diametrs - 2302 km, masa - 0,0025 Zemes masas
- sauspūta Sauss vējš; sauss vējains laiks
- tranks Sauss, skaļš sala laiks
- kaltoņa Sausums (pastāvīgs sauss laiks)
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē
- braksu savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai
- briksu savienojumā "briksu braksu" lieto kāda lielāka trokšņa raksturošanai
- subatlantisks savienojumā "subatlantiskais laiks": tagadējais holocēna klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem
- subboreāls savienojumā "subboreālais laiks": halocēna klimatiskais periods pirms 4700-2800 gadiem
- trēps savienojumā "trēps laiks" - sniegs ar lietu
- slaicin savienojumā ar "slaiks" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu
- būt savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību
- puse savienojumā ar gadalaika vai diennakts daļas nosaukumu: attiecīgais laiks, tā sākums
- siksnāniski sasiet siksnu savienot krusteniski ar siksniņu
- Tamarix ramosissima sazarotais tamarikss
- dendrogramma Sazarots grafiks
- konsituācija Saziņas vieta un laiks
- setliste Secība, kādā dziesmas tiek izpildītas koncertā vai miksētas dīdžeja uzstāšanās laikā jeb setā
- pāsti Sedlu aizmugurējā (paastes) siksna
- paasti Sedlu aizmugurējā (paastes) siksna; pāsti
- ringosta Sedlu siksna
- ringota Sedlu siksna
- ringote Sedlu siksna
- sedlīni Sedulka - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu
- ringots seglu siksna
- ringalts Seglu siksna
- ringotne Seglu siksna
- seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus
- fizionomija Seja; sejas izteiksme
- smaids Sejas daļu (lūpu, vaigu, acu) raksturīgas kustības, raksturīga izteiksme, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības
- skābs ģīmis sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos
- gara seja sejas izteiksme, kas pauž neapmierinātību, vilšanos
- vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; arī grimase
- vaibsti Sejas veidojums (parasti indivīdam raksturīgs), tā atsevišķo iezīmju kopums; raksturīgas līnijas sejā; arī sejas izteiksme
- funikulopeksija Sēklsaites fiksēšanas operācija, piem., kriptorhisma novēršanai
- šķirme Sekme, veiksme
- šķirmība Sekme, veiksme
- šķerme sekmes, veiksme
- smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas
- instrukcija Semantiska izteiksme programmēšanas valodā, kas apraksta izpildāmo operāciju un identificē tās operandus
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
- glase sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases
- skitale Senā Spartā slepenraksta veids, zizlim uztina no viena gala līdz otram siksnu, uz kuras rakstīja vēstules tekstu, siksnu notina un sūtīja adresātam, kuram bija identisks zizlis, uz kura uztinot siksnu varēja izlasīt tekstu
- Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks
- konsulāts Senajā Romā - konsulu valdīšanas laiks (republikas periodā)
- priekšlaiks Senāks laiks
- Hatšepsuta Senās Ēģiptes faraone (mirusi 1468. g. p. m. ē.), viņas valdīšanas laiks bija mierīgs, templis Deirelbahrī
- dioskūri Sengrieķu mitoloģijā - karavīru un jūrnieku sargi, dvīņi Polideiks (romiešu Pollūks) un Kastors; kad Kastors krita kaujā, nemirstīgais Polideiks lūdza nāvi, bet Zevs Polideika nemirstību sadalīja starp abiem Dioskūriem
- prostils Sengrieķu tempļa tips; neliela taisnstūra plānojuma ēka, kuras galvenajā fasādē atrodas portiks
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
- Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks
- ašvamedha senindiešu mitoloģijā - sīki aprakstīts mitoloģiska rakstura rituāls ar teiksmainu iedarbības spēku, kas, kā apgalvo upanašidas, spēj iecelt rituāla rīkotāju pasaules valdnieka godā un gāzt Indru no debesu troņa
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums
- agnejāstra senindiešu mitoloģijā - teiksmains ierocis, ugunīga šautra vai šķēps ar milzīgu iznīcinošu spēku, vēlākos laikos tam piedāvātas maģiskas īpašības
- Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis
- Ambarīša senindiešu mitoloģijā - vairāku teiksmainu valdnieku vārds
- Alarka Senindiešu mitoloģijā - viens no desmit teiksmainajiem valdniekiem - svētvīriem, kuru vārdi esot jāpiesauc rīta stundā un saulrietā, lai šķīstītos no grēkiem
- Bhārata senindiešu mitoloģijā un episkajā literatūrā - vārds, kurā sauc daudzas teiksmainas personas
- hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām
- Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
- septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
- septennāts Septiņu gadu laiks
- septennijs Septiņu gadu laiks
- trūveslaiks Sēru laiks
- pašizteiksme Sevis, savas būtības, personības izteiksme
- stagione Sezona, īpaši, kādas operas skatuves izrāžu laiks
- niša Sfēra, nozare, sektors u. tml., kas piemērots specifiskai darbībai vai vēl ir relatīvi brīvs, lai tajā varētu uzsākt veiksmīgu darbību
- sigapiksis Siderbiksis
- sigumpiks Siderbiksis
- sidarbiksis Siderbiksis - viegls vakara paēdiens
- siderbikse Siderbiksis - viegls vakara paēdiens
- sienalaiks Siena laiks
- siena laiks siena pļaujai visizdevīgākais laiks
- sienlaiks siena pļaujas laiks
- siksnot Siet, arī saistīt ar siksnu
- siksnāt Siet, saistīt ar siksnu
- biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- striķubikses Sieviešu apakšbikses, kas sastāv ne vairāk kā no striķīša
- blūmeri Sieviešu garās bikses 19. gs.; kuplas bikses līdz potītēm, virs kurām valkāja svārkus
- zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm
- uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu
- gredzena latentums signāla vienreizējās izplatīšanās laiks marķiergredzena tīklā, kas ietver signāla izplatīšanās aizkavi pārraides vidē, ieskaitot atzarkabeļus, kā arī visu aplūkojamajam lokālajam tīklam pieslēgto staciju aizkavju summu
- munga Sīka monēta Mongolijā, 0,01 tugriks
- arabidopsis Sīkplikstiņi - krustziežu dzimtas ģints
- tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem
- gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
- brikšņi Sīks, biezi saaudzis krūmājs; briksnājs
- Sīksalas ezers Siksalas ezers Murmastienes pagastā
- microchiroptera Sīksikspārņi
- sikna siksna
- sikšna siksna
- guļtiks Siksna
- sprēdze Siksna
- siksta siksna (1)
- zobsiksna Siksna (2) ar zobveida virsmu vienā tās pusē, paredzēta kustības pārnesei starp zobratiem
- mugursiksna Siksna (iejūgam), ko novieto pār dzīvnieka muguru
- vēderjosta Siksna ar vairākām sprādzēm sedulku un sedlu nostiprināšanai, apsprādzējot ap zirga ķermeni
- pavēdere Siksna vai josta, ko piesprādzē pie sedulkām to saturēšanai
- gūžas Siksna, ar kuru tiek savienotas sakas ar loku un ilksi
- martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu
- dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota dzenskriemeļa uz piedzīto skriemeli
- banduljēra Siksna, kuru pār plecu liek virs svārkiem ieroču nēsāšanai
- ņaika Siksna, rīkste; lokana rīkste
- sliņģe siksna, saite
- skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa - rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi
- alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt
- štripe Siksniņa
- basanoškas Siksniņkurpes, vaļējas vasaras kurpes
- siksnveidīgs Siksnveida
- vakara ļēpis sikspārnis
- sikspāris sikspārnis
- fledermausis Sikspārnis
- ļerpis Sikspārnis
- plikspārnis Sikspārnis
- rokspārnis Sikspārnis
- siksnspārnis Sikspārnis
- sīkspārnis Sikspārnis
- sīkstspārnis Sikspārnis
- gluddegunis Sikspārnis - zīdītāju klases sikspārņu kārtas dzimta ("Vespertilionidae")
- skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē
- chiroptera Sikspārņi
- vespertilionidae Sikspārņu dzimta
- eptesicus Sikspārņu dzimtas ģints
- nyctalus Sikspārņu dzimtas ģints
- plecotus Sikspārņu dzimtas ģints
- vespertilio Sikspārņu dzimtas ģints
- platausis Sikspārņu dzimtas ģints ("Barbastella")
- mazsikspārņi Sikspārņu dzimtas ģints, kukaiņēdāji, līdz 10 cm gari dzīvnieki
- Eiropas platausis sikspārņu dzimtas suga ("Barbastella barbastellus"), viens no mazākajiem Latvijas sikspārņiem, aizsargājams
- ziemeļu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Eptesicus nilssoni syn. Vespertilio nilssoni")
- platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti
- mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams
- rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti
- Natūza sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus nathusii syn. Vesperitilo nathusii"), Latvijā aizsargājama
- pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
- garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis
- pelēkais garausainis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus austriacus"), kas tiek nodalīta kā atsevišķa suga, bet dažkārt uzskatīta par garausainā sikspārņa pasugu
- divkrāsainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Vespertilio murinus syn. Vespertilio discolor")
- harpijas Sikspārņu ģints Indijā un Malajas arhipelāgā
- lielsikspārņi Sikspārņu ģints, līdz 40 cm gari dzīvnieki, pārtiek no augļiem
- dižsikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Megachiroptera"), 1 dzimta, \~175 sugas, Latvijā nav konstatēta
- sīksikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Microchiroptera"), 17-18 dzimtu, \~775 sugas, Latvijā konstatēta 1 dzimta
- kalonga Sikspārņu kārtas augļsikspārņu dzimtas suga ("Pteropus vampirus"), lielākais sikspārņu kārtas dzīvnieks, spārnu plētums sasniedz 1,5 m, sastopams Indonēzijā
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzimta ("Desmodontidae"), sīki, līdz 9 cm gari sikspārņi (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis, 3 sugas; asinssūcējs sikspārnis
- augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos
- lasiurus Sikspārņu kārtas ģints
- naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas
- peļāda Sikspārņu suga
- pelāda Sikspārņu suga; peļāda
- pelēda Sikspārņu suga; peļāda
- sixtina Siksta kapela, Siksta Madonna
- atšķiramība Sīku detaļu fiksējuma kvalitāte attēlā, ko nosaka optiskās sistēmas atšķirtspēja un attīstīšanas procesa kvalitāte
- Tamarix parviflora sīkziedu tamarikss
- radiators Sildāmierīce - sistēmā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens, tvaiks, gāze
- konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos
- iesila Siltākais (dienas) laiks
- bumbierenes Siltās sieviešu apakšbikses (parasti ar gumiju staras galā)
- atkusnis silts laiks (ziemā vai agrā pavasarī), kad gaisa temperatūra paaugstinās virs 0 °C un kūst sniegs un ledus
- laiks kā zīda drāna silts, saulains laiks vasarā ar lēnu, glāstošu vēju
- tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos
- garme Siltums; karstums; tvaiks
- konstante Simbols, kas formālā sistēmā apzīmē fiksētu elementu, operāciju vai attieksmi
- simbolisms Simbolu kopums, sistēma, arī simboliska izteiksme (piem., rakstnieka, dzejnieka daiļradē)
- zindiks Sindiks
- stilistiskā figūra sintaktiska konstrukcija (vai cits sintagmatisks izteiksmes līdzeklis), kas rada vai pastiprina teksta izteiksmīgumu jeb ekspresivitāti
- figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai
- hloroprēnkaučuki Sintētiskie kaučuki; hloroprēna homopolimēri vai kopolimēri ar stirolu, akrilnitrilu, metilmetakrilātu; h-u gumiju lieto līmes, apavu zoļu, dzensiksnu u. c. izgatavošanai
- sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem
- sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt
- zipsnāt Sist, pērt ar siksnu
- signālsistēma Sistēma signālu (1) radīšanai un pārraidei, arī uztveršanai, fiksēšanai
- birokratizācija sociālajā darbā sistēmas pārvaldība, kas pastiprina dokumentācijas un dažādu priekšrakstu nozīmi sociālajā darbā; tā kļūst par problēmu, kad dokumentu sagatavošanas laiks nesamērīgi pieaug salīdzinājumā ar to darba daļu, kas jāvelta tiešajam darbam ar klientu
- tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi
- taimauts Situācija, kad process gaida kādu ārēju notikumu vai iepriekš noteiktā laika intervāla beigas, bet procesa gaidīšanas laiks beidzas agrāk, nekā notiek ārējais notikums vai beidzas noteiktais laika intervāls
- Iktomi Siu un dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvidakota, Nebraska) mitoloģijā - ķildu izraisītājs, zirneklis - triksters un kultūrvaronis, cilvēku valodas izgdrotājs
- skaidronis skaidrs laiks
- ģīdra Skaidrs laiks
- skaidrens skaidrs laiks ar nelieliem mākoņiem vai miglu; tāds, kad lietus piles kondensējas it kā skaidrās debesīs
- jauks Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem); tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks
- zītars Skaists, patīkams laiks
- zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes
- rezultāts skaitlis, izteiksme, ko iegūst aprēķinos
- radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme
- vilcesspēja Skaitlis, kas raksturo dzinēju kopējās vilces attiecību pret lidaparāta masu; no v-as atkarīgs maksimālais ātrums, augstuma uzņemšanas laiks, maksimālais lidojuma augstums, ieskrējiena garums un manevrēšanas spējas
- aprēķins Skaitliska izteiksme (parasti projektējama objekta vērtībai, jaudai un tml.)
