morfīnisms
morfīnisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | morfīnisms | morfīnismi |
| Ģen. | morfīnisma | morfīnismu |
| Dat. | morfīnismam | morfīnismiem |
| Akuz. | morfīnismu | morfīnismus |
| Lok. | morfīnismā | morfīnismos |
Spilgti izteikta patoloģiska tieksme un paradums lietot morfīnu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- (n) smagas hroniskas intoksikācijas, piemēram: saindēšanās ar svinu, saindēšanās ar dzīvsudrabu, morfīnisms, kokaīnisms, alkoholisms, saindēšanās ar gāzēm vai ar radiāciju utt.,
- Sakarā ar morfīna spēju radīt eiforiju, to atkārtoti lietojot rodas narkomānijas veids — morfīnisms.
- Sakarā ar morfīna spēju radīt eiforiju , atkārtoti lietojot to rodas narkomānijas veids morfīnisms