Paplašinātā meklēšana

Meklējam kaļ.

Atrasts vārdos (500):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

kaļ kā dzenis

Atrasts skaidrojumos (2673):

litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot aizsmakt.
aizvēkšt (Skaļi, nejauki) raudot ļaut acīm kļūt sarkanām.
aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni.
āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski.
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos.
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds.
atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ).
atairēt Airēt nost (sānis, atpakaļ).
atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ).
pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ.
noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
aizērģelēt Aiziet, skaļi raudot.
krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa.
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
pakalene Aizmugure, pakaļpuse.
pakaļene Aizmugure, pakaļpuse.
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
akmeņkaltuve Akmeņkaļa darbnīca.
litikoze Akmeņkaļu silikoze.
pabruģis Akmeņu pamats, kurā akmeņi nav ar kaļķiem samūrēti.
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties.
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi.
diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa.
aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ)
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
apagaļ Apagaļš; atpakaļ; atpagaļ.
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri
dedzinātie kaļķi apdedzinātie kaļķi
nedzēstie kaļķi apdedzinātie kaļķi
neveldzētie (arī nedzēstie, dedzinātie) kaļķi apdedzinātie kaļķi
aizvēkšt Apdullināt raudot (skaļi, nejauki).
Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi
Varkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mārupes novada Salas pagastā; Vārkaļi
Augstkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne.
Aizkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža.
Alši Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā 35 km no Saldus; kaļķakmens ieguves vieta no 16. gs. līdz 20. gs. 90. gadiem un darbojās kaļķu ceplis.
elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
dirsa Apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu.
dibins Apģērba pakaļējā daļa.
grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens.
kalcifikācija Apkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās ķermeņa audos.
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
balsīgs Apveltīts ar skaļu, labu balsi.
atgāzene Ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis.
tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko).
ex post facto ar atpakaļēju spēku, ar atpakaļēju datumu u. tml.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
dzirdamības slieksnis ar ausi uztveramo skaņu skaļuma līmeņa robeža
atdukņāt Ar elkoņiem stumt atpakaļ.
atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
atvairīt Ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ).
izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst.
elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2).
elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst.
pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
atspridzināties Ar lēcieniem skriet atpakaļ.
atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atgāztēm Ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu.
atmest Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest.
dīkaļāt Ar pārtraukumiem skaļi raudāt.
dīkaļāties Ar pārtraukumiem skaļi raudāt.
gulgot Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
gulgt Ar pārtraukumiem, mainīgā skaļumā šalkt (par vēju).
žammāt Ar pilnu muti, skaļi ēst.
šļaupēt Ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām).
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
ieblūžģināt Ar skaļiem šļakstiem ieiet (ūdenī).
teršķināt Ar skaļu "trrr! trrr!" saukt mājās (cūku no ganībām).
atblākšķēt Ar skaļu troksni ierasties.
uzbazūnēt Ar skaļu troksni pamodināt.
atsviesties Ar sparu atkrist (atpakaļ).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3).
atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
atspert Ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis).
attraukt Ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
atsist Ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumentam) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
pārtaurēt Ar tauri pārspēt skaļumā.
attriekt Ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atvēzēt Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
atkrāmēties Ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.).
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
arteriostoze Artērijas apkaļķošanās, osifikācija.
atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
angiosteoze Asinsvada pārkaulošanās vai pārkaļķošanās.
angiostenoze Asinsvada vai cita vada diametra anatomiska sašaurināšanās, piem., kā deģenerācijas vai pārkaļķošanās sekas.
asinspārkaļķojums Asinsvadu pārkaļķojums.
skalbs Ass, skarbs, skaļš.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
an- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
ana- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā).
atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto).
tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt.
veiglot Atdarināt, pakaļdarīt.
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ.
izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
andot Atdot atpakaļ.
apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti.
returs Atgriešanās, atsūtīšana atpakaļ.
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
retrocesija Atiešana atpakaļ.
atkāpināties Atkāpināt pajūgu atpakaļ.
apkaldināties Atkārti apkaļot, beidzot to pabeigt.
atšņūkāt Atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas.
žļudzināt Atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko).
dīkāt Atkārtoti skaļi raudāt.
dīkuļot Atkārtoti skaļi raudāt.
sakliegāt Atkārtoti skaļi saucot sasaukt.
atgriezties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal.
atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
atlaucenēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ.
atlaucēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ.
atlaucīt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ.
atkumis Atliecies atpakaļ.
retroversija Atliekšanās atpakaļ.
atsliet Atliekt atpakaļ (galvu); atgāzt.
atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
knaipīties Atliekt ausis atpakaļ (zirgam, kurš vālas kost).
atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā).
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
refūzija Atliešana; atpakaļplūsma, piem., asins ievadīšana atpakaļ asinsritē.
atmaukties Atlocīties atpakaļ.
izarēķināties Atmaksāt, atdot atpakaļ parādu.
atkrāpt Atmānīt, pierunājot nākt atpakaļ.
atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
atrociski Atmuguriski, atpakaļ (mest).
atšaubeniski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
atšaubinu Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
atšaubiski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
atšobeni Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
atšobeniski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
apsviedeniski Atmuguriski, atpakaļ.
atšauban Atmuguriski, atpakaļ.
atšaubaniski Atmuguriski, atpakaļ.
atšaubu Atmuguriski, atpakaļ.
atšaumiski Atmuguriski, atpakaļ.
atžaubiski Atmuguriski, atpakaļ.
atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
atslejus Atpakaļ atgāzts, atstumts.
atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
atkumu Atpakaļ atliekts.
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas
revolvēt Atpakaļ velt.
atbulu Atpakaļ, atmuguriski.
atkalnis Atpakaļ, atmuguriski.
atkalnu Atpakaļ, atmuguriski.
atkaļņu Atpakaļ, atmuguriski.
apugļams Atpakaļ, atpugļams.
atkārteniski Atpakaļ; atkārten.
atkārtin Atpakaļ; atkārten.
apakaļiski Atpakaļ; atmuguriski; atpakaļiski.
atpakaļiski Atpakaļ; atmuguriski.
apagaļā Atpakaļ; atpagaļā.
apagaļam Atpakaļ; atpagaļam.
apageļ Atpakaļ; atpageļ.
apagaļš Atpakaļ.
apakaļ Atpakaļ.
apakaļam Atpakaļ.
apakaļāms Atpakaļ.
apakaļs Atpakaļ.
apakaļu Atpakaļ.
apakļam Atpakaļ.
apakuļ Atpakaļ.
apegaļam Atpakaļ.
apikaļ Atpakaļ.
apiļ Atpakaļ.
apkalu Atpakaļ.
appakaļ Atpakaļ.
apukaļ Atpakaļ.
apukaļus Atpakaļ.
apukļam Atpakaļ.
apukuļ Atpakaļ.
atgal Atpakaļ.
atkarpeņus Atpakaļ.
atkārten Atpakaļ.
atkārtiņ Atpakaļ.
atpagaļ Atpakaļ.
atpagaļā Atpakaļ.
atpagaļam Atpakaļ.
atpageļ Atpakaļ.
atpakaļa Atpakaļ.
atpakaļām Atpakaļ.
atpakaļāms Atpakaļ.
atpakaļi Atpakaļ.
atpakaļis Atpakaļ.
atpakaļs Atpakaļ.
atpakaļu Atpakaļ.
atpakaļus Atpakaļ.
atpegaļam Atpakaļ.
atpugļams Atpakaļ.
atpukaļ Atpakaļ.
retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ.
retrogrādisks Atpakaļejošs; tāds, kas deģenerējas, izvirst.
rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu.
atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot.
retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
vindikācija Atpakaļprasīšana; arī atriebība.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā
iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
reversais lokālā tīkla kanāls atpakaļvērstais kanāls
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
vivo Ātri (par tempu), kustīgi, dzīvi; spēcīgi, skaļi.
izkasīt Ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ.
tērkt Ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas.
emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai
atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ.
atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
Dzerkaļu ezers atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,6 ha; Dzerkalīšu ezers; Dzirkaļu ezers
Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens.
attempt Atsist atpakaļ, sist pretī.
atveķēt Atsist atpakaļ.
atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim.
atsavērties Atskatīties atpakaļ.
atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī.
lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos
atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ.
atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni).
atpekelēt Atvest ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
retrakcija Atvilkšana atpakaļ.
atstuidīt Atvilkt nost, atpakaļ.
atkāpšanās atvirzīšanās atpakaļ
atriezt Atvirzīt (galvu) atpakaļ.
atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
plūdenā loģika atziņu reprezentēšanas forma jēdzieniem, kurus nevar precīzi definēt ārpus konteksta (piem., "karsts" vai "skaļš")
kalcifilakse Audu pārkaļķošanās pēc stimulējošas vielas ievadīšanas.
kalcifilija Audu tieksme saistīt kalcija sāļus un pārkaļķoties.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
kaļķaugi Augi, kas satur kaļķi lielākā daudzumā.
Kurnetesaudas kalns augstākā virsotne Libāna grēdā ("Qurnet es Sauda"), Libānas ziemeļos, augstums - 3083 m, kaļķakmeņi, rietumos - terasveida nogāzes
Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži.
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā.
cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem.
senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem.
Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
Auces kaļķakmens atradne augšperma Naujoji Akmens svītas kaļķakmens iegula Dobeles rajonā, 3 km uz dienvidiem no Auces
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
intuskrustācija Augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā.
ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu.
betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets.
pakaļējās piedziņas automobilis automobilis ar pakaļējiem dzenošajiem riteņiem
sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ
vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ.
Gymnostomum calcareum avota kaļķenīte
kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos.
jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ
klorēt Balināt ar hlorkaļķiem.
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
kaļķēt Balsināt ar kaļķi.
belēt Balsināt; kaļķot.
temme Balss (skaļa).
josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas.
atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu.
oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību.
nokaražavot Bariem un skaļi turp doties.
atbāzt Bāzt atpakaļ.
mīne Bedre kaļķu plaucēšanai.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atbēgt Bēgt nost (sānis, atpakaļ).
krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo.
bļāva Bērns, kas skaļi raud.
pakaļtecis Bērns, kas tek (mātei) pakaļ; pēcnācējs.
didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens.
atbērt Bērt atpakaļ.
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu-silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina.
varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
slemerēt bezmērķīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
atbīdīt Bīdīt nost (sānis, atpakaļ).
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām).
gaura Bieži un skaļi maujoša govs.
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
skalds Birzs, lapu koku mežiņš; birztala ar skaļu atbalsi.
skalda Birztala ar skaļu atbalsi.
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu.
dergloties Blēņoties, muļķoties, skaļi trokšņot.
kauķis Blīvs kaļķiezis, kauķi; cehšteins.
grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
uzbļaut Bļaujot, skaļi runājot, uzmodināt.
dāris Bļauris; skaļš, pērkoņdimdošs.
galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
braukulēt Braukaļāt.
atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atbrist Brist nost (sānis, atpakaļ).
atļūt Brīvi atkarāties atpakaļ vai uz sāniem.
brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks.
latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas.
ahterlīķis Buras pakaļējā mala.
šotstūris Buras pakaļējais, pakaļējais stūris, kurā iestiprina šoti.
killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu.
plivināšanās Buras pakaļējās malas drebēšana, ja stūrē pārāk augstu pie vēja.
trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu.
trakot Būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam.
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
trīcēt Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
atsist Būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ.
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
korķakmens Būvmateriāls no zirņu lielumā sasmalcinātiem korķu atkritumiem, kas saistīti ar kaļķi, māliem, darvu vai azbestu, stipri saspiesti īpašās formās un izkaltēti.
izdedžbetons Būvmateriāls, kas sastāv no cementa, kaļķu un izsijātu antracīta vai citu akmeņogļu izdedžu maisījuma.
kleķis Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa.
svelstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
svulstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa.
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš.
ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai
robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām.
plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens.
čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt)
jojo cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai, kad spēlētājs to tur rokā aiz aukliņas, brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ
dibins Cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta.
krusti Cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem.
gulga Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
gorlohvats Cilvēks, kas ar skaļu uzstājību panāk sev vēlamo.
piļļa Cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
čāpste Cilvēks, kas ēdot skaļi čāpstina.
bļauka Cilvēks, kas kliedz, brēc; cilvēks, kas daudz un skaļi baras, lamājas, lādas.
vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
sakliedzējs Cilvēks, kas mēdz kliegt, skaļi runāt.
brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
ļāļa Cilvēks, kas skaļi runā.
vēpla Cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā.
zvīgulis Cilvēks, kas vienmēr skaļi smejas.
melndirsis Cūka ar melnu pakaļējo daļu.
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi.
šmīkstināt Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties.
atbirināt Daļēji atbērt atpakaļ.
dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
pārdārdēt Dārdot pārspēt skaļumā.
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus
bļerkšēt Daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi).
vārīties Daudz skaļi sarunāties; pļāpāt.
čalatīt Daudz un skaļi pļāpāt.
pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
vieplāt Daudz un skaļi runāt, klaigāt.
blažģīt Daudz un skaļi runāt.
blīžģēt Daudz un skaļi runāt.
žļadzīt Daudz un skaļi runāt.
blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt.
sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku.
klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti.
aste Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).
degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk).
uzjādelēt Demonstrējot izjāt turp un atpakaļ.
hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi.
subene Dibens, pakaļa, tūplis.
dūkamais Dibens, pakaļa; dūcamais.
dūcamais Dibens, pakaļa.
zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem)
pārdimdēt Dimdot pārspēt skaļumā.
dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo.
fortisimo Dinamikas apzīmējums ļoti stipri, ļoti skaļi.
mecoforte Dinamikas apzīmējums mūzikā - vidēji skaļi.
dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā
Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi.
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis.
dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu.
grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
rūkt Dobji, zemu, samērā skaļi skanēt (par mūzikas instrumentiem).
damīgs Dobjš, skaļš.
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
remitēt Dot, sūtīt atpakaļ.
izmest līkumu (arī loku, cilpu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
izlaist riņķi (arī loku) doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
trakāt Draiskoties, skaļi, trokšņaini izturēties.
smeli Droši; skaļi, dūšīgi.
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
pārducināt Ducinot pārspēt skaļumā.
pārdūkt Dūcot pārspēt skaļumā.
pārdunēt Dunot pārspēt skaļumā.
nošventīt Dusmīgi pakaļ norunāt.
erzāties Dusmīgi un skaļi rūkt (par suni).
albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
bramzēt Dzelzi kaļot skanēt.
ilksnīca Dzelzs kulba, kurā iekaļ ilksi ratiem.
bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē.
dzemdes retroversija dzemdes ķermeņa atliekšanās atpakaļ bez saliekšanās
sparkšis dzenis, kas ātri kaļ
atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
dadzīt Dzenoties (kādam) pakaļ, panākt (to).
dasadzīties Dzenoties pakaļ, panākt.
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
Dzirkaļu ezers Dzerkaļu ezers Aglonas pagastā.
Dzerkalīšu ezers Dzerkaļu ezers Aglonas pagastā.
lašēt Dzēst (kaļķus).
paveldzēt Dzēst nelielu daudzumu kaļķus.
izlašķēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus).
izveldzēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus).
uzkliegt Dziedāt ar uzkliedzieniem, mainīgā skaļumā.
izdziedāt Dziedāt un pabeigt dziedāt (piemēram, noteiktā skaļumā, augstumā).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
uzelsa Dziļa (arī skaļa) ieelpa.
nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
atdzīt Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
dzanāties Dzīties kam pakaļ.
pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā
vārdu karš dzīva, spraiga, skaļa vārdu pārmaiņa domstarpību gadījumā
aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
pakaļgūža Dzīvnieka pakaļkājas gurns.
vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens).
kverķis Dzīvnieks (parasti sivēns), kas daudz, skaļi kviec.
kaucis Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
kauka Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
bļauris Dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud).
kliedzējs dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus
eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
smakšķēt Ēdot vai dzerot skaļi čāpstināt.
gaišais Efedrīnu saturoša narkotiska viela, kuras iespaidā cilvēks uzbudinās, kļūst skaļš.