- nomināls Skaitliskais (kā) raksturojums, kas ir fiksēts kādā dokumentā
- koeficients Skaitlisks reizinātājs monomā vai burtveida izteiksmē
- signums Skaitļa vai izteiksmes zīme
- standartfunkcija Skaitļošanas algoritmos bieži sastopama elementāra funkcija, ko aprēķina ar īpašu fiksētu (iebūvētu) standartprogrammu
- ciparsignāls Skaitļu secība, kas iegūta, diskrētos laika momentos fiksētas signāla vērtības aizstājot ar skaitļiem, kam ir ierobežots ciparu skaits
- Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis
- skaņas celiņa fons skaņas fons, kas piemīt skaņas celiņam neatkarīgi no tajā fiksētās skaņas
- optiskais skaņas ieraksts skaņas ieraksts, fiksējot skaņas modulācijas fotogrāfiska attēla veidā
- skaņieraksts Skaņdarba fiksēšana datnesī daudzkārtējai atskaņošanai
- frazēšana Skaņdarba idejiski emocionālā satura prasmīga izteiksme atskaņojot; muzikālās frāzes izcelšana
- skaņinženieris Skaņieraksta speciālists, kurš nodarbojas ar atskaņojuma fiksēšanas tehnisko pusi, nodrošina aparatūras un ierīču darbspēju
- amplitūdas skaņas celiņš skaņu celiņš no divām daļām – caurspīdīgās un necaurspīdīgās, kuru robežu veido skaņas signāla oscilogrāfiska fiksējuma līnija
- Ixia paniculata skarainā iksija
- raksturdeja skatuves deja (piemēram, baleta izrādē) ar tautisko deju elementiem, lielāku izteiksmes līdzekļu dažādību
- dzenskriemelis Skriemelis, kas ar dzensiksnu dzen otru skriemeli
- šmudrs Slaids, slaiks
- laidns Slaids, slaiks; tievs un garš
- laids Slaids, slaiks; tievs un garš
- sleiks slaiks
- muidrs Slaiks
- šmurkstulis Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks
- šmurkstuls Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks
- gails Slaiks, bez zaru
- slieds slaiks, labi noaudzis
- šmaigans Slaiks, slaids
- smaugs Slaiks, slaids
- smidrs Slaiks, smuidrs
- šmidrs Slaiks, smuidrs
- smulkans Slaiks, smuidrs
- snidrs Slaiks, smuidrs
- snīdrs Slaiks, smuidrs
- šņidrs Slaiks, smuidrs
- šmulkans Slaiks, smuidrs, lokans
- žmūgans Slaiks, smuidrs, lokans
- šmīdrs Slaiks, smuidrs, šmaugs
- žukls Slaiks, veikls
- nitrīti Slāpekļpaskābes sāļi vai esteri, kosmētikā izmanto kā konservantu, krāsas fiksēšanas līdzekli, dažos kosmētikas produktos nātrija nitrītu lieto kā pretkorozijas līdzekli
- slapeni Slapjdraņķis laiks
- plomps Slapjdraņķis, lietains laiks
- smula slapjš, netīrs darbs; draņķa laiks
- riņķa līnija slēgta plaknes līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā r (r - riņķa līnijas rādiuss) no fiksēta punkta - riņķa līnijas centra; riņķa līnijas garums ir 2πr
- slidenis Slidens ceļš, arī slidens laiks
- vadaugas sliede sliede uz klāja, pa kuru pārvieto vadaugu, meklējot optimālo tās atrašanās vietu, kad tā atrasta, vadaugas stāvokli fiksē
- ļaundieniņa Slikta diena, liksta, nelaime
- dreņķis Slikts laiks, kad snieg un līst vienlaikus
- plumpis Slikts, lietains laiks
- suņa laiks slikts, parasti vētrains, auksts, laiks ar nokrišņiem
- mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.)
- koitofobija Slimīgas bailes no dzimumsatiksmes
- hamartofobija Slimīgas bailes, ka notiek vai notiks kļūda; neirastēniķa slimīga iedoma, ka viņu nepareizi ārstē
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē, arī pie tiltiem) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- slāpenis Smacīgs laiks, smacīgs gaiss, smogs
- slāpiens Smacīgs laiks, smacīgs gaiss, smogs
- beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko
- vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīns
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets
- biksējieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Biksēja" iedzīvotāji
- smūdrs Smuidrs, slaiks
- snaicīt Snaikstīt
- snaicīties Snaikstīties
- snaistīties Snaikstīties
- birdeklis Sniegains laiks, kad sniegs krīt ar sīkām pārslām
- zuosuls sociālists; sociks
- sūdīties sodīties par kādu neveiksmi
- sojšļiks sojas šašliks
- Joukahainens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - jauns varonis, lielībnieks un neveiksminieks, kas tiek pretstatīts vecajam un gudrajam Veinemeinenam
- vilkums Spalvas vai otas vilciena platums (pikseļos), zīmējot attēlu displeja ekrānā vai drukāto rakstzīmju biezums, ko veido, piem., lāzerprinteris
- rēdņas laiks spalvu mešanas laiks
- spangļu Spangļu valoda - spāņu un angļu valodas mikslis (angļu val. "spanglish")
- bizenis Spāru un dunduru laiks
- bizenes Spāru un dunduru laiks, kad govis bizo
- slazds speciāla ierīce, programmatūra vai aparatūra, ar kuru tiek fiksētas noteiktas situācijas (pārtraukumi, kļūdas, instrukciju izpildes sākums u. c.), kas rodas programmas izpildes vai atkļūdošanas gaitā
- lente Speciāla, samērā šaura sloksne kā (piemēram, skaņas, attēlu) fiksēšanai
- ortopēdiskie aparāti speciālas ierīces, ar kurām atjauno deformēta vai paralizēta locekļa funkcionēšanu, šādu locekli fiksē vai atslogo
- dzīvesvietas apsekošana speciālista ierašanās personas dzīvesvietā ar mērķi fiksēt (dokumentēt) un izvērtēt dzīves apstākļus
- aviodispečers Speciālists, kas vada, regulē gaisa satiksmi noteiktā rajonā
- ūdens bilances stacija specializēta hidrometeoroloģijas stacija, kas novēro ūdens bilances elementu un faktoru kopumu, fiksē to maiņas
- ciets Spēcīgs, ass (par vēju); tāds (laiks), kad pūš spēcīgs, ass vējš
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem
- iedarbināšanas vieglums spēkratu īpašība būt viegli iedarbināmam dažādos ekspluatācijas apstākļos, ko raksturo iedarbināšanai nepieciešamais laiks, pieliekamais spēks un nepieciešamo kustību amplitūda
- tehniskā apskate spēkratu un citu mašīnu regulāra pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību lietošanas kārtībai. Valsts tehnisko apskati veic noteiktā termiņā, līdz kuram ir atļauta šo mašīnu dalība satiksmē. Traktortehnikas tehnisko apskati veic Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras inspektori, automobiļu un to piekabju tehnisko apskati - inspektori Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskās apskates stacijās
- relatīvā ilgizturība spēkratu, agregāta vai mezgla bāzes detaļu vidējais kalpošanas laiks konkrētajos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai (ieskaitot darbību pēc kapitālajiem remontiem) un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju
- absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums
- dinamiskā spektrogramma spektrogrammas veids, kurā grafiski fiksē runu kā dažāda garuma segmentu spektrālo izmaiņu nepārtrauktu ainu
- feņka spēļu zāle _Fēnikss_
- rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2 ); rūsoties 2
- rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2); rūsot 2
- lasinas Spīdīgas bikses
- spilšs Spilgts, izteikts, izteiksmīgs
- histogramma spilgtuma līmeņu sadalījuma grafiks, kas palīdz novērtēt attēla ekspozīciju fotokamerā vai attēlu apstrādes programmā
- skrūves līnija spirālveida līkne telpā, ko apraksta vienmērīgi ap fiksētu asi rotējoša nogriežņa galapunkts, ja nogrieznis pārvietojas paralēli sev ass virzienā
- sportenes sporta biksītes; īsās apakšbikses
- papildlaiks sporta spēlēs - laiks, ko piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultātsir neizšķirts
- sprikšķi Sprikstis
- spriksti Sprikstis
- iesprikstēt Sprikstot ielidot (kur iekšā) - piemēram, par dzirksteli
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- Springen Spriņģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā
- rauks Stabveidīgs, viļņu ietekmē izdēdējis iezis (paliksnis)
- stādāmlaiks Stādīšanai izdevīgs laiks; stādāmais laiks
- striegonis Staignājs; arī vieta, kur ir staigni dubļi (piemēram, uz ceļa); laiks, kad (piemēram, uz ceļiem) ir šķīdonis
- APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt
- iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā)
- laikstarpa Starplaiks
- starplaikmets Starplaiks
- starpmets Starplaiks
- starpums Starplaiks
- pauze Starplaiks (piemēram, starp divām darbībām, norisēm, arī darbības, norises atsevišķiem posmiem)
- ēdienstarpa Starplaiks starp divām ēdienreizēm
- starpleģislatūra Starpleģislatūras periods - laiks no vecā parlamenta pilnvaru izbeigšanās līdz jaunā parlamenta sastāva ievēlēšanai
- iebraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi
- stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (transportlīdzeklim, iekārtai, mašīnai)
- bezvējš stāvoklis, kad nav vēja; rāms laiks
- ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus)
- raķis Steļļu sastāvdaļa - metu atlaižamais riņķis ar zobiņiem fiksācijai
- paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām
- baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku
- asindetons Stilistisks izteiksmes līdzeklis - tiek izlaisti saikļi, lai atdzīvinātu un akcentētu runu, piem., "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju"
- simile Stilistisks izteiksmes līdzeklis - uzskatāms divu dažādu lietu, darbību vai izjūtu salīdzinājums
- reduplikācija Stilistisks izteiksmes līdzeklis - vārda, vārda saknes vai celma atkārtojums
- parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību
- jeniņas Stipras kokvilnas bikses
- turēties strīpā strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem
- turēties strīpā (arī līnijā) strādāt, darboties vienlīdz veiksmīgi ar citiem
