Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam kal.

Atrasts vārdos (1000):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

alītis _AliExpress_ interneta veikals
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
brainwash "smadzeņu skalošana", ideoloģiska apstrāde.
starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji
piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot
virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē
pakalps [pakalpiņš]{s:783}
pakalps [pakalpiņš]{s:784}
skalbs [skalbis]{s:1719}.
Pasaules AIDS diena 1. decembris (pēc ANO kalendāra).
ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Pasaules filozofijas diena 21. novembris (pēc ANO kalendāra).
Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
Pasaules diabēta diena 9. novembris (pēc ANO kalendāra).
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.)
sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji
absolūtā nulle absolūtās temperatūras skalas sākumpunkts; temperatūra, kurā atomu un molekulu enerģija ir minimāla, atbilst -273,15 °C
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi
lokālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu adrešu unikalitāti apskatāmajā lokālajā tīklā
universālā adresvedība adresvedība, kas nodrošina visu individuālo adrešu unikalitāti visos aplūkojamajos lokālajos tīklos
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
atgaļošana Ādu apstrādes process: zemādas atdalīšana no tikko nodīrātas, skalotas vai mērcētas jēlādas
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
Montifringilla theresae Afganistānas kalnzvirbulis
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
Agenčiks Āgenskalns
Āģenīte Āgenskalns
Āģītis Āgenskalns
Hagensberg Āgenskalns
Hāgenskalns Āgenskalns
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
bakfišs agrāk studentu valodā bakalaura palama
sbirri agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī
denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
sviesta riteņi agrākos laikos - neapkalti riteņu loki
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents
Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā
acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints
vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji
mālkalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji
izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē)
pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem
pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
cūceņa Aizauss siekalu dziedzeru iekaisums
posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji
Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji
oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji
Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā
gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
sērēt aizskalot
aizskalāt Aizskalot
noskalināt Aizskalot
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse
maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
acalypha Akalifas
sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida")
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens
rūnakmens Akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus
akmeņkalējs Akmeņkalis
akmenkalis Akmeņkalis
akmeņskaldītājs Akmeņkalis
akminkalejs Akmeņkalis
cirkalis Akmeņkalis
dzirkalis Akmeņkalis, dzirnakmeņu uzasinātājs
cirvkalis Akmeņkalis; cirkalis
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
akminskalns Akmeņu kalns
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
reķis Akmeņu skaldāmais veseris
plēsājs Akmeņu skaldītājs, spridzinātājs
sialolitiāze Akmeņu veidošanās siekalu dziedzeros
cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi
alatavs Alatau - kalnu grēda
Calathea albertii Alberta kalateja
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs
Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris
Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē)
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
brucīns Alkaloīds ar strihnīnam līdzīgu, bet vājāku darbību
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
sinapins Alkaloīds, kas atrodas bisulfāta veidā melnās sinepēs
violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu
rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai
obskurīns Alkaloīds, kas sastopams apdziru lakstos
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi
homokapsaicīns Alkaloīds, ko iegūst no viengadīgās paprikas augļiem
salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
selagīns Alkaloīds, ko satur indīgais augs apdzira
homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga
pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga
teofilīns Alkaloīds, ko satur tējas lapas
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu
šnababode Alkoholisko dzērienu veikals
šnabene Alkoholisko dzērienu veikals
šņabveikals Alkoholisko dzērienu veikals
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
kāpulis alpīnists; kalnos kāpējs
Austrumalpi Alpu kalnu austrumu daļa, Itālijā, Austrijā un Slovēnijā
Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā
Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga
mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums
mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji
volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas
drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums
Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski
drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
Amnokana Amnokgana - Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa
hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
kantavāle āmurs ko izmantoja, lai sistu kaltu
gļotezers anatomiska lokalizācija kuņģī, gļotu uzkrājums
tubuloalveolārs Anatomiska sistēma, kas sastāv no sazarotiem kanāliņiem, kuri beidzas ar alveolām, piem., siekalu dziedzeros
Bētikas Kordiljera Andalūzijas kalni Spānijā
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
Austrumantarktīda Antarktīdas austrumu daļa (_East Antarctica_), ko apskalo Atlantijas un Indijas okeāns
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains")
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
septarijas Apaļas konkrēcijas ar kalšanas plaisājumu iekšienē
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
pakausis Apaļš (kā, piemēram, kalna, akmens) virsmas veidojums
bluķis Apaļš koka klucis kalēja laktas novietošanai
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
kalcimetrs aparāts kalcija daudzuma noteikšanai šķidrumos, piem., asinīs
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
hidromonitors aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā
irrigātors aparāts strutojošu vāšu tīrīšanai un skalošnai
otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
rādītājaparāts Aparāts, kam ir skala ar rādītāju
mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops
spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos
ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos
slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls
apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam
orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes
lauku centrs apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu
Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas
Valdauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs
Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Blekteskalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Cirakalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Degumi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Ezīšava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Lejaskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā
Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā
Volkova apdzīvota vieta (mazciems) Mārkalnes pagastā
Kļasica apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Amatnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā
Broki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Kapenieki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Opolie apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Sprukstini apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
Ķurbēni apdzīvota vieta (mazciems) Skaņkalnes pagastā
Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
Zeiles apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Pujakalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vaidava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vuķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Auzāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Babāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Brieževa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Brūklāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Burčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Dubļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Elkšņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Krievkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Lielmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Moziņki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Mūrava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Ploskena apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Silakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Taureskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Vējava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Vistusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā
Gāršas apdzīvota vieta (skrajciems) Garkalnes pagastā
Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Puškrīvi apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Šaraki apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Silaraši apdzīvota vieta (skrajciems) Ilzeskalna pagastā
Cirtums apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Kapūne apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Lekste apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Lesnicova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Liepari apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Liepnīte apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Mastarīga apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Lielie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Mazie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Roznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Rūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Saipetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Skubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Skujetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Slavīti apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Tutani apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Vidussala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Vīksnenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Zirgusala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
Kozuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā
Kozupka apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā
Ubogova apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā
Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā
Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Mākoņkalna pagastā
Aizkalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Biubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Bloki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Daugavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Gāgas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Gorliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Grociškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Jegoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Kancepole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Kudļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Pīzeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Sparāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Trešie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Mazie Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Garkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Otrie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Trešie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Patari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Trešie Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Novosele apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pelečanka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pēteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pinkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Raipole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Raudauka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Rinči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Ročāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Silinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Slātava apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Strodopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Žeļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Aizalksne apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Alussala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Andiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Aptacieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Augšmukti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dēļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Ereļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Jaungaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Meža Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Bojāru Eriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Sīļukalna pagastā
Aizezere apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Blantiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Čudarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Danči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ērzeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Gleizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Goliševa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Gorsvani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ivgulova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Jekimāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ķipļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Klaugi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Kozudauņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ļadi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Letki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Lucatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Lupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Plešaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Puisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Puksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Puskundži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Reidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Rogozi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Sološnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Stogoršņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Turlaji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Vaņkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Vecgailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Voseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Zagorje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Zaļūkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Žogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Barauha apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Bereznīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Bungas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Dvarči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Galdeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Gineviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Grumuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Ilza apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Jaunstašuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Krepši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Ļoļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Luciški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Maiziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Maltečka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Malukšta apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Martušovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Melteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Milka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Plīna Romani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Krievu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Latviešu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Novaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Pozņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Rabskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Rukmoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Rusiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Škrjabi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Staraja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Stepiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Stikuti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Stiļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Utāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Vecstašuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Zeļenopole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Zeļonki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Meikaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis
Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Cepļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Cimuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Izdegas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Jadvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Kvedervecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Mizovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Lielie Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Neicenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Romānvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Spričvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Zeļtovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
Bankova apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
Brokas apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Čaunāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Grāveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Grigi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Ičaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Kapinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Kassalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Madžuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Pelšu Zlemeši apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Teilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Zviergža-Varaža apdzīvota vieta (skrajciems) Sīļukalna pagastā
Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Lazdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Rožkalnu pagastā
Labrags apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
Suži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
Kārļzemnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Inčukalna pagastā
Upeslīči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, skrajciema "Pikalne" daļa
Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā
Kļavas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Inčukalna pagastā
Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns
Bērzkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 6 km no Balviem, pagasta centrs; Taureskalns (bijušais nosaukums)
Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; šī pagasta administratīvais centrs
Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Priedkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes novadā
Langstiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes pagastā
Griķi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Meža miers apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte"
Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
Baltezers apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Sīļukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Sīļukalna pagastā 35 km no Preiļiem, pagasta centrs
Mēmele apdzīvota vieta (vidējciems) Skaistkalnes pagastā
Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Rūrāni apdzīvota vieta (viensēta) Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā
Bēņas apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Basbi apdzīvota vieta ASV, Montānas štata dienvidu daļā, Vulfa kalnu ielejā
Bardai apdzīvota vieta Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģionā, Tibestī kalnienes ziemeļu daļā
Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē prefektūrā
Akaltara apdzīvota vieta Indijā (_Akaltara_), Čhatīsgarhas štatā
Batuličina apdzīvota vieta Indonēzijā, Dienvidkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Lautas šauruma krastā
Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos
Bakirli apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau kalnu ziemeļaustrumu malā
Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
Aršana apdzīvota vieta Krievijā (_Aršan_), Burjatijas Republikā, balneoloģisks un kalnu klimata kūrorts, uz rietumiem no Baikāla, minerālūdeņu avoti, sanatorija, atpūtas nami
Balahņinska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļbaikāla kalnienes ziemeļu daļā
Barilasa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnē, Sartangas krastos
Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Avanchana apdzīvota vieta Ķīnā (_Awancang_), Tibetas kalnienē, Gaņnaņas / Karlho Tibetiešu autonomās prefektūras dienvidos
Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
Parikala apdzīvota vieta Somijā (_Parikkala_), Dienvidkarēlijas reģiona ziemeļaustrumos
Punkalaiduna apdzīvota vieta Somijā (_Punkalaidun_), Satakuntas reģionā
Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā
Baruru apdzīvota vieta Zimbabvē, Manikalendas provincē
Iļžukolns Apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" Rēzeknes novadā nosaukuma variants
Šenberga apdzīvotās vietas "Skaistkalne" bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
Apukalns Apekalns, kalns Jaunlaicenes pagastā
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
apkalpot Apgādāt (par veikaliem, darbnīcām, uzņēmumiem)
aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu)
lākturis Apgaismošanas ierīce - metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai
skalturis Apgaismošanas ierīce, kurā ievieto dedzināmo skalu
ugunsskals Apgaismošanas skals
rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots
apļundināt Apgāzt šķidrumu (saskalojot)
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
konfekciju nams apģērbu veikals
apkaldīt Apkaldināt
apkalināt Apkaldināt
apkalstīt Apkaldināt
ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam)
terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus
serviss Apkalpošana
apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības
apkalpāt Apkalpot
apkalpināt Apkalpot
sudīt Apkalpot
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt)
užināt Apkalpot, apkopt
apdienēt Apkalpot, aptecēt
apdancot Apkalpot, izdabāt
puišot Apkalpot, kalpot
apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu
apčabināt Apkalpot; apmīļot
aptekāt Apkalpot; arī iztapt
apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā
dienastnieks Apkalpotājs
teksnis Apkalpotājs
sudiks Apkalpotājs, sulainis
garsons Apkalpotājs, viesmīlis
apcietēt Apkalst
apskrabt Apkalst ar netīrumiem
apkramt Apkalst visapkārt vai virskārtai
iekalstīt Apkalt
kaldināt Apkalt (1)
apkaustīt Apkalt (2)
apkaldināt Apkalt (atkārtoti)
sakalt apkalt (zirgu)
kaldināt Apkalt (zirgu)
uzkaustīt Apkalt (zirgu)
pakaustīt Apkalt ar pakaviem
šķienēt apkalt ragavas
kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai
apkaltināt Apkaltēt, ļaut apkalst
trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem)
sūba Apkalums
apkala Apkalums (1)
kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
vadauga Apkalums uz klāja, cauri tam izver šotis un citus galus
pitiņš Apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos
aizsargapkalums Apkalums, kas aizsargā no mehāniskiem bojājumiem
kalcifikācija Apkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās ķermeņa audos
apskaustīt Apkaustīt, apkalt
aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot
apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā)
apzīšļāt Aplaizīt, apsiekalot, atkārtoti zīžot vai košļājot
apļezināt Aplaizīt, nosiekalot
Tupungato Apledojis kalnu masīvs Argentīnā un Čīlē, ledāja platība - 157 kvadrātkilometri
aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
kalumniants Apmelotājs, neslavas cēlējs: kalumniātors
vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka
Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Miaoli apriņķis Taivānā, robežojas ar Sjiņdžu un Taidžunas apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
Džanhua apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidžunas, Naņtou un Juņliņas apriņķi, ziemeļrietumos apskalo Taivānas šaurums
Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
Taojuaņa apriņķis Taivānā, salas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, un Sjiņdžu apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem
īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi
aplakstīt Aprūpēt iztopot un apkalpojot
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
Calicium adspersum apsarmotā kalīcija
apslienāt Apsiekalot
apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
apseilāt Apsiekaloties
saslienāties Apsiekaloties
tilkans Apsiekalots
apskalot Apsist ar skaliem
apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
apskambāt Apskaldīt, apskrambāt
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana
apšļankāt Apskalot
apžļuncināt Apskalot
seilāt apslapināt ar siekalām
slienot apslapināt ar siekalām
apglumināt Apslapināt ar siekalām, nosiekalot visapkārt
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām
sazamblāt apslienāt, apsiekalot
noļebināt Apslienāt, apsiekalot
sazabināt Apslienāt, apsiekalot
apšļiekāt Apslienāt, nosiekalot
apsliekot Apslienāt, nosiekalot
sazamblāties apslienāties, apsiekaloties
sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām
piešmurgulēt Apsmulēt ar siekalām, spļaudekļiem
ķemmēt bodes apstaigāt veikalus
banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā
kaltēt Apstrādāt ar kaltu
atsārmot Apstrādāt jēlādu ar kalcija hidroksila suspensiju
datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi
apšļacināt Apšļakstīt, apslacīt, apskalot
rantēt Aptēst, skaldīt
kalendulīns Aptieku klinģerīšu jeb kalendulas darbīgā viela
kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei
zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
Rietumrumānijas kalni Apuseni, Karpatu kalnu sistēmas daļa
refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
epitalāms Apvidus virs redzes uzkalna
aizkalnis Apvidus, vieta aiz kalna
Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi
altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm
pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
pārvīst apžūt un sākt izkalst
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā
postermināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
četrskaldņu ar četrām skaldnēm
daudzskaldņu ar daudzām skaldnēm
divskaldņu ar divām skaldnēm
divpadsmitskaldņu ar divpadsmit skaldnēm
kapināt ar dobu kaltu izlīdzināt koka dobuma iekšpusi
apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
ziberēt ar drebošu roku turēt degošu skalu, tā ka liesma un pagaismojums dreb
boslis ar dzelzi apkalts miets zvejai
cepelnieks ar dzelzi apkalts nūjas gals pannas izņemšanai no uguns
elektroveseris ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
uzspīrināties ar grūtībām uzkalpoties
sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus
slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
burbuļsakta ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta
koska ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets
kalteniski ar kaltu perpendikulāri koka šķiedrai
tarēt ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības
transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu
Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
nodrošināt ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā)
obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
lakta ar mālu pārklāta rijas stūrī ierīkota ietaise, uz kuras dedzina skalus rijas apgaismošanai
piecskaldņu ar piecām skaldnēm
aizpērt ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem)
lēzēties ar ragavām no kalna traukties
uzlēžāt ar ragaviņām (no kalna) slidināties
sešskaldņu ar sešām skaldnēm
noslenēt ar siekalām apsmulēt
nozendelēt ar siekalām apzelēt
zablāt ar siekalām pa muti grozīt
piemuļināt ar siekalām sasvīnīt
žāvēt ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; arī [kaltēt]{s:1252}
uzspļaudīt ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
uzspļaut ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā)
sudrabkalts ar sudrabu apkalts vai izdekorēts
izšļirkt ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem)
pieskalojums ar ūdens straumi pakāpeniski pieskalota zeme
rusums ar zemes nobrukumu atsegta stāva kaila vieta upes krastā vai kalna nogāzē
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs
koreišīti Arābu cilts, kas dzīvoja Mekā, un pie kuriem piederēja Muhameds; tās locekļi pārraudzīja Kaabu: līdz 1517 kalifs vienmēr bija no šīs cilts
Abasīdi Arābu impērijas valdnieki, Bagdādes kalifi no 749.-1258. g.
zindži Arābu kalifātā no Austrumāfrikas ievestie vergi 7.-9. gs.
djebel Arābu salikteņos nozīmē kalnu, kalnāju
Alagezs Aragacs - kalnu masīvs Armēnijā
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
Ardons Ardusa pilskalna nosaukums 1253. g. vēstures dokumentos
Ardens Ardusa pilskalna nosaukums 14. gs. vēstures dokumentos
Todaižu pilskalns Ardusa pilskalns Alsungas novadā
Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā
Janomole arheoloģiskais piemineklis (10.-11. gs.) Salienas pagasta teritorijā; apmetne un 3 kapu uzkalniņu grupas; apbedījumi liecina par saistību ar kriviču kultūru
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
Bekana arheoloģisks piemineklis Meksikā, Kampečes pavalsts dienvidaustrumos, kas kalpojis kā aizsarggrāvis
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
Aleksandra arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna Aļaskas līča austrumos (_Alexander Archipelago_), ASV Aļaskas štata teritorija, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu
Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains
klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
Prževaļska grēda Arkatags, kalnu grēda Kunluna vidusdaļā
skalbiņš Arkla daļa; skalbis
skalbītis Arkla daļa; skalbis^2^ (1)
arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs
tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais
Sanasars un Bagdasars armēņu mitoloģijā - eposā "Sasunas Dāvids" dvīņubrāļi, Covinaras dēli, kuri jau piecu sešu gadu vecumā bija īsti spēkavīri, bet bija spiesti bēgt no Bagdādes halīfa, pēc ilgiem klejojumiem viņi augstu kalnos nodibināja Sasunas valsti
Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā)
Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
mirres Aromātiski sveķi, ko iegūst no Austrumāfrikas koka "Commiphora molmol Engler"; lieto mutes gļotādas un smaganu čūlu ieziešanai un skalošanai
pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras
ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi
ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus
ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
oroterapija Ārstēšana ar piena sūkalām
orinoterapija Ārstēšana kalnu klimatā
skopolamīns Ārstniecībā lietojams alkaloīds, ko satur kartupeļu (nakteņu) dzimtas augi; iedarbīgs narkotisks līdzeklis
narkotika Ārstniecības līdzeklis, kas pamazina nervu darbību, kā ēteris, hloroforms, morfijs, bromkalijs u. c.
kalcekss Ārstniecības preparāts, urotropīna un kalcija hlorīda maisījums - lietots kā līdzeklis gripas ārstēšanai
ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus
arteriektopija Artērijas novirze no normālās lokalizācijas
smagā artilērija artilērijas ieroči, kuru kalibrs ir lielāks par 150 milimetriem
vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem
starptautiskais tūrisms ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports)
FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
Ašaru kalns Asaru kalna neprecīzs nosaukuma variants
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni
plazmaferēze Asins nolaišana no vēnas antikoagulanta šķīdumā, centrifugācija, eritrocītu skalošana un suspendēšana fizioloģiskajā šķīdumā un reinfūzija (bez plazmas) donora asinsritē
cinarizīns Asinsapgādi uzlabojošs medikaments, kalcija kanālu blokators
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga
coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
bezplaušu salamandru dzimta astaino abinieku kārtas salamandras, dzīvo gk. kalnu strautos un avotos
stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m
Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers
Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns
bakšišs Atalgojums par sīkiem pakalpojumiem
knokaķ Atbalstīt, pakalpot
an- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-
ana- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
manumisija Atbrīvošana no verdzības vai kalpības
nosūkalāt Atbrīvot no sūkalām
nosūkalāties Atbrīvoties no sūkalām
nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu)
sūkalināt atdalīt (tecināt) sūkalas
kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci)
sūkalāt atdalīt sūkalas
sūkuļāt atdalīt sūkalas
izsulināt Atdalīt sūkalas; atsulināt
nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu)
uaterklozets Atejas vieta, kur netīrumus noskalo projām ar ūdeni
atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam
atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam
atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt
gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības
atdzimšana atjaunošanās, kļūšana atkal aktuālam
atdzimšana atjaunošanās, uzplaukšana (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidošanās atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu)
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš)
atdzimt atjaunoties, kļūt atkal aktuālam
atdzimt atjaunoties, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
agal Atkal
akal Atkal
akan Atkal
akar Atkal
akul Atkal
atkait Atkal
atkaļ Atkal
atkan Atkal
atkanās Atkal
atkanātēs Atkal
atkanāties Atkal
atkanatiņ Atkal
atkanēt Atkal
atkanies Atkal
atkar Atkal
atki Atkal
atkin Atkal
atspēcināties Atkal atgūt spēkus
atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties
atžiebeļoties Atkal atgūties
atžirgties Atkal atgūties
atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties
izspirgties Atkal atspirgt
atbūt Atkal būt
atģībināt Atkal dabūt pie samaņas
atjēdzināt Atkal dabūt pie samaņas
atžirdzināt Atkal dabūt pie samaņas, atdzīvināt
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju
atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem
atgūt Atkal iegūt, iemantot
atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli)
atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties
atjaukoties atkal iestāties jaukiem laika apstākļiem
atgriezties atkal iestāties, izpausties
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal
atjēlēt Atkal jēlam palikt
atbaltēties Atkal kļūt baltam
atglitēt Atkal kļūt gludam, par zemi atkušņa laikā
atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru
atvalgt Atkal kļūt miklam, atkust
atžūt Atkal kļūt sausam
atsloksnēties Atkal kļūt skaidram, saulainam
atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt
atdzīt Atkal kļūt veselam; sadzīt
atžeibt Atkal nākt pie samaņas
atmielot Atkal pacienāt
atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus
atgriezties atkal pievērsties kaut kam - par domām
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
atgriezties atkal pievērsties reliģijai
atslimt Atkal saslimt
atbarot Atkal uzbarot
atmitināt Atkal uzbarot
atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus
atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis)
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma)
arvien Atkal, no jauna, atkārtoti
arvienu Atkal, no jauna, atkārtoti
atkaliņ Atkal, vēlreiz
no jauna atkal, vēlreiz; no sākuma, no gala
atkaniņ Atkal; atkan
akanāties Atkal; atkanāties
apgāle Atkala
apgāls Atkala
apkalis Atkala
apkālis Atkala
apkula Atkala
apledojums Atkala
apsala Atkala
atkalis Atkala
atkals Atkala
blize Atkala
glizma Atkala
ledienis Atkala
slidledus Atkala
uzkala Atkala
uzkale Atkala
vējkala Atkala
nokala Atkala virs sniega
uzplija Atkala, apledojis sniegs
apkals Atkala, gāle
ledgāle Atkala, plāna ledus kārta
ledgālis Atkala, plāna ledus kārta
skala Atkala, sērsna
apkale Atkala; gāle
apkule Atkala; gāle
apgālis Atkala; koku apledojums
CD-RW kompaktdisks atkalierakstāms kompaktdisks
atpuišot Atkalpot
aizdienēt Atkalpot, atstrādāt, samaksāt ar darbu
atkalredze Atkalredzēšanās
atkramt Atkalst
rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā
uzšaudīties atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties
karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta; kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu
uzkraukāt Atklepojot uzspļaut (kam) gļotas, siekalas
atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal
Ušakova kepka atkritumu izgāztuves veidots kalns Rīgā, Deglava ielā
rekristalizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā auksti deformētiem metāliem, tos karsējot virs rekristalizācijas temperatūras, noņem uzkaldi
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m
Atlasa kalni Atlass, kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos
nodrekšķēt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā
nodriksķnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā
nodriksnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu
apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu)
revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
atstotēt Atlocīt un piešūt (ielocīt un sašūt kādu vietu apģērbā tā, ka to, ja vajadzīgs, var atkal atlaist)
lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes
bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem
Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī
Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem
uzdūķerēt Atrast zivis naktī, skalu gaismā
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa
Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
Drakonu kalni atrodas Āfrikas dienvidaustrumos, DĀR, Lesoto (afrikandu val. "Drakensberg"), garums - \~1000 km, platums - \~250 km, augstums - līdz 3482 m; Pūķu kalni
Kordofanas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā ("Kordofan"), Sudānā, uz rietumiem no Baltās Nīlas, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem atliku kalniem (Temadinga - 1460 m), vidējais augstums - 500-1000 m vjl.
Gallas–Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
Meļķitāru muldas akmens atrodas Aizkraukles pagastā, augstums \~3 m, apkārtmērs pie zemes \~15 m, tā virsā izkalts muldveida iedobums (garums 1,95 m, platums 0,5 m, dziļums 18 cm, tas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums), domājams, ka pie tā bijusi sena ziedošanas vieta
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m
Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns)
Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti
Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni
Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha
Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
Ķoņu kalns atrodas Burtnieka Drumlinu lauka ziemeļu daļā, Ķoņu pagastā, 5 km uz ziemeļiem no Rūjienas, ir augstākais un lielākais drumlins Latvijā, garums - 9,6 km, platums - 2-2,4 km, absolūtais augstums - 92,7 m, relatīvais augstums - 35 m; Kāzera kalns
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas
Čonu arhipelāgs atrodas Čīles arhipelāgā uz ziemeļiem no Taitao pussalas ("Archipielago de los Chonos"), kalnainas salas (augstākā virsotne - 1660 m), no kontinenta atdala Moraledas šaurums
Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m)
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km
Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m
Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā
Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
Pireneju nacionālais parks atrodas Francijas dienvidos, Pireneju kalnos, izveidots 1967. g., platība - 457 km^2^
Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis
Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā
Ubānu baznīckalns atrodas iepretī Ubānu pilskalnam, Ilgas upītes gravas pretējā pusē, domājams, ka bijusi Ubānu pilskalnam atbilstoša kulta vieta, ir nostāsti, ka šeit bijusi baznīca uz kuru no pilskalna vedis ķēdēs iekārts tilts
Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni)
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m
Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu
Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā
Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m
Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
Todžas ieplaka atrodas Krievijas Tivas Republikā, starp Austrumsajānu grēdu un Akadēmiķa Obručeva grēdu, augstums - 800 m (rietumos) līdz 1800 m (austrumos), garums - \~150 km, reljefs - paugurains līdzenums, vietām vidēji augsti kalni, daudz ezeru
Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Žehes kalni atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Liaoninas un Dzjiliņas provincē, platība - \~120000 kvadrātkilometru, augstums 500-1300 m ziemeļrietumos, 1000-1600 m dienvidaustrumos (Ulunšana kalns - 2050 m), nogāzes kraujas, akmeņainas
Tarimas ieplaka atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, aizņem lielu starpkalnu ieplaku starp Tjanšanu un Kuņluņu, platība — \~530000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — līdz 500 km, augstums — līdz 800-1500 m
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis
Dienvidskotijas augstiene atrodas Lielbritānijā ("Southern Uplands"), Skotijas dienvidos, starp Skotijas zemieni ziemeļos un Peninu kalniem dienvidos, garums 180 km, platums — līdz 100 km, augstākā virsotne — 843 m
Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m
Bataru senkapi atrodas Ludzas novada Pureņu pagastā pie Bataru mājām, Pūdnīku ezera ziemeļu galā, tos veido \~300 uzkalniņu (augst. 0,5-1 m, diam. 3-4 m), arheoloģiskajos izrakumos atsegti atsevišķi vēlā dzelzs laikmeta latgaļu skeletapbedījumi
Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
Kalifornijas pussala atrodas Meksikā (sp. val. “Baja California”), starp Kluso okeānu un Kalifornijas līci, platība — 144000 kvadrātkilometru, garums — 1200 km, platums — 50-250 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne — 3078 m
Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Liepleju elku ozoli atrodas nelielā uzkalnā Umurgas pagastā pie Liepleju mājām, senos laikos pie šiem ozoliem ļaudis nākuši lūgt dievus un to zaros ziedojumiem kārtas lupatiņas, senāk bijuši 7 ozoli, bet 3 no tiem nokaltuši, ozolu apkārtmērs - >4 m
Sagarmatas nacionālais parks atrodas Nepālā, ietver 14 kalnus, t. sk. Everestu, izveidots 1976. g., platība - 1244 km^2^
Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā
Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži
Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Dzerkaļu ezers atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,6 ha; Dzerkalīšu ezers; Dzirkaļu ezers
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats
Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
Lejasdonavas līdzenums atrodas starp Dienvidkarpatiem un Stara Planinas kalniem Rumānijā un Bulgārijā garums — \~600 km, platums — 40-120 km, augstums ziemeļrietumos — 150-200 m, Donavas lejtecē 10-50 m vjl.
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
Kukenanas ūdenskritums atrodas šajā upē (sp. val. "Cuquenan"), Roraimas kalna nogāzē, augstums - 610 m
Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m
Čatkalas rezervāts atrodas Uzbekistānā, Čatkalas grēdas rietumu atzaros, platība 353 kvadrātkilometri, augstums 1000-3200 m, dibināts 1947. g., lai saglabātu kalnu augāju un savvaļas dzīvniekus
Upursalas upurakmens atrodas uzkalnā salas vidū, augstums - 1,2 m, apkārtmērs pie zemes - 5,5 m, akmens virsa no uguns dedzināšanas izdrupusi un, iespējams, pielīdzināta
Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu
Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums
kaliens Atsevišķa kalšanas darbība
kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām
galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā
Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
atskalde Atskaldīšana
atkantēt Atskaldīt
atplēst Atskaldīt
atskaidināt Atskaldīt skaidas no malkas
atskambāt Atskaldīt, atdalīt skaidas
šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai
atskalināt Atskalot (4)
atdienēt Atstrādāt, atkalpot
atšķēpelēt Atšķelt, atskaldīt
atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.)
attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums
internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā
atteikt abonēšanu atteikties no pakalpojuma
izojonija Attiecību pastāvība starp nātrija, kālija un kalcija joniem asins plazmā (25:1:1)
arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes
pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus
apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā
lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību
neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu
apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt
datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās
atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam
atradze Atzarojums (kalnu grēdai)
noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu)
lumsteņš audekla lumsts (plats, gluds skals)
lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu
kalcināts audos nogulsnējušies kalcija sāļi, depozīti
kalcifilija Audu tieksme saistīt kalcija sāļus un pārkaļķoties
audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā)
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā)
elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai
piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs
kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds
naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
akmeņlauze Augi, kas agstu kalnos izveido tā saucamos spilvenaugus; kultivē klinšu dārzos un stāda uz kapiem, audzē arī istabā
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
sausziedes Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
sauszieži Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; imorteles
imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes
ķelnis Augi; ciesa; stiebri (meldri); ezervālītes; skalbes
koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā
kārtējais krājas pieaugums augošo koku krāja perioda beigās, no kuras atskaitīta augošo koku krāja perioda sākumā un pieskaitīta periodā nokaltušo un izcirsto koku krāja
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai
solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš
staubēre Augsta vieta kalna galā
sjerra Augsta, asi izrobota kalnu grēda Spānijā un valstīs, kur lieto spāņu valodu
Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs
Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
kalnāk Augstāk kalnā
Bihori Augstākā Apusenu kalnu daļa Rumānijas rietumos ("Munti Bihorului"), augstākā virsotne - Kukurbeta - 1848 m vjl.
Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
jumprava Augstāka muižas kalpone
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
Karantūils augstākā virsotne (_Carrauntoohil_ / _Corrán Tuathail_) Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m
Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m
Pjetrosa kalns augstākā virsotne (2305 m) Austrumkarpatos, Rodnas kalnos, Rumānijas ziemeļos
Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
Fauvārs Augstākā virsotne Abdelazīza kalnājā ("Tall al Fawwār"), Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, augstums - 920 m
Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
Šeiha kalns augstākā virsotne Antilibāna kalnu masīvā Rietumāzijā, 2814 m vjl.
Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu
Avrins augstākā virsotne Armēnijas kalnienes Kotura grēdā, augstums - 3623 m
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
Madzunšans Augstākā virsotne Beišana kalnienē, Ķīnā, augstums - 2791 m
Kukurbeta Augstākā virsotne Bihori kalnos Karpatu kalnu sistēmā Rumānijas rietumos - 1848 m vjl.
Ļedņikovaja augstākā virsotne Birrangas kalnos, Taimiras pussalā, Krievijā, augstums - 1146 m
Bandeira augstākā virsotne Brazīlijas plakankalnē un otrā augstākā Brazīlijā, 2890 m, atrodas Kaparao nomatu masīvā, starp Paraibas un Dosi lejteci
Čerhova kalns augstākā virsotne Čehu Meža kalnu grēdā, augstums 1042 m
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
Teotepeks augstākā virsotne Dienvidu Sjerramadres kalnu grēdā Kordiljeros, Meksikā, Gerrero štatā, augstums - 3550 m; Teotepeka kalns
Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m
Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m
Šnēbergs Augstākā virsotne Fihtela kalnos, Vācijā, starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem
Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m
Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
Makdujs Augstākā virsotne Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, augstums - 1310 m
Mensfīlda kalns augstākā virsotne Grīnmauntinsu kalnos Ziemeļapalačos, augstums — 1338 m vjl.
Hanhuhijnorgils Augstākā virsotne Hanhuhijnula kalnu grēdā Mongolijā, augstums - 2928 m
Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m
Veļki Javornīks augstākā virsotne Javornīku kalnu grēdā Slovākijā, augstums - 1072 m
Kailaša kalns augstākā virsotne Kailaša kalnu grēdā, augstums — 6714 m
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā
Ausangate augstākā virsotne Karabajas Kordiljera kalnu grēdā Andos (_Auzangate, Nevado_), Peru dienvidaustrumos, augstums - 6394 m
Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
Kotaimalajs augstākā virsotne Kardamona kalnos Indijas dienvidos, augstums - 2019 m
Matagalsa kalns augstākā virsotne Katalonijas kalnos, augstums - 1894 m
Puksubeksans Augstākā virsotne Kemas plakankalnē, Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļā, augstums - 2522 m
Skofels Augstākā virsotne Kemberlendas kalnos, Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Leikdistrikta nacionālajā parkā, augstums - 978 m
Snoudons augstākā virsotne Kembrianu kalnos (_Snowdon_), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m
Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
Eidžaksa kalns augstākā virsotne Klinšu kalnu Biterūta grēdā, ASV, augstums - 3322 m vjl.
Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā
Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
Čoktals Augstākā virsotne Kungejalatava kalnu grēdā Ziemeļtjanšanā, augstums - 4770 m
Ulugmuzdangs Augstākā virsotne Kuņluņa kalnu sistēmā Ķīnā, augstums - 7723 m
Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m
Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
Neviss Augstākā virsotne Lielbritānijā ("Ben Nevis"), Ziemeļskotijas kalnienē, Grempjanu kalsos, 1343 m vjl.
Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
Mārāns Augstākā virsotne Mekrānas kalnos, Pakistānā, augstums - 3277 m
Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m
Slīvdonards augstākā virsotne Mornas kalnos Lielbritānijā, Ziemeļīrijas dienvidrietumos
Dodabetas kalns augstākā virsotne Nilgiri kalnu masīvā Indostānas pussalas dienvidos, augstums - 2633 m
Zargars Augstākā virsotne Nuratava kalnu grēdā Uzbekistānā, augstums - 2165 m
Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m
Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m
Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m
Eštrela augstākā virsotne Portugālē, Eštrelas kalnos, augstums - 1993 m
Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns
Tidirhins augstākā virsotne Rīfa kalnos Marokas ziemeļos, augstums 2448 m
Lopatina kalns augstākā virsotne Sahalīnā, Austrumsahalīnas kalnos, augstums - 1609 m
Taftāns Augstākā virsotne Sarhada plakankalnē ("Kūh-e Taftān"), Irānā, Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, augstums - 4042 m
Burkitauls Augstākā virsotne Sarimsaki kalnu grēdā Altajā, Kazahstānā, augstums – 3373 m
Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
Ailaošaņs augstākā virsotne šajā kalnu grēdā, augstums 3166 m
Dahšteins Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 2996 m
Munkusardiks Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3491 m vjl.
Ortless Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3899 m
Munguntaiga Augstākā virsotne šajā kalnu masīvā, augstums - 3976 m
Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
Aktavs Augstākā virsotne Tamditava kalnu masīvā Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, augstums - 922 m
Tastava kalns augstākā virsotne Tarbagataja kalnu grēdā Kazahstānā, augstums - 2992 m
Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m
Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m
Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m
Čimtarga augstākā virsotne Zarafšonas kalnu grēdā, Tadžikistānā, augstums - 5489 m
Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m
Iņaptuka kalns augstākā virsotne Ziemeļbaikāla kalnienē, Krievijas Burjatijas Republikā, augstums - 2514 m
Kvanmobons Augstākā virsotne Ziemeļkorejas kalnos, atrodas Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, Hamgjona grēdā, augstums - 2540 m
Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi
Ulunšana kalns augstākā virsotne Žehes kalnos Ķīnas ziemeļaustrumos, augstums - 2050 m
Ida Augstākais kalns (2456 m) Krētas salā, Grieķijā
Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas
Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
Kinabals Augstākais kalnu masīvs Austrummalaizijā, Kalimantānas salas ziemeļos, Krokera grēdā, augstums - 4101 m, granīti un granodiorīti, nogāzes saposmotas
Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
Rila Augstākais kalnu masīvs Balkānu pussalā ("Rila"), Bulgārijas dienvidrietumu daļā, augstākā virsotne - 2925 m, garums - 80 km
Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai
puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
augstkalnu Augstiem kalniem piemītošs; tāds, kas atrodas augstu kalnos
Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m
Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato
Leones-Libērijas augstiene augstiene Rietumāfrikā, Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā, vidējais augstums 500-800 m, atsevišķi kupolveida kalni līdz 1948 m vjl.
Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes
Mežmuižas dzirnavezers Augstkalnes dzirnavezers Augstkalnes pagastā
Mežamuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums
Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža
kaijēnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijēni" iedzīvotāji
meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji
Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums
vilkaišnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
vilkašnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem
parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami
pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas
alpīna josla augstkalnu josla ar kalnu pļavām; plašākā nozīmē - visa josla, kas atrodas kalnos virs mežu joslas
Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
Allium oreophyllum augstkalnu sīpols
Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
krekprocess Augstmolekulāru ogļūdeņražu skaldīšana karstumā vienkāršākos produktos
ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2)
pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda; kalnu sistēma
subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu
hipsonoze Augstuma slimība, kalnu slimība
Šlosberga Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Pilskalne" bijušais nosaukums
Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums
Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa
Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums
Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants
Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums
Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants
Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants
Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums
Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums
Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums
Augškaļne Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" nosaukums latgaliski
Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
Bambaniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Plikais kalns" otrs nosaukums
Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
kora Augšēja daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam)
kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam)
koris Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam); kore (2)
kalnupus Augšup kalnā
kalnup Augšup kalnā; augšup
kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums
sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
efedrīns augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām
madara augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos
lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
lopbarības konservēšana augu un dzīvnieku izcelsmes un pārtikas rūpniecības blakusproduktu izkaltēšana, ieskābēšana ar bioloģiskiem ieraugiem vai ķīmiskiem konservantiem, sasaldēšana vai konservēšana ar ogļskābo gāzi
herbarizācija augu vākšana un kaltēšana herbārijam
Kinderskauts Aukstākā virsotne Peninu kalnu Pīka masīvā, Anglijā, augstums - 636 m
mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem
Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
Aluna ezers Auna ezers Launkalnes pagastā
Loges ezers Aunīškalna ezers Lēdurgas pagastā
guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m)
Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
basturma Austrumnieku ēdiens - kaltētas vai ceptas gaļas šķēles
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
Austrumtuvas kalniene Austrumtivas kalniene
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā
sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos
šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam
aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus
autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē
Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus
motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni
lonka Autoveikals
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
videvdats Avestas pirmā grāmata, ko lasa zoroastriešu nakts dievkalpojumos
bortārsts Aviācijas medicīnisko praksi izgājis ārsts, kura pamatpienākums ir lidaparāta apkalpes medicīniskā izmeklēšana un aprūpe
pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām
īkaste Avots, kas no kalna apakšas burbuļo
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus
veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa
airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi
Āžkalna dzirnavu ezers Āžkalna ezers
Iršu parka dzirnavu ezers Āžkalna ezers Valmierā
Kohibaba Babas grēda Hindukuša kalnu sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē
Bābenes ezers Bābenis, ezers Launkalnes pagastā
Poļu kalns Babītes pilskalns Babītes pagastā
Bārītes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā
Bērzes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā
Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
baķis bakalaura darbs
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
hemopallidotalāmektomija Bālās lodes daļas un redzes uzkalna iznīcināšana, injicējot ķīmisku vielu
riekstkalnieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Riekstukalns" iedzīvotāji
Staraplanina Balkānu kalni Bulgārijas vidienē ("Stara Planina"), garums rietumu-austrumu virzienā - 550 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m (Boteva kalns)
vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas
kokalīts Baltais kokalīts - matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
izsāļojumi Balti plankumi, notecējumi, uzsārmojumi uz akmensmateriālu būvēm; rodas šķīstošu savienojumu (alkāliju, sulfātu, kalcija hidroksīda) izskalošanas rezultātā
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu
Taureskalns Balvu novada apdzīvotās vietas "Bērzkalne" bijušais nosaukums
nauduševieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" (senāk "Nauduševa") iedzīvotāji
Naudišova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums
Naudušaeva Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" bijušais nosaukums
naudaskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji
naudskalnieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" iedzīvotāji
Naudaskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Naudaskalns" nosaukums latgaliski
Piļskolns Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukums latgaliski
Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants
taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji
bērzkalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" iedzīvotāji
brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji
Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants
Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants
Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski
Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants
Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski
lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji
Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski
Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski
plaskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Plaskiene" iedzīvotāji
Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants
ploskenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
ploskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski
Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski
Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants
Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski
Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē
benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji
Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
dreimanavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanava" iedzīvotāji
dreimanovieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dreimanova" iedzīvotāji
Dundenīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Dundinīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Dundenieki" nosaukuma variants
Pabriki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Fabriki" nosaukuma variants
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē
Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski
Augustova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" bijušais nosaukums
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants
Papūrne Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Papurne" nosaukuma variants
Patmaļnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" nosaukuma variants
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Pilskalni Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Piļskolni" nosaukuma variants
Pūdnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" nosaukuma variants
Pričaunes Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Pričaunīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pričauni" nosaukuma variants
Dubļukolns Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Dubļukalns" nosaukums latgaliski
kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums
egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji
egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski
sasa Bambusu dzimtas ģints ("Sasa"), dekoratīvs augs, kura vecajām lapām ir nokaltušas krēmkrāsas malas
bands Banda 1(1) - kalpam iedalīts zemes gabals, līdums
savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā
telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus
ceļojumčeks Bankas izdots čeks, kuru var apmainīt citas valsts bankā šīs valsts vietējā valūtā vai izmantot kā maksāšanas līdzekli par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm
preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā
baptitoksīns Baptīzijas sakņu mizas alkaloīds
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus
berbamīns Bārbeles mizas kristālisks alkaloīds
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību
terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām
insalivācija Barības sajaukšana ar siekalām košļājot
inviskācija Barības sajaukšana ar siekalām košļāšanas laikā
viloma Bārkstains audzējs, kas lokalizējas gk. taisnajā zarnā
Rūrānu batarejas kalns Batarejas kalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā
Augškaļņi Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Augškalni" nosaukuma variants
bērzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji
dimzkalnieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dimzukalns" iedzīvotāji
Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums
dižveikals Bāzes veikals - galvenais pircēju pievilcējs centrā; veikals ap kuru grupējas citi, mazāki veikali
mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu
irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību
baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
reformētās baznīcas baznīcas, kas pārstāv kalvinistisko tradīciju; tās ir Prezbiteriāņu, Neatkarīgās, Kalvinistu, Metodistu un Kongregacionālistu baznīcas
ķiģelis Baznīckalns
Baznīcas kalns Baznīckalns Augstrozes paugurvalnī
Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants
beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā
beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs
budelis Bendes kalps, bende
būdelis Bendes kalps, bende
oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu
krūškalnieši Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Krūškalne" iedzīvotāji
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls
Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt
Teļakolni Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Teļakalni" nosaukuma variants
Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski
Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka
Dravniekvalks Bērzkalnupes kreisā satekupe Kuldīgas novada Alsungas pagastā
Andalūzijas kalni Bētikas Kordiljera (spāņu valodā "Cordillera Betica") - kalnu sistēma Spānijas dienvidos, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - >630 km, augstākā virsotne - Mulasens (3479 m) Sjerranevadas grēdā
struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā
salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā
zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti
vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
ādas–muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu
Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m
Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m
padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos
Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe
Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma)
Urmijas ezers beznoteksāļezers Irānas ziemeļrietumos, Armēnijas kalnienē 1275 m vjl., platība — 3900-5900 kvadrātkilometru, garums — 140-150 km, platums — 40-50 km, dziļums — līdz 15-16 m, platība mainās līdz ar pieteku ūdenīguma izmaiņām
Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m
bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu
atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu
komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi bezsavienojuma datu pārraides pakalpojumi ātrdarbīgos teritoriālajos un pilsēttīklos
ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings
personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai
kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls
zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja
bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus
starpbibliotēku abonements bibliotekārās apkalpošanas forma, kas nodrošina bibliotēkas lasītājam nepieciešamās literatūras pieprasījuma izpildi, ja vajadzīgās literatūras attiecīgās bibliotēkas fondos nav
bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai
molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
gaiļi Biezpiena kunkuļi, kas rodas, sildot rūgušpienu; nelieli biezpiena kunkuļi (sūkalās)
krepele Biezs, sakaltis netīrums
drotkvets Biežāk lietotais skaldiskās dzejas pantmērs, pants sastāv no astoņām rindām, kas savukārt sīkāk sadalās četrās divrindēs vai divās četrrindēs
tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties
Čudarānu dzirnavezers bija uzpludināts Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca
Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums
Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne
Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne
Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne
Bika Bika masīvs – kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos; Biks
marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus
biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju
reunija Bioloģijā parādība, kapēc ķermeņa sadalīšanas tā atliekas atkal savienojas jaunā organismā
audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus
Bērzgaļu ezers Biržkalna ezers Aglonas novadā
Kapiņu ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
Bērzgales ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
Biržas ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
katedra Bīskapa krēsls dievkalpojumā
akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī
follijs Bizantijā vara monēta, kalta Anastasija I valdīšanas laikā (491.-518. g.)
B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus)
B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem)
borde Bode - veikals, tirgotava
borniks Bodnieks - veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces
Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m
Bogdošans Bogdūls - kalnu grēda Tjanšanā
Bogdoula Bogdūls - kalnu grēda Tjanšanā
remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
Bojas Boju pilskalns - Rinku pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā
Bojuori Bojuoru Iereni - Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Iereni Bojuoru Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Marko Polo grēda Bokaliktags, kalnu grēda Kunluna austrumu daļā, Ķīnā
sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem
bolonjino Boloņā Itālijā kalta monēta
Baltezers Boltais ezers Mākoņkalna pagastā
Baltais ezers Boltais ezers Mākoņkalna pagastā
Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
Posms Bolupes lejteces kreisais, Aiviekstē ietekošais zars Balvu novada Lazdukalna pagstā, garums - 3,5 km
Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalna pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre
vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā
Baraukas pilskalns Borovkas pilskalns
Jumrukčals Boteva kalna Bulgārijā nosaukums līdz 1950. gadam
Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals
britelēni Brakalaiņi
Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
braukaļāt Braukalēt
jakalēties Braukalēt
raftings braukšana ar plostu (vai laivu) pa straujām, trakojošām kalnu upēm
braukt kalībās braukt pie kalēja ar pasūtījumiem
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi)
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
Brazilja Brazīlijas Federatīvās Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Brasilia"), atrodas Brazīlijas plakankalnē, 1172 m virs jūras līmeņa, uzbūvēta 1957.-1960. g. valsts ģeogrāfiskajā centrā, 2,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera
gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas
Garadiņš Brīveru pilskalns Šķeltovas pagastā
algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem
laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls
annenieki Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Annaskalni" iedzīvotāji
guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
Gymnocalycium bruchii Bruha gimnokalīcijs
grizlilācis Brūnā lāča pasuga ("Ursus arctos horribilis"), kas dzīvo kalnainos Ziemeļamerikas apvidos
divskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas divas pretējās sānu skaldnes
četrskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas šķiedru garengriezienā četras sānu skaldnes
trīsskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas trīs sānu skaldnes
Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas
Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē
potala Budisma mitoloģijā - paradīze, kurā mīt bodhisatva Avalokitešvara, tā atrodas kalna virsotnē Indijas okeāna krastā
Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā
subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas
appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas
paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas
Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils
Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas
speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā)
bufetčiks Bufetes turētājs vai apkalpotājs
pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
Buļļi Buļļezers, ezers Garkalnes pagastā
bumbīze Bumbīžu ticība – kalvinisms
Padelis Bungu ezers Mākoņkalna pagastā
Padēlītis Bungu ezers Mākoņkalna pagastā
abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365
leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk
Božintojs Burjatu (Austrumsibīrija, Aizbaikāls) mitoloģijā - debesu gars, kalēju mākslas un kalēju aizgādnis
knibēt Burzīt, skrubināt, kņudēt, kutēt. kalt
plosīties būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties
sakaltēt būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1)
atdzīvināt būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.)
siekaloties būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas
Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.)
korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti
Depiņš būvmateriālu veikals _Depo_
nikotirīns C~10~H~10~N~2~, tabakas alkaloīds
hordenīns C~10~H~15~NO; alkaloīds dīgstošos miežos
lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
norhiosciamīns C~16~H~21~NO~3~, alkaloīds nakteņu dzimtas augos
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds
napelīns C~22~H33NO3, zilās kurpītes ("Aconitum napellus L.") alkaloīds
narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas
rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds
protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu
mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās
rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos
pseidakonitīns C~36~H~51~NO~12~, "Aconitum ferox" alkaloīds, kuram ir stiprāka iedarbība par akonitīnu
truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds
trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas
ricinīns C~8~H~8~N~2~O~2~, toksisks alkaloīds rīcinauga sēklās un lapās
soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos
salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā
salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der."
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
lizergīnskābe C16H16N2O2, melno graudu alkaloīds
narcisīns C16H17NO4, narcises sīpola alkaloids
noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu
likopodīns C16H25NO, kristālisks alkaloīds, ko iegūst no vālīšu staipekņa
piperīns C17H19O3N, melno piparu alkaloīds
mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam
tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam
laurotetanīns C19H21NO4, siltzemju koka ("Litsea citrata") mizas alkaloīds; spēcīga inde, kas darbojas uz muguras smadzenēm līdzīgi strihnīnam
sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
hidrocinhonidīns C19H24ON2, cinhonas alkaloīds
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas
protokurīns C20H23NO3, viens no kurāres alkaloīdiem
laudanidīns C20H25NO4, opija alkaloīds
laudanīns C20H25NO4, opija alkaloīds
hidrohinīns C20H26N2O2, cinhonas alkaloīds
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu
mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds
laudanozīns C21H27NO4, kristālisks opija alkaloīds
kanabīnols C21H30O2, kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, bieza eļļa, kas gaisā pārsveķojas
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
oksinarkotīns C22H23O8N, narkotīnam radniecīgs opija alkaloīds
lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma
lobelanidīns C22H29NO2, lobēlijas alkaloīds, reducēta lobelīna forma
lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids
sambucīns C27H31ClO15, alkaloīds ķirša "Prunus avium" mizā; tā hidrolīzē iegūst cianidīnu un ramnozi
zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds
sabadīns C29H47NO8, sabadila un veratres sēklu alkaloīds
lapakonitīns C32H44N2O8, ziemeļu kurpītes "Aconitum septentrionale" alkaloīds
veratridīns C36H51NO11, alkaloīds, kas izolēts no sabadila un zaļās veratres
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm
fenīletiķskābe C6H5CH2COOH - ķīmisks savienojums, ko iegūst no benzilchlorida, ko darbojoties ar ciankaliju vispirms pārvērš par benzilcianidu
temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās
stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem
nornikotīns C9H12N2, alkaloīds tabakā, kas ķīmiski un darbības ziņā radniecīgs nikotīnam, bet mazāk toksisks; lieto par insekticīdu lauksaimniecībā
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
mašīngludais papīrs caur papīrmašīnas kalandru izlaists papīrs – vienmērīgi biezs un gluds abās pusēs
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri
diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību
Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela
katetrs Caurule šķidruma novadīšanai no ķermeņa dobuma vai dobuma skalošanai caur dabisku atveri
kuņģa zonde caurule, ko pa barības vadu ievada kuņģī diagnostikas nolūkā vai lai izskalotu kuņģi saindēšanās gadījumā
klīze Cauruļveida apkalums peldlīdzekļa bortā vai margsienā, kas pasargā pietauvošanās troses no pārrīvēšanās
apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā
ciparripa Caurumots, kustīgs disks ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, senākiem telefona aparātiem)
Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Celišķu kalns Celensku pilskalns Alsviķu pagastā
pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals
C Celsija temperatūras skalas saīsināts apzīmējums
pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu
kalna grāvis ceļam kalna pusē kalna nogāzē izrakts grāvis virsūdeņu savākšanai un novadīšanai
minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību
noieta ceļš ceļš, kurš jāveic precei (pakalpojumam) no ražotāja vai pakalpojuma devēja līdz pircējam (patērētājam)
portlandcements cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts
transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības
tirgus cena cena, par ko var pārdot preci vai pakalpojumu
atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1)
mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram
Leucosticte nemoricola Centrālāzijas kalnžubīte
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde
Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas
cenu kalkulācija pēc pilnas pašizmaksas cenu kalkulācijas metode, kur cenu veidošanā pamatojas uz produkcijas pilno pašizmaksu; cenu kalkulē, pieskaitot produkcijas vienības pilnai pašizmaksai vēlamo peļņas apjomu
iecepināt Cepjot izkaltēt; pārcept
dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt
Lielkalns Cēsu kalns Dikļu pagastā
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
pieškalnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" iedzīvotāji
Pieškaļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pieškalni" nosaukuma variants
Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums
industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju
didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms
smilškalnieši Ciblas novada Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Smilškalns" iedzīvotāji
upeskalnieši Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskalni" iedzīvotāji
sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm
luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
kaulaudi Cieti audi - kalcija un fosfora depo organismā
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
cetāns Ciets ogļūdeņradis C~16~H~34~, kuru lieto par standartu dīzeļdegvielas kvalitātes (cetānskalitļa) noteikšanā, kušanas temperatūra 18 °C
sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties)
labazs Cietuma veikals
šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš
elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām
cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
fitīns Cikliskā spirta inozīta fosforskābes estera kalcija un magnija sāls; dabas izcelsmes preparāts; lieto pret rahītu un anēmiju
mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
suberons Cikloheptanons, ko iegūst sausi pārtvaicējot korķu skābes kalcija sāli, šķidrums ar piparmētru smaržu
ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma
kaltētājtrumulis Cilindriska tvertne graudu kaltēšanai īpašas konstrukcijas kaltēs (trumuļa tipa kaltēs)
lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
gaošani Cilšu grupa, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi (agrāk galvaskausu kults)
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
Čehu mežs cilu kalnu grēda Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā un Vācijā, garums \~80 km, augstums līdz 1042 m
Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku
hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
izsūtāms cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai
leptosoms cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu
drellis cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu
vergs cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2
sholastiķis cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps
apkalpotājs cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants
kalpinātājs cilvēks, kas (kādu) kalpina
oficiants cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus
viesmīlis cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus
pakalpiņš cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}
mašīnists cilvēks, kas apkalpo mašīnas; mašīnstrādnieks
bufetnieks cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē
krodzinieks cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus
pusmācītājs cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu)
skalu plēsējs cilvēks, kas gatavo skalus
kalvinieks cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu
sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps
rokaspuisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš
rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto
merkantilists cilvēks, kas ko dara aiz sīkumaina aprēķina, arī savtīga veikalnieciskuma
akalpārdevējs cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk; atkalpārdevējs
ūķis cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt
izdzinējs cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā
kalējs cilvēks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu; metālu kalšanas speciālists
dienderis cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop
pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
malkascirtējs cilvēks, kas skalda malku
izsūtāmais cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus
kalvenieks cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt
kalenieks cilvēks, kas sūtīts pie kalēja pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt
mehanizators cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā
saiņotājs cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piemēram, veikalā, rūpnīcā)
versifikators cilvēks, kas viegli un veikli sacer dzejoļus, bet kam trūkst īsta dzejnieka talanta; pantu kalējs
šušars cilvēks, kas visiem pakalpo
atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi
apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu
ganterija Cimdu veikals vai darbnīca
kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi)
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī)
krūts Cinis, neliels pakalns
Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu
Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus
Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas
meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim)
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai
Cirīšu ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
Cirīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
Cirvīša ezers Cirvītis, ezers Mākoņkalna pagastā
ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem
citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām
Callistemon citrinus citronu kalistēma
Rihthofena grēda Cjiliaņšaņs, kalnu grēda Ķīnā
Cinlins Cjiņlins - kalnu grēda Ķīnā
neopīns Cl8H2lNO3, opija alkaloīds, kodeīna izomērs
arales Cūkaušu jeb kallu rinda
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
formoze Cukurvielu (ogļhidrātu) maisījums, ko iegūst iedarbojoties uz formaldehidu ar kalcija vai magnija hidroksidu
Gaigaļu ezers Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni
Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos
Čehijas–Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m
koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Bamptona rifi Česterfīlda salu austrumu daļa, Klusā okeāna Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas teritorija
Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
lubstāvs Četrkantīgs baļķis, kam vienā malā rene izkalta; pie lubu jumtiem to liek uz spāru līkajiem galiem guleniski
komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai
tetradrahma Četru drahmu monēta Atikas-Atēnu valstī, kalta 165.-164. g. p. m. ē.
Čiecis Čiekurkalna tirgus (Rīgā)
Čikuriļņiks Čiekurkalna tirgus (Rīgā)
Schreyenbush Čiekurkalns
Čieris Čiekurkalns (Rīgā)
Čierītis Čiekurkalns (Rīgā)
Šreienbuša Čiekurkalns, apkaime Rīgā
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā
Čiongšons Čiongšona grēda Annamas kalnos Indoķīnas pussalas austrumos
kontrforss čuguna spraislis lielkalibra enkurķēdes katrā loceklī deformācijas novēršanai
Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu
Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu
Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku
Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km
Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena
Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums
Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
Baimameili Sjuešaņs dabas rezervāts Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidu daļā
Baurona ezera provinces parks dabas teritorija Kanādā, Britu Kolumbijas austrumu daļā, Kolumbijas kalnu rietumu daļā
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
termoplastiskums dabīgā tempertūrā stiklveida stāvoklī esošu polimēru spēja sasilstot pāriet šķidrā stāvoklī un atdziestot atkal sacietēt
masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne
Ķemeru sērūdeņi dabiski sērūdeņraža-kalcija sulfāta un kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta tipa minerālūdeņi, mineralizācija \~2,5 g/l, izplūst \~30 sērūdeņu avoti, izmantoti tiek 3 centrālo avotu ūdeņi
akmens plātne dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
akmens plātnes dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas
Tabora kalns Dabora kalns Sēlpils pagastā
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m
birkstīt Dalīt nost (ogli) no degoša skala
Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva
pusapžuvis daļēji apžuvis; daļēji sakaltis
basanīts daļēji hidratēta kalcija sulfāta forma
pusnokaltis daļēji nokaltis
sausne daļēji nokaltusi priede vai egle
priekšapmaksa daļēji veikta samaksa par precēm vai pakalpojumiem pirms šo preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas beigām
puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku)
Damara Damaralenda - kalniene Āfrikā
raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass
cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā
krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki
mūrnieka āmurs darbarīks ar kātu ķieģeļu piesišanai (guldot tos javā) un ķieģeļu pieskaldīšanai
cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus
darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis
apkalpe darbība --> apkalpot (1); apkalpošana
kalšana darbība --> kalst
aizkalšana darbība, process --> aizkalst
apkalpošana darbība, process --> apkalpot
apkalšana darbība, process --> apkalt (1)
rustikalizācija darbība, process --> rustikalizēt(1)
rustikalizācija darbība, process --> rustikalizēt(2)
palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem
ABC Darbību izmaksu kalkulācijas metode (angļu "activity based costing") pašizmaksas aprēķinos
Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes
apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli
pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā)
nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā
nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu
pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma
cif-kalkulācija Darījuma kalkulācija, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
platformu ekonomika darījumu modelis, kura centrā ir tiešsaistes platforma kā preču un pakalpojumu aprites vieta
skalotājs darītājs --> skalot
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas)
metadatne datne, kas kalpo kā vairāku datņu direktorijs
hostings Datņu izvietošana, apkalpošana un uzturēšana
protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
testprogramma Datora apkalpes programma, ko izmanto tā ierīču un bloku darbības pareizības kontrolei
diagnostikas programma datora programma, kas nodrošina kļūdu vai bojājumu atklāšanu un lokalizēšanu citās programmās vai ierīcēs
servisprogramma Datora sistēmas programma šīs sistēmas nepieciešamāko apkalpošanas funkciju veikšanai
diagnostikas bloks datora vai kādas iekārtas sastāvdaļa, kas kalpo kļūdu vai bojājumu diagnostikai
pakalpe datorisks līdzeklis vai līdzekļu kopums, kas sniedz kādus pakalpojumus
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju
resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
privātais tīkls datoru tīkls, kas iekārtots un darbojas tikai vienas organizācijas ietvaros vai apkalpo tikai vienu lietotāju grupu
audioterminālis Datu apstrādes sistēmas terminālis, kas skaņas veidā saņemtu ziņojumu pārveido diskrētā formā un pēc informācijas apstrādes atbildi atkal pārveido skaņā
DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu
rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus
sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā
insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas
goteņu lapas daudzgadīgi kallu dzimtas augi - cūkauši
skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
Kalmia polifolia daudzlapu kalmija
divplakņu kakts daudzplakņu kakts ar divām skaldnēm
trīsplakņu kakts daudzplakņu kakts ar trim skaldnēm
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5)
poliedrs Daudzskaldnis
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni
oktaedrs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis
četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes
tetraedrs daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami
regulārs daudzskaldnis daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir vienādi regulāri daudzstūri; ir pieci regulāri daudzskaldņi (Platona ķermeņi): tetraedrs, oktaedrs, kubs, dodekaedrs un ikosaedrs
prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces
daudzplaknis Daudzskaldnis, poliedrs
Arhimēda ķermeņi daudzskaldņi, kuru skaldnes ir vairāku veidu regulāri daudzstūri; pusregulārie daudzskaldņi
-edrs daudzskaldņu nosaukumu izskaņa
poliedrisks Daudzskaldņu-, daudzplākšņu-
galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos
apslaukt Daudzus apkrāpt kāršu spēlē vai veikalnieciskos darījumos
sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu
Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu
Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna
Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei)
higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
tirdzniecības centrs dažāda veida pašapkalpošanās veikalu grupa, kas darbojas vienotā kompleksā
sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus
paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem
diferencālās izmaksas dažādiem daebības variantiem atbilstošas atšķirīgas izmaksu summas, kas kalkulētas lēmumu pieņemšanas procesā
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem
drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni
džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits)
pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos
Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums
spīkulas dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām
Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
jezakonitīns dažu kurpīšu sugu alkaloīds
manna dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā
skalene dedzināmo skalu ieliekamais
nodega Degoša skala pārogļojies gals
rinenhīze Deguna skalošana, deguna duša
kalmijlapu deicija deiciju suga ("Deutzia x kalmiiflora")
octidi Dekādes 8. diena franču republikāniskā kalendārā
oktidijs Dekādes astotā diena franču revolūcijas kalendārā
halisterēze Dekalcinācija, kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem (osteomalācijā, rahītā)
Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.)
slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana
eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā
commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi
Dēliņa ezers Dēlinis, ezers Mākoņkalna pagastā
čaukaliņa Dem. - čaukala
atkalnīte dem. --> atkalne
kalnmalīte dem. --> kalnmala
kalnelis dem. --> kalns
kalnenītis dem. --> kalns
kalniņš dem. --> kalns
kalpiņš dem. --> kalps
kalpīns dem. --> kalps
kaltiņš dem. --> kalts
kapkalniņš dem. --> kapkalns
pakalnīte dem. --> pakalne
pakalniņš dem. --> pakalns
pakalnītis dem. --> pakalns
skalganiņš dem. --> skalgans
skaliņš dem. --> skals
sūkaliņa dem. --> sūkalas
sūkaliņas dem. --> sūkalas
sūkuliņas dem. --> sūkulas, sūkalas
Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā
daimoni Dēmoni, ļauni, nešķīsti gari, sātana kalpi
sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai
Atlantiko departaments Kolumbijā (_Atlántico_), robežojas ar Bolivara un Magdalenas departamentu, apskalo Karību jūra
Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
portugāls Desmit dukātu monēta, Rīgā kalta neregulāri 16. un 17. gs.
dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri)
dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes
aploks Detaļa (ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa vai apkalums
nonidi Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
nonidijs Devītā diena franču revolūcijas kalendāra dekadā
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī
sabronins Dibrombehenskābes kalcija sāls, balts pulveris bez smakas un garšas, grūti šķīst ūdenī, lieto pa 1-2 g kā nomierinošu līdzekli neorganisko broma preparātu vietā
vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena
fasti Dienas Senajā Romā, kad drīkstēja kārtot valsts lietas (citās dienās reliģisku motīvu dēļ tas bija aizliegts), romiešu kalendāra nosaukums; tāpat sauca arī amatpersonu, triumfatoru u. c. sarakstus, ko sastādīja priesteri
servisdienests Dienests, kas veic kādu iekārtu garantijas apkalpi un citus pakalpojumus
nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē)
diena diennakts kā noteikta kalendārā mēneša daļa
krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai
nočņiks diennakts veikals
dienrādis Dienu rādītājs, kalendārs
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu
Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos
apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo
aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo
bebeerīns Dienvidamerikas koka "Nectandra rodiaei" mizas alkaloīds
banisterīns Dienvidamerikas liānas "Banisteria caapi" alkaloīds, subkortikāls sedatīvs līdzeklis, līdzīgs bulbokapnīnam
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km
pakalnišķinieki Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme
abdalla Dieva kalps
gotšalks Dieva kalps
abd Allah Dieva kalps
Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā
Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi
draudze Dievkalpojuma dalībnieki
pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks
Ordo Missae dievkalpojuma nemainīgā daļa
ordinārijs Dievkalpojuma nemainīgā daļa
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts
dievvārdi dievkalpojums
dievakalpājums Dievkalpojums
dievkalpošana Dievkalpojums
dievvārds Dievkalpojums
pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks
pātari Dievkalpojums baznīcā
naktspātari Dievkalpojums vai lūgšana naktī
dievlūgšana Dievkalpojums; arī dievvārdi
dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas
himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos
dieva vārdi dievvārdi; dievkalpojums
fibromialģija Difūzas vai lokalizētas sāpes un stīvums muskuļos un locītavās
ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network")
plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis
plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis
Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
skalojams divd. --> skalot
plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras
sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos
duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu
skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
diapensija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Diapensiales"), 1 dzimta, \~20 sugu, kalnos
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
Aišēnu senkapi divi austrumu-rietumu virzienā orientēti no akmeņiem sakrauti uzkalniņi (garums - \~50 m, platums - \~20 m, augstums - \~3 m), kas izvietoti \~600 x 350 m lielā teritorijā Katvaru pagastā starp Aišēnu un Ķeizaru mājām
laktidi Divkārši esteri, kas attīstās no divām oksiskābes molekulām, atskaldot divas molekulas ūdens
simbalofons Divkāršs stetoskops, kas dod iespēju salīdzināt skaņas un noteikt to lokalizāciju
Caladium bicolor divkrāsainā kalādija
fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
diedrs Divskaldnis, vienkāršā kristalogrāfiskā forma, kas līdzīga divslīpju jumtiem, divas neparalēlas skaldnes
neapmalots gulsnis divskaldņu brusas veida gulsnis
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala
kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals
sarunvalodas vārdnīca divu vai vairāku valodu vārdnīca, kura satur ikdienā plaši lietotu leksiku un frazeoloģiju un kalpo kā saziņas līdzeklis
anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā
piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
zantedeschia Dižkallas jeb zantedešijas
Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica")
bērzainieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
klintenieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Klinti" iedzīvotāji
augstkalnieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta iedzīvotāji
tesele Dobjamais dzelzis, liekts kalts
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību
niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
klīze Dobuma skalošana
retrojekcija Dobuma skalošana, ievadot šķidrumu
oksts Dobums, ko dzenis izkalis kokā
kalšana dobumu, gropju, rievu veidošana ar kaltu pirms detaļas nostiprināšanas
kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu
nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs
pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu
disbursmenta konts dokuments, kas satur kuģa aģenta ar kuģa apkalpošanu saistīto izdevumu uzskaitījumu
Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa
Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES
kalnupeja Došanās, iešana kalnos
atslaukties dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm)
uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju
Ziļma ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā
Dzeņaukas ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā
rentgenmetrs Dozimetrs ar skalu, kas graduēta rentgenos vai rentgenos sekundē
Vāļi Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Vāļukalns" otrs nosaukums
Pūķu kalni Drakonu kalni Dienvidāfrikas Republikā
drašķīt Drāzt, griezt, skaldīt, šķelt
drednots Drednauts - liels bruņukuģis ar lielkalibra artilēriju (20. gs. pirmajā pusē)
drednouts Drednauts - liels bruņukuģis ar lielkalibra artilēriju (20. gs. pirmajā pusē)
Drigānes ezers Driģenes ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
zaļbode Drogu veikals; aptieka
ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu
virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā
birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt
sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā
Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
Malnaviņa Dubnas kreisā krasta pieteka Rožkalnu pagastā, garums - 6 km
dūkaļa Dūkala
dūkana Dūkala
žura Duļķains šķidrums, saskalojums
kalnugrieze Dumbrvistiņu dzimtas suga, lielākais dumbrvistiņu dzimtas putns (ķermeņa garums - \~0,5 m), nelido, fitofāgs, Jaunzēlandē kalnu purvos
Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
dūmaties Dūmos kaltēt, žāvēt
rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā
čoža Dūmvads, mūrītis drēbju kaltēšanai; iere
puiškalnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Puiškalni" iedzīvotāji
Lēpītis Dūņezers, ezers Garkalnes pagastā
Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus
kļemka durvju rokturis (kalēja kalts)
portjē Durvju sargs; kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus
Rusiļa Dvartes kalns Haiti salā
Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka
Kuckucks-Berg Dzegužkalns
Dzelzgales pilskalns Dzeldas pilskalna otrs nosaukums
kurkumi Dzeltena, siekalām līdzīga masa uz pļavu stiebrzāles
titanīts dzeltenbrūns minerāls, kalcija un titāna silikāts CaTiO(SiO~4~), titāna rūda
citrīns Dzeltens kalnu kristāls
kūlāt Dzeltēt, kalst, vīst
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
Weissensee Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes novadā) nosaukums 1898.-1917. g.
