Paplašinātā meklēšana
Meklējam nost.
Atrasts vārdos (363):
- nost:1
- nosta:1
- nostā:1
- nostī:1
- nostu:1
- knost:1
- nostāk:1
- nostam:1
- nostan:1
- nostān:1
- nostāt:1
- nostēm:1
- nosten:1
- nostin:1
- nostīt:1
- nostoc:1
- nostoc:2
- nostro:1
- nostuc:1
- atnost:1
- nostāja:1
- nostāks:1
- nostāku:1
- nostapt:1
- nostate:1
- nostatu:1
- nostigt:1
- nostilt:1
- nostiņš:1
- nostipt:1
- nostoki:1
- nostumt:1
- nostādīt:1
- nostādīt:2
- nostādne:1
- nostakāt:1
- nostanas:1
- nostarot:1
- nostāsts:1
- nostāšķs:1
- nostatīt:1
- nostatus:1
- nostāvēt:1
- nosteigt:1
- nostēkāt:1
- nostēķēt:1
- nostemēt:1
- nostenēt:1
- nostēnīt:1
- nostepēt:1
- nostibāt:1
- nostibet:1
- nostibīt:1
- nostibot:1
- nostiene:1
- nostiepe:1
- nostiept:1
- nostigāt:1
- nostīgāt:1
- nostigot:1
- nostīgot:1
- nostīlēt:1
- nostilpt:1
- nostīpāt:1
- nostīpot:1
- nostirāt:1
- nostīvēt:1
- nostotēt:1
- nostrāde:1
- nostrēbt:1
- nostrukt:1
- nostučīt:1
- nostuģēt:1
- nostuģīt:1
- nostūķēt:1
- nostunda:1
- nostūrēt:1
- nostūris:1
- nostutēt:1
- anostoze:1
- Černoste:1
- enostoze:1
- inostoze:1
- knosties:1
- panostāk:1
- nostādnis:1
- nostaigāt:1
- nostaipīt:1
- nostājumi:1
- nostājums:1
- nostakrīt:1
- nostalģēt:1
- nostampāt:1
- nostampēt:1
- nostāstīt:1
- nostāšana:1
- nostāties:1
- nostbūtne:1
- nostellēt:1
- nostērķēt:1
- nostīdzēt:1
- nostienēt:1
- nostilpāt:1
- nostilpēt:1
- nostīties:1
- nostompēt:1
- nostostēt:1
- nostrādāt:1
- nostrāpēt:1
- nostravēt:1
- nostravēt:2
- nostrāvot:1
- nostrāžīt:1
- nostreļīt:1
- nostrepēt:1
- nostrīdēt:1
- nostrīķāt:1
- nostrīķēt:1
- nostrīpāt:1
- nostrīpot:1
- nostropīt:1
- nostrupēt:1
- nostrutēt:1
- nostruvēt:1
- nostuidīt:1
- nostuļķēt:1
- nostumdīt:1
- nostumpāt:1
- nostumpēt:1
- nostundēt:1
- nostunkāt:1
- anagnosts:1
- anostraca:1
- bunostoma:1
- diagnosts:1
- Donostija:1
- glasnostj:1
- gnostiķis:1
- menostāze:1
- monostihs:1
- sinostoze:1
- nostabulēt:1
- nostādināt:1
- nostalģija:1
- nostankšēt:1
- nostāvināt:1
- nosteberēt:1
- nostebulēt:1
- nostemelēt:1
- nostērstēt:1
- nostiebrot:1
- nostiečkāt:1
- nostiepums:1
- nostilties:1
- nostinkšēt:1
- nostirināt:1
- nostirkšēt:1
- nostocales:1
- nostrāzdāt:1
- nostreijāt:1
- nostriņķāt:1
- nostriņķēt:1
- nostrostēt:1
- nostrostot:1
- nostrumpēt:1
- nostruškāt:1
- nostumties:1
- agnostiķis:1
- agnostisks:1
- bilignosts:1
- ekonostats:1
- ikonostass:1
- jodognosts:1
- klīnostats:1
- lignostons:1
- menostakse:1
- panosteīts:1
- pycnosteus:1
- piknostils:1
- temnostoma:1
- nostādījums:1
- nostaigalēt:1
- nostaiģinēt:1
- nostaipaļāt:1
- nostalģisks:1
- nostarāties:1
- nostatījums:1
- nostāvēties:1
- nostebēties:1
- nosteigties:1
- nostenēties:1
- nosterbelēt:1
- nostērbelēt:1
- nostērķelēt:1
- nostērķulēt:1
- nostiepties:1
- nostinkstēt:1
- nostinkšķēt:1
- nostiprināt:1
- nostirkstēt:1
- nostirkšķēt:1
- nostīvēties:1
- nostofobija:1
- nostomānija:1
- nostomīties:1
- nostopātija:1
- nostrādināt:1
- nostrakšķīt:1
- nostrēbiens:1
- nostrēbties:1
- nostrieblāt:1
- nostrificēt:1
- nostrinkšēt:1
- nostrucināt:1
- nostrupināt:1
- nostrutināt:1
- nostudzināt:1
- nostutēties:1
- černostieši:1
- diagnostika:1
- gymnostomum:1
- gnosticisms:1
- ģeognostika:1
- kinostudija:1
- lanosterīns:1
- leuconostoc:1
- melanostoma:1
- prognostika:1
- selēnostats:1
- sifonostēle:1
- tenonostoze:1
- nostabilizēt:1
- nostaidzināt:1
- nostaigāties:1
- nostaipīties:1
- nostāstīties:1
- nostauvēšana:1
- nostiedzināt:1
- nostikmīties:1
- nostostīties:1
- nostrādājums:1
- nostrādāties:1
- nostraikšķīt:1
- nostrāzdināt:1
- nostreģelēts:1
- nostreipaļāt:1
- nostreipuļot:1
- nostrempuļot:1
- nostrīdēties:1
- nostrīķēties:1
- nostrinkšķēt:1
- agnosticisks:1
- agnosticisms:1
- anagnostiķis:1
- diagnosticēt:1
- diagnostisks:1
- laganosticta:1
- leikonostoks:1
- metagnostika:1
- monostachyae:1
- monostotisks:1
- paternosters:1
- pleonosteoze:1
- pretnostādne:1
- pretnostatīt:1
- pretnostatne:1
- prognosticēt:1
- prognostisks:1
- stenostenoze:1
- stenostomija:1
- nostādinājums:1
- nostādinātājs:1
- nostirkšķināt:1
- nostrinkšināt:1
- nostrumpalots:1
- adiagnostisks:1
- adrenosterons:1
- bunostomatoze:1
- diagnostikums:1
- farmakognosts:1
- hymenostylium:1
- hymenostomata:1
- himenostomati:1
- hirognostisks:1
- klinostatisks:1
- klinostatisms:1
- pamatnostādne:1
- patognostisks:1
- psihognostika:1
- nosterbelēties:1
- nostērbelēties:1
- nostiprinājums:1
- nostiprināšana:1
- nostiprināties:1
- nostrifikācija:1
- nostrinkšķināt:1
- dentīnosteoīds:1
- dentlnosteoīds:1
- duodenostomija:1
- fonostetogrāfs:1
- fonostilistika:1
- galvanostēģija:1
- kavernostomija:1
- stereognostika:1
- tāldiagnostika:1
- nostabilizēties:1
- nostiprināšanās:1
- citodiagnostika:1
- imūndiagnostika:1
- karcinostatisks:1
- kraniosinostoze:1
- mehanostrikcija:1
- pretnostādījums:1
- pretnostatījums:1
- serodiagnostika:1
- telediagnostika:1
- venovenostomija:1
- ganglionostomija:1
- imunodiagnostika:1
- iridodiagnostika:1
- ksenodiagnostika:1
- lielgabalnostate:1
- līnijdiagnostika:1
- psihodiagnostika:1
- serodiagnostisks:1
- serumdiagnostika:1
- vibrodiagnostika:1
- videodiagnostika:1
- cekokolonostomija:1
- galvanostereotips:1
- psihodiagnostisks:1
- uranostafiloshīze:1
- nostādinātājfiltrs:1
- nostādinātājierīce:1
- ekspresdiagnostika:1
- elektrodiagnostika:1
- farmakodiagnostika:1
- hronostratigrāfija:1
- pašdiagnosticēšana:1
- rentgendiagnostika:1
- uranostafilorāfija:1
- galvanostereotipija:1
- rentgenodiagnostika:1
- skrīningdiagnostika:1
- ezofagojejunostomija:1
- gastroduodenostomija:1
- kompjūterdiagnostika:1
- korespondenti-nostro:1
- ultraskaņdiagnostika:1
- uranostafiloplastika:1
- duodenoduodenostomija:1
- ezofagoduodenostomija:1
- hepatikojejunostomija:1
- uranostafiloplastiska:1
- dakriocistorinostenoze:1
- dakriocistorinostomija:1
- diferenciāldiagnostika:1
- hepatikoduodenostomija:1
- pankreatojejunostomija:1
- holecistoduodenostomija:1
- pankreatoduodenostomija:1
- oftalmorinostomatohigroze:1
- ventrikulocisternostomija:1
Atrasts vārdu savienojumos (40):
- braukties nost
- būt nost no kakla
- celt mājai vai jumtu nost
- cepuri nost
- dabūt nost no ceļa (kādu)
- dabūt nost no kakla (kādu)
- dzīvam ādu plēst nost
- Ej tu nost!
- ēst matus no galvas nost
- gāzt no kājām (nost, arī zemē)
- gāzt zemē (arī no kājām, nost)
- gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost)
- jemt nost
- jūgt nost
- kā nost
- kārties (vai) nost
- kost (vai) pirkstos (arī pirkstā), retāk kost (vai) pirkstus (nost)
- kratīties nost (arī vaļā)
- kratīties vaļā (arī nost)
- likt (nost) sienu
- likt nost amatu (arī pilnvaras)
- mesties nost
- nākt nost
- ņemt nost
- nost (arī prom) no acīm
- nost no kājām
- nost no kakla
- noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost
- noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost
- rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- Rokas nost!
- sist nost
- sist nost (arī zemē)
- sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem
- sisties (vai) nost
- sisties nost
- sit (vai) nost
- spiest nost
- sprāgt nost
- vākt (nost) galdu
Atrasts skaidrojumos (2066):
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
- klūpdrāts 10-20 cm virs zemes starp mietiem nostiepta stieple.
- virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
- fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus.
- kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm.
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
- noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko).
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- atairēt Airēt nost (sānis, atpakaļ).
- atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ).
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- bultēt Aizdarīt ar bultu (2); atdarīt (ko ar bultu (2) nostiprinātu).
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
- baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas.
- pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu.
- aizmetināt Aizķert, aizkabināt (aiz kā); pavirši nostiprināt (aiz kā, kur, piemēram, virvi).
- locītā batika aizsedzi veido, tekstilizstrādājumu lokot un locījumus nostiprinot.
- aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
- aizdzievāt Aizstrādāt, nostrādāt.
- piekloģināt Aizverot noslēgt, nostiprināt ar kloģi.
- atbalsta siena akmeņu krāvums vai mūris, kas nostiprina nogāzi.
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti.
- aizmeteklis Āķis aizāķēšanai, nostiprināšanai.
- dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu.
- nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu.
- trešais dzimums alternatīvs dzimuma apzīmējums, kas ir plašāks par sievietes un vīrieša vai sievišķā un vīrišķā bināro pretnostatījumu; kā sinonīmi tiek lietoti arī tādi termini kā “interseksuāls”, “nenoteikta dzimte”.
- dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai.
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas.
- bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- podometrs Aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs.
- līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā.
- būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi.
- aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai).
- šmucināt Aplejot (ko) ar verdošu ūdeni vai iegremdējot verdošā ūdenī, panākt, ka dalās nost (apmatojums, apspalvojums).
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
- koroborēšana Apliecības izdošana par ievešanu nostiprinājuma grāmatā.
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
- aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām).
- apstīpot Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
- Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti.
- kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris.
- mezenteriopeksija Apzarņa nostiprināšana tā plīsuma gadījumā.
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis.
- mantelēt Apžogot, nostiprināt apcietinājumus.
- griezt Ar asu rīku dalīt (ko) daļās, arī nost no veselā; arī sasmalcināt.
- fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
- nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
- atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
- nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
- nokulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atdukurēt Ar kārti atgrūst nost.
- uzkārtīt Ar kārtīm nostiprināt (jumtu).
- klugāt Ar klūgu nostiprināt, sasiet.
- aizpulkāt Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- aizpuļķot Ar korķi, aizbāzni, koka tapu (puļķi) aiztaisīt, aizbāzt, nostiprināt.
- atkvēpināt Ar kvēpināšanu atdzīt, atgaiņāt nost (no kā).
- atšķūrēties Ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā.
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- kliedējums Ar līni nostiprināts darvota buru auduma tinums ap virvi vai trosi.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
- nomest Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2).
- nomocīt Ar mokām nostrādāt, pavadīt (laikposmu).
- šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
- appogāt Ar pogām piestiprināt (kam visapkārt); pogājot nostiprināt (to, kas apņemts apkārt).
- nostutēties Ar pūlēm nostāties, arī noturēties (piemēram, stāvus).
- plūkāt Ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu).
- plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- šķīt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2).
- plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
- nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nospert Ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; ar strauju, (rokas) kustību novirzīt (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
- attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
- noraut Ar strauju kustību novirzīt nost (no kā sava ķermeņa daļu).
- plēst Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2).
- nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
- ievilkt buru ar šotes palīdzību nostiept buru.
- traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
- notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
- attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- notriekt Ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē.
- nosprangāt Ar virves un sprangas palīdzību cieši nostiprināt.
- sprūdzeņot Ar virvi un diviem sprunguļiem nostiprināt vezumu.
- atārdīt Ārdīt nost.
- slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
- ovi Arhitektūrā ornamenti putnu olu veidā, nostādīti vienā rindā.
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
- leprologs Ārsts lepras diagnostikas un ārstēšanas speciālists.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- akutorsija Asiņošanas apturēšana, izdurot cauri asinsvadam adatu, savērpjot to vairākas reizes un nostiprinot šādā stāvoklī.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost.
- nopestīt Atbrīvot, nostumt (laivu ar pūlēm no akmens).
- nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
- nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
- nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
- nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
- atkrist Atdalīties un nokrist nost.
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt.
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- atsalaisties Atiet nost.
- atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost.
- atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
- apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost (ko piepogātu).
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru.
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- noskriet Ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nolaist Ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko).
- notraukties Ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
- Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts.
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca.
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem.
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
- šotstūra novilcējs atsaite (grotburai), ar kuru nostiepj grotburas apakšējo malu (līķi) attiecībā pret grotbomja noku (galu).
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
- nostuģēt Atsliet un nostiprināt.
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
- karoga kārts attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu.
- brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
- trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ.
- seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
- atpuļķēt Atvērt (ko) ar puļķi aizbāztu vai nostiprinātu.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- atstuidīt Atvilkt nost, atpakaļ.
- atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā.
- sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- priekšaukla Auklas stellēs, ar ko nostiprina noausto audeklu uz vērsīša.
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris.
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu.
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
- nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
- atbakstīt Bakstīt nost.
- atbakstīt Bakstot atbīdīt nost.
- nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
- kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai.
- lafete Balsts, uz kā nostiprināts (artilērijas ieroča) stobrs.
- bruņinieku tiesības Baltijas novada feodālo tiesību sistēma, kas tiesiski nostiprināja feodālo zemes īpašumu un bruņinieku kārtas privilēģijas.
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
- hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
- spraudīt Bāzt (ko) vairākās vietās, lai (to) nostiprinātu.
- apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atbēgt Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
- bendzele Bendele – saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai.
- dirbēklis Bērms, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
- dirbeklis Bērns, kurš nevar mierīgi nostāvēt uz vietas.
- nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
- nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- noberzēt Berzējot atdalīt nost.
- atberzt Berzt nost.
- noberzt Beržot atdalīt nost.
- atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt.
- krausīt Beržot dalīt nost (parasti akotus).
- bokāt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
- kvietēt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus).
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
- atbīdīt Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nobikstīt Bikstot atdalīt nost.
- duplets Biljarda spēlē - bumbas trāpījums citai bumbai, kura, atsitusies pret apmali un atripojusi no tās nost, iekrīt makā.
- virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu.