- Rīgas dumpis strādnieku streiks Rīgā 1899. g., ko 1. maijā sāka Linu un džutas manufaktūras strādnieki, kuru prasības netika apmierinātas un 5. maijā viņi ar sūdzībām devās pie Vidzemes gubernatora, bet gājienu apturēja policija un izraisījās sadursmes, 4 cilvēki tika nogalināti, daudzi ievainoti, un sākās strādnieku protesti un sadursmes ar policiju, kas turpinājās līdz 18. maijam, piedaloties >12000 strādnieku no 41 uzņēmuma
- streiķis Streiks
- strike Streiks
- striķis Streiks
- strīks Streiks
- sēdstreiks Streiks, paliekot savā darba vietā, bet neveicot nekādu darbu
- streptotrihoze Streptotriksu ierosināta slimība
- string Stringi - ļoti pieticīgas biksītes
- kisuaheli Suaheli cilts valoda, attīstītākā bantu valodu starpā, ko lietoja kā satiksmes valodu visā Austrumāfrikā
- subjekta infinitīvs subjekta nenoteiksme
- slengisms subliterārs vārds vai cits subliterārs valodas izteiksmes līdzeklis, ko lieto neformālā saziņas situācijā un kam parasti raksturīgs zems sociālais prestižs un lielāka vai mazāka odiozuma pakāpe valodas lietotāju vairākuma vērtējumā
- datnes vārda paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_
- paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_
- mavaši Sumo cīkstoņu apģērbs, plata un bieza josta ar mazbiksītēm, kas fiksē dzimumorgānus un pasargā tos no traumām
- rūte Suņu meklēšanās laiks
- alosuprafikss Suprafiksa variants
- superfikss Suprafikss - morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā
- nomācējšūna Supresors, kas kavē imūnatbildi situācijā, kad cīņa pret slimības izraisītājiem ir veiksmīgi beigusies
- susļiks Susliks
- sautēlis Sutīgs, mitri karsts laiks
- hei Sveiks, sveika
- ave Sveiks; seno romiešu parastais sveicinājums
- hau Sveiks!
- moin Sveiks!
- moins Sveiks!
- Moin goten! Sveiks!
- svelonis Sveloši karsts vai auksts laiks
- septuagesima Svētdiena, ar ko iesākas apm. 70 dienu garais sagatavošanās laiks (ar grēku nožēlošanu) Lieldienām, trešā pirms gavēņa sākuma
- gausība Svētība; arī veiksme; gausa (2)
- gausa Svētība; arī veiksme; gausība (2)
- fērijas Svētku dienas, brīvdienas, brīvlaiks
- kinohronika Šādas fiksācijas rezultātā iegūtie kinokadri
- Ixora coccinea šarlaksarkanā iksora
- šašlāns šašliks
- sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu
- stogs šaura siksna (zirga iejūgšanai); pavada
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas
- stangales Šauras bikses
- čikčiras Šauras jātnieku bikses, taisītas ar ādas oderi
- šompors Šautenes stobra tīrāmais, gara maikste, iesms, lāštags
- lāštags Šautenes stobra tīrāmais, šompors, gara maikste, iesms
- šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
- Albugo candida šīs ģints suga, kas parazitē uz krustziežu dzimtas augiem, ļoti bieži uz parastā plikstiņa
- sikspārnis šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta
- šīlaiks šis laiks, šī stunda (minūte)
- aizgaita Šķērslis, kavēklis, nelaime, neveiksme
- pasīvās matricas displejs šķidro kristālu displejs, kurā var izgaismot attiecīgo pikseli, pievadot strāvu atbilstošajai rindai un kolonnai
- vārīšanas temperatūra šķidruma un tvaika fāzes līdzsvara temperatūra, kurā tvaiks rodas ne tikai šķidruma ārējā robežvirsmā, bet arī šķidruma iekšienē
- fiksators Šķidrums, ar ko fiksē
- šķidrās zāļformas šķīdumi, mikstūras, ekstrakti, aerosoli un emulsijas
- izšķobīt Šķobot pārveidot (seju, tās izteiksmi); šķobot (seju), izveidot (tajā grimases); arī izvaibstīt
- šlāpains Šlāpains laiks - laika apstākļi, kad nāk lietus ar sniegu
- šledraba Šledraba laiks - slapjdraņķis, lietus ar sniegu
- šļukūzis Šļukbiksis
- šņikšķēt Šņikstēt
- hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
- šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
- spongioplazma Šūnu protoplazmas smalkais tīklojums, kas redzams fiksēta šūnā
- fiksācija Šūnu, audu, orgānu (dažreiz arī veselu organismu) apstrāde ar dažādām vielām (fiksatoriem), lai saglabātos dzīvo šūnu un audu struktūra
- (kā) pēc notīm tā kā iecerēts, arī ļoti veiksmīgi, labi
- rakstveidā tā, ka ir fiksēts ar raksta zīmēm
- (būt) virspusē tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu; tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas
- amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem
- diferenciālais tarifs tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu)
- racionālas funkcijas tādas funkcijas, kuru vērtības var aprēķināt izdarot galīgu skaitu saskaitīšanas, reizināšanas un dalīšanas darbību ar argumentu vērtībām un ar galīgu skaitu fiksētu skaitļu
- pseidogadījumskaitļi Tādas skaitļu virknes locekļi, kas veidota pēc fiksēta matemātiska algoritma un kas apmierina noteiktus statistiskus testus
- klopains tāds (apģērba gabals, parasti bikses), kam ir piepogājama pakaļējā daļa
- bezceļa tāds (apvidus), kur nav ceļa; tāds (laiks), kad grūti atrast vai lietot ceļu
- atelisks tāds (darbības vārds), kas apraksta darbību, kurai netiek prognozēts noslēguma laiks un nav definēts galamērķis
- sprēgains tāds (laiks ziemā), kad ir lausks; ļoti auksts
- darbīgs tāds (laiks, cilvēka mūža posms), kam raksturīgs spraigs, intensīvs darbs
- badīgs tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža
- putenains tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis
- puteņaiņš tāds (laiks, laika posms), kad ir putenis
- sarmaiņš tāds (laiks, laika posms), kad ir sarma
- atkušņains tāds (laiks, laika posms), kam raksturīgi bieži atkušņi
- karsts tāds (laiks, laikposms), kad ir (samērā) augsta gaisa temperatūra
- silts tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra
- vēss tāds (laiks, laikposms), kad ir mēreni zema temperatūra
- karsts tāds (laiks, laikposms), kas saistīts ar intensīvu, spraigu darbu, norisi
- talasokrāts tāds (laiks), kad dominē jūra; tāds, kas attiecas uz Zemes vēstures periodiem ar ievērojamu okeāna un jūru laukumu paplašināšanos
- mīksts tāds (laiks), kad ir mazinājies sals; silts
- miglaiņš tāds (laiks), kad ir migla
- ķēpains tāds (laiks), kad ir sniegs ar lietu
- pļumpīgs tāds (laiks), kad līst lietus kopā ar sniegu; slapjš, lietains
- aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
- stills tāds (laiks), kad nav vēja; mierīgs, rāms
- ģeokrātisks tāds (laiks), kad sauszeme ir pārsvarā
- viebīgs tāds (par sejas izteiksmi), kas rodas, savelkot muskuļus parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē
- himnisks tāds (parasti mākslas darbs), kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pausts slavinājums, pacilātība
- bezrūpīgs tāds (stāvoklis, laiks), kas nav saistīts ar rūpēm, raizēm
- daiļrunīgs tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž
- aplokaina valoda tāds izteiksmes veids, kad notikumu norise un domu saturs neietveras vārdu un teikumu tiešajā nozīmē, bet uzminams vai nu kā secinājums no teiktā, vai arī kā vārdu un teikumu simbolikā dzirdams visiem, bet tikai vērīgiem saprotams noslēpums
- kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni
- polimorfēmisks tāds vārds vai vārdforma, kurā ir vismaz divas morfēmas - sakne un afikss vai vairākas saknes un afiksi
- neapmierinošs tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu)
- laikietilpīgs tāds, kā veikšanai nepieciešams samērā ilgs laiks (piemēram, par darbu)
- rosīgs tāds, kad intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi, tiek veikta kāda darbība, noris kāds process (par laikposmu)
- mīlīgs tāds, kad ir silts, patīkams laiks (par laikposmu)
- dzestrs tāds, kad ir vēss laiks (piemēram, par dienu, tās daļu)
- tvaikains tāds, kad telpā, vietā, vidē ir tvaiks (par laikposmu)
- vaļinieks tāds, kam ir brīvs laiks
- vaļīgs tāds, kam ir brīvs, neaizņemts laiks
- nomināls tāds, kam ir kādā dokumentā fiksēts skaitliskais raksturojums
- nekustīgs tāds, kam ir nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas samērā ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu); stings
- vērienīgs tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni)
- platbikse tāds, kam ir platas bikses
- platbiksis tāds, kam ir platas bikses
- stings tāds, kam ir raksturīgs nemainīgs muskuļu stāvoklis, arī nemainīga izteiksme (piemēram, par seju, skatienu); tāds, kas ir nemainīgs (par, parasti sejas, izteiksmi); tāds, kas ilgi ir vērsts vienā un tai pašā virzienā (par skatienu)
- garš tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām)
- īss tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām)
- sarkanbiksis tāds, kam ir sarkanas bikses
- siksnveida tāds, kam ir siksnas forma, veids
- sulīgs tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību)
- irkots tāds, kam ir uzšūtas plecu siksnas
- pārgarš tāds, kam izrunas laiks ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem (par valodas skaņām)
- mazasinīgs tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs
- bezvērts tāds, kam nav vērtības (naudas izteiksmē) vai ir ļoti maza vērtība
- tēlains tāds, kam piemīt mākslai, tās tēliem raksturīgā izteiksmība, iedarbīgums
- artistisks tāds, kam raksturīga rūpīgi izstrādāta mākslinieciskā forma; māksliniecisks, izteiksmīgs
- sājš tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem); arī garlaicīgs, neinteresants
- dabls tāds, kam zināmas īpašības, daba; piem., labdabli zirņi, nedablas (indīgas) zāles; arī slaiks
- uzgaidāms tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.)