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
statofons Elektrostatisks skaļrunis, kurā skaņu reproducē metāliska membrāna elektostatiskā laukā.
atgriezeniskā saite eletroniskas iekārtas (piemēram, pastiprinātāja) izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus
pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst.
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
iesaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt.
reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā.
Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma
mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi
standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma.
svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika.
pakaļējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā izmantota mēles pakaļējā daļa
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi.
virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
neveldzētie kaļķi gabalveida vai maltie kaļķi, kuru pamatkomponenti ir kalcija oksīds (CaO) un magnija oksīds (MgO)
pīķis Gafeles pakaļējais (brīvais) gals.
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
pīķstūris Gafeļburas augšējais pakaļējais stūris.
gaisa kaļķi gaisā cietējošie kaļķi
magneziālie kaļķi gaisa kaļķi, kas satur 5–20% MgO
gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli
spārna uzplūds gaisakuģa spārna daļa ārpus pareizas ģeometriskās formas (trapeces, trīsstūra) plānā; var būt priekšējais un pakaļējais spārna uzplūds
servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
iekšējais apmetums galvenokārt kaļķa apmetums ar skaņas un siltumizolācijas un dekoratīvām īpašībām
atriezies Galvu atpakaļ atgāzis.
paskaņš Gandrīz skaļš vai skaļi skanēt.
jaila Ganības Krimas kalnu galvenās grēdas bezmežu platoveida kaļķakmens virsotnēs.
tribulē Garens klucītis, kādu lieto zeltkaļi.
kvelkšis Gaudošana, riešana, skaļa runāšana.
Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ).
atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust.
atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains.
lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
eklatants Grezns, spožs, uzkritīgs, skaļš.
Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
šņakšķināt Griezt zobus, skaļi klabināt zobus.
grotbomja noks grotbomja pakaļējais gals
retropulsija Grūdiens atpakaļ.
pļurkšināt Grūst atpakaļ ēdienu (par bērnu).
atgrūst Grūst nost (sānis, atpakaļ).
atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.).
izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
triasa Ģeoloģijā otrā laikmeta zemes slānis, sastāv no kaļķakmeņiem, smilšakmeņiem un merģeļiem.
Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Hantengri Hantengri smaile - augstākā virsotne šajā grēdā, atrodas uz Kirgizstānas un Kazahstānas robežas, augstums - 6995 m, marmorizētie kaļķakmeņi, apledojums.
pucolānas cements hidrauliska java, ko iegūst sajaucot pucolānu ar dzēstiem kaļķiem
romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā.
oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos.
adiuretīns Hipofīzes pakaļējās daļas hormons; veicina nātrija hlorīda izdali un kavē ūdens atpakaļrezorbciju nierēs.
chlorkaļķi Hlorkaļķi.
klorkaļķis Hlorkaļķi.
arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos.
pediplēns Humīda klimata apstākļos izveidojusies izlīdzināta, lēzena priekškaļņu virsma.
atbāzt Iebāzt atpakaļ.
apvēkšties Iebrēkties (skaļi ieraudāties) uz īsu brīdi.
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā.
atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto).
aizdot iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot.
hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē.
tusiens Ieelpa (skaļa) un nopūta.
atgrimt Iegrimt atpakaļ.
vnutrjaks Iekaļamā slēdzene.
elektriskais akumulators iekārta, kas elektriskās uzlādēs strāvas iedarbībā uzkrāj ķīmisko enerģiju un pēc tam atdod šo enerģiju atpakaļ elektriskajā enerģijā
apbļauties Iekliegties, skaļi raudot.
reintegrācija iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.)
atliet Ieliet (atpakaļ).
atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ).
sabuldurēt Iemācīties iekaļot (galvā).
iepakaļā Iepakaļ (1).
iepakaļis Iepakaļ (1).
iepakaļā Iepakaļ (2).
iepakaļis Iepakaļ (2).
iesekus Iepakaļ.
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
sakabes ierīce ierīce automobiļa rāmja pakaļējā daļā automobiļa savienošanai ar velkamo piekabi vai citu transportlīdzekli
dempfers Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai; surdīne.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
sadalītājs Ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām.
rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni; rūceklis (2).
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
atprasījums Iespēja saņemt atpakaļ nodotu naudu vai priekšmetu.
atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
atiet Iet nost (sānis, atpakaļ).
šļūkstināt Iet skaļi velkot kājas pa zemi.
involūts Ietīts, miglā tīts, grūti saprotams; atpakaļ gājis attīstībā.
atvadīt Ievadīt, iestumt atpakaļ.
iegaudoties Ievaimanāties; arī skaļi ieraudāties.
karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis
blorkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
blurkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
izdzīties Ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ).
izrēkties Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
drēkšties Ilgāku laiku skaļi maut, blēt.
šķērsties Ilgāku laiku skaļi maut, blēt.
izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
nobļauties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
nobrēkties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3).
nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt.
iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
šķērsties Ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu).
atrēkt Ilgāku laiku, skaļi smieties.
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
varkšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
varšķēt Ilgi, skaļi raudāt.
brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis.
iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī.
klenkšēt Ilgstoši, apnicīgi (ne visai skaļi) riet.
targavot Ilgstoši, skaļi pļāpāt.
Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera.
kukla Imitācija, pakaļdarinājums.
retroinfekcija Inficēšanās atpakaļejošā virzienā, piem., mātes inficēšanās no augļa.
apotetrs Instruments, ar kuru novieto atpakaļ izkritušu nabas saiti dzemdību laikā.
nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
piekliegt pilnas ausis intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt
opistoporija Involuntāra kāpšanās atpakaļ, mēģinot doties uz priekšu; vērojama parkinsonisma gadījumā.
gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt.
atirt Irt nost (sānis, atpakaļ).
uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
uzsaukties Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
nobruzdēt Īsi, skaļi dārdēt.
nobraukšķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
nobraušķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā.
nopakšināties Īsu brīdi radīt skaļas skaņas (piemēram, ūdens pilēm krītot ūdenī u. tml.).
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu); norēkties (4).
droškpakaļa Izbraucamo ratu - droškas pakaļējā daļa.
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties.
stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim.
izķērkt Izgrūst skaļu, griezīgu balss skaņu, radīt nepatīkamu kliedzienu.
izkalties Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta.
izbļaut Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi).
izklēgāt Izkliegt, skaļi izteikt.
bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
pladaukš Izmanto, lai raksturotu skaļu, plaukšķošu skaņu.
arheociāti Izmiris dzīvnieku tips, radniecīgi sūkļiem, skelets no kaļķa, porains, parasti cilindrisks, apakškembrijā siltās jūrās >1000 sugu.
theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
stromatoporidae Izmirusi dzeļšūnu zarndobumaino hidrozoju grupa ar kaļķa skeletiem.
nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti
tabulata Izmirusi koraļļu grupa, kuras kolonijas sastāv no prizmatiskām vai apaļām kaļķa caurulītēm, kas pieskaras tieši viena otrai.
pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
numulīti Izmiruši jūras organismi ar lielām kaļķa čaulām; veido t. s. numulītu kaļķakmens slāņus.
stromatoporiedejas Izmiruši, no kembrija līdz paleogēnam dzīvojuši koloniāli rifveidotāji jūras organismi ar kaļķa skeletu.
temnospondyli Izmirušu abinieku apakšrinda ar skriemeļiem, kuru pārkaļķošana norisinājusies tikai atsevišķās vietās, tāpēc tie sastāv no vairākām daļām, sastopami karbonā līdz triasam.
izniecināt Iznievāt, izniekaļāt.
pieskandināt visas malas (arī malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās
pieskandināt visas malas (ari malu malas) izpaust skaļi, arī netaktiski daudziem, daudzās vietās
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam.
kalcīts izplatīts iežveidotājs minerāls kalcija karbonāts CaCO~3~, galvenais kaļķakmens komponents
retransfūzija Izplūdušu nesarecējušu asiņu ievadīšana atpakaļ paša asinsritē.
zviedzināt Izraisīt skaļus smieklus.
aizblīkšķināt Izraisot skaļu blīkšķi, likt aizkrist ausīm, apdullināt.
zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā
izklenkšēties Izrieties (ne visai skaļi, aprauti).
izrakstīt Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piemēram, tos izšujot, izaužot, iekaļot).
slorks Izsauksmes vārds, kas apraksta skaņu, kāda rodas, piemēram, skaļi strebjot kādu šķidrumu.
atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu).
starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
trakot Izturēties, rīkoties, runāt ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
izgaudāties Izvaimanāties, skaļi izraudāties.
izgaudoties Izvaimanāties; arī skaļi izraudāties.
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts
smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu.
relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas.
jahtheķis Jahtas pakaļgals.
ahterklājs Jahtas vai kuģa klāja pakaļējā daļa.
heķis jahtas vai kuģa pakaļgals
ahters Jahtas vai kuģa pakaļgals.
levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā.
atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
melkaļnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Melkaļi" iedzīvotāji.
patriekties Jautri, skaļi parunāties; patriekt 2.
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt.
jāris Jautrs, skaļš pasākums.
kaļķu java java no kaļķiem un ūdens, kam pievienotas izsijātas smiltis
mertelis Java, cements, kopā sajaukts ar kaļķiem un smiltīm.
cementa un kaļķu java java, ko iegūst, smilšu un cementa maisījumam pievienojot kaļķu pienu
jauktā java java, kurā ir dažādas saistvielas (piemēram, cements un kaļķi)
neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes
omuļot Justies ērti, priecāties; runāt laimīgi (bet ne skaļi).
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo.
smagdirsa Kāds, kam ir smaga ķermeņa pakaļējā daļa.
smagpakaļa Kāds, kam ir smaga ķermeņa pakaļējā daļa.
šķenderis kāds, kam patīk nevietā skaļi runāt
vaiksteklis Kāds, kas ākstās, skaļi uzvedas.
stabule Kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs.
vēkāns Kāds, kas bieži klaigā (ne pārāk skaļi).
izdildirsis Kāds, kas bieži skaļi izdala vēdera gāzes.
zvicka Kāds, kas daudz un skaļi smejas.
beiris Kāds, kas skaļi raud.
binga Kāds, kas skaļi raud.
bingaļa Kāds, kas skaļi raud.
bingalis Kāds, kas skaļi raud.
vācelis Kāds, kas skaļi runā, bļauj.
vācele Kāds, kas skaļi runā, kliedz.
bļaukāns Kāds, kas skaļi runā.
žvīgulis Kāds, kas skaļi smejas.
zvanārs Kāds, kas trokšņo, skaļi runā.
grigala Kāds, kuram patīk bieži un skaļi smieties.
perža Kāds, kurš bieži mēdz skaļi izvadīt vēdera gāzes.
plīkša Kāds, kurš daudz un skaļi pļāpā.
čaburis Kāds, kurš daudz un skaļi runā muļķības.
zvigulis Kāds, kurš daudz un skaļi smejas.
zvīga Kāds, kurš mēdz skaļi smieties.
ausins Kāds, kurš skaļi kliedz.
krepecis Kāds, kurš skaļi raud tādējādi izvada gļotas.
plīkšis Kāds, kurš skaļi runā vai muļķības stāsta.
krecinis Kāds, kurš skaļi smejas.
pastaknīties Kādu brīdi (apmulsumā) mīdīties uz priekšu un atpakaļ.
pabauroties Kādu laiku baurot, skaļi raudāt.
pašaudīt Kādu laiku izstiepties uz priekšu un atpakaļ.
saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst)
sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt
nolaušķēt Kādu laiku skaļi nopļāpāt.
pabaurot Kādu laiku skaļi raudāt.
nočākstēt Kādu laiku skaļi sarunāties (par sievietēm).
pablīšķināt Kādu laiku skaļi sist.
nozvēbināt Kādu laiku vēcināt uz priekšu un atpakaļ.
biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm
ūksts Kājstarpe; pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
kaļada Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
kaļadot Kaladū, kaladā, kaļadū, kalado - ziemas un vasaras saulgriežu dziesmu tradicionāls piedziedājums.
kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
Jesenīki Kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti.
Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes.
Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis
Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
Mečeks Kalnu masīvs Ungārijas dienvidrietumos, augstākā virsotne - Zenges kalns (682 m), kaļķakmeņi, merģeļi, smilšakmeņi, karstie avoti.
Biks Kalnu masīvs Ungārijas ziemeļos, augstākā virsotne - Ištālloškē - 959 m, ziemeļu un ziemeļrietumu daļu veido kaļķakmeņi, dienvidaustrumu - andezītu lavas lauki.
Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi
kalējmetināšana kalšana, kurā divas vai vairākas līdz metināšanas temperatūrai sakarsētas daļas sakaļ vienā detaļā
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot citādu, par ko citu.
fermuārs Kalts, ko lieto akmeņkaļi, kokgriezēji, kā arī ādas izstrādājumu meistari.
aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes.
pelēkais zelts kaļķakmens
rēdze kaļķakmens radze
dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds
avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama
nokaļķot Kaļķot (1) un pabeigt kaļķot.
nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
Philonotis calcarea kaļķu avoksne
vapnineica kaļķu ceplis
kaļķenieks Kaļķu dedzinātājs; kaļķu tirgotājs.
kaļķu piens kaļķu java ar lielu ūdens daudzumu
Scapania calcicola kaļķu lāpstīte
kaļķene Kaļķu pīpe; kaļķu svilpe.
Rhodobryum spatulatum kaļķu rožgalvīte
Lophozia collaris kaļķu smaillape
Polygonum calcatum kaļķu sūrene
kaļķu liniments kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai
sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
kamanpakaļa Kamanu pakaļējā daļa.
Kamaškalu Kamaškalu ezers - Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
skāpināt Kāpināt (3); likt kāpties atpakaļ vai uz priekšu.
stedzināt Kāpināt atpakaļ.
atkāpties Kāpties atpakaļ (sānis, nost).
skāpties Kāpties atpakaļ.
kilvaters Kara kuģu nostāšanās rindā viens pakaļ otram.
repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti.
kļāpt Kārīgi ēst, ātri iedzert; skaļi strēbt.
šļurgt Kārīgi un skaļi žūpot.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni.
Dzerkaļova Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļova" kļūdains nosaukuma variants.
savirināt Karsējot, kaļot sametināt.
karre Karsta rieva, 1-2 m dziļa rievveida ieplaka, kas radusies, ūdenim šķīdinot kaļķakmeņus vai citus viegli šķīstošus iežus.
atbāzenes Kāršu spēle, kur izspēlēto kārti otrs spēlētājs var vai nu sist ar lielāku kārti vai atdot atpakaļ (atbāzt) ar mazāku; atbāžu cūkas.
agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību
izlaida Kārts, kas savieno ratu priekšējo asi ar pakaļējo.
viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā.
mālstrāķis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrīne Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrinice Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrīnīce Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrīnis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
skrinka Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
prēstārijas Katoļu baznīcā garīdznieku vietas, kas dod ienākumus un ko bīskaps var atņemt atpakaļ.
platā kaukale kaukaļu suga ("Caucalis radians")
eburnācija Kaula vai zoba blīvuma palielināšanās pēc iekaisuma; skrimšļa pārkaulošanās; audzēja kaļķaina infiltrācija.
osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi.
Kirtara Kirtara grēda - kalnu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Kirthar"), Pakistānas dienvidaustrumos, garumos - \~300 km, augstums - līdz 2171 m, kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties.
klājkalsiņš Klājstringers - peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja.
arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ.
atitīde Klasiskajā baletdejā - viena no pamatpozām, kur dejotājs stāv uz vienas kājas, otra celī saliekta un pacelta atpakaļ.
kalkarenīti Klastiski (drupu) kaļķakmeņi, sastāv no 0,006-2 mm lieliem karbonātiežu vai kvarca graudiem, ko sacementē kaļķa cements, Latvijā izplatīti gk. ordovika nogulumos.
klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu.
klaiga Kliedzējs, bļauris; ļoti skaļš cilvēks.
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
uzvēkšēt Kliedzot, brēcot, arī skaļi runājot, uzmodināt.
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
žvairēt Kliegt, brēkt, baurot, skaļi raudāt.
bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
žārnīties Kliegt, skaļi runāt, lamāties.
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības.
taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā
meno forte klusāk; ne tik skaļi
pieņemties Kļūt skaļākam, pastiprināties (par skaņu).
dedkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni.
dodkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni.
krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni.
agrostemma Kokaļi - neļķu dzimtas ģints.
parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas
slaidais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma gracilis")
breik Komanda boksā, pēc kuras pretiniekiem vienam no otra jāatiet solis atpakaļ.
vēži Komisijā nodotas, bet nepārdotas grāmatas, ko sūta atpakaļ izdevējam.
aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
difuzors Koniskas formas membrāna skaļruņa akustiskās atdeves palielināšanai.
konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā.
plieņi Kopīgs apzīmējums dažādas izcelsmes un dažāda sastāva kaļķakmens slāņiem, gk. dziļi zemē.
Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes.
landauers Kopš 18. gs. lietoti četrvietīgi grezni rati ar divdaļīgu, priekšup un pakaļup nolaižamu jumtu.
kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra.
akmenskoraļļi Koraļļu kārta, plašākā zarndobumaiņu tipā, sēdoši koloniāli dzīvnieki ar ārēju kaļķa skeletu; krūmveida, plātņveida vai lodveida kolonijas, galvenie koraļļu rifu veidotāji; >2500 sugu.
madrepora Koraļļu suga ar stipri attīstītu kaļķa skeletu, zariem, kokiem līdzīgi; veido salas un rifus tropu jūrās.
kalcija stearāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no kaļķu piena), krāsviela, izmanto šampūnos, matu veidošanai, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
suborbitāls lidojums kosmiskais lidojums, kura laikā kosmiskais lidaparāts paceļas ārpus atmosfēras blīvajiem slāņiem, taču neattīsta pirmo kosmisko ātrumu un līdz ar to nenonāk orbītā, bet nolaižas atpakaļ uz Zemes
lithistida Krama sūkļu kārta, masīvi dzīvnieki ļoti dažādā ārējā formā, no augšsilūra līdz mūsdienām, jurā un krītā izveidoja kaļķa slāņus.
elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
zviedru krāsa krāsa, kas iegūta sajaucot kaļķi ar siļķu sālījuma ūdeni
Kauškali Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Kauškaļi" nosaukums latgaliski.
Seikali Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Seikaļi" nosaukums latgaliski.
apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis
verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai
šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā
kuldurēt Kratīt, šūpot turp un atpakaļ.
atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.).
atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā.
atkraut Kraut atpakaļ.
pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli
tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
atvirst Krist atpakaļ.
velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem.
kalcinācija Krīta, kaļķa, sodas, sāļu, rūdu karsēšana, ar ko tos atbrīvo no gaistošām vielām, piem., ūdens, ogļskābās gāzes; kalcinēšana.
Lidlauks Krustpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" otrs nosaukums.
sankalieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Sankaļi" iedzīvotāji.
stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā.
juts Kuģa augšējā klāja pakaļdaļa.
pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
pakaļpīķis kuģa korpusa pakaļgala apakšējais nodalījums
bezānmasts Kuģa pakaļējais masts, ja ir trīs (vai vairāk) masti.
pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
gakaborts Kuģa pakaļgala augšējā noapaļotā daļa.
galsvere Kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimes starpība; diferents.
šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā.
ahterflaga Kuģa vai jahtas karogs, ko paceļ tā pakaļgalā.
pūpe Kuģa vai jahtas pakaļgala kajīte.
priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu.
četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm.
piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
kulbpakaļa Kulbas pakaļējā daļa.
lašēties Kūpēt (par nedzēstiem kaļķiem).
klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ.
reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim); arī atpakaļgaita.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
sprūds Kustīga, ar atsperi aprīkota detaļa zobrata fiksēšanai (pret atpakaļgaitu).
līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
bakštaga Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
preventeri Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā.
slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
līksms Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem, parasti putniem, arī par to izturēšanos).
priecīgs Kustīgs, skaļš (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
snakšķināt kustināt žokļus, it kā gatavojoties ēst; skaļi ēst.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2).
gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt.
ļeļināt Ķēmoties pakaļ, sakot "ļeļeļe", mēdīties.
smurguļot ķēpāties; skaļi strēbt zupu no karotes
līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem.
reinversija Ķermeņa daļas vai orgāna novietošana atpakaļ normālā stāvoklī, piem., izvērstas dzemdes reponēšana.
hiptokinēze Ķermeņa gāšanās atpakaļ sarkanā kodola sistēmas disfunkcijas gadījumā.
lejas (arī otrs, resnais) gals ķermeņa pakaļēja daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
otrs (arī lejas, resnais) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
resnais (arī lejas, otrs) gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
okste Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
oksts Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam).
sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēdamvieta.
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2).
sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam).
gūžugals Ķermeņa pakaļējā daļa ap gūžām (dzīvniekiem).
paraplēgija Ķermeņa priekšdaļas vai pakaļdaļas abpusēja paralīze.
pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas.
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
Baņ-He Ķīniešu mitoloģijā - dievs - rotkaļu aizbildnis.
Duņ-Fanšo Ķīniešu mitoloģijā - zeltkaļu un sudrabkaļu aizgādnis, kuram piedēvēja arī burvja un brīnumu iztulkotāja spējas.
replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
replantācija ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā
replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā.
laivpakaļa Laivas pakaļējā daļa.
duriņš Laivas pakaļgaldiņš.
astrags Laivas pakaļgals.
laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime
tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai.
lasīt Lasīt balsī (arī skaļi) - lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
purpaļot lasot pie sevis skaļi runāt līdzi un komentēt
akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu.
kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ
atbukt Lēkt atpakaļ.
atvilkties Lēnā gaita atiet nost (sānis, atpakaļ).
atremsties Lēnām (ar pūlēm) atkļūt atpakaļ.
atvilkties Lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atgrimt Lēnām nonākt atkaļ iepriekšējā (parasti nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī.
atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
muižu redukcija lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā
spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju
ķērpjveida leptogija leptogiju suga ("Leptogium lichenoides"), kas aug uz apsūnojušiem kaļķakmeņiem un koku stumbru pamatnes
turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot)
turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ.
pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu
uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas)
cerebrālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot mēle atliecas atpakaļ; retrofleksīvie līdzskaņi
gulgot Liegi, mainīgā skaļumā skanēt (par balsi).
pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ).
dorsifleksija Liekšana atpakaļ, liekšana muguras virzienā.
reklinācija Liekšanās atpakaļ, atliekšana.
kņadoņa Liela kņada un juceklis, skaļa bāršanās, kliegšana, liels troksnis.
gaviles Liela prieka izpausme (skaļos izsaucienos, smieklos u. tml.).
Tongatapu Lielākā no Tongas salām ("Tongatapu"), platība - 257 kvadrātkilometri, augstums - līdz 60 m, koraļļu kaļķakmens, ziemeļu piekrastē plaša lagūna.
lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā.
reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
barka Liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
žvoukst Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot.
džindž Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni.
cst Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
tss Lieto, lai noklusinātu skaļu runāšanu, kliegšanu vai lai panāktu pilnīgu klusumu.
zic Lieto, mudinot, mācot suni tupēt uz pakaļkājām.
panāksnieki līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē
atpirkums Līgums, kurā pircējs apņemas savu nopirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma.
atspēdināt Likt iet atpakaļ, stumt atpakaļ.
atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
perdināt Likt, ļaut skaļi izdalīt vēdera gāzes.
retroaktīvs likums likums, kura darbība sākas ar atpakaļejošu datumu
kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties.
jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ
Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
Puorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Porkaļi" nosaukums latgaliski.
vorkalieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
Pakalni Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" literarizēts nosaukuma variants.
Pakaļņi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pakaļne" nosaukuma variants.
Strukali Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Strukaļi" nosaukums latgaliski.
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā.
nobrēcināt Ļaujot skaļi raudāt līdz pagurumam (par bērnu).
piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt
piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas)
šņācējodze Ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras.
kluss kā pelīte ļoti kluss, tāds, kas skaļi nerunā, netrokšņo
atkliegt Ļoti skaļā balsī atbildēt.
nokliegt Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt.
sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
kliegšana ļoti skaļa runāšana
nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
brēkt Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis
ka logu rūtis trīc ļoti skaļi
pilnā mutē ļoti skaļi (runāt, smieties)
notaurēt Ļoti skaļi noteikt, pateikt.
pakliegt Ļoti skaļi pasaukt (kādu).
pakliegt Ļoti skaļi pateikt, arī parunāt.
taurēt Ļoti skaļi raudāt (parasti par bērnu).
runā tā, ka ausis plīst pušu ļoti skaļi runā
ietaurēt Ļoti skaļi runājot, panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
taurēt Ļoti skaļi runāt, kliegt, arī dziedāt.
kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
atriet Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
atrieties Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
izauroties Ļoti skaļi, arī nepareizi izdziedāties.
pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties)
pilnā rīklē ļoti skaļi, neapvaldīti (piemēram, runāt, smieties)
zviedz kā zirgs ļoti skaļi, nevaldāmi smieties
ka vai griesti līgojas ļoti skaļi, spēcīgi
kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt)
riet Ļoti skaļi, strupi runāt (parasti dusmās).
fortissimo Ļoti skaļi.
negants Ļoti skaļš (par skaņu).
caururbjošs Ļoti skaļš, spalgs, griezīgs (par skaņu).
spalgs Ļoti skaļš, spēcīgs, arī ass, griezīgs (par skaņu); tāds, kas rada ļoti skaļas, spēcīgas, arī asas, griezīgas skaņas.
makrofonisks Ļoti skaļš.
graut Ļoti spēcīgi skanēt; ļoti skaļi runāt.
aizskriedināt Ļoti steidzīgi aizsūtīt pakaļ.
lieli stipri ļoti stipri, skaļi
visā galvā ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.)
raudāt visā (arī pilnā) galvā, arī raudāt pilnā kaklā ļoti stipri, skaļi raudāt
atsprāgt Ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
kā ar āmuru ļoti strauji, spēcīgi skaļi (biežāk par sirdsdarbību)
kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos.
celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām).
priekštelpas plēvainie maisiņi maisiņi iekšējā ausī, kuros ir matainās jušanas šūnas ar kaļķa kristāliem, kas saistītas ar līdzsvara nervu šķiedrām
izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu).
bļauška Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj vai blēj.
bļauka Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj.
augšējais dzirdamības slieksnis maksimālais ar ausi netraucēti uztveramo skaņu skaļuma līmenis (120 foni)
kalums Mākslas darbs, arī dekoratīvs elements, kas veidots, kaļot metālu; arī apkalums.
terrezins Mākslīgais asfalts (no akmeņogļu darvas, sēra un kaļķiem).
medaļieris Mākslinieks, kas pēc zīmējuma izgatavo medaļu paraugciļņus un kaļ iedobus.
guldziens Malks, ko skaļi norij.
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni.
mangānmēsli Mangāna mikroelementu mēslojums, kas nepieciešams velēnu karbonātu un stipri kaļķotās augsnēs.
manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt.
puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā.
svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu
mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
apakaļdūrieni Mašīndūrieni; atpakaļdūrieni.
kalcinēšana Materiāla apdedzināšana vai karsēšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piem., kaļķu ieguvē); kalcinētās sodas iegūšana no nātrija hidrogēnkarbonāta.
kalcināšanas apdedzināšana materiāla apdedzināšana, lai sadalītu hidrātus un karbonātus un izdalītu gaistošās vielas (piemēram, kaļķu ieguvē)
silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis).
stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni.
apdedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni; gk. kalcija oksīds (CaO)
klinkers materiāls, ko iegūst, līdz saķepšanai apdedzinot izejvielu (piemēram, kaļķakmens un māla) maisījumu, kuru samaļot kopā ar piedevām (ģipsi, pucolāniem, metalurģiskajiem sārņiem u. c.) vai bez tām, iegūst cementu
bauris Māvējs, vērsis; dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
papļunkšēt Mazliet (viegli, ne skaļi) pļunkšēt.
uzšņakstināt Mazliet līt; īsu brīdi skaļi līt.
pakaļķēmot Mēdīt, ķēmoties pakaļ.
atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atmeimurot Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
lauce Meitene ar atpakaļ atsukātiem matiem.
mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
āmīties Mērkaķoties pakaļ.
kaļķainā kūdra mēslojums - ar kaļķiem sajaukta kūdra
netiešais mēslojums mēslojums augsnes īpašību uzlabošanai (ģipsis, kaļķi, nitragīns)
atriezties Mest galvu atpakaļ.
atmest Mest nost (sānis, atpakaļ).
metālkalšana Metāla izstrādājumu izgatavošana (parasti lietišķajā mākslā), kaļot metālu.
kalums Metāla kalšanas veids, paņēmiens, tehnika; kaļamais materiāls.
tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju.
karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi.
valūtas metāls metāls, no kura kaļ pilnvērtīgas monētas un kurš ir attiecīgās naudas sistēmas pamatā (zelts, sudrabs)
marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas
šveicēt Metināt; savienot, parasti kaļot.
decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām.
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes
consolatio Mierinājums, iepriecinājums; mierinājuma runa vai raksts pakaļpalicējiem; senatnē izkopta literāriska forma.
momēle Mīksto auksleju pakaļējā, nokarenā daļa.
momēlis Mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
vaiksti Mīmika, žesti, arī izturēšanas veids, parasti ākstīgs, skaļš.
biolīti Minerāli un ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu norises rezultātā, piem., kaļķakmens, akmeņogles, fosforīti.
zoogēnie kalnu ieži minerāli un kalnu ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu rezultātā, piemēram, ogles, kaļķakmens, fosforīti u. c.
pleonasts Minerāls melnā vai tumši zaļā krāsā, parasti sastopams pārkristalizētos un kontaktā ar magmu pārveidotos kaļķakmeņos.
dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
uzplaucēt Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
lašķēt Mitrināt, veldzēt (dedzinātus kaļķus).
molibdaina Molibdēns, spožs, trausls metāls, grūti kūst, bet tikpat viegli kaļams kā dzelzs.
nomelis Momēlis - mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi.
gastroradikulīts Muguras nervu pakaļējo saknīšu iekaisums, kuru sensoriskās šķiedras nāk no kuņģa.
glioze Muguras smadzeņu pelēkā viela ap centrālo kanālu un pakaļējā raga priekšpusē.
opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
mūrkaļķi Mūrēšanā izmantojamie kaļķi.
zvanars Mutes varonis; kas daudz un ļoti skaļi runā.
gārvisms Nacionālistisks virziens ASV nēģeru kustībā 20. gs. ar lozungu "Atpakaļ uz Āfriku!".
reprivatizācija Nacionalizētā vai konfiscētā privātīpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
Maskalāni Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Maskaļāni" nosaukuma variants.
mezzo forte ne pārāk skaļi, vidēji stipri
ieburkšēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
ieburkšķēties Neapmierināti, īgni, paskaļi ierunāties.
burkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt.
noburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
noburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi nomurmināt.
paburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
paburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pamurmināt.
izburkšēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi pateikt, izrunāt.
neatgriezties Neatnākt (atpakaļ, atkal).
izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā
pārkaļķis Nededzināts kaļķis.
iegrausties Negaidīti, pārāk skaļi un neskaidri sākt runāt.
pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
eheoze Neiroze no ilgstoša skaļa trokšņa.
klustuk Neizpaužot skaļi; citiem nezinot.
kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
kalcifikāts Neliels sakaļķojums (no latīņu "calx", "calcis") muskulī vai citos audos.
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
jādīties Nemierīgi izturēties, draiskuļoties, arī plosīties (parasti skaļi, trokšņaini), ālēties.
daiņāties Nemierīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ.
delveris Nemierīgs, skaļš bērns.
hiperehēze Nenormāls balss skaļums.
apnaglot Nepareizi apkalt; kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka skar naga dzīvo daļu.
trieķis Nepatīkams atgadījums, sadursme, skaļš strīds; tracis.
prusnas Nepieaudzis, sīkaļa, tāds, kam vēl mātes piens aiz lūpām.
čampāt Nepieklājīgi skaļi ēst.
bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
žabināt Nesaprotami, skaļi runāt.
žabinēt Nesaprotami, skaļi runāt.
žargoņa Neskaidrs, skaļu sarunu u. tml. troksnis.
retropulsija Nespēja apstāties, kāpjoties atpakaļ (trīcošās triekas gadījumā).
afonogēlija Nespēja skaļi smieties.
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
homērisks Nevaldāms, skaļš (par smiekliem).
ieklūgāt Neveikli, daļēji šļūcošiem soļiem un skaļi ienākt.
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
šņorkāt Nevīžīgi un skaļi ēst.
niekulis Niekaļa.
atgāze No krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus).
rampa No kuģa pakaļgala (desantkuģiem - priekšgala) uz krastu nolaižama sekciju platforma, kuras viena sekcija stacionārā stāvoklī veido aizveri kuģa korpusā.
bardūna No masta topa nākoša trose stengas nostiprināšanai atpakaļvirzienā.
heķkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem.
pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm
noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala
koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
dolomitizācija Nogulu vai iežu (gk. kaļķakmens) sākotnējo sastāvdaļu sekundāra aizstāšanās ar dolomītu.
cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
kaļķošana Noklāšana ar kaļķu kārtu - augļu koku stumbru un skeletzaru apstrāde ar kaļķa šķidrumu pret saules apdegumiem, vienlaikus iznīcinot sūnas un ķērpjus.
apakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā).
atpakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā).
pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni.
retrofleksija Noliekšanās atpakaļ (piem., dzemdes).
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
Namačkalnu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Namačkalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Namaškalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Namačkalis Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
nopakaļis Nopakaļ (1).
nopakaļš Nopakaļ (1).
nopakaļis Nopakaļ (2).
nopakaļš Nopakaļ (2).
nopakaļu Nopakaļis.
opist- Norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ.
opisto- Norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ.
kalc- Norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem.
kalk- Norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem.
kaļķo- Norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām.
iejava Normālkonsistences maisījums, kas sastāv no saistvielas (cementa, ģipša, kaļķiem u. c.) un ūdens (bez pildvielām).
noguldzēt Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
nozviegt Nosmiet skaļā balsī; nozviegties(2).
nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām
nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ).
atkarināt Novietot atpakaļ karāties.
atkarināt Novietot tā, ka atkarājas atpakaļ.
retrodeviācija Novirze atpakaļ.
retropozīcija Novirze atpakaļ.
vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
dukcija Oftalmoloģijā acs kustība sāniski (abdukcija un adukcija), vertikāli (supradukcija un infradukcija) vai rotatoriski (ap priekšēji pakaļējo asi).
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
konverterprocess Oksidācijas process, kā rezultātā čugunā tiek samazināts oglekļa saturs, pārvēršot čugunu kaļamā tēraudā.
olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
oolīts Oolītu formācija, vecāks apzīmējums juras formācijai Anglijā, sevišķi formācijas vidējai un augšējai daļai, kur dominē oolītiski kaļķakmeņi.
atvilnis Orgāna satura atpakaļplūsma no zemāk esoša orgāna uz augstāk esošu.
sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija.
putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām.
odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē
mušu ofrīda orhideju dzimtas suga (“Ophrys insectifera syn. Ophrys muscifera”), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama, aug pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās
ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
Kurdalagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - kalēju aizgādnis, debesu kalvis, kas izgatavo kaujas ratus, kaļ zobenus un labo pat kaujās iedragātos varoņu galvaskausus.
onkoliti Ovāli, koncentriski slāņoti kaļķakmens bumbuļi, kas veidojušies no zilzaļo aļģu kolonijām jūras piekrastē viļņošanās zonā.
brēkalēt Pa brīžam nedaudz skaļi raudāt.
pakliedzeniski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi.
pakliedziski Pa pusei kliedzot, pārmērīgi skaļi.
atdzest Pabeigt veldzēt (kaļķus).
balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
pasadzīties Padzīties pakaļ.
atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ.
atgriezties pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties no kaut kā
atsagriezties Pagriezties, pavērsties atpakaļ.
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
pazirgoties Pajokoties, arī pazoboties; skaļi pasmieties.
sekus Pakaļ, pa pēdām.
pakal Pakaļ.
pakaļām Pakaļ.
pakalan Pakaļ.
pakaļī Pakaļ.
pakaļš Pakaļ.
pakaļup Pakaļ.
sprāklis pakaļa
peķis pakaļa (lamuvārds)
duncans Pakaļa (sēžamvieta).
guza Pakaļa, aste.
podinieks pakaļa, dibens
spranga pakaļa, dibens
rūcamais Pakaļa, dibens.
puža Pakaļa, kaunums (bērnu runā).
dupa Pakaļa, sēža (bērnu valodā).
tosa Pakaļa, sēžamvieta.
depinieks Pakaļa, tūplis.
šļircene Pakaļa, tūplis.
treinis Pakaļa, tūplis.
pākste Pakaļa; sievietes dzimumorgāni.
dibenīca Pakaļa; tūpļa zarna lopam.
čoksts Pakaļa.
coris Pakaļa.
čoris Pakaļa.
čuša Pakaļa.
dibenīce Pakaļa.
dirslis Pakaļa.
dubengals Pakaļa.
ducka Pakaļa.
ļapa Pakaļa.
pakale Pakaļa.
pakaļš Pakaļa.
pakuļe Pakaļa.
rūcenīca Pakaļa.
šubene Pakaļa.
šverba Pakaļa.
tupis Pakaļa.
urskulis Pakaļa.
vādzgals Pakaļa.
žopa Pakaļa.
pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa.
pakaļpuse Pakaļdaļa (2).
rimeiks Pakaļdarinājums, pārfilmējums (angļu "remake"); populāru dziesmu pārveidojums.
padzelka Pakaļdarinājums, viltojums.
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1).
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2).
mīmoloģija Pakaļdarīšana cita runai, vaibstiem, uzvedībai.
pakaļduris Pakaļdurvis.
pakaļase Pakaļējā ass (ratiem).
pakaļass Pakaļējā ass.
pakaļpuse Pakaļējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (dzīvniekam).
pakaļdaļa Pakaļējā daļa (priekšmetam).
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei, apģērbam).
pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals.
pakaļklājs Pakaļējais klājs.
pakaļritenis Pakaļējais ritenis.
pakaļstūris Pakaļējais stūris.
pakaļvējais Pakaļējais, pakaļējs.
pakaļdējais Pakaļējais.
pakaldijais Pakaļējais.
hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
pakaļzdejs pakaļējs; pēdējais
pakaļzdijs pakaļējs; pēdējais
pakaļzdejais pakaļējs; pēdējais; jaunākais bērns
pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis.
pakaļšgabals Pakaļgabals.
heķenkurs Pakaļgala enkurs.
heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
ahter- Pakaļgala-; pakaļējais; pakaļ-.
pakaļšgals Pakaļgals.
strēna Pakaļkāja (dzīvniekiem).
striena Pakaļkāja (dzīvniekiem).
pakaļaskāja Pakaļkāja.
pakaļškāja Pakaļkāja.
čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska.
pakaļšciska Pakaļkājas ciska.
pakaļķepa Pakaļkājas ķepa.
pakaļķetna Pakaļkājas ķetna.
pakaļčinkslis Pakaļkājas pēdas apakšējā daļa.
nomēdīt Pakaļķēmoties, atdarināt.
dirsulaiža Pakaļlaiža.
dirsumuša Pakaļlaiža.
pakaļpalikušie Pakaļpalicēji.
palaiofrons Pakaļpalicis cilvēks, kas laikam nav gājis līdzi.
pakaļplecis Pakaļplecs.
pakaļasrats Pakaļrats.
pakaļvadņa brusa pakaļvadņa baļķis - būvkonstrukcija, kas iet no pakaļvadņa līdz spogulim
atžaut Pakārt atpakaļ. lai izžūtu.
dedzināt Pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu).
piestrīķēt Palīdzēt airētājam stūrēt laivu sēžot tās pakaļgalā.
cessat Paliek atpakaļ; atzīme uz raksta vai dokumenta, ka tas nav nosūtāms.
trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu.
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī).
poco a poco crescendo pamazām skaļāk
skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka.
sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
atkāpināt Panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ.
iekāpināt Panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs).
atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
atpeldināt Panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ).
atdabūt Panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
izbrēcināt Panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt.
brazdēt Panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis.
punkroks Pankroks - skaļš, salīdzinoši primitīvs rokmūzikas stils.
pankroks Panku mūzika - ir ātra, skaļa rokmūzika ar agresīviem, izaicinošiem dziesmu tekstiem, vienkāršu instrumentāciju.
anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos.
pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības
vilku vaine paradums skatīties atpakaļ
vilkvaina Paradums skatīties atpakaļ.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
pārkliegties Pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
pārbļāvināt Pārāk ilgi ļaut bļaut, skaļi raudāt.
pārkaļķot Pārāk sakaļķot.
neatgriešanās Parasti savienojumā "uz neatgriešanos": tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
izlaist Parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
pabiūvāt Paraudāt (parasti skaļi).
pabimbāt Pāraudāt (parasti skaļi).
pabimbāties Paraudāties (parasti skaļi).
pabiūvāties Paraudāties (parasti skaļi).
blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu.
atpekelēties Pārcelties (šurp, atpakaļ) uz jaunu dzīvesvietu (ar mantām).
atpindelēties Pārcelties ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
atcelties Pārcelties atpakaļ.
trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
pakaļpāris Pāris, kas ir pēdējais (parasti rotaļā "pakaļpārus ķert").
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos.
cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu.
piekaļķoties Pārkaļķoties.
izkaļķot Pārklāt (kā) iekšpusi ar kaļķiem.
apkaļķot Pārklāt ar kaļķu kārtu.
piekaļķāties Pārklāties ar plānu kaļķa kārtiņu.
pārbļauties Pārkliegties; pārāk daudz skaļi raudot, nogurt (parasti par bērnu).
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
fosfātu diabēts pārmantota vielmaiņas slimība, kas attīstās, ja nieru kanāliņos ir traucēta fosfātu reabsorbcija (atpakaļuzsūkšanās)
hiperinvolūcija Pārmērīga palielinātu audu vai orgānu atpakaļēja attīstība, piem., dzemdes hiperinvolūcija pēc dzemdībām.
kā plēsts pārmērīgi ātri, strauji, skaļi; ar pārāk lielu piepūli; uzmācīgi
fakoplanēze Pārmērīgs lēcas kustīgums (no mugurējās acs kameras uz priekšējo un atpakaļ).
pāršalkt Pārspēt skaļumā (citu skaņu); pārskanēt (3).
pārskanēt Pārspēt skaļumā (citu skaņu).
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus
kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ.
ceļot Pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem).
agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
padiktai Paskaļi (piemēram, runāt).
padikts Paskaļš.
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
uzskūpstīt Paskubināt zirgu ar skaļu šmaukstienu.
atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ).
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
atlapot Pašķirt (grāmatu u. tml.) atpakaļ.
kommodāts Patapinājums; romiešu līgums ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera.
pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām
pazicēt Patupēt uz pakaļkājām (parasti par suni).
Sautdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu dienvidu daļa, augstums - 271 m, garums - 100 km
Nortdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu ziemeļu daļa, augstums - 294 m, garums - 120 km
Daunsi Paugurainas kaļķakmeņu kuestu grēdas Lielbritānijas dienvidaustrumos, lielākais augstums - 294 m, garums - līdz 120 km
Pandiveres augstiene pauguraine Igaunijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 166 m, osu virknes, silūra kaļķakmeņu atsegumi, karsta procesi
gavilēt Paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skaļi, teikt, runāt; arī bārties, rāties.
čortāties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
čortēties Paužot neapmierinātību, īgni, skaļi teikt (ko); īgni, skaļi rāties, bārties; sodīties.
pagaudot Pavaimanāt; arī skaļi pāraudāt.
kaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (1).
kaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> kaļķot (2).
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (1).
pārkaļķojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkaļķoties (2).
atmainīties Pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo.
bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ
sdāča Pēc samaksas atpakaļ atdodamais naudas atlikums.
ķilkt Pēdas dzenot skaļi riet.
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
ahterlūka Pēdējā klāja lūka jahtas vai kuģa pakaļējā daļā.
pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru).
sānstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim gar sāniem.
klājstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja.
garensija peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim, atkarībā no atrašanās vietas tas iegūst specifisku nosaukumu, piemēram, dibenstringers, sānstringers, klājstringers
heķsvere Peldlīdzekļa pakaļgala iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu.
pakaļējā galsvere peldlīdzekļa pakaļgala pārlieka iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu
heklaterna Peldlīdzekļa signāllaterna, kas izvietota tā pakaļgalā.
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām
Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur
Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni"
uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3.
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
onkolkonts Pieprasījuma konts - speciāls norēķinu konts, ko atver klientam, lai atspoguļotu viņam piešķirto aizdevumu, kuru banka saskaņā ar līgumu ir tiesīga jebkurā brīdī pieprasīt atpakaļ.
Pieškalnu ezers Pieškaļu ezers Priekuļu pagastā.
springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs).
izpirsties Pilnībā skaļi izvadīt vēdera gāzes.
Visagala pilskalns pilskalns Indrānu pagastā, ir \~17 m augsts reljefa veidojums, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, atrastas 9.-12. gs senlietas; Brākaļu pilskalns
katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē.
dolina Piltuves veida zemes iebrukums kaļķakmeņu, dolomītu un ģipšu apgabalos.
rēkstēt Pirst - skaļi izdalīt vēdera gāzes.
spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija.
pakaļgala spogulis plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala konstrukcija
lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
retrogradācija Planētas šķietama virzīšanās atpakaļ; retrograda kustība.
vienkabeļa platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā gan turpvērstajam kanālam, gan atpakaļvērstajam kanālam tiek izmantots viens un tas pats kabelis
divkabeļu platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā turpvērstajam kanālam izmanto vienu, bet atpakaļvērstajam kanālam citu kabeli
Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži.
Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda).
Šugnanas grēda platoveida kalnu masīvs Rietumpamirā, starp Guntas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, augstums - līdz 5704 m (Skaļistija smaile), granīti, gneisi, kristāliski slānekļi, apledojuma platība - 182 kvadrātkilometri
platgātheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
spoguļheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā.
pneimofits Plaušu akmens, pārkaļķotas vietas plaušās.
obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
atplūst Plūst atpakaļ.
pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
šalkt Plūstoša gaisa, gāzes u. tml. iedarbībā radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas, parasti ar lēni mainīgu augstumu, skaļumu (parasti par kokiem, krūmiem, to dalām, arī par koku, krūmu kopumu).
atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
stenēt Plūstot radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (parasti par vēju, ūdeņiem).
vauska Pļāpa, kas visu dara un runā skaļi.
vāvulis Pļāpa; skaļš runātājs.
tarzāt Pļāpāt (skaļi).
laršķēt Pļāpāt, daudz un skaļi runāt.
žeberēt Pļāpāt, skaļi runāt; nesaprotami runāt.
traiška pļāpīga, skaļa sieva
kalcikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu putekļu ieelpošanas.
kalcikosilikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu un krama putekļu ieelpošanas.
klape Pogājama bikšu priekša vai pakaļa.
šūnakmens Porains kaļķakmens, kas veidojas no avotu ūdeņiem (galvenokārt vietās, kur strauji izdalās ūdenī izšķīdusī ogļskābes gāze).
travertīns Porains saldūdens kaļķakmens, kas veidojies no termālo avotu ūdeņiem.
tufs Porains vulkāniskas izcelsmes iezis vai nogulumu iezis; saistīti saldūdens kaļķi.
reeksports Preču ievešana no ārzemēm pārstrādei un atpakaļpārdošanai vai tālākpārdošanai; arī pārdošanai uz citu valsti bez pārstrādes.
dzerkalieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji.
Lielie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukuma variants.
Lelī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
Mazie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukuma variants.
Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski.
Kokales Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants.
iepretība Pretējā puse, pakaļpuse.
atsprākļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski; atsprēkļi.
atsprēkļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski.
aizpuse Pretējā, pakaļējā puse; mugurpuse.
atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ.
ālēties Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti.
priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
anteroposteriors Priekšēji pakaļējais.
pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim).
Sitta tephronota priekškaļņu dzilnītis
malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā
ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
deidvuds Priekšvadņa un pakaļvadņa savienojums ar ķīli.
anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks.
aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu.
proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni
pūpa Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
pūpis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
pupis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa.
Sūnāklis purvs Sēlijas paugurvalnī un Taurkalnes līdzenumā, Saukas un Viesītes pagastā, platība - 1003 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m, zem kūdras vietām sapropelis un kaļķis, 50 ha platībā iegūst frēzkūdru; Liepu-Sūnākļu purvs
pacieš Puslīdz skaļi.
Gargāno pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, Adrijas jūras piekrastē, kaļķakmens un dolomīta masīvs, augstums — līdz 1056 m
murkšināties Pusskaļi dažādi runāt.
pusdikts Pusskaļš.
atpūst Pūst nost (sānis, atpakaļ).
atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
sakliedzējs Putns (parasti gailis), kas daudz un skaļi dzied.
zvirbuļveidīgie putnu kārta (_Passeriformes_), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ; šīs kārtas putni
zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni.
zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
sapirsties Radīt (skaļu) troksni, izdalot vēdera gāzes.
rēkt Radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
kvarkšēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
larkšēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
larkšķēt Radīt griezīgu, skaļu troksni (piemēram, par rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem, kas sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
krapšēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
žvakstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu, asu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piemēram, par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
guldzēt Radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem); atskanēt šādam skaņām.
bankšķēt Radīt padobjus, ne visai skaļus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
plorkšēt Radīt paskaļu stieptu troksni (piemēram, strebjot šķidru ēdienu, šļakstinot ūdeni); atskanēt šādam troksnim.
žļagzdēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļakstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļarkstēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļerkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim; žļarkšēt.
žļarkšēt Radīt paskaļu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas tek cauri šķēršļiem vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žvaukstēt Radīt paskaļu, švīkstošu troksni (piemēram, par priekšmetu, kas vilkšanas kustībā saskaras ar ko).
guldzēt Radīt raksturīgas mainīga skaļuma skaņas plūstot, līstot, saduroties ar šķērsli (par šķidrumu); atskanēt šādām skaņām.
krākt Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
klerot Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm).
klaigalēt Radīt raksturīgas, samērā skaļas skaņas (par dažiem putniem).
kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
trēsāt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt.
trāsēt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
plerkšēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
plerkšķēt Radīt samērā augstu, skaļu, nevienmērīgu, griezīgu troksni (piemēram, par plāniem metāla priekšmetiem, kas vibrē, sitas cits pret citu); atskanēt šādam troksnim.
klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
pinkšēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
pinkšķēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
žļudzēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļūgzdēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļūkstēt Radīt samērā skaļu, paaugstu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni (piemēram, par šķidru masu, šķidrumu, kas tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
vēkšēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
vēkšķēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
rēkt Radīt skaļas skaņas (par mūzikas instrumentiem, orķestri).
kliegt Radīt skaļas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm).
kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
sabrinkšķināt radīt skaļu troksni (piemēram, salaužot ledu, zem kura nav ūdens)
snaukšēt radīt skaļu troksni, piemēram, ejot
krētīties Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku); krēkt.
krēkt Radīt skaļu troksni, skaļi smieties (par cilvēku).
izmaut Radīt skaļu, dobju balss skaņu (parasti par govīm).
žvadzēt Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par nelieliem metāla priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
tētināt Radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
rūkt Radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, vēju, ūdeņiem).
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals.
apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams
Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes.
sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
kliegšana raksturīgu, samērā skaļu saucienu, balss signālu radīšana – par dzīvniekiem
žvērkstēt Raksturo skaļu, nepatīkamu skaņu.
šmok Raksturo troksni, kāds rodas skaļi skūpstot.
atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atrāpot Rāpot nost (sānis, atpakaļ).
atrāpties Rāpties nost (sānis, atpakaļ).
iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām.
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
vāģpakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
vāģupakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals.
jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass.
piļļas Raudas, skaļa raudāšana (parasti bez nopietna iemesla).
smaulēt Raudāt (ilgstoši un skaļi).
binga Raudulis, kas skaļi raud.
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
rēceniski Rēceniski smiekli - nejauki, skaļi smiekli ar plaši atplēstu muti.
priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris.
izpildkomanda Reglamentā noteiktas komandas beigu daļa vai no viena vārda sastāvoša komanda, ko komandieris dod skaļi, īsi un enerģiski.
umlauts regresīva vokālisma pārskaņa, pakaļējās rindas patskaņiem un divskaņiem kļūstot par priekšējās rindas patskaņiem un divskaņiem sekojoša priekšējās rindas vokālisma ietekmē
regullīne Regulēšanas līne - stipra līne, kas no fallstūra dēlīša iet līdz grotbomja šotstūrim, to pievelkot vai atlaižot, izveido buras pakaļējā līķa profilu.
retrofleksīvs Retrofleksīvs līdzskanis - līdzskanis, kuru izrunājot mēle atliecas atpakaļ.
Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants.
Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski.
Dzierkaļi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants.
Dzierkali Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
Meikali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Meikalis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Meikales Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants.
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji.
Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants.
Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski.
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
dzirkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji.
vorkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
apkaļķojums Rezultāts --> apkaļķoties.
aizbrazdāt Rībinot, trokšņojot, skaļi runājot aiziet prom.
atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
Kuokali Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
Kuokalis Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokaļi" nosaukuma variants latgaliski.
vaušķēt Riet, skaļi runāt vai klaigāt.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
pieklencēt Rijīgi un steigšus daudz ēst, skaļi strebjot.
vērķdzelze Rīks ar ko kalējs izgriež naga apakšdaļu (kaļot zirgu).
anus Riņķis, pakaļa, tūplis.
atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
atrīt Rīt atpakaļ.
atrīties Rīt atpakaļ.
atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
metālroks rokmūzikas paveigs, kam raksturīgs ļoti intensīvs un skaļš ģitāru skanējums zemajos toņos, ātrs sitaminstrumentu temps utt.
novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu.
commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
redhibicija Romiešu tiesībās pirktas lietas atdošana atpakaļ pārdevējam, ja tai izrādījās trūkumi, kurus pārdevējs nebija norādījis, lai gan viņam pienācās tos zināt.
cilindrs rotējoša, horizontāli vai ieslīpi novietota iekārta tehnoloģisku procesu veikšanai – izejmateriālu žāvēšanai un sajaukšanai, kaļķu veldzēšanai ādu rūpniecībā u. c.
driāde Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā.
rubikons Rubikona; robeža aiz kuras nav atpakaļceļa.
rudzenīca Rudzu bise - pakaļa (cilvēkam).
pārrunāt runājot skaļāk, panākt, ka sadzird (uztver, iegaumē) labāk nekā kādu citu (citus)
pacelt balsi runāt skaļāk nekā parasti
plēst Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt).
sabliezties Sadurties ar skaļu troksni.
gitagisms Saindēšanās ar kokaļu ("Agrostemma githago L.") sēklām.
atpakaļpirkuma līgums saistība, ar kuru pircējs uzņemas savu pirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma
gaisā cietējošās saistvielas saistvielas, kas iegūst un saglabā stiprību tikai gaisā (ģipša, kaļķu un magneziālās saistvielas); lieto virszemes būvēm
hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens
kaļķot Sajaukt ar kaļķiem; mēslot ar kaļķiem.
iet kā lauskis saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas skaļi, trokšņaini izturas, arī ko gāž vai lauž
kā no ķēdes norāvies (arī pasprucis) saka par cilvēku, kas aiz pārmērīgas sajūsmas, prieka uzvedas skaļi, trokšņaini, neapvaldīti
glūzdināt Saka par jebkuru skaļu, dārdinošu skaņu.
trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
kā pērkons saka par ļoti bargu, skaļu, varenu balsi
(tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
ausis plīst (vai) pušu saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
(tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
(tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet) saka par ļoti skaļu, arī nepatīkamu troksni
kā taure saka par ļoti skaļu, tālu dzirdamu, griezīgu balsi
kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis
kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss
ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
runāt pilnā mutē, arī runāt ar pilnu (arī platu) muti saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mute vārās saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā
mute līdz ausīm saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies, skaļi smejas, kliedz, plati smaida
kā (pats) nelabais Saka, ja kāds ļoti intensīvi, arī skaļi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ
kā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts Saka, ja kāds ļoti skaļi kliedz.
kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied
kā uz iesma uzdurts saka, ja kāds ļoti skaļi, spiedzīgi kliedz
balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti
ķērc kā vārna saka, ja kāds runā, kliedz, dzied skaļā, griezīgā balsī
mute kā šķūņa durvis saka, ja kāds rupji, pārgudri, nekaunīgi, pārāk skaļi runā
gaudo kā vilks saka, ja kāds skaļi, stiepti vaimanā, kliedz, raud, ja kas rada skaļas, asas, stieptas skaņas
celt mājai vai jumtu nost saka, ja kas (parasti dziedāšana, spēlēšana) notiek pārmērīgi skaļi
kā (pats) nelabais Saka, ja kas notiek, noris ļoti spēcīgi, arī skaļi, trokšņaini.
zviedz kā ķēve saka, ja sieviete ļoti skaļi smejas
retranslators sakaru satelīta raiduztvērējs, kas saņemto informāciju pastiprina un ar citu frekvenci nosūta atpakaļ uz zemi
delta-metāls Sakausējums no 56% vara, 41% cinka, 1% mangana, 1% dzelzs un 1% svina, ko pielieto kā speciālu misiņa šķirni mašīnu daļām, bet jo sevišķi kuģu apkaļamām plātnēm un skrūvēm.
distoklūzija Sakodiena anomālija, kurā apakšējie zobi attiecībā pret augšējiem vērsti atpakaļ.
retrūzija Sakodiena anomālija, viena vai vairāku zobu noliekšanās atpakaļ.
laist vaļā savu tauri sākt raudāt skaļā balsī
laist meldiņu vaļā sākt skaļi raudāt (parasti par bērniem)
izplūst vaimanās sākt skaļi, nesavaldīgi vaimanāt
Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato
Mafija Sala Indijas okeānā ("Mafia"), Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā, platība - 442 kvadrātkilometri, koraļļu kaļķakmeņi.
Zakinta Sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 408 kvadrātkilometri, rietumos - kaļķakmens masīvs, augstums - līdz 756 m, austrumos - paugurains līdzenums.
Karaļa Viljama sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("King William Island"), platība - 12400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 140 m, kaļķakmeņi, ezeri, tundra
Muhu Sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu.
koraļļu sala sala no mehāniski sadrupušiem koraļļu kaļķakmeņiem un dzīvo koraļļu kolonijām uz koraļļu rifu virsmas (atoli)
Kešma Sala Ormuza šaurumā ("Qeshm"), Irānā, platība 1330 km^2^, augstums līdz 396 m vjl., kaļķakmeņi un smilšakmeņi.
Menorka Sala Vidusjūrā ("Menorca"), Baleāru salu grupā, Spānijas teritorija, platība - 754 kvadrātkilometri, līdz 358 m augsts kaļķakmens plato, stāvkrasts.
branhiozaurs Salamandrai līdzīgs, sīks, 15-120 mm garš izmiris abinieks, skeleti atrodami karbona un perma pelēkā kaļķakmenī dažādās attīstības stadijās.
ezerkaļķi Saldūdens kaļķieži, kas veidojušies ezeos; uzkrājas ezeru litorālajā zonā līdz \~7 m dziļumam, visintensīvāk veidojās holocēna pirmajā pusē, it īpaši boreālajā laikā.
Allažu avotkaļķu atradnes saldūdens kaļķiežu atradņu grupa Siguldas novadā, \~6 km uz austrumiem no Inčukalna dzelzceļa stacijas, to veido gan irdenie, gan saistītie kaļķi (šūnakmens), izmantoti gk. baltkaļķu ražošanai, šūnakmens arī Rīgas Brāļu kapu u. c. objektu izbūvē
TC Salīdzināta telegramma (fr. "telegramme collationue"), kas nozīmē ka telegramma pēc saņemšanas ir pārsūtīta atpakaļ un pārbaudīta teksta pareizība.
plerkšķis Samērā augsts, skaļš, nevienmērīgs, griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, plāniem metāla priekšmetiem vibrējot, sitoties citam pret citu.
rūkt Samērā skaļi spēlēt (par mūzikas instrumentiem ar zemu reģistru).
paskaļš Samērā skaļš (par cilvēku).
paskaļš Samērā skaļš (par skaņu).
izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto).
atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
atpakaļatgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās).
zivtiņa Sarastaino kukaiņu dzimta, bezspārnaini, sīki kukainīši ar gariem taustekļiem un ar 3 sariņiem pakaļgalā.
hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem.
kipišs Saruna skaļā balsī.
tergāties Sarunāties (ilgstoši un skaļi).
atsvērties Sasvērties atpakaļ.
nazad Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ.
nazat Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ.
ačkāp Sauciens, ar kuru mudina zirgu kāpties atpakaļ.
atkāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ; atskāp.
acskā Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
acski Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
atskāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ.
nebka Sausas stepes tips Sahāras nomalēs; viļņaini smilšu lauki ar lēzenām ieplakām, kuru dibenā pelēka māla vai gaiša kaļķa zeme, dažkārt ar diezgan labām ganībām.
tranks Sauss, skaļš sala laiks.
brazda Savienojumā "brisdu brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
plaisku Savienojumā "plisku plaisku" apzīmē ātru un skaļu iešanu.
brizdu Savienojumā ar "brazdu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
brizgu Savienojumā ar "brazgu" - tā, ka rodas skaļš troksnis.
džinkš Savienojumā ar "džankš" lieto skaļu trokšņu atdarināšanai.
ļerum Savienojumā ar "ļirum" raksturo kaut ko skaļu un haotisku.
vinkaļu Savienojumā ar "vankaļu" raksturo svārstīšanos, locīšanos šurp un turp.
vankaļu Savienojumā ar "vinkaļu" raksturo svārstīšanos, locīšanos šurp un turp.
at- Savienojumā ar lietvārdu apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz izejas punktu vai uz aizmuguri).
ļira Savienojumos ar "ļara" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
ļiru Savienojumos ar "ļaru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
ļara Savienojumos ar "ļira" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
ļaru Savienojumos ar "ļiru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos.
kameras kabelis savienotājkabelis starp telekameru un kameras vadības sistēmu (KVS), kas nodrošina kameras raidītājlampai dažādus spriegumus un pārraida attēlu no raidītājlampas atpakaļ uz KVS.
atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu
atsēdu Sēdus ar atpakaļ atgāztu galvu.
pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi.
čuba Sēžamvieta, pakaļa.
tupēksnis Sēžamvieta, pakaļa.
karkasu starpsiena siena no koka karkasa, aizpildījuma un apšuvuma; statņus veido no latām vai dēļiem, apšuvumam izmanto dēļus, kokskaidu vai kokšķiedru plātnes, sausā apmetuma loksnes, aizpildījumam – izdedžus, zāģskaidu un pulverkaļķu maisījumu, izdedžbetonu, skaidbetonu, minerālvati
stukatura Sienu vai griestu apmetums ar ģipša, kaļķa un smilšu maisījumu.
sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties
ķeda Sieviete, kas mīl skaļi runāt.
ardava Sieviete, kas paradusi skaļi runāt.
sīkalītis Sīkaļa.
sīkuļa Sīkaļa.
sīkulis Sīkaļa.
sīkulīte Sīkaļa.
oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru.
mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis
thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās.
Rotsikilas svīta silūra sistēmas Venlokas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļu daļā, nodalīta Igaunijā, Latvijā nodalīta 54. Kolkas urbumā, kur to veido 36 m bieza dolomitizēta kaļķakmens un dolomīta slāņkopa
koronārā skleroze sirds vainagartēriju pārkaļķošanās un elastības samazināšanās
atšautīt Sist atpakaļ, pūst atpakaļ.
ķaulēt Sist, dauzīt (radot troksni); skaļi, trokšņaini (ko) darīt.
agresīvie ūdeņi skābes vai sāļus saturoši dabiskie ūdeņi, kas iedarbojas uz betonu un kaļķiem
ķīmiskā meliorācija skābu augšņu kaļķošana un sārmainu augšņu ģipšošana
āmiņš Skala uz kuģa borta priekšgalā un pakaļgalā, kas rāda kuģa iegrimi; āma (1).
atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi.
krieči Skalu pinumi, ar ko apsit sienas pirms tās apmet ar kaļķiem.
uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
jorāt Skaļā balsī niķoties.
nosaukt Skaļā balsī pateikt.
vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas.
drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu).
izkliegt Skaļā balsī runājot, izreklamēt; skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci).
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
skaladīt Skaļā balsī runāt.
zviegt Skaļā balsī smieties.
klendzināt Skaļā balsī stāstīt.
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (atsevišķus vārdus, īsu teikumu).
iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt; skaļā balsī, kliedzot norunāt.
balsiem Skaļā balsī.
sauceklis Skaļa balss.
trēda Skaļa klaigāšana par kādu notikumu, atgadījumu.
plumpis Skaļa ķilda.
bumbasņiks skaļa mūzika, visbiežāk ar izteiktiem basiem
kliegšana skaļa neapmierinātības paušana, protestēšana
humbug Skaļa reklāma mazvērtīgai precei, krāpšana.
kužāt Skaļa rūkšana, smiešanās.
trieķis Skaļa runāšana; ķilda.
targava Skaļa runāšana.
Cossypha dichroa skaļā sārtčakstīte
aurības Skaļa saukšana, gavilēšana, gaudošana.
kahinācija Skaļa smiešanās; nenormāli, pārmērīgi, histēriski smiekli.
klāgata Skaļa tenkošana.
pļārkšēt Skaļa trokšņa apzīmējums, kāds rodas, piemēram, spainim krītot un veļoties.
perdas Skaļa vēdera gāzu izdalīšana.
pukšs skaļa vēdera gāzu izdalīšanās
purkšis skaļa vēdera gāzu izdalīšanās
pirdiens Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
purkšķis Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
rudzubise Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās.
kā aizkauts skaļā, izmisīgā, nelabā balsī (brēkt, kliegt)
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
vāreklis Skaļa, nesaprotama runāšana, kas dzirdama no tālienes.
atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt.
vaimanas Skaļa, pārmērīga gaušanās, žēlošanās.
relācija skaļa, plaši izvērsta ziņošana par panākumiem
ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
norēkties Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkt (3).
norēkt Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkties (3).
izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
rēkt Skaļā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt.
rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
ālība Skaļa, trokšņaina rīcība; trakulība, draiskulība.
klaberjakts Skaļa, trokšņaina sapulce, drūzma.
Philemon corniculatus skaļais medusputns
Hippolais caligata skaļais smējējķauķis
piu forte skaļāk
brēciens Skaļas (parasti bērnu) raudas.
kliegšana skaļas balss skaņas radīšana (piemēram, aiz bailēm, sāpēm) – par cilvēku
vaimanas Skaļas raudas un žēlabas (bēdās, sāpēs).
bļāvas Skaļas raudas, kliegšana.
urkoņa Skaļas sarunas par daudziem cilvēkiem, to radītais troksnis.
kliegšana skaļas skaņas radīšana – par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem
gastroļi Skaļas viesības, uzdzīvošana.
spilži skaļi
zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, arī zoboties.
izpļempt Skaļi (daudz un ātri) izdzert.
padauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) paspēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
dauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
pilnā balsī (runāt, dziedāt, kliegt) skaļi (runāt, dziedāt, kliegt)
rēkumi Skaļi atklepojot izdalīta krēpas.
noskanēties Skaļi atskanēt.
atšļakstēt Skaļi atšļākt.
ataurāt Skaļi aurojot, raudot, kādu atsaukt.
vēkšt Skaļi blēt (parasti par jēriem, aitām).
aurot Skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā).
pirdināt Skaļi darbināt (piem., automašīnu, motociklu).
bambāt Skaļi dauzīt, klauvēt.
tergļāties Skaļi draiskoties.
nosakliegties Skaļi dziedot, nogurt.
šļamstināt Skaļi ēdot klabināt zobus.
tukstēt Skaļi elpot, elst.
klepsēt Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
pļorkstināt skaļi ēst, strēbt
čamstināt Skaļi ēst, viļāt pa muti (ēdienu).
čauzēt Skaļi ēst.
slakšēt Skaļi ēst.
kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
jūkot Skaļi gavilēt.
skrumšināt Skaļi grauzt.
skrumšķināt Skaļi grauzt.
iekvelgties Skaļi iekliegties.
iekvelkstēties Skaļi iekliegties.
iebrēkties Skaļi ieraudāties (parasti par bērnu).
iedīgāties Skaļi ieraudāties uz īsu brīdi.
apbrēkties Skaļi iešņukstēties.
atpirsties Skaļi izdalīt pilnībā visas vēdera gāzes.
nopirsties Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
pirst Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
izplempt Skaļi izdzert.
izplemt Skaļi izdzert.
izdauzīties Skaļi izklauvēties.
iztesties Skaļi izklepoties.
kliedzamais Skaļi izkliegtas runas saturs.
appirsties Skaļi izlaist vēdera gāzes.
izbļauties Skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties.
izbiuvāties Skaļi izraudāties.
skaņot skaļi izrunājot burtot
skandēt Skaļi izrunāt (vārdus, to savienojumus), parasti pa zilbēm.
izzirgoties Skaļi izsmieties; izjokoties, izālēties (parasti rupji, aizskarot citus).
izpirst Skaļi izvadīt vēdera gāzes.
dauzīt Skaļi klauvēt, klaudzināt.
klaudzināt Skaļi klauvēt.
kļaustīt Skaļi klauvēt.
paaurēt Skaļi kliegt kādam no attāluma (vienu vai vairākas reizes).
ardavāt Skaļi kliegt, bļaut.
gaulēt Skaļi kliegt, saukt; gavilēt.
kliekt Skaļi kliegt.
kvecine Skaļi kurkstoša varde.
plēst parķi skaļi laist vēdera gāzes
pļekstināt Skaļi lakt.
pārsaukties Skaļi lasot kļūdīties.
bļaut Skaļi maurot, blēt, ņaudēt.
novekšēt Skaļi nokliegt.
atkalbēt Skaļi nolasīt, norunāt vai noskaitīt.
nokalbēt Skaļi nolasīt, noskaitīt.
nokalbīt Skaļi nolasīt, noskaitīt.
nokliegt Skaļi noraudāt (visu laikposmu).
nograust Skaļi noskanēt, nopļerkstēt, tricināt.
nopurkšķēties Skaļi nosprausloties (par zirgu).
vaukšt Skaļi ņaudēt.
šņurkāt Skaļi ostīt.
padauzīt Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
paklaudzināt Skaļi paklauvēt.
kliegt Skaļi paust neapmierinātību, protestēt.
kliedziens skaļi pausta neapmierinātība, protests
piedauzīt Skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt.
pabūkšināt Skaļi pieklauvēt.
pabūkšķināt Skaļi pieklauvēt.
piebungāt Skaļi pieklauvēt.
piebungot Skaļi pieklauvēt.
sabūkšināt Skaļi pieklauvēt.
bļarkšķēt Skaļi pļāpāt, aplamības runāt.
dedināt Skaļi pļāpāt.
dēdināt Skaļi pļāpāt.
targavāt Skaļi pļāpāt.
tarsāt Skaļi pļāpāt.
varažāt Skaļi pļāpāt.
meldiju vilkt skaļi raudāt
raudāt balsī skaļi raudāt
uzbazūnēt Skaļi raudāt (kādu brīdi).
piļot Skaļi raudāt (par bērnu).
būtelēt Skaļi raudāt (par mazu bērnu).
baurot Skaļi raudāt, brēkt (parasti par bērniem).
vankšēt Skaļi raudāt, parasti bez iemesla.
vankšķēt Skaļi raudāt, vaimanāt.
vaimanāt Skaļi raudāt, žēloties (paužot bēdas, sāpes).
svaist Skaļi raudāt, žēloties, bēdāties.
smaulāt skaļi raudāt; bez redzama iemesla ilgi raudāt
brēkt Skaļi raudāt; raudot kliegt, vaimanāt.
baurāt Skaļi raudāt.
beirāt Skaļi raudāt.
demt Skaļi raudāt.
reilēt Skaļi raudāt.
reitēt Skaļi raudāt.
stebulēt Skaļi raudāt.
stemēt Skaļi raudāt.
vākšēt Skaļi raudāt.
vaukšt Skaļi raudāt.
žeirot Skaļi raudāt.
žļūrāt Skaļi raudāt.
piļa Skaļi raudošs bērns.
aizbimbāt Skaļi raudot apdullināt, likt aizkrist ausīm.
aizbazūnēt Skaļi raudot apdullināt.
aizbimbāt Skaļi raudot attālināties, aiziet līdz noteiktam punktam.
aizbazūnēt Skaļi raudot attālināties.
kvalkšēt Skaļi riet, skaļā balsī runāt.
jūkstēt Skaļi rotaļāties.
krekstēt Skaļi rukšķēt.
krekstinēt Skaļi rukšķēt.
pieskaladīt Skaļi runājot piekliegt.
pārkliegt Skaļi runājot, arī kliedzot, pārspēt skaļumā.
kliegšus runāt skaļi runāt
šalīt skaļi runāt
zabīt Skaļi runāt blēņas, pļāpāt.
talzīt Skaļi runāt blēņas.
žērgāties Skaļi runāt, atkārtoti kliegt.
skalot Skaļi runāt, dziedāt, uzvesties.
vācelēt Skaļi runāt, klaigāt.
ļāļāt Skaļi runāt, kliegt.
blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
ļorkšķēt Skaļi runāt, pļāpāt; lorkšķēt.
varkšēt Skaļi runāt, pļāpāt; trokšņot.
lorkšķēt Skaļi runāt, pļāpāt.
bļaustīties Skaļi runāt, rāties, lamāties.
plaisīties Skaļi runāt, saukt.
varšķēt Skaļi runāt; neskaidri, juceklīgi runāt.
kancelēt Skaļi runāt.
pankšēt Skaļi runāt.
pankšķēt Skaļi runāt.
varkšķēt Skaļi runāt.
žartavāt Skaļi runāt.
žadzināties Skaļi runāties, jokot, niekoties, tirgoties.
saskraukšķināt Skaļi sakost zobus.
sašņakstināt Skaļi sakost zobus.
sašņakstināties Skaļi saskūpstīties.
kliegt ratunkās skaļi saukt pēc palīdzības
ūkšķināt Skaļi saukt, ūjināt, sasaukties; ūkšināt.
ūkšināt Skaļi saukt, ūjināt, sasaukties.
smīkstināt skaļi sist
saplikšināt skaļi sist (piemēram, ar pātagu)
brūžģēt Skaļi skanēt.
spalgans skaļi skanošs, spalgs
LOL Skaļi smiekli (angļu "laughing out loud"; īsziņās).
zvīga Skaļi smiekli.
kacināt Skaļi smiet.
ļirgāt Skaļi smieties, ņirgt.
ļirgot Skaļi smieties, ņirgt.
irgt Skaļi smieties; skaļi smejoties, zoboties.
ģeibuļot Skaļi smieties.
klidzīt Skaļi smieties.
krecinēt Skaļi smieties.
zvadzināt Skaļi smieties.
breikšķināt Skaļi sprēgāt, spraukšķēt, grabēt; radīt šādus trokšņus.
purnīt Skaļi sprēgāt.
sloķēt skaļi strēbt
šlorgāt Skaļi strēbt.
slorkāt Skaļi strēbt.
šļurpstīt Skaļi strēbt.
strabīt Skaļi strēbt.
talazīt Skaļi strēbt.
žļurkstēt Skaļi strēbt.
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties.
skandalēties Skaļi strīdēties, ķildoties.
čūpstināt Skaļi sūkāt; radīt ar lūpām troksni, kāds rodas (ko) sūkājot.
šļamstināties Skaļi šmakstinot ēst; ēst bez apetītes.
tutināt Skaļi teikt "tu, tu".
ķilu ķilumis skaļi trokšņot
graudēt Skaļi trokšņot.
brēka Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests; arī tracis.
žvigot Skaļi un bezjēdzīgi smieties; aizraudamies smieties (par bērnu).
zvigoties Skaļi un bezjēdzīgi smieties.
ķedāt Skaļi un daudz runāt, ķildoties.
skārdīt Skaļi un daudz runāt.
nosuksnīt Skaļi un enerģiski zīžot novārdzināt.
rēvelēt skaļi un ilgi raudāt vai smieties
bruzgulēt Skaļi un izlaidīgi (pa vidam laižot gaisa burbuļus) strēbt (par cūku).
iztalazīt Skaļi un kārīgi izstrēbt.
terkšķeniski Skaļi un monotoni.
teršķeniski Skaļi un monotoni.
tauzīt Skaļi un muļķīgi runāt.
kaldačot Skaļi un nesakarīgi pļāpāt.
novāvulot Skaļi un neskaidri runāt.
novāvuļot Skaļi un neskaidri runāt.
ārdeniski Skaļi un spalgi.
uzbļaustīties Skaļi uzkliegt, uzsaukt.
uzbļauties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
uzbrēkties Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
uzvēkšēt Skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt.
nokrecelēties Skaļi vai ironiski nosmieties.
vēršķēt Skaļi vaidēt un raudāt.
krebināt Skaļi veikt kādu sīku darbu.
trēdēt Skaļi vilkt, dziedāt.
troksnis skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; arī tracis, skandāls
loksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām); leksīt.
leksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām).
atsaukt Skaļi, arī nelaipni atbildēt.
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust.
stopot skaļi, ātri un smagi elsot
biūvāt Skaļi, balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
sablārkšēt Skaļi, bet nesaprotami daudz sapļāpāt.
iebrēkties Skaļi, griezīgi iekliegties (3).
iebrēkties Skaļi, griezīgi ieskanēties.
brēkt Skaļi, griezīgi skanēt.
kliedziens skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs)
pļurkstināt Skaļi, juceklīgi, kārīgi ēst.
prieškā Skaļi, kādam dzirdami (lasīt, teikt).
kliedziens skaļi, kliedzot izteikti vārdi, teksts
iebrēkt Skaļi, neapvaldīti iekliegt.
iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (1).
iebrēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties (2).
brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt.
nobrēkt Skaļi, neapvaldīti nokliegt (1).
nobrēkties Skaļi, neapvaldīti nokliegties (2).
kaukt Skaļi, neapvaldīti raudāt; arī vaimanāt.
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
izbrēkt skaļi, neapvaldīti, arī izmisīgi izkliegt; raudot izkliegt
dāvīties Skaļi, nejauki kliegt.
kvalkšķēt Skaļi, nemitīgi riet.
bļaustīties Skaļi, nepareizi dziedāt.
pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
vēplāt Skaļi, nesaturīgi runāt.
izbļauties Skaļi, nesavaldīgi izraudāties (parasti par bērniem).
bļauris Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns.
noblorkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt.
noblurkšēt Skaļi, neskaidri (ko) norunāt, pateikt.
homēriski smiekli skaļi, nevaldāmi smiekli (pēc līdzības ar dievu smiekliem Homēra poēmā "Iliāda")
vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt)
graunīt Skaļi, sadzirdami ēst.
rēkt Skaļi, skarbi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
uzrēkt Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
uzriet Skaļi, skarbi uzkliegt (parasti dusmās).
skalbji skaļi, spalgi
auri Skaļi, stiepti kliedzieni, brēcieni, kaucieni (dažiem dzīvniekiem).
aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt.
ieklepsēt Skaļi, trokšņaini ieēst (parasti par cūkām).
izklepsēt Skaļi, trokšņaini izēst (parast par cūkām).
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
korgāt Skaļi, trokšņaini un daudz runāt.
balsī Skaļi.
balši Skaļi.
boikai Skaļi.
cieši Skaļi.
lieliskai Skaļi.
spalši Skaļi.
šparki Skaļi.
spilkši Skaļi.
stiprai Skaļi.
skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
boiks Skaļš (par cilvēku).
dikts Skaļš (par skaņām).
klaudziens Skaļš klauvējiens.
jara Skaļš nemiers, troksnis.
kagals Skaļš pūlis, bars.
urava Skaļš runātājs, kliedzējs.
taurējiens Skaļš sauciens.
tracis Skaļš strīds, ķilda; skandāls (1).
skandāls Skaļš strīds, ķilda.
bardaks Skaļš troksnis.
brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
ķērcošs Skaļš, griezīgs (par skaņām).
ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
skalains Skaļš, labi plīstošs, šķiedrains.
brēciens Skaļš, neapvaldīts kliedziens (parasti bailēs, dusmās, sāpēs).
žadzīgs Skaļš, pļāpīgs.
kverķis Skaļš, raudulīgs bērns.
uzrēciens Skaļš, skarbs uzkliedziens.
skandīgs Skaļš, tāds, kas spēj radīt skaņas.
žaboņa Skaļš, trokšņains cilvēks.
jampamps Skaļš, trokšņains notikums.
tracis Skaļš, vairāku, daudzu cilvēku, arī dzīvnieku radīts troksnis, arī kņada.
ambrāža Skaļš, vētrains pasākums vai notikums; uzdzīve; izdarības.
bļāvīgs Skaļš.
dārdzīgs Skaļš.
klaigulīgs Skaļš.
kliedzīgs Skaļš.
skals Skaļš.
kvalkšķēt Skaļu balsi runāt.
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis; troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
apakšējais dzirdamības slieksnis skaļuma līmenis (0 foni), kad skaņa ir tikko dzirdama
kņadīgums Skaļums.
skaļība Skaļums.
Zužupe Skaļupe - Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes novadā.
Skalupe Skaļupe, Gaujas pieteka.
Skāļupe Skaļupe, Gaujas pieteka.
Skaļupīte Skaļupe, Gaujas pieteka.
Ķikutupe Skaļupes labā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 3 km
tumba Skanda - kastveida konstrukcijā ievietota skaļruņu sistēma.
dekreščendo skanējuma pakāpenisks atslābums, pakāpeniska pāreja no skaļa skanējuma uz klusu skanējumu
kreščendo skanējuma spēka pieaugšana, pakāpeniska pāreja no klusa skanējuma uz skaļu
gavilēt Skanēt (parasti dzidri, skaļi).
sonoramente Skanīgi, skaļi.
sonoro Skanīgi, skaļi.
skaņš Skanīgs (2); arī skaļš (1).
pilnmutīgs skanīgs, skaļš (par balsi, smiekliem)
skārdīgs Skanīgs, skaļš.
fons skaņas skaļuma mērvienība - skaņas skaļuma līmenis ir 1 fons, ja skaņas spiediena līmenis tāda paša skaļuma skaņai ar 1 kHz frekvenci ir 1 dB.
sons skaņas skaļuma mērvienība; 1 sons atbilst skaļuma līmenim 40 foni, ja skaņas frekvence ir 1000 Hz.
krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu.
užināt Skaņu verbs, ko izmanto nenoteiktu daudzbalsīgu, ne pārāk skaļu skaņu aprakstīšanai.
elektroatskaņotājs Skaņuplašu atskaņošanas ierīce, kas lietojama kopā ar elektronisko zemfrekvences traktu, t. i., pastiprinātājiem un skaļruņiem.
skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties.
berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties.
rīvēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2).
skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis; atskanēt šādam troksnim.
kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atskriet Skriet nost (sānis, atpakaļ).
cikloforija Slēpta acs tendence griezties ap savu priekšēji pakaļējo asi slīpo muskuļu insuficiences dēļ.
atslīdēt Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
baurot Slikti un skaļi dziedāt.
fonofobija Slimīgas bailes no skaļas runas vai trokšņa.
slips slīpa platforma zvejas kuģa pakaļgalā, pa kuru uzvelk uz klāja trali vai citu zvejas riku, vai vali
heavy metal smagais metāls - rokmūzikas stils, kas radās 20. gadsimta 70.-80. gados, attīstoties hārdrokam, to raksturo vēl lielāks skaļums, agresivitāte, teatralitāte un mačisms
dolomītu milti smalki sadēdējis dolomīts, ko lieto augsnes kaļķošanai
duļķis Smalki samaltu izejvielu (piem., kaļķakmens un mālu) ūdens maisījums cementa klinkera ražošanai.
zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos.
krēša Smējēja; kāda, kas skaļi smejas.
kaļķēt Smēķēt (pīpi, kaļķīti).
mimēze Smieklīga citu cilvēku atveidošana jeb pakaļdarīšana vārdos un uzvedībā.
sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
smilškaļķi Smilšu un kaļķu maisījums.
berži Smilts, kaļķi u. tml. trauku tīrīšanai.
atsolis Solis atpakaļ.
ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām.
planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās.
pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (par soļiem, sitieniem u. tml.).
klaudzēt Spalgi, samērā skaļi skanēt (parasti par sliedēm, kāpnēm, pa kurām brauc, iet).
svalbi Spalgi, skaļi.
atspārdīt Spārdīt nost (sānis, atpakaļ).
atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
ceplis Speciāla krāsns dažādu materiālu (parasti māla izstrādājumu vai kaļķu) apdedzināšanai.
uzsvērt Spēcīgi, skaļi izpildīt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
forte Spēcīgi, skaļi.
kvārkstoņa Spēcīgs krāciens, skaļa gārdzoņa.
forte Spēcīgs, skaļš.
forte Spēcīgums, skaļums.
atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ.
pakaļējais tilts spēkratu pakaļējā ass ar tai nepieciešamajiem piedziņas mehānismiem
remontdarbi spēkratu un/vai to agregātu un detaļu remontā veicamie darbi, kuros ietilpst atslēdznieku, sastiprināšanas, nostiprināšanas, montāžas, metināšanas, kalēju, varkaļu, lāgošanas, tapsētāju, elektrotehniskie un citi darbi
atspēlēt Spēlējot (sporta spēles), atvirzīt (bumbu, ripu) šurp, atpakaļ.
atspert Spert, likt atpakaļ (kāju, soli).
atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
spinakera šotstūris spinakera pakaļējais, aizvēja pusē (lēpusē) esošais stūris, kuram piestiprināta spinakeršote
spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu.
spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti.
barbotāža Spinālās anestēzijas metode: izsūc daļu likvora, pievieno tam anestēzijas līdzekli un ievada atpakaļ mugurkaula kanālā.
atspurgt Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ).
biete Stampa, bliete klona vai kaļķu blietēšanai.
restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
S "Sierra" starptautisks signāls – nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā"
S Starptautisks signāls "Sierra" - nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā".
Glints stāvas nogāzes un kraujas ar kaļķakmeņu, mālu un smilšakmeņu atsegumiem, kuras gar Somu līča dienvidu krastu stiepjas uz Lādogas ezera pusi, garums - 450 km, augstums - līdz 80 m; Baltijas-Lādogas kāple
zicēt Stāvēt pēc komandas uz pakaļkājām (par suni, kaķi).
stāvkājām Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem.
stāvkājās Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem.
ķauzēt Steigšus, skaļi, daudz ēst.
paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām
kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi.
treinija Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai; treiliņš (1).
treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai.
treinieks Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai.
duktīls Stiepjams, kaļams.
stikāļi Stikaļi.
betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas.
sadārdzēt stipri dārdēt; izdot skaļu, dobju, kustības radītu troksni
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt.
atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atmest (arī atsviest) galvu strauji atliekt galvu atpakaļ
atsviest (arī atmest) galvu strauji atliekt galvu atpakaļ
atmest galvu strauji atliekt galvu atpakaļ
atsviest galvu strauji atliekt galvu atpakaļ
atcirst Strauji atvirzīt atpakaļ; atmest.
atraut Strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu).
saslieties Strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām).
sacirst Strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.).
atsviesties Strauji pagriezties (atpakaļ).
atcirsties Strauji pagriezties atpakaļ; apcirsties.
atmesties Strauji pagriezties atpakaļ.
atsasviesties Strauji pagriezties atpakaļ.
sist Strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus).
atsviesties Strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu).
slorķēt Strēbt (skaļi).
atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
atstumt Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atstumt Stumt nost (sānis, atpakaļ).
skegs Stūres piestiprināšanai paredzēta stinga spuras veida konstrukcija jahtas pakaļgalā.
atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ (matus).
pucolāncements Sulfatizētos un mineralizētos ūdeņos korozijizturīgs cements, ko iegūst, samaļot portlandcementa klinkeru vai kaļķus kopā ar hidrauliskām piedevām (trepeli, diatomītu, trašu, domnu sārņiem), kas satur aktīvo silīcija dioksīdu.
monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas
rējējs Suns, kas daudz, skaļi rej.
zvanars Suns, kas skaļi rej.
returnēt Sūtīt atpakaļ.
balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā.
harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa
atsviest Sviest nost (sānis, atpakaļ).
perdelēt Šad tad skaļi izdalīt vēdera gāzi.
čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
obturators Šaujamieroča ierīce, kas pulvera gāzēm neļauj caur aizslēgu izlauzties atpakaļ.
obturācija Šaujamieroča stobra kanāla hermetizācija šaušanas brīdī, kas novērš šaujampulvera gāzu izlaušanos atpakaļ.
patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu.
berdanka Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene.
lentpūcīte Šīs apakšdzimtas suga ("Ephesia fulminea"), spārnu plētums - 52-68 mm, pakaļspārni ar divām brūnām joslām.
andrejas Šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem.
iedzerksnis Šķērstīkls zivju murdā, kas nelaiž zivis atpakaļ.
atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
pāršņākt Šņācot pārspēt skaļumā.
šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot.
rakstīt Šujot, aužot, kaļot u. tml. rotāt (ko) ar rakstu (3).
atpakaļuzsūkšanās Šūnstarpas šķidruma uzsūkšanās atpakaļ asinīs kapilāru venozajā galā.
purāsis Šūnu akmens, blīvi vai mēreni savā starpā saistīti avotkaļķi.
bogāties Šūpot galvu uz priekšu un atpakaļ.
svārboties Šūpoties uz priekšu un atpakaļ.
mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
atkarus Tā, ka atliekts atpakaļ, nost (no kāta pārāk platā leņķī) - par izkapti.
cilptestēšanas metode tāda pārbaudes metode, kurā testi, izmantojot modemu, tiek nodoti apstrādei atpakaļ pārbaudes vietā
noplicināšana Tāda rīcība lauksaimniecībā, kad ilgāku laiku vienā vietā audzē augus ar vienādām barības vielu prasībām un augu uzņemtās barības vielas neatdod zemei atpakaļ.
klopains Tāds (apģērba gabals, parasti bikses), kam ir piepogājama pakaļējā daļa.
vulgārs Tāds (cilvēks), kura āriene ir bezgaumīgi, pārspīlēti spilgta, arī nesakopta, uzvedība skaļa, piedauzīga, pieņemtajām normām neatbilstoša.
faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
pakaļlādējams Tāds (šaujamierocis), ko lādē no stobra pakaļējā gala.
antihlors Tāds līdzeklis, ko lieto hlora atlieku iznīcināšanai audos, papīrā u. c., kas balināti ar hloru vai hlorkaļķiem.
riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm
skaļš Tāds, kad ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par laikposmu).
skaņš Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
zeltastains Tāds, kam aste, vai ķermeņa pakaļējā daļa, ir zeltainā krāsā.
balsnējs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
balsnijs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
resnpakaļa Tāds, kam ir resna ķermeņa pakaļējā daļa.
skaļš Tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu); tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni.
plikdirsa Tāds, kam nekā nav, nabags, tukšinieks; plikpakaļa.
priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
aizmugurējs Tāds, kas atrodas pakaļgalā, arī mugurpusē.
aizmugure Tāds, kas atrodas pakaļgalā.
interglobulārs Tāds, kas atrodas starp (dentīna pamatvielas apkaļķotām) lodītēm.
sāns Tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju.
propalināls Tāds, kas attiecas uz kustībām uz priekšu un atpakaļ.
plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs.
trokšņains tāds, kas darbojoties rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
bļaurīgs Tāds, kas daudz kliedz vai skaļi lamājas.
vāroņa Tāds, kas daudz un skaļi runā.
zviega Tāds, kas daudz un skaļi smejas.
atpakaļejošs Tāds, kas dodas atpakaļvirzienā; tāds, kas tiek veidots atpakaļvirzienā.
koraļļi Tāds, kas gatavots no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
atgāzens Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks.
atgāzenisks Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni).
kaļķains Tāds, kas ir līdzīgs kaļķiem, tāds, kas atgādina kaļķus.
trokšņains tāds, kas ir ļoti skaļš, ar ievērojamiem trokšņa elementiem (par skaņām, parasti par mūziku)
kaļķains Tāds, kas ir noziests, notriepts ar kaļķiem.
pārkaļķot Tāds, kas ir pārkaļķojies (1).
plosīgs Tāds, kas izpaužas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
retrokursīvs Tāds, kas kāpjas atpakaļ.
kalcifils Tāds, kas labi aug karbonātiskā, sārmaiņa, kaļķiem bagātā augsnē.
osteoīds Tāds, kas līdzīgs kaulam; kaulveida-; jauni, vēl nepārkaļķoti kaulaudi.
vēkšķīgs Tāds, kas mēdz bieži un skaļi raudāt (parasti par bērniem); raudulīgs.
brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
vēkšķīgs Tāds, kas mēdz kliegt; tāds, kas mēdz skaļi runāt; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
bļaustīgs Tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
vēkšķīgs Tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
mēms Tāds, kas nav izteikts vārdos, skaļi izpausts.
nedikts Tāds, kas nav skaļš.
griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
niekaža Tāds, kas nodarbojas ar niekiem, niekojas; niekaļa.
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (par darbību, norisi)
trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
skaņš Tāds, kas rada skanīgas, arī skaļas skaņas; arī skanīgs (1).
pakaļtapis Tāds, kas runā pakaļ.
kaļķains Tāds, kas satur kaļķus.
kaļķots Tāds, kas satur kaļķus.
skaļrīklis Tāds, kas skaļi (un daudz) runā.
žabroņa Tāds, kas skaļi runā.
vēplava Tāds, kas skaļi un tukši daudz runā.
kvalkšis Tāds, kas skaļu balsi rej vai runā; troksnis.
kvalkšķis Tāds, kas skaļu balsi rej vai runā; troksnis.
retraktils Tāds, kas spēj savilkties, vilkties atpakaļ.
atgriezenisks Tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas iepriekšējā, sākotnējā virzienā.
trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
skaļš Tāds, kur ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par vietu, telpu, vidi).
skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
kokaļains Tāds, kurā ir kokaļu sēklas (parasti par miltiem, maizi).
trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
žviga Tāds, kurš skaļi smejas (arī nevietā).
horda taisne, kas savieno profila vistālākos (priekšējo un pakaļējo) punktus; spārnam ir vairākas raksturīgas hordas: centrālā horda, spārna gala horda, borta horda
sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
caurceļotājs Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
baltsprāklis Tas, kam ir balta pakaļa.
vaušķis Tas, kas rej, skaļi runā vai klaigā.
ķērka Tas, kas runā skaļā, ķērkstošā balsī.
tuturžņi Taukumi cūkai pie paslēpenēm, pie pakaļkājām.
Antitaurs Taura kalnu ziemeļaustrumu daļa Turcijas dienvidos, sastāv no 2 paralēlām grēdām, ko veido gk. kaļķakmeņi, rietumos - Tahtali grēda (Beja kalns - 3054 m), austrumos - Binbogas grēda (Binbogas kalns - 2830 m).
gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ.
zaigspārnis Tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas.
opostegīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
tinējkode Tauriņu kārtas dzimta ("Scythrididae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-20 mm), pakaļspārni ar bārkstīm, kuru garums - 1,5-3 reizes pārsniedz spārnu platumu, >300 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
sfings Tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas
astainītis Tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
jampamps Teatralizēta parāde, uzmanības piesaistīšana ar šokējošu, izaicinošu un skaļu uzvedību.
silikātu tehnoloģija tehnoloģija, kuras pamatā ir fizikālķīmiskie, ķīmiskie un termiskie procesi minerālo izejvielu (mālu, kaļķakmens, ģipšakmens u. c.) pārstrādei par silikātmateriāliemun izstrādājumiem (cementu, keramiku, stiklu, betonu u. c.)
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
ahtertelpa Telpa zem klāja jahtas vai kuģa pakaļgalā.
attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
perhloetilēns Teterahloretilēns CCl4, ko iegūst apstrādājot pentahloretānu ar kaļķiem.
tetrahloretilēns Tetrahlorodekļa rūpniecības blakus produkts, ko iegūst arī apstrādājot pentahloretanu ar kaļķiem, lieto gk. kā šķīdinātāju, līdzīgi citiem hlorētiem etaniem un etileniem.
apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
vidējais tilts tilts, kas atrodas starp transportlīdzekļa priekšējo un pakaļējo tiltu
bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede.
tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību
tīteriski Tīteriski runāt - skaļi un nevienādi runāt.
dādu karš tracis, skaļš strīds
jampadracis Tracis; lēts, skaļš sarīkojums.
škandālis Tracis; skaļš strīds, lamāšanās, ķilda.
škandāls Tracis; skaļš strīds, lamāšanās, ķilda.
vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū.
maiņvērsēja traktorarkls traktorarkls ar diviem korpusu komplektiem aramsloksnes apvēršanai pārmaiņus pa labi (braucot turp) un pa kreisi (braucot atpakaļ)
frontālais traktorarkls traktorarkls saistīgu augšņu aršanai; arot aramsloksni apvērš par 180° un noklāj atpakaļ sākotnējā vietā
pusuzkarināmais traktorarkls traktorarkls, kas ar traktora uzkares sistēmu savienots tā, lai arkla priekšējā daļa transporta stāvoklī balstītos uz traktora, bet pakaļējā daļa – uz arkla pakaļējā riteņa
apgrieztā transformācija transformācija, kas pārveido objektu (piemēram, figūru) B atpakaļ par objektu A, ja dotā transformācija pārveidojusi A par B.
atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība atpakaļvirzienā.
manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas
pakaļrats Transportlīdzekļa pakaļējais ritenis.
apritums transportlīdzekļa pārvietošanās slēgtā kustības ciklā no sākumpunkta uz galapunktu un atpakaļ
treilyns treilenis, koks priekšējā un pakaļējā plāča sastiprināšanai ratos
attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt (2).
attrenkt Trenkt nost (sānis, atpakaļ).
attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt.
attriekt Triekt nost (sānis, atpakaļ).
denes Trīsstūra vai cita veida sēdeklis laivā (parasti tās pakaļgalā).
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
dene Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšdaļā un pakaļdaļā.
denis Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšgalā un pakaļgalā.
bubulis Troksnis (ne pārāk skaļš).
žaboņa Troksnis, kāds rodas vairākiem vienlaicīgi skaļi runājot (arī vienlaicīgi dziedot daudziem putniem).
ņurdzums Troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem skaļi sarunājoties.
alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
ļera Troksnis, kas rodas, piemēram, vairākiem vienlaikus skaļi runājot, klaigājot.
ļerza Troksnis, kas rodas, vairākiem skaļi runājot, klaigājot u. tml.
šalmenis troksnis, plosīšanās, skaļa runāšana
ļerkšs Troksnis, trokšņu kopums, kas rodas, piemēram, vairākiem skaļi runājot, arī skaļi spēlējot (ko).
ņemties Trokšņaini darboties, izturēties; skaļi runāt.
strepitoso Trokšņaini; skaļi; vētraini.
traišķīgs Trokšņains, skaļš.
alasāt Trokšņot, skaļi runājot, kliedzot.
žabravāt Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt.
žabravot Trokšņot; skaļi, trokšņaini runāt.
spāniešu tākeliņš troses gala nostiprināšana (pret atšķetināšanos), kardeles iešpleisējot atpakaļ trosē, ko izdara bez tākeldiegiem un adatas
rotkaļnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Rotkaļi" iedzīvotāji.
rotkalis Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas “Rotkaļi” iedzīvotājs.
BRB Tūlīt būšu atpakaļ (angļu "be right back"; īsziņās).
attulkojums Tulkotā teksta tulkojums atpakaļ avotvalodā (vai oriģinālvalodā).
zicēt Tupēt uz pakaļkājām (parasti par suni).
atrēzēt Turēt atpakaļ atliektu.
izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ.
šurpu turpu turp un atpakaļ
tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms speciāls vagons vai īpaši izveidota pakaļējā daļa ūdens, kurināmā u. c. novietošanai.
dzenrata tvaikonis tvaikonis, kas virzās uz priekšu ar dzenrata palīdzību, kas var atrasties vai nu kuģa pakaļgalā (viens), vai kuģim sānos (divi)
ķibla Tvertne kompasam laivas pakaļgalā.
ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis.
ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām.
hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus
hidrauliskie kaļķi ūdensizturīgi kaļķi, hidrauliska saistviela, ko iegūst, apdedzinot merģeļainu kaļķakmeni, kas satur 6–20% mālvielas
briķēt Uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz.
strubulēt Uz ātru roku skaļi strēbt.
reimports Uz citām valstīm izvesto preču atpakaļievešana.
deidvuds Uz koka kuģiem - vadņu pildklucis, novietots starp priekšvadni un pakaļvadni un ķīli.
šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot)
šurp (un) turp, retāk Šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot)
šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot)
stumdīties Uz priekšu un atpakaļ raustīties.
kaltuve Uzņēmums, tā nodaļa, arī darbnīca, kurā kaļot veido, parasti dekoratīvu, virsmu (metāla, akmens) priekšmetiem.
Uskačevas dzirnavezers uzpludināts uz Porkaļu upes Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 1,2 ha
klopis Uzpogājama bikšu pakaļējā daļa.
aklamēt Uzsaukt, skaļi saucot izteikt piekrišanu.
žamerīt Uztraukti un skaļi sarunāties.
klūgāt Uztraukti, skaļi gāgināt (par zosīm); klēgāt.
degunradzīši Vaboļu ģints, tēviņam vidū uz galvas līks atpakaļvērsts rags.
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē.
spalvspārņvabole Vaboļu kārtas dzimta, vismazākās vaboles (0,25-1,2 mm garas), pakaļspārni atgādina putna spalvu; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
Vārnupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Maskaļu ezera, garums - 15 km, kritums - 80 m; Raudupe; Maltenieku strauts.
gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt.
gaudot Vaimanāt; arī skaļi raudāt.
kaļķaļģes Vairākas, dažādām grupām piederīgas aļģes, kam šūnu apvalki satur no ūdens šķīduma ņemtu kaļķi, vai arī tas pārklāj aļģi no virsas.
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem; par dzīvniekiem).
skraidelēt Vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1).
tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties.
mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
klanīties Vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu).
klanīt Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
klanīties Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu.
jamstelēt Vairākkārt ņemt un likt atpakaļ.
trēsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt.
trāsināt Vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
rūcināt Vairākkārt radīt zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, transportlīdzekļiem).
atrīdināt Vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ).
tricināt Vairākkārt ritmiski mainīt (skaņas, skaņu kopuma) augstumu, skaļumu.
šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2).
ūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
uzūjināt Vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu.
aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliedzot aizdzīt.
aizbļaustīt Vairākkārt skaļi kliegt.
aizbrēkāt Vairākkārt skaļi kliegt.
zvaigāt Vairākkārt smieties (parasti skaļi, arī bezjēdzīgi).
lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2).
lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
zigzaglīnija Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags.
zigzags Vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija: zigzaglīnija.
klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
jemstelēt Vairākkārtīgi ņemt un likt atpakaļ.
varažāt Vairākkārtīgi staigāt caur durvīm turp un atpakaļ.
pakaļdzinējies Vajātājs, pakaļskrējējs.
pakaļdzinējs Vajātājs, pakaļskrējējs.
atvākt Vākt nost (sānis, atpakaļ).
šķēlānieši Varakļānu novada Varkaļānu pagasta apdzīvotās vietas "Šķēle" iedzīvotāji.
albedo Varbūtība, ka neitrons, kas ir iekļuvis vidē caur noteiktu virsmu, atgriezīsies atpakaļ caur to pašu virsmu.
Vārkaļi Varkaļi, apdzīvota vieta Mārupes novada Salas pagastā.
Varkaļu pārrakums Varkaļu kanāls.
Vārkaļu pārrakums Varkaļu kanāls.
starpniekvārteja Vārteja, kas nodod tīmekļa WWW pārlūkprogrammas pieprasījumu vienotā resursu vietrāža ārējam serverim un nosūta atpakaļ iegūto informāciju; tā parasti ir saistīta ar ugunsmūri, un tās galvenais uzdevums ir izveidot barjeru, kas aizsargā klientu no nesankcionētas pieejas.
nosprazits Varu, arsēnu un kaļķi saturošs miglošanas līdzeklis, lietojams pret augu slimībām un grauzējiem kukaiņiem.
jatūlijs Vecākā proterozoiskās grupas jeb algonkija formācija Somijā, cieši saistīta ar kalevija formāciju, sastāv no bieziem konglomerātu un kvarcītisku smilšakmeņu slāņiem, arī dolomītu kaļķakmeņiem un glūdu slāņekļiem.
prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams.
abdomens Vēderiņš, ķermeņa pakaļējais nodalījums posmkājiem.
pilnvējš Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes).
lašķēties Veldzēties (par dedzinātiem kaļķiem).
atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
atvelt Velt nost (sānis, atpakaļ).
atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
flebolīts Vēnakmens, pārkaļķojies vēnas trombs.
stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām.
Vitkomba spārniņi vertikālas aerodinamiskas plāksnes lidmašīnas spārna galos, priekšējā uz augšu, pakaļējā (īsākā) – uz leju
reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene.
Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis.
desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
pusskaļš Vidēji skaļš.
videofons Videoaparatūras iekārta ar skaļruni un ekrānu, kuri paredzēti uztvertās informācijas reproducēšanai.
būvložas Viduslaikos dzirkaļu u. c. būvamatnieku savienības.
Rakveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums — līdz 11 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, kur to veido viendabīgu mikrokristālisku kaļķakmeņu slāņkopa
elektromegafons Viegla, pārnēsājama balss pastiprināšanas iekārta, kas sastāv no mikrofona, pastiprinātāja, skaļruņa un barošanas avota.
antihormons Viela, kas darbojas pretēji hormonam, piem., grūtnieču asinīs atrodamās vielas, kas neitralizē hipofīzes pakaļējās daļas hormonu, novēršot dzemdes kontrakcijas; arī insulināze, kas noārda insulīnu aknās.
metāls Viela, kurai raksturīgas noteiktas fizikālās īpašības, parasti laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
elevons Viena no vairākām kustīgām plāksnēm pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas, kas veic augstuma stūres un elerona funkcijas.
platkājspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Platycnemididae"), kuras īpatņi raksturīgi ar platiem pakaļējo un vidējo kāju stilbiem.
sakliegāties Vienam ar otru skaļi sasaukties.
atpakaļpārdevums Vienošanās, ar kuru pircējs patur sev tiesību prasīt, lai pārdevējs pērk no viņa atpakaļ lietu.
vienpakaļ Vienpakaļ otram - viens aiz otra; viens pēc otra.
kalkosferīts Viens no daudzajiem graudiņiem, kas sastāv no kalcija sāļiem (galvenokārt fosfātiem un karbonātiem) un organiskas vielas; tos atrod audos, kuros notiek pārkaļķošanās.
segspārns Viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu.
balotāde Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ.
kapriola Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām.
ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
skappakaļa Vieta aiz skapja; skapjpakaļa.
kracis Vieta, kas rada skaļu troksni ūdens plūsmā.
kauķi Vietējs nosaukums mazāk blīviem un irdeniem kaļķakmeņiem Kurzemē ap Matkuli un Saldu.
vikingu kuģi vikingu laiku airu un burukuģi; vaļēji kuģi ar vienu taisnu buru un stūres airi pakaļgalā
atvilkt Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
atvilkties Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
atvilkties Vilkties nost (sānis, atpakaļ).
panūrgs Viltīgs blēdis, viens no Rablē romāna varoņiem, kas atriebās uz kuģa kādam tirgotājam, kurš viņu bija aizkaitinājis, iesviezdams tā aunu jūrā, un šim aunam pakaļ tad viss aitu bars iemetās jūrā.
pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
vinkļāt Vinkaļāt.
vinklāties Vinkaļāt.
vinklot Vinkaļāt.
vinkļot Vinkaļāt.
vinkuļāt Vinkaļāt.
vinkuļāties Vinkaļāt.
vinkuļoties Vinkaļāt.
Adamsa kalns virsotne ASV (_Adams Mount_) Kaskāžu kaļnos, Vašingtonas štatā, augstums 3742 m
Veliki Risņaks virsotne Dināru kalnienē ("Veliki Risnjak"), Horvātijas ziemeļrietumos, augstums - 1528 m, dolomīti, kaļķakmeņi
Aipetri virsotne Krimas kalnu Galvenajā grēdā (_Ai-Petri, hora / Ay Petri_), Krimas pussalā, augstums - 1233 m, kaļķakmeņi, Melnās jūras krastā stāva krauja
piepļikstināt Virspusēji apmest vai aizkrāsot (spraugas ar kaļķi vai mālu).
koraļļu rifi virsūdens un zemūdens ģeoloģiski veidojumi, kas sastāv no koloniju koraļļu kaļķakmeņiem
atvirzīt Virzīt nost (sānis, atpakaļ).
moimorēt Virzīt uz priekšu un atpakaļ (vicināt).
mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem.
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
dzemdes retropozīcija visas dzemdes novirze atpakaļ bez retrofleksijas vai retroversijas
ar pilnu muti visgudri, viszinīgi, lielīgi, bez kautrības, skaļi (runāt)
Fiskalhof Viskaļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
Ramdam Viskaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Viskaļu pagastā.
atpakaļrāpulība Vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaļķainums Vispārināta īpašība --> kaļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
skaņums Vispārināta īpašība --> skaņš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skanīgums (2); arī skaļums (1).
vistievākā leptogija vistievākā leptogija ("Leptogium tenuissimum"), aug uz kaļķainas augsnes, veido nelielas, blīvas, brūnas velēniņas
Verakļu ezers Vorkaļu ezers Pildas pagastā.
Vorakļu ezers Vorkaļu ezers Pildas pagastā.
Vorekļu ezers Vorkaļu ezers Pildas pagastā.
bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis).
umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
bakkaste Zem kokpita sola vai tā pakaļējā daļā zem klāja izbūvēta lāde, kurā uzglabā visnepieciešamākos piederumus.
kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg.
subis zemfrekvenču skaļrunis
Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums
zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ.
iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana.
kabriola zirga lēciens ar saliektām priekškājām, bet izstieptām pakaļkājām
lāčkāja Zirga pakaļkāja ar vēzīša locītavas izliekumu uz priekšu.
naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem.
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm.
cikloidālas zvīņas zivju zvīņas ar apaļu pakaļējo malu
sprūdmehānisms Zobmehānisms turpatpakaļkustības pārvēršanai vienvirziena rotācijas vai virzes kustībā.
sadales kārba zobratu reduktors jaudas plūsmas sadalīšanai starp automobiļa priekšējo un pakaļējo dzenošo tiltu
dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā.
tūpsle Zoss vai pīles pakaļdaļa.
dorķis Zvejas laivas pakaļgals, kur stūrmanis sēž.
astnieks Zvejas rīka (bridņa) pakaļējās daļas - astes turētājs.
veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu.
langorts Žākle, ar ko piestiprina pakaļējo asi pie ratu mēles.

kaļ citās vārdnīcās:

MEV

kaļ