Paplašinātā meklēšana
Meklējam padarīt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (1117):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot.
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu.
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu.
- apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu.
- grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu).
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
- piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu.
- apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
- apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju.
- inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu.
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu.
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums.
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu.
- stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
- nokristīt Ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo.
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
- atšaut Ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu).
- aizmaskēt Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- aizmaskot Ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu).
- izārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.).
- piekaķēt Ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu.
- piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
- immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
- izjēgties Ar pūlēm padarīt.
- nosvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt.
- apsvētīt Ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem).
- norocīt Ar rokām kaut ko darīt, padarīt.
- ienest Ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur).
- parādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2).
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi).
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
- atsist Ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu.
- norullēt Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
- sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks.
- uzasināt Asinot padarīt smailu.
- aiztecināt Asinot padarīt trulu.
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
- šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku.
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku.
- jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku.
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
- iešaust Atkārtoti perot, padarīt bailīgu.
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku.
- atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu.
- atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
- otium post negotium atpūta pēc padarītā darba.
- sapļuderēt Ātri un pavirši padarīt (kādu darbu).
- nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt.
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns.
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni.
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam.
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu.
- noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
- zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
- atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu.
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu.
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas.
- līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
- atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada).
- bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu.
- atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta).
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- nobružģāt Berzējot padarīt netīru.
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
- saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
- attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu.
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu.
- nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu.
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
- kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt.
- izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt.
- pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu.
- bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
- nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
- salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
- izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt.
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu.
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku.
- neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu.
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
- saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu).
- atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu.
- atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju.
- izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
- atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst.
- izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu.
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- zombijs Cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju.
- piršlis Cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt.
- mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus.
- aizsērt Daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.).
- puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts.
- piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.).
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu.
- nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai.
- atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu.
- padarīšana Darbība --> padarīt.
- pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
- humanizācija Darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks.
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- (no)ēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- nobezdēties Daudz bezdot padarīt smirdīgu.
- sadrillēt Daudz lietojot padarīt neasu.
- izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
- pieraudāt Daudz raudot, padarīt slapju (ko).
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
- dicelēt Daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto.
- atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu.
- paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu).
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā.
- sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
- staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
- piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
- izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu.
- atdurt Durot padarīt neasu.
- atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu.
- atdurstīt Durstot padarīt neasu.
- izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu.
- atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
- pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu.
- izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu.
- pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1).
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt.
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
- nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
- atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
- atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
- pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu.
- ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
- atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli).
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku.
- gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
- apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
- apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
- kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu.
- izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1).
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt.
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
- plicināt Gludināt, padarīt gludu.
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus.
- atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā.
- atgriezt Griežot padarīt neasu.
- nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju).
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu.
- vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti.
- apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
- kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju.
- ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
- predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
- aizstrāzdāt Iepriekš padarīt.
- skrembleris Ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces.
- pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu.
- izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt.
- iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
- iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
- pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
- izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu.
- nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu.
- iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu.
- aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- noslaukt Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu.
- noslaucīt Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- novalkāt Ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus).
- noslaukt Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu).
- nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku.
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
- atspējošana Īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu.
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu.
- piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm.
- nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt.
- sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
- izmundīt Izgrambāt, padarīt nelīdzenu.
- izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu).
- destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu.
- sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu.
- priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
- izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu.
- izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
- apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt.
- izlopot Izkropļot, padarīt neglītu.
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
- noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt.
- izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
- izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu.
- atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes.
- uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
- uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
- iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt.
- izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet.
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu.
- ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
- atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku).
- izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu.
- pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
- piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2).
- pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas.
- pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu).
- stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
- sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu.
- žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru.
- mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu.
- plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
- publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai.
- mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties.
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
- institucionalizēt Kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4).
- stereotipizēt Kādu darbību padarīt stereotipisku (1).
- privatizēt Kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā.
- imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
- errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu.
- šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu.
- atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala).
- atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
- pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt.
- izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
- infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
- inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
- atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
- beidzenīte Kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts.
- torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
- aizsildīt Kaut ko padarīt siltu, uzsildīt.
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt.
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt.
- pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- kunkulēt Kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu.
- atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
- samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
- kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
- izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu.
- izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu.
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
- kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu.
- iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu.
- knazerēt Kožot padarīt nemierīgu.
- knazierēt Kožot padarīt nemierīgu.
- aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt.
- rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu.
- atdricināt Kratot padarīt vaļīgu.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus.
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu).
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu.
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
- krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus.
- ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
- nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
- aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet.
- aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt.
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu.
- izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu.
- apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
- noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet.
- nošļampāt Lempīgi padarīt.
- samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt.
- pačopāties Lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt.
- nokukšināt Lēni, pamazām padarīt, paveikt.
- izlēvurot Lēverains, padarīt lēverainu.
- aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
- darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni).
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu.
- savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
- ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu.
- izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto.
- piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
- smetēt lipt, ķepēt, padarīt slidenu.
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu).
- pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
- izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
- izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
- pakņābt Ļoti maz padarīt, paveikt.
- sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
- piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- sakaltēt Ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- sagandēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- samocīt Ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
- ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri.
- filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu.
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
- samaksa Maksa par padarīto darbu.
- padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku.
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
- plastikācija Materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
- piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
- piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē).
- pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni).
- piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
- piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
- paapaļināt Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
- paapaļot Mazliet noapaļot, padarīt apaļu.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- pieslīpēt Mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku.
- samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū).
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt.
- niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
- nostakāt Mīcot vai mīdot padarīt stingrāku.
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
- mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
- snaudināt midzināt, padarīt miegainu.
- atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
- izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt.
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
- piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
- nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt.
- nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt.
- samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
- pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu.
- nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām.
- ieveldzēt Nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu.
- piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt.
- pačegāt Negribīgi padarīt.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
- izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu.
- smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu).
- apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu).
- saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu).
- apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu.
- jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs.
- sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt.
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
- sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
- sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt).
- piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
- nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot.
- novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2).
- nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu.
- saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
- novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2).
- nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
- savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
- noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
- izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava.
- izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus.
- EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
- EKW No rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
- apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
- pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu.
- norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku.
- atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
- nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu.
- sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu.
- sadildināt Nolietot, padarīt neasu.
- sadilināt Nolietot, padarīt neasu.
- aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
- norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt.
- noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
- apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru.
- nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
- cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu.
- nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu.
- pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu.
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
- uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu.
- uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu.
- noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
- piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
- nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
- nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt.
- noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
- noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
- nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
- nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
- noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu).
- nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
- nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
- nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu.
- nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt.
- nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt.
- nočammāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru.
- nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru.
- noķellāt Notraipīt, padarīt netīru.
- noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru.
- noļammāt Notraipīt, padarīt netīru.
- noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru.
- noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru.
- nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru.
- nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru.
- bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu.
- piedilināt Notrulināt, padarīt neasu.
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
- nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2).
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām.
- nodrauvēt Nupat, tikko padarīt.
- noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu.
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
- sabiedriskot Padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu.
- salīdzināt padarīt (ko) pilnīgi līdzenu, gludu.
- izcirst (arī pavērt) logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas.
- izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
- raut darbu no rokām ārā padarīt cita vietā; padarīt cita darbu.
- palaist Padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas.
- sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
- slāpināt padarīt izslāpušu.
- sīkstināt padarīt izturīgāku.
- pataisīt (arī iztaisīt) par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- iztaisīt par cilvēku, arī iztaisīt no kāda cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku.
- mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
- aizcirst durvis (kaut kam) padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko.
- paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
- iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku.
- samelnot padarīt melnu, netīru.
- novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo.
- ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu.
- novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt.
- sašūpot padarīt nestabilu.
- smuļāt padarīt netīru, notašķīt.
- smurgaļot padarīt netīru; traipīt.
- gāzt no kājām (kādu) padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt.
- mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
- pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
- iekļaut padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
- ņemt gūstā padarīt par gūstekni.
- pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto.
- zombēt Padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu.