- nomaļš tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu)
- rosīgs tāds, kas darbojas intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi (par cilvēkiem)
- iela tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā
- pelīgs tāds, kas daudz, veiksmīgi medī peles (par kaķiem); medīgs
- auglīgs tāds, kas dod labus rezultātus; intensīvs, veiksmīgs, sekmīgs
- ražens tāds, kas dod ļoti labus rezultātus; ļoti intensīvs, produktīvs, veiksmīgs
- džaiksts tāds, kas džaikstās
- krāsains tāds, kas fiksē, pārraida vai reproducē šādu attēlu
- baltbiksains tāds, kas ģērbies baltās biksēs
- neizvēlīgs tāds, kas īpaši neizvēlas vārdus, izteikumus (piemēram, sarunā); tāds, kas nepievērš īpašu uzmanību savai valodas izteiksmei
- rakstveida tāds, kas ir fiksēts ar raksta zīmēm
- tabulārs tāds, kas ir fiksēts tabulā (1)
- mutisks tāds, kas ir izteikts runas valodā, bet nav fiksēts, apstiprināts rakstiski
- neizdevies tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt
- teiksmains tāds, kas ir līdzīgs teiku, teiksmu tēliem
- izdevies tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi
- toreizējs tāds, kas ir noticis, pastāvējis laikposmā, laika momentā, no kura ir pagājis samērā ilgs laiks
- nelaimīgs tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību)
- skatuvisks tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus
- scēnisks tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks
- ūzainis tāds, kas ir sācis valkāt garās bikses (parasti par zēnu)
- ūziķis tāds, kas ir sācis valkāt garās bikses (parasti par zēnu)
- laimīgs tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piemēram, par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs
- krietns tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
- ūzains tāds, kas ir tērpies lielās, platās biksēs; arī dzīvnieks (piemēram, aita, gailis) ar apaugušām kājām
- pretmarksistisks tāds, kas ir vērsts pret marksismu; tāds, kas ir pretrunā ar marksismu; antimaiksistisks
- pelēcīgs tāds, kas ir vienmuļš, neizteiksmīgs, ikdienišķs; tāds, kas neizraisa interesi
- pseidotautisks tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu)
- nerakstīts tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē)
- vulgārs tāds, kas neatbilst laba stila prasībām, tāds, kas pieder pie zema, rupja stila (par izteiksmes līdzekļiem)
- tropohroms tāds, kas nekrāsojas ar mucina krāsvielām, piem., dažas siekalu dziedzeru serozās šūnas pēc fiksācijas formalīna un dihromāta maisījumā
- bikšveidīgs tāds, kas pēc izskata atgādina bikses
- laimīgs tāds, kas pēc tautas ticējumiem nes veiksmi
- plaiksnīgs tāds, kas plaiksnī
- vizionārs tāds, kas radies, veidojies iedomās, iztēlē; tāds, kam raksturīgs iztēles nosacīts, veidots vizuāls izteiksmīgums, spilgtums
- daudzsološs tāds, kas saistīts ar panākumiem, sasniegumiem; tāds, kam paredzama veiksmīga attīstība
- bīstams tāds, kas saistīts ar risku, iespējamu nelaimi, tāds, kas var kļūt par cēloni lielai neveiksmei; riskants
- ķibelīgs tāds, kas saistīts ar sarežģījumiem, grūtībām, neveiksmēm
- skaļš tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus (parasti nepamatotus satura, faktu ziņā) - par tekstu, izteikumu u. tml.
- daiļrunīgs tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus; skaists, izteiksmīgs un jūsmīgs (par vārdiem, runu)
- nākamais tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā; tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē; tāds, kas atrodas pēc kā cita, līdzīga
- saldskābs tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piemēram, par smaidu, sejas izteiksmi)
- snaika tāds, kas snaikstās
- snaiksts tāds, kas snaikstās
- baltbiksis tāds, kas tērpies baltās biksēs
- jaunceļams tāds, kas tiek (vai tiks) no jauna celts
- rītnorītējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu
- rītrītējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas rītā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas rītu
- rītvakarējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas vakarā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas vakaru
- rītējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien
- rītdienējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. rītdien; tāds, kas saistīts ar rītdienu
- bikšains tāds, kas valkā bikses
- biksains tāds, kas valkā garās bikses (par sievietēm)
- biksaiņš tāds, kas valkā garās bikses (par sievietēm)
- rosīgs tāds, kas veicina, rosina intensīvu, mērķtiecīgu, parasti veiksmīgu, darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām)
- pirmspieredzes tāds, kas vēl nav izveidojies, fiksēts pieredzē
- vijīgs tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.)
- žaiksts tāds, kas žaikstās, šur tur kāpj, ālējas, ārišķīgi runā
- paklausīgs tāds, ko (kāds) var labi, veiksmīgi izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- absolūts tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē); pretstats: relatīvs
- retorisks tāds, ko valodā izmanto īpaša izteiksmīguma radīšanai, arī izteiksmīguma pastiprināšanai; tāds, kura saturs un vērstība kādā sazināšanās situācijā, tekstā atšķiras no sintaktiskajā formā izteiktās modalitātes
- rosīgs tāds, ko veic, kas noris intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi (par darbību, procesu)
- pilns tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi)
- pārpilns tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi)
- bīstams tāds, kur draud nelaime, neveiksme
- tvaikains tāds, kur ir tvaiks (par telpu, vietu, vidi)
- heroisks tāds, kurā ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem attēlota varonība (par mākslas darbu)
- vienmulīgs tāds, kura ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- vienmuļīgs tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- vienmuļš tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- monotons tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības; tāds, kurā ir nepilnīgi dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- vienpusīgs tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni
- sājš tāds, kurā izpaužas nepatika (piemēram, par sejas izteiksmi); nepatīkams (piemēram, par psihisku stāvokli)
- uzticīgs tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.)
- smaidīgs tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm)
- smīnīgs tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
- skops tāds, kurā kas ir pausts, tēlots ar nedaudziem, arī vienveidīgiem izteiksmes līdzekļiem (piemēram, par tekstu, mākslas darbu); neliels, arī vienveidīgs (piemēram, par izteiksmes līdzekļu kopumu)
- gluds tāds, kurā lietoti atbilstoši izteiksmes līdzekļi (par valodu, stilu); raits, viegli plūstošs (par runu)
- neizteiksmīgs tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma; vienmuļš, garlaicīgs
- neizdevies tāds, kura norise ir saistīta ar neveiksmi; tāds, kas ir beidzies nesekmīgi
- rakstisks tāds, kura saturs ir pausts, fiksēts ar rakstības līdzekļiem
- klātums Tagadne, esošais laiks
- intervālu taimeris taimeris, kas fiksē tekošo laika intervālu un nodrošina programmas pārtraukumu noteiktā laika momentā
- golfa bikses taisnas, brīvi krītošas sporta bikses, zem ceļiem apņemtas ar maliņu
- skaitļu taisne taisne, kuras punktiem viennozīmīgi piekārtoti reālie skaitļi (atbilstoši to sakārtojumam), izmantojot mērogvienību – fiksētu attālumu starp punktiem 0 un 1
- stars Taisnes nogrieznis, kura sākums ir fiksēts noteiktā punktā
- kuģa ekspluatācijas laiks taksācijas periodā ietilpstošs laiks, kurā kuģis tiek izmantots pārvadājumos un ar šo pārvadājumu nodrošināšanu saistītu darbību veikšanai
- Arabidopsis thaliana Tāla sīkplikstiņš
- dilatācija Tālākvirzoša mērķa noteiksme
- biksiņnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Biksiņi" iedzīvotāji
- tamarix Tamariksi
- Tamarix tetrandra tamariksu suga
- sīkziedu tamarikss tamariksu suga ("Tamarix parviflora")
- Sazarotais tamarikss tamariksu suga ("Tamarix ramosissima")
- robeža tas (atšķirība, pazīme, laiks), kas nošķir divus pretstatus, parādības, priekšmetu grupas, laiku u. tml.
- pašrakstītājs tas (tāds), kas automātiski fiksē (ko), piemēram, burtu, ciparu, līkņu veidā
- caurbraucējs tas (tāds), kas kādai vietai brauc cauri (par satiksmes līdzekli)
- tālbraucējs tas (tāds), kas veic tālus braucienus (parasti par satiksmes automobiļiem, to šoferiem)
- kukaiņēdājs tas (tāds), kura galvenā barība ir kukaiņi (piemēram, par sikspārņiem, putniem, rāpuļiem)
- likviditāte tas, cik viegli uzņēmumu, banku un firmu aktīvus iespējams pārvērst naudā, lai samaksātu par pasīvā fiksētajām saistībām
- nākamais tas, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē
- ieraksts tas, kas fiksēts ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.; process, rezultāts --> ierakstīt (3)
- numurs tas, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu; arī triks
- verkšķis tas, kas mēdz savilkt seju grimasēs (šķobās, vaikstās)
- acu valoda tas, ko pauž acu, sejas izteiksme
- adipopeksija Taukaudu fiksēšanas operācija
- teiksmojums Teiksma
- varoņteiksma Teiksma par tautas varoni vai varoņiem, to darbiem, cīņām
- Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē
- skiapodi Teiksmaina tauta, kas pēc grieķu rakstnieku ziņām dzīvojusi Etiopijā vai Indijā, un raksturojusies ar ļoti platām kāju pēdām, tā, ka noguļoties tās varējuši izmantot par saulessargiem
- Ninsuna Teiksmainā Urūkas valdnieka Gilgameša dievišķā māte
- Atlantīda Teiksmaina zeme, milzīga sala Atlantijas okeānā, par ko minēts Platona rakstos; Zevs sodīja Atlantīdas iedzīvotājus atlantus par viņu augstprātību un lepnību, nogremdējot salu okeānā
- dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne
- teiksmība Teiksmainība
- teikains Teiksmains
- Dānis Holgers teiksmains dāņu varonis, kurš it kā guļot velvē zem Kronborgas pils un celšoties augšā, kad Dānijai draudēs lielas briesmas
- bojans Teiksmains dziesminieks senkrievu folklorā, šamanis, kas ar vieda vārda palīdzību varēja pārvērsties gan vilkā gan ērglī
- grifs Teiksmains dzīvnieks ar lauvas ķermeni, ērgļa galvu un ērgļa spārniem
- Ingjalds Teiksmains Inglingu dzimtas karalis Skandināvijā
- Vecais Āne teiksmains Inglingu dzimtas zviedru karalis, kurš lai ilgi dzīvotu, upurēja Odinam deviņus no saviem desmit dēliem, sasniedza 200 gadu vecumu un kļuva tik vārgs, ka spēja vienīgi sūkt ēdienu no radziņa
- Gambrīns Teiksmains lejasvācu karalis, kas esot izgudrojis alus darīšanu
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu
- zilais putns teiksmains putns, kas simbolizē laimi
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika
- vienradzis Teiksmains, zirgam līdzīgs dzīvnieks ar taisnu spirālveida ragu pierē; spēka un šķīstības simbols
- solīt Teikt, apgalvot, ka (kas, piemēram, noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies
- propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem
- koherence teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kam nav formālu izteiksmes līdzekļu un kas balstās uz iepriekš teikto vai vispārīgām zināšanām; sakarīgums
- ekspresija Teksta vai atsevišķas valodas vienības izteiksmīgums, iedarbīgums
- ekspresivitāte Teksta vai atsevišķas valodas vienības izteiksmīgums, iedarbīgums
- rezervanta drukāšana tekstilizstrādājuma apdrukāšana ar ķīmisku sastāvu, kas neļauj krāsvielai saistīties ar šķiedru; pēc drukāšanas sastāvu fiksē un drānu krāso
- mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas
- gleznains Tēlains, izteiksmīgs (piemēram, par daiļdarbu, valodas līdzekļiem)
- transmiters Telegrāfa aparāta palīgierīce perfolentē fiksētā telegrammas teksta noraidīšanai
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana
- grafika Tēlotājas mākslas veids, kurš ietver zīmējumu, estampu fotomehānisko izpildījumu (parasti uz papīra) un kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēna un melnbalto laukumu attiecības
- telplaiks telpa un laiks kā vienots veselums; arī laiktelpa
- rastra grafika telpisko datu modelis, kas apraksta telpu kā vienāda izmēra pikseļu masīvu ar diskrētām pikseļu vērtībām; izkārtots rindās un kolonās; ja rastra grafika ir ģeoreferencēta, tad ikvienam pikselim bez vērtības var būt piekārtotas koordinātas
- cūkans Tēls kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas (dz. 1939. g.) romānā "Oriksa un Kreiks" - būtne, kas radīta kā orgānu donors
- tēmas infinitīvs tēmas nenoteiksme
- tempritms Tempa un ritma dažādo izteiksmes attiecību, iespēju un uzdevumu kopums
- efemerīdu laiks teorētiski pieņemts vienmērīgi ritošs laiks, ko izmanto, aprēķinot debess spīdekļu kustību
- normālais mežs teorētisks idealizēta meža modelis, kurā ar vismazāko darba un līdzekļu izlietojumu veiksmīgi panākta nepārtraukta un maksimāla meža izmantošana
- saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus
- resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām
- mākslas terapija terapijas veids, kad tiek pielietota radošo izteiksmes līdzekļu (teātra spēlēšanas, dejošanas, gleznošanas utt.) izmantošana
- izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos
- objekts terminoloģijā - tas, ko uztver, izzina, uz ko vērsta cilvēka profesionālā (intelektuālā un praktiskā) darbība un/vai psihiskā aktivitāte, lai iedziļinoties attiecīgās reālijas būtībā un fiksējot būtiskās pazīmes, izteiktu to ar terminu
- dezafiksācija Terminu darināšanā - afiksa atmešana, ja tam nav semantiskas slodzes
- termostabilizācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termofiksācija
- termofiksācija termoplastisku šķiedru drānu apstrāde iekšējo spriegumu noņemšanai, formas un izmēru saglabāšanai; termofiksācijai izmanto karstu gaisu, tvaiku vai ūdeni, pēc tam izstrādājumus strauji atdzesē; termostabilizācija
- ortotonuss Tetāniski krampji, kad galva, ķermenis un locekļi fiksēti taisnā līnijā
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus
- suspensijas laringoskopija tiešā laringoskopija, fiksējot slimnieka galvu un laringoskopu; ārstam ir brīvas rokas, lai veiktu manipulācijas
- maika Tieva zirņu maikste
- Livonijas un Krievijas pamiers tika noslēgts 1503. g. pēc Livonijas veiksmīgas karadarbības krievu zemēs un uzvaras Smoļinas kaujā uz 6 gadiem (noslēdza Livonija ar Pleskavu un Novgorodu); pirmoreiz pagarināja 1509. g., pēdējoreiz - 1554. g.; tas paglāba Livoniju no krievu uzbrukumiem un apmēram uz pusgadsimtu paildzināja tās eksistenci
- tīkliņsaite Tīklveida saite (pārsējiem, to fiksēšanai)
- tic Tiks 1
- krauomānija Tiks ritmisku kustību veidā, piem., balansēšana, galvas grozīšana u. c.
- CUL8R Tiksimies vēlāk (angļu "see you later"; īsziņās)
- izdoties tikt izgatavotam, izveidotam labi, prasmīgi, veiksmīgi
- estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
- spoguļserveris Tīmekļa serveris, ko datoru tīkla administrators papildus pievieno tīklam, ja pienākošais trafiks ir tik liels, ka tīklā esošais tīmekļa serveris to nespēj apstrādāt
- tiosulfāti Tiosērskābes sāļi, no kuriem nātrija tiosulfātu Na~2~S~2~O~3~ lieto fotogrāfijā (par fiksāžu), tekstilrūpniecībā un medicīnā
- Jēls Tlinkitu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - kultūrvaronis, triksters, kurš saules dievam nozaga uguni, ko atdeva cilvēkiem, kā arī sagādāja cilvēkiem ūdeni un medījumu
- valsts parāds to saistību kopējā summa naudas izteiksmē, kuru sedz no valsts budžeta līdzekļiem
- tonika Toniks
- piksārietis Transportlīdzeklis (autobuss), kas uztur satiksmi ar Piksāriem
- cēsnieks Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Cēsīm
- rūjēnietis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Rūjienu
- rūjienietis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Rūjienu
- rūvēnietis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Rūjienu
- rūvienietis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas uztur satiksmi ar Rūjienu
- satiksmes līdzeklis transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai
- līnijreiss Transportlīdzekļa (piemēram, lidmašīnas) reiss regulāras satiksmes ietvaros
- balstatspere transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmā funkcionējoša atspere, kas aprēķināta darbam kā nenoslogotā, tā pilnīgi noslogotā transportlīdzeklī; bieži pilda balstiekārtas elementu fiksācijas funkcijas
- labās rokas likums transportu satiksmē izmantots princips, kas izriet no satiksmes noteikumiem, ka neregulētā krustojumā vai stāvlaukumos priekšroka veikt kustību ir tam transportam, kurš atrodas pa labi no otra transporta
- fase Tranšejas, satiksmes ejas, nesprāgstošu pretkājnieku un prettanku aizžogojumu taisnais posms
- nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; arī neveiksme
- klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis
- ļurenes treniņbikses
- urlenes treniņbikses
- trenuškas Treniņbikses
- trenūzenes Treniņbikses
- paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms
- Pārkinsona simptoms trīctriekas pazīme - sastingusi, maskai līdzīga sejas izteiksme
- trinoms Triju algebrisku izteiksmju summa vai starpība
- triennijs Triju gadu laiks
- kunštiks Triks
- kunstštiks Triks
- trinks Triks
- hipofrāzija Trūcīga, neizteiksmīga runa kā smadzeņu saslimšanas pazīme
- žilms Truls, neizteiksmīgs
- MNT Tugriks; Mongolijas valūtas kods, sīknauda - menge
- priekštulkojums Tulkojuma pirmais variants, kas vēl pārskatāms un rediģējams, precizējot vārdu izvēli un izteiksmi
- aprakstošs tulkojums tulkojums, kurā, tulkojot konkrētu vārdu vai frāzi, precīza ekvivalenta vietā izmantota aprakstoša izteiksme
- teorētiskā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kuras uzdevums ir fiksēt vispārīgos principus, pēc kuriem skaidrojams un paredzams tulkošanas process un tā rezultāts
- hamams Turku pirts - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
- konverģence Tuvu esoša objekta fiksēšana, redzes līnijām krustojoties acu iekšupvērstā kustībā
- kompaunds Tvaika mašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- kondensācijas elektrostacija tvaika turbīnu elektrostacija, kas ražo tikai elektroenerģiju; turbīnā nostrādātais tvaiks kondensatorā pazeminātā spiedienā (0,004–0,005 MPa) kondensējas; radušos kondensātu izmanto tvaika katla barošanai; šādas sistēmas lietderības koeficients sasniedz 40%
- pars Tvaiks
- sutonis Tvaiks
- gars Tvaiks (parasti pirtī)
- garaiņi tvaiks, dūmi
- svala Tvaiks, dūmi
- svals Tvaiks, dūmi
- tosa Tvaiks, garaiņi
- tvosa Tvaiks, garaiņi, suta; snmags, mitrs gaiss
- pārkarsēts tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu
- nepiesātināts (arī pārkarsēts) tvaiks tvaiks, kam ir augstāka temperatūra nekā piesātinātam tvaikam ar tādu pašu spiedienu
- garainis tvaiks, kas rodas, iztvaikojot karstam šķidrumam
