morfijs
morfijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | morfijs | morfiji |
Ģen. | morfija | morfiju |
Dat. | morfijam | morfijiem |
Akuz. | morfiju | morfijus |
Lok. | morfijā | morfijos |
Morfīns – opija alkaloīds, ko medicīnā izmanto par pretsāpju līdzekli.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Freids izdarīja pašnāvību, lūdzot savam ārstējošajam ārstam ievadīt viņā morfiju.
- Morfija dzīvi izmainīja Amerikas pilsoņu karš, kas sākās 1861. gadā.
- Tādēļ skaties triku “ morfijs ir, morfija nav” manā izpildījumā!
- Pols Čarlzs Morfijs ( , Ņūorleāna — Ņūorleāna) bija ASV šahists.
- Tevi baro ar karotīti un špricē morfiju ikreiz, kad nejauši pamirkšķini.