Paplašinātā meklēšana
Meklējam neg.
Atrasts vārdos (206):
- neg:1
- negs:1
- negan:1
- negla:1
- negļi:1
- negot:1
- negus:1
- negāde:1
- negads:1
- negals:1
- negaļa:1
- negaļā:1
- negars:1
- negarš:1
- negens:1
- neglot:1
- negods:1
- negoža:1
- negoži:1
- neguļa:1
- neguss:2
- neguss:1
- fanega:1
- punegs:1
- senega:1
- negaiss:1
- negaišs:1
- negaita:1
- negalis:1
- negants:1
- negards:1
- negarša:1
- negaume:1
- negausa:1
- negauss:1
- negauša:1
- neglens:1
- neglige:1
- neglīgs:1
- neglīna:1
- neglīšs:1
- neglīts:1
- negližē:1
- negluds:1
- negodis:1
- negodns:1
- negreti:1
- negriba:1
- negrīti:1
- negudrs:1
- Anegada:1
- Inegela:1
- renegēt:1
- sunegle:1
- negabals:1
- negācija:1
- negadība:1
- negādība:1
- negadīgs:1
- negādīgs:1
- negalība:1
- negalīgi:1
- negalīgs:1
- negantam:1
- negantāt:1
- negatavs:1
- negatīvs:1
- negatīvs:2
- negators:1
- negausis:1
- negidali:1
- neglains:1
- negodība:1
- negodīgs:1
- negribis:1
- negribot:1
- negrilli:1
- negroīdi:1
- negroīds:1
- negudrai:1
- negudris:1
- Donegola:1
- Kadonegē:1
- Kinegada:1
- renegāts:1
- Rionegro:1
- Riunegru:1
- saneglot:1
- Senegāla:1
- senegīns:1
- suneglis:1
- sunnegle:1
- suņnegla:1
- uzneglot:1
- negaidīgs:1
- negaidīts:1
- negailene:1
- negaisīgs:1
- negantēns:1
- negantība:1
- negantīgs:1
- negantums:1
- negardīgs:1
- negardums:1
- negaršīgs:1
- negaržīgs:1
- negātrons:1
- negaumīgs:1
- negausene:1
- negausība:1
- negausīgs:1
- neglītais:1
- neglītēns:1
- neglītums:1
- negludans:1
- negludens:1
- negludums:1
- negodnīca:1
- negribēts:1
- negribīgs:1
- negritīds:1
- negritosi:1
- negrofils:1
- negrozāms:1
- negrozīgs:1
- negrožāts:1
- negrožots:1
- negudrība:1
- negudrums:1
- carnegiea:1
- cviknegla:1
- henneguya:1
- monegaski:1
- panegants:1
- pieneglot:1
- suncnegla:1
- sunneglis:1
- sunsnegla:1
- vinegrete:1
- vinegrets:1
- negadījums:1
- negalnieks:1
- negandelis:1
- negantelis:1
- negantenis:1
- negatavība:1
- neglābjams:1
- neglekcija:1
- negligente:1
- neglītelis:1
- neglītenis:1
- negociants:1
- negodīgums:1
- negodnieks:1
- negodudīda:1
- negotiatio:1
- negribulis:1
- negrūsnība:1
- menegacija:1
- menegazzia:1
- Montenegro:1
- panegirika:1
- panegiriks:1
- securinega:1
- negaidījums:1
- negaidītība:1
- negantniece:1
- negantnieks:1
- negatīvisms:1
- negatīvists:1
- negatoskops:1
- negausīgums:1
- negausnieks:1
- negludenums:1
- negociācija:1
- negociators:1
- negribīgums:1
- negrimstība:1
- negrozāmība:1
- negrozīties:1
- beznegatīva:1
- panegirisks:1
- panegirists:1
- renegātisks:1
- renegātisms:1
- senegālieši:1
- negativitāte:1
- negudrenieks:1
- negudrinieks:1
- gramnegatīvs:1
- kreicnegliņa:1
- negarīdznieks:1
- Aguļasnegrass:1
- internegatīvs:1
- pērkonnegaiss:1
- Pjedrasnegrasa:1
- negociabilitāte:1
- negroaustraloīdi:1
- gramnegativitāte:1
- hromatīnnegatīvs:1
- izlaidumnegatīvs:1
- oriģinālnegatīvs:1
- internegatīvkopija:1
- elektronegativitāte:1
- dublikātnegatīvkopija:1
- oriģinālnegatīvkopija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2108):
- aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
- negrīti [negritosi]{s:2142}
- negrīti [negritoss]{s:2143}
- "Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
- nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus.
- ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
- inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās.
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
- aizstuknīties Aiziet negribīgi, nelabprāt.
- kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība.
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
- Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal").
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- badakāsība Alkatība; negausība; nesātība.
- nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda).
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā.
- acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints.
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas.
- Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā.
- piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis.
- grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām.
- hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
- streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
- aerojonizators Aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā.
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju.
- Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
- Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē.
- Rameltona apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Svili līča rietumu atzara galā.
- Konvoja apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes austrumos.
- Rafo apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes austrumos.
- Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē.
- Kilibegsa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Donegolas līča ziemeļu piekrastē.
- Glentisa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumu daļā.
- Banbjoga apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļrietumos.
- Folkaraha apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļrietumos.
- Milforda apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes ziemeļu daļā, tās nosaukums angļu valodā; īru - Balja Nangaloglaha.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
- kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods.
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava.
- kauns Apkaunojums; arī negods.
- traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu.
- mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- uzgorīt Ar grūtībām, negribīgi izvirzīt uz augšu.
- uzgorīties Ar grūtībām, negribīgi piecelties.
- izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
- izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
- pārvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
- pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
- ar pirkstu galiem ar iespējami mazāku piepūli, negribīgi.
- lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt.
- sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts.
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā.
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- Vahagns Armēņu mitoloģijā - negaisa un zibens dievs.
- višapi Armēņu mitoloģijā - pūķi, kas personificēja pērkona negaisu, viesuli vai negaisa mākoņus.
- aerojonoterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni (aerojoni).
- aerjonterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni.
- apofilakse Asins aizsargspēju samazināšanās, piemēram, vakcīnterapijas negatīvajā fāzē.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- atskarpe Ass negludums uz stikla, metāla u. c. izstrādājumu malām vai uz mēbeļu virsmas.
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
- vaina krīt (uz kādu, arī uz ko) atbildība par kādu nevēlamu, negatīvu parādību attiecas (uz kādu, arī uz ko).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
- izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
- izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības.
- atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa; atmaigt.
- notikums atgadījums, negadījums.
- grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt.
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- Gvībaras līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas piekrastē, Donegolas grāfistes rietumos.
- hadronatoms Atoms, kam vienu no čaulas elektroniem aizstāj negatīvs hadrons.
- pionijs Atoms, kurā viens no elektronu čaulas elektroniem aizvietots ar negatīvo pī mezonu (pionu).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
- ferotipija Ātrfotogrāfija, kur uz gaismas jūtīgas melni lakotas dzelzs skārda plates iegūst negatīvu attēlu, kas uz melnā pamata dod pozitīva iespaidu (tikai ar ačgārni apgrieztām priekšmeta pusēm).
- pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
- dasviesties Ātri un negaidīti piesteigties.
- izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
- aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
- kluit Ātri, negausīgi ēst.
- rīt Ātri, negausīgi ēst.
- norīt Ātri, negausīgi noēst.
- iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli).
- Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle.
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
- šķerbulains Atskabargains, negluds; šķerbeļains.
- šķerbelains Atskabargains, negluds.
- šķerbeļains Atskabargains, negluds.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- krāsu atdalīšana attēla sadalīšana pa krāsām, lai izveidotu negatīvus un plates krāsainu attēlu drukāšanai. Četrkrāsu process prasa izveidot četru krāsu dalījumus - ciāna, fuksīna, dzeltenajai un melnajai krāsai (_CMYK_ krāsām).
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- glioksilskābe augu un dzīvnieku audu sastāvdaļa; jaunaudzēs un negatavos augļos atrodama sīrupveidīga viela, ko var iegūt reducējot skābeņskābi; lieto kā reaģentu triptofāna noteikšanai.
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem.
- sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ.
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
- purpuraugļu avene aveņu suga ("Rubus neglectus").
- badonīgs Badīgs, negausīgs.
- bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
- bordetellas Baktēriju ģints, gramnegatīvas, aerobas, nekustīgas vai kustīgas nūjiņas.
- bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
- fuzobaktērijas Baktēriju ģints; geramnegatīvas anaerobas vārpstveida nūjiņas; apatogēnas, nomāli atrodamas mutes dobumā.
- kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
- dandzis Bedre, nelīdzenums, negludums.
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- burzgulis Bērns, kurš negrib ēst šķidru ēdienu un to izspļauj.
- bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība.
- nobērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem); jauks, labs.
- (ar) gariem zobiem Bez spraiguma, negribīgi (ko darīt).
- negoža Bezgodis, negodis.
- beznegatīva Beznegatīva filma - filma, kurā var iegūt pozitīvu attēlu tieši ar kameru.
- bezsaņķis Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- bezsāte Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- informitāte Bezveidība, neglītums.
- Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
- bieķīze Biezi savārīts, negaršīgs ēdiens.
- atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to).
- atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to).
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- bodīte Blēdība, negodīga rīcība.
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
- burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
- saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- nīst Būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko).
- nemiers Būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju.
- nopluskāties Būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvnieku).
- būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu.
- vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast.
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
- uzsmaidīt Būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.).
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam.
- saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- pērkoņot Būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam.
- nemeitiņa Būtne, kas nav meitene; necienīga, negodājama meitene.
- nepuisītis Būtne, kas nav puisis; necienīgs, negodājams puisis.
- oksolīnskābe C~13~H~11~NO~5~, sintētisks hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto urinceļu infekciju ārstēšanā.
- tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam.
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- sekurinīns C13H15NO2, alkaloīds, kas iegūts no Tālo Austrumu auga "Securinega suffructiosa Reh der.".
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām.
- paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām.
- poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- parahlorfenols C6H4(Cl)OH, fenola aizvietotājs, aktīvs pret gramnegatīvajiem mikroorganismiem.
- Menegazzia terebrata caurumainā menegacija.
- platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd).
- vaina cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei)
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu.
- kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas.
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- purva ciesa ciesu suga ("Calamagrostis neglecta").
- stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta").
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- zirgmūlis Cilvēks ar lielu, neglītu seju.
- ķēms Cilvēks ar ļoti neglītu, arī atbaidošu ārieni.
- slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
- vājš Cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2).
- gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
- gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
- gatavēdājs Cilvēks, kas dzīvo citu apgādībā, negrib strādāt.
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
- kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
- čomma Cilvēks, kas nekārtīgi, neglīti ēd.
- iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
- šeftmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
- šeptmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
- šeftinieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
- šeptnieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
- darbonis Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
- negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
- subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
- grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- glābšanas josta cilvēku dzīvības glābšanas ierīce uz ūdens - josta ar negrimstošu pildījumu, kas tiek aplikta ap jostas vietu.
- pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
- kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopēja negatīva darbība.
- lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās.
- diversifikācija Darbība, kas vērsta uz kāda iespējami negatīva faktora samazināšanu uzņēmējdarbībā.
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
- sinerģija Darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu apvienošanās, saplūšanas vienā veselā rezultātā uz t. s. sistēmas efekta (negaidītības) rēķina.
- būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
- dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā.
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks.
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
- ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
- lēkt pār ilksi darīt ko negaidītu, nepieņemamu.
- pušierēt Darīt neglītu, neizskatīgu.
- krumpāt Darīt negludu, burzīt.
- atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā.
- izarunāties Daudz runāt, parasti negūstot atbildes.
- blieskāt Daudz un neglīti ēst.
- bļorgāt Daudz un neglīti, pretīgi runāt.
- vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
- lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- likt ribās daudz, negausīgi dzert, ēst.
- mieskāts Daudzēdis, negausis.
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko); neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), pieļaut, ka (kas) pārdalās.
- pārdedzināt Dedzinot radīt (kam) caurumu, bojājumu; neviļus, negribēti skarot (ar ko degošu vai karstu), radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- nāre Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā.
- nārs Dēļi jumta aizsardzībai negaisa laikā.
- bāzes garums detaļas virsmas profila garums, kurā nosaka virsmas negludumu parametru skaitliskās vērtības.
- brīvkustība detaļu iespējamā kustība spraugas ietvaros starp kustīga savienojuma detaļām; spēkratos brīvkustību novēro, piemēram, šarnīros, zobratu pāros, starp bīdītāju un šūpoli gāzu sadales mehānismā u. tml.; to regulē, ja tā var negatīvi ietekmēt mehānismu darbu.
- dravīdu rase Dienvidindijas rase, pārejas forma starp eiropeīdo rasi un ekvatoriālo (negroaustraloīdo) rasi.
- Dīvs Dienvidu slāviem milži vai tumsas dēmoni, kas dzīvo debesīs, negaisa mākoņu valstībā.
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus.
- džoli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- joli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- bajoti Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- dīvati Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- felupi Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- filhami Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- Ģurbela Diurbela, pilsēta un reģions Senegālā.
- biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām.
- sugu maiņa dominējošās sugas nomaiņas process, kura bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tas samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas sugas dominēšana kādā teritorijā.
- brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
- černuha Drūma dzīve; dzīves negatīvās puses.
- aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība.
- iedurt Durot, skarot, arī saskaroties (ar ko smailu, asu), neviļus, negribēti ievainot, radīt sāpes; durot, skarot (ar ko smailu, asu), ievainot, nodarīt sāpes.
- Hygrophoropsis aurantiaca dzeltensarkanā negailene.
- susla Dzēriens, kas satur maz vēlamo vielu; arī negaršīgs dzēriens.
- slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
- atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas.
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
- nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
- nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
- ņagaža Dzīva būtne, kas negrib neko nogaršot.
- naiķis Dzīvnieks, kas negrib ēst pasniegto ēdienu.
- nazireji Ebreju grupa, kuri bija solījušies nedzert vīnu un citus reibinošus dzērienus un negriezt matus.
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
- aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu.
- Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system").
- CARE Eiropas Savienības satiksmes negadījumu datubāze.
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- attīstīšana eksponētās filmas apstrāde laboratorijā - attīstīšana, skalošana, fiksēšana, mazgāšana, žāvēšana, kuras rezultātā iegūst filmas oriģinālo negatīvu vai pozitīvu.
- aktīvā māksla ekspresionisma novirziens, kura piekritēji uzskatīja, ka mākslai jātuvinās dzīvei, jāiesaistās aktīvā cīņā pret negatīvajām parādībām; aktīvisms.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- stūrējošais tīkliņš elektrods, kam pieslēdzot negatīvu spriegumu attiecībā pret katodu, samazinās lampas anodstrāva.
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
- lādēta daļiņa elementārdaļiņa, kurai ir pozitīvs vai negatīvs lādiņš.
- antiprotons Elementārdaļiņa, protona antidaļiņa, kuras masa ir vienāda ar protona masu, elektriskais lādiņš ir negatīvs, magnētiskais moments un spins vērsti pretējos virzienos nekā protonam.
- baritrons Elementārdaļiņa, vieglāka par protonu un smagāka par elektronu; tai ir pozitīvs un negatīvs lādiņš.
- akumulatora elements elementārs akumulators, ko veido elektrolītā iegremdētas viena pozitīvā un viena negatīvā plate.
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts.
- ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu.
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
- smalgāt ēst caur zobiem, negribot.
- lupināt Ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
- pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
- etiopi Etiopu rase - pārejas forma starp eiropeido un negroido lielo rasi, izplatīta gk. Etiopijā un Somālijā, arī kaimiņzemēs.
- Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes.
- Derga ezers ezers Īrijā, Donegolas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritānijas) robežas.
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
- sphota Ezoterismā, iespējams doma vai kāda speciāla skaņa, kas stimulē prātu negaidītām zināšanām.
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- oriģinālnegatīvs Filma, uz kuras uzņemot tiek fiksēts negatīvais attēls.
- beznegatīva kopija filmas kopija uz beznegatīva filmas.
- montētais negatīvs filmas negatīvs, kas sagatavots pozitīvo izlaidumkopiju izgatavošanai.
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
- fiksācija Fotoattēla nostiprināšana uz attīstīta negatīva vai kopijas, to apstrādājot ar fiksāžu.
- fotopalielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
- palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu).
- kontaktkopēšana Fotoattēlu kopēšanas veids, kurā, eksponējot pozitīvo fotomateriālu caur tam piespiestu oriģināla negatīva vai pozitīva virsmu, iegūst negatīvam identiska izmēra pozitīvas fotokopijas.
- direktogrāfija Fotografēšanas paņēmiens uz metāla plāksnes, kuru kā negatīvu kodinot pārvērš iespiežamā plāksnē.
- pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā.
- kollodija papīri fotogrāfijā lietoti papīri attēlu kopēšanai no negatīviem.
- direktoplāksne Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens, ko lietolitogrāfiskā pārveduma vietā, oriģinālnegatīvu kopē tieši uz metāla plāksnes.
- fotokopēšana Fotogrāfisku attēlu pavairošana, kurā parasti no negatīva iegūst pozitīvu fotoattēlu.
- inversija fotoķīmisks process, kurā latento negatīvo fotoattēlu pārvērš pozitīvā, parasti diapozitīvā.
- fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums.
- stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu.
- kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību.
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- elipse Funkcionāli negaidīta akordu secība nepabeigtā kadencē.
- aizķerties Gadīties kļūmei, likstai; notikt negadījumam.
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
- meteoradars Gaisakuģa radiolokācijas ierīce, kas konstatē negaisa zonas un centrus; nodrošina lidojumu negaisa laikā.
- sporta gaisakuģis gaisakuģis sportistu apmācībai, treniņam un sacensībām; ar sporta gaisakuģi ir iespējams izpildīt sarežģītu pilotāžu ar lielām pozitīvām un negatīvām pārslodzēm.
- kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam.
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas.
- negatīvs galīgais attēls (astronomijā, spektrogrāfijā, rentgenoloģijā); eksponēta un attīstīta kinofilma ar negatīvu attēlu.
- beidzamais Galīgais, negrozāmais.
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
- fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
- toirene Gara, neglīta sieviete.
- tonizējošie dzērieni gāzētie un negāzētie bezalkoholiskie dzērieni, kam piemīt tonizējoša fizioloģiskā iedarbība.
- glēmužot Glēmot - lēni, negribīgi ēst.
- gļetns Glets - ūdeņains; glums, glīzdains; neizcepts, negatavs, pusjēls.
- litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna.
- GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System").
- gļāmāt Gļēmāt - lēni, negribīgi ēst.
- Ikru henēgija gļotsporaiņu suga ("Henneguya oviperda").
- žņerba Govs, kas negribīgi, ar sliktu apetīti ēd.
- Donegola grāfiste Īrijas ziemeļos, no Donegolas līča līdz Foilas līcim.
- dubultiespiedums Grāmatrūpniecībā: (a) iespiedums ar divām krāsām; (b) iespieduma formas (klišejas) pozitīvs un negatīvs iespiedums.
- graculicutes Gramnegatīvās baktērijas.
- pseudomonas Gramnegatīvas ūdeņražbaktērijas.
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
- aktinobaciļi Gramnegatīvas, nekustīgas sīkas, kokoīdas vai nūjiņveida baktērijas, patogēnas dzīvniekiem, dažas sugas arī cilvēkam.
- neisseria Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju (koku) ģints.
- branhamella Gramnegatīvu aerobu lodveida baktēriju ģints.
- paracoccus Gramnegatīvu aerobu ūdeņražbaktēriju (koku) ģints.
- ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
- neisērijas Gramnegatīvu diplokoku ģints.
- alcaligenes Gramnegatīvu ūdeņražbaktēriju ģints.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- porfiromonas Gramnegatīvu, anaerobisko, nekustīgu, sporas neveidojošu nūjiņveida baktēriju ģints; normālas mutes dobuma gļotādas mikrofloras daļa; dažreiz tiek izolētas mutes dobuma infekcijas gadījumā.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- bilofilas Gramnegatīvu, anaerobisku, pret žulti izturīgu, nekustīgu nūjiņveida baktēriju ģints, kuras izolētas no iekaisuša aklās zarnas piedēkļa un cilvēka izkārnījumiem.
- pleziomonas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku baktēriju ģints; atrodamas zīdītāju un ūdensdzīvnieku gremošanas traktā, var izraisīt caureju cilvēkam.
- morganellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints, kustīgi, pleomorfiski organismi; atrod cilvēka u. c. zīdītāju izkārnījumos.
- tatumellas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida baktēriju ģints; izolētas no cilvēka klīniskajiem paraugiem, gk. no respiratoriskā trakta.
- jersīnijas Gramnegatīvu, fakultatīvi anaerobisku nūjiņveida vai ovālu baktēriju ģints; ietver mikroorganismus, kas izraisa buboņu mēri, u. c. sugas, kas izraisa gastroenterītu un mezenteriālo limfadenītu.
- disruptīvs graujošs, negatīvi ietekmējošs.
- volens nolens gribot negribot, gribi vai negribi.
- gribis negribis gribot negribot.
- nolens volens gribot negribot.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām.
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
- Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē.
- Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- červuļains Grumbuļains, negluds.
- čevurains Grumbuļains, negluds.
- sasalumgrunts Grunts, kuras fizisko stāvokli nosaka negatīva temperatūra.
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
- taisīt veikalu gūt sev labumu, peļņu no kāda darījuma (_bieži_ ar negodīgiem līdzekļiem).
- Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni.
- Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju.
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
- spermatīds Haploīda šūna, kas radusies negatvajām dzimumšūnān vairākas reizes daloties, un kas attīstās par spermatozoīdu.
- Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst.
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku.
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
- furiante Humoristiska čehu tautasdeja ar negaidītiem akcentiem.
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
- skatīties caur rožainām brillēm idealizēt ko, nesaskatīt negatīvo.
- stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt.
- vilkt bagātu lomu iegūt bagātību, kādu labumu (pat bieži negodīgiem līdzekļiem).
- iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti.
- kopētājs iekārta filmas kopiju izgatavošanai; visbiežāk no oriģinālā negatīva izgatavo pozitīvu kopiju, kopēšanas laikā regulējot eksponējošās gaismas intensitāti.
- aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
- negatīva pārnese iepriekšējo zināšanu negatīvā ietekme uz jauno zināšanu apguvi.
- sasagrūsties Ierasties (vairākiem negaidītiem, neaicinātiem ciemiņiem).
- profilometrs Ierīce apstrādājamās virsmas negludumu mērīšanai.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
- špaiļāt Iesist negliņveida koka tapiņas (gatavojot zābakus).
- iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti.
- gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus.
- drukāšana iespiešana – (teksta, attēla) tipogrāfiska atveidošana no tipogrāfijas salikuma, klišejas, negatīva u. tml.
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
- birkošana iezīmēšana, apzīmējuma piešķiršana indivīdam vai grupai, balstoties uz novērotiem uzvedības modeļiem vai paradumiem (nereti negatīviem).
- atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
- polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām.
- izmurdēties Ilgāku laiku negulēt.
- izmurdzēties Ilgāku laiku negulēt.
- nobakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko).
- izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
- gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
- nopietns incidents incidents, kurā ievērojami palielinās aviācijas negadījuma varbūtība.
- aizkaitināmība Individuāla īpašība - neadekvāti asa, negatīva reakcija uz noteiktu sociālo ietekmi.
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs.
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē.
- bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis.
- izlēkt Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti peļamu, nosodāmu).
- nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt.
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu.
- pāriet Rubikonu izdarīt ko izšķirošu, negrozāmu.
- nostrādāt (kādu) numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- izspēlēt numuru izdarīt ko negaidītu, pārsteidzošu.
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- kopēt Izgatavot (fotoattēlu) no negatīva.
- dārgi (sa)maksāt Izjust savas rīcības negatīvās sekas.
- dārgi samaksāt Izjust savas vai cita rīcības negatīvās sekas.
- atvieglojums Izjūta, kas rodas pēc atbrīvošanās no negatīva psihiska stāvokļa.
- neapmierinātība Izjūta, negatīvs pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepiepildītas tieksmes, vajadzības, vēlēšanās.
- apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt.
- izlopot Izkropļot, padarīt neglītu.
- šļura Izlaidīga sieviete; negatīvi vērtējama sieviete.
- ķēzgāties Izlaidīgi un neglīti ēst.
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- kupris Izliekums, paaugstinājums, negludums (kādā virsmā).
- izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
- izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot iespējamo rezultātu; sabojāt; samaitāt.
- noniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; izniekot.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- izspēlēt trumpi izmantot izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt ko ļoti ietekmīgu, svarīgu.
- izspēlēt pēdējo trumpi izmantot pēdējo, izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt pašu svarīgāko, nozīmīgāko.
- ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi.
- atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
- pātagot Izraisīt mokošu, negatīvu psihisko stāvokli.
- tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
- aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
- atgrūst Izraisot negatīvu attieksmi pret sevi, atbaidīt.
- izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
- izļurbāties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi.
- va (arī vo) vells izsaka negatīvas emocijas.
- moins Izsaka pārsteigumu (kā pozitīvas, tā negatīvas emocijas).
- badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks.
- badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
- badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
- badagalīgs Izsalcis, negausīgs.
- badgalīgs Izsalcis, negausīgs.
- badīgums Izsalkums, negausīgums, rijīgums.
- ba-ba-ba Izsaucas, ātri reaģējot uz negaidītu, kļūmīgu rīcību; arī mēdoties.
- Bet ko tu dieniņ! izsaucas, ja ir noticis kas negaidīts.
- Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
- pizdec Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizdet Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizdū Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- pizģec Izsauciens pozitīvu un negatīvu emociju apzīmēšanai.
- izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt.
- izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
- izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti.
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- līperēties Izvairīties no otra, kad no tā kaut ko ir aizņēmies un negrib atdot.
- naivīties Izvairīties, negribēt.
- atsarečīties Izvairīties, piemēram, no kāda ēdiena, dzēriena, negribēt to vairs.
- piebuzīt Izvārīt (negaršīgu ēdienu, parasti zupu).
- patapt Izveidoties (negaidīti).
- ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
- naists Izvēlīgs, tāds, kas ēd negribīgi vai grib ēst tikai to, kas garšo.
- izklīst Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- slipšķot ja izkapts labi negriež un vietām paliek nenopļauta zāle, tad saka, ka izkapts slipšķo.
- pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem.
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- sociālais ierēdnieciskums jēdziens, ar kuru apzīmē tādas negatīvas parādības labklājības sistēmā, kas ietver sociālā darba birokratizēšanos, pārlieku menedžerismu, institucionalizēšanos un attālināšanos no sociālā darba profesionālās identitātes, kā arī tādu sociālo darbinieku darbību, kurā primāri tiek nodrošinātas institucionālās vajadzības.
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- neizvārīts Jēls, negatavs.
- sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku.
- Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m.
- Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu.
- Anegadas šaurums jūras šaurums Karību jūras ziemeļaustrumos (_Anegada Passage_), starp Britu Virdžīnām rietumos un Angilju austrumos.
- kāda roku darbs kāda rīcības rezultāts, biežāk negatīvi vērtējams, nosodāms.
- bablahs Kādas akācijas negatavās pākstis, no kurām ieguva vielas miecēšanai, tintes ražošanai un melnajai krāsai.
- psihoritmija Kādas garīgas darbības (domas, atmiņas) automātiska, negribēta atkārtošanās.
- ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva).
- šablonkadrs Kadrs, ko uzņemot, daļu negatīva sedz maska; attiecīgo negatīva daļu eksponē atsevišķi.
- stomeklis Kāds (arī zirgs), kas aiz bailēm no rēgiem negrib (doties) taisni uz priekšu.
- mullis Kāds, kam ir neglīta seja.
- gremeklis Kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks.
- zamba Kāds, kas ir neglīts.
- žņarglis Kāds, kas lāgā negrib ēst, ir izvēlīgs.
- ņēga Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
- ņēgulis Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
- ņerba Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
- šņirga Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
- luza Kāds, kas nevēlas strādāt, negribīgi strādā.
- negribulis Kāds, kas nevēlas, negrib (ko).
- daudzgriba Kāds, kurš daudz grib; negausis.
- morga Kāds, kurš naktī neguļ, taisa troksni.
- šmarla Kāds, kurš neglīti strādā.
- tripaks Kāds, kurš negrib strādāt.
- koiba Kāja (parasti liela, neglīta).
- karnēgija Kaktusu dzimtas ģints ("Carnegiea").
- iekapāt Kapājot (ko), neviļus, negribēti radīt ievainojumu (kur).
- cepenis Karsts, tveicīgs laiks, visvairāk pirms pērkona negaisa.
- pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
- pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
- panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars.
- Kaolaka Kaulaka - pilsēta Senegālā.
- šmucestība Kauns, negods, stipri kompromitējošs gadījums.
- apkauns Kauns, negods.
- zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams.
- bruzda Kaut kas negaidīts (drīzāk slikts nekā labs).
- ķemēks Kaut kas neglīts, nejauks, atbaidošs, riebīgs.
- silti brīnumi kaut kas neredzēts vai negaidīts.
- kā debesu dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists, tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- dieva dāvana kaut kas sevišķs, labs, skaists; tāds, ko iegūst negaidīti, bez pūlēm.
- šņapatas Kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- vārpačot Kaut ko neglīti savīt, sašūt.
- noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
- hidrodinamiskā kavitācija kavitācija, kurā spiediena maiņa notiek sakarā ar lokālu šķidruma plūsmas ātruma palielināšanos; hidrodinamiskā kavitācija negatīvi ietekmē sūkņu, hidroturbīnu, dzenskrūvju u. tml. darbību – samazinās to lietderības koeficients un vilces spēks, bojājas darbvirsmas.
- Tohils Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - negaisa un iznīcības dievs, kiču cilšu aizgādnis.
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks.
- pozitīvkopija Kinofilma, kas izgatavota ar kopētāju no oriģinālnegatīva vai citas kopijas; kopija.
- kopija kinofilma, kas izgatavota ar kopētāju no oriģinālnegatīva vai citas kopijas.
- dublikātnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un izmantota izlaidumkopiju izgatavošanai.
- oriģinālnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un tiek izmantota izlaidumnegatīvu izgatavošanai.
- oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai.
- kerzoviki Kirzas zābaki; neglīti zābaki.
- lēkt vai griestos klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
- būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
- lēkt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu).
- būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- šrume Klizma, negadījums.
- ošlapu kļava kļavu suga ("Acer negundo"), kas Latvijā vietām pāriet arī savvaļā.
- sarkanais storno kļūdu labošanas paņēmiens, grāmatvedības reģistros lietojot negatīvus skaitļus neatkarīgi no kļūdas konstatēšanas laika.
- sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā); kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- norepēt Kļūt ļoti negludam (par priekšmetu).
- norepēt Kļūt ļoti negludam, raupjam (par augiem).
- apmuldēt Kļūt muļķīgam, negudram.
- burzīties Kļūt negludam (parasti par audumu).
- krumpāties Kļūt negludam, burzīties.
- aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
- repēt Kļūt negludam, raupjam.
- bugt Kļūt negludam.
- apsaziesties Kļūt negodīgam.
- aprepēt Kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem).
- iekosties kaulā kļūt noturīgam (par negatīvu psihisku stāvokli); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
- patvāpt Kļūt pagurušam no negulēšanas.
- nopluskāties Kļūt retam, neizskatīgam, negludam (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nočervelēt Kļūt viscaur negludam, grubuļainam (piemēram, par koku, tā mizu).
- sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
- klamburs Koks, ko kar negantiem suņiem kaklā.
- klamburis Koks, ko sien negantiem suņiem ap kaklu.
- informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
- kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai.
- A/B kopēšana kopēšanas metode, ko izmanto 16 mm filmu izlaidumkopiju izgatavošanai no beznegatīva filmas, izlaižot iznternegatīva procesu.
- kontaktkopētājs Kopētājs, kurā attēls no negatīva uz pozitīvu tiek pārnests, abām filmām atrodoties tiešā kontaktā.
- optiskais kopētājs kopētājs, kura attēlu no negatīva uz pozitīvu pārnes ar optiskas sistēmas starpniecību.
- sekundārā kopija kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas primārās kopijas.
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā.
- tehnoloģija "Technicolor" krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģija, izmantojot trīs atsevišķus negatīvus – zilu, sarkanu un dzeltenu.
- sarkanknābja amarantžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Loganosticta senegala").
- ģeržava Krievijas lielvalsts negatīvā kontekstā.
- kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra.
- jonu kristāls kristāls, kura kristāliskā režģa mezglos atrodas pozitīvi un negatīvi joni, starp kuriem veidojas jonu saite.
- nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
- krumpa Kroka; ieloce; negludums (apģērbā).