- prettvaiks Tvaiks, kas rodas, ja tvaika lokomotīvei kustoties uz priekšu gaitas skrūvi pārbīda kustībai pretējā virzienā, ko izmantoja avārijas bremzēšanai
- garainis Tvaiks, ko veido silts gaiss aukstumā
- mitrs tvaiks tvaiks, kurā ir šķidruma pilieni
- sauss tvaiks tvaiks, kurā nav šķidruma pilienu
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama
- piesātināts tvaiks tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē
- dzieds Tvaiks, migla
- slapjš tvaiks tvaiks, no kā izdalās šķidruma pilieni
- štīme tvaiks; garaiņi; spiediens tvaika katlā; plašākā nozīmē - spars
- sutra Tvaiks; tvans; dūmaka
- birgs Tvans, arī tvaiks
- birga Tvans; arī tvaiks
- sutenis Tveice, karsts laiks
- surme Tveicīgs laiks pirms lietus
- sutne Tveicīgs sutoņas laiks
- sutnis Tveicīgs sutoņas laiks
- apdūcis gaiss tveicīgs, drūms laiks pirms negaisa sākšanās
- hidropeksija Ūdens fiksācija, saistīšana
- ūdenstvaiks Ūdens tvaiks
- Biksēres ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sarkaņu pagasta Biksēres ciemā, platība — 4,8 ha
- plaiksna Ūdensroze; plaiksne
- Brandavu strauts ūdenstece, kas savieno Abavas augšteci ar Bikstupi Jaunpils pagastā
- Myotis daubentoni ūdeņu naktssikspārnis
- ulotrix Ulotrikss
- ultravioletā mikroskopija ultravioletās gaismas izmantošana mikroskopā ar kvarca lēcām; attēlu aplūko uz luminiscējoša ekrāna, uz elektrooptiskā pārveidotāja vai fotografē; nav nepieciešama preparāta fiksācija un krāsošana
- BASIC Universāla programmēšanas valoda, beisiks (angļu "Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code")
- Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Engesona upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Kaituma upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- kaukala uz ādas lokveida siksnas uzšūti zvārguļi, ko godībās, svētkos liek zirgam ap kaklu
- būvlikumi uz būvēm attiecināmas normas par būvdarbu izpildīšanu saskaņā ar konstrukcijas, būvmateriālu, higiēnas, satiksmes u. tml. prasībām
- vārdspēle uz dažādas nozīmes vārdu skanisko līdzību balstīta izteiksme, ko izmanto komiska vai asprātīga efekta iegūšanai
- pavīpšķināt uz kādu brīdi savilkt seju ņirdzīgā izteiksmē
- mugursoma uz muguras nēsājama soma ar siksnām, kas ir novietojamas pāri pleciem
- rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku)
- trīsslāņu emulsija uz vienas filmas pamatnes uzklāti trīs emulsijas slāņi, no kuriem katrs fiksē vienu gaismas krāsu spektra daļu - sarkano, zilo vai zaļo
- uzvilkt Uzasināt (ar vīli vai uz siksnas)
- uzčukstīt Uzbikstīt
- uzurķēt Uzbikstīt
- pretuzbrukums Uzbrukums (piemēram, sporta spēlēs, cīņā u. tml.), ko veic, reaģējot uz pretinieka, parasti neveiksmīgu, uzbrukumu
- uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā
- attēls uzņemamās vides ainas fiksējums filmas emulsijas slānī
- filmēšana Uzņemšana - kādas norises fiksēšana filmā, kas pēc attīstīšanas un kopēšanas var tikt projicēta
- nepabeigtā ražošana uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu daļa, ieskaitot produkciju, kas atrodas ražošanas procesa starpstadijās un neietilpst gatavā produkcijā; naudas izteiksmē tā ietver konkrētā ražošanas stadijā izmantoto izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas vērtību, amortizācijas atskaitījumus, aprēķināto darba algu un sociālo nodokli
- lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība
- uzplaiksnēt Uzplaiksnīt
- pārspulgt uzplaiksnot pārspīdēt
- medus mēnesis uzplaukuma laiks
- Ķimšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Bikstupes Jaunpils pagastā, platība - 9,2 ha
- Upesmuižas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Bikstu pagastā, platība — 1,6 ha
- Bikstu Palejas dzirnavezers uzpludināts uz Bērzes upes Dobeles novada Bikstu pagastā, platība — \~9 ha; Palejas dzirnavezers
- Jaunpils dzirnavezers uzpludināts uz Bikstupes Jaunpils novada Jaunpils pagastā, platība — 11,3 ha
- ružģēt Uzpūst uguni, bikstīt ogles
- ružģināt Uzpūst uguni, bikstīt ogles
- izdarīt ierakstu uzrakstīt, ierakstīt, pierakstīt; fiksēt
- uzraušņāt Uzraust, sabikstīt, pārsegt
- uzdzert laimes (arī uz laimi) uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus
- uzdzert laimes (arī laimi) uzsaucot tostu, novēlēt laimi, veiksmi, panākumus
- pezics Uzsildīts izkāstas auzu tumes un alus maisījuma dzēriens; peziks
- postmilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks 1000 gadu miera valsts beigās
- premilleniārisms Uzskats, ka Kristus otrā atnākšana notiks pirms 1000 gadu miera valsts iestāšanās
- apriorisms Uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes
- kuorta uzvalks (bikses un svārki); ancuks
- citydress Uzvalks, kas sastāv no svītrainām biksēm, vestes un melnas žaketes; priekšpusdienas apģērbs (darbam)
- vācu laiki Vācu armijas okupācijas laiks Latvijā 1941. - 1944. gadā
- vadmalnīcas Vadmalas bikses
- vaigslis Vaikslis
- vaigstīt Vaikstīt
- vaigstīties Vaikstīties
- vaikstēt Vaikstīties
- vaigsts Vaiksts
- izbiķēt vairākkārt izbikstīt
- kārstīt vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt
- kārstīties vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties
- slānīt vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu)
- Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību
- skurba Vaislas laiks
- debitīvs Vajadzības izteiksme - darbības vārda izteiksme, kas norāda uz nepieciešamu, obligāti īstenojamu darbību
- jābūt vajadzības izteiksme no _būt_
- vajadzības izteiksmes atstāstījuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan atstāstījuma izteiksmes nozīmi un norāda uz atstāstītu citas personas nepieciešamību veikt kādu darbību
- vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan vēlējuma izteiksmes nozīmi un norāda uz iespējamu vai vēlamu darbību, kam noteikti būtu nepieciešams notikt
- anēmisks Vājš, bez dzīvības, neizteiksmīgs
- vakarcēliens Vakarpuse, laiks pēc trijiem pēcpusdienā
- piksārietis Valmieras novada Naukšēnu pagasta apdzīvotās vietas "Piksāri" iedzīvotājs
- stilistisks paņēmiens valodas līdzekļu izmantojums teksta izteiksmīguma jeb ekspresivitātes radīšanai un pastiprināšanai
- kodificētā norma valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistemātisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos - oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
- kodifikācija valodas normu fiksācija normatīvos avotos (piem., gramatikās, pareizrakstības vārdnīcās); kodificēšana
- kodificēšana valodas normu izstrādāšana un fiksēšana normatīvos avotos, piemēram, gramatikās, pareizrakstības vārdnīcās; kodifikācija
- izlokšņu grupa valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības, piemēram, zemgaliskās izloksnes ar anaptiksi
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes
- valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību
- apdzīvota vieta valsts likumos fiksēta valsts teritorijas daļa, kurā pastāvīgi dzīvo cilvēki un kurā ir izveidoti materiālie un citi sociālie priekšnoteikumi teritorijas apdzīvošanai
- Jaunā valsts valsts Senajā Ēģiptē (ap 1600. g. - 1050. g. p. m. ē.), kura nomainīja sairušo Vidējo valsti; radās pēc hiksu padzīšanas un tās galvaspilsēta bija Tēbas
- Vidējā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 2050. g. p. m. ē. un nomainīja Seno valsti; tās galvaspilsēta bija Tēbas; pārtrauca lielo piramīdu celtniecību; 18. gs. p. m. ē. valstī iebruka hiksi tā saira
- iztapa Vaļas brīdis, brīvais laiks
- ievaļa Vaļas brīdis; brīvs laiks
- pludmales tērps vaļīgas bikses un jaka ar īsām piedurknēm
- prefiksālā vārddarināšana vārda darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot priedēkļus; prefiksācija
- palielinājuma forma vārda forma, kas veidota ar palielinājuma afiksiem
- derivatīva nozīme vārda gramatiskā nozīme, ko izsaka ar afiksu pievienošanu saknei
- gramatikalizācija Vārda patstāvīgās leksiskās nozīmes pilnīga vai daļēja zaudēšana, tam pārejot palīgvārdos vai kļūstot par gramatiskas formas veidotāju afiksu
- iedēklis Vārda pirmatnējā saknē iesprausts nāsāls elements; infikss
- priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā; afikss
- līdzeklis vārddarināšanā vai formveidošanā izmantotais valodas elements - afikss, skaņu mija, uzsvara maiņ u. c.
- atvasināts vārds vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā
- atvasinājums vārds, kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā; derivāts
- internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms
- vārddarināšanas līdzeklis vārdu darināšanā izmantotais līdzeklis: afikss, skaņu mija, metatonija, sintaktiskais sakars
- atvasināšana Vārdu darināšana, vārda saknei vai celmam pievienojot afiksu - piedēkli, priedēkli vai derivatīvo galotni - atbilstoši valodas vārddarināšanas modeļiem
- derivatīvais paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens ar afiksa pievienošanu saknei
- morfoloģiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā jaunu vārdu atvasināšanā izmato afiksus, latviešu valodā parasti piedēkļus
- vareņiki Vareņiks
- vareņņiks Vareņiks
- heroisms Varonības attēlojums ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem (mākslas darbā)
- vasarlaiks Vasara, vasaras laiks
- atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā
- Āne Vecais Āne - teiksmains Inglingu dzimtas zviedru karalis
- Suparna vēdiskajā un hindu mitoloģijā, ziemeļu un dienvidu budisma simbolikā plaši izplatīts mitoloģizēts putna tēls, kas pieskaitāms pie pārdabiskiem, teiksmainiem vai arī pie reāliem plēsīgiem putniem, vai arī pie metonīmiski veidotiem tēliem
- Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces
- runštiks Veģis; rundštiks
- rundštiks Veģis; runštiks
- cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet
- parafrāzēt veidot aprakstošu izteiksmi; atspoguļot vārda vai vārdu savienojuma nozīmi ar citu vārdu vai vārdu savienojumu
- atvasināt veidot jaunu vārdu, kāda cita vārda saknei vai celmam pievienojot vienu vai vairākus afiksus — piedēkli, priedēkli vai galotni
- sprieduma modalitāte veids (arī laiks, aspekts utt.), kādā spriedums ir patiess vai aplams
- fokuss Veikls paņēmiens, triks
- drobsna Veiksme
- farts Veiksme
- posma Veiksme
- veiksne Veiksme
- vezuha Veiksme
- šurme Veiksme, dūša, spēks
- laimīgā loze veiksme, iespēja
- vere Veiksme, izveicība
- svētība Veiksme, labklājība, pārticība, kas ir iegūta ar dieva vai dievu gādību
- nākotne Veiksme, panākumi turpmākajā darbībā (kādā nozarē)
- prosperity Veiksme, saimnieciska labklājība; uzplaukums
- izdošanās Veiksme, sekmes
- pavirza Veiksme, sekmes
- šķirma Veiksme, sekmes
- dievpalīgs Veiksmes novēlējums darbā, arī sveiciens (kādam, kas pašreiz ko dara), sakot "Dievs palīdz!"
- Laimīgu ceļu! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā
- labu ceļa vēju veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā
- cimenēt Veiksmi dot
- plauķis Veiksmīga notikumu norise
- kā pa taukiem veiksmīgi, bez jebkādām grūtībām, sarežģījumiem, ļoti viegli
- kā pa drāti veiksmīgi, bez starpgadījumiem
- gods godam Veiksmīgi, labi
- šķirmīgi Veiksmīgi, sekmīgi
- gods Veiksmīgi, tā, kā pienākas
- pa godam Veiksmīgi, tā, kā pienākas
- fartovij Veiksmīgs
- starā Veiksmīgs, ar sevi apmierināts
- cuciks Veiksminieks
- vektorrastra konversija vektorgrafikas pārveidošana bitkartētos attēlos, kas veidoti no punktiem vai pikseļiem
- rādiusvektors Vektors, kas iet uz patvaļīgu telpas punktu no kāda fiksēta punkta
- konjunktīvs Vēlējuma izteiksme
- optatīvs Vēlējuma izteiksme
- kondicionālis Vēlējuma izteiksme (darbības vārdam)
- vēlēt laimes vēlēt (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus
- leģislatūra Vēlētu likumdošanas, retāk izpildvaras, institūciju ar likumu noteiktais pilnvaru laiks; faktiskais šo institūciju darbības periods
- savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus
- velvetenes Velveta bikses
- apakšbikses Veļas gabals, ko valkā zem virsbiksēm
- dievaines Veļu laiks
- vecīšlaiks Veļu laiks
- dievdienas Veļu laiks, kad mieloja mirušo dvēseles
- Koja Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 25 km, kritums - 70,2 m, iztek no mežezera "Ilziks" Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu malā
- ventrosuspensija Ventrofiksācijas veids, kurā orgānu vai audus piestiprina pie vēdera sienas vēdera dobuma augšdaļā ("piekarina" pie vēdera sienas)
- vizēt Vēršot skatienu no viena orientiera (piemēram, iesprausta mietiņa, maiksts) uz otru, nospraust (taisnu līniju, priekšmetu novietošanu uz taisnas līnijas u. tml.)
- taksēt Vērtēt (ko), parasti naudas izteiksmē
- kubiskā interpolācija vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem
- resamplēšana Vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem
- sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā)
- sekundārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes imperfekta, aorista, optatīva vai pavēles izteiksmes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā; baltu valodās tās parasti netiek rekonstruētas
- primārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes tagadnes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā
- injunktīvs Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda izteiksme, kas izsaka pavēli vai aizliegumu
- ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem
- tiesību avots vēsturiski izveidojies un valsts atzīts tiesību normu fiksēšanas veids; vēsturiski tie iedalīti spēkā esošajos un vēsturiskajos, kas savukārt sadalīti normatīvos aktos, normatīvos līgumos, tiesas un administratīvos precedentos, paražu tiesībās
- acantholeberis Vēžu klases kladoceru apakškārtas makrotriksu dzimtas ģints
- ņaika Vica, stiba, žagars; siksna
- videoinformācija Videoierakstā fiksēta informācija
- kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs
- baznīcas toņkārtas viduslaiku gammas (doriešu, frīģiešu, līdiešu un miksolīdiešu toņkārtas), kurās attīstījās liturģiskās melodijas
- "chinos" bikses viegla un mīksta kokvilnas auduma bikses
- siksniņkurpes Vieglas vasaras kurpes, kuru virsma veidota no siksniņām
- piedukurēt Viegli piegrūst, kaut ko bakstīt, bikstīt
- piedukņīt Viegli piegrūst, piebikstīt
- piedukstīt Viegli piegrūst, piebikstīt; piedukņīt
- pidžama Viegls guļamtērps vai mājas tērps, kas sastāv no garām biksēm un vaļīgas jakas
- fluīds viela, kas var plūst; šķidrums vai gāze, piem., ūdens, eļļa, gaiss, tvaiks, izkausēts metāls
- heterogēnas vielas vielas, kas sastāv no vairākiem dažādas dabas komponentiem, vai vielas, kas vienlaikus ir dažādos stāvokļos (piemēram, šķidrums un tvaiks)
- dezinfekcijas līdzekļi vielas, ko lieto infekcijas slimību izraisītāju iznīcināšanai ārējā vidē (uz ādas, telpās, satiksmes līdzekļos, uz sadzīves priekšmetiem un apģērba, kā arī slimnieka izdalījumos)
- apretēšana viena no ādu un kažokādu apdares nobeiguma apstrādes operācijām ekspluatācijas īpašību uzlabošanai - ādu gruntēšana ar gruntīm, nosegšana ar segkrāsām, krāsu fiksācija
- stiprā mijiedarbība viena no četrām fundamentālajām mijiedarbībām fizikā; piedalās hadroni; mazs darbības rādiuss (aptuveni 10^-15^ m = 1 fm); raksturīgais darbības laiks \~10^-23^ sekundes
- kontekstneatkarība viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā
- tiesiskais nihilisms viena no tiesiskās apziņas deformācijas formām, kuras pamatā ir tiesību sociālo vērtību noliegums un pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts
- poker face vienaldzīga sejas izteiksme
- kas ir, ir vienalga, kas notiks un kā notiks
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi
- vienkārša teikuma paradigma vienkārša teikuma struktūras shēmas formu sistēma, kas balstās uz teikuma gramatisko nozīmi - predikativitāti, kuru veido sintaktiskā modalitāte un sintaktiskais laiks
- ciparelements Vienkāršākais atmiņas eledments kas paredzēts viena binārcipara (0 vai 1) fiksēšanai
- dinamiskais laiks vienmērīgi ritošs laiks, kuru kopš 1984. gada lieto efemerīdu laika vietā Saules sistēmas debess ķermeņu kustības aprēķinos; dinamiskais laiks ir priekšā atomlaikam par 32,184 s
- satiksmes noteikumi vienots dokuments, kas reglamentē satiksmes dalībnieku rīcību uz ceļiem (ielām), kā arī transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un iekārtojumu
- pampis vienreiz lietojamās autiņbiksītes
- pampers vienreizlietojamas autiņbiksītes
- spiediena augstums viens no Bemulli vienādojuma locekļiem – spiediens, kas izteikts ar šķidruma līmeņa augstumu; SI mērvienību sistēmā nosaka ar izteiksmi p/gµ. (kur p – spiediens, g – brīvās krišanas paātrinājums, µ – šķidruma blīvums)
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- neogotika viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti gotikas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi; visspilgtāk izpaudās arhitektūrā, radās Anglijā 18. gs. vidū, plašāk izplatījās ap 19. gs. vidu
- neorenesanse viens no eklektisma formālajiem novirzieniem, kur izmantoti renesanses mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi; vispilnīgāk izpaudās arhitektūrā, īpaši Vācijā, kur tā kļuva par spilgtāko nacionālo iezīmi 19. gs. 2. p. būvmākslā
- teriks viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs
- mirigdi viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs
- kiltaņja viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, arniks, arisa, rekems un džulijs
- arniks viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arisa, rekems un džulijs
- rekems viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa un džulijs
- džulijs viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa un rekems
- arisa viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, girkičaviļins, mirigdi, kiltaņja, arniks, rekems un džulijs
- girkičaviļins viens no jetija jeb sniega cilvēka nosaukumiem čukču mitoloģijā, arī teriks, mirigdi, kiltaņja, arniks, arisa, rekems un džulijs
- spārns viens no lidošanas pāra orgāniem (putniem, kukaiņiem, sikspārņiem)
- individuālais atbalsta plāns viens no plāna veidiem sociālajā darbā, kurā tiek fiksēta speciālista un indivīda vienošanās par kopējās darbības mērķiem un uzdevumiem
- piktogrāfiskā rakstība viens no rakstības veidiem (vai: viena no valodas vienību atveides sistēmām), kurā informāciju fiksē un nodod tālāk stilizēti attēli, resp., piktogrammas
- Bhudžju viens no senindiešu teiksmu personāžiem, kurš figurē kopš Rigvēdas laikiem pazīstamajā sižetā par Ašviniem, kas glābj no pazušanas jūras dzelmē ceļabiedru pamestu kuģinieku
- literārā norma viens no valodas normas tipiem; tradicionāli izveidojušās, visai literārajai valodai kopīgas, apzināti izkoptas un noteiktā periodā par paraugu atzītas un rakstītos avotos (gramatikās, vārdnīcās) fiksētas valodas likumības
- liels vieta (apaviem, biksēm, zeķēm) ap šo kājas daļu
- ceļgals vieta (biksēs, garajās zeķēs) ap ceļiem
- caurbrauktuve vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri)
- normāllaiks Vietējais laiks, kas notekts katrā valstī vai tā daļā un parasti atšķiras par veselu stundu dažādās laika joslās
- dromonīms Vietvārds, kas nosauc ceļu vai satiksmes maršrutu (izņemot ielas)
- Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan"
- vikss Vikse 1
- viktoriānisms Viktoriānisma laikmets - 1837.-1901. g. - Lielbritānijas un Īrijas karalienes Viktorijas valdīšanas laiks
- Thelmatophilus typhae vilkvālīšu kriksis
- dekatēšana Vilnas auduma apstrāde ar karstu ūdeni un (vai) tvaiku, kurai seko auduma atdzesēšana ar aukstu ūdeni; novērš šķiedru iekšējos spriegumus, fiksē auduma izmērus un struktūru
- plaucēšana Vilnas audumu apstrāde ar verdošu ūdeni, kurai seko atdzesēšana; fiksē audumu struktūru un izmērus
- manipulācija Viltīga, negodīga rīcība; mahinācija; viltīgs triks; tendencioza faktu sagrozīšana
- Lielais Vipēdis Vipēdis, ezers Bikstu pagastā
- Lielais Vīpēdes ezers Vipēdis, ezers Bikstu pagastā
- Lielais Vīpēdas ezers Vipēdis, ezers Bikstu pagastā
- nolaižamā koja virās iekārta koja, kuru nolaistā stāvoklī izmanto gulēšanai, bet, kad neguļ, koju paceļ un fiksē vertikāli, tādējādi iegūstot rīcības telpu
- salāmliks Vīriešiem paredzēta daļa dzīvojamās ēkās Ēģiptē, Sīrijā, Irākā un Turcijā; salamliks
- boļenes vīriešu apakšbikses
- pišķevicenes vīriešu apakšbikses, kas sniedzas gandrīz līdz ceļgaliem
- sarzenes vīriešu bikses no linu vai pakulu auduma
- virsbikses vīriešu bikses, ko valkā (parasti) virs apakšbiksēm
- uzvalks vīriešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi un garajām biksēm, arī vestes
- ketaveja vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm
- milinis vīriešu vadmalas bikses
- nenoteiktība virknes vai funkcijas robežas vērtība 0/0, ∞/∞, 0·∞, ∞–∞, 0^0^, 1^∞^ vai 0^∞^, ko novērš, pārveidojot sākotnējo izteiksmi
- piesaistītais virpulis virpulis, kura stāvoklis ir fiksēts attiecībā pret applūstamo ķermeni
- šorti Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; īsbikses
- īsbikses Virsbikses, kas nesniedzas zemāk par ceļgaliem; šorti
- galvenā grāmata virsgrāmata - grāmatvedības reģistrs, kurā darījumus reģistrē naudas izteiksmē pa grāmatvedības kontiem, ieraksta un apkopo sintētiskās uzskaites datus pa visu gadu
- helikoīds Virsma, ko veido fiksētu asi krustojoša taisne, kura vienmērīgi rotē ap šo asi un vienmērīgi pārvietojas pa to (skrūves virsma)
- viropekse Vīrusa fiksācija
- pavada Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot)
- pavada Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai)
- superreālisms Virziens tēlotājā mākslā (20. gs. otrā puse), kura pārstāvji, attēlojot ikdienišķus objektus, precīzi, detalizēti un bezpersoniski fiksē vizuālo realitāti
- kāpt Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs)
- izkrautņu spaidi visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem; šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos; Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu
- dižrenesanse Visaugstāko sasniegumu laiks mākslā laikā no 15. gs. beigām līdz 16. gs. 30.-40. gadiem
- pleiroparietopeksija Viscerālās pleiras fiksācija pie parietālās, fiksējot plaušas pie krūškurvja sienas
- pikstunda Vislielākās (piem., darba vai satiksmes) aktivitātes stunda
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme; mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu)
- courtoisie Vispār atzīti paradumi, kas uz ieradumu tiesību pamata nodibinājušies valstu starptautiskā satiksmē; to neievērošana gan vēl nenozīmē tiesību pārkāpumu, bet to uzskata par nedraudzīgu aktu un valsts cieņas aizkaramu; daudzi diplomātiskā ceremoniāla noteikumi
- furtum Vispārējā nozīmē zādzība; bet senajā Romā vēsturiski mainīgs jēdziens, sākot no veiksmīga kara laupījuma līdz krimināli sodāmiem noziegumiem
- ģenerālstreiks Vispārējs streiks
- šūnu retranslēšana vispārējs termins, kas apzīmē sakaru protokolus, kuri izmanto īsu fiksēta garuma pakešu komutāciju un tādējādi nodrošina efektīvu dažāda tipa datu multipleksēšanu vienā kanālā
- iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu
- viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem; Eiropas vēsturē tas ir laiks no 476. g. (Rietumromas impērijas krišana) līdz \~1500. g. (lielie ģeogrāfiskie atklājumi)
- alegoriskums vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; alegorisks izteiksmes veids
- izteiksmīgums vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (1)
- izteiksmība vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (1)
- izteiksmīgums vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (2)
- izteiksmība vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (2)
- neizteiksmīgums vispārināta īpašība --> neizteiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (1)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (2)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (3)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (4)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (5)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (6)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (7)
- plikums vispārināta īpašība --> pliks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (8)
- slaikums vispārināta īpašība --> slaiks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slaidums (1)
- teiksmainība vispārināta īpašība --> teiksmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tīksmīgums vispārināta īpašība --> tiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- veiksmīgums vispārināta īpašība --> veiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums
- programmatūras dzīves cikls viss programmatūras pastāvēšanas laiks - no tās izstrādāšanas sākuma līdz brīdim, kad tā ir zaudējusi savu praktisko vērtību; tas ietver projektēšanu, izstrādāšanu, ekspluatāciju un, iespējams, arī modernizēšanu
- Ārjāvarta vissenāko indoāriešu cilšu apdzīvoto teritoriju nosaukums Indostānas pussalas apvidum Lielajā Ziemeļindijas līdzenumā no jūras līdz jūrai austrumos un rietumos un no Himalajiem ziemeļos līdz Vindjas un Satpūras kalniem dienvidos; senindiešu mitoloģijā - zeme, kur norisinās teiksmainie mitoloģiskā laika notikumi
- apo- Vistālākais, attālināts (piem., apocentrs); neesošs, klāt neesošs; cēlies no (piem., apomikse)
- ķelna Vistas kāja; locekļi (kājas un rokas); bikses
- dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas)
- horopters Visu ārējās telpas punktu summa, kuru attēli krīt uz identiskiem tīklenes punktiem binokulāri fiksētās acīs
- harmonika Visu harmonisko izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopsumma kādā skaņdarbā vai kāda komponista skaņdarbos vispār
- normālforma visvienkāršākā matemātiskas izteiksmes forma
- roga Zaķu riesta laiks
- Ixia viridiflora zaļziedu iksija
- žumburis Zaraina maikste
- iebalēties Zaudēt krāsas spilgtumu, izteiksmīgumu
- lūzers Zaudētājs, neveiksminieks
- lūzeris Zaudētājs; neveiksminieks
- Zebrene Zebrenes pagasts - pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Bikstu, Annesnieku, Īles un Lielauces pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski - Rengenhof, krieviski - Rengengofskaja
- Zebres Zebres ezers - Zebrus ezers Bikstu pagastā
- kalgotkas Zeķbikses
- vingras Zeķbikses
- zeķenes Zeķbikses
- zeltvilnas Zeltvilnas aunāda - grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis
- Šepmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1928. g. izdevumā, cēlies 19. gs. no īpašnieka uzvārda - Šepe
- Zēlustmuiža Zēlustes muižas nosaukums, kas fiksēts Latvijas armijas kartēs, 1940. g. izdevumā
- apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksīnas
- magnētiskā kartografēšana Zemes magnētiskā lauka elementu vērtību mērīšana un fiksēšana kartē
- Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils
- Eiropa zemkopības dieviete sengrieķu mitoloģijā, vēlākajās teiksmās feniķiešu valdnieka Agēnora meita, ko Zevs (vērša izskatā) nolaupīja un aizveda uz Krētas salu
- ļurka Zēns ar nošļukušām biksēm
- rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals - bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm
- lācītis Zīdaiņu apģērba gabals - bikses ar pēdām un lencēm
- ziedulaiks Ziedēšanas laiks
- florescence Ziedi, ziedu laiks
- ziedons Ziedonis - pavasara laiks, kad zied koki, krūmi un puķes
- ziedainis Ziedonis, ziedēšanas laiks
- Callorhinus ursinus ziemeļu kotiks
- Eptesicus nillsoni ziemeļu sikspārnis
- Vespertilio nilsoni ziemeļu sikspārņa "Eptesicus nilsoni" nosaukuma sinonīms
- blūdžīnas Zilas krāsas džinsu bikses
- ceļazīme Zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai (piemēram, par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumu)
- nots Zīme, kas līnijkopā fiksē skaņas augstumu un ilgumu
- dzīves karte zīmējums, grafiks, shēma, kas vizuāli attēlo cilvēka ceļojumu cauri dzīvei, fiksējot svarīgākos notikumus un pieredzi, katram atrodot atbilstošu apzīmējumu un simbolu vai attēlu, kā arī pierakstot laiku un vietu
- cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme
- māklis Zināšanas, paņēmiens, triks, prasme
- epistēma Zināšanu kopējā telpa, kārtības eksistences fiksēšanas veids, no tiešā vērojuma apslēpts attiecību tīkls starp vārdiem un lietām, uz kura tiek būvēti dažādiem laikmetiem raksturīgie uztvēruma, prakses un izziņas kodi, rodas atsevišķas idejas un koncepcijas
- speciālā valoda zinātnes valodas sastāvdaļa, ko lieto konkrētas nozares speciālistu profesionālā saziņā un kam raksturīgs specifisko izteiksmes līdzekļu - terminu - lietojums
- mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību
- legalizēt Zinātniski fiksēt (piemēram, augu sugas) esamību kādā novadā
- ziņojuma iesākums ziņojuma sākumdaļā ierakstītā informācija: ziņas par sūtītāju un adresātu, ziņojuma garums un tā nosūtīšanas laiks
- šermetes Zirga iejūga siksnas
- zēle Zirglietas, krūšu siksna (slejas) zirgam
- kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras
- kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis
- naša Zivju veiksme, saukta arī par kodumu
- Jaunava zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Virgo", saīsinājums "Vir"), tajā atrodas rudens punkts, spožākās zvaigznes - Spika, Porrima un Vindemiatrikse; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- hiropteroloģija zooloģijas nozare, kas pētī sikspārņus
- Orions zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Orion", saīsinājums "Ori"), spožākās zvaigznes - Betelgeize, Rīgels, Bellatrikse
- vietējais zvaigžņu laiks zvaigžņu laiks, ko jebkurai vietai var aprēķināt, Griničas zvaigžņu laikam pieskaitot vietas ģeogrāfisko garumu; vietējais zvaigžņu laiks skaitliski ir vienāds ar pavasara punkta stundu leņķi novērojumu vietā; izmanto, piemēram, debess spīdekļu stāvokļu un kulminācijas momentu noteikšanai
- našumi Zvejnieka veiksme, loms
- tālmans Zviedrijas riksdaga priekšsēdētājs, kuram jābūt bezpartejiskam; nepiedalās debatēs un balsošanā
- cikste Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts
- čikstiens Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts
- ciksts Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts
- gnatostats Žokļa fiksators; lieto zobu rentgenoloģijā, sejas fotografēšanā, cefalometrijā u. c., ja nepieciešama žokļu fiksācija
iks citās vārdnīcās:
MLVV