konjunktīvs
konjunktīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | konjunktīvs | konjunktīvi |
| Ģen. | konjunktīva | konjunktīvu |
| Dat. | konjunktīvam | konjunktīviem |
| Akuz. | konjunktīvu | konjunktīvus |
| Lok. | konjunktīvā | konjunktīvos |
conj. saīsinājums
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Evidenciālu nozīmi vācu valodā izsaka konjunktīvs un modālie darbības vārdi.
- Konjunktīva un tenona kapsula tika slēgtas, uzliekot atsevišķas 10–0 vikrila materiāla šuves.
- Pie šīm infekcijām parasti novērojams drudzis un apātija, atteikšanās no barības un ūdens, elpošanas ceļu, dažkārt plaušu iekaisumi ( šķaudīšana, klepus), iekaisums konjunktīvā un mutē.
- Stainers izšķir piecus uzdevumu tipus pēc tā, kā indivīdu ieguldījumi veido kopīgo grupas darba izpildi – ( 1) disjunktīvie uzdevumi, kur grupas darba izpildi raksturo tās spējīgākā dalībnieka sniegums; ( 2) konjunktīvie uzdevumi, kur grupas darbs atkarīgs no tās vājākā dalībnieka snieguma; ( 3) aditīvie uzdevumi, kur kopīgais sniegums ir individuālo pūliņu summa; ( 4) kompensējošie uzdevumi, kur grupas rādītāju veido neatkarīgu individuālo rādītāju aritmētiskais vidējais; ( 5) dalāmie uzdevumi, kur dalībnieki veic atšķirīgus apakšuzdevumus.
- 5. Acs ārējo daļu ( plakstiņi, konjunktīva, radzene,