morfēmika
Lietojuma biežums :
morfēmika joma: valodniecība
Morfoloģijas apakšnozare, kurā pēta morfēmas, to struktūru, funkcijas, saistījumu un izkārtojumu.
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, vārdnīcā nav doti dažādu mazāk pazīstamu metožu nosaukumi ( klusēšanas metode, zumēšanas vai sanēšanas metode, intensīvā metode, naturālā metode u.c.), vairāki valodniecības nozaru vai apakšnozaru termini ( frazeoloģija, morfēmika, onomastika, semasioloģija u.c.), daudzu kompetences veidu nosaukumi ( eksistenciālā kompetence, kognitīvā kompetence, stratēģiskā kompetence u.c.), dažādu runas žanru un teksta veidu nosaukumi u.c. Terminu izvēli noteica gan vārdnīcas ierobežotais apjoms, gan šo terminu pārstāvība citos līdzīga satura terminoloģijas avotos.
- 3.4. morfēmika, vārddarināšana: morfēmas, to veidi un funkcijas; vārddarināšanas paņēmieni un līdzekļi, to nozīme;
- Morfēmas pašas par sevi apskata morfoloģijas apakšnozare morfēmika.
- Šajā daļā ir vairāki pamatkursi ievads valodniecībā , mūsdienu latviešu literārā valoda fonētika , leksikoloģija un frazeoloģija , morfēmika , vārddarināšana un morfoloģija , sintakse , ievads baltu valodniecībā , latviešu valodas vēsturiskā fonētika un morfoloģija , latviešu literārā valodas vēsture , valodas kultūras pamati
- Savukārt A. Vulāne iebilst pret terminu valodas līmenis lietojumu, jo lingvistikā ar valodas līmeni saprot fonētikas līmeni, morfēmikas līmeni, sintakses līmeni utt. A. Lauzis aicina lietot valodas apguves līmenis .