Eilenburg Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes pagastā) nosaukums 1917.-1919. g.
Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene
Hinzenberg Dzelzceļa stacijas "Inčukalns" nosaukums 1889.-1919. g.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām
laktoferīns Dzelzi saistošs proteīns, ko atrod neitrofilo leikocītu specifiskajās granulās; piemīt pretmikrobu aktivitāte, tas ir arī dažādos sekrētos un eksudātos, piem., pienā, asarās, gļotās, siekalās un žultī
čekans Dzelzs āmurītis metāla kalšanai
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni
izviras dzelzs izdedži kalvē
pruts Dzelzs stienis vai apkalums, ar ko izkapts kātā iestiprināta
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu
kaladot Dziedāt kaladas
baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos
lielspuru kalmāri dziļjūras galvkāju klases kalmāru kārtas grupa (_Magnapinmidae_), novēroti tikai dažos eksemplāros - ar zemūdens kamerām nofilmēti pie urbšanas platformām
labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu)
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi
trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā
rituālā prostitūcija dzimumsakari, kas reliģiskā kultā kalpo par saikni ar sakrālo
Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
dzirnkalvis Dzirnkalis
veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē
zara atmiršana dzīvības procesu izbeigšanās zaros pēc lapu un skuju nokalšanas
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks
tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu
mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm
kalpgals Dzīvojamās telpas gals, kur dzīvoja kalpi
avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām
Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m
Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri)
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Džilodags Džilo - kalnu masīvs Turcijā
e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu
haftara Ebreju dievkalpojuma lasījumi no praviešu grāmatām kā nedēļas posma noslēgums
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli
fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
Meresgera Ēgiptiešu mitoloģijā - čūsku dieviete, kas dzīvoja kalna virsotnē, no kura pavērās skats uz Tēbu (mūsdienu Luksoras) faraonu kapenēm
Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai
eikaliptols Eikalipta eļļas galvenā sastāvdaļa; lieto inhalācijām elpošanas ceļu slimībās vai ārēji ieberzējumiem
eucalyptus Eikalipti
eukalipts Eikalipts
eukaliptols Eikaliptu eļļas sastāvdaļa
Eucaliptus niphophila eikaliptu suga
Ganna eikalipts eikaliptu suga ("Eucalyptus gunnii")
informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija
goblapu eikomija eikomiju suga ("Eucommia ulmoides"), 15-20 m augsts vasarzaļš koks ar stipri eliptiskām lapām, Ķīnas centrālās un rietumu daļas kalnos
Dežņova rags Eirāzijas kontinenta galējais austrumu punkts Čukcu pussalā (līdz 1879. g. saucās "Čukotskijnoss"), izolēts kalnu masīvs, lielākais augstums - 741 m
akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969. gada
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_)
rēde Eja starp kalniem un kokiem apaugušiem pauguriem, arī starp kāpām
reņģe Eja starp kalniem un kokiem apaugušiem pauguriem, arī starp kāpām
tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
norēķins ekonomiskas attiecības, kas veidojas starp fiziskām un juridiskām personām, realizējot preces un pakalpojumus, veicot samaksu par darbu, maksājot nodokļus, nodevas utt.
boutique Ekskluzīvs veikaliņš, kurā pārdod modes preces, ko neražo sērijveidā, bižutēriju, mākslas darbus u. c.
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā
parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu
attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu
eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā
formējošais elements ekstrūdera metāla detaļa ar vienu vai vairākām noteiktas konfigurācijas un izmēru kalibrētām spraugām konkrētu plastmasas profilu veidošanai ekstrūzijas procesā
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
Ekvadora Ekvadoras Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Ecuador"), platība - 283600 kvadrātkilometru (ieskaitot Galapagu salas), 14790000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kito, administratīvais iedalījums - 24 provinces, robežojas ar Kolumbiju un Peru, apskalo Klusais okeāns
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
elektromašīngenerators Elektriska mašīna, kas darbojas ģeneratora režīmā un kalpo mehāniskās enerģijas pārveidošanai elektriskajā
kenga Elektriskais atskaldāmais āmurs (angļu "Kangoo")
mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus
nullēšana elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei; lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību
elektromagnētiskā lauka enerģija elektromagnētiskā laukā lokalizēta enerģija, kuru mainīga lauka gadījumā pārnes elektromagnētiskie viļņi
elektrodinamiskie potenciāli elektromagnētiskā lauka raksturlielumi, koordinātu un laika skalāra vai vektoriāla funkcija
magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
e-iepirkšanās Elektroniskā iepirkšanās - preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus
e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
klienta-servera komunikācija elektroniskās komunikācijas forma, kurā datori (klienti) no centrālā datora (servera) pieprasa pakalpojumus un informāciju
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu
sertifikāts Elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar parakstītāju un kalpo parakstītāja identitātes noteikšanai
elektrotermisks Elektrotermisks process - augstas temperatūras radīšanas process, kurā izmanto elektrisko strāvu, piem., fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi
hromonēma Elementārais hromosomas pavediens, kurā lokalizēti gēni
elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu)
eikalipteļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot svaigas eikaliptu lapas ar ūdens tvaiku
embriju transplantācija embriju izskalošana no donoru dzemdes un pārstādīšana recipientēm
ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti
gigantiskās hromosomas endomitožu rezultātā izveidojušās liela diametra hromosomas dažu divspārņu, piem., drozofilas siekalu dziedzeru audu šūnās
psammoma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus
psamnioma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus
mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam
Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti
parathormons Epitēlijķermenīšu hormons, kas organismā regulē kalcija un fosfora maiņu
primārtektoģenēze Epizodiskas tektoniskās kustības, kas ne vienmēr noved pie kalnāju rašanās, bet rada struktūras, kas var tikt izceltas reljefā tikai vēlāk
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
Asmera Eritrejas galvaspilsēta (_Āsmera_), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.)
caurlauzta ieleja erozijas ieleja, kas šķērso kalnāja grēdu vai citu augstieni un nav izveidojusies saskaņā ar kalnu uzbūvi
vadības pults ērti pārskatāms un apkalpojams paneļveida elements, uz kura atrodas iekārtas vadības un kontroles ierīces
iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
slīdošās kāpnes eskalators
escallonia Eskalonijas
escalloniaceae Eskalonijaugi
Adisabeba Etiopijas galvaspilsēta (_Ādīs Ābeba_), atrodas Etiopijas kalnienē 2400 m virs jūras līmeņa, 338500 iedzīvotāju (2008. g.)
Abesīnijas kalniene Etiopijas kalniene
Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi
kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā
Aita etrusku mitoloģijā - pazemes valstība valdnieks, attēlots ar kroni, scepteri vai vilka skalpu uz galvas
Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
Džomolungma Everests - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
Čomolungma Everests, arī Džomolungma - Himalaju kalnu virsotne uz Ķīnas un Nepālas robežas (tibetiešu val. "Chomolungma"), augstākā virsotne pasaulē - 8848 m
fizostigmīns ezerīns - organisks savienojums, indīgs alkaloīds no Āfrikas auga tā saucamajām Kalabaras pupām; lieto medicīnā un eksperimentālajā fizioloģijā
Ezerkalna ezers Ezerkalnu ezers Priekuļu pagastā
Ezerlūku kalns Ezerlūķu pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā
saldūdens kaļķieži ezeros un avotu izplūdes vietās izgulsnējušies un uzkrājušies kalcija karbonāta nogulumi
Silkalnu ezers ezers Aglonas pagastā, platība - 1,5 ha; Silakalnu ezers
Lūkumietis ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers
Kunala ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - <1 ha; Kunalu ezers
Meistara ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2 ha; Meistaru ezers; Meistera ezers
Cirītis ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers
Mudenieks ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers
Mazais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 1,3 ha; Vārnu ezers
Sīļu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 2,7 ha
Lielais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 3,1 ha; Vārnas ezers; Vārnu ezers
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers
Sevans ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana
Aperklematas ezers ezers ASV (_Upper Klamath Lake_), Oregonas štata dienvidos, Kaskāžu kalnos
Bēra ezers ezers ASV, Aidaho un Jūtas štatā, Voseča grēdas ziemeļaustrumu nokalnē
Driģenes ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1 ha; Drigānes ezers
Dimantu ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība — 1 ha
Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers
Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
Škodras ezers ezers Balkānu pussalā ("Liqeni i Shkodrēs"), Melnkalnē un Albānijā, platība — 356-390 kvadrātkilometru (no tiem 220 kvadrātkilometru Melnkalnē), palos — līdz 550 kvadrātkilometru, dziļums — 4-8 m (lielākais — 44 m), \~50 salu, purva putnu pārziemošanas vieta; Skadaras ezers
Daugupes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 1,2 ha
Lagažs ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība - 8,2 ha; Lagaža ezers; Lagažu ezers
Nāvītes ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — <1 ha
Lagažu ezers ezers Balvu novada Lazdukalna pagastā; Lagažs
Dalainors ezers Bargas plakankalnē, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Hulun Nur"), platība - mainīga, vidēji \~1100 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 6-9 m; Huluņči
Baltezers ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, platība - 3,9 ha
Pieškaļu ezers ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība — 1,1 ha; Pieškalnu ezers
Ezerkalnu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekuļu pagastā, platība — 1 ha; Ezerkalna ezers
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla)
Vidusezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers
Venču ezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10,1 ha
Dūņezers ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis
Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers
Melnezers ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā
Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis
Hāmūns ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros
Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
Bračāno ezers ezers Itālijā ("Lago di Bracciano"), Lacio reģiona Romas provincē, platība — 57,5 kvadrātkilometri, izveidojies sena vulkāna kalderā 164 m vjl., dziļums — līdz 160 m
Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago di Como_), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 km^2^, lielākais dziļums — 414 m
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers
Jesejs ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži
Titurgas ezers ezers Ķekavas novada Baložu pilsētā, platība - \~12 ha, garums - \~480 m, lielākais platums - \~280 m; Mūlskalna ezers
Ajakumkels ezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes
Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā
Kauguris ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers
Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers
Ruņģu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība - 3,9 ha; Runģu ezers
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers
Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūžnis; Gružnis; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers
Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
Pērkoņu ezers ezers Mākoņkalna pagastā, platība — 4,9 ha; Pērkoņa ezers
Ubogovas ezers ezers Mākoņkalna pagastā, platība — 5,2 ha, dziļums — līdz 2,3 m
Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka
Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers
Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m
Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
Navelvapi ezers Patagonijas Kordiljeras priekškalnēs ("Lago Nahuel Huapi") 767 m vjl., Argentīnā, platība - 550 kvadrātkilometru, garums - 72 km, platums - 1,5-8 km, lielākais dziļums - 438 m
Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
Limanka ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība - 12,7 ha; Limankas ezers; Limaņu ezers; Liminkas ezers; Limonka
Pelēču ezers ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība — 82 ha; Peleča ezers; Pelēča ezers
Piegāzes ezers ezers Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers
Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers
Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš
Sivēnu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - <1 ha
Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers
Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha
Gailumu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 24,4 ha
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers
Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers
Boltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta rietumu daļā, platība - 26 ha; Baltais ezers; Baltezers
Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers
Baltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 158,4 m vjl., platība — 26,0 ha, lielākais dziļums — 7,5 m; Baltezers
Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis
Dēlinis ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,3 ha; Dēliņa ezers
Rusišķu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,7 ha; Rusičku ezers; Rusiška ezers
Meruškas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,8 ha
Kraku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 18,7 ha; Kraķu ezers
Cirvītis ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 2,5 ha
Padieleits ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis
Krievu Viraudas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — <1 ha
Krievu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 2 ha
Smagaņu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 3 ha, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m; Smageņu ezers
Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers
Bābelītis ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers
Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
Peldezers ezers Ropažu novada Garkalnes pagastā, platība - 4 ha; Peldu ezers; Sāres ezers
Lielais Melnezers ezers Skaistkalnes pagastā, platība — 1 ha; Melnezers
Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
Niedrājs ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers
Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
Mellūzis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem
Salainis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem
Bābenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers
Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha
Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha
Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
Ābelītes ezers ezers Sventes pagastā, Egļukalna rietumu nogāzē, platība mazāka par 1 ha
Ženēvas ezers ezers Šveicē un Francijā, Alpu kalnos, platība - 582 kvadrātkilometri, garums - 72,3 km, lielākais platums - 14 km, lielākais dziļums - 309 m
Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C
Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
Cīrihes ezers ezers Šveices ziemeļu daļā, plakankalnē 406 m vjl., platība — 8850 ha, garums — 40 km, platums — 1-4 km, dziļums — līdz 143 m
Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
Ammerezers ezers Vācijā (_Ammersee_), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m
Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta
Kīmezers ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca
Skarbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,6 ha; Skarbais ezers; Skarbes ezers; Silkalēju ezers
Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
Pāžezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers
Vivi ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Ohridas ezers ezers Ziemeļmaķedonijā un Albānijā (maķedoniešu val. “Ohridsko Ezero”, albāņu val. “Ligeni i Ohrit”), starpkalnu katlienē 695 m vjl., platība — 538 km2, lielākais dziļums — 288 m (dziļākais ezers Balkānu pussalā)
Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
Turnetresks ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci
pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu
Fanši Fansipans - kalns, augstākā virsotne Vjetnamā
digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem
bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
kalifāts Feodāla valsts, kurā valda kalifs; halifāts
holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem
desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos
vienkāršās kristalogrāfiskās formas figūras, kas sastāv no vienādām skaldnēm, piemēram, kubs, oktaedrs, diedrs, monoedrs u. c.
pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem
datu nesējpakalpojumu sniedzējs firma, kas piedāvā telefona sakarus vai datu pārraides pakalpojumus starp dažādiem punktiem vienā vai vairākās valstīs
mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi
mikroprocesors Intel Pentium Pro firmas _Intel_ mokroprocesoru _80x86_ saimes superskalārs 32 bitu mikroprocesors, kurš satur arī otrā līmeņa kešatmiņu
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
Balzamka firmas "Latvijas Balzams" veikals
apsardzes uzņēmumi firmas un apvienības, kas sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām
outlet Firmas, uzņēmuma veikals, ražotājam piederošs veikals
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam
kopne Multibus firnas _Intel_ izstrādāta asinhrona datorkopne, kas var kalpot 8, 16 un 32 bitu procesoriem
datu pārraides līnija fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek izmantota, lai savienotu datu ķēdes galiekārtas, datu komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi
nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība
bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton"
labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
sistēmas lietotājs fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus
mazumtirgotājs Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam
lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus pakalpojumus
pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus
būvniecības dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā
iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna
Flindersa Flindrsa grēda - kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums - \~400 km, augstums - līdz 1189 m
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas
fokštagas apkalums pie masta fokštagas iestiprināšanai paredzēts nerūsoša metāla skavveida apkalums masta priekšpusē
dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai
programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam; ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām
metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē
Fornax Fornāka - romiešu pavarda un labības kaltējamo krāšņu svētku dieviete
fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai
fosforīti Fosfātu grupas nogulumu ieži, kuru galvenā sastāvdaļa ir kalcija fosfāti (lieto superfosfāta ražošanai)
osteonektīns Fosfoproteīns, kas saista kolagēnu un kalciju, mineralizācijas regulators; atrod kaulos un trombocītos
kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem
udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā
sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos)
dialiti Fotogrāfiski objektīvi ar nelīmētām lēcām, lētāki un tomēr labi anastigmati, piem., Celors, Šinlors, Dogmars, Omnars, Unofokals u. c.
citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos
Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns
liga franču katoļu konfederācija 16. gs. beigās, kuru 1576. g. nodibināja it kā katoļu ticības aizstāvēšanai pret kalvinistiem, patiesībā - lai gāztu karali Indriķi (Henri) III
messidor Franču lielās revolūcijas kalendāra 10. mēnesis (no 20. jūnija līdz 19. jūlijam)
huguenoti Franču protestanti (lielāko tiesu kalvinisti) 16.-18. gs.
tridi Franču republikas kalendāra dekādē trešā diena
plivioze Franču revolūcijas kalendārā 5. mēnesis (no 20. janv. līdz 18. febr.)
septidi Franču revolūcijas kalendārā dekādes 7. diena
Franku Mežs Frankenvalde, kalnu masīvs Vācijā
koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei
frīsteils Frīstails - kalnu slēpošanas trīscīņas paveids
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
Fudzi Fudzi kalns - Fudzijama
Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā
hipoparatireoze Funkcionālas epitēlijķermenīšu mazspējas sindroms, kam raksturīga tetānija, neirāli, psihiski un kalcija maiņas traucējumi
datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu
koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu
neveldzētie kaļķi gabalveida vai maltie kaļķi, kuru pamatkomponenti ir kalcija oksīds (CaO) un magnija oksīds (MgO)
Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis)
termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra
muharrams Gada pirmais mēnesis musulmaņu kalendārā
gadapuisis Gadakalps
kazuālijas Gadījuma dievkalpojumi (piemēram, kristīšana, laulāšana, izvadīšana)
junga Gados jauns kalpotājs, kas vēl mācās amatā
vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
jaunā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma; Gregora kalendārs
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala
adobe Gaisā kaltēts māla ķieģelis
samans gaisā kaltēts, neapdedzināts māla ķieģelis ar grieztu salmu un dažkārt arī ar smilšu piemaisījumu; lieto kā būvmateriālu apvidos, kur nav mežu
aerosialofāgija Gaisa rīšana kopā ar siekalām, simptoms, ko dažreiz novēro neirozē
opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu)
salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem
rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera)
drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
irizācija gaismas un krāsu rotaļa uz dažu minerālu skaldnēm
lākts Gaiša uguns, degošs skals, liesma; lākte; spīdums, blāzma
retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna
Gaiziņš Gaiziņkalns
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
saimes ļaudis gājēji, kalpi
cilvēks Gājēji, kalpi; saime
ļaudis Gājēji, kalpi; saime
nogājieši Gājēji, tie, kas ir pārgājuši citur kalpot
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā)
nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs
tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm
Barkals galda kalns Sudānas ziemeļdaļā, Nīlas labajā krastā, Nūbijas reģionā; 104 metrus augstajam Barkalam bija reliģiska nozīme Kušas valstī; ap Barkalu atrodas senās Napatas pilsētas atliekas ar vairākām piramīdām
galda kalns galdkalns, plakankalns
Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā
Eiklīda telpa galīgdimensiju lineāra telpa, kurā definēts vektoru skalārais reizinājums
arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
kaluska Galoša; kaluša
metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis
neencefalons Galvas smadzeņu garoza kopā ar filoģenētiski jaunām smadzenīšu un redzes uzkalna daļām
Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns)
Frontālā grēda galvenā Klinšu kalnu grēda Kanādā ("Front Range"), garums - 1250 km, platums - līdz 150 km, augstākā virsotne - Robsona kalns 3954 m
emetīns Galvenais ipekakuānas alkaloīds, kefalīna metilēteris, balts amorfs pulveris, kūst pie temperatūras 74 Celsija grādi, saules gaismā paliek dzeltens
kofeīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu
teīns Galvenais kafijas pupiņu un tējas lapu alkaloīds, kas uzbudina centrālo nervu sistēmu; kofeīns
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu
morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis)
foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi
desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu
skārninieks Gaļas veikala īpašnieks
skārnis Gaļas veikals
Transhimalaji Gandisišaņs - kalnu grēda Centrālajā Āzijā, Ķīnā
jaila Ganības Krimas kalnu galvenās grēdas bezmežu platoveida kaļķakmens virsotnēs
Eucaliptus gunnii Ganna eikalipts
ameji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
atajali Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
bununi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
covi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
emeji Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
paivani Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
seiseti Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo gk. salas kalnainajā austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
pinpi Gaošanu grupas cilts, Taivānas salas pirmiedzīvotāji, dzīvo piekalnēs un līdzenumos, gandrīz asimilējušies ar ķīniešiem, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ģints iekārtas paliekas, animistiski ticējumi
liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks
luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga
ģilka Gara auguma kalsna meitene
slandzene gara auguma, kalsna sieviete
klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks
šķetra Gara kalsna sieviete
karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties
žeiksts Gara, kalsna sieviete
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs)
Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags)
Kordiljeri Garākā kalnu sistēma pasaulē (sp. val. "Cordilleras"), stiepjas >18000 km garumā Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rietumu malā no Aļaskas līdz Ugunszemei
Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
žurbini Garas, saskaldītas pagales
garderobists Garderobes kalpotājs
Bekaa ieleja garena starpkalnu ieleja Libānā, Bekaa muhāfazā, ziemeļaustrumos iesniedzas arī Sīrijā
skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum
biezummašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna brusveida vai vairogveida sagatavju precīza biezuma iegūšanai (kalibrēšanai biezumā)
stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai
lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.)
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes
izlicējs Gari koka skali pie ātrspiedēm iespiesto lokšņu uzķeršanai un izmešanai uz metiena galda; izmetējs
oficiants Garīdznieks, kas darbojas līdzi dievkalpojumā
liturgs Garīdznieks, kas vada dievkalpojumu
holergāzija Garīgs traucējums, kas saskalda personības struktūru, piem., šizofrēnija
autoservisieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Autoserviss" iedzīvotāji
berģciemieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Berģuciems" (arī "Berģi") iedzīvotāji
lankstinieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums
remberģieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Remberģi" iedzīvotāji
Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki"
ziemeļnieki Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeļnieki" iedzīvotāji
Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
garkalnieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
juglasciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
juglciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
langstinieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji
VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums
sunīšnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" iedzīvotāji
tumšupieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji
Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi"
upesciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" iedzīvotāji
upeslejieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upeslejas" iedzīvotāji
berģieši Garkalnes pagasta un Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Berģi" iedzīvotāji
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Vilaniški Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalni" bijušais nosaukums
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis
bizuls Garš, kalsnējs cilvēks
mērklucīši Garuma mēru etaloni mašīnbūvē, standarta komplekts satur 87 klucīšus, ko izmanto mērinstrummentu kalibrēšanai
konfekcija Gatavo apģērbu veikals
atsulināt Gatavojot biezpienu ļaut notecēt sūkalām
lumstot Gatavot skalus, lumstus 1(2)
akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs
Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte
Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā
Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna
Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
Agmaganas grēda Gegamas grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē
Callimico goeldii Geldi kalimiko
kalimiko Geldi kalimiko - kalitriksu dzimtas ģints "Callimico" vienīgā suga ("Callimico goeldii")
gelseminīns Gelsēmijas alkaloīdu maisījums
hromosomālie gēni gēni, kas lokalizēti hromosomās un nosaka kodoliedzimtību
iezīmētājgēns Gēns, kura lokalizācija hromosomā un iedarbības efekti ir izpētīti un tādējādi dod iespēju lokalizēt citus gēnus
Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada
gymnocalycium Gimnokalīciji
Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii")
kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum")
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii")
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās
mucīns Glikoproteīns siekalās un gļotās
melitoptiālisms Glikozes izdalīšanās ar siekalām
gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs
meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_
atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām
glikoptialisms Glukoze siekalās
krēpala Gļotas, siekalas, spļaudekļi
Godvina Godvina Ostena kalns - Čogori
stengales Govju siekalu stīgas
tehniskā dokumentācija grafiskie un teksta dokumenti, kas nepieciešami, lai organizētu ražošanu, veiktu izstrādājumu pārbaudes, reglamentētu iekārtu un objektu ekspluatāciju, kā arī veiktu to tehnisko apkalpošanu un remontu
Slaigo grāfiste Īrijas rietumu daļā, robežojas ar Kevanas, Litrimas, Roskomonas un Mejo grāfisti, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
klauzūra Grāmatas apkalums aiztaisīšanai
grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals
burtnīcu presēšana grāmatu un brošūru izgatavošanas procesa sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir kalibrēt burtnīcu un bloka biezumu, kas vienas tirāžas ietvaros var svārstīties līdz pat 20% (dažāds papīra biezums, apstrādes režīms)
bokalderis Grāmatu veikals
bokalders Grāmatu veikals
grāmatnīca Grāmatu veikals
librairie Grāmatu veikals, grāmatnīca
izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām
lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana
peletjerīns Granāta ("Punica granatum L.") mizas alkaloīds
Granparadīzs Granparadīzo - kalnu masīvs Alpos
rullēšana Graudu izberšana no vārpām ar rulli rijā kaltētai labībai
pārsla Graudu izstrādājums, ko iegūst, tos tvaikā izsutinot, pēc tam izkaltējot un saspiežot valčos
žaude Graudu kalte
paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
Acorus gramineus graudzāļu kalme
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos
ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās
skrapstiņš Greblis, kalts
Greblis Grebļa kalns Jaunjelgavas novada Seces pagastā
Grūbeļu kalns Grebļa kalns Seces pagastā
Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā
Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi
šotauga Gredzenveida apkalums uz klāja šotes vadīšanai, piemēram, lai pareizā virzienā (leņķī) novilktu foku (priekšburu)
fokšotes ēze gredzenveida apkalums uz klāja, paredzēts fokšotes vadīšanai
gredzenhromosoma Gredzenveida hromosomas, kas var izveidoties vai nu spontāni, vai arī mutagēnu ietekmē, ja savienojas hromosomu interkalāro fragmentu gali
Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra
gregoriāņi Gregoriāņu kalendārs - Gregora kalendārs
metemptoze Gregoriskā kalendārā vienas dienas izlaišana 134 gados
Skromaņu Greitas kalns Greitas kalns, pilskalns Ambeļu pagastā
siekalu dziedzeri gremošanas orgāni, kas izstrādā siekalas un ievada tās mutes dobumā
gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas)
protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām
Karaļa Kristiana X Zeme Grenlandes salas ziemeļaustrumu piekrastes daļa, ko apskalo Grenlandes jūra
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot
bābiņa Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābīna Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
bābiņš Grīdas spraugā iesprausts skals, ko dedzina rotaļājoties vai zīlējot
Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga
aleipts Grieķu ģimnāziju kalpotājs, kas pirms un pēc vingrošanas ieberzēja dalībniekus un cīkstoņus ar eļļu
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
Eriks grieķu mitoloģijā - argonauta Būta (variants: Poseidona) un Afrodītes dēls, kuru Hērkals uzvarēja divkaujā un nogalināja
Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās
daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja
Pirra Grieķu mitoloģijā - Epimeteja un Pandoras meita, titāna Prometeja dēla Deikaliona sieva, viņi abi bija vienīgie, kas izdzīvoja Zeva uzsūtītos pasaules plūdos
Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē
Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta
Aiols grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Deikaliona mazdēls, kurš kļuva par valdnieku Tesālijā, un viņa vārdā tika dēvētas arī viņa pēcnācēju aioliešu ciltis, kas pamazām iepletās pa visu Balkānu pussalu un Egejas jūras salām
Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību
Kerineja Grieķu mitoloģijā - kalns Arkādijā
Parnass grieķu mitoloģijā - kalns, kur dzīvojis Apollons un mūzas; tā piekājē atradās Delfu Apollona templis
Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala
Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi
koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem
Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju
Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi
Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus
Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns)
Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
Enio grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa kalnu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
Prometejs grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas Olimpā nolaupīja uguni un iemācīja to lietot cilvēkiem, kā arī iemācīja tiem dažādus amatus, lasīšanu un rakstīšanu; Zevs par to viņu liek piekalt pie klints
kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu
stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
baltgalvas grifs grifu suga ("Gyps fulvus"), saukts arī par kalnu liju
Grišķene Grīziņkalns, apkaime Rīgā
slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta
ambas Grūti pieejamas plakankalnes Abesīnijas (Etiopijas) kalnājā, stāvām nogāzēm
Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
repe grūti saskaldāma malka
krušņa Gruvešu vai sakaltušu zaru kaudze; mežā biezā kārtā sakrituši koki
gruvešu konusi gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes
Tbilisi Gruzijas galvaspilsēta, atrodas Tbilisi kalnienē, Kūras krastos, 380-750 m virs jūras līmeņa, 1 miljons iedzīvotāju (2007. g.)
sudžuks Gruzīnu ēdiens - saulē kaltētas liellopu gaļas ruletes, basturmas, maigāka variācija, kuras apvalciņš gatvots no ķiplokiem
Boči Gruzīnu mitoloģijā - dievs, kas valda septiņos Kaukāza kalnu grēdas atzaros, sākotnēji bija auglības dievs un dzīvnieku aizgādnis
Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem
Pirkuši gruzīnu mitoloģijā — dievišķais kalējs
Gružnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Grūžnis Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Velnamārka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Velnamorka ezers Grūžņu ezers Lazdukalna pagastā
Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā
lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji
Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji
Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
gurgot Guldzināt, izdvest skaņas līdzīgi kā rīkli skalojot
apmalots gulsnis gulsnis četrskaldņu brusas veidā
buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai
Minjakgankars Gungašaņs, augstākā virsotne Sinotibetas kalnos, Ķīnā
gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs
Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m
Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls)
Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns
Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.)
Gavartines pilskalns Ģedušu pilskalns Turku pagastā
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
harnišs Ģeoloģijā kalnraču apzīmējums slīdņu plāksnēm starp 2 iežu kompleksiem
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
subakvālie procesi ģeoloģiskie procesi, kas norisinās zem ūdens, - nogulumu uzkrāšanās, ūdensbaseinu dibenu izskalošanās
Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
modulis Ģeometrijā - skaitlis (skalārs), kas izsaka dotā vektora garumu
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis - daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes
daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu
ģimenes apvienošana ģimenes locekļu atkalapvienošanās, galvenokārt pēc migrēšanas
ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu
kurums Haotisks dažāda izmēra akmens blāķu un atlūzu sablīvējums kalnu nogāzēs, šaurās ielejās, gravās, kas lēnām pārvietojas virsmas krituma virzienā; akmeņplūsma
Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos
sešlauča sakopojums heksaedrs jeb sešskaldnis
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
chaenotheca Henotēka - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
purīns Heterociklisks savienojums, kas ir nukleīnskābju, dažu alkaloīdu (piem., kofeīna) sastāvdaļa, ir arī dzīvnieku vielmaiņas produktos (urīnskābē)
hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~)
augstkalnu stacija hidrometeoroloģisko novērojumu stacija kalnos virs 2000 m virs jūras līmeņa, kur līdz ar meteoroloģiskiem elementiem pēta arī šļūdoņus, lavīnas, seljes, kalnu ezerus un prognozē bīstamās dabas parādības
Sivaliks Himalaju dienvidu priekškalnu grēdas Indijā un Nepālā (angļu val. "Siwalik"), garums - \~1700 km, platums - 8-50 km, augstākā virsotne - 2591 m
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
Annapūrna Himalaju kalnu virsotne Nepālā (_Annapūrna_), desmitā augstākā virsotne pasaulē - 8091 m
Manaslu Himalaju kalnu virsotne Nepālā, septītā augstākā virsotne pasaulē - 8156 m
Khančendžunga Himalaju kalnu virsotne uz Indijas un Nepālas robežas, trešā augstākā virsotne pasaulē - 8598 m
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju
svarga Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīze (Indraloka), kas atrodas svētā Meru kalna virsotnē
Goloka Hindu mitoloģijā - dieva Krišnas paradīze, kura atrodas svētā Meru kalna dienvidu nogāzēs un caur kuru tek debesu upe
Kailašs hindu mitoloģijā - kalns, ko uzskata par dieva Šivas, kā arī dieva Kuberas mājoklis
juga hindu mitoloģijā - laika posma (vairāku simtu tūkstošu gadi) apzīmējums, kas mītos minētas četras: kritajuga, tretājuga, dvāparajuga un kalijuga
jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.)
Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa
Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu
Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
primārais renīnisms hipertensijas, hipokalcēmijas, hiperaldosteronisma sindroms un pastiprināta plazmas renīna aktivitāte, ko izraisa jukstaglomerulārā aparāta šūnu proliferācija
mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm
klārisms Hipotētiska mācība par esošā saskaldījumu tumšā, sajukušā īpatņu un skaidrā Dieva pasaulē
fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem
Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
ksantogranulomatoze Holesterīna granulomas plakanajos kaulos; ja tās lokalizējas galvaskausa kaulos, var pievienoties eksoftalms vai bezcukura diabēts
lobelīns Holinomimētisks līdzeklis, alkaloīds, atrodas dažādās lobēliju sugās, iegūst arī sintētiski
Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
štreks Horizontāla kalnraktuves apakšzemes eja bez tiešas izejas uz virszemi
karnīze Horizontāla līnija kokgriezumā vai akmens kalumā, kas izvietota gar ēkas ārsienu
berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
huoch Houčs - pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā
multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs; simptomi atkarīgi no patoloģiskā procesa lokalizācijas
hidrargīrisms Hroniska saindēšanās ar dzīvsudrabu; pazīmes: siekalošana, trīce, parēzes
jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes)
kriptokokoze Hroniska vai subakūta mikoze, kas lokalizējas galvenokārt centrālajā nervu sistēmā un plaušās, skar arī ādu
B. A. humanitāro zinātņu bakalaurs (angļu "Bachelor of Arts")
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu
Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa
Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune
Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba
idus Īdas - mēneša vidus dienas seno romiešu kalendārā
kumbris Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai)
kumbrs Ieapaļa virsotne (kalnam); izliekums (zemes virsmai)
ielest Ieaust ar skaliņiem
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
citoplazmatiskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka citoplazmā lokalizētie gēni
holandriskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka Y hromosomā lokalizētie gēni
kodoliedzimtība Iedzimtība, ko nosaka šūnas kodolā (hrosomās) lokalizētie gēni
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos
autoserviss Iedzīvotāju automobiļu apkalpošanas iestāžu un pasākumu kopums
iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode kas apvieno profilaktisko un ārstniecības: darbu; process --> dispanserizēt
iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu
neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši
ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā
iekalnis Iekalnus
iedalbāt Iekalt
iekaldināt Iekalt (1)
sakalt Iekalt (1)
iekaldināt Iekalt (2)
iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos
iekandalāt Iekalt vazās
vērsināt Iekalt, mācīties no galvas
iekalne Iekaltne
sūkstīties iekārot, siekaloties, laizīties
kalte Iekārta (dažādu produktu, materiālu) kaltēšanai
veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu
iesalnīca Iekārta iesala kaltēšanai
graudu kalte iekārta labības graudu, arī zāļu un dārzeņu sēklu kaltēšanai
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu
klients iekārta vai lietojumprocess, kam parasti ir tikai viens lietotājs un kas izmanto servera pakalpojumus
skalotne Iekārta, ierīce, arī tvertne, trauks (kā) skalošanai
diagnostiskā pārbaude iekārtas funkcionēšanas pārbaude ar speciālām tehniskām ierīcēm un programmām, kas ļauj atklāt un lokalizēt tās bojājumus
saistītās iekārtas iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību (tajā skaitā ar ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežu palīdzību)
Centrālā Kordiljera iekšējā kalnu grēda Andos, stiepjas ar pārtraukumiem, Kolumbijā (Uila - 5750 m), Peru ziemeļos (augstums līdz 4471 m), Bolīvijā (5383 m)
Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls
flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs
iekurs Iekurināmais materiāls (piemēram, sausi skali, skaidas, tāsis)
pakurs Iekurs, skali vai skaidas malkas iededzināšanai
Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas
Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām
Bārvikas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnos, netālu no Rosa jūras Skota krasta
Belemas ieleja ieleja Antarktīdā, Prinča Alberta kalnu Sausajās ielejās
Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos
kalnstarpa Ieleja starp kalniem
Lekzirs Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, uz austrumiem no Ušbas kalna, Gruzijā, garums - līdz 15 km, platība - 38,9 kvadrātkilometru, noslīd līdz 1980 m vjl.
iešķēlvinēt Ieliet un saskalot
dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu
humpalot iepirkties lietoto preču veikalā; apmeklēt lietoto preču veikalus
triftot iepirkties lietoto preču veikalos
Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m
Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes
Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m
Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
Mazais Karū ieplaka Kāpas kalnos, garums - 320 km, platums - \~64 km, augstums - 300-600 m
Balhaša-Alakola ieplaka ieplaka Kazahstānas dienvidaustrumos, 342-600 m vjl., ziemeļos norobežo Kazahstānas sīkpauguraine un Tarbagatajs, dienvidos - Džungārijas Alatavs un Ču-Ili kalni, ziemeļu daļā atrodas Balhašs, austrumos - Sasikkels un Alakels, dienvidos - Taukuma, Sariišikotrava, Moinkuma smiltāji
Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km
Lielais Karū ieplaka starp Lielo Kāpli un Kāpas kalniem, garums - 400 km, platums - \~130 km, augstums - 450-750 m vjl.
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
iluviāls Iepludināts, ieskalots
komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu
aprīkot Ierādīt kalpiem darbu
ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos)
fotogrammetriskais fotoaparāts ierīce fotoattēla iegūšanai ar fotogrammetrijas metodēm, speciāls fotoaparāts ar dažādām palīgierīcēm: līmeņrāžiem, grādu iedaļu skalām kameras orientācijai telpā, kadru rāmja ar koordinātu asu indeksiem un vadību
kalorifers ierīce gaisa sasildīšanai (apkures un ventilācijas sistēmās un kaltēs) - sistēmā savienotas caurules, pa kurām plūst karsts ūdens, ūdens tvaiki vai karsti sadegšanas produkti
vājinātājs ierīce kalibrētai signāla sprieguma vai jaudas samazināšanai
mērgalva ierīce kalibru un mašīnu detaļu lineāro izmēru noteikšanai, kā arī mazu lineāro pārvietojumu mērīšanai
pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi
pārslodzes mērītājs ierīce pārslodzes mērīšanai; sastāv no vertikāla akselerometra un indikatora, kura skala izteikta relatīvās vienībās
riekstkodis ierīce riekstu skaldīšanai
litotriptors ierīce urīnpūšļa akmeņu saskaldīšanai
fokrollers ierīce zem vai virs jahtas klāja, ar kuru ierēvē (uztin uz štagas) un atkal izrēvē (attin no štagas)
skalotājs ierīce, iekārta (kā) skalošanai
rūceklis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis (2)
ievadierīce ierīce, kas pārsūta datus, programmas vai vadības signālus datora procesoram un kalpo par saskarni starp cilvēku un datoru
monitors ierīce, kas rada spēcīgu ūdensstrūklu (piemēram, iežu izskalošanai)
ģeofons ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā
pierausējs ierīce, kas sarauš graudus kaltes aparātā
koferdams ierīce, ko lieto plombēšanas laikā zoba izolācijai no siekalām
ierobežotas piekļuves sistēma ierīce, programma vai cits risinājums, kas pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam
aurilavs ierīce, zonde auss skalošanai
garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai
prizma Ierīces, iekārtas elements, kam ir šāda daudzskaldņa forma
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide
nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas
ieskrostīt Ierobīt, iekalt
numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām
biskalis Ieroču kalējs
atsākt iesākt (atkal, no jauna to pašu)
izlidot iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
aznīca Iesala kalte
informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem
iesiekalāt Iesiekalot
variola ieslēgums kalnu iezī akmens lodītes veidā
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā)
aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus
uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām
telefona centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai
mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu
spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus
laiks (arī dzīve, gadi u. tml.) pagriežas atpakaļ iestāties atkal (par kādu bijušo laika, dzīves posmu)
atsalt Iestāties atkal salam (pēc atkušņa); atkal sasalt
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari
iekalt Iestiprināt izkaltā robā, caurumā (piemēram, siju)
iekalt Iestrādāt kalumā
atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (izrādi)
konsekrācija Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam
konsekrēšana Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs
garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta
Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Milzukalna dabas parks ietver šī kalna apkārtni ar savdabīgo reljefu un gleznaino apkārtni, platība - 73 ha, no 1977. g. līdz 1999. g. bija kompleksais dabas liegums
Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs
ieserot Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā)
Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
karnonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem (dolomītu, kalcītu); notiek gk. ķīmiskas aizvietošanās procesos
deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos)
atskaldnība Iežu īpašība skaldīties gabalos
karsta procesi iežu ķīmiskā dēdēšana, kas norisinās pazemes un virszemes ūdeņiem šķīdinot un izskalojot šķīstošus iežus
kinētometamorfoza Iežu reģionālā metamorfoze, kas notiek iežiem ar kalnu radītājām kustībām nonākot dziļākos zemes garozas slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens
prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs
diskordance Iežu saguluma veids, kurā jaunākus nogulumus no vecākiem nodala izskalojuma virsma vai sedimentācijas pārtraukums
plagioklazi Iežu veidotāji minerāli - nātrija un kalcija laukšpati
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
Lēnes apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Lääne maakond”), administratīvais centrs - Hāpsalu, platība - 2383,14 km2, 24070 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi, rietumos apskalo Baltijas jūra
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra
Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela
izdienēties ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē)
lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
savērdzināt ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt
savietēt ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt
sadienēties ilgāku laiku nokalpot
nokalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to)
nokalties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam)
noskaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam)
sakalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim)
sakalpot ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim)
sakalt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim)
atbraukalēt ilgāku laiku, daudz braukalēt
izabraukalēties ilgāku laiku, daudz braukalēt
atkalpāt ilgāku laiku, daudz kalpot
izkalpoties ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur)
izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku)
izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem)
izžampāties ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties
izskaldīties ilgāku laiku, daudz skaldīt
izskaloties ilgāku laiku, daudz skalot
izverdzināt ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt
uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu
noārdīt Ilgstoši iedarbojoties (piemēram, uz iežiem), izšķīdināt, aizskalot u. tml. (tos) - piemēram, par ūdeņiem
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra
Balikesira ils Turcijas rietumos, robežojas ar Čanakales, Bursas, Kitahjas, Manisas un Izmiras ilu, rietumos apskalo Egejas jūra, ziemeļos - Marmora jūra
Bartina ils Turcijas ziemeļu daļā, robežojas ar Kastamonu, Karabikas un Zenguldakas ilu, ziemeļrietumos apskalo Melnā jūra
Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā
Baltaiskrūgs Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
dobulieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji
dobulišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji
dobulišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji
ozolnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
padomnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" iedzīvotāji
pakupišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pakupišķi" iedzīvotāji
pilskalnieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji
pliķišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pliķišķi" iedzīvotāji
poguļancieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji
poguļankišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji
šurieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji
šurišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji
Schlossberg Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums
Ilzes ezers Ilzas nezers Mākoņkalna pagastā
Ilzene Ilzēni, dzelzceļa stacija Ilzeskalna pagastā
Ierzeļova Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ērzeļova" nosaukuma variants
Kūkuoji Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kūkoji" nosaukums latgaliski
Sylaraši Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Silaraši" nosaukums latgaliski
Lēnu pilskalns Imuļu pilskalns
vangažnieki Inčukalna novada apdzīvotās vietas "Vangaži" iedzīvotāji
gaujaslīcieši Inčukalna novada Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
gaujēnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
gaujieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
gaujslīcieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
Griķukrogs Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" bijušais nosaukums
Straujupes Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Griķi" otrs nosaukums
inčkalnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Inčukalns" iedzīvotāji
inčukalnieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Inčukalns" iedzīvotāji
indrānieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Indrāni" iedzīvotāji
krustinieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" iedzīvotāji
Sēnīte Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Krustiņi" otrs nosaukums
Hincenbergskaja Inčukalna pagasta bijušais nosaukums krieviski
Hincenberg Inčukalna pagasta bijušais nosaukums vāciski
Hinzenberg Inčukalns
žesi Indiāņu cilšu grupa (šavanti, šerenti, akri, krao, apinaži, sakamekrani, timbiri, kajapi u. c.), dzīvo Brazīlijas ziemeļaustrumos, valoda veido īpašu saimi, agrāk apdzīvoja gandrīz visu Brazīlijas plakankalni, tagad dzīvo tikai dažos rajonos, gk. Šingu, Tokantinsas, Aragvajas un Parnaibas baseinā, saglabājušās matriarhāta paliekas, reliģija - kristiānisms un pirmatnējo ticējumu sajaukums
āšrams Indiešu kopiena, kuras locekļi dzīvo vienkāršības, disciplīnas un pašatsacīšanās garā, pašaizliedzīgi kalpodami sabiedrībai
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras
mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem
fumarīns Indīgs alkaloīds miega magonēs u. c. magoņu dzimtas augos
amanitīns Indīgs alkaloīds mušmirēs
delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu
gelsemicīns Indīgs alkaloīds, izolēts no Amerikas auga "Gelsemium sempervirens Ait."; paralizē elpošanas ceļus
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
likoktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"
mioktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"; iedarbība līdzīga kurārei
citizīns Indīgs dažu zeltliju ģints sugu alkaloīds; stimulē, pēc tam paralizē veģetatīvās nervu sistēmas ganglijus
konhidrīns Indīgs kristālisks alkaloīds, iegūts no plankumainajiem suņstobriem
midaleīns Indīgs ptomaīns, kas izdalīts no pūstošiem iekšējiem orgāniem; rada siekalošanos, midriāzi, temperatūras paaugstināšanos, sirds apstāšanos diastole
akonitīns Indīgs zilo kurpīšu alkaloīds C~36~H~49~O~11~N, centrālās nervu sistēmas inde, senāk lietota pret sāpēm neiralģijās un reimatismā
kanabīnons Indijas kaņepju alkaloīda darbīgā sastāvdaļa, melni brūns balzams, ko lieto dziedniecībā
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
prefikss Indikators, kas sastāv no viena vai vairākiem cipariem un kas ļauj izvēlēties dažādu numuru formātu, tīklu, pakalpojuma tipus
saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos
dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās
atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā
obligātais klients indivīds, kas nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus, bet, piemēram, ir nozīmēts pie sociālā darbinieka pēc tiesas sprieduma
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem)
uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem
FIT Individuāls ārvalstu ceļojums (angļu "foreign independent tour") - ceļojumu biroja organizēts ārvalstu ceļojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz tūrista izteiktajām vēlmēm un prasībām, neiekļaujot gida pakalpojumus
lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu
slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
indocalamus Indokalamusi
Indocalamus tesselatus indokalamusu suga
Indocalamus tsuboianus indokalamusu suga
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums
Liedesmala Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Piekalnes" bijušais nosaukums
pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji
uzskaites informācija informācija par reālās atvērtās sistēmas funkcionēšanas gaitā patērētajiem atvērto sistēmu sadarbības resursiem, ko izmanto pakalpojumu izmaksu noteikšanai un rēķinu sastādīšanai
starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu
vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros
veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem
spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai
Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem
sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību
sabiedriskais medijs institūcija (organizācija), kas nodrošina sabiedriskās apraides pakalpojuma īstenošanu
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
centrālais darījumu starpnieks institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus
pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu
encefalometrs instruments galvaskausa mērīšanai, lai noteiktu atsevišķu smadzeņu apvidu lokalizāciju
kaloriskops instruments zīdaiņu barības kaloriju daudzuma noteikšanai
uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni
tīkls ISDN integrēto pakalpojumu cipartīkls
INSIS Integrēto pakalpojumu starpiestāžu sistēma ("Interinstitutional system of integrated services")
mezozojiskā krokošanās intensīva kalnveidošanās un granītiska sastāva iežu intrūziju veidošanās cikls, kas sākās triasa beigās un beidzās paleogēna sākumā
virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas
augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org
piekļuves vadības saraksts interneta hostdatora pakalpojumu tabula un to hostdatoru saraksts, kuri šos pakalpojumus var izmantot
interneta televīzija interneta pakalpojums televīzijas izmantošanai mājās
tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi
provaiders Interneta pakalpojumu piegādātājs
IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam
datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes
internetizācija Interneta plaša pieejamība un izmantošana informācijas ieguvei, dažādu pakalpojumu veikšanai, tirdzniecībai u. tml.
pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts
skype Interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus
iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus
interneta banka internetbanka - attālinātais bankas pakalpojums
bordelis Intīmservisa firma, telpas, kur prostitūtas sniedz savus pakalpojumus
bortinženieris Inženieris - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā)
penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem
tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām
prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus
lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem
uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa
riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē
skaldāmība īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1)
skaldāmība īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2)
skaldāmība īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4)
Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products")
sumi Īpašs tintes irbulītis, kas gatavots no augu pigmenta un saistvielas un kuru lieto, pamērcējot tā galu ūdenī; izmanto kaligrāfijā un glezniecībā
naglīzeris Īpašs veidnis naglu kalšanai
stupa Īpatnējs sakrālās celtniecības tips Indijā, sākumā veidots kā vienkāršs kapu kalns, vēlāk kā memoriāla celtne, ticības simbols vai relikviju glabātava, dažāda lieluma un formas
cefaelīns Ipekakuānas alkaloīds, emetīna sinerģists
emetamīns Ipekakuānas kristālisks alkaloīds
devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Persija Irānas nosaukums līdz 1935. gadam; kā neatkarīga vergturu valsts pastāvēja 550.-330. g. p. m. ē., neatkarību atkal ieguva 1918. g.
Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās
Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem
šleifs Irdenu nogulumiežu josla, kas veidojusies, saplūstot izneses konusiem, un aptver kalna vai augstienes piekāji
patriks Īrijas vara 1/2 fārtinga monēta, kalta no 1460. g.
īris Īrisi ("Iris"); skalbes
kalvene Īrisi ("Iris"); skalbes
kalvs Īrisi ("Iris"); skalbes
puķuskalbes Īrisi ("Iris"); skalbes
sabines Īrisi ("Iris"); skalbes
šķelpes Īrisi ("Iris"); skalbes
zobenes Īrisi ("Iris"); skalbes
zobines Īrisi ("Iris"); skalbes
zobini Īrisi ("Iris"); skalbes
skalbi Īrisi 1, skalbes
irmoloģija irmosu krājums pareizticīgo dievkalpojumam
turktatāru rietumu dialekti Irtišas tatāru, kirgīzu, karakirgīzu, karakalpaku, nogajiešu un Eiropas Krievijas tatāru valodas
Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem"
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis
muedzins islāma kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu
izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps
Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
svētbrīdis Īss dievkalpojums
graduālis Īss dziedājums starp epistulas (2) un evaņģēlija lasījumiem dievkalpojumā
švirka Īss, smalki saskaldīts koks
Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.)
īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu
SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus
kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu
Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē
Imeņu ezers Itenis, ezers Lazdukalna pagastā, nosusināts
izbraukuļāt Izbraukalēt
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
iztešļāt Izcirst, izkalt
sūkalāties Izdalīt sūkalas
sūkalot Izdalīt sūkalas
atvirt Izdalīt sūkalas pievienotā biezpiena, rūgušpiena un karstuma iedarbībā (par pienu)
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.)
izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot
atpalīdzēt Izdarīt pakalpojumu pretī
ķerešas Izdedži kalvē
ķereži Izdedži kalvē
ķeršas Izdedži kalvē
ķērši Izdedži kalvē
kausiņi Izdobtas, kausveidīgas formas monētas, ko 14.-15. gs. kala Ziemeļvācijā un arī Livonijā
niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest
noliktavas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti u. c. ražošanas līdzekļi, kurus uzņēmums ir saņēmis, bet kuri ražošanas procesā (pakalpojumu sniegšanā) vēl nav izmantoti
kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku
ražīgums Izgatavotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms laika vienībā
izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas)
izdancināt Izkalpināt
izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki
paverdzināt Izkalpināt, nostrādināt
pavērdzināt Izkalpināt, nostrādināt
izpelnīties Izkalpoties (2)
izslāpt Izkalst (par zemi, augsni)
izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (parasti par ziemājiem)
nokramt Izkalst un kļūt cietam
izčabēt Izkalst, kļūt čabošam (par kādu augli, sīpolu u. c.)
dēdēt Izkalst, kļūt sausam
izkaltēt Izkalt
izkleināt Izkalt
izkaldināt Izkalt (1)
desikācija Izkaltēšana, izžūšana
dakāltēt Izkaltēt
sasusināt Izkaltēt, izžāvēt
sažaudēt Izkaltēt, izžāvēt
žaunāties Izkaltēt, izžāvēt
lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans
koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi
poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli
zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā
rupjā barība izkaltēti augi vai to daļas, ko lieto galvenokārt zālēdāju ēdināšanai
izakaltēties Izkaltēties
levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā
skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu
ģilksnis Izkaltis cilvēks
cimbulis Izkaltis, ciets zemes kukurznis
cimpulis Izkaltis, ciets zemes kukurznis
ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks
izkalums Izkalts caurums ķīļa iebīdīšanai
kaltenis Izkalts vara trauks
asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga
čubatas Izkaltuša siena vai salmu atkritumi
izkaptnieks Izkapšu kalējs
grieztava Izkapts gabals skalu plēšanai
grabis Izliekts nazis vai kalts ar ko grebj, piemēram, koka karotes
simplekss Izliekts piramīdveida daudzskaldnis (piem., starp koordinātu asu nogriežņiem), ko veido lineāri neatkarīgi vektori
kūkums Izliekums (kalnam, zemes virsmai), paaugstinājums, izcilnis (zemes virsmā)
diadekse Izmaiņas slimības lokalizācijā un raksturā
fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām
iespējamās izmaksas izmaksu kalkulācijā un analīzē pielietots izmaksu rādītājs, kuru aprēķina, ņemot vērā uzņēmuma tagadnē pielietoto tehniku, tehnoloģiju un pārvaldības realitātes
faktiskās izmaksas izmaksu summa, ko var aprēķināt pēc pilnās pašizmaksas kalkulācijas sistēmas vai faktisko mainīgo izmaksu kalkulācijas sistēmas, vai pēc faktiski izdotās naudas summas
pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācija izmaksu uzskaites un kalkulācijas sistēma ar pilnu izmaksu sadali, kas ietver arī pieskaitāmās vispārējās izmaksas
izzurināt Izmazgāt, izskalot
theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā
puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas
izniķēlis Iznikala
noriesties Iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem); iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem kādā platībā)
pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu
nunataks Izolēta klinšaina kalna virsotne, kas paceļas pār ledāju
kalcīts izplatīts iežveidotājs minerāls kalcija karbonāts CaCO~3~, galvenais kaļķakmens komponents
Grossularia divaricata izplestā jeb kalnu ērkšķoga
aizvirzīties Izplesties noteiktā virzienā (par mežiem, kalnājiem, ūdeņiem, ceļiem u. tml.); aizstiepties
izpliksnēt Izputēt, izdegt, nokalst
nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku
naftālieši Izraēliešu cilts, kas, liekas, dzīvojusi Efraīma kalnāja rietumu nogāzē pie Filistejas robežām
atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.)
rodze Izrakts ceļš (sniegā, piekalnē)
izmargot Izrotāt (ar kalumiem, zīmējumiem)
izdrellēt Izsēt (lauksaimniecībā); izurbt (kokapstrādē, ar spalurbi); nogurdināt zivi, vairākas reizes atbrīvojot un atkal satverot maķšķerauklu; izgriezt, iztīt
šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus
izšķelties Izskaldīties, saskaldīties
eluviālais horizonts izskalošanās horizonts augsnes profila augšdaļā
izliedēt Izskalot
izplundāt Izskalot
izškalverēt Izskalot
izskalināt Izskalot (1)
erodēt Izskalot (iežus) - par ūdens straumēm
izkarkšināt Izskalot (kaklu), radot raksturīgu troksni
izraut Izskalot (par ūdeņiem, straumi); izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem)
izskalāt Izskalot (piemēram, drēbes)
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieskalāt Izskalot (piemēram, veļu) pietiekami, daudz
pieskalot Izskalot (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku)
izgurdzelēt Izskalot (rīkli)
iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums
izzilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums
izskalāt Izskalot ārstnieciskos nolūkos (ķermeņa daļu)
izšļākt Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu)
izploncāt Izskalot, pavirši izmazgāt
izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt
žencs Izskalots gliemežvāks
lēvenis Izskalots krasts
pamēda Izskalots upes krasts
konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
žņaudzeklis Izspiedējs, izkalpinātājs
bojs Izsūtāmais zēns; apkalpotājs iezemietis (kolonijās)
subservients iztapoņa, pakalpiņš
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi
džinsaudums Izturīgs, īpaši apstrādāts audums, ko izmantoja kalnraču u. c. darba apģērbu izgatavošanai
Berezaukas pilskalns Izvaltas pilskalns Izvaltas pagastā
Piliņklans Izvaltas pilskalns Izvaltas pagastā
Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu
Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam
izsūkalāties Izveidoties sūkalām
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
debušēt Izvest karaspēku no šauruma vai aizsegtas vietas (piem., no kalnu aizas) atklātā apvidū
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem
salīdzināšana Izziņas paņēmiens, kas kalpo par pamatu, lai spriestu par objektu līdzību vai atšķirību
Aperelkalai ezers izžūstošs sālsezers ASV (_Upper Alkali Lake_), Kalifornijas štata ziemeļaustrumos
izvilkt Izžūt (vējā), izkalst
izkramt Izžūt, izkalst
sasusēt Izžūt, izkalst
izčaurēt Izžūt, izkalst, nosusēt
izčaurēties Izžūt, izkalst, nosusēt
izkalināties Izžūt, izkaltēties
Oimjakonas kalniene Janas-Oimjakonas kalnienes daļa Indigirkas baseinā, Krievijā, augstums — līdz 1891 m
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
Amacumara Japāņu mitoloģijā - dievība kalējs un spoguļu izgatavotāju ciltstēvs, dievietes Isikoridomes (Metāllējējas) tēvs
Ojamacumi japāņu mitoloģijā - kalnu dievība, kas piedzimusi dievu pārim Idzanagi un Idzanami
Adzisikitaka japāņu mitoloģijā - Zemes dievības Okuninusi dēls, kura mirdzums atstarojies pār diviem kalniem un divām ielejām
Ame Kagujama japāņu mitoloģijā — svētais kalns, kurš nokritis uz Zemes no Debesīm un kurā uzturas dievi
jamabusi Japāņu sinkrētisma kultā tā sauc vientuļniekus, kas dzīvo kalnos un ievēro stingru askētismu, lai sasniegtu Budas stāvokli
jatrofīns Jatrofas alkaloīds
atzīdelis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
atzīdenis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās
fibromiksoendotelioma Jaukts siekalu dziedzera tipa audzējs
epistula Jaunajā derībā - apustuļa vēstule; tās fragments, ko lasa dievkalpojumā
tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus")
salu loki jaunas, lineāri orientētas kalnainas salu virknes, kas atrodas pārejas zonā starp kontinentu un okeānu
Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži
kombinācija Jauni genotipi, kas veidojas hibrīdu skaldīšanos un gēnu pārkombinēšanās rezultātā
NCL Jaunkaledonija, teritorijas trīsburtu kods
jaunkaledonieši Jaunkaledonijas iedzīvotāji
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
māsters Jaunkungs (pieklājības forma, ko lieto kalpotāji, uzrunājot vai runājot par kunga nepilngadīgo dēlu); arī humoristiski
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām
sociālā administrēšana jaunu sociālo programmu un sociālo pakalpojumu attīstīšana un esošo ilgtspējas nodrošināšana
interkalācija jaunu struktūru rašanās bioloģiskā sistēmā, piemēram, dažu augu interkalāra augšana
Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis
tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem
komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību
sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi
saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību
zāģmateriāla skaldne jebkura zāģēta vai frēzēta zāģmateriāla virsma; izšķir platās un šaurās skaldnes
ortogonāli vektori jebkuras vektoru telpas vektori, kuru skalārais reizinājums ir 0
heteroplazma Jebkuri nenormālas lokalizācijas audi
serveris Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem
makroelementi jebkurš uzturvielu ķīmiskais elements, piem., kalcijs, hlors, magnijs, fosfors, kālijs, nātrijs un sērs, kas organismā vai uzturā ir relatīvi lielā daudzumā
abds Jēdziens islāmā, kas apvieno divas radniecīgas nozīmes - "dievlūdzējs" un "kalps"
sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai
pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija
Sīļu kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants
sudrabkalnieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sudrabkalns" iedzīvotāji
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē
mālkalnieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants
Bitāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bitānkalns" nosaukuma variants
tābarkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Tābarkalns" iedzīvotāji
taborkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Taborkalns" iedzīvotāji
sārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju, kas ietekmē gatavā ādas izstrādājuma īpašības
atsārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju; izmanto visu jēlādu apstrādē
Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums
Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums
Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums
ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji
pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji
Jeloustona Jeloustonas ("Yellowstone") nacionālais parks, kas atrodas Klinšu kalnos Vaiomingas štatā, ASV ziemeļrietumu daļā, platība - \~9000 kvadrātkilometru, dibināts 1872. g.