- dismorfija Kroplīgums, neglītums.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- kuģa apledošana kuģa pārklāšanās ar ledus kārtu negatīvā gaisa temperatūrā, ūdenim viļņojoties un nokļūstot uz klāja; apledojot kuģis zaudē stabilitāti.
- negrimstība Kuģa spēja negrimt, ja tā korpuss bojāts un daļēji pieplūdis ar ūdeni.
- nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
- pseidomona Kustīgu, aerobisku, gramnegatīvu baktēriju ģints.
- tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no negatīva skaitļa.
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
- servisperiods laiks (dienu skaits) no govs atnešanās līdz apaugļošanās brīdim; negrūsnības laiks.
- ģīgonis Laiks uz pērkona negaisu, kad saule aiz dūmakām spīd dzelteni sarkana.
- trouvaille laimīgs atradums; negaidīta laime.
- žerkle Lamu vārds negantam kustonim.
- bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
- Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus").
- viesulis Latviešu mitoloģijā - cilvēkiem kaitējošs gars, kas ietver sevī negaisa stihiju.
- Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu.
- Velna māte latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja.
- pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- noliet Lejot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nolīst (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- reksēt Leksēt, neglīti ēst.
- iežūrēt Lēnām sākt līt bez vēja un pērkona negaisa.
- čāmāt Lēnām, negribīgi strādāt.
- krikumot Lēnām, pa sīkam gabaliņam, košļāt; negribīgi un nemākulīgi ēst.
- užināt Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
- žubināt Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
- žubināties Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
- gļēmāt Lēni, negribīgi ēst.
- glēmot Lēni, negribīgi ēst.
- iežubināt Lēni, negribīgi ieēst.
- marudzīt Lēni, negribīgi strādāt.
- steidzamā lidmašīnas nolaišanās lidmašīnas kreisēšanas lidojuma augstuma strauja samazināšana sakarā ar gaisa spiediena negaidītu krišanu hermētiskajā kabīnē (kabīnes dehermetizācija) ugunsgrēka u. c. gadījumos.
- trieciensams Līdz 50 cm gara Nīlā un Senegālā sastopama dižzivs, kas dod vāju elektrisko triecienu.
- atlaigoties Liegties (ko darīt), negribēt.
- uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- loicika Liela neglīta, neveikla sieviete.
- loicka Liela neglīta, neveikla sieviete.
- koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele.
- koicele Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- ploicene Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- ploicka Liela, neglīta, neveikla sieviete.
- lorķis Liela, neglīta, pašgatavota pīpe.
- kvauka Liela, smaga, neērta, neglīta slida.
- pirstenes lieli, neglīti pirksti.
- izlēkt Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
- izlekties Lielīties; negaidīti, uzkrītoši rīkoties.
- dramblis Liels izēdējs, āmrija, negaļa.
- limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
- koicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- loicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- loizaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- ploicaks Liels, neglīts, neveikls vīrietis.
- krābants Liels, neglīts, noliesējis, vecs zirgs.
- gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis").
- žņargle Liesa cūka, kas negrib kārtīgi ēst.
- fak Lieto kā lamuvārdu, lai izteiktu negatīvas emocijas.
- baigais Lieto kā pozitīvu vai negatīvu uzsvērumu.
- ibeņ Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
- iben Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
- ibio Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
- maķ Lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu.
- matj Lieto negatīvu emociju izpaušanai, aizstājot lamuvārdu.
- šit Lieto negatīvu emociju izteikšanai (piem., paredzot nepatikšanas).
- šet Lieto negatīvu emociju izteikšanai.
- čort Lieto negatīvu emociju paušanai.
- zaraza Lieto, lai izpaustu negatīvu attieksmi, negatīvas emocijas.
- dritvainazīt Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu vai negatīvu attieksmi.
- dritvaikociņ Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu, negatīvu attieksmi.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
- še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, pamudinātu ko darīt vai paustu negaidītu pārsteigumu, dusmas, izbrīnu.
- šaher-maher Lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu.
- šuher-maher Lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu.
- šmugel-mugel Lieto, runājot par blēdību, negodīgiem darījumiem.
- limfocīts Limfšūna, no limfaudiem cēlies vienkodola leikocīts ar apaļu kodolu un negraudainu protoplazmu.
- ielejveida pazeminājums Lineāra, negatīva reljefa forma, kas atšķirībā no ielejas izveidojusies bez erozijas procesu aktīvas līdzdalības.
- sātanisms Literāra tendence, kas izpaudās kā morāliska sacelšanās un izaicinājums tradicionālam svētumam, zināma veida spirituāla orģija, nozieguma, netikuma, neglītā un perversā slavināšana.
- konseptisms Literatūras stils 17. gs. Spānijā, kurā izpaudās renesanses mākslas "aristrokratizācija", galvenā uzmanība tika pievērsta literāro darbu formai (sarežģītas metaforas, negaidīti salīdzinājumi, vārdu spēle u. c.).
- modālā loģika loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā "nepieciešamība", "īstenība", "iespējamība", "nejaušība" un to negācijas.
- pozitīvā loģika loģiska sistēma, kurā atšķirībā no negatīvās loģikas mainīgo un funkciju patiesai vērtībai atbilst augsts potenciāls, bet aplamai - zems.
- Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta.
- uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
- velnenieks Ļaundaris, negantnieks.
- odžu dzimums ļauni cilvēki, cilvēku kopa, pret kuru ir ļoti negatīva attieksme.
- morāla slepkavība ļaunprātīga, spēcīga, negatīva iedarbība uz cilvēka psihi.
- apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi.
- perināt Ļaut, lai (negatīvs emocionāls stāvoklis, kāda doma u. tml.) turpinās, pastiprinās.
- bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
- pasaskripstināties Ļoti maz, negribīgi ieēst.
- griezīgs Ļoti spēcīgs (par negatīvu psihisku stāvokli).
- skarbs Ļoti spēcīgs (piemēram, par vētru, negaisu); tāds, kas var nodarīt postu.
- bargs Ļoti spēcīgs; tāds, kas var nodarīt postu (piemēram, par vētru, negaisu).
- nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
- nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
- kā pupu kūlis ļoti viegli, pēkšņi, negaidīti; ļoti viegls.
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti).
- monopols Magnētiskais monopols - hipotētiska daļiņa, kurai varētu piemist tikai viena magnēta pola īpašības, respektīvi, pozitīvais un negatīvais magnētiskais lādiņš.
- Āfrikas mahagons mahagonu suga ("Khaya senegalensis").
- propellera reverss maināmā soļa propellera lāpstu pagriešana tādā stāvoklī, ka negatīvā uzplūdes leņķa dēļ rodas vilce pretēji lidmašīnas kustības virzienam.
- mančka Maisījums, negaršīgs ēdiens.
- kritiskais ātrums maksimālais pieļaujamais transportlīdzekļa kustības ātrums konkrētos ceļa apstākļos, kurā vadītājam ir iespējams saglabāt stabilu transportlīdzekļa kustību vai izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
- uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
- Mali Mali Republika - valsts Rietumāfrikas vidienē, platība - 1240192 kvadrātkilometri, 13443200 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bamako, administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1 distrikts, robežojas ar Alžīriju, Nigēru, Burkinfaso, Kotdivuāru, Gvineju, Senegālu un Mauritāniju.
- novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- pieauguma tiesība mantojuma tiesību pāreja uz līdzmantiniekiem, ja kāds no līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot un viņa daļa atbrīvojas.
- zīmes bits mašīnvārda bits, kurš norāda, vai attēlotais skaitlis ir pozitīvs vai negatīvs.
- aukstumizturība Materiāla izturība zemā, negatīvā temperatūrā.
- aukstlūstamība Materiāla trausla sagrūšana triecienliecē zemā, negatīvā temperatūrā.
- stohastiskā matrica matrica, kuras elementi ir nenegatīvi reāli skaitļi un kuras katras rindiņas visu elementu summa ir vienāda ar 1.
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
- vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- nepagards Mazliet negaršīgs.
- negludens Mazliet negluds.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
- paskribelēt Mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi).
- būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts.
- ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis.
- dille Meitene (parasti negatīvi vērtēta).
- uzrakņāt Meklējot (piemēram, starp citiem priekšmetiem, arī dokumentiem, rakstiem u. tml.), parasti nejauši, negaidīti, atrast (ko).
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- kontratipēšana Melnbaltā vai krāsainā fotogrāfiskā attēla (parasti oriģinālā negatīva) dublikāta (kontratipa) izgatavošana ar kontaktkopēšanas vai projekcijkopēšanas metodi.
- menegazzia Menegacija.
- caurumainā menegacija menegaciju suga ("Menegazzia terebrata").
- nulles punkts mērinstrumenta skalas sākuma iedaļas apzīmējums; arī robeža starp skalas pozitīvo un negatīvo iedaļu rindām; nullpunkts.
- heterotelija Mērķu rašanās no blakus, nereti negaidītiem apstākļiem, pie kam šie mērķi sākumā ir negaidīti un negribēti.
- subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
- vibrions Mikroorganismu ģints; īsas, komatveidīgas, kustīgas, aerobiskas, gramnegatīvas nūjiņas.
- Balja Nangaloglaha Milforda - apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē.
- kleze Miltu biezputrai līdzīgs, biezs, negaršīgs ēdiens.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
- kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- kauna darbs morāli negatīvi vērtējams darbs, rīcība.
- kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
- kauna lieta morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
- muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju.
- bļorga Muldoņa, cilvēks, kurš daudz un neglīti runā.
- kreizi Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija.
- kreizī Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija.
- alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
- ālīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, neprātīgs.
- nomūrēties Mūrējot negaidīti izveidoties.
- vārpu muskare muskaru suga ("Muscari neglectum").
- uznākt Nākot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; nākot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- bandžāt Naktī negulēt (staigāt pa māju).
- bandžot Naktī negulēt (staigāt pa māju).
- pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām; šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.
- garantētā minimālā ienākuma pabalsts naudas un mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus.
- beigts Nāvei, bojā ejai nolemts; neglābjams.
- ņemstelēt Ne īsti ņemt, ne neņemt, neprast ko pareizi paņemt, negribīgi ņemt.
- klincains Ne pilnībā izcepts, negatavs.
- (ne) acis (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt, neaiztaisīt) neaizmigt; pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- caur zobiem neapmierināti, dusmās, negribīgi, neskaidri.
- psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus.
- sitiens zem jostas vietas neatļauts paņēmiens, kaut kas satriecošs, negaidīts.
- kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- mazs Necils (parasti par cilvēku); egoistisks, nenovīdīgs, arī gļēvs; tāds, kam kāda negatīva, retāk pozitīva rakstura, personības īpašība izpaužas nelielā mērā.
- apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
- pēkšņa nāve negaidīta dzīvības norišu izbeigšanās.
- coup de theatre negaidīta situācijas maiņa, pārsteigums.
- kurbete negaidīta, dīvaina rīcība.
- nokrist kā no debesīm negaidīti ierasties.
- oblova negaidīti liela ciemiņu bara ierašanās mājās.
- notikt negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu), izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai
- izspēlēt trumpi (retāk kārti) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- izspēlēt kārti (biežāk trumpi) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
- sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties.
- (kā) par brīnumu negaidīti, neparasti, pretstatā gaidītajam, parastajam.
- iesisties (arī iešauties) vidū (arī starpā) negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā.
- iesisties starpā (arī vidū) negaidīti, pēkšņi pārtraukt kādu sarunu vai darbību ar savu runu vai darbību
- noveļas kā pupa negaidīti, viegli nokrīt.
- rizga negaidīts nejauks atgadījums.
- gadījums negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
- nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums; negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
- kā nauda tukšā kabatā negaidīts, patīkams pārsteigums, atradums.
- kādā jaukā dienā, arī kādu jauku (retāk baltu) dienu negaidot, pēkšņi.
- dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene.
- bālā negailene negaileņu suga ("Hygrophoropsis pallida"), sastopama ļoti reti egļu mežos, mitrās vietās, sfagnos.
- pērkoņtūce negaisa mākonis.
- pērkoņdebesis negaisa mākoņi.
- pērkonija negaiss (pērkona).
- rībenis negaiss.
- sivoloka negaršīgs dzēriens.
- pretsaite negatīva atgriezeniskā saite.
- holokopija Negatīvā fotoattēla graudainības samazināšana un attēla blīvo vietu gaismcaurlaidības palielināšana, apstrādājot negatīvu balinošā šķīdumā, kas attēla metālisko sudrabu pārvērš sudraba hlorīdā.
- zirga kāja negatīva iezīme, ko vēlas noslēpt, bet kas tomēr atklājas.
- abpusēji ieliekta lēca negatīvā jeb mīnusa lēca ar biezām malām un ieliektu sfērisku virsmu pretējās pusēs; lieto brillēm miopijas koriģēšanai.
- atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
- sagandēt (arī saindēt) dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- saindēt (arī sagandēt) dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
- novest no ceļa (kādu) negatīvi ietekmēt, panākt, lai kāds morāli pagrimst.
- separētie negatīvi negatīvi, kas fiksē tikai vienu no trim pamatkrāsām.
- tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
- non placet negatīvs balsojums (piemēram, baznīcas vai universitātes padomē).
- matrice negatīvs caurspīdīgs iespiedzīmju attēls fotosalikšanas automāta burtnesējā.
- hroniska vientulība negatīvs psihoemocionāls stāvoklis, ko izraisa ilgstoši neapmierinātas sociālās vajadzības un emocionāli nozīmīgu sociālo saikņu trūkums.
- stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
- paškritika Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
- negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša.
- bezsātis Negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
- biskvīta apdedzināšana neglazētu smalkkeramikas izstrādājumu pirmā apstrāde, lai iegūtu tālākai apstrādei nepieciešamās īpašības, galvenokārt mehānisko izturību.
- neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
- noķaulēt vīzes neglīti nopīt vīzes.
- peižāt neglīti rakstīt, vilkt nekārtīgas līnijas.
- saņurcāties neglīti, saburzīti ģērbties.
- zirgaģīmis Neglīts cilvēks; neglīta seja.
- surķis neglīts cilvēks.
- šķerbāt negludi, neglīti saplīst.
- skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām).
- raupjš Negluds, ass, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, sasprēgājusi āda (par ķermeņa dalām).
- rāzains negluds, izspūris.
- repuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
- rēpuļains Negluds, sarepējis (par augiem, to orgānu ārējo kārtu); tāds, kam ir negluda, sarepējusi ārējā kārta (par augiem, to dalām).
- pa tumšo negodīgi, arī noziedzīgi.
- mala fide negodīgi.
- netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
- novērotāja vai eksperimentētāja sistemātiskā nosliece (novirze) negribēta tieksme reaģēt atbilstoši saviem priekšstatiem, kas var novest pie atkāpšanās no objektivitātes.
- vilka pase negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- švuļpsteišona negribīga zupas, putras ēšana.
- izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
- runāt caur zobiem negribīgi runāt.
- kā ar atkārtiem zobiem negribīgi, ar lielu piespiešanos.
- ar gariem zobiem negribīgi, bez apetītes (ēst).
- caur zobiem (runāt, (no)vilkt, (no)rūkt, (no)ņurdēt u. tml.) negribīgi, lēni, arī neskaidri runāt, pateikt.
- pa zobu galam negribīgi, pavirši.
- atmaskot sevi negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
- dabūt uz kakla (kādu) negribot, bieži pārsteidzīgas rīcības dēl, nokļūt nevēlamā situācijā.
- apgrozīt pirkstos negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- ekvatoriālā rase negro-australoīdu rase - viena no trim cilvēces galvenajām jeb lielajām rasēm.
- Āzijas pigmeji negroīdu etnisko grupu kopums (Āzijas dienvidaustrumos), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums; šo etnisko grupu piederīgie; negritosi.
- kā velna apsēsts negudrs, neprātīgs.
- kājienā būt negulēt, būt nomodā.
- (ne) acu (arī aci) neaizlikt (arī neaizvērt, neaizdarīt) negulēt, neaizmigt.
- (ne) acu (arī aci) neaizvērt (arī neaizdarīt, neaizlikt) negulēt, neaizmigt.
- atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
- piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē; neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
- palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- gailene Neīstā gailene - negailene, mieteņu dzimtas ģints.
- glits Neizcepis, negatavs, pusjēls.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- nejaucelis Nejaucenis, neglītenis.
- nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība.
- cūkas laime nejauša, negaidīta veiksme.
- krunka Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
- uzsacīties Nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt.
- uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties (kādam).
- uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu).
- uziet (retāk uznākt) (kam) virsū nejauši, negaidīti ieraudzīt, atrast, sastapt.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (pie kādas vietas, celtnes u. tml., arī uz kādas vietas).
- aumešiņ Nejauši, negaidīti.
- nedomājot Nejauši, negaidot.
- iesakulties Nejauši, negribēti nonākt nevēlamā stāvoklī.
- uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk.
- uzpilēties Nejauši, negribēti uzpilēt.
- neviļus Nejauši, negribēti.
- random nejaušs, negaidīts.
- nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
- ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
- ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts.
- nomuļāt Nekārtīgi un neglīti pagatavot.
- sačukstīt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt; sačukāt.
- sačukāt Nekārtīgi, neglīti (ko) sarakstīt.
- iešņīpāt Nekārtīgi, neglīti ierakstīt.
- čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
- čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
- bezgodiski Nekaunīgi, negodīgi.
- necistai Neķītri, negodīgi.
- necistība Neķītrība; negodīgums.
- necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
- necists Neķītrs, negodīgs.
- pazudis Nelabojams, neglābjams.
- liga Nelaime, negadījums; liksta.
- liksta Nelaime, negadījums.
- grebuļains Nelīdzens, grumbuļains, negluds.
- pumpulains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
- pumpulaiņš Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
- pumpuļains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
- červeļains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- červulains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- červulaiņš Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- buktains Nelīdzens, negluds.
- buktaiņš Nelīdzens, negluds.
- grebuļi Nelīdzenumi, negludumi, grumbuļi.
- čumpa Nelīdzenums, negludums (dzijā).
- grumbulis Nelīdzenums, negludums (kā virsmā).
- červelis Nelīdzenums, negludums, krunka, kroka.
- sliepnēšana Nelīdzenumu, plaisu u. c. negludumu aizziešana ar tepi, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas (ķitēšana, tepēšana).
- būda Neliela, parasti nabadzīga, neglīta, dzīvojamā māja.
- budka Neliela, parasti neglīta, nabadzīga dzīvojamā ēka.
- laist pār galvu neļauties negatīvām emocijām, neraizēties, nepārdzīvot nepatīkamo; atstāt bez ievērības.
- uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).
- ieskribelēt Nemākulīgi, neglīti ierakstīt.
- uzķeburēt Nemākulīgi, neglīti uzrakstīt.
- piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
- megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
- zaļš Nenobriedis, negatavs (piemēram, par augļiem, ogām).
- nepārvēršams Nenovēršams, negrozāms.
- neiztaisīts Nepabeigts, neapstrādāts, negatavs.
- dabas untums neparasta, negaidīta parādība dabā.
- triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos).
- zemūdens akmeņi neparedzamas, negaidītas grūtības, sarežģījumi.
- ex improviso neparedzēti, negaidīti.
- žvēkot Nepatīkami, nesaskanīgi, neglīti dziedāt.
- nemodīgi Nepatīkami; arī neglīti.
- blaizma Nepatīkams, neglīts, aizskarošs atgadījums.
- šļura Nepatikšanas; negatīvi vērtējami notikumi.
- ne acu galā (retāk acu galā) negribēt redzēt nepavisam negribēt redzēt; neieredzēt, nevarēt ciest.
- kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
- badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis.
- caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša.
- bridkai Nepieklājīgi, neglīti.
- briknai Nepieklājīgi, neglīti.
- bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks.
- nespertns Nerātns, nelaipns, bezkaunīgs; negants.
- dižēda Nesātis, negausis, rīma.
- dižēdējs Nesātis, negausis, rīma.
- badakšņa Nesātis, negausis; rīma; mantrausis.
- badēga Nesātis, negausis; rīma.
- mežonēns Nesavaldāms, negants bērns.
- veģma Nesimpātiska sieviete; neglīta sieviete.
- bangs Nesimpātisks cilvēks (ar neglītu ārieni vai izturēšanos).
- norūkt bārda, arī norūkt (arī noņurdēt) zem deguna (arī caur zobiem) neskaidri, īgni, negribīgi noteikt, pateikt.
- rūkt bārdā, arī rūkt zem deguna (arī caur zobiem) neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- kā pa miegam neskaidri, neko īsti neapjēdzot; gausi, bez spraiguma; necerēti, negaidīti.
- nespetns Nešpetns; negants.
- trums Netikums; ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā).
- plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
- meļļi Netīrīgi, neglīti.
- čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks.
- dublis Netīrs, neglīts cilvēks.
- nespodrs Netīrs, neglīts.
- nenovilši Netīši, negribot.
- kūtrs Neuzņēmīgs, negribīgs.
- loibatu loibatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- loipatu loipatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- lompatu lompatiem neveikli, neglīti, grīļojoties (iet, staigāt); tenteru tenteriski.
- lāmis Neveikls, liela auguma, neglīti ģērbies cilvēks.
- abloms Neveiksme (parasti negaidīta).
- ēnas (retāk tumšās) puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
- ēnas puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
- ēnas puse nevēlamais, negatīvais; trūkumi.
- nereize Nevēlams, ļauns brīdis; arī nelaime, negadījums.
- traips Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība.
- plankums Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise.
- pārlabošana Nevēlamu un negribētu valodas izteiksmes līdzekļu un formu aizstāšana ar vēlamiem, kas var notikt sinhroni runā vai asinhroni tekstā.
- apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
- apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- piedēklaiņš Nevienāds, negluds (par dziju).
- oreols Neviendabīgs nomelnējums uz fotonegatīva ap spožu vai ļoti kontrastainu objektu attēliem.
- piezagties Nevijas, negribēti izraisīties (piemēram, par psihisku stāvokli).
- notriekt Neviļus, negribēti ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), pieļaujot, ka nokrīt zemē (kur, uz kā u. tml.).
- piemirst Neviļus, negribēti atstāt (priekšmetu kādā vietā), nepaņemt (to) sev līdzi.
- iegriezties Neviļus, negribēti iegriezt.
- iesagriezties Neviļus, negribēti iegriezt.
- pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu (parasti kāļu, roku).
- iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu) un ievainot; durot ievirzīt (miesā, ķermenī ko asu, smailu), lai nodarītu sāpes, ievainotu.
- iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
- nomest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
- nosviest Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
- izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izslacīt.
- nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
- izzagties Neviļus, negribēti izpausties, arī tikt pateiktam, izrunātam (piemēram, par vaidu, vārdiem).
- noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
- iezagties Neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- iezagties Neviļus, negribēti parādīties (piemēram, sejā, acīs) - par psihiska stāvokļa izpausmi.
- sadedzināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg 1(1).
- saplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) saplīst.
- sacirsties Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) tiek sacirsts (1).
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt; izmest (6).
- izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
- izvilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda; vilties.
- novilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts, uzplīst.
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (kas) tiek bojāts.
- uzraut Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- uzplēst Neviļus, negribēti pieļaut, ka saskarē ar ko asu (piemēram, ķermeņa daļa) tiek ievainota.
- nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to).
- nobirdināt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, vairākkārt nobirstot (kam), tiek notraipīts (ar to).
- nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- aizmaldīties Neviļus, negribēti pievērsties (par skatienu).
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
- zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
- sazagties Neviļus, negribēti sariesties (par asarām).
- nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- sarauties Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
- ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
- ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
- iedoties Neviļus, negribēti tikt iedotam.
- iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
- iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1).
- iesagrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam.
- iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam.
- iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
- izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
- izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties (2).
- izastāstīties Neviļus, negribēti tikt izstāstītam (par ko nevēlamu, slēpjamu).
- izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
- iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam.; izsacīties (2).
- atsadrāzties Neviļus, negribēti tikt nodrāztam.
- nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.); izsprukt (2).
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
- uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
- uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
- uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
- uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
- uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
- atslampāt Nevīžīgi, neglīti (sperot lielus soļus) atnākt.
- počāties Nevīžīgi, neglīti runāt un strādāt.
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt.
- kricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt.
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; kricelēt.
- uzķeburot Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzkricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
- uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
- uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
- uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt.
- buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt.
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, bez enerģijas darīt (ko).
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs, kricelīgs.
- kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); kricelīgs.
- bīžavāt Nežēlot, negādāt, nerūpēties.
- bļaurība Niknums; bet arī niknais, negantais.
- fotogrāfiskais kadra formāts no fotoaparāta veida un izmantojamā fotomateriāla tipa atkarīgs negatīva vai diapozitīva laukuma taisnstūra lielums.
- agrests No negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- kopija No negatīva izgatavots fotoattēls.
- eknefijs No pērkona negaisa mākoņa lejup ejošas gaisa strāvas.
- brakteāts no plāna zelta vai sudraba skārda, ko izgatavoja ar spiedni un negatīvu tā attēlu reversā; grieķu monēta (4.-2. gadsimtā p. m. ē.), ko izgatavoja no zelta skārda; 12.-18. gs. vairākās Eiropas zemēs, arī Livonijā, kala vienpusējus brakteātus no sudraba vai vara.
- no (paša) degungala (arī deguna gala, deguna, (pašas) deguna priekšas) no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti.
- no (paša) deguna (arī degungala, deguna gala, (pašas) deguna priekšas) no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti.
- no (paša) deguna gala (arī degungala, deguna, (pašas) deguna priekšas) no tuvienes; ļoti veikli, negaidīti.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
- provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
- provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
- ekonodoklis Nodoklis, kas jāmaksā tām nozarēm, kuru darbība atstāj negatīvu ietekmi uz vidi.
- sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties.
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
- pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
- Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota.
- uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
- uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
- uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu.
- sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
- no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
- ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu.
- peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs.
- ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu).
- atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- palkans Novadējies, salkans, negaršīgs.
- kaķsierītes Novārta malva ("Malva neglecta").
- nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
- ļevijs Nozagta, negodīgi iegūta manta.
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
- ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
- apofātisms Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- apofāze Objekta raksturošana, lietojot negatīvus apgalvojumus, vai pašu objektu nepieminot, izmantojot valodas izteiksmes līdzekļu daudzveidību.
- tetrahloroglekis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- spektrotelegrāfs Optiska signalizācija ar Morzes alfabētu, kas tika izmēģināta jūrniecībā 19. gs. beigās, bet neguva plašāku pielietojumu.
- mikrointerferometrs Optisks instruments, kas sastāv no mikroskopa un interferometra un ir paredzēts līdzenu ārējo virsmu mikronegludumu noteikšanai un mērīšanai.
- ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos.
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
- oriģinālnegatīva montāža oriģinālnegatīva montēšana, precīzi reproducējot pirms tam veikto pozitīva montāžas shēmu; no iegūtā montētā negatīva tiek gatavotas visas tālākās filmas kopijas.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
- izbojāt Padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu.
- pabojāt Padarīt neglītāku, nepatīkamāku.
- bojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- izlopot Padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
- sovoks Padomju Savienības atbalstītājs negatīvā nozīmē.
- atsadzerties Padzerties tā, ka vairs negribas.
- paēsties Paēst, parasti tā, ka vairāk negribas ēst.
- saglemzt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- sgrezēt Pagatavot (ko) neglītu, lietošanai nederīgu.
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
- savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
- krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- krāt Pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli).
- mest pār vienu kārti pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- nerēms Palama (neglīts cilvēks, piemēram, piedzēries, aptraipījies ar asinīm).
- iestigt Pamazām nonākt (piemēram, negatīva psihiska stāvokļa, nevēlamu uzskatu) spēcīgā ietekmē.
- klīst Pamazām zust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4).
- izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); tecinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) notek (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- uzpilināt Panākt, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
- uztecināt Panākt, ka (kas) uztek 1 virsū (uz kā, kam); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) uztek virsū (uz kā, kam).
- nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
- nomazgāt kauna traipu panākt, ka tiek atgūta cieņa, ka zūd morāli negatīvs vērtējums.
- panegirika Panegiriks.
- panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē.
- panorāma ar atklājumu panorāmas kadrs, kura beigās skatītājam atklājas kāda pārsteidzoša vai negaidīta detaļa.
- piebaras Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi.
- piebars Papildvielas, aizvietotāji, surogāti; negatavi krituši augļi.
- gludināšana Papīra fabrikācijā negludināta papīra gludināšana satināžas mašīnās.
- poltraki Paplati svārki, žakete (parasti nemākulīgi, neglīti šūti).
- pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem).
- apžilbināt Par ko negaidītu, pārsteidzošu.
- krākt Par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
- šņākt Par mežu, kokiem u. tml. (vētrā, negaisā).
- krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
- šņākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
- nākt (arī kāpt) augšā parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
- pārcensties Pārāk cenšoties, neviļus, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
- apkārties Pārāk daudz, arī negaumīgi izgreznoties.
- rožainā gaismā pārāk idealizēti, notušējot negatīvo.
- šmaukš Parasti atkārtojumā, apraksta ātru (negaidītu) kustību, sitienu.
- henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya").
- pārlaist Pārciest (piemēram, negatīvu emocionālu stāvokli).
- aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa negaidīts prieks, citu cilvēku līdzjūtība, simpātijas u. tml.; saviļņojums.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- apdraudējuma risks paredzamas situācijas vai pieņēmumi par iespējamiem bīstamiem apstākļiem nākotnē un/vai to negatīvu attīstību.
- kuņģis Paresninājums, negludums (dzijā, pavedienā).
- limfēmija Pārmērīgs limfocītu vai to negatavo formu daudzums asinīs; limfoleikoze.
- ieperināties Pārņemt (parasti par negatīviem psihiskiem stāvokļiem, negatīvām domām).
- pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti).
- aprimt Pārstāt, mitēties (par vēju, vētru, negaisu).
- norīt Pārvarēt (savu, parasti negatīvo, psihisko stāvokli, tā izpausmi).
- (sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- saņemt sevi rokās (retāk rokā) pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- uzskriet Pārvietojoties, parasti neļausi, negaidīti, ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- pieglābt Pasargāt; censties glābt pirms negadījums ir noticis.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika.
- konstance Pastāvība, negrozība.
- badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- pašattīrīties pašam atbrīvoties no visa sliktā, negatīvā.
- kapustņiks Pašdarbniecisks komisks uzvedums, kurā izsmietas vietējās negācijas un netikumi; sākotnēji vārds apzīmēja jautru pasēdēšanu aktieru kompānijā, mielojoties ar kāpostu pīrāgiem.
- koksiellas Patogēnu gramnegatīvu mikroorganismu ģints, kas līdzīgas riketsijām, bet iet cauri baktēriju filtriem.
- brontofobija Patoloģiskas bailes no pērkona un negaisa.
- piketēt Paust savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavēt (ko) ar piketu 1(2).
- durstīt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
- dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
- uzšķaudīt Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- uzspļaut Paužot negatīvu attieksmi, neievērot, neatzīt u. tml., nevērīgi, arī nicīgi izturēties.
- neaizvērt ne acis pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
- atvieglot Pavājināt, samazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
- sagriezties Pavērsties, izmainīties (parasti negaidīti, pēkšņi) - par norisi, apstākļiem.
- apvecēties Pazaudēt garšu, kļūt negaršīgam.
- pazūd kā adata siena kaudzē pazust pēkšņi, negaidīti, tā, ka neviens nevar atrast.
- pārcelšana citā darbā pēc ārsta atzinuma saņemšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai novērstu viņas pakļaušanu jebkādam riskam, kas var negatīvi ietekmēt viņas drošību vai veselību.
- impulsīvā agresija pēkšņa agresija, kas tiek veikta naida, dusmu vai citu negatīvu emociju iespaidā.
- peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
- uzsprēgāt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- uzšvirkstēt Pēkšņi izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust, parasti negatīvas, jūtas, neapmierinātību u. tml.
- iesisties Pēkšņi izraisīties (piemēram, par, parasti negatīvu, fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
- beijas Pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā.
- aizraut Pēkšņi, negaidīti aizvest līdzi (pierunājot, piespiežot).
- uzkrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, arī uzrasties (1).
- nokrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, parādīties (kur).
- pasacelties Pēkšņi, negaidīti iesākties.
- ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
- uzlaimēties Pēkšņi, negaidīti laimēties.
- ieskrien kā circenis (karstos) pelnos pēkšņi, negaidīti nokļūt grūtā, sarežģītā, nepatīkamā situācijā.
- kā no zemes izlīdis pēkšņi, negaidīti parādījies.
- kā no zemes izaudzis pēkšņi, negaidīti parādījies.
- uzgadīties Pēkšņi, negaidīti parādīties, ierasties.
- kā no zemes izaugt pēkšņi, negaidīti parādīties.
- pārgriezt kā ar dzirklēm pēkšņi, negaidīti pārtraukt kādu runājam.
- nogriezt kā ar nazi pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
- kā zemē iegrimis pēkšņi, negaidīti pazudis, neatrodams.
- kā zemē ielīdis pēkšņi, negaidīti pazudis, neatrodams.
- gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
- piesisties Pēkšņi, negaidīti, arī uzmācīgi piebiedroties.
- kā uz burvja mājienu pēkšņi, negaidīti, brīnumainā, pārsteidzošā kārtā.
- kā vanags pēkšņi, negaidīti, naidīgi, neatlaidīgi, vērīgi.
- kā meteors pēkšņi, negaidīti, žilbinoši.
- druk Pēkšņi, negaidīti.
- neviļus Pēkšņi, negaidīti.
- repente Pēkšņi, negaidīti.
- subito Pēkšņi, piepeši; negaidīti.
- skačoks Pēkšņs, iepriekš negatavots pasākums.
- nevilšs Pēkšņs, negaidīts.
- piepešs Pēkšņs, negaidīts.
- benzilpenicilīns Penicilīns G, kas iedarbojas gk. uz gramnegatīvajām baktērijām, spirohetām, dažām patogēnajām sēnēm.
- graudienis Pērkona negaiss, pērkona dārdoņa.
- grausmas Pērkona negaiss, pērkona dārdoņa.
- grausme Pērkona negaiss, pērkona dārdoņa.
- bargs laiks pērkona negaiss.
- bargums Pērkona negaiss.
- pērkonnegaiss Pērkona negaiss.
- rakaris Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
- sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
- saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds.
- piena aizture piena atdeves pārtraukšana dažādu negatīvu faktoru ietekmē; process saistīts ar hormona adrenalīna nonākšanu asinīs un vēlāk tesmenī (adrenalīns izraisa piena eju un slēdzējmuskuļa saraušanos).
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- izspiest smieklu Piespiest sevi iesmieties; negribīgi, liekuļoti iesmieties.
- izspiest smaidu Piespiest sevi pasmaidīt; negribīgi, liekuļoti pasmaidīt.
- dis- Piešķir jēdzienam negatīvu vai pretēju nozīmi.
- diz- Piešķir jēdzienam negatīvu vai pretēju nozīmi.
- damesties Pievienoties; iejukt (negaidīti un ātri).
- belle laide pievilcīga neglīta sieviete.
- heteropiknoze Piknotisku kodolu īpašība nevienādi krāsoties - daļēji tumšāk (pozitīvā h.), daļēji gaišāk (negatīvā h.).
- nopilināt Pilināt un pabeigt pilināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); pieļaut, parasti neviļus, negribēti, ka (kas) nopil (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- pretēji notikumi pilna notikumu kopa, kas sastāv no diviem nesavienojamiem notikumiem A un B, notikumu B sauc par notikuma A negāciju un apzīmē ar simbolu Ā, to varbūtību summa ir 1.
- ārkārtējs Pilnīgi neparasts, negaidīts, neparedzēts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
- sagrābt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
- izlaidumnegatīvs Pilnīgi samontēts filmas negatīvs, kuru var izmantot filmas izlaidumkopiju izgatavošanai.
- Aljena pilsēta Argentīnā (_Allen_), Rionegro provincē.
- Anjelo pilsēta Argentīnā (_Añelo_), Rionegro provinces ziemeļu daļā.
- Vjedma Pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Manausa Pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belibofi pilsēta Īrijā (_Ballybofey_), Donegolas grāfistē, 4850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belišenona pilsēta Īrijā (_Ballyshannon_), Donegolas grāfistē, 1850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bankrana pilsēta Īrijā (_Buncrana_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas rietumos, Svili līča austrumu piekrastē, 3450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Karndona pilsēta Īrijā (_Carndonagh_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas ziemeļu daļā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Korndaunaka.
- Donegola pilsēta Īrijā (_Donegal_), tāda paša nosaukuma grāfistē, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leterkeni pilsēta Īrijā (_Letterkenny_, īru: _Leitir Ceanainn_), Donegolas grāfistē, 15400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liforda pilsēta Īrijā (_Lifford_), Donegolas grāfistes administrtīvais centrs, Foilas upes kreisajā krastā, 1660 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bandorana pilsēta Īrijā ("Bundoran"), Donegolas grāfistē, 1700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kadonegē Pilsēta Itālijā ("Cadoneghe"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koneljāno Pilsēta Itālijā ("Conegliano"), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kajesa Pilsēta Mali Republikā ("Kayes"), reģiona administratīvais centrs, osta Senegālas kreisajā krastā, 83100 iedzīvotāju (2002. g.).
- Senluī Pilsēta Senegālā (fr. "Saint-Louis"), reģiona administratīvais centrs, 171300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gediavaja Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 287000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Pikine Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 854000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rifiska Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, 162100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tūba Pilsēta Senegālā, Diurbelas reģionā, 854000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mbūra Pilsēta Senegālā, Fatikas reģionā, 181800 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ziginšora Pilsēta Senegālas dienvidrietumos, Ziginšoras reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Diurbela Pilsēta Senegālas rietumos ("Diourbel"), reģiona administratīvais centrs, 100400 iedzīvotāju (2007. g.); Ģurbela.
- Kaulaka Pilsēta Senegālas rietumos ("Kaolack"), reģiona administratīvais centrs, osta Salumas krastā, 186000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tjesa Pilsēta Senegālas rietumos, reģiona administratīvais centrs, 263500 iedzīvotāju (2007. g.).
- testkopija Pirmā kopija no samontēta filmas izlaidumnegatīva.
- primārā kopija pirmā kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas oriģināla un izmanto sekundāro kopiju izgatavošanai.
- ūzas Platas, neglītas bikses.
- kakaža Pļāpīga, neglīta, nekārtīgi ģērbusies sieviete.
- pārpļaut Pļaujot neviļus, negribēti ievainot.
- uzpļaut Pļaujot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
- makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika.
- interpozitīvkopija Pozitīvā filmas kopija, kas tiek izgatavota no samontētas filmas negatīvkopijas pēc tam, kad pasūtītāja kopija saņēmusi pozitīvu atsauksmi.
- makroķermeņu elektriskie lādiņi pozitīva vai negatīva elektriskā lādiņa porcijas daudzkārtņi.
- projekcijkopēšana Pozitīvas fotokopijas iegūšana ar fotopalielinātāju, projicējot un eksponējot negatīva attēlu uz pozitīvā materiāla (fotopapīra); var iegūt gan palielinātas, gan samazinātas negatīva attēla kopijas.
- aerojons Pozitīvi vai negatīvi lādēta gaisa gāzu molekula.
- veselie skaitļi pozitīvie naturālie skaitļi, nulle un negatīvie skaitļi -n, kur n ir pozitīvs naturāls skaitlis.
- piroelektrība Pozitīvie un negatīvie elektriskie lādiņi, kas rodas uz dažu kristālisku dielektriķu (piroelektriķu) pretējām virsmām, ja tos karsē vai dzesē.
- violetā kopija pozitīvkopija, kas izgatavota uz speciālas filmas ar iekrāsotu pamatni un var tikt izmantota negatīvkopiju izgatavošanai.
- elektrostatiskā indukcija pozitīvo un negatīvo elektrisko lādiņu atdalīšanās vadītājā cita elektriski uzlādēta ķermeņa tuvumā, ķermeņiem tieši nesaskaroties; izraisa pievilkšanās (atgrūšanās) elektriskie spēki, kas darbojas starp lādiņiem.
- fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
- relatīvais skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
- relatīvs skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
- gaišs Pozitīvs, bez negatīvām iezīmēm (parasti par psihisku stāvokli).
- skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
- jonu emisija pozitīvu un negatīvu jonu atbrīvošana no cietvielas virsmas augstā temperatūrā (termojonu emisija), kā arī apstarojot ar fotoniem (fotodesorbcija).
- virsmas jonizācija pozitīvu un negatīvu jonu termiskā desorbcija (iztvaikošana) no cietvielas virsmas; izmanto jonu avotos, plazmas dzinējos kosmiskajā tehnikā u. c.
- skalpēt Prasīt negodīgi augstu cenu.
- puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā.
- videi kaitīgas preces preces, kuru ražošanai vai izplatīšanai noteikti ierobežojumi vai kuru atkritumu apsaimniekošanai tiek noteiktas īpašas prasības, ja tās savā aprites ciklā negatīvi ietekmē vai var ietekmēt vidi, cilvēka dzīvību vai veselību.
- kopēšana Process, kurā attēlu no fotonegatīva vai diapozitīva pārnes uz materiālu, kas pārklāts ar gaismjutīgu slāni.
- solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
- psihoprofilakse Psihisko slimību profilakse un negatīvu psihisko iedarbību pārvarēšana.
- pārsteigums psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko pēkšņi izraisa kas negaidīts, neparasts.
- izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
- vielu problēmlietošana psihoaktīvu vielu (piemēram, alkohola, narkotiku, medikamentu) pārmērīga lietošana, ignorējot informāciju par negatīvajām biopsihosociālajām sekām.
- haloefekts Psiholoģijā - fakts, ka kādas personas atsevišķu īpašību pozitīvu vai negatīvu novērtējumu ietekmē pirmais kopiespaids vai jau esošās zināšanas par citām īpašībām.
- kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
- Inišouenas pussala pussala Īrijas salas ziemeļos, iesniedzas Atlantijas okeānā un Ziemeļu šaurumā, norobežo Svili līcis rietumos un Foilas līcis austrumos, Donegolas grāfistes teritorija.
- radiokobalts Radioaktīvs kobalta izotops ar pussabrukšanas periodu 5,24 g., kurš no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto radioterapijā.
- radionātrijs Radioaktīvs nātrija izotops ar pussabrukšanas periodu 15,06 h, kas no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto dažu leikožu formu terapijā.
- izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu.
- uzrakņāt Rakņājot, parasti nejauši, negaidīti, Ieraudzīt, atrast (ko).
- feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas; attiecīgais publicistikas žanrs.
- negācija Rakstura, personības negatīva īpašība.
- šmeiks Raksturo ātru, parasti negaidītu, kustību.
- šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
- neglītais Raksturo skaistajam pretējas īstenības parādības, cilvēka negatīvo attieksmi pret tām.
- ciparzīme Rakstzīme, kas apzīmē nenegatīvu veselu skaitli.
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (cilvēks) nogāžas, strauji nosēžas, noguļas (kur, uz kā u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt vai, neviļus, negribēti paraujot, pieļaut, ka (kas, kāds) nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- krepuči Raupji, negludi, rēpuļaini veidojumi.
- ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
- alkatis Rauslis, negausis, nemiernieks, kārībnieks.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks.
- iebāzties Refl. --> iebāzt; tikt iebāztam (parasti neviļus, negribēti).
- ieberzties Refl. --> ieberzt (1); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
- ieberzties Refl. --> ieberzt (3); tikt ieberztam (parasti neviļus, negribēti).
- ielieties Refl. --> ieliet; tikt ielietam (parasti neviļus, negribēti).
- ielikties Refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
- ielikties Refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (1); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrambāties Refl. --> ieskrambāt (2); tikt ieskrambātam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt (1); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
- ieskrāpēties Refl. --> ieskrāpēt(2); tikt ieskrāpētam (parasti neviļus, negribēti).
- ieslacīties Refl. --> ieslacīt (1); tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
- iešņāpties Refl. --> iešņāpt (1); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
- iešņāpties Refl. --> iešņāpt (2); tikt iešņāptam (parasti neviļus, negribēti).
- iešņīpāties Refl. --> iešņīpāt (2); tikt iešņīpātam (parasti neviļus, negribēti).
- ievērpties Refl. --> ievērpt (2); tikt ievērptam (parasti neviļus, negribēti).
- ievērties Refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).
- izberzēties Refl. --> izberzēt (3); tikt izberzētam (parasti neviļus, negribēti).
- izlieties Refl. --> izliet (1); tikt izlietam, izlaistītam (parasti neviļus, negribēti).
- izvērties Refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
- nosisties Refl. --> nosist (2); tikt nosistam (parasti neviļus, negribēti).
- pārmalties Refl. --> pārmalt (2); tikt pārmaltam, parasti neviļus, negribēti.
- pārplēsties Refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
- pāršļakstināties Refl. --> pāršļakstināt (2); tikt pāršļakstinātam, parasti neviļus, negribēti.
- pāršļakstīties Refl. --> pāršļakstīt (2); tikt pāršļakstītam, parasti neviļus, negribēti.
- piebārstīties Refl. --> piebārstīt(1); tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
- piebērties Refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piebērties Refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piebērties Refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piedauzīties Refl. --> piedauzīt(2); tikt piedauzītam, parasti neviļus, negribēti.
- pielaistīties Refl. --> pielaistīt; tikt pielaistītam, parasti neviļus, negribēti.
- pielieties Refl. --> pieliet (2); tikt pielietam, parasti neviļus, negribēti.
- pielipināties Refl. --> pielipināt(1); tikt pielipinātam, parasti neviļus, negribēti.
- piemaisīties Refl. --> piemaisīt; tikt piemaisītam, parasti neviļus, negribēti.
- piemesties Refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti.
- piepīties Refl. --> piepīt(2); tikt piepītām, parasti neviļus, negribēti.
- piesēties Refl. --> piesēt (1); tikt piesētam, parasti neviļus, negribēti.
- piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
- piešūties Refl. --> piešūt(1); tikt piešūtam, parasti neviļus, negribēti.
- pietašķīties Refl. --> pietašķīt; tikt pietašķītam, parasti neviļus, negribēti.
- pievārīties Refl. --> pievārīt(4); tikt pievārītam, parasti neviļus, negribēti.
- pievērties Refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
- uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1); neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
- uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1); neviļus, negribēti tiki uzšļakstinātam.
- uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
- uzšļākties Refl. --> uzšļākt (1); neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
- uztašķīties Refl. --> uztašķīt; nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
- antireklāma Reklāma ar izteikti negatīvu vai parodisku raksturu ar mērķi pievērst patērētāja uzmanību kāda uzņēmuma vai firmas nekvalitatīvajai produkcijai.
- interference Retos gadījumos, kad krustmija notiek gēna robežās, vērojama tuvu krustmiju biežuma palielināšanās (negatīvā interference).
- sekas rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kāds cēlonis.
- badjarnaki Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- basari Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- koņagi Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- tendaboeni Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- tendamaiji Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- leksēšana Rijīga, negausīga ēšana.
- badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira.
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
- pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
- pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
- puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt.
- tīņa Rīma, negausis; tīnis 2(1).
- dižrijējs Rīma, negausis.
- stūķene Rīma, negausis.
- stuķis Rīma, negausis.
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
- uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
- uzrakties Rokoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
- infāmija Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
- intestabilitas Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
- musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdīt.
- kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
- sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
- sērs Rūgts, negaršīgs.
- brauls Rūgts, skāņš, negaršīgs (parasti par alu vai citu dzērienu).
- tārkt Rūkt (kā negaisa mākonis).
- turkt Rūkt (par negaisa mākoni).
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml., paust negatīvu attieksmi (pret cilvēka īpašībām, rīcību u. tml.).
- runāt aiz muguras runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
- pipec rupjš izsauciens (lai paustu attieksmi); bieži ar negatīvu nozīmi.
- uzurķēt Rušinot, bikstot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzrušināt Rušinot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- saklesēt Sabiezēt un kļūt negaršīgam (par ēdienu).
- izpist Sabojāt, negatīvi ietekmēt.
- krumpains Saburzīts, negludināts.
- krumpaiņš Saburzīts, negludināts.
- neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
- saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā).
- bīstamie atkritumi saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to rašanās vai pēc attiecīgas pārstrādes (apstrādes).
- sazvērniecisks Saistīts ar kopēju, parasti negatīvu, attieksmi (pret kādu, pret ko), tai raksturīgs.
- negatīvs Saistīts ar negatīvu 1; tāds, ko izmanto negatīva 1 iegūšanai.
- panegirisks Saistīts ar panegiriku (1), tam raksturīgs.
- panegirisks Saistīts ar panegiriku (2), tam raksturīgs.
- panegirisks Saistīts ar panegiriku (3), tam raksturīgs.
- renegātisks Saistīts ar renegātismu, tam raksturīgs.
- cādrs sājs, negaršīgs (bez sāls).
- kāds vējš atpūtis saka brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
- kā vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- kā novārīts vēzis saka ja cilvēks (_parasti_ vīrietis) ir ļoti nosarcis vai tā seja spēcīga (_parasti_ negatīva) pārdzīvojuma dēļ kļuvusi ļoti sarkana, ja kādam no aukstumu vai karstuma ir sarkana āda.
- kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
- ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu.
- kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
- pēc spoka saka par ko dīvainu, neparastu, arī neglītu, atbaidošu.
- kā cūka saka par ko ļoti negatīvu.
- kā sitiens pa pieri saka par ko ļoti pārsteidzošu, negaidītu, par ko tādu, kas liek atjēgties, aptvert notiekošo.
- traks numurs saka par ko negaidītu, ārkārtēju.
- pērkons (arī zibens) no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
- kā pērkona spēriens saka par ko negaidītu.
- kā zibens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
- ēst (arī dzert) var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt.
- bumbas sprādziens saka par ko pēkšņu, pārsteidzošu, pavisam negaidītu.
- kā ar cirvi pa pieri saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz.
- kauliņi ir mesti saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu.
- melns kaķis (arī kaķis) pārskrien pār ceļu saka par negaidītu kļūmi, traucēkli.
- kā aklai vistai mieža grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- aklais liktenis saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt.
- (vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
- vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
- kā badmira saka par rijīgu, negausīgu dzīvnieku.
- kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
- kā no debesīm nokritis Saka par tādu, kas negaidīti ieradies.
- kā pele lamatās saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā pele slazdā saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
- kā circenis karstos pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- kā circenis (karstos) pelnos saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis nevēlamā situācijā.
- bēdu gabals saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas; negals.
- debesu dāvana saka par to, ko saņem, iegūst negaidīti, arī bez pūlēm.
- kāds vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
- no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atdzinis (arī atpūtis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
- no kurienes vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
- kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
- lai iet (brauc) ratā saka, dzenot kādu projām vai paužot negatīvu attieksmi pret kādu.
- iet ratā saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret ko.
- ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
- padod maisiņu saka, ieraugot neglītu cilvēku (zēnu, meiteni).
- tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
- rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
- tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
- ne savā sejā saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti negatīvu emociju ietekmē).
- sirds atvilgst saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
- sirds pielīst saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
- spiedīgs gaiss saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
- smags gaiss Saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
- raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
- sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- sirds (vai) plīst pušu saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- sirds (vai) trūkst (biežāk plīst) (pušu) saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- būt nost no kakla saka, ja izdodas tikt vaļā, atbrīvoties no kaut kā negribēta, nepatīkama, nevēlama, apgrūtinoša.
- sirds plīst vai pušu saka, ja izjūtas, pārdzīvojumi (parasti negatīvi) ir ļoti spēcīgi.
- sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
- mētāt kā skaidu saka, ja kāda dzīvē ir daudz neparedzēta, negribēta, ko grūti pārvarēt.
- veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- grūst taksim taukus saka, ja kādam negrib dot, novēlēt ko labu, kārotu, it kā tas nepienāktos.
- mute ir ciet saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
- kā suns blusu pilns saka, ja kādam, kaut kur ir ļoti daudz kā nevēlama, nosodāma, negatīva.
- iet, soļus skaitīdams saka, ja kāds (biežāk zirgs) iet kūtri, negribīgi.
- kā pie badamieta piesiets saka, ja kāds aiz liela izsalkuma negausīgi ēd.
- ēd kā pie mieta stāvējis saka, ja kāds ēd negausīgi daudz, it kā badā bijis.
- kā putnu biedēklis saka, ja kāds ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīts, stāv nekustēdamies.
- kā no gaisa nokritis saka, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
- nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu.
- kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos.
- apgrozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
- grozīt pirkstos katru kapeiku desmit reizes saka, ja kāds ļoti rūpīgi apsver, vai naudu nepieciešams izdot, ja izdod naudu negribot, vilcinoties, šauboties.
- rij kā kalmuks saka, ja kāds negausīgi ēd.
- ne domāt nedomā saka, ja kāds nemaz negatavojas (ko darīt).
- mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
- sirds pārplīst saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
- kā ar mietu pa pieri saka, ja kāds pēkšņi saskaras ar ko negaidīti skarbu, satriecošu, ja uzzina ko pārsteidzošu.
- kur gadījies, kur ne, arī kur bijis, nebijis, arī kur bijis, kur nebijis, arī kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
- kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
- kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
- kur bijis, kur nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
- pazūd kā kaltiņš kulītē saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd.
- pazūd kā žīds pa Miķeļiem saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti pazūd.
- saplok kā pārdurts pūslis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti zaudē pašpārliecību, bravūrīgumu.
- mugura maksā saka, ja kāds tiek sodīts ar pērienu, izjūt savas negatīvās rīcības sekas.
- kā pērkons no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
- kā zibens spēriens saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
- kā zibens spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
- kā pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka, ja kas ļoti pārsteidz, ir pilnīgi negaidīts.
- lien ārā kā īlens no maisa saka, ja kas nav noslēpjams, atklājas, cilvēkam pašam negribot.
- melns kaķis pārskrien pār ceļu saka, ja kas negaidīts izjauc iecerēto, nodomāto.
- kaķis aizvelk baļķi pār ceļu saka, ja kas negaidīts neļauj realizēt iecerēto.
- kā maita saka, ja kas negatīvs izpaužas lielā mērā.
- kā ar vāli pa pieri saka, ja kas pēkšņi, negaidīti pārsteidz, ja ko pēkšņi, negaidīti izprot, aptver.
- kā dzirkstele pulvera mucā saka, ja kas rada ļoti negaidītu reakciju.
- tie paši vēži citā kulītē saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
- beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
- rīts gudrāks par vakaru saka, ja ko nevar vai negrib izlemt, izdarīt tūlīt.
- kā mēris saka, ja ko uzskata par neiedomājamu ļaunumu, ja pret ir klaji negatīva attieksme, ja no kā vairās, cik spēj.
- lāča pakalpojums saka, ja labi domātai rīcībai ir negatīvas sekas.
- pilna sirds saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
- auksta duša saka, ja negaidīti piedzīvo ko nepatīkamu, ja atjēdzas no kaut kā.
- uzkrīt kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
- kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
- kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
- mācītājs divreiz kancelē nekāpj saka, ja negrib otrreiz atkārtot iepriekš teikto.
- mēle smaga (arī stīva) kā galoda saka, ja negrib vai nespēj runāt (piemēram, aiz lielām bēdām).
- dieva dēļ saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
- zaķis pārskrien pār ceļu saka, ja neizdodas gribētais, ja kas negaidīti traucē sasniegt iecerēto.
- kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis.
- galva reibst saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams
- galva griežas riņķī saka, ja notiek kas negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams, ja cilvēks ir apjucis.
- saki vēl, ka dieva nav saka, ja notiek kas vēlams, arī negaidīts, neparasts.
- nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts.
- tā (nu) ir, kā ir saka, ja par ko šaubās, nevar vai negrib dot noteiktu atbildi.
- gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas.
- elle vaļā Saka, ja pēkšņi notiek kas negaidīts.
- liktenis uzsmaida saka, ja pēkšņi, negaidīti, arī nejauši (kāda dzīvē) notiek kas labs.
- kā rūgta nāve saka, ja pret ko ir ļoti negatīva attieksme.
- valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
- kā ar cirvja pietu pa pieri saka, ja teiktais ir negaidīti ass, pārlieku tiešs, ja kas pēkšņi pārsteidz.
- miegs noiet saka, ja vairs negribas gulēt.
- (pacietības) mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- abalģeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
- afigeķ Saka, lai paustu sakāpināti pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret ko (parasti pret ko negaidītu).
- nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
- (un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
- bendes maiss saka, lamājot, negatīvi vērtējot kādu.
- elles kruķis saka, paužot ļoti negatīvu attieksmi pret kādu.
- jebaķ saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
- jedritvaikociņ Saka, paužot negatīvas emocijas vai pārsteigumu.
- kā vista saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda neattapību, neizdarību, tūļību, _retāk_ raksturojot kāda nožēlojamo stāvokli, izskatu.
- kā veca meita saka, paužot negatīvu attieksmi pret kāda rīcību, izturēšanos.
- kā žagata saka, paužot negatīvu attieksmi pret kādu rīcību, uzsverot runāšanu nevietā, pļāpīgumu, ziņkāri, zaglīgumu.
- kā par sodu (arī sodību) saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
- kā vepris saka, paužot negatīvu attieksmi pret slinku, netīrīgu cilvēku, nosodot to.
- kā prusaks saka, paužot negatīvu attieksmi un draudot viegli iznīcināt.
- kā piepe saka, paužot negatīvu emocionālu attieksmi pret kādu parādību un uzsverot darbības izpausmes augsto pakāpi.
- cik tādi iet uz mārciņas saka, paužot negatīvu, nicīgu attieksmi.
- jods ar kādu saka, paužot negribīgu samierināšanos, vienaldzību.
- Jolki palki! saka, paužot parasti negatīvas emocijas.
- jomajo Saka, paužot parasti negatīvas emocijas.
- visādi dievam ir saka, raksturojot cilvēku, kam piemīt kas negatīvs, nesaprotams, nepieņemams.
- iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
- ielīst vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma (_visbiežāk_ kauna) lielu intensitāti, vēloties pazust no citu acīm, nomirt.
- iegrimt vai zemē saka, uzsverot negatīva pārdzīvojuma lielu intensitāti.
- kā brālis saka, uzsverot negatīvu, ironisku attieksmi pret kādu.
- aritmētiskā sakne saknes ^n^√a reālā nenegatīvā vērtība, kur a ir reāls skaitlis (a≥0).
- bauka Sakritusi būda; neliela, neglīta celtne.
- aizducinēt Sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu).
- noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu.
- Anegada sala Atlantijas okeānā (_Anegada_), Virdžīnu salu ziemeļaustrumos, Britu Virdžīnu (Lielbritānija) teritorija.
- Erana sala Atlantijas okeānā, Īrijas Donegolas grāfistes rietumu piekrastē.
- Tori sala Atlantijas okeānā, Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, Donegolas grāfistes teritorija.
- Jamaika Sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi.
- paškritika Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo).
- ļeberīgs Salkans, negaršīgs (par ēdienu).
- solkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- zolkas Samazgas, saskalas; negaršīgs, šķidrs (no dažādiem pārpalikumiem salaistīts) ēdiens, dzēriens.
- senegīns Saponīns, senegas darbīgā viela.
- zirdzeņi Sarkanīgi, negaršīgi kartupeļi.
- zirdzene Sarkans, negaršīgs kartupelis.
- normālā reakcija saskares virsmās pa normāli vērsta reakcija; ja tā kļūst negatīva, vienpusīgā balstā zūd kontakta spēki un objekts atraujas no balsta.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti ievainot.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, neviļus, negribēti radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- norepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt ļoti negludam, raupjam (parasti par rokām, kājām).
- aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
- nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
- sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
- uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas dalu).
- zasa Sass - negatavs, nenobriedis.
- apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas.
- sačorrāties sašaurināties, sarauties; savilkties (par negaisa mākoņiem).
- daturēt Satverot un turot (ko, kādu), panākt, ka (tas) paliek uz vietas, nekustas, negrozās.
- apēnošana Saules starojuma negatīvās ietekmes novēršana vasaras karstajā periodā - stiklotās siltumnīcās un lecektīs stiklus piesedz ar režģotiem koka rāmjiem, apšļaksta ar krīta vai māla suspensiju.
- indivīds Savādnieks (negatīvi vērtējams).
- viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē.
- iķitvai Savienojumā "iķitvai nazīt!" - lieto negatīvu emociju izteikšanai (dažreiz ar humora pieskaņu).
- negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
- šļamu Savienojumā "šļamu šļamām ēst" apraksta neglītu ēšanu ar rakāšanos pa ēdienu.
- sprukt Savienojumā ar "vaļā": pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu).
- sašmukt Savilkties (par negaisu), sarauties.
- blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
- perforācijas joslas numerācija secīga numerācija 30 cm intervālos uz filmas negatīva perforācijas joslas tuvumā, orientieris filmas attīstīšanas, montāžas un demonstrēšanas procesā.
- vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; arī maska (1).
- vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; arī grimase.
- sociālā pedagoga darbības mērķis sekmēt indivīda socializācijas procesa norisi, nodrošināt sociālās audzināšanas pasākumus, kā rī veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvās socializācijas cēloņu un seku ierobežošanu.
- puskrūma sekurinēga sekurinēgu suga ("Securinega suffruticosa").
- bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti.
- laika taisīšana senāk gandrīz katrā ciemā bija savi lietus, krusas, pērkona negaisa u. c. atvairītāji vai piesaucēji.
- SN Senegāla, valsts divburtu kods.
- Senegālas Republika Senegāla, valsts Rietumāfrikā.
- SEN Senegāla, valsts trīsburtu kods.
- Acacia senegal Senegālas akācija.
- Dakara Senegālas galvaspilsēta (angļu val. "Dakar") un apgabala centrs, atrodas Atlantijas okeāna krastā, lielākā Rietumāfrikas osta, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
- dāsas Senindiešu mitoloģijā - dieviem naidīgi dēmoni, kā arī ciltis, kas negodāja dievus, t. i. neārieši.
- Pardžanja Senindiešu mitoloģijā - negaisa mākoņu un lietus dievs.
- Ndara Senluī pilsēta un reģions Senegālā ("Ndar"), nosaukuma atveids no volofu valodas.
- Senluija Senluī, pilsēta Senegālā.
- tiobaktērijas Sērbaktēriju ģints ("Thiobacillus"), sīkas, nesporulējošas, gk. kustīgas, gramnegatīvas nūjiņas.
- pseidotoksoplazmoze Seronegative toksoplazmoze, kuras simptomi atbilst toksoplazmozes klīniskai ainai: triāde - hidrocefālija, horioretinīts un kalcinozes perēkļi smadzenēs.
- čība Sieviete (parasti negatīvi vērtēta, piem., tūļīga, neizdarīga).
- ķerveļains Sīki grubuļains, negluds.
- ķervulains Sīki grubuļains, negluds.
- zīme simbols, kurš norāda, vai dotais skaitlis ir pozitīvs vai negatīvs.
- mezoatoms Sistēma, kas sastāv no atoma kodola, elektroniem un negatīvi lādēta mezona.
- fototēka Sistematizēts fotogrāfiju vai to negatīvu krājums, krātuve.
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- pašstigmatizācija situācija, kad indivīds vai grupa internalizē jeb pieņem citu piedēvēto negatīvo raksturojumu un attieksmi.
- sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu.
- oksīdi Skābekļa savienojumi ar elementiem, kam ir mazāka elektronegativitāte.
- piena aktīvais skābums skābums, ko izsaka ar ūdeņraža jonu koncentrācijas negatīvo logaritmu pH; nosaka, izmantojot dažādus indikatorus, piemēram, lakmuspapīru (svaiga piena aktīvais skābums ir pH 6,5–6,8).
- pērkons Skaņas parādība, ko negaisā izraisa elektriskie lādiņi (zibens).
- mēmais negatīvs skaņu filmas nnegatīvs, kuram nav piemontēts skaņas celiņš.
- badgalis Skopulis, negausis.
- līkāns Skribelējums, neskaidrā rokrakstā neglīti uzrakstīts teksts.
- križāt Skribelēt, neglīti rakstīt.
- križelēt Skribelēt, neglīti rakstīt.
- zaidīt Skribelēt, neglīti rakstīt.
- uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; skrienot, pārvietojoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- uzglūņa Slepena novērošana, parasti ar mērķi uzbrukt (pārsteigt) negaidītā brīdī.
- sazūmēt Slepus un negodīgi savākt.
- noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
- čāga Slikta pārtika vai negaršīgs ēdiens.
- nezeme Slikta, kaut kādā veidā ar ļoti negatīvām izjūtām saistīta zeme.
- ķēca Slikta, negaršīga mērce, biezputra.
- gruzis slikts garastāvoklis, nogurums, satraukums vai citas negatīvas emocijas.
- pļumma Slikts, negaršīgs dzēriens.
- šļubrikans Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žampa Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žancka Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žompa Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žoncka Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žorga Slikts, negaršīgs dzēriens.
- gadnys Slikts, neglīts, tāds, kas riebjas.
- keraunofobija Slimīgas bailes no zibens un pērkona negaisa.
- teļīgi Slinki, tūļīgi; kā negribot, nespējot.
- stiept gumiju slinkot; ļoti lēni negribīgi ko darīt.
- staipīt (biežāk stiept) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
- stiept (retāk staipīt) gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi ko darīt.
- pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
- teļīgs Slinks, tūļīgs; tāds, kas visu dara kā negribot, nespējot.
- uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni.
- ciest Smagi izjust negatīvus psihiskus pārdzīvojumus; dziļi skumt, bēdāties.
- pārciest Smagi izjust un pārvarēt (negatīvu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, nelaimi u. tml).
- uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu.
- antirasistiskais sociālais darbs sociālā darba prakse, kas palīdz pārvarēt uz rases vai tautības pazīmēm balstītas negatīvas attieksmes un izturēšanos.
- intervences metodes sociālā darbinieka mērķtiecīgi izvēlētu paņēmienu kopums, lai īstenotu konkrētus sociālā darba prakses profesionālos uzdevumus, veicinātu pārmaiņas, sasniegtu plānoto rezultātu vai mazinātu problēmas negatīvo ietekmi.
- riska izvērtēšana sociālajā darbā riska izvērtēšana tiek lietota ar mērķi noteikt iespējamās negatīvās ietekmes, sekas vai situācijas attīstību nākotnē indivīdam, grupai vai kopienai.
- izturēšanās modifikācija sociālās izturēšanās regulēšanas metode, saskaņā ar kuru pozitīvi tiek stimulētas vēlamās izturēšanās formas un negatīvi - nevēlamās.
- gumzīt Spaidot, lokot darīt negludu (piemēram, audumu); burzīt.
- piments Spāniešu jeb Jamaikas neļķu pipars, negatavi, kaltēti, tumšbrūni un sūri pimentmirtes augļi.
- vējkārte Spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- glābšanas laiva speciāli būvēta daudzvietīga, negrimstoša airu laiva, ko grūti apgāzt un piesmelt.
- plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) - piemēram, par jūtām, domām.
- violento Spēcīgi; neganti, nevaldāmi; dedzīgi.
- šoks Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs.
- uzsprēgāt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- uzšvirkstēt Spēji izraisīties (par, parasti negatīvām, jūtām, neapmierinātību u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
- zvīļot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
- zalgot Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) - par, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli.
- dzalkstīt Spilgti izpausties (skatienā, acīs) - parasti par negatīviem pārdzīvojumiem.
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
- piedzīvojums Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums.
- borēlija Spirohetu ģints; gramnegatīvas anaerobas spirālveida sīkbūtnes, patogēnas cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem.
- elektrons stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, kas ietilpst visu atomu sastāvā un riņķo ap pozitīvi lādēto atoma kodolu; pieder pie leptoniem; elektriskais lādiņš 1,60217·10^-19^ C, masa 9,1091·10^-31^ kg
- mīnus Starp diviem skaitļu apzīmējumiem norāda, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā; skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
- krāsu korekcijas filtrs starp diviem stikliem ievietotas dažāda blīvuma fotoželatīna plēves, kas atbilstoši krāsainā negatīva krāsvielām iekrāsotas dzeltenā, purpura vai gaišzilā krāsā; lieto kopēšanas ierīcē pozitīva materiāla krāsu līdzsvara mainīšanai atbilstoši negatīva spektrālam līdzsvaram.
- neto pozīcija starpība starp klīringa sistēmas dalībnieka noteiktā laikposmā saņemto un veikto pārvedumu kopapjomu; ja šī starpība ir pozitīva, veidojas neto kredīta pozīcija jeb neto prasības, bet, ja šī starpība ir negatīva, veidojas neto debeta pozīcija jeb neto saistības.
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas).
- mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
- sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt (parasti ko negatīvu).
- bezmiegs Stāvoklis, kad cilvēks neguļ (parasti naktī); nomods.
- plastotipija Stereotipijas paņēmiens negatīvu iespiedumu un izspiedumu plātņu pagatavošanai no salikumu un akmens iespiedumu formām.
- literālisms Stingra turēšanās pie burta, nemaz vērību negriežot uz iekšējo saturu.
- kā mūris stingri, droši, ar negrozāmu pārliecību.
- kā siena stingri, droši, ar negrozāmu pārliecību.
- baiamoss Stipri bangaini vēji ar pērkona negaisu un lietus gāzēm Kubas salas dienvidu daļā.
- stebļīt Stīviem soļiem, negribīgi kaut kur doties.
- uzbrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
- ieraut Strauji virzot (piemēram, roku, kāju pa negluda priekšmeta virsmu), iedurt (ādā).
- aizraut Strauji virzot roku (parasti pa kāda negluda priekšmeta virsmu), iedurt (aiz naga, ādas).
- atgāzties Strauji, negaidot atvērties (parasti ar troksni.).
- izgrūst Strauji, spēji pateikt, izrunāt (piemēram, steigā, uztraukumā); īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
- stulbenis Stulbs (negudrs) cilvēks.
- stuburains Stūrains, žuburains, zarains, aplauztiem vai apcirstiem zariem, negluds; ar daudziem stab(iņ)iem.
- distress Subjektīvi nepatīkamais stress, kas var būt saistīts ar negatīvām pārmaiņām organismā.
- aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
- pipars Šī auga auglis, kas ir pazīstama garšviela: izžāvēti negatavi augļi ir melnie pipari, izžāvētu gatavu augļu kauliņi ir baltie pipari.
- sarkanrīkles nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina senegalensis").
- rietumu pļavvālodze šīs ģints suga ("Sturnella neglecta").
- aizšķaudīt šķaudot negribot norādīt uz tikko izteiktā apgalvojuma neīstumu.
- šķerbs Šķērms, negaršīgs; skarbs.
- fotodromija Šķidrumā suspendētu daļiņu kustība pretī gaismai (pozitīvā f.) vai prom no tās (negatīvā f.).
- piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
- šņāpatas Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņapati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- šņāpati Šņapatas - atliekas, druskas, pabiras; kaut kas tāds, ko neviens vairs negrib.
- Martu Šumeru debesu rietumdaļas dievs, mitoloģijā raksturots kā pērkona un negaisa izraisītājs.
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus.
- termotropisms Šūnu reakcija (pozitīva vai negatīva) uz siltuma kairinājumu.
- heliotakse Šūnu un dzīvu organismu, gk. mikroorganismu reakcijas veids, kad saules gaisma tos pievelk (pozitīvā h.) vai atgrūž (negatīvā h.).
- apmūdējis Tā saka Smiltenē par alu, kas negrib rūgt.
- buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā.
- netīrie Tabuizēts un negatīvi iekrāsots mirušo garu jeb veļu apzīmējums, kas radīts kristietiskās ideoloģijas ietekmē.
- atpakaļvērstā kļūdu labošana tāda kļūdu labošana pārraides kanālā, kad uztvērējs reaģē uz katru kļūdu uztvertajā datu blokā un nosūta raidītājam pieprasījumu atkārtoti pārraidīt attiecīgo datu bloku. Atšķirībā no turpvērstās kļūdu labošanas šīs metodes realizēšanai nepieciešams kanāls kļūdu indikācijai, izmantojot vai nu pozitīvu vai negatīvu apliecinājumu.
- kazzobains Tāds (audekls), kurā ir cilpas, negludumi u. tml., kas radušies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- kraupaiņš Tāds (auglis, bumbulis), kam ir negluda, parasti slimības bojāta, miza.
- kasains Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
- kasaiņš Tāds (augs, parasti kartupelis), kam ir slimības bojāta, negluda miza.
- bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
- vājš Tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos.
- galīgs Tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi.
- baigs Tāds (piem., cilvēks), kura raksturīgās (negatīvās vai pozitīvās) īpatnības izpaužas stiprāk par parasto, vidējo līmeni.
- pērkoņains Tāds, kad ir daudz pērkona negaisu (par laikapstākļiem, laikposmu).
- nomods Tāds, kad neguļ (par laikposmu).
- kuprains Tāds, kam (virsmā) ir izliekums, paaugstinājums, negludums.
- negalīgs Tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs.
- pēdīgais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes; pēdējais (8).
- beidzamais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- pēdējais Tāds, kam ir ļoti spēcīgas negatīvas īpašības, pazīmes.
- melns Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (kā rases pazīme) - parasti par negroīdiem.
- melnādains Tāds, kam ir ļoti tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem); melns (4).
- neapmierināts Tāds, kam ir negatīva attieksme, tāds, kas protestē (parasti pret ko nevēlamu).
- drenns Tāds, kam ir negatīvas rakstura īpašības.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- repuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- rēpuļains Tāds, kam ir raupja, negluda, arī rētaina āda (piemēram, par rokām); raupjš, negluds, arī rētains (par ādu).
- tumšādains Tāds, kam ir tumša ādas krāsa (parasti par negroīdiem).
- neitrāls Tāds, kam ir vienāds pozitīvo un negatīvo lādiņu skaits; tāds, kam nepiemīt elektriskās īpašības.
- pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; nepiepildāms; negausīgs.
- kārtīgs Tāds, kam piemīt (negatīva īpašība) lielā mērā; pamatīgs.
- pilnīgs Tāds, kam piemīt ļoti izteikti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- pamatīgs Tāds, kam piemīt ļoti pozitīvas vai ļoti negatīvas rakstura, personības īpašības.
- nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi.
- distopisks Tāds, kam raksturīgas antiutopiskas iezīmes, negatīvas nākotnes vīzijas.
- badīgs Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs.
- spocīgs Tāds, kas ar ko dīvainu, neparastu izraisa, parasti negatīvu, attieksmi, arī nesapratni.
- ķenga Tāds, kas darbu dara slikti, neglīti.
- inotropisks Tāds, kas ietekmē muskuļu kontrakcijas; simpātiskā nerva kairinājums ietekmē sirds muskuļa kontrakcijas pozitīvi inotropiski, bet klejotājnerva - negatīvi inotropiski.
- netīrs Tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem.
- leikemoīds Tāds, kas ir līdzīgs leikozei, piem., negatavu, leikozei raksturīgu celulāro elementu klātiene asinīs (sepses, tuberkulozes, karcinomas gadījumā).
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- negardums Tāds, kas ir negaršīgs.
- pinkulains Tāds, kas ir negluds, nelīdzens, ar paresninājumiem (parasti par dziju); tāds, kas ir savēlies (pinkās).
- pinkulaiņš Tāds, kas ir negluds, nelīdzens, ar paresninājumiem (parasti par dziju); tāds, kas ir savēlies (pinkās).
- zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
- nelāgs Tāds, kas ir paveikts zemā kvalitātē, nepareizi, arī neglīti (piemēram, par darbu).
- bēdīgi slavenais tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, ļaunprātīgās rīcības dēļ.
- rupjš Tāds, kas ir raupjš, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir raupja, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām); arī ass 1 (4).
- antihernhūtisks Tāds, kas ir saistīts ar cīņu pret hernhūtismu; tāds, kam ir negatīva attieksme pret hernhūtismu.
- slimīgs Tāds, kas ir saistīts ar pārmērīgi negatīvu, arī pārspīlētu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi negatīva, arī pārspīlēta (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
- pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, negurstoši, bez apnikuma darīt ko.
- nenomazgājams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu).
- izlēcīgs Tāds, kas izceļas ar ko negaidītu, neparastu (parasti peļamu, nosodāmu).
- labvēlīgs Tāds, kas izraisa ko labu, vajadzīgu; tāds, kam nav negatīvu pazīmju, seku (piemēram, par norisi, procesu).
- odiozs Tāds, kas izraisa pret sevi negatīvu attieksmi; arī nevēlams, nepieņemams.
- pasmags Tāds, kas izraisa samērā negatīvu, nomācošu psihisku stāvokli.
- līdzatkarīgs tāds, kas kopā ar kādu ir pakļauts (kā negatīva, piemēram, alkoholisma) ietekmei.
- mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu; arī skops.
- postošs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību; postīgs (2).
- postīgs Tāds, kas ļoti negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
- zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
- neparedzēts Tāds, kas nav iepriekš paredzēts; arī negaidīts, pēkšņs.
- glets Tāds, kas nav labi izcepies; pusjēls; negatavs.
- nelabs Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums.
- dīvele Tāds, kas negants uz dauzīšanos.
- kaitīgs Tāds, kas negatīvi ietekmē cilvēka psihi, arī sabiedrību.
- ņuršķis Tāds, kas negrib izteikties skaidri, bet tikai nesaprotami murmina.
- neiecietīgs Tāds, kas nesamierinās (parasti ar ko negatīvu) un cīnās (pret to).
- nejaušs Tāds, kas notiek negaidīti, neparedzēti.
- akls Tāds, kas notiek, izraisās nejauši, negaidīti; nejaušs; negaidīts.
- gatavēža Tāds, kas pats negatavo ēst, bet ēd citu pagatavotu ēdienu.
- kauša Tāds, kas pats negrib strādāt un traucē citus darbā.
- kaušķis Tāds, kas pats negrib strādāt un traucē citus darbā.
- konfrontējošs tāds, kas rada pretestību, pretstāvi, izraisa negatīvu attieksmi.
- blēdīgs Tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu).
- pēkšņs Tāds, kas rodas, notiek negaidīti, neparedzēti; tāds, kas ir negaidīts, neparedzēts.
- tumšs Tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu, arī reakcionāru.
- kņēga Tāds, kas savu darbu dara negribīgi, aiz garlaicības.
- nedrošs Tāds, kas var būt par cēloni, piemēram, negadījumam, briesmām; tāds, kur nevar būt drošībā.
- bezgaumīgs Tāds, kas veidots vai izraudzīts bez labas gaumes; negaumīgs.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt negadījumus, ugunsgrēkus (par materiālu, vielu, priekšmetu).
- neciešams Tāds, kas, parasti negatīvu īpašību dēļ, ir ļoti nepatīkams, grūti paciešams (par cilvēku).
- nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs.
- spocīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; rēgains; spokains.
- spokains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs (1); rēgains.
- rēgains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs.
- nepielūdzams Tāds, ko nevar izmainīt, grozīt; stingrs, negrozāms.
- krunkains Tāds, kur ir radušās krunkas, negludumi (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- nelabvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu, pret ko) ir negatīva, noraidoša, nelaipna.
- nešpetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna; negants (1).
- špetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna; nešpetns (1); negants (1).
- nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
- raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu (parasti par mūžu, tā daļu).
- pārsteidzošs Tāds, kurā izpaužas kas negaidīts, neparasts, arī apbrīnojams.
- glūnīgs Tāds, kurā izpaužas kas negatīvs (piemēram, ļaunums, nenovīdība) - par acīm, skatienu.
- nelāgs Tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs.
- noliedzošs Tāds, kurā izpaužas kas noraidošs, arī negatīvs (attieksmē pret ko).
- nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
- blēdīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums.
- neaprēķināms Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti.
- pēdējais Tāds, kurā kas negatīvs izpaužas ļoti lielā mērā.
- neizšķirts Tāds, kurā neviena puse negūst pārsvaru (par sacensībām, to rezultātiem).
- vērtīborientēts tāds, kura rīcība, darbība tiek virzīta saskaņā ar noteiktām vērtībām, kvalitātēm, uzskatiem, kuru pamatā ir izpratne par priekšmetu vai parādību pozitīvajām un negatīvajām īpašībām
- nelabs Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga.
- daudzēška Tāds, kurš pārmērīgi ēd, negausis.
- daudzēža Tāds, kurš pārmērīgi ēd, negausis.
- neizdevīgs Tāds, no kura negūst peļņu, ienākumus; tāds, no kura negūst materiālu labumu.
- nepateicīgs Tāds, par ko negūst pateicību, atzinību, tāds, kas neatlīdzina ieguldītās pūles, spēkus, zināšanas, neizraisa gandarījumu (parasti par darbu).
- banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
- Rona Taiti iedzīvotāju mitoloģijā - neganta cilvēkēdāja.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- velnaģīmis Tas, kas atgādina velnu; neglītenis.
- ķēdes suns tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negodīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
- pārsteigums tas, kas negaidīti iepriecina (kādu).
- ienaidnieks Tas, kas negatīvi, bieži postoši, iedarbojas (uz ko).
- inde Tas, kas traucē, nomāc cilvēka psihi; tas, kas negatīvi ietekmē cilvēku.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
- ņerbulis Tauks, negaršīgs gaļas gabals.
- volofi Tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu.
- sereri Tauta Senegālas dienvidrietumos, nedaudz arī Gambijā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, tuvu radniecīgi fulbiem, volofiem, reliģija - islāms.
- balanti Tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi.
- dioli Tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- surinamieši Tauta, dzīvo Surinamā, cēlušies no ievestajiem negroāfrikāņiem vergiem, valoda - holanndiešu (indoeiropieešu saimes ģermāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvinisti).
- mandžaki Tauta, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- pepeli Tauta, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- goli Tauta, Senegālas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- trinidadieši Tauta, Trinidādas un Tobāgo pamatiedzīvotāji, cēlušies gk. no XVII-XVIII gs. ievestajiem negroafrikāņiem vergiem, ticīgie - katoļi, anglikāņi.
- mandingi Tautu grupa (bambari, malinki, diuli) R-Āfrikā (Gvinejā, Kotdivuārā, Mali, Senegālā, Gambijā), valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas valodām; ticīgie - gk. musulmaņi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas.
- groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
- apstrāde ar aukstumu termiskā apstrāde, kurā rūdītu leģēto tēraudu ar lielu paliekošā austenīta daudzumuturpina atdzesēt līdz negatīvai temperatūrai; tēraudā palielinās martensīta daudzums, palielinās cietība.
- aukstā josla termiskā josla, kas atrodas starp poliem un polārajiem lokiem, tai raksturīga polārā diena un polārā nakts; Saules stari krīt ļoti slīpi polārās dienas laikā, bet polārās nakts laikā vispār neapspīd šo teritoriju; visu gadu valda negatīva gaisa temperatūra.
- zaudēt Tiekot pārspētam, negūt uzvaru, pārsvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- vājība Tieksme, nosliece (uz ko, parasti negatīvu, nevēlamu).
- tiesību normu internalizācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā atsevišķi indivīdi, uzzinot par normas priekšrakstiem, par tiesībām vai iepējām, ko norma rada vai pienākumiem, ko uzliek, kā arī par sekām, kādas var rasties normas neievērošanas gadījumā, izveido sevī vairāk vai mazāk apzinātu attieksmi (pozitīvu, negatīvu, neitrālu) pret šo normu un tās realizāciju.
- internegatīvkopija Tieši no krāsu beznegatīva filmas izgatavota negatīva kopija; internegatīvs.
- internegatīvs tieši no krāsu beznegatīva filmas izgatavota negatīva kopija.
- diezgan Tik daudz, ka vairāk nav vēlams, vajadzīgs, arī tik daudz, ka vairāk negribas.
- selektīva abstrakcija tikai vienas detaļas (visbiežāk kaut kā negatīva) ievērošana, ignorējot pārējo kontekstu.
- nosieties Tikt apsietam ap ko (kā), parasti neviļus, negribēti.
- iesabērties Tikt iebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- iecirsties Tikt iecirstam (kur iekšā, parasti neviļus, negribēti) - piemēram, par cirvi, kapli.
- iesacirstiēs Tikt iecirstam, parasti neviļus, negribēti.
- iesadoties Tikt iedotam, parasti neviļus, negribēti.
- iesagrābties Tikt iegrābtam, parasti neviļus, negribēti.
- iekrist mutē tikt iegūtam viegli, bez pūlēm, negaidīti.
- ierakstīties Tikt ierakstītam (parasti neviļus, negribēti).
- iesarakstities Tikt ierakstītam, parasti neviļus, negribēti.
- iesarausties Tikt ieraustam, parasti neviļus, negribēti.
- iesasmelties Tikt iesmeltam kopā ar kādu šķidrumu, parasti neviļus, negribēti.
- iesmelties Tikt iesmeltam, kopa ar kādu šķidrumu (parasti neviļus, negribēti).
- iesagraudāties Tikt ievirzītam, parasti neviļus, negribēti (parasti par priekšmetu).
- ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
- izdzerties Tikt izdzertam (parasti neviļus, negribēti).
- izēsties Tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti).
- izarausties Tikt izraustām, parasti neviļus, negribēti.
- izaraustīties Tikt izraustītam, parasti neviļus, negribēti.
- izarauties Tikt izrautam, parasti neviļus, negribēti.
- izasviesties Tikt izsviestam, parasti neviļus, negribēti.
- izmulst Tikt iztraucētam miegā, negulēt nakti.
- izvērpties Tikt izvērptam (parasti neviļus, negribēti).
- izavērties Tikt izvērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piesmērēties Tikt ļoti notraipītam, parasti neviļus, negribēti.
- dabūt kā ar mietu (arī bomi) pa galvu tikt ļoti pārsteigtam, negaidīti uzzinot ko.
- aizsviesties Tikt neviļus, negribēti aizsviestam.
- pārsprukt pār (arī pāri) lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam, izpaustam.
- izslīdēt pār lūpām tikt neviļus, negribēti izteiktam.
- nobirt Tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nolīt Tikt neviļus, negribēti nolietam (kur, uz kā, garām kam).
- nopilēt Tikt neviļus, negribēti nopilinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- notecēt Tikt neviļus, negribēti notecinātam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- nogriezties Tikt nogrieztam (1) (2), parasti neviļus, negribēti.
- nogriezties Tikt nogrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
- nokosties Tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti.
- nolieties Tikt nolietam nost, parasti neviļus, negribēti.
- nolieties Tikt nolietam zemē (kur, uz kā, garām kam u. tml.), parasti neviļus, negribēti.
- nolikties Tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti.
- pagriezties Tikt pagrieztam, parasti neviļus, negribēti.
- paķerties Tikt paķertam, parasti neviļus, negribēti.
- paņemties Tikt paņemtam (parasti neviļus, negribēti).
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- zaudēt Tikt pārspētam, negūt uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā).
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
- piegrābties Tikt piegrābtam (1), parasti neviļus, negribēti.
- piegriezties Tikt piegrieztam 2(1), parasti neviļus, negribēti.
- piegriezties Tikt piegrieztam 2(2), parasti neviļus, negribēti.
- piegružoties Tikt piegružotam, parasti neviļus, negribēti.
- pielikties Tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti.
- piemīcīties Tikt piemīcītam, parasti neviļus, negribēti.
- piesieties Tikt piesaistītam, parasti neviļus, negribēti.
- dasasieties Tikt piesietam nejauši, negribēti.
- piesisties Tikt piesistam (5), parasti neviļus, negribēti.
- piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
- sadzeldēties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
- sadzeldīties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
- sadzelstīties Tikt sadzelstītam (2), parasti neviļus, negribēti.
- sadzelties Tikt sadzeltam (2), parasti neviļus, negribēti.
- sajūgties tikt sajūgtam (negaidīti).
- sasieties Tikt sasietam (1), parasti neviļus, negribēti.
- saspiesties Tikt saspiestam (5), parasti neviļus, negribēti.
- iecirsties Tikt spēcīgi iesistam (parasti neviļus, negribēti); strauji pieskarties (par to, ar ko sit).
- piešauties Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- uzsisties Tikt uzsistam (1) (uz kā), parasti neviļus, negribēti.
- tīnis Tīņa, rīma, negausis.
- GTO tiristors tiristors, ko var aizvērt, pievadot vadības elektrodam negatīvu strāvas impulsu; divoperāciju tiristors.
- Ķēsa Tjesa, pilsēta Senegālā.
- tuims Traks, negudrs, neprātīgs, lempīgs.
- satiksmes negadījums transportlīdzekļa avārija; ceļa negadījums.
- indēt Traucēt, nomākt (cilvēka psihi); negatīvi ietekmēt (cilvēku).
- vienpārejas tranzistors trīselektrodu pusvadītāju ierīce, kuras voltampēru raksturlīknē ir posms ar negatīvu diferenciālo pretestību - palielinot spriegumu, samazinās strāva; divbāzu diode.
- mīnuss Trūkums, nepilnība, vaina; negatīva parādība, nevēlama īpašība.
- teļnags Tūļīgs, lempīgs cilvēks; cilvēks, kas visu dara it kā negribot vai nespējot.
- noturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) nemaina stāvokli (piemēram, nekrīt, negāžas).
- līst virsū Tuvoties (kādam), būt uzmācīgam, izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- apdūcis gaiss tveicīgs, drūms laiks pirms negaisa sākšanās.
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu. A N Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- pektoze Ūdenī nešķīstošs polisaharīds negatavos augļos, kurš nogatavojoties pārvēršas pektīnā.
- Senegāla Upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā.
- Alalau upe Brazīlijā (_Alalaū, Rio_), Riunegru kreisā krasta pieteka, Roraimas un Amazonasas štata robežupe.
- Arasa upe Brazīlijā (_Araça, Rio_), Amazones baseinā, Amazonasas štata ziemeļaustrumos, Riunegru kreisā krasta pieteka.
- Riubranku Upe Brazīlijā, Roraimas štatā (port. val. "Rio Branco"), Riunegru kreisā krasta pieteka, kas izceļas, satekot Urarikuerai, kas sākas Parimas grēdas austrumu nogāzēs (Gvajānas plakankalnē) un Takutu, kas sākas Kamoas kalnos, garums - (kopā ar Urarikveru) 1300 km.
- Usumasinta Upe Gvatemalā un Meksikā ("Usumacinta"), garums - 1000 km, sākas Čjapasas Sjerramadrē (augštecē nosukumi - Rionegro, Čihoja, Salinasa), ietek Kampečes līcī Meksikas līča dienvidos, kopā ar Grihalvu veido deltu.
- Finna upe Īrijā, Donegolas grāfistē, Foilas kreisā krasta pieteka
- Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, caurtek Otera, Aperērna un Louerērna ezeru, ietek Atlantijas okeāna Donegolas līcī.
- Gambija Upe Rietumāfrikā (angļu val. "Gambia"), Gvinejā, Senegālā un Gambijā, garums - 1200 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 20 km platu estuāru.
- Kasikjare Upe Venecuēlā ("Rio Casiquiare"), atzarojas no Orinokas augšteces (atņem 1/3 ūdens), ietek Riunegru (Amazones baseinā), garums - 410 km.
- uzurbt Urbjot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko).
- uzurbties Urbjoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- mazākais uzspīlējums urbuma lielākā un vārpstas mazākā robežizmēra negatīva starpība.
- lielākais uzspīlējums urbuma mazākā robežizmēra un vārpstas mazākā robežizmēra negatīva starpība.
- uzspīlējums Urbuma un vārpstas faktisko izmēru negatīva starpība, ja urbuma izmērs pirms savienošanas ir mazāks par vārpstas izmēru.
- argirografija Uz apgaismotas bromsudraba plāksnes zīmē ar attīstītāju vai arī glezno un iegūst kopējamu negatīvu.
- gult virsū uzklupt (parasti negaidīti); uzbrukt.
- iegult Uzklupt, uzbrukt (parasti pēkšņi, negaidīti).
- vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
- pieņemt Uzskatīt (ko) par nenovēršamu, negrozāmu un būt mierā (ar to).
- piespļaut Uzspļaut, ignorēt, negatīvi, nicīgi attiekties.
- iztaisīt Uztvert, izprast (ko) ļoti pārspīlēti (parasti negatīvā nozīmē).
- zaudēšana uzvaras negūšana (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- neomicīns Vairāku līdzīgu antibiotiku maisījums, iegūts no "Streptomyces fradiae" kultūrām; aktīvs pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām.
- atsasacīties Vairs nerūpēties, negādāt par kādu.
- šlubrikans Vāja, negaršīga tēja vai kafija.
- žļegains Vājš, negaršīgs.
- žļegans Vājš, negaršīgs.
- ekrāntīkliņš vakuuma vai gāzpildītas elektronierīces elektrods, kas atrodas starp stūrējošo tīkliņu un lampas anodu; novērš starp stūrējošo tīkliņu un anodu radušās kapacitātes negatīvo ietekmi uz lampas darbību.
- konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
- muzlot Valstīt pa muti; neveikli, negribīgi ēst.
- grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību.
- palama Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi); iesauka.
- vecene Veca sieviete; arī neglīta, ļauna sieviete.
- kacere Veca, kalsna, neglīta meita.
- beķene Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- beķens Vecs, neglīts trauks (piemēram, krūze, bļoda).
- zvanars Vecs, slikts, neglīts pulkstenis.
- izperināt Veicināt (parasti kā negatīva) rašanos.
- buktēties Veidoties nelīdzenumam, negludumam, piemēram, apģērbā.
- milzt Veidoties, arī tuvoties (parasti par negaisu).
- vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis.
- džerimandra Vēlēšanu apgabala robežu pārgrozīšana, kuras nolūks - valdošajai partijai sagādāt negodīgas priekšrocības.
- uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst.
- uzplūdes leņķis vertikāls leņķis starp gaisakuģa ātruma virzienu un tā garenvirziena asi, kas ir pozitīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass atrodas augstāk par gaisa ātruma vektora virzienu, un negatīvs, ja gaisakuģa garenvirziena ass ir zemāka par gaisa ātruma vektora virzienu.
- sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes.
- eitanāzija Viegla nāve; gadījums, kad ārsti atņem dzīvību neglābjami slimam pacientam, kam dzīvības mākslīga saglabāšana sagādā fiziskas ciešanas.
- kā korķis viegli, ātri, ļoti strauji, negaidīti.
- aizvainojums Viegls, negribēts apvainojums.
- bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- pār vienu kārti metami vienādi negatīvi vērtējami.
- attēla līdzenums vienāds attēla asums gan negatīvā kadra vidū, gan tā malās.
- kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
- procesu atkarība viens no uzvedības atkarību veidiem, kas saistīts ar nepārvaramu cilvēka tieksmi spēlēt azartspēles (spēļu automāti, bingo, kāršu spēles, loterijas, derības, sporta spēles u. tml.) vai pārmērīgu jauno tehnoloģiju lietošanu (internets, datorspēles, čats u. tml.), lai gan ir zināms par negatīvajām biopsihosociālajām (mentālām, fiziskām, sociālām un finansiālām) sekām, ko tā rada viņa dzīvē.
- nevieta Vieta pie cilvēka (vai citas dzīvas būtnes), ko negrib saukt vārdā.
- vilkkauls Vikkauls mugurā - saka, ja cilvēks ir stīvs, nevar vai negrib locīties.
- gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot.
- manipulācija Viltīga, negodīga rīcība; mahinācija; viltīgs triks; tendencioza faktu sagrozīšana.
- manipulēt Viltīgi, negodīgi rīkoties.
- mišmašs Vinegrets.
- vinegrete Vinegrets.
- vinigrets Vinegrets.
- nolaižamā koja virās iekārta koja, kuru nolaistā stāvoklī izmanto gulēšanai, bet, kad neguļ, koju paceļ un fiksē vertikāli, tādējādi iegūstot rīcības telpu.
- tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
- cādrs virs augsnes ilgāku laiku gulējis negaršīgs kartupelis.
- kapričo Virtuozs instrumentāls skaņdarbs, kurā ir daudz oriģinālu, negaidītu muzikālu frāžu un efektu.
- vērt Virzīt (ko), parasti neviļus, negribēti, (kā) spraugā, kas sašaurinās.
- līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi).
- trešās personas visas līgumā minētās personas, kas nav līdzēji (vecāki, aizbildņi, Valsts darba inspekcija), bet var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību.
- estētiskais Vispārīgais parādību kopumā, kuras cilv. atzinis par skaistām, cildenām, harmoniskām, traģiskām, komiskām, neglītām, zemiskām.
- neobjektivitāte vispārīgākā nozīmē ir tendence nosliekties kādā noteiktā virzienā, būt pozitīvi vai negatīvi noskaņotam attiecībā uz kādu ideju, grupu, cilvēku vai objektu.
- alkatība Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība.
- bezgaumība Vispārināta īpašība --> bezgaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negaumība.
- bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums.
- negaidītība Vispārināta īpašība --> negaidīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negantība (1).
- negantība Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1).
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2).
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodība Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodīgums Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negrozāmība Vispārināta īpašība --> negrozāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negudrums Vispārināta īpašība --> negudrs.
- gaisene Vista, kas gan klukst, bet lāga negrib perēt.
- jaolofi Volofi - tauta Senegālā, dzīvo arī Gambijā, Mali, Mauritānijā.
- zāģēšanas defekti zāģēšanas procesā radušies zāģmateriālu virsmas negludumi vai bojājumi.
- bluzdi Zaimi, niknas, negantas lamas.
- zasis Zass, negatavs.
- Rosana rags zemesrags Atlantijas okeānā, Īrijas Donegolas grāfistes rietumos.
- Hornheds zemesrags Īrijas ziemeļu daļā, Donegolas grāfistes ziemeļrietumos.
- rāpulis Zemisks, negodīgs cilvēks.
- Pērkonputns Ziemeļamerikas indiāņu leģendās - putns, kas rada negaisus.
- Sigķora Ziginšora, pilsēta un reģions Senegālā.
- mīnuss Zīme, ar ko apzīmē atņemšanu vai negatīvu lielumu.
- leukografija Zīmējumu pagatavošana gaismas novilkumu, fotolitografiju u. c. negatīviem.
- leikogrāfija Zīmējumu pagatavošana gaismas novilkumu, fotolitogrāfiju u. c. negatīviem.
- Frankenšteins Zinātnes negatīvo seku personifikācija: angļu rakstnieces M. Šellijas romāna varonis - zinātnieks, kurš radījis briesmoni.
- informatīvais ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam vajadzīgā darbība ir negaidīti pārtraukta un nevar tikt turpināta; lietotājam jāapstiprina, ka šī darbība jāaptur, vai arī jāvēršas pēc palīdzības.
- pazīst Zīst, līdz vairāk negribas dzert, ēst.
- šauts Žauts, kārīgs, negausīgs, skops.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa neg.