nosta
Lietojuma biežums :
nosta apvidvārds
1.Nost.
2.Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir miris, beigts.
3.Lieto, lai norādītu, ka (kas) ir pagājis, aizritējis.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Var gan izteikt hipotēzi, ka šāds viedoklis sabie dr iskajā domā' nosta bilizejies izglītības sistēmas, klasiskās literatūras un sa biedrības informacijas līdzekļu ietekmē, jo latviešu reālajā valodas uzvedībā pedējos gados samanāmas arī lingvistiska nihilisma tendences.
- Krysta zeimi atveidoja tikai pēc ēšanas, kopīgos miša laika pōtorūs svētdienās piedalījās negribīgi, uz bazneicu brauca vienīgi lielākos svētkos, gavēņus ievēroja vairāk nepieciešamības nekā pārliecības dēļ, grākus syudzeja tikai reizi gadā, lielajā gavēnī, galvenokārt tāpēc, ka šī katra katoļticīgā pienākuma pildīšana tika uzraudzīta ar īpašu zīmīšu – značku palīdzību, un nevienam mieru un kārtību mīlošam cilvēkam negribējās piedzīvot negodu, ka nākamajā svētdienā pēc Leldīnom bazneickungs no ambonas nosauktu viņa vārdu starp tiem, kuri pat Kristus ciešanu piemiņas dienās nevīžoja atbrīvot savu sirdsapziņu no grāku nostas – tik ļoti attālinājušies no dīva un bazneicas” ( Laganovskis 1987, 129).
- Dīva nosta ir Dīva griba , kuru mes pījemam
- Tī prasēja pēc zemes , pēc nūdūkļu nostas pamozyn šonas
- T pēc šudiņ nūmozg sim vysu myusu aizvain jumus , myusu grākus , myusu nostas