Sana Jemenas galvaspilsēta (arābu val. "San'ā"), atrodas starpkalnu ieplakā 2400 m vjl., 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs
Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs"
koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus
Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām
šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam
ijars Jūdaistu civilā kalendāra astotais mēnesis
tevets Jūdaistu civilā kalendāra ceturtais mēnesis
tammuzs Jūdaistu civilā kalendāra desmitais mēnesis
sivans Jūdaistu civilā kalendāra devītais mēnesis
eluls Jūdaistu civilā kalendāra divpadsmitais mēnesis
hešvans Jūdaistu civilā kalendāra otrais mēnesis
švats Jūdaistu civilā kalendāra piektais mēnesis
adars Jūdaistu civilā kalendāra sestais mēnesis
kislevs Jūdaistu civilā kalendāra trešais mēnesis
avs jūdaistu civilā kalendāra vienpadsmitais mēnesis
augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā
Jukagiras plakankalne Jukagiru plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos
gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni
Salvas līcis jūras līcis Indijas okeāna Persijas līča dienvidrietumu daļā ("Golf of Salva"), Bahreinas līča dienvidu daļa, austrumos apskalo Kataras pussalu, dziļums - līdz 25 m
Arkūra līcis jūras līcis Jaunkaledonijas salas ziemeļrietumu galā (_Harcourt, Baie d’_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus
mērlīnija Jūras navigācijā - precīzi izmērīts un marķēts attālums, kas ļauj kuģim kalibrēt lagu
Benkalisas šaurums jūras šaurums Malakas šauruma dienvidrietumu daļā, starp Sumatras un Benkalisas salu
Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai
auditorfirma Juridiska persona, kas sniedz audita pakalpojumus
tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks
šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks
sensillas jutīgi veidojumi, kas bezmugurkaulniekiem kalpo par maņu - taustes, garšas, ožas - orgāniem
Rugāju novads kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
kalns kā pagāniska kulta vieta pazīstams visā Latvijā, folkloras, arheoloģiskie un toponīmiskie materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā
dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari
langadžu kāda bērnu spēle ar skaliņiem, langadžu logs, logi
heteradēnija kāda dziedzera nenormāla lokalizācija, distopija
pāržmaugs kāda ķermeņa, kalna, meža, jūras līča, upes u. c. šaurākā vieta; zemes vai jūras šaurums
pāržņauga kāda ķermeņa, kalna, meža, jūras līča, upes u. c. šaurākā vieta; zemes vai jūras šaurums
indikācija kādas informācijas parādīšanās uz ekrāna, gaismas tablo, aparāta skalas u. tml.
kreve kādas masas sakaltušais ārējais slānis
politiskā korupcija kādas partijas vai politiska grupējuma tāda darbība parlamentā un valdībā, kas pretēji vēlēšanu solījumiem kalpo šauru aprindu interesēm
infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas
ārējā tirdzniecība kādas valsts preču (plašākā nozīmē arī pakalpojumu un kapitāla) ievedums, izvedums un tranzīts
dismembrācija kādas valsts saskaldīšanās vairākās daļās
qualis rex, talis grex kāds kungs, tāds kalps; kāds saimnieks, tāda saime
aizkalnietis kāds, kas dzīvo aiz kalna
kaukala kāds, kas kaukalē, rada vairākkārtīgus īsus, aprautus kaucienus
kalngāzis kāds, kas var kalnus gāzt
kājāvis kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju
kalačnieks kāds, kurš gatavo kalāčus
kalībnieks kāds, kurš ir izveicīgs kalšanas darbos
blemža kāds, kurš ir neizveicīgs, kurš runājot siekalojas
iztešļāties kādu laiku (bez rezultāta) skaldīt vai kalt
noveksēties kādu laiku nepārtraukti kalt (cilāt veseri)
nokaltēt kādu laiku nepārtraukti kaltēt
nopuišot kādu laiku nokalpot
palaidināties kādu laiku slidināties uz ledus vai no kalna
noukāt kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala
serviss kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums
interneta kafejnīca kafejnīca vai datorzāle, kurā līdztekus tradicionālajai apkalpošanai tiek piedāvāti arī interneta pakalpojumi un dažādi datorpakalpojumi
slauktuve Kafejnīca, veikals u. tml., kur ir augstas cenas
kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas
Gymnocalycium denudatum kailais gimnokalīcijs
sēbrice Kaimiņu ekonome vai kalpone
uzkalt Kājot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1)
kakalznis Kakalze, kukurznis
kakla apkārtmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs
peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss
pejotkaktuss Kaktusu dzimtas augs, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu, aug Meksikā un ASV dienvidrietumos; meskals; peijote
kaladu dziesma kalada
divkrāsainā kalādija kalādiju suga ("Caladium bicolor")
kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums
diagrammu papīrs kalandrēts, līmēts papīrs ar ierobežotu lineāro deformāciju; lieto reģistrējošos aparātos un elektronisko skaitļošanas mašīnu izvadīšanas iekārtās
Kalanhoje 'Tessa' kalanhoju suga ("Kalanchoe 'Tessa'")
Blosfelda kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe blossfeldiana")
Mangina kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe manginii")
tūbainā kalanhoje kalanhoju suga ("Kalanchoe tomentosa")
Alberta kalateja kalateju suga ("Calathea albertii")
safrāndzeltenā kalateja kalateju suga ("Calathea crocata")
lancetlapu kalateja kalateju suga ("Calathea lancifolia")
raibā kalateja kalateju suga ("Calathea picturata")
neīstā Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea pseudoveitchiana")
Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea veitchiana")
svītrainā kalateja kalateju suga ("Calathea zebrina")
vesellapu kalceolārija kalceolāriju suga ("Calceolaria integrifolia")
kaļķūdens kalcija hidroksīda Ca(OH)~2~ šķīdums ūdenī
etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas)
kaustificētie sārņi kalcija karbonāta nogulsnes, kas rodas, kaustificējot zaļo sārmu
nedzēstie (arī dedzinātie, neveldzētie) kaļķi kalcija oksīds
radiokalcijs Kalcija radioaktīvs izotops ar pussabrukšanas periodu 163,5 dienas; lieto kalcijmaiņas pētījumos
dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā
hondrokalcinoze Kalcija sāļu, biežāk kalcija pirofosfata klātiene vienā vai vairākos locītavu skrimšļos
Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts
kalināt Kaldināt, atstāt kaldināt
kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai
smēde Kalēja darbnīca; kalve 1(1)
zemnīca Kalēja izkalta izkapts
garais gads kalendāra gads, kurā ir 366 dienas
kalendārais plāns kalendāra plāns, kalendārplāns
dzimšanas gads kalendārais gads, kurā persona ir piedzimusi
kalendārs Kalendāram atbilstošs; kalendārā paredzēts
adventes kalendārs kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventa dienai paredzētām iedaļām
Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām
republikāniskais kalendārs kalendārs, ko 1793. gadā Francijā ieviesa Konvents; šajā kalendārā mēnešiem bija šādi nosaukumi: vandemjērs, brimērs, frimērs, nivozs, pluviozs, ventozs, žermināls, floreāls, preriāls, mesidors, termidors, fruktidors; gads sākās 22. septembrī - republikas pasludināšanas dienā; kalendārs pastāvēja līdz 1806. gadam
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz īpašas, izplēšanai paredzētas lapas
kolenderis Kalendārs; kalenderis
linearizācija kalibrēšanas process, lai nodrošinātu imidžsetera vai formu plašu eksponētāja stabilu darbību
birete kalibrēta stikla caurule ar iedaļām un krānu precīzai iztekoša šķidruma tilpuma mērīšanai
Calicium abietinum kalīciju suga
Calicium glaucellum kalīciju suga
Calicium quercinum kalīciju suga
Calicium salicinum kalīciju suga
Calicium subquercinum kalīciju suga
Calicium viride kalīciju suga
halifāts Kalifāts - feodāla valsts, kurā valda kalifs
halifāts Kalifāts - kalifa pārvaldītas valsts teokrātiska iekārta (muhamedāņu zemēs)
ziemeļu kalipso kalipso suga ("Calypso borealis")
Citronu kalistēma kalistēmu suga ("Callistemon citrinus")
izkalkulēt Kalkulēt un pabeigt kalkulēt; aprēķināt
zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla
škalbi kalmes
skaļbis kalmes
airas Kalmes, skalbes
Deutzia x kalmiiflora kalmijlapu deicija
šaurlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia angustifolia")
platlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia latifolia")
daudzlapu kalmija kalmiju suga ("Kalmia polifolia")
smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā
graudzāļu kalme kalmju suga ("Acorus gramineus")
iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa; piekalne
kalngals Kalna augstākā vieta; kalna virsotne
Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
kraupe Kalna kraupe - kaila, klinšaina kalna kore
kalnu kosa kalna mugura, arī kalnu grēda
Berghof Kalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
atkara Kalna sāni, nogāze; atkalne
kalnvirsa Kalna virsa, augstākā vieta kalnā
Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m
Bāburs kalna virsotne Alžīrijā (_Babor, Djebel_), Satīfas vilājā, augstums - 1833 m
Antero kalns kalna virsotne ASV (_Antero Mountain_), Kolorādo štatā, Savačas grēdas dienvidos, augstums - 4351 m
Aibapas kalns kalna virsotne ASV (_Ibapah Peak_), Jūtas štata rietumos, augstums 3686 m
Arakuļskijšihans kalna virsotne Dienvidurālu grēdas ziemeļos (_Arakul’skij Šihan, gora_), Krievijas Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos
Banahau kalna virsotne Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, uz Lagunas un Kesonas provinces robežas, augstums - 2158 m
Balatokans kalna virsotne Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļā, Austrummisamisas provincē, augstums - 2450 m
Asuls kalna virsotne Galapagu Salās (_Azul Cerro_), Isabelas salas dienvidrietumos, augstums - 1689 m
Ardževani kalna virsotne Gruzijā (_Arjevani, mt’a_), Trialetas grēdā, uz Iekšējās Kartlijas un Lejaskartlijas robežas, augstums - 2757 m
Belvjēdelinini kalna virsotne Gviānā, Francijas aizjūras reģionā Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, augstums - 851 m
ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
Armakonda kalna virsotne Indijā (_Arma Konda_), Āndhra Pradēšas štata ziemeļaustrumos, augstums 1680 m
Bailādila kalna virsotne Indijā, Čhatīsgarhas štatā, augstums - 1240 m
Bahmangarha kalna virsotne Indijā, Madhjas Pradēšas štata austrumu daļā, augstums - 1127 m
Baturs kalna virsotne Indonēzijā, Bali provincē, Bali salas ziemeļu daļā, augstums - 1717 m
Bandahara kalna virsotne Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļrietmos, Ačehas provincē, pie robežas ar Ziemeļsumatru, augstums - 3012 m
Ālāms kalna virsotne Irānā (_Ālām_), Kazvīnas ostāna ziemeļaustrumos, augstums - 4850 m
Alvands kalna virsotne Irānā (_Alvand, Kūh-e_), Hamadānas ostānā, augstums - 3571 m
Āgdāgs kalna virsotne Irānā (_Āq Dāgh_), Ardabīlas ostāna dienvidos, augstums 3320 m
Baurdarbunga kalna virsotne Islandē, Vahdnajegidla ledāja ziemeļrietumu daļā, augstums - 2000 m
Amaro kalna virsotne Itālijā (_Amaro, Monte_), Abruco reģionā, augstums - 2793 m
Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
Beraka kalna virsotne Jemenā, Hadramauta muhāfazas dienvidrietumu daļā, augstums - 2185 m
Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m
Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
Meckirss kalna virsotne Kalnu Karabahā, Karabaha grēdā, augstums - 2725 m
Bambuto kalna virsotne Kamerūnā, uz Dienvidrietumu un Rietumu provinces robežas, augstums - 2749 m
Bārnsa ledus kupols kalna virsotne Kanādā, Bafina salā, augstums - 1250 m
Asuls kalna virsotne Kostarikā (_Azul Cerro_), Gvanakajas provinces dienvidos, Nikojas pussalā, augstums - 1018 m
Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
Armaks kalna virsotne Krievijā (_Armak, gora_), Burjatijas Republikā, augstums - 2079 m
Baikāla smaile kalna virsotne Krievijā, Burjatijas Republikā, austrumos no Baikāla ezera, augstums - 2841 m
Bedeligs kalna virsotne Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, Rietumsajānos, Kurtušibinas grēdas dienvidrietumos, augstums - 2491 m
Baimadzjaņs kalna virsotne Ķīnā, Aņhui provinces rietumu daļā, Babiešaņa grēdas dienvidaustrumos, augstums - 1774 m
Bajans kalna virsotne Ķīnā, Cjinhai provinces ziemeļu daļā, augstums - 5030 m
Baijuņdžans kalna virsotne Ķīnā, Guandunas provincē, augstums - 1007 m
Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m
Asuls kalna virsotne Meksikā (_Azul Cerro_), Sonoras pavalsts ziemeļu daļā, augstums - 2450 m
Barūnmatadūls kalna virsotne Mongolijā, Austrumu aimaka dienvidu daļā
Batūra kalna virsotne Pakistānā, Ziemeļu teritorijas ziemeļu daļā, augstums - 7795 m
Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m
Baltazana kalna virsotne Spānijā, Katalonijas autonomā apgabala Taragonas provincē, augstums - 1201 m
Baigura kalna virsotne Spānijā, Navarras autonomajā apgabalā, Pireneju dienvidrietumos, augstums - 1477 m
Barans kalna virsotne Turcijā, Aksarajas ilā, augstums - 2137 m
Arlans kalna virsotne Turkmenistānā (_Arlan_), Balkanu kalnos, Balkanas vilajetā, augstums - 1880 m
Begarslans kalna virsotne Turkmenistānā, Balkanas vilajeta austrumu daļā, augstums - 488 m
Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
Āorāls kalna virsotve Kambodžā (_Aôtal, Phnum_), Kamponķhnanas provincē, augstums - 1771 m
Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls
Krēta kalnaina sala Vidusjūras austrumu daļā (pieder Grieķijai), garums - 260 km, platums - 12-55 km, \~624 tūkstoši iedzīvotāju (2005. g.)
mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem
Arkādija kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā (_Arkadia_), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole
Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā
priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs; pjedmonts
kalns kalnājs
Andersona kupols kalnājs Antarktīdā (_Anderson Dome_), Belinhauzena jūras piekrastē, Eitsa krastā, augstākā virsotne - 1475 m
Beišaņs kalnājs Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala austrumos (augstākā virsotne - 1610 m (Kiziltaks)) un Gaņsu provinces ziemeļrietumos (augstākā virsotne - 2584 m (Madzunšaņs))
Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m
Asamas kalni kalni Indijas ziemeļaustrumu daļā, pie Bangladešas robežas, garums — \~350 km, platums — līdz 200 km, vidējais augstums — 600-900 m, augstākā virsotne — Šillonga kalns (1961 m)
Gati kalni (Austrumgati un Rietumgati) Dekānas plakankalnē, Indijā
Krkonoše kalni (čehu val. "Krkonoše", poļu val. "Karkonosze"), Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas, garums - \~40 km, augstākā virsotne - 1602 m (Sņežka)
Kāpas kalni kalni Āfrikas dienvidos, Dienvidāfrikas Republikā, garums - \~700 km, vidējais augstums - 1500-1700 m, augstākā virsotne - 2326 m; Kāpzemes kalni
Tališu kalni kalni Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā Azerbaidžānā un Irānā, garums - \~200 km, sastāv no 3 grēdām
Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m
Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m
Blūridži kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m
Mučingas kalni kalni Austruāfrikā ("Muchinga Mountains"), Zambijas ziemeļaustrumos, stiepjas dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā \~400 km, augstums - līdz 1908 m, Čambeši un Luangvas ūdensšķirtne
Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m
Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni
Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
Jesenīki kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti
Sudeti kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. _Sudety_, vācu val. _Sudeten_), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m
Šumava kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas
Satpūras kalni kalni Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā ("Satpura"), starp Narbadas un Tapti upi, Indijā, garums - \~800 km, augstākā virsotne - Dupgara kalns (1393 m)
Flindersa grēda kalni Dienvidaustrālijā ("Flinders Range"), uz ziemeļaustrumiem no Spensera līča, garums — \~400 km, augstums — līdz 1189 m
Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m)
Jura kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni
Papuks kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži
Kardamona kalni kalni Indijas dienvidu daļā ("Cardamon Hills"), garums - \~200 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 2019 m (Kotaimalaja kalns)
Mekrānas kalni kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā, uz austrumiem no Ormuza šauruma, Irānas dienvidaustrumos un Pakistānas rietumos, garums — 1150 km, augstums — 1000-2000 m, augstākā virsotne — Mārāns (3277 m)
Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs
Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
Kravans kalni Kambodžas dienvidrietumos un Taizemes dienvidos ("Kravanh"), sastāv no vairākiem masīviem, ko veido smilšakmeņi, granīti un gneisi, augstums - 700-1200 m, augstākā virsotne - 1813 m (Orala kalns)
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra
Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols)
Kilbaki kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns)
Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m
Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m
Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m
Čugači kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m
Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru
Taihanšaņs kalni Ķīnas austrumu daļā ("Taihang Shan"), uz austrumiem no Lesa plato, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas \~400 km, augstums - līdz 2882 m, austrumu nogāze strauji pazeminās Lielā Ķīnas līdzenuma virzienā
Penini kalni Lielbritānijā, Anglijas ziemeļos, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 893 m
Mongolijas Altajs kalni Mongolijā un Ķīnā (mong. val. “Mongol Altajn Nuruu”), Altaja sistēmas dienvidaustrumu daļa, stiepjas \~1000 km garumā, augstums — līdz 4362 m
Sjerramorena kalni Pireneju pussalas Mesetas plakankalnes dienvidu daļā, Spānijā (sp. val. "Sierra Morena"), garums - \~400 km, lielākais augstums - 1323 m
Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m
Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
Birrangas kalni kalni Taimiras pussalas ziemeļu daļā, Krievijā, garums - 1100 km, platums - \~200 km, augstākā virsotne - 1146 m
Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem
Gereče kalni Ungārijā ("Gerece"), Dunāntulas līdzenumā, starp Donavu ziemeļos un Tatabūņu dienvidos, augstākā virsotne - Gereče 634 m
Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m
Apalači kalni Ziemeļamerikas austrumos (_Apalachian Mountaiuns_), ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
Grīnmauntinsi kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni
priekškalni Kalni, kas atrodas pirms lielākajiem kalniem; priekškalne
kroku un cilu kalni kalni, kas veidojušies no kroku kalniem, kuri laika gaitā ir sašķēlušies atsevišķās dažādā augstumā paceltās cilās (blāķos); visizplatītākais kalnu tips
Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās
grēdājs Kalni; liela kalnu sistēma, kas sastāv no daudzām grēdām un masīviem
Ahellakans kalniene Alžīrijā (_Ahellakane, Adrar_), Tamanrāsetas vilājas austrumos, Tasili necionālā parka teritorijā, augstākā virsotne 1772 m (Tazeruku)
Ahnets kalniene Alžīrijā (_Ahnet, Ardar_), Tamanrāsetas vilājā, augstākā virsotne 1420 m
Amadrors kalniene Alžīrijā (_Amadror_), Tamanrāsetas vilājas austrumos
Asedžrāds kalniene Alžīrijā (_Asedjrad_), Adrāras un Tananrāsetas vilājā, augstākā virsotne - 705 m
Auress kalniene Alžīrijā (_Aurés_), Bātnas, Hanšelas un Tibisas vilājā, augstums līdz 2326 m (Šīlijas kalns)
Ahagara Tasili plato kalniene Alžīrijas dienvidos (_Ahaggar, Parc National de l'_), Adrāras un Tamanrāsetas vilājā
Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns)
Dināru kalniene kalniene Balkānu pussalas ziemeļrietumos (horvātu val. "Dinarsko gorje"), garums \~650 km (stiepjas no Slovēnijas līdz Albānijai), platums - 35 km ziemeļos un 230 km dienvidos, augstākā virsotne - 2692 m
Atakora kalniene Beninas ziemeļrietumos (_Atakora, Chaîne de l’_)
Bafiānsklūfbērhi kalniene Dienvidāfrikā (_Baviaanskloofberge_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā, augstākā virsotne - 1759 m (Koskoms)
Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā
Atbājs kalniene Ēģiptē un Sudānā (_ʻAtbāy_), kas stiepjas gar Sarkanās jūras rietumu piekrasti
Ahmars kalniene Etiopijā (_Ahmar_), Oromijas un Somāli kililā, augstākā virsotne 3381 m (Muleta)
Ābu kalni kalniene Indijā (_Ābu Hills_), Rādžastānas un Gudžaratas štatā, augstākā virsotne 1722 m (Gurušikhara)
Barbadža kalniene Itālijā, Sardīnijas salas vidienē un austrumu daļā, augstākā virsotne - 1834 m
Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m)
Baudo kalniene kalniene Kolumbijā, Čoko departamenta ziemeļrietumu daļā, augstākā virsotne -1810 m (Buejs)
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis
Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km
Aņemačhens kalniene Ķīnā (_A’nyēmaqēn Shan_), Cjinhai provinces austrumu daļā
Agilkarakorums kalniene Ķīnā (_Agil-Karakorum_), Pamira kalnu dienvidaustrumos, augstākā virsotne 6898 m vjl.
Baitiks kalniene Ķīnā, pie Mongolijas robežas, augstākā virsotne - 3290 m (Altanovoūls)
Juņnaņas kalniene kalniene Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Yunnan"),garums — \~1000 km, platums — līdz 400 km, augstums — līdz 4000 m un vairāk
Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m
Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
Akākūsa kalni kalniene Lībijā (_Tadrart Akākūs_), Gātas šebījas dienvidrietumu daļā
Bemaraha kalniene Madagaskaras rietumos, Mahadzangas provinces dienvidrietumos un Tuliaras provinces ziemeļu daļā
Šanas kalniene kalniene Mjanmas austrumu daļā, turpinās arī Ķīnā, Laosā un Taizemē (angļu val. "Shan Plateau"), platība — \~150000 km^2^, viļņoti līdzenumi un plakankalnes, augstums — 900-1300 m, augstākā virsotne — 2675 m
Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m)
Armēnijas kalniene kalniene Rietumāzijā (_Armenian Highland_), Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m
Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
Abdelazīzs kalniene Sīrijā (_'Abd al 'Azīz,Jabal_), augstākā virsotne - 920 m (Fauvārs)
Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā
Armutčuks kalniene Turcijā (_Armutçuk_), Čanakales un Balikesiras ilā, augstākā virsotne - 963 m (_Dede_)
Akdags kalniene Turcijas austrumu daļā (_Akdağ_), Elazigas un Bingelas ilā
Akdags kalniene Turcijas dienvidos (_Ak Dağlar_), Muglas un Antaljas ilā
Bejdags kalniene Turcijas dienvidrietumu daļā, Antaljas ilā, augstākā virsotne - 3070 m (Kizlarsivrisi)
Bekantovs kalniene Uzbekistānā, Navoji vilajetā, augstākā virsotne - 764 m (Irlirs)
Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m
Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m
Belasica kalniene Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā un Bulgārijā, augstākā virsotne - Radomira smaile (2029 m) uz Grieķijas un Bulgārijas robežas
Atī kalni kalnienne Lībijā (_‘Ațī, Jabal_), Murzūkas šebījas dienvidos
Priekšāzijas kalnienes kalnieņu grupa Rietumāzijā, ietver Mazāzijas, Armēnijas un Irānas kalnieni, platība — >3500000 kvadrātkilometru
Dvietes pilskalns Kalnišķu pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi
mīna kalnraktuves eja
Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja
Aramazda kalns kalns Aizkaukāzā (_Aramazd lerr_), Armēnijā, Zangezuras grēdas austrumos, augstums - 3399 m
Ādmiņu kalns kalns Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augstums - 269,5 m
Pullans kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns
Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m
Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m
Garjuru kalns kalns Alūksnes augstienes austrumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izolēts kupolveida morēnas paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 198 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem
Sauleskalns kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m
Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m
Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m
Īcenkalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - 226 m vjl.
Vistukalns kalns Alūksnes augztienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - \~200 m vjl., relatīvais augstums - 35 m, 300 m garš un 150 m plats vaļņveida paugurs
Dēliņkalns kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m
Dievakalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns
Pilskalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns
Vaskarans kalns Andu Kordiljera Blankā ("Nevado de Huascaran"), Peru, 2 virsotnes - 6768 un 6655 m vjl., pirmā no tām ir piektā augstākā virsotne Dienvidamerikā un augstākā Peru, virs 5000 m - ledājs
Sidlijas kalns kalns Antarktīdas rietumu daļā, Izpildkomitejas kalnu grēdā, Mērijas Bērdas Zemē, piektā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4181 m vjl.
sopka kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Kazahstānā, Aizbaikālā, Tālajos Austrumos)
laidens kalns kalns ar ļoti lēzenu nogāzi
plakankalns kalns ar samērā plašu, līdzenu virsotni
Nabišaibs kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m
Baklends kalns Argentīnā, Skotijas jūras Estadosas salā, augstums - 1120 m
Aždahaka kalns kalns Armēnijā (_Azhdahak lerr_), Geharkunikas marzā, augstums - 3597 m
Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m
Atuks kalns ASV (_Atuk Mountain_), Aļaskā, Beringa jūras Sentlorensa salas ziemeļu daļā, augstums - 613 m
Bakbons kalns ASV, Rietumvirdžīnijas štatā, augstums - 1024 m
Baznīckalns kalns Augstrozes paugurvalnī uz ziemeļiem no Unguru ezera, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, rietumu austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, garums - 1 km, platums - 0,5 km, absolūtais augstums - 95 m vjl., relatīvais augstums - 16 m, pilskalns, uz tā atradusies latgaļu Ureles pils; Baznīcas kalns; Ureles pilskalns
Meduma kalns kalns Augšzemes augstienē, Sventes-Meduma paugurainē, Medumu pagastā, absolūtais augstums — 170 m vjl.
Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m
Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns
Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns
Skrudalienas kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, Augšzemes augstienes austrumu daļas augstākā virsotne, absolūtais augstums — 201 m vjl.
Benbonjathils kalns Austrālijā, Dienvidaustrālijas štata austrumos, Flindersa grēdas ziemeļos, augstums - 1064 m
Bārtlfrīra kalns kalns Austrālijā, Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1622 m
Baringtona kalns kalns Austrālijas dienvidaustrumos, Jaundienvidvelsas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas austrumos, augstums - 1556 m
Goverla kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas
Elku kalns kalns Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Bikstu pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, orientēts ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, garums \~600 m, platums 300 m, absolūtais augstums 107,5 m vjl., relatīvais augstums 18 m, nogāzes lēzenas, apaudzis ar ozoliem un lazdām, sena kulta vieta
Lapsu kalns kalns Austrumkursas augstienē, Lielauces pauguraines dienvidu malā, Lielauces pagastā, ir grēdveidīga pauguru masīva augstākā daļa, garums - 1,7 km, platums - 0,8 km, absolūtais augstums - 151,2 m, relatīvais augstums - 30 m
Rugājkalns kalns Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kandavas pagstā, ir 800 m garš un 550 m plats asimetriskas formas vidējpaugurs (daugulis), absolūtais augstums - 97,6 m vjl., relatīvais augstums - 22,6 m, virsotne - iegarena
Naudaskalns kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m
Morisona kalns kalns Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Baldones pagastā, absolūtais augstums - 81,9 m vjl., relatīvais augstums - 50 m
Naudaskalns kalns Balvu novada Balvu pagastā, absolūtais augstums - 122,2 m, relatīvais augstums - 7,2 m
Jungfrava kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.)
Pandiasukars kalns Brazīlijā, Riodežaneiro pilsētā, pie ieejas Gvanabaras līcī, augstums - 395 m, gneisa ieži veido cukurgalvai līdzīgu konusveida virsotni
Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
Zeltkalns kalns Cēsu austrumu nomalē, pilsētas reljefa augstākais punkts, absolūtais augstums - 130,2 m vjl., relatīvais augstums - 20 m rietumu nogāzē
Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m
Dūmkalns kalns Cēsu novada Skujenes pagastā pie Kaives pagasta robežas, absolūtais augstums - 227 m
Bakensbērhs kalns Dienvidāfrikā, Ziemeļkāpas provinces ziemeļu daļā, augstums - 1237 m
Negojs kalns Dienvidkarpatos, Fegeraša masīvā, Rumānijā, augstums - 2535 m
Belinda kalns Dienvidsendviču salu Montagjū salā, Atlantijas okeāna dienvidos, Skotijas jūrā, augstums - 1370 m
Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes
Raņķu kalns kalns Dundagas pacēlumā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Dundagas, garums — \~500 m, platums — līdz 200 m, lielākais absolūtais augstums — 92,3 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
Atākas kalns kalns Ēģiptē (_‘Atāqah, Jabal_), Suvaisas muhāfazā, augstums - 875 m
Krievukalns kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns
Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m
Avaluāra kalns kalns Francijā (_Avaloirs, Mont des_), Luāras reģiona Majennas departamenta ziemeļos
Ušba kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis
Atons kalns Grieķijā (_Áthos, Óros_), Ajonoras pussalas dienvidaustrumos, augstums - 2033 m
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns
Lauvaskalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagastā, Augstrozes Lielezera dienvidaustrumu daļā, pussalā, absolūtais augstums - 124,7 m vjl., relatīvais augstums - 46,7 m
Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns
Blaņķukalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa dienvidrietumu daļā Cēsu novada Raiskuma pagastā, 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Unguru ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts iegarenas formas daugulis, absolūtais augstums - 96,3 m vjl., relatīvais augstums - 22 m, rietumu un ziemeļrietumu nogāzes stāvas
Aguns kalns Indonēzijā (_Agung, Gunung_), Bali salā, augstums 3142 m
Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
Āvarīnebozorgs kalns Irānā (_Āvarīn-e Bozorg_), Rietumazerbaidžānas ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums - 3521 m
Zerdkuhs kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m
Ardžentārio kalns Itālijā (_Argentario, Monte_), Toskānas reģiona Groseto provinces dienvidrietumos, augstums - 635 m
Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m
Ciāna kalns Jeruzalemē
Ciona kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols
Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
Robsona kalns kalns Kanādā ("Mount Robson"), Klinšu kalnu Frontālajā grēdā, augstums - 3954 m
Bampuss kalns Kanādas ziemeļos, Viktorijas salas Vulastona pussalā, augstums - 518 m
Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
Apsaks kalns Krievijā (_Apsak, gora_), Irkutskas apgabala ziemeļu daļā, augstums - 570 m
Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
Arvjakrjazs kalns Krievijā (_Arvjakrjaz’, gora_), Baškorostānas Republikā, Dienvidurālos, augstums - 1068 m
Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
Belijkameņs kalns Krievijā, Irkutskas apgabalā, austrumos no Angaras upes, starp Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzariem
Bakenings kalns Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas dienvidu daļā, augstums - 2277 m
Akaška kalns Krievijas Baškorostānas Republikas austrumos (_Akkaška, gora_), Dienvidurālu kalnu masīva ziemeļrietumos, augstums 778 m
Baraņja Joļga kalns Krievijas Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumu daļā, augstums - 785 m
Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
Atūets kalns Laosā un Vjetnamā (_Atouat, phu_), attiecīgi Sēkonas un Kuannamas provincē, augstums - līdz 2500 m
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes
Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes
Mākoņkalns kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs
Sauleskalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
Sūnupļavas kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, paugura garums — 1 km, platums — līdz 0,5 km, absolūtais augstums — 216 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
Gāju kalns kalns Latgales augstienes rietumu daļā, Preiļu novada Rušonas pagastā, vaļņveidīgs paugurs, garums - 1,5 km, platums - 1 km, augstākā virsotne - 184,6 m vjl.
Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m
Noraugu kalns kalns Latgales augstienes ziemeļaustrumu daļā, Ludzas novada Pušmucovas pagastā, ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis, kas veido augstienes malu, absolūtais augstums - 179,7 m, relatīvais augstums virs austrumos esošā Zilupes līdzenuma - 48 m, nogāzes daudzviet stāvas, saposmotas sengravām
Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m
Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas
Spirukalns kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns
Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes
Benums kalns Malizijā, Pahanas štata rietumu daļā, augstums - 2107 m
Ida kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja
Belčirūls kalns Mongolijas ziemeļos, Huvsgula aimakā, augstums - 3351 m
Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m
Abihils kalns Nigērijā (_Abi Hill_), Kogi štatā, augstums 681 m
Balbi kalns Papua Jaungvinejā, Ziemeļu Zālamana Salās, Bugenvilas salas ziemeļrietumos, augstums - 2715 m
Erimants kalns Peloponesā, Grieķijā
Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m
Skasterkalns kalns Raiskuma pagastā, asimetrisks, stiepts, līdz 40 m augsts paugurs dauguļu paugurmasīva augstākajā daļā, absolūtais augstums - 94,8 m vjl., lauksaimnieciski apgūts
Vieķu kalns kalns Raunas pagastā, 3,5 km gara un 3 km plata masīva virsotne, absolūtais augstums — 130 m vjl., relatīvais augstums — 63 m
Augstenbergs kalns Rētijas Alpos (_Augstenberg_), Lihtenšteinā, augstums - 2359 m
Zvanu kalns kalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, absolūtais augstums — 205 m vjl., relatīvais augstums — līdz 60 m
Andrusa kalns kalns Rietumantarktīdā (_Andrus, Mountain_), aiz Hobsa krasta, augstums - 2978 m
Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis
Lisa kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi
Palteskalns kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m
Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m
Glitertinns kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju
Sulitjelma kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m
Pāvulkalns kalns Smiltenes novada Raunas pagastā, lokveidā izstiepts, 1,5 km garš un līdz 350 m plats valnis, absolūtais augstums - 153 m vjl., relatīvais augstums - līdz 90 m, gandrīz norakts grants ieguvei
Aickori kalns Spānijā (_Aitzkorri_), Basku Zemē, augstums 1544 m
Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m
Asotriba kalns Sudānā (_‘Asotribā, Jabal_), Bahr el Ahmeras vilājas ziemeļaustrumos, netālu no Ēģiptes robežas, augstums - 2215 m
Olimps kalns šajā masīvā, kurā pēc sengrieķu reliģiskajiem priekšstatiem mājoja dievi
Boubīns kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži)
Bākkalns kalns Talsu novada Laucienas pagasta dienvidos, uz robežas ar Strazdes pagastu, augstums - 156 m vjl.
Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
Akdags kalns Turcijā (_Akdağ_), uz Balikesira un Kitahja ila robežas, augstums 2089 m
Bagirpašas kalns kalns Turcijā (_Bağırpașa Dağı_), Tundželi ila ziemeļaustrumos, augstums - 3992 m
Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
Beluha kalns uz Krievijas Altaja Republikas un Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabala robežas, augstums - 4506 m
Belhens kalns Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos, augstums - 1414 m
Jēkabkalns kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m
Bākaskalns kalns Vecpiebalgas pagastā, dienvidaustrumos no Alauksta, augstums - 266 m vjl.
Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis
Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m
Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
Blagodats kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes
Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m
Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Kosas ezera, absolūtais augstums — 250 m vjl., relatīvais augstums — 29-30 m, dažreiz sauc arī par Grantskalnu
Nauču kalns kalns Vidzemes augstienē, Drustu pagastā, absolūtais augstums - 190 m vjl., relatīvais augstums - 13 m
Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers
Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns
Klētskalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Augstumkalns kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m
Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km
Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m
Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu
Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m
Naudeļkalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m
Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas
Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
Sauleskalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
Kamparkalns kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m
Karātavu kalns kalns, augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur bija ierīkotas pastāvīgas karātavas
dschebel Kalns, kalnājs (arābu nosaukumos)
džebels Kalns, kalnājs (arābu vietvārdos)
Trifolium montanum kalnu āboliņš
zirgu āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
lielais baltais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
lielais smaržīgais baltais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
smaržīgais āboliņš kalnu āboliņš ("Trifolium montanum")
Ovis ammon kalnu aita
Oenanthe xanthoprymna kalnu akmeņčakstīte
Alyssum montanum kalnu alise
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
Arnica montana kalnu arnika
nivālā josla kalnu augšējā augstākā josla, kas atrodas virs sniega robežas
alpinārijs Kalnu augu sakopojums stilizētā kalnu veidojumā
argalis Kalnu auns ar ļoti lieliem ragiem; sastopams Āzijas kalnos; arhars
Ptyonoprogne rupestris kalnu bezdelīga
Seseli libanotis kalnu briežsakne
Saxicola insignis kalnu čakstīte
Lathyrus montanus kalnu dedestiņa
Dicranum montanum kalnu divzobe
Macropus robustus kalnu dižķengurs
Centaurea montana kalnu dzelzene
Asbesbērhi kalnu grāda Dienvidāfrikā (_Asbesberge_), Ziemeļkāpas provincē, augstākā virsotne - 1645 m (Jaspers)
Aboma grēda kalnu grēda (_Abawn Bum_) Mjanmas (Birmas) ziemeļos, Kačinas provincē, augstākā virsotne 3617 m
Akadēmiķa Obručeva grēda kalnu grēda (_Akademika Obručeva, hrebet_), Sajānos, Krievijas Tivas Republikā, vairāk nekā 250 km garumā austrumu-rietumu virzienā, augstākā virsotne 2895 m
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
Cjiliaņšaņs Kalnu grēda ("Qilin Shan") Naņšana kalnos, Ķīnas ziemeļu daļā, stiepjas \~500 km garumā; Rihthofena grēda
Sobeksans Kalnu grēda ("Sobaeksan"), Austrumkorejas kalnu dienvidrietumu atzars Dienvidkorejā, garums - 300 km, augstums - līdz 1915 m (Čirisana kalns), kristāliskie ieži, izrakteņi - molibdena rūda, zelts, grafīts
Bājana grēda kalnu grēda Afganistānā, Goura un Dājkondī vilajetā
Adamavas kalni kalnu grēda Āfrikā (_Adamaoua_), Kamerūnā un Nigērijā, augstākā virsotne Oki - 3011 m
Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes
Ermaņa grēda kalnu grēda Aizbaikālā, Ononas labajā krastā, Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - 175 km, augstums - līdz 1434 m
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži
Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m
Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m
Kurajas grēda kalnu grēda Altaja dienvidaustrumu daļā, Krievijas Altaja Republikā, Baškausas un Čujas ūdensšķirtne, garums - \~140 km, augstums - līdz 3412 m
Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra
Anujas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļu daļā, Krievijā, Altaja novadā, garums — 130 km, lielākais augstums — 1815 m
Šapšalas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijā, uz Altaja novada un Tivas Republikas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3507 m, virsotnēs augstkalnu tundra, nelieli šļūdoņi
Ziemeļčujas grēda kalnu grēda Altajā, Krievijas Altaja Republikā, garums - \~120 km
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji
ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras
Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē
Bauersa kalni kalnu grēda Antarktīdā, Somova jūras piekrastē, augstums - līdz 2580 m (Forda kalns)
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
Gegamas grēda kalnu grēda Armēnijā, Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, uz rietumiem no Sevana ezera, augstākā virsotne - 3597 m ("Aždaks")
Kotura grēda kalnu grēda Armēnijas kalnienē (“Qutur”), uz Turcijas un Irānas robežas, garums — \~240 km, augstums — līdz 3623 m (Avrina kalns), vairāki atzari
Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā
Amargosas grēda kalnu grēda ASV (_Amargosa Range_), Kalifornijas un Nevadas štatā, austrumos no Nāves ielejas
Aulkrīkas kalni kalnu grēda ASV (_Owl Creek Mountains_), Vaiomingas štatā, augstākā virsotne - 3010 m
Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas
Vidusatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu rietumos, Marokas centrālajā daļā
Antiatlass kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos (_Anti-Atlas_), Marokā, augstums - līdz 2531 m
Kaldabruņas grēda kalnu grēda Augšzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, Ilūkstes novada Bebrenes un Pilskalnes pagastā, starp Kaldabruņu un Ilūksti, garums — 25 km, platums — 0,8-1,5 km, absolūtais augstums — 150-195 m vjl.
Barjeras grēda kalnu grēda Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata rietumos, augstums - līdz 472 m (Roba kalns)
Bārli grēda kalnu grēda Austrālijā, Rietumaustrālijas štata rietumu daļā, augstākā virsotne - 695 m (Palgreiva kalns)
Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns)
Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns)
Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi
Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
Kimgansans Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā, Ziemeļkorejā (KTDR), garums - 80 km, augstums - līdz 1683 m, gk. granīti, kanjoni, ūdenskritumi
Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m)
Sarikela grēda kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā un Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6316 m, sniega līnija - \~5000 m vjl., nelieli šļūdoņi
Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
Agulas grēda kalnu grēda Austrumsajānu centrālajā daļā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - \~50 km, lielākais augstums - 2626 m vjl.
Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
Jablonu grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, veido ūdensšķirtni starp Ļenas un Amūras baseinu, garums - \~650 km, augstākais punkts 1680 m vjl.
Karligtaga grēda kalnu grēda Austrumtjanšana austrumu daļā, Ķīnā, virsotnēs — ledāji
Barguzinas grēda kalnu grēda Baikāla ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~280 km, augstums - līdz 2840 m
Pātkai grēda kalnu grēda Birmas ziemeļrietumos un Indijas ziemeļaustrumos ("Pātkai Range"), garums - \~400 km, platums - 100 km, augstums - līdz 3826 m (Saramati kalns)
Austrumkordiljera kalnu grēda Bolīvijā (_Cordillera Oriental_), augstākā virsotne - 6462 m (Iljimani)
Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu
Dienvidčujas grēda kalnu grēda Centrālajā Altajā, Krievijas Altaja novadā, garums - 120 km, augstākā virsotne - 3942 m, vairāk nekā 100 šļūdoņi, lielākais - 8 km
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m
Bambusbērhi kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2099 m
Bankbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2430 m (Noudesbērhs)
Balelesbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, Mpulanas un Kvazulu-Natālas provinces robežšķirtne
Bastērsbērhi kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikas Ziemeļkāpas provinces dienvidu daļā
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas
Akarai grēda kalnu grēda Dienvidamerikā (_Acarai, Serra_), Gajānā un Brazīlijā, Gvajānas plakankalnē
Caganšibets Kalnu grēda Dienvidsibīrijas, Tivas Republikas dienvidrietumos un Mongolijā, garums - \~125 km, augstums - līdz 3577 m, dienvidu nogāzē sausās stepes, augstāk - kalnu tundra
Narī grēda kalnu grēda Dienvidurālos, gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - 45 km, augstums - līdz 1328 m
Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži
Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m
Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks)
Arrē kalni kalnu grēda Francijā (_Arrée, Monts d’_), Bretaņas pussalā, augstums līdz 384 m (Menzkadors)
Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums
Atamana kalnu grēda Grieķijā (_Athamánon_), Epiras un Tesālijas perifērijā. augstākā virsotne - 239r m (Cumerks)
Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m
Bābas grēda kalnu grēda Hindukuša sistēmas rietumu daļā, Afganistānas vidienē, garums - \~250 km, augstums - līdz 5143 m; Kohibaba
Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi"
Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes
Baraili grēda kalnu grēda Indijā, Asamas, Nāgālendas un Manipuras štatā, augstākā virsotne - 2080 m
Bastari kalnu grēda Indijā, Čhatīsgarhas un Mahārāštras štatā, augstums - līdz 938 m
Bālāghāta grēda kalnu grēda Indijā, Mahārāštras štatā, augstums - līdz 667 m
Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti
Ālādāgs kalnu grēda Irānā (_Ālādāgh, Kūh-e_), Ziemeļhorasānas ostānā
Bāgārāns kalnu grēda Irānā (_Bāghārān, Kūh-e_), Dienvidhorasānas ostānā
Bāharzs kalnu grēda Irānā (_Bākharz, Kūhhā-ye_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumos
Bārāns kalnu grēda Irānā, Dienvidhorasānas ostāna dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 2561 m
Bašākerda kalni kalnu grēda Irānas dienvidos, Kermānas, Hormozgānas un Sīstānas un Beludžistānas ostānā, augstākā virsotne - Hūrāns (2168 m)
Apuānes Alpi kalnu grēda Itālijā (_Alpi Apuane_), Masas-Karrāras reģionā
Aspromontes grēda kalnu grēda Itālijā (_Asppromonte_), Kalabrijas pussalas un Kalabrijas Apenīnu dienvidos, augstākā virsotne - 1955 m (Montalto)
Abukumas plakankalne kalnu grēda Japānā (_Abukuma-kōchi_), Ibaraki, Fukušimas un Mijagi departamentā
Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m)
Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns)
Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns)
Alantikas kalni kalnu grēda Kamerūnā (_Alantika Mountains_), Ziemeļu provinces rietumu pierobežā
Bafaloheda kalni kalnu grēda Kanādā, Albertas provinces ziemeļu daļā, augstākā virsotne - 915 m
Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m
Tarbagatajs Kalnu grēda Kazahstānas austrumos (austrumu daļā robeža ar Ķīnu), atdala Zaisana ieplaku no Balhaša-Alakola ieplakas, garums - \~300 km, augstums - līdz 2992 m (Tastava kalns)
Alajkū grēda kalnu grēda Kirgizstānā un Ķīnā (_Alaykuu kırka toosu_), augstākā virsotne - 5001 m
Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m
Biterūta grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ("Bitteroot Range"), ASV, garums - \~500 km, augstākā virsotne - Eidžaksa kalns - 3322 m vjl.
Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss)
Austrumkordiljera kalnu grēda Kolumbijā, (_Oriental, Cordillera_), Andu ziemeļaustrumu malā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju
Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
Angaras skrausts kalnu grēda Krievijā (_Angarskij krjaž_), Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām
Aņujas grēda kalnu grēda Krievijā (_Anjujskij hrebet_), Čukotkas autonomajā apgabalā, lielākais augstums — 1735 m
Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m
Borščovočnija grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā, Šilkas labajā krastā, garums - \~450 km, augstums - līdz 1498 m
Baščelakas grēda kalnu grēda Krievijā, Altaja novadā un Altaja Republikā, augstākā virsotne - 2423 m
Burejas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, garums — \~400 km, līdz 2167 m, nogāzēs skujkoku un platlapju meži, virsotnēm kailkalnu forma
Badžalas grēda kalnu grēda Krievijā, Habarovskas novadā, Pieamūrā, Amūras un Amguņas ūdensšķirtne, garums - 220 km, augstums - līdz 2640 m
Bateņu skrausts kalnu grēda Krievijā, Hakasijas Republikā
Bardimas grēda kalnu grēda Krievijā, Sverdlovskas dienvidrietumos un Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos
Ņerčas grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~200 km, augstums - līdz 1477 m
Dauru grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~300 km, augstums - līdz 2523 m, granīti un kristāliski slānekļi, nogāzēs priežu un lapegļu meži
Čerska grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums — \~800 km, augstākā virsotne — 2119 m
Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne
Ikatas grēda kalnu grēda Krievijas Burjatijas Republikā, Piebaikālā, garums - >200 km, vidējais augstums - 1800-2000 m, lielākais - 2612 m, virsotnes lēzenas
Majas grēda kalnu grēda Krievijas Habarovskas novada ziemeļu daļā, garums — 200 km, augstums — līdz 1983 m, metamorfie ieži un granīti, dienvidaustrumos — izvirdumieži, dziļas ielejas
Penžinas grēda kalnu grēda Krievijas Kamčatkas novada ziemeļu daļā, garums — 420 km, augstums — līdz 1045 m, nogāzē līdz 300-700 m vjl. pundura ciedrupriežu audzes, augstāk — zāļu-ķērpju tundra
Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām
Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra
Kašgārijas grēda kalnu grēda Kunluna rietumu daļā, Ķīnā, garums - \~100 km, augstums - 5000-6000 m, augstākā virsotne - 7579 m (Kongurs), apledojums - >6000 kvadrātkilometru
Ajilariķi kalnu grēda Ķīnā (_Ayila Riˈgyū_), Tibetas kalnienes rietumu daļā, augstums līdz 6477 m vjl.
Ailaošaņs kalnu grēda Ķīnā (_Ailao Shan_), Juņnaņas kalnienē, garums 450 km
Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m
Bajanhars kalnu grēda Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē
Banmašaņs kalnu grēda Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumos, augstākā virsotne - 3234 m (Dasjuešaņs)
Baijuišaņs kalnu grēda Ķīnā, Šaaņsji provinces ziemeļrietumu daļā, augstākā virsotne - 1936 m
Barkeltags kalnu grēda Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstākā virsotne - 4281 m
Baicaolins kalnu grēda Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidos, augstākā virsotne - 3664 m
Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
Gagras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu daļā, starp Psovas un Bzibas upi, Azerbaidžānā, augstums — līdz 3256 m (Agepstas kalns), grēdu saposmo kanjonveida upju ielejas
Egrisas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, paralēla Galvenajai Kaukāza grēdai, Gruzijā, garums – 55 km, augstums – līdz 3173 m; Megrēlijas grēda
Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti
Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards)
Andžingiča kalnu grēda Madagaskarā (_Andringitra_), Fianaranco provincē, augstākā virsotne - 2658 m (Bubi)
Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m
Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m
Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis
Augstais Atlass kalnu grēda Marokā (_Haut Atlas_), Atlasa rietumos, garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m
Asāba kalnu grēda Mauritānijā (_El ’Açâba_), Asābas un Gidimakas vilājā
Afolle kalnu grēda Mauritānijas dienvidos (_Affollé, Massif de l’_), Asābas un Rietumhodas vilājā
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas
Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags)
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m
Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas
Rakana grēda kalnu grēda Mjanmas dienvidrietumos, Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, lielākais augstums - 3053 m
Hangaja grēda kalnu grēda Mongolijas centrālajā daļā (mongoļu val. "Changajn Nuruu"), garums - \~700 km, platums - līdz 200 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 3905 m
Harhiraulas grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumos ("Charchiraa Uul"), uz dienvidrietumiem no Ubsunura ezera ieplakas, augstums - līdz 4116 m
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe
Henteja grēda kalnu grēda Mongolijas ziemeļu daļā ("Chentejn Nuruu"), garums - \~250 km, augstums - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 2800 m (Dzalučuds)
Angonija kalnu grēda Mozambikā (_Angonia_), Tetes provinces ziemeļaustrumos
Piekrastes grēda kalnu grēda Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 650 km, platums — 30-50 km, augstums — līdz 1662 m
Vahanas grēda kalnu grēda Pamira dienvidu daļā, Tadžikistānā un Afganistānā, garums - 160 km, vidējais augstums - \~5000 m, augstākā virsotne - 6281 m, izvirdumieži un metamorfie ieži
Dienvidaličuras grēda kalnu grēda Pamira kalnu dienvidu daļā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5706 m
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
Hisaras grēda kalnu grēda Pamira-Alaja sistēmas rietumu daļā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, Zeravšanas un Amudarjas baseina ūdensšķirtne, garums — \~200 km, augstums — līdz 4643 m
Zarafšonas grēda kalnu grēda Pamira-Altaja sistēmā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, garums - \~370 km, augstākā virsotne - 5489 m vjl. (Čimtarga)
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
Ulanburgasi Kalnu grēda Piebaikālā, uz austrumiem no Baikāla ezera, Burjatijas Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2033 m (Hurhaga kalns)
Džidas grēda kalnu grēda Piebaikālā, uz Krievijas un Mongolijas robežas, garums — \~350 km, augstums — līdz 2636 m
Kantabrijas kalni kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (_Cordillera Cantabrica_), gar Biskajas līci, Spānijā, garums — ~500 km, augstākā virsotne — 2648 m
Kantabrijas Kordiljera kalnu grēda Pireneju pussalas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Cordillera Cantabrica”), pie Biskajas līča, Spānijā, garums — 400 km, augstākā virsotne — 2648 m; Kantabrijas kalni
Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m
Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m)
Pētera Pirmā grēda kalnu grēda Rietumpamirā (“Qatorkūhi Pyotri Yakum”), Tadžikistānā, garums — 200 km, augstums — līdz 6785 m
Jazgulemas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, starp Jazgulemu un Bartangu, Tadžikistānā, garums — 170 km, vidējais augstums — 4500-6000 m, lielākais — 6974 m, šļūdoņi
Zinātņu Akadēmijas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - līdz 7495 m, garums - \~100 km, apledojums - 1500 kvadrātkilometru
Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes
Vančas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~85 km, augstums - >5000 m, nogāzes stāvas ar dziļām aizām, virs 4000 m vjl. - šļūdoņi
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles)
Fergānas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Kirgizstānā, atdala Fergānas ieleju no Iekšējā Tjanšana, garums — \~200 km, augstums — līdz 4819 m, daudz šļūdoņu
Kuramas grēda kalnu grēda Rietumtjanšanā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, ziemeļrietumos norobežo Fergānas ieleja, garums - \~170 km, augstums - līdz 3769 m
Amūrs kalnu grēda Sahāras Atlasā (_Amour, Djebel_), Alžīrijas Bejedas un Agvātas muhāfazā
Asīra kalni kalnu grēda Saūda Arābijā (_‘Asīr, Jabal al_), Asīras mintakā
Kuzņeckas Alatau kalnu grēda Sibīrijas dienvidos, Krievijā, garums — \~300 km, platums — līdz 150 km, vidējais augstums — 1000-1200 m, augstākā virsotne — 2178 m
Ansarijas grēda kalnu grēda Sīrijas rietumos ("Ansariya"), garums - 120 km, augstums - līdz 1562 m, platoveida virsa
Alkarasas grēda kalnu grēda Spānijā (_Alcaraz, Sierra de_), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provinces ziemeļaustrumos un Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Alvasetes provincē, augstākā virsotne -1798 m (Almenarass)
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru
Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
Barisana grēda kalnu grēda Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, garums - 650 km, platums - 60-100 km, lielākais augstums - 3805 m (vulkāns Kerinči)
Aktau kalnu grēda Tadžikistānas dienvidrietumos (_Aqtau_), augstākā virsotne - 2233 m
Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
Kuntana grēda kalnu grēda Taizemes ziemeļu daļā, garums - \~450 km, augstums - līdz 2024 m (Pates kalns)
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs
Kailašs Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidos ("Kailas"), Gandisišana kalnos, Ķīnā, garums - \~300 km, augstums - līdz 6714 m, nogāzēs Indas un Cangpo (Bramaputra) iztekas
Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi
Atbaši grēda kalnu grēda Tjanšanā (_Atbașı too_), Kirgizstānā, garums - 135 km, augstums - līdz 4786 m, apledojums - \~150 kvadrātkilometru
Talasas Alatau kalnu grēda Tjanšana rietumos, Kirgizstānā un Kazahstānā, garums — 270 km, vidējais augstums — \~4000 m, lielākais — 4488 m
Akčali kalni kalnu grēda Turcijā (_Akçali Dağlari_), Mersinas ila dienvidrietumos
Aladaglars kalnu grēda Turcijā (_Aladağlar_), Agri un Vanas ilā
Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns)
Binbogas grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā austrumos
Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
Balkani kalnu grēda Turkmenistānā, augstākā virsotne - 1880 m (Arlans)
Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
Bakoņa kalnu grēda Ungārijas rietumu daļā, augstākā virsotne - 709 m (Kerišs)
Baltie Karpati kalnu grēda uz Čehijas un Slovākijas robežas, daļa no Karpatiem, augstākā virsotne - 970 m
Akradāgs kalnu grēda uz Sīrijas un Turcijas robežas (_ʻAqrah Dāgh_)
Beltovs kalnu grēda Uzbekistānā, Karakalpakstānas austrumu daļā, Turānas zemienē, augstums līdz 101 m vjl.
Bavārijas Alpi kalnu grēda Vācijā un Austrijā, augstākā virsotne - 2961 m (Cūgšpice)
Tīringenes Mežs kalnu grēda Vācijā, Tīringenē, garums — \~100 km, platums — 15-20 km, augstums — līdz 982 m (Bērbergs)
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs
Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m
Aizilijas alatavs kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kazahstānā un Kirgizstānā, garums - \~350 km, augstums līdz 4073 m (Talgara smaile), virsotnēs apledojums, priekškalnēs sausās stepes
dabans kalnu grēda, kalnu pāreja Centrālāzijā un Sibīrijā; davans
Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes
Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis
Pampu grēdas kalnu grēdas Argentīnas ziemeļrietumos un dienvidaustrumos (“Pampine Sierren”), starp Andiem un Pampām, augstums — 1500-2000 m vjl., maksimumā līdz 5500 m
Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu
kalnu kore kalnu grēdas augšējā daļa
Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
alatau Kalnu grēdas Centrālāzijas, Dienvidsibīrijas un Urālu kalnos
Mauntlofti grēdas kalnu grēdas Dienvidaustrālijā, uz austrumiem no Spensera un Sentvinsenta līča, garums dienvidu-ziemeļu virzienā - >3000 km, augstums ziemeļu daļā - līdz 934 m (Braiana kalns), dienvidu daļā - eikaliptu meži un savanna
Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
Bernes Alpi kalnu grēdas Rietumalpos, Šveicē, garums — \~120 km, augstākā virsotne — 4274 m, apledojums — 598 kvadrātkilometru platībā, \~80 šļūdoņi
Serbijas kalniene kalnu grēdas un masīvi Dināru kalnienes dienvidaustrumu daļā, augstums līdz 2017 m
kalnu sistēma kalnu grēdu kopums, kam vienāda izcelsme un ģeoloģiskās attīstības vēsture
kalnu atzari kalnu grēdu sānzari, kas visbiežāk sākas no galvenās grēdas augstākās vietas
Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m
Sahāras Atlass kalnu grēdu un masīvu sistēma Atlasa dienvidos, Alžīrijā
Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m
Carex montana kalnu grīslis
Abruco Apenīni kalnu grupa Apenīnu pussalas vidienē (_Appennino Abruzzese_), augstākā virsotne 2487 m (Velīno)
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos
Aksajas ieleja kalnu ieleja Kirgizstānā (_Ak Say öröönū_), Tjanšanā, dienvidos no Abaī grēdas
sistēma kalnu ieži, kas veidojušies viena ģeoloģiskā perioda laikā
kontakta metamorfisms kalnu iežu pārvēršanās tur, kur sanāk kopā vulkāniskās un neptūniskas sugas
Ixiolirion palasii kalnu iksioliriona ("Ixiolirion montanum") nosaukuma sinonīms
Ixiolirion montanum kalnu iksiolirions
Psilocybe montana kalnu kailgalvene
Capra ibex kalnu kaza
Epilobium montanum kalnu kazroze
khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē
Acer pseudoplatanus kalnu kļava
Lonchura montana kalnu krāšņžubīte
Telophorus dohertyi kalnu krūmčakste
Stari Smokoveca kalnu kūrorts Slovākijā, Augstajos Tatros 1010 m vjl.
Sylvia althaea kalnu ķauķis
Acanthis flavirostris kalnu ķeģis
Phylloscopus occipitalis kalnu lapuķauķis
Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m
Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags
Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m
Etiopijas kalniene kalnu masīvs Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ethiopian Plateau"), Etiopijā un Eritrejā, augstākā virsotne — 4623 m
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis
Tabinbogdoola Kalnu masīvs Altajā, Krievijas, Mongolijas un Ķīnas robežu saskarē, augstākā virsotne - Nairamdala kalns (4356 m), viens no Altaja apledojuma centriem (apledojums - 160 kvadrātkilometru, 36 šļūdoņi)
Avlād Naīls kalnu masīvs Alžīrijā (_Oulad Naїl, Monts des_), Džilfas un Msīlas vilājā
Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām
Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta
Viktorijas Alpi kalnu masīvs Austrālijas Alpu dienvidu daļā
Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi
Osogovska planina kalnu masīvs Balkānu pussalā, Bulgārijas dienvidrietumos un Ziemeļmaķedonijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - 2251 m (Ruena kalns)
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
Rodopi kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumos, Bulgārijas dienvidos un daļēji Grieķijā, garums - 240 km, platums - līdz 100 km, augstākā virsotne - 2191 m
Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi
Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums - >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka - 1602 m
Retezata masīvs kalnu masīvs Dienvidkarpatos ("Muntii Retezatului"), Rumānijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Peljagas kalns (2509 m), gk. granīti, platoveida virsa
Durmitors Kalnu masīvs Dināru kalnienē ("Durmitor"), Melnkalnes ziemeļu daļā, starp Taras un Pivas upi, augstums līdz 2522 m
Beldonas masīvs kalnu masīvs Francijā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Dromas un Savojas reģionā
Pinds kalnu masīvs Grieķijas rietumu daļā (angļu val. _Pindus_), ziemeļu atzari Albānijā, garums - \~200 km, lielākais augstums - 2637 m
Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes
Nilgiri Kalnu masīvs Indostānas pussalas dienvidos, Rietumgatu un Austrumgatu saskarē, Indijā, augstums - līdz 2633 m (Dodabetas kalns)
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis
Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
Kuskokvimas kalni kalnu masīvs Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumu daļā, uz rietumiem no Aļaskas grēdas, garums — >1000 km, lielākais augstums - 1374 m
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
Adrārs kalnu masīvs Mauritānijā (_Adrar, Dhar_), Adrāra vilājā, augstākā virsotne 620 m vjl.
Rothārkalni Kalnu masīvs Reinas Šīferkalnos ("Rothaargebirge"), Zauerlandes austrumu daļā, augstums - līdz 841 m
Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas
Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina
Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m
Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru
Monblāns kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. _Mont Blanc_, it. val. _Monte Bianco_), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri
Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m
Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti
Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni
Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m
Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
Ānarisa kalni kalnu masīvs Zviedrijā, Jemtlandes dienvidrietumos, augstākā virsotne - 1423 m vjl.
Clematis montana kalnu mežvītenis
Certhia himalayana kalnu mizložņa
moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti
Nemopanthus mucronulatus kalnu nemopants
Jasione montana kalnu norgalvīte
Haiberas pāreja kalnu pāreja ("Khaibar") Spingara grēdā, uz dienvidiem no Kabulas upes aizas, starp Pakistānu un Afganistānu, garums - 53 km, augstums - 1030 m, sastāv no divām 15-130 m platām aizām ar 400-900 m augstām kraujām
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni
Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas
Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici
Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš
Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
Benica-Merišors kalnu pāreja Dienvidkarpatos, Rumānijā, Hunedoaras žudecā, augstums - 759 m
Baralačas pāreja kalnu pāreja Indijā, Himāčala Pradēšas štatā, Himalajos, augstums - 4892 m
Alījakas pāreja kalnu pāreja Irānā (_Alīyak, Godār-e_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums, Džaftāja kalnienes austrumos, augstums - 1440 m
Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā)
Alabelas pāreja kalnu pāreja Kirgizstānā (_Ala-Bel_), Kirgīzu Alatau dienvidu daļā, augstums - 3184 m
Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā
Jablunkovas pāreja kalnu pāreja Rietumbeskidos ("Jablunkovsky priesmyk") 553 m vjl., Čehijā, Ostrovas-Žilinas autoceļš un dzelzceļa līnja
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš
Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.)
Akverenas pāreja kalnu pāreja Turcijā (_Akveren Geçidi_), Erzurumas ilā, Palandekena kalnos, 1990 m vjl.
Ajenas pāreja kalnu pāreja Vjetnamā (_A Yên, đèo_), Kuannamas provinces ziemeļrietumos pie Laosas robežas
Akbaitala pāreja kalnu pārkāpe Tadžikistānā (_Aq-Baital, aghbai_), Pamira austrumu daļā starp Sarikolla un Muzkola grēdām, augstums - 4655 m, Ošas-Horegas autoceļa augstākais posms
Anzobas pāreja kalnu paŗeja Tadžikistānā (_Anzob, aghbai_), Sugdas vilojata dienvidos, augstums - 3373 m
Alpu peļkājīte kalnu peļkājīte
Prunella collaris kalnu peļkājīte
Bolovena plato kalnu plato Indoķīnas pussalā ("Plateau des Bolovens"), starp Mekongu rietumos un Kongu austrumos, Laosas dienvidos, augstums - līdz 1572 m, sastāv no 2 plato, ko norobežo stāvas (500-800 m un \~1200 m augstas) kāples
Pinus mugo kalnu priede
Alchelmilla pastoralis kalnu rasaskrēliņa "Alchemilla monticola" nosaukuma sinonīms
Alchemilla monticola kalnu rasaskrēsliņš
vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs
Oryza glaberrima kalnu rīss
Erithacus pectoralis kalnu rubīnrīklīte
Peucedanum oreoselinum kalnu rūgtdille
Allium montanum kalnu sīpols
Allium senescens kalnu sīpolu sugas "Allium montanum" nosaukuma sinonīms
Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji
Oļokmas Stanoviks kalnu sistēma Aizbaikāla novada austrumos, Krievijā, garums - \~400 km, platums - līdz 125 km, augstums - līdz 1911 m (Kropotkina kalns)
Mazais Kaukāzs kalnu sistēma Aizkaukāzā, uz dienvidiem no Lielā Kaukāza (atdala Kolhīdas zemiene un Kūras ieplaka), lokveidā no ziemeļiem un ziemeļaustrumiem aptver Armēnijas kalnieni, garums - \~600 km, augstums - līdz 3724 m
Belžikas kalni kalnu sistēma Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes ziemeļrietumu daļā, augstums līdz 2588 m (Viktora kalns)
Mandžūrijas-Korejas kalni kalnu sistēma Austrumāzijā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Ziemeļkorejas ziemeļos, Krievijas Piejūras novada dienvidos, garums - >1000 km, augstums - līdz 2750 m, daudzveidīgs reljefs
Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži
Stara Planina kalnu sistēma Bulgārijas vidienē (bulg. val. _Stara Planina_), garums - 560 km, platums - 20-50 km, augstākā virsotne - 2376 m
Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
Apenīni kalnu sistēma Eiropas dienvidos (_Appennini_), Apenīnu pussalā Itālijā, garums - \~1200 km, vidēji augsti (1500-2000 m) kalni, augstākā virsotne - Korno Grande (2912 m)
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
Vidusirānas grēda kalnu sistēma Irānas kalnienē, Irānā, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km
Zāgross Kalnu sistēma Irānas kalnienes dienvidrietumos, Irānā (angļu val. "Zagros"), garums - 1600 km, platums - 200-300 km, veido 15-20 paralēlas grēdas, ko šķir dziļas un šauras ielejas, lielākais augstums - 4548 m, augsta seismiskā aktivitāte
Austrumirānas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes vidienē, Irānas austrumos, garums - \~1000 km, ziemeļos augstums - līdz 2488 m, dienvidos - 4042 m
Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā
Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
Džungārijas Alatau kalnu sistēma Kazahstānas dienvidaustrumos un Ķīnā, garums — \~450 km, platums — 50-190 km, lielākais augstums — 4464 m
Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m
Austrumkorejas kalni kalnu sistēma Korejas pussalas austrumos, garums - \~600 km, augstākā virsotne - Čirisana kalns (1915 m), ietilpst vairākas grēdas
Dienvidķīnas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi ielejas, garums >2000 km, augstums — pārsvarā 800-1000 m, lielākais — 2158 m
Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
Lielais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumos un Mongolijas austrumu daļā, garums - 1200 km, augstums - līdz 1949 m, virsotnes plakanas, nogāzes lēzenas, saposmotas
Mazais Hingāns kalnu sistēma Ķīnas ziemeļaustrumu daļā un Krievijā, garums - \~500 km, platums - līdz 320 km, augstākā virsotne - 1150 m
Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m
Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
Austrumu Hadžars kalnu sistēma Omānā (_Al Ḩajar ash Sharqī_), Dāhilījas un Šerkījas muhāfazā
Aličuras grēda kalnu sistēma Pamirā, divas grēdas (Dienvidaličuras un Ziemeļaličuras grēda), katra \~150 km gara, augstums līdz 5929 m
Rietumsajāni Kalnu sistēma Sibīrijas dienvidos, Krievijā, stiepjas 600 km garumā, sastāv no salīdzinoši šaurām un īsām kalnu grēdām, augstākā virsotne - 3121 m
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas
Austrumtaurs kalnu sistēma Turcijas austrumos (_Doğu Toroslar_), no Malatajas ila līdz Vana ezeram
Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi
Sisyrinchium montanum kalnu sizirinhija
Bermudu sizirinhija kalnu sizirinhija
Sisyrinchium bermudiana kalnu sizirinhijas "Sisyrinchium montanum" nosaukuma sinonīms
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu
Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti
karvings Kalnu slēpošanas stils - slēpotājs pagriezienā it kā ieliecas, veidojot ar kalna slīpumu šauru leņķi
Emberiza cia kalnu stērste
Carpodacus grandis kalnu svilpis
Bējabrēens kalnu šļūdonis Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi
kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi
Tapirus pinchaque kalnu tapirs
Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
Veronica montana kalnu veronika
Viola montana kalnu vijolīte
Abonabons kalnu virsotne (_Abong Abong, Gunung_), Indonēzijā, Sumatras salas ziemeļu daļā, augstums 2985 m
Abū Alī ibn Sīnas smaile kalnu virsotne (_Abūalī ibni Sino, qullai ba nomi_) uz Tadžikistānas un Kirgizstānas robežas, augstums 7134 m
Ārkdoms kalnu virsotne ASV (_Arc Dome_), Nevadas štatā, Lielajā Baseinā, augstums - 3593 m
Baundari smaile kalnu virsotne ASV, Sjerranevadas kalnu austrumos, Nevadas štata austrumu pierobežā, augstums - 4007 m
Šotas Rustaveli virsotne kalnu virsotne Bezengi sienā, Galvenajā Kaukāza grēdā, 4960 m vjl.
Baso kalnu virsotne Čadā, Ennedi plato, augstums - 1450 m
Basiles smaile kalnu virsotne Ekvatoriālajā Gvinejā, Atlantijas okeāna Gvinejas līča Bioko salā, augstums - 3008 m
Batu kalnu virsotne Etiopijā, Oromijas kililā, augstums - 4307 m
Bandarpūnčs kalnu virsotne Himalajos, Indijā, Utarakhandas štata ziemeļu daļā, augstums - 6315 m
Amjata kalnu virsotne Itālijā (_Amiata, Monte_), Toskānas reģionā uz Groseto un Sjēnas provinces robežas, augstums - 1738 m
Barbo kalns kalnu virsotne Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salu Elsmīras salas Jūnaitidsteitsas grēdā, augstums - 2616 m
Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
Baltabajs kalnu virsotne Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala austrumu daļā, Narimas grēdas ziemeļrietumos, augstums - 1387 m
Alfatuns kalnu virsotne Kirgizstānā (_Alfatun_), Čatkalas grēdā, Džalalabatas apgabalā, augstums - 4503 m
Arbans kalnu virsotne Krievijā (_Arban, gora_), Irkutskas apgabala dienvidu daļā, augstums -1497 m
Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m
Batu kalnu virsotne Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Sarvakas štatā, augstums - 2012 m
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
Agva del Sakate kalnu virsotne Meksikā (_Agua del Zacate, Cerro_), Sonoras štata dienvidaustrumu daļā, Rietumu Sjerramadres kalnu ziemeļrietumos
Babinzubs kalnu virsotne Melnkalnē (_Babin zub_), augstums - 2277 m
Angarhajūls kalnu virsotne Mongolijā (_Angarhaj uul_), uz Arhangaja un Bajanhongoras aimaka robežas, augstums - 3540 m
Aneto kalnu virsotne Pirenejos (_Aneto, Pico_), uz Spānijas un Francijas robežas, augstums - 3404 m
Anjē kalnu virsotne Pirenejos (_Anie, Pic d’_ / _Auñamendi_), uz Francijas un Spānijas robežas, augstums - 2504 m
Beļanica kalnu virsotne Serbijā, Braničcevas apgabala dienvidos, augstums - 1339 m
Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
Baškaledags kalnu virsotne Turcijā, Vanas ila dienvidaustrumu daļā, augstums - 3668 m
Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m
Equus zebra kalnu zebra, zirgu ģints suga
Leptopoecile sophiae kalnu zīlīšķauķis
Parus rufonuchalis kalnu zīlīte
Euphrasia montana kalnu žibulītis
takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā
uzkaļņi Kalnup, pret kalnu
orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni
kaledoniskā krokošanās kalnveidošanās etaps un procesu kopums, kas sākās kembrijā un beidzās devona periodā
ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles
nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs
lipīgā kalocera kaloceru suga ("Calocera viscosa")
Pteropus vampirus kalongs
gaisa sildītājs kalorifers
Calotrix braunii kalotrihu suga
Calotrix epiphytica kalotrihu suga
Calotrix fusca kalotrihu suga
Calotrix gypsophila kalotrihu suga
Calotrix parietina kalotrihu suga
Calotrix stagnalis kalotrihu suga
Calotrix weberi kalotrihu suga
kalpavīrs Kalpa vīrs, kalps
Brahmas diena kalpas pirmā puse, kas ilgst aptuveni 4,32 miljardus gadu
trijdiennieks Kalpi, kas ar triju dienu darbu nedēļā atkalpoja zemes īri
atkantēšanas dēlītis kalpo komandas locekļu darbības lauka pārnešanai ārpus švertlaivas, tā panākot dzīvā un pārvietojamā balasta maksimālu izmantošanu
izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot
vasaras meita (arī kalpone) kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
pusjumprava kalpone, kam ir zemāks statuss kā parastai istabenei
rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to
uzpasētāja Kalpone; (viesu) apkalpotāja
meitas istaba kalpones istaba
služāt kalpot
izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam)
pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus
sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs
kalpa vīrs kalps (parasti precējies)
gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka)
dienestnieks Kalps, kalpone
vasaras puisis (arī kalps) kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
gada puisis kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem)
kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks
ieroču nesējs kalps, kas nes sava kunga ieročus
pārinieku (arī pārinieka) puisis kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu
siecinieks kalps, kas saņem sieciņus
rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to
rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1)
sluga kalps; kalpone
famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs
leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam)
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
koldons kalsnējs
čaučēre kalsns cilvēks
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) - par šķidrumu, masu u. tml.; kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
kalējmetināšana kalšana, kurā divas vai vairākas līdz metināšanas temperatūrai sakarsētas daļas sakaļ vienā detaļā
dakalt kalt un turpināt kalt; pabeigt kalt
sakritināt Kalt, kaldināt
kaltnīca kalta izkapts, pretstatā pirktajai
kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai
kaltava Kalte, kaltētava
kaltavas Kalte, kaltētava
konvektīvā kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstām gāzēm, piemēram, gaisu
kontakta kalte kalte, kurā kaltējamais materiāls tieši saskaras ar karstu virsmu
sublimācijas kalte kalte, kurā karstumjutīgus materiālus (piemēram, medicīnas preparātus) sasaldētus kaltē vakuumā
radiācijas kalte kalte, kurā materiālu kaltē ar infrasarkanajiem stariem
indukcijas kalte kalte, kurā materiālu kaltē augstfrekvences elektromagnētiskajā laukā
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu
piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
konvektīvā kaltēšana kaltēšana gaisa, dūmgāzu vai pārkarsēta tvaika vidē
nokaltēt Kaltēt un pabeigt kaltēt
sveicēt kaltēt uz rijas ārdīm, parasti vairākkārtīgi
kuraga kaltētas aprikozes bez kauliņiem
kaltnis Kalts priekšmets; izkalts trauks
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
kalvājs Kalvēm (skalbēm) pieaugusi vieta
mazais kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla davidiana")
sniega kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla nivalis")
Afganistānas kalnzvirbulis kalzvirbuļu suga ("Montfringilla theresae")
dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds
veldzēšana Kaļķu (CaO) apstrāde ar ūdeni, lai tos pārvērstu pulverī vai javā, kuru pamatkomponents ir kalcija hidroksīds Ca(OH)2
nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt (2)
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1)
iekalt Kaļot (piemēram, ar kaltu), ieveidot (kādā virsmā uzrakstu, zīmes u. tml.)
iekalties Kaļot (piemēram, ar kaltu), izveidot (klintī, mūrī u. tml.) iedobumu un ievirzīties tajā
dzelzene Kamanas ar dzelzs apkalumu
Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
Kamaškalu Kamaškalu ezers - Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
kale Kamēr, kaleit
kalēt Kamēr; kaleit
testa lauks kameras kalibrēšanai izmantojamā punktu kopa dabā vai laboratorijā ar zināmām koordinātām
Cepļa kalns Kamradžu pilskalns Penkules pagastā
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums
Nunavuta Kanādas teritorija ("Nunavut"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Ikaluita, platība - 2093190 kvadrātkilometru, 32900 iedzīvotāju (2010. g.)
Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra
CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē
rugājkalnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Rugājkalns" iedzīvotāji
Baznīckalns Kandavas pilskalns Kandavas pilsētā
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
kankals Kankalis 1
Kanneneeken Kannenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
office Kantoris, veikals, dienests, ministrija
hillbillijs Kantrimūzikas paveids, kas cēlies Apalaču kalnu balto iedzīvotāju vidū
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm
kanabīns Kaņepju alkaloīds, ko var izskalot ar alkoholu un iegūt hašišu
velēna Kapa kalniņš
Kāpa Kāpas kalni - kalnu grēda Dienvidāfrikas Republikā, starp Olifantsas grīvu rietumos un Portelizabetu austrumos, garums - \~800 km, vidējais augstums - 1500 m, lielākais - 2326 m, smilšakmeņi un kvarcīti
Kāpzemes kalni Kāpas kalni Dienvidāfrikā
grūdenis Kapātas lapas cūku barībai; cūkēdiens, kas sastāv no dārzeņu, miltu un sūkalu maisījuma
kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam
Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils
Zamki Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils
Vecbornes pilskalns Kaplavas pilskalns
Kapūnas ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Kopunes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Kopūnes ezers Kapūnes ezers Lazdukalna pagastā
Svētezers Kāpurkalna ezers Zosēnu pagastā
jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai
aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes)
bombers Kara lidotājs, bumbvedēja apkalpes loceklis
Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku
Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā (_Qaraqalpaqstan_), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.)
bruņukuģis karakuģis ar lielkalibra artilēriju un bruņām uz klāja un gar kuģa ūdenslīniju; izplatīts galvenokārt 19. gs. beigās
peldošā bāze karakuģis, kas kalpo kā noliktava un remonta bāze mazāku kuģu grupām, piem., zemūdenēm
komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks
Mangistavs Karatavs, kalnu grēda Rietumtjanšnā
skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu
torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu
lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas
prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis
apkalpe Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci
dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem
magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā
psammokarcinoma Karcinoma, kurā ir smilšveida kalcija sāļu graudiņi
kasīti Kareivīga tauta, kas dzīvoja Irānas kalnāja R daļā: kasieši
seilāties Kāri raudzīties (uz ēdienu, dzērienu), tā ka tek siekalas
Kartkelhof Kārklu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Karligtags Karligtaga kalns - augstākā virsotne šajā grēdā, augstums - 4925 m
parakarmīns Karmīnskābes un kalcija hlorīda šķīdums spirtā; lieto histoloģijā
Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
Traskeva kalni Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) daļas masīvs, augstums - līdz 1370 m
Metaliči Karpatu kalnu sistēmas Apusenu (Rietumrumānijas kalnu) masīvs, augstākā virsotne - 1438 m
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni
poloņinas Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; planina
planina Karpatu un dažu Balkānu pussalas kalnu grēdu lēzenās virsotnes ar augstkalnu pļavām; poloņina
kazukalnieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalni" iedzīvotāji
karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu
piecept Karstumā pielipt, piekalst
situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums
hipsometriskā karte karte, kurā reljefs attēlots ar iekrāsojumu starp augstumlīknēm (horizontālēm), izmantojot noteiktu iekrāsojuma skalu
pārvades vilciens kārtējais kravas vilciens, kas paredzēts vagonu nosūtīšanai no vienas mezgla stacijas uz citu un tiek apkalpots ar speciāli izdalītām lokomotīvēm
ordinārus Kārtējs profesors, pār to stāv izkalpojis profesors jeb emerits, un apakš viņa ārkārtējs jeb ekstrāordinārijs
kredītkarte Kartītes formas dokuments, kurā ierakstīta informācija par personas bankas kontu; tā dod iespēju ātri un vienkārši norēķināties par pirkumiem, pakalpojumiem un saņemt skaidru naudu bankomātā
peska Kas ciets, sakaltis
einuhs Kastrēts harēma kalpotājs
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi
kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
Katlakaln Katlakalns
Svētā liga katolisko vācu valdnieku savienība pret protestantisko _Schmalkaldes_ savienību (1538. g.)
lamentācija Katoļiem dievkalpojums zaļā ceturtdienā
mātūtīna Katoļiem rīta dievkalpojums
okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu"
primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma
ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps
graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm
confiteor Katoļu dievkalpojumā vispārējā grēku sūdzēšana (burtiski: "es atzīstos")
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei
misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu
monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
mise Katoļu galvenais dievkalpojums
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojumu laikā
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos
sakramentārijs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata ar tekstiem, kas jārunā galvenajā dievkalpojumā - mesā vai citos liturģiskos aktos
introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu
amaroīds katra rūgta augu viela, kas nepieder pie glikozīdiem vai alkaloīdiem
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
Kaugari Kaugaru ezers - Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā
Kaugurs Kauguris, ezers Mākoņkalna pagastā
Kauguru ezers Kauguris, ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
caucalis Kaukales
abregs Kaukāza kalnietis, kas pildīja asinsatriebības pienākumu; partizāns; laupītājs Kaukāzā
sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu)
Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus
Kursas Staburags Kauķa kalns Kandavas novada Matkules pagastā
Imulas Staburags Kauķa kalns Tukuma novada Matkules pagastā
osteolīze Kaula atmiekšķēšanās un resorbcija; kalcija sāļu izzušana no kaula
ģelzis Kaulainis, kalsnis
ģilis Kaulainis, kalsnis
skalkoks Kaulainis, kalsnis
deformēts iegurnis kaulu atmiekšķēšanās (kalcija sāļu trūkums) sekas
osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ
Kaupalatmada Kaupalatmadas kalns - augstākā virsotne (2429 m) Buru salā, Moluku salu grupā Indonēzijā
atzeles kaut kas apsiekalots un izspļauts
va Kavi 2 - pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa
Kāvu Kāvu dzirnavezers - Ķāvu dzirnavezers Skaņkalnes pagastā
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
Kāzeru Kāzeru kalns - Ķoņu kalns Valmieras novada Ķoņu pagastā
pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi
Kebnekaise Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos
Kiebnekaisi Kebnekajse - virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos
kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho
Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt
Kema Kemas plakankalne - Ziemeļkorejas kalnu iekšējā daļa Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ziemeļu daļā, uz dienvidiem no Čambaišana plakankalnes, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2522 m (Puksubeksans)
Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m
Kembrija Kembrijas kalni - Kembrianu kalni Velsas pussalā Lielbritānijā
Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā
Kengzoška Kengzoška kalns - augstākā virsotne Nišapūras kalnos, Binaluda grēdā, Irānas ziemeļaustrumos, augstums - 3314 m
Nairobi Kenijas galvaspilsēta (angļu val. "Nairobi"), atrodas augstkalnes plato 1600 m vjl., 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri)
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
Kergelēna Kergelēna sala - lielākā sala šajā arhipelāgā, platība 6675 kvadrātkilometri, bazalta plato (300-600 m vjl.) ar vulkānisku masīvu (Rosa kalns - 1965 m), ledāji - \~500 kvadrātkilometru, purvi, ezeri, daudz putnu, roņu
Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi
Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
Kerngorma Kerngormas rezervāts - atrodas Lielbritānijā ("Cairngorms"), Skotijas ziemeļos, Grempjanu kalnu Kerngormas masīvā, platība - 259,5 kvadrātkilometri, dibināts - 1954. g.
Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kīla Kīla smaile - augstākā virsotne Selvina kalnos, Kanādā, Kordiljeru ziemeļu daļā, augstums - 2972 m
Dimantu kalni Kimgansans, Austrumkorejas kalnu Tebeka grēdas ziemeļu daļā
Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji
Kroplis Kinoteātris "Akropole" (Rīgā, Čiekurkalnā, 20. gs. 30. gados)
Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji
Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi
Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m
Klabauču pilskalns Klabaucu pilskalns
porkšķināt Klabināt, kalt koku ar knābi
glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai
Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m
Klārka Klārka kalns - augstākā virsotne Franklina kalnos (Kordiljeru atzars) Kanādas ziemeļrietumos, augstums - 1443 m
saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.)
Klaugu Klaugu ezers - Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
atgaita Klaušu gaitas atkalpošana: ja kāds bija gājis kaimiņa vietā gaitās, tad pēdējam bija vēlāk jāiet tā vietā atgaitā
zirdzinieks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu
Klawekaln Klavkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kosas pagastā
uzkāsēt Klepojot uzvirzīt, piemēram, siekalas, virsū (kam, uz kā)
baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus
mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu
Klinča Klinča ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 4 ha; Klincs; Klinšu ezers; Klints ezers; Ezerkalnu rezers
hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos
Klinšu Klinšu kalni - kalnu sistēma Kordiljeru austrumos, ASV un Kanādā, garums - \~3200 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4399 m, virsotnēs mūžīgie sniegi un šļūdoņi
Leucosticte brandti klinšu kalnžubīte
antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas
Pinus contorta var. latifolia Klinšukalnu priede
Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus
paklucis Klucis, bluķis uz kura skalda malku
Ommastrephes sloanei pacificus Klusā okeāna kalmārs
cisālijas Kļūdaini izkaltas monētas vai monētu kalšanai kļūdaini sagatavotas metāla ripiņas
traucējummeklēšana Kļūdu konstatēšana, lokalizēšana un novēršana datora programmās vai bojājumu konstatēšana, atrašana un izlabošana aparatūrā
atmosties kļūt atkal jūtamam, aktivizēties (par psihiskām norisēm)
atēsties kļūt brangam, spēcīgam (ja iepriekš bijis vājš, kalsns); uzbaroties
uzcietēt kļūt cietam pārkalstot
izžūt kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
sausēt kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
izkārnēties kļūt ļoti vājam, kalsnam
izkārnēt kļūt ļoti vājam, kalsnam; izdilt, noliesēt
sakalst kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; izkalst (2)
sažūt kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2)
skrast kļūt netīram, apkalsta ar netīrumiem
noslienāt kļūt pārklātam ar siekalām
sakurkt kļūt porainam, izkaltušam, dobam
pažūt kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku)
kūlot kļūt sausam, kalst (par zāli)
izvīst kļūt savītušam, izkaltušam
piekalst kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs
podzolēties kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni)
pārkaļķoties kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām)
pārkaļķoties kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem)
liesāt kļūt vājākam, kalsnākam
satievēt kļūt vājākam, kalsnākam
aizvājēt kļūt vājam, kalsnam
izvājēties kļūt vājam, kalsnam
izpekstēt kļūt vājam, kalsnam, vārgam un miegainam
sadzeltēt kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām)
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis
tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas
Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus
Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja
metilmorfīns Kodeīns - narkotisks alkaloīds ar klepu nomācošu darbību, kuru iegūst no miega magones vai sintezē ķīmiski
adresāta kods kods, kas satur termināļa vai apkalpojošās programmas nosaukumu, kam adresēts attiecīgais ziņojums
trimetilksantīns Kofeīns - alkaloīds, ko satur kafijas pupiņas un tējas lapas
barcs Koka āmurs (ar dzelzs apkalumu), ar ko smalcināja zemes kukuržņus uz lauka
bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai
savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
šalē Koka ēka kalnu apvidū ar akmens cokolu
iekala Kokā iekalts padziļinājums
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka
spirģis Koka nūja, kas kalpo par spieķi
skalkoks Koka šķila skalu plēšanai
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni
bukvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai
bulvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai
žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast
koķine Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kokinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
koķinīca Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml.
kocene Koka, neapkaltas ragavas, ecēšas u. tml., pretstatā "dzelzenēm"
kankaļi Kokalis
korkālis Kokalis
kukols Kokalis
kunkālis Kokalis
kaukālis Kokalis ("Agrostemma githago")
brusošanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna divskaldņu un daudzskaldņu brusu iegūšanai, atdalīto baļķa daļu pārvēršot šķeldās
padoska Kokasu ratu ass apkalums
Kokenu Kokenu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
Kokini Kokinu ezers - Puru ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals
pitpropsi Kokmateriālu sortiments, ko lieto gk. kalnraktuvēs šahtu un eju nostiprināšanai
lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām
skalu malka koksnes gabals, no kā iegūst skalus
aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā
sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
kokšķiedru plātne ar divpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam abas skaldnes ir vienādi raupjas
kokšķiedru plātne ar vienpusēju gludumu kokšķiedru plātne, kam viena no skaldnēm ir vairāk raupja vai uz tās ir transportiera nospiedums
mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles
ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā
Kolberga Kolbergas pilskalns - Skaķalnes pilskalns Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā
komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu
Gidans Kolimas kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
mašīnkomanda Komanda, kas apkalpo (kuģa) mašīnas
komandtiltiņš Komandtilts - augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi
vizuālās mākslas oriģināldarba pārdevējs komersants (arī komisionārs), kurš veic izsoli vai kura uzņēmums ir mākslas darbu galerija, mākslas salons, veikals, interneta veikals, izsoļu nams un tamlīdzīgs uzņēmums, kur pircējam tiek piedāvāts iegādāties vizuālās mākslas oriģināldarbu
tūrisma informācijas centrs komersants, kas informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā
elektronisko sakaru komersants komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus
tūrisma aģentūra komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem
apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus
clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata
cific-klauzula komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kam raksturīgs, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti
komaks Komisijas veikals
komisjonka Komisijas veikals
krispēns Komiska persona vecā franču teātrī, kalps melnā tērpā, ar mazu apaļu cepuri, platu dzeltenu ādas jostu un īsu zobenu
komplēmentārijs Kommanditsabiedrībā persona, kas veikalā ieguldījusi visu savu kapitālu un ziedo tam spēku
tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti
ģenētiskā analīze kompleksa metode organismu iedzimtības un mainības parādību pētīšanai, izmantojot datus par pazīmju skaldīšanos hibrīdu pēcnācēju paaudzēs
sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti
Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā
GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts
avioceļojums Kompleksais tūrisma pakalpojums, kurā kā transporta veids tiek iekļauts aviolidojums
komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm
aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ
neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu
lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana
protrombināze Komplekss, kas veidojas no aktivētā X asinsreces faktora, kalcija, fosfolipīda un modificēta V faktora; šķeļ un aktivē protrombīnu par trombīnu
galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu
pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu
SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services")
SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service")
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
aktīniskā oftalmija konjunktivīts, ko izraisījis ultravioletais (aktīniskais) starojums, piem., mākslīgā kalnu saule vai metināšanas aparāta liesmas starojums
tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
enkurķēde Konstrukcija, kas sastāv no speciāli kaltiem ķēdes locekļiem, ir sadalīta posmos pa 25-27 m; atkarībā no kuģa lieluma posmu skaits ir 4-12
reformāti Kontinentāli eiropeiskas izcelsmes kalvinisma piekritēji, kuru ticība balstās uz Bībeli, Ž. Kalvina darbiem un kalvinisma dokumentiem
molasi Kontinentālu un marīnu nogulumu slāņkopas, kas aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
drukas testa elementi kontrolattēli – rastra elementi, ģeometriskas figūras, līnijas, pustoņu laukumi ar noteiktiem parametriem, kas tiek izmantoti kontrolskalās un testa drukā
sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos
kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei
vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
preriāls Konventa nodibinātā (1793) Franču revolūcijas laika kalendāra devītais mēnesis (no 20.-21. maija līdz 19.-20. jūnijam)
pirmmasīvs Konverģento ledusšķirtņu zonu glaciostruktūras mezoreljefa tips, kas raksturīgs akumulatīvajām salveida augstienēm; Latvijā raksturīgākie ir Gaiziņkalna, Dēliņkalna un L. Liepukalna apkārtnes
komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu
peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam
patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
pocenis Kopā salikti skali; lāpa
dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem
alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam
Calceolaria x herbohybrida kopējs nosaukums tirdzniecības vietās visām kalceolāriju šķirnēm
kopveikals Kopējs veikals
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī
kuļtpahods Kopīgs gājiens (piem., uz veikalu)
kuļtpohod Kopīgs gājiens (piem., uz veikalu)
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m
melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs
Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns)
Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (_Andes, Cordillera de los_), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m)
Ziemeļamerikas Kordiljeri Kordiljeru kalnu sistēmas ziemeļu daļa (angļu val. "Cordilleran Highlands"), garums - \~9000 km, platums - 800-1600 km
Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
kimpabs Korejiešu ēdiens - kaltētā jūras zālē ietīti rīsi, kuriem pievienota sezameļļa; pasniedz ar gaļu, olām, gurķiem, redīsiem
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu
metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas
p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS
heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas
cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu
hlorotimols Kosmētikas sastāvdaļa, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, dezodorants, lieto kā mutes skalošanas līdzekli, kā tonizējošu līdzekli matiem, kā eļļu bērniem, savienojumā ar hloru var izraisīt gļotādas kairinājumu un izsitumus uz ādas, var uzsūkties caur ādu
lauramidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, izmanto pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, roku krēmā, mutes skalošanas līdzekļos, var toksisks, izraisīt kontakta dermatītu, acu un gļotādas kairinājumus
trietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, buferviela, pārklājumu piedeva, izmanto kā roku un ķermeņa losjonu, kondicionētāju matiem, neskalojamu šampūnu, var radīt alerģisku kontakta dermatītu, ādas kairinājumu, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju
eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd
lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
termoregulēšanas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina pieņemamu temperatūru konstrukcijas elementiem, bortsistēmām, aparatūrai un apkalpei, – termojutīgie elementi, vadības automātika, izpildelementi (elektriskas sildāmierīces, žalūzijas, siltumnesēja sūkņi) un ārējās siltumapmaiņas ierīces (radiatori)
avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās
Kosova Kosovas Republika - valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalā (albāņu valodā "Kosova", serbu valodā "Kosovo"), platība - 10887 kvadrātkilometri, 1804800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Priština, administratīvais iedalījums - 33 komūnas, robežojas ar Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju un Melnkalni
Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra
Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums)
Kraķu ezers Kraku ezers Mākoņkalna pagastā
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju
pauļukalnieši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" iedzīvotāji
Pauļukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
Pauņukolns Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļukalns" nosaukuma variants
sauleskalnieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji
ezerkalnieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalni" (tagad - "Ezerkalns") iedzīvotāji
Pastari Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums
Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā
Škagališkas Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļa
Kleberi Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" bijušais nosaukums
Škagališkys Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" daļas "Škagališkas" nosaukums latgaliski
augstkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" iedzīvotāji
Augškaļne Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" nosaukums latgaliski
užinkalnieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" iedzīvotāji
Užinkolns Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Užinkalns" nosaukuma variants
Adamovas pilskalns Krāslavas pilskalns Krāslavas rietumu daļā
Šokolādes kalns Krāslavas pilskalns Krāslavas ziemeļu daļā
konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā
strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā
mudas Krastā izskaloti jūras augi
mudi Krastā izskaloti jūras augi; mudas
leda kraujs krastā izskalotu ledus gabalu krāvums
vienādkontrastu krāsu skala krāsu skala, kurā katra laukuma krāstonis atšķiras no blakus esošā ar vienādu uztveramo lielumu un krāsu telpas modelī blakus esošie laukumu krāstoņi atrodas no tā vienādā attālumā
CMM krāsu vadības sistēmas centrālais modulis, krāsu kalkulators jeb krāsu saskaņošanas algoritms, kas veic krāsu skaitlisko vērtību pārrēķināšanu starp dažādu krāstelpu koordinātām, pēc iespējas saglabājot vislielāko iespējamo atbilstību
karmīnskābe Krāsviela (sarkana), ko iegūst no kaltētu košeniļu ekstrakta, pārtikas piedeva E120 (dažās valstīs aizliegta), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
drikšināt Kratīt nost ogli no degoša skala
šļanģerēt kratīt, skalināt
šļanderēt Kratīt, skalināt
šļaņģerēt Kratīt, skalināt
žļadzināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
zlankšināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
zlankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žļankšķināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žlankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
žļankstināt Kratīt, skalināt (nepilnu trauku ar šķidrumu)
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
saimniecības vilciens kravas vilciens, kas apkalpo paša dzelzceļa vajadzības (balasta, sliežu, gulšņu u. c. pārvadājumiem)
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus
eksportkredīts Kredīts, kas tiek piešķirts ārvalstu juridiskajām personām - valsts preču un pakalpojumu pircējiem
kredītportfelis Kredītu skaita un veidu kopums, ko apkalpo viena organizācija vai indivīds
jefimki Krievijā 16. un 17. gs. ārzemju sudraba dālderi, kas vispirms kalti Joahimstālē, no kā to nosaukums
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku
Goriņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš pārnēsā kalnus, bet pārējie (Dubiņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
Dubiņa Krievu folklorā viens no trijiem milžiem - spēkavīriem, kurš rīkojas ar kokiem kā ar skaliņiem, bet pārējie (Goriņa un Usiņa) izjauc citu lietu un notikumu dabisko kārtību, visi kopā simbolizē dabas postošos spēkus
pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos
panihida Krievu mirušo piemiņas dievkalpojums
paņihida Krievu mirušo piemiņas dievkalpojums
Radiņkalns Krievukalns, kalns Embūtes pagastā
kristalogrāfiskais simbols kristāla skaldnes vai šķautnes stāvokļa skaitlisks raksturojums attiecībā pret noteiktām koordinātām
skaldnēs centrēts kubisks kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi ir kuba virsotnēs un arī skaldņu centrā
vienkāršs kubisks kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti kuba skaldņu virsotnēs
ukambīns Kristālisks alkaloids Āfrikas bultu inde, darbojas līdzīgi strofantīnam
dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu
homohelidonīns Kristālisks alkaloīds strutenēs ("Chelidonium majus L.") u. c. augos
Džiringa Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi
Kontuma Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi
Mi Kristālisku iežu un bazalta plakankalne Annamas kalnu dienvidu daļā Indoķīnas pussalā ar stāvu austrumu nogāzi un lēzenu rietumu nogāzi
tetraedrs kristalogrāfiskā forma - četrskaldnis
skalenoedrs Kristalogrāfiskā forma, daudzskaldnis, kura skaldnes ir neregulāri trijstūri
septiņi gulētāji kristietības leģendā — kristiešu jaunieši no Efesas, kas aizmiguši uz vairāk nekā 300 gadiem pēc paslēpšanās Seliona kalna alā, lai glābtos no imperatora Decija (249.—251. g.) vajāsanām un briesmu darbiem, un pamodušies dievbijīgā imperatora Teodosija II (408.—450. g.) valdīšanas laikā
Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu
paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums
liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi
klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu)
kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži
Karkonoše Krkonoše, kalni, Sudetu ziemeļu daļa uz Polijas un Čehijas robežas
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Kaledonijas krokojums krokošanās, kalnu (kaledonīdu) veidošanās un granitizācijas cikls, kas ilga no kembrija līdz devonam
Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu
Korbjēri Kroku-cilu kalni Francijas dienvidos, Pireneju ziemeļaustrumu atzars, garums - >50 km, augstums - līdz 1231 m
Kromaņu kalns Kromonu kalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Daubu pilskalns Krūku pilskalns Pelču pagastā
spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens")
pitahaja Krūmveidīgs, ļoti adatains kaktuss, kas aug Dienvidkalifornijā un Meksikā, zied purpurkrāsas ziediem, ražo ēdamus tumšsarkanas krāsas augļus
kristaceļš Krustaceļš (katoļu dievkalpojuma daļa)
Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti
platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli
Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Krustkalni Krustkalnu dabas rezervāts Madonas novadā
III Mendeļa likums, pazīmju neatkarīgās kombinēšanās likums krustojoties vecākiem, kuri atšķiras ar vairākām pazīmēm, hibrīdu skaldīšanās vienā alternatīvo pazīmju pārī notiek neatkarīgi no skaldīšanās citos pazīmju pāros, tāpēc veidojas visas iespējamās vecākformu pazīmju kombinācijas
tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga
Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Krūžkalns Krūškalns
pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs
Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
Kurgas ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā
Puškrieva ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā
Puškrievu ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā
Puškrīvu ezers Kugras ezers Ilzeskalna pagastā
komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus)
jūrnieks Kuģa apkalpes loceklis
kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūrnieks (1)
kuģa rullis kuģa apkalpes saraksts
pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina
barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani
kompasa roze kuģa kompasa skala (limbs), uz kuras atzīmēti kursa virzieni rozes formā; iedalīta 32 svītrās (rumbos), kā arī 360 grādos
navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu
kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai
jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem
torpēdbruņojums Kuģu un aviācijas bruņojuma veids, kas ietver torpēds, pretzemūdeņu torpēdnesējas raķetes, kā arī sistēmas un iekārtas, kas nodrošina to lietošanu, glabāšanu un apkalpošanu
termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās
circeņprusaki kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā
putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
trauslkāji kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu
otkats kukuļdošanas veids sarunās, kurā kukuļņēmējam apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāta komisijas maksa
cinkulis Kukurznis, sakaltusi zemes pika
kakarzes Kukuržņi; kakalzi
kakarzi Kukuržņi; kakalzi
kūlēt Kūlāt - dzeltēt, kalst, vīst
bērzkalnieši Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" iedzīvotāji
taurkalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalni" iedzīvotāji
Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums
bulcene Kulinārijas veikals
obo Kulta akmens krāvums uz kalnu pārejām Tibetā un Mongolijā, rotāts ar lūgšanu karodziņiem
sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās)
Piņņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, cilindriskas formas akmens 1,2-1,4 m diametrā, kurā iekalts 50-60 cm plats un 16 cm dziļš dobums, pieder pie Rietumkurzemē 15.-18. gs. izplatītajiem cilindriskajiem dobumakmeņiem; Ulmales upurakmens
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms
Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas
Vanagkalns Kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, ir \~8 m augsts paugurs, uz dienvidiem no tā atrodas t. s. Dāvida kalniņš, kas saistīts ar senām kulta tradīcijām, netālu bijus Sapņu birzs, kurā zīlnieki senatnē skaidrojuši sapņus
Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi
Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms
Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
mantene Kultūrpreču veikals
Kunalu ezers Kunala ezers Mārkalnes pagastā
Kuenluns Kunluns, kalnu sistēma Āzijā
Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji
Beļavas pilskalns kupolveida paugurs Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastš, sens latgaļu pilskalns, plakums - 100x65 m, ziemeļrietumu pusē div ap 2 m augsti vaļņi, valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
Bezdelīgu kalns kupolveidīgs morēnas paugurs, atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes-Kaldabruņas paugurmasīvā, uz ziemeļiem no Kalnišķu ezera, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, absolūtais augstums — 186,4 m vjl.
delsemīns Kurārei līdzīgs alkaloīds, iegūts no "Delphinium semibarbatum Bienet"
letalīns Kurāres grupas alkaloids Dienvidamerikas augā "Strychnos letalis"
Kurdu kalni Kurdistānas kalni Āzijas dienvidrietumos
Kurdistāna kurdu apdzīvots novads Rietumāzijā (angļu val. _Kurdistan_), gk. Armēnijas un Irānas kalnienēs, Irākas, Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijā
Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m
kalefaktors Kurinātājs; apkurinātājs, mājas apkalpotājs; arī glaimotājs
DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns)
Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā
akmeņplūsma kurums, akmeņu sablīvējums kalnu nogāzēs
zeltdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carlina"), divgadīgs, retāk daudzgadīgs augs ar lancetiskām, zobainām, dzeloņainām lapām un jumstiņveida, spīdīgi dzeltenām iekšējā vīkala lapām, kas atgādina mēlziedus un ir daudz garākas par ziediem, \~27 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte
Kuskokvimi Kuskokvimas kalni Aļaskas rietumos
Kušļa kalns Kuslīša kalns Madonas novada Liezēres pagastā
užuļāties Kustēties, tekalēt
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās
viras kustīga savienojuma detaļa (logu, durvju u. c.) vērtņu piestiprināšanai; pēc konstrukcijas ir noceļamās un iekaltās vērtnes
slīdkāja Kustīgs metāla apkalums, kas pārvietojas pa trosi
bļorcāt Kustināt (ko ūdenī, piemēram, skalot), radot šļakstiem līdzīgu troksni
klončkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā)
klunčāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā)
klunčkāties Kustoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā)
klončāties Kutoties, skalojoties klunkšķēt (par šķidrumu traukā)
kankale kūtsmēslu slānis, kas iekaltis liellopu ādas apmatojumā (īpaši pavasarī)
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus
iekaltne Kvēloša, tikko no uguns kalšanai paņemta dzelzs
kūpelnīca Kvēpināmais trauks (dievkalpojumā)
kūpelnieks Kvēpināmais trauks (dievkalpojumā)
kūpēt Kvēpt (par lampu, skalu u. tml.)
Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra
Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni
klinča ar sprūdu ķēdes gredzena vidū iekalts balsts - stega jeb kontrforss, ko sauc arī par sprūdu
Pļavniekkalns Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
katlakalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji
katlkalnieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" iedzīvotāji
Ģipšustūris Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Goibniu Ķeltu mitoloģijā - dievišķais kalējs un amatniecības aizsācējs
Ķenča kalns Ķentes pilskalns Ogres pilsētā
kalciokinēze Ķermeņa kalcija rezervju mobilizācija
aizdūlēt ķerot zivis vai vēžus skalu gaismā nonākt līdz noteiktai vietai
ķinkala Ķīkala
vadzis Ķīlis (kā) skaldīšanai, plēšanai
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās pamatgrupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs); šo metālu oksīdiem reaģējot ar ūdeni, vide kļūst bāziska
Pekina Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta (北京 Běijīng), atrodas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos, Sišana kalnu piekājē, 16,5 miljoni iedzīvotāju (2010. g.)
Sivanmu Ķīniešu mitoloģijā - "rietumpuses māte valdniece", barga, despotiska dieviete, kas dzīvoja svētajā Kuņluņa kalnā, nemirstīgo debesu mājoklī, Ķīnas rietumos
Vej-Šē Ķīniešu mitoloģijā - divgalvaina čūska, kas dzīvoja Dzjuišaņa kalnā
sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
Taišaņs Ķīniešu mitoloģijā - svētais kalns Šaņduņas pussalā
Si-Vanmu Ķīniešu mitoloģijā - varenā valdniece, kas mīt Ķīnas galējos rietumos, svētajā Kuņluņa kalnā, kur atrodas nemirstīgo mājoklis
cerasīns Ķiršu sveķu sastāvdaļa, skābais kalcija metaarabināts
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas
Jeršovka Ķīšukalns - pilskalns Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Ķīšu pilskalns Ķīšukalns, pilskalns Zvirgzdenes pagastā
trihoadenoma Labdabīgs folikulārs audzējs ar lielām cistām, kas klātas ar zvīņepitēliju; lokalizējas uz sejas vai viduma
sialadenoma Labdabīgs siekalu dziedzeru audzējs
dārnis Labības kalte
trists Labības kaltes aparāta kustīgais metāla nazis, kas veicina graudu izbiršanu
žāva Labības kopums, kas novietots rijā kaltēšanai
sers Labības kopums, kas rijā ir sagatavots kaltēšanai un kulšanai
sēriens Labības kopums, kas rijā tiek sagatavots kaltēšanai un kulšanai
žava Labības sērums kaltēšanai
dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni
labirintotomija Labirinta atvēršana, uzkalšana
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
Lācītis Lacenu ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem
Tāšukalns Lagzdīnes pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā
jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai
ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd
laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados
kins Laika mērvienība maiju kalendārā, diena
tuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 18 uniali jeb 360 kini (dienas)
piktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 baktuni (~7900 gadi)
kinčiltuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (~3150000 gadi)
alautuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kalabtuni (63080062,1 gadu)
baktuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 katuni (144000 dienas = 394,3 gadi)
uinals Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 kini jeb dienas
kalabtuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 piktuni (~158000 gadi)
katuns Laika mērvienība maiju kalendārā, kurā ir 20 tuni (7200 dienas = 19,7 gadi)
savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam
garantijas laiks laika periods, kurā ražotājs uzņemas atbildību un garantē ražojumam noteikto prasību izpildi ar noteikumu, ka lietotājs ievēro ekspluatācijas un tehniskās apkalpošanas noteikumus; ražotājs uzņemas garantijas laikā bez atlīdzības novērst ražojuma defektus vai apmainīt to pret citu
skallaiks Laika posms, kad apgaismošanai lietoja skalus
hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums
Mēness-Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kura par pamatvienību izmanto sinodisko mēnesi, kas ilgst 29 vai 30 dienas, bet gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas; lunārais kalendārs
saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs
saimnieciskās darbības cikls laikposms starp naudas līdzekļu izdošanas brīdi preču vai pakalpojumu iegādei un preču vai pakalpojumu pārdošanas brīdi pircējiem (klientiem), lai saņemtu naudu
pārskata gads laikposms, kuru ir jāaptver gada pārskatam, kas parasti sakrīt ar kalendāro gadu un aptver 12 mēnešus
baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums
atgavēnis Laiks tūlīt pēc gavēņa (kad atkal var visu baudīt)
kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru
gulšņavāt Laiku pa laikam nogulties un atkal celties augšā
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km
izčibināt Laipni apkalpot; uztaisīt gultu
complaisance Laipnība, pakalpība
pielaidīgs Laipns, pakalpīgs
pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi)
sēsties Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
žļandzināt Laistīt, skalināt
ostas laiva laiva, kas pieder jahtu ostas inventāram un kalpo īslaicīgi visu jahtu komandu vajadzībām
ļezināt Laizīt, siekalot
zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu
stungars Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs
stunguris Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs
stungurs Laksts, kacens, nokaltis, salauzīts stublājs
skalu spraustala lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu
spraustava lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu
spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu
karbīda lampa lampa, kurā deg acetilēns, kas rodas, ūdenim iedarbojoties uz kalcija karbīdu
Calathea lancifolia lancetlapu kalateja
Lankstiņu ezers Langstiņu ezers Garkalnes novadā
Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot)
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes olimpisko uguni uz olimpisko spēļu vietu
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus
jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus
Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā
andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos
Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā
Lasenvolkanika Lasenvolkanikas nacionālais parks, ASV, Kaskādu kalnu dienvidos, platība - 433 km^2^, dibināts 1916. g.
Lasenbekas pilskalns Lasiņu pilskalns Tabores pagastā
norantīt Lasot katru vārdu skaidri izrunāt (kā noskaldīt)
Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem
Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu)
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene
Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā
Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā
Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils
Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā
Aizelkšņu senkapi latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks, atrodas Baltinavas pagasta Puncuļevā, blakus Puncuļevas kapsētai, Baltinavas-Kārsavas lielceļa labajā pusē, saglabājušies 13 uzkalniņi
pulpērija latīņamerikāņu taverna ar veikaliņu
Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns"
eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
kokolis lauka kokalis (_Agrostemma githago_)
koklīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
auzupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kaukaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kaukoļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kiukuči Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kiukuļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokaļa Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokālīši Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokālītis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokals Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kokuls Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kolīte Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kūkalas Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kūkaļi Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kūkolis Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
kviešpuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
miežupuķe Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
naksnenītes Lauka kokalis ("Agrostemma githago")
mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav
lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav
saimes gals lauku dzīvojamās ēka daļa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
kūkols Lauku kokalis ("Agrostemma githago")
bodesplacis Laukums veikala priekšā
bodsplacis Laukums veikala priekšā
pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka
launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks
Horstenhof Launkalne
Launekaln Launkalnes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
Lazareva Lazareva jūra - malas jūra Dienvidu okeānā, apskalo Antarktīdas krastus starp 0. un 14. austrumu garuma grādu, platība - 929000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - >4500 m
Ciertums Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Cirtums" nosaukuma variants
Kopiune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukuma variants
Kopyune Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapūne" nosaukums latgaliski
lazdakalnieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
lazdukalnieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
Lilī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Meroni" nosaukums latgaliski
lieparieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji
Līpori Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" nosaukuma variants
liepnītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" iedzīvotāji
Līkneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants
Līpneite Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Liepnīte" nosaukuma variants
mastarīdzieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" iedzīvotāji
Mastareiga Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" nosaukuma variants
Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski
Uobulderi Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Obulderi" nosaukums latgaliski
Ūsa Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Osa" nosaukuma variants
Ūzuļnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" nosaukuma variants
Rūzinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukuma variants
Rūzenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rozenieki" nosaukums latgaliski
rubānieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" iedzīvotāji
Rūboni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants
Saipetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Saipetnieki" nosaukuma variants
Silinīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukuma variants
Silenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Silenieki" nosaukums latgaliski
Skubynova Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skubinova" nosaukums latgaliski
skujetnieki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" iedzīvotāji
Skujetnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skujetnieki" nosaukuma variants
slavītieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavītes" (arī "Slavīti") iedzīvotāji
Slaveiti Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Slavīti" nosaukuma variants
Stongas Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stangas" nosaukuma variants
Tutini Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukuma variants
Tutyni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukums latgaliski
Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants
Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski
Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
Zalmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
Zaļmežnīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukuma variants
Zirgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukuma variants
Zyrgusola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zirgusala" nosaukums latgaliski
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā
kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā
Biafa šļūdonis ledājs Karakoruma dienvidrietumu nogāzē, uz rietumiem no Čogori kalna, Indijā, garums - \~68 km, platība - 625 kvadrātkilometri, slīd Indas pietekas Šigaras ielejas virzienā
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes
krauņi Ledus krauņi - lieli ledus kalni jūrā
šļūdonis ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi; glečers
Beilija ledus straume ledus veidojums Antarktīdā, ziemeļos no Terona kalniem, austrumos no Filhnera šelfa
apkala Ledus, ar ko pārklājas zeme un koki, kad aukstā laikā uznāk lietus vai migla; atkala
ledusblāķis Leduskalns
aisbergs Leduskalns, peldošs vai uz sēkļa uzsēdies ledus blāķis; veidojas, atšķeļoties no kontinentālajiem vai šelfa ledājiem
kinokefali Leģendāra cilts, ko seno grieķu vēsturnieki lokalizēja Etiopijā un Indijā
Leikdistrikts Leikdistrikta nacionālais parks (Leikdistrikta NP) - lielākais nacionālais parks Lielbritānijā (Anglijas ziemeļrietumos), platība - 2243 kvadrātkilometri, dibināts 1951. g., ietver Kemberlendas kalnus, virsotnēs - virsāji, lejāk - ozolu un bērzu meži, gar ezeriem un strautiem paparžu audzes
LAP Leikocītu sārmainā fosfatāze (angļu "leukocyte alkaline phosphatase")
auciems Lejasciems pretstatā ciemam kalnā
Ziemeļu Lejaskalifornija Lejaskalifornija
Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California")
nokaļņi Lejup no kalna
nokaļņš Lejup no kalna
pretlejš Lejup, no kalna, uz leju
elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts
tākaļāt Lēkāt, skraidīt apkārt, tekalēt
vietvārdu vārdnīca Leksikogrāfiski sistematizēts vietvārdu un ar tiem saistītas papildinformācijas (visbiežāk precīzas lokalizācijas norāžu un cilmes skaidrojumu) apkopojums
Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda
moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas
sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās
lēņa dienasts lēņa vīra pienākums iet sava kunga lēņa gaitās, lai atkalpotu viņa doto lēni
lobnaža griešanas leņķis leņķis starp kluča virsmas pieskari un naža priekšējo skaldni
prizmas lauzējleņķis leņķis, ko ierobežo prizmas skaldnes, caur kurām izplatās gaisma
lobnaža asinājuma leņķis leņķis, ko veido lobmašīnas naža priekšējā un muguras skaldnes
sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur apkalpo apmeklētājus
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
zemkalnājs Lēzenu kalnu un kalnu grēdu reljefs, kam raksturīgas noapaļotas virsotnes, nav augstumjoslojuma; sastopams mērenu tektonisko pacēlumu zonā, plašu kalnāju perifērijā, kur notiek intensīva erozija
libanotis Libanotis montana - kalnu briežsaknes "Seseli libanotis" nosaukuma sinonīms
Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā)
Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu
Skaņkalnes pilskalns Lībiešu pilskalns Skaņkalnes pagastā
Lībju kalns Lībiešu pilskalns Skaņkalnes pagastā
Kolbergas pilskalns Lībiešu pilskalns Skaņkalnes pagastā
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts
elektroenerģijas sistēmas operators licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu
Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi
kokpits Lidaparāta (gk. helikoptera) nodalījums, kurā atrodas pilots vai pilots un apkalpe
pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas
borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem); laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
atspārnošana Lidspārnu atdalīšana no priedes, egles un lapegles sēklām (jo tie traucē sēklu sēšanu un apgrūtina glabāšanu); dabā spārns nokrīt, kad samitrinās; čiekurkaltēs izmanto mehāniskus atspārnotājus
Vocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
Ņemeckaja Gora Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
Vockaļnīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants
Vuocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski
Vuockaļņīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski
pfeniņš Līdz 13. gs. vienīgā Eiropā kaltā sudraba monēta, denārijs
vājpiena pulveris līdz 4-8% mitruma izkaltēts vājpiens; izmanto piena aizstājēju, kombinētās spēkbarības, galvenokārt starterbarības gatavošanai
antidiskratisks Līdzeklis pret konstitūcijas vai asiņu anomāliju; senos laikos - stibiāti, dzelzs, arsēns, dzīvsudrabs, sērs u. c., tagad - vitamīni, hormoni, fermenti, alkaloīdi
sialagogi Līdzekļi, kas veicina siekalu atdalīšanos
skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā
tehnoloģija līdzekļu, iekārtu kopums, kas nepieciešams, lai ražotu izstrādājumus, veiktu konkrētus uzdevumus vai pakalpojumus
sandrs Līdzena virsa (parasti ar smiltīm klāts lauks), kas ir izveidojusies no pārskalotas morēnas materiāla ledāja galos vai malās
fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene
Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m
Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi
Laplatas līdzenums līdzenums Dienvidamerikā, starp Brazīlijas plakankalni un Andiem, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, lielākā daļa atrodas zemāk par 200 m vjl., garums — 2300 km, platums — līdz 900 km
Zejas–Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes
Midlenda Līdzenums Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ziemeļos to norobežo Peninu kalni, rietumos - Kembrianu kalni, dienvidos un dienvidaustrumos - augstienes, augstums - 100-150 m, lielākais - 278 m, blīvi apdzīvots
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši
Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
celšanas elektromagnēts līdzstrāvas elektromagnēts, kas iekārts celtņa trosē un kalpo feromagnētisku priekšmetu vai detaļu pacelšanai un pārvietošanai
lietmale Liedags; tā (smilšainās) jūrmalas daļa, ko viļņi skalo gludu
uzsvētuļoties Liekulīgi rīkojoties uzkalpoties
piramīda liela akmens celtne (Ēģiptē) ar kvadrātveida pamatu un sānu skaldnēm, kurām ir kopēja smaila virsotne
Cedex liela apjoma pasta sūtījumu saņēmēju apkalpošanas sistēma adresēm Francijā ("courier d'enterprise a distribution exceptionelle")
korra liela auguma, kalsna cūka
Greitbesins Lielā Baseina kalniene, ASV
kilokalorija Lielā kalorija (simbols - kcal), mērvienība siltuma daudzumam, kāds nepieciešams l kg ūdens sasildīšanai no 14,5 līdz 15,5 Celsija grādiem l atm spiedienā; 1000 kaloriju
Rodžersa Kāple Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnē
Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi)
galvenā Kaukāza grēda Lielā Kaukāza kalnu sistēmas augsti paceltās joslas ass (kopā ar Sānu grēdu) ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, ūdensšķirtne upēm, kas tek uz ziemeļiem (Kubaņas, Terekas, Sulakas bas.) un dienvidiem (Kodori, Inguri, Rioni, Kūras bas.)
kanavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu
kaņavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
kanuvāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
peldviesnīca liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
žoicka Liela, gara, kalsna sieviete
Galseņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā
Jūgu ezers Lielais Jūgezers Garkalnes pagastā
Salenieku ezers Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Melnezers Lielais Melnezers Skaistkalnes pagastā
Greitsoltleiks Lielais Sālsezers - relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē, ASV
Vārnu ezers Lielais un Mazais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā
Vārnas ezers Lielais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā
Aleksandra I sala lielākā Antarktikas sala (_Alexander I Island_), atrodas Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km^2^ (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns)
Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru
Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra
Espiritu Santo lielākā no Jaunhebridu salām ("Espiritu Santo"), platība - 3677 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta - Liganvila, rietumu daļā kalni - augstums līdz1810 m
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
Bafina Zeme lielākā sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, apskalo Lenkastras šaurums, Bafina līcis, Labradoras jūra, Hudzona šaurums, Foksa baseins un Būtijas līcis, platība - 476000 kvadrātkilometru, 11000 iedzīvotāju (2004. g.), garums - 1610 km, platums - 210-720 km, augstākais kalns - 2591 m vjl.
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
Dienviddžordžija Lielākā sala šajā teritorijā, sniega līnija \~450 m vjl., augstākais kalns 2934 m, ledājs klāj >50% teritorijas
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
Čapalas ezers lielākais ezers Meksikā ("Lago de Chapala"), atrodas Meksikas kalnienes dienvidu daļā 1500 m vjl., platība 1038 kvadrātkilometri, dziļums līdz 33 m
Puru ezers lielākais no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - 16,9 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 25 m; Kokenu ezers; Kokinu ezers; Sabalsku ezers; Sabaļsku ezers; Sabaļu ezers
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā
luškas Lielas knaibles kalvē
melofons Lielas plēšenes (harmonikas) ar hromatisku vairākoktāvu skalu katrai rokai
dairas Lielas skaidas (malku skaldot)
Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (_Australian Alps_), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā
Zilie kalni Lielās Ūdensšķirtnes grēdas daļa Austrālijas austrumos ("Blue Mountains"), uz rietumiem no Sidnejas, augstums - līdz 1362 m, kanjonu saposmoti cilu kalni, mitrie subtropu meži
lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs
pizolīti Lieli oolīti (diametrā >2 mm); parasti sastāv no kalcīta, retāk no mangāna un dzelzs oksīdiem, vulkāniskiem pelniem
augsnes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
zemes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
zemes (arī augsnes) kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa
Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
lavīna liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties par kalnu nogāzēm, palielinās apjomā
tektoniskā sega liels horizontāls vai slīps kalnu iežu uzbīdījums uz citiem iežiem, kas radies tektonisku kustību rezultātā; uzbīdījuma amplitūda sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus km, bet tā biezums var sasniegt vairākus km; nereti uzbīdījuma ieži ir vecāki nekā zem tiem guļošie ieži; šarjāža
panka liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina
lakolīts liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns
raspators liels skalpelis; jebkurš ass instruments (kalts, īlens, nazis, ķirurga nazis)
lielveikals liels veikalu komplekss, kurā parasti tirdzniecība organizēta pēc pašapkalpošanās principa
boļģis Liels, resns skals
Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
harpijas Lielu kalnērgļu ģints Dienvidamerikā
spēka jauda lielums, kas vienāds ar spēka vektora (F) un tā pielikšanas punkta ātruma (v) skalāru reizinājumu: N=F·v; SI mērvienību sistēmā jaudas mērvienība ir vats, bet tehnikā to mēra arī ar zirgspēju
jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums
hipermārkets Lielveikals
šopingcentrs Lielveikals
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba")
Pikelhof Liepkalnu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
mustkalnieši Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Mustkalni" iedzīvotāji
stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks
glizmains Lietains laiks ar salu, kad veidojas atkala
laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus; arī rotkalis
rindošanas teorija lietišķās matemātikas nozare, kas pēta tās masveida pieprasījumu apmierināšanas problēmas, kuras saistās ar pieprasījumu stohastiska rakstura apkalpošanu
aviometeoroloģija Lietišķās meteoroloģijas zinātne, kurā pēta meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz aviāciju un izstrādā aviācijas apkalpošanas metodes; galvenais uzdevums ir panākt lidojumu drošību dažādos meteoroloģiskajos apstākļos
ordinālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala - vienkārša pakāpju secība un hierarhija
nominālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas raksturo piederību kādai grupai un atbilstību tās pazīmēm
intervālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas saistīta ar noteiktām mērvienībām un neļauj noteikt mērījumu vērtību atšķirības
kriukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai
kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi
pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss
humpis lietoto preču veikals
sekndhend Lietots apģērbs, apavi u. c; veikals, kur tos pārdod
antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals
humpala Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals
humpalbode Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals
humpals Lietotu preču (parasti apģērbu, apavu) veikals
humpalnieks Lietotu preču veikals
pārdzesēts lietus lietus, kas nesasalstot izkrīt cauri gaisa slānim, kura temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, un, sasniedzot zemes virsmu, veido uz tās plānu ledus kārtiņu - atkalu
Vizūns Lietuviešu mitoloģijā - pūķis, kas aprij mirušos, kuri pēc nāves cenšas uzkāpt nepieejamā kalnā un nokrīt no tā
Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus
Ikītis lietuviešu veikalu tīkla _Iki_ veikals
liftnieks Lifta vadītājs, apkalpotājs
derēties Līgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos)
pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus)
Konjas plato Likaonas līdzenums Turcijā, Anatolijas plakankalnes dienvidu daļā
vispārējo izmaksu pieskaitījumu likme likme, pēc kuras vispārējās izmaksas pieskaita produkcijas vai pakalpojuma veida (vienības, grupas) tiešajām izmaksām, lai noteiktu tā pilnu pašizmaksu
likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai
dzīt likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt
izkalpināt likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma
dzīt kā vadzi sienā likt nemitīgi strādāt, izkalpināt
izdzīt likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt
dzīt kā naglu sienā likt strādāt ar maksimālu slodzi; izkalpināt
izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
(iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
izkalpināt likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā
aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā
eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu
sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā
Liminkas ezers Limanka, ezers Aizkalnes pagastā
lemškalnieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lemškalni" iedzīvotāji
Kalnmuiža Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Muižkalni" nosaukuma variants
krujkalnieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Krujkalns" iedzīvotāji
ādas limfocitoma limforetikulāro audu benigna hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zemādā; parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
Limonka Liminkas ezers Aizkalnes pagastā
Limankas ezers Liminkas ezers Aizkalnes pagastā
Limaņu ezers Liminkas ezers Aizkalnes pagastā
īpašvērtība Lineāras transformācijas A īpašvektoram atbilstošā skalāra l vērtība
abonenta līnija līnija no klienta vietas līdz vietējai telefona pakalpojumu sniedzējai firmai
piekāje Līnija vai šaura pārejas josla, kas plānā vai kartē norobežo kalna nogāzes pārejas posmu no blakus esošās līdzenās teritorijas
Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km
Linezers Līņezers, ezers Garkalnes novadā
Līņu ezers Līņezers, ezers Garkalnes pagastā
lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
Calocera viscosa lipīgā kalocera
asinsserums lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu – sūkalas
Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
Aizkārkles pilskalns Lisiņas pilskalns Barkavas pagastā
Bozēnu pilskalns Lisiņas pilskalns Barkavas pagastā
Būzēnu pilskalns Lisiņas pilskalns Barkavas pagastā
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā
akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai
akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai
doksoloģija Liturģiska slavas dziesma kristīgā dievkalpojumā
aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja"
liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks
Dzagūzes Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" daļa
Molakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukuma variants
Mōlakolni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" nosaukums latgaliski
Āžkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
Ožkalnieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
Ožkaļņīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukuma variants
Uožkaļnīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Oškalnieši" nosaukums latgaliski
Rubinkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukuma variants
Rubynkolns Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņkalns" nosaukums latgaliski
mālakalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji
mālkalnieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālakalns" iedzīvotāji
Molakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukuma variants
Muolakolns Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalns" nosaukums latgaliski
Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā
Mūsiņu ezers Lizdoles ezers Launkalnes pagastā
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama
stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu
vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_
vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim
caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus
lokalēt Lokalizēt
pseidolipoma Lokalizēta neiropātiskas cilmes tūska, kas atgādina lipomu
limforoīds Lokalizēta perianālo limfvadu paplašināšanās, kas līdzinās hemoroīdiem; dažreiz venēriskās limfogranulomas gadījumā
defekti kristālos lokalizētas kristāla struktūras neregularitātes
angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām
labdabīgā fibrozā mezotelioma lokalizēts pleiras audzējs, ciets, iekapsulējies un dažkārt vaskularizēts
augonis Lokalizēts strutains iekaisums
lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki
loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim
strupā lokmala lokmala, kas aizņem daļu no zāģmateriāla šaurās skaldnes (malas)
Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
koloklīze Lokzarnas skalošana
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem
sausā barība lopbarība, kura ir izkaltēta, sausa (siens, salmi)
precipitāts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži
loterijas norises sākums loterijas atļaujā norādītais datums, no kura personas pērk preces vai saņem pakalpojumus un, uzrādot dokumentāru pirkuma apliecinājumu, piedalās loterijā
Lapsu kalns Lubānes pilskalns Dagdā
Priežu kalns Lubānes pilskalns Dagdā
pakalnieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji
orācija Lūgšana dievkalpojuma sākumdaļā
benedikcija Lūgšana, kuru skaita kristīga dievkalpojuma (it sevišķi mises) beigās
hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma
Astoņpadsmit svētību lūgšana lūgšanu virkne, galveno sinagogas dievkalpojuma lūgšana
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
Lūkumītis Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā
Lūkumīts Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā
Lukumiešu ezers Lūkumietis, ezers Mārkalnes pagastā
steinis Lumstiņš, skaliņš audeklā
ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
Piļisovka Ļaksu pilskalns Skaistas pagasta Ļaksu ciemā
MHS gēntests ļaundabīgā hipertermijas gēna lokalizācijas metode stresjutības noteikšanai
pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt)
notilkāties Ļaut notecēt siekalām
saveitēt Ļaut novīst un nokalst
uzkaltēt Ļaut piekalst, panākt, ka kalstot pielīp
iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst
nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam
VBNS ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service")
kvebraho ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco
kā ķieģelis ļoti ciets, sakaltis
piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
kā spīkstulis ļoti garš, tievs, kalsns
kā miets ļoti garš, tievs, kalsns
hiosciamīns ļoti indīgs alkaloīds, ko satur vilkogas, driģenes un velnābols
izdedzināt ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi
mērauka ļoti kalsna dzīva būtne
mērdele ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene
mērdzele ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene
dzedzīkla ļoti kalsns cilvēks
dzēzniņa ļoti kalsns cilvēks vai dzīvnieks
sakāda ļoti kalsns, novājējis cilvēks
kā asaka ļoti kalsns, vājš
kārns ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
mikroabscess ļoti mazs, lokalizēts strutu sakopojums
sakaltēt ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu
apokalipse ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem
būt priekšā un pakaļā ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam)
limsts ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām
psihotrīns ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids
sacietēt (arī sakalst) ragā ļoti sacietēt (sakalst)
sakalst (arī sacietēt) ragā ļoti sakalst, sacietēt
nokalst ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi)
izdroztalāt ļoti sīki saskaldīt
saspirgalāt ļoti smalki (sīkos gabalos) saskaldīt
bora ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas
vētra ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.)
auka ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra
kā sakasnis ļoti tievs, kalsns, stipri novājējis
liturģētika mācība par dievkalpojumiem, to norisi
sialoloģija mācība par siekalām
aizlūgums Mācītāja lūgšana (dievkalpojumā) par dzīviem vai mirušiem
klopčeits mācītāja piepalīgs (zēns) katoļu dievkalpojumā
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē
sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji
veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem
asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus
Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos
14. baktuns maiju 14. ēra, kas sākās 2012. g. 21. decembrī pēc mūsdienu gregoriāņu kalendāra
mite maiņa, izmaiņas, apmaiņa, īpaši apkalpošanā
izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu)
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
bake-off Maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize
šalē Māja kalnos tūristu izmitināšanai
kalpmāja Māja, kur dzīvo muižas kalpi; kalpu māja
kalpu māja māja, kurā dzīvo muižas kalpi
mājstrādniece Mājkalpotāja
apkalpone Mājkalpotāja, apteksne, apkalpotāja
rīkmeita Mājkalpotāja, virtuves strādniece
apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante
bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija)
Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos
orogrāfiskie mākoņi mākoņi, kas veidojas, gaisa strāvai plūstot pār kalnu grēdu
Kozuliškas Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukuma variants
Kozuliškys Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliški" nosaukums latgaliski
Vuoveri Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski
Zascenki Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants
Zuņdis Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski
Wolkenburg Mākoņkalns
Volkenbergs Mākoņkalns - kalns Rēzeknes novada Mākoņklana pagastā
Padebešu kalns Mākoņkalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā
izspiest kā citronu (kādu) maksimāli izmantot savā labā; likt strādāt, izkalpināt tā, ka zūd visi spēki
kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu; arī apkalums
florisms Mākslas veids - gleznu radīšana no sakaltētiem augiem
kalnusaule Mākslīgā kalnu saule
kalnu saule Mākslīgā kalnu saule
astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos
olu pulveris mākslīgi izkaltēts olu saturs, kurā ir 45% un vairāk olbaltumvielu, 35% tauku un ap 9% ūdens
elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties
mākslas kalējs mākslinieciskā metālkaluma speciālists
kenings Māksliniecisks paņēmiens islandiešu ediskajā un skaldiskajā dzejā - lietvārda aizstāšana ar diviem lietvārdiem
metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu
kaparkalējs Mākslinieks, kas veido vara kalumus
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs
kolmatāža Māla daļiņu dabiska vai mākslīga ieskalošana grunts porās
skalda Mālains uzkalns
skalds Mālains uzkalns
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
D'Irvila jūra malas jūra (Dienvidu okeānā) Indijas okeāna Antarktīdas piekrastē ("d'Urville Sea") starp 136. un 148. Austrumu garuma grādu, apskalo Adelijas zemi, lielākais dziļums - 3610 m
Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
Lazdukalna upe Mālkalne, Daugavas pieteka
šķedene malkas pagale, ko ērti sadalīt skalos
kurika Malkas skaldāmā vāle
vante Malkas skaldāmā vāle
atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka
garkalnieši Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" iedzīvotāji
ptialoze Maltoze siekalās, radusies no cietes ptialīna ietekmē
Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m)
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m
Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā
finimetrs Manometrs ar skalu, kas rāda gāzes daudzumu un spiedienu balonos
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
Sniega kalni Maokes kalni Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā
Karstensa kalns Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums līdz 1965. g.
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā
Mārkagrāvis Mārka grāvis, ūdenstece Jūrkalnes pagastā
akcija mārketinga pasākums, kas vērsts uz kādas preces vai pakalpojuma noieta stimulēšanu
Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m
bāksignāla noņemšana marķiergredzena tīklā, kas raida bāksignālus - tīkla adaptera atslēgšanās no tīkla pašpārbaudei un pēc tam, ja rezultāts ir pozitīvs, lai atkal pieslēgtos tīklam
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
Acinos arvensis mārsilu kalnmētra
Acinos thymoides mārsilu kalnmētras nosaukuma sinonīms
Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību
statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma
moskalis Maskalis, krievs
Maskovskajas pilskalns Maskavas pilskalns Višķu pagastā
rindu teorija masu apkalpošanas teorija
rindošanas sistēma masveida pieprasījumu apkalpošanas procesu matemātiskais modelis, ar kuru pēta dažādas bioloģiskās, tehniskās, ekonomiskās un ražošanas sistēmas, nosakot šo sistēmu racionālo funkcionēšanas režīmu
papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi
bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība
izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām
ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību
ilgmūžīgums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgmūžīgumu
kārbu kartons mašīngludināts kartons, dažreiz kalandrēts, ko izmanto mazgabarīta taras izgatavošanai
profilsavienojums Mašīnu un aparātu elementu savienojums pa neapaļu saskarvirsmu, kas kalpo griezes momenta pārnešanai
kalcinēšana materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta
mitrumnoturība materiāla spēja ilgstoši pretoties mitruma graujošai iedarbībai, ja materiāls periodiski samirkst un izkalst
sabiedriskais patēriņš materiālo labumu un pakalpojumu patēriņš izglītībā, veselības aizsardzībā, zinātnē, valsts aizsardzībā
atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai
apdedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni; gk. kalcija oksīds (CaO)
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
tiešās materiālu izmaksas materiālu izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu)
dinamiskais diapazons materiālu vai atveides iekārtu (skeneru, fotoaparātu, fotofilmu u. c.) raksturlielums, ko izsaka logaritmiskajā skalā kā attiecību starp gaišāko un tumšāko punktu
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm
komendors Matrožu (staršinu), kas apkalpo kuģu un krasta artilērijas iekārtas, specialitāte vairāku valstu jūras kara flotēs
lente Matu lēšķe; kaltons
maukaļāt Maukalēt
Lofti grēdas Mauntlofti kalnu grēdas Dienvidaustrālijā
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
džiekste Maza auguma, kalsna sieviete
džiekstene Maza auguma, kalsna sieviete
kristalīti Maza izmēra kristāli, kam nav skaidri izteiktas kristalogrāfisku daudzskaldņu formas
Mūku sala maza šaura saliņa Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, Mūku kalna virsotne
ķēvēna Maza, kalsena ķēve
ķevene Maza, kalsena ķēve
ķēvene Maza, kalsena ķēve
ķēvens Maza, kalsena ķēve
ķēvēns Maza, kalsena ķēve
Pertnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
Pirtnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
Čakšu ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
Ilziņu I ezers Mazais Ilziņš, ezers Launkalnes pagastā
Mazais Ilziņš Mazais Ilziņu ezers Launkalnes pagastā
Mazais Jūgu ezers Mazais Jūgezers Garkalnes pagastā
Callibella humilis mazais kalitrikss
Montifringilla davidiana mazais kalnzvirbulis
muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita
silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
kalperis mazāks kalps (auguma vai snieguma ziņā)
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā
kalšņi Mazi nokaltuši koki
Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma; šīs sistēmas šautene, pistole
apmazgāt mazliet nomazgāt, noskalot (parasti no visām pusēm)
paplunčāt mazliet noskalot
iekalst mazliet sakalst
pašķelvinēt mazliet saskalot, sakratīt (šķidrumu)
pakarns mazliet vājš, kalsns
Lakangars Mazo Kangaru kalnu augstākais, ziemeļu atzars
aušķinieks mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos
krietele mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus
pakišops mazs veikaliņš (Londonā u. c.), kura saimnieks visbiežāk ir pakistāniešu izcelsmes
bodele mazs veikals; sīktirgotava
jaunatēnieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji
lībieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji
skulberģieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skulberģi" iedzīvotāji
garkalnieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalns" iedzīvotāji
Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
baroka lietišķā māksla mēbeles bija bagātīgi dekorētas ar inkrustācijām un apkalumiem, plaši ieviesās gobelēni, ko darināja pēc ievērojamu mākslinieku metiem
veselības aprūpe mājās medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkam viņa dzīvesvietā
veselības apdrošināšana medicīniskās palīdzības un ārstniecisko pakalpojumu nodrošināšana; izšķir valsts obligāto un brīvprātīgo apdrošināšanu
verapamils Medikaments, kalcija antagonists, kavē kalcija piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti
diltiazēms Medikaments, kalcija antagonists, ko lieto sirds ritma traucējumu ārstēšanai
flunarizīns Medikaments, kalcija kanālu blokators, uzlabo asinsriti, lieto arī migrēnas profilaksē
slotukalnieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Slotukalns" iedzīvotāji
Slūtukolns Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Slotukalns" nosaukuma variants
ievkalnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Ievkalni" iedzīvotāji
Mcal Megakalorija
Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs
Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus
bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis, kas atbild par lidaparāta (lidmašīnas, helikoptera, dirižabļa) motoru un iekārtas stāvokli un darbību
imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja
rēķinmašīna Mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas; rēķināmā mašīna
rēķināmā mašīna mehānisks skaitļotājs, kalkulators, kas veic elementāras aritmētiskas operācijas; rēķinmašīna; aritmometrs
Meistaru ezers Meistara ezers Mārkalnes pagastā
Meistera ezers Meistara ezers Mārkalnes pagastā
šteigers Meistars, darbu vadītājs kalnraktuvēs
Makrānas kalni Mekrānas kalni Irānas kalnienes dienvidu daļā
veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus
Mehiko Meksikas galvaspilsēta ("Mexico"), atrodas Meksikas kalnienē, Teskoko beznoteces ieplakā 2240 m vjl., kopā ar priekšpilsētām veido federālo distriktu, platība - 1485 kvadrātkilometri, 8841916 iedzīvotāji (2009. g.)
pelotīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii (Xemaire) Coult." alkaloīds; izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju
anhalonīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloids; rada miegainību, reibumu, optiskas halucinācijas
Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm
Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.)
Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns
Melluzis Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā
Mellužu ezers Mellūzis, ezers Launkalnes pagastā
Tumšezers Melnezers Garkalnes novadā
Montenegro Melnkalne
ME Melnkalne, valsts divburtu kods
MNE Melnkalne, valsts trīsburtu kods
perpers Melnkalnes naudas vienība 20. gs. sākumā; no 1909. g. kaltais sudraba perpers līdzinājās Austroungārijas sudraba kronai, no 1910. g. kaltas arī zelta 10, 20 un 100 perperu monētas
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
Podgorica Melnkalnes Republikas galvaspilsēta (serbu valodā "Podgorica", 1952.-1992. g. saucās "Titograda"), atrodas Moračas kreisajā krastā, kopienas administratīvais centrs, 163000 iedzīvotāju (2007. g.)
ergotoksīns Melno graudu alkaloīdu komplekss, kas sastāv no trim alkaloīdiem: ergokristīna, ergokarnīna un ergokriptīna
Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas
Dvorupe Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Nereta Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 25 km, kritums - 23 m, sākas pārpurvotā mežā Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidrietumu galā Lietuvā un pirmos 7 km tek pa Lietuvas teritoriju, Lietuvā saucas Neretēle
Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule
Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
lunārais kalendārs Mēness kalendārs
lunāri-solārais kalendārs Mēness-Saules kalendārs
īdas Mēneša vidus diena seno romiešu kalendārā (martā, maijā, jūlijā un oktobrī - 15. diena, pārējos mēnešos - 13. diena)
vernjers Mēraparāta palīgskala, uz kuras nolasa pamatskalas iedaļu iedaļas; nonijs
rādītājbultiņa Mēraparāta skalas rādītājs
analogais mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no graduētas skalas (kā nepārtrauktu funkciju)
Arda Meričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos, Grieķijā un Turcijā (_Árdas_), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus
Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m
nulles punkts mērinstrumenta skalas sākuma iedaļas apzīmējums; arī robeža starp skalas pozitīvo un negatīvo iedaļu rindām; nullpunkts
bīdinstrumenti Mērinstrumenti detaļu lineāro izmēru noteikšanai vai pārnešanai ar divu pārbīdāmu mērskalu palīdzību
leņķmērs mērinstruments, kuru veido nekustīga lokveida pamatne, uz tās 130° leņķī atrodas pamatskala, kas sadalīta grādos, un pārbīdāmais sektors, pie kura nekustīgi piestiprināts nonijs
mērījumu nolasījums mērīšanā pēc skalas vai citas atskaites iekārtas iegūta fizikālā lieluma skaitliskā vērtība
individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu
pjezoelektriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, kuru darbības pamatā ir pjezoefekts, proti, kristāla deformācijas izsauc uz tā skaldnēm pretējas zīmes elektriskus lādiņus
Meročkas ezers Meruškas ezers Mākoņkalna pagastā
klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs
apkala Metāla apkalums uz sliecēm vai ratu riteņiem
umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
vaļējā klīze metāla apkalums, kas neļauj galiem vai trosēm berzēties pret peldlīdzekļa klāju vai sāniem (bortu)
enkurlīze Metāla apkalums, kas pasargā jahtas vai kuģa klāja malas no berzēšanās ar enkurķēdi, to izlaižot vai ieņemot
meislis Metāla cērtamā cērte, kalts; meiselis
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai
limbs Metāla gredzens ar skalu pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai
nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus
kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika; kaļamais materiāls
pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas
metālkaltuve Metāla kaltuve
atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu
cilojums metāla ripiņām ar sitienu vai spiedienu uzkalts attēls, uzraksts vai ornaments
gaiļa kāja metāla trose, kuras izvērstie gali saistīti ar gafeli, tās uzdevums ir vienmērīgi sadalīt slodzi uz gafeli un pa to pārvietojas kustīgs metāla kalums - slīdkāja, kurai piestiprināta pīķfalle
naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai
otrreizējās izejvielas metāllūžņi, krāsaino metālu un dārgmetālu atlikumi, nolietotās mašīnas un iekārtas, makulatūra u. c. materiāli, ko pēc attiecīgas apstrādes (pārstrādes) var atkal izmantot par izejvielu ražošanā
milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties
volastonīts metamorfs silikātu minerāls, kalcija silikāts CaSiO~3~; izmanto keramikā, laku, krāsu un papīra rūpniecībā
MZN Metikals; Mozambikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
kokainidīns Metilkokaīns, kokas alkaloīds
kodeīns metilmorfīns, alkaloīds ar narkotisku iedarbību; lieto medicīnā
stratigrāfija metode, ar ko pētī uzslāņojumu secību seno apmetņu pilskalnu, senpilsētu kultūrslānī
sociālā gadījuma apraksts metode, ko pielieto sociālie darbinieki, lai dokumentētu informāciju par klienta situāciju un veiktajiem pakalpojumiem
decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām
tell Mezopotāmijā paugurs ar drupām, Alžīrijā kalnājs
Iereni Meža Iereni - Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukums latgaliski
mežkaza Meža kaza, kalnu kaza
Kapusils Meža masīvs Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
aizsargmežs Meža vai krūmāju josla, kas aiztur plūstošās smiltis, kā arī aizsargā krastus un nogāzes pret izskalošanu un nobrukumiem
Grencgofskaja Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskā nosaukuma krieviskojums
Grenzhofsche Mežmuižas (tagad Augstkalnes) pagasta vāciskais nosaukums
furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes
apsardznieks Miesassargs, zaldāts, kas kalpo miesassardzē
skālis Miesnieka veikals, skārnis
plosta arkls mietam līdzīgs, ar dzelzi apkalts baļķēns, ko izmanto plosta pakāpeniskai apturēšanai
Gymnocalycium mihanovichii Mihanoviča gimnokalīcijs
trieciena spēks mijiedarbības spēks sadursmes kontakta punktā, kas ļoti īsā laikā mainās no nulles līdz ievērojamai vērtībai un trieciena beigās atkal samazinās līdz nullei
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
mycocalicium Mikokalīcijas
mycocaliciaceae Mikokalīciju dzimta
chaenothecopsis Mikokalīciju dzimtas ģints
Calicium subtile mikokalīciju dzimtas sugas "Mycocalicium parietinum" nosaukuma sinonīms
Mycocalicium parietinum mikokalīciju suga
objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam
okulārmikrometrs Mikrometrs, kura okulārā iebūvēta caurspīdīga skala ar iedaļām, kas novietota tā, ka to redz kopā ar priekšmeta (objekta) attēlu
āpriedes mikrorajons _Āgenskalna priedes_ Rīgā
mikroinvāzija Mikroskopiska ļaundabīgo šūnu ievirzīšanās blakusaudos lokalizētas karcinomas gadījumā
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas
dzeltenā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus kalmi")
kalandrēšana Mīkstu vai plastisku lokšņu (drānas, papīra u. tml.) gludināšana, spodrināšana vai velmēšana ar kalandru
atģaugties Mīlīgi, draudzīgi apkalpot, pakalpot
gigakalorija Miljards kaloriju
Erimanta meža kuilis milzu kuilis, kas mita Erimanta kalnā un ko Hērakls sagūstīja, veicot savu ceturto varoņdarbu
dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās un pazemes tukšumu veidošanās
zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi
anhidrīts minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts CaSO~4~; Latvijā sastopams ģipšakmeņos sīku ieslēgumu veidā
hēmimorfīts Minerāls kalamīns, kas kristalizējas rombiskā singonijā
jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem
žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piemēram, kalcīts, dolomīts)
apatīts minerāls, fosforskābā kalcija sāls ar hloru un fluoru; izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai
ģipsis minerāls, kalcija sulfāta dihidrāts CaSO~4~·2H~2~O, ģipšakmens galvenā sastāvdaļa; lieto ģipša saistvielu izgatavošanai un portlandcementa ražošanā
šēlīts minerāls, kalcija volframāts, volframa rūda
uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus
vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu
habituss Minerālu kristālu forma, to skaldņu kopums
skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldība
skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldnība
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim
stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem
ilūvijs Minerālvielas un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi ieskalojuši augsnes dziļākā horizontā vai iežos
universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas
aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas
misa Mise, katoļu galvenais dievkalpojums
Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā
Mašu Mistisks kalns pasaules rietumdaļā, ar divām virsotnēm, starp kurām, kā caur vārtiem katru vakaru norietēja saule
Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā
Milka Misūri pieteka ASV un Kanādā (angļu val. "Milk"), garums - 1173 km, sākas Klinšu kalnos
plēsāt Mīt plēšas kalvē; smagi elpot; spēlēt uz plēšenēm (harmonikām)
rīšu māte mītiska būtne, vīkala (3)
Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs
Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam
appurvis Mitra, zema vieta, kas aizaugusi ar krūmiem un kalpo par ganībām
m-komercija Mobilā komercija - produktu un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, izmantojot bezvadu sakaru protokolu un bezvadu sakaru ierīces
vibrozvans Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kad ienākošā zvana skaņas signāls tiek aizstāts ar aparāta vibrāciju
līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo
tehnisko apkopju agregāts mobils transportlīdzeklis (parasti automobilis), kas aprīkots ar iekārtām, aparatūru un instrumentiem mašīnu tehnisko apkopju un nelielu remontdarbu veikšanai. Šos darbus veic, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas
uzpildes agregāts mobils transportlīdzeklis, kas aprīkots ar iekārtām un aparatūru degvielu un eļļu uzpildei spēkratos. Šos darbus var veikt, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas
akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems
sotēriskas monētas monētas ar Pestītāja attēlu, kādas kala vēlākie Bizantijas ķeizari
Rīgas feniņš monētas, ko Rīgā sāka kalt 1211. gadā
monetārijs Monētu kaltuves strādnieks, ierēdnis, pārzinis
sakaji Mongolīdu rases Malakas pussalas pirmiedzīvotāji, kas vēl 20. gs. bija sastopami kalnāju pirmmežos
melhīti Monofizītu radīts apzīmējums austrumu ortodoksālajiem kristiešiem, vēlāk tā sauca katoļu uniātus, kas atskaldījušies no ortodoksajiem patriarhātiem un turas kopā ar Romas katoļiem; melkīti
sajodins Monojodbehenskābes kalcijs, balts pulveris bez smakas un garšas, ūdenī nešķīst, lietoja kalija jodida vietā pa 1 mg
montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu
Montaņa Montanja, dabas apgabals Andu priekškalnēs, Peru
gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā
morfijs Morfīns - opija alkaloīds, ko medicīnā izmanto par pretsāpju līdzekli
Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
Madenieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā
Medinieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā
Mudenieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā
Mudinieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā
redžebs Muhamedāņu kalendārā 7. mēnesis
ševals Muhamedāņu kalendārā desmitais mēnesis, kas sākas 7. jūlijā
Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža
Juzefinovas muiža muiža Preiļu novada Pelēču pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, stallis (vai klēts), kūts, citas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kā arī parks
antvērķis Muižas amatnieks vai kalpotājs
ordonarščiks muižas deputāta kalps
Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.)
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha)
bukrieža Muižas kalpa riežas noteiktā laikā neapstrādātā un nenokoptā daļa
trejdieninieki Muižas kalpi, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižas darbos, bet pārējā laikā apkopa viņiem par algu ierādītos laukus
muižļaudis Muižas kalpotāji, strādnieki
kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas)
bambarnieks Muižas kalps, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižā, par atalgojumu saņemot zemi, bet pārējās dienas - savā saimniecībā
pribaks Muižas sulainis vai kalpotājs, kas nav nodarbināts lauku darbos
haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā)
muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā
muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā
Mukalpen Mūkalpu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā
mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu
vigilārijs Mūks, kam rītos visi citi mūki jāaicina uz dievkalpojumu
Mūkukalns Mūku kalns, pilskalns Kokneses pagastā
Upurkalns Muldenieku pilskalns Neretas pagastā
Cvikavas Mulde Muldes kreisā satekupe, Saksijā, garums - 128 km, sākas Rūdu kalnos
Freibergas Mulde Muldes labā satekupe, Saksijā, garums 102 km, sākas Rūdu kalnos
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio
Mrovdags Murovdags, kalnu grēda Mazajā Kaukāzā
patērniecība Mūsdienu dzīves stils, kura raksturīgākā īpatnība ir nevajadzīgu lietu un pakalpojumu aizvien masveidīgāka pirkšana
inženierģeoloģiskie procesi mūsdienu ģeoloģiskie procesi, ko izraisījusi vai pastiprinājusi cilvēka saimnieciskā darbība, piem., noslīdeņi, krastu izskalošana
osificējošais miozīts muskuļu pārkaulošanās kā kalcija sāļu nogulsnēšanās sekas
hutba Musulmaņu dievkalpojumā - sprediķis piektdienās un svētku dienās
šaabāns Musulmaņu kalendāra astotais mēnesis
Rabi II musulmaņu kalendāra ceturtais mēnesis
šeuāls Musulmaņu kalendāra desmitais mēnesis
zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku
džamāda Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums
rabi Musulmaņu kalendāra divu mēnešu nosaukums
ramadāns Musulmaņu kalendārā gada devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni; izņēmums ir vecie un slimie ļaudis, sievietes pirms un pēc dzemdībām
safars Musulmaņu kalendāra otrais mēnesis
Džamāda I musulmaņu kalendāra piektais mēnesis
radžabs Musulmaņu kalendāra septītais mēnesis
Džamāda II musulmaņu kalendāra sestais mēnesis
Rabi I musulmaņu kalendāra trešais mēnesis
zulkada Musulmaņu kalendāra vienpadsmitais mēnesis
mutazilīti Musulmaņu teoloģijas racionālā virziena pārstāvji; kustība radās 8.-9. gs. Arābu kalifātā, tā atzina gribas brīvību, centās racionālo domu savienot ar Islāma principiem
kserostomija Mutes sausums nepietiekamas siekalu sekrēcijas dēļ
novirziens Mūzikā modulācija uz pavisam neilgu laiku, kam seko atkal atgriešanās pirmajā toņu kārtā
šansara Mūžīgās atkalpiedzimšanas un dzīves riņķis ar visām tā ciešanām indiešu filozofijā
pilokarpuss Mūžzaļš tropu krūms no rūtu dzimtas, aug Amerikā; no lapām iegūst alkaloīdu pilokarpīnu, kuru lieto medicīnā kā līdzekli, kas pazemina acu iekšējo spiedienu
jariga Nabadzīgāko iedzīvotāju pārstāvis Krievijā 16.-18. gs.; arī zemākais kalpotājs prikazos ar policejiskām funkcijām
khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus
patēriņa fonds nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem
neģeogrāfiskais numurs nacionālā numerācijas plāna numurs, kas neietver ģeogrāfisku informāciju un tiek piešķirts elektronisko sakaru pakalpojumu numerācijas nolūkos
Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai
Bandingilo nacionālais parks nacionālais parks Dienvidsudānā, Centrālās Ekvatorijas, Džūnkalī un Austrumu Ekvatorijas vilājā
Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Bakas-Rajas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Centrālās Kalimantānas un Rietumkalimantānas provincē
Joho nacionālais parks nacionālais parks Kanādā ("Yoho National Park"), Britu Kolumbijā, Klinšu kalnu rietumu nogāzē, platība - 1313 kvadrātkilometri, dibināts 1886. g.
Aizbaikāla nacionālais parks nacionālais parks Krieviijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā (_Zabajkal'skij nacional'nyj park_), Baikāla ezera austrumu un dienvidu piekrastē
Baškīrijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā, Baškorostānas Republikā, izveidots buferzona starp saimnieciski attīstītajām zemienēm rietumos un kalnaino un mazapdzīvoto Šūlgentašas dabas rezervātu un Altinsolokas ("Zelta bišukoka") entomoloģisko rezervātu austrumos un ziemeļos
Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži
Pīkdistrikts Nacionālais parks Lielbritānijā ("Peak District"), Anglijā, uz rietumiem no Šefīldas, platība - 1403,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1951. g., ietver Peninu kalnu Pīka (līdz 636 m) un Eksedža masīvu (552 m), Mērsi un Trentas baseina ūdensšķirtne
Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus
Granparadīzo Nacionālais parks, kas aptver šo kalnu, platība - 620 kvadrātkilometru, dibināts 1923. g. karaļa medību rezervāta vietā (no 1856. g.)
iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās
irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās
ozokerīts naftas bitumenu grupas minerāls, cieto piesātināto ogļūdeņražu maisījums; to lieto elektroizolācijas tinumu piesūcināšanai, laku un krāsu rūpniecībā u. c.; kalnu vasks
mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus
tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus
sadūlēt Naktī, skalu gaismā daudz (zivju vai vēžu) saķert
sadūlēt Naktī, skalu gaismā ilgāku laiku ķert vēžus vai zivis
vigīlija Nakts lūgšanu dievkalpojumi, kas bieži noslēdzas ar Eiharistiju
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
Mazā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Dienvidāfrikas Republikā
Lielā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Namībijā
Tengrinurs Namco - ezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā
Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns
kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu
Dokšukina Nartkala - pilsēta Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, tās nosaukums līdz 1967. g.
Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas
Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
fluorēšana Nātrija fluorīda (NaF) pievienošana dzeramajam ūdenim, zobu pastai vai mutes skalošanas ūdenim, lai novērstu kariesa veidošanos
salpetris nātrija, kālija, amonija, kalcija vai bārija nitrāts
izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā
kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi
dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu
norakstījumi Naudas summas, kas paredzētas pamatlīdzekļu atjaunošanai un attiecināšanai uz preču un pakalpojumu pašizmaksu
dakšina Naudas ziedojums braminam par rituālo pakalpojumu veikšanu
Nevļānu kalns Nauļānu kalns Robežnieku pagastā
Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
skaldnazis Nazis (kā) skaldīšanai
rautenis nazis skalu plēšanai
šķilis Nazis skalu plēšanai
šķīlis Nazis skalu plēšanai
Nāzupju pilskalns Nāzupu pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā
nažkalis Nažu kalējs
noplančkāties Ne visai rūpīgi nomazgāties, noskaloties
paplonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu)
pažonckāt Ne visai rūpīgi pamazgāt, paskalot (piemēram, veļu)
plonckāt Ne visai rūpīgi skalot, mazgāt
izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām)
linu stiebriņi neapstrādāti garšķiedras lini, kas rāda produkcijas daudzumu – uzskaita atpogaļotu, izkaltētu, nemērcētu, mērcētu vai tilinātu linu stiebriņu ražu; kvalitāti noteic pēc kopējā un tehniskā garuma un vidējā linu stiebriņu diametra
sertifikācija neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām; apliecināšana ar sertifikātu (1)
neatgriezties Neatnākt (atpakaļ, atkal)
gamomānija Neatvairāma tieksme stāties jaunā un atkal jaunā laulībā
bauzena Neauglīgs pakalns, uzkalns
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
pablancīt nedaudz izskalot (kratot trauku)
pašķelt Nedaudz, mazliet skaldīt, šķelt
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet un puslīdz smalki skaldīt
sabats nedēļas atpūtas un dievkalpojumu diena (jūdaistiem - sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai
dzeltenās lapas neformāls interneta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju saraksts (datu bāze), kurā iekļauta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un piekļuvi tiem
vājināšana Negatīvā vai pozitīvā fotoattēla optiskā blīvuma samazināšana, apstrādājot vājinošā šķīdumā (vājinātajā) - metāliskais sudrabs, kas veido attēlu, daļēji vai pilnīgi pārvēršas šķīstošos savienojumos, kurus izskalo no fotoemulsijas, tā samazinot pārmērīgu pārgaismošanas vai pārattīstīšanas dēļ radušos optisko blīvumu, kontrastu un aizplīvurojumu un likvidējot atsevišķas attēla detaļas
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti
pakalkulēt neilgu laiku, mazliet kalkulēt
pakalpināt neilgu laiku, mazliet kalpināt
padancināt neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas
pakalt neilgu laiku, mazliet kalt
pakaltēt neilgu laiku, mazliet kaltēt
paskaldīt neilgu laiku, mazliet skaldīt
paskalināt neilgu laiku, mazliet skalināt
paskalināties neilgu laiku, mazliet skalināties
paskalot neilgu laiku, mazliet skalot
pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst
norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē
Calathea pseudoveitchiana neīstā Veiča kalateja
atlikt līdz grieķu kalendām nekad neizdarīt (jo grieķiem kalendu nebija)
ad Calendas Graecas nekad; _burtiski_: "līdz grieķu kalendām"
jēlmines Nekaltētas, zirgiem izmītas linsēklas
zaļiesals Nekaltēts iesals
žulgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot
žuļgāt Nekārtīgi mazgāt, skalot
lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana
dizainviesnīca neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni
čilksts neliela auguma, kalsns vīrietis
mesa neliela galdaugstiene, plato, plakankalne, kas veidojusies erozijai saposmojot plašus lavas plato
nokalne neliela kalna slīpa nogāze; šādas nogāzes apakšējā daļa
sīklietotne neliela lietojumprogramma, kas paredzēta kāda specifiska uzdevuma izpildei (piem., kalkulatora programma, kāršu spēles programma u. c.)
lumste neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
lumsts neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
maiznīca neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu); maizes veikals
pečorka neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai
serūzis neliela piebūve pie rijas, kur novieto kaltēšanai paredzēto vai izkaltēto labību
Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā
utilītprogramma neliela programma vai šādu programmu kopa, kas nodrošina papildpakalpojumus, ko nesniedz operētājsistēma
Bavala neliela sala Indonēzijā, Rietumkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas rietumu piekrastē, Karimatas šauruma dienvidaustrumu daļā
Balabio neliela sala Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas salas ziemeļaustrumu piekrastē
aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils
aspergils neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs
blāve neliela smaganu palielināšanās, pietūkums pārmērīgas siekalošanās rezultātā
Cērtene neliela upe Abula baseinā, Drandas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Brantu pagastā, lejtecē ir pilsētas robežupe ar Brantu un Launkalnes pagastu, garums - 8 km; Abulstrauts
piparbodnieks neliela veikala īpašnieks
mazkalorāža Neliela, maza kalorāža
šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem
lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai
nokaru šļūdoņi nelieli ledāji augstkalnu sānos, kārēs, bez attīstītas ledus mēles
ziedi Nelieli piena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas
ziediņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas
ziedīni Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļi sūkalās pēc biezpiena izņemšanas
ziedeņi Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas karsējot ieskābušu pienu vai rūgušpienu; arī nelieli biezpiena kunkuļisūkalās pēc biezpiena izņemšanas
šūniņa neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai
šūņas neliels (bišu, kameņu) vaska veidojums regulāra sešskaldņa formā (medus un ziedputekšņu krāšanai, peru novietošanai)
paugurītis neliels kalniņš
puskalns neliels kalns
Golgāta neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus
Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā
karpeļkalnīns neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai
kartupeļkalnīns neliels kalns, uzkalns, kur atrodas bedres kartupeļu uzglabāšanai
buguris neliels kalns; virsmas paaugstinājums
duraklītis neliels kalts
knibucis neliels kalts
uzkrūslis neliels mālu pakalns tīrumā
ieroza neliels paugurs, kalna virsa
vagonets neliels preču vagons, ko lieto preču izvadāšanai nelielā attālumā, piemēram, kalnraktuvēs; vagonete
bārs neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes
sīkbērzs neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām
apruslis neliels smilšu kalniņš, grants bedre
roza neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā); arī sausa vieta (purvā)
rozins neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā); arī sausa vieta (purvā)
rozis neliels uzkalns (mežā vai purvainā vietā); arī sausa vieta (purvā)
piparbodīte neliels veikals
bandājs neliels zemes gabals muižas kalpam
mandele Neliels, ieapaļš hidrotermālo minerālu (ceolītu, hlorīta, opāla, halcedona, kvarca, kalcīta) veidojums efuzīvo iežu tukšumos
čiguris Neliels, ieapaļš uzkalniņš
gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns
pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns
knurbucis Neliels, nokaltis augļu kokka zars
butiks Neliels, smalks veikaliņš vai liela veikala nodaļa, kur tirgo modes preces - gk. apģērbus un to aksesuārus
dentikuli Nelielu paralēlskaldņu formas izciļņu virkne zem dzegas vai sienu sadalošām joslām, zobiņi
Belepa salas nelielu salu grupa Jaunkaledonijā, Klusā okeāna Koraļļu jūrā, ziemeļrietumos no Jaunkaledonijas salas
stāvkaltis Nenocirsts vai nenozāģēts nokaltis (koks)
loģeris Nenoteikts cilvēks, kas vienreiz sola darīt tā, otrreiz atkal citādi, bet nedara nekā
īpašvektors Nenulles vektors x, ko dotā lineārā transformācija A pārvērš kolineārā vektorā, t. i., A(x)=lx (l - skalārs)
magaričas Neoficiāla samaksa par pakalpojumu
bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības
nepaticīgs Nepakalpīgs, neiztapīgs
Katmandu Nepālas galvaspilsēta (angļu val. "Kathmandu"), atrodas starpkalnu ieplakā 1360 m vjl., 856000 iedzīvotāju (2007. g.)
irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese
apnaglot Nepareizi apkalt; kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka skar naga dzīvo daļu
trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē
atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu); noraidīt (lūgumu)
hiposalivacija Nepietiekama siekalu atdalīšanās
oligosialia Nepietiekama siekalu izdalīšanās
oligosiālija Nepietiekama siekalu izdalīšanās
aizkaltināt Nepietiekami laistot, ļaut kalst
pusmeita Nepilngadīga kalpone (lauku saimniecībā)
fomas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phoma"), gk. saprofīti uz nokaltušām augu daļām, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu
pantdaris Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantkalis
rīmkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; rīmju kalējs, pantu kalējs
oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize
viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus
viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji
klājacis Nerūsoša metāla apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī citu trošu) vadīšanai
priekšējais drošības grozs nerūsoša metāla cauruļu grozs peldlīdzekļa priekšgalā, kas paredzēts, lai komandas locekļi, kas darbojas ar priekšburām, nenokristu no klāja un netiktu noskaloti
gestor Nesējs; veikalvedis, lietvedis
kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi
atopognozija Nespēja pareizi lokalizēt sajūtu
motorā alālija nespēja pareizi vokalizēt runu
topoanestēzija Nespēja precīzi lokalizēt taustes sajūtu
akcīze Netiešais nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ko aprēķina no pārdoto preču vai pakalpojumu pievienotās vērtības, un kas ir noteikts procentos no pievienotās vērtības
ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums
apskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem
noskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem; apskretis
mazgāšana netīrumu atdalīšana un aizskalošana mazgājot, tīrot
Līpkolni Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalni" bijušais nosaukums
stuiver Nīderlandes bilona graša monēta, ko sāka kalt no 15. gs. vidus
remonstranti Nīderlandes kalvinistu reliģiski politiska grupējuma pārstāvji, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju
gomaristi Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā
arminieši Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju
grifons Nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ
Niedrāju ezers Niedrājs, ezers Launkalnes pagastā
naša Niedres, kuras pavasarī izskalo no ezera
kaceklis Niekkalbis
niekdarbis Niekkalbis
niekklabis Niekkalbis
piziķis Niekkalbis
niekotājs Niekkalbis, izniekotājs
niekabīlis Niekkalbis; lielmutis, pļāpa
glomerulonefrīts Nieru iekaisums, kas sākotnēji un pārsvarā lokalizēts nieru kamoliņos
Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
Kastālija Nimfa Sengrieķu mitoloģijā, kura glābdamās no Apollona uzmācības metās avotā Parnas kalna pakājē
nivose Nivozs - ceturtais mēnesis franču revolūcijas kalendārā (sniega mēnesis)
nivoze Nivozs - franču revolūcijas kalendārā ceturtais mēnesis, no 21. decembra līdz 19. janvārim
specijas dālderis no 1566. g. līdz 18. gs. vidum kalti dālderi 32 grašu vērtībā
pagale no apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai
centrālie dēļi no baļķa vai brusas centrālās daļas izzāģēti dēļi, kuru iekšējā platajā skaldnē ir gareniski pārzāģēta serde
drokstis no degoša skala krītošas ogles
fosforīns no dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju
atzeldināt no jauna sazaļot, atkal dot augļus
uzkaltēt no jauna, papildus kaltēt
joahimstāleri no Joahimstāles kalnraktuvju sudraba kalta nauda 16. gs. beigās
atkalnu no kalan lejā
granitols no kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem
atkaļņu no kalna lejā; lejup
nokalnis no kalna lejup
šlūžāt no kalna vai pa trepēm ar troksni noslīdēt
iesējuma vāka papītes no kartona piegrieztas iesējuma vāka detaļas, kas ir nedaudz lielākas par grāmatas bloku un kalpo par iesējuma pamatu
cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji
šķedārnis no koka bluķa atskaldīta malkas šķila
Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā
atgube no krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās
diābolo no Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer
iekabe no laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai
sprausla no mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas
sprauslas no mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas
brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara
introits no psalmu tekstiem veidots lasījums dievkalpojuma ievaddaļā
aizkalpot no sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu
ķilpa no skala saliekts riņķis ar kātiņu
bočka no skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja
skalenis no skaliem gatavots grozs
skalene no skaliem pīts grozs
skalīns no skaliem pīts grozs
grezele no skaliem pīts kurvis
kartica no skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem
katica no skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica
baltie helleri no sudraba kalti helleri
sarkanie helleri no vara kalti helleri
apvālis no visām malām valnī uzkasīts izārdīts siens kaltēšanai
papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām
ortonitrofenilpropiolskābe NO2C6H4CC COOH, lieto alkaloīdu un glikozes noteikšanai urīnā
nodrukšķināt Nobirdināt (skalu)
nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām)
heliriteņbraukšana nobrauciens ar velosipēdu no kalna, kur sportistus un velosipēdus nogādā ar helikopteru
nolēžāties Nobraukāties (no kalana)
Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi
aizsardzības baznīca nocietināta baznīca, kas agrāk kalpoja par patvērumu iedzīvotājiem uzbrukuma laikā
Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
nočāpot Nočāpot visu ceļu līdz veikalam kājām
prostitūcija Nodarbošanās veids - seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu
sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus
raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm
skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš
Slīteres dabas piemineklis nodibināts 1100 ha platībā 1921. g. Dundagas pagastā, ietvēra Zilo kalnu nogāzi un Dāvida alu, kā arī abrāzijas līdzenumu zem nogāzes, 1957. g. palašināts un pārdēvēts par Slīteres rezervātu
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu
nokūlāt Nodzeltēt, novīst, nokalst
nokūlāties Nodzeltēt, novīst, nokalst
3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna
piegāza Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam)
piegāze Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam)
nokārtne Nogāze, nokalne
iešļaukums Nogāze, nokalne, slīpums
pagore Nogāze, pakalne
kolūvijs Nogāžu piekājes nogulumi, ko veido pa nogāzi nobrukuši, nobiruši vai noskaloti ieži dēdēšanas procesā
deluviālās nogulas nogulas, kas uzkrājušās kalnu un augstieņu nogāzēs no sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām
finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu
kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts
delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas
nokalnis Nokalne
pagāzine Nokalne
noslidums Nokalne, nogāze
pagāza Nokalne, slīpums, nogāze
pagāze Nokalne, slīpums, nogāze
pagāzne Nokalne, slīpums, nogāze
izbružāt Nokalpot
izklausīt Nokalpot
nokalpāt Nokalpot
atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku)
noiet Nokalpot (noteiktas dienas)
nogodāt Nokalpot klaušas
atžūt Nokalst
nokaltēt Nokalst
apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem)
sakurnēt Nokalst, novājēt
nokaldināt Nokalt (1)
brūns Nokaltis (par augiem, to daļām)
kaltonis Nokaltis koks
sausinis Nokaltis koks
sautenis Nokaltis koks
stebs Nokaltis koks
sausenis Nokaltis mežaudzes koks
sausnis Nokaltis mežaudzes koks; sausenis (1)
sauseklis Nokaltis mežs
sausokne Nokaltis mežs; nokaltis koks
kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē
stāvlobis Nokaltis, vēl nenocirsts koks
sauseglīte Nokaltusi egle
sausāns Nokaltuša koka gabals
stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms
zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi
saušņi Nokaltušie mežaudzes koki; sauseņi
skablīt Nokasīt; skalbīt
plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas
viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem
nomišāt Nolādēt mišā, katoļu dievkalpojumā
Kalifornijas kalocedrs nolaidenais kalocedrs
Lenkorānas zemiene nolaidens līdzenums Aizkaukāza dienvidaustrumos starp Tališa kalniem un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā, garums — 100 km, platums — 5-6 km dienvidos, 25-30 km ziemeļos
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
nosēsties Nolaisties (kur) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
nobiršķināt Nolauzt skala izdegušo daļu
nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt
retraks Nolīdzinātājs, izlīdzinātājs; līdzinātājtraktors kalnu slēpošanas trases sagatavošanai
izkretēt Noliekties un nokalst (par augiem)
izkāsis Noliesējis, kalsnējs, izsalcis, izbadojies
noluzējies Noliesējis, vājš, kalsns
noderēties Nolīgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos)
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums
Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
abluēt Nomazgāt, noskalot
nodušoties Nomazgāties, noskaloties dušā
4. Hērakla varoņdarbs Nomedīja ātro Artemīdas briedi Kirēnes kalnā
apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu
norietēt Nonīkt, nokalst, nosalt
salumstīt nopērt ar skalu
ap norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku
tuvu norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts
kalc- norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem
kalk- norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem
kaļķo- norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem
talam- norāda uz redzes uzkalnu
talamo- norāda uz redzes uzkalnu
ptial- norāda uz siekalām
ptialo- norāda uz siekalām
sial- norāda uz siekalām
sialo- norāda uz siekalām
pagalam norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis
vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.)
ciet norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.)
cieti norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.); ciet (2)
shiz- norāda uz šķeltni vai skaldīšanos
shizo- norāda uz šķeltni vai skaldīšanos
top- norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju
topo- norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju
arhi- norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns
pārtraukuma vektors norāde uz vietu atmiņā, kur tiek glabāta rutīna, kas veic pārtraukumu apkalpošanu, tas satur rutīnas adresi un izmanto to, lai izsauktu rutīnu, kad programmai nepieciešama tās izpilde
drive-in Norāde, ka automobilisti var saņemt, piem., bankas pakalpojumus vai paēst, neizkāpjot no automobiļa
apkalpošanas instrukcija norādījumi spēkratu pareizai apkalpošanai, kas var ietvert norādījumus spēkratu izmantošanai, tehnisko apkopju un remontdarbu veikšanai, kā arī norādījumus ar šiem darbiem saistītu ierīču un aparātu izmantošanai
Septītais krusta karš norisa 1248.-1254. g. Francijas karaļa Luija IX vadībā, plānotais ceļš uz Svēto zemi atkal veda caur Ēģipti, un beidzās ar neveiksmi kaujā, ka Luijs IX tika sagūstīts un par viņa atbrīvošanu pieprasīta izpirkuma maksa
vispārējā atļauja normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem
standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
Mazais Balhans norobežota kalnu grēda uz dienvidiem no Lielā Balhana, garums - \~30 km, augstums - līdz 777 m
Bomes grāds nosacīta blīvuma mērvienība šķidrumiem, kuru blīvums var būt no 650 līdz 2000 kg/m^3^, t. s. racionālā skala
justēšana Nosaukuma vai simbola nosacīta lokalizācija kartē, vietā, kur tas tika digitizēts
orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā
kalšanas operācijas nosēdināšana, stiepšana, liekšana, caurspiešana, savērpšana, ciršana un kalējmetināšana
noseilāt Nosiekalot
nosiekalāt Nosiekalot
nosliekāt Nosiekalot
nošļiekāt Nosiekalot
nosliekot Nosiekalot
noslienāt Nosiekalot
piesliekāt Nosiekalot
nosiekaloties Nosiekalot sevi
apmuļināt Nosiekalot, apsiekalot
apsliekāties Nosiekaloties
apslienāties Nosiekaloties
nosaseilāties Nosiekaloties
nosiekalāties Nosiekaloties
nošļiekāties Nosiekaloties
noslienāties Nosiekaloties
nošņergāties Nosiekaloties
apsliekāt Nosiekaloties, apsiekalot
noseilāties Nosiekaloties, ļaut siekalām tecēt no mutes, nosmērēties ar siekalām
noseilēties Nosiekaloties, noseilāties
apskalāt Noskalot
noskalāt Noskalot
noskalināt Noskalot
noskaloties Noskalot sevi, sava ķermeņa daļu
nošļaukt Noskalot, aizskalot
nosaskalāties Noskaloties
noskalāties Noskaloties
noskalināties Noskaloties
uzslienāt Nosmērēt ar gļotām vai siekalām
nošmekšēt Nosmērēt ar siekalām
nosmekstēt Nosmērēt ar siekalām
nošmekstēt Nosmērēt ar siekalām
nosliekāties Nosmērēties ar siekalām
nosliekoties Nosmērēties ar siekalām
nosmekstēties Nosmērēties ar siekalām
nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu)
atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt
Egļezers Nosusināts ezers, atradās Balvu novada Lazdukalna pagastā; Egļa ezers; Egļu ezers
adjūstēt Nosvērt kalšanai nododamo naudu
sūkaļāt notecināt sūkalas
nosulināt Notecināt sūkalas (parasti no biezpiena); pagatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām
saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem
Branči Noteikta kalendāra diena (Labrenča diena, 10. augusts), kad tika rīkots gadatirgus
normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti
dzimstības koeficients noteiktā laikā dzīvi dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā. Parasti izsaka promilēs uz vienu kalendāro gadu
mirstības (vispārējais) koeficients noteiktā laikā mirušo skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
laulību šķiršanas (vispārējais) koeficients noteiktā laikā šķirto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju
atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus
gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju
fics Notiesātais, kas kalpo autoritātei
hozbanda Notiesātie, kas strādā cietuma saimnieciskajā apkalpošanā
atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala)
taubens Notirpis, nokaltis, novītis, gļēvs
smurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
šmurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
šmurguļot Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
nošmurguļāt Notraipīt, piemēram, ar puņķiem, siekalām
šmurgulēties Notraipīties, apsiekaloties
šmurguļoties Notraipīties, apsiekaloties
nodžirkstīt Notraukt ogli no degoša skala gala
Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
izmerlēt Novājēt, kļūt kalsenam
izģidnēt Novārgt, panīkt, kļūt kalsnam
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām
nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga
kavāža Novietošana pagrabā; noma par pagrabu vai veikalu
noriedēt Novīst, sažūt, sakalst
apkņēckāt Nozelēt, nosiekalot, apsmulēt
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
izkrītaļāties Nožūt, izžūt, izkalst
pārsust Nožūt, nokalst
kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai
piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam
pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem
aškuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
dameli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
kalaši nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
kati nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
paluri nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
parsuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
vaigeli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
vamaji nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas
Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)
valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka
Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise
Bobra Odras kreisā krasta pieteka Polijas dienvidrietumos, garums - 268 km, sākas Karkonošes kalnos (Sudetos)
Vendigo Odžibvu un algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - dēmons cilvēkēdājs
tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.)
gitoksoze Ogļhidrāts uzpirkstītes alkaloīdos
nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā
nobirkstis Ogļu gabali, ko atdala no degoša skala (kas kalpo par apgaismojuma avotu)
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe
ogreskalnēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogreskalns" iedzīvotāji
lībieškalnieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Lībieškalns" iedzīvotāji
Viršukalns Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Viršņukalns" nosaukuma variants
mālkalnieši Ogres pilsētas daļas "Mālkalns" (tagad - "Jaunogre") iedzīvotāji
kontroktāva Oktāva, kas muzikālajā skalā atrodas starp lielo oktāvu un subkontroktāvu
gaļas milti olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis – novārīti, izkaltēti un samalti pārtikai nederīgie gaļas atgriezumi un dzīvnieku iekšējie orgāni; izmanto putnu, cūku, arī jaundzīvnieku ēdināšanai, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
gaļas un kaulu milti olbaltumvielām, kalciju un fosforu bagāts barības līdzeklis – termiski apstrādāti un samalti bojāgājušo un piespiedu nokauto, pārtikai nederīgo dzīvnieku pārstrādes produkti; izēdina putniem, cūkām, kažokzvēriem, galvenokārt kombinētās spēkbarības sastāvā
urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela
rauvolfija oleandru dzimtas tropu kokaugu ģints (~90 sugu), vairākas sugas satur alkaloīdus, kurus lieto medicīnā
nīdas Oļi, akmentiņi, ko jūra ilgi skalojusi un berzējusi
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne operētājsistēmas _Microsoft Windows_ programmu saskarne tādiem lietojumiem kā, piemēram, elektroniskais pasts, kalendārā plānošana un dokumentu pārvaldība; šī sistēma nodrošina dažādu lietojumprogrammu sadarbību ar dažādām ziņojumapmaiņas sistēmām, kurās izmantota atšķirīga aparatūra
kodolprotokols operētājsistēmas protokols, ko izmanto tīkla serveris, lai nodrošinātu klientus ar tīkla pakalpojumiem
loperamīds Opija alkaloīda preparāts, ko lieto pret caureju
narkotīns Opija alkaloīds
omnopons Opija alkaloīdu maisījums, kas satur apmēram 50 procentus morfīna
kodamīns Opija kristālisks alkaloīds, laudanīna izomērs
kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam
glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā)
atstarotājprizma Optiskā prizma, kuras viena vai vairākas skaldnes atstaro optisko starojumu (gaismu), neradot tā dispersiju
atroscīns Optiski neaktīvs hioscīna izomērs, alkaloīds; kā midriātisks līdzeklis stiprāks par hioscīnu
kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns)
pudrete Organisks mēslojums no izkaltētām, pulverī pārstrādātām fekālijām
ekgonīns Organisks savienojums ar diezgan komplicētu struktūru, no kura atvasināma lielākā daļa kokaīnaugos esošo alkaloīdu
celobioze Organisks savienojums, disaharīds; viens no celulozes saskaldīšanas (hidrolīzes) starpproduktiem
citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā
ammonifikācija Organisku slāpekļvielu skaldīšanās ar baktēriju palīdzību sadēdēšanas un pūšanas procesos, līdz rodas brīvs amonjaks
genotips Organisma hromosomās lokalizēto gēnu kopums
anabioze Organisma stāvoklis, kurā līdz minimumam palēninās vielmaiņa un izbeidzas dzīvības izpausmes, un spēja atkal atjaunot dzīvības procesus
rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi
krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos
glābšanas dienests organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs
datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT
interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju
misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju
privātā atzarojuma telefoncentrāle organizācijas telefona centrāle, kas apkalpo gan savus darbiniekus, gan ļauj tiem sazināties ar publiskā komutējumā telefona tīkla abonentiem
transfērs Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai
putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām
oroloģija Orogrāfijas nozare par kalnu izcelšanos
orometrija Orogrāfijas nozare par kalnu izmēriem
Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus
izvedosta Osta, kas kalpo gk. preču eksportam
Heistingsa ostas pilsēta Lielbritānijā (_Hastings_), Anglijas dienvidaustrumu daļā, pie Padekalē šauruma, 90300 iedzīvotāju (2010. g.)
hematogēnais osteomielīts osteomielīts ar akūtu sākumu, ko ierosina stafilokoki; lokalizējas epifīzes diafizārajā daļā
Lečija Ošas labā krasta pieteka Sīļukalna un Stabulnieku pagastā, garums - 10 km
Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m
Upolu Otrā lielākā no Samoa salām, 143400 iedzīvotāju (2010. g.), platība - 1125 kvadrātkilometri, garums - 75 km, augstums - līdz 1113 m (Fito kalns), krāteros ezeri, izvirdumiežos alas
Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu
Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci
II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē
Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas)
Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m
Eckenberg Ozolkalna muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Linden-Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
klimbu klimbām pa kalniem un lejām, pa celmiem un krūmiem
klimbur klamburiem pa kalniem un lejām, pa celmiem un krūmiem
pa klimbu klamburiem pa kalniem un lejām, pa celmiem un krūmiem
ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus
valsts Paaugstinājums, kalns
nors Paaugstinājums, pakalne
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai)
biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas
noliedināt pabeigt kalt, nokaldināt
daškaldīt pabeigt skaldīt (kā) daļu
bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši)
slīdkāpnes Pacelšanas un nolaišanas transportlīdzeklis kustīgu kāpņu veidā; slīdošās kāpnes; eskalators
kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā
zaļais koridors pacientu apkalpošanas princips, kas gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, paredz nodrošināt izmeklējumus paātrinātā kārtībā (10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu)
atdzīvināt padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku)
nosiekalot padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām
izvītēt padarīt savītušu, ļaut izkalst
izvītināt padarīt savītušu, ļaut izkalst
Wolkenburg Padebešu kalna viduslaiku pils
Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Duvras šaurums Padekalē - jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju
Padelis Padieleits, ezers Mākoņkalna pagastā
Padēlis Padieleits, ezers Mākoņkalna pagastā
iegore Padziļinājums starp paaugstinājumiem; šaura ieleja starp uzkalniem
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede
retromode Pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna
retro mode pagājušā laikposma (kā) mode, kas atkal kļuvusi populāra, moderna; retromode
retrostils Pagājušā laikposma (kā) stils, kas atkal kļuvis populārs, moderns
retromūzika Pagājušā laikposma (parasti vieglās mūzikas) skaņdarbi, kas atkal kļuvuši populāri, moderni; skaņdarbi (parasti vieglajā mūzikā) ar pagājušā laikposma raksturīgām iezīmēm
skalu slēpsna pagale, no kā plēš skalus
houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī
Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
Neretas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Pilskalnes un Zalves pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nerftsche, krieviski — Nerfstskaja
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu
Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja
Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu
Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja
Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas
Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
Balvu pagasts pagasts Balvu novadā uz dienvidiem no Balvu pilsētas, ar administratīvo centru Naudaskalnā, robežojas ar Balvu pilsētu, un Kubulu, Bērzkalnes un Rugāju pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Bolovskaja
Vectilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Bērzkalnes, Lazdulejas, Tilžas, Lazdukalna un Rugāju pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, bijušā Tilžas pagasta ziemeļrietumu daļā
Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
Tilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vectilžas, Lazdulejas, Briežciema, Baltinavas, Krišjānu, Bērzpils un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Kokorevas pagasts, krieviski — Kokorevskaja
Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta
Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts
Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja
Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja
Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja
Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja
Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
Rucavas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Nīcas un Dunikas pagastu, kā arī ar Lietuvu, rietumos apskalo Baltijas jūra; bijušie nosaukumi: vāciski — Rutzau, krieviski — Rutcavskaja
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja
Ūdrīšu pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Augstkalnē, robežojas ar Krāslavas pilsētu, Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas un Kaplavas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu
Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”
Stabulnieku pagasts pagasts Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Sīļukalna, Galēnu, Riebiņu, Saunas un Rudzātu pagastu
Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā
Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā
Upmalas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Vārkavas, Pelēču un Rožkalnu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja
Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja
Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja
Krimuldas pagasts pagasts Siguldas novadā ar administratīvo centru Raganā, robežojas ar Lēdurgas, Siguldas un Inčukalna pagastu, kā arī ar Saulkrastu, Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kremon, krieviski — Kremonskaja
Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja
Raunas pagasts pagasts Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Blomes, Brantuun Launkalnes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Pilsraunas pagasts, vāciski — Schloss-Ronnenburg, krieviski — Zamok Ronenburgskaja
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
Brantu pagasts pagasts Smiltenes novadā, izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Smiltenes pagasta teritorijā, robežojas ar Blomes, Smiltenes, Launkalnes un Raunas pagastu, kā arī ar Smiltenes pilsētu; arī tagadējā Launkalnes pagasta bijušais nosaukums
Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja
Krāslavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Ezerkalnā, robežojas ar Ūdrīšu, Kombuļu, Skaistas, Kalniešu un Kaplavas pagastu, kā arī ar Krāslavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreslau, krieviski — Kreslavskaja
Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja
Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja
Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja
Užavas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Vārves, Ziru un Jūrkalnes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru
Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts
Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas
bauga Pakalne
Pakalnes Pakalnes ezers - Pakalnis Aglonas pagastā
rozina Pakalniņš purvā
roziņa Pakalniņš purvā
Pakalniņu Pakalniņu ezers - Pakalnis Aglonas pagastā
Pakaļņa ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
Pakaļnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
Pakalna ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
Pakalnes ezers Pakalnis, ezers Aglonas pagastā
Pikalnes ezers Pakalnis, ezers Preiļu novada Aglonas pagastā
baugurs Pakalns
pakalnis Pakalns
uzkupris Pakalns
iekalns Pakalns, kalna nogāze
klētskalliņš Pakalns, uz kurauzcelta klēts
Pakalnu Pakalnu ezers - atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 8,7 ha
Epilobium collinum pakalnu kazroze
Myosotis ramosissima pakalnu neaizmirstule
Myosotis collina pakalnu neaizmirstules "Myosotis ramosissima" nosaukuma sinonīms
Myosotis hispida pakalnu neaizmirstules "Myosotis ramosissima" nosaukuma sinonīms
Salsola collina pakalnu sālszāle
Viola collina pakalnu vijolīte
aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt
complaisant Pakalpīgs
piekalpīgs Pakalpīgs
apkalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
kalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs
išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks
sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks
neaizliedzīgs Pakalpīgs, laipns
šesķorka Pakalpiņš
šestaks Pakalpiņš
šestjorka Pakalpiņš
pakalpojumatteice pakalpojuma atteikums
aprūpes līdzmaksājums pakalpojuma saņēmēja maksājuma daļa, saņemot valsts apmaksātos sociālās aprūpes pakalpojumus; tās apmērs un biežums tiek noteikts pēc individuālās situācijas izvērtējuma, ko veic sociālais darbinieks
pakalpošana pakalpojuma sniegšana; izpalīdzēšana
SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier")
pansija pakalpojumi (gk. uzturs), ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
caurspīdīgais tīklojumtransports pakalpojumi lokālo tīklu datu pārraidei pa pilsēttīklu vai globālo tīklu, ko nodrošina telefona sabiedrības vai publisko telekomunikāciju operatori
aprūpe mājās pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt
bērnu aizsardzības pakalpojumi pakalpojumi, kas ietver sociālu, medicīnisku, juridisku palīdzību bērniem, kuru vecāki vai aizbildņi nerūpējas par viņu vajadzību apmierināšanu
palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai
palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami kāda pakalpojuma izpildes nodrošināšanai
sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja (dzīvoklis) u. c.)
ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus
izkalpojums Pakalpojums
iztapa Pakalpojums
patecējums Pakalpojums
kapelānu dienests pakalpojums ārpus baznīcas draudzes, kas nodrošina pastorālo, reliģisko, garīgo aprūpi un konsultācijas institūcijās gan personālam, gan klientiem un to tuviniekiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības
konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas
piekalpība Pakalpojums, izpalīdzība
numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju
ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu
automātiska numura noteikšana pakalpojums, kas telefona zvana saņēmējam paziņo zvanītāja telefona numuru
radiopakalpojums pakalpojums, ko nodrošina ar radiosakaru starpniecību
pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē
papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei
pūļpakalpojums pakalpojums, kura veikšanai iesaista plašas cilvēku grupas kopēja mērķa sasniegšanai
elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos
veselības aprūpes pakalpojums pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai
telefondienests Pakalpojumu dienests pa tālruni
protokols SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki)
tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus
pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā
apkalpošana Pakalpojumu sniegšana klientam tūrisma uzņēmumā
direktorija pakalpojumi pakalpojumu veids, kas dalītās datu bāzēs uztur viennozīmīgu atbilstību starp balto un dzelteno lapu formā iekļauto informāciju
šesķeriķ Pakalpot
šestakot Pakalpot
pakaldans Pakalsns
pakalsens Pakalsns
pakalsnējs Pakalsns
pasauss Pakalsns
pakaldināt Pakalt (1)
pakalties Pakalt (1)
pakaldināt Pakalt (2)
pakalties Pakalt (2)
pavīdēt Pakaltēt
barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem
Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
Pakistāna Pakistānas Islāma Republika - valsts Dienvidāzijā (urdu val. "Pākistān"), platība - 881941 kvadrātkilometrs, 174578500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Islamābāda, administratīvais iedalījums - 4 provinces, 2 federālas teritorijas, 2 autonomas pavalstis, robežojas ar Irānu, Afganistānu, Ķīnu un Indiju, dienvidos apskalo Arābijas jūra
invertēt pakļaut inversijai; apgriezt otrādi; saskaldīt, sašķelt; pārveidot
pašļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
pažļadzināt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
pažļanckāt Pakratīt, paskalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
uraddāls Pākšaugs, tumšpelēki zirnīši, populāri Indijā, Latvijā nopērkami Austrumu produktu veikaliņos
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās
Pededze Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
Piktene Paktene, Briedes pieteka Zilākalna pagastā
Saipeite Palaceņas kreisā krasta pieteka Lazdukalnu pagastā; Saipīte; Staipīte
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
hiperkalcēmija palielināts kalcija daudzums asinīs
hiperkalciūrija palielināts kalcija daudzums urīnā
kalkaliūrija palielināts kalcija sāļu daudzums urīnā
salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos
ambi Palikšņu kalnu nosaukums Etiopijas kalnienē
arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu
kodolšāviņš Pamatnozīmes šāviņu grupas liela kalibra šāviņš, kurā ievietots kodollādiņš, nevis parastās sprāgstvielas
zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus
pamirieši Pamiriešu tautas - tautību grupa, dzīvo augstkalnu ielejās Pamira rietumu daļā un austrumu nogāzēs, runā pamiriešu valodās, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
pārskalot panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizskalojas citā vietā
aizkaltēt panākt, būt par cēloni, ka aizkalst
atgriezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
griezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
pagriezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
atgriezt laika ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
pārpildīt panākt, ka (piemēram, tirgus, veikals) ir ļoti bagātīgi apgādāts (ar ko)
pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ panākt, ka atkal iestājas bijušais laika, dzīves posms
pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas
atjaunināt panākt, ka izveidojas atkal, no jauna (apziņā, atmiņā)
atjaunot panākt, ka izveidojas, rodas atkal, no jauna (piemēram, psihisks vai fizisks stāvoklis)
nopeldināt panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt
Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs
siekala Panīcis cilvēks (nosiekalojies)
siekalis Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala
siekals Panīcis cilvēks (nosiekalojies); siekala
apdegt Panīkt, apvīst (par augiem, kas ilgstoši atrodas sausumā un karstumā); apkalst
Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns
tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi
Papalsas ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
Papalsu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
Papalšu ezers Papalsis, ezers Launkalnes un Drustu pagastā
pakavs Papēža metāla lokveida apkalums (apaviem)
tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem
nonijs Papildskala (mērierīcēm) mērvienību daļu nolasīšanai; vernjers
marginālā lietderība papildu apmierinājums (lietderība), ko gūst patērētājs, papildus saņemdams vienu kāda ražojuma vai pakalpojuma vienību
papildizvēle Papildu piedāvājums ceļojuma programmā (kompleksajā tūrisma pakalpojumā) par atsevišķu samaksu, ko tūrists var izvēlēties ārpus piedāvātās ceļojuma programmas
piekalpot Papildus kalpot
izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas
izsauktā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā
kalibrēšana papīra (kartona) apdare ar speciālu kalibrēšanas kalandru noteikta vienmērīga biezuma iegūšanai
papīra mašīnapdare papīra izvadīšana caur mašīnkalandru, lai noblīvētu un izlīdzinātu papīra virsmu un piešķirtu papīra lentei mašīngludumu
virskalandrs papīra mašīnā neiemontēts kalandrs, kurš aprīkots ar vairākiem kalandra cilindriem, kas izvietoti cits virs cita tā, ka elastīgos nomaina gluda tērauda cilindri, no kuriem tikai viens tiek griezts
elektroķīmiskā papīra pamatne papīrs ar normētu ūdens uzsūkšanos un lineāro deformāciju ar nelielu dzelzs un kalcija sāļu daudzumu
kalandrēts papīrs papīrs, kas apstrādāts, to izlaižot caur papīrmašīnas kalandru, lai struktūru padarītu blīvāku, bet virsmu – no abām pusēm vienmērīgāku un gludāku
kalandrētais papīrs papīrs, kas izlaists caur superkalandru, palielinot gludumu un spodrumu
virskalandrā apstrādāts papīrs papīrs, kura spodrināšana tiek veikta virskalandrā
foe Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojoša cilts ar savu reliģiju
baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari
bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari
vārgi par kriminālnoziegumiem no sabiedrības izstumti cilvēki pirmajos valstiskajos veidojumos Latvijas teritorijā līdz 13. gs., kas klīda apkārt, kamēr viņus svešā novadā pieņēma par kalpiem, kas faktiski līdzinājās verga stāvoklim
aplidot par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
nolidot par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
nolidot par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
nolidot par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
nosalaisties par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
pārlaisties par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
pārlidot par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
pielidot par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
aizlidot par lidaparātu apkalpi, pasažieriem
nolaisties par lidaparātu apkalpi, pasažieriem
klunkšēt par traukiem kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu
klunkšķēt par traukiem kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība
pārkalst pārāk izkalst, sakalst
pārkaltēt pārāk izkaltēt, sakaltēt
kordiljeras Paralēlas kalnu grēdas kopā ar ielejām (ieplakām) un plato, kas stiepjas vienā virzienā
parallēlopipeds Paralēlskaldnis
parallēlplāksnis Paralēlskaldnis
paralēlepipēds Paralēlskaldnis - ģeometrisks ķermenis, kura visas skaldnes ir paralelogrami
romboedrs Paralēlskaldnis, kam visas skaldnes ir rombi
taisns paralēlskaldnis paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni
Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā
Parapoļska Parapoļskas ieplaka - atrodas Krievijā, Kamčatkas novadā, starp Penžinas grēdu un Korjaku kalnieni, garums - 425 km, augstums - pārsvarā 150-200 m, purvi, ezeri, tundra, pundura ciedrupriežu audzes
sociālā gadījuma palīgs paraprofesionālis, kas strādā sociālā darba komandā un palīdz profesionālam darbiniekam nodrošināt klientu ar specifiskiem pakalpojumiem
jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts
skalbis parastā kalme ("Acorus calamus")
kalavājs Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalaveji Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalavijs Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalavīri Parastā kalme ("Acorus calamus")
kallas Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalma Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalmi Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalmis Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalmji Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalva Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvars Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalve Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvene Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalveri Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalves Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvi Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvis Parastā kalme ("Acorus calamus")
kalvji Parastā kalme ("Acorus calamus")
karele Parastā kalme ("Acorus calamus")
kolmi Parastā kalme ("Acorus calamus")
ongusti Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalbe Parastā kalme ("Acorus calamus")
škalbe Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
škalbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķalbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalbji Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalpji Parastā kalme ("Acorus calamus")
skalps Parastā kalme ("Acorus calamus")
skāpes Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelbes Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelbi Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpa Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpas Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpes Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpi Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpis Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpji Parastā kalme ("Acorus calamus")
šķelpsne Parastā kalme ("Acorus calamus")
lauka kokalis parastais kokalis
Agrostemma githago parastais kokalis
kaukolis Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum")
kaukoliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
kaukols Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
kaukoltiņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"); kaukolis
kūkuliņš Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
naktszvaigznīte Parastais kokalis ("Agrostemma githago")
randu parasti savienojumā "randu pļavas": zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra
sērt parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai
pakalt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) kalt
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna)
veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks
tālākpārdevējs Pārdevējs, kas iepērk preces vai pakalpojumus un tos pārdod saviem klientiem
voblers pārdošanu veicinošs reklāmas izstrādājums no papīra, kartona vai plastmasas, kas piestiprināts pie elastīgas plastmasas kājiņas, ar kuru tas tiek piestiprināts pie preces vai veikala plaukta
peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts
litija Pareizticīgo baznīcā dievkalpojuma daļa, ko notur pa nakti pirms svētkiem; īss dievkalpojums, līķi no mājām nesot, arī nelaiķa pieminēšana baznīcā
Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione
Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja
prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi
ikonoborci Pareizticīgo sekta, kas neatzīst svētbilžu pielūgšanu un notur dievkalpojumus nevis baznīcā, bet brīvā dabā
skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos
Brennera pāreja pāreja Alpu kalnu austrumu daļā ("Brenner", it. "paso di Brennero"), uz Austrijas un Itālijas robežas 1371 m vjl., savieno Izarkas un Innas ieleju, zem tās dzelzceļa tuneļi un autotuneļi
sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā
Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš
Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
atvērt Pārgriezt, pārkalt operējot (lai piekļūtu kādam ķermeņa dobumam)
pārkaļņš Pāri kalnam
pārkaldināt Pārkalt
kaļķot pārklāt ar vielām, vielu maisījumu, kas satur kalcija savienojumus
apkalēt pārklāties ar atkalu, ledus gāli
apkalot pārklāties ar atkalu, ledus gāli
pārbrēkties Pārkliegties; pārāk daudz skali raudot, nogurt (parasti par bērnu)
uzaurot Pārlieku skali, arī nepareizi uzdziedāt (ko)
pārkaļķošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, tur submikroskopiski iegulstoties kalcija karbonātam
responsorium Pārmaiņus dziedājums dievkalpojuma liturģijā, kas sastāv no kantora dziedājuma un draudzes atbildes; daļu no atbildes dziedājuma var izpildīt arī koris
glikosialoreja Pārmērīga glikozi saturošu siekalu
hiperkalcipeksija Pārmērīga kalcija fiksācija
sialoreja Pārmērīga siekalu atdalīšanās
sialofāgija Pārmērīga siekalu rīšana
ptialisms Pārmērīga siekalu tecēšana
lama Pārnadžu kārtas ģints ("Lama"), vidēji lieli pārnadži, izplatīti Dienvidamerikā Andu kalnos, 2 sugas
bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki
grupu atlase pārojamo dzīvnieku atlase, kurā noteiktas kvalitātes vaislinieču grupas apkalpošanai izvēlas vairākus vaisliniekus
Skuķu ezers pārpurvojies ezers Augšdaugavas novada Dvietes un Pilskalnes pagastā, platība - 110 ha, nolaists 1936. g. lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu, tagadējā "Dvietes palienes dabas parka" (senāk dabas lieguma "Dvietes dumbrāji") teritorijā
Dvietes ezers pārpurvojies ezers Dvietes senlejas glaciālajā padziļinājumā, Augšdaugavas novada Pilskalnes un Dvietes pagastā, platība - 80 ha
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
puššķila pārskaldīta kluča puse
šķedēns Pārskaldītas malkas pagales sīkāka daļa
pārskalāt Pārskalot
pārskalināt Pārskalot
finanšu gads pārskata periods 12 mēnešu garumā, kas var arī sakrist ar kalendāro gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim
pārdzievināt Pārstrādināt, izkalpināt
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas
E203 pārtikas piedeva - kalcija sorbāts, konservants, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, astma, nātrene, alerģiskas reakcijas, uzvedības problēmas
E482 pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kalcija propionāts pārtikas piedeva E282 (propionskābes kalcija sāls), pelējuma inhibitors, konservants, var radīt kairinājumu, astmu, migrēnu, veicināt nogurumu un mācīšanās grūtības
kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu
aspartāms pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā
gastronomija pārtikas preču veikals
gastronoms pārtikas preču veikals
konservi pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai
sausiņi pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles
putraimi pārtikas produkts – veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi
makaroni pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot
nūdeles pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot
kantīne pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels)
E952 pārtikas uzlabotājs - ciklāmskābe un tās nātrija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas slimības, nātrene, sirds, asinsritre
E634 pārtikas uzlabotājs - kalcija 5'ribonukleīts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - hiperaktivitāte, lūpu, kakla, mēles pampums, astma
E263 pārtikas uzlabotājs - kalcija acetāts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E404 pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
E556 pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E302 pārtikas uzlabotājs - kalcija askorbāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
E213 pārtikas uzlabotājs - kalcija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - anafilakse, hiperaktivitāte, ekzēma, uzvedības problēmas, astma, nātrene, nav ieteicams bērniem
E333 pārtikas uzlabotājs - kalcija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kuri reaģē uz mononātrija glutamātu
E623 pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E385 pārtikas uzlabotājs - kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - asinis urīnā, zarnu darbības traucējumi, hromosomu bojājumi, muskuļu krampji, dažās valstīs aizliegts
E341 pārtikas uzlabotājs - kalcija fosfāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E578 pārtikas uzlabotājs - kalcija glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa kairinājums, iespējamas problēmas ar sirdi
E629 pārtikas uzlabotājs - kalcija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E227 pārtikas uzlabotājs - kalcija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, var ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi
E526 pārtikas uzlabotājs - kalcija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E509 pārtikas uzlabotājs - kalcija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, tahikardija, ādas un gļotādas kairinājums
E633 pārtikas uzlabotājs - kalcija inozināts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E170 pārtikas uzlabotājs - kalcija karbonāti, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā
E327 pārtikas uzlabotājs - kalcija laktāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus
E352 pārtikas uzlabotājs - kalcija malāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E529 pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus
E538 pārtikas uzlabotājs - kalcija perocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E282 pārtikas uzlabotājs - kalcija propionāts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, migrēna, mācīšanās grūtības, agresija, galvassāpes
E552 pārtikas uzlabotājs - kalcija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E516 pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E226 pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, ādas un kuņģa kairinājums, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību
E354 pārtikas uzlabotājs - kalcija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
E954 pārtikas uzlabotājs - saharīns un tā nātrija, kālija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - daudzās valstīs aizliegts, kancerogēns
E470a pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā
Elvītis pārtikas veikals _Elvi_
rimčiks pārtikas veikals _Rimi_
programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi
gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
palete pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai; paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai; palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus; palešu izmēri ir standartizēti
gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids
šķalderiski pārvietot pilnu trauku tā, ka uz visām pusēm skalojas pāri malām
passacaglia Pasakalja
pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita
pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai
sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā
sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās
tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā
Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem (Ziemeļamerika un Dienvidamerika), platība - 42,5 miljoni kvadrātkilometru, \~784 miljoni iedzīvotāju, austrumu krastus apskalo Atlantijas okeāns, rietumu - Klusais okeāns, ziemeļu - Ziemeļu Ledus okeāns
dabiskās robežas pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni
Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoms reģions, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā _Gronland_, eskimosu valodā _Kalaallit nunaat_), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns
starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus
Roals Pasaules radītājs kero kopienai, kas dzīvo Andu kalnos netālu no Kusko, senās inku galvaspilsētas
salonvagons Pasažieru vagons ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā)
paslienēt Pasiekaloties
palampāt Paskaldīt
paškaldit Paskaldīt
paškaldīt Paskaldīt
paškambāt Paskaldīt (piemēram, gatavojot skalus)
pakulčināt Paskalināt
pašļancīt Paskalināt
pašļankstīt Paskalināt kādu šķidrumu traukā
pazlankšķināt paskalināt; uz brīdi radīt skaņas kas rodas slēgtā tilpumā, kad šķidrums triecas pret tā sienu
paskalāt Paskalot
paskalināt Paskalot (1)
eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
kurjerpasts Pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātam ar kurjeru
programma Eudora pasta programma, kas operētājsistēmu "Macintosh" un "Microsoft Windows 95" lietotājiem nodrošina piekļuvi interneta elektroniskā pasta pakalpojumiem
pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu
pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu
Urartu valsts pastāvēja 9.-6. gs. p. m. ē. Armēnijas kalnienē (tag. Armēnijas, Turcijas un Irānas ter.)
Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Šenbergas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaistkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā
Jāsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1930. gadam, kad pārdēvēts par Aizkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkalnes, Pelēču un Rušonas pagastā
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā
Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā
Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā
Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu
Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā
Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā
Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes
Čakšu ezers pastāvēja Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, nosusināts; Gaigalu ezers; Gaigaļu ezers
Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
hipersalivācija Pastiprināta siekalu atdalīšanās
hiperparatireoze Pastiprinātas parathormona sekrēcijas nosacīta endokrīnās sistēmas slimība, kam raksturīgi izteikti kalcija un fosfora maiņas traucējumi
ptiālisms Pastiprinātas siekalu izdalīšanās (pat līdz 12 litriem diennaktī)
padienēt Pastrādāt par kalpu, kalponi
komercdruka pasūtījuma iespieddarbi rūpniecībai, tirdzniecībai, sabiedriskām un ģimenes vajadzībām, piemēram, rēķinu veidlapas, cenu zīmes, cirkulāri, programmas, etiķetes, veikala kartes, vēstuļu dzegas, ēdienkartes, prospekti u. c.; akcidentdarbi; akcidentprodukcija
centralizēto iepirkumu institūcija pasūtītājs, kurš: iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām
pažvanckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt
pažvonckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt
pašapkalpe Pašapkalpošanās
pašaprūpe Pašapkalpošanās
bibliomāts pašapkalpošanās iekārta bibliotēkā pasūtīto izdevumu saņemšanai un nodošanai 24 stundas diennaktī
kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca
pašapkalpošanās lietojumprogramma pašapkalpošanās lietotne
pakomāts pašapkalpošanās pasta iekārta sūtījumu saņemšanai un nosūtīšanai
aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības
grupas (partijas) pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas metode produkcijas grupas (partijas) pašizmaksas aprēķināšanai, kur izmaksu nesējs (kalkulācijas objekts) ir produkcijas grupa (partija)
darba (pasūtījuma) pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas metode, ko izmanto ražotnēs, kur ražošanai vai izpildei pieņem atsevišķus pasūtījumus vai slēdz līgumus; katrs pasūtījums vai līgums ir patstāvīgs izmaksu nesējs (kalkulācijas objekts)
standartizmaksu pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kurā izmanto standartizmaksas (normatīvās izmaksas), lai veiktu uzņēmuma darbības kontroli un noviržu analīzi
Abhāzijas Republika pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā, "de iure" Gruzijas sastāvdaļa, atrodas Aizkaukāza ziemeļrietumu daļā, Melnās jūras piekrastē, galvaspilsēta - Suhumi, platība - 8660 km2, 180000 iedzīvotāju (2007. g.), robežojas ar Krieviju un Gruziju, apskalo Melnā jūra
kājainītis Paštaisīts koks arkls ar dzelzs piekalumu lemesim
sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem
mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem
Patagonija Patagonijas Kordiljera - Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne - 4058 m
algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot
patekaļāt Patekalēt
C2B Patērētājs - biznesam (e-komercijas kategorija, kur patērētājs piedāvā cenu par preci vai pakalpojumu; angļu "consumer to business")
keratomikoze Patogēnu mikroskopisko sēņu ierosināta slimība, kas lokalizējas epidermas raga slānī
čopers Pats primitīvākais akmens darbarīks, ko izgatavoja, nedaudz apskaldot oli no vienas puses
autoveikals Patstāvīgi pārvietojams mazumtirdzniecības punkts speciāli aprīkotā automašīnā - furgonā, iedzīvotāju apkalpošanai lauku apdzīvotajās vietās, kurās nav stacionāru veikalu
Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
adiri Paugurainas, tuksnešainas priekškalnes vai atsevišķas izolētas augstienes Centrālāzijā
paugurots Paugurains, pakalnains
Pilskalns Paugurs Balvu novada Baltinavas pagastā, Puncuļovas ezera krastā, garums - 320 m, platums - 180 m, absolūtais augstums - 123,2 m vjl., ziemeļu daļā tas savienots ar subparalēli orientētu, 1,5 km garu. \~200 m platu valni un kopā ar to veido \~39 m augstu, grūti pieejamu pacēlumu, ko norobežo stāvas nogāzes un pārpurvoti pazeminājumi, senatnē bijis latgaļu pilskalns
pangurs Paugurs, ar zāli apaudzis pakalns
kalva Paugurs, arī kokiem apaudzis uzkalns (piemēram, purvā); pauguru rinda līdztekus kāpām (Kurzemes jūrmalā)
kauburs Paugurs, pakalns, kalniņš
dziemulis Pauris, kalna gals
šura Pavadonis, zēns, kalpotājs
pakaulains Pavājš, pakalsns
pakaulaiņš Pavājš, pakalsns
Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.)
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.)
rušiņa Pavarda bedre ar kvēlojošām oglēm, kas apraustas ar pelniem tika rūpīgi glabātas, lai nākamajā dienā varētu atkal uguni iekurt
lokalizējums paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām
apkalums paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (1); arī metāla kārta, ar ko kas ir apkalts
apkalums paveikta darbība, rezultāts --> apkalt (2)
iekalkulējums paveikta darbība, rezultāts --> iekalkulēt
iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (1)
iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (2)
iekalums paveikta darbība, rezultāts --> iekalt (3)
izskaldījums paveikta darbība, rezultāts --> izskaldīt
kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1)
kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2)
kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (3)
kalums paveikta darbība, rezultāts --> kalt (5)
lokalizējums paveikta darbība, rezultāts --> lokalizēt (1)
noskalojums paveikta darbība, rezultāts --> noskalot; tas, kas ir noskalots, noskalojies
sakaltums paveikta darbība, rezultāts --> sakalst(1)
sakalums paveikta darbība, rezultāts --> sakalt(1)
saskaldījums paveikta darbība, rezultāts --> saskaldīt(4)
saskalojums paveikta darbība, rezultāts --> saskalot(1)
saskalojums paveikta darbība, rezultāts --> saskalot(2)
sērums paveikta darbība, rezultāts --> sērt; labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai
skaldījums paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(1)
skaldījums paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(2)
skaldījums paveikta darbība, rezultāts --> skaldīt(4)
skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(1)
skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(2)
skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(3)
skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(4)
skalojums paveikta darbība, rezultāts --> skalot(5)
uzskalojums paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (1)
uzskalojums paveikta darbība, rezultāts --> uzskalot (2)
pāršļaukt Pavirši noskalot
šļankāt Pavirši skalot
kā rags pavisam stīvs, sastindzis, sasalis, sakaltis
gaiseklis Pazaudēta un atkal atrasta lieta
gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā); kalna gariņš; arī rūķītis
leja Pazeminājums (pie kalna, starp kalniem)
sedliene Pazeminājums starp kalnu grēdas virsotnēm
piesalt Pazemināties par dažiem grādiem zem nulles (pēc Celsija skalas) - par gaisa temperatūru
uzsaukšana Paziņojums, parasti no kanceles dievkalpojuma laikā, ka kāds pāris nodomājis stāties laulībā
Pāžu ezers Pāžezers, ezers Jūrkalnes pagastā
Vārkavas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara ievērojami samazinājusies, tās lielākā daļa iekļauta pēckara laikā izveidotajā Upmalas pagastā, daļa Rožkalnu pagastā
Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu
Pūķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2000., 2012. un 2024. g.)
Čūskas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2001. un 2013. g.)
zirga gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2002. un 2014. g.)
Kazas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2003. un 2015. g.)
Pērtiķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2004. un 2016. g.)
gaiļa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2005. un 2017. g.)
suņa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2006. un 2018. g.)
Cūkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2007. un 2019. g.)
žurkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2008. un 2020. g.)
Vērša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2009. un 2021. g.)
Tīģera gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2010. un 2022. g.)
Truša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads vai kaķa gads
septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas
vespera Pēcpusdienas dievkalpojums, vakara mišas
Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis
Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe
rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās
rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
ievkalnieki Pelču pagasta apdzīvotās vietas "Ievukalni" iedzīvotāji
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties
Peldu ezers Peldezers, ezers Garkalnes novadā
Sēres ezers Peldezers, ezers Garkalnes pagastā
gredzenapkalums Peldlīdzekļa mastu un citu apaļkoku stīpai līdzīgs apkalums
krastaprūpe Peldošā transporta krasta apkalpes infrastruktūra
Peleča ezers Pelēču ezers Aizkalnes novadā
Pelēča ezers Pelēču ezers Aizkalnes pagastā
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
rebes Peļņa, labums; komercdarījumi, veikali, tirgošanās
kalcinozs periartrīts periartrīts, kam raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavas tuvumā
Austrummaķedonija un Trāķija perifērija Grieķijā (_Anatoliki Makedonía kai Thráki_), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju, kā arī ar Bulgāriju un Turciju, apskalo Trāķijas jūra
Ansu periodiski izsīkstoša upe Ķīnas ziemeļrietumos (_Ansu_), Maidantaga kalnos
Bado periodiski izsīkstoša upe Pakistānā (_Baddo Dhora_), Beludžistānā, izceļas Sarlata kalnu grēdā, izsīkst Harāndi tuksnesī
perforācija periodisku, nelielu iegriezumu veidošana, lai novērstu lokāmo burtnīcu pabiezinājumus muguriņas locījuma vietā, kā arī lai padarītu ērtāku dokumentu, čeku grāmatiņu, kalendāru, pastmarku lietošanu
Pērkoņa ezers Pērkoņu ezers Mākoņkalna pagastā
izpirkt Pērkot (ko), iztukšot (parasti veikalu)
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā
ratela Persiešu svara vienība, 460,07 g, 100 miskalu
mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs
dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam
abonents persona (personu grupa vai organizācija), kas pilnvarota izmantot datu apstrādes un pārraides sistēmu pakalpojumus
celebrants persona, kas izpilda reliģisku ritu, priesteris, kas kalpo misē
neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
gaisa kuģa ekspluatants persona, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus aviācijas sfērā
ekspluatants persona, kas nodarbojas ar kādas tehniskas iekārtas ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā sfērā
vosmjorka persona, kas pakalpo zagļiem
loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu
starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem
viesis persona, kas piesakās tīklā vai kāda noteikta sistēmas pakalpojuma izmantošanai, bet kam nav lietotāja konta
ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem
pakalpojuma sniedzējs persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam
sociālo pakalpojumu saņēmējs persona, kas savu sociālo vajadzību realizēšanaiizmanto sociālo pakalpojumu sniedzēja palīdzību
aprūpētājs persona, kas sniedz profesionālus aprūpes pakalpojumus
sociālo pakalpojumu sniedzējs persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs
patērētājs persona, kura lieto vai patērē nopirktās preces vai izmanto pakalpojumus (nepārdodot tālāk)
ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ
ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus
loterijas organizētājs persona, kurai preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis tiesības organizēt preču vai pakalpojumu loteriju
maznodrošināts īrnieks persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu
tīkla administrators persona, kuras pienākumos ietilpst datoru tīkla uzraudzība un tehniskā apkalpošana
tiešās darba izmaksas personāla izmaksas, kas tieši saistītas arnoteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu)
arhitektūra ALPHA AXP personālajiem skaitļotājiem, darbstacijām un superskaitļotājiem paredzēta firmas "DEC" "RISC" procesora slēgta arhitektūra, kurā izmantota superskalārā instrukciju izpilde, fiksēta un peldoša konata procesori, kā arī datu un instrukciju kešatmiņas
personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus
denčiks Personīgs apkalpotājs
Peru Peru Republika - valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, platība - 1285216 kvadrātkilometri, 29907000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Lima, administratīvais iedalījums - 25 reģioni un 1 province, robežojas ar Ekvadoru, Kolumbiju, Brazīliju, Bolīviju un Čīli, apskalo Klusais okeāns
orognosija Pēta kalnu iekšējo izbūvi un izcelšanos
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Taurkalnes pagastā
Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults
lielkalps Pieaudzis kalps
dižpuisis Pieaudzis neprecējies kalps (pretstatā puspuisim)
dižmeita Pieaugusi kalpone
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem)
pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku)
informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam
piedāvāties Piedāvāt savu palīdzību, pakalpojumu
iedāvāties Piedāvāt savus pakalpojumus, piedāvāties
attālā pieeja pieeja datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus
Oklais ezers Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā
Teilānu ezers Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā
pieskalināt Piegružot ar skaliem
piekalnis piekalne
piekale Piekalne
piekaļņš Piekalne
dakalst Piekalst
pieplekšēt Piekalst
stotēt Piekalt pakavam radzi
piekalties Piekalt savām vajadzībām (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
attālā piekļuve piekļuve datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus
Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos
Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos
pluviozs Piektais mēnesis (no 20.-21. janvāra līdz 18.-19. februārim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko nodibināja Konvents 1793. g.
pluviose Piektais mēnesis franču revolūcijas kalendārā, aptuveni no 20. janvāra līdz 20. februārim
nokaltināt Pieļaut, arī panākt, ka nokalst
piencukurs piena ogļhidrāts C~12~H~22~O~11~, ko iegūst, no sūkalām atdalot olbaltumvielas un nodzidrinātās sūkalas iebiezinot; no iebiezinātām sūkalām izkristalizētos kristālus skalo un kaltē; laktoze
iebiezināti piena produkti piena produkti, kas iegūti, daļēji iztvaicējot ūdeni no piena, vājpiena, krējuma, paniņām, sūkalām vai jebkura šo produktu maisījuma, piem., iebiezināts piens ar cukuru, iebiezināts piens ar cukuru un kakao, iebiezināts sterilizēts piens
laktalbumīns Piena sūkalu olbaltumviela
hiloptialisms Pienainu siekalu izdalīšanās
piengājums Piens, kas palicis pie sviesta to gatavojot un tiek noskalots
piesērt Piepildīt (rijas) ārdus, parasti ar labību, liniem, kaltēšanai
piesiekalāt Piepildīt, piesārņot ar siekalām
Petriņu ezers Piertnīku ezers Mākoņkalna pagastā
Pirtnieku ezers Piertnīku ezers Mākoņkalna pagastā
pieslienāt Piesiekalāt
piešķaldīt Pieskaldīt
pieškaldīt Pieskaldīt (pietiekami, daudz)
pieškambāt Pieskaldīt (pietiekami, daudz)
pieskalināt Pieskalot
kalpība Piespiesta kalpošana, pakļautība
Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa
piešnieks Pieškalis
ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis)
izblunkšķēties pietiekoši blunkšēt, skaloties
izbaznīcāties Pietiekošu laiku pavadīt baznīcā un piedalīties dievkalpojumā
atgriezt Pievērst atkal (piemēram, domas)
priekšnodoklis Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa, ko jāiemaksā budžetā tajā mēnesī, kad ir saņemtas preces un rēķins, importējot preces vai norēķinoties par pakalpojumiem
iekšzeme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - visa Latvijas teritorija, izņemot Muitas likumā atrunātās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās ekonomiskās zonas
abonēt pievienoties pakalpojumam
Pikkaln Pikkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
Pilkaln Pilkalnes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
daļējā izmaksu kalkulācija pilnās pašizmaksas kalkulācijai alternatīva pašizmaksas kalkulācijas sistēma, kur pa izmaksu nesējiem sadala tikai mainīgās izmaksas, bet fiksētās izmaksas nesadala un aprēķinos tās parāda kā vienu nedalītu kopumu
sakūlāt Pilnībā nokalst, sakalst
izsūkalāt Pilnībā nošķirt sūkalas
savietēt pilnīgi izžāvēt, izkaltēt
izsūlāt pilnīgi nošķirt sūkalas
hornblendīti Pilnkristāliski ultrabāziskie magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no kalcija amfibola - ragmāņa
komitents Pilnvaras izdevējs, kas citam uztic sava veikala vadību
saskarne EIDE pilnveidots saskarnes _IDE_ standarts, kas aptuveni 2 reizes palielina pārsūtīšanas ātrumu starp ārējo iekārtu un saskarnes adapteri un ļauj apkalpot četras ārējās iekārtas
pagrieziens uz kalniņa (ranversmans) pilotāžas figūra – gaisakuģis kalniņa izpildes laikā pagriežas par 180° bez apgriešanās ap savu garenisko asi un pikēšanas kalniņam pretējā virzienā
Cesvaines pils pils Cesvainē, Pils ielā 1, celta 1890.-1896. g., ir izcils eklektisma stila arhitektūras piemineklis, celta no kaltiem laukakmeņiem, sastāv no 3 savstarpēji savienotiem divstāvu korpusiem, kas izvietoti U veidā ap daļēji noslēgtu pagalmu, pie pils ir parks ar pilskalnu
Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums
Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
Čārīkāra pilsēta Afganistānas austrumos ("Chārīkār"), Hindukuša kalnu dienvidrietumu ielejā >5000 m vjl., Parvānas vilajeta administratīvais centrs
Zarzaitina pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā)
Katamarka pilsēta Argentīnas ziemeļrietumos ("Catamarca"), Andu priekškalnē, provinces administratīvais centrs, 212000 iedzīvotāju (2010. g.)
Diližana pilsēta Armēnijā, Agstevas krastos, 17700 iedzīvotāju (2011. g.), kalnu klimatoloģiskais un balneoloģiskais kūrorts 1225-1510 m vjl.
Bjūta pilsēta ASV (_Butte_, arī _Butte-Silver Bow_), Motānas štatā, Kilnšu kalnu rietumu nogāzē, 34000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaiena pilsēta ASV ("Cheyenne"), Klinšu kalnu piekājē 1850 m vjl., Vaiomingas štata administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolorādospringsa pilsēta ASV ("Colorado Springs"), Kolorādo štatā, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājā 1830 m vjl., 445800 iedzīvotāju (2014. g.)
Konveja pilsēta ASV ("Conway"), Dienvidkalorīnas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Denvera pilsēta ASV ("Denver"), Kolorādo štata administratīvais centrs, atrodas Sautplatas krastos, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājē, 1630 m vjl., 663800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hotspringsa pilsēta ASV ("Hot Springs"), Ārkanzasas štatā, Vošitas kalnu piekājē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.), balneoloģiskais kūrorts (47 karstie minerālūdeņu avoti)
Imokalī pilsēta ASV ("Immokalee"), Floridas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasvegasa pilsēta ASV ("Las Vegas"), Nevadas štatā, Lielā Baseina kalnienē 623 m vjl., 613600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ogdena pilsēta ASV ("Ogden"), Jūtas štatā, Klinšu kalnu Vosaču grēdā 1340 m vjl., 84300 iedzīvotāju (2014. g.)
Oskalūsa pilsēta ASV ("Oskaloosa"), Aiovas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pataskala pilsēta ASV ("Pataskala"), Ohaio štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Orindža pilsēta Austrālijā ("Orange"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Zilo kalnu priekškalnē 869 m vjl., 39800 iedzīvotāju (2016. g.)
Bādene pilsēta Austrijā (_Baden_), Lejasaustrijas federālajā zemē, 26 km uz dienvidiem no Vīnes, Vīnes Meža priekškalnēs, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zagatala pilsēta Azerbaidžānā ("Zaqatala"), Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnēs, Talačajas krastos, rajona administratīvais centrs, 18400 iedzīvotāju (2008. g.)
Balakena pilsēta Azerbaidžānā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, Belokančajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9100 iedzīvotāju (2008. g.)
Ordubada pilsēta Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas dienvidos ("Ordubad"), Zangezuras grēdas priekškalnē, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.)
Šeki pilsēta Azerbaidžānas ziemeļos, Lielā Kaukāza priekškalnē 632 m vjl., rajona administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2008. g.), viena no senākajām Azerbaidžānas pilsētām, XVIII-XIX gs. Šeki hanistes galvaspilsēta
Jajce pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
Anapolisa pilsēta Brazīlijā ("Anapolis"), Gojasas štatā, Brazīljas plakankalnē 970 m vjl., 362000 iedzīvotāju (2014. g.)
Žundiai pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.)
Petropolisa pilsēta Brazīlijā ("Petropolis"), Riodežaneiro štatā, Brazīlijas plakankalnē 838 m vjl., 185900 iedzīvotāju (2010. g.)
Pontagrosa pilsēta Brazīlijā ("Ponta Grossa"), Paranas štatā, Brazīlijas plakankalnē 950 m vjl., 303400 iedzīvotāju (2010. g.)
Posusa di Kaldasa pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1200 m vjl., 148700 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanpaulu pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Sao Paulo"), Tietes upes ielejā, Brazīlijas plakankalnē 750 m vjl., štata administratīvais centrs, 10,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Orupreta pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1100 m vjl., 70200 iedzīvotāju (2010. g.)
Asenovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos (_Asenovgrad_), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka
Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.)
Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.)
Leidismita pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Ladysmith"), Rietumkāpas provincē, Drakonu kalnu dienvidaustrumu nogāzē, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Postmasberha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Postmasburg"), Ziemeļkāpas provincē, kalnrūpniecības centrs, 30100 iedzīvotāju (2011. g.)
Abvonga pilsēta Dienvidsudānā (_Abwong_), Džūnkalī vilājas ziemeļu pierobežā
Ajoda pilsēta Dienvidsudānā (_Ayod_), Džūnkalī vilājā
Kagajana pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.)
Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Arrasa pilsēta Francijā (_Arras_), Augšfrancijas reģiona Padekalē departamentā, 41600 iedzīvotāju (2010. g.)
Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kalē pilsēta Francijā (_Calais_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
Denēna pilsēta Francijā (_Denain_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Duē pilsēta Francijā (_Douai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ljevēna pilsēta Francijā (_Liévin_), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 31900 iedzīvotāju (2010. g.)
Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vatrelo pilsēta Francijā (_Wattrelos_), Noras-Padekalē reģionā, 41500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kudkerka Branša pilsēta Francijā ("Coudekerque-Branche"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kruā pilsēta Francijā ("Croix"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Grandsente pilsēta Francijā ("Grande-Synthe"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Aljuēna pilsēta Francijā ("Halluin"), Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Enēna-Bomona pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lamadlēna pilsēta Francijā ("La Madeleine"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lambersāra pilsēta Francijā ("Lambersart"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
Losa pilsēta Francijā ("Loos"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Monanbarēla pilsēta Francijā ("Mons-en-Baraeul"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vaskeāla pilsēta Francijā ("Wasquehal"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentomēra pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Etapla pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona rietumos
Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.)
Belfora pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Belfort_), pie pārejas starp Vogēzu un Juras kalniem, Burgundijas-Franškontē reģiona departamenta administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bētina pilsēta Francijas ziemeļos (_Bethune_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lille pilsēta Francijas ziemeļos (_Lille_), pie Beļģijas robežas, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, šī reģiona administratīvais centrs, 227600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lansa pilsēta Francijas ziemeļu daļā ("Lens"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Calendžiha pilsēta Gruzijā, Megrelijas-Augšsvanetijas mharē, Čanisckali krastos, 9600 iedzīvotāju (2012. g.)
Cageri pilsēta Gruzijā, Rača-Lečhumi un Lejassventijas reģionā, Chenisckali labajā krastā, 1800 iedzīvotāju (2012. g.)
Ckaltubo pilsēta Gruzijas rietumu daļā, Imeretijā, Lielā Kaukāza dienvidu priekškalnē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.)
Opatija pilsēta Horvātijā ("Opatija"), Piejūras-Kalnu županijā, kūrorts Adrijas jūras Rijekas līča rietumu krastā (aptver 20 km garu piekrasti Učkas kalna piekājē), 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Akalkota pilsēta Indijā (_Akalkot_), Mahārāštras štata dienvidu daļā
Imphāla pilsēta Indijā, Asamas kalnu ielejā, Manipuras krastos, Manipuras štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2016. g.)
Dārdžilinga pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata ziemeļrietumos, Himalaju austrumu priekškalnē >1800 m vjl.
Amuntai pilsēta Indonēzijā (_Amuntai_), Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumu daļā, Dienvidkalimantānas provinces ziemeļu daļā
Padana pilsēta Indonēzijā ("Padang"), Karimantas salās, Rietumkalimantānas provincē, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pekalonana pilsēta Indonēzijā ("Pekalongan"), pilsēta Indonēzijā, Centrālās Javas provincē, osta Javas salas ziemeļu piekrastē, 281400 iedzīvotāju (2010. g.)
Baru pilsēta Indonēzijā, Austrumkalimantānas provincē, Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
Bandžarmasina pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Dienvidkalimantānas provinces administratīvais centrs, osta Baritas deltā, 576400 iedzīvotāju (2005. g.)
Pontianaka pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Rietumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 531400 iedzīvotāju (2002. g.)
Benkajana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Rietumkalimantānas štata ziemeļrietumu daļā
Samarinda pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, Austrumkalimantānas provinces administratīvais centrs, 539700 iedzīvotāju (2002. g.)
Barabai pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidaustrumos, Dienvidkalimantānas provincē
Bandžarbaru pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas dienvidos, Dienvidkalimantānas provincē
Batakana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas un Dienvidkalimantānas provinces dienvidos, Javas jūras krastā
Kortīna d’Ampeco pilsēta Itālijā ("Cortina d'Ampezzo"), Venetas reģionā, starpkalnu ielejā, Dolomītalpos 1224 m vjl., 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vē pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.)
Dumbea pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4200 iedzīvotāju (1996. g.)
Huailū pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4330 iedzīvotāju (1996. g.)
Puandimī pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4340 iedzīvotāju (1996. g.)
Burela pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4360 iedzīvotāju (1996. g.)
Numea pilsēta Jaunkaledonijas salas dienvidos, osta Koraļļu jūras krastā, Francijas aizjūras teritorijas "Jaunkaledonija" administratīvais centrs, 91400 iedzīvotāju (2004. g.)
Mukella pilsēta Jemenā ("Al Mukallā"), Hadramautas muhāfazas administratīvais centrs, 198700 iedzīvotāju (2004. g.)
Letbridža pilsēta Kanādā ("Lethbridge"), Albertas provincē, Klinšu kalnu piekājē. 92700 iedzīvotāju (2016. g.)
Kalgari pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Oša pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.)
Orenburga pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova
Buinakska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura
Abaza pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Abakanas upes krastos, 17100 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1957. g. kā kalnraču ciemats, kā apdzīvota vieta pirmo reizi minēta 1867. g.
Naļčika pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas administratīvais centrs, Kaukāza ziemeļu priekškalnēs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorjačijkļuča pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kislovodska pilsēta Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, Lielā Kaukāza ziemeļu priekškalnēs 700-1000 m vjl., 130000 iedzīvotāju (2014. g.), liels balneoloģiskais un klimatiskais kūrorts (darbojas no 1803. g.)
Jekaterinburga pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska
Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos
Juimeņa pilsēta Ķīnā ("Yuimen"), Gaņsu provincē, Nanšana kalnu piekājē \~2000 m vjl., 560000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bošana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Boshan"), Šandunas provincē, Šandunas kalnu ziemeļu piekājē, 4530000 iedzīvotāju (2010. g.); Dzibo
Kuņmina pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Kunming"), Juņnaņas kalnienē, Djanči ezera ziemeļu krastā 1800 m vjl., Juņnaņas provinces administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Urumči pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Urumchi"), Tjanšana ziemeļu priekškalnēs, Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvais centrs, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Vangaži pilsēta Latvijā, Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 32 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1961. g., zviedru 1681.-1710. g. kadastra dokumentos minēta Vangažu muiža (Wangaschhof)
Ekepa pilsēta Libērijas ziemeļu daļā ("Yekepa"), Nimbas grāfistē, Nimbas kalna piekājē
Dīla pilsēta Lielbritānijā (_Deal_), Anglijā, Kentas grāfistes Duvras distriktā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Duvra pilsēta Lielbritānijā (_Dover_), Anglijas dienvidaustrumos, Padekalē krastā, \~28000 iedzīvotāju; Dovera
Folkstona pilsēta Lielbritānijā (_Folkestone_), Anglijas dienvidaustrumos, osta Padekalē krastā, 46700 iedzīvotāju (2011. g.)
Akžužta pilsēta Mauritānijā ("Akjoujt"), izaugusi no kalnrūpniecības ciemata, vara rūdas ieguve, vara rūdas bagātināšanas fabrika, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos
Albertoalvarado Aramburo pilsēta Meksikā (_Alberto Alvarado Arámburo_), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
Albertoovjedomota pilsēta Meksikā (_Alberto Oviedo Mota_), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, Kolorādo lejteces labajā krastā
Ensenada pilsēta Meksikā ("Ensenada"), Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos, osta Klusā okeāna krastā, 519800 iedzīvotāju (2015. g.)
Fresniljo pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Gvadalahara pilsēta Meksikā ("Guadalajara"), Meksikas kalnienē 1552 m vjl., Halisko pavalsts administratīvais centrs, 2. lielākā Meksikas pilsēta (aiz Mehiko) - 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Irapvato pilsēta Meksikā ("Irapuato"), Gvanahvato pavalstī, Meksikas kalnienē 1710 m vjl., 342600 iedzīvotāju (2005. g.)
Lapasa pilsēta Meksikā ("La Paz"), Dienvidu Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 189200 iedzīvotāju (2005. g.)
Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Ensenadas municipalitātē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasarokardenasa pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Lejaskalifornijas pavalstī, Sankintinas municipalitātē, 15000 iedzīvotāju (2010. g.)
Leona pilsēta Meksikā ("Leon"), Gvanahvatas pavalstī, Meksikas kalnienē 1890 m vjl., 1,2 mlj iedzīvotāju
Mehikali pilsēta Meksikā ("Mexicali"), Lejaskalifornijas pavalsts administratīvais centrs, 633700 iedzīvotāju (2005. g.)
Morelija pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.)
Pačuka pilsēta Meksikā ("Pachuca"), Meksikas kalnienē 2450 m vjl., Idalgo pavalsts administratīvais centrs, 267800 iedzīvotāju (2005. g.)
Puebla pilsēta Meksikā ("Puebla"), Meksikas kalnienes dienvidu daļā 2150 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Keretaro pilsēta Meksikā ("Queretaro"), atrodas Meksikas kalnienē 1813 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 332200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tepika pilsēta Meksikā ("Tepic"), Meksikas kalnienē 950 m vjl., Najaritas pavalsts administratīvais centrs, 295200 iedzīvotāju (2005. g.)
Toluka pilsēta Meksikā ("Toluca"), Meksikas kalnienē 2640 m vjl., Mehiko pavalsts administratīvais centrs, 467700 iedzīvotāju (2005. g.)
Torreona pilsēta Meksikā ("Torreon"), Koavila de Saragosa pavalstī, Meksikas kalnienē 1130 m vjl., 548700 iedzīvotāju (2005. g.)
Monterreja pilsēta Meksikā (sp. val. "Monterrey"), Austrumu Sjerramadres kalnu piekājē 490-640 m vjl., Nuevoleonas pavalsts administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bajaasunsjona pilsēta Meksikā, Dienvidu Lejaskalifornijas pavalstī, Viskaino pussalas rietumu piekrastē
Baja de los Anhelesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalstī, Kalifornijas pussalas austrumu piekrastē
Batakesa pilsēta Meksikā, Lejaskalifornijas pavalsts ziemeļos
Oahaka pilsēta Meksikas vidienē ("Oaxaca"), Dienvidu Sjerramadres kalnos 1550 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 258000 iedzīvotāju (2005. g.)
Sakatekasa pilsēta Meksikas vidienē ("Zacatecas"), Meksikas kalnienē 2248 m vjl., pavalsts administratīvais centrs, 1219000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tihuana pilsēta Meksikas ziemeļrietumos (sp. val. "Tijuana"), Lejaskalifornijas pavalstī, 5 km no Klusā okeāna, pie ASV robežas, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Slatina pilsēta Melnkalnē, Andrijevicas kopienā, 400 iedzīvotāju (2003. g.)
Tomba pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1100 iedzīvotāju (2003. g.)
Čeluga pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1400 iedzīvotāju (2003. g.)
Bjeliši pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1420 iedzīvotāju (2003. g.)
Poļe pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1530 iedzīvotāju (2003. g.)
Sutomore pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1800 iedzīvotāju (2003. g.)
Stari Bara pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 1900 iedzīvotāju (2003. g.)
Šušaņa pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 2200 iedzīvotāju (2003. g.)
Burtaiši pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 3000 iedzīvotāju (2003. g.)
Virpazara pilsēta Melnkalnē, Baras kopienā, 330 iedzīvotāju (2003. g.)
Buče pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1000 iedzīvotāju (2003. g.)
Dolaca pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.)
Berana Selo pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1480 iedzīvotāju (2003. g.)
Budimļa pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1700 iedzīvotāju (2003. g.)
Pešca pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1720 iedzīvotāju (2003. g.)
Doņe Luge pilsēta Melnkalnē, Beranes kopienā, 1860 iedzīvotāju (2003. g.)
Ļesniča pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 12700 iedzīvotāju (2003. g.)
Pokrajci pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 1900 iedzīvotāju (2003. g.)
Nedakusi pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 2300 iedzīvotāju (2003. g.)
Resnika pilsēta Melnkalnē, Bijelo Poļes kopienā, 2700 iedzīvotāju (2003. g.)
Petrovaca pilsēta Melnkalnē, Budvas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Sveti Stefana pilsēta Melnkalnē, Budvas kopienā, 400 iedzīvotāju (2003. g.)
Bečiči pilsēta Melnkalnē, Budvas kopienā, 770 iedzīvotāju (2003. g.)
Rijeka Crnojeviča pilsēta Melnkalnē, Cetiņes kopienā, 220 iedzīvotāju (2003. g.)
Spuža pilsēta Melnkalnē, Danilovgradas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Meļine pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1120 iedzīvotāju (2003. g.)
Podi pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.)
Dženoviči pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1270 iedzīvotāju (2003. g.)
Zelenika pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 1800 iedzīvotāju (2003. g.)
Bijela pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 3750 iedzīvotāju (2003. g.)
Igalo pilsēta Melnkalnē, Hercegnovi kopienā, 3750 iedzīvotāju (2003. g.)
Kumbora pilsēta Melnkalnē, Hrcegnovi kopienā, 1100 iedzīvotāju (2003. g.)
Smajlagiča Poļe pilsēta Melnkalnē, Kolašinas kopienā, 940 iedzīvotāju (2003. g.)
Andrijevica pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 1070 iedzīvotāju (2003. g.)
Ulciņa pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 10800 iedzīvotāju (2003. g.)
Budva pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2003. g.)
Berane pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 11800 iedzīvotāju (2003. g.)
Hercegnovi pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 12700 iedzīvotāju (2003. g.)
Bara pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2003. g.)
Plužine pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Cetiņe pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15100 iedzīvotāju (2003. g.), valsts vēsturiskā galvaspilsēta (no XV gs. līdz 1946. g.) un valsts prezidenta rezidence
Bijelo Poļe pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15900 iedzīvotāju (2003. g.)
Žabļaka pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 1940 iedzīvotāju (2003. g.)
Pļevļa pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 21400 iedzīvotāju (2003. g.)
Kolašina pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 3000 iedzīvotāju (2003. g.)
Plava pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 3600 iedzīvotāju (2003. g.)
Mojkovaca pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2003. g.)
Danilovgrada pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 5200 iedzīvotāju (2003. g.)
Šavnika pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 570 iedzīvotāju (2003. g.)
Nikšiča pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 58200 iedzīvotāju (2003. g.)
Tivata pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2003. g.)
Rožaje pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 9600 iedzīvotāju (2003. g.)
Prčana pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 1240 iedzīvotāju (2003. g.)
Risana pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 2100 iedzīvotāju (2003. g.)
Perasta pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 230 iedzīvotāju (2003. g.)
Škaļari pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 4000 iedzīvotāju (2003. g.)
Dobrota pilsēta Melnkalnē, Kotoras kopienā, 8200 iedzīvotāju (2003. g.)
Poļa pilsēta Melnkalnē, Mojkovacas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Rastovica pilsēta Melnkalnē, Nikšičas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Ozriniči pilsēta Melnkalnē, Nikšičas kopienā, 2000 iedzīvotāju (2003. g.)
Gusiņe pilsēta Melnkalnē, Plavas kopienā, 1700 iedzīvotāju (2003. g.)
Goransko pilsēta Melnkalnē, Plužines kopienā, 330 iedzīvotāju (2003. g.)
Gradaca pilsēta Melnkalnē, Pļevļas kopienā, 360 iedzīvotāju (2003. g.)
Židoviči pilsēta Melnkalnē, Pļevļas kopienā, 650 iedzīvotāju (2003. g.)
Tuzi pilsēta Melnkalnē, Podgoricas kopienā, 3800 iedzīvotāju (2003. g.)
Goričani pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1200 iedzīvotāju (2003. g.)
Mahala pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1230 iedzīvotāju (2003. g.)
Mataguži pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1300 iedzīvotāju (2003. g.)
Mojanoviči pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 1850 iedzīvotāju (2003. g.)
Golubovci pilsēta Melnkalnē, Podgovicas kopienā, 2870 iedzīvotāju (2003. g.)
Ibaraca pilsēta Melnkalnē, Rožajes kopienā, 2900 iedzīvotāju (2003. g.)
Bare pilsēta Melnkalnē, Šavnikas kopienā, 300 iedzīvotāju (2003. g.)
Mrčevaca pilsēta Melnkalnē, Tivatas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
Doņa Lastva pilsēta Melnkalnē, Tivatas kopienā, 730 iedzīvotāju (2003. g.)
Kodre pilsēta Melnkalnē, Ulciņas kopienā, 880 iedzīvotāju (2003. g.)
Ņegovudža pilsēta Melnkalnē, Žabļakas kopienā, 230 iedzīvotāju (2003. g.)
Kotora pilsēta Melnkalnes dienvidrietumos ("Kotor"), osta Adrijas jūras Kotoras līča krastā, kopienas administratīvais centrs, 5300 iedzīvotāju
Abakaliki pilsēta Nigērijā (_Abakaliki_), Eboņi štata administratīvais centrs, 115600 iedzīvotāju (2005. g.)
Matagalpa pilsēta Nikaragvā ("Matagalpa"), kalnienē 705 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2005. g.)
Kveta pilsēta Pakistānas rietumos ("Kweta"), Beludžistānas provinces administratīvais centrs, transporta mezgls pie Bolana kalnu pārejas, 615000 iedzīvotāju (2000. g.)
Jungaja pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls
Varasa pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta
Koviļana pilsēta Portugālē ("Covilhā"), Kaštelu Branku apgabalā, Eštrelas kalnu dienvidos, 51800 iedzīvotāju (2011. g.)
Belmonte pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabala ziemeļos, Ēštrelas kalnu piekājē
Bleda pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Bled"), Goreņskas reģionā, kalnu kūrorts, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēksi pilsēta Somijā (_Vääksy_; _Asikkala_), Dienvidsomijas reģiona Peijethemes apakšreģionā
Grenhene pilsēta Šveicē (vācu val. "Grenchen", fr. "Granges"), Zoloturnas kantonā, Juras kalnu dienvidu piekājē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčakale pilsēta Turcijā (_Akçakale_), Šanliurfas ilā pie Sīrijas robežas, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
Aškale pilsēta Turcijā (_Așkale_), Erzurumas ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajvacika pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Čanakales ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Biga pilsēta Turcijā ("Biga"), Čanakales ilā, 40600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozdžāda pilsēta Turcijā ("Bozcaada"), Čanakales ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Delidže pilsēta Turcijā ("Delice"), Kirikales ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Edžeabata pilsēta Turcijā ("Eceabat"), Čanakales ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Erzuruma pilsēta Turcijā ("Erzurum"), Armēnijas kalnienē 1960 m vjl., ila administratīvais centrs, 367200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ezine pilsēta Turcijā ("Ezine"), Čanakales ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelibolu pilsēta Turcijā ("Gelibolu"), Čanakales ilā, Dardaneļu piekrastē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenidže pilsēta Turcijā ("Yenice"), Čanakales ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Keskin pilsēta Turcijā ("Keskin"), Kirikales ilā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirikale pilsēta Turcijā ("Kirikkale"), uz austrumiem no Ankaras, Kizilirmakas krastos, ila administratīvais centrs, 192700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lapseki pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Sulakjurta pilsēta Turcijā ("Sulakyurt"), Kirikales ilā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Toprakale pilsēta Turcijā ("Toprakkale"), Osmanijes ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bajramiča pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Čana pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 29200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gekčeada pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jahšihana pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bališejha pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 2040 iedzīvotāju (2013. g.)
Karakečili pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bahšili pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelebi pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 780 iedzīvotāju (2013. g.)
Mbale pilsēta Ugandas austrumos ("Mbale"), Elgona kalna piekājē, 70400 iedzīvotāju (2002. g.)
Ivanofrankivska pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.)
Hedžaili pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi
Tertkela pilsēta Uzbekistānā ("To'rtko'l"), Karakalpakstānas Republikā, 50800 iedzīvotāju (2004. g.)
Urguta pilsēta Uzbekistānā ("Urgut"), Samarkandas vilajeta dienvidaustrumos, Zeravšanas grēdas priekškalnē, 51500 iedzīvotāju (2011. g.)
Berunija pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas labajā krastā, \~20000 iedzīvotāju
Meinoka pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, senāk bija osta Arāla jūras dienvidu krastā, bet mūsdienās atrodas \~80 km no izžūstošas jūras krasta, 18200 iedzīvotāju (20122. g.)
Nukusa pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas administratīvais centrs, 240700 iedzīvotāju (2001. g.)
Čimboja pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas centrālajā daļā, \~20000 iedzīvotāju, Šimbaja
Tahiatoša pilsēta Uzbekistānas Karakalpakastānas Republikā, Amudarjas kreisajā krastā, 64100 iedzīvotāju (2012. g.)
Kenghirota pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, \~10000 iedzīvotāju
Manghita pilsēta Uzbekistānas Karakalpaksttānas Republikā ("Mang'it"), 30700 iedzīvotāju (2004. g.)
Līdenšeide pilsēta Vācijā ("Lüdenscheid"). Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes dienvidos, Zauerlandes kalnos, 75700 iedzīvotāju (2010. g.)
Neikālene pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šmalkaldene pilsēta Vācijā ("Schmalkalden"), Tīringenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čililabombve pilsēta Zambijā, Koperbelta provincē, \~40000 iedzīvotāju, kalnrūpniecības centrs, vara ieguve
Mutare pilsēta Zimbabvē, Manikalendas provinces administratīvais centrs, 152100 iedzīvotāju (2002. g.)
Druskas ezers Pilskalna ezers Veclaicenes pagastā
Schlossberg Pilskalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Pilskalnes pagastā
Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
Puduļu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā, Odzes ezera dienvidaustrumu galā, savrups, 20 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~50 x 25 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~8. gs.
Bulandu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Iršu pagastā Pērses labajā krastā, 6-9 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (40 x 22 m) - izlīdznāts, datējums nav zināms
Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs
Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta
Grūbeles kalns pilskalns Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, savrups, 30-35 m augsts paugurs, nogāzes rietumu puses puslokā dabiski stāvas, austrumu pusē mākslīgi veidotas ar 3 terasēm
Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis
Rinku pilskalns pilskalns Aizputes novada Kazdangas pagastā, 14 m augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām, plakums - ovāls 120 x 80 m, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto vietvārdu "Boyensemme"; Boju pilskalns
Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši
Kapličas kalns pilskalns Aizputes pagastā, 500 m uz ziemeļaustrumiem no Ievades, ar mežu apauguša paugura dienvidu daļa, ko atdala puslokveida valnis (garums - 25 m, augstums - 1,5 m) un \~8 m plats grāvis, plakumu (~65 m diametrā) no visām pusēm aptver \~3 m augsts valnis ar \~3 m pārrakumu dienvidu pusē; 18. gs. uzcelta kapliča, kas nav saglabājusies
Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta
Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms
Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m
Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms
Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms
Leperu pilskalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs Dubnas kreisajā krastā, ieapaļo plakumu apjož 2 terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem
Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti
Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi
Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā
Palazdiņu pilskalns pilskalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta Liellazdu ciemā, ir \~18 m augsts paugurs, ko senāk apliekuši 2 vaļņi un 2 grāvji, stipri postīts ar 1. pasaules kara tranšejām u. c. rakumiem, plakums - \~80 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Greitas kalns pilskalns Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, ir \~30 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Dubna, dienvidrietumu pusē norobežots ar 70 m garu valni un platu grāvi (~10 m augstumu starpība), plakums 90 x 80 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Skromaņu Greitas kalns
Lapsukalns pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, savrups, 17 m augsts, apaļš, tagad ar mežu apaudzis paugurs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām
Melnaiskalns Pilskalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, Tartaka ezera ziemeļu krastā, garens ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugura, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu gala nogāze ir stāva, \~30 m augsta, plakums \~60 x 30-50 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. vai pat vēlāk
Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms
Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem
Berzīnes pilskalns pilskalns Balvu nopvada Bērzpils pagastā, 15 m augsts, garens paugurs, kas abos galos norobežots ar grāvi un valni, plakums - 25 x 65 m, kultūrslānis izpostīts 19. gs. ierīkojot pilskalnā kapsētu un kapliču
Pilskalns Pilskalns Balvu novada Balvu pagastā, Pilskalnu ciema ziemeļu daļā, savrups \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums neizlīdzināts - \~60 x 25 m, datējums nav zināms
Mistra kalns pilskalns Balvu novada Šķilbēnu pagasta Porskovas ciemā, 11 m augsts paugurs, plakums 55 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13.-14. gs.
Kauguru kalns pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinovas ciema, aizņem \~11 m augsta paugura ziemeļaustrumu daļu, plakums garš, šaurs (20 x 100 m), nogāzes stāvas, norobežo arī ar 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni un 2 m dziļu un 6 m platu pārrakumu
Pilveru pilskalns pilskalns Bauskas novada Bārbeles pagastā, ir 7 m augsts paugurs purvainu mežu un staignu pļavu vidū, domājams, ka bijis pa laikam apdzīvots līdz 10. gs.
Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
Ilzes pilskalns pilskalns Bebrenes pagastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Ilzines ezera, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts paugurs, relatīvais augstums — 10 m, garums — \~70 m, platums — līdz \~40 m
Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis
Doļu pilskalns pilskalns Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas kreisajā krastā, upes līkumā pie Dzirnaiņu un Doļu mājām
Pavēņu pilskalns pilskalns Cēsu novada Dzērbenes pagastā pie Pavēņu mājām, ir garens paugurs ar vidēji stāvām nogāzēm, plakums — 40 x 20 m, postīts gan lauksaimniecības darbu rezultātā, gan ar 2. pasaules kara ierakumiem
Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns
Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe"
Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku
Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs
Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem
Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve"
Dunalkas elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, uz dienvidiem no Grantiņu mājām, savrups, lēzens paugurs ar plakumu \~60 m diametrā, kas no 3 vpusēm norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, pēc izveidojuma vairāk atgādina kulta vietu
Elkas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā, garums — \~100 m, augstums — 1,5 m, bijis apdzīvots ap 9.-12. gs., vēlāk izmantots lauksaimniecībā
Diždāmes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, Vidvides labajā krastā, 14 m augstā paugurā, \~200 m uz austrumiem no Sedoļu mājām, pilskalna 3 pusēs nogāzes ir dabiski stāvas, ceturtajā - ziemeļaustrumu pusē pilskalna plakumu (~30 x 40 m) aizsargā 5 m augsts valnis un grāvis, aiz kura ir vēl otrs nepilnus 2 m augsts valnis
Baznīcas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes labajā krastā starp 2 stāvām gravām, augstums - 25 m, garums - 50-60 m, dienvidaustrumu pusē nocietināts ar puslokveida valni (augstums - 1-2 m) un grāvi (platums - 9 m, dziļums - 3-4 m), kas savieno abas gravas
Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m
Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, 9 m augsts paugurs ar apaļu plakumu 50 m diametrā, no ziemeļiem un austrumiem to norobežo dziļas gravas
Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
Klosterkalns Pilskalns Dobeles novada Tērvetes pagastā, Tērvetes dabas parkā, Tērvetes kreisajā krastā, paugurs ar vairākām terasēm paceļas 22 m virs Tērvetes līmeņa, plakums - \~42 x 16 m, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras sākuma
Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
Kaivēnu pilskalns pilskalns Ērgļu pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~3 km no Ērgļiem un \~500 m uz ziemeļiem no Kaivēnu mājām, tas ir ar kokiem un krūmiem apaudzis iegarenas formas paugurs \~20 m augstas pauguru grēdas austrumu galā, plakums — 40 x 20 m, domājams, bijis apdzīvots bronzas laikmentā (1500. g. — 1. gs. p. m. ē.)
Ūdrāju pilskalns pilskalns Ezernieku pagastā, ir \~50 m augsts paugurs, plakums - 35 x 22 m, sānu nogāzēs divu līmeņu terases, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach"
Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms
Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs
Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns
Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Kņāvukalns Pilskalns Jēkabpils novada Rites pagastā pie robežas ar ar Elkšņu pagastu, \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 60 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē
Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m
Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns
Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
Krūtes pilskalns pilskalns Kalētu pagastā, reljefa pacēlumā pie Vārtājas ietekas Bārtā, plakums — trapecas formā 70-100 x 40 m, paceļas 8 m virs upju līmeņa
Vecslobodas pilskalns pilskalns Kaunatas pagasta Vecslobodas ciemā, ir \~40 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm 3 pusēs, bet lēzenākajā ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kas pāriet terasē un apjož visu pilskalnu, plakums — \~50 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms
Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos
Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms
Udinovas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagasta Udinovas ciemā, Garā ezera rietumu krasta pussalā, ir \~400 m gara paugura gals, augstums — \~10 m, ko rietumu pusē norobežo \~50 m plata, purvaina ieleja, plakums — \~100 x 30 m, no pārējā paugura nodalīts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Ostrovnas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagastā, Ostrovnas ezera austrumu krastā, \~20 m augsts paugurs, plakums — \~50 x 15 m, zemāk izveidota terase un nocietinājumi, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Stāvais kalns pilskalns Krāslavas novada Kalniešu pagastā, starp Stirnu un Ustubnīku ezeru, ir \~15 m augsts paugurs, izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo formu, plakums - 150 x 80 m, domājams, ka bijis apdzīvots līdz \~5 gs.; Peļņiku stāvais kalns
Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms
Jadlovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta
Bantenišķu gaisa kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, savrups paaugstinājums Ildzīša ezera ziemeļrietumu krastā, kas daļēji zaudējis sākotnējo formu, plakumā (80 x 100 m) konstatēts kultūrslānis, atrastas 1. gt. 2. puses keramikas lauskas
Bogdānu pilskalns pilskalns Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānos, bijis savrups pacēlums (garums \~50 m, platums \~20 m, augstums \~4 m) zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms
Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
Ekšu pilskalniņš pilskalns Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, Stirnu ezera ziemeļu krastā, \~0,5 km no Ekšu pilskalna, plakums - \~50 x 20 m, ļoti stāvas nogāzes
Babrauščinas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Svariņu pagastā starp Spogevu un Babrauščinu, savrups 10-12 m augsts, purvainu pļavu ieskauts paugurs, plakums - 30 x 25 m, kultūrslānī atrastās keramikas lauskas un dzelzs šķēpa uzgalis attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi
Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms
Melnā ieža pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz dienvidaustrumiem no Braslas HES aizsprosta, aizņem garena paugura ziemeļaustrumu galu, kas norobežots no pārējās paugura daļas ar 10 m platu un 2 m dziļu grāvi un 1,3 m augstu valni, plakums (~80 x 50 m) ir nolaidens, ar 6-7 m kritumu Braslas virzienā, kultūrslānis nav konstatēts
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
Veckuldīgas pilskalns pilskalns Kuldīgā, \~2,5 km uz ziemeļiem no pilsētas centra, Ventas kreisajā krastā, ir 15-20 m augsts paugurs starp Ventu un tās pieteku Krāčupīti, plakums — \~100 x 100 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs. un arī vēlāk, izteiktas domas, ka tas bijis kuršu zemes Bandavas centrs un ka tur, iespējams atradusies kuršu valdnieka Lamekina rezidence
Dižgabala kalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungā, starp Dzirnavu ezeru un Pils ielu, tas ir savrups, 8-10 m augsts, ovāls paugurs, plakums - 22 x 54 m, \~4 m zem plakuma līmeņa visapkārt pilskalnam ir \~8 m plata terase
Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns
Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns
Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m
Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms
Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
Klaņģukalns Pilskalns Ķekavas novada Ķekavas pagastā, uz dienvidiem no Rīgas HES dambja, plakums - ovāls (garums - 45 m, lielākais platums - 35 m), to ietver līdz 4 m augsts aizsargvalnis, bijis apdzīvots līdz 2. gs.
Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns
Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava
Ķezberkalns Pilskalns Limbažos, netālu no Mazezera dienvidu krasta, līdz 10 m augsts paugurs, rietumu pusē grava, austrumu pusē mitra pļava, dienvidu pusē bijis norobežots ar valni un grāvi, plakums - 50 x 70 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.
Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums
Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms
Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms
Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms
Vecslabodas baznīcas kalns pilskalns Ludzas novada Istras pagasta Vecslabodas ciemā, \~7 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm, zemes šaurumā starp Audzeļu un Dziļo ezeru, plakums \~60 x 30 m, datējums nav zināms
Zubrovas gorodoks pilskalns Ludzas novada Istras pagastā, ir 4-5 m augsta iegarena, smilšaina uzkalna ziemeļrietumu daļa, ka no pārējā uzkalna norobežota ar valni un 2 grāvjiem, plakums - \~50 x 16 m, datējums nav zināms
Rudavas kalns pilskalns Ludzas novada Lauderu pagastā, Lauderu-Rundēnu ceļa labajā pusē, apaudzis ar mežu, plakums 60 x 40 m, nolaidens, ar 2 m kritumu, visapkārt izveidots 1-2 m augsts valnis un grāvis, bijis apdzīvots dzelzs laikmetā
Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā
Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms
Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms
Rogu kara kapi pilskalns Ludzas novada Salnavas pagastā, Rītupes labajā krastā, ir stāva , 10 m augsta paugura austrumu daļa, plakums 50 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-5. gs.
Jurizdikas pilskalns pilskalns Ludzas pilsētas austrumu nomalē, tas aizņem garena paugura 15 m augsto austrumu galu, no kura uz ziemeļiem ir Lielais Ludzas ezers, bet uz dienvidiem — ezerā ietekošā strauta leja, plakums — \~50 x 20 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.)
Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns
Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
Lubejas pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagasta Lubejas ciemā, savrups \~15 m augsts, iegarens paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~40 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies
Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs
Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu
Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
Medzes pilskalns pilskalns Medzes pagastā, bijušajā Medzes muižas parkā, paugurs ar 5-7 m augstām nogāzēm, rietumu nogāzē ierīkota terase, plakums — 60 x 60 m, uz dienvidiem no pilskalna, domājams atradusies senpilsēta, datējams ar 9-12. gs.
Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta
Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns
Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Uženu pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres labajā krastā, ir \~11 m augsta, stāva paugura daļa, plakums - 60 x 40 m, bija atdalīts no pārējā paugura ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts apstrādājot zemi, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
Ģērķu Dievu kalns pilskalns Ogres novada Meņģeles pagastā pie Ģērķu mājām, ir iegarens uzkalns (garums \~30 m, platums \~20 m, augstums \~3 m) Ogres upes ielokā, kur vēl 19. gs. 80. gados bijis satrupējis liela ozola celms, otrs liels ozols (apkārtmērs \~5 m) tur audzis līdz 20. gs. 70. gadiem; pie ozoliem nesti ziedojumi dieviem, gk. ēdieni
Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
Zilais kalns pilskalns Ogres pilsētas rietumu malā, ir viens no osu virknes - Ogres Kangaru (Zilo kalnu) - augstākajiem kalniem, (relatīvais augstums - 27 m), plakums - \~60 x 25 m, datējums nav zināms
Ērgļu skanstes kalniņš pilskalns pie Ērgļu dzirnavām, 10 m augsts, savrups paugurs Ogres kreisajā krastā, plakums - \~35 x 40 m, bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts
Pilišku pilskalns pilskalns Preiļu novada Vārkavas pagasta Pilišku ciemā, ir savrups 10 m augsts kukuļveidīgs paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums — 50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~3 gs.
Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns
Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms
Smagaņu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, plakums - apaļš ar diametru \~30 m, gandrīz visu pilskalna nogāzi apliec terase, precīzs datējums nav zināms
Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m
Lopatišķu Karņecka kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, reljefa pacēlums 5-7 m virs apkārtnes, plakums - \~30 x 20 m, atrastās senlietas datējamas ar 6. gs. un agrāk
Leimanišķu baterijas kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, Šentes kalnu mežā pie Leimanišķu ciema, \~15 m augsts paugurs, plakuma garums - 150 m, platums - 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns
Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
Stupeļu kalns pilskalns Rites pagastā, ir savrups \~30 m augsts iegarens paugurs, plakums - \~82 x 55 m, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 6 m zem plakuma līmeņa ierīkota terase, kas apliec gandrīz visu pilskalnu, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Margaskalns Pilskalns Rites pagastā, savrups 21 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, plakums - 30 x 24 m, bijis apdzīvots pirms 10 gs.
Vīnakalns pilskalns Rundāles pagastā, ir reljefa veidojums Lielupes senlejas nogāzes malā, ko norobežo gravas ar stāvām nogāzēm, plakums ovāls \~25 x 17 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Rušenicas pilskalns pilskalns Rušonas pagastā starp Rušona un Zolvas ezeru, Rušonīcas labajā krastā, ir 16 m augsta paugura platākā daļa, kas no pārējā paugura norobežota ar 3 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 90 x 60 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers
Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
Karātavu kalns pilskalns Saldus novada Rubas pagastā, Vadakstes labajā krastā pie Latvijas un Lietuvas robežas savrups, garens (30 x 100 m) paugurs ar stāvām nogāzēm
Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta
Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m)
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
Rata kalns pilskalns Siguldā, Gaujas senlejas labajā pamatkrastā, to norobežo gravas, 200 m plats un 600 m garš senkrasta kores izvirzījums; Rata kakts; Karātavu kalns
Vildogas pilskalns pilskalns Siguldas pagastā, savrups paugurs, ko ierobežo Nurmižupītes un Sviķupītes gravas, plakums \~120 x 90 m, bijis apdzīvots pirms 10. gs.
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
Lībiešu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums starp Salacas krastu un tās pietekas gravu, plakums — \~70 x 30-60 m, postīts ierīkojot mazdārziņus, estrādi un ceļu, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Skaņkalnes pilskalns; Lībju kalns; Kolbergas pilskalns
Krievu kalns pilskalns Skrundas pagastā, \~2 km uz austrumiem no Skrundas, Ventas senkrasta labajā malā, \~10 m augsts paugurs, plakums - \~60 x 50 m, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem
Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms
Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
Vējiņu pilskalns pilskalns Straupes pagastā, \~300 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Braslas labajā krastā, ir \~10 m augsts reljefa veidojums Braslas un tās sāngravas sadurē, plakums — 55 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms
Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi
Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Dāvida pils pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilokalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, pilskalnu rietumu un austrumu pusē norobežo dabiski stāvas sāngravas, plakums trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums 45 m)
Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
Kāravkalns Pilskalns Talsu novada Lībagu pagastā, \~3,5 km uz dienvidiem no Talsiem, plakums - 20 x 40 m, ziemeļu pusē \~10 m zem plakuma līmeņa ir terase; bijis apdzīvots 9-12 gs.
Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m)
Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre"
Vecmoku pilskalns pilskalns Tukuma novada Tumes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~2 m augstu valni, plakums ovāls — 40 x 30 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.; Skāmaņu pilskalns
Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
Batarejas kalns pilskalns un senkapi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā pie Rurānu mājām, ir 15-20 m augsts paugurs, divās pusēs norobežo gravas, divi plakumi, pirmais \~60 x 25-28 m, otrais \~50 x 23 m, izmantots līdz \~10 gs.
Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms
Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu
Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem
Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils
Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms
Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils
Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns
Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”)
Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu
Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms
Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms
Pabērzkalns Pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, Ventas labajā krastā, plakums - \~100 x 10-20 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs. sākumam, izrakumos atrasti arī daudz skandināviskas izcelsmes priekšmeti
Kūliņu pilskalns pilskalns Viesītes pagastā, savrups, \~34 m augsts, kokiem apaudzis paugurs ar dabīgi stāvām nogāzēm, kurās izveidotas terases, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
Vilces pilskalns pilskalns Vilces pagastā, bijušās Vilces muižas parkā, ir \~12 m augsts reljefa veidojums pie Rukūzes ietekas Vilcē, ko norobežo abu upju gravas, bet dienvidu pusē izveidots valnis un grāvis, plakums palicis tikai 10 x 5 m, jo tā lielākā daļa nobrukusi Vilces krasta erozija rezultātā, bijis apdzīvots \~5.-8. gs.
Brūveru pilskalns pilskalns Virgas pagastā, \~3 km uz dienvidaustrumiem no Virgas centra, 100 m uz ziemeļaustrumiem no Nuružu mājām, savrups \~16 m augsts paugurs, visas nogāzes, izņemot dienvidaustrumu pusi, ļoti stāvas, plakums — trapecveidīgs (~30 x 20 m), izteikts kultūrslānis nav konstatēts
Višķu pilskalns pilskalns Višķu pagasta Ostrovas ciemā, ir \~12 m augsts paugurs Višķu ezera ziemeļu krasta pussalā ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, ko veido senezera krasts, dienvidu nogāze postīta ezera krasta erozijas dēļ, bet pārējās nogāzes, domājams, noartas, bijis apdzīvots līdz \~12 gs.
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok
Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu
Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms
Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns
Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns
Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos
karsta kritene piltuvveida ieplaka Zemes virsmā, kas radusies, iebrūkot pazemē izskalotiem iežiem, raksturīga ģipša un karbonātiežu izplatības rajoniem
Pinda kalni Pinds, kalni Grieķijas rietumu daļā
Skovila skala piparus saturošas pārtikas stipruma un asuma mērīšanas skala, ko ieviesa pēc 1912. gada, kad atklāja piparu sīvuma noteikšanas organoleptisko metodi, kuru vēlāk apstiprināja mērinstrumenti
luķis Pīpes misiņa vāks, pīpes apkalums
pīpkolonoja Pīpkalonija
kārlings piramidāla kalnu virsotne, parasti ar trijskaldņa formu
Kvadnadalshnjugirs piramidāla smaile Ēraifajēkitla vulkāna kalderas ziemeļrietumu malā, Islandes augstākā virsotne, valsts dienvidaustrumos Vahdnajēgidla ledāja dienvidu malā Vahdnajēgidla nacionālajā parkā; augstums - 2119 m, klinšaina, izolēta lavas virsotne, nunataks
klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus
Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā
Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē
primidi Pirmā dekādes diena franču revolūcijas kalendāra
serebreņiks Pirmā senkrievu sudraba monēta, kalta 10. gs. beigās un 11. gs. sākumā nelielā daudzumā, pavisam atrasts \~340 šo monētu
vandemjers Pirmais mēnesis (no 22.-24. septembra līdz 21.-23. oktobrim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
moharems Pirmais mēnesis gadā muhamedāņu kalendārā
lumisterīns Pirmais pārvērtības produkts, kas rodas, apstarojot ergosterīnu ar ultravioleto starojumu; turpinot apstarošanu, rodas tahisterīns un beidzot - kalciferols (D2 vitamīns)
Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm
petroglifs Pirmatnējo cilvēku zīmējums, gravējums, iekalums klints sienā
Pirmie Garkalni Pirmie Garkalni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Pirmie Vucāni Pirmie Vucāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
Zīmeļi Pirmie Zīmeļi - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
vigīlija Pirmssvētku nakts ar īpašiem dievkalpojumiem
pirogenizācija Pirolīze - organisko vielu pārstrāde, tās karsējot augstā temperatūrā bez gaisa pieplūduma; šai procesā komplicēti savienojumi saskaldās vienkāršākos
dārs Pirts lodziņš (parasti griestos) dūmu un siltuma novadīšanai, arī siltuma ielaišanai pirts griestos ierīkotā iesala kaltē
vantdzelzs Pitiņš – apkalums vanšu piestiprināšanai jahtas sānos
skadiņu žogs pīts skaliņu žogs
grezelis Pīts skalu grozs, grezele (1)
stabeņi plācī ieslīpi iekalti divi koki galdu ratu sānu dēļu piestiprināšanai
šķela Plaisa cietā, sakaltušā māla, pliena zemē
šķelāt Plaisāt (par cietu, sakaltušu māla, pliena zemi)
Namakvalenda Plakankalne Āfrikas dienvidrietumos ("Namaqualand"), vidējais augstums - 1000-1200 m, Karasberga masīvā - līdz 2202 m, Oranža dala to 2 daļās
Matabele Plakankalne Āfrikas dienvidu daļā, Zimbabvē, vidējais augstums - 1000-1500 m, viegli viļņot virsa, atsevišķi kalni un grēdas, austrumos - Injangani kalns - līdz 2596 m, tropu klimats, skrajmeži stipri izcirsti
Vitimas plakankalne plakankalne Aizbaikāla centrālajā daļā, Krievijā, plaši uvāli mijas ar starpkalnu ieplakām, augstums - līdz 1753 m vjl.
Čulišmanas plakankalne plakankalne Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, vidējais augstums 1800-2200 m, lielākais - 3148 m, līdz 1900-2100 m vjl. lapegļu taiga, augstāk - krūmu tundra
Ukoks Plakankalne Altajā, Krievijas Altaja novadā, augstums - >2800 m, stepe (ganības), kalnu tuksnesis un kalnu tundra
Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
Ankompagrī plato plakankalne ASV (_Uncompahgre Plateau_), Kolorādo štata austrumos
Rietumaustrālijas plakankalne plakankalne Austrālijas kontinenta rietumos, vidējais augstums — 400-600 m vjl., augstākā virsotne — 1400 m vjl.
Azandes plakankalne plakankalne Centrālajā Āfrikā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem kupolveida atliku kalniem, augstums - 600-1400 m, zelta un dimantu atradnes
Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m
Dekāna Plakankalne Indostānas pussalas dienvidu daļā (angļu val. "Deccan Plateau"), Indijā, augstums - 300-900 m, ierobežo Rietumgati, Austrumgati un Satpūra kalni
Sarhads Plakankalne Irānā ("Sarhad"), Austrumirānas kalnu dienvidu daļā, garums - \~400 km, platums - \~200 km, augstums vidēji - 1500-2000 m, augstākā virsotne - 4042 m (vulkāns Taftāns)
Adamava Plakankalne Kamerūnā, vidējais augstums - 1000-1500 m, augstākā virsotne - 2710 m, savannas, dienvidu daļā mitrie tropu meži
Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
Alšas plato plakankalne Ķīnas centrālās daļas ziemeļos (_Alxa Gaoyuan_), dienvidos no Mongolijas
Bolsona de Mapini plakankalne Meksikas kalnienes ziemeļos, Meksikā, augstums - 900-1200 m, virsotnes >2500 m
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m
Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi
Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass)
plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals
Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns)
reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē
filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma
šķiemeņi Plāni skali, ko audējs aužot ieliek starp audekla kārtām
koniīns plankumaino suņstobru (_Conium maculatum_) indīgs alkaloīds C~8~H~17~N
konilīns Plankumaino suņstobru toksisks alkaloīds
nodarbinātības pakāpe plānoto izmaksu kalkulācijā - faktisko rādītāju attiecība pret plānotajiem rādītājiem
kalendārplāns Plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendāra plāns
kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendārplāns
skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals
Sudrabkalna sala Plāņu sala Daugavā starp Jersiku un Sudrabkalnu
plastoms Plastīdos lokalizēto citoplazmas materiālo iedzimtības nesēju (plazmogēnu) kopums
sialodohoplastika Plastiska siekalu dziedzera izvadkanāla operācija
Karalienes Modas Zeme plaša teritorija Antarktīdā (norv. val. “Dronning Maud Land”), atrodas starp 20. rietumu garuma grādu un 45. austrumu garuma grādu, piekrasti apskalo Lazareva, Rīsela-Larsena un Kosmonautu jūra, ledus biezums >3500 m
galdzeme Plaša teritorija, kura paceļas virs pārējās apkārtnes un kuras reljefu veido galvenokārt galdkalni
firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.")
kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi
Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni
lielieplaka Plašs okeāna dibena pazeminājums, ko norobežo kontinenta piekāje, zemūdens kalnu grēdas, vaļņi vai augstienes
Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m
Caucalis platycarpos platā kaukale
ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam
Kalmia latifolia platlapu kalmija
platifilīns Platlapu krustaines ("Senecio platyphyllus DC.") alkaloīds
Dārfūras plato plato Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Sudānā (angļu val. "Plateau Darfur"), ir Āfrikas platformas kupolveida pacēlums ar izteiktām nogāzēm, plakanu virsu (augstums - 1000-1500 m), dažiem atliku kalniem (līdz 3000 m)
Pīdmonts Plato Apalaču dienvidaustrumu priekškalnēs ("Piedmont"), ASV, starp Hudzonas un Alabamas upi, platums - 50-200 km, virsa līdzena (40-400 m), ar atsevišķām atliku paugurainēm (700 m)
Misūri plato plato ASV un Kanādā (“Missouri Plateau”), Lielo līdzenumu ziemeļu daļā, augstums no 500 m austrumos, līdz 1600 m rietumos, vietām izolētu kalnu grupas
Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m
Čotanagpūra Plato Dekānas plakankalnes ziemeļaustrumos ("Chota Nagpur"), Indijā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1366 m
Pardaosa Plato Gvajānas plakankalnes rietumos ("Mesa de Pardaos"), Kolumbijā, augstums - līdz 910 m, smilšakmeņi un konglomerāti, mitrie tropu meži
Malvas plato plato Indostānas pussalas ziemeļrietumu daļā, Indijā, augstums — 200-600 m (Bainstora kalns — 614 m), smilšakmeņi, bazalta lava, kāpļveida līdzenumi mijas ar nogludinātiem skraustiem
Vaiomingas baseins plato klinšu kalnos ("Wyoming Basin"), ASV, augstums — 2000-2400 m, kalnu masīvi līdz 2700 m
Futadžalons Plato Rietumāfrikā (Fouta Djallon"), Ziemeļgvinejas augstienē, Gvinejas Republikas ziemeļrietumos, augstums no 300 m dienvidrietumos līdz 1000 m centrālajā daļā, augstākā virsotne - Tamges kalns - 1537 m
Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats
Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata
Fogtlande Plato Vācijā ("Vogtland"), Tīringenē un Saksijā, starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem
Ļenas-Angaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, starp Angaras un Kirengas upēm, Krievijā, augstums - līdz 1464 m, ziemeļos pazeminās līdz 500 m
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
Odenvalde Platoveida kalnu masīvs Vācijas dienvidrietumu daļā, starp Reinu, Mainu un Nekāru, augstums - līdz 626 m
Čatirdags Platoveida masīvs Krimas kalnu Galvenajā grēdā pie Aluštas, augstums - 1527 m
plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
pneimolīts Plaušu akmens, kalcija sāļu nogulsnēšanās patoloģiskos perēkļos hronisku plaušu slimību gadījumā
prekalikreīns Plazmas proteīns, plazmas kalikreīna proenzīms, to šķeļ un aktivē aktivēts XII asinsreces faktors
plaida Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā
plete Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā
plets Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā
šķerbulēt plēst (skalu)
derglīt Plēst skalus
drazgāt Plēst skalus
atšķerbulēt Plēst, noplēst (skalu)
paugas Plika galva vai kalniņš; pakausis
ride plosta sastiprināšanai izmantota saite no kallām
čalkstināties Plunkšķēt, skaloties
blauska pļāpa, bļāvējs, niekkalbis
gramšļa pļāpa, melša, niekkalbis
pleikšķis pļāpa, melša; niekkalbis
ļaršķenieks pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļaršķis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļurkstis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
ļuršķis pļāpa, melša; niekkalbis; ļerkšķis
murgs pļāpa, niekkalbis
pļarza pļāpa, niekkalbis
tankšis pļāpa, niekkalbis, tarkšķis
ļargata pļāpa, niekkalbis, tūļa
ļergata pļāpa, niekkalbis, tūļa
gvelška pļāpa, niekkalbis; melis
lankšis pļāpa, niekkalbis; neapdomīgs cilvēks
gatavot sienu pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai
randa Pļava jūrmalā, zemā vietā, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra
randus Pļava jūrmalā, zemā vietā, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra
Pleskavas pilskalns Pļuskovas pilskalns Rikavas pagasts
pneimotesteris pneimatiskais kalibrators
kalšanas mašīnas pneimatiskie vai tvaika un gaisa kalšanas veseri un hidrauliskās kalšanas spiednes
Titograda Podgorica - Melnkalnes galvaspilsēta ("Titograd"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
podzolēšanās Podzola veidošanās - augsnes cilmiežu minerālu un organisko vielu noārdīšanās augsnes virsējos horizontos, ieskalošanās un nogulsnēšanās dziļāk
Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež
Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra
timpa Polijas sudraba monēta, ko kopš 1654. g. lielā vairumā kala (meistars Andrejs Timpfs) poļu-zviedru kara vajadzībām, sākumā līdzinājās 30 grašiem, bet vēlāk tikai 18 grašiem
deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas
goraļi Poļu kalnieši Beskidos un Tatros, augstumos aitu gani un mežu strādnieki, bet ielejās zemkopji
kvartņiks Poļu sudraba sīknauda, ko sāka kalt Vladislava Jagaiļa laikā 14. gs. beigās
Pontas kalni Pontijas kalni Melnās jūras dienvidu piekrastē
Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa (_Doğu Karadeniz Dağları_), starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns)
Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m
Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m
feta Populārs tradicionālais grieķu siers, ko gatavo no svaiga kazas (arī aitas; mūsdienās bieži no govs) piena, uzglabā sūkalās; izmanto salātu un citu ēdienu gatavošanai
kabatdators Portatīvs kalkulatora tipa personālais dators ar autonomu barošanas avotu aktuālas informācijas ierakstīšanai, uzglabāšanai un apstrādei
ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma
ceļu būves portlandcements portlandcements, kura galvenā sastāvdaļa ir trikalcija silikāts ar granulēto domnu sārņu piedevām; salizturīgs, ar mazu sarukumu un lielu spiedes stiprību
Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
pesa Portugāles zelta monēta, ko sāka kalt 18. gs. 1. pusē, sākotnēji 1/2 dobras = 4 eskudo = 6400 reisu vērtībā
pardao Portugāļu Austrumindijas sudraba monēta, kalta 1570.-1871. g. un bija vienāda ar 160 Portugāles reisiem
palīgpostenis Postenis sliežu ceļa posmā, kurā nav ceļu izvērses, tas paredzēts tikai pievedceļu pievienojuma punkta apkalpošanai
spēka funkcija potenciālā spēka lauka skalāra funkcija, kuras parciālie atvasinājumi pēc koordinātām x, y un z ir vienādi ar spēka projekcijām attiecīgajās asīs
daiļrakstīšana Prasme skaidri un skaisti rakstīt; kaligrāfija
hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu
Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali
puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā
iepakotājs Preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu valstī vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu no citām valstīm
pārnieks Precēts kalps, kas kopā ar sievu kalpo saimniekam
mērstieples Precīzi kalibrēta diametra stieples, ko lieto trijstūrvītnes vidējā diametra precīzai noteikšanai un mazu moduļu zobrata zobu kontūras pārbīdes kontrolei netiešajā mērīšanā
barters Preču (pakalpojumu) apmaiņa bez naudas starpniecības
bartera darījums preču (pakalpojumu) apmaiņas darījums bez norēķiniem skaidrā naudā
barterdarījums Preču (pakalpojumu) apmaiņas operācija bez skaidras naudas norēķiniem
pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt
elektroniskā iepirkšanās preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus, kādus piedāvā globālais tīmeklis
komerciālais kredīts preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu
pašpatēriņš Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmuma darbiniekiem u. c. personām bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas zemāka par tirgus vērtību
cenrādis Preču un pakalpojumu cenu saraksts
reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu
elektroniskā komercija preču un pakalpojumu pārdošana internetā; e-komercija
tirdzniecība preču un pakalpojumu pārdošana un pirkšana, preču ieguve un to piegādāšana patērētājiem
atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji
iztikas minimums preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama vienas personas uzturēšanai
tirgvedība Preču un pakalpojumu virzīšana pie klientiem
tirgus preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra
maiņas darījums preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu
kredītvēstule Preču vai pakalpojumu pircēja vārdā bankas izsniegts dokuments, kas ļauj tajā minētajai personai saņemt noteiktu naudas summu
aizkalnieši Preiļu novada Aizkalnes ciema iedzīvotāji
Aizkaļnīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizkalnieši" nosaukuma variants
Apšinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" nosaukuma variants
daugavieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji
Daugavīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" nosaukuma variants
Gāgys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gāgas" nosaukums latgaliski
Garkaļni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" nosaukums latgaliski
Gorliškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gorliškas" nosaukums latgaliski
Grociški Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukuma variants
Grociškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Grociškas" nosaukums latgaliski
jasmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jasmuiža" iedzīvotāji
jāsmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jāsmuiža" iedzīvotāji
Jegoriškas Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukuma variants
Jegoriškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukums latgaliski
Kaļvāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" nosaukums latgaliski
Kudli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski
Mazie Šnepsti Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Šņepsti" nosaukuma variants
Ūtrī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Džeriņi" nosaukums latgaliski
Ūtrī Pīzeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Pīzeļi" nosaukums latgaliski
Ūtrī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski
Ūtrī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vucāni" nosaukums latgaliski
pelečankieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelečanka" iedzīvotāji
Pelēčanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelečanka" nosaukuma variants
Peliečanka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pelēčanka" nosaukums latgaliski
Pinkys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pinkas" nosaukums latgaliski
Džeriņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" bijušais nosaukums
Pyrmī Džereni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Džeriņi" nosaukums latgaliski
Pirmie Garkaļņi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Garkalni" nosaukuma variants
Pyrmī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Pastari" nosaukums latgaliski
Pirmī Sparāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Sparāni" nosaukums latgaliski
Pirmie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukuma variants
Pyrmī Vucāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski
Pyrmī Vucyni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vucāni" nosaukums latgaliski
Pyrmī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Zīmeļi" nosaukums latgaliski
rāčēnieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rāčēnieši" iedzīvotāji
raipolieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raipole" iedzīvotāji
Raudovka Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudauka" bijušais nosaukums
raudavcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudavka" iedzīvotāji
raudovcieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Raudovka" iedzīvotāji
Riņči Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rinči" nosaukums latgaliski
ročānieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" iedzīvotāji
Ruočāni Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ročāni" nosaukums latgaliski
Silinīki Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
Strodapole Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Strodopole" nosaukuma variants
Trešī Pastari Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pastari" nosaukums latgaliski
Trešī Pūdži Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Pūdži" nosaukums latgaliski
Trešie Vucini Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Vucāni" nosaukuma variants
Trešī Zīmeli Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Trešie Zīmeļi" nosaukums latgaliski
želvieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Želvji" iedzīvotāji
Želvi Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Žeļvi" nosaukuma variants
Jasmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums
Jāsmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" bijušais nosaukums
Josmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants
Juosmuiža Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukuma variants latgaliski
Aizkaļne Preiļu novada apdzīvotās vietas "Aizkalne" nosaukums latgaliski
Dzeņkolns Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņkalns" nosaukuma variants
aizalksnieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" iedzīvotāji
Aizaļksne Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" nosaukuma variants
Olssola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants
Olussola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Alussala" nosaukuma variants
andiņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" iedzīvotāji
Andeņi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukuma variants
Andeni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Andiņi" nosaukums latgaliski
Aptacīši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aptacieši" nosaukuma variants
Randauka Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" bijušais nosaukums
arendolieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Arendole" iedzīvotāji
augšmuktieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Augšmukti" iedzīvotāji
Dieļusola Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dēļusala" nosaukuma variants
dubencieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dubenca" iedzīvotāji
Dunciškas Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukuma variants
Duņciškys Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Dunciški" nosaukums latgaliski
gadzānieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Gadzāni" iedzīvotāji
Jaudzimi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Pabierži Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
Pluocini Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski
Pluoni Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Ploņi" nosaukums latgaliski
Aizpūrieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Aizpūrīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants
Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
Bojori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Bojoru Eriņi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Bojuori Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants latgaliski
Erieļi Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukuma variants
Erieli Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" nosaukums latgaliski
Grozu Biernāni Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants
Jaungaili Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jaungaiļi" nosaukums latgaliski
Kazsalīši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kassalieši" nosaukuma variants
apalieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" iedzīvotāji
Opolī Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Opolie" nosaukums latgaliski
Peļšu Zlēmeši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas “Pelšu Zlemeši” nosaukuma variants
bernānieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvoto vietu "Lielie Bernāri" un "Mazie Bernāni" iedzīvotāji
Preiļu novada lauku teritorija Preiļu pagasta un Aizkalnes pagasta kopējās teritorijas nosaukums 2000.-2009. g.
Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem
atpole Pret dienvidiem vērsta kalna nogāze
atpūle Pret dienvidiem vērsta kalna nogāze; atpole
pretkaļņi Pret kalnu
pretkaļņus Pret kalnu
iekaļņis Pret kalnu, kalnup
iekaļņš Pret kalnu, kalnup
pretkalnus Pret kalnu, pa kalna nogāzi augšup; pretkalnis
pretkalnis Pret kalnu, pa kalna nogāzi augšup; pretkalnus
darba izpildītājs pretendents, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts pašvaldības pasūtījuma līgumu
pretkaļņ Pretkalnus
pretkaļņš Pretkalnus
atkalpojums Pretpakalpojums
prettanku barikāde prettanku aizsprosts (ar šaujamlūkām), ko no vietējiem materiāliem ierīko ielās, uz ceļiem, pie tiltiem, kalnu pārejās
deka- Priedēklis pamatmērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai - desmitkārt lielāks par (piem., dekalitrs - 10 litru)
pjedmonts priekškalne
promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums
Baktrijas līdzenums priekškalnu līdzenums Afganistānas ziemeļos, Amudarjas kreisajā krastā, garums - \~400 km, platums - līdz 140 km, augstums - 250-500 m vjl.
Nogaju stepe Priekškalnu līdzenums Piekaspijas zemienes dienvidrietumos, Terekas un Kumas upstarpā, Krievijā, augstums - no 170 m vjl. līdz 28 m zjl.
malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā
kubs Priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma
poliedrs Priekšmets, veidojums, kam ir daudzskaldņa forma
priekšštagas apkalums priekšštagas stiprināšanai paredzēts apkalums uz klāja un cauri tam
kalendārvārds Priekšvārds, kas ar piesaisti noteiktam datumam ierakstīts kalendārā, kurā norādītas vārdadienas
Annasmuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
lōps priežu skals
duglāzija Prīmulu dzimtas augs, savvaļā aug Dienvideiropas kalnos, ziedi dzelteni ap 5 cm garos kātiņos, ziedot veido skaistu klājienu
Abes komparatora princips princips, kas nosaka, ka mērāmajam attālumam un mērskalai jāatrodas uz vienas taisnes
nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem
kulisjē Privāts biržas mākleris Parīzē, kurš savus veikalus nokārto plie biržas ieejas
paralēlskaldnis prizma, kuras pamats ir paralelograms un pretējās skaldnes - pa pāriem vienādi paralelogrami
atkļūdošana Procedūra programmas sastādīšanas vai shēmas izstrādāšanas gaitā pieļauto kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko parasti veic ar datoru
programmu skaņošana procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizācijai un novēršanai
skaņošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju
lāgošana Procedūra sastādītās programmas kļūdu atrašanai, lokalizēšanai un novēršanai, ko veic, ar skaitļotāju pārbaudot programmas vai tās daļas darbspēju; skaņošana
pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu
lietotāja autentificēšana procedūra, kas vairāklietotāju sistēmās un datoru tīklos ļauj pārbaudīt, vai lietotājs atbilst uzrādītajam identifikatoram; lietotāja autentificēšanu izmanto, lai aizsargātu datu apstrādes sistēmas no nesankcionētas pieejas, reģistrētu lietotāju un izvēlētos tam atbilstošu apkalpošanas režīmu
iepirkuma procedūra procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus
sociālo pakalpojumu administrēšana procedūru kopums, kas nodrošina kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem
augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu jaunus procentus
periglaciālie procesi procesi, kas specifisku klimatisko apstākļu ietekmē noris segledājam pieguļošā joslā: grunts šķirošanās un plaisāšana, akmeņu upju, kailkalnu terašu veidošanās u. tml.
elektrotermiskie procesi procesi, kuros augstas temperatūras radīšanai izmanto elektrisko strāvu, piemēram, fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi
braščuks procesijas dalībnieks katoļu dievkalpojumā
skalārais procesors procesors, kas paredzēts ātru aprēķinu veikšanai ar skalārajiem mainīgajiem
vokalizācija process --> vokalizēt, vokalizēties
saturācija process cukurrūpniecībā, kurā no cukura šķīduma atdala liekos šķīstošos kalcija sāļus
lokalizācija process, arī rezultāts --> lokalizēt (1)
lokalizācija process, arī rezultāts --> lokalizēt (2)
intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā
upes pārtvere process, kurā izskalošanās rezultātā viena upe tuvojas otrai, mainot ūdensšķirtni, t. i., upes augšteces ūdeņi ieplūst blakus upē vai upe sadalās divās tecēs katra savā sistēmā
reterminoloģizēšanās process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai
leksikalizēšanās process, kurā kāds afikss, vārdforma vai vārdu savienojums kļūst par atsevišķu vārdu vai tā ekvivalentu; leksikalizācija
pārabonēšana process, kurā sistēmai pievieno vairāk lietotāju, nekā tos varētu apkalpot, ja visi vienlaicīgi izmantotu sistēmu
leksikalizācija process, rezultāts --> leksikalizēties
izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā
izspaidas Produkta (piemēram, augļu) atliekas, kas rodas pēc sulas izspiešanas vai šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas
galalietotājs Produkta, pakalpojuma pircējs, kurš pērk preci vai pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām
sausie piena produkti produkti, kas iegūti, gandrīz pilnīgi atdalot ūdeni no piena, vājpiena, paniņām, sūkalām vai šo produktu maisījuma (sausais pilnpiens, sausais vājpiens, sausās sūkalas u. c.)
hidrometeori Produkti, kas rodas, atmosfērā kondensējoties ūdens tvaikiem: migla, mākoņi, rasa, sarma, atkala
skaldprodukti Produkti, vielas, kas rodas, ja (kas) fizikāli vai ķīmiski skaldās, tiek skaldīts
aprūpes vajadzību izvērtēšana profesionāla darbība, ar kuras palīdzību, izmantojot noteiktus kritērijus, tiek izvērtētas pakalpojuma saņēmēja vajadzības, esošās pašaprūpes spējas un tiek noteikts nepieciešamais aprūpes apjoms un līmenis
profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa)
algotnis Profesionāls karavīrs, kas kalpo par samaksu
menedžerisms profesionālu algotu speciālistu realizēta ražošanas, kā arī pakalpojumu jomas, vadīšana un pārvaldīšana
sistēmprogramma Programma, kas ietilpst operāciju sistēmā un veic sistēmas vai lietotāja uzdevumu apkalpošanas funkcijas
ekrāntvērējs Programma, kas saglabā fiksētu displeja ekrāna attēlu un citu ekrāna stāvokļa informāciju, lai vēlāk šo ekrānu varētu atkal atjaunot
zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā
reentranta programma programma, kas spēj apkalpot vairākus lietotājus vienlaicīgi un kuras parametri un instrukcijas nevar tikt izmainītas tās izpildes laikā
programmkomponente programmas daļa, kas var kalpot arī kā atsevišķa programma kāda konkrēta uzdevuma izpildei
līnijdiagnostika Programmas kļūdu lokalizēšana tās izpildes gaitā
ITS Programmatūra interneta pakalpojumu sniegšanai (angļu "Internet Transaction Server")
lietojumprogrammu saskarne programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs
diagnostiskā trasēšana programmu kļūdu atklāšanai un lokalizēšanai nepieciešamās informācijas reģistrēšana un uzkrāšana
programmbāze Programmu kopums, kas realizē datora apkalpošanu un nodrošina lietotāja uzdevumu izpildi
transakciju tiešsaistes apstrāde programmu sistēma, kas atvieglo un pārrauga tādus transakciju orientētus lietojumus kā, piemēram, datu ievades un izguves transakcijas dažādās jomās, t. sk. banku darījumos, gaisa satiksmē, pasta sūtījumos, lielveikalu funkcionēšanā un ražošanā
domašņačka Prostitūta, kas apkalpo savā dzīvesvietā
zapļečnaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus
pļečevaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus, braucot tiem līdzi
izsaukuma meitene prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumjus vīriešiem
pakalpojumu izziņošanas protokols protokols, kas lokālajos tīklos, kuri strādā operētājsistēmas _NetWare_ vadībā, nodrošina iespēju informēt visus tīkla klientus par serveru sniegtajiem pakalpojumiem
servera ziņojumu bloka protokols protokols, kas nodrošina klienta datora lietojumprogrammu ierakstīšanu servera datnēs un datņu nolasīšanu no tā , kā arī iespēju pieprasīt servera pakalpojumus datoru tīklā
Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku
Asva province Dominikānā (_Azua_), Haiti salas dienvidu daļā, dienvidos apskalo Okoa līcis
Austrumkalimantāna province Indonēzijā (_Kalimantan Timur_), Kalimantāna salas austrumu daļā, robežojas ar Dienvidkalimantānas un Centrālaš Kalimantānas provinci, kā arī ar Malaiziju, austrumos apskalo Sulavesi jūra un Makasaras šaurums
Bantena province Indonēzijā, Javas salas rietumos, robežojas ar Džakartu un Rietumjavu, ziemeļos apskalo Javas jūra, rietumos un dienvidos - Indijas okeāns
Benkulu province Indonēzijā, Sumatras salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Rietumsumatras, Džambi, Dienvidsumatras un Lampunas provinci, dienvidrietumos apskalo Indijas okeāns
Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
Gaņsu Province Ķīnā ("Gansu"), Huanhes augšteces rajonā, platība 425800 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Laņdžou, reljefs kalnains
Guanduna Province Ķīnā ("Guangdong"), pie Dinvidķīnas jūras (ietver arī grupu salu), tropu un subtropu meži, piekrastē zemiene, ziemeļu daļā kalni
Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas
Džedzjana Province Ķīnas austrumu daļā ("Zhejiang"), Austrumķīnas jūras piekrastē, administratīvias centrs - Handžou, platība 101800 kvadrātkilometru, robežojas ar Dzjansu, Aņhui, Dzjansji un Fudzjaņas provincēm, kā arī ar Šanhajas municipalitāti, lielāko daļu teritorijas aizņem līdz 2000 m augsti kalni
Hunaņa province Ķīnas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Čanša, daļēji līdzenums, kurā nodarbojas ar lauksaimniecību, daļēji kalnu rajons ar mežiem un minerālu ieguvi
Cjinhai Province Ķīnas vidienē ("Quinghai"), platība - 720000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs Sjinina, augstkalnu reljefs, ieplakas - 2500-4500 m vjl., augstākā virsotne - 7720 m
Austrumu province province Šrilankā (_Eastern Province_), atrodas salas austrumu piekrastē, administratīvais centrs - Batikaloa
Bakljeu province Vjetnamas dienvidos, robežojas ar Kamau, Kjenzanas, Houzanas un Sokčanas provinci, dienvidos apskalo Dienvidķīnas jūra
Bažia_Vuntau province Vjetnamas dienvidu daļā, robežojas ar Donnajas un Biņthuonas provinci, dienvidos apskalo Dienvidķīnas jūra
fridrihsdors Prūsijas senā zelta monēta, ko kala 1750-1855, aptuveni 5 sudraba dālderu vērtībā
Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta
meskalīns Psihoaktīva viela (pejots), ko iegūst no meskala jeb pejotkaktusa pumpuriem, stimulants un halucinogēns, ražo arī sintētiski
eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus
publiskais komutējamais telefonu tīkls publiskais telefonu tīkls, kas izmantojot komutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus
balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā
puisene Puiša (kalpa) sieva
Puischkaln Puiškalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
jungot Puišot, kalpot
Pukaļpa Pukalpja, pilsēta Peru
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni
pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas
pusnakts Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas; divdesmit četri (attiecībā pret iepriekšējo dienu), nulle nulle, arī nulle (attiecībā pret nākamo dienu)
balansieris Pulksteņa mehānisma detaļa (gredzens ar šķērsi), kas kalpo gaitas regulēšanai
veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni
Obeļevas pilskalns Puncuļovas pilskalns Baltinavas pagastā
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu
nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas
skalderēt Purināt šķidrumu traukā, skalināt
šķelvināt Purināt, šļakstināt trauku ar šķidrumu; skalināt
Sabalsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļu ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļsku ezers Puru ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
avenragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
aveņragi Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
bukulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkause Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
cūkauss Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņlapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
goteņulapas Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalla Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
kalva Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepene Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
liepenes Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
pupurlāksis Purva cūkausis ("Calla palustris"), daudzgadīgs kallu dzimtas augs
Iris pseudacorus purva skalbe
mārka aļeri purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
lēvens Purvaina, līgana vieta, arī izskalots krasts
Šņitkas purvs purvs Balvu novada Lazdukalna pagastā, platība — 3699 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5 m, zem kūdras sapropelis; Lagažu-Šņitku purvs; ziemeļu daļu sauc par Raganu purvu, austrumu — par Motokli
Badigeru purvs Dienvidsudānā (_Badigeru Swamp_), Džūnkalī un Austrumu Ekvatorijas vilājā
Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
Aklais purvs purvs Sīļukalna pagastā, platība - 2277 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums 4,3 m, lielākais dziļums 7 m, kopējie kūdras krājumi 40900000 kubikmetru
puskalniņā pusceļā starp virsotni un kalna pakāji
poludenga Pusdenga - kalta sudraba monēta Krievijā kopš 14. gs.
puškalpis Puskalps
puškalps Puskalps
lūnula Pusmēness veida apkalums, piekareklis u. tml. arheoloģiskos izrakumos
glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis
Somālijas pussala pussala Āfrikas austrumos, starp Adenas līci un Indijas okeānu (angļu val. "Somali Peninsula"), platība — \~750000 kvadrātkilometru, augstums — 500-1500 m, ziemeļu daļā kalni līdz 2416 m
Čukču pussala pussala Āzijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā (Čukotkas autonomajā apvidū), platība — 49000 kvadrātkilometru, apskalo Čukču jūra, Beringa šaurums, Beringa jūras Anadiras līcis
Taitao Pussala Čīles dienvidos ("Peninsula de Taitao"), garums - 124 km, platums - 115 km, ar kontinentu to savieno zemais Ofki zemesšaurums, kalnaina (Ensiansa kalns - 1200 m)
Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas
Indostānas pussala pussala Dienvidāzijā starp Arābijas jūru un Bengālijas līci, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, nosacītā ziemeļu robeža ir taisne starp Indas un Gangas deltu, lielāko teritorijas daļu aizņem Dekānas plakankalne, augstākā virsotne - 2698 m
Apenīnu pussala pussala Dienvideiropā, garums - \~1100 km, platums - 130-300 km, apskalo Tirēnu, Ligūrijas, Adrijas, Jonijas jūra
Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru
Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
Zamboangas pussala pussala Filipīnās, Mindanao salas rietumu atzars, kuru rietumos un ziemeļos apskalo Sulu jūra, bet dienvidos Mindanao jūras Moro līcis
Bretaņa pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. _Bretagne_), apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāna Biskajas līcis, garums - >200 km, platums - līdz 120 km
Skorsbija Zeme pussala Grenlandes ziemeļaustrumos, uz dienvidaustrumiem no Karaļa Kristiana X Zemes un Petermana kalna
Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns)
Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām
Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži
Ārdsas pussala pussala Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumos (_Ards Peninsula_), dienvidos no Belfāstas līča, rietumos un dienvidos to apskalo Strangfordas līcis, bet austrumos Ziemeļu šaurums
Dienvidbevelande pussala Nīderlandes dienvidrietumu daļā, Zēlandes provincē, dienvidos apskalo Rietumšelda, ziemeļos un ziemeļaustrumos - Austrumšelda
Antarktīdas pussala pussala Rietumantarktīdā (_Antarctic Peninsula_), garums - 1200 km, vidējais platums - 200 km, to veido Andu kalnu turpinājums (Antarktandi), ziemeļu daļā (Greima Zemē) augstums - līdz 2328 m, dienvidu daļā (Pālmera Zemē) - 4191 m (Džeksona kalns)
Serves pussala pussala Sāremā salas dienvidos, Igaunijas Sāremā apriņķī, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, dienvidos Irbes šaurums, garums \~25 km, lielākais platums \~10 km
Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m)
nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms)
barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms)
olas čaumala putna olas aizsargkārta, kas sastāv no kalcija, magnija, fosfora un citiem sāļiem
stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos
sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums
terkšķins Putnubiedēklis, kas sastāv no diviem sakrustotiem skaliem
gnoskopīns Racēmisks narkotisks alkaloīds opijā
mongoļu raksts radies, mongoļiem 12.- 13. gs. piemērojot uiguru rakstu savas valodas īpatnībām; rakstu zīmes ir polifoniskas (daudzas no tām apzīmē 2-3 fonēmas), raksta vertikālās rindās, kārtojot tās no labās puses uz kreiso; mūsu dienās to vēl lieto Iekšējās Mongolijas autonomajā rajonā Ķīnā; 17.-20. gs. sāk. lietoja kalmiki, no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam - burjati
radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā
klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert
šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle
bortradists Radists - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā)
saskaidot radīt daudz skaidu (skaldot vai drāžot)
kriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
kriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
skriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
skriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
glukstēt radīt kakla skalošanai līdzīgu skaņu, guldzēt
šķaudīt radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem)
žvākstēt radīt samērā skalu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļirkšķēt radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
žļirkstēt radīt samērā skalu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
šlankstēt radīt skaņu, kāda rodas šķidrumam skalojoties slēgtā traukā, arī lejot šķidrumu traukā
žļankšēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
žļankšķēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
žļankstēt radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
šļonkstēt radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
šļunkstēt radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai
aktivitātes rādītāji rādītāji, kas raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto tā rīcībā esošos līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai
šķiene Ragavu apkalums
miete Ragavu detaļa, kas savieno slieci ar uzkalu un kulbu
padrozs Ragavu slieces apkalums
šinna Ragavu slieces dzelzs apkalums
šķiens Ragavu vai ratu apkalums; metāla sliece, metāla stienis
kalnāzis Ragāzis - kalnu kaza ("Capra ibex")
Calathea picturata raibā kalateja
televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus
Jasmuiža Raiņa memoriālais muzejs - Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, atrodas Preiļu novada Aizkalnē, kompleksā 4 ēkas
RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK)
rālēt Rakalēt, rakņāt
matlīnija Rakstīta burta elements - smalka līnija (parasti kaligrāfijā)
Kalna Kaibēni rakstnieku brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs Vecpiebalgas pagastā, Kaibēnu kalnā
polje Raksturīga karsta reljefa forma, garumā stiepta atklāta iegruvas mulda, kas parasti radusies jau kalnu krokošanās laikmetā
kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā
ramazāns Ramadāns - musulmaņu kalendāra devītais mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņi ietur stingru gavēni
Openku pilskalns Rasnupļu pilskalns Nautrēnu pagastā
Žogotu pilskalns Rasnupļu pilskalns Nautrēnu pagastā
Rata kakts Rata kalns
Karātavu kalns Rata kalns Siguldā
šindis Rata riepa, apkalums
maulaiņi Rati ar riteņiem bez metāla apkaluma
toka Ratu riteņa rumbas iekšējais dzelzs apkalums
obodi Ratu riteņu metāla apkalumi
šķēne Ratu un ragavu apkalums
Raudīte Raudiņa, Skaldas pieteka
Rauda Raudupīte Aizkalnes pagastā
auļkalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
auļukalnieši Raunas novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" iedzīvotāji
baižkalnieši Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Baižkalns" iedzīvotāji
Marijkalna muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Marijkalns" bijušais nosaukums
krevele Raupja, atmirusi norobežota ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma
aimalīns rauvolfijas alkaloīds
aimalicīns Rauvolfijas alkaloīds
serpagīns Rauvolfijas alkaloīds
Ruņģupīte Rauzas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Šepka Rauzas labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, garums - 24 km, kritums - 88 m
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
tiešās ražošanas izmaksas ražošanas procesā radušās izmaksas, kas tieši saistītas ar noteiktu izmaksu nesēju (kalkulācijas objektu)
saimniecība ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums
deflators Ražotās produkcijas un pakalpojumu cenu un tarifu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu
pašražojums Ražoto preču vai pakalpojumu apjoms, kurus uzņēmums izmanto pašu vajadzībām
reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma
Hilberta telpa reāla vai kompleksa vektoru telpa ar skalāro reizinājumu, kura kā metriska telpa ir pilna konverģences nozīmē
atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
meganits recekļveida sprāgstviela; izmanto kalnrūpniecībā
krustenskā iedzimšana recesīvās pazīmes iedzimšana no mātes dēliem un un dominantās pazīmes iedzimšana no tēva meitām, ko nosaka attiecīgās pazīmes determinējošo gēnu lokalizācija dzimumhromosomās
uzkalnu signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna
hemotalāmektomija Redzes uzkalna daļas iznīcināšana ar ķīmisku vielu
elektrotalamogramma Redzes uzkalna elektriskās aktivitātes pieraksts (ievadot mazus elektrodus smadzeņu puslodēs)
aizskaloties refl. --> aizskalot; tikt aizskalotam
apkalpoties refl. --> apkalpot (1)
apskaloties refl. --> apskalot(1)
atskaldīties refl. --> atskaldīt (1); tikt atskaldītam; atšķelties, atdalīties
atskaloties refl. --> atskalot (1); tikt atskalotam
atskaloties refl. --> atskalot (2); tikt atskalotam
atskaloties refl. --> atskalot (3); tikt atskalotam
atskaloties refl. --> atskalot (4); tikt atskalotam
iekalties refl. --> iekalt (1)
ieskaloties refl. --> ieskalot; tikt ieskalotam
izskalināties refl. --> izskalināt; tikt izskalinātam
izskaloties refl. --> izskalot (1); tikt izskalotam
izskaloties refl. --> izskalot (2); tikt izskalotam
izskaloties refl. --> izskalot (3); tikt izskalotam
izskaloties refl. --> izskalot (4); tikt izskalotam
kalties refl. --> kalt (1); tikt kaltam
kaltēties refl. --> kaltēt (1)
lokalizēties refl. --> lokalizēt (1)
lokalizēties refl. --> lokalizēt (2); tikt lokalizētam
noskaldīties refl. --> noskaldīt (1); tikt noskaldītam
pakaltēties refl. --> pakaltēt; tikt pakaltētam
pārskaloties refl. --> pārskalot (2); tikt pārskalotam
paskaloties refl. --> paskalot(1)
pieskaloties refl. --> pieskalot(1); tikt pieskalotam
pieskaloties refl. --> pieskalot(2); tikt pieskalotam
sasiekaloties refl. --> sasiekalot; tikt sasiekalotam
saskaldīties refl. --> saskaldīt(4); tikt saskaldītam
saskalināties refl. --> saskalināt; tikt saskalinātam
saskaloties refl. --> saskalot(1); tikt saskalotam
saskaloties refl. --> saskalot(2); tikt saskalotam
skaldīties refl. --> skaldīt (1); tikt skaldītam
skaldīties refl. --> skaldīt (2); tikt skaldītam
skaldīties refl. --> skaldīt (4); tikt skaldītam
skalināties refl. --> skalināt(1); tikt skalinātam
skaloties refl. --> skalot (1); tikt skalotam
skaloties refl. --> skalot (3); tikt skalotam
uzskaloties refl. --> uzskalot (1)
Registāna Registānas tuksnesis - smilšu tuksnesis Irānas kalnienes austrumu daļā (angļu val. "Registan"), Afganistānas dienvidos, platība - \~40000 kvadrātkilometru, garums - >400 km, platums - līdz 200 km, lēzeni nolaidens līdzenums no 1500 m vjl. austrumos, līdz 800 m rietumos, līdz 60 m augsti kustīgi barhāni
kvadrs Regulāra paralēlskaldņa formā aptēsts akmens
apotēma Regulārai piramīdai - sānskaldnes augstums
iet baznīcā regulāri piedalīties dievkalpojumos
kubiskais tetraedrs regulārs četrskaldnis, kura skaldnes ir vienādmalu trijstūri
ikosaedrs Regulārs daudzskaldnis, kur skaldnes ir 20 regulāri trijstūri; vienkāršā kristalogrāfiskā forma
dodekaedrs Regulārs divpadsmitskaldnis
kubs Regulārs sešskaldnis
Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Abruco reģions Itālijā (_Regione Abruzzo_), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra
Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra
Molize Reģions Itālijas vidusdaļā ("Molise"), Apenīnu pussalā, Adrijas jūras piekrastē - paugurains līdzenums, centrālajā daļā - Molizes plakankalne
Guansji Džuanu autonomais reģions reģions Ķīnas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Naņnina, platība - 236700 kvadrātkilometru, lielākā daļa teritorijas \~1000 m augsti kalni, augstākā virsotne - 2070 m
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
piemunsturēšana Reģistrācija kuģa apkalpes sarakstā, munsturrullī
abortu līmenis reģistrēto abortu skaits uz 1000 sievietēm reproduktīvajā vecumā, parasti no 15 līdz 44 vai 49 gadiem kalendārā gada laikā
laulātības vispārējais koeficients reģistrēto laulību skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikta promilēs par kalendāro gadu
Hunsriks Reinas Šīferkalnu dienvidrietumu daļa starp Mozeli un Nāi, Vācijā, augstums - līdz 816 m, plakankalne, ko veido gk. slānekļi
Zauerlande Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļa Vācijā ("Sauerland"), garums - \~80 km, augstums - līdz 843 m, dzelzs rūdas un būvakmeņu ieguve
Reinīrs Reinīra kalns
slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju
faktūrrēķins Rēķins, ko izraksta par piegādātām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem
kalkulators Rēķinvedības darbinieks, kas veic kalkulāciju
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens
nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību
šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā
irvingieši Reliģiskā sekta, kas katolisko rituālu savienojusi ar agrās kristietības elementiem un sludina apokaliptiskas idejas
kulta kalpotājs reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi
jansenisms Reliģisks virziens Holandē un reliģiski sabiedriska kustība Francijā 17. un 18. gs., kura izveidojās no Holandes teologa Jansena mācības, tuvs kalvinismam
grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks
Lielais Sālsezers relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē 1280 m vjl. (angļu val. "Great Salt Lake"), ASV, Jūtas štatā, platība mainās no 2500 līdz 6000 kvadrātkilometriem, lielākais dziļums - 15 m, mainīgs sāļums - 137-300 promiles
marginālais reljefs reljefa formu kopums, kas izveidojies segledāju vai kalnu ledāju malas zonā glaciotektoniskos un glaciogēnos vai ledāja kušanas ūdeņu (retāk erozijas) procesos
altiplanācija Reljefa izlīdzināšanās augstkalnu apgabalos
punktogrāfs Rentgenogrāfisks aparāts, ar kuru noteic svešķermeņu lokalizāciju audos
standala Resna kārts, ko izmanto kā vienu no vairākām, kas kalpo par slīpi izveidotu balstu pie jaunbūves sienas, pa kuru velk augšā baļķus
apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
hostdators Resursdators - datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šīs funkcijas
plaušu alveolu mikrolitiāze reta plaušu kalcifikācijas forma ar sīkiem akmentiņiem plaušu alveolās
Revolūcijas Revolūcijas smaile - Istiklols, virsotne Pamira kalnos
Gailumi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" nosaukums līdz 1989. gadam
Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants
leinakalnieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinakalns" iedzīvotāji
Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants
babrieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji
Krīvu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Latvīšu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" nosaukuma variants
Mazie Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums
Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski
čaksieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji
Čūdarāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čudarāni" nosaukuma variants
Eļkšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants
Eļkšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski
gailumieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gailumi" iedzīvotāji
Golačakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gola Čakši" nosaukuma variants
Gološova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants
Gorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants
Gorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants
Guorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski
Guorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski
ilzānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ilzāni" iedzīvotāji
ilzeskalnieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" iedzīvotāji
Iugolova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants
Iugulova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants
Īvoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivoni" nosaukuma variants
Īvuoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Īvoni" nosaukums latgaliski
Klaugas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukuma variants
Klaugys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukums latgaliski
Kozudaune Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants
Kozudavņa Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants
Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski
Kipļuki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants
ladānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ladi" iedzīvotāji
ladieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ladi" iedzīvotāji
letkēnieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" iedzīvotāji
letkieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" iedzīvotāji
Letkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants
Ļetkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants
Ļetki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants
Letkys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukums latgaliski
Lelī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Čakši" nosaukums latgaliski
Lucatnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lucatnieki" nosaukuma variants
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants
Pirmā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants
Pyrmuo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 1” nosaukums latgaliski
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants
Otrā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants
Ūtruo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 2” nosaukums latgaliski
Martuzāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Mortuzāni" nosaukuma variants
Plešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants
Pliešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants
Puškundži Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puskundži" nosaukuma variants
puškrīvieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puškrīvi" iedzīvotāji
reidzānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" iedzīvotāji
Reidzani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" nosaukuma variants
Rogozas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukuma variants
Rogozys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukums latgaliski
Sološnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Sološnieki" nosaukuma variants
Stoguoršni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Stogoršņi" nosaukuma variants
šķerbenieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbenieki" iedzīvotāji
Pirmie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski
Otrie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski
vecgailumieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecgailumi" iedzīvotāji
Vacgailumi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecgailumi" nosaukuma variants
Vuoseli Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Voseļi" nosaukuma variants
Zaliukšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukuma variants
Zaliukšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukums latgaliski
Žogotas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukuma variants
Žogotys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukums latgaliski
Biržgeļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bereznīki" bijušais nosaukums
Bungys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" nosaukums latgaliski
Gaļdeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukuma variants
Gaļdeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukums latgaliski
Giņeviči Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Gineviči" nosaukuma variants
Krīvu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukuma variants
Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski
Latvīšu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukuma variants
Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski
Ļipuški Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" bijušais nosaukums
lipuškieši Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji
Ļoli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Ļoļi" nosaukums latgaliski
mākoņkalnieši Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Mākoņkalns" iedzīvotāji
Meļteņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukuma variants
Meļteni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukums latgaliski
Mylka Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Milka" nosaukums latgaliski
Jaunā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas “Novaja” bijušais nosaukums
Plīna Romāni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Plīna Romani" nosaukuma variants
Purvini Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" nosaukums latgaliski
Rukmuoni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rukmoni" nosaukums latgaliski
Rusiškas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukuma variants
Rusiškys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukums latgaliski
Vecā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Staraja" bijušais nosaukums
Stepeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukuma variants
Stepeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukums latgaliski
Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski
Škrabi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Škrjabi" nosaukuma variants
Vacstašuļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukuma variants
Vacstašuli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukums latgaliski
Zundas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
Zundes Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
Zundys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski
Piliskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
Piļskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
pilskalnieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji
Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas)
Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju)
ārds Režģa elements kurtuvēs, kaltēs, cepšanas iekārtās
skreķi Režģveidā novietotas nelielas līstītes, skali u. tml.
brocieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" iedzīvotāji
erelieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ereļi" iedzīvotāji
kapenieks Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" iedzīvotājs
sprukstinieši Riebiņu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sprukstiņi" iedzīvotāji
Lazdu kalns Riekstu kalns Vecsalienas pagastā
Riekstu kalns Riekstukalns Baldones pagastā
Smugaušu kalns Riekstukalns, kalns Baldones pagastā
rēpe Riepa, riteņa apkalums
Provansas Alpi Rietumalpu dienvidrietumu daļa Provansā, Francijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - Pelas kalns (3053 m), vidēji augstas grēdas un plato
Melnās jūras Kaukāzs Rietumkaukāza vidēji augstie (līdz 2000 m) kroku kalni Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļrietumiem no Fišta kalna (2867 m), Krievijas Krasnodaras novadā, garums - >150 km
Vārdupes kalns Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines un Sudrabkalnu augstākā virsotne, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 137,7 m vjl., relatīvais augstums — 48 m
oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms)
Rietumrumānija Rietumrumānijas kalni - Apuseni
Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu
Astrolaba rifi rifu grupa Koraļļu jūrā (_l’ Astrolabe, Récifs de_), Jaunkaledonijā, Salu provinces ziemeļos
Belonas rifi rifu sistēma Klusā okeāna Koraļļu jūrā starp Austrāliju un Jaunkaledonijas salu, Jaunkaledonijas teritorija
RCUV Rīgas Centrālais universālveikals
baložnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Baloži" (agrāk - "Baložkalns") iedzīvotāji
balodieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Baloži" (senāk - "Baložkalns") iedzīvotāji
ozolkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ozokalni" iedzīvotāji
torņakalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji
torņkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Torņakalns" iedzīvotāji
ziepniekkalnieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Ziepniekkalns" iedzīvotāji
Čiekurs Rīgas pilsētas apkaime _Čiekurkalns_
Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm
Zasulauks Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, robežojas ar Dzirciema, Āgenskalna, Šampētera un Imantas apkaimēm
Dzirciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Iļģuciemu ziemeļos un Zasulauku dienvidos, kā arī starp Rīgas-Bolderājas dzelzceļa līniju rietumos un Zunda piekrasti austrumos, robežojas ar Iļģuciema, Ķīpsalas, Āgenskalna, Zasulauka un Imantas apkaimēm
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve)
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi
Purvciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā uz austrumiem no Rīgas-Ieriķu dzelzceļa līnijas, robežojas ar Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Pļavnieku, Dārzciema un Grīziņkalna apkaimēm
Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm
Mežaparks Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru un Sarkandaugavu, no 1901. g. veidota kā rīdzinieku atpūtas un daļēji arī mazstāvu dzīvojamo ēku rajons, robežojas ar Čiekurkalna, Brasas, Sarkandaugavas un Mīlgrāvja apkaimēm; līdz 1923. g. Ķeizarmežs, Ķeizarvalde
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents"
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
āgenskalnieši Rīgas pilsētas daļas "Āgenskalns" (starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas - Tukuma dzelzceļu) iedzīvotāji
čiekurkalnieši Rīgas pilsētas daļas "Čiekurkalns" iedzīvotāji
kases kolēģija Rīgas pilsētas pārvaldes iestāde 1675.-1877. g., kas vadīja ķemereju, pārzināja pilsētas kustamos un nekustamos īpašumus, naudas kaltuvi, izlēma ar pilsētas saimniecību saistītos jautājumus, iecēla pilsētas mērnieku
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
spregs Rijas kakts, kur dedzina skalu
Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera
Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā
Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km
dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību
žorgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot)
žurgāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, ko mazgāt, skalot); žorgāties
žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
vērķdzelze Rīks ar ko kalējs izgriež naga apakšdaļu (kaļot zirgu)
kirka rīks ar koka kātu, kam galā pagarš dzelzs stienis, kuramlejasgals plakans un noasināts; lieto kalnraktuvēs, akmeņlauztuvēs, ledus laušanai u. tml. roku darbos
kalnu kompass rīks pilnīgi pareizai kalnu slāņu vai rūdas gultnes noteikšanai attiecībā uz horizontu
žņauglis Rīks, ar kuru saspiež zirgam lūpas (kamēr tiek apkaltas kājas)
rīmnieks Rīmkalis
Rinči Rinču ezers - Rinģis kalniešu pagastā
pirmais iekšā, pirmais ārā rindošanas disciplīna, kas paredz, ka nākošais apkalpojamais rindas elements ir elements, kas rindā atrodas visilgāk
rindas pārvaldība rindošanas disciplīnas realizācijas veids, kas ar speciālas vadības programmas palīdzību nosaka kārtību, kādā klienti pievienojami rindai vai kādā veidā rindā esošie klienti apkalpojami
Rinču ezers Rinģis, ezers kalniešu pagastā
Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.)
basmati Rīsu šķirne ar gariem graudiem, aug Himalaju kalnu pakājē
ortoss Rīta dievkalpojums Austrumu baznīcā; Rietumu baznīcā tam atbilst lauda
rītlūgšana Rīta lūgšana; īss rīta dievkalpojums
riepa Riteņa apkalums
downhill Riteņbraukšana lejup no kalna ar speciāli aprīkotu riteni; daunhils
daunhils Riteņbraukšana lejup no kalna ar speciāli aprīkotu velosipēdu
phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus
krota Robeža starp piekrates nogāzi un līdzenumu; kalnu grēdas virsotne, kas redzama tālumā
Pustiņas pilskalns Robežnieku pilskalns Robežnieku pagastā
Pirins Rodopu kalnu masīva rietumu daļa Bulgārijas dienvidrietumos ("Pirin"), atzari - Grieķijā, garums - \~75 km, augstākā virsotne - 2914 m (Vihrens)
elektrošāberis rokas elektrokalts
elektroskrāpis rokas elektrokalts
granātnieks Rokas prettanku granātmetēja apkalpes 1. numurs, kas veic šaušanu ar granātmetēju
goth Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
gotika Rokmūzikas stils, izveidojās 80. gados uz pankroka bāzes, tam raksturīgas nomācošas, drūmas, apokaliptiskas un arī romantiskas intonācijas, liela vieta ierādīta nāvei, mistikai, pārdabiskajam
breviārs Romas katoļu baznīcā garīdznieku liturģiska grāmata ikdienas dievkalpojumu noturēšanai; tajā ietvertas lūgsnas, psalmi, izvilkumi no Bībeles
emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu
Kvirināls Romas pakalns, uz kura atrodas pils, kas 1870.- 1946. gadā bija Itālijas karaļu galvenā rezidence, bet kopš 1948. gada ir Itālijas prezidenta rezidence
baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā
romanino Romas senāta kalta sudraba monēta 13.-15. gs.; grasis
Romeškalns Romeškalna ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Romeskalna ezers Romeškalna ezers Veclaicenes pagastā
Romeškolla azars Romeškalna ezers Veclaicenes pagastā
nonas Romiešu kalendārā 5. diena mēnesī, izņemot martu, maiju, jūliju un oktobri, kad tā bija 7. diena
fornacalia Romiešu labības kaltēšanas svētki februārī
Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties
Virbijs romiešu mitoloģijā - Diānas mīļākais vai kalps, kas tika godāts kopā ar viņu svētajā birzī pie ezera
Febre Romiešu mitoloģijā - drudža dieviete, kurai bija svētvieta Palātija kalnā Romā
Fornāka Romiešu mitoloģijā - pavarda un graudu kaltējamo krāšņu dieviete
Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju
Merkurs Romiešu mitoloģijā - tirdzniecības dievs; dievu vēstnesis un kalps; maģijas un astroloģijas zinātājs; arī Merkurijs
Vulkāns Romiešu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (sengrieķu mitoloģijā tam atbilst Hēfaists)
mancipium Romiešu tiesību institūts verdzības, vēlāk parāda kalpības nodibināšanai ar mancipāciju
aurejs Romiešu zelta monēta, ko sāka kalt Jūlija Cēzara valdīšanas laikā
Baltezers Ropažu novada Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bukulti" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
dirkas virbelis rotējošs apkalums grotbomja nokā, kura vienā atzarē iešēkelēta dirka, bet otrā - grotšote
ripa Rotējošs riņķveida elements ar ciparu vai burtu skalu uz tā vai zem tā (piemēram, telefona aparātam)
Brīži Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" nosaukums latgaliski
Cimuškas Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukuma variants
Cimuškys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Cimuški" nosaukums latgaliski
Izdagas Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Izdegas" nosaukuma variants
Izdagys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Izdegas" nosaukums latgaliski
Kvederi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Kvedervecumi" nosaukuma variants
Kvedervacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Kvedervecumi" nosaukuma variants
lazdānieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lazdāni" iedzīvotāji
lazdieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lazdas" iedzīvotāji
Lelī Stradiški Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Stradiški" nosaukums latgaliski
Lozdi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukuma variants
Lozdys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski
Mizauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukuma variants
Myzauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukums latgaliski
Neicinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Neicenieki" nosaukuma variants
rimicānieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rimīcāni" iedzīvotāji
rimīcānieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rimīcāni" iedzīvotāji
Rimeicāni Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rimicāni" nosaukuma variants
Romāni Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Romānvecumi" nosaukuma variants
Romānvacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Romānvecumi" nosaukuma variants
Salinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
Spriči Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants
Spričvacumi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Spričvecumi" nosaukuma variants
strodieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Vyngri Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
Zeļtauka Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeļtovka" nosaukuma variants
driāde Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva
hinīnkoks Rubiju dzimtas ģints ("Cinchona") mūžzaļš koks, kuru kultivē mizas ieguvei Andu kalnos Dienvidamerikā; miza satur \~30 alkaloīdu, t. sk. hinīnu, ko lieto medicīnā
pakalnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieki" iedzīvotāji
Raudas kalns Rudovas kalns Lauderu pagastā
Lītavas kalns Rudovas pilskalns Lauderu pagastā
Rudavas pilskalns Rudovas pilskalns Lauderu pagastā
Steenholm Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā pie Katlakalna
Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā, Katlakalnā, starp Daugavu un tās atteku Olekti
Luisenhof Rugājkalna muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
Ūzuļnes Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnes" nosaukuma variants
pilsnieki Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" iedzīvotāji
Rūbani Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Rūbāni" nosaukuma variants
vidssalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidssala" iedzīvotāji
vidussalieši Rugāju novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" iedzīvotāji
Rugāji Rugāju novads - kā atsevišķs novads Latgales ziemeļu daļā pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Lazdukalna un Rugāju pagastu
Līpukolns Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Liepukalns" nosaukums latgaliski
Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi
akorīns Rūgts glikozīds kalmju zemesstumbrā
Ruļļu valnis Ruļļukalns, kalns Svētes pagastā
Apaļais kalns Rumbas pilskalns Abavas pagastā
krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs
vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs
nošļapstīties Runājot kustināt tikai lūpas un siekaloties
šļapstīt Runājot siekaloties
švirkalnieki Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" iedzīvotāji
svirkalnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Svirkale" iedzīvotāji
Mazšvirkale Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" nosaukuma variants
Runģu ezers Ruņģu ezers Launkalnes pagastā
subhadevas rūpavačāru grupas dievības budisma mitoloģijā, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās (pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas)
siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens
perlūvijs Rupjgraudainais materiāls (laukakmeņi, klintsbluķi), kas uzkrājies upes gultnē nogulumu izskalošanas un krasta nogruvumu rezultātā
kalve Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process
smēde Rūpnīcas nodaļa, mehāniskās darbnīcas nodaļa, arī mehāniskā darbnīca, kurā noris kalšanas process; kalve 1(2)
Rusičku ezers Rusišķu ezers Mākoņkalna pagastā
Rusiška ezers Rusišķu ezers Mākoņkalna pagastā
cevīns Sabadillas sēklu un veratru kristālisks alkaloīds
arodbiedrība sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses
SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
saku vecis sacītājs, dievkalpojumu vadītājs brāļu draudzē
iecirkņa stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru un kravu tranzītvilcienu pieņemšana un aizlaišana, lokomotīvju un vagonu remonts, kravu iekraušana un izkraušana, uzņēmumu pievedceļu apkalpošana
graduēt Sadalīt iedaļās (piemēram, skalu, instrumentu, trauku)
dairīties Sadalīties, plaisāt, skaldīties
sasmalstīt Sadauzīt, sagriezt, saskaldīt sīkos gabalos
saskārdīt Sadragāt, saskaldīt, saplosīt
frizētava Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
SPK Sadzīves pakalpojumu kombināts
Calathea crocata safrāndzeltenā kalateja
zafrans Safrāns - smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
ieskaidīt Sagatavot skābumu muciņā, ielejot siltu ūdeni, pievienojot miltus un saskalojot
Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
invertins Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē
invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas
putreniece saimniece, kas pārzina ēdienu, apģērbu un mājas apkalpošanu
krodzniecība Saimnieciskās darbības nozare, kas saistīta ar viesu apkalpošanu krogos, traktieros u. tml.
lidosta saimniecisks uzņēmums, kas nodrošina pasažieru un kravas pārvietošanu ar aviotransporta palīdzību un komercpakalpojumus (ēdinašana, tirdzniecība) uzņēmuma telpās vai teritorijā
cinhonisms Saindēšanās ar cinhonas mizu vai tās alkaloīdiem
lobēlisms Saindēšanās ar lobēliju vai tās alkaloīdiem; pazīmes: vemšana, toniski un kloniski krampji, elpošanas paralīze
muskarīnisms Saindēšanās ar muskarīnu; pazīmes: uzbudinājums līdz trakošanai, siekalošanās
ar dzimumu saistītā iedzimšana saistība dzimumu pazīmēm, ko determinē dzimumhromosomās vai dzimuma nosacītajās hromosomās lokalizētie gēni
alkalimetrisks saistīts ar alkalimetriju, tai raksturīgs
apokaliptisks saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs
astēnisks saistīts ar astēniju, tai raksturīgs; vājš, kalsnējs
kalambūrisks saistīts ar kalambūru, tam raksturīgs
kalns saistīts ar kalnājiem, tiem raksturīgs
kalnrūpniecisks saistīts ar kalnrūpniecību, tai raksturīgs
kalorimetrisks saistīts ar kalorimetriju, tai raksturīgs
priekškalnu saistīts ar priekškalni, tai raksturīgs
merkantils saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks
merkantilistisks saistīts ar sīkumainu aprēķinu, arī savtīgi veikalniecisks; merkantils (2)
veikalniecisks saistīts ar veikalu (1), tam raksturīgs
veikalniecisks saistīts ar veikalu (2), tam raksturīgs
sasiekalot Sajaukt ar siekalām
iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē)
saļūrēt Sajaukt, saskalot kopā
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu)
kā dēlis saka par kalsnu sievieti, par mazām, plakanām krūtīm
kā bleipēderis saka par kalsnu, tievu, neliela auguma cilvēku
īsta asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku
izkaltis kā asaka saka par ļoti kalsnu cilvēku
kārns kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
tievs kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
sakaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
izkaltis kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
sauss kā skals saka par ļoti kalsnu cilvēku
tievs kā skals (arī kā diegs) saka par ļoti kalsnu cilvēku
kā žagars saka par ļoti kalsnu, novājējušu cilvēku
izkaltis kā dobes varde saka par ļoti kalsnu, vāju cilvēku
kā skaida saka par ļoti vāju, kalsnu sievieti
Dots pret dotu! saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu
kā vergs saka, ja kāds pārmērīgi strādā vai tiek ļoti izkalpināts
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma sajūt atkal spēku, enerģiju, dzīvesprieku
šakalis Sakalis - skalu malkas pagale, sveķains skals
sačurēt Sakalst
sakramt Sakalst
iekalst Sakalst (kā iekšpusē); iesūkties (kur iekšā) un sakalst
uzkalst Sakalst (no virspuses)
apkalst Sakalst (visapkārt, no virspuses)
drinēt Sakalst, panīkt, satrunēt
kript Sakalst, sačokurot
sakaldināt Sakalt (1)
sakaldīt Sakalt (1)
sakaldināt Sakalt (2)
sakaldīt Sakalt (2)
sakalināt Sakalt (2)
švailēt Sakalt dzelzi
stukāt Sakalt īsāku
sakaltināt Sakaltēt
apkaltēt Sakaltēt (visapkārt, no virspuses)
iekaltēt Sakaltēt un iekrāt
knauķis Sakaltis maizes gabals
grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš
kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt
kņeta Sakaltis zars
kryvasi sakaltusi aramzeme
graulis Sakaltusi maizes doniņa
grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru
cenceris Sakaltusi zemes pika
cencers Sakaltusi zemes pika
skraba Sakaltusi, sasalusi vai citādi sacietējusi zemes virskārta
kauls Sakaltuši augu (piemēram, āboliņa, aveņu) stublāji
kraveši Sakaltuši vai sasaluši dubļi
kruvesi Sakaltuši vai sasaluši dubļi
gruvesis Sakaltuši, sasaluši dubļi
gruvezis Sakaltuši, sasaluši dubļi
kruva Sakaltušu mēslu čupa
krepes Sakaltušu mēslu pikas
dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus
Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits
adjustēšana Sakārtošana, piem., pārkalšanai nododamās naudas svēršana
formālās aprakstīšanas tehnika sakaru pakalpojumu un datoru tīklu protokolu formālu specifikāciju izstrādāšanas paņēmieni
analogais telefons sakaru sistēma, kurā skaņas svārstības tiek pārveidotas analoģiskās elektromagnētiskajās svārstībās, ko pārraida pa sakaru līnijām un atkal pārveido skaņas svārstībās
kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas
internunciāls Sakaru uzturētājs, tāds, kas kalpo par savienotājs līdzeklis, piem., nervu šķiedras, kas savieno nervu šūnas
Linkuvas valnis sākas Auces apkaimē, lokveidā iesniedzas Lietuvas ziemeļdaļā līdz Linkuvai un austrumos aizstiepjas līdz Skaistkalnei, lēzens 2,5-3,5 km plats, viļņotās virsas augstums — 70-85 m vjl.
ārds Sakasītais un kaltēšanai ārdāmais siens
sbirs Sākotnēji - Inkvizīcijas tiesas zemāka ranga kalpotājs
aģitācija Sakratīšana, saskalināšana (receptūrā)
sašļanderēt Sakratīt (šķidrumu traukā); saskalināt
sažvanckāt Sakratīt, sašūpot (ko šķidrumā iemērktu); saskalināt
uzčačot Sakraut āboliņu kaltēšanai zarainās kārtīs
zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam
sākt (atkal) no gala sākt (atkal) no sākuma, sākt vēlreiz, no jauna
atdzīvoties sākt atkal darboties (par mehānismu)
aizkalst sākt kalst (par augiem, to daļām); panīkt sausuma dēļ
aizkaldināt sākt kalt
startēt sākt kustību (par transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
kalēt sākt pārklāties ar atkalu
aizskaldīt sākt skaldīt (pēc kā radies pārtraukums)
apvīst sākt vīst; apkalst, apžūt
sākt (ies) (atkal) no gala sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna
sakuļāt Sakult, saskalināt
sakuļināt Sakult, saskalināt
orgijas Sākumā senējiem grieķiem dievkalpojumi par godu Dēmētrai, vēlāk Bakhum, vīna un jautrības dievam, pie kam notika dažādas pārmērības
nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi
Unalaška sala Aleutu salu austrumos (ASV Aļaskas štatā), platība - 2782 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 2035 m (darbīgs vulkāns), krastos fjordi; Analaska
Skaja sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.); apskalo Litlminčs, Inera šaurums, Slītas šaurums un Hebridu jūra
Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji
Tasmanija sala Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē ("Tasmania"), no kontinenta šķir Basa šaurums, apskalo Indijas okeāns un Tasmana jūra, platība - \~63000 kvadrātkilometru, 490000 iedzīvotāju (2007. g.), kalnaina, augstākā virsotne - 1617 m
Kekertarsuaka sala Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē, platība - 8600 kvadrātkilometru, augstums līdz 1919 m (Hejrigena kalns)
Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
Nunivaka sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus
Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m
Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi
Krka sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m
Zaķusala sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa
Andra sala Egejas jūrā (_Andros_), Kiklādu arhipelāga ziemeļos (Grieķijā), platība - 405 kvadrātkilometri, reljefs kalnains, augstums līdz 994 m vjl., ielejās audzē olīvkokus, citrusus, vīnkokus
Skira sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes
Evija sala Egejas jūrā, Balkānu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Grieķijā, platība - 3261 kvadrātkilometrs, garums - 170 km, augstākā virsotne - Dirfa kalns (1743 m)
Roda sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Rhodhos_), Dienvidsporādu salu grupā (pieder Grieķijai), platība - 1410 kvadrātkilometri, kalnaina, augstākā virsotne - 1215 m vjl.
Sama sala Egejas jūras dienvidos, Dienvidsporādu salu grupā (Grieķijas teritorija), platība - 476 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1436 m
Tasa sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijā, platība - 379 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 1203 m
Samotrake sala Egejas jūras ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 176 kvadrātkilometri, apdzīvota, kalnaina, augstums - līdz 1586 m
Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
Masbate sala Filipīnās, arhipelāga centrālajā daļā, Bikolas reģiona dienvidu daļā, rietumos apskalo Sibujanas jūra, rietumos - Samaras jūra, dienvidos - Visaju jūra, ziemeļaustrumos - Masbates šaurums, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži
Leite sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
Palavana sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla
Negrosa sala Filipīnu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Mindanao salas, Rietumu Visajas un Centrālās Visajas reģionā, platība - 12700 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 2460 m
Samara sala Filipīnu arhipelāga vidienē (sp. val. "Samar"), platība - 13400 kvadrātkilometru, virsma kalnaina, augstākā virsotne - 896 m, ar Leites salu savieno tilts, ar Lusonu - prāmis
Sebu sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m
Panaja sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoro un Negrosu, rietumos apskalo Sulu jūra, ziemeļos - Sibujanas jūra, austrumos - Visaju jūra, dienvidaustrumos - Gimarasas šurums, dienvidos - Panajas līcis, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m
Mindoro sala Filipīnu arhipelāgā, uz dienvidiem no Lusonas, Minaropas reģiona ziemeļaustrumos, platība - 9800 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 2582 m
Alutoka sala Grenlandes rietumu piekrastē (_Aluttoq_), dienvidos un dienvidrietumos apskalo Kekertarsūpas līcis, ziemeļrietumos Vargata šaurums
Amsterdama sala Indijas okeānā (_Île Amsterdam_, Francijas Dienvidjūru Zemēs), platība - 60 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 881 m vjl. (Diva kalns)
Java sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta
Sulavesi sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa
Lomboka sala Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengara provincē, Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns), dienvidos - Indijas okeāns, ziemeļos - Bali jūra, rietumos - Lombokas šaurums, austrumos - Alasas šaurums
Arta sala Jaunkaledonijā (_Art, Île_), Koraļļu jūrā, Belepa salās
Bagao sala Jaunkaledonijas Salu provincē (_Bagao_), Klusā okeāna Koraļļu jūras Luajotē salās
Baaba sala Jaunkaledonijas ziemeļu daļā (_Baaba, Île_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
Kefalonija sala Jonijas jūrā ("Cephalonia"), Grieķijā, platība - 752 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1628 m
Kerkira sala Jonijas jūrā ("Kerkyra"), Jonijas salu grupas ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 593 kvadrātkilometru, ziemeļu daļa kalnaina, augstums - līdz 906 m
Lefkada sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 295 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1158 m, olīvkoku audzēšana, audzē arī citrusus, vīnkokus
Anhela de la Gvarda sala Kalifornijas līcī (_Ángel de la Guarda, Isla_), Meksikas Lejaskalifornijas štata teritorija, augstākā virsotne - 1315 m
Aksela Heiberga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Axel Heiberg Island"), Sverdrupa salu grupā, platība - 34400 km^2^, kalnaina, augstums līdz 2210 m vjl.
Benksa sala sala Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju Arktiskajā arhipelāgā, no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
Santaizabela sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - Mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas
Taivāna sala Klusā okeāna rietumos, Āzijas dienvidrietumu piekrastē, no ziemeļiem uz dienvidiem šķērso vairākas kalnu grēdas, augstākā virsotne - 3950 m
Maui sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs
Malaita sala Klusajā okeānā, Zālamana salu valsts austrumos, platība - 4071 kvadrātkilometrs, garums - 165 km, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 1432 m (Kolovrata kalns)
Karpata sala Krētas jūrā ("Kárpathos"), uz ziemeļaustrumiem no Krētas (Grieķija), platība - 304 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1215 m (Kalilimnes kalns)
Mazā sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 0,5 ha, konstatētas 62 augu sugas
Auzu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3 ha, konstatētas 127 augu sugas
Priežu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3,7 ha, konstatētas 139 augu sugas
Jamaika sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi
Butona sala Lielo Zunda salu grupā ("Buton"), uz dienvidaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, platība - \~4600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne - 1190 m (Vani kalns)
Niasa sala Lielo Zunda salu grupā (indon. val. "Nias"), 110 km uz rietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 4800 kvadrātkilometru, 600000 iedzīvotāju (2004. g.), kalnaina, augstums - līdz 886 m
Banka sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu (Indonēzijā), platība - 11600 kvadrātkilometru, līdzena, atsevišķi pauguri līdz 699 m, lielākā pilsēta Pankalpinanga
Floresa sala Mazo Zunda salu grupā ("Flores"), Indonēzijā, platība - 14300 kvadrātkilometru, kalnaina, augstms - līdz 2400 m, 1831000 iedzīvotāju (2010. g.)
Serama sala Moluku salu grupā, Indonēzijā (indon. val. "Seram"), platība - 17100 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 3019 m
Buru sala Moluku salu grupā, Indonēzijā, platība - 12655 kvadrātkilometri, 210600 iedzīvotāju (2019. g.), kalnaina, augstākā virsotne - Kaupalatmadas kalns (2428 m)
Halmahera sala Moluku salu grupas ziemeļos ("Halmahera"), Indonēzijā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 1635 m, darbīgs vulkāns - Gamkunors
Senja sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas
Sēreja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijā, platība - 816 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, krasta līnija izrobota, tundra
Hinneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā (Norvēģija), platība - 2198 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums līdz 1266 m, fjordi, kalnu un meža tundra
Barenca sala sala Svalbārā, Špicbergenas arhipelāgā, rietumos no Olgas šauruma, dienvidos no Peiera raga, ziemeļrietumos un rietumos to apskalo Stūrfjords
Lorda Hava sala sala Tasmāna jūrā, Austrālijā, platība - 12,8 kvadrātkilometri, puslokā apņem lagūnu, tuvumā 12 sīku salu, vulkāniskas izcelsmes bazalta masīvs, augstums - līdz 860 m (Gavera kalns)
Moricsala sala Usmas ezera rietumu daļā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 83 ha, apdzīvota kopš 20. gs. sākuma, senāk dēvēta par Usmas kalvu vai Zivju salu
Maļorka sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni
Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m
Laņģupīte Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā
Nātrene Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 13 km; Ērkava; Nātra; Nātre
Ķirele Salacas kreisā krasta pieteka Skaņkalnes pagastā, garums - 14 km, iztek no Rebeles ezera Vecates pagastā, tek cauri Ķiruma ezeram; Kirela; Kirele; Kirera; Laukupīte
Dambjupīte Salacas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, garums - 6 km
Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis
Sabaiņu ezers Salainis, ezers Launkalnes pagastā
Soloja ezers Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
Solovejas ezers Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
Solovja ezers Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
Solovju ezers Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
Solojs Salājs, ezers Mākoņkalna pagastā
Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas
Sanihes salas salas Lielo Zunda salu grupā ("Sanighe"), uz ziemeļaustrumiem no Sulavesi salas, Indonēzijā, Sulavesi jūras austrumos, kopējā platība — 800 kvadrātkilometru, kalnainas, augstākā virsotne — 1784 m, darbīgi vulkāni, tropu meži
pakalnieši Salaspils novada Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Pakalni" iedzīvotāji
saulkalnieši Salaspils pagasta apdzīvotās vietas "Saulkalne" iedzīvotāji
Līgatnes minerālūdens Salaspils pazemes ūdeņu horizonta maz mineralizēts kalcija hidrogēnkarbonāta tipa ūdens, lieto kā ārstniecisko dzeramo ūdeni
Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē
oškalnieki Saldus novada Brocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Oškalni" iedzīvotāji
puķkalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
Puķkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" nosaukuma variants
Salenieki Salenieku ezers - Lielais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
kazeīns Salikta olbaltumviela, kas izveidojas, skaldošu fermentu vai skābju iedarbībā sarecot piena olbaltumam; biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa
mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu
teiciensaliktenis Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam
pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru
Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns
naktssals Salna - temperatūras krišanās zem nulles pēc Celsija skalas piezemes gaisa slānī, uz zemes virsas vai augiem to veģetācijas periodā
saloņa Sals, salna; atkala
kālija sālszāle sālszāļu suga ("Salsola kali")
Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m)
Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m
Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas
Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri
Jaunhebridu salas salu grupa Okeānijas dienvidrietumos, Melanēzijā, platība - 12190 kvadrātkilometru, >800 km meridionālā virzienā izstiepta kalnainu salu grupa, >80 salas, augstākā virsotne - 1810 m
Toskānas arhipelāgs salu grupa Tirēnu jūrā, uz rietumiem no Apenīnu pussalas, Itālijā, lielākās salas — Elba, Kapraija, Džiljo, Montekristo, platība — \~290 kvadrātkilometru, kalnains reljefs
Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns
bruņreljefs Salveida augstieņu reljefs, ko veido galdkalnu palikšņi, kurus klāj cietie ieži, kas pasargā zemākos slāņus no noārdīšanas
Naga Salvina - upes nosaukums tās augšteces posmā Tibetas kalnienē (_Nag Qu_), Ķīnā
Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m
Sellings Sāļezers Tibetas kalnienē ("Selling Tso") 4495 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - 1825 kvadrātkilometri
inkrustācija Sāļu (gk. kalcija sāļu) izgulsnēšanās audos vai uz iekšējo orgānu virsmas; kreveles veidošanās
sakulcenēt Samaisīt, saskalināt
sakulcināt Samaisīt, saskalināt
sakulčināt Samaisīt, saskalināt
sakuldžināt Samaisīt, saskalināt
loča nauda samaksa par loča pakalpojumu, ievadot peldlīdzekli ostā vai izvadot no tās
priekšsamaksa Samaksa par precēm pirms to saņemšanas un par pakalpojumiem pirms to izmantošanas
apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas
darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu
atlīdzināt Samaksāt (par darbu, pakalpojumu u. tml.)
Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns
blūzgas Samazgas, saskalas
solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens
zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens
hipokalcēmija Samazināts kalcija daudzums asinīs
sausnējs samērā kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa dalām)
paslikts samērā novājējis; pakalsns; paliess
pakalsns samērā, arī mazliet kalsns
paliess samērā, arī mazliet vājš, arī kalsns
nosmitēt Samitrināt ar sūkalām (uz aužamiem stāviem uzvilktus velkus, lai tie būtu stingrāki, neplūksnotu)
sasmitēt Samitrināt, saslapināt (mīksti savērptus velkus ar sūkalām, lai tie kļūst stingrāki)
kamasi Samojedu (2) cilts, kas dživo Sajānu kalnāja ziemeļu nogāzēs
izmantot saņemt pakalpojumus
hemialģija Sāpes, kas lokalizējas ķermeņa vienā pusē
šķendelēt Saplēst šķēpelēs, saskaldīt
Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene)
mehāniskā traktūra sarežģīta vienu divus milimetrus biezu koka skaliņu, leņķīšu un sīku metāla detaļu sistēma
naktssargs Sargs, kas naktī apsargā, parasti veikalus, uzņēmumus, noliktavas
Serheds Sarhads - plakankalne Irānā
Sarheds Sarhads, plakankalne Irānā
rūssmilts Sarkanbrūns podzolēto aug-špu ieskalošanās horizonts, kurā izgulsnējas, piem., dzelzs hidroksīds
psammosarkoma Sarkoma, kurā ir smilšveida kalcija sālu graudiņi
Acalypha hispida sarmatainā akalifa
rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis
Dižezers Sārnates ezers Jūrkalnes pagastā
Sembas ezers Sārnates ezers Jūrkalnes pagastā
Sembu ezers Sārnates ezers Jūrkalnes pagastā
Pāzis Sārnates purvs Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā
Leucosticte arctoa sārtā kalnžubīte
ceceris Sarucis, krunkains, noliesējis vai kalsens cilvēks, dzīvnieks vai koks
aizsalināt Sasaldējoties atkal saslimt vai sagaidīt slimības saasināšanos
slaugzna Sasalusi vai sakaltusi cieta virskārta, ledus, kraupis
sasiekalāt Sasiekalot
sasliekāt Sasiekalot
sašļiekāt Sasiekalot
saslienāt Sasiekalot
sasiekalāties Sasiekaloties
saskolas Saskalas
skalaimi Saskalas, samazgas
dekompozīcija Saskaldīšana - matemātiska metode, problēmas struktūras vienkāršošana, sadalot to mazāka apjoma sastāvdaļās
dekompozīcija Saskaldīšana, sairšana, sadalīšanās; pūšana
diminūcija Saskaldīšana; sasmalcināšana
saškaudīt saskaldīt
saškaldīt Saskaldīt
sašķēpelēt Saskaldīt
saškambāt Saskaldīt (kokmateriālu) sīkās daļās
uzskaldīt Saskaldīt (nelielu daudzumu)
saskambāt saskaldīt, sadalīt mazos gabalos
salampāt Saskaldīt, saplēst
dīgāt Saskaldīt, sasist
sadrašķēt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt
sadrašķīt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt
sadairēties Saskaldīties, saplīst
pašķelties Saskaldīties, sašķelties
sasladzināt saskalināt
sažladzināt saskalināt
sažļankstināt saskalināt
sašalderēt Saskalināt
sašaltīt Saskalināt
saskalderēt Saskalināt
sašķelderēt Saskalināt
sašķelverēt Saskalināt
sašķelvināt Saskalināt
sašķelvinēt Saskalināt
saskolderēt Saskalināt
sašļakāt Saskalināt
sašļuncināt Saskalināt
sasulināt Saskalināt
sažļadzināt Saskalināt
sakuldurēt Saskalināt, sajaukt
saškelvināt Saskalināt, sajaukt, sakratīt (par šķidrumu)
sažļanckāt Saskalināt, sakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
saskuldināt saskalināt, saskolderēt
sašļankāt Saskalināt; sakratīt (trauku ar šķidrumu)
sašļoncāt Saskalināt; sakratīt (trauku ar šķidrumu)
sašļuncāt Saskalināt; sakratīt (trauku ar šķidrumu); sašļoncāt
sažļadzināties Saskalināties
sažļanckāties Saskalināties, sakratīties (par šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
sablancīt saskalot
saskalāt Saskalot
saskalināt Saskalot (1)
detrīts saskalotu augu vai dzīvnieku atlieku (gliemežvāku, koraļļu, kaulu fragmentu u. tml.) sakopojums nogulās vai iežos
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus)
ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā)
RDS saskarne RDS - attālu datu apkalpošanas saskarne
iesiekalot Saslapināt ar siekalām
sasiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām, parasti ļoti, viscaur
zāles griezumi sasmalcināta (2-5 cm gara), mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
zāles milti sasmalcināta, samalta un mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
nostennāties sasmērēties ar (lipīgām) siekalām
satika Sastapšanās, atkalredzēšanās
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
stīvs kā āža rags sastindzis, sasalis, sakaltis
skarbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu)
skārbīt Sašķelt, sadrumstalot, atskaldīt, atdalīt (piemēram, malkas šķilu)
transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē
Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
saukaļāt Saukalēt
Jonatāns Saula, pirmā Israēla ķēniņa, vecākais dēls, uzticams Dāvida draugs, kopā ar tēvu un brāļiem krita Gilboas pakalnos kaujā pret filistiešiem
obelisks Saules dievības kulta simbols Senajā Ēģiptē, šāds četrskaldņu stabs
solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs
solārais kalendārs Saules kalendārs
kalnu saule Saules starojums dzidrā, retinātā kalnu gaisā
kramija Sausa izkaltusi pļava
iekuri Sausa malciņa, skali, tāsis uguns iekurināšanai
čauki Sausas, nokaltušas lapas
sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals
Belrems sausgultne Alžīrijā, lietus periodā sākas Muidīra kalnājā, vairāk nekā 1300 m augstumā, ietek Džāritā
piekurs Sausi skali uguns iekuršanai; aizkurs
izstērdēt Sausi trūdēt, izkalst
čīči Sausi, kaltēti zirņi
liepkalnieši Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Liepkalne" iedzīvotāji
sausans Sausnējs, kalsens
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji
dvīņkarulis Sauss sēkleņu skaldauglis, kam abi skaldeņi karājas pie ziedkāta turpinājuma
dvīņsēklenis sauss sēkleņu skaldauglis, kas veidojas no divcirkņu sēklotnes
aizkuris Sauss skals, skaida (lietots iekuršanai)
skangalis Sauss skals; skala, koka plāns gabals
fēns Sauss un silts vējš kalnu zemēs (parasti kalnu grēdas dienvidu nogāzēs un ielejās)
čakalis Sauss zars, skals
darbokslis Sauss, izžāvēts skals uguns iekuram vai telpas apgaismošanai
harmsils Sauss, karsts vējš Rietumtjanšanā, parasti pūš no kalna un tam ir fēna raksturs; vasarā pūš no dienvidiem un postoši ietekmē veģetāciju
kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals
Bova Sautsaskačevana upes Kanādā augšteces nosaukums Klinšu kalnos
savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas
kalnus savienojumā "kalnu kalnus" pastiprina nozīmi
serbhorvātu savienojumā "serbhorvātu valoda": serbu, horvātu, melnkalniešu, bosniešu valodu vienots apzīmējums, ko lietoja Dienvidslāvijas sociālistiskajā federācijā
zemkalnu savienojumā "zemkalnu reljefs" - zemkalnājs
sārmzemju savienojumā ar "metāli": ķīmisko elementu periodiskās sistēmas otrās A grupas elementi (piemēram, kalcijs, stroncijs, bārijs, rādijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdeni, veidojot sārmainu reakciju
slirbu savienojumā ar "slarbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu
slarbu savienojumā ar "slirbu" apraksta troksni, kas rodas skalojot, kratot trauku ar šķidrumu
silts savienojumā ar temperatūras mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikta temperatūra virs nulles (parasti pēc Celsija skalas)
kaltin savienojumā ar verba "kalst" formām izsaka nozīmes pastiprinājumu
ugunsvēmējs Savienojumos "ugunsvēmējs kalns", "ugunsvēmēja kalns", "ugunsvēmējs krāteris": vulkāns
dotin Savienojumos ar darbības vārda "dot" dažādām formām kalpo tā pastiprināšanai
izsaukums Savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju saziņu reālā laikā
aizstīpāt Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
aizstīpot Savilkt ciešāk izkaltuša trauka stīpas, tā aiztaisot (novēršot) spraugas
Savoja Savojas Alpi - kalnu grēda Rietumalpos, Francijas Dienvidaustrumos, vairāki augstkalnu kristālisko iežu masīvi, augstākā virsotne - Monblāns (4809 m)
Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns
budžeta programma savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji
temperatūras (mērīšanas) skala savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija, Fārenheita, Reomīra skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala)
uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.)
savvaļas kaza savvaļā dzīvojošas kazas, kas atkarībā no ragu formas dalās trīs apakšgrupās: tūri, kalnu jeb akmens kazas un īstās kazas
daucīns Savvaļas burkānu lapu alkaloīds; radniecisks pirolidīnam
betizu Savvaļas liellopu šķirne, autohtona Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidaustrumos, Pireneju kalnos
harmīns Savvaļas rūtas "Peganum harmala" alkaloīds, ķīmiskā ziņā identisks ar banisterīnu; ietekmē centrālo nervu sistēmu, sevišķi motoriskos centrus; lieto trīcošās triekas terapijā
sasūkaļāt Sazelēt, noslienāt, zīžot apsiekalot
atkalst Sažūt, nokalst
kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants
starpnervs Sejas nerva mazākā dala, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri
radiosekcija Sekcija (veikalā), kurā pārdod radioaparātus un radiodetaļas
kolikulīts Sēklas uzkalniņa iekaisums
kolikulektomija Sēklas uzkalniņa izgriešana
rekrements Sekrēcijas produkts (piem., žults), kas daļēji atkal tiek uzsūkts asinīs
Seķītis Sekšu ezers Garkalnes pagastā
finanšu sektors sektors, kuru veido banku sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komercsabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs
mura Selje - dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu rajonu upju gultnēs krasu uzplūdu laikā
Ķipi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ķipukalns" nosaukuma variants
Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam
bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
Ngorongoro Sen aprimuša vulkāna krāteris (angļu val. "Ngorongoro") vulkāniskajā masīvā (augstums - līdz 3648 m) Austrumāfrikas lūzumzonā, Tanzānijas ziemeļos, gigantiska kaldera līdz 20 km diametrā, \~500 m agstām gandrīz vertikālām iekšējām sienām, ārējās sienas līdz 2460 m vjl.
dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu
nokturns Senā baznīcā - nakts dievkalpojums, ko sākotnēji turēja tikai lieldienas naktī, vēlāk arī naktīs uz svētdienām un svētkiem, klosteros arī ik nakti
lullubieši sena etniska grupa, kas 3. gt. - 1. gt. pirmajos gadsimtos p. m. ē. dzīvoja kalnos uz A no Mezopotāmijas
ekijs sena franču zelta vai sudraba monēta, ko sāka kalt 1266. gadā, bija apgrozībā līdz 18. gs.
pēlīgni sena itāļu tauta Abrucu kalnu apgabalā, ko 304. g. pakļāva romieši
Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām
Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū")
Salisburga sena lībiešu pils, kas atradās tagadējā Skaņkalnes pagasta teritorijā, tagadējā Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalnā
dukāts sena naudas vienība; sākotnēji sudraba (Itālijā, Sicīlijas hercogistē 1140. g.), vēlāk visplašāk izplatītā zelta monēta Eiropā; sākot ar 1523. g., kalta arī Latvijā
quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā
Kubes kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā
Rīgas kalns Senais kalns Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā
Arkādija Senajā Grieķijā - Peloponēsas kalnainā vidusdaļa, kuru apdzīvoja galvenokārt lopkopji
auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus
kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība
ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu
ghorfa Senajos ciematos "ksar" Atlasa kalnos - graudu noliktava; cilindriskas telpas, būvētas ap pagalmu; vēlāk izmantotas par dzīvojamām istabām
neļaudis Senāk kalpi un sērdieņi, kas nepiederēja pie ļaudīm
slogans Senāk skotu kalniešu kara sauciens
Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
kasieši Senas kalniešu ciltis, 2.-1. gt. p. m. ē. dzīvoja Zāgrosa kalnos (Irānas R daļā), etniskā piederība nav noskaidrota, minēti līdz 324. g. p. m. ē.
antoniniāns Senās Romas kalta vara monēta, ap 3. gs.
miliarisijs Senās Romas un Bizantijas sudraba monēta, sāka kalt 4. gs. 1. pusē, Latvijas teritorijā atrasti 7.-12. gs. Bizantijā kalti
hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai
Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
palingeneze Senējām tautām reliģiska un filosofiska mācība par to, ka pasaule, aizgājusi bojā, pēc zināma laika atkal atdzimst
nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
Sangiļens Sengiļens, kalniene Dienvidsibīrijā
Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus
Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu
Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā
Delfi Sengrieķu pilsēta un templis Parnasa kalnā Grieķijas vidienē, Fokīdas novadā, ievērojams reliģiskais centrs, kura nozīmīgākā celtne bija templis, kas tika uzskatīts par Zemes centru
periakts Sengrieķu teātrī - dekorācija riņķī griežamas trīsskaldņu prizmas veidā
oreādas Sengrieķu un romiešu mitoloģijā - kalnu nimfas
rūnu raksts senģermāņu raksts, kurā īpašas grafiskas zīmes tika iegrieztas kokā, izkaltas akmenī u. tml. un sākotnēji tika izmantotas kā maģiskas zīmes
targums Seni Vecās Derības tulkojumi aramiešu valodā; sākotnēji mutisks tulkojums sinagogas dievkalpojuma laikā
brahmāloka Senindiešu mitoloģijā - augšējā paradīze jeb septītās debesis, dieva Brahmas mājoklis, kas atrodas Meru kalnā
Hajagrīva Senindiešu mitoloģijā - daitja, kas no dieva Brahmas lūpām, tam kalpas beigās guļot, izzaga četras vēdas
Meru Senindiešu mitoloģijā - milzīgs zelta kalns, zemes un Visuma centrs, ap kuru griežas saule, mēness, planētas un zvaigznes, kalnā dzīvo augstākie dievi, Ganga no debesīm vispirms plūst uz šo kalnu un tikai pēc tam lejup uz zemi
sabīņi Senitāļu ciltis, kas apdzīvoja plakankalni uz Z no Latijas, ap 290. g. p. m. ē. romieši tos pakļāva; 268 g. p. m. ē. tie ieguva Romas pilsoņu tiesības un vēlāk romanizējās
Dzilnaskalns Senkapi Balvu novada Šķilbēnu pagastā, Balvu-Baltinavas ceļa kreisajā pusē, šaurs paugurs, kurā izvietoti 10 agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi 6-8 m diametrā (to augstums - \~1 m)
Aizkalnes senkapi senkapi Preiļu novada Aizkalnē, Dubnas pietekas Jāšas labajā krastā, attiecināmi uz 9. gs. - 11. gs. sākumam, izmantoti gk. 10 gadsimtā
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos
hiposandales Seno ēģiptiešu, grieķu un romiešu, kas vēl nepazina zirgu apkalšanu, lietotās sandales, ko ar siksnām piestiprināja zirgu kājām
cheruski Seno ģermāņu tauta starp Elbas un Veseras upēm uz ziemeļiem no Harzkalniem
izotopiskā paleotermometrija seno jūru un okeānu ūdens temperatūras noteikšana pēc skābekļa izotopu (180, 160) attiecības tālaika organismu kalcīta čaulās vai skeletā
diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
ballista Seno laiku mašīna (galvenokārt aplenkšanas ierocis) akmeņu, ar dzelzi apkaltu baļķu mešanai
kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes
kamills Seno romiešu apzīmējums zēniem, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterus
Fauns Seno romiešu mitoloģijā - lauku, kalnu un mežu dievs, ganāmpulku sargātājs
elfas Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
elfs Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem
Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu
Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi
Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni
Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi
Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka
Ūra senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu
Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas
Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu
Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda)
Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas
Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
dūrescirvis Sens cilvēku darba rīks, apskaldīts mandeļveida akmens, kam viens gals nosmailināts, bet otrs biezāks, noapaļots, bez kāta, to turēja tieši rokā
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā
adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem
asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā
Antūžu apmetne un senkapi senvietu komplekss Jēkabpils novada Zasas pagastā pie Antūžu mājām, senkapos bijuši 2 uzkalniņi, kas datējami ar 4.-6. gs.
sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu
vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem
heptaedrs Septiņskaldnis, daudzskaldnis, ko ierobežo septiņas plaknes
žermināls Septītais mēnesis (no 21.-22. marta līdz 19.-20. aprīlim) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju
pseidotoksoplazmoze Seronegative toksoplazmoze, kuras simptomi atbilst toksoplazmozes klīniskai ainai: triāde - hidrocefālija, horioretinīts un kalcinozes perēkļi smadzenēs
hidroparotīts seroza šķidruma uzkrāšanās pieauss siekalu dziedzerī
sert Sērt - likt labību uz rijas ārdiem kaltēšanai
SPS Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs
kvalificēts sertifikāts sertifikāts, kurš ietver Elektronisko dokumentu likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs
ventozs Sestais mēnesis (no 19.-21. februāra līdz 20.-21. martam) Franču revolūcijas laika kalendārā, ko Konvents nodibināja 1793. g.
vantozs Sestais mēnesis (no 19.–20. II līdz 20.–21. III) republikāņu kalendārā, ko Lielās franču revolūcijas laikā (1793) ieviesa Konvents
heksaedrs Sešskaldnis
Baranka del Kobre sešu atšķirīgu kanjonu grupa Rietumu Sjerramadres kalnos, Čivavas štata dienvidrietumu daļā Meksikas ziemeļrietumos, aizņem 65000 km^2^ teritoriju
strikāļi Sētas zedeņi; strikalči
sētaliņa Sētniece, kalpone, kas uzkopj pagalmu
nereglamentētā sfēra sfēra, kas nav pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanai
reglamentētā sfēra sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai
pai Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta
painungs Siamas vara monēta vienlīdzīga ar 1/32 daļu no sudraba tikala jeb bāta
pahi Siamas vara monēta vienlīdziga ar 1/32 daļu no sudraba tikala vai bahta
Iris sibirica Sibīrijas skalbe
šķelpa Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
šķelpas Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobenes Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobinājs Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
zobines Sibīrijas skalbe - īrisu suga ("Iris sibirica")
oncia Sicīlijas un Neapoles zelta monēta, pirmoreiz kalta 1735. g. Palermo
Vecais kalns Sidgundas pilskalns Mālpils pagastā
Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Šantes kalns Sidrabiņu pilskalns Dvietes pagastā
seila siekala
slienains Siekalains
tilkains Siekalains
slieka siekalas
pena Siekalas
sailas Siekalas
sēles Siekalas
siekala Siekalas
sliekalas Siekalas
sliekas Siekalas
šliekas Siekalas
šļiekas Siekalas
sliekatas Siekalas
slieki Siekalas
slienas Siekalas
stannes Siekalas
stennas Siekalas
tilkas Siekalas
krempas Siekalas, atkrēpojumi, tuberkulozes izdalījumi
ļekatas Siekalas, kas tek skrejošam sunim no mutes
tecīkla Siekalas, kas vecam cilvēkam smēķējot tek bārdā
sailes Siekalas, sailas
šļemmas Siekalas, slienas
krapači Siekalas, spļaudekļi
plocka Siekalas, spļaudekļi, biezas gļotas
seilas Siekalas; sailas
seiles Siekalas; sailas
slieķis Siekalis
slienis Siekalis
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt
salivācija Siekalošanās; pārmērīga, nepārtraukta siekalu izdalīšanās
sliekalāt siekalot
šmurgļāt Siekalot (ēdienu, dzērienu)
siekāt siekalot, slienāt
seilēties siekaloties
sliekalāties siekaloties
seilāties Siekaloties
siekalāt Siekaloties
siekalāties Siekaloties
siekalot Siekaloties
sliekāt Siekaloties
šliekāt Siekaloties
šļiekāt Siekaloties
sliekatāt Siekaloties
sliekāties Siekaloties
šliekāties Siekaloties
šļiekāties Siekaloties
sliekot Siekaloties
sliekoties Siekaloties
slienāties Siekaloties
stennāties Siekaloties
tilkāt Siekaloties
tilkāties Siekaloties
tilkoties Siekaloties
zendelēt Siekaloties
žaberēties Siekaloties (par bērnu)
zamblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu)
zomblāt Siekaloties, nosmērēties ar siekalām (par mazu bērnu)
zabelēt Siekaloties, slienāt
sailāt siekaloties, slienāties
sailoties Siekaloties, slienāties
zabelēties Siekaloties, slināties (kā mazs bērns)
ptialolitiāze Siekalu akmens veidošanās
ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos
aptiālisms Siekalu atdalīšanās trūkums, mutes sausums, piem., pēc saindēšanās ar belladonnu, atropīnu
sialogramma Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenattēls
sialogrāfija Siekalu dziedzera (izvadkanāla) rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu
sialoma Siekalu dziedzera audzējs
sialocēle Siekalu dziedzera cista vai audzējs
sialadenīts Siekalu dziedzera iekaisums
sialoadenektomija Siekalu dziedzera izgriešana
sialodohīts Siekalu dziedzera izvadkanāla iekaisums
sialostenoze Siekalu dziedzera izvadkanāla sašaurināšanas
sialangiektāzija Siekalu dziedzera kanāla paplašinājums
sialadenektomija Siekalu dziedzera pārgriešana, atvēršana
sialoadenotomija Siekalu dziedzera pārgriešana, atvēršana
sialīts Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla iekaisums
sialolitotomija Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla pārgriešana, lai izņemtu akmeni
elektrosialogramma Siekalu dziedzeru elektriskās aktivitātes grafiskais attēls
sialoangiektāzija Siekalu dziedzeru kanāla paplašinājums
sialangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas
sialoangiogrāfija Siekalu dziedzeru kanālu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas injekcijas
saaudums Siekalu dziedzeru sekrēta veidojums, ko rada kāpuri iekūņojoties
burzgalas Siekalu pilieni
sialoshēze Siekalu sekrēcijas nomākšana
sialisms Siekalu tecēšana, siekalāšana
sialorrēja Siekalu tecēšana, siekalāšana; sialisms
pseidoptiālisms Siekalu uzkrāšanās un izdalīšanās disfāgijas gadījumā
sialemēze Siekalu vemšana histērijas gadījumā
spļaudekļi Siekalu, krēpu kopums, ko izspļauj
siekalveidīgs Siekalveida
bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem
smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu
isodoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem
isidoms Sienu būvveids ar vienāda augstuma kaltiem akmeņiem; isodoms
siernica Siera kaltējamais namiņš
siernīca Siera kaltējamais namiņš
siernice Siera kaltējamais namiņš
siernīce Siera kaltējamais namiņš
siernieks Siera kaltējamais namiņš
siernīts Siera kaltējamais namiņš
sierunams Siera kaltējamais namiņš
sieruzis Siera kaltējamais namiņš
sierūzis Siera kaltējamais namiņš
sirnīca Siera kaltējamais namiņš
krējumsiers Siers, ko iegūst, ar teļa glumenieku saraudzējot pienu, to uzsildot un atdalot sūkalas
servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm
prostitūta Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu
krodziniece sieviete, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus
staigule sieviete, kas sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus par naudu; [prostitūta]{s:2161}
rīku sieva sieviete, parasti kalpone, kas palīdz gatavot, piemēram, kādas viesības
cervikālais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas dzemdē
klitoriskais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas klitorā un ap to
vaginālais orgasms sievietes orgasma forma, kas lokalizējas makstī
ielasmeita Sievišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas
ezerkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" iedzīvotāji
skaistkalnieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalns" iedzīvotāji
Draudzība Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Egļupe" bijušais nosaukums
patards Sīka sudraba monēta (grasis), kalta no 15. gs. Burgundijā un Brabantē
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi)
granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba"
kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis
siderotiskie mezgliņi sīki dzelteni vai brūni perēkļi liesā, retāk citos orgānos, sastāv no nekrotiskām šūnām un šķiedrām, piesātināti ar dzelzs un kalcija sāļiem; rodas pēc fokālas asiņošanas
sašķembelēt sīki saskaldīt
sašķērpelēt Sīki saskaldīt
spaļot Sīki saskaldīt
škambāt Sīki saskaldīt, sasmalcināt
skambāt Sīki saskaldīt, sasmalcināt; sīki graizīt
rins Sīknaudas vienība Japānā 1/10 sena jeb 1/1000 jenas; par riniem sauca 1873.-1884. g. kaltas monētas
pieķere Sīks izcilnis, arī plaisa, kur iespējams pieķerties, kāpjot kalnā
statokonijs Sīks kalcija karbonāta kristāls iekšējās auss iegarenajā un apaļajā maisiņā; otolīts
alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt
sīktirgotava Sīktirgotāja veikals
vēršapiens Sīku biezpiena daļu kārtiņa, kas nostājas virs sūkalām pēc biezpiena izņemšanas
merkantilisms Sīkumains aprēķins, arī savtīgs veikalnieciskums
Velna kalns Silaješku pilskalns Rankas pagastā
Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
atsildīt Sildot panākt, ka kļūst atkal silts
alīts silikātmateriāls - portlandcementa galvenā sastāvdaļa, trikalcija silikāts 3CaO·SiO~2~
Silakalnu ezers Silkalnu ezers Aglonas pagastā
kurosivo Silta jūras strāva Klusajā okeānā, kura apskalo dažādas japāņu salas
činuks Silts, sauss vējš, kas pūš Klinšu kalnu austrumu nogāzēs (ASV un Kanādā)
kalori- Siltum-, siltuma (piem., kalorifers, kalorimetrs)
lielā kalorija siltuma daudzuma mērvienība - siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija
vietējā siltumapgāde siltumapgādes sistēma, kas apkalpo vienu vai vairākas ēkas no individuāla siltuma avota
Bojoru Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Bojāru Eriņi" nosaukuma variants
Broki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Otrās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Brokas" nosaukuma variants
Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruoki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Bruokys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Pirmās Brokas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Broki" nosaukuma variants
Grāveli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāveļi" nosaukums latgaliski
grigānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grigi" iedzīvotāji
Grozas Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukuma variants
Grozys Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Grozu Bernāni" nosaukums latgaliski
Ičaunīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Ičaunieki" nosaukuma variants
Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapenieki" nosaukums latgaliski
Kapinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Kapinieki" nosaukums latgaliski
Madžuli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski
Mežiereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants
Meža Iereņi Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Meža Eriņi" nosaukuma variants
Salinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
Seili Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
sīļukalnieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji
Seiļukolns Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants
sondorieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Sondori" iedzīvotāji
stikānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" iedzīvotāji
Stikoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukuma variants
Stykuoni Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikāni" nosaukums latgaliski
teilānieši Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Teilāni" iedzīvotāji
Upinīki Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Varaža Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zviergža-Varaža" nosaukuma variants
simtgrādu Simtgrādu skala - temperatūras skala, kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu un ūdens viršanas punktu sadalīts 100 vienādās daļās
Horēbs Sīnāja kalns Sīnāja pussalā, Ēģiptē
Sičuaņas Alpi Sinotibetas kalni
Bistrica Siretas labā krasta pieteka Rumānijā ("Bistrita"), garums - 272 km, sākas Austrumkarpatos, Rodnas kalnos
Derketo Sīriešu mitoloģijā - dieviete, Semiramīdas māte, kas savu meitu bija atstājusi kalnos
Seistānas ieplaka Sistānas ieplaka Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā
globālā mobilo sakaru sistēma sistēma (tehnoloģija), kas nodrošina digitālo mobilo telefonu standartpakalpojumu, kura pamatā ir laikdales multipleksēšana
reāllaika informācijas sistēma sistēma, kas apkalpo transakcijas, tūlītēji modificējot attiecīgās pamatdatnes un pietiekami ātri ģenerējot atbildi, lai veiktu operācijas noteiktajā laika sprīdī
elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
pašdiagnosticēšana Sistēmas spēja patstāvīgi atklāt, lokalizēt un analizēt kļūdas un atteices
laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus
administratīvā atstumtība situācija, kurā dalību valsts vai pašvaldības programmās un pakalpojumu saņemšanu nosaka ierobežojoši administratīvi un/vai organizatoriski nosacījumi, nevis iedzīvotāju vajadzības un atbilstība programmu un pakalpojumu saņemšanas kritērijiem
drūza Skābeņskābā kalcija kristālu saaugums augu šūnā
pseudoskābes Skābes izomērs, kurā ūdeņradis saistīts pie noteikta skābekļa atoma, nevis atskaldīts jona veidā, kā īstā skābē
čīpsla Skaida pie nelīdzeni saskaldīta koka gabala
rantīt Skaidri runāt (valodu skaldīt)
daiļraksts Skaidrs un skaists raksts; kaligrāfisks rakstības veids
Schoenberg Skaistkalne
Schoenberg Skaistkalnes (Šimberkas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
Schenberg Skaistkalnes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
skaistkalnieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalne" iedzīvotāji
šenberģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šenberga" iedzīvotāji
šimberģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šenberga" iedzīvotāji
šimbarģieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji
šimbarķieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji
šimbergieši Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šimbarka" iedzīvotāji
Schoenberg Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums
Šenbergskaja Skaistkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
callicarpa Skaistogas jeb kalikarpas, arī kalikarpi
apollons Skaists dienas tauriņš, izplatīts kalnainos Eiropas un Āzijas novados
gadskaitlis Skaitlis, kas apzīmē attiecīgo kalendāra gadu
logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu
skangalds skala gabals, skangals
Noniusa skala skala operatīvai krāsu sakritības precizitātes kontrolei
asuma skala skala uz fotoobjektīva projicētā attēla asuma iestādīšanai
āmiņš Skala uz kuģa borta priekšgalā un pakaļgalā, kas rāda kuģa iegrimi; āma (1)
Boforta skala skala vēja stipruma (ātruma) vizuālai noteikšanai ballēs pēc vēja iedarbības uz priekšmetiem vai pēc jūras viļņošanās, no 0 (klusums) līdz 12 (orkāns); skalu izstrādājis angļu admirālis Boforts (1774.-1857. g.)
termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
logaritmiskā skala skala, uz kuras punktu attālumi līdz sākuma punktam ir proporcionāli to skaitļu logaritmiem, kas ir atzīmēti uz skalas
birkstele Skalam nobirkstītās ogles
arhitektūra SPARC skalārā procesora arhitektūra (angļu "Scalar Processor Architecture")
Pterophyllum scalare skalārija jeb spurlape
magnētiskā plūsma skalārs lielums magnētiskā lauka integrālai raksturošanai – magnētiskās indukcijas vektora B plūsma caur aplūkojamo virsmas laukumu; apzīmējums - Ф; mērvienība SI mērvienību sistēmā – vēbers (Wb)
skalārais magnētiskais potenciāls skalārs lielums magnētiskā lauka raksturošanai; mērvienība SI mērvienību sistēmā – volts (V)
diverģence Skalārs lielums, kas raksturo vektoru izkliedi - plūsmas maiņu katrā vektoru lauka punktā
vektora projekcija skalārs lielums, kas vienāds ar vektora moduļa un tā virziena leņķa kosinusa reizinājumu
šķelpe Skalbe
zobenājs Skalbe; īriss 1; kalme
šķelpone Skalbe; zilais īriss
šķelpis Skalbe; zilais īriss; šķelpa
kalavēji Skalbes
kāreļi Skalbes
skalbji Skalbes
skaldes Skalbes
skalpji Skalbes
iris Skalbes, arī īrisi
škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
lumsteņš skalbis, spīļarkla daļa
seikalis skalbis, spīļu arkla daļa
skalbīte skalbis^2^ (1)
skaļbeits skalbis^2^, spīļu arkla daļa
iridaceae Skalbju dzimta
krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes
frēzija Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu
gladiola Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, \~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē \~300 šķirņu
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem
īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes
iksija Skalbju dzimtas ģints ("Ixia"), sastopama Dienvidāfrikā, dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
tīkliņīriss Skalbju dzimtas īrisu ģints suga ("Iris reticulata")
tigrīdija Skalbju dzimtas krāšņumaugs, augu ģints, 13 sugas, savvaļā Meksikā, Čīlē, Peru, Gvatemalā, lapas zobenveida un lancetiskas, ziedi lieli, pa 2-5 uz kāta, spilgti: sarkani, dzelteni, balti, ar raibām īsākām iekšējām apziedņa lapām, katrs zieds zied tikai vienu dienu
iridales Skalbju rinda
purva skalbe skalbju suga ("Iris pseudacorus")
Sibīrijas skalbe skalbju suga ("Iris sibirica"), Latvijā aizsargājama
skalderis Skaldaris
Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte
Turlava Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 18 km, kritums - 34 m; Lapupe
Smolve Skalde, Elkšķenes pieteka
Zambe Skalde, Kamrāces satekupe
lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
drostalošanās Skaldīšanās, šķelšanās; segmentācija
šķaldīt skaldīt
škaldēt Skaldīt
škaldīt Skaldīt
renst Skaldīt, cirst
rantīt Skaldīt, cirst; iegriezt, ievilkt zīmes
randīt Skaldīt, kapāt
šķeldrināt skaldīt, smalcināt
spilgt skaldīt, šķelt
šķeldēt Skaldīt, šķelt
šķeldināt Skaldīt, šķelt
talsīt Skaldīt, šķelt; salikt slejās; plīst, plaisāt
ramtīt skaldīt, zvetēt, cirst; iegriezt, ievilkt zīmes
škaldītājs Skaldītājs
izdairīties Skaldīties
škaldīties Skaldīties
schizophyllaceae Skaldlapīšu dzimta
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
izškaldīt Skaldot (kokmateriālus), sagatavot (kādā veidā, formā)
apskaldīt Skaldot apdarināt
atskaldīt Skaldot atdalīt
noškaldīt Skaldot atdalīt
noskaldīt Skaldot atdalīt nost
noškaldīt Skaldot ievainot
izskaldīt Skaldot izdalīt (parasti no kāda veseluma)
pieskaldīt Skaldot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot
nosaškaldīties Skaldot nogurt
pārskaldīt Skaldot pārdalīt
saskaldīt Skaldot pārveidot par ko
saskaldīt Skaldot sadalīt, sasmalcināt
saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā; skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu)
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu)
uzskaldīt Skaldot trāpīt (kam)
ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi)
pārplēst Skaldot, šķeļot pārdalīt
skaline skalene^1^ (1)
piekuri Skali, skaidas u. tml. krāsnī ievietotas malkas priekšā (iekurināšanai)
šaltīt skalināt
šļancīt Skalināt
šļankstināt Skalināt
šļanskstīt Skalināt
šķelvinēt Skalināt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
šļankstīt skalināt kādu šķidrumu traukā
škulvināt Skalināt, kratīt (šķidrumu)
kuļināt Skalināt, kratīt, jaukt
kuldžināt Skalināt, kratot sajaukt
šlanderēt Skalināt, maisīt
šķelminēt Skalināt, purināt, šļakstināt trauku ar šķidrumu
kulčināt Skalināt, skalot
kuļčinēt Skalināt, skalot
kulčot Skalināt, skalot
kult sviestu skalināt, strauji maisīt krējumu, lai iegūtu sviestu
slederēt Skalināt, šļakstināt
šļederēt Skalināt, šļakstināt
šlangarēt Skalināt, šūpot, kratīt trauku ar šķidrumu
šķelvināties Skalināties, skalināt, šūpot, sajaukt šķidrumu
apšķelvināt Skalinot viegli apmazgāt
kruči Skaliņi
laistiņi Skaliņi, ar kuriem apsit istabas sienas pirms apmetuma uzklāšanas
šķirmstuvis Skaliņš ar robu, dziju ievilkšanai šķietā
skaliņa Skaliņš, skalene
lapreņģe Skalla
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu
izskalot Skalojot (smiltis), iegūt (piemēram, dzintaru, zeltu)
pieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu, pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost
apkuļāt Skalojot grozīt šurpu turpu
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izskalot Skalojot izvirzīt (no augsnes) - par palu vai lietus ūdeņiem
izskalot Skalojot padarīt tīru
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
saskalot Skalojot sajaukt
apskalot Skalojot vai aplaistot mazliet nomazgāt; apmazgāt
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, (kur, līdz kādai vietai, cik tālu u. tml.)
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, aizvirzīt, aiznest
ieskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu, ievirzīt (kur iekšā)
atskalot Skalojoties atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi
atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (par viļņiem, straumi)
žļaukšķēt Skalojoties skanēt; žļankstēt
uzskaloties Skalojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu
aizgrauzties Skalojoties, izskalojot iežus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdeni
venzele skalošanas bedre, ūdens savākšanas vieta
plaudēt skalot
škalverēt skalot
bloskāt Skalot
kulčurēt Skalot
skalāt Skalot
šļuncināt Skalot
šļunkāt Skalot
žnabīt Skalot
skalināt Skalot (1)
krītot Skalot audumus ar nogulsnēta krīta un ūdens maisījumu
gārcinēt Skalot kaklu ar kādu šķidrumu un radīt zināmu troksni
aizgurdzēties Skalot kaklu, guldzināt
aizskalot Skalot prom
gruguļāt Skalot rīkli
gurguļot Skalot rīkli
gārkšināt Skalot rīkli, burbuļot (radīt klusinātu skaņu)
atskalot Skalot šurp
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna: skalojot notīrīt, attīrīt
žvanckāt Skalot, kustinot no vienas puses uz otru
žvonckāt Skalot, kustinot no vienas puses uz otru
čalkāt Skalot, mazgāt
dankāties Skalot, mazgāt
plundāt Skalot, mazgāt
blancīt Skalot, skaloties
blancīties Skalot, skaloties
žļuncināt Skalot, šļakstīt
skalotuve Skalotava
kulčurēties Skaloties
šlakāt Skaloties
šļanderēties Skaloties
šļankāties Skaloties
šlenderēt Skaloties
šļunkāties Skaloties
blužģēt Skaloties (par šķidrumu); guldzēt
švākāties Skaloties (par viļņiem pret krastu)
šļuncināties Skaloties, kūsāt
šļaukāties Skaloties, laistīties
žvanckāties Skaloties, šļakstīties
žvonckāties Skaloties, šļakstīties
blyužgāt Skaloties, šļakstīties (ar troksni)
skalpēšana Skalpa noņemšana
ķirurga nazis skalpelis
skaigulis Skals
skols Skals
skomba Skals
dārbokslis Skals (sīkāk saskaldīta skalu malka)
skangals Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš
skalgans Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš; skangals
nomizis Skals, kas atdalīts no skalu koka ārējās malas
ieskārs Skals, kuru aizdedzina izkurinātā krāsnī, kad tajā liek cepties maizi
skangala Skals, skala gals
skala skals; malkas pagale, šķila
luopturs skalturis
baba Skalturis
buoba Skalturis
spraudule Skalturis
bāba Skalturis; lākturis
bābiņa Skalturis; lākturis
bābīna Skalturis; lākturis
bābiņš Skalturis; lākturis
sprausteve Skalturis; lākturis
korza skalu grozs
skalīņs skalu grozs (liels)
kerze skalu grozs (neliels)
skaliņs skalu grozs lopbarības nešanai
karbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem
kārbulis Skalu grozs priekš kartupeļiem
skarbiņš Skalu grozs; skārbulis
durklis Skalu iespraužamais
durkls Skalu iespraužamais
durknis Skalu iespraužamais
svetecis skalu iespraužamais lākturis
lāps Skalu koka pagale
lāpi Skalu koki
darvesis Skalu koks
triene Skalu koks
daraukslis skalu koksne, šķila skalu plēšanai
darvaukšus Skalu malka
darveksis Skalu malka
darvoklis Skalu malka
dāraukslis Skalu malka (kluči, reti kad garāki par 60-80 cm)
darviņa Skalu malka, skalu pagale
darvīna Skalu malka, skalu pagale
skalmaka Skalu malka; šķila, skalu plēšanai
skalmaks Skalu malka; šķila, skalu plēšanai
skalmalka Skalu malka; šķila, skalu plēšanai; skalmaks
skrembelis Skalu malkas gabals
sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai
skalnazis skalu nazis
krieči Skalu pinumi, ar ko apsit sienas pirms tās apmet ar kaļķiem
ārdze skalu plaukts žāvēšanai
kliediņš Skalu siena, plāna starpsiena
kracis Skalu siets pelavu atdalīšanai no graudiem
dārvokslis skalu šķila
darbaksle Skalu šķila
darbakslis Skalu šķila
darbākslis Skalu šķila
darksle Skalu šķila
dārkslis Skalu šķila
darvakslis Skalu šķila
darvaukslis Skalu šķila
dervākslis Skalu šķila
svētecis Skalu turētājs (apgaismošanai)
ķerze Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti
ķerzine Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti
ķerzis Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti
kerzine Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti; ķerze
ķirza Skalu, arī klūgu grozs ar nesamo saiti; ķerze
vēringi Skandināvi, kas vikingu laikos kalpoja Austrumromas imperatora miesassardzē
Midgarda skandināvu mitoloģijā - "vidējā", t. i. cilvēku apdzīvotā pasaules daļa, kas veidota no pirmatnējā milža Īmira ķermeņa; atrodas deviņu pasauļu centrā un to apskalo jūra
Vēlunds Skandināvu mitoloģijā - alfu pavēlnieks, brīnumkalējs
Draupnirs Skandināvu mitoloģijā - dieva Odina maģiskais zelta gredzens, saules simbols, kuru cvergi izkala par apliecinājumu tam, ka dieviem ir neizsmeļami zelta krājumi
Regīns Skandināvu mitoloģijā - kalējs un burvis, pūķa Fāfnira brālis un slavenā varoņa Sigurda audzinātājs
valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles
Idavela Skandināvu mitoloģijā - lauks, kurā dzīvoja āsi (Asgardas cietoksnī) un kur tiem atkal jāsapulcējas pēc ragnarjoka
Kvasīrs Skandināvu mitoloģijā - mazs, gudrs cilvēciņš, ko pēc āsu un vānu cilts dievu kara dievi radījuši no savām siekalām
Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu
Liva un Livtrasirs skandināvu mitoloģijā - sieviete un vīrietis, kas ragnarjoka laikā vienīgie paliek dzīvi, lai atkal atsāktos cilvēku dzimums
Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi
Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā)
skunguls skangals, nodeguša skala gals
skaigals Skangals, skals
skalgals Skangals, skals
vokaligramma skaņas amplitūdas, frekvences un laika raksturojumu grafisks atveidojums; izmanto vokaliskopijā
skaņkalnieši Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaņkalne" iedzīvotāji
Koļbergskaja Skaņkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
skaņkalnieši Skaņkalnes pagasta iedzīvotāji
melilits Skapolitu grupas minerāls, no dzeltenganbaltas līdz brūnai krāsai, kalcija, alumīnija, magnija un dzelzs silkāts, kas satur arī nātriju
svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām
skārbulis Skarbiņš, skalu grozs
Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu)
hailenders Skotijas kalnaino apvidu iedzīvotājs; Skotijas pulka karavīrs
heilenders Skotijas kalnaino apvidu iedzīvotājs; Skotijas pulka karavīrs
skotu tautastērps skotu kalniešu tērps; skotu kalniešu pulka uniforma un skotu svētku tērps, kurā ietilpst svārki ar ielocēm (ķilti) un pleds, abi no rūtaina vilnas auduma ar klana rakstu, pie jostas āpšādas soma
Sa'j Skrējiens starp uzkalniem, viens no svarīgākajiem musulmaņu hādža rituāliem, kas notiek tūlīt pēc pirmās Melnā akmens pielūgšanas, kad svētceļnieki iznāk no mošejas
hondrolīze Skrimšļaudu noārdīšanās kalcifikācijas procesā
ķermināties Skrubināt, kalt
Kolberg Skulberģu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
Agrostemma gracilis slaidais kokalis
adatnieks Slaids, kalsns cilvēks
drošības pakalpojumi slāņa pakalpojumi, kas nodrošina savstarpēji sadarbojošos atvērto sistēmu vai ar to sadarbību saistītās datu pārraides līdzvērtīgu drošību
nitrāti Slāpekļskābes sāļi vai esteri; amonija, kālija, kalcija un nātrija nitrātus sauc par salpetriem; dabā sastopami minerālu veidā; tos izmanto par minerālmēsliem, ārstniecības līdzekļu, sprāgstvielu ražošanā
Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku
aizklapēt Slēgt (iestādi vai veikalu, beidzot tā darbību)
aizklopēt Slēgt (iestādi vai veikalu, beidzot tā darbību)
klopēt ciet slēgt iestādi vai veikalu
dromoss Slēgts, šaurs horizontāls vai ieslīps koridors zem kapu uzkalna, savienots ar apbedījuma kameru
telemarks Slēpošanas nobraucienā no kalna pagrieziena veids, kad nobraucienu sāk pietupienā un pāriet klupienā
žļabināt Slienājoties aptraipīt ar siekalām
nožļabināt Slienājoties nosmērēt ar siekalām
vimbas Slienas, siekalas; gļotveidīgi izdalījumi
vimbāties Slienāties, siekaloties; šņaukāties
vimbot Slienāties, siekaloties; šņaukāties
vimboties Slienāties, siekaloties; šņaukāties
ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks
pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti
mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.)
lateralizācija Slimības lokalizācija vienā vai otrā ķermeņa pusē
batofobija Slimīgas bailes iet gar augstiem priekšmetiem - celtnēm, kalniem u. c.
fasete Slīpēta skaldne (piemēram, dārgakmenim)
iekalnus Slīpi gar kalna piegāzi uz augšu
ielens kalns slīps kalns
iešļaupums Slīpums (kalna)
kausa Slīpums kalna nogāzē
kausta Slīpums kalna nogāzē
nokausa Slīpums kalna nogāzē
Ļubļana Slovēnijas Republikas galvaspilsēta (slovēņu valodā "Ljubljana"), atrodas starpkalnu ieplakā, Ļubļaņicas krastos, 277600 iedzīvotāju (2011. g.)
breinvošings Smadzeņu skalošana
Smageņu ezers Smagaņu ezers Mākoņkalna pagastā
Smaģeņu ezers Smagaņu ezers Mākoņkalna pagastā
svērši Smagi (kāpt kalnā, pa kāpnēm)
baķinkas Smagi saišu zābaki (ar apkaltiem papēžiem un naglām zolē)
izskalas Smago minerālu koncentrāts pēc dabiski irdenu vai sadrupinātu iežu skalošanas ūdenī; šlihs
Sīzifa akmens smags akmens, kas, uzvelts kalnā, atkal noveļas lejā
sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats
smaile Smaila (piemēram, kalna, klints) virsotne; augstākais (piemēram, kalna, klints) punkts
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai
less Smalkgraudains, porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs
floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai
paskambāt Smalki paskaldīt
sašķeldrināt smalki saskaldīt
sašķelderēt Smalki saskaldīt
pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu
Svadhistāna čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas vidū starp kaunuma kalnu un nabu, saistīts ar garšu, veselību un piesardzību
Slokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušā nosaukuma "Šlokenbeka" variants
Šlokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušais nosaukums
milzkalnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" iedzīvotāji
šlokenbecnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Šlokenbeka" jeb "Slokumberga", tagad "Milzkalne" iedzīvotāji
safrans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
saprans Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
saprāns Smaržīga garšviela oranžsarkanā krāsā no kaltētām safrāna krokusa ziedu drīksnām
parastā kalme smaržīgā kalme
Acorus calamus smaržīgā kalme
škalbs Smaržīgā kalme ("Acorus calamus")
mūmijs smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; kalnu balzams
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā
Nevlina Smilšakmens galdveida atliku masīvs ("Pico de la Neblina"), Gvajānas plakankalnes augstākā virsotne (3100 m) uz Brazīlijas un Venecuēlas robežas (augstākā Brazīlijā)
lača Smilšu maisiņš, kas iesiets ķerlīnes galā un kalpo kā atsvars, izmetot līni krastā vai pārmetot uz citu peldlīdzekli
sirte Smilšu saskalojums jūrā, kuģiniekiem bīstama vieta, sevišķi Ziemeļāfrikas piekrastē
Taukums Smilšu tuksnesis Balhaša-Alakola ieplakā, starp Ili ziemeļos un Ču-Ili kalniem dienvidrietumos, Kazahstānā, platība - \~10000 kvadrātkilometru, veģetācijas nostiprinātas smilšu grēdas un pauguri, ziemas ganības
Auļukalna muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Auļukalns" bijušais nosaukums
Dāmis Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dāmi" bijušais nosaukums
eķitieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Eķites" iedzīvotāji
Kainaži Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kainaiži" nosaukuma variants
launkalnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Launkalne" iedzīvotāji
rauzinieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rauziņa" iedzīvotāji
silvēnieši Smiltenes novada Launkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silva" iedzīvotāji
Brantskaja Smiltenes novada Launkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos
Montifringilla nivalis sniega kalnzvirbulis
lavīna sniega masu nobrukums (kalnos), kas, virzoties pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega
sniegonis Sniegājs, sniegaina kalna virsotne
alpīns reljefs sniegiem un ledājiem klātu kalnu reljefs, kam raksturīgas asas, robotas kores, smailas virsotnes, stāvas, klinšainas nogāzes ar kārēm un dziļām trogielejām
helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana
kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu
sociālo gadījumu apzināšana sociālā darba funkcija, kuras mērķis ir savlaicīgi atrast un identificēt sociālam riskam pakļautos indivīdus, grupas, ģimenes, kopienas, lai nodrošinātu vajadzīgo sociālo palīdzību un piedāvāt nepieciešamos sociālos pakalpojumus
mobilais darbs sociālā darba pakalpojums darbā ar grūti sasniedzamām klientu grupām viņu ierastajā vidē ārpus tradicionālajām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām (sociālajiem dienestiem un institūcijām)
supervīzija Sociālā darba veids, funkciju kopums ar mērķi aizsargāt klienta intereses un nodrošināt sociālā pakalpojuma kvalitāti
arodsociālais darbs sociālā darba virziens, profesionālo pakalpojumu nodrošināšana darba vietā
koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem
patversme sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus
dienas centrs sociālā pakalpojuma veids, kas organizē un īsteno aktivitātes noteiktu mērķa grupu vajadzību nodrošināšanai dienas laikā
sociālā institūcija sociāla sistēma, sociālās politikas realizācijas līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku sociālo labklājību, nosakot sociālo pakalpojumu piemērotības un pieņememības pakāpi un nodrošinot pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku sociālajām vajadzībām
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas
sociālais darbs darbavietā sociālais darbs, kas tiek veikts vidējos vai lielos ražošanas uzņēmumos vai organizācijās ar mērķi organizēt vai piesaistīt sociālo atbalstu un pakalpojumus strādājošajiem un viņu ģimenēm, kā arī darba meklētājiem un pensionētajiem darbiniekiem
asistenta pakalpojums sociālais pakalpojums, ko izmanto neatkarīgas dzīves veicināšanai un sociālo problēmu mazināšanai dažādām mērķa grupām
pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā
pusceļa māja sociālas rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
savstarpējie sociālie pakalpojumi sociālie pakalpojumi, kuru mērķis ir veicināt attiecības starp cilvēkiem un apkārtējo vidi, kā arī nodrošināt sociālo vajadzību apmierināšanas iespējas
arodinternacionāle Sociālistisko strādnieku, kalpotāju un ierēdņu arodu biedrību starptautiska savienība 20. gs. 1. pusē
sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu
sociālā administrēšana sociālo pakalpojumu piešķiršanas, sadales un vadības organizācija un process
sociālā aprūpe sociālo pakalpojumu sistēma, kas nodrošina atkarīgas un sociāli nespējīgas personas pamatvajadzību apmierināšanu
karitatīvais sociālais darbs Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt
ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro
gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram)
Arālkums solončaku un sālsezeru apgabals Uzbekistānā (_Orolqum_), Karakalpakstānā, dienvidos no Arāla jūras
ciršļsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Caenolestidae"), nelieli zīdītāji, pēc izskata atgādina ciršļus vai peles, gk. Andu kalnos
Somālilenda Somālilendas Republika - pašpasludināta valsts Āfrikas austrumos, Somālijas pussalā, "de iure" Somālijas sastāvdaļa, platība - 137600 kvadrātkilometru, 3,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hargeisa, robežojas ar Somālijas pašpasudināto pavalsti Puntlendu, Etiopiju un Džibutiju, ziemeļos apskalo Adenas līcis
pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs
delma garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no delma plecgala virsotnes līdz plaukstas locītavai (līdz īlai); virskreklu lielumu skalas vadmērs
kājas garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no kājstakles līdz pēdapakšu līmenim; bikšu lielumu skalas vadmērs
māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās
Ilmarinens Somu un karēļu mitoloģijā - kultūrvaronis, kalējs; demiurgs, kurš izkaldināja debesjumu, debesu spīdekļus, arklu, zobenu u. c.
Ilzas ezers Soročkas ezers Mākoņkalna pagastā
Soreits Soročkas ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā

kal citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: