Paplašinātā meklēšana
Meklējam augš.
Atrasts vārdos (167):
- augš:1
- augš-:1
- augša:1
- augšā:1
- augši:1
- augšs:1
- augšū:1
- augšan:1
- augšum:1
- augšup:1
- augšus:1
- augšana:1
- augšene:1
- augšiņa:1
- augšķis:1
- augšpēd:1
- augšpus:1
- ēkaugša:1
- augšākan:1
- augšdaļa:1
- augšenis:1
- augšgals:1
- augšiena:1
- augšiene:1
- augšlapa:1
- augšlēcu:1
- augšlogs:1
- augšlūpa:1
- augšmala:1
- augšmūla:1
- augšnams:1
- augšpēdi:1
- augšpēdu:1
- augšpols:1
- augšpuse:1
- augštece:1
- augšvāks:1
- augšzeme:1
- augšzobs:1
- būdaugša:1
- ieraugša:1
- lapaugši:1
- augšbalts:1
- augšbjefs:1
- augšdaiva:1
- augšdelms:1
- augšdiegs:1
- augšējais:1
- augšgrīda:1
- augšģērbs:1
- augšklēts:1
- augšlecām:1
- augšlecēm:1
- augšlejas:1
- augšlēkām:1
- augšlente:1
- augšnazis:1
- augšņupēd:1
- augšpēdeņ:1
- augšpēdin:1
- augšpēdiņ:1
- augšpēdus:1
- augšstāvs:1
- augštaiši:1
- augšupēdu:1
- augšupeja:1
- augšupējs:1
- augšupeņi:1
- augšuvējs:1
- apaugšana:1
- krāsaugša:1
- kūtsaugša:1
- senaugšv.:1
- sienaugša:1
- skapaugša:1
- spraugšēt:1
- šķūņaugša:1
- vārtaugša:1
- augšcilpām:1
- augšdzelzi:1
- augšenieks:1
- augšeniski:1
- augšgaisma:1
- augšiņpēdu:1
- augšistaba:1
- augšķiedra:1
- augšlafete:1
- augšlēciņu:1
- augšlēcīte:1
- augšļaudis:1
- augšmākoņi:1
- augšņupēdu:1
- augšpalāta:1
- augšraksts:1
- augšstilbs:1
- augštienis:1
- augštituls:1
- augšupceļš:1
- augšupēdus:1
- augšžoklis:1
- ērbēģaugša:1
- istabaugša:1
- klētsaugša:1
- krāsnaugša:1
- krastaugša:1
- mašīnaugša:1
- mašiņaugša:1
- pāraugšana:1
- pirtsaugša:1
- rijasaugša:1
- skapjaugša:1
- staļļaugša:1
- ustabaugša:1
- vāgūžaugša:1
- augšācēlājs:1
- augšbaznīca:1
- augšcilpiem:1
- augšlēcītis:1
- augšņupēdiņ:1
- augšpalecēm:1
- augšpasaule:1
- augšpēdiski:1
- augšumpēdus:1
- augšupejošs:1
- augšupgaita:1
- augšupsaite:1
- augšvilenis:1
- augšzemieši:1
- abuliņaugša:1
- aitbūdaugša:1
- bendeļaugša:1
- bērniņaugša:1
- kambaraugša:1
- kamburaugša:1
- knapaugšiņa:1
- krāsnsaugša:1
- laidaraugša:1
- pagrabaugša:1
- vidusaugšv.:1
- augšciemieši:1
- augšgalietis:1
- augšgriezums:1
- augšminētais:1
- augšmuktieši:1
- augšpusietis:1
- augšsēklotne:1
- augšupceļošs:1
- augšupielāde:1
- augšupplūsma:1
- augšzemnieki:1
- ieaugšupēdus:1
- istabasaugša:1
- kūtinasaugša:1
- piedarbaugša:1
- piedrabaugša:1
- sienaugšiene:1
- augšāmcelties:1
- augšlīgatieši:1
- augšļaudietis:1
- augšslieksnis:1
- augšupielādēt:1
- augšāmcelšanās:1
- augšlīgatnieši:1
- augšupsaderīgs:1
- augšupšķiršana:1
- augškurzemnieki:1
- augšapgaismojums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3520):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
- āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē
- dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
- plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu
- obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup
- ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala
- Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
- stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
- sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
- noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju)
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei)
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem)
- izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
- uzsnēgties Aizsniegt (uz augšu)
- uzsniegties Aizsniegt (uz augšu)
- uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu)
- profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
- akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
- Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē
- Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā
- alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
- žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
- stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
- aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ)
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
- šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
- ortokinometrs aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai
- homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
- pedikulācija Apaugšana ar utīm
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē
- Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
- Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
- Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
- Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
- Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
- Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
- Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
- Vuvrī apdzīvota vieta Šveicē, Valē (Vallisa) kantonā, Ronas augšteces kreisajā krastā
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze
- augamtiesa apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai)
- sabracēties Apģērbu saņemt uz augšu (par sievieti)
- applāt Apklāt (no augšas)
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas
- hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem
- apaugt Apsteigt augšanā
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
- Lugažu strauts Apšupītes paralēls nosaukums tās augštecē
- apskrotēt Apšūt sieviešu svārku augšējo malu
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju)
- augšpēdus ar apakšdaļu uz augšu
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
- knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
- nauja ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu
- naujas ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu
- uzlidot ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par viegliem priekšmetiem; ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas
- uzgrūst ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas
- uzčiknīt ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā
- svompāties ar grūtībām celties, slieties (augšā)
- uzpērties ar grūtībām nokļūt (kaut kur augšā)
- uzstenēt ar grūtībām un elsojot uzdabūt (kur augšā)
- uzpūlēties ar grūtībām uzkāpt, uzrāpties (kur augšā)
- uzgalēt ar grūtībām uzvietot augšā
- uzkamāt ar grūtībām uzvilkt augšā
- uzstibīt ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā)
- uzgorīt ar grūtībām, negribīgi izvirzīt uz augšu
- kučkus dzīt ar īkšķi, kas atrodas starp rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, vilkt pa skaustu no lejas uz augšu
- transplantēt ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai)
- uzskalot ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.)
- stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
- uzspārdīt ar kājām uzmest augšā
- uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
- palēkties ar lēcienu pavirzīties (uz augšu)
- uzmocīt ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
- atgāztēm ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- uzmest ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas; uzsviest (1)
- uzvensties ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu
- rahiopāgs ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū
- izvērtiņ ar otru pusi uz augšu
- uzžurgāt ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā
- īpāt ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa)
- knībāt ar pirktiem satvert plaukstas aukšējās daļas ādu un pavilkt uz augšu (bērnu spēle); cīpāt
- nomūdīt ar pūlēm novilt (no augšas)
- uzcīnīt ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā
- uzcīnīties ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas
- tošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) virzīties (kur iekšā, augšā u. tml.)
- uzpūlēt ar pūlēm, grūtībām uzdabūt (kur augšā)
- uzšķūrēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz augšu, augšā); ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
- uzstīvēties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties (uz kā, kur augšā)
- uzmocīties ar pūlēm, grūtībām uzvirzīties, nokļūt (uz kā, kur augšā)
- uzbadīt ar ragiem pagrūst (uz augšu)
- uzraut ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas
- uzmalt ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzurķēties ar rūpību un čaklumu tikt uz augšu
- uzmest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas
- uzsmelt ar smēlienu, smeļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzspert ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar spērienu uzvirzīt uz kādas vietas
- uzspiest ar spiedienu uzvirzīt (piemēram, masu, šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
- izmest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu uz priekšu, uz augšu)
- izsviest ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu
- uzmest ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu)
- uzraut ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas
- uzsviest ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1)
- uz acīm ar trauka dibenu uz augšu
- uzspert ar triecienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par mehānismu, mehānisku spēku; ar triecienu uzvirzīt uz kādas vietas
- ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
- vilkt ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā)
- pergola ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi
- uzdunkurēt ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena)
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
- viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
- šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- piņons Arhitektūrā izgreznojums trijstūra veidā, kas nobeidz sienas augšgalu
- smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
- Ežupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās augštecē
- Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
- Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā
- Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- obliterācija Asinsvada vai orgāna dobuma aizaugšana
- vaskularizācija Asinsvadu jaunveidošanās, ieaugšana audos, īpaši granulācijas audos
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica
- Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam)
- atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes)
- an- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-
- ana- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-
- uzstumdīt atkārtoti stumt uz augšu vai vienu virs otra
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā
- anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma
- atčūreniski Atmuguriski, augšpēdu, atsprāklis
- atčūrniski Atmuguriski, augšpēdu, atsprāklis
- aprembēt Atpalikt attīstībā, augšanā
- apsīkstēt Atpalikt augšanā
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejoša vai lejupejoša skaņu secība
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem)
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku)
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas
- uztecēt ātri ejot, skrienot uzkļūt (kur augšā)
- savaļīt ātri noapaļot uz augšu
- uzlaist ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
- uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
- uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas
- Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
- Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē
- Gudauri pārkāpe atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Terekas un Aragvi augštecēm, Gruzijā, augstums - 2379 m, Gruzijas Kara ceļa augstākais posms; Krusta pārkāpe
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Ķūķu ala atrodas Ķūķu klinšu augšgalā pie paša ūdens, garums - 20 m, platums pie ieejas - 5 m, augstums - 4 m
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu
- augšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs augšlentes aizstājums
- sekundārā rekristalizācija atsevišķu aktīvu materiāla graudu ļoti strauja augšana uz pārējās masas rēķina saķepšanas procesā
- šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties
- šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties
- bezānburas priekšējā līķa garums attālums gar bezānmastu no bezānburas halzstūra līdz fallstūra augšējai malai
- brīvsānu augstums attālums no ūdenslīnijas līdz augšējai klāja malai
- burta biezne attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo malu, ko mēra punktos
- grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); biezne
- biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); grāds
- interlinjāža attālums starp salikuma rindu apakšējo un augšējo līniju, ko metāla salikumā maina, ievietojot kailmateriālus, bet datorsalikumā – izmantojot speciālu programmatūru vai komandas
- muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā
- antronazāls attiecīgs uz augšžokļa dobumu un deguna dobumu
- eigonisks attiecīgs uz mikrobu bagātīgu augšanu kultūrā
- jugomaksilārs attiecīgs uz vaiga kaulu un augšžokli
- augsme Attīstība, veidošanās, augšana
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu
- atvērtne Atverama durvju vērtnes augšdaļa telpas vēdināšanai un izgaismošanai
- vidrobs Atvere mucas augšdaļas vidū, caur kuru tajā iepilda šķidrumu
- servisa piekļuves punkts atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - punkts, kurā slāņa entītija sniedz servisu augšējā blakusslāņa entītijai
- apakšsistēma Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - sistēmas funkciju hierarhiskā sadalījuma komponents, kas tieši sadarbojas ar augšējo un apakšējo šīs sistēmas sadalījuma blakus komponentiem
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu)
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
- makroplāzija Audu vai ķermeņa daļas pārmērīga augšana
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
- interkalārā augšana auga augšana garumā, daloties meristēmām
- pozitīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība kairinātāja virzienā
- negatīvais tropisms auga orgānu augšanas kustība virzienā projām no kairinātāja
- tropisms auga orgānu augšanas kustība, kuras virziens ir atkarīgs no kairinātāja atrašanās vietas
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota
- ortotropisms Auga sānu orgānu augšana virzienā uz kairinājuma avotu vai nost no tā
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
- oksilofīti Augi, kas piemērojušies augšanai skābās augsnēs
- nitrofilie augi augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes slāpekļa
- pleirosoms Auglis ar zarnu izvirzījumu un nepilnvērtīgu augšējās ekstremitātes attīstību
- omacefālis Auglis, kam nav augšējo locekļu un ir vāji attīstīta galva
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
- tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu
- autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par kāpelētājaugiem
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi
- lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- augst- Augsts, augstu; uz augšu vērsts, saistīts ar izcilni
- augšlecām Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- augšlecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- augšlēcu Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- auslecēm Augstu lecot, augstiem lēcieniem, ātri, mudīgi; augšlēciņu
- augšene Augša, augšējā daļa
- augstene Augša, augšējā daļa; bēniņi; augšiene
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne
- somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga
- galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas
- dubnieši augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubna" iedzīvotāji
- trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
- Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
- Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
- mūru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-14 m, par tipveida griezumu pieņemts Poriņu uzrbuma intevāls 61-75 m dziļumā
- Sniķeres svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 12-19 m, nodalīta Sniķeres urbumā intervālā no 44-62 m
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
- Elejas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, virsa pazeminās no 53 m vjl. ziemeļaustrumos līdz 282 m zjl. dienvidrietumos, biezums — 10,5-22,5 m, iedala Purviņu, Sesavas un Cimmermaņu rindās
- Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
- Daugavas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu daļu), virsas augstums — no 95 m vjl. līdz 245 m zjl., biezums — līdz 60 m
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
- Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā
- Sņežas horizonts augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība, nodalīta 1947. g. Krievijā, Latvijā to veido Katlešu svītas nogulumi
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
- gals Augšējā daļa, augšpuse; virspuse; virsotne
- augšzeme augšējā pasaule pretstatā apakšzemei
- augšpuse Augšējā puse, augšējā daļa
- acs kaktiņš augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta; sejas, acu daļa ap šo vietu
- mērījuma rezultāta ticamības robežas augšējā un apakšējā robeža intervālam, kas ar uzdoto varbūtību ietver mērīšanas kļūdu
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu
- augšlogs Augšējais logs, loga augšējā daļa
- Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m
- augšpols augšējais pols, nierei, kādam veidojumam u. tml.
- HMA augšējās atmiņas apgabals
- atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)")
- cervikookcipitālā neiralģija augšējo kakla nervu neiralģija, īpaši mugurējā daļā
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju
- Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas
- virsums Augšgals, augšdaļa, virsdaļa
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu
- augļa vīkals augšlapas, kas paliek pie augļa
- zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts
- zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kurai ir šķeltne; zaķalūpa
- bonitēšana augšņu auglības novērtēšana pēc iegūtajām ražām
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm
- pļavas augsnes augšņu grupa, kas veidojas zem pļavu augāja
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
- Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā)
- Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- lielais grozītājs augšstilba kaula augšējais paugurs
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
- kalnup Augšup kalnā; augšup
- augšupejošā līnija augšupējā līnija
- dabiskā skaņurinda augšupejošā secībā izkārtota skaņurinda (t. i. pamatskaņa un tās virsskaņas), kas rodas kāda skanoša ķermeņa (piemēram, stīgas) un tā daļu vibrācijas rezultātā; virsskaņu rinda
- augšupejošā lokzarna augšupejošā zarna
- augšdzelzi Augšžoklis, augšējais žokļa kauls
- Haimora dobumi augšžokļa dobumi
- slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām
- kāpt Augt (virzienā uz augšu) - par kāpelētājaugiem
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
- sporti augu augšanas punktu meristēmas šūnu (pumpuru) mutācijas
- biostimulācija augu augšanas veicināšana ar dabīgas izcelsmes stimulatoriem, kas aktivizē vielu maiņu
- augtene augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem
- karotinoīdi augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori"
- abscīzskābe augu hormons, kas kavē šūnu augšanu, veicina lapu un augļu nobiršanu, ierosina augu miera perioda iestāšanos
- ģeotropisms augu īpašība orientēt augšanas virzienus attiecībā pret Zemes pievilkšanas spēku
- fototropisms augu orgānu augšanas kustības gaismas iedarbībā
- hemotropisms augu orgānu spēja ķīmisku vielu ietekmē mainīt augšanas virzienu
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- atsēda Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu
- atsēdnis Auksts, nepatīkams laiks pēc siltākām dienām, kas aiztur augšanu
- Stādiņupīte Auļukalna ezera pieteka Drustu pagastā; Ramdotu grāvis; augštecē Kapupe
- ausgals Auss augšējā ārējā daļa
- kurumčini Austrumsibīrijas iedzīvotāju ciltis \~6.-10. gs. ap Baikālu un Ļenas augšteci
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
- volīnieši Austrumslāvu cilšu savienība (10.-11. gs.) Bugas augšteces baseinā
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
- mongoloīdā rase Āzijas-Amerikas rase, dzeltenā rase, viena no trim lielajām cilvēku rasēm, tās pārstāvjiem raksturīga plakana seja, dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, acs augšējais plakstiņš veido t. s. mongoloidālo kroku
- bakteriostāze Baktēriju augšanas un attīstības kavējums vai aizture
- disgonija Baktēriju kultūras augšanas novirze no normas
- četrstūrveida membrāna balsenes šķiedraini elastīgās membrānas augšējā daļa
- laringotraheotomija Balsenes un elpvada augšējās daļas gareniska pārgriešana
- balzdi Balsti, kas savieno ragavu slieces ar to augšdaļu
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
- banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā
- mašukulumbve Bantu nēģeru cilts Zambezi augštecē ap 1000 m augstā savannas līdzenumā
- pogoniāze Bārdas augšana sievietēm
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
- bioplāzija Barības potenciālās enerģijas uzkrāšanās augšanas procesā
- rijeklis Barības vada augšgals, rīkle
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts
- Bartuva Bārta, upes augšteces nosaukums Lietuvā
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
- dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns)
- batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā
- makololo Bazuto nēģeru cilts nozarojums, kas 1824. gadā no būru zemes devās uz ziemeļiem un Augšzambezi un tās pietekas Čobes apvidū, vēlāk karojot ar citām ciltīm pārcēlās uz Šires upes augšdaļu
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā)
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- muncis Bērnu svārciņu augšējā daļa
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš
- kreisstenga bezānmasta pagarināta augšējā daļa
- monogonija Bezdzimuma vairošanās - tāds vairošanās veids, kad pēcnācēji neattīstās no apaugļotas olšūnas un vispār no vienas olšūnas, bet no vecāku organismam pašam noraisījušās daļas, vai arī no īpašiem augšanas produktiem: pumpuriem, zariem, ar vasēm u. tml.
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim)
- nokāpelēt Bieži kāpt pa kāpnēm uz augšu un leju
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts
- sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- bansts Bikšu augšējā apmale, josta
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
- kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās)
- fitoaleksīni Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augstākajos augos, tiem nonākot saskarē ar patogēniem mikroorganismiem, un nomāc mikroorganismu augšanu
- blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā
- atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
- Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
- Bokāni Bokānu upe - Dvietes upes nosaukums tās augštecē
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
- augu fizioloģija botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību
- braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
- braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
- Cangpo Bramaputra - upes lokāls nosaukums augšteces posmā Tibetā
- toptimberss Brangu augšējais gals (uz koka kuģa)
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Bratskas ūdenskrātuve Bratskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angaras augštecē, platība — 5470 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 31 m, veido 2 iedzelmes: Angaras (garums — 500 km, platums — 33 km) un Okas (garums — 370 km) iedzelmi
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem)
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem)
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
- uzbraukt Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas
- pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
- Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera
- Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
- dakša Briežu buļļa ragu stangas augšdaļa
- kronis Briežu buļļu ragu stieņa augšējā daļa
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā
- dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
- bifokālā lēca briļļu lēca no diviem segmentiem ar dažādām refrakcijām; augšējais - skatīšanai tālumā, apakšējais - tuvumā
- ārkauss Brīvu vai saaugušu augšlapu veidojums, kas atrodas tieši zem kausa vai pat ir saaudzis ar to
- broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns)
- brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
- rosts Brunču vai bikšu augšējā, jostas daļa, apšuve
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- fallstūris Buras augšējais stūris, kurā iekabina falli
- burtu biezums burta lieluma, virzienā no augšas uz leju, apzīmējums pēc punktiem un nosaukuma
- augšupeņi Burti ar augšējo pagarinājumu (b, d, k u. c.)
- vidupeņi Burti bez augšējā un apakšējā pagarinājuma, piem., a, e, o, u, n
- Lielupe Burtnieka pietekas Briedes paralēls nosaukums tās augštecē
- bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
- bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem
- kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
- pakāpties būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi)
- pacelties būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
- pakāpt būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
- sniegties būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup)
- uztriekt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzsist būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- pamētāt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem)
- uzgriezt būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu
- uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
- uznest būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju
- kratīt būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
- mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
- sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
- atsariezties būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu)
- kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
- stiept būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm
- sliet būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu
- pārliekties būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem
- vainagot būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu
- uzvest būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas
- slieties būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu)
- sliet Būvēt, veidot (ko) virzienā uz augšu
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela
- pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai
- pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas
- vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
- vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju
- sliekt Celt augšup, balstīt
- pudīt Celt no miega augšā ar steigu
- pacelt Celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu; celt un pabeigt celt augstāk, uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- svert celt uz augšu (kaut ko smagu ar svirām vai ceļamo skrūvi)
- smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem)
- spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1)
- brākāties Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu), ņemt kopā (platu apģērbu)
- brākāt Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu); ņemt kopā (platu apģērbu)
- svīverēt Celt, vilkt uz augšu
- plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt
- kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt
- spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
- piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu)
- uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
- uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- izacelties Ceļoties izvirzīties uz augšu
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.)
- slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt
- treilēšanas ceļš ceļš cirsmā un ārpus tās, pa kuru treilē kokmateriālus uz augšgala krautuvi
- izcensties Censties tikt uz augšu
- pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā
- podzene Cepure ar pogu augšā
- stāvmicīte Cepure ar spicu augšgalu
- rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas
- pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
- bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko
- taļļa cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā
- riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
- līdzulis Cieta koka, malās rievots kluģis, formu nolīdzināšanai; augšmala, pa kuru dauza ar veseri, apsista ar ādu
- Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju
- plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi
- sklida cilpa, piemēram baļķu pārvietošanai uz augšu vai leju
- bakoti Cilšu grupa (bakoti, bambaji, bandasi, bavumbi), dzīvo Gabonas austrumos un Kongo ziemeļrietumos, Ogoves augšteces apvidū, valoda (kota) pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, reliģija - katolicisms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; koti
- neiri Ciltis, kas 6.-5. gs. p. m. ē. dzīvoja Dņestras un Dienvidbugas augšteces un Pripetes baseinā
- urogastrons cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas
- krūšutēls cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste
- biste cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls
- atspēriens cilvēka spējas ar kāju atgrūšanās spēku palēkties uz augšu
- vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
- gūža cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu
- pakrūte cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem
- budzis cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis
- brahikerks cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu
- Raunīte Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
- Verhņaja Cipa Cipas augšteces nosaukums līdz Baunta ezeram
- bubonocēle Cirkšņa vai augšstilba trūce, kas izraisa cirkšņa tūsku
- organizētā cirsma cirsma, kurā ir iezīmētas slejas, izveidots kokmateriālu pirmējā transporta ceļu tīkls un ierīkota augšgala krautuve
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus
- platimērija Ciskas kaula ķermeņa augšējās trešdaļas plakanība
- ķiugs Cūkas augšžoklis
- ķiugs Cūkas augšžokļa ilknis
- krauns Cūkas snuķa augšējā, cietā daļa
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
- selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- šprītbura Četrstūraina bura, kurai no halzstūra, kas nostiprināts pie masta, pa diagonāli uz augšējo brīvo buras stūri iet īpašs apaļkoks - šprītbomis jeb šprīts
- rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura
- taisnā bura četrstūraina bura, kuras augšējo malu piestiprina pie rājas
- lando Četrvietīga kariete ar atsedzamu augšdaļu
- Čandra Činābas upes nosaukums tās augštecē
- Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
- Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
- plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
- landstings Dānijas parlamenta augšpalāta līdz 1953. g.
- rigsdags Dānijas parlaments (1849.-1953. g.), kas sastāvēja no folketinga (apakšpalātas) un landstinga (augšpalātas)
- krauči Darba rati; ratu augšējā daļa
- krautes Darba rati; ratu augšējā daļa
- krautiņi Darba rati; ratu augšējā daļa
- krautiņš Darba rati; ratu augšējā daļa
- krautis Darba ratu augšējā daļa
- augšupšķiršana darbība tekstapstrādes programmā dokumenta ritināšanai par viena ekrāna saturu uz augšu
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
- QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem
- interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst
- nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties
- uzmētāt Daudzkārtīgi metot, pa daļām savietot kaut kur augšā
- ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms
- Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
- Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
- Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis
- Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
- Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
- Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā
- Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
- Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
- Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
- Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- mefitibioze dažu baktēriju straujāka augšana paaugstinātā oglekļa dioksīda spiedienā
- metapofīze dažu skriemeļu augšējo locītavizaugumu zirņveida izaugums
- taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts
- impulsu deglis deglis, ar kuru šķidro, gāzveida vai cieto kurināmo ritmiski ievada krāsnī no augšas
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
- kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids
- pinakls Dekoratīvs arhitektūras elements: četrstūrains, uz augšu sašaurināts tornītis, kura noslēgumu rotā stilizēti augu motīvi
- augšiņa dem. --> augša
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
- Sirvana Dijalas upes paralēls nosaukums tās augštecē Irānā un Irākā
- uzdimdēt Dimdot uzvirzīties (kur augšā)
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga
- Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece)
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
- rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem
- kostīmkleita divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā – svārki
- pārdurve Divdaļīgu durvju augšējā daļa
- malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni
- sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos
- proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē
- geraniāles Divdīgļlapju augu rinda ar gk. piecskaitļa ziediem, ar augšēju sēklotni
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- bicepss divgalvainais augšdelma muskulis, kas saliec roku elkoņa locītavā
- bicepss divgalvainais augšstilba muskulis, kas saliec kāju ceļa locītavā
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
- anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā
- antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa
- Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu
- kaltrops Divu īsu, asu metāla stienīšu savienojums, kas izveidots tā, ka viens asais gals vienmēr ir vērsts uz augšu; vairāk nekā 2000 gadus izmantots kā ierocis ienaidnieka aizkavēšanai
- distrihija Divu matu augšana no viena mata maisiņa
- iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta
- Drini i Zi Drini kreisā satekupe, garums 133 km, augštece Ziemeļmaķedonijā (saucas - Crna Drima), iztek no Orhidas ezera
- Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
- Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
- Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
- Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
- Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
- Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā
- rūgstoņa dūmot; celties augšup (par dūmiem); kūpēt
- uzdunēt Dunot, dārdot uzkļūt (kaut kur augšā)
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
- Zvente Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās augštecē
- pusdurvis Durvis ar atsevišķi atveramu augšējo daļu
- augšslieksnis Durvju ailes augšējais pārliktnis
- lambrekens Durvju un logu ailu augšējais dekoratīvais aizkars
- paloda Durvju vai loga ailes augšējais pārsegums
- ušaks Durvju vai loga augšējais dēlis, kas aizsargā durvis vai logu no lietus
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
- toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
- anadidīms Dvīņu kroplis ar divkāršu ķermeņa apakšdaļu, bet kopīgu augšdaļu
- anakatadidīms Dvīņu kroplis, kas savienots viduklī un šķirts augšgalā un apakšgalā
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
- Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē
- galvenes dzega dzega grāmatas lappuses augšā
- Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā
- Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā
- lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
- liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
- liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
- telestihs Dzejolis, kurā rindu pēdējie burti, lasot no augšas uz leju, veido kādu vārdu (piem., personvārdu) vai teicienu
- akrostihs Dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas
- Dzestrupīte Dzestrenes augšteces paralēls nosaukums
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
- gailīši Dziedāšanā balss notrūkšana, "lūšana" augšējos toņos
- soprānisti Dziedātāji kastrāt, kas 16.-17. gs. baznīcas koros izpildīja augšējās balss un alta partiju
- apokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuros sekrēta izdalīšanās notiek reizē ar šo dziedzeru šūnu augšējo daļu atdalīsanos, piem., lielie sviedru dziedzeri
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu)
- dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu un/vai muguras augšējo daļu
- ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti
- fallanastrofija Dzimumlocekļa izliekums uz augšu
- galotņošana Dzinumu apgriešana vai nolaušana (pārtraucot augu augšanu garumā); izmanto, lai no mātesaugiem vai jaunstādiem iegūtu spraudeņus, aizkavētu ziedēšanu (krizantēmām) vai lai jaunstādiem izraisītu sāndzinumu attīstību; dārzeņiem (tomātiem, gurķiem, pupām, ķirbjiem) g veicina ātrāku un vienlaicīgāku augļu ienākšanos
- audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība)
- veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts
- pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis
- ērbēģaugša Dzīvojamās mājas augšējā daļa; bēniņi
- Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
- coenaculum Ēdamistaba un arī augšstāvs seno romiešu ģimenes mājās
- Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti
- vends Ediakarans - augšējā proterozoja iedalījuma vienības (laikposms tieši pirms kembrija, pirms \~680-570 miljoniem gadu) nosaukums līdz 2004. g.
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
- Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
- Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē
- Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums
- Silupīte Egļupes nosaukums tās augštecē, Siguldas novada Allažu pagastā
- Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā)
- kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu)
- zakomara Ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju
- ēkaugša Ēkas augšējā daļa
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats
- penthaus Ēkas augšējā stāvā izbūvēts t. s. jumta dzīvoklis; arī mansarda dzīvoklis; penthouse
- augša Ēkas augšējā stāvā vai stāvos
- neokeinsisms Ekonomikas regulēšanas teorija, keinsisma modifikācija, kuras saturs ir kapitālistiskās ekonomikas stabilas augšanas teorētisks pamatojums par ekonomikas augšanas galveno faktoru uzskatot investīcijas
- akseleratora teorijas ekonomiskās augšanas teorijas, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka katrs ienākuma vai produkcijas pieprasījuma pieaugums vai samazinājums izraisa relatīvi lielāku investīciju pieaugumu vai samazinājumu
- kavalēristu osteoma eksostoze vietā, kur piestiprināts augšstilba garais vai lielais pievilcējmuskulis
- cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts
- kores kopturis elements, kas balsta spāru augšgalus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to uz statņiem un atgāžņiem
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
- Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā
- balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites
- Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km
- deiteroģenēze Embrionālās attīstības otrā fāze, kurā ietilpst augšana garumā un bilaterālās simetrijas izveidošanās
- hamartoma Embrionālo audu kompleksi audzēja veidā bez redzamām progresējošas augšanas pazīmēm
- Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
- Čiekurupe Engures ezera pietekas Melnupes nosaukums tās augštecē
- Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts
- tīrs enkurs enkurs pacelts augšā un atrodas pie borta
- epifiziodēze Epifīzes augšanas apstādināšana ķirurģiskā ceļā
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
- Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe
- Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
- Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
- Bangveulu ezers Zambijā, Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni
- Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte
- Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma
- katalāze Ferments, kas organismā katalīzē ūdeņraža peroksīda sadalīšanos ūdenī un molekulārā skābeklī; tam ir svarīga nozīme šūnu augšanā
- fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā
- augšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no augšas
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru)
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei
- pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā
- retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos
- fitohormoni Fizioloģiski aktīvi savienojumi, kas kopā ar inhibitoriem regulē augu augšanu un attīstību
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
- nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības
- antistoka pigments fluoriscējoši materiāli, kas pārveido krāsas spektru uz augšu (up-converting); apstarojot ar spēcīgu 900 nm infrasarkano starojumu, tie spīd redzamajā gaismas diapazonā
- fokstenga fokmasta augšējās daļas pagarinājums
- akūts fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs
- augstfrekvences Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra augšējās frekvencēs
- eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā
- haut- Franču vietvārdos: augš-
- haute- Franču vietvārdos: augš-
- joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa
- veģetācijas periods Gada periods, kad noris augu augšana un attīstība
- pīķstūris Gafeļburas augšējais pakaļējais stūris
- vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu
- uzgaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); gaiņājot panākt, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
- konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana
- zonde gaisa balons ar īpašu aparatūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos
- meteoroloģiskā zonde gaisa balons ar speciālu apartūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos
- interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas
- kuņauklis Galos sasieta dubulta virve, ko izmanto rokas dzirnavās augšējā dzirnakmens nostiprināšanai un attāluma starp dzirnakmeņiem regulēšanai, lai varētu iegūt dažāda rupjuma malumu
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus
- galvvirsis Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus
- galvvirss Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa
- galvvirsus Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa
- kriece Galvas augšdaļa
- prēze Galvas augšdaļa
- čamars Galvas augšējā daļa
- čegone Galvas augšējā daļa
- čegonis Galvas augšējā daļa
- krieze Galvas augšējā daļa
- pauris Galvas augšējā, virsējā daļa
- virsgalvis Galvas segas augšējā daļa
- galvasvirss Galvas virsējā, augšējā daļa
- čumals Galvaskausa augšējā daļa
- kraniostenoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga saaugšana
- galvaskausa vāks galvaskausa virsējā, augšējā daļa
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma
- ieaugšupēdus Gandrīz augšpēdu
- dosts gara kārts ar zaru galā, ar kuru no kula sacēla garkūļus uz rijas augšas
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
- pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
- pudele garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai)
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
- Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
- Mierupīte Gaujas augšteces posms no Zobola ezera līdz Gaujiņas ietekai
- Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
- Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē
- Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
- Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe
- Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene
- Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava)
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis
- Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte
- Grotiņgrāvis Gaujas pietekas Draņķupītes paralēls nosaukums tās augštecē
- Rīgupe Gaujas pietekas Iežupes paralēls nosaukums tās augštecē līdz Kūrupes ietekai
- Raunaižu upe Gaujas pietekas Raunas paralēls nosaukums tās augštecē
- Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
- iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet
- izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt
- atmosfēras spīdēšana gāzu spīdēšana augšējā a-ā līdz 50-400 km augstumam, ko galvenokārt izraisa Saules starojums, kas atmosfērā disociē un jonizē gaisa molekulas un atomus
- svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- uzglābt Glābjot novietot kaut kur augšā
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
- glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture
- virsmūla Govs purna augšējā daļa
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas
- brahiogramma Grafiski reģistrēts augšdelma artērijas pulss
- cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru
- šķirlente grāmatas augšdaļas muguras pusē piestiprināta šaura lentīte, ko novieto starp lapām vietas atzīmēšanai; grāmatzīme (2)
- virsgriezums Grāmatas augšējā griezuma krāsojums vai zeltījums
- grāmatas galviņa grāmatas augšējais apgriezums; dažreiz grāmatas galviņu krāso vai zeltī ar plānu metālisku folijas kārtiņu, ko izmanto grāmatas noformējumam.
- augšgriezums Grāmatas augšmalas apgriezums
- šķērsformāts Grāmatas formāts, ka garākās puses augšā un apakšā, bet šaurākās abās sānu malās
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
- stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents
- skarošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā skara izaug no augšējās lapas maksts
- vārpošana Graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze, kuras laikā vārpa izaug no augšējās lapas maksts
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss
- blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters
- stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- Dārtes upe Grīvas augštece Talsu novadā
- Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā
- labējais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās kreisās puses uz augšējo labo pusi; apzīmē ar Z burtu
- kreisais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās labās puses uz augšējo kreiso pusi; apzīmē ar S burtu
- numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums
- krītošs avots gruntsūdeņu un citu bezspiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no augšas uz leju
- graudāt Grūst no augšas uz leju
- lakta Gubu lietusmākoņu augšējā daļa ar šķiedrainu uzbūvi, saulē - spilgti balta
- ķēžot Gulēt gultā ar augšup saslietām kājām
- nospārbaļķis Guļbūvē celtas ēkas augšējais baļķis, kurā iecirsti vai iezāģēti robi spāru ielikšanai
- spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu
- uzgumzīt Gumzot uzvirzīt uz augšu
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
- inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību
- ģeotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas un augšējās mantijas struktūru, kustības, deformācijas un attīstību
- cechšteins Ģeoloģiska laikmeta nosaukums - Permas formācijas augšējais nodalījums; cehšteins
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
- atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū
- tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši
- kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm
- alemaņi Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
- markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali
- melodija Harmonijas mācībā - augšējā balss
- hemopauze Hemosfēras augšējais slānis
- trihlorfenoksietiķskābe Herbicīds, lieto krūmu iznīcināšanai, arī kā augšanas stimulatoru un tomātu paātrinātas nogatavināšanās līdzekli
- simfalangija Hereditāra (autosomāli dominanta) proksimālo interfalangeālo locītavu saaugšana
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
- melanchlaini Hērodota minēta tauta, kas dzīvoja Donas augšgalā
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
- Buhtarmas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Irtišas augštecē, Kazahstānā, garums — 425 km, lielākais platums — 35 km
- hiperforija Heteroforijas veids, kad vienas acs redzes ass pavērsta uz augšu
- ūdensnovadbūve Hidrotehniska būve liekā ūdens novadīšanai no ūdenskrātuves, apūdeņošanas kanāla augšbjefa, lai tas nepārpildītos
- enhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana kaula iekšienē; iekšējā hondroma
- ekhondroma Hiperplastiska skrimšļaudu augšana skrimšļa vai kaula ārpusē
- matainums Hipertrihoze - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati
- adenohipofīze Hipofīzes (starpsmadzeņu daļas) priekšējā daiva, kuras hormoni ietekmē vielmaiņu, stimulē organisma attīstību un augšanu
- folikulstimulētājhormons Hipofīzes izstrādāts hormons, kas sekmē olnīcas pūslīša (folikula) augšanu; folikulus stimulējošais hormons; FSH
- fundamentālais garums hipotētiska fizikāla konstante ar garuma dimensiju, kas nosaka relativitātes teorijas un kvantu teorijas derīguma robežas; līdzšinējie eksperimenti un apsvērumi dod iespēju secināt, ka šīs konstantes augšējā robeža nav lielāka par 10^-20^ cm jeb 0,0001 atometri
- Juandzjana Honghas upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā
- enterogastrons Hormons zarnu augšējā posma gļotādā; tas kavē kuņģa sekrēciju un kustības
- melatonīns Hormons, kas veidojas augšējā smadzeņu piedēklī; ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu
- Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
- Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē
- Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
- sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
- piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas
- piknīda Ieapaļš veidojums ar atveri augšdaļā, kur veidojas daudzu sēņu un ķērpju bezdzimuma sporas
- Kuma strauts Iecavas augšteces kreisā krasta pieteka
- Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
- Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā
- Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
- Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
- heiloshīze Iedzimta augšlūpas šķeltne, zaķalūpa
- akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu
- acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums
- mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei
- gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni
- moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums
- suburbanizācija iedzīvotāju skaita augšana teritorijās ap lielām pilsētām
- apneize Ieelpas muskuļu ilgstošas kontrakcijas stāvoklis, kas rodas, ja izgriež galvas smadzeņu tilta augšējo daju
- šekums Iegurņa josla; arī augšējā (kājas) daļa
- neiralģiskā osteopātija iekaisīga apakšējo lumbālo un augšējo sakrālo skriemeļu osteopātija ar muskuļu kontraktūrām
- divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos
- žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu
- virsnieres iekšējās sekrēcijas pāra dziedzeris (mugurkaulniekiem) - neliels, plakans veidojums uz nieres augšējā pola (_glandula suprarenalis_)
- Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī)
- inkarnācija Iemiesošanās, ieaugšana mīkstajos audos
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
- podnieku ripa ierīce māla trauku vai citu keramikas izstrādājumu virpošanai; galvenās daļas ir vertikāla ass un tās augšgalā nostiprināta rotējoša ripa
- stopers ierīce mehāniskai augšup vērstu urbumu urbšanai; perforatora (2) paveids
- īsaļneica iesala žāvēšana pirtsaugšā
- azneica iesala žāvētava pirtsaugšā
- Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe
- aksiālā piekārtošana iespiedmašīnas piekārtošana, kas tiek veikta pa divām asīm – ne tikai uz augšu un uz leju, bet arī pa labi un pa kreisi
- procesus Iešana uz priekšu, augšana; sekmes
- kuldinēt Iet ļodzīdamies un pastiepjoties uz augšu
- uzstaidzināt Iet, kāpt uz augšu; uzkāpt
- Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses
- Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
- Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
- dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas
- bitumoīdi Iežu un augšņu organiskie komponenti, kas šķīst organiskos šķīdinātājos, sastāv no eļļām, sveķiem un asfaltēniem
- Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km
- Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi
- Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā
- dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens
- Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera
- Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte
- Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās
- sternīti Indīgas vielas, kas kairina augšējos elpošanas ceļus
- epiagnāts Indivīds ar defektīvu augšžokli
- heilognāts Indivīds, kam ir lūpas un augšžokļa šķeltne
- Zagūze Indras augšteces paralēls nosaukums, posmā līdz Indra ezeram
- Zegūze Indricas paralēls nosaukums tās augštecē līdz Indra ezeram
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- asimetriskā ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzekliss, kas, izmantojot vienu no protokolu xDSL protokoliem, lejupplūsmas pārraidi (no servera uz klientu) veic daudz ātrāk nekā augšupplūsmas pārraidi (no klienta uz serveri); asimetriskās ciparu abonentlīnijas izmantošana ir piemērota tīmekļa pārlūkošanai un klienta - servera lietojumprogrammu izpildei
- Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu
- antroskops instruments augšžokļa dobuma apskatei
- mikrobiofotometrs instruments baktēriju kultūru augšanas mērīšanai pēc barotnes krāsas intensitātes maiņas
- direktoskops instruments balsenes un elpvada augšdaļas tiešai apskatei bez spoguļiem vai optiskām sistēmām
- augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org
- stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā
- stikla atlaidināšanas intervāls intervāls starp apakšējo un augšējo atlaidināšanas temperatūru
- Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums (šajās vietās) blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa
- ablaktēšana Īpašs dekoratīvo kokaugu dārza formu un augļu koku potēšanas veids, kad potcelms pirms potēšanas tiek piestādīts pie māteskoka, abu augu zari griezuma vietā tiek savienoti, nosieti, noziesti ar potvasku; piepotējamo zaru atdala no mātesauga tikai pēc tā pieaugšanas
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
- kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
- Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe
- dolomītmilti Irdena masa, kas sastāv no dolomīta graudiem; veidojas, sadēdot masīviem dolomītiežiem; izmanto augšņu ielabošanai
- Melnā Irtiša Irtišas augšteces nosaukums Ķīnas teritorijā
- Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato
- Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā
- Īslīkis Īslīces augšteces nosaukums Lietuvā
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
- Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā)
- augstiene Istabas augša, bēniņi
- ustabaugša Istabaugša
- Ļadinas strauts Istalsnas augštece Ludzas novadā
- Ļadiņa Istalsnas upes augštece posmā līdz Istalsnas ezeram
- Zeiļovas strauts Istras ezera pieteka Istras pagastā, augštece Šķaunes pagastā, iztek no Zeiļovas ezera
- noraustīt īsu brīdi, vienu reizi kustināt augšup lejup (ķermeņa daļas)
- buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas
- Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km
- krauna Izkapts asmens augšējā, biezā mala
- sasliet (arī uzmest, izcelt) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- uzmest (arī izcelt, sasliet) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti)
- izlēvens Izliekts, uz augšu paplašināts, zems
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.)
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos
- glosopteriss Izmirusi paparžu ģints, kas bija plaši izplatīta Zemes dienvidu puslodē augškarbonā - akmeņogļu (karbona) periodā
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā
- psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā
- sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā
- kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
- uzlidot Izplatīties virzienā uz augšu (par skaņām, balsi)
- celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem)
- slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem)
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni
- pakāpties Izplatoties pavirzīties uz augšu (piemēram, par dūmiem, miglu)
- uzkāpt Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par miglu, dūmiem u. tml.
- uzraidīt Izraidot uzsūtīt (kur augšā)
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas
- pralltrilleris Izrotājums mūzikā, kas sastāv no galvenās nots un augšējās palīgnots, kas var būt pustoņa vai vesela toņa atstatumā no galvenās
- eluviālais horizonts izskalošanās horizonts augsnes profila augšdaļā
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu)
- izvirzīt Izstiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļas)
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai
- kāple Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas)
- izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu)
- spinalģija Izteikts jutīgums, ko novēro, palpējot vai perkutējot augšējos krūšu skriemeļus bērniem ar bronhiālo limfmezglu tuberkulozi
- uzskrullēt izveidot (ko) lokveidā, spriālveidā uz augšu
- uzpufēt izveidot kuplu, augstu krokojumu (parasti piedurkņu augšdaļā)
- iespraidīt izveidot no akmeņiem krāsnij arkveidīgu augšdaļu
- uzcepurot izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti)
- uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
- Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu ķermeņa daļu)
- izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu)
- uzliekt Izvirzīt lokveidā uz augšu (ķermeņa daļu)
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- izstiept Izvirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu)
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm)
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu)
- izasvērties Izvirzīties uz augšu (parasti par akas vindu)
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā)
- izacilāties Izvirzīties uz augšu; tikt izcilātam
- grozītājs Izvirzīts augšstilba kaula paugurs
- marihuāna Izžāvētas, no sievišķajiem augiem iegūtas sējas kaņepes ziedkopas, augšējās lapas un stublāju augšdaļas
- Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā
- Nurmižupīte Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē
- Nurmuižupe Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē Talsu novada Laucienes pagastā
- pastāvīgi liekti apaļkoki jahtu takelāžā sastopami arī liekti masti (to augšdaļa), bomji un citi apaļkoki, kas speciāli veidoti konkrētai jahtai
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas
- uzjādelēt Jājot uzvirzīties augšā (vairākas reizes bez problēmām)
- Dzinšadzjana Jandzi - upe Ķīnā, tās nosaukums augštecē un vidustecē
- Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
- interkalācija jaunu struktūru rašanās bioloģiskā sistēmā, piemēram, dažu augu interkalāra augšana
- somatomedīns Jebkurš no vairākiem peptīdiem, kas veidojas aknās u. c. audos un atrodas plazmā; veido kompleksus ar proteīniem un veicina šūnu augšanu un dalīšanos, gk. kaulos un muskuļos
- Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
- Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte
- Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
- Porza Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē
- Porzasupīte Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums
- kovis Jumta augšējā sānu daļa, jumta augšgals
- antefikss Jumta augšējais vai apakšējais kārniņš ar plastisku vertikālu dekoratīvo elementu (palmetes vai fantastiska dzīvnieka veidā), ko izmanto jumta dzegas vai kores rotāšanai
- jumta kopne jumta konstrukcija, kas vispārējā gadījumā sastāv no augšējās un apakšējās joslas, statņiem un atgāžņiem, kuri savā starpā savienoti mezglu punktos; visvienkāršākā jumta konstrukcija sastāv no divām spārēm un apakšējās joslas
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
- come sopra kā augšā
- sienaugša Kādā telpā sakrauta siena augšējā daļa, virsa
- iekrauja kādas kraujas vietas augšējā mala
- meizulāns kāds auduma veids, kuram rievaina augšpuse, bet apakšpuse gluda
- kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis
- cilksnis Kājas daļa augšpus ceļa locītavas; gurns
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs
- ciska Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai; augšstilbs
- lytkys kājas no ceļgala uz augšu
- kakle Kakla izgriezums - plecģērba stāva augšējā, kakla pamatni aptverošā atvere, kurā iešuj apkakli vai kuru apšuj ar zemapmali
- udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai
- Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
- Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes
- Zerdkuhs kalns Irānas dienvidrietumos ("Zardkuh"), Zagrosa kalnu vidienē, starp Karunas un Bazoftas augšteci, augstums - 4548 m
- nivālā josla kalnu augšējā augstākā josla, kas atrodas virs sniega robežas
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
- Zangezuras grēda kalnu grēda Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, no Terteras un Arpas augšteces līdz Araksai, Armēnijā un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā, garums — 130 km, augstums — līdz 3904 m (Kapidžiks)
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m)
- Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus
- kalnu kore kalnu grēdas augšējā daļa
- Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā)
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
- Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
- orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni
- Odze Kalupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m
- drevēt Kāpelēt, rāpties augšā
- burgulis Kāpjošs, uz augšu ejošs burbulis; (ādas) panga
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu)
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu)
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas
- uzkapelēt Kaplējot pavērst (uz augšu, parasti veklēnu, zemes virskārtu); kaplējot uzirdināt
- sakūpt kāpt augšā (par dūmiem)
- Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
- augšņu kartes kartes, kurās attēlots augšņu izvietojums
- reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
- detašē Katras skaņas izspēlēšana uz stīgas ar atsevišķu vijīgu lociņa kustību uz augšu vai leju
- aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem
- kaudzesgals Kaudzes (piemēram, siena, salmu krāvuma) sašaurinātā augšdaļa
- apozicionāla augšana kaula augšana no periosta
- hondroepifizīts Kaula epifīzes un tās skrimšļu iekaisums; augšanas centru osteohondroze
- augšējais žoklis kauli, kas veido pusi no virsējās sejas daļas: augšžoklis
- zarnkauls Kauls, kas veido gūžas kaula augšējo daļu
- kaulrade Kaulu veidošanās un augšana
- Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m
- Līčupīte Kazenieku strauta peralēls nosaukums tā augštecē
- Kazenieku Kazenieku strauts - ūdenstece Saldus novada Blīdenes, Remtes un Cieceres pagastā, ietek Brocēnu ezerā; augštecē - Līčupīte
- Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe
- Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos
- Tamejs kenju un kajanu (Kalimantānas sala) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs
- klaņa galva klaņa augšējā vai apakšējā daļa; ja kloķvārpsta ir neizjaucama, klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā iemontēts slīdgultnis
- antablements Klasiskā ordera augšējā horizontālā daļa, kas balstās uz kolonnām un sastāv no arhitrāva, frīzes un dzegas
- staņuks Kleitas augšdaļa
- klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu
- klēts augša klētsaugša
- augšklēts Klētsaugša
- klētsvirsus Klētsaugša
- kraška Klētsaugša
- uzklidzināt Klikšķinot uzbraukt augšā
- aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
- Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km
- Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
- dzeltēt kļūt dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām)
- padzeltēt kļūt mazliet, daļēji dzeltenam, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām)
- sadzeltēt kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām)
- virsknābis Knābja augšējā daļa
- skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem
- Kočkora Kočkoras ieplaka - atrodas Iekšējā Tjanšanā, Šu upes augštecē, Kirgizstānā, garums - \~60 km, platums - lidz 20 km, augstums - 1700-2200 m
- vainaks Koka augšējā, zarainā daļa
- stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals
- stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
- stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1)
- stembuks koka celms; koks, kas zaudējis augšdaļu
- stembis Koka celms; koks, kas zaudējis augšdaļu
- ūdensdēlis Koka ēkās - konstruktīvs un arhitektonisks elements starp sienas augšdaļu un zelmiņa apakšdaļu, kas piesedz sienas plakni vai virspamatu pret lietusgāzēm; apšūtās ēkās arī virs cokola
- kaulenes Koka kārtis, ko nostiprināja uz lubu jumta no augšas uz leju
- kārtene Koka kārts ar salmu saišķi augšējā galā mērīšanai vai līnijas nospraušanai
- stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu
- verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu
- galdnieku starpsiena koka siena, kuras augšdaļā ir stikloti vairogi
- stimbīns Koka stumbrs bez galotnes; koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- stubenis Koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- tolis Koka trauks ar platāku augšu, bez vāka un osīm
- kadaki Koka tupeles; nonēsāti apavi, kam augšdaļa apgriezta
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vada zars
- produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija)
- plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
- agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām
- bonitēšana kokaudžu ražības novērtēšana noteiktos augšanas apstākļos
- palīgkoks Kokaugs, ko izmanto, lai audzē veicinātu citu koku augšanu
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski
- vainags Kokgriezumu apļveida rotājums skapja augšējai malai
- piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai
- kokmateriālu izvešana kokmateriālu transportēšana no augšgala krautuvēm uz patēriņa vietām vai lejasgala krautuvēm
- kokmateriālu pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi paceltā stāvoklī
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
- treilēšana Kokmateriālu transportēšana vilkšus pa zemi vai puspacelti no mežaudzes uz augšgala krautuvi; izmanto speciālus t-as traktorus, retāk vinčas vai zirgu
- appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā
- paraugkoks Koks, kuru izmanto analīzei, lai noskaidrotu koku augšanas un attīstības likumsakarības un sortimentu iznākuma noteikšanai
- juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām
- nosusināto mežu augšanas gaita koku augšanas tempa maiņa pēc meža nosusināšanas, kas labvēlīgi ietekmē koku pieaugumu, kas konstatējama jau nākamajā veģetācijas periodā pēc grāvju izrakšanas
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā
- starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs)
- krājas kopšana koku kvalitātes uzlabošana, nodrošinot tiem pietiekamu augšanas telpu, lai gūtu maksimālus ienākumus no meža audzēšanas
- galvenā suga koku suga, kas noteiktos meža augšanas un ekonomiskajos apstākļos vislabāk atbilst saimnieciskajiem mērķiem
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga
- kaptāls kokvilnas vai zīda lente (platums līdz 10 mm) ar sabiezinātu malu, ko pielīmē grāmatas bloka muguriņas augšā un apakšā, lai sastiprinātu tā malas un nosegtu aizvērtā veidā redzamo spraugu starp grāmatas bloka muguriņu un iesējuma vāku; kaptāllente; greznumlente
- ilimerizācija Koloīdu, kā arī māla daļiņu iznese no augsnes augšējiem horizontiem apakšējos, parasti notiek podzolēšanās procesā
- joniešu orderis kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu
- onkoimunoloģija Kompleksa zinātnes nozare, kas pētī cilvēka organisma aizsardzības spējas pret audzēja augšanu
- augšējais testers konformances testēšanas metodoloģijā - līdzekļi, ar kuriem testu izpildes gaitā tiek kontrolēta un novērota testējamās protokolu realizācijas augšējā servisa robeža
- Lualaba Kongo augšteces (no iztekas līdz Bojonas (Stenlija) ūdenskritumam Kongo Demokrātiskajā Republikā) nosaukums (fr. val. "Lualaba"), sākas Šabas plato - 1435 m vjl., garums - \~2100 km
- solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante
- tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai
- jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību; šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei)
- beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai
- desmons Kopīgs nosaukums hipotētikām vielām, kas cirkulē starp šūnām un sekmē audu augšanu
- viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām
- Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā
- Pungču Kosi upes nosaukums tās augštecē, Ķīnā
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa - jaka bez oderes
- Gārdes krāces krāces Daugavā nepilnu kilometru augšpus Jēkabpils pilsētas austrumu robežas
- lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī
- prostions Kraniometrijā zemākais priekšējais punkts uz augšžokļa alveolārā izauguma, starp vidējiem priekšzobiem
- porions Kraniometrisks punkts ārējās auss atveres augšmalā
- krotafions Kraniometrisks punkts spārnkaula līelā spārna augšējā stūrī
- zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā
- zemūdens krāsa krāsa, kas pasargā peldlīdzekļa zemūdens daļu apaugšanas ar sīkbūtnēm (gliemežiem) un augiem
- kakturis Krāsns augšējā daļa
- kakturs Krāsns augšējā daļa
- plazdi Krāsns augšējās virsmas ķieģeļi
- zībogs Krāsns mutes augšējais spraislis
- sībogs Krāsns mutes augšējais spraislis; zībogs
- krāsaugša Krāsns virsējā daļa; krāsnsaugša
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā
- krāsnaugša Krāsnsaugša, krāsns virsējā daļa
- lēciens Krass pavērsiens, strauja augšupeja (piemēram, procesā, parādībā)
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
- starpkrautuve krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā, nepieciešamības gadījumā to iekārto starp augšgala un lejasgala krautuvēm
- LUL Kreisā augšējā daiva (angļu "left upper lobe")
- LUQ Kreisais augšējais kvadrants (angļu "left upper quadrant")
- Federācijas padome Krievijas Federācijas parlamenta augšpalāta, kurā ietilpst deputāti, kas vienādā skaitā pārstāv katru federācijas subjektu
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
- mest kūleni Krist, gāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
- kūleņot Krist, gāzties, vairākkārt griežoties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); krist, vairākkārt griežoties apkārt
- kristallizācija Kristālu rašanās un augšana, kas norisinās, gāzveidīgai vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī
- lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki
- Toms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - viens no 12 apustuļiem, kurš nebija kopā ar pārējiem mācekļiem, kad pie viņiem ieradās augšāmcēlies Jēzus Kristus, un sākotnēji atteicās tam ticēt
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- deviņas eņģeļu kārtas kristīgajā mitoloģijā — eņģeļu hierarhijas pakāpes, ko veido trīs triādes, ko skaita (no augšas uz leju) šādā kārtībā: pirmā triāde — serafi, ķerubi un troņi; otrā triāde — kundzības, spēki, varas; trešā triāde — pirmspēki, erceņģeļi, eņģeļi (vārda šaurākā nozīmē)
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
- ērglis Kristus augšāmcelšanās simbols kristīgajā mākslā
- reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā
- paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga
- Kubanga Kubango, Okavango upes augšteces nosaukums Angolā
- kubuls Kubls - liels, apaļš, uz augšu nedaudz sašaurināts koka trauks
- stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā
- takelējums kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums - apaļkoki (bomji, gafeles, rājas, masti, stengas, bugsprits u. c.), takelāža, buras, antenas, signālugunis, kravas celšanas iekārtas u. c.
- juts Kuģa augšējā klāja pakaļdaļa
- baks Kuģa augšējā klāja priekšgals vai virsbūve kuģa augšējā klāja priekšgalā (uz buru kuģiem tur atrodas enkura izcelšanas ierīce)
- marglīste Kuģa klāja margu augšējā līste
- galvenais klājs kuģa korpusa augšējā (horizontālā) noslēdzošā plakne
- gakaborts Kuģa pakaļgala augšējā noapaļotā daļa
- priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
- bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
- brīvsāni Kuģa vai jahtas sāni virs ūdens līnijas, skaitot no kravas markas centra līdz augšējam klājam
- Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā
- Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā
- mugurpelde kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
- Supenka Kūkovas kreisā krasta pieteka Baltinavas pagastā, augštece Briežuciema pagastā, garums - 21 km, kritums - 33 m
- Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka
- Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā
- mašiņaugša Kuļmašīnas augšējā platforma (kur novieto kuļamo labību)
- Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte
- Mazā Kumada Kumadiņa, Kumadas augštece
- Barku Kuperskrīkas upes (Austrālijas vidienē) augšteces senāk lietots nosaukums
- Guļča Kuršabas upes Kirgizstānā nosaukums tās augštecē
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
- uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
- kāpt Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā)
- klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem)
- uzbalsenis Kustīgs skrimslis, kas atrodas balsenes augšdaļā un rīšanas momentā aizklāj balsenes ieeju
- sibīties Kustināt galvu uz augšu un leju (par zirgu)
- raustīt plecus kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- kūtinasaugša Kūtsaugša
- aitbūdaugša Kūtsaugša virs aitu aizgalda
- neopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā un ģeohronoloģiskā vienība; ilga \~100000 gadu un beidzās pirms 10000 gadu; augšpleistocēns; vēlais pleistocēns
- Sūnupe Ķekaviņas labā krasta pieteka Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā; Sūnupīte; Suņupe
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas
- uzkārpīties Ķepurojoties, spārdoties, cīnoties tikt augšā
- paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli
- galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes
- plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar vidukli; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu; gūža
- spranda Ķermeņa muguras daļa, kas aptver divus augšējos skriemeļus; sprands
- dorsāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no mugurpuses un augšas
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos
- garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu
- ķipe Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
- ķipiņa Ķipis - apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru
- simpatikotripsija Ķirurģiska kakla augšējā simpātiska mezgla sašķaidīšana
- nazoantrostomija Ķirurģiska metode, nazoantrālas atveres veidošana aizsprostotu augšžokļa dobumu drenāžai
- iestādīt Ķirurģiski iekļaut organismā ieaugšanai (piemēram, kādu orgānu, audus)
- pārstādīt Ķirurģiski pārvietot (audus, orgānu) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu); transplantēt
- Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis
- Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km
- RUL Labā augšējā daiva (angļu "right upper lobe")
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas
- RUQ Labais augšējais kvadrants (angļu "right upper quadrant")
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi
- Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci
- Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā
- Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka
- Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe
- augšlafete Lafetes augšējais balsts
- bezsala periods laikposms starp pēdējās pavasara salnas un pirmās rudens salnas ilggadējiem vidējiem datumiem, Latvijas teritorijā jūras piekrastē 160-180 dienas, dienvidaustrumu daļā 140-160 dienas, pauguru virsotnēs un nogāžu augšdaļās tas ir par 20-25 dienām garāks nekā atklātās, līdzenās vietās, bet starppauguru ieplakās - par 25-30 dienām īsāks
- gulšņavāt Laiku pa laikam nogulties un atkal celties augšā
- ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; laižoties uzvirzīties uz kādas vietas
- pērkaunene Lakstaugs krustziežu dzimtā, nezāle, līdz 60 cm augsta, ar augšdaļā zarojošos stublāju, šaurām lapām, zied no jūlija beigām līdz septembrim pasīkiem dzelteniem ziediem
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles
- fakucis Lamuvārdam "fak!" atbilstošs žests ar augšup vērstu vidējo pirkstu
- mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni
- uzgāmurs Lapiņveida skrimslis balsenes augšdaļā un priekšpusē, kas barības rīšanas brīdī noliecas uz leju un aizklāj balsenes ieeju
- galvene Lappuses vai tabulas augšējā daļa
- epinastija Lapu koku zaru gadskārtu gredzenu ekscentrība, gredzeni platāki zara augšpusē
- vīkala lapas lapveida un plēkšņveida augšlapas pie zieda, ziedkopas vai augļa (augļkopas)
- Loša Lašupe, Melnupes pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā, \~3 km posmā arī šo pagastu robežupe
- Kaņava Lašupītes augšteces labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā; Kanava
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu
- sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas
- latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā
- Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
- Jāņupīte Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, augštece Demenes pagastā, garums - 14 km, kritums - 50,9 m, iztek no Jāņuciema ezera; Janovka
- Kumpota Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, garākais posms Demenes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 48 km (Latvijā - 30 km), kritums - 59,9 m (Latvijā 33 m); Kumpace; Rumpace
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi
- marss Laukumiņš kuģa masta augšdaļā, kur tiek izvietotas dažādas nozīmes antenas, starmetēji u. c.
- uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
- mansarda jumts lauzta jumta forma ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu; Latvijā dēvē arī par holandiešu jumtu
- uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas
- trifokālā lēca lēca no trim segmentiem ar dažādām refrakcijas spējām; augšējais skatīšanai tālumā, vidējais - vidējā atstatumā un apakšējais - tuvumā
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas
- uzlēkties Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas
- pārkondensēšanās Ledus kristālu augšanas process jauktos mākoņos, vienlaicīgi iztvaikojot pārdzesētiem ūdens pilieniem
- leģioneloze Leģionāru slimība - pneimonijveida slimība, ko izraisa aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs
- Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
- spurdzināties Lēkāt uz augšu un leju
- kaltveida lemesis lemesis smagu augšņu aršanai; lemeša smaile noliekta uz leju un uz neartā lauka pusi
- trapecveida lemesis lemesis vieglu augšņu aršanai; arī priekšlobītājam
- uzslampāt Lempīgi, neveikli uziet (kur augšā)
- uzļepāt lēnām lēkājot, virzītes augšā
- uzklāņoties lēnām uzkāpt (augšā)
- uzgūgāt Lēnām, ar grūtībām uziet augšā
- tops Lenčkrekliņš - divdaļīga sieviešu apģērba augšējā daļa: bezaizdares, bezpiedurkņu trikotāžas krekliņš ar lencītēm
- uzlīst Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par mākoņiem
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
- uzrāpties lēni, ar grūtībām uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem; lēni, ar grūtībām uzvirzīties uz kādas vietas
- rāpties lēni, arī ar grūtībām virzīties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem
- uzklidzināt Lēniem rikšiem uzbraukt augšā
- denkts Lepns, augstprātīgs cilvēks, kas uz citiem skatās no augšas
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos
- Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte
- kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu)
- meteoroloģiskā raķete lidaparāts, kas paredzēts augšējo atmosfēras slāņu novērojumiem; aparatūras nodalījumu ar izpletni nolaiž uz zemes pēc dzinēja darbības izbeigšanās
- uzlidināt Lidinot, arī metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putniem, kukaiņiem; lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas
- thalattosauria Līdz 2 m gari jūras zauri ar spuras veida ekstremitatēm vidējā un augšējā marinā triasā Ziemeļamerikā
- prencis Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (bez oderes) ar ciešu, stāvu apkakli
- ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli
- fjelds Līdzenas, nesaposmotas kalnu virsotnes Skandināvijas kalnos virs mežu augšanas robežas, klātas ar tundru vai ledājiem
- mētrājs Līdzenumos vai viļņaina reljefa vietās augoša priežu un egļu audze (nereti ar bērzu piemistrojumu); attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- Hindustāna Līdzenums ap Gangas augšteci un Džamnu Indijā
- alveolārs līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu
- laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm
- izliekt Liecot izveidot (piemēram, priekšmetu, tā daļu) lokveidā (parasti uz augšu, uz āru)
- izliekt Liecot izvirzīt (piemēram, detaļu, parasti uz augšu, uz āru)
- uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmetu, tā daļu)
- atliekt Liecot pavērst, parasti sānis, uz augšu (kā malu, galu)
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko)
- Liedīte Liede, retāk lietots paralēls nosaukums tās augštecē
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
- Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā
- sliet (arī celt, mest) kūkumu (arī kupri) liekt muguru uz augšu (par dzīvniekiem, parasti par kaķi)
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā
- Svanetijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu atzars Gruzijā, starp Inguri un Chenisckali augšteci, garums — 85 km, augstums — līdz 4008 m (Lailas kalns), virsotnēs apledojums (šļūdoņi)
- cimslis Lielākā cīpsla ceļgala locītavā, kas savieno augšstilbu un apakšstilbu
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors
- Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe
- Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe
- Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā
- augšmūla Liellopa purna augšdaļa
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu
- lakolīts liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns
- toveris Liels, apaļš vai ovāls, parasti koka, trauks bez vāka ar mazliet paplašinātu augšdaļu
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi
- vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%
- Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
- Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas un Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas
- Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
- Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā
- Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe
- Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā
- Garoze Lielupes labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Mežotnes pagastā, garums - \~26 km, kritums - 14 m, sākas 5 km uz ziemeļrietumiem no Codes; Garoza; Garozis
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
- Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā
- Švitine Lielupes pietekas Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā
- Virčuve Lielupes pietekas Vircavas nosaukums tās augštecē, Lietuvā
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas
- Surikavas grāvis Liepnas augšteces kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis
- epā lieto, aicinot, mudinot celt (ko) kur augšā
- hopā lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup
- opā lieto, lai pamudinātu (kādu) uzsākt kustību, parasti augšup
- hops lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) sākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību
- hop lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju darbību, parasti augšup
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas
- Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā
- Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km
- uzsūtīt likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas
- enterokolektomija Līkumainās zarnas lejasgala, aklās zarnas un augšupejās lokzarnas rezekcija
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas
- Alšēnu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 1 km uz ziemeļaustrumiem no Biržiem, derīgā slāņa augšējā daļā sarkanbrūns keramzīta māls, apakšējā daļā pelēkbrūns ķieģeļu māls
- ēķele Linu sukājamais rīks, tāda kā ķemme ar adatām uz augšu (lejasvācu "hekele")
- vārstīkla Linu vai kaņepāju mīstīklu augšējā daļa
- Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
- Nadziņa Lisiņa, paralēls nosaukums tā augštecē
- vemzties Līst, rāpties (uz augšu)
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals
- virslogs Loga rāmja režģa vai durvju augšējā daļa
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku
- izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis)
- uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli)
- uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt
- vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte
- Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe
- Djatlovka Ludzas labā krasta pieteka Ludzas novada Līdumnieku pagastā, augšteces nelielā posmā arī Līdumnieku un Ciblas pagastu robežupe
- Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē)
- Nābeļupe Lūžupes nosaukums tās augštecē
- panhondrīts ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns
- lizozīms ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina
- uzņirbēt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
- uzņirbt ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas
- auksanoloģija mācība par augšanas procesiem, sevišķi par mikroorganismu augšanas procesu
- Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē
- uzmaisīt Maisot uzvirzīt, uzcelt (virspusē, augšā)
- Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā
- ierobežotā ēdināšana mājdzīvnieku ēdināšanas sistēma, pēc kuras noteiktā laikā ierobežo (samazina vai pārtrauc) barības vai barības enerģijas uzņemšanu; izmanto darba un barības ekonomijas nolūkā, zvērkopībā, jaunputnu augšanas ierobežošanai
- MGF Makrofāgu augšanas faktors (angļu "macrophage growth factor")
- cirsmas platums maksimālais pieļaujamais izcirtuma platums kailciršu saimniecībā, kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem, un jāregulē tālab, lai pēc mātesaudzes nociršanas sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās un izcirtumi nepārpurvotos; pieņemts, ka slapjās kūdras augsnēs tas ir 50 m, bet pārējās platībās — 100 m
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi)
- provokācijas foni mākslīgi radīti nelabvēlīgi augu augšanas un attīstības apstākļi selekcijas materiāla vai šķirņu bioloģisko un saimniecisko īpašību pārbaudei
- Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts)
- Melmute Malmuta, Meirānu kanāla augštece
- Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā
- neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
- doriešu orderis masīvākais, smagnējākais arhitektūras orderis ar kolonnām bez bāzes, ar gludām, vienkāršām, taisnām formām, kas augšā beidzas ar vienkāršu divdaļīgu kapiteli
- elastīgais masīvs masīvs, kura augšējā un apakšējā robeža nav fiksēta, bet var pieņemt dažādas uzdotās vērtības
- pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu)
- topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura
- hipertrihoze Matainums - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati
- eksponenciālie iedzīvotāji matemātisks modelis, kurš raksturo iedzīvotāju skaitu un sastāva izmaiņas, ja ilgstoši saglabājas pastāvīgs augšanas temps
- trijstūrmatrica matrica, kurai a~ij~=0, ja i>j (apakšējā trijstūrmatrica) vai i
augšējā trijstūrmatrica) - paratrihoze Matu augšana neparastā vietā
- trihoze Matu slimība vai augšanas anomālija
- piliācija Matu veidošanās un augšana
- zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
- neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa
- Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse
- Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
- Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā
- pasliet mazliet pavirzīt uz augšu, arī uz priekšu (priekšmetu)
- pastiept mazliet pavirzīt, piemēram, uz priekšu, uz augšu (priekšmetu)
- pacili mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī
- pacilu mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī
- pacilus mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī
- virsgarums Mazo burtu augšpus m līnijas augstuma zīmējums, piem., b, d, k, l
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- scilocefālija mazs un augšdaļā koniski smails galvaskauss, iedzimta kroplība
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā
- mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana
- antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements - verams skapītis
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības
- Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa
- Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija
- Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka
- Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte
- gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
- Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km
- Lašupe Melnupes kreisā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Bunkas pagastā
- Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
- Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
- Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
- Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru
- zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
- Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe
- Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene
- Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena
- merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā
- Būnēnu strauts Mergupes augštece no Būnēnu ezera līdz Ķēču dzirnavu ezeram
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m
- papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā
- lindzeniskis Mētājot, metot uz augšu
- litera metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; burtstabiņš
- burtstabiņš Metāla (retāk plastmasas vai koka) stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls; litera
- aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km)
- jumts Metiena bloķēšana no augšas (basketbolā)
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1)
- topmezgls Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī
- topstēks Mezgls, ar kuru masta augšdaļā piestiprina troses, kas paredzētas masta pagaidu nostiprināšanai vertikālā stāvoklī
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
- dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
- mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
- platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām
- viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas
- šaurlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 5,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc niedrāja, pārejas vai zemā purva nosusināšanas
- mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
- šaurlapju ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 6,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā damakšņa vai slapjā vēra nosusināšanas
- purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
- purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
- slapjaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās minerālaugsnēs, aizņem 11,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas periodiski pārmitrās ieplakās
- nogabals meža inventarizācijas pamatvienība – viendabīga meža platība, kurā ir vienādi audzi raksturojoši taksācijas dati, vienāds augšanas apstākļu tips un kurai piemērojams viens apsaimniekošanas režīms
- mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
- tehnoloģiskais koridors mežaudzē izcirsta stiga, pa kuru no pieguļošām mežaudzes joslām izcirstos kokus treilē vai pieved līdz augšgala krutuvei
- gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi
- dumbrājs Mežs, kurš izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, kā arī kārkli un krūkļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai
- Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
- velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes
- velēngleja augsne mežu zonas purvainu augšņu tips, kas veidojies apstākļos, kad nelielas drenāžas dēļ augsnē pastāv ilgstošs periodisks pārmitrums un anaerobos apstākļos izveidojies glejs
- augšupējs akūts mielīts mielīts, kas sākas muguras smadzeņu lejasdaļa un izplatās virzienā uz augšu
- pārtraukumainā ligatūra miju pārsējums augšpus inficētas brūces asiņošanas apturēšanai, ko palaikam atraisa asinsrites atjaunošanai
- pseidomikroriza mikorizas paveids, kas veidojas nelabvēlīgos augšanas apstākļos
- sintrofisms Mikroorganismu augšanas veicināšana, pievienojot barotnei citas sugas mikroorganismus
- žokejnīca mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm; žokejcepure
- deformācijas temperatūra mīksttapšanas intervāla augšējā robeža, temperatūra, kurā stikls no plastiska stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī
- Kusperlankgrāvis Milzgrāvja augštece Dundagas un Kolkas pagastā, arī šo pagastu robežupe
- Ellsgrāvis Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Dundagas pagastā, augštecē arī Kolkas pagasta robežupe
- atomsēne Milzīgs putekļu mākonis, kas paceļas augšup pēc atomsprādziena pieņemot sēnes formu
- resurrēkcija Miroņu augšāmcelšanās
- Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe
- Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa
- Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m
- Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā
- liekne Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Filipendulosa")
- plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis
- fitoklimats Mitruma un temperatūras režīms augu augšanas vidē (piem., zālājā, koku vainagos u. tml.)
- budāt Modināt, celt augšā
- budināt Modināt, celt augšā
- budīt Modināt, celt augšā
- reduplikācija molekulāro un šūnas apakšstruktūru divkāršošanās, kas nodrošina šūnu dalīšanos, organismu augšanu un vairošnos
- Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām)
- cilindra čaula motora bloka augšdaļā iepresēta čaula, kas veido motora cilindru
- buca Muca ar vaļēju augšgalu
- hipolīze Mugurkaula iekšējas sekrēcijas dziedzeris, kura hormoni regulē augšanu, ietekmē ķermeņa masu un orgānu formu, stimulē dzimumorgānu augšanu un attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns
- krāsnsaugša Mūrētas krāsns (1) augša
- sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
- Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
- Kroja Mūšas (Mūsas augšteces) labā krasta pieteka Lietuvā, Šauļu apriņķī, garums - 60 km
- cietās aukslējas mutes dobuma augšējā cietā siena no alveolām līdz mīkstajām aukslējām
- aukslējas Mutes dobuma augšējā daļa
- mīkstās aukslējas mutes dobuma augšējā elastīgā siena no cietajām aukslējām līdz ūkai
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- virt Mutuļot, mutuļojot plūst augšup (piemēram, par liesmām, dūmiem, tvaikiem)
- kāpiens Mūzikas teorijā solis, atstatums no kādas skaņas līdz tās blakus pakāpei uz augšu vai uz leju
- Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
- Oulankas nacionālais parks nacionālais parks Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- gumbrīns Naftas pārstrādes blakusprodukts, kas sastāv no askanīta māliem un organiskām vielām, kuras atdalītas no naftas; lieto kā organisko mēslojumu un augu augšanas stimulatoru
- naga sakne naga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā
- oniks Naga ieaugšana miesā
- onihaukse Nagu hipertrofija; pastiprināta nagu augšana
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vielas
- kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- hipofizārais nanisms nanisms, kas attīstās hipofīzes priekšējās daivas funkciju traucējuma dēļ; raksturīga izteikta augšanas un dzimumorgānu attīstības aizture
- Vačupīte Nātrenes augšteces kreisā satekupe Skaņkalnes pagastā, izteka Alojas pagastā pie tā ziemeļaustrumu robežas
- Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- kārtsveida stodere navigācijas zīme, kuras augšgalā piestiprināts attiecīgs apzīmējums, bet otrs gals noenkurots tā, lai stodere vienmēr būtu vertikālā stāvoklī
- pasvempties nedaudz izstiepties (uz augšu)
- seroloģiskā neiropātija neirāli traucējumi, ko novēro 2-8 dienu laikā pēc sveša, dzīvnieku izcelsmes proteīna (antiseruma vai antitoksina) ievadīšanas; rodas kraniālo vai augšdelma pinuma nervu bojājums; izpaužas ar lokālām sāpēm, jušanas traucējumiem un paralīzi
- norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē
- magnetotropisms Nekustīgu organismu augšana magnētiskā lauka iedarbībā
- stjuarta aube neliela sieviešu galvas sega ar apmali, kas sānos velvējas augšup spārnu veidā, bet virs pieres saiet smailē, ko valkāja 16. gs. beigās
- kubliņš neliels (augšgalā sašaurināts) koka trauks ar vāku pārtikas produktu (sviesta, krējuma) uzglabāšanai
- kariete neliels 17. gs. pulkstenis, ko var ievietot speciālā misiņa kārbā ar misiņa pamatni unrokturi augšdaļā
- staņģis neliels koka trauks, parasti ar sašaurinātu augšdaļu
- mērogmaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas augšējā labajā stūrī; noklikšķinot peli šajā lodziņā, palielinās aktīvā loga izmēri un lietotājs var redzēt visu tā saturu; pēc atkārtotas peles noklikšķināšanas logs atgūst savu iepriekšējo lielumu
- tālummaiņas lodziņš neliels lodziņš aktīvā loga virsrakstjoslas labā augšējā stūrī
- spuļģītis Neļķu dzimtas augs ar pacilu, augšdaļā zarainu stumbru, šauri lancetiskām lapām; cietā virza
- Ņomana Nemuna, upes nosaukums tās augštecē Baltkrievijā
- Ņemaņeca Nemunas augšteces nosaukums Baltkrievijā
- Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva
- mikrognātija Nenormāli mazs žoklis (augšžoklis vai apakšžoklis)
- displāzija Nepareiza attīstība vai augšana
- mezioklūzija Nepareizs sakodiens, ko raksturo apakšējā zobu loka izvirzījums uz priekšu attiecībā pret augšējo loku
- stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem)
- bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem)
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums
- Vilija Nēres upes nosaukums, tās augštecē, Baltkrievijā
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
- Nikaja Neretas pietekas Atašas nosaukums tās augštecē
- NGF Nervu augšanas faktors (angļu "nerve growth factor")
- alogotrofija Nesamērīga, pārmērīga kādas ķermeņa daļas attīstība, augšana
- dizalelognātija Nesamērīgums starp augšžokli un apakšžokli
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas
- uzstiept Nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas
- reģistrnejutība Nespēja atšķirt augšējā reģistra rakstzīmes no apakšējā reģistra rakstzīmēm
- ananabāzija Nespēja kāpt augšup
- paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā
- uzjunkulēties Neveikli, lempīgi uzkāpt (augšā)
- uztūļāties Neveikli, tūļājoties uziet, uzkāpt (uz kā, kur augšā)
- overķīlis Neveikls pagrieziens vai cits manevrs, kura rezultātā peldlīdzeklis apgāžas ar ķīli (dibenu) uz augšu
- uzžākstīties Nevērīgi, neuzmanīgi uzkāpt (kur augšā)
- alometrija Nevienmērīga, neproporcionāla ķermeņa daļu augšana
- necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk
- hondroosteodistrofija nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus; garīgā attīstība nav traucēta
- Mahatala Ngadžu (Kalimantāna) mitoloģijā - demiurgs, augšējās pasaules dievs, ko parasti iztēlojas degunragputna veidolā
- Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe
- Alberta Nīla Nīlas augšteces posma nosaukums no Alberta ezera līdz Asvas ietekai (_Albert Nile_), Ugandā, garums - \~200 km
- Viktorijas Nīla Nīlas augšteces posms no Viktorijas ezera līdz Alberta ezeram, tek cauri Kjogas ezeram
- Lovalangi Njasu (Indonēzija) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs, dzīvības labestības avots un cilvēku pavēlnieks
- štripe no auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai
- taukaine no augsnes līmeņa uz augšu augošu sēņu ģints ("Sebacina")
- sakņu atvases no augsnes virsējos horizontos augošu sakņu papildu pumpuriem augošās vasas, resp., pievasas, to ataugšanu veicina sakņu ievainošana
- apkūlāties no augšas kļūt dzeltenam, nodzeltēt
- žakete no blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam
- vēdeklis no dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu
- žokejcepure no gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm
- bruņu krekls no metāla izgatavots tērps ķermeņa augšējās daļas aizsargāšanai
- periants no saaugušām augšējām lapām veidojies zieda apziednis, aizsargslānis ap jungermanniju arhegoniju
- paviršam no virspuses, no augšas
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi
- noguldīt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz augšpēdus (parasti cīņas sportā)
- nolikt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā)
- nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā)
- nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā)
- makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī)
- zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē
- pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras)
- šelnieks Noliktava, drēbju klēts, pagrabaugša
- nokrūzāt Nonīkt, novārgt, neaugt uz augšu
- uz- norāda uz darbības virzību augšā, uz augšu
- aukso- norāda uz palielināšanos, augšanu
- brahi- norāda uz roku vai augšdelmu
- brahio- norāda uz roku vai augšdelmu
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse
- virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu
- pousse Norādījums vadīt lociņu no lejas uz augšu
- anotermija Normālais temperatūru slāņojums dabiskos ūdeņos, kad siltie slāņi augšā, saltie apakšā, un pāreja no pirmiem uz otriem ir vienmērīga
- protoonkogēns Normāls šūnas gēns, ko kāda pārmaiņa, piem., mutācija, pārveido onkogēnā; uzskata, ka to vairākums normāli piedalās šūnu augšanas un diferencēšanās procesos
- baneris norobežota reklāma globālā tīmekļa vietnē, kas parasti izvietota tās augšmalā; reklāmkarogs
- progresējošā lipodistrofija norobežots zemādas tauku slāņa zudums dažās ķermeņa daļās ar vienlaicīgu tā saglabāšanos vai pat hiperplāziju citās vietās; visbiežāk novēro sejas un ķermeņa augšdaļas novājēšanu un pastiprinātu tauku nogulsnēšanos ķermeņa lejasdaļā; izveidojas displastisks izskats
- lagtings Norvēģijas parlamenta - stortinga - augšpalāta
- Augšogre Nosacīts reģions Ogres upes augštecē
- tēviņš Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm
- tēvītis Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (augu un dzīvnieku augšanas, attīstības u. tml. stāvokli, apstākļus)
- uzslēpt Noslēpt (uz kā, kur augšā)
- uzmugāt Noslēpt, kaut kur augšā
- uzslēpties Noslēpties (uz kā, kur augšā)
- uzķīlēt Nostiprināt (ko) ar ķīli (uz kā); arī pavirzot (ko) uz augšu, nostiprināt ar ķīli
- augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas
- siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai
- Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni
- uzskapēt Novietot kaut kur augšā
- uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt
- vidējā novirze novirze, kas ir vienāda ar augšējās un apakšējās robežizmēru summas pusi
- strangulācija Nožņaugšana; kādas ķermeņa daļas saspiešana, ar ko aptur asinsriti
- pelude nožogota vieta kūtī, kur nogāž lopbarību no kūtsaugšas
- uzlasīt Ņemot augšā, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, savākt
- uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.)
- Aļeja Obas augšteces kreisā krasta pieteka, Krievijā, Altaja novadā, garums - 858 km
- Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā
- Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe
- Ogriņa Ogres augšteces paralēls nosaukums
- Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
- Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā)
- Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km
- Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe
- Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža
- Norupīte Ogres labā krasta pieteka Ogres pilsētā, augštece Tīnūžu pagastā
- Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa
- jaunstādi Ogulāju, krāšņumkrūmu, ziemciešu, siltumnīcu un telpu puķu pavairotais augu stādu materiāls līdz izstādīšanai pastāvīgā augšanas vietā
- Kubango Okavango upes augšteces nosaukums Angolā
- apvelings Okeāna dzīļu aukstā, ar barības vielām bagātā ūdens pacelšanās augšpusē (silto, vēja aizpūsto virsējo ūdens slāņu vietā)
- eifotiskā zona okeānu un jūru ūdens augšējie slāņi, kur iekļūst pietiekama saules gaisma un ir liela bioloģiskā produktivitāte
- oktreotīds Oktapeptīds, sintētisks somatostatīna analogs ar tam līdzīgu, tikai prolongētu darbību; tā acetāta sāļus lieto paliatīvai caurejas ārstēšanai gremošanas trakta endokrīno audzēju gadījumā, aizkuņģa dziedzera audzēju radīto hiperinsulinēmijas simptomu paliatīvai ārstēšanai, kā arī augšanas hormona sekrēcijas mazināšanai akromegālijas gadījumā
- forpolimēri Oligomēri, kuru molekulās ir funkcionālas grupas, kas spēj piedalīties virkņu augšanas reakcijās un veidot lielmolekulārus savienojumus
- Jungas grāvis Oļas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā, augštece Naukšēnu pagastā
- oolīts Oolītu formācija, vecāks apzīmējums juras formācijai Anglijā, sevišķi formācijas vidējai un augšējai daļai, kur dominē oolītiski kaļķakmeņi
- cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas
- kompozīts orderis orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu
- retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns)
- augšanas regulatori organiski savienojumi, kas mazā koncentrācijā veicina vai kavē dzīvo organismu augšanu vai attīstību
- apozīcija Organisma audu augšana, jaunām kārtām veidojoties uz agrāk izveidojušās virsmas
- gigantisms Organisma vai atsevišķu organisma daļu pārmērīga izaugšana; milža augums (vīriešiem >190 cm, sievietēm >180 cm)
- kriofili Organismi, kuru augšanai un attīstībai nepieciešama zema vides temperatūra
- poliauksotrofs Organisms, kura attīstībai nepieciešami vairāki augšanas faktori
- izometrija orgānu un ķermeņa daļu proporciju saglabāšanās organisma augšanas procesā
- putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām
- epitaksija Orientēta viena kristāla augšana uz cita kristāla (paliktņa) virsmas
- Sauna Ošas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā, augštece Preiļu novadā, garums - 41 km, kritums - 44 m; Saune; Savanka; Savna; Sovanka
- Gavieze Otaņķes upes augšteces paralēls nosaukums
- mīcaci Otrādi, uz muguras, ar apakšu uz augšu
- mīcacu Otrādi, uz muguras, ar apakšu uz augšu
- Oulanka Oulankas nacionālais parks - atrodas Somijas austrumu daļā, pie ziemeļu polārā loka, Oulankajoki augšteces apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Ilikitkas ezera, platība - 10700 ha, dibināts - 1956. g.
- pasliet galvu pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu
- saraitīt pacelt uz augšu (par apģērbu)
- aizriezt Pacelt uz augšu, izliekt
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu)
- pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu)
- putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.)
- sasacelties Pacelties stāvus, uz augšu
- augstēties Pacelties uz augšu
- pasacelties Pacelties uz augšu
- kāpiens Pacēlums (ceļā, ceļa posmā), augšupejošs ceļa posms
- izkāpt Paceļoties uz augšu, izvirzīties, iznākt (no pārējā apģērba) - par apģērba daļām
- Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā
- Peļupīte Pāces kreisā krasta pieteka, augšpus Pāces dzirnavezera, Talsu novada Dundagas pagastā
- Štēburupe Pāces kreisā satekupe Dundagas pagastā; Štēburupīte; lejtecē Štēburgupe; augštecē Pieņupe
- Pieņupe Pāces satekupes Štēburupes augštece Dundagas pagastā
- Ķimele Padure, paralēls nosaukkums tās augštecē
- Sausgale Padure, paralēls nosaukums tā augštecē
- Kimele Padure, paralēls nosaukums tās augštecē
- Sausgalupe Padure, paralēls nosaukums tās augštecē
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus
- grotstenga pagarināta grotmasta augšējā daļa
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
- bors Paisuma vilnis, kura priekšējā nogāze kļūst gandrīz vertikāla un kurš ar lielu ātrumu izplatās pa upi uz augšu stāvas, putojošas bangas veidā
- čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska
- kraniofaringioma pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija
- palocīt Paliekt (ko, piemēram, uz leju, uz augšu)
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1)
- uzcelties Palielināties apjomā virzienā uz augšu
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
- Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā
- palode Paloda - durvju vai loga augšējais pārsegs pretstatā slieksnim, kas ir apakšējais pārsegs
- Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša
- lentveida peldošie pamati pamati ar augšējo un apakšējo stiegrojumu un līdz ar to telpiski stingru konstrukciju, kas dod iespēju uzņemt grunts izcilājumu radītās slodzes
- pamatu deformācijas pamatu sēšanās, pamatu izspiešanās grunts kūkumošanās dēļ, pamatu augšdaļas atraušanās un izspiešanās, pamatu nobīde uz sāniem grunts sānspiediena dēļ
- uzstagāt Pamazām celties augšā (pēc slimošanas)
- piesacelties Pamosties un celties augšā no guļasvietas
- uzlaist panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzduļķot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains
- uzsist panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas
- uztriekt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas
- sacelt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu
- uzvērpt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzvirpuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- izaudzēt panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug, radot to augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot)
- attīstīt panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu
- uzdabūt panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
- Oksu Pandžas labā krasta pietekas Bartangas nosaukums tās augštecē
- diedzēšana Paņēmiens dažu dārzeņu sēklu dīgšanas vai bumbuļu augšanas paātrināšanai
- apertūras korekcija paņēmiens, ar kuru kompensē attēla augšējo frekvenču zudumu, ko izraisa izvērses plankuma ierobežotais lielums kameras katodstaru lampā
- pacelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas)
- uzcelt Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas); pacelt (1)
- ortopters par gaisu smagāks lidaparāts ar vertikālā augšuplejupkustībā esošiem spārniem, kuros ierīkoti gaisa vārsti spiedienu starpības radīšanai
- septītās debesis paradīze; ebreju ticējums, ka debesīs ir 7 stāvi un augšējā stāvā ir paradīze un Dieva tronis
- blefaroptoze Paralizēta augšējā plakstiņa noslīdējums
- celties parasti savienojumā "celties kājās" vai "celties augšā"; sākt aktīvi darboties
- slieties parasti savienojumā ar "augšā"; celties, parasti pēc gulēšanas
- galifē parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts
- atslēgburts parasti trīs burtu grupa, ko uzrāda uzziņu izdevumos lappuses augšpusē, piemēram enciklopēdijās vai vārdnīcās, lai fiksētu lappuses vai slejas pirmo vai pēdējo vārdu
- veste parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus
- uzpekelēties Pārcelties, pārkravāties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā)
- uzpindelēt Pārcelties, pārkravāties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā)
- struktūrprogrammēšana Pārdomāta un loģiska tehnoloģija programmu veidošanā; izšķir programmēšanu no apakšas uz augšu un no augšas uz apakšu
- saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas
- uzvalbīt Pārgriezt (acis) uz augšu
- vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos
- Mamisonas pārkāpe pārkāpe Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, Ardonas un Rioni augšteces baseinā, uz Gruzijas un Krievijas robežas, augstums - 2820 m, Osetijas Kara ceļa augstākais posms
- pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu
- Lordu palāta parlamenta augšpalāta (Anglijā)
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta Austrijā
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta Vācijā, kuras locekļi ir zemju pārstāvji
- senāts Parlamenta augšpalāta vai viena no līdztiesīgām palātām (vairākās valstīs)
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko)
- recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis
- pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
- pogoniāze Pārmērīga bārdas augšana
- celulīts Pārmērīga saistaudu ieaugšana ap tauku šūnām vielmaiņas traucējumu rezultātā
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu
- E501 pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums
- E405 pārtikas uzlabotājs - pr0pān-1,2-diola algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - palēnināta augšana, var izraisīt alerģiskas reakcijas
- E220 pārtikas uzlabotājs - sēra dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - bronhu spazmas, astma, bronhu sažņaugšanās, pazemināts asinsspiediens, anafilakse, bronhīts, pārtikā noārda A un B vitamīnu
- novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
- novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas
- pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām)
- uzrāpot Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
- uzpeldēt Pārvietojoties uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstransportlīdzekļiem, pasažieriem tajos; pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas
- virzuļa gājiens pārvietojums, ko veic virzulis virzuļmotora cilindrā no augšējā maiņas punkta līdz apakšējam maiņas punktam vai otrādi
- augšupgaita Pārvietošanās uz augšu
- celt Pārvietot augstāk, uz augšu
- pacelt Pārvietot augstāk, uz augšu
- rāpties pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem)
- uzkrāmēties pārvietoties ar mantām, iedzīvi (uz kā, kur augšā)
- pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu)
- agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
- snaudpumpuri Pasīvie veģetatīvie pumpuri, kas plaukst, ja fizioloģisku traucējumu pēc apturēta aktīvo pumpuru augšana
- pamest skatu (arī skatienu) gaisā paskatīties uz augšu, augšup
- pamest skatu gaisā paskatīties uz augšu, augšup
- uzmanīties paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties
- uzbēdzināt Paslēpt (kur augšā)
- paslaistīt Pasliet, pacelt uz augšu
- uzsniegt Pasniegt (uz augšu)
- termiki Pastāvīgas, spēcīgas augšupejošas gaisa plūsmas, kuras rodas konvekcijas rezultātā dienā virs sauszemes, naktī virs ūdens virsmas
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur normāli aug tikai pūkveida mati
- cora Pašā šķūņa jumtgalē atstāts caurums, pa kuru nobāž siena augškārtu
- uzskoloties Pateicoties izglītībai tikt uz augšu
- ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd
- mazais grozītājs paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi
- supinācija Paukošanā - pozīcija, kurā roka ar ieroci ir pavērsta ar delnu uz augšu
- Kačina Pavalsts Mjanmas Savienības (Birmas) ziemeļos ("Kachin"), Iravadi augšteces rajonā, administratīvais centrs - Mjičina, platība - 89041 kvadrātkilometrs, 1364000 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Mjičina
- lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā
- pacelt acis pavērst skatienu uz augšu
- pacelt skatienu (arī skatu, acis) pavērst skatienu uz augšu
- pacelt skatu (arī skatienu, acis) pavērst skatienu uz augšu
- atroceniski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
- atrociski Pavēršot plaukstu uz augšu (ko lejot, dodot u. tml.)
- pacelt rokas pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem
- pacelt Pavirzīt uz augšu (no zemes, grīdas u. tml.) un noturēt (parasti ko smagu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pariezt Pavirzīt uz augšu (piemēram, degunu, purnu, galvu)
- pacelt Pavirzīt uz augšu (roku) par (kā) zīmi
- pacelt Pavirzīt, arī pavērst uz augšu (ķermeņa daļu); pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), attālinot (to) no kā
- pasaslaistīties Pavirzīties, pacelties (uz augšu)
- regenerācija Pazaudētu locekļu vai audu ataugšana dzīvos organismos
- ala Pazemes dobums vai eja Zemes garozas augšējos slāņos ar vienu vai vairākām izejām Zemes virspusē
- vienotā augšanas rinda pēc bioloģiskām un ekoloģiskām pazīmēm viendabīgu mežaudžu kopums, kam raksturīga vienāda augšanas un attīstības gaita dažādā vecumā; šādu mežaudžu apvienošana rada iespēju spriest par vienas mežaudzes taksācijas pazīmju dinamiku dažādā vecumā un iegūt šādas mežaudzes augšanas matemātiskus vai grafiskus modeļus
- ēters pēc sengrieķu filozofu uzskatiem - gaisa augšējais, mirdzošais slānis; viens no sākotnējiem materiālajiem elementiem
- Pedetsi Pededzes augšteces nosaukums Igaunijā
- Igrīve Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, augštece Liepnas pagastā, garums - 17 km, kritums - 16 m; Igrīva; Igrive
- Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
- klājjosla Pēdējā (augšējā) apšuves josla, t. s. šīrgaņģis
- klājjoslas laide pēdējā (augšējā) apšuves laide
- laide klājjoslā pēdējā (augšējā) apšuves laide
- gaļorka Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē); pēdējais stāvs; augšējais balkons skatītāju zālē; galerija, galerijas publika
- Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe
- diagonālkrustbūve Peldlīdzekļa apšuves veids, kur plankojums ir divās savstarpēji perpendikulārās kārtās, bet laides no ķīļplankas iet uz augšu 45 grādu leņķī pret ūdenslīniju
- pretzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu, kas paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu
- jumpzāliņš Peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprināts apaļkoks starp mastu un pretštagu; paredzēts, lai novērstu masta augšdaļas izliekšanos uz priekšu
- spinakera bloks peldlīdzekļa masta topā (vai augšdaļā) piestiprināts bloks, caur kuru rit spinakerfalle, ar ko paceļ spinakerburu
- heķsvere Peldlīdzekļa pakaļgala iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu
- pakaļējā galsvere peldlīdzekļa pakaļgala pārlieka iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu
- uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- galvainais pelējums pelējums, kura pavedieni aug uz augšu un galotnēs veido apaļas lodītes
- spalvu maiņa periodiska spalvu nomaiņa putniem – pilnīga veco spalvu atmiršana, izkrišana un jauno spalvu augšana
- Beraka periodiski izsīkstoša upe Sudānas austrumos, Bahr el Ahmera vilājas dienvidaustrumos, augštece Eritrejā, kur izveidojas satekot Brakai un Ansebai
- saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās
- Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
- cehšteins Perma sistēmas augšējā nodaļa
- Cīrulīšu minerālūdens Pērnavas pazemes ūdeņu horizonta augšējās daļas maz mineralizēts (2,5 g/l) kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens, satur samērā daudz magnija, kā arī bromu (7 mg/l), varu, mangānu, dzelzi, cinku; temperatūra - 15 °C, izmanto ārstniecībā
- Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km
- Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe
- Recija Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 9 km; Rēce; Receja; Rēcija
- augšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 megabaits, augšējā atmiņa ir pamatatmiņas daļa starp 640 kilobaitiem un 1 megabaitu, ko parasti rezervē dažādas aparatūras (piemēram, videoadapteru, seriālo pieslēgvietu u. c.) vadībai un lasāmatmiņas ievadizvades pamatsistēmai
- augšējās atmiņas apgabals personālajos datoros, kuru pamatatmiņas apjoms ir 1 megabaits, augšējās atmiņas apgabals ir pirmie paplašinātās atmiņas 64 kilobaiti (no 1024 kilobaitiem līdz 1088 kilobaitiem)
- Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka
- nekings Petinga paveids, mīlestības glāsti, aprobežojoties ar ķermeņa augšdaļu
- kuņa Pie dzirnavām augšā šķērskoks ar caurumu, kurā iebāzts milnas gals
- inkremence Pieaugšana, pastiprināšanās; palielināšanās spēkā, apjomā, masā
- primordijs Pieaugšanas sākumstadija
- torakolīze Piecu augšējo ribu skrimšļu daļu izoperēšana
- piedrabaugša Piedarbaugša
- kimono piedurknes piedurknes, kuras piegrieztas kopā ar apģērba augšdaļu
- kāpu veģetācija piejūras kāpu augu sabiedrību kopums, kura struktūru un sugu sastāvu nosaka īpašie augšanas apstākļi
- kvinta Piektais dūriens, cirtiens vai stāvoklis (parāde) paukošanas mākslā (apdraudot pretinieku augšā pa kreisi)
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
- pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
- pacelt bumbu piespēlēt bumbu virzienā uz augšu (piemēram, volejbolā)
- Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km
- Palaceņa Piestiņas labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, augštece Rugāju pagastā, garums - 13 km, kritums - 8 m; Palaciņa; Palasiņa; Pataciņa
- Ilža Pilda - upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; citos avotos upes augštece līdz Pildas ezeram saucas "Ilža" (arī "Iļža"), bet lejtece no Pildas ezera - Pilda
- Robežniece Pildas upes paralēls nosaukums tās augštecē
- totālais simblefarons pilnīga plakstiņu saaugšana ar acābolu
- spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle
- Amasija pilsēta Armēnijā, Širakas marzā, Ahurjanas augšteces krastos
- Džermuka pilsēta Armēnijā, Vajocdzora marzā, Arpas augšteces labajā krastā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.), kūrorts 2100 m vjl.
- Greitfolsa pilsēta ASV ("Great Falls"), Montānas štatā, Misūri augšteces rajonā 1015 m vjl., 59150 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altu Aragvaja pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata dienvidu daļā, Aragvajas augšteces kreisajā krastā
- Asjūta pilsēta Ēģiptē (_Asyūț_, أسيوط), Nīlas kreisajā krastā, \~400 km augšpus Kairas, 397700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Bontoka pilsēta Filipīnās, Kordiljeras administratīvajā reģionā, Čiko augšteces krastos
- Bauku pilsēta Ganā, Austrumaugšējā reģiona ziemeļaustrumos, 51400 iedzīvotāju (2000. g.)
- Kjelanga pilsēta Indijā, Himāčala Pradēšas štata ziemeļos, Čenābas augšteces krastā
- Abongmbanga pilsēta Kamerūnā (_Abong Mbang_), Austrumu provinces rietumu daļā, Ņongas augšteces krastos
- Algha pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga
- Verhņeuraļska pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jeļņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņijtagila pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andreapole pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Gaņdžou pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā, Dzjansji provinces dienvidos, Gaņdzjanas augšteces rajonā, 494600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Krakova pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Deža pilsēta Rumānijā ("Dej"), Klužas žudecā, Somešas augšteces kreisajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jesenice pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Jesenice"), Goreņskas reģionā, Savas augšteces ielejā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altunkenta pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, Eifratas augšteces labajā krastā
- Baucene pilsēta Vācijā, Saksijas federālajā zemē, Šprē augšteces rajonā, 39600 iedzīvotāju (2013. g.); Budišina
- Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
- Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Aderkašu pilskalns pilskalns Ogres novada Taurupes pagastā, Ogres upes labā krasta pietekas Taukatnes malā - 15-17 m augsts paugurs, augšpusē \~25x18 m, rietumu nogāze stāva, pārējās viena zem otras izveidotas divas 3-5 m platas terases
- Tanīskalns Pilskalns Smiltenes novada Raunas ciemā, Raunas upes labā krasta ielokā, ir >20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā izveidotas vēl stāvākas, plakums - 100 x 30 m, bijis apdzīvots no 7. līdz 14. gs., domājams, ka te bijusi Indriķa hronikā minētā Satekles pils, bet ir izteiktas arī domas, ka šeit bijusi Beverīnas pils
- panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala; arī vieta zem naga augšmalas
- arheospermi Pirmkailsēkļu vecākās fosīlijas ("Archaeospermae"), kas atrastas augšdevona nogullumos
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas
- Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
- spoilers Plāksne uz gaisakuģa spārna augšējas virsmas spārna cēlējspēka regulēšanai; lieto lidojuma augstuma vadībā, nemainot spārna uzplūdes leņķi
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas
- blefaroplēģija Plakstiņa, sevišķi augšējā, paralīze
- Dižvalks Plančvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
- uzplanēt Planējot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); planējot uzvirzīties virs kādas vietas
- Morginis Plānītes kreisā krasta pieteka Īslīces pagastā, augštece - Lietuvā
- rinoheiloplastika Plastiska deguna un augšlūpas operācija
- ignimbrīti Plaši vulkāniski veidojumi, kuru apakšdaļā irdens pumeks, vidū saķepis, lavai līdzīgs tufs, augšdaļā irdens
- apekle Plata mala bikšu augšējā malā
- platformsega Platformas augšējais struktūrstāvs, ko veido nogulumieži un vulkanogēnie ieži
- Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra
- baļļa Plats - apaļš vai iegarens - koka trauks ar paplašinātu augšdaļu
- apsaga plats apģērba gabals (kā apmetnis), kas bija salocīts augšpusē un piesiets vai aizāķēts pie kakla un ko gani valkāja aukstā vai lietainā laikā
- augšdaiva plaušu augšējā daiva
- pneimopaludisms Plaušu augšējās daivas karnifikācija, kas rodas malārijas gadījumā
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā; sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas
- kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids; var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi
- uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
- pūslītis plēvjains grīšļa augšlapu saaugums, kurā ir sievišķais zieds un auglis
- pārplūkāt linus plūcot tikai garākos linu stiebrus, atstājot īsākos augšanai
- augšupplūsma Plūsma uz augšu
- kūpēt Plūst (no kā degoša) un celties uz augšu (par dūmiem)
- kūpēt Plūst (no kā) un celties uz augšu (par tvaiku, miglu u. tml.)
- kāpt Plūst (virzienā uz augšu) - par sulām augos
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas
- Riežupes slāņi Pļaviņu svītas augšējā hronostratigrāfiskā iedaļa, vēlā devona transgresijas laika nogulumi, stratotipiskais griezums ir Riežupes atsegumā
- Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā
- antrīts Pneimatizēta kaula iekaisums, galvenokārt augšžokļa dobumā
- velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī
- velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi
- Kaugurupīte Pogupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā, izteka un augštece Litenes pagastā, Salenieku purvā, lejtecē Litenes un Stāmerienes, kā arī Litenes un Stradu pagasta robežupe, tek cauri Kauguru ezeram, garums - 14 km; Kušala; Kūšala
- stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa
- radikāļpolimerizācija Polimerizācija, kurā aktīvie centri, kas nodrošina polimēra ķēdes augšanu, ir brīvie radikāļi
- Markuzu upīte Poļakas upes kreisā krasta pieteka Gaujienas pagastā, senāk uzskatīta par Poļakas upes augšteci
- kaptāllente Popēta auduma lente starp griezumu un muguru iesietas grāmatas augšmalā un apakšmalā, kas stiprina muguru, aizklāj tukšo starpu un grezno sējumu
- algonkijs Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas
- algonkins Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas; algonkijs
- algonks Prekembrija augšējā daļa, kurā jau sastopamas organiskas atliekas
- da Prepozīcija ar nozīmi "līdz", izplatīta sevišķi augšzemnieku izloksnēs Vidzemē, Augškurzemē un Latgalē; saistās ar ģenitīvu un datīvu; tālāk uz rietumiem izplatīts kā verbālais prefikss ar nozīmi "pie-, aiz-"
- pretkalnus Pret kalnu, pa kalna nogāzi augšup; pretkalnis
- pretkalnis Pret kalnu, pa kalna nogāzi augšup; pretkalnus
- nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
- noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
- galva Priekšējā, augšējā vai paplašinātā daļa (priekšmetam); centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei)
- anterosuperiors Priekšēji augšējais
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša
- kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos
- priekšvadņa galva priekšvadņa augšējais gals
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa")
- damaksnis priežu un egļu vai egļu un priežu audze ar bērzu piemistrojumu un vidēji biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa")
- septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga
- formas padeve printera komanda, kas liek tam pamest pašreiz izvadāmo lappusi un pārvietoties uz nākošās lappuses augšmalu
- ataugsme process --> ataugt; ataugšana
- upes pārtvere process, kurā izskalošanās rezultātā viena upe tuvojas otrai, mainot ūdensšķirtni, t. i., upes augšteces ūdeņi ieplūst blakus upē vai upe sadalās divās tecēs katra savā sistēmā
- epipaleolīts Protoneolīta pirmā pakāpe, kas tieši seko augšējam paleolītam
- masas skaitlis protonu un neitronu kopskaits atoma kodolā, kas ir elementa atommasai tuvākais veselais skaitlis, to raksta pie ķīmiskā simbola augšā pa kreisi
- Gaņsu Province Ķīnā ("Gansu"), Huanhes augšteces rajonā, platība 425800 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Laņdžou, reljefs kalnains
- Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā
- Zvaigstiks Prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievība, kas veicina labības un zāļu augšanu, lopu auglību
- Svaikstiks prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievs, kurš veicina labības un zāles augšanu, lopu vairošanos
- folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā
- vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
- anakrota Pulsa viļņa augšupejošā daļa
- kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu)
- sports Pumpurmutācija - auga augšanas punkta meristēmas šūnu mutācija
- Auču strauts Pūres augšteces kreisā krasta pieteka Tukuma novada Sēmes pagastā, augštece Tumes pagastā
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
- mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem
- purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu
- Rapste Puskas paralēls nosaukums tā augštecē
- Rapsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē
- Rāpsta Puskas paralēls nosaukums tās augštecē
- uzpūst Pūšot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pūšot uzvirzīt uz kādas vietas
- putekšnīca Putekšņlapas augšējā daļa ar, parasti diviem, putekšņmaciņiem
- degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos
- īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta
- radniecības taisnā līnija radinieki, kuri cēlušies viens no otra ar dzimšanu un kurus sauc vai nu par augšupējiem vai lejupējiem radiniekiem
- audzēt radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug
- pannuss Radzenes iekaisums, kuram raksturīga patoloģiska saistaudu un asinsvadu ieaugšana no konjunktīvas
- purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām
- Šķerstene Radžupes nosaukuma variants tās augštecē
- Skirsa Radžupes nosaukuma variants tās augštecē
- uzkale Ragavu detaļa, augšējais stiprinājums virs sliecēm
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums
- ragavu galva ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa
- uzradži Ragu augšējā daļa
- Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Pesteļvalks Raķupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Dundagas pagastā, augštece Ventspils novada Puzes pagastā
- Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks
- Svērdele Ramatas augšteces kreisā krasta pieteka Ipiķu pagastā
- Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte
- Ķīšupe Ramatas labā krasta pieteka Valmieras novada Ramatas pagastā, garums - 7 km; augštecē arī Oļļas upe
- uzspraukties Rāpjoties uz augšu izspraukties
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas
- uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas
- uzlīst Rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par cilvēkiem; rāpjoties, rāpojot, arī spraucoties u. tml. uzvirzīties uz kādas vietas
- uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas
- remsties Rāpties (uz augšu), rausties
- uzlodāt Rāpties augšā (vairākkārt)
- stute Ratu detaļa, kas katrā stūrī satur kopā ratu vai ragavu apakšējo daļu ar augšējo
- virsblāķis Ratu sastāvdaļa - blāķa augšējā daļa
- uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu, parasti ievērojami (sejas daļu)
- Lubužupīte Raunas augšteces labā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Lubūža ezera
- Rauna Raunas dzirnavezers - atrodas Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība - 2 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - 150 m, lielākais dziļums - 3 m
- Līčupe Raunas kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, divos posmos arī Veselavas pagasta robežupe, garums - 14 km; Līčupīte
- Ārupīte Raunas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Raunas pagastā, augštece Cēsu novada Veselavas un Priekuļu pagastā, garums - 16 km; Ārupe; Arupīte; Alkšņupīte
- Cimziņa Raunas labā krasta pieteka Raunas pagastā, garums - 12 km; Cimza; Cimzas strauts; Cimze; Cimzes strauts; augštecē arī Grīsle, Grīšļu strauts, Raunīte
- Grīsle Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
- Grīšļu strauts Raunas pietekas Cimziņas paralēls nosaukums tās augštecē
- uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas
- rādiņi Rēdiņi - augšzemnieki, sēļi un latgalieši
- hipereksoforija Redzes ass novirze uz āru un augšu
- hiperezoforija Redzes ass novirze uz iekšu un augšu
- celties refl. --> celt (1); virzīties uz augšu
- izslieties refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri)
- uzlocīties refl. --> uzlocīt; tikt uzlocītam; uzliekties uz augšu
- uzsprausties refl. --> uzspraust (3); tikt uzspraustam; uzspraust sev ko, piemēram, matus, svārkus, uz augšu
- pasa- refleksīvs pronomens augšzemnieku un kursiskajās izloksnēs
- atmosfēras zondēšana regulāra radiozondes vai citu aeroloģisko aparātu pacelšana atmosfērā, lai iegūtu datus par augšējo atmosfēras slāņu temperatūru, mitrumu, spiedienu, vēju un notiekošajiem procesiem
- bradiauksēze Relatīvi lēnas augšanas tips, kurā kāda daļa aug lēnāk nekā viss organisms
- saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām
- Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
- theromorpha Reptiļu rinda, kuros saskatāmas abinieku, reptiļu un bruņurupuču pazīmes, nogulumos sastopami no augškarbona līdz triasam
- standala Resna kārts, ko izmanto kā vienu no vairākām, kas kalpo par slīpi izveidotu balstu pie jaunbūves sienas, pa kuru velk augšā baļķus
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte
- Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine
- Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km
- efa Rezonatoratvere stīginstrumentu augšvākā "f" burta formā
- reovīrusi Ribonukleīnskābes vīrusu grupa, augšējo elpošanas ceļu un zarnu iekaisumu ierosinātāji
- interkostobrahiāls Ribstarpu un augšdelma, piem., ādas nervi
- sklavini rietumslāvu ciltis, dzīvoja 6.-8. gs. teritorijā no Donavas augšteces līdz Dņestrai; tos pakļāva avāri
- kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.)
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi
- šķore Rijas krāsns augšējā atvere
- Žukupe Rikandas kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Ērģemes pagastā, iztek no Bērzu ezera, garums - 8 km
- Kadiķu grāvis Rīkanu strauta labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagstā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 13 km
- aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa
- sautēlis Rīkšu sautējamā ierīce pirts augšā
- Zviede Rindas labā krasta pieteka Ventspils novada Popes pagastā, augštece Puzes pagastā, garums - 13 km
- uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas
- žvīgurs Ripa, skriemelis aužamajās stellēs, kas laiž nītis uz augšu un leju
- uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas
- uzripot Ripojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripojot uzvirzīties uz kādas vietas
- uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritinot uzvirzīt uz kādas vietas
- šūpāties Ritmiski kustēties, svārstīties uz augšu uz leju, no vienas puses uz otru
- uzritēt Ritot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ritot uzvirzīties uz kādas vietas
- Lada Rītupes labā krasta pieteka Krievijā, augštece un izteka Ludzas novada Malnavas pagastā
- Boltānu strauts Rītupes labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Pušmucovas pagastā
- Zeļčovas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, augštece Goliševas pagastā
- Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m
- pārvietojamais robots robots, kas var pārvietoties, izmantojot grīdas vai piekaramo (augšējo) sliežu ceļu
- Viekste Rojas augšteces paralēls nosaukums Talsu novadā
- Plančvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā, garums - 9 km
- Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks
- Silupīte Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Īves pagastā, augštece Valdgales pagastā, garums - 7 km
- Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks
- Ķēšupe Rojas labā krata pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Laidzes un Ārlavas pagastā, garums - 6 km
- delbs Roka starp plecu un elkoni; augšdelms
- virselkos Rokas augšdaļa virs elkoņa
- stelte Rokas augšdelms
- plāce Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
- plācis Rokas dzirnavās plakans koks griestos virs dzirnakmens ar caurumu, kurā brīvi kustas milnas augšējais gals
- milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas
- supinācija Rokas pagrieziens, kurā delna pavērsās uz priekšu un uz augšu; pēdas pagrieziens, kurā tās iekšējā mala paceļas uz augšu, bet ārējā pagriežas lejup
- Pomona Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas sekmēja augļu augšanu un to nobriešanu
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos
- Savica Rosicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, augštece Indras pagastā, garums - 12 km; Ostupe
- atrotīt Rotīt (uz augšu), atlocīt; uzrotīt; uzlocīt
- uzrotīt Rotot uzvirzīt uz augšu
- Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu
- Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva
- saks Rudens mētelis, kam augšdaļa ir šaura, pieguļoša, bet apakšdaļa - krokota
- Knātervalks Rudiķvalka kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā
- kupučot Rūgt, celties augšup
- Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte
- Kolkupīte Rūjas labā krasta pieteka Rūjienas novada Lodes pagastā, augštece Igaunijā, garums - 8 km; Kolkas upe; Kolkiņa
- Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide
- Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
- Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte
- Pestava Rūjas labā krasta pietekas Saprašas nosaukums tās augštecē Igaunijā
- Enčupīte Rūjas pietekas Silupītes paralēls nosaukums tās augštecē
- augšģērbs Rumpja augšdaļu, dažkārt arī delmus pilnīgi vai daļēji aptverošs plecģērbs, kas ir valkājams pārlaisti vai nepārlaisti kādam komplektējošam gurnģērbam
- Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
- Kauliņupe Ruņas labā krasta pieteka Priekules pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 12 km; Kauliņa
- pieduri Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai
- pieroti Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai
- zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām
- divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā
- konkrēcija Saaugšana, sabiezēšana; konkrementa veidošanās process; normāli šķirtu daļu, piem., pirkstu savienošanās
- apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu
- augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi
- topmarka Sacīkšu jahtas masta augšdaļā uzkrāsota melna līnija (marka), kas norāda, līdz kurai vietai drīkst pacelt buras fallstūri
- uzčamdīt Sadzīt kaut kur augšā
- uzglaudīt Saglaust uz augšu
- uzglaust Saglaust uz augšu
- uzglausties Saglaust uz augšu (savus matus)
- veģetatīvs saistīts ar dzīvības procesiem, augšanu, šādiem procesiem, augšanai raksturīgs
- kā pelavu maisu saka, ja kādu viegli, bez lielas piepūles purina, nogāž gar zemi vai paceļ augšā, stipri sit
- acis paceļas saka, ja skatiens tiek pavērsts uz augšu
- liesma Sakarsētas, spīdošas gāzes veidojums, kas paceļas augšup no kā degoša
- Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km
- Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remšvalks
- distoklūzija Sakodiena anomālija, kurā apakšējie zobi attiecībā pret augšējiem vērsti atpakaļ
- lagfāze Sākotnēja mikrobu augšanas aizkavēšanās mākslīgā barotnē
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- bazilika Sakrālajā arhitektūrā - vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai
- uzragi Sakrustotas kārtis, pārsegumi, kas satur kopā jumta augšdaļu
- sasajemties sākt spēcīgi augt, attīstīties (parasti pēc augšanas, attīstības aizkavēšanās)
- latgaliešu rakstu valoda sākta veidot 18. gs. augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu atspoguļošanai rakstos; principi vairākkārt pārstrādāti, pareizrakstība noteikta 1927.-1929. g. latgaliešu ortogrāfijas komisijas lēmumos
- znauja Saku koku augšējo galu sasienamais, parasti no striķa vai ādas
- znaujis Saku koku augšējo galu sasienamais, parasti no striķa vai ādas
- nausis Saku sasējums augšā
- Zaķusala sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe
- Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte
- Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis
- Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km
- Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca
- Munca Salacas pietekas Glāžupes augšteces paralēls nosaukums
- parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu
- kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas
- atspiesties saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni
- čikums Salmu jumta augšējā galotne
- Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres
- Ģamonulčhu Salvina - upes augšteces posma nosaukums ("Gyamo Nguqu") Tibetas autonomajā reģionā
- Naga Salvina - upes nosaukums tās augšteces posmā Tibetas kalnienē (_Nag Qu_), Ķīnā
- Nagču Salvina - upes posma nosaukums tās augštecē, Ķīnā
- seģene samērā liels vilnas auduma izstrādājums, ar ko sedz ķermeņa augšdaļu, parasti galvu, plecus
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, grāvim, bedrei); josla, kas piekļaujas, piemēram, grāvim, bedrei
- mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai)
- korķa kambijs sānu meristēma, kurai daloties uz āru, sekundārās augšanas laikā veidojas korķis, daloties uz iekšu - korķa miza; felogēns
- sānes Sāņu grāvji upēm, pa kurām līdakas nārstojot dodas uz augšu
- brahialģija Sāpes augšdelmā
- epikondilalģija Sāpes augšdelma kaula virspaugura apvidū
- merokoksalģija Sāpes augšstilbā un gūžas locītavā
- geniantralģija Sāpes augšžokļa dobumā
- cervikobrahialģija Sāpes kaklā un augšdelmā
- aortalģija Sāpes krūšu augšdaļā, kaklā un plecos, aortai saslimstot
- Sarkanā Sarkanā siena - atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums - \~100 m, augstums - 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali
- konstrikcija Saspiešana, sažņaugšana, savilkšanās; slimīga žņaugšanas sajūta
- atbāzīties Saspraust apģērbu uz augšu (aizbāžot stūrus aiz jostas vai tml.)
- uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu)
- uzraut Sasprindzinot muskulatūru, uzvirzīt uz augšu (plecus, sejas daļu)
- uzventēt Sasviest augšā
- deguns Sašaurināta priekšējā vai augšējā daļa (parasti transportlīdzekļiem)
- kakls Sašaurināta vieta (dažu priekšmetu, piemēram, trauku) augšdaļā
- Lančhenkhabapa Satledžas augšteces nosaukums Tibetā, Ķīnā
- ucā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot
- ucacā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot
- uicā Sauciens, ko lieto, šūpojot bērnu uz augšu un leju, parasti auklējot
- uravāt Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1)
- uravot Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1)
- urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urrāt (1)
- urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2)
- uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
- patiesā pusdiena Saules augšējās kulminācijas moments
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante
- patiesais pusdienas laiks Saules patiesais augšējās kulminācijas moments, izteikts pēc patiesā vai vidējā laika, tad Saules augstums virs horizonta ir vislielākais un priekšmetu ēnas ir visīsākās
- Jašores strauts Saunas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagstā, augštece — Preiļu novada Saunas pagastā
- Sausā Sausā Daugava, Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala HES dambis
- sublimēts Sausas destillācijas produkts, kas nogulstas trauka augšgalā
- Allākī sausgultne Ēģiptē (_ʻAllāqī, Wādī al_), augštece Sudānā, lietus periodā ietek Nāsira (Nasera) ezerā, Nīlas labā krasta pieteka
- Baji el Hāibs sausgultne Lībijā, lietus periodā Baji el Kebīra pieteka, Sidras šebījā, augštece Džufras šebījā
- Baji el Kebīrs sausgultne Lībijā, Sidras šebījā, lietus periodā ietek Sidras līcī, augštece Mizdas šebījā
- lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži
- vēris Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Oxalidosa"), mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
- asaru dziedzeris sauszemes mugurkaulnieku ārējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas acs dobuma ārējā augšējā stūrī un izdala asaras
- Bova Sautsaskačevana upes Kanādā augšteces nosaukums Klinšu kalnos
- uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem)
- Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m
- Volgas-Donas kanāls savieno Volgu ar Donu, garums - 110 km (45 km kuģuceļš upēs un ūdenskrātuvēs), sākas Volgogradas dienvidu daļā, beidzas Donā izveidotās Cimļanskas ūdenskrātuves augštecē
- kāpt savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām)
- vads savienojumā "vada zars": koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vadzars
- lēkt savienojumā ar "augšā", "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus)
- lecām savienojumā ar "augšlecu" izmanto darbības pastiprinajuma raksturošanai
- lipu savienojumā ar "lapu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu
- lapu savienojumā ar "lipu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu
- augš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā
- monocefālis Savienotie dvīņi ar kopīgu galvu un ķermeņa augšdaļu
- sačūrāt Savilkt (lūpas) krunkās, uz augšu
- sarabāt savilkt apģērbu uz augšu
- sačurāt Savilkt kopā (pastalu augšmalu)
- uzviebties Savilkt lūpas uz augšu
- Rikanda Sedas labā krasta pieteka Valkas novadā, garums - 24 km, kritums - 30 m; Rikande; Rikarde; augštecē - Ērģeme
- Ērģeme Sedas pietekas Rikandas paralēls nosaukums tās augštecē
- pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu
- ūsas sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas
- virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu; šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu
- padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas
- ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli
- sala izcilāšana sējeņu un stādu sakņu apraušana, atkārtoti sasalstot un izplešoties smagu minerālaugšņu vai kūdrainu augšņu virskārtai (visbiežāk kokaudzētavās un jauniestādītās meža kultūrās)
- eitrofiska ūdenstilpe sekls ezers vai cita ūdenstilpe, kurā uzkrājas augu barības vielas, kas veicina organismu vairošanos, ūdens ziedēšanu, skābekļa trūkumu un aizaugšanu
- anakrotisms Sekundārs papildu vilnis pulsa līknes augšupejošajā daļā
- sākija sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem
- čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne
- suterasi Senatnē lietota ūdensvada konstrukcija ar atsevišķi (150-200 m) stāvošiem stabiem ar ūdens tvertnēm augšgalā un svina caurulēm starp tiem
- senaugšv. Senaugšvācu
- ascendenti Senči, priekšteči, augšupējie radinieki
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā
- diazoma Sengrieķu teātrī līdztekus skatītāju soliem iebūvēta plaša līmeniska eja, kas atdalīja apakšējo solu rindas no augšējām
- brahmāloka Senindiešu mitoloģijā - augšējā paradīze jeb septītās debesis, dieva Brahmas mājoklis, kas atrodas Meru kalnā
- Karakoruma Senpilsēta Mongolijas vidienē, Orhonas augšteces labajā krastā, dibināta 1230. g., izrakumos 1948.-1949. g. atklātas Ugedeja pils drupas, zem tām budistu svētnīcas drupas (XII-XIII gs. sāk.), dienvidu daļā lamaistu Erdenidzu klostera drupas (1585. g.)
- rēdiņi Sens augšzemnieku nosaukums, kas sākotnēji šķiet attiecināts tikai uz sēļiem
- grieķu-romiešu cīņa sens cīņas stils; pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem
- ribattuta Sens nosaukums paņēmienam, kad, kādu noti kopā at tās augšējo palīgnoti atkārtojot, izdara pakāpenisku paātrināšanu
- fungistāze Sēņu augšanas vai vairošanās kavēšana
- izoserīns Serīna izomērs, beta-alanīna analogs, kavē pēdējā kā augšanas faktora iedarbību
- Upele Sesavas labā krasta pieteka Viesturu pagastā, augštece Sesavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 14 m; Reža; Upeles strauts
- sezonālais sasalums sezonāla iežu horizontu vai augšņu sasalšana un periodiska to atkušana siltajā sezonā
- Amargosa sezonāli izžūstoša upe ASV (_Amargosa River_), augštece Nevadas štata dienvidrietumu malā, lejtece Nāves ielejā Kalifornijā
- brodiņš Siena šķūņa augšējās durvis
- trizduļi Siena vai labības dakšas ar 3 vai 4 zariem apakšā un vienu zaru augšā labības saturēšanai
- škļaupsts sienas augšdaļa, kas ēkas galos slīpi balsta jumtu
- sienaugšiene Sienaugša
- uzsiet Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli
- korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai
- augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas vairākkārt liec, kustina dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- virsgabalis Sieviešu krekla augšdaļa
- virsgabals Sieviešu krekla augšdaļa
- puškreklis Sieviešu krekla augšdaļa no linu auduma
- puskreklis Sieviešu krekla augšējā daļa no linu auduma
- pusainis sieviešu krekls, kura augšdaļa izgatavota no audekla, bet apakšdaļa - no pakulu auduma
- mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu
- apskrote Sieviešu svārku augšējā mala
- kleita Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem
- pirteklis sievietes krekls, kas ir smalks augšpusē, bet rupja auduma apakšdaļā
- statolīti Sīki cietes graudiņi, kas sastopami augošās augu daļās un zināmā mērā ietekmē augšanas virzienu
- zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām
- mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams
- oklūzija Silta gaisa izspiešana uz augšu, kad zem tā ieplūst auksts gaiss (parādība ciklonā)
- sēņu lietus silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu
- svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls)
- konvekcija atmosfērā siltuma apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem gaisa vertikālo kustību rezultātā, kuras izraisa spiediena maiņa vertikālā virzienā
- konvekcija okeānā siltuma apmaiņa starp ūdens augšējiem un apakšējiem slāņiem, ko izraisa ūdens blīvuma maiņa atkarībā no tā temperatūras vai sāļuma
- oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi)
- vorsalīns Siltumu un skaņu izolējošs grīdas seguma materiāls, kam augškārta veidota no sintētiskās dzijas cilpām, bet pamatne ir polivinilhlorīda plēve
- Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce
- Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē
- kardiaorta Sirdij vistuvākais aortas posms, sākot no izejas vietas līdz augšdelma un galvas stumbra (bezvārda artērijas) sākumam
- sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi
- Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā
- bērna atraidīšana situācija, kurā bērna vecāki vai aprūpētāji nenodrošina bērna augšanai un attīstībai nepieciešamo vajadzību apmierināšanu (piemēram, ēdienu, pajumti, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību, emocionālo tuvību u. c.)
- ķīmiskā meliorācija skābu augšņu kaļķošana un sārmainu augšņu ģipšošana
- uzraksts skaidrojošs teksts loga augšējā pusē, uz ekrāna pogas vai zem attēla
- intervāla centrs skaitlis, ko iegūst, summējot intervāla apakšējo robežu ar intervāla augšējo robežu un iegūto summu dalot ar 2
- uzskaloties Skalojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu
- kreščendo skanējuma spēka pieaugšana, pakāpeniska pāreja no klusa skanējuma uz skaļu
- skapjaugša Skapja augšējā, horizontālā plāksne; vieta, telpa virs šādas plāksnes
- kronis Skapja augšējais rotājums
- skapaugša Skapjaugša
- terasskara skara, kam pirmās pakāpes zari virzienā uz augšu kļūst pakāpeniski īsāki
- smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
- virsskats Skats no (kā) virsējās, augšējās puses: skats (kā) virsējās daļas virzienā
- Ķeizarkrēsls skatu vieta Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšmalā Siguldas rietumu nomalē, Laurenčos, t. s. Beites kraujā (Kaķīškalna nogāze pret asu Gaujas līkumu)
- sofite Skatuves augšdaļā iekārts skatuves ietērpa, dekorācijas fragments
- sofiti Skatuves griestu dekorācijas, kas noslēdz augšā kulises
- sofita Skatuves priekšplānā no virvju griestiem lejup ejošas dekorācijas, kas noslēdz skatuves gleznas augšējo daļu
- sprands Skausta daļa mugurpuses augšdaļā pirmo divu skriemeļu apvidū
- diapofīze Skriemeļa šķērsizauguma augšējā jeb partikulārā daļa
- uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas
- uztecēt Skrienot vai steidzīgi kustoties virzīties uz augšu
- tetrastihiāze Skropstu augšana četrās rindas
- distihiāze Skropstu augšana divās rindās
- trihiāze Skropstu augšana pretējā virzienā, to brīvajiem galiem vēršoties uz acābola pusi
- tristihija Skropstu augšana trijās rindās
- uzskrūvēt Skrūvējot, griežot (iekārtas, lences) vadības elementu, panākt, ka (kas) uzvirzās augšā
- Svētaine Skujaines labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, augštece Bēnes pagastā, garums - 18 km, kritums - 38 m; Sesigale
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs
- bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; zemcilnis
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma
- gargula Skulpturāls veidojums ar lietus ūdens noteces funkciju, visbiežāk novietots ēkas ārsienu augšdaļā vai jumta malās, kas ir izplatīts gotiskās baznīcas elements un visbiežāk attēlo fantastiskas būtnes - grifus un himeras
- skursteņgals Skursteņa augšējā daļa; jumta virsa skursteņa tuvumā
- Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā
- Skudrupīte Slampes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Džūkstes pagastā, augštece Slampes pagastā, garums - 12 km
- Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe
- pleistokains Slānis zemes garozā, pleiokainās formācijas augšējā kārta
- astenosfēra Slānis Zemes mantijas augšējā daļā 50-400 km dziļumā ar pazeminātu viskozitāti un palielinātu plastiskumu; izraisa lielu litosfēras plātņu horizontālu pārvietošanos (kontinentu dreifu)
- slapjā gārša slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 1,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības; augsne bagāta, periodiski pārmitra; glejota, karbonātiska mālsmilts, smilšmāls vai māls; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais mētrājs slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 2,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne nabadzīga, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota smilts ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais vēris slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 3,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni, vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- slapjais damaksnis slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs, aizņem 5,0% no Latvijas mežaudžu kopplatības, augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni; vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma
- trepīte Slapju, skābu, purvainu augšņu nezāle ar spēcīgu zarainu sakni un gariem ložņājošiem stublājiem; baltvēdere; platkājiņi
- vendi Slāviskie Augšlausitzas un Lejlausitzas iedzīvotāji Vācijā, valoda (vendu jeb sorbu valoda) pieder pie rietumslāvu valodām un sadalās augšsorbu un lejsorbu dialektos, vēl 20. gs. 1. pusē to pa daļai runāja Sprēvaldē un Lausitzā
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas
- sliedes galva sliedes paplatinātā augšdaļa
- izslaistīt Slienot izvirzīt uz augšu
- sliegt Slieties augšup, celties
- sliežu ceļa virsbūve sliežu ceļa augšējā daļa – sliedes, gulšņi, sliežu piestiprinājumi, balasta slānis, sliežu enkuri, pārmijas, tiltu un pārmiju brusas, kas uzņem slodzi no ritošā sastāva riteņiem un nodod to ceļa apakšbūvei
- akromegālija Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā
- adrenoģenitālais sindroms slimība, kas rodas, virsnieru garozai pārmērīgi producējot androgēnus; meitenēm vērojama strauja augšana, intensīva muskulatūras attīstība, ārējo dzimumorgānu palielināšanās; zēniem - spēcīga muskulatūras attīstība un pāragra, šķietama pubertāte
- gafelbura Slīpa četrstūrveida bura, kuras augšējā mala piestiprināta pie gafeles
- iekalnus Slīpi gar kalna piegāzi uz augšu
- Vēžupīte Slocenes paralēls nosaukums tās augštecē
- smaile Smaila (celtnes, tās sastāvdaļas) augšējā daļa; augstākais (celtnes) punkts
- parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
- nosniegt Sniegt no augšas lejup
- uzkacināt Sniegt, pasniegt uz augšu
- ascendācija Sociāla augšupeja
- uzsoļot Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot uzvirzīties uz kādas vietas
- r sonora skaņa, plūdenis, ko veido mēles priekšgalam virmojot pret augšējo zobu iekšējās puses alveolām
- Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte
- proceri Spānijā pilsētas augstmaņi, valsts padomnieki, augšnama locekļi; vispār ievērojamākie, dižciltīgie
- zivju ceļš speciāla hidrotehniska būve, kas rada atbilstošus apstākļus, lai zivis pavasara nārsta laikā peldus varētu pārvarēt augstuma starpību no lejasbjefa uz augšbjefu dažādos aizsprostos
- patentkrāsa Speciāla krāsa ar indīgu vielu piejaukumu kuģu zemūdens daļu krāsošanai, lai tās pasargātu no apaugšanas ar gliemežvākiem un aļģēm
- vizierlineāls Speciāls trīsstūrveida lineāls, kura virsotni (augšējo daļu) izmanto vizēšanai, noteicot savu atrašanās vietu kartē
- satripināt Spēcīgi un ātri šūpot uz augšu un uz leju
- psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis
- reģistrjutība Spēja atšķirt un šķirot augšējā un apakšējā reģistra rakstzīmes (lielos un mazos burtus)
- spektrālās sērijas spektrāllīniju kopas, kas veidojas, notiekot kvantu pārejām starp noteiktu apakšējo enerģijas līmeni un dažādiem augšējiem līmeņiem
- kāpjošs avots spiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no apakšas uz augšu
- ķeņķis Spieķis, nūja ar aizliektu augšgalu
- uzspiest Spiežot uzliekt (uz augšu)
- pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa
- balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem
- balstiņš Spīļarkla rokturis; arī spīļarkla augšējā daļa
- spinakera lūvmala spinakera sānu mala, kura atrodas lūvpusē (vēja pusē), tā iet no spinakerbomja noka uz masta topu vai augšdaļu
- Aiters Spožais augšējais gaiss ("ēters"), viena no pirmatnējām dievībām, kas saskaņā ar Hēsioda "Teogoniju" piedzima pasaules radīšanas sākumā
- uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- uzsprakšēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- uzsprakšķēt Sprakšķot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakšķot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- lapainie spraudeņi spraudeņi, ko sagatavo un apsakņo augu aktīvā augšanas periodā no nenobriedušiem dzinumiem ar lapām
- uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu
- pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu
- uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu
- uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
- krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
- piķēt Stādīt (dēstus) lielākos augšanas attālumos
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu
- Vīkšņupīte Stakļupītes otrs nosaukums tās augštecē
- pērļzobi Staltbriežu augšžokļa ilkņu rudimentāras atliekas, ko dažkārt izmanto rotaslietu izgatavošanai
- pamatnovirze Standartā reglamentēta augšējā vai apakšējā novirze (faktiskā izmēra atšķirība no nominālizmēra), kas atrodas tuvāk nulles līnijai
- podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem
- braga Starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
- braķis Starp 4 stabiem uz augšu un leju bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
- rekonstruktīvā cirte starpcirte vidēja vecuma audzēs, ja ir paredzams, ka valdošā koku suga attiecīgajos augšanas apstākļos izveidos mazvērtīgu audzi un dos nelielu un mazvērtīgu koksnes pieaugumu
- intermaksillārs Starpžokļu kauls, mugurkaula dzīvniekiem sākot no kaulu zivīm īpašs kauls augšējo žokļa kaulu starpā
- gaišā kamera statīvā iestiprināta četrskaldņu prizma, kuru novietojot atbilstošā augstumā virs papīra lapas un lūkojoties tieši cauri prizmas augšējai skaldnei, uz papīra lapas šķietami projicējas attēls, kas atrodas prizmas vertikālās šķautnes priekšā; izmantoja mākslinieki, lai iegūtu precīzu ainavas vai objekta zīmējumu
- krastaugša Stāva krasta augšējā mala
- konklinācija stāvoklis, kad abas acis griežas uz iekšpusi un kad abu acu vertikālie meridiāni nav paralēli, bet konverģē augšā
- anatrikrotisms stāvoklis, kad sfigmogrammā pulsa viļņa augšupejošā daļā novērojami trīs izciļņi
- eksciklotropija stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni attālinās no apakšas uz augšu
- ekscikloforija stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni ir paralēli, ja acis ir vaļā; acis aizverot, to augšējie gali sliecas attālināties
- vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas
- staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas
- uzsteigties Steidzīgi, ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); steidzīgi, ātri uzvirzīties uz kādas vietas
- augšpalecēm Steidzīgi, jautri, uz augšu palecoties
- Leļļupe Stendes augšteces līdz Dižstendei paralēls nosaukums
- Mellupīte Stendes kreisā krasta pieteka Ventspils novadaUsmas pagastā, augštece Talsu novada Ģibuļu pagastā
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
- vazomotoriskā angīna stenokardija ar žņaugšanas sajūtu krūtīs, bāluma un cianozes miju, locekļu aukstuma un notirpuma sajūtu
- trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās)
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām)
- steķītis Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); balstiņš
- balstiņš Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); steķītis
- fallstūra dēlītis stingra konstrukcija buras augšējā stūrī (fallstūrī), kas palielina tā izturību
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu
- diapīras stipri sakrokoti un saplaisājuši iežu ķermeņi, kas, virzoties uz augšu, pārrāvuši vai pacēluši uz augšu virs tiem sagulušos iežu slāņus
- afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē
- Stirna Stirnupe, Užavas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
- ziemeļu stodere stodere, kuras augšdaļā ir konuss ar virsotni uz augšu
- anoopsija Strabisma forma, kurā acs pavēršas uz augšu
- Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos
- Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos
- uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
- uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
- uzvirpuļot strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas
- izšaut strauji izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeņa daļu)
- pamest (biežāk pacirst) galvu uz augšu (arī augšup) strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup)
- pacirst galvu uz augšu strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup)
- pacirst galvu augšup strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup)
- pamest galvu uz augšu strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup)
- pamest galvu augšup strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup)
- sacirst galvu strauji pacelt galvu uz augšu (parasti par zirgu)
- uzšauties strauji pacelties, tikt paceltam uz augšu (par ķermeņa daļām)
- pārmesties strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu)
- uztriekties strauji pārvietojoties, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos; strauji pārvietojoties, uzvirzīties uz kādas vietas
- lecināt strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem
- uzsist strauji uzcelt, uzliekt (uz augšu, piemēram, asti)
- uzcirsties strauji uziet, uzskriet (kur augšā)
- uzraut strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli)
- uztriekties strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, putekļiem, viļņiem u. tml.
- uzšauties strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par liesmām, dūmiem, šķidruma strūklām, arī priekšmetiem
- sist strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas)
- lēkt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm
- lēkt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
- lakstīt strauji virzīties uz augšu, uz dažādām pusēm (par dzirkstelēm)
- pumpēties strauji, ar strūklu virzīties (uz augšu); šļākties
- uzsprāgt strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par priekšmetu, šķidrumu; strauji, piemēram, gāzes spiediena iedarbībā, uzvirzīties, parasti ar troksni, virsū (uz kā, kam)
- uzraut strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas
- uzraut strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas
- Sinoles krāces straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums — 10 m un dolomīta radzes gultnē
- stubeķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- stubuķis Stubenis (1) - koka stumbrs, kam nolauzta augšdaļa
- stāvstublājs Stublājs, kas aug taisnā virzienā uz augšu
- stupe Stumbrs, zars ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu augšdaļu, galu
- uzstumt Stumjot uzvirzīt (piemēram, priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas
- uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas
- uzstumties Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties, uzvirzīties uz kādas vietas
- paceļama stūre stūre, kuras lāpsta nostiprināta uz horizontālas ass un ir paceļama uz augšu
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas
- stūres galva stūres iekārtas augšdaļa, kur stūres vārpsta savienojas ar stūres pinni
- anulārā lipoatrofija subkutānās neirodistrofijas forma (iespējams, hereditāra): atrofisks panikulīts simetrisku gredzenu veidā uz augš- un apakšdelmiem
- uzsūkties Sūcoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- Sudasupe Suda, paralēls nosaukums tās augštecē, senāk uzskatīta par Sudas kreisā krasta pieteku
- uzsukāt Sukājot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu
- bozt Sukāt uz augšu (matus)
- uzpumpēt sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- spiešana Svarcelšanā - stieņa pacelšana uz krūtīm un pēc tam virzīšana uz augšu
- Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis
- muciņa Svārku piegriezuma veids taisniem (parasti augšējā daļā krokotiem) svārkiem
- bante Svārku, bikšu augšējā apmale, josta (pie kuras piešuj svārkus, bikšu apakšdaļu)
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos
- Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija)
- Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi
- Ķemerupe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
- Viļvānu upe Svētupes pietekas Niedruškas nosaukums tās augštecē
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
- Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis
- Švitenis Svitenes nosaukums tās augštecē, Lietuvā
- stikla durvis šāda plāksne ar iestiklojumu augšdaļā vai šāda plāksne no stikla
- uzšalkt Šalcot, ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- hamti Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, Čindvinas augšteces apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi
- uzšaut Šaujot uzvirzīt (lādiņu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šaujot uzvirzīt (lādiņu) uz kādas vietas
- pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma
- žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2)
- barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām)
- gvaharivi Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
- vaiki Širianu grupas indiāņu cilts, klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi
- rasene šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- zobenzivs šīs dzimtas suga ("Xiphias gladius"), līdz 4 metriem gara jūras zivs ar zobenveidīgu kaula izaugumu pie augšžokļa
- Agathomya wankowiozi šīs ģints suga, kuras kāpuri attīstās plakanpiepju stobriņos un ierosina to strauju augšanu un palielināšanos
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
- ķegļi šīs spēles figūra (parasti ar sašaurinātu augšdaļu)
- ķeglis šīs spēles figūra ar sašaurinātu augšdaļu
- Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
- aizsprosts šķērsām ūdens plūsmai ierīkota hidrotehniska būve, kas aiztur ūdens noteci un paaugstina ūdenslīmeni augšbjefā, veidojot ūdenskrātuvi; šādas būves ierīko ūdens enerģijas izmantošanai, kuģošanai, apūdeņošanai, ūdensapgādei, plūdu novēršanai; dambis
- dērdevis šķērskoks lāpstas vai dakšas roktura augšdaļā
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
- gāzlifts Šķidruma pacelšanas ierīce, kurā saspiesta gāze, sajaucoties ar sūknējamo šķidrumu, rada par to vieglāku emulsiju, kas ceļas uz augšu
- spongioze Šķidruma sakrāšanās epidermas augšanas slāņa šūnstarpu telpā
- fontāns Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks
- antrocēle Šķidruma uzkrāšanās kaula dobumā, piem., augšžokļa dobumā
- sausā čaula šķidrumdzeses motora cilindra augšdaļā iepresēta čaula, kuru dzesēšanas šķidrums tieši neapskalo
- dabiskā šķiedra šķiedra, kas sastopama dabā un veidojas augos (augšķiedra), dzīvniekos (dzīvniekšķiedra) un minerālos (minerālšķiedra)
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) - par debess spīdekļiem
- uzšķiest Šķiežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzšļākt Šļācot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzšļakstināt Šļakstinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzšļakstīt Šļakstot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzšļakstēt Šļakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzšļūcināt Šļūcinot nogādāt augšā
- uzšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas
- Semjonova šļūdonis šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Saridžaza grēdas ziemeļu nogāzē, Saridžazas augšteces apvidū, Kirgizstānā, garums - 21 km, platība 69,4 kvadrātkilometri, sākas Semjonova-Tjanšanska smailes piekājē 4300 m vjl., noslīd līdz 3320 m vjl.
- Beringa šļūdonis šļūdonis Čugaču kalnos (angļu val. "Bering Glacier"), Aļaskas štata dienvidos, ASV, Ziemeļamerikas lielākais kalnu šļūdonis, garums — 203 km, platums augšgalā — 8 km, priekškalnu līdzenumā — līdz 43 km, platība — 5800 kvadrātkilometru
- stridors Šņācošs vai svilpjošs elpošanas troksnis, kad augšējie elpceļi sašaurināti
- priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras
- jumpštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu
- pretštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu
- Čuja Šu upes augšteces nosaukums Krgizstānā
- kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu
- auksocīts Šūna (oocīts, spermatocīts vai sporocīts), kas ierosina augšanu un vairošanos
- citotrofija Šūnas augšana un dzīvības uzturēšana
- diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā
- antiblastisks Šūnu (baktēriju, audzēju) augšanu kavējošs
- uzsvārstīties Šūpojot un svārstot uzcelt (kur augšā)
- uzšūpot Šūpojot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- palēkties Šūpojoties (parasti lielos viļņos) strauji pavirzīties (uz augšu) - par ūdens transportlīdzekļiem
- uzvalstīties Šūpojoties uz augšu un uz leju uzkļūt
- uzšūpoties Šūpojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- tillināt Šūpot (bērnu) uz augšu un leju sakot "tilli! tilli!"
- ucāt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup
- ucināt Šūpot uz ceļiem, rokām, parasti augšup, lejup
- priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu
- bīdšverts Švertkastē no augšas iebāžams un uz augšu izvelkams šverts
- uzšvirkstēt Švirkstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- kūleniski Tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka augšdaļa griežas uz leju; tā (piemēram, gāzt, gāzties), ka vairākkārt griežas apkārt
- atzeles Tā dažos apvidos sauca atvases, kas aug no auga augšējām daļām, ne no celma vai saknēm
- tupus tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem
- sēdus tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas
- koordinētās testēšanas metode tāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju standartatbilstības testēšanas metode, kurā augšējais testeris izvietots testējamā sistēmā un testu koordinācijai izmantots administratīvās pārvaldības protokols, tādējādi dodot iespēju specificēt vadības un novērošanas funkcijas vienīgi apakšējā testera darbības terminos
- mērķsuga tāda koku suga, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā
- zaļgalvains tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā
- zaļgalvaiņš tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā
- zaļgalvis tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā
- atrocisks tāds (grūdiens, sitiens), kas tiek veikts, pavēršot plaukstu uz augšu
- tievgalains tāds (koks), kas stumbra augšgalā ir samērā tievs
- tievgalaiņš tāds (koks), kas stumbra augšgalā ir samērā tievs
- topless tāds (sieviešu peldkostīms), kam nav augšdaļas; kailām krūtīm (par sievietēm)
- antagonistiskais muskulis tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā
- pilns Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness pilnīgi aizklāj Sauli; šai laikā novērojami Saules atmosfēras augšējie slāņi
- lielains tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem)
- anizognats tāds, kam augšžoklis platāks par apakšžokli
- augsts tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: zems
- zems tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: augsts
- lēcienveida tāds, kam ir krasi pavērsieni, strauja augšupeja (par procesu, parādību)
- augsts tāds, kam ir noteikts attālums no apakšas līdz augšai
- paaugsts tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: pazems
- pazems tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: paaugsts
- pieticīgs tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem)
- pusotrstāva tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā
- karcinostatisks tāds, kas aptur karcinomas augšanu
- sāns tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas; tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas
- posterosuperiors tāds, kas atrodas aizmugurē un augšā
- suprapubisks tāds, kas atrodas augšpus kaunuma kalna
- augšējais tāds, kas atrodas ķermeņa, orgānu sistēmas augšdaļā
- intertrohantērisks tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem)
- suprasternals tāds, kas atrodas virs (augšpus) krūšu kaula
- apakšējais tāds, kas atrodas zemāk par citiem; pretstats: augšējais
- sāns tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju
- mezokavāls tāds, kas attiecas uz augšējo mezenteriālo un apakšējo dobo vēnu
- koksofemorāls tāds, kas attiecas uz augšstilbiem un gurniem
- ingvinokrurāls tāds, kas attiecas uz cirksni un augšstilbu
- temporomaksilārs tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu vai deniņiem un augšžokli
- oromaksilārs tāds, kas attiecas uz muti un augšžokli
- interkostohumerāls tāds, kas attiecas uz ribstarpu spraugām un augšdelma kaulu
- blastomogēns tāds, kas ierosina vai veicina audzēja augšanu
- uzliekt tāds, kas ir izveidojies ar lokveida uzvirzījumu uz augšu (piemēram, par degunu, uzacīm)
- uzmest tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (par ķermeņa daļu, parasti degunu)
- uzraukt tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm)
- uzraut tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm)
- izliekt tāds, kas ir izveidots lokveidā (parasti uz augšu, uz āru)
- griestveida tāds, kas ir līdzīgs griestiem, pilda to lomu; telpas augšējais pārsegums
- roka tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm
- izliekt tāds, kas izveidojies ar vienu vai vairākiem lokveida izvirzījumiem (parasti uz augšu, uz āru)
- virsējais tāds, kas noris (kā) augšējā kārtā, slānī
- hipergēns tāds, kas norisinās vai atrodas Zemes garozas augšējos horizontos
- segetāls tāds, kas piemērojies augšanai kopā ar kultūraugiem (par lauku nezālēm)
- anagrafs tāds, kas raksta ačgārni, no kreisās uz labo pusi, vai no apakšas uz augšu
- paratireotrofisks tāds, kas sekmē epitēlijķermenīšu augšanu vai aktivitāti
- sausumizturīgs tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem)
- somatotrofisks tāds, kas stimulē ķermeņa barošanu un augšanu
- hondrotrofisks tāds, kas stimulē skrimšļa veidošanos un augšanu
- kortikoaferents tāds, kas vada impulsus no galvas smadzeņu zemākajiem slāņiem uz augšu un iekšu, uz lielo smadzeņu garozu
- vēlīgs tāds, kas veicina (parasti augu) augšanu, attīstīšanos
- labvēlīgs tāds, kas veicina (piemēram, auga) augšanu, attīstīšanos; tāds, kas atbilst kādām prasībām (piemēram, par vidi, vietu)
- auglīgs tāds, kas veicina augšanu, ražību
- ražīgs tāds, kas veicina augu augšanu, ražību (piemēram, par augsni, laikposmu); auglīgs (2)
- audzelīgs tāds, kas veicina labu ražu, augšanu; auglīgs (2)
- katagmatisks tāds, kas veicina lauzta kaula saaugšanu
- trihogēns tāds, kas veicina matu augšanu
- pusauga tāds, kas vēl ir augšanas stadijā, tāds, kas vēl nav pilnīgi izaudzis (par dzīvniekiem)
- augšupejošs tāds, kas virzās augšup
- aerobs tāds, kura attīstībai, augšanai nepieciešams gaiss, skābeklis; pretstats: anaerobs
- metatrofisks tāds, kura augšanai nepieciešamas organiskās vielas (par mikroorganismiem)
- mikroaerofīls tāds, kura augšanai nepieciešams brīvais skābeklis, bet mazākā koncentrācijā nekā atmosfērā (par mikroorganismiem)
- mikrofils tāds, kura augšanu un attīstību veicina oglekļa dioksīds vai skābeklis mazā koncentrācijā
- rušināms tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm)
- mērķaudze tādu koku sugu (mērķsugu) audzes, kas vislabāk atbilst konkrētajiem augšanas apstākļiem un nodrošina optimālu koksnes krāju un tās kvalitāti cirtmeta vecumā
- čukurēt Taisīt stirpas augšdaļu
- ortogēnija Taisnais sakodiens, kad augšzobi sastopas ar apakšzobiem gandrīz vertikālā stāvoklī
- rīkjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur izdalīti ar labi atšķiramam ikonām apzīmēti laukumiņi (pogas), kas pārstāv bieži lietojamas komandas
- virsrakstjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur norādīts loga vai tajā redzamā dokumenta nosaukums, tā krāsa norāda, vai logs ir aktīvs
- izvēļņu josla taisnstūrveida josla, kas parasti atrodas displeja ekrāna vai loga augšējā daļā un kurā norādīti pieejamo izvēļņu vārdi
- teilis Taisnstūrveida piegriezuma detaļa apģērba augšdaļā
- gafeltakelējums Takelējuma paveids, izmantojot gafeli - masta augšdaļā slīpi paceļamu apaļkoku, pie kura stiprina četrstūrainas buras augšējo malu (augšējo līķi)
- virslūpu krietni atverkšdams tālu aizbīdīdams augšlūpu
- Vīksniņa Taļķes kreisā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 22 km
- avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis
- uzloce tas kas ir atlocīts uz augšu, atloks; aproce
- augšenieks tas, kas novietots augšā
- uzbāznis tas, ko bāžot uzvirza virsū (piemēram, pudeles augšgalam)
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda
- kursorvirzes taustiņi tastatūras četru taustiņu grupa, kas pārvieto kursoru vai rādītāju pa labi, pa kreisi, uz augšu un uz leju; bulttaustiņi
- bulttaustiņi Tastatūras četru taustiņu grupa, kas pārvieto kursoru vai rādītāju pa labi, pa kreisi, uz augšu un uz leju; kursorvirzes taustiņi
- karogs Tauriņziežu zieda augšējā vainaglapa
- ūsas taustes orgāni - sariem līdzīgi gari mati augšlūpu sānos (zīdītājiem dzīvniekiem)
- kursortaustiņi Taustiņi, ar kuriem pa displeja ekrānu pārvieto kursoru; bulttaustiņi un paplašinātās tastatūras taustiņi: sākumvietas taustiņš, beigvietas taustiņš, tabulēšanas taustiņš, augšupšķiršanas taustiņš un lejupšķiršanas taustiņš
- augšupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Up]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz augšu
- navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu, tādi ir četri: augšupšķiršanas taustiņš, lejupšķiršanas taustiņš, sākumvietas taustiņš un beigvietas taustiņš
- uztaustīties Taustoties nokļūt (kur augšā, kam virsū)
- sari tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms
- tikari tauta Kamerūnā, dzīvo gk. Mbamas un Kacinas augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms (sunnisms)
- selkupi tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā
- katabi tauta Nigērijā, dzīvo gk. valsts ziemeļos, Kadunas augšteces apvidū, pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms (sunnisms); atiapi
- bambundi tauta, dzīvo Angolā, Kvanzas baseinā un Kvango augšteces apvidū, valoda (kimbundu) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi
- sombi tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- mubi tauta, dzīvo Čadā, Batas un Salamatas augšteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas (lielākā daļa runā arābu vcalodā), reliģija - islāms
- zagavi tauta, dzīvo Čadas un Sudānas robežrajonā, Hovaras augšteces apvidū, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
- vuti tauta, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
- cahuri tauta, dzīvo Kaukāzā, Dagestānā (Krievijā) un Azerbaižānā, Samuras augšteces apvidū, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- džukuni tauta, dzīvo Nigērijā, Benues augšteces apvidū, valoda pieder pie austrumbantīdu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults)
- bagirmi tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- berbi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- bilapili tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- natembi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- sorubi tauta, tuvu radniecīga sombiem, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļu daļā, Pendžari un Vemes augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, ģints iekārtas tradicionālie kulti
- jumtāži tautas celtniecībā - jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamenta veidā; āži
- āži Tautas celtniecībā jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamentālā veidā; jumtāži
- jagnobi tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
- Stulbe Tebras augšteces kreisā krasta pieteka Kalvenes pagastā
- Grāpste Tebras kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, garums - 17 km, augštecē tā ir Cīravas un Lažas pagasta robežupe; Grābste; Grabste; Ilmade
- Jēkabvalks Tebras kreisā krasta pieteka Lažas pagastā, augštece Cīravas pagastā, garums - 8 km
- Alokste Tebras labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, augštece Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 44 km, kritums - 73 m, iztek no Tīdu ezera Bandavas paugurainē, ietek Tebrā pie Apriķiem
- Herīrūda Tedženas upes nosaukums tās augštecē, Afganistānā
- Dānis Holgers teiksmains dāņu varonis, kurš it kā guļot velvē zem Kronborgas pils un celšoties augšā, kad Dānijai draudēs lielas briesmas
- mala teksta izdruku baltie laukumi ārpus galvenā teksta masīva lappuses augšā, apakšā un sānos
- atraitņrindiņa Tekstapstrādē - pēdējā paragrāfa rindiņa, kas parādās viena pati nākamās lappuses augšā
- galvene tekstu apstrādē - viena vai vairākas identificējošas rindiņas, ko drukā lappuses augšā, parasti lappuses numurs, datums, autoru vārdi vai dokumenta virsraksts
- drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi
- krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski
- krāšņā telēkija telēkiju suga ("Telekia speciosa"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, augšdaļā zarotu, līdz 1,5 m augstu stublāju
- bēniņi telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu; jumta telpa
- virss telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu; jumta telpa
- uztenterēt Tenterējot uziet, uzkāpt (uz kā, kur augšā)
- Mūkošstrauts Teņņu strauta paralēls nosaukums tā augštecē
- kalnu terases terasveidīgi neregulāras formas laukumi kalnu nogāzēs virs mežu augšanas robežas
- falšborts Tērauda plākšņu josla virs kuģa augšējā klāja - kuģa borta turpinājums, kas samazina aizborta ūdens iekļūšanu uz klāja
- nuļļa punkts termometriem punkts, kur sāk grādus skaitīt: uz augšu siltuma, uz leju aukstuma
- Skujaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, augštece Bēnes pagastā, šķērso arī Penkules pagasta austrumu malu, garums - 32 km, kritums - 58 m; Skujene
- tanguti Tibetiešu nomadu tauta Vidusāzijā, Caidamas, Kukunora un Huango augšgala apvidos
- izaarties Tiekot artam, atsegties, arī izvirzīties uz augšu
- palēkties Tiekot atrautam no pamata, strauji pavirzīties uz augšu (par priekšmetiem)
- pumpurēt tiekties uz priekšu, uz augšu
- labialodontija Tiešais sakodiens, kurā saskaras augšžokļa un apakšžokļa priekšzobu kožamā virsma
- sirds katetrizācija tieva katetra ievadīšana sirdī pa augšdelma vēnu un tālāk pa maģistrālajām vēnām
- galotne Tievais gals (zaram), kur atrodas augšanas pumpuri
- līkumainā zarna tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums)
- kriptoglioma Tīklenes gliomas stadija, kurā tās augšanu maskē ciklīts un acs ābola sarukšana
- uzpumpurēties tikt uz priekšu, uz augšu
- uzslieties tikt uzvirzītam, izveidotam virzienā uz augšu (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, to daļām)
- uztirgoties Tirgojoties tikt uz augšu
- Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
- Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
- Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
- Egļupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Virešu pagastā; Egļupe
- Silupīte Tirziņas kreisā krasta pieteka Lejasciema pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Virešu pagastā
- virssekste Tītara augšējā sekste
- mašikuli Torņa vai mūra augšmalā uzkārta šaujamlūka, kas, sākotnējo funkciju zaudējusi, saglabājās kā arhitektonisks dekors
- Timlera grāvis Tosmares ezera pieteka tā ziemeļu daļā, Liepājā, augštece Grobiņas novada Medzes pagastā
- frontālais traktorarkls traktorarkls saistīgu augšņu aršanai; arot aramsloksni apvērš par 180° un noklāj atpakaļ sākotnējā vietā
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
- džezva Trauks kafijas pagatavošanai, ar šaurāku augšdaļu
- uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
- uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
- hiperdentīcija Trešā zobu augšana, ko dažreiz novēro vecumā
- uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
- trifurkācija Trijzarošanās, piem., augšējo lielo dzerokļu saknēs
- mežlilija Trilliju dzimtas ģints ("Trillium"), dekoratīvi augi ar trim nelielām lapām kailā stublāja augšdaļā
- Aņītes ieži trīs atsegumi \~1 km garā Braslas ielejas kreisā krasta posmā, Cēsu novada Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā; raksturīgi augšdevona Gaujas svītas smilšakmens atsegumi
- Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers
- dakhma Trīs koncentrētos apļos ierīkots, augšā vaļējs tornis, kurā parsi savus mirušos atstāja maitasputniem; klusuma tornis
- kaņējums Trīsstūrveida vai ieapaļš tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā vai augšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala
- lāpstīna Trīsstūrveidīgs kauls muguras augšdaļā
- PDGF Trombocitārais augšanas faktors (angļu "platelet-derived growth factor")
- jūkstēties Trūkties augšā
- Velda plato Tuksnešainu plato apgabals Āfrikas dienvidos, starp Limpopo, Vālu un Oranžas augšteci, DĀR, pakāpienveidā paaugstinās Drakonu kalnu virzienā
- atvarša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug
- Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles
- Āžupe Tūlijas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, garums \~2,5 km
- Vienziemīte Tulijas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā
- timsa Tumsa (augšzemnieku izloksnēs)
- timot Tumst (augšzemnieku izloksnēs)
- Kaļķavotupīte Tumšupes augšteces kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā
- hans Turcijā parasts būves veids, kas ap plašu pagalmu kārto arkādas ar galerijām, aiz arkādām zemesstāvā parasti iekārto tirgotavas, bet augšstāvu izmanto kā dzīvokli
- karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu
- Gvadalavjara Turija - upe Spānijā, tās augšteces nosaukums
- izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju)
- ūdensviesulis Ūdens vērpete, no padebešiem uz leju piltuves veidā ūdeni sasniedzošs un virpuļojošu ūdens stabu pa piltuvi augšā velkošs šaurs viesulis, kas sasniedz līdz 20 m caurmērā un līdz 1000 m augstumā
- Lipno ūdenskrātuve ūdenskrātuve Čehijā, Šumavā, Vltavas augštecē 728 m vjl., platība — 48,7 kvadrātkilometri, garums — 44 km, lielākais platums — 16 km, dziļums — 22 m, pazemes HES (1950.-1959. g.; kritumu starpība — 166 m)
- Augštulomas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhnetulomskoe vodohranilišče_), Murmanskas apgabala rietumu daļā, Kolas pietekas Tulomas augštecē un tās satekupēs
- Fenšubas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Guandunas provinces ziemeļaustrumu daļā, uzpludināta Dundzjanas upes augštecē
- Baiguišaņa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Ķīnā, Henaņas provincē, izveidota Feņhe upes augštecē
- Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē
- Bērtuļa dzirnavu ezers ūdenskrātuve Nigras augštecē Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - 2,1 ha; Prūša dzirnavu ezers; Prūšu dzirnavu ezers
- Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
- Ribinskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas augštecē, Krievijā, platība — 4580 kvadrātkilometru, garums pa Volgas gultni — 112 km, pa Mologas — 198 km, pa Šeksnas gultni — 204 km, lielākais platums — 60 km, izveidota 1947. g., ceļot Ribinskas HES
- Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus
- Anhela ūdenskritums ūdenskritums Čurunas upes augštecē (_Salto del Angel_), Orinoko pietekas Karoni baseinā, Gvajānas plakankalnē, Venecuēlā; pēc ūdenskrituma kaskādes augstuma (1054 m) - augstākais ūdenskritums Dienvidamerikā, pēc straumes brīvā krituma augstuma (979 m) - augstākais ūdenskritums pasaulē
- Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
- Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
- Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu
- Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele
- Bataru strauts ūdenstece Ludzas novadā, Pūdnīku ezera noteka uz Dukanu ezeru, augštece Pureņu pagastā, lejtecē Pureņu un Cirmas pagasta robežupe
- Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci
- Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe
- Pāžupe ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Kuldīgas novada Alsungas pagastā
- Medoles strauts ūdenstece Ventspils novada Vārves pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Užavas pagastā
- Brandavu strauts ūdenstece, kas savieno Abavas augšteci ar Bikstupi Jaunpils pagastā
- augšbjefs Ūdensteces (ūdenstilpes) daļa augšpus aizsprosta
- Tāšu-Padures dzirnavezers ūdenstilpe Kalvenes pagastā, uzstādināta Tebras augštecē, 92,6 m vjl., platība — 50,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m
- Raunas dzirnavezers ūdenstilpe Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība — 2 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 3 m
- eitrofikācija Ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu
- Alīngāra upe Afganistānā (_‘Alīngār, Daryā-ye_), Kābolas kreisā krasta pieteka Langmānas vilajetā, augštece Nūrestānas vilajetā
- Tedžena upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
- Luvua upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula
- Lufira upe Āfrikā, Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā, Kongo augšteces Lualabas labā krasta pieteka
- Hrazdana upe Armēnijā, Araksas kreisā krasta pieteka, garums - 141 km, iztek no Sevana ezera, augštece šaurā aizā, lejtece Ararata līdzenumā
- Arikarī upe ASV (_Arikaree River_), Kolorādo un Nebraskas štatā, augštece sezonāli izsīkstoša, satekot ar Sautforkripablikanu izveido Kanzasas pieteku Ripablikanu
- Kamberlenda upe ASV ("Cumberland River"), Ohaijo kreisā krasta pieteka, garums - 1109 km, sākas Apalačos, augštecē līdz 100 m dziļas aizas
- Hīla upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla
- Sanpedro upe ASV dienvidrietumos, Arizonas štatā, Hīlas kreisā krasta pieteka, augštece Meksikā, Sonoras pavalsts ziemeļos
- Delavēra upe ASV, garums 600 km, sākas Ketskila kalnos (Apalačos) 600 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Delavēras līcī, plūdmaiņas 210 km augšpus grīvas
- Murumbiģi upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst
- Gaskoina upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst
- Ahuma upe Azerbaidžānā (_Axum_), Kūras labā krasta pieteka, izteka un augštece Armēnijā
- Pripete upe Baltkrievijā un Ukrainā, Dņepras lielākā pieteka, garums – 761 km, sākas Volīnijas augstienē, augštecē Pinskas purvos gultne daļēji iztaisnota, ietek Kijivas ūdenskrātuvē
- Scviha upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha
- Ļva upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka
- Ubarca upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km
- Uša upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
- Hariņa upe Baltkrievijā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece un lielākā daļa upes Ukrainā, kur saucas - Horiņa
- Ašmjanka upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
- Strača upe Baltkrievijā, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka
- Šelda upe Beļģijā un Nīderlandē ("Schelde"), augštece Francijā, kur saucas "Esko", garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru 90 km garumā
- Beni upe Bolīvijā, Madeiras kreisā satekupe, garums – \~1500 km, sākas Andos, augštecē krāčaina, lejtecē meandri
- Mamore upe Bolīvijā, Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
- Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos
- Paranapaneima upe Brazīlijā ("Rio Paranapanema"), augštece Sanpaulu štata dienvidu daļā, tālāk Sanpaulu un Paranas štata robežupe, garums - \~900 km
- Madeira upe Brazīlijā (port. val. "Madeira"), augštecē īsā posmā robežupe ar Bolīviju, Amazones labā krasta pieteka, veidojas satekot Mamorei un Beni, garums - 1350 km, kopā ar Mamori 3230 km, pie ietekas 2,7 km plata, pali X-V, līmeņa svārstības \~12 m
- Asiņupīte upe Cēsu novada Kaives pagastā, Risenes augšteces kreisā krasta pieteka
- Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende
- Auka upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā (_Aouk, Bahr_), šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
- Salamata upe Čadas dienvidu daļā, Vidusšari reģionā, Šari labā krasta pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
- Laba upe Čehijā ("Labe"), Elbas augštece
- Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru
- Loa upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā
- Tugela upe Dienvidāfrikas Republikā ("Tugela"), garums - \~480 km, sākas Drakonu kalnos, ietek Indijas okeānā, augštecē ūdenskritums
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Akri upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), Purusas labā krasta pieteka Brazīlijā, augštecē Brazīlijas un Peru robežupe, un \~100 km Brazīlijas un Bolīvijas robežupe
- Pienava upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m
- Esko upe Francijā ("Escaut"), izteka un augštece Ardēnu rietumu atzaros, garums - 430 km, ietek Ziemeļjūrā, Beļģijā un Nīderlandē saucas "Šelda"
- Otija upe Francijā, ietek Lamanšā, lejtecē Noras-Pdekalē un Pikardijas reģiona robežupe, augštecē vairākkārt šķērso šo reģionu robežu
- Sēna upe Francijas ziemeļu daļā (fr. val. _Seine_), garums - 776 km, augštece šaurā ielejā Langras plato, ietek Lamanšā pie Havras, estuārs (platums - līdz 25 km) pāriet Sēnas līcī
- Ogove upe Gabonā ("Ogowe"), augštece Kongo Republikā, garums - 850 km, sākas Dienvidgvinejas augstienē, ietek Gvinejas līcī, veido plašu deltu
- Kujuvini upe Gajānā ("Kuyuwini"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās augštecē
- Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
- Nesta upe Grieķijā, augštece Bulgārijā, kur saucas - Mesta, kopējais garums - 273 km, ietek Trāķijas jūras Tasas šaurumā
- Strimona upe Grieķijā, izteka un augštece Bulgārijā, kur saucas - Struma, kopējais garums - 415 km, ietek Egejas jūras Strimonas līcī
- Usumasinta upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu
- Bale upe Gvinejā un Mali, Nigēras augšteces labā krasta pieteka
- Līvi upe Igaunijā, Kazari labā krasta pieteka, augštece Harju un Raplas apriņķa rietumos
- Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
- Čināba upe Indijā un Pakistānā (angļu val. "Chenab", augštecē Čandra, lejtecē Trimaba), Satledžas labā krasta pieteka, garums - 1100 km, sākas Himalaju rietumu daļā
- Benithora upe Indijā, Bhīmas kreisā krasta pieteka Karnātakas štata ziemeļos, izteka un augštece Mahārāštras štata dienvidos
- Bandžāra upe Indijā, Madhja Pradēšas štatā, izteka un augštece Čhatisgarhas štatā
- Beāsa upe Indijā, Satledžas labā krasta pieteka Pendžābas štatā, augštece Himāčala Pradēšas štatā
- Seimerre upe Irānā, Karhes upes nosaukums tās augštecē
- Tibra upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā
- Agonja upe Itālijas ziemeļrietumos, Po kreisā krasta pieteka, augštece Penninu Alpos
- Lagranda upe Kanādā ("La Grande Riviere"), Labradoras pussalā, garums - \~1000 km, augštecē tek caur vairākiem ezeriem, ietek Džeimsa līcī
- Liārda upe Kanādā ("Liard"), Jukonā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Makenzi kreisā krasta pieteka, garums - 1215 km, sākas Peli kalnos, augštecē krāces, kanjoni
- Koksoaka upe Kanādā ("Riviere Koksoak"), Labradoras pussalā, garums - 1062 km, ietek Ungavas līcī, augštecē to sauc par Kaniapisko
- Alseka upe Kanādā un ASV (_Alsek River_), augštece Jukonas Teritorijā, šķērso Britu Kolumbijas provinci Kanādā un Aļaskas štata dienvidu atzaru ASV, ietek Klusajā okeānā
- Kaniapisko upe Kanādā, Labradoras pussalā, Koksoakas augšteces nosaukums
- Beili upe Kanādā, Nuavutā, izteka un augštece Ziemeļu Teritorijā, Bakas labā krasta pieteka
- Sautsaskačevana upe Kanādas dienvidos ("South Saskattchewan"), Saskačevanas satekupe garums - 1364 km, sākas Klinšu kalnos, augštecē saucas - Bova
- Telona upe Kanādas ziemeļos, saplūst ar Dubontu, augštecē Telonas rezervātas
- Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Arpa upe Kirgizstānā (_Arpa_), Narinas apgabala rietumos, Alabukas augštece
- Kaketa upe Kolumbijā ("Rio Caqueta"), Amazones kreisā krasta pietekas Žapuras nosukums tās augštecē
- Lukuga upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Tangaņikas provincē, Lualabas (Kongo augšteces) labā krasta pieteka, garums - \~350 km, iztek no Tangaņikas ezera, krāčaina
- Alima upe Kongo Republikā (_Alima_), Kongo labā krasta pieteka, augštece Plato departamenta rietumos, tālāk Plato un Kivetas departamenta robežupe
- Baule upe Kotdivuārā un Mali, Bani labā krasta pieteka, izteka un augštece Kotdivuārā
- Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā
- Aloļa upe Krievijā (_Alolja_), Pleskavas apgabalā, Veļikajas (Mudes) augšteces labā krasta pieteka
- Altata upe Krievijā (_Altata_), Saratovas apgabala austrumos, Boļšojuzeņas kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka
- Anuja upe Krievijā (_Anuj_), Obas kreisā krasta pieteka Altaja novadā, augštece Altaja Republikā
- Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā
- Iļeka upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
- Birjusa upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona
- Beseda upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka
- Barlika upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
- Abakana upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana)
- Lava upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km
- Vetluga upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km)
- Agula upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka
- Jeika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka
- Svapa upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka
- Baigora upe Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Matiras kreisā krasta pieteka, Matiras ūdenskrātuves augšgalā
- Omolona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros
- Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
- Oļeņoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā
- Čapajevka upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst
- Viļuja upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē
- Angrapa upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera
- Turuhana upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem
- Salgira upe Krimas pussalā, garums - 204 km, sākas Krimas kalnu Galvenās grēdas ziemeļu nogāzē, augštece šaurā aizā, ietek Sivaša līcī
- Venta upe Kurzemē (augštece Lietuvā), garums - 348 km (Latvijā 178 km, 3 km Latvijas un Lietuvas robežupe), kritums - 166 m, sākas Žemaitijas augstienē, ietek Baltijas jūrā
- Dursupe upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva
- Morona upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, arī Sičuaņas un Juņnaņas prrovincē, Jandzi augštece
- Dančhu upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas labā krasta pieteka, Jandzi augštece
- Huanhuahe upe Ķīnā, Sjuņdžjanas kreisā krasta pieteka Guansji Džuanu autonomā reģiona austrumu daļā, augštece un izteka Guandunas provinces dienvidu daļā
- Sengekhabapa upe Ķīnā, Tibetas autonomā reģiona rietumu daļā, Indas augštece
- Sidzjana upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu
- Kašgara upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā)
- Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
- Aiviekste upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km)
- Alekšupīte upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe
- Ālande upe Latvijā, Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, sākas Ploča purvā Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, augštecē ir Vērgales un Medzes pagasta robežupe, iztek caur Tāšu ezeru, Grobiņā uz tās uzpludināts Grobiņas dzirnavu dīķis, ietek Liepājas ezera ziemeļu galā, garums - 24 km; Alanda; Alande
- Adlerupe upe Latvijā, Vilkates augšteces senāks nosaukums
- Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē
- Tīma upe Lielbritānijā, augštece Velsā, nelielā posmā Velsas un Anglijas robežupe, lielākā daļa tecējuma Anglijā, Sevērnas labā krasta pieteka
- Vaja upe Lielbritānijā, augštece Velsā, vidustece Anglijā, lejtecē Velsas un Anglijas robežupe, ietek Severnas estuārā iepretim Bristolei
- Sevērna upe Lielbritānijas dienvidrietumos (_Severn_), augštece Kembriānu kalnos Velsā, tālāk Anglijā, garums - 320 km (kopā ar estuāru - 390 km), ietek Bristoles līcī
- Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā
- Ašvine upe Lietuvā (_Ašvinē_), Jonišķu rajonā, Virčuves (Vircavas augšteces) kreisā krasta pieteka
- Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes
- Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā
- Švēte upe Lietuvā, Svētes augštece
- Šaltona upe Lietuvā, Šešuves kreisā krasta pieteka Tauraģes apriņķī, augštece Kauņas apriņķī
- Istalsna upe Ludzas novada Nirzas un Istalsnas pagastā, garums - 20 km, kritums - 26,4 m, iztek no Sporņa ezera Rāznavas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Nirzas, tek caur Istalsnas ezeru, ietek Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu galā, augšpus Istalsnas ezera saucas arī Ļadiņa, Ļadinas strauts
- Pilda upe Ludzas novadā, ietek Lielajā Ludzas ezerā, garums - 36 km, kritums - 48 m, ja uzskata, ka šī upe caurtek Pildas ezeru; augštecē arī Ilža, Robežniece; lejtecē - Isnauda, Nukša
- Radžana upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces
- Šire upe Malāvijā un Mozambikā ("Shire"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, iztek no Njasas ezera dienvidu gala, augštecē daudz krāču un ūdenskritumu
- Amakusaka upe Meksikā (_Amacuzac, Rio_), Meskalas labā krasta pieteka Gerreto pavalstī, izteka un augštece Mehiko pavalstī, šķērso Morelosas pavalsti
- Ameka upe Meksikā (_Ameca, Rio_), Halisko pavalsts ziemeļos, lielāko daļu tecējuma (izņemot augšteces posmu) ir Halisko un Najaritas pavalsts robežupe, ietek Klusā okeāna Banderasa līcī
- Lerma upe Meksikā ("Rio Lerma"), Riograndes de Santjago augštece līdz Čapalas ezeram, garums - 510 km
- Baljesa upe Meksikā, Končosas labā krasta pieteka Čivavas pavalstī, augšteces neliels posms arī Durango pavalstī un zemāk nelielā posmā šo pavalstu robežupe
- Šangane upe Mozambikā ("Changane"), Limpopo kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Zimbabves dienvidaustrumos
- Leka upe Nīderlandē (_Lek_), Reinas lejteces labais atzars, sākas augšpus Arnemas, ietek Ziemeļjūrā
- Vāla upe Nīderlandē ("Waal"), Reinas lejteces kreisais (galvenais) atzars, garums - 91 km, sākas augšpus Neimegenas, ietek Ziemeļjūrā
- Avuna upe Nigērijā (_Awun_), Kvaras štatā, Nigēras kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Ojo štatā
- Numedālslogene upe Norvēģijā, Logenes augšteces nosaukums līdz Kongsbergai
- Kvīna upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, augštecē robežupe ar Eustagderes filki
- Sepika upe Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Sepik"), garums - 1120 km, grīvā platums - 18 km, dziļums - 16-30 m, plūdmaiņas 100 km augšpus ietekas Jaungvinejas jūrā
- Apa upe Paragvajā un Brazīlijā (_Apa, Rio_), šo valstu robežupe, izņemot augšteces posmu, Paragvajas kreisā krasta pieteka
- Briede upe Pārgaujas, Kocēnu un Burtnieku novadā, garums - 42 km, ietek Burtnieka dienvidu galā; Līdace; augštecē arī Lielupe
- Purusa upe Peru un Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 3200 km, sākas Montanjā \~500 m vjl., ieteka \~200 km augšpus Manausas
- Lāčupīte upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka
- Sana upe Polijā ("San"), augštecē Polijas un Ukrainas robežupe, garums - 444 km, izteka Austrumkarpatos 843 m vjl. (pie Užokas pārejas), lejtece - Sandomežas ieplakā
- Drvenca upe Polijā, Vislas labā krasta pieteka, garums 207 km, sākas Mazuru ezeru augstienē, ieteka augšpus Toruņas
- Vepša upe Polijas austrumos ("Wieprz"), Vislas labā krasta pieteka, garums - 328 km, augštece Ļubļinas augstienē, lejtece Mazovijas-Podlases zemienē
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
- Komoe upe Rietumāfrikā, gk. Kotdivuārā, augštece - Burkinfaso, garums - 900 km, ietek Gvinejas līcī, lejtecē Amonvo ūdenskritums
- Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
- Amaradija upe Rumānijā (_Amaradia_), Žiu kreisā krasta pieteka Dolžas žudecā, augštece Goržas žudecā
- Jalomica upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās
- Jalomičoara upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos
- Puska upe Saulkrastu novada Sējas pagastā un Ādažu novada Ādažu pagastā, ietek Dūņezerā, garums - 23 km, kritums - 40 m; augštecē Rapsta, Rāpsta, Rapste
- Tamiša upe Serbijā ("Tamiš"), Vojvodinā, augštece Rumānijā (kur saucas - Timiša "Timisul"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 334 km, izteka Banatas kalnos, ietek Donavā lejpus Belgradas
- Ķīšupe upe Siguldas, Limbažu un Saulkrastu novadā, garums - 31 km, kritums - 47 m, iztek no Višezera Laugas purvā, ietek Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem; Kižupe; Tišupe; Tīšu strauts; augštecē - Viršupe, Višupīte
- Belīha upe Sīrijā, Rakas muhāfazā, Eifratas kreisā krasta pieteka, lietus periodā augštece Turcijā, Šanliurfas ilā
- Tenniejoki upe Somijā, Lapzemes austrumos, Kemijoki labā krasta pieteka, augštece Krievijas Murmanskas apgabalā
- Teno upe Somijā, robežupe ar Norvēģiju, kur saucas - Tāna, arī augštece un lejtece Norvēģijā
- Alagona upe Spānijā (_Alagón_), Taho labā krasta pieteka, Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, augštece Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē
- Albreče upe Spānijā (_Albreche_), Taho labā krasta pieteka Toledo provincē, augštece Alvilas provincē
- Alhusena upe Spānijā (_Aljucén_), Gvadjanas labā krasta pieteka Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, augštece Kaseresas provincē
- Almara upe Spānijā (_Almar_), Tormesas labā krasta pieteka Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, augštece Avilas provincē
- Almonte upe Spānijā (_Almonte_), Taho kreisā krasta pieteka, ietek Alkantaras ūdenskrātuves augšgalā
- Alkarrače upe Spānijā un Portugālē (_Alcarrache_), Gvadjanas kreisā krasta pieteka, ietek Alkevas ūdenskrātuvē Portugālē, augštece un lielākā daļa tecējuma Spānijas Estremaduras autonomā apgabala Bardahosas provincē
- Porma upe Spānijas ziemeļos ("Porma"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā
- Torio upe Spānijas ziemeļos ("Torio"), Eslas labā krasta pieteka tās augšteces daļā, izteka Kantabrijas Kordiljerā
- Mindanao upe šajā salā ("Mindanao", augštecē saucas - Pulangi), garums - \~550 km, ietek Sulavesi jūras Iljanas līcī
- Pilsupe upe Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, garums - 22 km, kritums - 57 m, ietek Rīgas jūras līcī uz ziemeļiem no Ģipkas; augštecē Kaļķupīte; lejtecē Purciemupe
- Roja upe Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Rojas, garums - 78 km, kritums - 52 m, grīvā izveidota Rojas osta; augštecē arī Viekste
- Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
- Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce
- Murgapa upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur saucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā
- Guški upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst
- Ajdara upe Ukrainā (_Aidar_), Luhanskas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, augštece un izteka Krievijas Belgorodas apgabalā, kur tās nosaukums ir _Aidara_
- Snova upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā
- Siverskijdoneca upe Ukrainā, Donas labā krasta pieteka, augštecē un lejtecē (Krievijā) saucas Doņeca, kopējais garums - 1053 km
- Oskila upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES
- Sejma upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima
- Kražna upe Ungārijā ("Krazsna"), Sabolča-Satmāra-Berega meģē, Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucas - Krasna
- Samoša upe Ungārijā ("Szamos"), Tisas kreisā krasta pieteka, augštece Rumānijā, kur saucās Someša ("Somesul"), kopējais garums - 418 km, izveidojas, satekot Somešulmarei un Somešulmikai
- Kaškadarja upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē
- Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles
- Nāba upe Vācijā, Bavārijā, Donavas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čehijā, Plzeņas apgabalā
- Amana upe Venecuēlā (_Amana, Rio_), Gvanipas kreisā krasta pieteka Monagasas štatā, augštece Ansoategi štatā
- Kasikjare upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km
- Kāžupe upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci
- Lūžupe upe Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā pie Lūžņas, garums - 10 km, senāk iztecēja no Klāņezera, tagad šī izteka ir aizsērējusi un par tās sākumu uzskata Lūžņas purvu; Lužna; Lužņa; Lūžņa; Nabele; Nobele; augštecē Nābeļupe
- Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
- Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē
- meandrs upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu
- Polārie Urāli Urālu daļa starp Hulgas augšteci un Konstantinovkameņa kalnu, Krievijā uz Komi Republikas un Tjumeņas apgabala robežas, garums - 380 km, platums - 40-100 km, augstums - līdz 1472 m (Pajers)
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas
- augšū uz augšu
- katrup uz augšu
- antiklināle uz augšu izliekta iežu slāņu kroka ar vecākiem iežiem kodolā; reljefā parādās paaugstinājuma veidā
- antiklināla kroka uz augšu izliekta kroka ar vecākiem slāņiem kodolā
- antiklināls uz augšu izliekts
- cekuls uz augšu izslējies (matu) kušķis pieres daļā vai galvas vidū (cilvēkam); arī mati
- prausties uz augšu tiekties; augt
- klaņoties uz augšu un leju kustēties
- vertikāls uz augšu vērsts
- gaiss uz augšu, augšā; arī augšup
- debesup uz debesīm, augšup
- hormonu preparāti uz hormonu bāzes veidoti preparāti, kas satur bioloģiski aktīvas vielas; izmanto dzīvnieku augšanas un nobarošanās paātrināšanai, dzimumdziņu u. c. procesu regulēšanai; šo preparātu pēciedarbība nav pilnībā izpētīta, un tos drīkst lietot tikai tad, ja saskaņo ar veterinārijas speciālistiem
- dendrogrāfs uz koka stumbra stiprināms aparāts, kas reģistrē stumbra caurmēra izmaiņas augšanas gaitā mitruma vai temperatūras svārstību ietekmē
- brīvpiekļuves ēnatmiņa uz mikroprocesoru _Intel 80386_ vai _Intel 80486_ bāzes izveidotu personālo datoru augšējās atmiņas apgabals starp 64 kilobaitiem un 1 megabaitu; šī atmiņas daļa tiek rezervēta programmām, ko parasti uzglabā lasāmatmiņā
- augšiņpēdu uz muguras; augšpēdu
- augšņupēd uz muguras; augšpēdu
- augšņupēdiņ uz muguras; augšpēdu
- augšņupēdu uz muguras; augšpēdu
- augšpēd uz muguras; augšpēdu
- augšpēdi uz muguras; augšpēdu
- augšupēdu uz muguras; augšpēdu
- augšupēdus uz muguras; augšpēdu
- aušinpēdu uz muguras; augšpēdu
- aušņupēd uz muguras; augšpēdu
- aušpēdin uz muguras; augšpēdu
- prognātija uz priekšu izvirzīts augšžoklis, patoloģiska sakodiena veids
- karotvadnis uz priekšu un uz augšu izliekta vadņa veids
- Baltinavas dīķis uz Supenkas upes augšpus Baltinavas ciema uzstādināta ūdenskrātuve, platība — \~1 ha
- sopra Uz, virs, augšā
- antiķis Uzacs; kauls virspus acīm; deniņi; visa sejas augšējā daļa
- ofrioze Uzacu spazma, acs gredzenmuskuļa augšējā plakstiņa daļas spazmatiska savilkšanās, kas sarauc uzacis
- uzorēt Uzbraukt augšā
- uzsliet Uzbūvēt, izveidot (ko) virzienā uz augšu
- uzdot uzcelt (parasti ar dakšām, sienu, salmus u. tml.) augšā (kam, arī kur)
- uzgandēt Uzcelt un salikt kaut kur augšā
- vainaguzgrieznis Uzgrieznis ar zobainu augšdaļu, kas novērš atskrūvēšanos
- uzkustēt Uziet, uzbraukt (uz kā, kur augšā), parasti lēni
- uzlasīties Uziet, uzvirzīties (uz kā, kur augšā)
- odne Uzkala - ragavu slieces balsta augšdaļas stiprinājuma koks
- uzkuģot Uzkāpt (augšā), uzrāpties
- uzvīžot Uzkāpt (kur augšā) ar vīzēm kājās
- spēkregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto spēku, kas darba laikā attīstās kādā no uzkares mehānisma locekļiem. Parasti par regulējošo parametru izmanto spiedes spēku uzkares mehānisma augšējā stiepnī. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šis spēks palielinās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi. Spēkregulēšanu lieto, traktoragregātam strādājot vienveidīgās augsnēs
- uztikt Uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzklāt uz kādas vietas
- uzšķūrēt Uzkraut, uzlikt (uz kā, kur augšā)
- uzlauzties Uzlaužot slēgtas durvis, nokļūt (kaut kur augšā)
- uzsisties Uzlidot augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par purniem
- uzsliet Uzliekt uz augšu (piemēram, apkakli)
- apcepurot Uzlikt augšējo kūli labības statiņam
- maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu
- uzspraudīties Uzlocīt apģērbu uz augšu un piespraust
- firmas veidlapa uzņēmuma vai iestādes stilā veidota noteikta parauga dokumenta sagatave ar daļēji iespiestu tekstu, kuras augšdaļā atrodas iestādes nosaukums un rekvizīti (dažreiz rekvizīti var tikt izvietoti apakšā), lielāko daļu lapas atstājot tukšu iedrukām vai ierakstiem
- Dūniju dzirnavezers uzpludināts uz Palsas upes, tās augšteces posmā Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 19,3 ha
- Imantas dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes ar nosprostojumu Rūjienas pilsētas dienvidaustrumu nomalē, tā augšdaļa Ķonu un Jeru pagastā, platība — \~20 ha
- Lejas dīķis uzpludināts uz Zaubes upes Zaubes pagastā, Zaubes dzirnavezera augšējā daļa, platība — 1,5 ha
- izrāpāt Uzrāpties augšā
- atspraust Uzspraust (piemēram, drēbes malu) uz augšu
- uzsprausties Uzspraust sev (ko) uz augšu
- uzspolēt Uzsteigties (kur augšā)
- aizdienēt Uzstrādāties, tikt uz augšu
- uztotināt Uzstutēt (kur augšā), uztupināt
- uzšļākt Uzšļākties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzdricināt Uzvilkt (ar grūtībām, kur augšā)
- uztušīt Uzvilkt augšā
- uzstūkāt Uzvirzīt (uz kā, kur augšā) un blīvi sabāzt, sakraut
- uzrūmēt Uzvirzīt un novietot (uz kā, kur augšā)
- uzcelt Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu)
- uzsliet Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu), arī uzcelt stāvus (piemēram, asti)
- uzdzīties Uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); uzvirzīties uz kādas vietas
- uzvīties Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni)
- sakāpt Uzvirzīties gar ķermeni uz augšu (par apģērbu, tā daļām)
- uzpeldēt Uzvirzīties ūdens virspusē, arī augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par priekšmetiem, nogulsnēm u. tml.
- uzkortelēties Uzvirzīties un novietoties (uz kā, kur augšā)
- uzriktēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā)
- uzrūmēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā)
- uzkāpt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem
- uznākt Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, piemēram, mākoņiem, debess spīdekļiem
- uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties
- uzkāpt Uzvirzīties, parasti, slīdot gar ķermeni, uz augšu (par apģērbu, tā daļām)
- uzslieties Uzvirzīties, tikt uzvirzītam uz augšu (par ķermeņa daļu)
- Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks
- Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē)
- Kauliņa Užavas labā krasta pieteka Alsungas pagastā, izteka un augštece Īvandes pagastā, garums - 26 km, kritums - 67 m, ietek Užavā 3,5 km uz ziemeļrietumiem no Alsungas; lejtecē Sudmalupe
- Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka
- Planīcas upe Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās augštecē
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
- ober- Vācu vietvārdos augš-
- Mežupe Vadakstes kreisā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes pagastā, augštece Lietuvā (Miežupis), lejtecē robežupe
- Alkšņupe Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Vadakstes un Rubas pagastā, garums - 22 km, kritums - 11 m; Alkšņupīte; Kraukupe
- Pestīle Vadakstes labā krasta pieteka Saldus novada Ezeres pagastā, augštece Zaņas pagastā, garums - 9 km
- uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas
- uzvadīt Vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot (transportlīdzekli), uzvirzīt (to) uz kādas vietas
- Melderupīte Vaidavas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā; Melderīšu upe
- Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
- Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
- Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts
- virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1)
- galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam)
- atsacilāties vairākkārt celties augšā no guļus, sēdus stāvokļa
- klanīties vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu)
- klanīt vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu)
- klanīties vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu
- locīt vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus)
- vēcināt vairākkārt strauji kustināt (parasti spārnus, asti) augšup lejup, šurp turp (par dzīvniekiem)
- lēkāt vairākkārt strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) - par dzirkstelēm
- uzkasīt vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus); šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu)
- uzcilāt vairākkārtīgi (pa daļām) ceļot uzcelt (augšā) visu
- uzslaistīt vairākkārtīgi izstiept uz augšu
- sakāpelēt vairākkārtīgi, līdz pagurumam kāpt augšup un lejup
- obelisks Vairākšķautņu stabs (parasti piemineklis), kam augšdaļa ir tievāka par pamatni un kas beidzas ar piramidālu smaili
- polipleirodiafragmotomija Vairāku ribu rezekcija un diafragmas pārgriešana, lai piekļūtu aknu augšējai virsmai
- tiroksīns Vairogdziedzera hormons, kas, piemēram, regulē organisma vielmaiņu, augšanu, attīstību
- Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
- uzvajāt Vajājot piespiest uzskriet, uzlēkt (kur augšā)
- rietumu plūdums valdošā gaisa plūsma no rietumiem uz austrumiem vidējos platuma grādos troposfērā un stratosfērā, kā arī tropu un polārajos platumos augšējā troposfērā un stratosfērā
- labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_
- uzvalstīt Valstot šurp un turp uzvelt (kur augšā)
- Suņupīte Vankas augšteces kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Sūnupīte Vankas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Īvandes pagastā, augštece Kurmāles pagastā
- Dūre Vārmes kreisā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 17 km, kritums - 36 m; Dūrupe; Spārupīte; augštecē Strumpe, Strumpīte
- Strumpe Vārmes kreisā krasta pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē
- Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše
- Strumpīte Vārmes pietekas Dūres paralēls nosaukums tās augštecē
- Sudarbe Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, augštece Vectilžas pagastā, garums - 22 km, kritums - 26 m, sākas Orlovas purvā; Sidarbe; Sudraba upe; Sudrabe
- Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte
- izkusēt Vāroties, ceļoties uz augšu, iet pāri katla malām (par šķidru ēdienu, dzērienu)
- Ādģēre Vārtājas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā, augštecē arī Bunkas un Priekules pagasta robežupe, garums - 8 km, iztek no Reiņu ezera; Adgere; Agere; Āģēre; Gikša
- Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
- Padones strauts Vārtājas labā krasta pieteka Bunkas pagastā, augštece Durbes pagastā, garums — 10 km; Dubļu upe
- vārtaugša Vārtu augšējā daļa
- gubmākoņi Vasaras mākoņi ar puķkāpostiem līdzīgu baltu augšpusi un tumšāku horizontālu apakšpusi
- Kūlu grāvis Vašlejas labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, augštece Smārdes pagastā
- apmatojuma maiņa veco matu izkrišana un jauno matu augšana ādā
- Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte
- pārnadžu mērķa vecums vecums, kādā izveidojušās vislabākās medību trofejas, dzīves pirmajos gados dzīvniekam strauji veidojas skelets un augšanas procesā uzkrājas ķermeņa masa; staltbriežiem skelets veidojas līdz 7 g. vecumam un tikai pēc tam minerālvielu un organisko vielu pārpalikumi var tikt novirzīti ragu augšanai
- epigastrija vēdera augšējais stāvs, anatomiska vienība
- uzvest Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas
- uzvest Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas; arī uzvadīt (1)
- uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
- uzvest Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli; vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas
- Kukšupe Vēdzeles augšteces paralēls nosaukums
- intervencija Vekseļu tiesībās iejaukšanās vekseļa indosamentu rindā, lai saīsinātu regresa gaitu un novērstu izedevmu un procentu pieaugšanu
- rendzīna Velēnkarbonātu augsne - meža un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem
- rendzīnas velēnkarbonātu augsnes – meža un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem
- uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
- uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu)
- uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas
- uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas
- pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu)
- Jaunarājupe Velkumupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Dundagas pagastā
- tapiņveltnis Veltnis ar tapiņām augšņu nolīdzināšanai un irdināšanai
- Kūkova Veļikajas kreisā krasta pieteka pieteka Krievijā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā, turpinās Balvu novada Baltinavas, Briežuciema un Šķilbēnu pagastā, kā arī Krievijā, garums - 104 km, kritums - 107 m, iztek no Nūmierņas ezera, divos posmos (katrs \~10 km) ir Latvijas un Krievijas robežupe; Kokava; Kuchva; Kuhva; Kukva
- uzvelt Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot uzvirzīt uz kādas vietas
- uzstīvēt Veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); veļot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt uz kādas vietas
- Imala Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā; Lēnupe; Imulas strauts; Lēnupe; Vētrasleja; augštecē arī Sudmalnieku struts, lejtecē - Lēnu upīte
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača
- Lējējupe Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, augštece Laidu pagastā, garums - 19 km, kritums - 60 m; Lejasupe; Lejējupe; Viesalgupe; Viesalupe
- Padure Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 19 km, kritums - 62 m, sākas no novadgrāvjiem netālu no Īvandes; augštecē arī Kimele, Ķimele, Sausgale, Sausgalupe
- Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše)
- Skutule Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 13 km; Skutelis; Skutulis; Lietuvā - Skutulas
- Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe
- Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe
- Mazupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, daļa augšteces arī Saldus novadā, garums - 14 km, kritums - 13 m; Mellupe; Melnupe; Kanneniekupe; augštecē Plāņupe un Vadžupe
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne
- Dabiķene Ventas labā krasta pieteka Lietuvā, augštece Latvijā Ukru pagastā, 5 km posmā arī Latvijas un Lietuvas robežupe
- Grozila Ventas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu pagastā, garums - 6 km; augštecē arī - Aizporu grāvis, lejtecē - Jaunkariņa, Junkariņa, Junkuriņa
- Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
- Dzirnavupe Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Zlēku pagastā; Pūņa; Pūņupe; Ragana; Zeļļupe; augštecē - Kaža, Kažupe, Kāžupe, Kažas strauts
- Plāņupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē
- Vadžupe Ventas labā krasta pietekas Mazupes nosaukums tās augštecē
- Kaža Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Kažupe Ventas pietekas Dzirnavupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Sudmalnieku strauts Ventas pietekas Imulas paralēls nosaukums tās augštecē
- Eģenieku grāvis Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās augštecē
- Krača Ventas pietekas Veckuldīgas paralēls nosaukums tā augštecē
- ventrosuspensija Ventrofiksācijas veids, kurā orgānu vai audus piestiprina pie vēdera sienas vēdera dobuma augšdaļā ("piekarina" pie vēdera sienas)
- kultūrvērstuve Vērstuve kultivētu augšņu aršanai
- abaks Vertikāla balsta vainagojuma (kapiteļa) augšējā daļa, parasti četrstūraina plāksne
- vulkāna kanāls vertikāla vai gandrīz vertikāla eja, kuras apakšējā daļa savienojas ar magmas avotiem, bet augšējā daļa beidzas ar krāteri; parasti ir viens centrālais kanāls, kas bieži sazarojas, veidojot daudzus mazākus kanālus
- pretfiltrācijas aizkars vertikāla vai slīpa mākslīgi ierīkota konstrukcija filtrācijas plūsmu aizturēšanai, tādējādi samazinot filtrācijas radītos zudumus un filtrācijas spiedienu uz būves pamatni; ierīko augšpus hidrotehniskas būves, zem tās vai krastmalā
- Vitkomba spārniņi vertikālas aerodinamiskas plāksnes lidmašīnas spārna galos, priekšējā uz augšu, pakaļējā (īsākā) – uz leju
- jumta statņi vertikāli novietoti elementi, kas balsta kori vai augšējos kopturus un pārnes slodzi uz apakšējo kopturi vai paliktņiem
- stāvus Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu
- stāvus Vertikāli, bez slīpuma; taisni, bez līkumiem augšup; tā, ka ir mazs slīpums
- stāvus Vertikāli, taisni augšup vai lejup
- dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī
- Aukštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
- Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons
- Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā
- Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai
- Silēzija Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā
- Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu
- vezmagals Vezuma virsa, augšējā daļa
- karcinoģenēze Vēža izcelšanās vai augšana
- olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā
- Niedrupe Vidagas labā krasta pieteka Smiltenes novada Virešu pagastā, augštece Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums - 14 km
- vidējā pusdiena vidējās Saules augšējās kulminācijas moments
- vidusaugšv. Vidusaugšvācu valoda
- Živetas stāvs vidusdevona augšējais stāvs, kam Latvijā atbilst Burtnieku svīta
- Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži
- Aizpure Vidusupe - paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
- Aizpurve Vidusupe, paralēls nosaukums tās augštecē, Talsu novada Lībagu pagastā
- blastīns viela, kas stimulē šūnu augšanu un vairošanos
- auksīni Vielas, kas veicina augu augšanu
- sakaskoks viena no divām saku lokveida koka detaļām ap kurām augšdaļā nostiprināts polsterējums, bet apakšā izcilņi saku savilkuma nostiprināšanai
- krāteris viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā
- krāters viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā
- Jaunā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (~400 m augšpus Kalnaklauku mājām), tās garums 23 m, platums 4,7 m, griestu augstums 2,6 m, no alas izplūst spēcīgs avots
- Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m
- bambari viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
- diuli viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu
- iškašimi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki
- rušani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumu daļā, Pjandžas augšteces ielejā ap Bartangas ieteku, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
- šugnani viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos
- araravi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kašinavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kontanavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- maji viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- majoruni viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- pakagvari viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- remo viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- šetebi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- šķērszarna viena no resnās zarnas sastāvdaļām, starp augšupējo un lejupējo lokzarnu
- saragulaji viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
- sarambaji viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
- sarangami viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
- tedžass viena no tatvām - oranžs vienādmalu trīsstūris ar smaili uz augšu - alķīmijas un rituālās maģijas, smalkā elementa "uguns" un manipūra čakras simbols
- apass viena no tatvām - sudrabbalts pusmēness ar ragiem uz augšu - astrālās pasaules kontroles, smalkā elementa "ūdens" un svadhistāna čakras simbols
- Hokma viena no trim augšējām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka intelekta apvidu, atbilst divpadsmit zodiaka zīmēm
- stāvs viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas
- galimi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
- sugi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
- vavi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
- anotropija Vienas acs tieksme novirzīties uz augšu
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā
- etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu
- teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju
- meža tips vienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar kopīgu valdošo koku sugu viena meža augšanas apstākļu tipa ietvaros
- katadidīms viens no dvīņaugļiem, kas savienoti ar ķermeņa augšējām daļām
- atslodzes diena viens no dzīvnieku ierobežotas ēdināšanas veidiem - dienas, kurās dzīvniekiem regulāri (katru otro, trešo vai septīto dienu vai citā intervālā) nedod barību; izmanto dzīvnieku ēdināšanā, lai palēninātu pārāk strauju augšanu un dējības uzsākšanu (jaunputniem), ekonomētu darbaspēku un barību (nobarojamām cūkām, liellopiem), pielāgotu barības režīmu dabiskiem apstākļiem (kažokzvēriem un vairākām dzīvnieku sugām zooloģiskajos dārzos
- somatotropīns viens no hipofīzes priekšējās daivas hormoniem, kas ietekmē vielmaiņas procesus un organisma augšanu
- kapriola viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām
- heteroauksīns viens no visvairāk izplatītiem auksīniem, fizioloģiski ļoti aktīva viela, kas stimulē augšanu; izgatavo sintētiski un lieto augkopībā
- Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts
- Ķīpa Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Viesatu pagastā, augštece Zantes pagastā, garums - 10 km
- Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča
- Dzilna Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 12 km; Dzilnas strauts
- uzkalne vieta kalna, paugura u. tml. augšdaļā; arī uzkalns
- zemdegune vieta, kas atrodas zem deguna, virs augšlūpas
- magmas rezervuārs vieta, kas dod materiālu vulkānu izvirdumiem; atrodas uz robežas starp Zemes garozu un mantiju un mantijas augšējā daļā
- uzeja vieta, kas paredzēta nokļūšanai kur augšā
- paradīze vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem)
- kalnu-ieleju vējš vietējais vējš; veidojas nevienmērīgas kalnu un ieleju sasilšanas un atdzišanas rezultātā – dienā pūš no ielejas gar kalnu nogāzi uz augšu, bet naktī – pretējā virzienā
- Vijiņa Vijas upes nosaukums tās augštecē Smiltenes novadā
- Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- uzvīties Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par augiem, to daļām
- Vilkija Vilces augšteces nosaukums Lietuvā
- Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele
- Igate Vilces kreisā krasta pieteka Vilces pagastā, augštece Augstkalnes pagastā, garums - 9 km; Igates strauts
- Kāņupe Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā (Karnupis), garums - 12 km, Latvijā \~2,5 km
- Lūsaru grava Vildogas nosaukums tās augštecē
- uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
- Viļkija Vilkija, Vilces augštece Lietuvā
- Viļķija Vilkija, Vilces augštece Lietuvā
- vilkamēle Vilkmēle ("Succisa") - lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem
- bābāt Vilkt augšup ar vindu, sviru
- rabāties vilkties (piemēram, par kreklu, kas kustoties, lokoties velkas uz augšu)
- celties un krist viļņoties augšup un lejup; ritmiski, viļņveidīgi kustēties uz augšu un leju
- Karminuči pagrieziens vingrošanā uz līdztekām - pagrieziens par 360° no balsta priekšvēzienā, pārejot balstā uz augšdelmiem
- Sknābe Virbupes nosaukums tās augštecē
- Elka Virga, Vārtājas pietekas paralēls nosaukums tās augštecē
- Melnupe Virgas labā krasta pieteka Virgas pagastā, augštecē arī Priekules pagasta robežupe, garums - 16 km, kritums - 44 m
- svārki vīriešu uzvalka augšējā daļa; vīriešu žakete, arī jaka, mētelis
- blūze vīriešu virsdrēbju, īpaši uniformu, vaļīgs, piedurkņots pusatdarāmais augšģērbs (piemēram, matrožblūze, virsblūze, pārlaidblūze)
- uzvirmot Virmojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par putekļiem, dūmiem u. tml.
- uzvirpuļot Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- spārdeks Virsbūves klājs - kuģa augšējais klājs virs galvenā klāja; pasargā kravu no viļņiem
- augsne Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana
- zeme Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana
- virstelpa Virsējā, augšējā (bišu stropa) telpa, kurā atrodas medus telpa ar medus kārēm
- virsdaļa Virsējā, augšējā (kā) daļa
- virsbūve Virsējā, augšējā daļa (celtnei)
- virsa Virsējā, augšējā daļa (piemēram, priekšmetam, veidojumam)
- virss Virsējā, augšējā daļa (priekšmetam)
- virsmala Virsējā, augšējā mala
- virspuse Virsējā, augšējā puse, daļa (parasti apģērbam, apaviem)
- virsgals Virsējais, augšējais gals; arī augšgals
- adrenokortikotrops Virsnieru dziedzera garozas augšanas vai aktivitātes ietekmētājs
- apznaule Virve, ar ko ir aptīts saku augšdaļas sastiprinājums
- sauļup Virzienā pret sauli; arī augšup
- zvaigžņup Virzienā pret zvaigznēm (1); arī augšup
- augša Virzienā uz augšu
- augšeniski Virzienā uz augšu
- augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup
- lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei
- pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu
- celt Virzīt uz augšu (locekļus, ķermeņa daļas)
- celt Virzīt uz augšu, lai noliktu (kur)
- sliet Virzīt, vērst uz augšu (parasti ķermeņa daļu)
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām)
- slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem)
- kāpt Virzīties, kustēties (parasti virzienā uz augšu) - par transportlīdzekļiem
- pacelties Virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (par cilvēku vai dzīvnieku); virzīties, pārvietoties un pabeigt virzīties, pārvietoties uz augšu (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas
- uzsliet Virzot uz augšu (ķermeņa dalu), novietot (to uz kā)
- uzmest Virzoties izveidot virzienā uz augšu (loku)
- uzvirzīties Virzoties nokļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzoties nokļūt uz kādas vietas
- kratīties Virzoties vairākkārt, spēcīgi un bieži kustēties augšup lejup samērā nelielā attālumā (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
- virzuļa galva virzuļa augšējā daļa, kas uzņem gāzu spiedienu
- kompresijas gredzens virzuļa augšējais g., kas noblīvē spraugu starp virzuli un cilindru, novēršot gāzu caurplūdi no degkameras uz karteri
- cilindra galva virzuļmotora cilindra augšējā noņemamā daļa
- ūdens krājumi visi Zemes hidrosfēras ūdeņi (1386 milj. km^3^, no tiem 96,5% Pasaules okeāns), kas ietver litosfēras augšējo slāņu ūdeņus, atmosfēras tvaikus un ūdeņus biosfēras organismos
- panhipopituitārisms Vispārēja hopofīzes mazspēja, kas izraisa dzimumdziedzeru atrofiju, vairogdziedzera un virsnieru mazspēju; novēro augšanas aizkavēšanos, sekundāro dzimumpazīmju un dzimumtieksmes izzušanu, novājēšanu, hipotensiju, bradikardiju, depresiju u. c.
- Frānas stāvs vispārējās strarigrāfiskās shēmas augšdevona vienība
- Famenas stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienība, seklas jūras un lagunāro nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 180 m, iedala 2 pastāvos
- kultūrarkls Vispārīgas nozīmes arkls ar vērstuvēm un priekšlobītāju kultivētu augšņu aršanai
- skaņurinda Visu mūzikā lietojamo skaņu augšupejoša vai lejupejoša secība
- reihsrāts Visvācijas padome (no 1919. gada līdz 1934. gadam), kurā ietilpa visu reiha zemju (novadu) valdību pārstāvji (reihstāga augšpalāta)
- stepergometrija Visvienkāršākais un arī pietiekami precīzs slodzes dozēšanas paņēmiens, kad pārbaudāmais noteiktā tempā kāpj augšup un lejup pa mazām kāpnītēm
- rāpties Vīties (parasti virzienā uz augšu) - par augiem
- uzvizināt Vizinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vizinot uzvirzīt uz kādas vietas
- Virica Vjadas (Vēdas) kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, augštece Žīguru pagastā; Virīca
- Kira Vjadas labā krasta pieteka Krievijā, augštece Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 59 km (Latvijā 33 km), kritums - 58 m, sākas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, uz dienvidiem no Viļakas
- Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē
- šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā
- pilczābaki Zābaki ar filca oderi, filca augšdaļu
- uzzagties Zagšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); zagšus uzvirzīties uz kādas vietas
- Puteņu grāvis Zaņas augšteces labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
- Pīpāļu strauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā
- Zaļēnstrauts Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Zaņas pagastā, augštece Ezeres pagastā; Zaļenis; Zaļene
- Matča Zarafšona, upe Tadžikistānā, tās nosaukums augšdaļā
- kāts Zeķes augšdaļa (līdz pēdai)
- stuļpe zeķes augšējā daļa
- grauzenis Zeķes vai cimda augšējā mala
- uzvalnis Zeķu vai cimdu augšējā mala, valnītis
- liekne Zema vieta starp uzkalniem, leja, apakša pretstatā augšai
- negatīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā projām no cieta ķermeņa
- pozitīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni
- stereotropisms Zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni vai prom no tā
- biosfēra Zemes apvalka daļa, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa)
- ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks
- Gūtenberga slānis Zemes augšējā mantija – mantijas slānis, kurā salīdzinājumā ar pārējiem slāņiem seismisko viļņu izplatīšanās ātrums samazinās
- stratisfēra Zemes garozas augšējā kārta, ko veido galvenokārt nogulumieži
- nogulumiežu sega Zemes garozas augšējā kārta, ko veido gk. nogulumieži
- tektonosfēra Zemes garozas augšējā zona, kurā notiek tektoniskas kustības
- krokošanās Zemes iežu slāņu izliekšanās sānspiediena rezultātā, uz augšu izliektās krokas sauc par antiklinālēm, uz leju ieliektās par sinklinālēm; vairākums kalnu grēdu ir veidojušās krokošanās rezultātā
- pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās
- rabate Zemes pacēlums, divpusīgi saarot augsni, koku stādīšanai mitrākos augšanas apstākļos
- lauks zemes platība, kas ir aizņemta ar vienu vai vairāku augu (parasti kultūraugu) kopu, kuriem ir līdzīgi augšanas apstākļi
- Polockas zemiene zemiene Daugavas augšteces un tās pieteku baseinā, Baltkrievijas ziemeļos, augstums — 140-160 m, viļņots līdzenums, morēnu pauguri, grēdas, kāpas, upju ielejās — gravas
- Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi
- rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals - bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm
- snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki
- zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi
- mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu
- krūšu dobums zīdītāju ķermeņa dobuma priekšējā un cilvēka ķermeņa augšējā daļa ("cavum thoracis")
- drīksna Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus
- driksne Zieda auglenīcas augšējā daļa, kas uztver ziedputekšņus
- putekšņmaciņš Ziedauga orgāns putekšņlapas augšējā daļā, kurā attīstās putekšņi
- ziedpamatne Ziedkāta augšējā, paplašinātā daļa
- ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu
- interkalārā ziedkopa ziedkopa, kas atrodas uz galvenās vasas, bet galotnes pumpurs turpina veģetatīvo augšanu (dažām miršu sugām)
- monopodiālā ziedkopa ziedkopa, kuras galvenā ass aug spēcīgāk nekā sānasis, ziedi, kas atrodas uz sānasīm, attīstās un aug akropetālā secībā (no apakšas uz augšu)
- lūpzieds Zieds ar stobriņu apakšā un divās daļās sašķeltu augšējo daļu
- laidane Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā
- laidene Ziedu laika noslēguma diena 2. jūlijā, ar savu nozīmi labības augšanas un briešanas gaitā
- nirējs pēc okeāna dūņām Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā - radība, kas nokļuva līdz pirmatnējā okeāna dibenam un uznesa augšā dūņas, no kā radās sauszeme
- Piestiņa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Viesītes pagastā, garums - 15 km, kritums - 15 m
- Abaja Zilās Nīlas augšteces nosaukums Etiopijas kalnienē (_Ābay Wenz_)
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari
- Plisunka Zilupes kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pasienes pagastā, augštece Istras pagastā, iztek no Plisūna; Plisūna; Plusona
- Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts
- dendrohronoloģija Zinātnes nozare, kas pētī koku vecumu un to augšanas īpatnības, nosacījumus
- agromeliorācija Zinātnes nozare, kurā pēta augšņu uzlabošanas metodes un paņēmienus
- iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana
- uzziņot Ziņot uz augšu (kungiem, priekšniekiem)
- klipiņu rīki zirgu saku veids - ar salmu silksni, bez ādas apšuvuma un ar auklas apsietām virām augšā
- ķērpi Zirņu kārtis, ko sasprauž uz lauka, lai zirnājiem būtu ap ko vīties uz augšu
- znaujs Znauja (2) - saku koku augšējo galu sasienamais, parasti no striķa vai ādas
- mahairods Zobenzobu tīģeris, liels izmiris kaķu dzimtas zīdītājs (plēsoņa) ar milzīgiem, no mutes izvirzītiem augšējiem ilkņiem
- augšzobs Zobs, kas atrodas augšžoklī
- činvats Zooastrieū mitoloģijā tilts u debesīm, pa kuru jāiet mirušo dvēselēm, augšdaļā šaurs kā zobena asmens, un ļaunās dvēseles no tā krīt un nokļūst ellē
- pneumatofori Zooloģijā zarndobumaino dzīvnieku sifonoforu kolonijām īpašās gaisa kameras kolonijas augšgalā, kas šīs brīvi peldošās kolonijas notur svērteniskā stāvoklī (hidrostatisks aparāts)
- Āzene Zunda attekas (Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu) augšgals, platums - 40-50 m, pār to 2 tilti, kas savieno Ķīpsalu ar Daugavgrīvas ielu
- papetens Zvejas tīkla piederums, mazas līstītes, pie kurām stiprina pludiņus augšpusē un gremdu akmeņus apakšpusē
- abars Zvejas tīkls, kam augšējā daļā ir piestiprināti tāšu pludiņi, bet apakšējā daļā - svina gremdes
- Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts
- apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu
- agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu
- stāvastītis Zvirbuļputnu paceplīšu dzimtai piederīgs putns, viens no mazākajiem putniem Latvijā, īsu, gandrīz apaļu ķermeni, īsu, augšup paceltu asti, Eiropā 1 suga, Amerikā vairāk nekā 100 sugu
- čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- skulovans Žaketes augšējā iekškabata
- Žīdu Žīdu strauts - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums - 11 km
- Kampargrāvis Žulniekvalka labā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Ārlavas pagastā
augš citās vārdnīcās:
MEV