slienains
Lietojuma biežums :
slienains īpašības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | slienains | slienaini |
| Ģen. | slienaina | slienainu |
| Dat. | slienainam | slienainiem |
| Akuz. | slienainu | slienainus |
| Lok. | slienainā | slienainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| slienaina | slienainas |
| slienainas | slienainu |
| slienainai | slienainām |
| slienainu | slienainas |
| slienainā | slienainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | slienainais | slienainie |
| Ģen. | slienainā | slienaino |
| Dat. | slienainajam | slienainajiem |
| Akuz. | slienaino | slienainos |
| Lok. | slienainajā | slienainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| slienainā | slienainās |
| slienainās | slienaino |
| slienainajai | slienainajām |
| slienaino | slienainās |
| slienainajā | slienainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
slienaini apstākļa vārds
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārdzērušies sargi gulēja tepat uz mūra grīdas, pagriezuši slienaino ģīmi pret izlauzto altāri.
- Tagad Vailens noskatījās, kā Kazs pakasa slienainam sunim aiz ausīm un pieceļas. „
- Ja sieviešu nebija, ar kārtošanos galīgi nevedās — jau no Gramža garā rūciena un slienainajiem ilkņiem visas iekšas savilkās mezglā un čurājamo aizrāva ciet.
- Jūs taču pat priecājāties, ka viņš ķēries pie apņēmīgas rīcības, sirds jums bija viņa pusē, jo ubagi biedēja jūs, seja viņiem pārvērtusies par plēsīgu zvēru purnu ar slienainiem ilkņiem.
- Es nevaru paciest, ja pienapuika lasa morāli, bet šis nepārtraukti audzināja tēvu, kā esot jādzīvo: gluži kā pēc grāmatas vai avīžu ievadraksta, bet Marts tikai klapēja ar ausīm, kaut gan, kad tas bija aizgājis, īgni nosauca dēlu par jauno diktatoru, man nav gadījies redzēt otru jaunekli, kurš tik briesmīgi būtu kārojis pēc varas; velns viņu zina, kā tie āboli no ābeles krīt, neviens netiks gudrs — tēvs tik gudrs, bet dēls — komjauniešu aktīvists, liekulis un mīkstpēdiņš, visa laime, ka man nav bērnu, ar drausmām atminos to vakaru, kad Vargalis stāvēja, nokritis uz ceļiem, un lūgšus lūdza, lai saglabāju viņa augli, viņš neprātīgi vēlējās dēlu, bet es pretojos, teicu, ka taisīšu abortu, pēc tam gandrīz jau biju ar mieru, bet pēkšņi — priekšlaicīgas dzemdības, pats Dievs mani izpestīja; ja patiesi bērni iznāk tik ačgārni kā Martam, Vargaļa dēlam vajadzēja būt tādam slienainam sadistam kā Stadņuks — žņaudz kaķus un suņus, ja jau nav brīv žņaugt cilvēkus, Marta dēls tā tika turēts acīs, viss ir skaidrs, Vargalis apcietināts, Marta, Ģedkas un Tedkas vairs nav, varbūt patiesi vajadzētu iet atpakaļ uz laukiem, tur arī vecumdienas nav tik briesmīgas, tur gadus neviens neņem galvā, tur vispār nav ne vecuma, ne laika, laiku sāku izjust,