- biopreparāti Bioloģiski preparāti, ko lieto ārstniecībā, profilaksē un slimību diagnosticēšanā.
- nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
- atbirt Birstot atdalīties nost; nobirt.
- nobirzt Birstot atdalīties nost; nodrupt.
- atbirt Birt nost.
- nobirzīties Birzījot vagas sēšanai nostrādāties līdz pagurumam.
- noblieķēt Blieķējot nostiprināt klonu.
- klājs Blīva, nostiprināta (dēļu, baļķu, vai cita materiāla) kārta (piemēram, jumta, tilta segumam).
- noštopēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt; noštepēt.
- noštepēt Blīvi, ciešiem dūrieniem nošūt; nostepēt.
- nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
- nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli.
- nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
- nobraucīt Braukot atdalīt nost.
- nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs.
- atbrist Brist nost (sānis, atpakaļ).
- brucelīns Brucellu kultūras filtrāts, ko lieto brucelozes diagnostikā.
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
- nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
- Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas.
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu.
- bunostomatoze Bunostomu ierosināta helmitoze.
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja.
- killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
- dreifēšana Buru nostādīšana tā, lai jahta vai buru kuģis paliktu gandrīz uz vietas.
- nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
- nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
- griezt Būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
- novilkt Būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju.
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga; būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
- notraukt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem.
- blauznot Būt pārklātam ar blaugznām, kas lobās nost.
- uzstāties Būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko).
- notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
- novest Būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- piesamelsties Būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost.
- kļebačāties Būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt.
- nospraušana Būves plāna (asu) vai galveno elementu (ēkas pamatu, sienu, stabu) vietas noteikšana, atzīmēšana un šo atzīmju nostiprināšana dabā.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- kuņģa zonde caurule, ko pa barības vadu ievada kuņģī diagnostikas nolūkā vai lai izskalotu kuņģi saindēšanās gadījumā.
- Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu.
- patelopeksija Ceļa kaula nostiprināšana pārmērīga kustīguma gadījumā.
- meniskopeksija Ceļa locītavas meniska nostiprināšana.
- nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata.
- pusstingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz viena vai vairākiem ar cementu nostiprinātiem slāņiem.
- dambis Ceļa uzbērums, nostiprinājums (parasti zemā, mitrā vietā).
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atsacelties Ceļoties atvirzīties nost.
- bruģēšana Ceļu un laukumu virsmas pārklāšana, nostiprināšana, parasti ar akmeņiem.
- nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
- nocirst Cērtot atdalīt nost.
- ievilkt šotis ciešāk nostiept buru.
- apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt.
- žausteklis Cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties.
- stingrai Cieši, stabili (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
- sonātes forma cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
- fašīna Cilindriskā formā sasiets (zaru) kūlis, ko lieto, piemēram, uzbērumu nostiprināšanai.
- znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti.
- vingrošana cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
- pretinieks Cilvēks, kam ir pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja (piemēram, strīdā, polemikā); cilvēks, kam ir iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
- veterāns cilvēks, kas ilgi nostrādājis, darbojies (kādā nozarē)
- atrausējs Cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas).
- pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam), vērsta pret (kādu); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati.
- dūja Cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags.
- fiziskā audzināšana cilvēku vispusīgas fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma; attiecīgais mācību priekšmets.
- virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
- atcirst Cirst nost.
- nošļapstināt Čāpstinot nostrēbt.
- Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā.
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts.
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura.
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai.
- atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
- aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem).
- atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
- novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus.
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
- krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
- mizot Dalīt nost (kam) mizu (1).
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
- birkstīt Dalīt nost (ogli) no degoša skala.
- skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
- uzdrikšķināt Dalīt nost ogli no degoša papirosa.
- lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos).
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
- atdalīt Dalīt nost.
- lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
- lupināt Dalīt, ņemt nost (daļu no kā).
- raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.).
- lobīties Dalīties nost (par koka mizu).
- raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu).
- plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda).
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- atdalīties Dalīties nost.
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
- nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (3).
- nostrāde Darbība, process --> nostrādāt (5).
- nostiepe Darbība, process, arī rezultāts --> nostiept (1).
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- laika darbs darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
- dienas darbs darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
- nodārdināt Dārdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdināt Dārdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodārdēt Dārdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pieteikt karu Darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu).
- diagnostikas bloks datora vai kādas iekārtas sastāvdaļa, kas kalpo kļūdu vai bojājumu diagnostikai.
- kompjūtertomogrāfija Datortomogrāfija - diagnostikas metode dažādu orgānu slāņu attēlu ieguvei ar datora palīdzību.
- tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
- atdauzīt Dauzīt nost.
- nodauzīt Dauzot atdalīt nost.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- profesionālās sankcijas dažāda veida ierobežojumi (smagākos gadījumos arī sods) par profesionālās ētikas kodeksos nostiprināto normu pārkāpumiem.
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- nodejot Dejojot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), nost.
- trešā apdedzināšana dekorējuma termiskā nostiprināšana uz izstrādājuma virsmas.
- apskava Detaļa (mašīnā, iekārtā), ar ko aptverot savieno, nostiprina, piestiprina.
- stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā nostiprina stīgas nekustīgā stāvoklī.
- uzstūris Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai; stūrenis (3).
- stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
- testers diagnosticēšanas ierīce.
- izlaidumu tests diagnostikā izmantota teikumu papildināšanas metode.
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
- videodiagnostika Diagnostika, kas veikta, vērtējot ar televīzijas starpniecību nosūtītu rentgenogrammu.
- reliabilitāte Diagnostikas instrumentu mērīšanas precizitāte.
- validitāte Diagnostikas instrumentu pazīmju precizitāte.
- rentgendatortomogrāfija Diagnostikas metode ar ko iegūst atsevišķu izmeklējamā objekta slāņu attēlu rentgenstarojumā.
- reoencefalogrāfija Diagnostikas metode asinsplūsmas noteikšanai galvas smadzeņu asinsvados.
- dupleksā skenēšana diagnostikas metode kāju vēnu un nieru asinsvadu izmeklēšanai.
- osteodensitometrija Diagnostikas metode kaulaudu blīvuma noteikšanai.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- magnētiskā rezonanse diagnostikas metode, kas ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību iegūst orgānu un audu attēlus vairākās plaknēs.
- magnetorezonanse Diagnostikas metode, kas dod iespēju iegūt orgānu un sistēmu asu attēlu vairākās plaknēs.
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- pārlēcienu tests diagnostikas programma, ko izmanto disku un lenšatmiņas testēšanai un kas sevi atkārtoti iekopē atmiņas vidē.
- lumbālpunkcija Diagnostikas un ārstēšanas metode - punkcija ar speciālu adatu starp 3. un 4. jostas skriemeli.
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- tonsiloskopija Diagnostiska mandeļu apskate.
- kļūdas ziņojums diagnostiskais ziņojums.
- spīriņš Diagonāls spraislis laivas buras nostiprināšanai.
- palīgdiegs Diegs, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus, iezīmē izšuvumu rakstus.
- mynamōs dīnys dienu minimums, kas gada laikā jānostrādā vienam kolhozniekam (XX gs. 50.-60. gados).
- nodimdināt Dimdinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodimdēt Dimdot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd.
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- ādīt Dīrāt; vilkt nost ādu.
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus.
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
- sliede Divas šādas paralēlas sijas, ko nostiprina uz gulšņiem un kas veido vilcienu, tramvaju, vagonešu, celtņu ceļu.
- Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu.
- gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras.
- kalšana dobumu, gropju, rievu veidošana ar kaltu pirms detaļas nostiprināšanas.
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
- saruna Domu apmaiņa (piemēram, apspriedē, sanāksmē), lai noskaidrotu pušu nostāju (kādā vai kādos jautājumos).
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference.
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
- nodrebināt Drebinot novirzīt nost.
- atdrupināt Drupināt nost.
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- atdrupt Drupt nost.
- noducināt Ducinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodūkt Dūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nodunēt Dunot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- pīķis Duramais ierocis - garā kātā nostiprināts smails asmens.
- pneimocentēze Dūriens plaušās diagnostikas vai terapijas nolūkā.
- nodurt Durot atdalīt nost.
- kolopeksija Dzemdes kakla ķirurģiska nostiprināšana (latīņu "collopexia").
- histeropeksija Dzemdes nostiprināšana ar šuves palīdzību.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- atdzenāt Dzenājot piespiest atvirzīties nost (no kā).
- aizkaustīt Dzenot ķīli nostiprināt, aizķīlēt.
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
- palīgdzija Dzija, ar ko, piemēram, nostiprina adījuma malas, valdziņus.
- iezīsties Dziļi nostiprināties (cilvēkā, cilvēka psihē).
- atdzīt Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
- vaikāt Dzīt, dzenāt nost, atvairīt.
- nodžinkstēt Džinkstot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- ekspluatatīvā diagnostika ekspluatācijas diagnostika
- gaismekļa armatūra elektriskās kvēlspuldzes aprīkojumu kopums tās nostiprināšanai, elektriskās strāvas pievadīšanai, gaismas plūsmas izkliedēšanai un aizsardzībai no mehāniskiem bojājumiem.
- kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm.
- ferodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības princips ir tāds pats kā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem, bet nekustīgā spole nostiprināta uz feromagnētiska materiāla serdes; mērījumus maz ietekmē ārējie magnētiskie lauki, bet precizitāte ir mazāka nekā elektrodinamiskajiem elektromēraparātiem.
- gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū.
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
- bronhofibroskopija Elpvada un bronhu bronhofibroskopiskā diagnostika.
- emaljēšana Emaljas (šlikera veidā) uzklāšana uz izstrādājuma virsmas un nostiprināšana apdedzinot.
- enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma enkurķēdes vai enkurtroses minimālais garums, kad tā maksimāli nostiepta un vertikāli iet uz leju tieši zem peldlīdzekļa, bet enkurs nav "uzlauzts".
- skrūvveida enkurs enkurs, kas paredzēts dažādu peldošu priekšmetu ilgstošai nostiprināšanai, piemēram, noenkurojot pontona tiltu, enkuru kā korķviļķi ieskrūvē gruntī.
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- triecienfāze Fāze, kas sākas ar gaisa desanta spēku triecienešelona izsēdināšanu kaujas zonā un turpinās ar uzbrukumu paredzētajiem objektiem un sākotnējā placdarma nostiprināšanu.
- miostimulācija Fizioterapija muskuļu nostiprināšanai un svara samazināšanai.
- melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu.
- fiksācija Fotoattēla nostiprināšana uz attīstīta negatīva vai kopijas, to apstrādājot ar fiksāžu.
- fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā.
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina.
- Ņūtona ābols gadījums, nejaušība, kas cilvēku uzvedina uz kādas problēmas risinājumu, palīdz atrisināt grūtu uzdevumu, veikt izgudrojumu vai atklājumu; saistīts ar nostāstu, ka doma par gravitācijas likumu Izakam Ņūtonam iešāvusies prātā, sēžot zem ābeles un vērojot, kā nokrīt ābols.
- atgainīt Gainīt nost; atgaiņāt.
- nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt.
- atgainīt Gainot panākt, ka atvirzās nost.
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
- atgaiņāt Gaiņāt nost; atgainīt.
- pneimoperitonejs Gaisa ievadīšana vēderplēves dobumā diagnostikas vai terapijas nolūkā.
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā nostiprināta degoša materiāla.
- magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās.
- kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu.
- štrekēšana Galu nostiepšana (novilkšana), dažkārt izmantojot arī blokus, taļļas vai vinčas.
- hidroplastika Galvanostēģija.
- pneimoencefalogrāfija Galvas smadzeņu diagnostiskā izmeklēšana, kurā par kontrastvielu lieto skābekli vai gaisu, ko ievada ar punkciju.
- kranioskopija Galvaskausa apskate diagnostikas nolūkā.
- ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
- pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis; gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
- likste Gara tieva kārts salmu kūlīšu nostiprināšanai salmu jumtā.
- bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
- duļķis Garens objekts ar nostrupinātiem galiem (piemēram, nūja, tārps).
- kūlis Garš klucis, ar kura palīdzību tiek nostiprināti jumstiņi lubu jumtos.
- štellers Gatera zāģu nostādītājs, regulētājs.
- nogāzelēties Gāzelējoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust.
- atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju.
- pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
- gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
- demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam).
- Nepazīstamais Dievs gnostiķi izmantoja šo nosaukumu, lai apzīmētu Absolūto Dievību, kas radījusi Pasaules Saprātu un Pasaules Dvēseli.
- plēroma Gnostiķiem gaismas jūra, dievības miteklis.
- aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem.
- abraksass Gnostiķu mistiskais skaitlis 365, kas cēlies no sengrieķu "abraxas" interpretējot šī vārda grieķu burtus kā ciparus.
- elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas.
- dokēti Gnostiska sekta kristiānisma pirmlaikos, kas mācīja, ka Kristus tikai šķietami licies parādāmies cilvēka veidā.
- pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
- nogorīties Goroties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nogrābāt Grābājot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā.
- nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daļu).
- atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- atgramstīt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
- nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, lejā.
- nogrābstīt Grābstot novirzīt nost, lejā.
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku.
- būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
- izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām.
- saskaņotības princips grāmatvedības pamatnostādne: pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes.
- formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
- piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība.
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
- nograuzt Graužot atdalīt nost.
- gulsnis grīdas elements – koka brusa, dēlis, daļēji apzāģēts apaļkoks grīdas seguma atbalstīšanai un nostiprināšanai.
- palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu.
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus.
- atgriezt Griezt nost; nogriezt.
- nogriezt Griežot atdalīt nost.
- nogrīļoties Grīļojoties noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- atgrūst Grūst nost (sānis, atpakaļ).
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus).
- izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību.
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
- repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli.
- ģeognosija Ģeognostika, plašākā nozīmē ģeoloģija, šaurākā ģeoloģijas daļa, kas pēta zemes garozas sastāvu un uzbūvi.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
- mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
- mesties nost ģērbties nost.
- hymenostomata Himenostomatu kārta.
- Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
- emaljēšanas paņēmieni iegremdēšana, uzliešana, uzputināšana ar nostiprināšanu, apdedzinot krāsnī, plazmā vai ar indukcijas paņēmienu.
- iebetonēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar betona masu.
- iecementēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā, piemēram, konstrukciju, stieni), aizlejot ar cementa masu.
- ieasfaltēt Ieguldīt un nostiprināt (kur iekšā) ar asfaltu.
- pelvifiksācija Iegurņa noslīdējuša orgāna nostiprināšana.
- grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
- ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
- elementu diagnostika iekārtu tehniskās diagnostikas veids, kad to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbus veic tikai kādai to sastāvdaļai (elementam).
- dibenledus Iekšledus, kas nostiprinājies ūdenstilpnes dibenā.
- iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku.
- nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana.
- kompendijs Ierīce (kinoaparātā), piemēram, filtru, blendes nostiprināšanai.
- nostādinātājierīce Ierīce (šķidruma, tā vielas daļiņu) nostādināšanai.
- klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
- dēdeklis Ierīce desas nostiprināšanai un pakāpeniskai aizpildīšanai.
- paralakses regulētājs ierīce kamerā, kas automātiski nostāda skatumeklētāju pareizā stāvoklī pret optisko sistēmu.
- kāta Ierīce kurā nostiprināja ar miesassodu sodītu personu soda izpildes laikā.
- podnieku ripa ierīce māla trauku vai citu keramikas izstrādājumu virpošanai; galvenās daļas ir vertikāla ass un tās augšgalā nostiprināta rotējoša ripa.
- aretieris Ierīce mērinstrumentos un dažādās ierīcēs jutīgo un kustīgo elementu nostādīšanai un nostiprināšanai fiksētā (nekustīgā) stāvoklī to darbības pārtraukuma laikā (pārvietojot, uzglabājot), lai tos pasargātu no nolietošanās un bojāšanās.
- magnetometrs Ierīce smadzeņu magnētiskā lauka pārmaiņu noteikšanai; lieto epilepsijas, paralīzes un kurluma diagnostikai.
- sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
- enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
- vītņsavilcējs Ierīce vanšu un štagu nostiepšanai.
- aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.); aizbīdnis (1).
- fiksators Ierīce, ar kuras palīdzību nostiprina ko vajadzīgajā stāvoklī.
- grotburas šotstūra novilcējs ierīce, ar kuru nostiepj buras apakšējo līķi pret grotbomja noku.
