benčiks
benčiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | benčiks | benčiki |
| Ģen. | benčika | benčiku |
| Dat. | benčikam | benčikiem |
| Akuz. | benčiku | benčikus |
| Lok. | benčikā | benčikos |
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Vai noskrāpēt pielipušos benčikus no grīdas,” sacīja Paipaliņa.
- Tas ir tas, ko mūsdienās sarunvalodā saucam par benčikiem un končikiem.
- Kā mazas pagalītes smilšu pūderī rēgojas benčiki, un saulē atspīd metāla pudeļu korķi.
- Un benčiki kabatā
- Viņa lūpu kaktiņā ielipis karājās apdzisis « prīmas» benčiks.