- pārplānināt padarīt pārāk plānu.
- pārspilgtināt Padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu.
- nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
- ieviest Padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu.
- iemūžināt Padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu.
- rimenēt padarīt sarkanīgu.
- riminēt padarīt sarkanīgu.
- harmonizēt padarīt saskanīgu.
- skarbināt padarīt skarbu, skābu, nepatīkamu, ar asu garšu.
- sasmacināt padarīt smirdošu.
- sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties.
- sataucēt padarīt taukainu, taukaināku.
- notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
- latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku.
- vāciskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku.
- slābināt padarīt vaļīgāku, brīvāku.
- izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
- piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru.
- nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); izdarīt (1).
- opus operatum padarīts, izpildīts darbs.
- samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt.
- saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt.
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt.
- kurlināt Pakāpeniski padarīt kurlu.
- krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
- pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
- aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2).
- aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā.
- atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
- uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci).
- blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
- pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā.
- piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
- pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.).
- atstrīķēt Par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu.
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- pārsaldināt Pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu.
- sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
- kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- klajā Parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību).
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
- uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku.
- uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku.
- satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku.
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam).
- pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai.
- racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana.
- ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu.
- saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
- pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā).
- aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
- padzievāt Pastrādāt, padarīt.
- nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku).
- apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
- apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus).
- apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus.
- pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1).
- apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt.
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot.
- apgūbāt Pavirši padarīt (darbu).
- pazvelt Pavirši padarīt.
- savīžot Pavirši padarīt.
- saķēburot Pavirši, nejēdzīgi padarīt (kādu darbu).
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
- DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
- DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē.
- pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību).
- asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
- asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu).
- pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
- laimots Piepildīts, padarīts laimīgs.
- posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss.
- piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju.
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.).
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
- darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu.
- izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu.
- atgalēt Pievārēt, padarīt.
- piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu.
- atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku.
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- svētināt Pildīt ar svētumu, padarīt svētu.
- piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko).
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka.
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
- Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
- Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
- Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu.
- plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku.
- breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu).
- izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku.
- applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku).
- izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt.
- izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
- datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko.
- aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu.
- nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu.
- uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku.
- puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu).
- aizdvašot Pūšot dvašu, padarīt nespodru, neskaidru.
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju).
- izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju).
- aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu.
- nodrošināt Radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli).
- izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu).
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties.
- savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem).
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu.
- dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus.
- lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas.
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami.
- noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus).
- padarīties Refl. --> padarīt (1); tikt padarītam.
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu.
- rimdināt Remdēt; padarīt remdenu.
- uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku.
- izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu).
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
- ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu.
- ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu.
- bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu).
- izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu).
- atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
- norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml).
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku.
- ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku).
- savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku.
- pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1).
- samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu.
- sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu.
- sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu.
- sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku.
- sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu.
- satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu.
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
- sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī).
- haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu.
- viens (kuiļa) rūciens saka, ja kas notiek, norit, tiek padarīts ļoti ātri, vienā mirklī.
- ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
- kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu.
- gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
- iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku).
- saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
- aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu).
- sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu.
- sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
- sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu.
- piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko).
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
- noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu.
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1).
- dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2.
- deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
- gabalalga Samaksa, atlīdzība par padarīto.
- gabalsamaksa Samaksa, atlīdzība par padarīto.
- peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu.
- apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
- tālu Samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.).
- satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju.
- saticināt Samierināt; padarīt saticīgus.
- izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- izsist no līdzsvara samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- izsist no segliem samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- izsist no sliedēm (arī no līdzsvara, segliem) samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
- nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt.
- strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku.
- atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu.
- antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs.
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu).
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- saslimināt Saslimdināt, padarīt slimu.
- samužināt Sasmērēt, padarīt netīru.
- sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita.
- apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas.
- saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
- uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu.
- uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu.
- pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku.
- sālsstabs Savienojumā "pārvērst sālsstabā": padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu).
- uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- laist Savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu).
- aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
- sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku.
- pajaunināties Sevi padarīt jaunāku.
- iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai.
- pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt.
- piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus.
- remināt sildīt, padarīt remdenu.
- kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti).
- izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli).
- piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
- izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
- izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt).
- atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu.
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli).
- sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu.
- izskaidrot skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu.
- paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
- izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu.
- skaidrināt Skaidrot, padarīt skaidru, saprotamu.
- sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu.
- noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izskalot Skalojot padarīt tīru.
- smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt.
- pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu).
- pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to).
- ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru.
- izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju.
- izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju.
- saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
- izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus).
- noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu.
- pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
- izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu.
- atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus).
- pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
- ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu).
- vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi.
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu).
- noslīpēt Slīpējot padarīt asu.
- uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu.
- iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti).
- iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
- iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi).
- mužināt Smērēt, padarīt netīru.
- pečkāt Smērēt, padarīt netīru.
- apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu).
- aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu.
- reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
- sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu.
- saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas).
- korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku.
- apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt.
- izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku.
- uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu); padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli).
- palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem.
- mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu.
- piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
- pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
- saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
- pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu).
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu).
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu.
- pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko).
- pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
- pusrats Stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam.
- sasteigtība Stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši.
- sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
- raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
- izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu).
- pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu).
- opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs.
- pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu.
- stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku.
- pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu).
- nogāzt Strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- paderbelēt Strauji, pavirši kaut ko padarīt.
- nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
- nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus).
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
- rušināt Šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem).
- slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
- piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
- izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
- luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt.
- piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
- vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu).
- sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu.
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt.
- nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
- nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
- piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu).
- nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
- piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
- piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
- sašņukt Šņaucot padarīt netīru.
- sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
- iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku.
- izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu.
- īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu.
- apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus.
- neparakstīts Tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu.
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- pusdarīts Tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts.
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- atvieglots Tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.).
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
- vilceklis Tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa.
- daiļš Tāds, kas padarīts acij tīkams, krāšņs, košs, arī kārtīgs.
- atenuēts Tāds, kas padarīts nepatogēns, piem., dzīvā vakcīna.
- padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
- trakalis Tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt.
- dimža Tāds, kurš saviem strādniekiem liek darīt vairāk nekā var padarīt.
- vecināts Tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks.
- atbrīvotājs Tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā).
- pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to).
- notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu).
- notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
- reklāma teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
- aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
- pieveikt Tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu).
- iekļauties Tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu.
- attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
- ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus).
- tracēt Tracināt; padarīt traku, nemierīgu.
- notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
- notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt; trinot izveidot (kam) vēlamo formu.
- sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
- savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem.
- iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
- izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu.
- pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko).
- piečurāt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
- piemīzt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju.
- pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
- padakstīties Uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam.
- blīdināt Uzbarot, padarīt tuklu.
- uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku.
- apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru.
- nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku.
- piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
- nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru.
- apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju.
- sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
- apmurdzināt Vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu).
- iekacināt Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
- iekacināties Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
- aizlaistīt Vairākkārt lejot, padarīt slapju.
- iemazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu.
- nomazgāt Vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs.
- iepļaut Vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku).
- atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
- sabungāt Vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas).
- pārburzīt Vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu).
- iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
- bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus.
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem.
- noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
- ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus).
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
- ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā).
- auglināt Veicināt auglību, padarīt auglīgu.
- pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^.
- kompostrēt Veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai.
- galēt Veikt, padarīt, arī izlietot.
- ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu.
- izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu.
- ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai.
- savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
- siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
- nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
- sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
- pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept.
- pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
- parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku.
- savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju.
- novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
- novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
- pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt.
- izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu.
- uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
- uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
- uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt.
- izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu).
- nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
- denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai.
- glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni.
- segtspēja Vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu.
- noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
- saviļināt Viļājot padarīt (apaļu, gludu).
- saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
- sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
- matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu.
- satreibēt virspusēji padarīt.
- mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku.
- pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
- aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu.
- žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku.
padarīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV