izmargot
izmargot 2. konjugācijas darbības vārds; poētiska stilistiskā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmargoju | izmargojam | izmargoju | izmargojām | izmargošu | izmargosim |
| 2. pers. | izmargo | izmargojat | izmargoji | izmargojāt | izmargosi | izmargosiet, izmargosit |
| 3. pers. | izmargo | izmargoja | izmargos | |||
Pavēles izteiksme: izmargo (vsk. 2. pers.), izmargojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmargojot (tag.), izmargošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmargotu
Vajadzības izteiksme: jāizmargo
1.Izrotāt (ar izšuvumiem).
2.Izrotāt (ar kalumiem, zīmējumiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Košie kurzemnieču brunči noausti, villaines izmargotas, jakas un ņieburi sašūti.
- Ak, morāles izmargotā dārglietu kastīte ar koķeto dubultdibenu.
- Ernai rītakurpes — zeltotiem diegiem izmargotas tupelītes ar smailiem, augšup uzliektiem galiem.
- Vienā gleznā iegleznoti – kā dzīparu dzīpariem izmargoti.
- Zelta saulīšu rakstā izmargotu,