- fokburas vinča ierīce, ar kuru regulē fokšotes nostiepumu.
- gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
- etalonmašīna Ierīce, ko izmanto kā etalonu, salīdzinot tās uzvedību ar diagnosticējamo ierīci.
- elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
- līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība.
- iesekt Iesegt; piesprādzēties, nostiprināties, ieviesties.
- risks Iespējama vai patiesi notikusi loģiskās shēmas nepareiza darbība, ko izsaukušas tās ieejas mainīgo izmaiņas un kas saistīta ar loģiskās shēmas elementu dažādiem nostrādāšanas laikiem.
- paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
- paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
- iestiproties Iestiprināties, nostiprināties.
- atiet Iet nost (sānis, atpakaļ).
- aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas).
- laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Ieviesties, nostiprināties (piemēram, par parādību sabiedrībā, īpašību).
- iestiprināt Ievietot (kur iekšā) un nostiprināt.
- aizstiklot Ievietot un nostiprināt stiklu.
- orientācija ievirze, nostāja, piemēram, politiskā orientācija.
- radikālis ikviens, kam ir galējāki uzskati par valsts ietekmīgākās partijas vai partiju pamatnostādnēm.
- nodzīt Ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt.
- kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis.
- oseointegrācija Implantāta nostiprināšana, veidojot ap to kaulaudus bez fibrozo audu audzēšanas kaula un implantāta saskares vietā.
- imūnstimulatori Imūno procesu veicinātāji (piem., interferons), vielas, kas nostiprina organisma dabisko pretestību.
- imunodiagnostika Imunoloģisko reakciju lietošana diagnostikā.
- imūnstimulācija Imūnterapijas veids, kad organisma aizsargsistēma tiek rosināta un nostiprināta ar dažādiem imunitāti stimulējošiem līdzekļiem, pie kuriem pieder arī vakcinācija.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā.
- atslēga Instruments (kā) atvēršanai, nostiprināšanai, regulēšanai u. tml.
- balonkatetrs Instruments, ko ievada asinsvados diagnostiskos un ārstnieciskos nolūkos.
- trešais viedoklis intelektuāļu nostāja 20. gs. 50. gados, kuri aukstā kara laikā kā indivīdi nevēlējās nostāties kādā lielvaru bloku pusē.
- enkurs īpašas konstrukcijas metāla elements dažādu konstruktīvu elementu nostiprināšanai.
- buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
- Isfandijars Irāņu mitoloģijā - varonis, kas cīnās par pravieša Zaratustras varas nostiprināšanu.
- grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
- noirt Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt (1).
- noirties Irot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko); noairēties (2).
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt.
- atirt Irt nost (sānis, atpakaļ).
- Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē.
- opričņina Ivana Bargā pasākumu sistēma patvaldības nostiprināšanai 1565.-1572. g.; cara daliena, kurā bija īpaša pārvaldes sistēma un savs karaspēks.
- leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
- nosastīgāties Izdalīties un nostiepties (par gļotām).
- paverdzināt Izkalpināt, nostrādināt.
- pavērdzināt Izkalpināt, nostrādināt.
- skatoskopija Izkārnījumu apskate diagnostikas nolūkā.
- lokizlāde izlāde elektriskā loka veidā; nepārtraukta, nostabilizējusies dzirksteļizlāde.
- iegludināt Izlīdzināt un nostiprināt (piemēram, ceļa virsmu).
- iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu).
- nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
- darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
- skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus. Spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru. Riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus. Parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem.
- eksaminācija Izmeklēšana, pārbaude diagnostikas nolūkā.
- amniocentēze Izmeklēšanas metode, ar ko agrīnā grūtniecības periodā iegūst informāciju pa gaidāmā bērna veselību; augļa ģenētisko anomāliju diagnostikas metode.
- pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- noklārēt Izstāstīt, nostāstīt.
- nostiept buru izstiept, pacelt, novilkt un nostiprināt buru ar falli, nokbendzeli vai šoti.
- atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
- kravas tīkls izturīga materiāla tīkls, kas nostiepts starp kuģa bortu un krastu pie kravas lūkas, lai novērstu lādējamo preču nejaušu iekrišanu ūdenī.
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs.
- atturēties Izvairīties (ko darīt, paust savu nostāju); izturēties pasīvi, izvairīgi (pret ko).
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
- izstāties Izvietoties, nostāties.
- pamatnostādne Izvirzītā uzdevuma nostādne, vadlīnija.
- buru zīmējums jahtas konstruktīvo zīmējumu sastāvdaļa, kurā redzama buru platība, to līķu (malu) garumi, nostiepšanas (novilkšanas) punkti, katras buras laukuma un visu buru kopējā laukuma smaguma centrs.
- atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis.
- Kamadogami Japāņu mitoloģijā - mājas pavarda svētuma un ģimenes dievs, kas sargā ģimenes stiprumu un rūpējas par jaunas ģimenes nostiprināšanu.
- ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu.
- loka lampa jaudīgs gaismas ķermenis, kurā izmantots elektriskais loks; lieto kinostudiju prožektoros.
- ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos.
- kruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku).
- izkopšana Jauniepazītas darbības nostiprināšana un uzlabošana, veicot regulāru attiecīgu uzdevumu risināšanu (visbiežāk vingrinājumu).
- medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
- makropatoloģija Jebkuras slimības vai orgāna patoloģija, ko iespējams diagnosticēt bez mikroskopa izmantošanas.
- profesionālās robežas jēdziens, kas apzīmē profesionālās darbības nosacītu nošķīrumu no citām profesijām un no neprofesionālas rīcības; šīs robežas nosaka standarti, vadlīnijas, noteikumi, principi, nostādnes.
- miecēšana jēlādu izstrādes galvenais process - kailādas ķīmiska apstrāde, lai nostiprinātu audus un iegūtu izturīgu, elastīgu, tālākai apstrādei noderīgu materiālu.
- Pūcesspieģelis Jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
- nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kāju josta josta burātāja kāju pēdu nostiprināšanai, lai ķermeņa smaguma centru varētu iznest tālāk aiz laivas.
- sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
- sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
- grebestāt Jumtu klājot nostiprināt kārtis; apsist ar kārtīm.
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē.
- personības tiesiskais statuss juridiski nostiprinātais personības stāvoklis sabiedrībā.
- stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
- pāļmezgls Jūrnieku mezgls ar nostiprinātu cilpu virves galā.
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- izdiena kādā darbavietā vai profesijā nostrādātais laiks; darba stāžs, kas dod tiesības uz dažādiem pensiju veidiem, algas pielikumiem, amatu ieņemšanu u.c.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- nokļimēt Kādu laiku nostāvēt.
- imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
- kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas.
- izstrādinat Kalpināt, nostrādināt.
- atkalt Kalt nost.
- avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama.
- nokalt Kaļot atdalīt nost.
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
- sekundārais kanāls kanāls, pa kuru pārraida vadības informāciju diagnostikas ziņojumos, lai atslogotu galveno datu pārraides kanālu.
- nokapāt Kapājot atdalīt nost.
- atkapāt Kapāt nost.
- nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
- Zamki Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
- atkaplēt Kaplējot atvilkt nost, attīrīt.
- atkāpties Kāpties atpakaļ (sānis, nost).
- kilvaters Kara kuģu nostāšanās rindā viens pakaļ otram.
- atkārpīt Kārpīt nost.
- atkārpīt Kārpot (ko nost), atsegt.
- atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
- sporotrihīns Karsētas sporotrihu kultūras filtrēts, ko lieto par antigēnu komplementa saistīšanas reakcijā sporotrihozes diagnostikā.
- nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- milna Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
- milns Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
- mils Kārts kaut kā nostiprināšanai (piemēra, zivju murdam).
- čalmene Kārts salmu nostiprināšanai jumta segumā.
- gramzdīt Kasīt (nost).
- gramzdīties Kasīt (nost).
- atkasīt Kasīt nost.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
- skribt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
- braut Kasīt, berzt (nost).
- zabavnieks Kāsītis, ar ko izkapti nostiprina pie kāta.
- piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
- nokasīt Kasot novirzīt nost, nokašņāt (1).
- atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
- atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
- sūkt Kāst; dabūt ārā, nost.
- nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
- atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- atkašņāt Kašņāt nost.
- nokāst Kāšot atdalīt nost, parasti novārījumu (no kā).
- paldiķis Katls, trauks ar vāku; trauks, kurā nostāvina pienu biezpiena gatavošanai.
- nokaukt Kaucot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nokausēt Kausējot atdalīt nost.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
- artienoidopeksija Kausiņkrimšļa vai tā muskuļa ķirurģiska nostiprināšana.
- paļegans Kaut kas nepietiekami nostiprināts, vaļīgs, ļodzīgs.
- atbāvīt Kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt.
- koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
- kinofabrika Kinostudija (Padomju Savienībā 20. un 30. gados).
- kleigu prožektori kinostudiju un televīzijas studiju vajadzībām paredzēti jaudīgi prožektori.
- noklabināt Klabinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- splenopeksija Klaiņliesas nostiprināšanas operācija, piešujot to pie vēdera sienas.
- aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
- kalt Klāt ar metālu, lai, piemēram, nostiprinātu, rotātu.
- noklidzināt Klidzinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- dismorfoloģija Klīniskās ģenētikas nozare, kas saistīta ar trejāda veida strukturālo defektu (malformācija, sairšana, deformācija) diagnostiku un paraugu interpretāciju.
- kūlinis Klucis ar iedobumiem uz ragavām baļķu nostiprināšanai.
- kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks.
- noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
- noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties; noīdēties (2).
- izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
- uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- nolupt Kļūt tādam, kam kas lūpot ir atdalījies nost.
- lāpāt Kļūt vaļīgam (par auuma velku diegu, kas nav cieši nostiprināts).
- noknābt Knābjot atdalīt nost.
- noknaibīt Knaibot atdalīt nost.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost.
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- apkniedēt Kniedējot nostiprināt apkārt.
- oftalmodiagnoze Ko noteic, vērojot konjunktīvas reakciju uz specifiskām vielām (tuberkulīns); plašākā nozīmē: acs pārmaiņu novērtēšana citu orgānu slimības diagnostikā.
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- kopturis koka jumta nesošās konstrukcijas nostiprinošs elements.
- kaulenes Koka kārtis, ko nostiprināja uz lubu jumta no augšas uz leju.
- uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā.
- punculs kokā nostiprināts strazdu būrītis.
- ķīļrāmis Koka rāmis, uz kura tiek nostiepts apgleznojamais audekls; palogs.
- šipka koka tapa, ar ko būvniecības laikā nostiprina sienas siju savienojumu.
- plācītis Koka trauks piena nostādināšanai un raudzēšanai.
- placītis Koka trauks piena nostādīšanai un raudzēšanai.
- longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
- universālā kokapstrādes darbmašīna kokapstrādes darbmašīna, kurā uz vienas universālās darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var nostiprināt dažādus griezējinstrumentus.
- politipāža Kokgrebumi, kas pavairoti ar stereotipu vai galvanostereotipu palīdzību un ko lieto kā tipveida ilustrācijas grāmatās u. c. izdevumos.
- kazenis koki salmu jumta čukura nostiprināšanai.
- pitpropsi Kokmateriālu sortiments, ko lieto gk. kalnraktuvēs šahtu un eju nostiprināšanai.
- vangale Koks ar ko nostrīķē labības pūru.
- polistilistika Kompozīcijas paņēmiens, kas balstīts uz vairāku stilu apzinātu pretnostatījumu skaņdarba muzikālajā dramaturģijā.
- režģogs Konstrukcija celtnes pamatu nostiprināšanai.
- mūra enkurs konstruktīvs elements sienu un kolonnu nostiprināšanai.
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
- dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem.
- liftings Kosmētiska procedūra: ādas nostiepšana un izlīdzināšana.
- atkost Kost nost.
- nokodīt Kožot atdalīt nost.
- nokost Kožot atdalīt nost.
- martiroloģijs Krājums ar nostāstiem par kristīgo mocekļiem.
- virsglazūras keramiskās krāsas krāsas ar neierobežotu toņu daudzumu glazētu keramikas izstrādājumu (galvenokārt saimniecības porcelāna) dekorēšanai; krāsu nostiprina, apdedzinot 780–820 °C temperatūrā.
- apsviesties Krasi mainīt nostāju, uzskatus, attieksmi; strauji mainīties (par domām, uzskatiem u. tml.).
- griezt kažokam otru pusi, arī griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savu nostāju.
- apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī apgriezt (retāk apmest, apsviest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju.
- apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažokam otru pusi, arī apmest (biežāk apgriezt, arī apsviest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju.
- apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažokam otru pusi, arī apsviest (biežāk apgriezt, arī apmest) kažoku (uz otru pusi) krasi mainīt savu nostāju.
- (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi krasi mainīt savu nostāju.
- griezt kažoku uz otru pusi krasi mainīt savus uzskatus, nostāju.
- bulverķis Krasta nostiprinājums; izbūvēta krastmala.
- sarkanknābja amarantžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Loganosticta senegala").
- drikšināt Kratīt nost ogli no degoša skala.
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
- nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
- atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.).
- atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā).
- nokraut Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml).
- atkraut Kraut nost.
- nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
- atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā).
- nokravāt Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atkravāt Kravāt nost.
- nokrejot Krejot un pabeigt krejot (trauku ar nostādinātu pienu).
- virsiņa Krējums (kas nostājies virs piena).
- izpirdināt Krietni nostrādināt (darbā nomocīt).
- pulcēšanās Krievijas jūras kara flotē noteiktā kuģu personālsastāva nostādīšana ierindā.
- bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī.
- atkrist Krist nost.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- katari kristiešu sektu piekritēji Rietumeiropā 11.-14. gs., kas nostatīja pretī labo (Dieva radīto garīgo pasauli) un ļauno (sātana radīto materiālo pasauli), sludināja askētismu, bezlaulību un pašnāvību badojoties
- Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
- takelāža Kuģa piederumu kopums, ar kuriem nostiprina mastus, regulē buras.
- paravāns Kuģa priekšgala ierīce, kas pasargā no saduršanās ar nostiprinātām mīnām.
- nokūleņot Kūleņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- Baznīckalns kulta vieta Babītes pagastā, kādreizējo Babītes pļavu teritorijā, neregulāras formas paugurs (diametrs \~100 m), pēc nostāstiem tur kādreiz atradusies baznīca.
- Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca.
- kuļtrumulis Kuļaparāta detaļa, kas atrodas virs kuļkurvja un sastāv no vārpstas ar nostiprinātiem diskiem un gredzeniem.
- krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai.
- Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
- lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).
- klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām).
- bakštaga Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
- preventeri Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt.
- iespīrēties Ķepurojoties kaut kur nostiprināties, atspiesties.
- noķepuroties Ķepurojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost.
- punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna sienas normālu audu vai patoloģisku veidojumu pārduršana ar dobu adatu diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- nitridēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids - metāla virskārtu piesātina ar slāpekli, kas veido nostiprinošus ķīmiskos savienojumus - nitrīdus; palielina virsmas cietību, nodilumizturību un korozijnoturību.
- operācija Ķirurģisku darbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
- nolabināt Labinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- karteča Laika degļa nostādījums šrapneļa šāviņam.
- mērkārts Lata (garums - \~1 m) ar iedaļām ik pa 1 cm, kas kopā ar reperi nekustīgi nostiprināta ūdenslīmeņa postenī.
- izcelšanās teikas latviešu mitoloģijā - ietver nostāstus par pasaules izcelšanos, antropogoniskās teikas un teikas par augu, dzīvnieku un putnu rašanos.
- melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- Viestura ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1938. g. 11. augustā, atjaunots 2004. g. 25. martā, piešķir par militāriem nopelniem, kā arī par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, karavīru audzināšanā un valstiskās apziņas veidošanā pilsoņos.
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai.
- riežu sistēma lauksaimniecības klaušu akorda darba sistēma, kas 18. gs. nostiprinājās Latvijā.
- nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
- atlauzt Lauzt nost; nolauzt.
- nolauzt Laužot atdalīt nost.
- nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā.
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- plūdīt Lejot ūdeni (piemēram, uz grūbām, putraimiem), panākt, ka ūdens virspusē nostājas sēnalas, sīki gruži.
- nolēkāt Lēkājot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
- atvilkties Lēnā gaita atiet nost (sānis, atpakaļ).
- džogings Lēna skriešana, kuras mērķis ir iegūt fizisko rūdījumu, nostiprināt veselību u. tml.
- atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
- nolīst Lēni, klusi, arī slepeni nonākt, noiet lejā, nost, gar (ko).
- štrumbante Lente vai gumijas izstrādājums zeķu nostiprināšanai; zeķtura gumija.
- saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
- nolidināties Lidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- bremžu izpletnis lidmašīnas astes daļā nostiprināts izpletnis, ar kuru pēc nosēšanās samazina noskrējienu.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko) - parasti par putniem, kukaiņiem; nolaisties.
- pieklunčāties Līdz apnikumam, pietiekoši nostaigāties, staigājot pagurt.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta šahta ūdens ieguvei.
- medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai; zāles.
- drapes Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāles.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
- lauzt Liekt, tā ka lūst un dalās nost (no kā) vai sadalās vairākās daļās.
- sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos.
- lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits.
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
- nolīst Lienot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kārst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
- kāst Liet nost novārījumu (piemēram, no kartupeļiem).
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- taukš Lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi.
- lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
- kibernauts Lietotājs, kurš, izmantojot interneta savienojumus, ceļo pa kibertelpu, lai detalizēti iepazītos ar informāciju, kas atrodama tās vistālākajos nostūros.
- eļļas reģenerācija lietotas ziežeļļas ekspluatācijas īpašību atjaunošana; mehāniskos piemaisījumus un ūdeni atdala nostādinot, filtrējot vai centrifugējot, metāla daļiņas atdala ar magnētiem.
- nolīgot Līgojoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- dzīšana likšana kādam strādāt ar maksimālo slodzi, nostrādināšana
- dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt.
- izkārtot Likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā.
- piestādināt Likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt.
- stuidīt Likt nostāties, apstāties.
- nostādīt Likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā).
- kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
- atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību.
- pomerancis Liķieris, kuru gatavo no spirta, kas nostādināts kopā ar apelsīnu (pomeranču) mizām, pievienojot cukuru un garšvielas.
- ūdenssvari Līmeņrādis, kura darbības pamatā ir ar ūdeni tiktāl piepildīta caurulīte, ka paliek tikai mazs gaisa burbulītis, kas horizontālā stāvoklī nostājas pret atzīmi caurulītes vidū.
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē.
- šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
- atlobīt Lobot (ko nost), atsegt.
- stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu.
- koloproktoloģija lokzarnas un taisnās zarnas diagnostika un ārstēšana.
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- nolūzt Lūstot atdalīties nost.
- maleīns Ļauno ienāšu ierosinātāja kultūras sabiezināts nitrāts; lieto ļauno ienāšu diagnostikā analoģiski tuberkulīnam.
- nokritināt Ļaut (šķidrumam) nostāvēties, biezumiem nosēsties.
- ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa.
- nošauties Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot); beigties nost.
- nosasisties Ļoti nopūlēties, nostrādāties.
- dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
- dabūt sutu Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
- dabūt trūkties (arī just) Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
- nosarauties Ļoti nostrādāties, nopūlēties.
- nosadrelēties Ļoti nostrādāties; nomocīties strādājot.
- nostrādāties kā lūkam ļoti nostrādāties.
- spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- nostiprināt Ļoti uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- arodprakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti pedagogu vadībā pielieto un nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un prasmi darbā, piemēram, uzņēmumos, iestādēs.
- MRI Magnētiskās rezonanses attēldiagnostika (angļu "magnetic resonance imaging").
- mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu.
- pūst citā stabulē mainīt savu nostāju, uzskatus, runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- sinhronģenerators Maiņstrāvas ģenerators, kurā magnētisko lauku rada uz rotora nostiprināti pastāvīgi magnēti vai ierosmes tinumos plūstošā līdzstrāva.
- žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt.
- femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā.
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras.
- penka mālu kula nogludināmais un nostampājamais dēlis.
- atkrāpt Mānot dabūt nost.
- elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis.
- ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai.
- sausā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas ir nostiprinātā stāvoklī.
- slapjā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas nav nostiprināta, bet brīvi peld presējošajā vidē.
- nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli.
- smukt Maukties nost, sprukt, bēgt.
- šmauties Mauties, mukt nost.
- meņševiks Mazākuma pārstāvis, kas pēc krievu sociāldemokrātiskās partijas sadalīšanās 1903. g. nostājās opozīcijā boļševikiem; vēlāk darbojās kā patstāvīga partija.
- saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost.
- atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
- pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- papekelēt Mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus).
- nukleārmedicīna Medicīnas nozare, kas pēta radioaktīvo izotopu (radionuklīdu) izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī aknu un žults ceļu uzbūvi un funkciju, kā arī aknu un žults ceļu slimību cēloņus, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu u. c.
- leproloģija Medicīnas nozare, kas pētī ar lepras diagnostiku un ārstēšanu.
- elektroradioloģija Medicīnas nozare, kas pēti elektrības un jonizējošā starojuma lietošanu diagnostikā un terapijā.
- epileptoloģija Medicīnas nozare, kas pētī epilepsijas diagnostiku un ārstēšanu.
- terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
- kardioķirurģija Medicīnas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
- telemedicīna Medicīniskā uzraudzība un diagnostika no attāluma, veicot pacienta raksturlielumu mērījumus ar specializētu aparatūru un pārsūtot datus ārstam ar interneta starpniecību.
- ultrasonoskopija Medicīniskās diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
- vobemugoss Medikaments, imūnstimulators, kas nostiprina organisma dabisko pretestību.
- farmakodiagnostika Medikamentu lietošana diagnostikā.
- mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
- statīva galva mehānisks statīva mezgls, uz kura uzņemšanas laikā nekustīgi nostiprina fotoaparātu, videokameru vai kinokameru.
- atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atmeimurot Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
- glososkopija Mēles diagnostiska apskate.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- psihiatriskā slimnīca mentālās veselības aprūpes iestāde vai atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar cilvēku psihiskās veselības traucējumu diagnosticēšanu un ārstēšanu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
- miekšēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
- miekšķēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
- vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska.
- atgāzu analizators Mēriekārta spēkratu atgāzu vai izplūdes gāzu koncentrācijas mērīšanai, kas parasti ļauj noteikt HC, CO, CO~2~ un O~2~ sastāvu un dīzeļmotoriem - arī dūmainību. To izmanto kā diagnostikas, tā regulēšanas vajadzībām, var izmantot arī motora griešanās frekvences un eļļas temperatūras mērīšanai.
- runas akts mērķtiecīga runas darbība, kas tiek veikta saskaņā ar noteiktā sabiedrībā nostiprinātām saziņas normām un ko veido viens izteikums vai arī izteikumu kopums - teksts.
- manīties Mērķtiecīgi virzīties (ejot, skrienot) - par cilvēkiem; veikli virzīties prom, nost (no kā), veikli virzīties (kur).
- atmest Mest nost (sānis, atpakaļ).
- troses žņaugs metāla ierīce divu vienāda resnuma metāla trošu pagaidu nostiprināšanai.
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus.
- hromēšana Metāla izstrādājumu virsmas elektrolītiska pārklāšana (galvanostēģija) ar hromu, lai novērstu koroziju, palielinātu dilumizturību.
- veiduļplate Metāla pamatne, uz kā nostiprina veidkasti, veiduļus, ielietņu sistēmas elementus.
- tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- mesmens Metamie stāvi, statnis (šķērkoki), uz kuriem uzvelk un nostiepj velkus.
- praktiskie darbi metode vai mācību darba veids zināšanu, prasmju un iemaņu nostiprināšanai, ražošanas darba iemaņu apguvei.
- topmezgls Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
- topstēks Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī.
- atmēzt Mēzt nost (sānis).
- meža blakusizmantošana meža izmantošana, kas nav saistīta ar kokmateriālu ieguvi (savvaļas ogu, augļu, riekstu, sēņu, ārstniecības augu, sūnu u. c. izejvielu ieguve; dravu izvietošana mežā, lopu ganīšana vai siena pļaušana, meža izmantošana kultūras vajadzībām, zinātniskiem mērķiem, medībām, veselības nostiprināšanai u. tml.).
- atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis).
- nomēzt Mēžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- siļķīte Mietiņš telts nostiprināšanai.
- greizknābīša mietvācelīte mietvācelīšu suga ("Hymenostylium recurvirostrum"), Latvijā aizsargājama.
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
- atmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
- atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
- pabeigties Mitēties, nostāties, beigties; arī apklust.
- moškāt Mocīt nost.
- žurdzīt Mocīt, nostrādināt, sviedrēt.
- tāldiagnostika Moderna tehniskās informācijas sakaru sistēma, kas dod iespēju spēkratam veikt tehnisko diagnostiku un vadīt turpmākās nepieciešamās tehniskās iedarbes no attāluma, bez tieša speciālista kontakta ar to
- pozitīvisms modernitātes paradigma un filozofisku uzskatu sistēma par pasauli kā objektīvi pastāvošu un neatkarīgu no vērotāja, kas nostiprinājās 19. gadsimtā; pārstāv uzskatu, ka ar zinātniskām metodēm ir iespējams iegūt drošas zināšanas par objektīvo realitāti.
- vienrinde Monostihs - dzejolis, kas sastāv no vienas rindas.
- nekustīgais eļļas uztvērējs motora karterī nekustīgi noteiktā augstumā nostiprināts eļļas uztvērējs.
- membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns.
- jaunafgāņi Nacionāli patriotiskas kustības dalībnieki Afganistānā 20. gs. sākumā; to valdīšanas laikā (1919-29) tika izdarītas vairākas reformas, nostiprināta valsts neatkarība.
- nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām.
- aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā.
- panostāk Nedaudz nostāk.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
- asimptomātiskais neirosifiliss neirosifiliss, ko var diagnosticēt tikai pēc pozitīviem cerebrospinālā šķidruma testa rezultātiem; neirālas slimības pazīmju un simptomu nav.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- zemesgrāmata Nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanas dokuments - zemes reģistrs.
- kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
- krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- šlūces Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, nostiprinot tievos galus uz tām.
- šļūckas Nelielas ragavas baļķu transportēšanai, uz kurām nostiprina tikai baļka resgali.
- kaba Neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem.
- polis Neliels koka klucis, ko nostiprina govij pie ragiem, lai tā nevarētu badīties; govs raga uzgalis.
- lāpsa Neliels koks pie rokas dzirnavām, dzirnakmeņu atstarpes regulējamās virves nostiprināšanai.
- kinokameras ratiņstatīvs neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
- ratiņstatīvs Neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- dīšļa Nemierīgs, tāds, kas nevar mierīgi nostāvēt.
- kriptorhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka nostiprināšana sēklinieku maisiņā.
- orhidopeksija Nenoslīdējuša sēklinieka novietošana sēklinieku maisiņā un nostiprināšana tur.
- slīdēt Nenoturoties, nespējot noturēties, arī netiekot noturētam kādā stāvoklī, virzīties pa (kā, parasti stāva, slīpa) virsmu lejup, arī nost (no tā).
- emanācija Neoplatonisma un gnosticisma mācībā - pasaules izcelšanās izskaidrojums ar dievības radošās enerģijas izplūšanu.
- emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai; materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
- daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita.
- trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē.
- nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
- nonest Nesot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- tikko turēties uz kājām (arī kājās) Nespēt nostāvēt kājās.
- gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) Nespēt nostāvēt kājās.
- alternatīvā medicīna netradicionālās medicīnas metodes diagnosticēšanā un slimību ārstēšanā, piemēram, akupunktūra, homeopātija, autogēnais treniņš, meditācija, joga.
- krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
- nolampāties Neveikli nostaigāties.
- notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
- ablanatanalba Nezināmas izcelsmes vārds, ko izmantoja grieķu un ēģiptiešu gnostiķu maģijā, vēlāk arī eiropiešu okultismā; tastika uzskatīts par iedarbīgu līdzekli garu izsaukšanai un maģiskai slimību ārstēšanai.
- tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā.
- pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
- nefrosonogrāfija Nieres attēlu veidošana ar ultraskaņdiagnostikas metodi.
- nefrosplenopeksija Nieres un liesas nostiprināšanas operācija.
- nefrokolopeksija Nieres un lokzarnas nostiprināšana ar nieru un lokzarnas saiti.
- hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā.
- paukt Nīkt, beigties nost.
- pārsprangāt no jauna nosiet, nostiprināt.
- bardūna No masta topa nākoša trose stengas nostiprināšanai atpakaļvirzienā.
- nanotārps No nanoizmēru daļiņām sastādīts garens veidojums, kas apvilkts ar sava veida "kažoku", ko veido proteīnu fragmenti, ar ko var nostiprināties vajadzīgajā vietā.
- kraiška No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraiški No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- kraišks No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
- nogverzdēties No sāpēm nostenēties caur zobiem.
- antemijs No stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā.
- nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
- nomukt Nobēgt nost.
- nošībēt Nobīdīt, nostumt.
- noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi.
- noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
- ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu.
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis); aizkrampēties.
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
- notrumpēt Nodzert, nostrēbt.
- notrumpēt Nodzert, nostrēbt.
- enkurēt Noenkurot, ar enkuriem nostiprināt.
- enkurot Noenkurot, ar enkuriem nostiprināt.
- nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
- nokasīt Nogrābt (ar grābekli) nost (no kurienes, kur u. tml.).
- melnie sārņi nogulsnes, kas rodas, nostādinot sulfāta zaļo atsārmu.
- novirzīšanās Noiešana nost; noiešana sāņus.
- nopekot Noiet (kājām), nostaigāt.
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu).
- nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nosloksnāt Noiet, nostaigāt.
- nosloksnēt Noiet, nostaigāt.
- nostaiģinēt Noiet, nostaigāt.
- novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
- notielēt Nokaulēt, nostrīdēt.
- apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
- izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
- plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas.
- nosadrēkšties Noķildoties, nostrīdēties.
- noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā.
- nopūgāt Nolīdzināt, nostiprināt (kieģeļu savienojuma vietas celtnē).
- trepēt Nolikt lai nostāvas (piemēram, ābolus pelavās).
- nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3).
- atlīt Nolīt nost, izlīt (par daļu no kā).
- aizkakts Nomale, nostūris.
- pastatīt Nomērīt, arī nostādīt.
- nokaķināt Nomocīt, nodzīt, nostrādāt.
- nojemt Noņemt (nost).
- novērt Noņemt nost (ko uzvērtu).
- nosegties Noņemt sev nost (ko uzsegtu).
- nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
- nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot.
- gnaizēties Nopūlēties, nostrādāties.
- sasturāties Nopūlēties, nostrādāties.
- sturāties Nopūlēties, nostrādāties.
- kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- kontra- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
- pret Norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī.
- no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
- nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
- uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
- kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
- prom norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
- nostellēt Noregulēt, nostatīt.
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6).
- nosieties Nosiet sev nost (ko).
- nosasieties Nosiet sev nost (piemēram, lakatu).
- nokupināt Nosildīt un nostādināt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu; sildot un nostādinot rūgušpienu, pagatavot (biezpienu).
- nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
- izjūdīties Noskrieties, nostrādāties.
- kolofiksācija Noslīdējušas lokzarnas nostiprināšana.
- nefropeksija Noslīdējušas vai kustīgas nieres nostiprināšana.
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties.
- antesistolija Nosliece uz paroksimālās tahikardijas lēkmēm; precīzi diagnosticēt var tikai elektrokardiogrāfiski; iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana.
- nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
- sastīlēt Nospriegot, nostiprināt ādu (bungām).
- nostienēt Nosprostot, nostiprināt ar dzelzs sieņiem.
- kaklu lauzdams nost sizdamies; lielā steigā, satraukumā.
- a bas nost!
- konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā); apvienošanās, saliedēšanās.
- konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā); apvienot, saliedēt.
- nostāties (arī tikt) uz (pareizā) ceļa nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
- tikt (arī nostāties) uz (pareizā) ceļa nostabilizēties (materiāli vai morāliski).
- likt ļaužu apsmieklā nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- likt (ļaužu) apsmieklā nostādīt (kādu) tādā situācijā, kas izraisa apsmieklu.
- iedzīt stūrī nostādīt neizbēgamā stāvoklī.
- pielikt pie sienas nostādīt, lai nošautu; arī nošaut.
- (pie)likt pie sienas nostādīt, lai nošautu; arī nošaut.
- likt pie sienas nostādīt, lai nošautu.
- izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli.
- attieksmes inokulācija nostājas / attieksmes noturīguma pakāpeniska nostiprināšana.
- babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu".
- mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
- nostāties uz masta nostāties mednieku stāvvietā.
- pacelties (retāk pastiepties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pastiepties (biežāk pacelties) uz pirkstgaliem (arī pirkstgalos) nostāties uz kāju pirkstgaliem.
- pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām.
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību.
- fiksēt nostiprināt (bojātus locekļus, to daļas) nekustīgā stāvoklī (ar saitēm, šinām u. tml.).
- uzķīlēt Nostiprināt (ko) ar ķīli (uz kā); arī pavirzot (ko) uz augšu, nostiprināt ar ķīli.
- koroborēt nostiprināt kādu līgumu ar ierakstu zemes grāmatā, ierakstīt zemesgrāmatā
- fiksēt nostiprināt krāsvielu uz šķiedras
- noķīlēt kravu nostiprināt kravu ar ķīļiem.
- spreņģēt nostiprināt sienot, sprādzējot.
- noķīlēt stūri nostiprināt stūri ar ķīli (ķīļiem).
- uzlikt tākeliņu nostiprināt troses galu pret atiršanu, notinot to ar tākeldiegu.
- sprungāt nostiprināt, griezt^1^ (1) (ar sprūdu).
- atmalot nostiprināt, nofiksēt atlokot malas.
- nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
- uzsmidzināšana Nostiprinošo metālu pārklājumu veidošana, uzsmidzinot nostiprināmajai virsmai šķidru metālu.
- notušīties Nostrādāties, nostaipīties.
- nodzīt Nostumt lejā, nost, gar (ko).
- nožurdzīt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
- nožurgāt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt.
- atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost.
- princips noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko); arī nostāja.
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
- starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā.
- novīstīt Notīstīt nost un noņemt (ko apvīstītu).
- notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu).
- brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost).
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
- nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
- nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties.
- pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.).
- uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
- iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi.
- notaskāt Novilkt (nost).
- nostilpēt Novilkt, nostīvēt (ar grūtībām).
- noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu).
- nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli).
- nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu).
- atjemt Ņemot ar rokām, vai ar priekšmetu, atvirzīt nost.
- atņemt Ņemot atvirzīt nost; paņemt nost (daļu no kopuma).
- apjemt Ņemot atvirzīt nost.
- noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
- lasīt Ņemt (nost no kā), parasti pa vienam.
- kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu).
- vākt (nost) galdu ņemt nost no galda galda piederumus, ēdienus, dzērienus.
- lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
- lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- tīt Ņemt, virzīt (ko) laukā (no kā tāda, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz); ņemt, virzīt (no kā) nost (ko tādu, kas, parasti visapkārt, cieši, klāj, sedz).
- cerebroskopija Oftalmoskopija smadzeņu slimību diagnostikai.
- salpingopeksija Olvada nostiprināšanas operācija.
- tuboadneksopeksija Olvada un olnīcas nostiprināšanas operācija.
- rotators Operatīvās poligrāfijas aparāts tekstu, rasējumu, zīmējumu u. tml. pavairošanai ar trafaretu (parasti uz vaska papīra), kas nostiprināts uz rotējoša cilindra.
- laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu.
- eksopeksija Orgāna, kas normāli atrodas ķermeņa dobumā, nostiprināšana ārpus šī dobuma.
- spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai.
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- patoloģiskais materiāls orgānu daļas, audi, ko ņem no organisma laboratoriskai izmeklēšanai un slimības diagnosticēšanai.
- lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
- lupināt Pa daļām ņemt, raut nost (čaulu, mizu u. tml., piemēram, auglim, dārzenim).
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
- nonīkāt Padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt.
- patišināt Padzīt (nost, prom) dzīvnieku, skot "tiš".
- nogriezt Pagriezt (nost, kādā virziena, parasti galvu).
- nogriezties Pagriezties nost, sānis, aizgriezties.
- tīt Pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma).
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- vadības pakete pakete datoru tīklos, kurai nav datu lauka, bet kura satur tīkla vadībai nepieciešamo informāciju; izšķir savienojumu nodibināšanas, pārtraukšanas, plūsmas vadības, diagnostikas un kļūdu apstrādes paketes.
- taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi.
- noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
- apdedzināt Pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības.
- atkratīt Pakratot atvirzīt nost (no kā).
- dabūt uz kājām (kādu) palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus; nostabilizēt.
- nostādīt uz kājām (kādu) palīdzēt pārvarēt grūtības, sarežģījumus; nostabilizēt.
- verps Palīgenkurs uz kuģa; to laivā aizved zināmā attālumā no kuģa un izmet; izmanto, lai novilktu kuģi nost no sēkļa, pārvilktu kuģi uz citu vietu u. tml.
- freimvorks Pamatnostādne, pamatuzskati.
- profesionālās ētikas principi pamatnostādnes, kas noteic personas vai grupas rīcību darba vidē un līdzās noteikumiem un pieņēmumiem par kādas jomas profesionāļu savstarpējām attiecībām, attiecībām ar klientiem un sabiedrību kopumā nosaka profesionālās rīcības augstākos standartus.
- novirzīt Panākt (ar runu, žestiem u. tml.), ka (kas) virzās un pabeidz virzīties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas).
- nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
- atdzīt Panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost pret paša gribu.
- sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
- nolikt Panākt, ka (kāds) nostājas, novietojas (kur).
- noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd nost.
- nogriezt Panākt, ka (parasti transportlīdzeklis, zirgs) pagriežas un novirzās (nost no kurienes, kur u. tml).
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
- atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
- atgriezt Panākt, ka atvirzās, pagriežas nost (no kā).
- nodabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
- padziļināt Paplašināt, nostiprināt, pilnveidot (parādības sabiedrībā, cilvēku attiecības).
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
- aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
- organopeksija Pārāk kustīga vai noslīdējuša orgāna nostiprināšanas operācija tā normālajā atrašanās vietā.
- pārstrādināt Pārāk nostrādināt, nodarbināt.
- pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
- nominālais parametrs parametrs, ko noteikusi izgatavotājrūpnīca savam ražojumam. Parasti tas ir strukturālais vai diagnostiskais parametrs jaunai mašīnai.
- kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- rāmītis Parasti savienojumā "rokdarbu rāmītis": ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
- pārbaude neizjaucot pārbaudes operācija, kuru izpilda, spēkratus vai to agregātus iepriekš neizjaucot, tā var būt vizuāla vai audiovizuāla pārbaude, kā arī pārbaude, izmantojot speciālus stendus vai iebūvēto diagnostikas sistēmu.
- nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
- skara Pārkaras, labības gubu un siena kaudžu nostiprināšanai.
- lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri.
- pārsiet Pārklāt (ar kādu materiālu) un sienot nostiprināt (to).
- pārvilkt Pārklāt (piemēram, ar audumu, ādu), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
- bruģēt Pārklāt, nostiprināt (ceļu, ielu, laukumu), parasti ar akmeņiem.
- laist vai garu laukā pārmērīgi censties, ļoti nopūlēties; beigties nost.
- nosadzīties Pārmērīgi nostrādāties.
- ezis Pārnesams pretkājnieku šķērslis - trīs savstarpēji perpendikulāri koki, uz kuriem nostiprinātas dzeloņstieples.
- nostāt Pārstāt darboties (par mehānismiem, mašīnām u. tml.); nostāties.
- nostāt Pārstāt funkcionēt (par ķermeņa daļām, to darbību); nostāties.
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
- E435 Pārtikas uzlabotājs - polioksietilēna sorbitāna monostearāts (polisorbāts 60), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - līdzīgs indīgai vielai - 1,4-dioksānam, ko pazīst kā vēža izraisītāju dzīvniekiem.
- E491 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- izlauzties Pārvarot pretestību, iegūt stabilu stāvokli, nostiprināties, uzvarēt (piemēram, par idejām).
- nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- veselības plānošana pasākumu kopums, kas ietver slimību aizkavēšanu un agrīnu diagnostiku, kā arī ārstēšanu un turpmāko aprūpi.
- nomanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
- nošmaukt Paslepus noiet, nonākt, noskriet, arī nobēgt lejā, nost, gar (ko).
- nolavīties Paslepus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- stundu pasniedzējs pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
- pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas.
- kanālracējs Pašgājēja mašīna kanālu rakšanai un remontam; darbierīces nostiprinātas uz kāpurķēžu traktora.
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aizstāvēt (ko), cīnīties (par ko).
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (1).
- nostādinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādināt (2).
- nostādne Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt (5).
- nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(2).
- nostādījums Paveikta darbība, rezultāts --> nostādīt 1(4).
- nostiepums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiept (1).
- nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (1); veidojums (kā) nostiprināšanai.
- nostiprinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostiprināt (3).
- nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (3); izveidojums, apdare.
- nostrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> nostrādāt (5).
- aizkrebināt Pavirši nostiprināt, vaļīgi piesiet.
- tubings Pazemes būvju saliekamo konstrukciju nostiprinājuma metāla lokveida elements.
- diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli.
- bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ.
- podometrija Pēdu datordiagnostika; metode, ar kuras palīdzību noskaidro, kā sadalās spiediens uz pēdām.
- masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda.
- masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda.
- pretzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu, kas paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
- jumpzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu; paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu.
- korpusa konstrukcija peldlīdzekļa uzbūve, dēļu savstarpējais izvietojums un nostiprinājums.
- atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
- nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība.
- pentolīze Pentozes noārdīšana, konstatēta vēža slimnieku serumā; ieteikta vēža diagnostikai.
- grotšotes slīdsliede perpendikulāri jahtas garenvirzienam nostiprināta metāla sliede, pa kuru pārvietojas slīdnis ar grotšotes taļļas bloku.
- zvērināts advokāts persona ar augstāko juridisko izglītību, Latvijas Republikas pilsonis, kas vismaz 5 gadi nostrādājusi par tiesnesi, prokuroru vai citā tiesu sistēmas u. tml. amatā un nodevusi zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vai sakaru vads 1(1).
- prožektoru tilti pie studijas griestiem nostiprinātas metāla konstrukcijas dažādu gaismas ķermeņu novietošanai.
- ielaist Pieļaut, ka (kādam) nostiprinās nevēlamas īpašības; izlaist; pieļaut, ka nostiprinās (nevēlamas īpašības).
- ielaisties Pieļaut, ka nostiprinās nevēlamas īpašības.
- atsiet Piesienot (ko), nostiprināt.
- nosiet Piesienot, pārsienot (parasti cieši, stingri), nostiprināt.
- dasastāties Piestāties; nostāties pie kā.
- dakrampēt Piestiprināt, nostiprināt ar krampi.
- atsaitēt Piestiprināt, nostiprināt ar saiti (piemēram, koka zaru).
- piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus.
- interpunkcija Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā.
- nopilināt Pilinot atdalīt nost (daļu).
- noķīlēt Pilnīgi nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
- nopilēt Pilot atdalīties nost (par daļu).
- Sansevastjana Pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija.
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms.
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms.
- ribiņot pinot grozu nostiprināt "ribas".
- atklūgāt Pinot grozu nostiprināt vertikālās klūgas pie pamatnes klūgām.
- mantū Pirkē reakcijas modifikācija, kur tuberkulīnu ievada zemādā; izmanto tuberkulozes diagnosticēšanai.
- mastika Pistācijas koka ("Pistacia lentiscus L.") sveķi; koloidāla šķīduma veidā lieto muguras smadzeņu šķidruma izmeklēšanai neirosifilisa diagnostikā.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- membrāna plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
- dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena.
- spondilodēze Plastiska operācija blakusskriemeļu nostiprināšanai, implantējot kaula plātnīti; lieto skriemeļa sabrukuma, lūzuma vai izmežģījuma gadījumā.
- marss Platforma starp burukuģa mastu un masta pagarinājumu; izmanto stāvošās takelāžas nostiprināšanai, darbam ar burām, novērošanai, ko veic sardzes matrozis.
- atplēst Plēst nost.
- lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
- lubīt Plēst, raut nost.
- noplēst Plēšot atdalīt nost; plēšot atdalīt (daļu no kā), lai iegūtu (ko).
- lēne Plēve, kas nostājas virs ēdiena.
- atplīst Plīst nost.
- plukšķināt Plucināt 1(1) - raujot, ar rāvieniem dalīt nost (vilnu).
- noplucināt Plucinot, raujot atdalīt nost.
- noplūkt Plūcot atdalīt nost.
- atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nopluinīt Pluinot atdalīt nost.
- noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
- noplūst Plūstot atdalīties nost.
- noplūst Plūstot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā.
- uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- polisorbāts Polisorbāts 60 - polioksietilēna sorbitāna monostearāts.
- sabiedriskā politika politikas veidošanas process un rezultāts, kurā kolektīvā izvēle un sabiedriskās intereses, vērtības tiek nostiprinātas lēmumos.
- centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- keinsisms Politiskās ekonomijas teorijas, ko izstrādājis Dž. M. Keinss un viņa sekotāji, it īpaši tās, kuru pamatā ir nostādne, ka arī kapitālistiska ekonomika valstij jāregulē.
- antitēze Pretēju vai kontrastējošu jēdzienu vai tēlu pretnostatījums kā stilistisks paņēmiens.
- inokulācija Pretestības nostiprināšana pret ārējām ietekmēm.
- pretnostādījums Pretnostatījums.
- statuāra apaļskulptūra pretskatā, taisni stāvošā pozā nostatīta apaļskulptūra.
- leakadīns Pretvēža preparāts, imunostimulators, izstrādāts Latvijā.
- avanposts Priekšējais pulks, kas nostādīts nometnē to apsargāt no nejaušiem ienaidnieka uzbrukumiem.
- ķīlis Priekšmets plāksnes veidā (parasti ar sašaurinātu galu) (kā) nostiprināšanai, saspriegšanai.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais.
- balsts Priekšmets, veidojums, ar ko nostiprina vai notur kādā stāvoklī, regulē stāvokli.
- nostiprināšana Priekšmetu nostiprināšana uz pārvietojamas platformas, ko sauc par paliktni.
- pacele Prievīte (zeķes nostiprināšanai).
- kājbante Prievīte garo zeķu nostiprināšanai.
- grāmatvedības politika principi, nostādnes, tradīcijas, noteikumi un prakse, ko uzņēmums lieto, sagatavojot finansu pārskatus.
- ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā.
- cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo.
- atbalstprogrammas Programmas, kas sniedz servisu supervizora un lietojumprogrammām un ietver sevī, piem., diagnostikas, testēšanas un datu ģenerēšanas līdzekļus.
- psihognoze Psihiska stāvokļa diagnostika, gk. ar hipnozes palīdzību.
- DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_).
- transference Psihodinamiskās terapijas ietvaros - klienta jūtu pret citiem cilvēkiem pārnese uz terapeitu; agrās bērnības nostādņu projekcija.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā.
- ierotītā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum gymnostomum").
- nopukšināt Pukšinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- nopukšķināt Pukšķinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- ķēkats Pūlis, bars, viens pie otra nostājušies cilvēki; ķēkata.
- ķēkata Pūlis, bars, viens pie otra nostājušies cilvēki.
- hidrostatiskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana (nivelēšana), kas balstās uz šķidruma īpašību savienotos traukos nostāties vienādā līmenī.
- graudāt Purināt nost.
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē; purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), novirzīt nost (no tā).
- atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
- birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu).
- zāliņš Pusapļveida platforma lielāku burinieku mastā stengu atbalstīšanai un vanšu nostiprināšanai.
- atpūst Pūst nost (sānis, atpakaļ).
- nopūst Pūšot atdalīt nost (parasti par vēju).
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nopūst Pūšot novirzīt (nost no kurienes) un ļaut, lai nokrīt, nobirst zemē; pūšot novirzīt (nost no kurienes) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nopūst Pūšot novirzīt nost (no kā) - parasti par vēju.
- atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
- amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta").
- rentgenluminiscence Radioluminiscences paveids, kas rodas, apstarojot luminoforu ar rentgenstariem vai gamma stariem; lieto rentgendiagnostika attēla vizualizācijai.
- ieviest Radīt un nostiprināt.
- atrakņāt Rakņājot, rakņājoties atvirzīt nost (sānis).
- prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- autorlīgums Rakstveida vienošanās starp autoru vai viņa tiesību pārņēmēju un izdevniecību, teātri, kinostudiju u. tml. par literatūras, zinātniska vai mākslas darba izmantošanu pret atlīdzību.
- norāpties Rāpjoties, arī rāpus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- norāpot Rāpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atrāpot Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
- atrāpties Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- ieviesties Rasties un nostiprināties.
- kurvvāģi Rati ar kastei līdzīgu, nekustīgi nostiprinātu virsdaļu.
- vārpstava Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
- vārpstive Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
- vārpstuve Ratiņa rotējošā daļa, uz kuras nostiprināta spole.
- ročkas Ratu tapas šķērskoku un galdu nostiprināšanai.
- noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā; raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka; arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
- plūkt Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- šķīt Raujot, ar rāvienu, arī laužot dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko); arī plūkt (1).
- atraust Raust nost (sānis).
- atraust Raušot (ko nost), atsegt.
- atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
- noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
- noraust Raušot novirzīt nost (no kurienes, kur u. tml.).
- atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atraut Raut nost.
- atraut Raut nost.
- atrauties Rauties nost.
- biofabrika Ražošanas uzņēmums, kas gatavo bioloģiskos (bakteriālos) preparātus lipīgo slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei.
- Frensisa turbīna reaktīvā hidroturbīna ar cieši nostiprinātām darbrata lāpstiņām, kas paredzēta vidējam vai zemam kritumam un vidējam ūdens patēriņam.
- nostabilizēties Refl. --> nostabilizēt; tikt nostabilizētam.
- nostiepties Refl. --> nostiept (1); tikt nostieptam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (1); tikt nostiprinātam.
- nostiprināties Refl. --> nostiprināt (2); tikt nostiprinātam.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- leģenda Reliģiska satura nostāsts (piemēram, svētā dzīves apraksts).
- panislāmisms Reliģiski politiska ideoloģija, kuras pamatā ir nostādne, ka visas pasaules musulmaņiem jākļūst vienotiem un visām valstīm, kur valdošā reliģija ir islāms, jāsaliedējas.
- reformācija Reliģiski politiska kustība Rietumeiropā 16. gs., kas cīnījās par pārmaiņām reliģiskajā dzīvē; šīs kustības gaitā nostiprinājās jauns kristietības virziens - protestantisms.
- grēku izpirkšana reliģisks rituāls, kurā ticīgais atjauno vai nostiprina saites ar dievību.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
- pneimogrāfija Rentgendiagnostikas metode, kurā izmanto gāzveida kontrastvielas ievadīšanu izmeklējamā orgānā vai audos ap to.
- skenogrāfija Rentgendiagnostikas metode: zem rentgenlampas ir sprauga, pa ko iziet tikai šaurs staru kūlis; rentgenlampa kustas virs objekta tā, ka visi centrālā kūļa stari šķērso attēlojamo objekta daļu tādā pašā leņķī.
- tomogrāfija rentgenodiagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
- pneimoventrikulogrāfija Rentgenodiagnostikas metode, kas balstīta uz gāzveida kontrastvielas (gaisa, skābekļa) ievadīšanu galvas smadzeņu dobumos (ventrikulos).
- netiešā placentogrāfija rentgenoloģiska placentas un augļa galviņas atstarpes noteikšana; izmanto priekš-guļošās placentas diagnosticēšanai.
- rentgenizācija Rentgenstarojuma lietošana diagnostikā vai terapijā.
- tauva resna, vīta virve, trose; lieto kuģa nostiprināšanai pie piestātnes.
- černostieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Černoste" iedzīvotāji.
- norībināt Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībināt Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norībēt Rībot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- pūst vienā stabulē rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni.
- stīpa Riņķveida, lokveida, arī slokšņveida priekšmets, ko izmanto, piemēram, (kā) nostiprināšanai, piestiprināšanai, arī rotāšanai.
- atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- noripināt Ripinot panākt vai pieļaut, ka (kas) virzās un pārstāj virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noripināties Ripinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- noripot Ripojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml).
- atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- noritināt Ritinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost.
- atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- norīvēt Rīvējot atdalīt nost.
- kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami.
- stops Rokas ierocis šaušanai ar bultām - uz laides nostiprināts loks.
- atrakt Rokot atvirzīt nost (sānis).
- norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu.
- norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes); rokot atdalīt nost.
- manūbrijs Rokturis, podziņa ērģelēs, ar ko nostāda reģistrus.
- sprādze Rotas lieta, ko apliek ap ķermeņa daļu un parasti nostiprina ar īpašu detaļu.
- karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem.
- sīrēne Rūcējs, ko nostāda kuģniecībai bīstamās vietās, vai arī uz kuģiem, lai briesmu brīdī sauktu palīgu.
- norūcināt Rūcinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
- norūkt Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- nokupināties Rūgušpiena sildīšanas un nostādināšanas procesā izveidoties (biezpienam).
- atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
- norušināt Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- mezosigmoidopeksija S veida zarnas apzarņa nostiprināšana.
- fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
- satvirināt sacietēt, nostiprināties.
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
- tomēr Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz šī teikuma pretnostatījuma sintaktisko attieksmi pret kontekstu.
- tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- agnosticisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (1).
- diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (2).
- nostalģisks Saistīts ar nostalģiju, tai raksturīgs.
- prognostisks Saistīts ar prognostiku, tai raksturīgs.
- psihodiagnostisks Saistīts ar psihodiagnostiku, tai raksturīgs.
- bendele Saišķa koks spāru savstarpējai nostiprināšanai.
- kājsienamais Saite garo zeķu nostiprināšanai; kājsienams.
- kājsaite Saite garo zeķu nostiprināšanai.
- kājsienams Saite garo zeķu nostiprināšanai.
- zeķbante Saite garo zeķu nostiprināšanai.
- liesaišķis Saite, ar kuru nostiprina sieviešu garās zeķes; lielsaišķis.
- atsaite Saite, kuru izlieto, lai ko piestiprinātu, nostiprinātu (piemēram, koku, zaru).
- sindesmopeksija Saites nostiprināšana.
- kā audzis saka par kaut ko stabilu, labi nostiprinātu.
- kā lūks saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
- kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
- kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas.
- džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm.
- aiztilināt Sākt maukt nost mizu (pēc kā radies pārtraukums).
- sastērstēt Salabot, savienot; nostiprināt.
- irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
- platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- lente Samērā šaura sloksne (parasti no auduma) kā apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
- nomaļus Samērā tālu nost (no kā).
- nopūt Sapūstot atdalīties nost.
- kontrolsaraksts Saraksts, kurā atzīmē darbinieka nostrādātās stundas.
- darbības apjoms saražoto produkcijas vienību daudzums, nostrādāto stundu skaits vai pārdoto preču apjoms.
- sarindināt Sarindot, nostādīt.
- uzcapēt Sasaistīt, nostiprināt (virs kā, uz kā) ar capām 1.
- sasiksnāt Sasaistīt, nostiprināt ar siksnu.
- šķienēt Sasiet, nostiprināt.
- gailis Sastāvdaļa (šautenes) aizslēga belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- sastērstīt sastērstīt vezumu - nostiprināt vezumu ar kārtīm.
- aizkņopkāt Sastiprināt (spiedpogas); nostiprināt (apģērba, tā daļas) aizdari ar spiedpogām.
- notrūdēt Satrūdot atdalīties nost.
- notrunēt Satrunot atdalīties nost.
- notrupēt Satrupot atdalīties nost.
- notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
- atsaukt Saucot panākt, ka atvirzās nost (no kā).
- nosaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost.
- izžāvēts kokmateriāls sauss, vairākus gadus telpās ar pazeminātu gaisa mitrumu nostāvējies kokmateriāls.
- novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
- laktarīns Savādi sagatavots piena kazeīns, pulveris, ko lietā krāsu nostiprināšanai.
- nostāšana Savienojumā "bez nostāšanās" - bez apstājas, pārtraukuma.
- nostāstīt Savienojumā "nevarēt nostāstīt": nevarēt beigt stāstīt.
- sviest Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost"; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest (3).
- mest Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost": strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
- griezt Savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
- griezt Savienojumā ar "nost", "klāt" u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
- raisīt Savienojumā ar "nost": sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
- mest Savienojumā ar "nost": strauji ģērbt nost.
- sviest Savienojumā ar "nost": strauji ģērbt nost.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību nost (no kurienes).
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek attālināts, atšķirts (atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā).
- atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu.
- defekogrāfija Secīga rentgenogrammu vai fluorogrammu ierakstīšana videolentē izkārnīšanās laikā, pirms tam ievadot bāriju; izmanto izkārnījumu nesaturēšanas diagnosticēšanā.
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
- prozoposkopija Sejas pārmaiņu novērošana diagnostikas nolūkā.
- orhiopeksija Sēklinieka nostiprināšana tā maisiņā.
- sēmeioloģija Sēmiotika, mācība par slimību pazīmēm, diagnostika.
- Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā.
- miliārijs Senā Romā akmens stabi (1,5-2 m augstumā), ko nostādīja ceļmalās, lai apzīmētu romiešu jūdzi (~1480 m).
- mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
- Iliāda Sengrieķu varoņeposs 24 dziedājumos, par kura autoru uzskata Homēru; eposa pamatā ir nostāsti par Trojas kara notikumiem.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- kinetoskopija Sērijveida fotoattēli, kas attēlo kāda locekļa kustības vai raksturīgās īpatnības; izmanto gaitas traucējumu diagnostikai vai muskuļu funkciju koordinācijai.
- vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam.
- serodiagnostisks Serodiagnostiskā reakcija - seroreakcija.
- nostomānija Sevišķi spēcīga, slimīga nostalģija.
- šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam.
- sasiet Sienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- pārsiet Sienot iestiprināt, nostiprināt vēlreiz, no jauna.
- iesiet Sienot novietot un nostiprināt (starp ko).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
- kraiška Sieviete, kas nosmalstīja ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- sigmoidopeksija Sigmveida zarnas nostiprināšana, piešujot to pie vēdera sienas.
- nosijāt Sijājot atdalīt nost; atsijāt.
- šķesteres Sijas, uz kurām nostiprina grīdu.
- siju enkurošana siju nostiprināšana, izmantojot saliektu plakandzelzi vai sametinātas plakandzelzs sloksnes, kuru vienu galu piestiprina pie sijas gala, bet otru - pie mūra sienas.
- vēderjosta Siksna ar vairākām sprādzēm sedulku un sedlu nostiprināšanai, apsprādzējot ap zirga ķermeni.
- vēršapiens Sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
- kolonnāda Simmetriski nostādītu stabu, kolonnu rinda.
- Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas.
- cirkulārā kauzalitāte sistēmiskajā pieejā un analīzē izmantots jēdziens, kas atspoguļo izpratni par cēloņsakarībām kā apļiem: cēloņu un seku secība, kuru raksturo atkārtota atgriešanās pie sākotnējā cēloņa un tā nostiprināšana vai mainīšana, tādējādi radot jaunu cēloņu un seku secību un sakarību.
- sistēmas principi sistēmu funkcionēšanu un mijiedarbību raksturojošas pamatnostādnes: 1) sistēmas elementi (daļas) ir savstarpēji atkarīgi cits no cita; 2) sistēma kopumā ir kas vairāk nekā atsevišķo daļu summa; 3) sistēmu tieši vai netieši ietekmē citas sistēmas; 4) visām sistēmām ir robežas; 5) visām sistēmām ir raksturīga homeostāze.
- skaldīt Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
- dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
- uzsist Sitot, ar sitieniem nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam).
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
- cirst Sitot, triecot (ar asu priekšmetu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (koku vai tā daļu), lai iegūtu kokmateriālu, malku.
- cirst Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost; atrēķināt.
- noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
- noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost.
- atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
- noskribināt Skribinot atdalīt nost.
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- noskriet Skrienot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atskriet Skriet nost (sānis, atpakaļ).
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
- himenostomati Skropstaiņu klases kārta ("Hymenostomata"), vienšūņi.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost.
- balstenis Skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai, stutmalka.
- noskūt Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
- noskurināt Skurinot (ko), novirzīt ko nost (no tā).
- noskurināt Skurinot novirzīt nost (no kā).
- atslaucīt Slaucīt nost (sānis).
- gainīt Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
- atslaucīt Slaukot atvirzīt nost (sānis).
- noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā).
- noslaucīt Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- tumblers Slēdzis (aparātam, ierīcei u. tml.) - parasti divos vai vairākos stāvokļos nostādāma svira.
- noslēpot Slēpojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
- mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
- atslīdēt Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
- žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties.
- noslidināt Slidinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslīdināt Slīdinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- noslidināties Slidinoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- noslidot Slidojot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kā) tā, ka nokrīt lejā, zemē.
- noslīdēt Slīdot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot speciliskas antivielas organisma šķidrumos.
- diferenciāldiagnostika Slimību diferencēšana diagnosticēšanas posmā.
- apodemialģija Slimīga klaiņošanas un ceļošanas tieksme (pretstats nostalģijai).
- transporta tekne slīpi nostiprināts koka, dzelzsbetona, stiklplasta vai cita materiāla elements ar bortiem vai bez tiem dažādu materiālu transportēšanai virzienā uz leju.
- bāba Smaga konusveidīga ietaise tiltu nostiprināšanai palu laikā.
- pieslogs Smagāks priekšmets vajadzīgās detaļas pagaidu nostiprināšanai.
- nodirbties Smagi nostrādāties.
- kraišķēt Smalstīt ar karoti krējumu no nostādināta vai sarūguša pilnpiena.
- krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
- nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
- Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības.
- nosoļot Soļojot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
- atspārdīt Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
- atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- upes nospārnošana spārnu baļķu nostiprināšana vietās, kur iespējama pludināmo kokmateriālu aizķeršanās, visvairāk nepieciešama šaurās un līkumainās upēs, kā arī vietās, kur upes krasts noaudzis ar kokiem vai krūmiem līdz ūdens līmenim.
- treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces.
- bandāža Speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi.
- klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
- stiepļuzmava Speciālas konstrukcijas dzelzs stieple, ko lieto dzirkstošo vīnu pudeļu korķu nostiprināšanai.
- artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu.
- diagnosts Speciālists, kas, labi pārzinot tehniskās diagnostikas veikšanas tehnoloģisko procesu, iekārtas un aparatūru, kā arī diagnoscējamo mašīnu un mehānismu uzbūvi un darbību, prot veikt tehniskās diagnostikas operācijas.
- bužēšana Speciālu instrumentu ievadīšana dobos orgānos (barības vadā, urīnizvadkanālā) diagnostikas un ārstniecības nolūkos.
- vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju.
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
- plānotā diagnostika Spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi ir plānoti un izpildāmi pēc noteiktiem spēkratu darba periodiem.
- ekspluatācijas diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi notiek to ekspluatācijas periodā; parasti tie ir spēkratu pārbaudes, kontroles darbi pirms pamatdarba sākuma, darba laikā un pēc darba maiņas beigām, kā arī novērtējot ievērotos traucējumus darba gaitā; ekspluatatīvā diagnostika.
- remontdarbi spēkratu un/vai to agregātu un detaļu remontā veicamie darbi, kuros ietilpst atslēdznieku, sastiprināšanas, nostiprināšanas, montāžas, metināšanas, kalēju, varkaļu, lāgošanas, tapsētāju, elektrotehniskie un citi darbi.
- resursi spēkratu vai to sistēmu, agregātu vai detaļu potenciālā nostrāde līdz to izmantošanas beigām.
- atlikušais resurss spēkratu vai to sistēmu, agregātu vai detaļu prognozētā nostrāde līdz to izmantošanas beigām, ko parasti prognozē resursa diagnostikā.
- boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
- nospiest Spiežot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
- vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piemēram, detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
- galda teniss sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam.
- uzsprādzēt Sprādzējot nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- noraut Spraigi nostrādāt (visu laikposmu).
- spraudīt Spraust vairākus, daudzus priekšmetus, lai (ko) nostiprinātu, sastiprinātu.
- saspraust Spraužot (parasti matus), nostiprināt (tos kādā kopumā, sakārtojumā).
- uzspraust Spraužot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- spoķēt Spraužot nostiprināt.
- atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
- atspurgt Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ).
- nospurgt Spurdzot nolidot lejā, nost, gar (ko), pār (ko) - parasti par putniem.
- izspīlēt Staipot pilnīgi izstiept, nostiept.
- spacinēt Starp divi burtiem atstāt zināmu telpu tukšu, tā ka burti stāv viens no otra tālāk nost.
- zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu.
- garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu.
- psihosomatiskā medicīna starpdisciplināra medicīnas nozare, kas aptver tādu traucējumu un slimību diagnostiku, psihoterapeitisko ārstēšanu un profilaksi, kuru izcelsme ir saistīta ar psihoemocionāliem faktoriem, to mijiedarbību ar fizioloģiskajām norisēm un sociālo vidi.
- skenēšana Staru diagnostikas metode, ar ko reģistrē cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu uzkrāšanos slimajos audos vai orgānos.
- datortomogrāfija Staru diagnostikas metode, kurā ar datoru iegūst dažādu orgānu slāņu attēlu; kompjūtertomogrāfija.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- uzstāvēties Stāvēt, nostāties (uz kājām).
- krastmala Stāvs krasta nostiprinājums; josla (parasti īpaši izveidota) gar šādu nostiprinājumu.
- nosteigties Steidzīgi, ātri virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nostenēt Stenot noteikt, pateikt; nostenēties (2).
- lepromīns Sterils lepras audu filtrāts injicēšanai ādā; lieto diagnostikas vajadzībām; pozitīva ādas reakcija norāda uz specifisku jutību un imunitāti pret lepru.
- plēst Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
- uzspīlēt Stiepjot, plēšot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
- gabions stiepļu pinuma kaste, ko piepilda ar oļiem vai akmeņiem; gabionus lieto aizsprostu būvē, upes krastu un tilta balstu nostiprināšanai.
- vilkt Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.); būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
- hordofoni Stīgu mūzikas instrumenti - mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir nostieptu stīgu vibrācijas.
- notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nobiktēt Stingri nobārt; nostrostēt.
- nobačkāt Stingri nostampāt, nomīdīt (siena vezumu).
- strindzināt Stingri nostiept.
- piekarpīties Stingri nostiprināties, pieturēties.
- sasprundzelēt Stingri sasaitēt un nostiprināt ar sprūdu, sprunguli.
- sasprādzēties Stingri savilkt sprādzes un nostiprināt.
- strings Stingrs (2) - tāds, kas ir cieši, stabili sasaistīts, nostiprināts; ciešs.
- fundēts Stingrs, nostiprināts.
- priekšējā līķa lente stipra lente, kas piešūta buras priekšējai malai, lai to nostiprinātu.
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
- ratafija Stiprs degvīns, ko dabū dažādus augļus un garšvielas nostādinot 90 grādu spirtā.
- gnatoloģija Stomatoloģijas nozare, kas pētī žokļu un košļāšanas sistēmas anatomiju, histoloģiju, fizioloģiju un patoloģiju, kā arī slimību diagnostiku un ārstēšanu.
- izblaizīties Strādājot nolocīties, nostaipīties.
- nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko).
- noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
- atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
- novirpuļot Strauji griežoties, dejojot, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- noskriet Strauji noplūst, notecēt (nost no kurienes, kur u. tml.), parasti lielākā daudzumā.
- notraukt Strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst zemē; strauji nopūst (no kā nost) tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- noskriet Strauji noslīdēt, nomukt nost.
- saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
- noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
- nolēkt Strauji novirzīties (nost no kā), parasti pēc satricinājuma (par priekšmetiem).
- sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
- nogāzties Strauji, ar lielu sparu, arī troksni noskriet, nosteigties lejā.
- traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost; atšķelties.
- nospurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē; strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- raut Strauji, spēcīgi virzīt (ķermeņa daļu, parasti nost no kā, sev klāt).
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- nostumdīt Stumdot novirzīt nost.
- atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- nostumt Stumjot virzīt un pabeigt virzīt nost, lejā, gar (ko); stumjot atvirzīt nost, attālināt (no ka).
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.); stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- atstumt Stumt nost (sānis, atpakaļ).
- paceļama stūre stūre, kuras lāpsta nostiprināta uz horizontālas ass un ir paceļama uz augšu.
- nostūrēt Stūrējot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) lejā, nost, gar (ko).
- palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu; ķīļrāmis.
- nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt nost (daļu).
- nosūkties Sūcoties notecēt nost.
- nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
- uzsūlāt Suliņām nostāties virspusē rūgušpienam.
- džuzguni Sūreņu dzimtas ģints, zaraini, 2-4 m augsti krūmi, aug smilšainos tuksnešos, stepēs, Āzijā un Z-Āfrikā; audzē smilšu nostiprināšanai, jaunos dzinumus ēd kamieļi, aitas.
- dzidrināšana suspendēto daļiņu izdalīšana no šķidruma (nostādinot, filtrējot, centrifugējot); sulu dzidrināšanai lieto fizikālās, fermentatīvās, koloidāli ķīmiskās metodes.
- konstitucionālā iekārta svarīgāko (fundamentālo, pamata) sabiedrisko attiecību sistēma, kas ir pārstāvēta (atspoguļota) attiecīgās valsts un sabiedrības, tās institūtu struktūrās un nostiprināta pamatlikuma normās.
- atsviest Sviest nost (sānis, atpakaļ).
- skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
- rāmis Šāds veidojums, parasti četrstūrains, (kā) nostiprināšanai, balstam.
- spoku stāsts šausmu nostāsts par spokiem; nostāsts, kurā ir šausmas izraisoši pārspīlējumi.
- lūzt Šķelties, dalīties divās vai vairākās daļās, arī šķelties, dalīties nost no kā (kāda spēka iedarbībā).
- atšķelt Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
- nošķelt Šķeļot atdalīt nost.
- nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost.
- dekantācija Šķidruma atdalīšana no nogulsnēm, to nolejot pēc nostādināšanas vai pēc izgulsnēšanas ar centrifūgu.
- klistīrs Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai); klizma 2(1).
- klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
- pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu); šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā).
- noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
- atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis).
- nošķūrēt Šķūrējot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- atšķūrēt Šķūrēt nost.
- nošļūkt Šļūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nošļukt Šļūkot novirzīties (nost no kā) uz leju.
- atšļukt Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
- fokšote Šote fokburas nostādīšanai vajadzīgajā leņķī pret vēju.
- spalieris Špalera - gar abām ceļa pusēm nostādīta goda sardze.
- bebištaga Štaga masta priekšpusē, kuru attiecīgi nostiepjot var mainīt masta profilu.
- stāvošā takelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki.
- nekustīgā tekelāža štagas un vantis, ar kurām stacionāri nostiprināti peldlīdzekļa nekustīgie apaļkoki.
- apšūt Šujot izveidot (piemēram, rakstu ap ko); šujot nostiprināt (ko).
- nošūt Šujot izveidot dūrienu rindu, lai nostiprinātu, arī izrotātu.
- aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT.
- nošūpot Šūpojot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
- atšūšana Šuvekļa malas nolocījuma galīgā nostiprināšana ar rokām vai šujmašīnu, arī uz abām pusēm atlocītu sašuvumvīles uzlaižu nostiprināšana ar papildu nošuvēm.
- atkarus Tā, ka atliekts atpakaļ, nost (no kāta pārāk platā leņķī) - par izkapti.
- atvērto durvju politika tāda ekonomiskās politikas nostādne, kas prasa, lai visām valstīm būtu vienlīdz iespējams piekļūt kādas valsts tirgiem.
- bezmugurkaula Tāds (cilvēks), kam nav stingra rakstura, noteiktas nostājas.
- patstāvīgs Tāds, kam ir raksturīga sava nostāja, lēmums, rīcības u. tml.
- klasisks Tāds, kam ir tradīciju nostiprināti, nemainīgi uzbūves principi, tāds, kas ir veidots pēc šādiem principiem vai likumiem.
- caurcērtams Tāds, kam nepieciešams izveidot caurumu; tāds, ko nostiprina, izveidojot caurumu.
- atturīgs Tāds, kas atturas, izvairās kur piedalīties, ko darīt, paust noteiktu nostāju; izvairīgs.
- svaidīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams; nepastāvīgs (1).
- nepastāvīgs Tāds, kas bieži maina, piemēram, savus uzskatus, nostāju; tāds, kas ir viegli ietekmējams.
- antropocentrisks Tāds, kas cilvēku nostāda visa esošā, Visuma centrā.
- neitrāls Tāds, kas ieņem vienādu nostāju pret abām strīdīgajām pusēm; objektīvs.
- atkarens Tāds, kas ir atvirzīts vai atliecies nost (no kā) un atkarājas.
- partijisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju; tāds, kas atbilst kādas partijas principiem, pamatnostādnēm.
- nelabojams Tāds, kas ir tā nostiprinājies, ka to nav iespējams pārveidot, labot (piemēram, par, parasti nevēlamu, paradumu).
- neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
- ļengans Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
- dīža Tāds, kas ne mirkli nenostāv mierā.
- dīžļa Tāds, kas ne mirkli nenostāv mierā.
- brīvdomīgs Tāds, kas nebaidās brīvi paust savus uzskatus, nostāju, kritizēt pastāvošos, valdošos uzskatus.
- neitrāls Tāds, kas neiejaucas citu cilvēku (parasti pretrunīgās, strīdīgās) attiecībās; tāds, kas izturas vienaldzīgi, pasīvi; tāds, kas atturas nostāties kāda pusē.
- pretreformas Tāds, kas nostājas pret reformu.
- nukleofugāls Tāds, kas virzās nost no kodola.
- augstsirdīgs Tāds, kurā izpaužas šāda nostāja, īpašība.
- brīvdomīgs Tāds, kurā izpaužas šādi uzskati, nostāja.
- buiķēt Taisīt ciet (nostiprinot ar ko).
- proktopeksija Taisnās zarnas nostiprināšana ar šuvēm.
- viņķeļdzelze Taisnleņķa dzelzs detaļa (piemēram, celtņu stūru, logu rāmju u. tml. nostiprināšanai); stūrdzelzs.
- nobrukums Tas, kas brūkot ir atdalījies nost.
- nodrupums Tas, kas ir drūpot atdalījies nost.
- nokasas Tas, kas ir nokasīts nost.
- līdzeklis Tas, ko ārstniecībā izmanto ārstēšanai, profilaksei, veselības nostiprināšanai.
- narkomindjels Tautas ārlietu komisariāts, PSRS ārlietu ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat inostrannih djel").
- kārtu pārstāvniecība tautas pārstāvības veids, kas attīstījās pārejas laikā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, kad ekonomiski nostiprinājās zemākā muižniecība, garīdzniecība un pilsētu pilsonība, pastāvēja \~12.-17. gs.
- notecināt Tecinot atdalīt nost (daļa no kā).
- notecēt Teciņus virzīties un pabeigt virzīties Ielā, nost, gar (ko).
- periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem.
- kompleksā diagnostika tehniskās diagnostikas veids sistēmu un agregātu darbības vispārējam kompleksam tehniskā stāvokļa vērtējumam, ko veido, uz speciāliem stendiem vai ekspluatācijas izmēģinājumos nosakot ieskriešanās intensitāti, degvielas patēriņu, jaudu un/vai citus kompleksos parametrus. Pēc noteikto parametru lielumu salīdzināšanas ar to nominālām vai pieļaujamām vērtībām pieņem lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām.
- nepārtrauktā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības kontrolei ar iebūvētiem sensoriem, kas dod nepārtrauktu informatīvu signālu plūsmu, ko izvērtē centrālais vadības bloks.
- ekspresdiagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības paātrinātai kontrolei, parametru noteikšanai un vērtēšanai.
- resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana.
- periodiskā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības periodiskai kontrolei un vērtēšanai ar stacionāriem vai pārvietojamiem diagnostikas ierīču komplektiem.
- funkcionālā diagnostika tehniskās diagnostikas veids to parametru noteikšanai, kas raksturo spēkratu tehnisko stāvokli un sniedz informāciju par spēkratu esošo un prognozējamo funkcionēšanas iespēju.
- iebūvētā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad informāciju par spēkratu darbu un to tehnisko stāvokli iegūst no tajos iebūvētiem kontroles mērinstrumentiem un plaša diapazona iebūvētām kontroles sensoru sistēmām, kas spēj dot konkrētas norādes par atsevišķu mezglu un detaļu tehnisko stāvokli; iebūvētās kontroles sensoru sistēmas var izmantot ari tāldiagnostikā vai diagnostikas procesa vadībai no attāluma.
- objektīvā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus vērtē pēc aparātu uzrādītām diskrētām parametru vērtībām un lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām pieņem pēc to salīdzināšanas ar nominālām un pieļaujamām vērtībām.
- vispārīgā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratus vai to agregātus diagnoscē pēc parametriem, kas raksturo to vispārējo tehnisko stāvokli, neizdalot konkrētus defektus. Vispārīgo diagnostiku lieto arī kā ekspresdiagnostiku, galvenokārt to agregātu, sistēmu un mehānismu diagnoscēšanai, kas nodrošina kustības drošību.
- tehniskā diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kas pētī spēkratu un mehānismu tehnisko stāvokli, tā noteikšanas metodes un līdzekļus, nosaka šī stāvokļa maiņai nepieciešamās darbības (regulēšanas, remonta u. tml. operācijas) un mehānismu potenciālo darba resursu. Tehniskās diagnostikas galvenais uzdevums ir, laikus atklājot un novēršot noviržu cēloņus, uzlabot mašīnu un mehānismu kvalitāti.
- leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
- notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
- notecēties Tekot atdalīties nost; būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- notecēt Tekot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- runas žanrs teksta tips, kas veidots pēc noteiktiem nacionālajā kultūrā nostiprinātiem kanoniem un ko nosaka runas situācija un saziņas mērķis.
- ģērbtuve Telpa (piemēram, teātrī, kinostudijā, televīzijas studijā), kur grimējas un ģērbjas.
- grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
- kolīzija Tēlu pretnostatījums, pretēju tēla interešu, centienu sadursme (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- unitārisms Tendence veidot vienotu valsti no valstu, zemju u. tml. apvienības, nostiprinot centrālo varu.
- attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- uzdevums Teorētisks, praktisks vingrinājums, kas izmantojams zināšanu nostiprināšanai un pārbaudei.
- liberālisms Teorija un sociālpolitiska nostāja, kas vērsta uz pārstāvniecisku valdīšanu, preses, vārda un ticības brīvību, šķiru privilēģiju atcelšanu, brīvu starptautisko tirdzniecību u. tml.
- eihēmerisms Teorija, pēc kuras senie ticējumi par dieviem radušies no nostāstiem par vēsturiskām personām.
- gaks Tērauda āķis kravas pacelšanai un nostiprināšanai.
- buirepa Tērauda trose, kuras viens gals nostiprināts pie stacionāra enkura, bet otrs - pie bojas, kas rāda enkura vietu.
- notēst Tēšot atdalīt nost.
- norīvēties Tiekot berztam, atdalīties nost.
- noirties Tiekot irtam, virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko).
- pļauties Tiekot pļautam, dalīties nost (par to, ko pļauj).
- trūkt Tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties divās daļās (parasti par ko samērā tievu); tiekot stieptam, stiepes iedarbībā dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- opozicionārisms tieksme ieņemt pretējo viedokli / nostāju.
- paražu tiesības tiesību normas, ko pielieto tiesas izspriešanā kā saistošas, lai gan tās nav rakstiski nostiprinātas.
- gņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot.
- kņuta Tieva kārts salmu nostiprināšanai jumtu jumjot.
- knutele Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jmta.
- knute Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta.
- knutiņa Tieva kārts salmu nostiprināšanai uz jumta.
- vilags Tieva kārts, ar ko nostiprina jumta salmu kārtu.
- šķeteri Tievas kārtis salmu jumta nostiprināšanai.
- nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
- noskaloties Tikt noskalotam nost.
- notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
- attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- notipināt Tipinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede.
- skruķēt Tīrīt (ko) nost ar kādu rīku.
- notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
- notīstīt Tīstot noņemt nost (ko aptīstītu, aptītu).
- ritināt Tīt (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
- attīt Tīt nost.
- tauvošanās tītava tītava tauvu pievilkšanai, nostiprinot kuģi pie piestātnes.
- ritēt Tīties (uz kā apaļa, arī rotējoša vai nost no tā).
- rentgentomogrāfija Tomogrāfiska diagnostikas metode, kurā attēlu iegūst ar rentgenstarojumu.
- vimpeļkāts Topā nostiprināts neliels nerūsoša materiāla karogkātiņš, kurš nes jahtas pazīšanas vimpeli.
- ikāls tradicionāli no kazas spalvas savīta dubulta virve ar ko nostiprina kūfiju.
- traipogrāfija Traipu interpretācija (diagnostikā).
- notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- kailināt Traukt nost (lapas) - par vēju.
- attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt (2).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- attrenkt Trenkt nost (sānis, atpakaļ).
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- trejdeksnis trideksnis (1) - latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt.
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- nokapāt Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
- attriekt Triekt nost (sānis, atpakaļ).
- savācējtrose trose, ar kuru cirsmā sagatavotos kokmateriālus savāc saiņos pirms to treilēšanas vai pievešanas, tās viens gals ir nostiprināts uz traktora vinčas spoles; atkarībā no traktora jaudas un darba tehnoloģijas garums ir 25—50 m, diametrs 15—25 mm.
- drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā.
- spāniešu tākeliņš troses gala nostiprināšana (pret atšķetināšanos), kardeles iešpleisējot atpakaļ trosē, ko izdara bez tākeldiegiem un adatas.
- alttuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūra buljonā, sterilizēta karstumā, filtrējot atbrīvota no mikrobu ķermeņiem un koncentrēta ietvaicējot; lieto tuberkulozes diagnostikā.
- tuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūras ekstrakts, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
- pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību.
- fundamentālisms Turēšanās pie reliģijas senākajām mācībām vai pamatnostādnēm (gk. runājot par islāmticīgajiem).
- kondensācijas elektrostacija tvaika turbīnu elektrostacija, kas ražo tikai elektroenerģiju; turbīnā nostrādātais tvaiks kondensatorā pazeminātā spiedienā (0,004–0,005 MPa) kondensējas; radušos kondensātu izmanto tvaika katla barošanai; šādas sistēmas lietderības koeficients sasniedz 40%.
- rekuperators Tvertne tehnoloģiskā ūdens nostādināšanai azbestcementa izstrādājumu ražošanas nodaļās.
- ehokardiogrāfija Ultraskaņas diagnostikas metode, ar kuru reģistrē sirds struktūru un parāda to kustības laikā.
- ambarkadēra Upju transportā īpaši celtas piestātnes vai nostiprinātas liellaivas pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, kā arī kravas operācijām.
- urosemioloģija Urīna izmeklēšana diagnostikas nolūkā.
- egalitārisms Utopiska nostādne, ka visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem.
- līdzņēmējs Uz apstrādājamā ķermeņa nostiprināma ierīce griezes momenta pārnešanai no virpas darbvārpstas uz apstrādājamo ķermeni.
- raugas Uz asīm nostiprināti ratu balsti.
- runga Uz ass nostiprināts ratu balsts.
- divkājus Uz divām kajām (nostāties, pārvietoties) - parasti par dzīvniekiem; divkājām.
- divkājām Uz divām kājām (nostāties) - parasti par dzīvniekiem.
- klipons Uz parastajām brillēm ērti nostiprināms un viegli noņemamas saulesbrilles; ērti piestiprināma un noņemama lietiņa.
- kumbrabluķis Uz plosta pirmās un pēdējās plenes nostiprināts resns baļķēns, kura izgriezumā iestiprināta drigalka jeb plosta airis.
- kares Uz rāmjiem vai mietiem nostiprinātas kārtiņas, dzelzs stienīši vai stiepules, kur pārkar zivis apžāvēšanai un kaltēšanai.
- dekols Uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā.
- līdzņēmējripa Uz virpas darbvārpstas nostiprināma diskveida detaļa griezes momenta nodošanai līdzņēmējam.
- ģeodēziskais tīkls uz Zemes virsmas nostiprinātu ģeodēzisku atbalstpunktu kopa, kuru koordinātas noteiktas vienotā koordinātu sistēmā.
- problēmas apraksts uzdevuma risināšanas mērķa un metožu formulējums, kas sevī ietver uzdevuma nostādni, risināšanas metožu izklāstu, sākotnējo datu aprakstu, rezultātu attēlošanas veidus, kā arī prasības attiecībā pret uzdevuma risināšanai izmantojamajiem algoritmiem un programmām.
- uzāķēt Uzkabināt, arī nostiprināt uz āķa.
- pozicionālā regulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto uzkares mehānisma sviru vai spēka cilindra kāta stāvokli - pozīciju. Iepriekš iestādīts regulatora sekotājelements nostāda uzkares mehānismu un līdz ar to darba mašīnu noteiktā pozīcijā attiecībā pret traktoru. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šī pozīcija izmainās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi.
- kserofāgija Uztura režīms ar stipri ierobežotu ūdens patēriņu; lieto diagnostikā un ārstniecībā.
- nostīlēt Uzvilkt un nostiprināt (noskaņot) bungām ādu.
- nokopt Vācot ko nost, atbrīvot (ko), arī sakārtot (ko, piemēram, darba vietu).
- novadīt Vadīt (transportlīdzekli) un pabeigt vadīt lejā, nost, gar (ko).
- novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- novirzīt Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost no (kurienes, kur u. tml.).
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
- ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
- atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi).
- vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana.
- atvākt Vākt nost (sānis, atpakaļ).
- lasīt Vākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes).
- antonīmija Valodas sistēmā nostiprinājies nozīmju pretstatījums.
- veselības aizsardzība valstisku, sociālu, ekonomisku, medicīnisku u. c. pasākumu komplekss cilvēka veselības nostiprināšanai.
- KGB Valsts drošības komiteja - politiskā policija PSRS (krievu "Komitet Gosudarstvennoj Bezopasnosti").
- dzimumu līdztiesības politika valsts politika, kuras mērķis ir nostiprināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
- imigrācijas politika valsts stratēģiskās nostādnes un pasākumi attiecībā uz ārvalstnieku ieceļošanu.
- kinofilmas cilpa vaļīgais kinofilmas posms pirms pārtinējmehānisma, lai kinolente projektorā vai kamerā nebūtu stingri nostiepta, mazāk diltu un retāk trūktu.
- Septuaginta Vecākais Vecās Derības jeb ebreju Bībeles tulkojums sengrieķu valodā, veikts ap 250. g. p. m. ē. Aleksandrijā; pēc nostāsta, to veidojuši 70 jūdu zinātnieki.
- novadas Vecs, nostāvējies, sājš alus, kas zaudējis stiprumu un spridzīgumu.
- laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu.
- ventrofiksācija Vēdera nostiprināšana; distopiska orgāna, piem., dzemdes, piestiprināšana pie vēdera sienas.
- novest Vedot (ar transportlīdzekli), novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nogādāt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.), braucot (ar to).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā).
- barhans vēja sapūsta un veģetācijas nenostiprināta birstošu smilšu pusmēness vai sirpja formas kāpa tuksnešainā apvidū ar garu, lēzenu nogāzi vēja pusē un īsu, stāvu aizvēja nogāzi.
- dīnungs Vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd; dilungs.
- NYD Vēl nediagnosticēts (angļu "not yet diagnosed").
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas.
- novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
- atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā).
- berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu).
- uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
- eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai.
- atvelt Velt nost (sānis, atpakaļ).
- noslemēt Velti nostaigāties.
- kust kā teļa aste veltīgi daudz kustēties, nostrādāties.
- stieņu veltnis veltnis cilu drupināšanai un virskārtas nolīdzināšanai; sastāv no horizontālas, līdz 2 m garas vārpstas, uz kuras ik pēc apm. 50 cm nostiprināti spieķoti gredzeni, kas nes pa aploci vienmērīgi izvietotus (6–10) stieņus.
- atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- novelt Veļot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
- novelties Veļoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
- sprēstave Vērpjamā ratiņa detaļa, uz kuras tiek nostiprināta kodaļa 1(1).
- silksis vērpjamā ratiņa koks, kurā nostiprināta ratiņa ripa.
- putas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
- putiņas Vēršapiens - sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas.
- drumstaliņa Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
- vērsītis Vēršapiens - sūkalu virspusē nostājušās piena daļiņas, kas parasti dotas bērniem.
- statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīces) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī.
- menhīrs Vertikāli zemē ierakts vai nostatīts akmens stabs (pa vienam vai paralēlās rindās), viens no megalītu veidiem; izplatīti neolīta beigās, eneolītā un bronzas laikmetā (visvairāk ZR Eiropā); domājams, ka tiem bijusi arī sakrāla nozīme.
- pārvedami vērtspapīri vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas (akcijas un viti kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanas vai apmaiņas ceļā).
- ārpusbiržas tirgus vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana ārpus fondu biržas, pircējam un pārdevējam vienojoties.
- medību ētika vēsturiski izveidojies un tradicionāli nostiprinājies mednieku uzvedības kodekss.
- dziļuma vibrators vibrators, ko vibrēšanas laikā ievieto tieši betona masā; darbības dziļums ir apmēram 1,25 reizes lielāks par vibratora darbīgās daļas garumu; masīvu konstrukciju betonēšanai lieto grupu vibratorus, kas sastāv no vairākiem uz vienas traversas nostiprinātiem dziļuma vibratoriem.
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas.
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas.
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- skatpunkts viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
- atslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā atiet nost.
- noslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- diagnostikums Viela, ko lieto diagnostiskā nolūkā, parasti nonāvētu mikrobu suspensija, ko lieto kā antigēnu seroloģiskās reakcijās.
- fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- sakaskoks Viena no divām saku lokveida koka detaļām ap kurām augšdaļā nostiprināts polsterējums, bet apakšā izcilņi saku savilkuma nostiprināšanai.
- eolieši Viena no galvenām sengrieķu ciltīm, kas pēc teikas nostāsta cēlusies no Deukaliona dēla Eola (Aiola).
- valsts vadīšana viena no valsts politikas nozarēm, kas balstās uz sabiedrībā izstrādātām un likumdošanas ceļā - konstitūcijās, likumos, normatīvajos aktos - nostiprinātām sistēmveida imperatīvam normām (principiem).
- neitralitāte Vienaldzīga, pasīva nostāja (kādā jautājumā); atturēšanās ņemt līdzdalību (kur).
- mandaisti Vienīgā vēl saglabājusies kristīgo gnostiķu grupa, kas dzīvo Dienvidirākā netālu no Eifratas un viņu svētā grāmata ir Ginza; paši uzskata, ka viņu grupas dibinātājs ir Jānis Kristītājs.
- pusstēks Vienkāršs mezgls, kuru lieto, nostiprinot pietauvošanās troses un sasienot divas resnas troses.
- austrumu punkts viens no 4 galvenajiem horizonta punktiem, atrodas pa labi no novērotāja, kas nostājies ar seju pret ziemeļiem.
- pamatlielgabals Viens no baterijas lielgabaliem (parasti vidējais) izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- virskārtas plastiskā deformācija viens no virsmas nostiprināšanas paņēmieniem, kurā virskārtu plastiski deformē ar instrumentu (āmuru, veltnīti, skrošu strūklu).
- glema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
- gluma Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
- gleme Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur nostājas dūņas.
- aizvīt Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vaļā; vijot aizdarīt.
- bētiņmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- pollermezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- slīdragmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- vilcējtroses mezgls vilcējtroses nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- novīlēt Vīlējot atdalīt nost.
- atvilināt Vilināt nost.
- atvilināt Vilinot atdabūt nost; vilinot dabūt prom.
- novilināt Vilinot panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- palināt Vilkt nost (drēbes).
- maukt Vilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
- atvilkt Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
- mauknot Vilkt nost mizu.
- atvilkties Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
- atvilkties Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
- iegurņa vingrinājumi vingrinājumi, kas nostiprina vēdera lejasdaļas muskuļus ap tūpli, urīna izvadkanālu un maksti, tādējādi novēršot urīna nesaturēšanu, dzemdes un maksts izkrišanu.
- novirpuļot Virpuļojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- papildatspere Virs pamatatsperes nostiprināta atspere, kas darbojas, kad transportlīdzeklis ir slogots.
- rangouts Virsklāja konstrukcijas un kuģa iekārtas detaļas signāluguņu, zīmju un antenu izvietošanai, kravu iekārtu nostiprināšanai, uz burukuģiem - visu buru uzstādīšanai un nostiprināšanai.
- enkuris Virvē vai stieplē iekārts smagums (piemēram, akmens) laivas nostiprināšanai ūdenī.
- halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vēja pusē esošo buras stūri.
- gals Virve, tauva, trose, kuras pamatgals ir piestiprināts uz kuģa, bet otrs gals brīvs, ostā to var izmantot kuģa nostiprināšanai piestātnē.
- sāņu Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa); virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā); sānis (1).
- sāņus Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa); virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā); sānis (1).
- sānis Virzienā uz labo vai kreiso pusi (atšķirībā no galvenā, arī iepriekšējā virziena vai stāvokļa); virzienā uz labo vai kreiso pusi nost (no kā).
- averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai.
- atvirzīt Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
- novirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nost (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- vākties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.); lasīties 2 (2).
- lasīties Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- zāģēt Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
- novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- novirzīt Virzot pārvietot un pabeigt pārvietot nost (no kurienes, kur u. tml.).
- novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
- nonest Virzot, raujot sev līdzi, novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par straumi, upi, veļu u. tml.
- nošpēlēt Viscaur piesaistīt, nostiprināt (zoles) ar nelielām koka tapām.
- novizināt Vizinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko).
- ehokardioskopija Vizuālās diagnostikas veids, ar kuras palīdzību izvērtē sirds anatomiju un tās funkcijas, izmantojot datora aparatūru ar ultraskaņas metodi.
- nozagties Zagšus virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko).
- nozāģēt Zāģējot atdalīt nost.
- atzāģēt Zāģēt nost.
- kaļķenīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gymnostomum").
- mietvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Hymenostylium").
- suliņas Zem krējuma nostājies šķidrums.
- sumepiskopats Zemes kunga augstākā baznīcas vara, viņiem nostājoties it kā augstākā zemes bīskapa vietā.
- sliežu ceļš zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
- zemes reģistrs zemesgrāmata - valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības - nomu, ieķīlāšanu, hipotēku, servitūtus.
- klupinātājs Zems stiepļu žogs uz īsiem mietiem, kur stieples nostiprinātas uz mietu galiem pa divām, vienu nostiepjot un otru atstājot vaļīgu, lai veidotos cilpas.
- universālisti Ziemeļamerikā izplatīta sekta, kas atmet kristīgās ticības dogmatisko pusi un par visu pārāk nostāda tikumības pienākumu.
- irokēzi Ziemeļamerikas indiāņu ciltis; Irokēzu savienību jeb "piecas tautas" pēc nostāstiem ap 1570. g. izveidojis mohauku vadonis Hajavata.
- koropareklīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, lai nostādītu to pret caurspīdīgo daļu.
- koroparelkīze Zīlītes nobīdīšana sāņus radzenes daļējas necaurspīdības gadījumā, nostādot to pret caurspīdīgo daļu.
- kupača Zīme zemes gabala robežpunktu nostiprināšanai; kupica.
- kapča Zīme zemes gabalu robežpunktu nostiprināšanai; kupica.
- neonatoloģija Zinātne par jaundzimušo slimību diagnostiku un ārstēšanu.
- futuroloģija Zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa), sociālās at6tīstības perspektīvu pētīšana; prognostika.
- medicīna Zinātne par slimībām, to diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi; attiecīgo praktisko pasākumu kopums.
- mašīnzinātne Zinātnes nozare, kas pētī mehānismu, aparātu, mašīnu, agregātu, automātu, automātisko līniju, automātisko ražotņu un līdzīgu objektu vai elementu funkcionēšanu, veic to aprēķinus, projektēšanu, mērīšanu, izgatavošanu, izmēģināšanu un diagnostiku, kā arī veic pētījumus par ražošanas sagatavošanu un izstrādā tehnoloģiskos procesus.
- diagnostiskais ziņojums ziņojums, ko izstrādā diagnostikas programmas vai palīgprogrammas un kas satur informāciju par pārbaudāmās programmas vai ierīces disfunkciju raksturu un to atrašanās vietu.
- parodonts Zoba apkārtējie audi, kas nostiprina zoba žokļa kaula.
- endodontija Zobārstniecības nozare - zoba saknes kanāla saslimšanas diagnostika, ārstēšana un profilakse.
- knīpe Zvejas āķis, ar kuru tīkla kārts tiek nostiprināta zem ledus.
- laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē.
- iemetekļi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi.
- iemeteņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi.
- iemetņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku.
- bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi.
nost citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV