Paplašinātā meklēšana
Meklējam tau.
Atrasts vārdos (796):
- tau:1
- tauja:1
- taujs:1
- tauki:1
- tauks:1
- taukš:1
- taukt:1
- tauņa:1
- taure:2
- taure:1
- taurs:1
- tauta:1
- tauva:1
- tauze:1
- tauzt:1
- Aitau:1
- Aktau:1
- Mitau:1
- Nitau:1
- ataut:1
- taucēt:2
- taucēt:1
- taucis:1
- taujas:1
- taujāt:1
- taujēt:1
- taujot:1
- taukāt:1
- taukot:1
- taukšs:1
- tauķis:1
- tauķis:4
- tauķis:3
- tauķis:2
- taulāt:1
- taulēt:1
- taulot:1
- tauļāt:1
- tauļot:1
- taumēt:2
- taumēt:1
- tauņāt:1
- taupīt:1
- taures:1
- taurēt:1
- taurēt:2
- tauris:1
- tauste:1
- tausts:1
- tautāt:1
- tautis:1
- tauto-:1
- tautot:1
- tauvāt:1
- tauvēt:3
- tauvēt:2
- tauvēt:1
- tauvot:1
- tauzēt:1
- tauzis:1
- tauzīt:1
- alatau:1
- Alotau:1
- Anatau:1
- Bartau:1
- Kentau:1
- Vuntau:1
- ataudi:1
- atauga:1
- ataugt:1
- ataust:1
- ataust:2
- ataust:3
- taubens:1
- taucene:1
- taucīgs:1
- taueris:1
- tauhida:1
- taukačs:1
- taukāda:1
- taukājs:1
- taukene:1
- taukijs:1
- taukles:1
- taukojs:1
- taukots:1
- taukšēt:2
- taukšēt:1
- taukšis:1
- taukšis:2
- taukums:1
- taupība:1
- taupīgs:1
- taurene:1
- taurens:1
- taureņi:1
- taurīni:1
- taurīns:1
- taurīns:2
- tauriņa:1
- tauriņi:1
- tauriņš:1
- taurīte:1
- taustīt:1
- tauškāt:1
- taušķēt:1
- taušķis:1
- taušķis:2
- taušķīt:1
- tautaji:1
- tautene:1
- tautība:1
- tautiņa:1
- tautiņš:1
- Ābertau:1
- Akšatau:1
- Amantau:1
- Hromtau:1
- karatau:1
- Karatau:1
- aptauce:1
- aptauja:1
- artaugs:1
- ārtauks:1
- ataudas:1
- ataudze:1
- atauļot:1
- ataurāt:1
- ataurēt:1
- ataurot:1
- atausēt:1
- atausma:1
- Gatauči:1
- gitauva:1
- Hetauda:1
- iztauja:1
- jātauga:1
- lutause:1
- Ļutauci:1
- ļutause:1
- mutauts:1
- netauta:1
- Nītauja:1
- Nītaure:1
- Ņūtauna:1
- patauks:1
- rētaudi:1
- rītausa:1
- rūtaugi:1
- taucenes:1
- taucināt:1
- taukaine:1
- taukains:1
- taukaiņš:1
- taukaste:1
- taukaudi:1
- taukenes:1
- tauknijs:1
- taukstīt:1
- taukšķēt:1
- taukšķis:1
- taukzivs:1
- tauķelis:1
- taupīgai:1
- taupiķis:1
- taupināt:1
- taupulis:1
- tauraģēt:1
- tauraģis:1
- taurenis:1
- taurgovs:1
- taurinēt:1
- taurinis:1
- tauriski:1
- taurulus:1
- taustāms:1
- taustene:1
- taustīgs:1
- taustiņš:1
- tautaits:1
- tautināt:1
- tautisks:1
- tautītis:1
- tauvināt:1
- Akkistau:1
- Kekšetau:1
- Krakatau:1
- Kumertau:1
- Temirtau:1
- aittauki:1
- aptaucēt:1
- aptaucis:1
- aptaujāt:1
- aptaukot:1
- aptaunāt:1
- aptauņāt:1
- aptaurēt:1
- aptauzēt:1
- ārtausts:1
- ataudzēt:1
- ataugsme:1
- atauties:1
- atštauka:1
- attaukot:1
- attaurēt:1
- attauvot:1
- baltaute:1
- baltauts:1
- Beitauna:1
- beztauku:1
- botaurus:1
- centaurs:1
- Centaurs:1
- cittautu:1
- dižtaure:1
- Frītauna:1
- Gintauti:1
- gļotaugi:1
- gnetaugi:1
- ietaukot:1
- ietaumēt:1
- ietauņāt:1
- ietaupīt:1
- ietaurēt:1
- iztaucēt:1
- iztaujāt:1
- iztaukot:1
- iztauņāt:1
- iztauņāt:2
- iztaupīt:1
- iztaurēt:1
- iztauvēt:1
- jēltauki:1
- jumtauza:1
- Kaštaune:1
- kentaurs:1
- koptauki:1
- ķentauri:1
- lāčtauce:1
- laktauka:1
- lastaugi:1
- lāstaugs:1
- lāstauka:1
- lastauki:1
- lāstauks:1
- lēstaugs:1
- letauris:1
- litauris:1
- lutauris:1
- lutausis:1
- ļetauris:1
- ļetausis:1
- ļutausis:1
- mataukla:1
- mataukle:1
- maztauku:1
- Miltauna:1
- notaucēt:1
- notaujāt:1
- notaukot:1
- notauļāt:1
- notaurēt:1
- notauvēt:1
- notauzēt:1
- Pastaune:1
- pataujāt:1
- pataukot:1
- pataupiņ:1
- pataupīt:1
- pataurēt:1
- platausu:1
- rietauka:1
- rītausma:1
- Rītausma:1
- Rodtauna:1
- sataucēt:1
- sataujāt:1
- sataukot:1
- satauļāt:1
- satauņāt:1
- sataupīt:1
- sataurēt:1
- taucenīca:1
- taucēties:1
- taujājums:1
- taujāties:1
- taukainis:1
- taukastes:1
- taukāties:1
- taukatnis:1
- taukenīca:1
- taukkārta:1
- tauklarpa:1
- tauklerpa:1
- tauklorpa:1
- taukļipis:1
- taukmaiņa:1
- taukmaize:1
- taukojums:1
- taukoties:1
- taukotnis:1
- taukplēve:1
- taukputra:1
- taukrinda:1
- tauksakne:1
- tauksakņi:1
- taukspura:1
- taukšķene:1
- taukšūnas:1
- taukulība:1
- taukuzāle:1
- taukveida:1
- taumasīts:1
- taumatīns:1
- tauņāties:1
- tauņoties:1
- taupīgums:1
- taupīties:1
- taupmanis:1
- taupnieks:1
- taurenīši:1
- taurētājs:1
- taurēties:1
- taurēties:2
- taurnieks:1
- tausagīzs:1
- taustmērs:1
- taušķināt:1
- tautaitis:1
- tautdēlis:1
- tautietis:1
- tautmeita:1
- tautskola:1
- tautudēls:1
- tautviets:1
- tauvēties:1
- tauvoties:1
- tauvturis:1
- Oberbatau:1
- aitaudzis:1
- aiztaupīt:1
- aiztaurēt:1
- akantaugi:1
- Alentauna:1
- Antitaurs:1
- aptaukots:1
- aptaurēts:1
- aptaustīt:1
- ārtaustis:1
- ataudziņa:1
- ataudzīte:1
- ataukstēt:1
- atstaukāt:1
- atštaukāt:1
- attaušķēt:1
- attaušķīt:1
- balstaudi:1
- balstaugi:1
- baltausis:1
- bantauris:1
- centaurea:1
- Centaurus:1
- cittautas:1
- darbtauta:1
- Dauntauna:1
- gristauka:1
- Ģeistauti:1
- iestaukāt:1
- ieštaukāt:1
- izstaukāt:1
- izstaupāt:1
- izstaupēt:1
- izštaukāt:1
- iztaukšēt:1
- iztaustīt:1
- Kāsltauna:1
- Keiptauna:1
- kentauroi:1
- kentauros:1
- krētauzas:1
- Kukstauna:1
- lakstaugi:1
- lētaudzis:1
- Levitauna:1
- Litaunīki:1
- Lītaunīki:1
- ļetaurene:1
- matauklis:1
- Midltauna:1
- Mīnotaurs:1
- mutaunīca:1
- mutautiņš:1
- netaupība:1
- netaupīgi:1
- netaupīgs:1
- nītaurēni:1
- notaukšēt:1
- notaustīt:1
- notaušķēt:1
- Ņūtaunebi:1
- pamataudi:1
- pārtaujāt:1
- pārtaukot:1
- pārtaurēt:1
- pārtautot:1
- paštautas:1
- pataukšēt:1
- pataupīgs:1
- pataurene:1
- pataustīt:1
- pietaujāt:1
- pietaupīt:1
- pietaurēt:1
- pietauvot:1
- pirmtauta:1
- platausis:1
- plēstauga:1
- plintauka:1
- Plintauka:1
- Potstauna:1
- restaurēt:1
- Rītausmas:1
- Robstauna:1
- rūgtaudze:1
- saistaudi:1
- sapotaugi:1
- sastaukāt:1
- sastaupēt:1
- saštaukāt:1
- sataukšēt:1
- taukainība:1
- taukainums:1
- taukakmens:1
- tauklodīte:1
- taukriņķis:1
- tauksaknes:1
- tauksaknis:1
- taukskābes:1
- taukulieši:1
- taukumaize:1
- taukvēdars:1
- taukvēders:1
- taukvielas:1
- taukzīlīte:1
- taumatrops:1
- taumaturgs:1
- taumatūrgs:1
- taurējiens:1
- taurenieši:1
- taurenītes:1
- taurenītis:1
- taurespuķe:1
- taurinieks:1
- taurinītis:1
- taurupieši:1
- taustāmība:1
- tausteklis:1
- taustīties:1
- tautakisms:1
- tautasdeja:1
- tautenītis:1
- tautininki:1
- tautiņdeja:1
- tautiskums:1
- tautskaite:1
- tautumeita:1
- tautvietis:1
- Ereimentau:1
- Manghistau:1
- Adamstauna:1
- adiantaugi:1
- Albertauna:1
- aptaukstīt:1
- aptaukšķēt:1
- ataudzināt:1
- ataukoties:1
- ataulekšot:1
- atauliskot:1
- ataurēties:1
- atauroties:1
- attaukšķēt:1
- Bārdstauna:1
- Betistauna:1
- Bridžtauna:1
- bukentaurs:1
- Burkitauls:1
- centaurīns:1
- centaurium:1
- Čārlstauna:1
- Čārlztauna:1
- darbatauta:1
- daudztautu:1
- desertaugi:1
- dižtauriņš:1
- Džonstauna:1
- eņģeļtaure:1
- gājtauriņi:1
- grieztauka:1
- ģirtaukles:1
- iztaukšķēt:1
- Jangstauna:1
- kabeļtauva:1
- kāpostaugs:1
- kārtauksle:1
- Kingstauna:1
- kokostauki:1
- krastaugša:1
- Kvīnstauna:1
- ķetaurītis:1
- laptauriņš:1
- Lītaunieki:1
- litaurītis:1
- lutausains:1
- mataukliņa:1
- mestaunīca:1
- mežoņtauta:1
- Moristauna:1
- muskataugi:1
- mutaunieks:1
- netautisks:1
- nītaurieši:1
- Nitauskaja:1
- Noristauna:1
- notaukstīt:1
- notaukšķēt:1
- pamattauta:1
- pārtaustīt:1
- pataukstīt:1
- pataukšķēt:1
- pataupināt:1
- piestaukāt:1
- piestauķēt:1
- pieštaukāt:1
- pietaukšēt:1
- pietaupīgs:1
- pietaustīt:1
- pilntaukie:1
- reliktaugs:1
- riekstaugi:1
- saltaunice:1
- sataukstīt:1
- sataukšķēt:1
- taukaizdars:1
- taukastains:1
- taukbroķīgs:1
- taukkloncis:1
- taukkluncis:1
- tauklampiņa:1
- taukstījums:1
- taukstīties:1
- tauksviedri:1
- taukusaknis:1
- taukvēderis:1
- taukveidīgs:1
- taunadzieši:1
- taupsviests:1
- taurinēties:1
- tauriņpiepe:1
- tauriņstils:1
- tauriņveida:1
- tauriņzieds:1
- tauriņzieži:1
- taurobolija:1
- taurofobija:1
- tauroholāts:1
- tauromahija:1
- tautainītis:1
- tautastērps:1
- tautejietis:1
- tautībnieki:1
- tautībnieks:1
- tautietītis:1
- tautogramma:1
- tautoloģija:1
- tautomērija:1
- tautvaldība:1
- aitaugušais:1
- aiztaukšķēt:1
- amarantaugi:1
- Androstauna:1
- aptaujāšana:1
- aptaujāties:1
- aptaukoties:1
- aptaunāties:1
- ataudzējums:1
- ataudzēšana:1
- atauklēties:1
- ataukstināt:1
- attaukošana:1
- attaukoties:1
- attauvoties:1
- briestaudze:1
- cietaudzīte:1
- Džeimstauna:1
- Džordžtauna:1
- Ervinstauna:1
- ģintautieši:1
- Hohenštaufi:1
- ietaujāties:1
- ietaukošana:1
- ietaupījums:1
- ietaupīties:1
- ietaurēties:1
- iztaujājums:1
- iztaujāšana:1
- iztaujāties:1
- iztauņāties:1
- iztaupīties:1
- iztaurēties:1
- iztauvēties:1
- Jūniontauna:1
- kaimiņtauta:1
- Kamatauskas:1
- kārtaukslis:1
- kartauzieši:1
- kentauroīds:1
- konceptauto:1
- kulstaunīca:1
- kultūrtauta:1
- Lietaunieki:1
- Māršaltauna:1
- Mičelstauna:1
- mīkstaunīca:1
- mistautieši:1
- Morgantauna:1
- notaucēties:1
- notaukoties:1
- notaurēties:1
- Ņūtaunārdsa:1
- onokentaurs:1
- padomjtauta:1
- parazītaugs:1
- pārtautināt:1
- pataupīties:1
- pataurēties:1
- pietaukstīt:1
- pietaukšķēt:1
- plataudekls:1
- postaunieks:1
- pundurtauta:1
- raibtauriņš:1
- rakstaudzis:1
- rītausmieši:1
- samastaukla:1
- samastaukle:1
- samestaukla:1
- sataukoties:1
- satauņājums:1
- satauņāties:1
- satauņoties:1
- sataupīties:1
- taukķermenis:1
- taumatropija:1
- taurkalnieki:1
- taurkalnieši:1
- taustiņnieks:1
- tautasbrālis:1
- tautasmāksla:1
- tautoloģisks:1
- tautomeniāls:1
- Niederbartau:1
- aiztaujāties:1
- aiztaupījums:1
- aiztaupīties:1
- aiztaurēties:1
- anketaptauja:1
- aptaukošanās:1
- ataukstēties:1
- attaukošanās:1
- attaustīties:1
- bulttaustiņi:1
- cittautietis:1
- daudztautību:1
- dižtautietis:1
- dubultauglis:1
- dzēštaustiņš:1
- Džērmantauna:1
- Elizabetauna:1
- Frānsistauna:1
- gartaustekļu:1
- gartaustkode:1
- Grejamstauna:1
- grieztaunīca:1
- Heigerstauna:1
- ietaustīties:1
- instaurācija:1
- izštaukāties:1
- iztaukšēties:1
- iztaustīšana:1
- iztaustīties:1
- Kāsltaunbēra:1
- Kempbeltauna:1
- Kokbērntauna:1
- Kvammstaungi:1
- leonkentaurs:1
- lieltaurītis:1
- līktaustkode:1
- naktstauriņš:1
- netautiskums:1
- nostauvēšana:1
- notaustīties:1
- pārtaukoties:1
- pārtautietis:1
- pārtautoties:1
- paštautietis:1
- pataustīties:1
- pietaupīties:1
- pietauvojums:1
- pietauvoties:1
- pirstaunieki:1
- platausainis:1
- prettautisks:1
- reliktaugsne:1
- Rendalstauna:1
- restaurācija:1
- restaurators:1
- restaurētājs:1
- saistaudains:1
- taukmiecēšana:1
- taumatoloģija:1
- tauriņveidīgs:1
- tauroholēmija:1
- tauroholskābe:1
- tautasdziesma:1
- tautfrontisks:1
- tautsaimnieks:1
- tautskolotājs:1
- Terskejalatau:1
- aiztaustīties:1
- ģeistautnieki:1
- iestaukšēties:1
- ietaukšķēties:1
- īstaustekleņi:1
- iztaukšķēties:1
- kalnstauģieši:1
- kamatauskieši:1
- kāposttauriņš:1
- klejotājtauta:1
- naktstaurenis:1
- naktstaurinis:1
- parazītaudējs:1
- pārtaustīties:1
- pārtautošanās:1
- pataukstīties:1
- pietaustīties:1
- pietauvošanās:1
- pirkstaunieks:1
- remontantaugs:1
- taureskalnieši:1
- taurētājgulbis:1
- taustiņsitiens:1
- tautfrontietis:1
- tautosilabisks:1
- Blančārdstauna:1
- cittautībnieks:1
- dzēsējtaustiņš:1
- Džefersontauna:1
- fotaugiafobija:1
- gliemežtauriņš:1
- kalnastauģieši:1
- kentauromahija:1
- komandtaustiņš:1
- Kortaunhārbora:1
- kursortaustiņi:1
- laterītaugsnes:1
- mazākumtautība:1
- Miltaunmolbeja:1
- Ņūtaunstjūarta:1
- Oberbatauskaja:1
- pantoiltaurīns:1
- pārtautināties:1
- petaurisitidae:1
- pietaukstīties:1
- prettautiskums:1
- pseidotautisks:1
- Sanktaugustīne:1
- tauroholanerēze:1
- tautosillabisks:1
- tautsaimniecība:1
- beztausteklenis:1
- cekultaustkodes:1
- tauroholanopoēze:1
- tautsaimniecisks:1
- īsinājumtaustiņš:1
- pseidotautiskums:1
- tauknecaurlaidība:1
- tauknecaurlaidīgs:1
- Niederbartauskaja:1
- plākšņtaustekleņi:1
- taustiņinstruments:1
- taustiņperforators:1
- taustiņskaitļotājs:1
- konceptautomobilis:1
- paātrinājumtaustiņš:1
- plākšņtaustekļainie:1
- taustiņinstrumentālists:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (6818):
- ius gentium _burtiski_ "cilšu tiesības"; starptautiskās tiesības.
- C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- folkmetāls "Metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi, piemēram, instrumenti, u. tml.
- Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
- B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
- iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
- īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē).
- ačini [ači]{s:899}, tauta Indonēzijā, Sumatras ziemeļrietumos
- polietene [poļu]{s:2140} tautas pārstāve
- polene [poļu]{s:2141} tautas pārstāve
- kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi.
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints.
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
- acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas.
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi.
- pseidofakija Acs lēcas attīstības traucējums, kad lēcu aizstāj taukaudi vai saistaudi.
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
- miežagrauds Acs plakstiņa malas vai tauku dziedzera iekaisums.
- pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
- tarzālie dziedzeri acu plakstiņu modificētie tauku dziedzeri.
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma.
- derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas.
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija.
- ateroma Ādas tauku dziedzera retences cista.
- ateroms Ādas tauku dziedzeru cista, kas attīstās aizsprostojoties dziedzera kanālam.
- tilacīts Ādas tauku dziedzeru iekaisums.
- sūnākslis Ādas tauku dziedzeru sastrutojums.
- dermatocelulīts Ādas un zemādas saistaudu iekaisums.
- akupunktūra Adatu terapija, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- adiantaceae Adiantaugi.
- bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu.
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu.
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam.
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā.
- danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti.
- adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā.
- kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta.
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts.
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts.
- lipofilija Afinitāte pret taukiem.
- huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi).
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga.
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei.
- aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas.
- spirituaļi Afroamerikāņu reliģiskās tautas dziesmas; spiričueli.
- pandēmos Afrodītes nosaukums, visu tautu pielūdzamā.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- agha Agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus.
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā.
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši.
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem.
- taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg).
- kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
- aittauki Aitu tauki.
- lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
- saskopuļot Aiz skopuma sataupīt, sakrāt.
- pimelortopnoja Aizdusa aptaukošanās dēļ.
- orientālisms Aizguvums no Austrumu tautu valodām.
- aizčamdīties Aiziet taustoties.
- lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās.
- orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā.
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis.
- apčupt Aizskart, pieskarties, (vienreiz) aptaustīt.
- dasums Aiztaupījums, nolikums, naudas vai cita uzkrājuma veidā.
- paturēt Aiztaupīt, atstāt savā rīcībā, īpašumā.
- atgausēt Aiztaupīt.
- griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva.
- afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra").
- fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia").
- hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis").
- hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes").
- justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia").
- pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys").
- tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā.
- rūnu akmens akmens, kurā iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu tautu valodām; rūnakmens.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs.
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos.
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās.
- steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā.
- Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants.
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- adatu terapija akupunktūra, Ķīnas tautas medicīnas metode, kuras pamatā ir noteiktu aktīvo punktu kairināšana ar speciālām adatām.
- mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums.
- miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē.
- kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem.
- jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā.
- alatavs Alatau - kalnu grēda.
- Aija Ale - ibo tautas mitoloģijā.
- Ana Ale - ibo tautas mitoloģijā.
- Ani Ale - ibo tautas mitoloģijā.
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- strimpa Alkšņu mizas taure.
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
- oiroti Altajiešu tautas nosaukums 1922.-1948. g.
- altai-kiži Altajiešu tautas pašnosaukums.
- althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs.
- trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
- porteris alus veids, [stauta]{s:2054} paveids
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule.
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas.
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām.
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji.
- ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji.
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji.
- merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji.
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā.
- karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā.
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas.
- Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā.
- Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā.
- soleā Andalūzijas tautas dziesma, kurā liela nozīme improvizācijai, līdz ar to izpildītājiem (kantaoriem).
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
- telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi.
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums.
- Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām.
- kontrdanss Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā.
- pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
- MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola").
- maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos.
- ankēte Anketa - aptaujas lapa.
- ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
- aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
- plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
- homogenizators Aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas.
- laktoskops Aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma.
- diagometrs Aparāts taukeļļu elektriskās caurlaišanas spējas ātrai un drošai noteikšanai.
- laktobutirometrs Aparāts tauku daudzuma noteikšanai pienā.
- acidobutirometrs Aparāts tauku satura noteikšanai pienā, to apstrādājot ar skābi.
- taktometrs Aparāts taustes maņas noteikšanai.
- mentometrs Aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita.
- teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti.
- uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas.
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža.
- sačurināt apcept tik stipri, ka izplūst daudz tauku.
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.).
- Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.).
- Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā.
- Nītaure Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs.
- Nīca Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs.
- Ķavari Apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā.
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis.
- Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures.
- Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā.
- Slīpe apdzīvota vieta (skrajciems) Nītaures pagastā.
- Bārta Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī) 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs.
- Krīgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Amatas novada Nītaures pagastā.
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Stontona Apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē.
- Beliklēra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūtaunebi apgabala ziemeļu daļā.
- Manimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kukstaunas apgabala ziemeļos.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas.
- lukss apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, lx - apgaismojums, ko dod vienu lūmenu liela gaismas plūsma, vienmērīgi krītot uz vienu kvadrātmetru lielu laukumu.
- svece Apgaismošanai paredzēts cilindrisks stearīna, parafīna, vaska, kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
- apķerstīt Apgrābstīt, aptaustīt.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- grozgalvis Apīņa pievārds tautas dziesmās.
- apīņi Apiņi - vijīgi kaņepju dzimtas lakstaugi, kura rogas lieto alus rūpniecībā un medicīnā.
- aptaukoties Apklāties, apaugt ar taukiem (par orgānu, ķermeņa daļu).
- apķarstīt Apķerstīt; apgrābstīt, aptaustīt.
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
- iztāpaļāt Aplinkus interesēties, iztaujāt.
- vainags Apļveida galvas rota - tautastērpa piederums jaunavām.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas.
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā.
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
- aptucināt Aptaucēt.
- anketaptauja Aptauja ar iepriekš sadatavotām anketām.
- neklātienes aptauja aptaujas veids, kurā pētnieka un respondenta kontakts ir pastarpināts.
- izlases aptauja aptaujas veids, kurā piedalās nevis visa grupa, bet tikai noteikts grupas dalībnieku skaits.
- rakstveida aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātais pats fiksē atbildes uz jautājumiem.
- slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem.
- mutiskā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā pētnieks fiksē aptaujātā teikto.
- anketēšana Aptaujas veids; pirminformācijas vākšana ar anketu palīdzību (socioloģiskos, demogrāfiskos un citādos pētījumos).
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- ģimenes plānošanas aptaujas aptaujas, kurās iegūst informāciju par ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles praksi.
- aptauja aptaujāšana, iztaujāšana, izvaicāšana
- pārmanīt Aptaujāt, pārbaudīt.
- aptaucis Aptaukojies.
- adipozitāte Aptaukošanās.
- aptauce Aptaukošanās.
- taukt Aptaukoties.
- čamda Aptaustīšana; pārmeklēšana, kratīšana; apzagšana.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram.
- apčupināties Aptaustīt sevi vai citus.
- apkramtīt Aptaustīt, apčamdīt meklējot.
- čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties.
- čupinēt Aptaustīt, apčamdīt.
- nokampļāt Aptaustīt, apgrābstīt.
- nočamdīt Aptaustīt, iztaustīt (viscaur, no visām pusēm).
- apčakurēt Aptaustīt, iztaustīt no visām pusēm.
- duģināt Aptaustīt, iztaustīt, apčamdīt.
- apspaidīt Aptaustīt, pārbaudīt spaidot (visapkārt vai vietumis).
- apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
- apčupināt Aptaustīt.
- apčupinēt Aptaustīt.
- apsačupinēties Aptaustīt.
- aptaukstīt Aptaustīt.
- izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund").
- aizsvaidīt Apziest (ar sviestu vai taukiem).
- pūšļošana Apzīmējums seniem tautas ārstniecības paņēmieniem; vārdošana.
- prosperiti Apzīmējums tautsaimniecības uzplaukumam ASV.
- krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
- kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā.
- taranči Ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- skenēt Ar kāda stara palīdzību notaustīt.
- uzžākarēt Ar koku sataustīt (ūdenī).
- etalons Ar likumu un starptautisku vienošanos apstiprinātas galveno fizikālo lielumu mērvienības, to paraugi, mēriekārtas.
- šlapstīt Ar muti taustīt, grābstīt, izmeklējot dzeramo un ēdamo.
- stepiņa Ar pienu, taukiem vai eļļu sagatvotas grūstas kaņepes.
- uzsist Ar piesitienu (uz mūzikas instrumenta taustiņa vai sitamā mūzikas instrumenta) izraisīt (skaņu).
- mikrosfigmija Ar pirkstiem grūti sataustāms pulss.
- kaksāputra Ar putraimiem vārīta tauku putra.
- piesist Ar rokas kustību iedarbināt (taustiņu iekārtai, ierīcei).
- piesist Ar rokas kustību iedarbinot taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu, izraisīt (skaņu); ar īpašu kustību iedarbināt (mūzikas instrumenta taustiņu).
- grieztuve Ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
- ķibināt Ar roku vai ar ķepu spēlēties, aptaustīt, kaitināt.
- fibrozā pseidofakija ar saistaudu masu pildīta acs lēca; liecina par priekšējo un mugurējo lēcas asinsvadu apvalku hiperplāziju.
- sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana.
- pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
- cīrēt Ar skatienu iztaustīt, lūrēt.
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem.
- pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā.
- valstu savienība ar starptautisku līgumu veidota valstu apvienība.
- starptautiskais mērvienības etalons ar starptautisku vienošanos atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem.
- taupsviests Ar sviestu sakausēti tauki.
- maksts Ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu.
- adipozā pseidofakija ar taukaudiem aizstāta acs lēca.
- taukumaize Ar taukiem noziests maizes rieciens.
- pārtaurēt Ar tauri pārspēt skaļumā.
- taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; Braila raksts.
- Braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota starptautiska rakstu sistēma neredzīgajiem; reljefraksts.
- panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
- satauvēt Ar tauvu savienot, piestiprināt.
- orpēties Ar tauvu vilkt (kuģi).
- paverdzināt Ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.).
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
- iztirām Ar viltīgiem jautājumiem, iztaujājot.
- nizarīti Arābu tautu grupa, kas dzīvo Arābijas pussalas ziemeļdaļā.
- makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata.
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aristodemokrātija Aristrokrātijas un tautas valdība.
- likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- hiperadipoze Ārkārtīga aptaukošanās.
- Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas.
- husani Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem; gusani.
- duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka).
- Sasunas Dāvids armēņu tautas veroņeposs, kurā attēlota cīņa pret arābu virskundžibu IX gs.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos.
- statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga.
- parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai.
- ambrozija Aromātiska ziede senajām tautām.
- zālēt Ārstēt, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna).
- gurķumētra Ārstniecības gurķene - gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts.
- citronmētra Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis") - panātru dzimtas melisu ģints suga, daudzgadīgs lakstaugs.
- citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu.
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
- gliemene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glumā Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glume Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glūme Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glumene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- glumes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- raudupes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- taukene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- tauksaknes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- tauksaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- taukusaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- živakosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- živakoss Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- živakosts Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- živokosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale").
- Symphytum officinale ārstniecības tauksakne.
- ārtaustis Ārtausts.
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- valūtas rezerves ārvalstu valūtas, kā arī zelta krājumi, kas ir valdības orgānu vai valsts centrālās bankas rīcībā, lai varētu veikt starptautiskus norēķinus.
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
- retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā.
- lipohemartroze Asins un tauku uzkrāšanās locītavas somiņā pēc traumas.
- adventīcija Asinsvada un orgāna ārējais saistaudu apvalks.
- angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem.
- pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas.
- hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem.
- klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas.
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu.
- dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību.
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne.
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas.
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugi ar pienenei līdzīgiem ziediem.
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1).
- tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku.
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
- Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām.
- aši Ašķi, ašavi - tautas nosaukums sporu augam skostei un ziedu augiem doņiem.
- ašavi Ašķi, aši - tautas nosaukums sporu augam skostai un ziedu augiem doņiem.
- āšiks Ašugs - Azerbaidžāņu, armēņu u. c. austrumu zemju tautu dziesminieks, muzikants.
- atzala Atāls - pēc nopļaušanas ataugusi zāle.
- atabaski Atapaski - indiāņu cilšu un tautību grupa.
- ataudas Ataudi.
- apauga Ataudze.
- cers Ataudze.
- ataudzināt Ataudzēt.
- smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
- ataudze Atauga.
- atsirt Ataugt.
- atauliskot Ataulekšot.
- atūkšķināt Ataurēt.
- atauroties Ataurot (2).
- žirbt Ataust prātā.
- atausma Ataušana, uzaušana.
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
- atvērto sistēmu sadarbība atbilstoši Starptautiskās standartizēšanas organizācijas standartiem organizēta informācijas apmaiņa starp atvērtajām sistēmām.
- attauvot Atbrīvot (ūdens transportlīdzekli) no pietauvojuma.
- attaukot Atbrīvot metāla plāksni vai litogrāfijas akmens plātni ar speciālām skābēm no tauku daļām.
- notaukot Atbrīvot no taukiem.
- attaukot Atbrīvot no taukvielām.
- noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus.
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt.
- kokaudzes vecumgrupa atkarībā no valdošās sugas koku vecuma un tai noteiktā ciršanas vecuma kokaudzi ieskaita vienā no 5 vecumgrupām: jaunaudzē, vidēja vecuma audzē, briestaudzē, pieaugušā audzē vai pāraugušā audzē.
- nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
- nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
- refrēna zīme atkārtojuma zīme, ko liek rindas sākumā un beigās, tautas dziesmu u. c. dziedājumu iespiedumos.
- apspaidelēt Atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot.
- noprašņāt Atkārtoti taujāt.
- nogramstīties Atkārtoti taustīties.
- coram populo atklāti, klaji, publiski; _burtiski_: "tautas priekšā".
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
- Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu.
- atdot galus atlaist piesienamās troses, tauvas.
- taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus").
- merģi Atliekas (no medus, vaskiem, taukiem).
- grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi.
- grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem.
- grauzdēļi Atliekas no izkausētiem taukiem.
- grenči Atliekas no kausētiem taukiem.
- grinzduļi Atliekas no kausētiem taukiem.
- gruzdalas Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresli Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresni Atliekas no kausētiem taukiem.
- plutnas Atliekas no kausētiem taukiem.
- ruiskas Atliekas pēc tauku izkausēšanas.
- skrandulis Atliekas pēc tauku kausēšanas; skramšļi.
- skramšļi Atliekas pēc tauku kausēšanas.
- patapināt Atlikt, pietaupīt.
- apspaidīties Atļaut aptaustīt.
- gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām.
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- apčupināt Atrast, taustoties apkārt.
- apčupinēt Atrast, taustoties apkārt.
- karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
- izšinkavāt Ātri izlietot, netaupīt.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams.
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi.
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.).
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
- attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums.
- sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši.
- nodokļu imunitāte atsevišķu fizisku un juridisku personu atbrīvošana no pienākuma maksāt nodokļus saskaņā ar nacionālām un starptautiskām tiesībām.
- etnonīmojas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās.
- tatāri atsevišķu tautu nosaukumi.
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- taurēt Atskaņot (ko) ar tauri, radīt (signālus) ar tauri.
- izstrumpēt Atskaņot ar tauri.
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
- spatium Atstaums, starpa.
- atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos.
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu).
- higroskopiskā vate attaukotā vate.
- attaušķīt Attaušķēt.
- starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata.
- adipozogenitāls Attiecīgs uz aptaukošanos un uz dzimumorgāniem.
- holokrīns Attiecīgs uz dziedzeriem, kuru sekrēcija saistīta ar šūnu bojāeju, piem., tauku dziedzeriem.
- fibroadipozs Attiecīgs uz fibroziem audiem un taukaudiem.
- diafemetrisks Attiecīgs uz taustes maņas pakāpes noteikšanu.
- atsacelties Atzelt, ataugt (par augiem).
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas; pamataudi (2).
- ketoreduktāze Audu ferments, kas veicina oksiskābju pārvēršanu ketonskābēs; ar pretēju reakciju piedalās taukskābju šķelšanā, kā arī sintēzē.
- skleroze Audu vai orgānu blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
- pusdamašķis Audums no linu diegu metiem, kas ar vilnas dziju atausti.
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā.
- fibroblastoma Audzējs, kas cēlies no saistaudu šūnām.
- neirofibroma Audzējs, kas radies no nervu saistaudiem.
- adenofibroma Audzējs, kas sastāv no dziedzera un saistaudiem.
- adenolipoma Audzējs, kas sastāv no dziedzeraudiem un taukaudiem.
- osteofibrolipoma Audzējs, kas sastāv no kaulaudiem, saistaudiem un taukaudiem.
- osteohondrofibroma Audzējs, kas sastāv no kaulaudu, skrimšļaudu un saistaudu elementiem.
- sindesmoma Audzējs, kas sastāv no saistaudiem.
- desmoneoplazma Audzējs, kas sastāv no saistaudu elementiem.
- lipomiksoma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un gļotaudiem.
- lipomioma Audzējs, kas sastāv no taukaudiem un muskuļaudiem.
- miofibroma Audzējs, kas satur saistaudus un muskuļaudus.
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
- adenoleiomiofibroma Audzējs, kurā ir dziedzeraudi, gludās muskulatūras šķiedras un saistaudi.
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa.
- falliskās dievības auglības spēku dievi un jutekliskās baudkāres aizbildņi antīko tautu mitoloģijā.
- pseidencefāls Auglis, kam galvas smadzeņu vietā ir asinsvadu, saistaudu un nervaudu saišķis.
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
- dzelzdadzis Augs ("Centaurea jacea").
- stāds Augs (parasti lakstaugs).
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
- Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m.
- Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- pārziepjošana Augstāko karbonskābju sāļu (ziepju) iegūšana tauku hidrolīzē ar sārmu.
- zīdaudēji Augstāko nakts tauriņu dzimta, radniecīga vērpējiem un sfingiem, raksturīgākais pārstāvis - zīdtauriņš.
- macrojugata Augstāko vienādspārnu tauriņu apakškārta.
- karaliskā siļķe augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai.
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams.
- ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru.
- celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
- nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
- madara Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos.
- uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās).
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- kokostauki Augu tauki, ko iegūst no kokosriekstiem.
- lipohroms Augu un dzīvnieku pigments, kas šķīst taukos un organiskajos šķīdinātājos, nešķīst ūdenī.
- lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu.
- kājdiegs Aukla, ar ko piestiprina tīklu tauvai.
- samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla.
- aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā).
- AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības.
- cerums Auss sērs, sekrēts, kuru cilvēka ārējās auss ejā rada tauku dziedzeri un pārveidojušies sviedru dziedzeri.
- Ausma Austra - rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā.
- korroborijs Austrālijas aborigēnu ceremonija, kuras laikā notiek tautas svētku un kara dejas.
- lendlers Austriešu (tautas) deja, līdzīga lēnajam valsim, 3/4 vai 3/8 taktsmērā. 19. gs. sāk. bija modes deja.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
- Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs.
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
- koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums.
- dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā.
- saba austrumu tautām - maiss no veselas dzīvnieka ādas kumisa, vīna, ūdens glabāšanai un pārvadāšanai.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti.
- šakšuka Austrumu tautu ēdiens - no tomātiem, čili, sīpoliem un olām gatavots sautējums.
- makluba Austrumu tautu ēdiens - pēc speciālas receptes gatavots vistas, rīsu un dārzeņu kārtains sautējums.
- litavra Austrumu tautu senlaiku mūzikas instruments.
- ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm.
- avārijas radioboja automātiska iekārta uz kuģa, kas dod avārijas radiosignālus, kurus pieņem starptautiska satelītsistēma "KOSPASSARSAT".
- sporta automobilis automobilis ar izmaiņām, kuras reglamentē Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), paredzēts dalībai sacensībās.
- Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- Mbori azandu tautas mitoloģijā pirmsencis un demiurgs, kas radījis pasauli un visu, kas tajā ir; viņš dzīvo upju iztekās (pēc citas versijas, zem zemes), reizēm viņam tiek piedēvēta arī bērna ieņemšana.
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
- šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu.
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
- čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
- bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas.
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
- humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
- mugāmi Azerbaidžāņu tautasdziesmas.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi.
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- bedi Badi - tauta Nigērijā.
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- bakaudi Bagaudi - ķeltu tautas masu cīņu dalībnieki Gallijā un Ziemeļspānijā 3.-5. gs. pret Romas varu un lielajiem zemes īpašniekiem; cīņa ar pārtraukumiem turpinājās līdz romiešu varas krišanai Gallijā 486. g.
- kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā.
- vahuti Bahuti - bantu tauta Ruandā un Burundi.
- obezofobija Bailes no aptaukošanās.
- baidzi Baji - tautas pašnosaukums.
- baiho Baji - tautas pašnosaukums.
- bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
- banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā.
- kongo Bakongi - tauta, dzīvo Kongo lejteces apvidū.
- uzbakstīt Bakstot sataustīt, atrast.
- uzdukstīt Bakstot uztaustīt, sameklēt, atrast.
- kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- kventi Bakveni - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas.
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- brasi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
- bulandi Balanti - tauta Gvinejā-Bisavā.
- baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
- balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
- mehāniskie audi balstaudi.
- elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi.
- baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
- dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
- Ailuroedus buccoides baltausu lapeņputns.
- baltaute Baltauts - balts lakats, balta drāna.
- pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
- dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā.
- lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
- BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council").
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas.
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- ļavoniha Baltkrievu tautasdeja 2/4 taktsmērā.
- senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu tautība.
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- svētbirze Baltu tautu kulta vieta brīvā dabā, katram novadam sava, kur iedomājās koncentrētu dzīvības un auglības spēku un dzīvojam labos garus un dievības.
- Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu.
- Ruņģis Baltu tautu mitoloģijā - labais mājas gars, labības aizgādnis un sargātājs.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- Raugupatis Baltu tautu mitoloģijā - rūgšanas un fermentācijas dievība.
- baltietis Baltu tautu piederīgais.
- lundi Balundi - tauta Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidrietumos, Angolas austrumos un Zambijas ziemeļrietumos.
- Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā.
- balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu.
- trabekula Baļķītis, piem., saistaudu šķērssiena limfmezglos un liesā.
- ngvati Bamangvati - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- Pemba bambaru tautas mitoloģijā - demiurgs, kas radīja augus un dzīvniekus, kā arī cilvēkus.
- ambundi Bambundi - tauta Angolā.
- ambuni Bambundi - tauta Angolā.
- mbuni Bambundi - tauta Angolā.
- jakpi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- lindi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- mbandži Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- mono Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- ovambo Bantu nēģeru tauta DR Āfrikā.
- ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
- kizaramo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kidzalamo.
- kidzalamo Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vazarami tauta Tanzānijas austrumos; kizaramo.
- suti Bantu tauta Āfrikas dienvidos; runā soto valodā, kas pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši; basuti.
- bahuti Bantu tauta Ruandā un Burundi, kā arī Zairā (Kongo Demokrātiskajā Republikā) un Ugandā; vahuti.
- zuli Bantu tauta, dzīvo Natālas provincē, D-Āfrikas A daļā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- ņero Baņori - tauta Ugandā.
- ņoro Baņori - tauta Ugandā.
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
- baribi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
- bogungi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
- borgavi Barbi - tauta Beninas ziemeļos un Nigērijas rietumos.
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš.
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele.
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele.
- NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- balozi Baroci - tauta Zambijas rietumos.
- lozi Baroci - tauta Zambijas rietumos.
- rolongi Barolongi - bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- taucēt Barot (dzīvnieku) tā, lai (tam) strauji palielinātos ķermeņa masa, tauku kārta.
- rundi Barundi - tauta, Burundi pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Tanzānijā, Zairā, Ugandā, Ruandā; valoda pieder pie bantu valodām, ticīgie - kristieši.
- ģenerālbass Basa partija, ko visbiežāk spēlē taustiņinstruments kopā ar čellu.
- euskaldunaki Basku tautas pašnosaukums.
- pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu.
- suto Basuti - tauta Lesoto un DĀR.
- basuti Basuto - tauta Lesoto un Dienvidāfrikas Republikā.
- Īslīce Bauskas novada apdzīvotās vietas "Rītausmas" bijušais nosaukums.
- īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji.
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausma" iedzīvotāji.
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji.
- Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants.
- baveši Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
- vendi Bavendi - tauta Zimbabvē un DĀR.
- BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā.
- mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
- bečuāņi Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- čuani Bečuāni - tauta Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- cvani Bečuāni, tauta DĀR, Botsvānā, Zimbabvē, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši.
- bakveni Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; kventi.
- bamangvati Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; ngvati.
- barolongi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē; rolongi.
- bangvakeci Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- kalagadi Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- kgatli Bečuāņu tautas cilts, dzīvo Bostvānā, DĀR un Zimbabvē.
- bedauji Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos.
- bedaviri Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos.
- bavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
- muembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
- vavembi Bembi - tauta Zambijas ziemeļos un kaimiņrajonos.
- bisi Bembu tautas cilts Zambijā; avisi.
- uši Bembu tautas cilts Zambijā; bauši.
- lali Bembu tautas cilts Zambijā; bukandi.
- ambo Bembu tautas cilts Zambijā.
- kaondi Bembu tautas cilts Zambijā.
- sengo Bembu tautas cilts Zambijā.
- kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi.
- šangali Berti - tauta Sudānas austrumos.
- benišanguli Berti – tauta Sudānas austrumos.
- silloki Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos; fesaki.
- agari Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- daši Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- šogali Berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- betegbo Beti – tauta Kotdivuārā.
- no rokas mutē bez ietaupījumiem, rezervēm, trūcīgi, apmierinot minimālās vajadzības.
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- jonols bezkrāsaini kristāli, kušanas temperatūra 70 °C, šķīst spirtos, eļļās, antioksidants, pievienots taukiem, eļļām u. c. pasargā tos no bojāšanās; alkilfenols
- etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
- muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- protura Beztaustekleņi, protūras.
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- zelta teļš Bībelē, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
- Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs.
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
- Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs.
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
- eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni.
- biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Tillaea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar sukulentām, pretēji sakārtotām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga.
- saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu.
- šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
- apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
- ģedināt Bieži iztaujāt.
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- burumi Biromi - tauta Nigērijā.
- kibo Biromi - tauta Nigērijā.
- šošo Biromi - tauta Nigērijā.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- avisi Bisi - bembu tautas cilts.
- Braula coeca bišmušu suga, ko tautā dēvē arī "bišu uti".
- sēborreja Blaugznas, pārliecīga tauku atdalīšanas un ādas kārtošana matainās vietās.
- pikareskais romāns blēžu romāns (radās 16. gs. Spānijā; ietekmēja arī citu tautu literatūru).
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus.
- plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
- ciroze Blīvu saistaudu veidošanās orgānā, kur tie aizņem šī orgāna specifisko audu vietu.
- rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- sankuri Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, pašnosaukums - zara.
- bobofingi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- bobogi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- bobovuli Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- zara Bobo tautas sankuri cilts pašnosaukums Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali.
- tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos).
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts.
- Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
- bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā.
- etnobotānika Botānikas daļa, kas vāc un sistematizē tautā izplatītās ziņas par augiem.
- dendroloģija botānikas nozare, kas pētī kokaugus un to izmantošanu tautas saimniecībā.
- buihadi Botlihi - tautības pašnosaukums.
- reljefraksts Braila raksts - starptautiska raksta sistēma neredzīgajiem, kas ar 6 sataustāmu reljefpunktu kombinācijām attēlo burtus un citas zīmes.
- bālis Brālis, brālītis, gk. tautasdziesmās.
- hopaks bravūrīga ukraiņu tautasdeja 2/4 taktsmērā ar izsaucieniem, radusies aizkrāciešu sadzīvē; ir solo, pāru un grupu paveidi.
- manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- komīcijas Brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs; komīciji.
- sociāli atbildīga uzņēmējdarbība brīvprātīgas biznesa iniciatīvas, kas labvēlīgi ietekmē sabiedrības sociālos apstākļus, valsts tautsaimniecību un apkārtējo vidi.
- elste Brīvzemnieku nosaukums tautā.
- brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem.
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
- lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs.
- cīņa Bruņota sadursme (piemēram, starp tautām, valstīm); arī kauja.
- timbers Brusu sortiments starptautiskajā koktirdzniecībā.
- jediji Bubi - tauta, dzīvo Ekvatorīlajā Gvinējā.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazahiem, kirgīziem, baškīriem.
- Bunēnu Bunēnu ezers – Būnēnu ezers Nītaures pagastā.
- Būķenu ezers Būnēnu ezers Nītaures pagastā.
- barabans Bungas (tautas mūzikas instruments).
- huvi Buri - tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos.
- buruši Buriški - tauta Kašmiras ziemeļos.
- veršiki Buriški - tauta Kašmiras ziemeļos.
- taustene Burtu saliekamo mašīnu taustiņu galda apzīmējums.
- boki Busi - tauta Rietumāfrikā.
- busavi Busi - tauta Rietumāfrikā.
- zalēties Būt izsalkušam, taupot uz ēšanu.
- skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
- knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
- paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
- sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam.
- zust Būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- makrouzturs Būtiskas uzturvielas, kas nepieciešamas relatīvi lielā daudzumā; ietver ogļhidrātus, taukus, proteīnus un ūdeni.
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- buto Butungi - tauta Indonēzijā, Butungas salā.
- cerotīnskābe C~26~H~52~O~2~, bišu vaska svarīgākā sastāvdaļa; taukskābe.
- metilamilketons C~3~H~11~COCH~3~, taukskābju sadalīšanās produkts, kas veidojas tauku bojāšanās procesā un piešķir tiem raksturīgu smaku.
- luteīns C~40~H~56~O~2~, karotinoīds spirts, lipohroms, kas iegūts no dzeltenā ķermeņa, olas dzeltenuma vai taukaudiem; pārtikas piedeva E161b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- miristīns C10H17NS2O9, miristīnskābes triglicerīds, spermaceta, muskateļļas u. c. tauku sastāvdaļa.
- nervonskābe C23H45COOH, nepiesātināta taukskābe, atrodas nervonā savienojumā ar sfingozīnu un galaktozi.
- hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā.
- lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
- palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu.
- pārkrievošana Cariskās Krievijas un PSRS valdības politika, kas bija vērsta uz nekrievu tautību piespiedu asimilāciju.
- kardiomentopeksija Caur diafragmu izvilkta taukplēves segata piešūšana sirdij sirds muskuļa kolaterālās asinsrites uzlabošanai.
- pimeloreja Caureja ar taukainiem izkārnījumiem.
- klīze Cauruļveida apkalums peldlīdzekļa bortā vai margsienā, kas pasargā pietauvošanās troses no pārrīvēšanās.
- piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
- ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
- polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
- krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1).
- Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
- Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.
- Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
- centronotus Centronotus gunnellus - Atlantijas taukzivs "Pholis gunnellus" nosaukuma sinonīms.
- izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu).
- staukšķināt Cept taukos; grauzdēt.
- svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
- svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
- svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- laime ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi
- annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji.
- Kavari Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķavari" nosaukuma variants.
- nītaurēni Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
- nītaurieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Nītaure" iedzīvotāji.
- Nitauskaja Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Nitau Cēsu novada Nītaures pagasta bijušais nosaukums.
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- laurinskābe CH3(CH2)10COOH, piesātināta taukskābe augu eļļās un spermacetā.
- miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos.
- margarīnskābe CH3(CH2)15COOH, sintētiska taukskābe.
- lignocerīnskābe CH3(CH2)22COOH, taukskābe, kas rodas, oksidējoties cerebronskābei.
- melisskābe CH3(CH2)28COOH, piesātinātā taukskābe bišu vaskā, miricilspirta oksidēšanās produkts.
- pelargonskābe CH3(CH2)7COOH, taukskābe, ko iegūst, oksidējot oleīnskābi; dabā atrodas dažu augu eļļu glicerīdos.
- etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
- šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
- kaprilskābe Cieta taukskābe sviestā, kokoseļļā u. c. taukvielās un eļļās.
- cietpieres Cietaudzītes.
- cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte.
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
- timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem.
- endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem.
- parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
- talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
- nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- ārieši Ciltis un tautas, kas runā indoirāņu valodās.
- ortropsija Cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā.
- bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
- tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
- tautas kalps cilvēks, kas aktīvi darbojas savas tautas labā.
- dziedinātājs Cilvēks, kas ārstē ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- sienā skrējējs cilvēks, kas dara ko ļoti intensīvi, netaupot sevi.
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
- aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- laidāks Cilvēks, kas nekā netaupa, kas visu izšķērdē.
- lozeris Cilvēks, kas netaupa apavus un drēbes.
- dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu.
- respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju.
- zababoņščiks Cilvēks, kas rīkojas pēc tautas ticējumiem.
- jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
- angloīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir angļu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
- skotoīrs Cilvēks, kura viens no vecākiem ir skotu tautības, bet otrs - īru tautības, vai to tālāki pēcteči; etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā).
- kaimiņš Cilvēku grupa (piemēram, tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina.
- cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres.
- Parnassius mnemosyne cīrulīšu dižtauriņš.
- ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs.
- ezene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
- gundegcirvene Cirvene ("Alisma"), daudzgadīgs lakstaugs.
- bultene Cirveņu dzimtas ģints ("Sagittaria"), daudzgadīgs ūdens vai mitru vietu lakstaugs ar bultveida lapām un baltiem ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
- superstrāts Citas tautas valodas (iekarotāju valodas, kultūras, pārvaldes valodas) ietekmes pēdas vietējo iedzīvotāju valodā.
- cittautas Citas tautas.
- deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
- deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla.
- cittautībnieks Cittautietis.
- taustiņu pārdefinēšana citu funkciju piešķiršana atsevišķiem tastatūras taustiņiem.
- cittautu Citu tautu; arī ārzemju.
- ārzemju kapitāls citu valstu pilsoņiem, citām valstīm vai starptautiskām organizācijām piederoša kapitāla ieguldījums nacionālajā tautsaimniecībā ar mērķi gūt ienākumus.
- nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem.
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
- granči Cūkgaļas atliekas pēc tauku tecināšanas.
- grandži Cūkgaļas atliekas pēc tauku tecināšanas.
- cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs.
- zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās.
- rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
- bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga.
- dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus.
- sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas.
- acanthaceae Cūknātru rindas akantaugu dzimta.
- strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
- pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta.
- ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta.
- nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu.
- pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- iešņavas Cūku tauki (aizdaram).
- īsnaujas Cūku tauki (aizdaram).
- gaļas marmorējums cūku un liellopu gaļas struktūra, kas parādās gaļā, ja intramuskulāro tauku saturs ir ap 5%.
- selektīvais cukurbiešu retinātājs cukurbiešu retinātājs automātiski uztausta izgriežamos dīgstus un tos ar nažiem izgriež.
- bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji.
- mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji.
- tjami Čami - tautība Vjetnamā un Kambodžā.
- aimaki Čāraimaki - tautu grupa Afganistānā un Irāna.
- reidovaks Čehu tautas deja, līdzīga polkai; reidova (redova).
- reidova Čehu tautas deja, līdzīga polkai.
- miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu.
- mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon").
- Papilio machaon čemurziežu dižtauriņš.
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
- anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
- zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
- suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem.
- lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine.
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
- čigāngājums Čigānu izcelsme, tautība.
- sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
- ko Čitralieši - tauta Pakistānā.
- čugunka čuguna taupības krāsniņa.
- čygonka čuguna taupības krāsniņa.
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
- švurkstēt Čurkstēt (piemēram, par gaļu, taukiem).
- ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis.
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- usne Dadžu ģints lakstaugu ("Cirsium") senāks nosaukums.
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
- dauri Dahuri - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos.
- dzeltaine Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
- dzeltenīte Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī [teika]{s:1835}, [leģenda]{s:1834}.
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2).
- barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte.
- bargulīte Dainās bargas tautu meitas nosaukums; barguliņa.
- bargaliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums.
- pelēkā dakšaste dakšastu ģints tauriņš ("Cerura vinula"), spārnu plētums 55-75 mm, lido no maija līdz augustam, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- eirovalūtu tirgus daļa no starptautiskā valūtas tirgus, kurā operācijas tiek veiktas ārpus to nacionālās naudas apgrozības jomas.
- muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām.
- folkething Dānijas tautas vietnieku nams.
- darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai.
- intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
- darbtauta Darbatauta.
- kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam.
- ataudzēšana Darbība, process --> ataudzēt.
- attaukošana Darbība, process --> attaukot.
- iztauja Darbība, process --> iztaujāt; iztaujāšana.
- tauja Darbība, process --> taujāt.
- kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi.
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km.
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
- darbaspēka migrācija darbspējīgo iedzīvotāju iekšējā vai starptautiskā migrācija ar nolūku iekārtoties darbā.
- cikliskais bezdarbs darbvietu skaita samazināšanās un masveida bezdarbs, kas rodas ekonomiskās aktivitātes līmeņa periodisku svārstību dēļ un ir saistīts ar starptautisko tirdzniecības ciklu.
- taukšēt Dārdēt, ar skaņu "taukš" skanēt.
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- taurētājs Darītājs --> taurēt.
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
- salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu.
- iepriekšējie rezultāti dati, kuri ir sagatavoti par tautas skaitīšanu, aptauju utt. pirms vēl nav zināmi galīgie rezultāti.
- taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi.
- ritslēgs datora tastatūras taustiņš, ar kuru nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbības režīmu.
- beigvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas beigām.
- sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas.
- QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem.
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
- ASS tīkls datoru tīkls, kura sastāvā ietilpstošo reālo atvērto sistēmu sadarbība, kā arī kura sadarbība ar citām reālām atvērtām sistēmām, kas neietilpst tā sastāvā, atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības standartu prasībām.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene.
- ziemcietis Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā.
- naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
- kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem, baltiem ziediem.
- doņa Daudzgadīgs lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru un sīkiem ziediem, aug mitrās vietās; niedre; donis 1.
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni).
- liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru.
- kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule.
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī.
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
- strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs.
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
- pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
- sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
- sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
- sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas.
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
- mezenhīma Daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka dīgļa saistaudi tā agrīnajās attīstības stadijās.
- Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība.
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas.
- divdzimumu būtnes daudzu tautu mitoloģijā dievi, kam piemitušas abu dzimumu, gan sievietes, gan vīrieša - iezīmes.
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas.
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas.
- alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai.
- misilijas Dāvanas, ko Romā ķeizars sevišķos gadījumos izmeta tautā; piem., naudas, ko īpaši kala uz valdnieka kronēšanu u. c. svinībām un izkaisīja ļaudīm.
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm.
- takelāža dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
- grumši Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
- grumšļi Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
- grumstalas Dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem.
- kulpīši Dažādi tauku atkritumi.
- frenata Dažādspārnu tauriņu apakškārta.
- kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms.
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu.
- Baltā dāma dažādu tautu ticējumos spoks, kas parādās pilīs un muižās.
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem.
- uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons.
- tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks).
- mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci.
- lauris Dažkārt zaķa apzīmējums tautasdziesmās.
- pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis.
- purda Dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana.
- stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
- čums Dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām.
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams.
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams.
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs.
- puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs.
- gazifikācija Deggāzes plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgādāšana ar iekārtu deggāzes plašai izmantošanai.
- granapipka Degvīns - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne.
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
- raksturdeja Deja, kas izveidota, atlasot un pārveidojot atsevišķus tautas dejas izteiksmes līdzekļus, dažkārt papildinot tos ar klasiskās dejas elementiem vai modernās dejas izteiksmes līdzekļiem.
- tautas deju ansamblis deju kolektīvs, kura repertuārā ir tautas deju apdares un pēc folkloras avotiem veidotas horeogrāfijas, kā arī skatuviskās tautas dejas.
- ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms.
- dekalīns Dekahidronaftalīns; lieto tauku, sveķu un polimēru šķīdināšanai, apavu krēmu un grīdas vasku stabilizēšanai.
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs.
- zieds Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
- puķe Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
- ataudziņa Dem. --> atauga.
- ataudzīte Dem. --> atauga.
- Austriņa Dem. --> Austra 2 - rītausmas dieviete.
- mataukliņa Dem. --> mataukla.
- staubaniņš Dem. --> staubans.
- stauķītis Dem. --> stauķis.
- tauķelis Dem. --> tauki.
- taurenītis Dem. --> taurenis.
- taurinītis Dem. --> tauriņš (2).
- tautiņa Dem. --> tauta.
- tautietītis Dem. --> tautietis (1).
- etniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju atražošanās etniskos aspektus, tautu un etnisko grupu demogrāfisko attīstību.
- bule Demokrātiskajās polisās - vēlēta augstākās izpildvaras un kontroles iestāde, kas sagatavoja lietas izskatīšanai tautas sapulcē.
- minerālizejvielas Derīgie izrakteņi - neorganiskas un organiskas izcelsmes dabiski minerālveidojumi zemes dzīlēs (arī pazemes ūdeņi), kurus, mehāniski, ķīmiski vai termiski apstrādājot pārvērš tautsaimniecībai derīgos materiālos, vielās un izstrādājumos.
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu.
- decabranchia Desmittaustekļu galvkāju kārta.
- Nkongolo Despotisks valdnieks, kas figurē Centrālāfrikas savannu reģionu tautu mitoloģijā.
- lāčausis Deviņvīruspēks - vīrceļu dzimtas lakstaugs.
- Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle.
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
- ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi.
- eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu.
- ģērdacis Diena (Ģertrūdes diena, 17. marts), kad pēc tautas ticējumiem dzīvnieki mostas no ziemas miega.
- nimfalidi Dienas tauriņu dzimta.
- strēļi Dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks. Dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros. Karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas.
- Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
- milonga Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli.
- krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus.
- theni Dienvidaustrumu Āzijas tautu mitoloģijā - debesu pavēlnieki dažos pasaules radīšanas mītos.
- baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā.
- SWAPO Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācija (angļu "South-West Africa People's Organization").
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi.
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- Njikans Dienvidsudānas šilluku valdnieku un tautas mītiskais ciltstēvs, kura inkarnācijas ir visi turpmākie šilluku valdnieki.
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību.
- izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme.
- bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai.
- Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus).
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
- džoli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- joli Dioli - tauta, gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- bajoti Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- dīvati Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- felupi Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- filhami Diolu tautas cilts, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā.
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs.
- diplomātiskais pasts diplomātisko un konsulāro sakaru svarīgākā uzturēšanas forma sūtījumu veidā, ar savas valsts iekšējām ārējo sakaru institūcijām, starptautiskajām organizācijām un savas valsts ārvalstīs rezidējošām pārstāvniecībām, ko īsteno, pārvadā diplomātiskie kurjeri vai nogādā citā veidā.
- vilkmēle Dipsakaugu dzimtas ģints ("Succisa"), lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem, 1 suga.
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību.
- luo Divas nilotu tautu grupas: dienvidluo (gk. Ugandas ziemeļrietumos) un ziemeļluo (Dienvidsudānā un Etiopijas rietumos).
- halmaheri Divas tautību un cilšu grupas Halmaheras un tai tuvējās salās (Indonēzijā) - dienvidhalmaheri un ziemeļhalmaheri.
- ketoglutārskābe Divbāziska ketonskābe, ogļhidrātu, aminoskābju, olbaltumu, kā arī tauku apmaiņas starpprodukts (savienojums, kas rodas Krebsa ciklā).
- taustāms Divd. --> taustīt.
- G24 Divdesmit četru valstu starpvaldību grupa starptautiskās monetārās lietās.
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja.
- lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām.
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- loazācejas Divdīgļlapju augu dzimta ar aptuveni 250 sugām, visumā lakstaugiem, gk. D Amerikā.
- stilidiaceja Divdīgļlapju augu dzimta kampanulatu rindā, ar zigomorfiem ziediem, kur to 2-3 putekšlapas saaugušas ar irbuli, lakstaugi un puskrūmi, kādas 120 sugas Austrālijā.
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu.
- guttiferae Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi, retāk lakstaugi, ar sekrētu (pienainas sulas) tvertnēm zaros, lapās.
- saururaceae Divdīgļlapju augu dzimta, lakstaugi purvos ar pamīšus sakārtotām lapām un divdzimumu ziediem bez apziedņa, kas sakopoti vārpās.
- kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
- podophyllum Divdīgļlapju augu ģints bārbalu dzimtā ("Berberidaceae"), lakstaugi, 5 sugas, Ziemeļamerikā un mērenā Āzijā.
- glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene.
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos.
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
- momordica Divdīgļlapju augu ģints ķirbju dzimtā, kāpelētāji vai gulus lakstaugi ar koši krāsainiem vai dzeloņainiem augļiem.
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
- scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
- tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas.
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā.
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
- ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā.
- plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu.
- ranales Divdīgļlapju augu rinda, lakstaugi un kokaugi ar gk. divdzimuma ziediem, kur apziednis sadalīts kausiņā un vainadziņā, ar daudz putekšņlapām un sēklotnēm; šai rindai pieder arī gundegas, bārbalas, magnolijas u. c.
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
- akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
- kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi).
- neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
- dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi).
- tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
- roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- akantaugi Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Acanthaceae"), lakstaugi, krūmi, retumis koki.
- brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas.
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
- ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu.
- tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu.
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni.
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte.
- begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu.
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija.
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
- buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu.
- pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints.
- cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas).
- balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas.
- klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte.
- sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
- melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu.
- ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas.
- ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas.
- portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi.
- prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
- rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs.
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas).
- timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta.
- puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu.
- kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu.
- zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu.
- kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē.
- krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski.
- balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas.
- asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas.
- matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi.
- ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
- cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte.
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem.
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm.
- armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas.
- pipars Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Piperales"), tropu krūmi, liānas lakstaugi, retāk koki, \~2000 sugu.
- magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām.
- hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu.
- kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru.
- liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos.
- montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
- palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki.
- segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu.
- sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu.
- akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
- sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš.
- sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš.
- gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos.
- platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- lopbarības sakņaugi divgadīgi lakstaugi, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai (bietes, burkāni, puscukurbietes, cukurbietes, kāļi, turnepši).
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
- slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; poleris.
- poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags.
- fards Divrindu pantforma Austrumu tautu dzejā, kas ietver sevī īsu, aforistisku domugraudu.
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
- starptautisks līgums divu vai vairāku valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu rakstveidā noslēgta vienošanās atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām.
- bilingvisms Divvalodība, tāds stāvoklis, ka indivīds, grupa, sociālais slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) divas valodas.
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
- dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju.
- Lokarno klasifikācija dizainparaugu starptautiskā klasifikācija.
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties.
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
- papilionidae Dižtauriņu dzimta.
- iphiclides Dižtauriņu dzimtas ģints.
- papilio Dižtauriņu dzimtas ģints.
- parnassius Dižtauriņu dzimtas ģints.
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
- cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams.
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- ratifikācijas raksts dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu.
- starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu.
- sanitārais patents dokuments, kas oficiāli atzīst kuģa vai ostas sanitārā stāvokļa atbilstību starptautiskajiem standartiem.
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- Domeris Domeru ezers Nītaures pagastā.
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference.
- doņi Doņu dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu (sk. donis).
- zemzālīte Doņu dzimtas ģints ("Luzula"), daudzgadīgs lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- cibuļi Dradži - izkausētu tauku pārpalikumi.
- čipatas Dradži, izkausēti cūku tauki.
- ņira Dradži, kausēti tauki.
- brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
- razas Drazas, atliekas taukus tecinot.
- ļepens Drebulīgi mīksts, ļumīgs taukums.
- batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē.
- rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama.
- dueli Duali - tauta Kamerūnā.
- dvali Duali - tauta Kamerūnā.
- bakumdi Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts.
- balongi Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts.
- ngolo Dualu tautas (Kamerūnā) balundu grupas cilts.
- bakoki Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts.
- baneni Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts.
- jambeti Dualu tautas (Kamerūnā) basu grupas cilts.
- bakviri Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
- isubi Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
- mboko Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
- pongo Dualu tautas (Kamerūnā) dualu grupas cilts.
- balundi Dualu tautas grupa Kamerūnā.
- basi Dualu tautas grupa Kamerūnā.
- ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas.
- jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
- ļumis Dubultauglis.
- mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
- ūdensvērsis Dumpis ("Botaurus stellaris", senāk "Ardea stellaris").
- bunkšķis Dumpis ("Botaurus stellaris").
- lielais dumpis dumpju suga ("Botaurus stellaris").
- hueji Dungani - tauta Ķīnā; dzīvo arī Kazahijā un Kirgīzijā; runā ķīniešu valodas dialektā; ticīgie - musulmaņi.
- tuni Duni - tauta Ķīnā.
- gražot Dusmoties (tautas dziesmās).
- pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
- dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros.
- ritornels Dzejā - mazas itāļu tautas dziesmiņas veids, 3 rindās, ar atskaņām 1. un 3. rindā.
- Ēosa Dzejā - rīta blāzma, rītausma.
- relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu.
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- mauragu dzeltenvērpējs dzeltenvērpēju dzimtas suga ("Lemonia dumi"), tauriņa spārnu plētums - 40-48 mm, spārni olīvbrūni ar dzeltenu pamatu un dzeltenu ārējo šķērssvītru.
- dzelzs nezāle dzelzene ("Centaurea").
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- parametrīts Dzemdes apkārtējo saistaudu iekaisums.
- dzēštaustiņš Dzēsējtaustiņš - tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi.
- edamīns Dzidrinātājs un atkrāsotājs līdzeklis miecvielu rūpniecībā, ko iegūst samaļot attaukotas sojas pupas par emulsijas vedīgu masu.
- kantomanija Dziedāšanu kaislība, kas piemīt it sevišķi dienvidu tautām.
- Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai.
- demopāts dziednieks, kas izmanto tautas medicīnas līdzekļus.
- adenoskleroze Dziedzera sacietēšana kā hiperēmijas, infiltrācijas, ļaundabīgas deģenerācijas vai hroniska iekaisuma un saistaudu attīstības sekas.
- adenoflegmona Dziedzera un apkārtējo saistaudu akūts strutains iekaisums.
- jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
- ksenofobija Dziļa nepatika pret svešiniekiem, sveštautiešu nīšana; bailes no nepazīstamām personām; nepatika pret svešo.
- ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā; šo attiecību grafisks attēlojums.
- smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts - bālgana masa.
- iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi.
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
- lekausis Dzīvnieks ar garām, nokarenām ausīm; lutausis.
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai; ataudzējamais dzīvnieks.
- inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana.
- konckas Dzīvnieku iekšas, arī dažādu tauku atkritumi.
- riba dzīvnieku lokveida krūškurvja kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam
- gaļa Dzīvnieku muskuļaudi un taukaudi.
- kolagēnšķiedras Dzīvnieku saistaudu šķiedras, kas sastāv gk. no olbaltumvielas kolagēna.
- kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
- kibitka Dzīvojamā telts (klejotāju tautām).
- dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- džambori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- džembori Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- jamboree Džamboreja - plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas.
- luo Džoluo - tauta Kenijā un Tanzānijā.
- budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus.
- api Džukuni - tauta Nigērijā.
- kurorofi Džukuni - tauta Nigērijā.
- urapangi Džukuni - tauta Nigērijā.
- idomi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kenti Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mambili Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- mbembi Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- ndaro Džukunu tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- izredzēto tauta ebreju tautas apzīmējums Vecajā Derībā (5. Mozus, 7:6).
- eksils Ebreju tautas daļas aizvešana uz Babiloniju 6. gs. p. m. ē.
- hora ebreju tautas deja.
- skrambali Ēdiena piedeva no ceptu tauku gruzdumiem.
- gremži Ēdiena piedeva, uz pannas sacepināti tauku gabaliņi.
- zirņu pikas ēdiens - no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotas lodītes.
- staka Ēdiens - zirņu biezenis ar taukiem un gruzdumiem.
- sprisnys Ēdiens bez taukvielām, veģetārs ēdiens.
- kamis Ēdiens no sagrūstiem zirņiem ar cūkgaļas taukiem.
- tauku šķaidiņi ēdiens no taukos ceptiem kartupeļiem.
- taukšķis Ēdiens no taukšķētiem zirņiem.
- čirpatiņas Ēdiens, kas satur izkausētas taukas gaļas pārpalikumus pēc tauku noliešanas.
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- ļiputriņa Ēdiens, ko pagatavo no verdošā ūdenī iekultiem miltiem un tad labi pabiezi savāra; ēdot ņem klāt taukus vai pienu.
- tauku iešņavas ēdiens, kuru gatavoja, taukus samīcot ar sāli, pipariem, sīpoliem; tauku saglabāšanas veids.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam.
- edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem".
- bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- Tauša egilopss egilopsu suga ("Aegilops tauschii").
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu.
- bukšaugi Eiforbiju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, kokaugi ar mūžzaļām lapām, ziedi sīki, lapu žāklēs, 6 ģintis, \~60 sugu; Latvijā apstādījumos, kapsētās audzē mūžzaļo buksi jeb suņumirti.
- dievkrēsliņaugi Eiforbiju rindas dzimta, koki, krūmi un lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~300 ģinšu, \~8000 sugu.
- Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- ESA Eiropas integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēma ("European system of integrated economic accounts").
- Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers").
- Barbastella barbastellus Eiropas platausis.
- SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment").
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- FIDE Eiropas Tiesību starptautiskā federācija.
- AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_).
- īkstītis Eiropiešu tautu pasaku varonis, atjautīgs mazs zēns.
- nelietots nekustamais īpašums ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas.
- nobiru sēnes ekoloģiska sēņu grupa, kura attīstās meža zemsegā, tās noārda un mineralizē meža zemsegā nonākušās augu nobiras — koku lapas (skujas), zarus, mizu, kā arī lakstaugu atliekas.
- apstrādes rūpniecība ekonomiskās darbības veids, kurā no izejvielām un materiāliem ražo gatavus izstrādājumus, viena no plašākajām tautsaimniecības nozarēm.
- makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.).
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starptautiskajās attiecībās.
- ietaupīt Ekonomiski, taupīgi rīkojoties, saimniekojot, atlicināt (piemēram, naudas līdzekļus, izejvielas).
- ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities").
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
- elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā - SI).
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
- skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu.
- telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros.
- IEEE Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (angļu "Institute of Electrical and Electronics Engineers"), starptautiska profesionāla organizācija.
- sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā; zīmenss.
- firniss Eļļas savienojumi ar smago metālu oksīdiem; tautā arī pernica.
- mezogastrijs Embrionālā apzarņa daļa, kas klāj kuņģi; no tās attīstās lielā taukplēve.
- teratoma Embrionālās attīstības traucējumu rezultātā radies saistaudu, epitēlija, muskuļu un nervu audu audzējs.
- hilomikrons Emulģētu tauku daļiņa, atrodama asinīs tauku gremošanas laikā.
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J].
- leidopteroloģija Entomoloģija nozare, kas pētī tauriņus.
- lepidopteroloģija Entomoloģijas nozare, kas pētī tauriņus.
- holesterāze Enzīms, kas katalizē holesterīna esteru hidrolīzi, pārvēršot tos holesterīnā un taukskābēs.
- lipoksigenāze Enzīms, kas katalīzē nepiesātināto taukskābju oksidēšanu, veidojot atbilstošos peroksīdus.
- datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās.
- epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili.
- ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
- matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
- Jermentava Ereimentau - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- pamina Ērģeļu klaviatūra, kur taustiņus nospiež ar kājām.
- ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
- ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
- erzja Erzji - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
- ASOR ES Nolīgums par starptautiskiem neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
- daēst Ēst klāt ko, piemēram, maizi, piedevas, šķidram vai taukvielām bagātam ēdienam.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
- krieviņi etniska grupa Latvijā, votu tautas piederīgie, kas 15. gadsimtā kā karagūstekņi nometināti Bauskas apkārtnē.
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
- klejotājs Etniska vienība (piemēram, tauta, cilts), kas bieži maina apmešanās vietu.
- nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas).
- nometnieki Etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; šīs etniskās vienības piederīgie.
- etnopolitika Etnisko grupu (nāciju, nacionālo mazākumgrupu vai tautību) atražošanās; sabiedrisko procesu mērķtiecīga ietekmēšana.
- etnoģeogrāfija Etnogrāfijas palīgnozare, kas pētī dažādu etnisko grupu izvietojumu, apdzīvojuma formas, valstu etnisko sastāvu, atsevišķu tautu un grupu skaita dinamiku valstī un aiz tās robežām.
- škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
- tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
- orošori Etnogrāfiska grupa, ko pieskaita pie rušaniem (viena no pamiriešu tautībām), dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojatā.
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
- aloetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums, ko tam piešķir citi etnosi.
- etnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums.
- autoetnonīms Etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) pašnosaukums.
- etnokonfrontācija Etnosu, tautu konfrontācija jeb nesaskaņas.
- Tēzana etrusku mitoloģijā - rītausmas dieviete, kuras vārds saglabājies uz trim etrusku spoguļiem un uz mūmijas apbedīšanas plīvura, tika attēlota kā jauna, pievilcīga sieviete.
- bajikpi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē.
- bubutubi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē.
- Ezerrožu Ezerrožu ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 13 ha; Zaubes ezers.
- Zaubes ezers Ezerrožu ezers Nītaures pagastā.
- Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers.
- Lielais Aizkalnes ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagasta austrumu daļā, platība - 0,8 ha; Galseņu ezers, Galsiņu ezers.
- Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha.
- Pagūzis ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,1 ha; Pagūžu ezers; Ezeriņu ezers.
- Paežu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,3 ha; Paežas ezers.
- Būnēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 2,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~120 m, lielākais dziļums - 4,3 m; Būķenu ezers.
- Domeru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība - 4 ha; Domeris.
- Alūdzēnu ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Kūkālis ezers Nītaures pagastā, iztek Amata, platība - 3,8 ha; Kukalis; Kūkālītis; Kūkāls; Kūkālu ezers; Kukuļu ezers.
- Sārtēnu ezers ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha; Sārtiņu ezers.
- Melnīts ezers Nītaures pagastā, platība - <1 ha.
- Čočuru ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,6 ha; Kalna Čočuru ezers.
- Lauku ezers ezers Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha.
- Mazais Mežāku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — <1 ha; Mežāku ezers.
- Lielais Mežēku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha; Mežaku ezers; Mežāku ezers.
- Mērnieku ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1 ha.
- Mazais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 1,1 ha; Rožu I ezers.
- Rezguļu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 12,6 ha.
- Lielais Rožu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 2 ha.
- Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers.
- Slutaisis ezers Raunas pagastā, platība - 2,8 ha; Ramaužu ezers; Slutaušu ezers; Slutaužu ezers; Žūru-Slutausis.
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
- paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai.
- tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām.
- pahvini Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
- pangvi Fangi - tautu grupa Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos.
- fēri Farēri - ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji.
- Starptautiskā informācijas apstrādes federācija federācija dibināta 1960. g. un tās uzdevums ir attīstīt starptautisku sadarbību, stimulēt pētījumus, izstrādes un to praktiskos pielietojumus datu apstrādes jomā, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un speciālistu sagatavošanu.
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE.
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
- dvēseļu revīzija feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
- peroksidāzes Fermenti, kas katalīzē organisko savienojumu (amīnu, taukskābju u. c.) oksidēšanos ar ūdeņraža pārskābi (peroksīdu) vai organiskiem peroksīdiem.
- lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs.
- fibrilloģenēze Fibrillu veidošanās un attīstība, sevišķi saistaudos.
- fibriloģenēze Fibrillu veidošanās un attīstība, sevišķi saistaudos.
- fibroglija Fibroblastu balstaudi.
- fibrolipoma Fibroma, kurā ir taukaudi.
- letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika.
- investīciju banka finansiāla iestāde, kas specializējas dažādu tautsaimniecības nozaru finansēšanā un ilgtermiņa kreditēšanā.
- ārvalstu finanšu palīdzība finanšu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.
- opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru).
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei.
- pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi.
- sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības.
- tastatūra AT firmas IBM personālo datoru 84 taustiņu tastatūra, kas vēlāk paplašināta līdz 101 vai 102 taustiņiem.
- pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu.
- alternēšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita, alternatīva nozīme, piemēram, kādas funkcijas izsaukums.
- haptika Fizioloģijas nozare, kas pēta taustes maņu.
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
- pamatlīdzekļu atjaunošana fiziski un morāli nolietoto pamatlīdzekļu nomaiņa ar jauniem, kā arī to remonts, restaurēšana.
- calandrino Flautai līdzīgs itāliešu tautas pūšamais instruments.
- pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
- pagānmetāls Folkmetāls - "metal" stila mūzika, kurā izmantoti tautas mūzikas un kultūras elementi.
- austrumevi Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo.
- džedži Foni - tauta Beninas dienvidos un Togo.
- juke-box Fonogrāfs, mūzikas automāts, kas darbojas, iemetot monētu un nospiežot taustiņu ar izvēlētās plates vai diska nosaukumu.
- furi Fori - tautība Sudānā.
- kadžaksi Fori - tautība Sudānā.
- kondžari Fori - tautība Sudānā.
- valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā.
- sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes.
- fosfolipīds Fosforskābes un spirta esteris, kurā ietilpst arī augstākās taukskābes vai aldehīdi.
- blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem.
- rekompozīcija Fragmentāras restaurācijas veids - arhitektūras pieminekļa zudušās daļas atjaunošana.
- restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās.
- Zilbārdis Franču tautas pasaku varonis, bruņinieks, kas nogalinājis vienu pēc otras savas sešas sievas (to ziņkārības dēļ).
- noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
- nacionālsapulce Franču tautas vietnieku sapulces nosaukums no 1789. g. 27. jūnija līdz 9. jūlijam un 1871-75. g. kā arī vēlāk deputātu kameras un senāta kopsapulcei.
- fruktofuranoze Fruktozes tautomēra forma.
- fruktopiranoze Fruktozes tautomēra forma.
- fulani Fulbi - tauta Rietumāfrikā.
- fuli Fulbi - tauta Rietumāfrikā.
- peli Fulbi - tauta Rietumāfrikā.
- Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
- ūķeris Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- ūķis Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- ūķīzers Gādīgs un taupīgs cilvēks.
- eiropeāde Gadskārtējs Eiropas tautu mākslas festivāls.
- pavirsis Gaileņu jeb primulaceju dzimtas divdīgļlapis, viengadīgs, līdz 30 cm augsts pasmalks lakstaugs, nelieliem sarkaniem ziediem.
- ķikarainis Gaiļa epitets tautas dziesmās; ķigurītis.
- ķigurītis Gaiļa epitets tautas dziesmās.
- bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
- speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.
- gaisa kuģniecība gaisakuģa pārvietošanās valsts vai starptautiskajā gaisa telpā.
- lūmensekunde Gaismas enerģijas (gaismas daudzuma) mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm.
- kandela Gaismas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), cd; svece.
- fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums.
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas.
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
- gaļjarda Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā.
- arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā.
- tulami Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienē.
- mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas.
- senprovansieši Gallijas dienvidu daļas iedzīvotāji, kas lietoja vulgārās latīņu valodas attīstības ap 10. gs. izveidojušos divus (dienvidu un ziemeļu) dialektus, kas tika lietoti attiecīgi līdz 13. gs. un 15. gs., tomēr tautā dialekti uzglabājās un tika izmantoti arī dažos 19. gs. literatūras darbos.
- cilindroma Galvas matainās ādas vēzis, kura stroma sastāv no hialīna cilindriem vai hialīnajiem saistaudiem.
- rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, vēžiem, gliemjiem, dažiem tārpiem).
- Deivisa kauss galvenā balva gadskārtējās starptautiskās nacionālo izlašu sacensībās tenisā.
- ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā.
- kontrolskaitļi Galvenie skaitliskie rādītāji (noteiktam laikposmam), ko izmanto tautas saimniecības plānošanai.
- dibranchiati Galvkāju gliemju kārta ar divi žaunām, ar sarukušu (iekšēju) čaulu vai pavisam bez tās, ar 8 vai 10 taustekļiem, kas apbruņoti piezīšanās (piesūkšanās) kārpiņām.
- desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi.
- kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā.
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts.
- marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audz;etiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
- pemikans Gaļas konservi no sīki sasmalcinātas gaļas, kas sapresēta kopā ar taukiem.
- čagiņas Gaļas krikumi, kas paliek pāri pēc tauku grauzdēšanas.
- baltums Gaļas treknums, taukums.
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
- remonts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem.
- grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- krešaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vairogveida lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, izplatīti Amerikā, 2 ģintis, Latvijā dārzos audzē 2 sugas, kuru augļus un ziedus izmanto par garšvielu.
- zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa.
- linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu.
- banāns Garens, mazliet līks, ar biezu, dzeltenu mizu klāts šīs dzimtas lakstaugu auglis.
- torbasi Gari briežādas zābaki ar apmatojumu virspusē (Ziemeļu, Sibīrijas tautām).
- kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām).
- gāse Gārsa - čemurziežu dzimtas lakstaugs.
- atstarpēšanas taustiņš garš taustiņš tastatūras apakšdaļā, kas ievada atstarpes rakstzīmi.
- adžika Garšvielu maisījums, kas raksturīgs Kaukāza tautu virtuvei.
- gelechiidae Gartaustkožu dzimta.
- exoteleia Gartaustkožu dzimtas ģints.
- gelechia Gartaustkožu dzimtas ģints.
- recurvaria Gartaustkožu dzimtas ģints.
- stenolechia Gartaustkožu dzimtas ģints.
- jūras jūdze garuma mērvienība jūras navigācijā, atbilst meridiāna loka 1 minūtes vidējam garumam un ir 1852,2 metri = 10 kabeļtauvas = 6080 pēdas.
- metrs garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - 100 centimetru [m]. Pēc 1960. g. novembrī Ģenerālajā mēru un svaru konferencē pieņemtās metra definīcijas metrs ir vienāds ar 1650763,73 viļņa garumiem, ko vakuumā izstaro kriptona 86 (^86^Kr) atoms, ja tajā notiek elektronu pāreja starp diviem noteiktiem atoma enerģijas līmeņiem. Metrs aptuveni vienāds ar 1/10^7^ no Parīzes meridiāna ceturtdaļas.
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
- gavelēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- gavenēšana Gavilēšana - īpašs tautas dziedāšanas veids.
- spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
- baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- goideli Gēli - tauta Skotijā.
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
- drudzene Genciānu dzimtas ģints ("Gentiana"), viengadīgs vai daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar pretējām lapām un spilgtiem dažādas krāsas ziediem, \~300 sugas, Latvijā brīvdabā konstatētas 2 sugas; genciāna.
- svertija Genciānu dzimtas ģints ("Swertia"), lakstaugi ar vienkāršu vai augšdaļā nedaudz zarotu stublāju, \~90 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
- drudzenīte Genicānu dzimtas ģints ("Gentianella"), viengadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, 125 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
- santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
- gilaki Gīlāni - tauta Irānā.
- ģiļjaki Giļaki - izmirstoša tautiņa (ap 1935. g.) Austrumsibīrijā - ap Amūras lejgalu, tiek pieskaitīti Āzijas pirmiedzīvotājiem.
- carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem.
- stearīns glicerīna un stearīnskābes esteris, dzīvnieku un augu tauku sastāvdaļa.
- glicerīdi glicerīna un taukskābju esteri; augu un dzīvnieku tauku galvenā sastāvdaļa.
- vairogvērpēji Gliemežtauriņi.
- limacoididae Gliemežtauriņu dzimta.
- cochlidion Gliemežtauriņu dzimtas ģints.
- lielais gliemežtauriņš gliemežtauriņu dzimtas suga ("Cochlidion limacodes").
- paraglobulīns Globulins serumā un asins šūnās, limfā un dažādos saistaudos.
- siningija Gloksīnija - dekoratīvs lakstaugs ar ovālām, pūkainām lapām lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
- krāšņā gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia speciosa syn. Sinningia speciosa"), dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
- atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām.
- miksedēma Gļotainā tūska, hipotireozes vai atireozes ierosināta ādas un zemādas saistaudu gļotaina deģenerācija, ko pavada astēnija, kaheksija un psihiski traucējumi.
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi.
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
- guli Goli - tauta Libērijas rietumos.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
- kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt.
- atgramstīties Gramstoties, taustoties atnākt.
- granafifka Granapipka - agrāk tautā iecienīta degvīna šķirne.
- degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos.
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle.
- korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai.
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā.
- īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- ciņusmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Deschampsia"), daudzgadīgi lakstaugi, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas.
- gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
- ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- eragroste Graudzāļu dzimtas ģints ("Eragrostis"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara.
- meduszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Holcus"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, kam mezglus klāj matiņi, un ar diviem ziediem vārpiņā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga.
- kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga.
- airene Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas.
- pumpursmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Melica"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem stiebriem, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
- molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga.
- sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- skarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Poa"), daudzgadīgs lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā, 100-300 sugu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
- pukcinellija Graudzāļu dzimtas ģints ("Puccinellia"), daudzgadīgs lakstaugs, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas aug nezālienēs, ceļmalās, apdzīvotu vietu tuvumā, mitrās jūrmalas smiltīs.
- rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
- seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
- tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga.
- sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
- sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
- eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas.
- auzas Graudzāļu dzimtas labības augu ģints ("Avena"), viengadīgs lakstaugs, 25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- blīvceru stiebrzāles graudzāļu dzimtas lakstaugi ar cerošanas mezgliem augsnes virspusē.
- cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās.
- labība Graudzāļu, tauriņziežu, sūreņu dzimtas kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
- taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
- taušķēt Grauzdēt; taukos sutināt, cepināt (kaņepes, zirņus).
- lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- lidvāverveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae"), sīki līdz vidēji lieli grauzēji (ķermeņa garums - 7-60 cm, masa - līdz 9 kg), pārtiek no augiem, īpaši sēklām, ķermeņa sānos ādas kroka, ar ko spēj planēt līdz 45 m attālumā, 13 ģinšu, 33 sugas, Latvijā 1 suga; lidvāvere.
- Grejamstauna Greiemstauna - pilsēta DĀR.
- mīmas Grieķiem un romiešiem tautas komēdijas, lielāko tiesu ar pajēlu saturu.
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- Asklēpijs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Koronīdas dēls, ko izaudzināja kentaurs Heirons, ārstniecības dievs; tas pats, kas Eskulāpijs romiešu mitoloģijā.
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
- Heirons Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš atšķirībā no ciltsbrāļiem bija slavens ar savu gudrību, izpalīdzību un jauko dabu.
- Ness Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš izraisīja Hērakla nāvi.
- Mopss grieķu mitoloģijā - lapits no Tesālijas, Ampika un nimfas Hlorīdas dēls, kas ieguvis pareģa spējas no Apollona (variants: Apollons ir viņa tēvs), piedalījies Kalidonas medībās, lapitu cīņā ar kentauriem, kā pareģis argonautu braucienā, gāja bojā no čūskas kodiena Lībijā.
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt.
- Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- Kēnejs Grieķu mitoloģijā - milzis vilkatis no Tesālijas lapitu cilts, kas piedalījās kentauru un lapitu cīņā.
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
- Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
- Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu.
- Pāsifaja Grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija meita, Krētas valdnieka Mīnoja sieva, Mīnotaura māte.
- kikoni grieķu mitoloģijā - tauta ar ko sastapās Odisejs un viņa ceļabiedri, kad viņi devās projām no Trojas.
- hiperboreji Grieķu mitoloģijā - tauta, kas dzīvoja galējos ziemeļos, "aiz Boreja".
- lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā.
- faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
- Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
- sirtaki Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja.
- pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā.
- fustanella Grieķu un albāņu vīriešu tautas tērpa daļa, īsi, plati lina svārki ar ielocēm.
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
- blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- melncere Grīšļu dzimtas ģints ("Schoenus"), nelieli, ciešos ceros augoši daudzgadīgi lakstaugi, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- meldri Grīšļu dzimtas ģints ("Scirpus"), daudzgadīgi lakstaugi ar apaļu stumbru un ziediem brūnās vārpiņās, >250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- zaķu grīslis grīšļu suga ("Carex leporina"), lakstaugs ar šaurām lapām un sīkiem ziediem vārpiņās.
- pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama.
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi.
- pālis Gruntī iedziļināts stabs kuģu pietauvošanai.
- grunši Grusi - tauta Burkinfaso un Ganā.
- gurunsi Grusi - tauta Burkinfaso un Ganā.
- zvaldzīt Grūst, stampāt (taukus kausējot).
- iešnava Grūsti (nekausēti) cūku tauki.
- kaseni Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- kurumbi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- nunumi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- tamprusi Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos un Ganas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- sisali Grusu tautas cilts, dzīvo Burkinfaso dienvidos, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), neliela daļa - kristīgie vai musulmaņi (sunnīti).
- kartveli Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- kartveļi Gruzīni (tautas pašnosaukums).
- šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
- dauluri gruzīnu tautas deja.
- čonguri Gruzīnu tautas stīgu instruments.
- brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs.
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- adoniss Gundegu dzimtas ģints ("Adonis"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, \~20 sugu.
- vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
- peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
- silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi.
- saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- ārstniecības gurķene gurķeņu suga ("Borago officinalis"), viengadīgs lakstaugs, ārstniecības garšaugs, nektāraugs, stublājs stāvs, zarots, līdz 1 m augsts; gurķumētra.
- gurmanši Gurmi - tauta Āfrikas rietumu daļā (Ganā, Togo, Kotdivuārā, Nigērā un Beninā).
- kaseli Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- toboti Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Ganas ziemeļaustrumos, Togo ziemeļos un Kotdivuāras dienvidaustrumos.
- mobi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā, valoda pieder pie bantu saimes guru grupas.
- konkombi Gurmu tautai radniecīga cilts, kas dzīvo gk. Kotdivuāras dienvidu daļā.
- ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados.
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; Ērgļu klintis; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi.
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai.
- geraniācejas Ģerāniju dzimtas divdīgļlapju augi, gk. lakstaugi un puskrūmi mērenajā joslā.
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- vestgoti Ģermāņu cilts, gotu rietumu atzarojums, kas 3.-4. gs. dzīvoja Dņestras lejteces apvidū; 4. gs. piedalījās lielajā tautu staigāšanā.
- dāni Ģermāņu cilts, kas 5.-6. gs. pārcēlās uz Dānijas arhipelāga salām, no tās veidojusies dāņu tautība.
- sveji Ģermāņu cilts, kas dzelzs laikmetā un tautu staigāšanas periodā ieradās un dzīvoja tagadējās Zviedrijas ziemeļaustrumu teritorijās.
- vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu.
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
- farēri Ģermāņu tauta, Farēru (Fēru) salu pamatiedzīvotāji; valoda pieder pie ģermāņu valodām; 9-10 gs. ieceļojušo norvēģu pēcteči, ticīgie - luterieši.
- holandieši ģermāņu tauta, Holandes pamatiedzīvotāji
- tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem.
- frīzi Ģermāņu tauta, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Ziemeļjūras piekrasti.
- heruļi Ģermāņu tauta, kas pēc dabas nevaldāma un mežonīga, ilgi pretojās kristīgās ticības pieņemšanai, līdz 6. gs. dzīvoja ap Donavas lejteci.
- nikses Ģermāņu tautām nāras.
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu.
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm.
- klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa.
- aimaks Ģints, cilts, arī tautas pirmatnējais nosaukums tjurku, mongoļu, tungusu-mandžūru valodās.
- Phallus hadriani Hadriāna zemestauki.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- tibu Hamitu un nēģeru mistru tauta Sahāras vidienē, islāmticīgie.
- ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā.
- aini Haņu tautības etniska grupa.
- aki Haņu tautības etniska grupa.
- asilumi Haņu tautības etniska grupa.
- bijuji Haņu tautības etniska grupa.
- doni Haņu tautības etniska grupa.
- emi Haņu tautības etniska grupa.
- eni Haņu tautības etniska grupa.
- geco Haņu tautības etniska grupa.
- haoni Haņu tautības etniska grupa.
- lavi Haņu tautības etniska grupa.
- lomeji Haņu tautības etniska grupa.
- soni Haņu tautības etniska grupa.
- divrindu harmonikas harmonikas ar divām taustiņu rindām.
- vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
- apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- hemangiosarkoma Hemangioma ar saistaudu sarkomatozu deģenerāciju.
- jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā.
- melanchlaini Hērodota minēta tauta, kas dzīvoja Donas augšgalā.
- adipolīze Hidrolītiska tauku šķelšana sagremošanas procesā ar fermentu līdzdalību.
- mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir attaukota mata īpašība mainīt savu garumu atkarā no gaisa mitruma.
- sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- hibari Hivari - indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
- malakati Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
- palti Hivari indiāņu tautas cilšu grupa, dzīvo Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos.
- pantoiltaurīns HOCH2C(CH3)2CHOHCONHCH2CH2SO3H, pantoīnskābes un taurīna amīds, pantotēnskābes antagonists dažiem mikroorganismiem, kas nesintezē pantotēnskābi.
- staufer Hohenštaufi.
- štaufi Hohenštaufi.
- holokrinie Holokrinie dziedzeri - dziedzeri, kuru sekrēta veidošanās ir saistīta ar sekrētu radošo šūnu bojā eju, piem., tauku dziedzeri.
- hiloteisms Holozoisma paveids, kas vielā redz dievību, izplatīts primitīvās tautās.
- tauroholskābe Holskābes un taurīna savienojums, sastopama suņa žultī, atrodama arī cilvēka žultī.
- osteolipohondroma Hondroma, kurā ir kaulaudi un taukaudi.
- rotaļdeja Horeogrāfiska norise, kurā apvienota tautas deja un rotaļa.
- tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā.
- glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- Hromtava Hromtau - pilsēta Kazahstānā.
- dermatoskleroze Hroniska saistaudu slimība, kolagenoze, kas izpaužas ar saistaudu sacietējumu (sklerozi) un sabiezējumu jebkurā orgānā, bet gk. ādā; sklerodermija.
- sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
- fibrozais miozīts hronisks muskuļa iekaisums ar saistaudu sekundāru proliferāciju.
- trembita Huculu taures veida pūšamais mūzikas instruments.
- dungani Hueji - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļos, Kirgizstānā un Kazahstānā, runā ķīniešu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- furiante Humoristiska čehu tautasdeja ar negaidītiem akcentiem.
- gusani Husani - Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem.
- kagajani Ibanagi - tauta Filipīnās.
- atbišeri Ibibiji - tauta Nigērijā.
- ogbo Ibo - tauta Nigērijā.
- mahrati Ide tauta Dekāna ziemeļrietumu daļā, novadā, kur uz bazalta lavas izveidojusies auglīga melnzeme.
- pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem.
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- idžavi Idžo - tauta Nigērijā.
- meža kategorija iedalījuma vienība, kas noteikta mežu iedalīšanai atkarībā no tautsaimnieciskas un ekoloģiskas nozīmes vai galvenā uzdevuma.
- dermolipoma Iedzimts dzeltens taukains audzējs zem konjunktīvas.
- pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības; arī pirmiedzīvotāji.
- demogrāfiskie apsekojumi iedzīvotāju aptaujas ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju sastāvu un demogrāfisko uzvedību.
- vecuma akumulācija iedzīvotāju skaita nedabiska uzkrāšanās, koncentrēšanās vecumos, kas beidzas ar nulli (nereti ar "5"), kas saistās ar to, ka tautas skaitīšanā un aptaujās respondentiem ir tieksme noapaļot savu faktisko vecumu.
- aparteīds iedzīvotāju šķirošana pēc rases vai etniskām pazīmēm, kādu tautību nošķirot no citām kā beztiesīgu vai mazāk tiesīgu.
- izmēģinājuma tautas skaitīšana iedzīvotāju uzskaite nelielā valsts daļā ar nolūku pārbaudītgaidāmās tautas skaitīšanas programmu, metodes un organizācijas principus.
- omentotomija Iegriezums taukplēvē.
- pārtautoties Iegūt citas tautas, tautības piederīgā iezīmes (piemēram, dzimto valodu aizstājot ar šīs tautas, tautības valodu).
- pārkrievoties Iegūt krievu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot krievu valodu) - par cittautieti.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) - par cittautiešiem.
- pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- pārlatviskoties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- pārpoļoties Iegūt poļu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot poļu valodu) - par cittautieti.
- pārvācoties Iegūt vācu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot vācu valodu) - par cittautieti.
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.); ar vardarbību vai viltu pakļaut.
- peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums.
- piena separators iekārta piena sadalīšanai krējumā un vājpienā, kas darbojas kā centrifūga piena tauku atdalīšanai no piena plazmas
- sviesta gatavotājs iekārta, ar kuru, mehāniski apstrādājot krējumu (25-45% tauku), iegūst sviestu (80-83% tauku) un paniņas (0,3-0,5% tauku).
- aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam).
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju.
- sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
- sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2).
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi.
- ielipinēt Ielidot (par kukaiņiem, parasti par tauriņiem).
- inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze).
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m.
- Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
- parafēšana Iepriekšēja starptautiska līguma apstiprināšana ar pilnvarotu dalībvalstu pārstāvju iniciāļiem.
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi).
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- skeneris Ierīce secīgai notaustīšanai vai caurskatīšanai.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā un piena produktos.
- trošmetējs Ierīce trošu (tauvu) pārmešanai pa gaisu ar speciālu reaktīvo šāviņu.
- kontrolierīce Ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu.
- atvadītājs Ierīce, ko lieto jūras mīnu karā; kad šādu ierīci ņem tauvā, tā nolaižas iepriekš noteiktā dziļumā bez sāniskām novirzēm.
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē.
- iečurkstēties Iesākt čurkstēt un tūlīt pārstāt (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas).
- aiztaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties.
- ietaurēties Iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt.
- ieurbties Iespiesties (kur iekšā) - par dzīvnieku dzeloņiem, taustekļiem u. tml.
- ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
- ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība.
- šķaute Iešuve tautastērpa krekla padusēs.
- šķautne Iešuve tautastērpa krekla padusēs.
- izbirzīt Iet caur birzi lokot zarus (tautas dziesmās).
- dulbinēt Iet taustīdamies.
- dazums Ietaupījums, atlicinājums.
- atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā.
- iekoklēt Ietaupīt, iedzīt.
- aizkrāt Ietaupīt.
- ieekonomēt Ietaupīt.
- ielaicīt Ietaupīt.
- iepāst Ietaupīt.
- uztapināt Ietaupīt.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- dižtautietis Ievērojams tautietis vai novadnieks.
- pataukot Ieziest ar taukiem.
- ietaukot Ieziest ar taukvielām.
- ieglaudīt Ieziest, ietaukot.
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana.
- matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
- EEK Igaunijas kronas starptautiskais apzīmējums.
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus.
- algriim Igauņu tautas dzejas regiversa skaniskās organizācijas veids, kas sasaista divu vai vairāku vārdu sākuma līdzskaņus vai patskaņus.
- haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars).
- Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
- publiskais komutējamais telefonu tīkls ikdienā lietojamais lokālais, attālais un starptautiskais telefonu tīkls, kurā balsi pārraida gan kā analogus datus, gan (galvenokārt) kā digitālus datus.
- berliniāna Ikgadējais Berlīnes starptautiskais kinofestivāls; berlināle.
- keratocīts Ikviena saistaudu šūna, kas atrodas starp radzenes fibrozo audu slāņiem.
- prostaglandīns Ikviens ķīmisks savienojums, kas veidojies no nepiesātinātām 20 oglekļa atomus saturošām taukskābēm, gk. no arahidonskābes ciklooksigenāzes ietekmē; atrodami visos orgānos; spēcīgi dažādu fizioloģisko procesu mediatori, kas darbojas gan šūnās, kuras tos sintezē, gan blakusšūnās.
- spredzināt Ilgāku laiku cepināt (gaļu), kamēr iztek tauki.
- iztaupīties Ilgāku laiku, daudz taupīt.
- iztaurēties Ilgāku laiku, daudz taurēt.
- iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
- lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem.
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
- čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt; taustīties, grābstīties.
- standartimpulss Impulss, kura forma ir starptautiski noteikta.
- atapaski Indiāņu cilšu un tautību grupa Ziemeļamerikā.
- houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem.
- navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti.
- aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē).
- araukāņi Indiāņu tauta Čīlē un Argentīnā, \~300000 cilvēku, valoda savrupa.
- totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms).
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo vairākos areālos valsts centrālajā un dienvidu daļā.
- maiji Indiāņu tauta Meksikā, Jukatanas pussalā.
- hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam.
- sapoteki Indiāņu tauta, agrāk dzīvoja Meksikas dienvidu daļā; pirms spāņu ierašanās bija izveidojuši varenu valsti, valoda pieder pie otomangu saimes (rakstība latīņu alfabētā), reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- kiči Indiāņu tauta, dzīvo gk. Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisms, senie ticējumi.
- mami Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas rietumos un Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - katolicisma un seno ticējumu sajaukums.
- kakčikeli Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, reliģija - kristiānisms (katolicisms), arī pirmatnējie ticējumi.
- kekči Indiāņu tauta, dzīvo Gvatemalas vidienē, valoda pieder pie maijosoku saimes, reliģija - katolicisms, daudz seno ticējumu.
- otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu.
- cocili Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi celtaliem, reliģija - katolicisms, stipras seno kultu paliekas.
- celtali Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie maijosoku saimes maiju zara, tuvu radniecīgi cociliem, reliģija - katolicisms, seno kultu paliekas.
- mišteki Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas dienvidos, valoda pieder pie otomangu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- taraski Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas vidienē, valoda savrupa, saglbājuši īpatnēju kultūru, reliģija - kristiānisms (katolicisms), izplatīti senie ticējumi.
- miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi.
- apači Indiāņu tauta, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, \~50000 cilvēku, valoda pieder pie nadenu saimes atapasku grupas.
- kečvi Indiāņu tauta, Peru, Ekvadorā, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, runā kečvu valodā, kas pieder pie indiāņu valodām, ticīgie - katoļi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- čibči Indiāņu tautu grupa Kolumbijā, Ekvadorā, runā čibču valodā, ticīgie - katoļi.
- Ušase Indiešu mitoloģijā - Pradžāpati meita, rītausmas dieviete.
- sitāra Indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem; sītara.
- indoirāņi Indiešu un irāņu tautu grupa; šo tautu piederīgie.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
- indoārieši Indijas ziemeļrietumos, Indas upes baseinā un Kašmirā dzīvojošās tautas, kas cēlušās no gaišiem āriešu ziemeļnieku ieceļotājiem un ir gaiši brūnu, pat baltu ādas krāsu.
- etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija.
- radžputi Indoāriešu tautu grupa Radžputanas novadā Rādžastānas štatā Indijā.
- čigānu valoda indoāriešu valodu grupas valoda, radniecīga dažu Indijas ziemeļrietumu tautību valodām, no kurām tā atdalījās, visticamāk 5. gs., kad čigāni izceļoja.
- persieši Indoeiropiešu tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji, runā persiešu valodā, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- lēmumatbalsta sistēma informācijas un plānošanas sistēma, kas nodrošina iespēju aptaujāt datorus, analizēt iegūto informāciju un iepriekš noteikt, kāds būs pieņemto lēmumu iespaids uz konkrēto procesu.
- kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā.
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
- tautas saimniecības padome institūcija tautas saimniecības plānošanai un vadīšanai PSRS 1957.-1965. g.
- Starptautiskais jūras tiesību tribunāls institūcija, kas izskata starptautiskus strīdus, kuri saistīti ar Jūras tiesību konvencijas piemērošanu.
- adipometrs Instruments tauku kārtas biezuma mērīšanai.
- haptometrs Instruments taustes maņas mērīšanai.
- audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- badapanna Īpaša panna (līdzīga vafeļu pannai) pankūku cepšanai ar maz taukvielām.
- lustrs Īpaša romiešu tautas šķīstīšanās ceremonija ar publisku (cūkas, auna un vērša) ziedojumu.
- norīts Īpaši aktīva ogle, ko lieto, glicerīna, cukuru, tauku, minerāleļļu u. tml. balināšanai.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- tautas identitāte īpašību, īpatnību kopums, ar ko konkrēta tauta atšķiras no pārējām.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- linkaitis Īpašs tautiskās galvassegas veids sievietēm, garš lakats; linkainis.
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību.
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes.
- morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora.
- mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu.
- publiski tiesisko līgumu klasifikācija ir: dibināšanas līgumi; kompetenci sadalošās vienošanās; vienošanās par pilnvaru deleģēšanu; programmu politiskie līgumi par draudzību un sadarbību; funkcionālās pārvaldes vienošanās; valstisko un nevalstisko struktūru savstarpējās attiecības regulējošie līgumi par pilsonisko saskaņu; starptautiskie līgumi.
- mbuli Irakvi - tauta Tanzānijā.
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- Kava Irāņu mitoloģijā un eposā "Šāhnamē" - varonis - kalējs, kas organizēja tautas sacelšanos pret Irānas troņa uzurpatoru - pūķi Zahaku.
- saki Irāņu tauta Khotanas novadā Turkestānas dienvidrietumos; indoskiti.
- episklēra Irdenie saistaudi starp konjunktīvu un sklēru.
- zemgļotāda Irdenie saistaudi, kas atrodas zem gļotādas.
- epicistīts Irdeno saistaudu iekaisums virs urīnpūšļa.
- saistītais makrofāgs irdeno saistaudu makrofāgs.
- taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- huroni Irokēzu grupas indiāņu tauta, kas dzīvoja pie Ontario ezera; 18. gs. gandrīz pilnībā tika iznīcināti.
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem.
- amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā.
- Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
- Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs).
- Hūds Islāma mitoloģijā - pravietis, kas cēlies no leģendāras milžu tautas Hadramautas ielejā Dienvidjemenā.
- Sālihs islāma mitoloģijā - pravietis, ko Allāhs sūtīja pie samūdu tautas ar pamācībām.
- jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam.
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
- asegajs Īss duramais šķēps zulu un citām karotāju tautām Dienvidāfrikā.
- atila Īss, divrindu pogu savienotājām auklām apšūts kamzolis; ungāru tautas apģērba un huzāru formas uzvalka daļa.
- Bromus tectorum īstā jumtauza (tagad "Anisantha rubens").
- jumta lāčauza īstā jumtauza, jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum").
- Anisantha tectorum īstā jumtauza.
- pārstāvēt Īstenot (savas valsts) diplomātiskās, konsulārās u. tml. attiecības (ar kādu valsti); aizstāvēt (savas valsts) intereses (kādā valstī vai starptautiskā organizācijā), uzturēt (savas valsts) kontaktus (ar citu valsti vai šādu organizāciju).
- uztūtot Īsu brīdi pūst (tauri).
- uzpūst Īsu brīdi pūšot, signalizēt; uztaurēt (1).
- uztaurēt Īsu brīdi taurējot, signalizēt.
- pavane itāliešu tautas deja; vēlāk (16. un 17. gs.) instrumentālas svītas pirmā sastāvdaļa, smagā divdaļīgā taktsmērā
- ritornele Itāliešu tautas dzejas trīsrindu pants; trīsrinde ar dažādiem metriem.
- kapitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs; capitano.
- capitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs.
- brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā.
- pifero Itāliešu tautas mūzikas instruments, stabules variants.
- Kolombīna Itāliešu tautas pantomīmās Arlekīna mīļākā.
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
- stramboto Itāļu tautas mīlas dziesma, sešrinde vai astoņrinde ar divrindu refrēnu strofas beigās.
- izčukstīt Izbakstīt; izrakņāt; iztaustīt.
- izaust Izbeidzoties naktij, pilnīgi iestāties (par rītu, dienu, gaismu); ataust.
- jaukts dzimums izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji.
- jaukta izcelšanās izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji.
- asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
- izčurkstināt Izcept, taukiem čurkstot.
- sagremzdot izčurkstināt (taukus).
- populisms Izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas simpātijas.
- anketēt Izdarīt aptauju (aizpildot speciālu aptaujas lapu).
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- kaņepju sviests izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām.
- činkatas Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli.
- cirkulīši Izkarsētas taukas gaļas atlikumi pēc tauku noliešanas, kam pievienoti pipari un sīpoli.
- gramzda Izkausētu cūku tauku paliekas.
- grebzda Izkausētu cūku tauku paliekas.
- grebzde Izkausētu cūku tauku paliekas.
- gremzda Izkausētu cūku tauku paliekas.
- gremzde Izkausētu cūku tauku paliekas.
- gremzdi Izkausētu cūku tauku paliekas.
- grumslas Izkausētu cūku tauku paliekas.
- rasiņas Izkausētu cūku tauku pārpalikumi.
- čipslas Izkausētu tauku atliekas.
- grimzduļi Izkausētu tauku atliekas.
- grmzdiņas Izkausētu tauku atliekas.
- čipata Izkausētu tauku atlikumi, dradži, gruzdumi.
- vaimaniņas Izkausētu tauku atlikumi.
- ķikars Izkausētu tauku palieku gabaliņš.
- izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā.
- gazificēt Izmantot deggāzi (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgādāt ar iekārtu deggāzes izmantošanai.
- elektrificēt Izmantot elektrisko enerģiju (tautas saimniecībā, sadzīvē).
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- jēlmīts Izmērcēts un ar taukvielām piesūcināts (par dzīvnieka ādu).
- kalamāriācejas Izmirušu augu grupa skostaugu rindā ar kokveidīgu stumbru, gk. karbona florā, bet sākaš jau devonā un izmira permā.
- ūkņāt Izpētīt, izdibināt, iztaujāt.
- izčubināt Izplikšķināt, izskūpstīt, iztaustīt.
- flegmona Izplūdis zemādas saistaudu vai starpmuskuļu iekaisums.
- Ābrams izraēliešu un tiem radniecīgo tautu ciltstēvs Bībelē, Īzāka un Izmaēla tēvs; fanātiskas dieva pielūgsmes paraugs; Korānā Abraāms (Ibrāhīms) ir arī arābu ciltstēvs.
- pūtes Izsitumi sejas, krūšu un muguras ādā cilvēkiem, kam ir pastiprināta tauku dziedzeru sekrēcija; pinnes.
- izšvirkstēt Izsprakstēt (par karstiem taukiem).
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
- netaupība Izšķērdība, taupības trūkums.
- dedzināt (dzīvības) sveci no abiem galiem izšķērdīgi tērēt spēkus, netaupīt sevi.
- nesauķīgs Izšķērdīgs, netaupīgs.
- perpete Izšūts, izrakstīts krekla uzplecis tautastērpam; iešūti raksti, raibumi krekla uzplečos un aprocēs.
- daklaust Iztaujājot uzzināt.
- prašņa Iztaujāšana, pratināšana.
- izvaice Iztaujāšana.
- apprasīt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- apprašņāt Iztaujāt (daudzus vai visus).
- tapšināt Iztaujāt, aiz ziņkārības.
- dibenēt Iztaujāt, izdibināt.
- dibinēt Iztaujāt, izdibināt.
- izkarcināt Iztaujāt, izdibināt.
- noklaust Iztaujāt, izklaušināt, izdibināt.
- prakšāt Iztaujāt, izklaušināt.
- seķinēt Iztaujāt, izklaušināt.
- iztirāt Iztaujāt, izmeklēt.
- vākot Iztaujāt, izmeklēt.
- tirināt Iztaujāt, izvaicāt, pratināt.
- peķot Iztaujāt, izvaicāt.
- katināt Iztaujāt, nopratināt.
- pārtincināt iztaujāt, pratināt.
- kāsināt Iztaujāt, pratināt.
- kveršināt Iztaujāt, pratināt.
- tirdināt Iztaujāt, pratināt.
- kvaršināt Iztaujāt, tincināt, pratināt.
- kvarčināt Iztaujāt, tincināt.
- katehizēt Iztaujāt; mācīt jautājumos un atbildēs.
- iztauņāt Iztaujāt.
- kancināt Iztaujāt.
- pārklaust Iztaujāt.
- prāšināt Iztaujāt.
- izticināties Iztaupīties, izskopoties.
- izčamdīt Iztaustīt, izgrābstīt (parasti, ko meklējot).
- izmaidzīt Iztaustīt.
- satecināt Iztecināt (taukus) lielākā daudzumā; iztecināt (tauku lielāku daudzumu).
- čimslas Iztecināti, sacepti cūku tauki.
- skrunduļi Iztecinātu tauku atlikumi; skrumči.
- skrumči Iztecinātu tauku atlikumi.
- aizlaicīt Iztikt līdz kādam laikam, lietojot taupīgi.
- starptautiskā pieklājība izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- iztīpenēt Izvaicāt, iztaujāt, izprašņāt.
- mimi Izvairīgi un nekaitīgi dabas gari Ziemeļaustrālijas tautu mitoloģijā.
- Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu.
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta.
- industrializēt Izveidot lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu (visās tautas saimniecības nozarēs, it īpaši rūpniecībā).
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā).
- makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju.
- jahta ar ceļa tiesībām jahta, kuras ceļa tiesības attiecībā pret citiem peldlīdzekļiem nosaka (1) starptautiskie kuģu sadursmju novēršanas noteikumi; (2) kuģošanas noteikumi iekšējos ūdeņos un (3) burāšanas sacīkšu noteikumi.
- olonhosuts Jakutu tautas dziesminieks.
- pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
- jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku.
- SEGA Japānā dibināta starptautiska video spēļu un aparatūras izstrādes firma (angļu val. "SErvice GAmes").
- Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas.
- jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta.
- Tanokami Japāņu tautas mitoloģijā - dievība, kas sargā sējumus un nodrošina bagātu ražu.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- MCTD Jaukta saistaudu slimība (angļu "mixed connective tissue disease").
- sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās.
- angiolipoma Jaukts audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un taukaudiem.
- osteofibroma Jaukts audzējs, kas sastāv no kaulaudiem un saistaudiem.
- fibromiksoma Jaukts audzējs, kas sastāv no saistaudu un gļotaudu elementiem.
- adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem.
- mezenhimoma Jaukts mezenhimāls audzējs, kas bez saistaudiem satur vēl vismaz divus mezodermālo šūnu elementus.
- tautumeita Jauna sieviete tautiskā tērpā.
- jipijs Jaunatnes starptautiskās partijas biedrs ASV (angļu "Yippie" - no "Youth International Party" jeb "YIP").
- akestoma Jauni granulācijas audi, kas vēlāk pārvēršas par rētaudiem.
- granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot.
- hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes.
- tautu meita jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī līgava; tautiete.
- tautu (retāk tautas) dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; [tautietis]{s:986}.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- tautudēls Jauns vīrietis tautiskā tērpā.
- tautas skaitīšanas programma jautājumi, uz kuriem tautas skaitīšanas laikā tiek iegūtas atbildes; to parasti veido adresu daļa un pamatprogramma.
- aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai; arī aptaujas lapa.
- tauļāt Jautāt, meklēt; taujāt.
- vaikāt Jautāt, taujāt, vaicāt.
- padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošajām tautām.
- kolagenopātija Jebkura saistaudu sistēmas saslimšana.
- signālflaga Jebkurš Starptautiskā signālu koda karogs.
- jūdi Jēkaba dēls, kā vārdā nosaukta šī tauta.
- kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
- kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji.
- zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa.
- hrommiecēšana Jēlādu miecēšana ar hroma sāļu šķīdumiem ūdenī; process īsāks nekā sarkanmiecēšana un taukmiecēšana, iegūtā āda poraināka.
- taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas.
- Mītava Jelgavas vāciskā nosaukuma "Mitau" latviskots variants.
- agogve Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
- kakundakiri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
- kilomba Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
- Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā.
- pantalonnade Jocīga itāliešu tautas komēdija.
- joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri.
- Pūcesspieģelis Jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
- Salpinglosis sinuata jomoto salpinglose jeb taurespuķe.
- jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā.
- Oluruns Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oldumare.
- Oldumare Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oluruns.
- Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus.
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus.
- Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
- Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā.
- mistautieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Mistauti" iedzīvotāji.
- anisantha Jumtauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints.
- sārtā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha rubens syn. Bromus rubens").
- neauglīgā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha sterilis syn. Bromus sterilis").
- īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu.
- bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij.
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
- ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi.
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
- Encheliopus cimbrius jūrasvēdzele jeb četrtaustekļu jūrasvēdzele, arī jūras vēdzele.
- starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem.
- starptautiskās tiesības juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem.
- Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms.
- iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt.
- spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm.
- sensillas jutīgi veidojumi, kas bezmugurkaulniekiem kalpo par maņu - taustes, garšas, ožas - orgāniem.
- islamejs Kabariešu un adigejiešu strauja rakstura tautas deja, lezginkas paveids.
- dimasi Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumu kalnu rajonos; kalnu kačari.
- barameči Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām.
- bari Kačaru tautas grupa, dzīvo Indijā, Asamas štata līdzenumu rajonos, viena no līdzenumu kačaru grupām.
- zedenis Kāda latviešu tautasdeja.
- pārvaldīšana Kāda objekta pārraudzīšana, vadīšana atbilstoši īpašnieka mērķiem, stratēģijai, ievērojot taupības režīmu, saimnieciskumu u. c.
- mēdieši Kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju.
- lastauki kāda Ziemassvētku spēle ar vairākiem dalībniekiem; lastaukus sist.
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā).
- kopvaloda Kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos.
- etoloģija Kādas personas rakstura vai veselas tautas ieradumu un tikumu apraksts.
- tautasbrālis Kādas tautas piederīgais; tautietis.
- tautībnieks Kādas tautas piederīgais; tautietis.
- etniskums Kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas.
- diaspora Kādas tautas, etniskas vai reliģiskas grupas daļa, kas atrodas ārpus zemes, kurā tā cēlusies.
- indigenāts Kādas valsts pilsonība jeb pavalstniecība; starptautiskos līgumos paredzēto tiesību izmantošana.
- ārpolitika Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai.
- apakšnozare Kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa.
- jandals Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- ļumiķis Kāds, kas grīļojas no taukiem, mīkstmiesis.
- kaceklis Kāds, kas iztaujā, izklaušina.
- tauris Kāds, kas taurē (kliedz, raud).
- ņarbulis Kāds, kurš mīl ēst tikai liesu (bet ne tauku) gaļu.
- iemelsis Kāds, kurš vienmēr tausta kaklu.
- recepcija Kādu (cita laikmeta, citas zemes, tautas u. tml.) sociālu un kultūras elementu aizgūšana.
- nogrābāties Kādu brīdi pārmeklēt aptaustot.
- uzstrumpēt Kādu brīdi taurēt (spēlēt trompeti).
- padainoties Kādu laiku dziedāt tautasdziesmas.
- izčamdīties Kādu laiku meklējot taustīties.
- sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas.
- pataurēties Kādu laiku taurēt savam priekam.
- nogramstīties Kādu laiku taustīt.
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm.
- taurinis Kaklasaite - tauriņš.
- parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- mollīns Kālija ziepes no cūku taukiem ar 20% glicerīna saturu, lieto farmācijā ziežu pagatavošanai.
- alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos.
- zantedešija Kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem baltiem ziediem; dižkalla.
- kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni.
- Kalna Kalna Čočuru ezers - Čočuru ezerz Nītaures pagastā.
- mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
- Ozolkalns kalns Cēsu novada Nītaures pagasta ziemeļaustrumu daļā, absolūtais augstums - 248,7 m, relatīvais augstums - līdz 31 m, kupolveida paugurs \~800 x 600 m.
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m.
- čami Kalnu čami - tautību un cilšu grupa, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnu rajonos, arī Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- dzelzine Kalnu dzelzene ("Centaurea montana").
- Sarimsaki Kalnu grēda Altajā, Kazahstānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3373 m (Burkitauls).
- Aktau kalnu grēda Tadžikistānas dienvidrietumos (_Aqtau_), augstākā virsotne - 2233 m.
- Binbogas grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā austrumos.
- Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
- khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē.
- jo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- maji Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- mlao Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- mlo Kalnu khmeru kuju tautas grupa, dzīvo gk. Taizemē un kaimiņrajonos Kambodžā, valoda pieder pie monkmeru saimes, reliģija - budisms, animistiskie ticējumi.
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- Alabelas pāreja kalnu pāreja Kirgizstānā (_Ala-Bel_), Kirgīzu Alatau dienvidu daļā, augstums - 3184 m.
- taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- evadi Kambari - tauta Nigērijā.
- jauri Kambari - tauta Nigērijā.
- kambali Kambari - tauta Nigērijā.
- kamberavi Kambari - tauta Nigērijā.
- kamberi Kambari - tauta Nigērijā.
- akambi Kambi - tauta Kenijas dienvidos.
- kabene Kamu putra - sens vidzemnieku ēdiens no miltaugu un pākšaugu maisījuma.
- Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes").
- Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
- kannadi Kannari - tauta Indijā.
- beriberi Kanuri - tauta, dzīvo ap Čada ezeru.
- kanembi Kanuri tautai radniecīga cilts, dzīvo Čada ezera apkārtnē, valoda pieder pie Sahāras valodu kanuru grupas, ticīgie - musulmaņi.
- perlīne Kaņepāju tauva ar 100-150 mm perimetru.
- apiņi Kaņepju dzimtas ģints ("Humulus"), vijīgi lakstaugi, 2-3 sugas, Latvijā 1 suga.
- kaņepju miltiņi kaņepju ēdiens no piestā sagrūstām taukšētām kaņepēm ar sāli, ko izmantoja kā pavalgu.
- rezēdaugi Kaperu rindas dzimta, lakstaugi un krūmi ar sīkiem nekārtniem ziediem, 6 ģintis, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 3 ievazātas sugas, diezgan bieži dārzos audzē smaržīgo rezēdu.
- skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas.
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
- dižpērkone Kāpostu dzimtas ģints ("Bunias"), daudzgadīgs lakstaugs ar koklesveida lapām; Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
- kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi.
- kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
- kara kontrabanda kara materiālu transportēšana kara laikā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas.
- karaliskais parazītputns karaliskais parazītaudējs ("Vidua regia").
- Vidua regia karaliskais parazītaudējs jeb karaliskais parazītputns.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- Allium karataviense Karatau sīpols.
- Karatava Karatau, pilsēta Kazahstānā.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- kasīti Kareivīga tauta, kas dzīvoja Irānas kalnāja R daļā: kasieši.
- CMI karjeras brieduma aptauja (angļu "Career Maturity Inventory").
- L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
- Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis.
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki).
- pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
- iztecināt taukos karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
- cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās.
- cept Karsēt vienlaicīgi no visām pusēm uz uguns vai karstumā (bieži bez taukvielām).
- brāļu karš karš starp vienas tautas (arī valsts) piederīgajiem.
- bureks Kārtainais pīrāgs ar sāļu pildījumu (gaļa, siers, biezpiens u. tml.), ēd karstu; izplatīts Balkānu tautu virtuvē.
- estamento Kārtu saeima, tautas vietniecība Spānijā un Portugālē.
- babka Kartupeļu sacepums ar gaļu; arī bieza taukos cepta nevārītu kartupeļu pankūka.
- miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem.
- senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā.
- atiapi Katabi - tauta Nigērijā.
- džabi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kadži Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- kagomi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- morvi Katabi tautai radniecīga cilts Nigērijā.
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- katēchizēt Katehizēt - iztaujāt, mācīt njautājumos un atbildēs.
- katoļu baznīca Katolicisma starptautiska organizācija.
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi.
- pamatkrāsa Katra no trīs krāsām, kuras jaucot noteiktā attiecībā iespējams iegūt krāsu, kas vizuāli nav atšķirama no ikvienas izvēlētās krāsas; sarkana, zaļa un zila krāsa ir noteiktas par pamatu 1930. g. pieņemtajā starptautiskajā krāsu sistēmā RGB (angļu "Red, Green, Blue"), bet ir arī vairākas citas krāsu sistēmas, izplatītākā no tām XYZ, kurā pamatkrāsas ir nosacītas krāsas, kam jāatbilst noteiktiem rādītājiem; praksē krāsu jaukšanai bieži izmanto sarkano, zilo un dzelteno krāsu.
- berlināle Katru gadu Berlīnē notiekošais starptautiskais kinofestivāls.
- čekans Kaujas cirvis ar šauru asmeni unāmurveidīgu pietu; bija izplatīts 10. - 17. gs. pie dažādām tautām.
- Symphytum caucasicum Kaukāza tauksakne.
- lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus.
- narti Kaukāza tautu eposa varoņi, kas cīnījās ar svešzemju iebrucējiem un naidīgiem dabas spēkiem; eposu sāka pierakstīt 19. gs. v. un tā nacionālie varianti papildināti ar vietējo folkloru.
- Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
- čerkeska kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs - garš, viduklī pieguļošs mētelis bez apkakles, ar patronu ietvariem uz krūtīm
- avāri Kaukāziešu tautība Dagestānā.
- briežu kaulmuša kaulmušu suga ("Lipoptena cervi"), ko tautā sauc par briežmušu.
- lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā.
- infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
- inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās).
- nočurēt Kausējot taukus un atdalot tos no dradžiem nosmelt pēdējo reizi taukus.
- čurināt Kausēt (taukus).
- lojs Kausēti aitu tauki.
- traļļi Kausēti cūkgaļas tauki ar gaļas gabaliņiem.
- šmalca Kausēti tauki, skrandži.
- gruzdi Kausēti tauki.
- iešņeve Kausēti tauki.
- gremžuļi Kausēti un grauzdēti tauki.
- cīkstalas Kausētu tauku atliekas, dradži.
- grenčumi Kausētu tauku atliekas.
- ķencumi Kausētu tauku atliekas.
- ranckas Kausētu tauku atliekas.
- čiburi Kausētu tauku atlikumi, dradži.
- čīkari Kausētu tauku atlikumi, dradži.
- čipsnas Kausētu tauku atlikumi.
- čirpuļi Kausētu tauku atlikumi.
- cīcepi Kausētu tauku paliekas.
- ķikurs Kausētu tauku paliekas.
- drunči Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes).
- drunčiņi Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes).
- spirģeni Kausētu tauku pārpalikumi, dradži, gruzdumi.
- čības Kausētu tauku pārpalikumi; dradži.
- čuras Kausētu tauku pārpalikumi; dradži.
- čurksteles Kausētu tauku pārpalikumi.
- čurkstes Kausētu tauku pārpalikumi.
- grauzduļi Kausētu tauku pārpalikumi.
- griuztuļi Kausētu tauku pārpalikumi.
- gruzduļi Kausētu tauku pārpalikumi.
- kranči Kausētu tauku pārpalikumi.
- ņiras Kausētu tauku pārpalikumi.
- skvarkas Kausētu tauku pārpalikumi.
- internacionalizēt Kaut kam piešķirt starptautisku raksturu.
- lesis Kaut kas liels, tauks, krietns pēc dabas.
- ļevens Kaut kas taukaini ļumīgs; tauks, nobarojies.
- akustiskā kavitācija kavitācija, ko izraisa akustiski viļņi (ultraskaņa); plaši lieto emulsiju un suspensiju iegūšanai, kā arī lieko tauku likvidācijai bez ķirurģiskas iejaukšanās.
- žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
- kazačoks Kazaku horeogrāfiskās cilmes ritmiski spraiga ukraiņu un krievu tautas deja, ko dejo pa vienam vai arī pārī.
- Kāpstade Keiptauna, pilsēta Dienvidāfrikā.
- Kokčetava Kekšetau - pilsēta Kazahstānā.
- Kentava Kentau - pilsēta Kazahstānā.
- kentauroi Kentauri - teiksmaina pucilvēku-puszirgu cilts sengrieķu mitoloģijā.
- ķentauri Kentauri.
- Centaurs kentaurs.
- centaurs Kentaurs.
- kentauros Kentaurs.
- rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
- Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība.
- etalonkilograms Kilograma etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
- kiranti Kirati - viena no tautībām Nepālā.
- raji Kirati - viena no tautībām Nepālā.
- Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji.
- Kirgīzijas Alatavs Kirgīzu Alatau.
- Kirgīzijas grēda Kirgīzu Alatau.
- asi Kisi - tauta Sjerraleones ziemeļrietumos un Gvinejas dienvidos.
- giji Kisi - tauta Sjerraleones ziemeļrietumos un Gvinejas dienvidos.
- bulomi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- landumi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- limbi Kisi tautai tuvu radniecīga cilšu grupa, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos.
- dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija.
- AIAC Klasiskās arheoloģijas starptautiskā asociācija (franču "Association internationale d'archeologie classique").
- clavis Klavieru vai ērģeļu taustiņš.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- strūgāt Kliegt, taurēt.
- Labās Cerības rags klinšains rags Āfrikas dienvidos (angļu val. "Cape of Good Hope"), 45 km uz dienvidiem no Keiptaunas (DĀR).
- saulrozīte Klinšrožu dzimtas ģints ("Helianthemum"), puskrūmi, krūmi, lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- atmosties Kļūt aktīvam, darbīgam (par cilvēkiem, tautām).
- saknapināties Kļūt ļoti taupīgam, sākt dzīvot ļoti taupīgi, taupot ierobežot sevi (kā) tērēšanā, izmantošanā.
- pārtaukoties Kļūt pārāk taukainam.
- izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- tūkt Kļūt resnam (aptaukojoties).
- aptūkt Kļūt resnam; aptaukoties.
- taucēties Kļūt resnam; uzkrāties taukiem (kādā ķermeņa daļā).
- tukt Kļūt slimīgi taukam (par vistu).
- uzaudzēt taukus kļūt tādam, kam ir bieza zemādas tauku kārta.
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
- taukoties Kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu).
- taucēties Kļūt taukainam.
- sablinst Kļūt taukam, resnam.
- ieiet tautā kļūt tautā plaši pazīstamam.
- blestiķe Kode, arī tauriņš.
- plestiķe Kode, tauriņš.
- INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation").
- kokosšķiedra Koira - šķiedra, kas iegūta no auga "Cocos nucifera" augļu apvalka, izmanto arī kā tauvu materiālu.
- bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
- saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus).
- struba Koka taure.
- strūbe Koka taure.
- dupis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus.
- duplis Koka trauks, kurā sagrūž un glabā sāli un cūku taukus.
- meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību.
- ēncietīgi augi kokaugi, mežu lakstaugi un siltumnīcu augi, kas pacieš apēnojumu.
- pangale Koks, kas piesiets lašu āķu pamatauklai.
- āderējums Koksnes raksta imitācija krāsošanas un restaurācijas darbos.
- savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
- medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
- kollektivizācija Kollektīvisma principu realizēšana kādā tautsaimniecības nozarē.
- atlasītā komanda komanda, ko izvēlas ar peli vai tastatūru un ko izpilda, ja izvēle tiek apstiprināta ar peles dubultklikšķi vai taustiņa nospiešanu.
- tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā.
- setkrēzija Komelīnu dzimtas ģints ("Setcreasea"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem, dzimtene Meksika, Teksasa.
- zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
- komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā.
- komīciji Komīcijas - brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs.
- standarts X.21 komitejas _ITU-T_ ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīklu protokola standarts.
- X.21 Komitejas "ITU-T" ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīkla protokola standarts.
- ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos, kas notiek reizi četros gados.
- holeīnskābe Komplekss, kas rodas no taukskābēm un žultsskābēm; labi šķīst ūdenī un veicina tauku resorbciju no zarnām.
- piena tauki komplicēts glicerīna un taukskābju esteru maisījums.
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
- civitas Komūna, kā pilsoņu kopība, arī tauta, tās nometne un vēlāk pati pilsonības tiesība.
- Kominterne Komunistiskā (III) Internacionāle - starptautiska komunistisko partiju apvienība (1919-1943).
- Komunistiskā Internacionāle komunistisko partiju un komunistisko organizāciju starptautiska apvienība (no 1919. gada līdz 1943. gadam).
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
- saistene konjunktīva ("tunica conjunctiva") - plāns saistaudu apvalks, kas klāj plakstiņu iekšējo virsmu.
- acs amiloidoze konjunktīvas un plakstiņu saistaudu plātnīsu amiloīda deģenerācija.
- ekonomika konkrēta nozare tautas saimniecībā
- blīva konstitūcija konstitūcija, kāda ir dzīvniekiem ar vāji attīstītiem saistaudiem un taukaudiem, spēcīgu, bet blīvu un sausu muskulatūru, plānu, blīvu ādu; dzīvnieki ir kustīgi un temperamentīgi, ar enerģisku vielmaiņu.
- rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu.
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- kopkrājums Kopējais uzkrājums, kopējie ietaupījumi.
- etnikons Kopējs nosaukums tautai vai ciltij un teritorijai.
- asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem).
- atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā.
- džentekss Koplietošanas starptautisks telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa.
- glabastīt Kopt, audzināt, taupīt, glābt.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, cilvēku grupas, retāk tautas un kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
- sinkratija Kopvaldība ar tautu.
- kampanulāti Kopziedlapaino divdīgļlapju augu rinda, gandrīz visi lakstaugi, ar 5-skaitļa ziediem, ar kausiņu saaugušām zied- (vaiņag-) lapiņām, 5 putekšlapām.
- sešstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Hexacorallia"), kuras piederīgajiem ir 6 taustekļi.
- astoņstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Octocorallia"), kuras piederīgajiem ir 8 taustekļi, koloniāli dzīvnieki.
- heksakoraļļi Koraļļu polipu apakšklase ar seštarainiem neplūksnotiem taustekļiem.
- alcionārijas Koraļļu polipu kārta, izveido stumbrveidīgas, zarotas kolonijas; polipi ar 8 kārtainiem taustekļiem, sauc arī par oktokoraļļiem.
- suberīns Korķvielas galvenā sastāvdaļa, lielmolekulāru taukskābju anhidrizēšanās un polimerizēšanās produkts.
- skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem.
- kafri Kosi - tauta Dienvidāfrikā, nosaukums, ko tai XVIII gs. devuši eiropieši.
- amakosi Kosi - tauta Dienvidāfrikas Republikā.
- trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
- pomāde Kosmētisks līdzeklis - smaržīga, taukaina ziede (piemēram, matiem, lūpām).
- COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
- kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas.
- kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos.
- ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa.
- raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
- drēbju kode kožu dzimtas suga ("Tineola bisselliella"), neliels tauriņš, kura kāpuri barojas ar vilnu, kažokādām u. c., bojā vilnas drēbes.
- gerzi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā.
- kpesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā.
- pesi Kpelli - tauta Libērijā un Gvinejā.
- krāšks Krājums, ietaupījums; krējuma krājums.
- krāja Krājums, ietaupījums.
- Krakatavs Krakatau, darbīgs vulkāns Zunda šaurumā.
- mataukle Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla.
- matauklis Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla.
- ģintautieši Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģintauti" iedzīvotāji.
- cianīni Krāsvielu tips; no dabā sastopamajiem cianīniem atkarīga ziedu un tauriņu spārnu krāsa.
- lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- krāt (arī likt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot).
- gārbīt Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
- gārbīties Krāt, taupīt, taupīties; gādāt, kopt.
- gārbāt Krāt, taupīt, taupīties.
- stauvēšana Kravas novietošana uz kuģa klāja vai kuģī; štauvēšana.
- parastā kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula vulgaris"), 5-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, kukaiņēdājs, Latvijā aizsargājama
- kafijas krējums krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
- lēstaugs Krekla uzplecis; lāstaugs.
- lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
- doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu.
- filhelēņi Krievijā un Rietumeiropā - grieķu tautas atbrīvošanās kustības piekritēji (bieži arī aktīvi dalībnieki) grieķu cīņā pret turku jūgu 19. gs. 20. gados.
- čukča Krievijas Tālo Austrumu vai Ziemeļu tautu piederīgais.
- gusļi Krievu (arī poļu) tautas strinkšķināmais mūzikas instruments.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- senkrievi Krievu tauta samērā senā attīstības stadijā (aptuveni no 8. gadsimta līdz 14. gadsimtam); Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.
- rajošņiks Krievu tautas brīvās dzejas forma ar blakusatskaņām, bez stingra dalījuma pantos.
- Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis.
- poļeņica Krievu tautas eposā vientuļa jātniece, karotāja, amazone.
- lapta Krievu tautas komandu spēle ar bumbiņu un vālīti.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- domra Krievu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
- krievelēns Krievu tautības bērns.
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- Mores dzirnavezers Krīgaļu dzirnavezers Nītaures pagastā.
- kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos.
- litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- krao Kru - tautu grupa Libērijā.
- krumeni Kru - tautu grupa Libērijā.
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus.
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
- alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās.
- sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smiltsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Arabis"), lakstaugs ar matiņiem, dažkārt tūbaini vai kaili, lapas veselas, sakārtotas uz stublāja rozetē, ziedi balti, iedzelteni līdz violeti, sakārtoti blīvās ķekarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, dārzos kā krāšņumaugus audzē vairākas introducētas sugas un to šķirnes, un tās sauc par arābēm.
- mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu.
- sirmene Krustziežu dzimtas ģints ("Berteroa"), pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lancetiskās lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem zvaigžņmatiņiem un sīkie baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardamine"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs pļavu, mežu, purvu lakstaugs, 130 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe.
- zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smalkžodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Descurainia"), lakstaugi (Kanāriju salās arī puskrūmi) ar īsiem matiņiem, dažkārt arī ar dziedzermatiņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- divsēkles Krustziežu dzimtas ģints ("Diplotaxis"), lakstaugi, kam bez stublāja lapām bieži ir arī lapu rozete, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
- drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus.
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
- pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- vakarene Krustziežu dzimtas ģints ("Hesperis"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, krāšņumaugs ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- briežzvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Hirschfeldia"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem, stīviem matiņiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- mēle Krustziežu dzimtas ģints ("Isatis"), kaili vai mataini lakstaugi ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cietķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Lipidium"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, visas lakstaugi, no tām 1 ir dārzbēglis.
- mēnesene Krustziežu dzimtas ģints ("Lunaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un nezarotiem matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros.
- lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
- paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga.
- rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
- sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- naudulis Krustziežu dzimtas ģints ("Thlaspi"), viengadīgs līdz daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediem un plakaniem, spārnotiem pākstenīšiem, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti.
- krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu.
- bunija Krustziežu dzimtas lakstaugs, divdīgļlapis, stepju augs (līdz 125 cm augsts), ar nevienāda veida rozetes un stublāja lapām, dzelteniem ziediem ciešos ķekaros.
- perimastīts Krūts saistaudu iekaisums.
- juka kubiešu tautas deja.
- reģistrācijas osta kuģa (jūras, upju) pierakstes vieta, kur kuģis tiek ierakstīts kuģu reģistrā un kur kuģim tiek izsniegti vai noformēti visi nepieciešamie dokumenti, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un nacionālo likumu prasībām.
- klīze Kuģa priekšgala borta atvere enkura novietošanai un enkurķēdes vai tauvas izlaišanai.
- šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā.
- stividors Kuģu iekraušanas un izkraušanas darbu vadītājs; štauers.
- dreiliņš Kuģu un laivu velkamā virve vai tauva.
- moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem.
- okstonis Kukaiņa tausteklis (antena).
- insectivora Kukaiņēdāji - lakstaugi, kam papildu barības avots ir kukaiņi.
- makstene Kukaiņu kārta ("Trichoptera"), pie kuras pieder tauriņiem līdzīgi kukaiņi un kuras daudzu sugu kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis; šīs kārtas kukaiņi, 3 virsdzimtas, 40 dzimšu, \~7000 sugu; Latvijā upēs konstatētas 142 sugas, ezeros - 93 sugas.
- laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
- mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
- vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes.
- cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
- mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
- odveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi.
- pangodiņš Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas.
- spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
- protūra Kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis.
- skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni.
- slaidmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas.
- dīķmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas.
- dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
- spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
- trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
- anthocharis Kukaiņu klases tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints.
- oksts Kukaiņu tausteklis.
- okstoņi Kukaiņu taustekļi (antenas).
- Kukalis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- Kūkālītis Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- Kūkāls Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- Kūkālu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- Kukuļu ezers Kūkālis, ezers Nītaures pagastā.
- parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
- ngorafi Kulangi - tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos.
- nkaramfi Kulangi - tauta Kotdivuāras ziemeļaustrumos.
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
- Vecā Jēvle kultūras rezervāts ar restaurētām 18. gs. ēkām.
- kultūrvaloda Kultūras tautas valoda.
- kinematogrāfija Kultūras un tautas saimniecības nozare - kinofilmu veidošana un demonstrēšana skatītājiem.
- kultūrpārnese kultūras vērtību nodošana un pārņemšana starp dažādām tautām un dažādiem sabiedrība slāņiem.
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
- akulturācija Kultūru savstarpējās mijiedarbības process, kurā viena tauta pilnīgi vai daļēji pārņem otras (parasti vairāk attīstītas) tautas kultūru.
- etnoloģija Kultūru vai tautu salīdzinoša un vēsturiska pētniecība; kultūrantropoloģija.
- Voots Kultūrvaronis Zairas (Kongo Demokrātiskā Republika) kubu mitoloģijā, kubu valdnieku pirmsencis un visas tautas ciltstēvs.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- Kumertava Kumertau, pilsēta Krievijā.
- badini Kunami - tauta Etiopijā.
- bazi Kunami - tauta Etiopijā.
- bazini Kunami - tauta Etiopijā.
- beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
- čemurs Kupla, cieši, blīvi saaugusi (augu vai to daļu) kopa; kupls lakstaugs; arī cers.
- krūms Kupls (dažu lakstaugu) cers.
- DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns).
- cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula.
- salāti Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Lactuca") ar \~100 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, lakstaugi ar skraju lapojumu.
- leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
- dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- kaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Antennaria"), daudzgadīgs lakstaugs - sausziedis ar baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vībotne Kurvjziežu dzimtas ģints ("Artemisia"), lakstaugs ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem ziedu kurvīšiem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 13 sugu.
- miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- dzelkšņi Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, reti viengadīgi lakstaugi, stublājs līdz 1,2 m augsts, dzeloņaini spārnains.
- saflors Kurvjziežu dzimtas ģints ("Carthamnus"), sausumizturīgs, viengadīgs dienvidu augs no kura sēklām iegūst eļļu, ko lieto uzturā, un tehniskos taukus, bet no ziediem - sarkanu krāsvielu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
- dadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cirsium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar dzeloņaini zobainām lapām.
- brūnactiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Coreopsis"), \~114 sugas (Amerikā, tropiskajā Āfrikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugus, zaroti lakstaugi ar pretējām lapām, ziedu kurvīši pa 1 garu zaru galos.
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- doronika Kurvjziežu dzimtas ģints ("Doronicum"), daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem, dzelteniem ziediem, \~35 sugas, Latvijā audzē kā krāšņumaugu; skurbule.
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- jānīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Erigeron"), lakstaugi ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- pūtele Kurvjziežu dzimtas ģints ("Filago"), lakstaugs, kas ir blīvi klāts ar tūbainiem matiņiem un kam ir sīki dzeltenīgi ziedi, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
- sīkgalvīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Galinsoga"), viengadīgs lakstaugs ar veselām, pretējām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- gerbera Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gerbera"), dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem, \~50 sugu, savvaļā aug gk. Dienvidāfrikā un Āzijā.
- zaķpēdiņa Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gnaphalium"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem brūnganiem vai zaļganpelēkiem ziediem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija.
- kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
- rūgtlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Saussurea"), daudzgadīgi lakstaugi, 350-400 sugu, Latvijā - 2 sugas.
- raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- zeltlape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Serratula"), daudzgadīgi lakstaugi, Eirāzijā \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas.
- zeltgalvīte kurvjziežu dzimtas ģints ("Solidago"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā, 100-120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; zeltslotiņa.
- samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
- urlaja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Trommsdorffia"), nelieli ilggadīgi lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi.
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
- liatrise Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, ar ziediem zilgansārtās blīvās vārpās jūlijā un augustā.
- katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
- ārstniecības kliņģerīte kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
- kaspins Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentas; ap galvu sienama lenta; matos pinamā lenta; kaspines.
- kaspine Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentes; ap galvu sienama lente; matos pinamā lente.
- ļevēt Kustēt, no taukiem ļodzīties, grīļoties.
- raēlieši Kustība, kas sevi nosaukusi par "Starptautisko raēliešu reliģiju" (International Raelian Religion) un kuras uzskatus un darbību raksturo: ticība, ka cilvēci ir radījuši citplanētieši klonēšanas ceļā, NLO studijas un aicinājums iedibināt ģeniokrātiju -- ģēniju varu.
- kinetocīts Kustīga, ceļojoša šūna (leikocīti, saistaudu šūnas).
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- Kuzņeckas Alatavs Kuzņeckas Alatau.
- Ķečijskaja Ķēču pagasta (tagad teritorijas lielākā daļa Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā) bijušais nosaukums krieviski.
- Ķēči Ķēču pagasts - pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam, mūsdienās lielākā daļa šī pagasta bijušās teritorijas iekļauta tagadējā Nītaures pagastā, daļa Zaubes pagastā, neliela daļa - Skujenes pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski - Fossenberg, krieviski - Ķečijskaja.
- bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas.
- plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
- dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti.
- fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
- Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks.
- skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
- biturigi Ķeltu tauta Gallijā, p. m. ē. un m. ē. sākumā.
- sekvani Ķeltu tauta senā Gallijā.
- svesioni Ķeltu tauta senajā Beļģijā, vēlākā Suasonas apgabalā.
- īri ķeltu tauta, Īrijas pamatiedzīvotāji
- santoni Ķeltu tautiņa senā Gallijā, kas dzīvoja okeāna piekrastē uz ziemeļiem no Garonnes grīvas.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- lipoatrofija Ķermeņa taukaudu atrofija.
- lipotrofija Ķermeņa tauku daudzuma pieaugums.
- pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa.
- rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās.
- sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā.
- pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas).
- plaukaste Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās.
- plaukastīte Ķēves un kuces pievārds tautas dziesmās.
- unilkvadijs Ķīmiskā elementa rezerfordija starptautiski pieņemtais nosaukums līdz 1997. gadam; bijušajā PSRS to dēvēja par kurčatoviju.
- lipotropija Ķīmisku savienojumu (piem., narkotisku vielu) spēja saistīties ar taukiem.
- duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts.
- ailants Ķīnas osis - simarubu dzimtas koks ("Ailanthus"), Japānā un Ķīnā tā lapas izbaro zīdvērpējiem (zīdtauriņu kāpuriem), kuri dod zīda pavedienus t. s. ailanta zīdam.
- Antheraea pernyi Ķīnas ozolu zīdtauriņš.
- Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu.
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
- Lu-Baņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - dievs, namdaru un celtnieku aizgādnis, kurš izgudrojis kāpnes pilsētas mūru aplenkšanai.
- Bi-Gaņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - pilsoņu kārtas bagātības dievs atšķirībā no karotāju kārtas bagātības dieva Huandi.
- Si-Šeņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - prieka un baudas dievs, kas mita uz Veneras planētas un bieži bija bagātības dieva pavadoņu pulkā.
- oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
- dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
- tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem.
- gurķis Ķirbju rindas ģints ("Cucumis"), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, \~30 sugu.
- abdominoplastika Ķirurģiska operācija - novecojušo audu un lieko tauku izgriešana.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- angiolipoleiomioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no asinsvadu, taukaudu un gludās muskulatūras elementiem.
- leiomiofibroma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no gludās muskulatūras šķiedrām un saistaudiem.
- fibromioma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no muskuļaudiem un saistaudiem.
- fibroma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no saistaudiem.
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- elastofibroma Labdabīgs audzējs, ko veido elastīgās šķiedras kopā ar saistaudiem.
- kuzka Labības vabolīte, plākšņtaustekļaino vaboļu dzimtas maijvaboļu apakšdzimtas suga.
- lācenājs Lācene ("Rubus chamaemorus") - rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
- monotropa Lāčtauces.
- monotropaceae Lāčtauču dzimta (dažos avotos lāctauces tiek nodalītas atsevišķā dzimtā).
- parastā lāčtauce lāčtauču suga ("Monotropa hypopitys").
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta.
- aptaujas intervāls laika intervāls starp divām aptaujām, kas tieši seko viena otrai.
- sekunde Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [s].
- tautas skaitīšanas laiks laika periods, kurā tiek veikta tautas skaitīšanā paredzētā iedzīvotāju aptauja vai informācijas savākšana no citiem datu avotiem.
- barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus.
- aizklausināt Laikus savās interesēs sākt pēc kaut kā taujāt.
- radzones Laimiņi - lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām.
- Parnassius apollo laimiņu dižtauriņš.
- kazikumuhi Laki - tauta Krievijas Dagestānas Republikā.
- salmājis lakstauga stublājs.
- maucekļi Lakstaugi - cirvenes ("Alisma").
- maucekņi Lakstaugi - cirvenes ("Alisma").
- platlapji Lakstaugi ar stipri attīstītām, platām lapām.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- zīdene Lakstaugi kurvjziežu dzimtā, parasti vientuļiem kurvīšiem stublāja vai zaru galos, kurvīšos ziedi stobrveidīgi un kurvīšu vīkallapas galā ar sausu piedevu.
- mētras Lakstaugi, kam parasti ir īpatnēja smarža, garša.
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā.
- mauceklis Lakstaugs - cirvene.
- pērkaunene Lakstaugs krustziežu dzimtā, nezāle, līdz 60 cm augsta, ar augšdaļā zarojošos stublāju, šaurām lapām, zied no jūlija beigām līdz septembrim pasīkiem dzelteniem ziediem.
- puduraugs Lakstaugs, kas veido ceru, puduri.
- divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā.
- dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
- fizoles Lakstaugu dzimta, tautā sauktas arī par turku pupām.
- grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimta un doņu dzimta.
- silmalīte Lakstaugu ģints "Nemophila" suga.
- leontice Lakstaugu ģints bārbalu dzimtā, \~12 sugas.
- pundurplūškoks Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
- pusirbene Lakstaugu plūškoks ("Sambucus ebulus").
- Sambucus ebulus lakstaugu plūškoks.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- trejvaloda Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
- trejvalode Lakstīgalas epitets tautasdziesmās.
- Nachtigall Lakšu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- bukandi Lali - bembu tautas cilts Zambijā.
- maronaji Lanaji - tauta Filipīnās.
- mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
- lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kallima Laptauriņš - kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints.
- Indijas laptauriņš laptauriņu suga ("Kallima inachus"), kas izcili maskējas sakaltušas lapas izskatā.
- Kallima albofasciata laptauriņu suga.
- Kallima alompra laptauriņu suga.
- Kallima buxtoni laptauriņu suga.
- Kallima horsfieldi laptauriņu suga.
- Kallima inachus laptauriņu suga.
- Kallima limborgii laptauriņu suga.
- Kallima knyvetti laptauriņu suga.
- Kallima paralekta laptauriņu suga.
- Kallima philarchus laptauriņu suga.
- Kallima spiridiva laptauriņu suga.
- mezofills Lapu pamataudi, kas sastāv no šūnām ar daudz hlorofila.
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
- leti Latgaļi (1) - viena no baltu tautībām, kas kļuva par latviešu nācijas pamatu.
- aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši.
- pačanga Latīņamerikas tautu deja 4/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- čačača Latīņamerikas tautu deja; sarīkojumu deja, kurā izmantoti šīs dejas elementi.
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
- daina Latviešu klasiskā tautas dziesma.
- melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus.
- Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta.
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
- ačikops Latviešu tautas deja, divdaļīgā taktī, ātrā kustībā.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- dainoloģija Latviešu tautas dziesmu pētniecība no visdažādākajiem kā satura, tā formas aspektiem.
- ļautiņputra Latviešu tautas ēdiens, ko gatavo no sautētiem, izžāvētiem un brūni notaukšķētiem rudziem, tos samaļot un iekuļot rūgušpienā.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar 5-9 stīgām.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
- sleņģene Latviešu tautastērpu metāla josta.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem; Rīgā jau 1354. g. lietots atsevišķu namnieku apzīmējums.
- puskoka lēcējs latvietis, kas cenšas atdarināt vāciešus, atsakās no savas tautības un valodas.
- nelatvietis Latvijā dzīvojošs cittautietis.
- oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras.
- mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums.
- starptautisko tiesību norma Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- Saeima Latvijas Republikas parlamenta oficiālais nosaukums; Latvijas pilsoņu kopuma radīta tautas priekšstāvniecības institūcija
- LSSA Latvijas Starptautisko sakaru asociācija.
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre.
- rusticano Laucinieciski; tautiski; vienkārši, nemāksloti.
- rustico Laucinieciski; tautiski; vienkārši, nemāksloti.
- dzeltenīte Lauku aitene, lakstaugs.
- kvadrātmetrs laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
- poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām.
- etniski jauktās (heterogēnās) laulības laulības starp dažādu tautību pārstāvjiem.
- etniski viendabīgās (homogēnās) laulības laulības starp vienas un tās pašas tautības pārstāvjiem.
- jauktās laulības laulības, kurās partneri atšķiras pēc tautības, sociālās izcelšanās vai piederības, izglītības līmeņa, pilsonības, dzīvesvietas, rasu vai reliģiskās piederības.
- kanadianisms Leksisks aizguvums no Kanādā runājošo tautu valodas citā valodā.
- habanera Lēna spāņu tautas deja ar dziedāšanu, divu ceturtdaļu taktsmērā ar raksturīgu uzsvaru uz takts pēdējās astotdaļas; par tās dzimteni uzskata Kubas salu.
- pataupiņ Lēnām, klusītiņām, taupīgi.
- skirs Lēni augoša karcinoma, kurā ir bagātīgi attīstīti, cieti saistaudi.
- konfitēt Lēni sutināt (parasti pīli vai zosi) savos taukos.
- grāds Leņķa un loka mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, kas vienāda ar 1/360 no riņķa.
- lezginka Lezgīnu tautas deja 6/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
- vīterot Lidināties (par taurenīti u. tml.).
- lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m.
- pteromyidae Lidvāveru dzimtas "Petauristidae" nosaukuma sinonīms.
- desmoīds Līdzīgs saitei; saistaudu-.
- dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū.
- sarkanastis Lielā lapu koku mūķene, mūķeņu dzimtas naktstauriņš ("Dasychira pudibunda").
- EXPO Liela starptautiska izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- dravīdi Liela tautu grupa Indijas dienvidos un Šrilankā; runā dravīdu valodās.
- speķzīle Lielā zīlīte; tauku zīlīte.
- Galseņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā.
- Galsiņu ezers Lielais Aizkalnes ezers Nītaures pagastā.
- tībungs Lielais dumpis ("Botaurus stellaris").
- Cochlidion limacodes lielais gliemežtauriņš.
- Mežaku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
- Mežāku ezers Lielais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
- Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā.
- jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas.
- miroņgalvis Lielākais sfingu dzimtas nakts tauriņš Latvijā, ar miroņgalvai līdzīgu zīmējumu uz muguras.
- nacionālkonvents Lielās franču revolūcijas laika tautas (nācijas) vietnieku nams, kas pastāvējis no 1792. g. 21. septembra līdz 1795. gada 26. oktobrim un pasludinājis Franciju par republiku; konvents.
- omentoplastika Lielās taukplēves audu pārstādīšana.
- omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā.
- troša Lielas zvejas laivas enkura tauva.
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- rapanuji Lieldienu salas iedzīvotāji, pieder pie polinēziešu tautām, ticīgie - katoļi.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai ir saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- sfinksa liels sfingu dzimtas tauriņš.
- badīgums Liels skopums, pārspīlēta taupība.
- britans Liels suns, tauka cūka; netiešā nozīmē liels cilvēks vai priekšmets.
- villaine Liels vilnas plecu lakats (arī latviešu tautastērpa piederums).
- omladina Lielserbu organizācija serbu tautas apvienošanai no 19. gs. vidus līdz 1. pasaules karam.
- satīrs Lielu dienas taureņu ģints.
- Symphytum grandiflorum lielziedu tauksakne.
- cup Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
- cupiņ Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
- cupst Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
- lidu Lieto par dažu tautas dziesmu ievadījumu.
- sutartīne Lietuviešu seno tautasdziesmu, galvenokārt sieviešu darba dziesmu, veids.
- trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids.
- birbīne Lietuviešu tautas pūšaminstruments, līdzīgs klarnetei, no koka.
- skudučs Lietuviešu tautas pūšaminstruments, vairākstobru flautas paveids.
- ļumdens Līgans, ļodzīgs, ļumīgs no taukiem, želejveidīgi kustīgs.
- Pagūžu upe Līgatnes augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā.
- Māliņupīte Līgatnes labā krasta pieteka Nītaures pagastā, iztek no Māliņu ezera, garums - \~1 km.
- pacta servanda sunt līgumi jāpilda (starptautisko tiesību princips).
- pacta sunt servanda līgumi jāpilda; viens no galvenajiem civiltiesību un starptautisko tiesību principiem, kas apstiprināts ANO statūtos.
- koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
- jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām.
- bucculatricidae Līktaustkožu dzimta.
- bucculatrix Līktaustkožu dzimtas ģints.
- Bucculatrix thoracella līktaustkožu suga, kas masveidā sastopama pilsētu apstādījumos.
- tiesas piesēdētājs likumā noteiktā kārtībā ievēlēti tautas pārstāvji, kurus aicina piedalīties lietu koleģiālā izskatīšanā pirmās instances tiesā.
- kreimene Liliju dzimtas ģints ("Convallaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
- dienziede Liliju dzimtas ģints ("Hemerocallis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lieliem, dzelteniem vai rūsganiem lilijveida ziediem un šaurām, rozetē sakārtotām lapām, \~15 sugas, Latvijā biežāk audzē 5 sugas.
- hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija.
- mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas.
- tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
- lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta.
- asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
- lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu.
- amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
- kollagens Līmes radītāji audi, saistaudu kā arī kaulu un skrimšļu pamatvielas galvenā sastāvdaļa.
- limfoekstravazāts Limfas izplūdums zemādas taukos.
- mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
- linetols Lineļļas preparāts, kas satur nepiesātināto taukskābju esterus.
- pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
- starenīte Linu dzimtas ģints ("Radiola"), līdz 10 cm augsts, zarots, viengadīgs lakstaugs, 1 suga, izplatīta gk. mērenajā joslā.
- linauts Linu mutautiņš.
- neolipoģenēze Lipīdu sintēze no ogļhidrātiem (saistaudos un aknās).
- cerebrozidoze Lipoidozes forma, ko raksturo kerazīna pārsvars ķermeņa taukos.
- dumka Liriska poļu un ukraiņu tautas dziesma; neliels lirisks, skumjš, pārdomu pilns instrumentāls vai vokāls skaņdarbs ar šādas ukraiņu tautas dziesmas raksturu.
- leģenda Liriski episka rakstura skaņdarbs ar tautisku vai reliģisku saturu.
- eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šī liroepikas paveida daiļdarbs.
- poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs.
- dzeni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- lami Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- lani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- liņi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- nevi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- nopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- pjani Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- šoni Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- vopi Lisu tautas cilts, dzīvo Ķīnas dienvidrietumu daļā, Nudzjanas ielejā un kaimiņrajonos Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, gk. animistiski ticējumi.
- apokalipse Literārā žanra forma kristietībā un jūdaismā, kas akcentē jautājumus par zudušām patiesībām, ticības triumfu un tiesas spriešanu pār visām tautām.
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
- folklorizācija Literāru darbu, gk. dzejoļu (dziesmu) iekļaušanās folkloras tradīcijā, kad tie iegūst tautas daiļradei tipiskas iezīmes: mutvārdu izplatību, variēšanos, anonimitāti, sabiedrisku funkciju.
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
- literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
- literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
- akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
- Lītaunieki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lietaunieki" nosaukuma variants.
- zemnieku paražu tiesības Livonijas vietējo tautību paražu tiesības, kas kodificētas 13. gs. un ar papildinājumiem bija spēkā līdz 16. gadsimtam.
- lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga.
- progresējošā lipomatozā makrodistrofija locekļu daļējs gigantisms ar taukaudu pārmērīgu proliferāciju.
- lipoartrīts Locītavas taukaudu iekaisums.
- loča flaga loča karogs - starptautiskā signālu koda flaga H (Hotel).
- zīle Lodveida tauku pilieni karstā šķidrumā (parasti zupā).
- Loja Loja džirga - Afganistānas tradicionālā tautas sapulce.
- biofizikālā anomālija lokāla josla ar atšķirīgu fizikālo lauku parametru kopumu un to lokālo neviendabīgumu (elektriskā lauka intensitātes, Zemes magnētiskā lauka komponentu, temperatūras, elektrostatiskā lauka atšķirība, gaisa jonu sadalījums) salīdzinājumā ar tai blakusesošo teritoriju, ko tautā sauc par ūdens āderēm.
- insulīna lipodistrofija lokāls taukaudu zudums insulīna ievadīšanas vietā.
- logomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos.
- lomagi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos.
- tomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos.
- masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
- tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu.
- dramaturģija Lugu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
- cekuliņi Lūpziežu dzimtas ģints ("Ajuga"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem, parasti ziliem, ziediem, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
- raudene Lūpziežu dzimtas ģints ("Origanum"), daudzgadīgs lakstaugs ar četršķautņainu stumbru, iegareni olveidīgām lapām un rožainiem vai violeti rožainiem ziediem vairogveida skarā, 15-20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- perilla Lūpziežu dzimtas ģints ("Perilla"), viengadīgs eļļas augs, lakstaugs, 3 sugas Āzijā; Ķīnas nātra.
- fizostēgija Lūpziežu dzimtas ģints ("Physostegia"), dekoratīvs lakstaugs, kas cēlies no Ziemeļamerikas, ziedi violetsārti vārpās.
- plektrants Lūpziežu dzimtas ģints ("Plectranthus"), tropu lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziedi ar zvanveidīgu kausiņu un bieži ar piesi vainadziņam.
- ķiverene Lūpziežu dzimtas ģints ("Scutellaria"), \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils, kails vai ar matiņiem, ziedi divdzimumu, zigomorfi.
- sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas.
- embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas.
- ķūlis Lutausis; lempis.
- ļekausis Lutausis.
- ļenkausis Lutausis.
- ļepausis Lutausis.
- ļēpausis Lutausis.
- ļukausis Lutausis.
- lutause Lutausis.
- ļutausis Lutausis.
- luterāņu (arī luteriešu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- luteriešu (arī luterāņu, arī evaņģēliski luterāniskā, arī evaņģēliski luteriskā) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- evaņģēliski luteriskā (arī evaņģēliski luterāniskā, arī luterāņu, arī luteriešu) baznīca Luterānisma starptautiska vai nacionāla organizācija.
- angiosarkoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no asinsvadu un limfvadu sienas saistaudiem.
- miksoblastoma Ļaundabīgs audzējs, kas cēlies no mukoīdiem saistaudiem.
- sarkoma Ļaundabīgs saistaudu audzējs.
- aptaucēt Ļaut aptaukoties.
- koliberti Ļaužu šķira Bretaņā, kas cēlusies no uzvarētām tautiņām un tiek nicināta.
- vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
- ēdūņa Ļoti rūpīgs, strādīgs, arī taupīgs cilvēks.
- hilomikrons Ļoti sīka tauku daļiņa (0,5-1,0 mikrometri).
- sīksts Ļoti skops, mantrausīgi taupīgs.
- verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
- badināties Ļoti taupīt, skopoties.
- badoties Ļoti taupīt, skopoties.
- badot Ļoti taupīt; ciest badu.
- noknapināt Ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami).
- Ļukas Ļukas ezers - atrodas Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers; Ļūkas ezers; Ļuku ezers.
- Ļūkas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
- Ļuku ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
- Jaunlukas ezers Ļukas ezers Nītaures pagastā.
- ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri.
- vadaji Mabi - tauta Āfrikā.
- sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību.
- hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju.
- Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants.
- Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
- madriļena Madridiete; spāniešu tautas deja.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers.
- voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā; vēbers.
- strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga.
- cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas.
- sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu.
- glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs.
- makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā).
- promdzīšana Maģiska darbība latviešu tautas ticējumos, lai atbrīvotos no kāda ļaunuma vai nelaimes.
- buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem.
- Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam.
- likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
- hobgoblins Mājas gariņa veids angļu folklorā, palīdz mājas darbos, patīk uzturēties siltumā; apvainojas, ja saimnieki sāk taupīt uz siltuma rēķina un tad kļūst neciešams, ļaunprātīgi kaitējot.
- nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
- farfalle Makaroni, kas veidoti tauriņa formā.
- devīze maksāšanas līdzekļi ārvalstu valūtā, kas paredzēti straptautiskajiem norēķiniem.
- CIHA Mākslas vēstures starptautiskā komiteja (franču Comite International d'histoire de l'art).
- naivisms Mākslas virziens, kurā darbojas neprofesionāli mākslinieki un kura pamatā ir daļēji bērnu un daļēji tautas mākslas uztvere; robežojas ar primitīvismu.
- interlingva Mākslīgā starptautiskā valoda, it īpaši saziņai medicīnas un zinātnes jomā.
- olu pulveris mākslīgi izkaltēts olu saturs, kurā ir 45% un vairāk olbaltumvielu, 35% tauku un ap 9% ūdens.
- starptautiskie kanāli mākslīgi izveidoti starptautiski ūdensceļi, kas šķērso valsts vai valstu teritoriju un atrodas to suverenitātē.
- pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai.
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma.
- rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs".
- poētika Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums (parasti kāda žanra daiļdarbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums, daiļrades paņēmienu kopums, tēlu sistēmas īpatnības (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- sundieši Malajiešu tauta Javas salas rietumu daļā, samērā gaišāku ādas pigmentāciju nekā citi Javas malajieši.
- pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
- ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- Vecmāliņu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā.
- Vecmāļu ezers Māliņu ezers Nītaures pagastā.
- Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
- Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
- Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
- abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga.
- kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga.
- lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
- malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- malinki Mandingu tautas cilšu grupa Gvinejas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas.
- Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā.
- meiteji Manipūri - tautība Indijas austrums.
- prāti Maņas (tautā un vecākā literatūrā).
- palmona Margarīns no augu (kokosa palmu u. tml.) taukiem.
- bavāri Markomāņu izcelsmes ģermāņu cilts, pirmoreiz minēti 6. gs. sāk., kļuva par austriešu un vācu tautas sastāvdaļu.
- dropstala Māsa, tautu meita.
- dropstelīte Māsa, tautu meita.
- droztala Māsa, tautu meita.
- kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa – 1000 gramu [kg].
- laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem.
- droztaliņa Māsiņa; tautu meita.
- drozteliņa Māsiņa; tautu meita.
- droztiņa Māsiņa; tautu meita.
- aklā metode mašīnrakstīšanas metode, pēc kuras raksta, neskatoties uz rakstāmmašīnas (datora) taustiņiem.
- Spiraea trichocarpa mataugļu spireja.
- matpina Mataukla, krāsaina lenta, ko iepina matos izgreznojumam.
- matvijoks Mataukliņa.
- darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
- ūsas matiem līdzīgi taustekļi
- kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem.
- furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums; augonis.
- kajaks Maza, slēgta ādas laiva ar divlāpstu airi (ziemeļu tautām).
- Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
- Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- portatīvs mazas pārnēsājamas ērģeles ar vienu manuāli (līdz 24 taustiņiem).
- benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos.
- pericīts Mazdiferencēta saistaudu šūna, kas no ārpuses pieguļ kapilāra, arteriolas vai vēnulas sienai; veic fagocitāru funkciju un ietekmē kapilāru lūmena diametra maiņu.
- saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās).
- ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu.
- dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām.
- hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga.
- pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
- paprašņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
- paprāšņāt Mazliet, nedaudz iztaujāt.
- pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā.
- cuģītis Mazs sivēns; tauks sivēns.
- tauklampiņa Mazs, primitīvs gaismeklis, kurā par degvielu izmanto taukus.
- depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks.
- ambandži Mbandži - bandu tautas cilts.
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
- aurnieks Medību raga pūtējs; medību taurētājs.
- grifons medību suns ar garu, un taustot cietu, spalvu; uzrāda manāmu aitu suņa piemaisījumu.
- vecmāte Medicīnas darbiniece (ar profesionālo augstāko izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
- CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences").
- aptēķerzāles Medikamenti, ko iegādājas aptiekā (pretstatā tautas ārstniecības līdzekļiem).
- pasigrāfija Mēģinājums izgudrot mākslīgu rakstu valodu visām tautām, tā ka rakstu būtu iespējams ik vienam lasīt lai vai kurā valodā.
- pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce.
- izčupinēt Meklējot pārbaudīt, iztaustīt; izčamdīt.
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); ar attiecīgām darbībām veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt (piemēram, informāciju, laktus, dokumentus, to, parasti sistematizētu, kopumu); ar attiecīgām darbībām izveidot (kā, piemēram, dokumentu, kopumu).
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- brazdenēt Meklēt, taustīt, grābstīt.
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm.
- sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
- čaga Melnā bērzu piepe; tautas medicīnā lieto vēža ārstēšanai.
- komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa.
- piķa rūda melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
- kara- Melns; vietvārdos bieži sastopama nosaukuma daļa turku tautu apdzīvotās zemēs.
- pamatmembrāna Membrāna, kas atdala epitēliju no saistaudiem.
- heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa.
- daudzgadīgā mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria rediviva"), aug pamitru, ēnainu lapkoku mežu lakstaugs ar smaržīgiem ziediem skarās un plati eliptiskiem augļiem, Latvijā aizsargājama.
- mērījumu vienotība mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību.
- miltu zoste mērce, ko gatavo no taukiem, miltiem, ūdens vai piena.
- brūnā zoste mērce, ko gatavono taukos sabrūninātiem miltiem un piena.
- speķa zoste mērce, no izkausētiem cūku taukiem un gaļas gabaliņiem.
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m.
- Cirīšupīte Mergupes labā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures pagastā, garums - \~5 km; Cirišupīte.
- Gulsupe Mergupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā, lejtecē ir Siguldas novada Mores pagasta un Cēsu novada Nītaures pagasta robežupe.
- sākummeridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; pēc starptautiskas vienošanās 1884. gadā par tādu pieņemts toreizējās Griničas observatorijas (Londonā) meridiāns; sākuma meridiāns; nulles meridiāns; nullmeridiāns, Griničas meridiāns; galvenais meridiāns
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
- zaļmēsli mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēslojums; siderāti.
- tribūts Mesls, ko viena valsts maksā otrai kā savam sizerēnam, vai arī uzvarēta tauta uzvarētajai.
- šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli.
- klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
- tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju.
- biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu.
- esteziometrija Metode taustes maņu jutīguma noteikšanai.
- aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas.
- etalonmetrs Metra etalons, izgatavots no platīna un irīdija, glabājas Starptautiskajā mēru un svaru birojā Sevrā pie Parīzes.
- piparmētra Mētru suga ("Mentha piperita"), daudzgadīgs aromātisks lakstaugs ar bāli zaļu vai iesarkanu stublāju, vienkāršām pretējām lapām un nekārtniem violetiem ziediem lapu žāklēs vai galotnēs.
- inoblasts Mezenhimas šūna, no kuras attīstās saistaudi.
- tarkšķene Meža sprigane ("Impatiens noli-tangere"); viengadīgi lakstaugi, 30-100 cm gari, zied jūlijā un augustā, ziedi gaišdzelteni vai zeltdzelteni.
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- zaļais zelts meži kā tautsaimnieciska vērtība.
- lakši Mežloki - sīpolu ģints suga, daudzgadīgi lakstaugi, ko lieto pārtikā; Latvijā reti.
- mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās.
- sklerotizējošais mielīts mielīts, kas izraisa saistaudu hiperplāziju un fibrozi.
- miongi Miengi - tauta Vjetnamā.
- civilā aizsardzība miera laikā izveidota valsts pasākumu sistēma, kuru mērķis ir aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret masveida iznīcināšanas ieročiem, veikt glābšanas, avāriju likvidēšanas un izpostīto objektu atjaunošanas darbus.
- mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
- jumala Miesās pilnīga meita, arī tauka govs.
- nobarojuma kondīcija miesas stāvoklis, kad dzīvniekam ir lieli tauku uzkrājumi zem ādas, muskuļaudos un ap iekšējiem orgāniem.
- vaislas kondīcija miesas stāvoklis, kad ķermenī uzkrāts tik daudz barības vielu, ka organisms var enerģiski darboties, bet ir pasargāts no aptaukošanās.
- miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
- pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā.
- lipomikrons Mikroskopiski tauku emulsijas pilieni asinīs.
- zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem.
- zaļās ziepes mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
- sīkblakts Mīkstblakšu dzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar četrposmu taustekļiem, trīsposmu pēdām un bez acīm.
- ļocmenis Mīksts, taukains gaļas gabals.
- ksenofilija Mīlestība pret svešiniekiem, sveštautiešiem.
- miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem.
- kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē.
- kultene Miltu biezputra (ar tauku piedevām).
- kultenīca Miltu biezputra (ar tauku piedevām).
- ķeziņš Miltu biezputra ar taukiem.
- mārabuls Milzu āboliņš, tauriņziežiem piederīgas ģints augs, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
- stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
- izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautas saimniecībā.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- miolipoma Mioma, kurā ir tauki vai lipomatozi elementi.
- vecuma mioze mioze, kuras cēlonis ir saistaudu savairošanās un hialinizācija zīlītes sašaurinātājmuskulī.
- vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
- vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
- naktssvečaugi Miršu rindas dzimta, lakstaugi, retāk krūmi ar vienkāršām, pretēji vai pamīšus izvietotām lapām, 20 ģinšu, \~650 sugu.
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
- suaheli Mistru tauta Āfrikas austrumu piekrastē; suaheļi.
- lotofāgi Mītiska tauta Homēra "Odisejā", kas galvenokārt pārtiek no lotosiem; ceļinieki, nobaudījuši lotosus, aizmirst dzimteni un vairs nevēlas tajā atgriezties.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- čūska Mitoloģisks tēls teju vai visu tautu reliģijās, saistīta ar auglība, sievišķību, zemi, ūdeni, uguni, un citām parādībām un norisēm.
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
- mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
- meo Mjao - tauta Ķīnā.
- atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī).
- mokša Mokši - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
- fluers Moldāvu tautas pūšamais instruments, līdzīgs gana stabulei.
- doina Moldāvu, rumāņu tautas dziesmu žanrs; šī žanra dziesma.
- mongokundi Mongo - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
- balengoli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- bateteli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- lokeli Mongo tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- samojedi mongolisku, senaltajiešu valodā runājošu tautu grupa Ziemeļaustrumeiropā un Ziemeļrietumāzijā ar mongoliska tipa seju, runā samodiešu valodās - ņenci, evenki u. c.
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- eskimosi Mongoloīdu rasei radniecīga tautība, kas dzīvo Amerikas ziemeļos un Āzijas (Krievijas) ziemeļaustrumos.
- hasari Mongoloīdu tauta Afganistānas vidienē, runā persu valodā, ticīgie - šiīti.
- čini Mongoloīdu tauta Birmas rietumdaļā, Rakaina grēdas apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās patriarhālās ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi, daļa (~30%) - kristīgie (katoļi, baptisti).
- dajaki Mongoļu izcelsmes tautu grupa (klemantani, ibani u. c.) Indonēzijā, Malaizijā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi.
- ails Mongoļu klejotāju tautu vienas saimes grupa.
- panmongolisms Mongoļu tautas cenšanās pēc pasaules iekarošanas; šīs idejas vēsturiska reminiscence.
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti.
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- mokši Mordviešu tautas grupa (~1/3 daļa), dzīvo gk. Mokšas upes baseinā, pašnosaukums - mokša.
- erzji Mordviešu tautas lielākā grupa (~2/3), pašnosaukums - erzja.
- mieloskleroze Muguras smadzeņu skleroze kā saistaudu proliferācijas sekas.
- histiocīti Mugurkaulnieku (arī cilvēku) irdeno saistaudu šūnas; organismā veic aizsargfunkciju.
- sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos.
- korijs mugurkaulnieku un cilvēka ādas saistaudi; pamatāda.
- mahdisti Muhameda Ahmeda piekritēji Sudānas tautas cīņā pret turku un ēģiptiešu virskundzību.
- gēzi Muižnieku savienības locekļi, kas Nīderlandes revolūcijas (16. gs.) sākumā bija opozīcijā pret Spānijas valdību; vēlāk tautas partizāni.
- hondroitīns Mukopolisaharīda savienojums, kas ir skrimšļa un citu saistaudu galvenā sastāvdaļa.
- hialuronskābe Mukopolisaharīds, acetilglukozamīna un glukuronskābes polimērs; gela veidā atrodams saistaudu starpšūnu vielā.
- lymantridae Mūķenes - tauriņu kārtas dzimta.
- zeltkuznīte Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainiem matiņiem.
- zeltastis Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainu vēderiņa galu.
- gynaephora Mūķeņu dzimtas tauriņu ģints.
- egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem.
- steatomatoze Multiplas tauku dziedzeru cistas.
- imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju.
- beiri Murli - tauta Etiopijā.
- irengi Murli - tauta Etiopijā.
- muruli Murli - tauta Etiopijā.
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
- miofibrozīts Muskuļa ārējā saistaudu apvalka iekaisums.
- intersticiālais miozīts muskuļa saistaudu primārs iekaisums.
- miofibroze Muskuļaudu nomaiņa ar saistaudiem.
- miodēmija Muskuļaudu taukaina deģenerācija.
- mīkstums Muskuļaudu un saistaudu kopums (gaļai).
- intramuskulārie tauki muskuļos, starp muskuļaudu kūļiem un muskuļu šķiedrām nogulsnētie taukaudi.
- perimīzijs Muskuļšķiedru kūlīša ārējais saistaudu apvalks.
- miostroma Muskuļu balstaudi.
- mutes autiņš mutautiņš, kabatlakats.
- panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti.
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.).
- etnomūzika Mūzikas žanrs, kam raksturīgs tautas mūzikas elementu mūsdienīgs izmantojums; folkmūzika.
- taurētājs Mūziķis, kas spēlē tauri; taures spēlētājs.
- taustiņinstrumentālists Mūziķis, kas spēlē taustiņinstrumentu.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- enteroepiplomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpa un taukplēve.
- amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- nacionālā valoda nācijas valoda, kas izveidojusies uz tautības valodas bāzes noteiktā vēsturiskā periodā līdz ar nācijas veidošanos.
- Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
- nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - citu tautu apspiešanas un iznīcināšanas politika.
- šķidrā krava nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs.
- aplenkuma stāvoklis naidnieka bruņoto spēku aizstāvēšanās vietas aplenkuma gadījumā, kad bloķēta šīs vietas apgāde, nosakot īpašu režīmu, parasti taupības un drošības aspektā
- karagūsteknis naidnieka militārpersona vai tam pielīdzināta persona, tātad kombatants, kas ir pretinieka sagūstīta un kas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par apiešanos ar karagūstekņiem bauda noteiktu aizsardzību un humānu apiešanos.
- beladonna Nakteņu dzimtas ģints ("Atropa"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas.
- brugmansija Nakteņu dzimtas ģints ("Brugmansia"), ko dēvē arī par eņģeļtauri, pēc tās ziedu formas.
- velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
- driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem.
- mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus.
- tabaka Nakteņu dzimtas ģints ("Nicotiana"), lakstaugs, arī puskrūms, krūms, kas satur nikotīnu un citus indīgus alkaloīdus.
- petūnija Nakteņu dzimtas ģints ("Petunia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, 25 sugas (gk. Brazīlijā, Argentīnā), kā krāšņumaugus audzē tikai hibrīdus (gk. no 2 sugām), daudzas šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi arī Latvijā.
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus.
- vilkoga Nakteņu dzimtas indīgs krūms vai lakstaugs ar spilgti sarkanām vai melnām ogām.
- petonija Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints, kas cēlusies Dienvidamerikā; dažas sugas audzē kā krāšņumaugu.
- lampionaugs Nakteņu dzimtas lakstaugu ģints; dažām sugām (Meksikas tomāti, zemeņtomāti) ir ēdami augļi.
- melnā naktene nakteņu suga ("Solanum nigrum"), indīgs lakstaugs (nezāle) ar baltiem ziediem un melnām ogām.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- protoheterocera Nakts tauriņi.
- naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda.
- šaurlapu kazroze naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā; šaurlapu ugunspuķe.
- ugunspuķe naktssveču dzimtas ģints ("Chamaenerion"), daudzgadīgs lakstaugs ar violeti sārtiem ziediem galotnes ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- raganzālīte Naktssveču dzimtas ģints ("Circaea"), daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti baltiem vai sārtiem, ziediem, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- klarkija Naktssveču dzimtas ģints ("Clarkia"), viengadīgs dekoratīvs lakstaugs ar dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, 10 sugu (pēc citiem datiem 4 sugas), Latvijā audzē kā krāšņumaugu 1 sugu un tās šķirnes.
- kazroze Naktssveču dzimtas ģints ("Epilobium"), daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem ķekaros augšējo lapu žāklēs vai stumbra galotnē, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- godēcija Naktssveču dzimtas ģints ("Godetia"), viengadīgi lakstaugi, \~20 s. (Ziemeļamerikā, īpaši Klifornijā).
- naktstaurenis Naktstauriņš.
- naktstaurinis Naktstauriņš.
- smaržīgā naktsvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera bifolia", arī "Orchis bifolius"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs dzeltenzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi balti, nedaudz iezaļgani, ļoti smaržīgi.
- zaļziedu nakstvijole naktsvijoļu suga ("Platanthera chlorantha"), daudzgadīgs lakstaugs ar veselu, olveidīgu gumu, stublājs gaišzaļš, līdz 60 cm augsts, ziedi dzeltenīgi vai zaļganbalti, gandrīz bez smaržas.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- nātra Nātre (1) - daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi.
- nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
- kaņepjaugi Nātru rindas dzimta, divmāju lakstaugi ar staraini šķeltām lapām, ziedi sīki zaļgani, izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 ģintis - kaņepes un apiņi.
- zīdkokaugi Nātru rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi kokaugi ar piensulu, retāk lakstaugi, lapas dažādas pat vienā kokā, ar pielapēm, 60 ģinšu, >1500 sugu.
- jasaks Naturālais nodoklis; ar to aplika nekrievu tautības iedzīvotājus, kas nodarbojās ar medniecību Pievolgā (15.-18. gs.) un Sibīrijā (17.-20. gs. sāk.).
- kalims Nauda līgavas pirkšanai (dažām tautām).
- ienākumu sadale naudas un citu finanšu resursu dalījums starp indivīdiem un ģimenēm tautsaimniecībā.
- amandebeli Ndebeli - tauta DĀR ziemeļaustrumu un Zimbabves dienvidrietumu daļā, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda (isindebele) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas.
- neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas.
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- tartaļa Neapoles tautas komēdijas raksturīga maska.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
- brīvs Neatkarīgs, patstāvīgs (par tautu, valsti).
- badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- Bromus sterilis neauglīgā jumtauza (tagad "Anisantha rubens").
- Anisantha sterilis neauglīgā jumtauza.
- NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados.
- NEFA Neesterificētā taukskābe (angļu "nonesterified fatty acid").
- hronisks nefrīts nefrīts ar saistaudu pavairošanos un sekretorisko audu atrofiju.
- fibrozs nefrīts nefrīts ar saistaudu proliferāciju stromā.
- produktīvais nefrīts nefrīts ar seroza eksudāta veidošanos un saistaudu hipertrofiju.
- difūzs nefrīts nefrīts, kurā bojāti nieru parenhimatozie audi un saistaudi.
- jandaliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
- pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- proliferativais neirīts neirīts ar saistaudu hiperplāziju, nervam pārvēršoties par sklerotisku auklu.
- ulegīrija Neiroglijas un saistaudu savairošanās galvas smadzeņu krokās, kuru novēro idiotijas gadījumā.
- jēltauki Nekausēti, nepārstrādāti dzīvnieku iekšējie tauki.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
- guntiņa Neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- papildtastatūra Neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē.
- voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
- lvo Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- ačoli Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- aluri Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- kumani Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- lango Neliela tauta dienvidluo tautu grupā, kas dzīvo Ugandas ziemeļrietumos, arī Zairas ziemeļaustrumos un Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem.
- bodhrans Nelielas īru bungas, kas atgādina tamburīnu, parasti tiek gatavotas no kazas ādas; atšķirībā no līdzīgiem citu tautu sitaminstrumentiem pa bodhranu bungo nevis ar pirkstiem, bet ar īpašam vālītēm.
- vesi Nelielas lauku apdzīvotas vietas nosaukums dažām slāvu tautām.
- cepums Nelieli konditorejas izstrādājumi, kuru galvenās izejvielas ir milti, cukurs, taukvielas, olas.
- peles Nelieli liesuma gabali cūkas taukos.
- sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
- skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
- lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
- tauklerpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
- tauklorpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
- tauklarpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals.
- baltā akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
- baltā (neīstā) akācija neliels tauriņziežu dzimtas koks ar baltiem, smaržīgiem, ķekaros sakārtotiem ziediem; robīnija.
- dramslis Neliels, savos taukos cepts gaļas gabaliņš.
- ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi.
- kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smiltenīte Neļķu dzimtas ģints ("Arenaria"), lakstaugi, retumis puskrūmi, lapas pretējas, ziedi balti; \~ 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- radzene Neļķu dzimtas ģints ("Cerastium", senāk "Cornea"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar baltām, tūbainām lapām, baltiem ziediem, \~225 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- spulgnaglene Neļķu dzimtas ģints ("Coronaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rozetes lapām, Latvijā konstatēta 1 suga.
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
- spulgotne Neļķu dzimtas ģints ("Melandrium"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem vai sarkaniem ziediem, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- ziepjusakne Neļķu dzimtas ģints ("Saponaria"), lakstaugi, 32 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- žultszālīte Neļķu dzimtas ģints ("Scleranthus"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, ziedi sīki, zaļgani, sakopoti blīvos dihāzijos (divžuburoņos), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pagaurs Neļķu dzimtas ģints ("Spergularia"), lakstaugs, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem.
- vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
- sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ziepjsakne Neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā; ziepjusakne; ziepju sakne.
- kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri.
- naktsziede Neļķu rindas dzimta ("Nyctaginaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, koki, retāk liānas, lapas veselas, bez pielapēm, pretējas vai pamīšus.
- pusdienziežaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, pārsvarā lapu sukulenti, ziedi lieli, krāšņi, atveras saulē, \~130 ģinšu, >2500 sugu.
- balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
- neļķaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk krūmi ar veselām, šaurām, parasti pretēji novietotām, sēdošām lapām, 80 ģinšu, \~2100 sugu.
- amarantaugi Neļķu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un koki, gk. tropu un subtropu joslās \~65 ģintis, 900 sugu; Latvijā konstatētas 7 ievazātas sugas, dārzos audzē astaino amarantu jeb kaķasti.
- jēlmīta āda nemiecēta, ķīmiski un mehāniski īpaši apstrādāta plastiska un izturīga liellopu, cūku, kamieļu, aļņu āda, kurā ievadīts līdz 20% tauku; lieto aizjūga piederumiem, tehniskiem izstrādājumiem.
- retorsija Nemilitāri pasākumi, ko viena valsts vērš pret otru valsti vai tās pilsoņiem, nepārkāpdama starptautisko tiesību normas, un kas saistīti ar otras valsts nedraudzīgu rīcību (piem., muitas karš).
- aknu ciroze nenormāla blīvu saistaudu savairošanās ("cirrhosis hepatis"), kas iznīcina aknu šūnas, rodas no indēm, gk. alkohola, un dažām infekcijām.
- lidulis Nepastāvīgs cilvēks, tauriņš.
- ķersīt Nepieklājīgi aptaustīt.
- linolēnskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe C~2~H~5~(CH=CHCH~2~)~3~–(CH~2~)~6~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas u. c. augu eļļu sastāvā.
- linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi.
- hipogeīnskābe Nepiesātināta monobāziska taukskābe zemesriekstu un kukurūzas eļļā.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā.
- klupanodonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas atrodas dažās zivju eļļās.
- arhidonskābe Nepiesātināta taukskābe, kas nelielā daudzumā atrodas dzīvnieku taukos un fosfatīdos, visvairāk jūras dzīvniekos un zivīs.
- arahidonskābe Nepiesātināta taukskābe, lecitīna un kefalīna sastāvdaļa.
- transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
- diolefīni Nepiesātināti taukrindas ogļūdeņraži ar 2 dubultsaitītēm molekulā.
- hiposteatolīze Nepietiekama tauku hidrolīze gremošanas laikā.
- marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums.
- leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu.
- septorija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģints ("Septoria"), augu parazīti, attīstās uz lakstaugu, koku un krūmu lapām un jaunajiem dzinumiem, kur veido baltus vai brūnganus plankumus ar tumšu apmali, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~170 sugu.
- citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu.
- fomopse Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phomopsis"), parazīti, retāk saprofīti uz lakstaugu lapām un stublājiem, koku un krūmu stumbriem; \~100 sugu, Latvijā konstatētas \~35 sugas.
- ādats Nerakstītas musulmaņu tautu paražtiesību normas, kuru pamatā ir ģints vecāko tiesvara un senas tradīcijas.
- punktraksts Neredzīgo raksts - nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti.
- taukķermenis neregulāri taukšūnu veidojumi pie abinieku sēkliniekiem.
- neirolīze Nerva atbrīvošana no apkārtējām rētām un saaugumiem; rētaudu izgriešana, kuri penetrē nerva stumbrā.
- eksoneirolīze Nerva atbrīvošana no rētaudiem, kas to saista ar apkārtējiem audiem.
- intersticiālais neirīts nerva stumbra saistaudu iekaisums.
- perineirijs Nervšķiedru kūlīša saistaudu apvalks.
- epineirijs Nervu aptverošs irdenu saistaudu apvalks.
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- neskatīties zobos nesaudzēt, netaupīt.
- astereognozija Nespēja ar tausti noteikt priekšmetu formas (galvas smadzeņu centrālās paura daivas bojājuma sekas).
- stereoanestēzija Nespēja noteikt priekšmetu formu vai lielumu ar tausti.
- astereognoze Nespēja pazīt priekšmetus pēc taustes.
- topoanestēzija Nespēja precīzi lokalizēt taustes sajūtu.
- netaupīgi Netaupīgs.
- vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
- (ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi (ko darīt); arī čakli (ko darīt).
- melnās miesās netaupot spēkus, smagi (strādāt, pūlēties).
- nostrādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
- nostrādāties melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
- strādāt vaiga sviedros, arī sviedriem vaigā (arī strādāt melnās miesās) netaupot spēkus, smagi strādāt.
- cilvēktiesību kustība nevalstiska sociāla kustība visā pasaulē, kas aktualizē cilvēktiesību jautājumus un aktīvi iesaistās to risināšanā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
- resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
- tavgieši Nganasani - tautība, dzīvo Krievijas Kranojarskas novada ziemeļos.
- šauracis Nicīgs pievārds tautas dziesmās: puiši šauracīši.
- paranefrīts Nieres tauku apvalka iekaisums.
- nefrīts Nieru iekaisums, distrofiskas vai proliferatīvas pārmaiņas nieru parenhīmā, saistaudos vai asinsvadu sistēmā.
- nefroskleroze Nieru sacietēšana un sakrunkošanās, ja tajās saauguši saistaudi; arī nieru bojājumi hipertonijas gadījumā.
- Nitaw Nītaure.
- Nitau Nītaures muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums.
- Tēviņēni Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" bijušais nosaukums.
- viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji.
- zosulēnieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji.
- zosulieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Zosuļi" iedzīvotāji.
- giļaki Nivhi - tauta Krievijā, ap Amuras lejgalu un Z-Sahalīnā, tiek pieskaitīti paleoaziātiem jeb Āzijas pirmiedzīvotājiem.
- lepetnieks No auduma pašūts tauriņveida rotājums, parasti kleitai, blūzei.
- mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
- augu eļļas no augiem iegūti produkti, iedala augstāko taukskābju glicerīna esteros (lipīdos) un ēteriskajās eļļās.
- sakņu atvases no augsnes virsējos horizontos augošu sakņu papildu pumpuriem augošās vasas, resp., pievasas, to ataugšanu veicina sakņu ievainošana.
- vieskapteinis No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.
- rožmarinzieža No cūku taukiem, vaska un rozmarīna, muskatriekstu un paegļu eļļas pagatavota aromātiska ziede, ko lieto locekļu ieberzēšanai pret reimatismu, kā arī apsalumiem.
- piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
- atzeļa No jauna sazālusi (ataugusi) zāle.
- kāļa ploška no kāļa izgatavota tauku lampiņa.
- kaņepāju trose no kaņepājiem izgatavota trose kuģu pietauvošanai.
- kartupeļu ploška no kartupeļa izgatavota tauku lampiņa.
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji.
- oleomargarīns No liellopu taukiem iegūts margarīna pusfabrikāts, kam pievienojot piena vai citus produktus iegūst margarīnu.
- lēna No nieru taukiem atdalītā plēve.
- papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
- sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
- žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
- palte No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
- palts No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
- paltis No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
- paltas No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem.
- potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
- tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
- nopļupināt Nobarojot ļaut aptaukoties.
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
- attaukošana Nodīrātās medījuma zvērādas atbrīvošana no taukaudiem pirms apstrādes ar sāli vai žāvēšanas.
- katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
- atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
- klejotāji Nomadi - tautas (ciltis), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu.
- ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
- kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas.
- slaburēt nomazgāt (krējumu vai taukus).
- kancināties Nomocīties, taupīgi apieties.
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- tumšā noneja noneju suga ("Nonea pulla"), daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar matiņiem, stublājs 20-40 cm garš.
- noķīpāt Noņemt taukus no nokauta dzīvnieka zarnas.
- attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
- aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt.
- desm- Norāda uz lenti, saiti, saistījumu vai saistaudiem.
- desmo- Norāda uz lenti, saiti, saistījumu vai saistaudiem.
- tars- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
- tarso- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
- hapt- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
- hapte- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
- hapto- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
- ino- Norāda uz saistaudiem, kā arī uz muskuļu, kolagēnajām, elastīgajām šķiedrām.
- fibr- Norāda uz šķiedru, šķiedrainību vai saistaudiem.
- lip- Norāda uz taukiem un lipīdiem.
- lipo- Norāda uz taukiem un lipīdiem.
- pimel- Norāda uz taukiem.
- pimelo- Norāda uz taukiem.
- stear- Norāda uz taukiem.
- stearo- Norāda uz taukiem.
- steat- Norāda uz taukiem.
- steato- Norāda uz taukiem.
- oment- Norāda uz taukplēvi.
- omento- Norāda uz taukplēvi.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- mirza Norādījums uz izglītību un erudīciju (dažām austrumu tautām); liekams pirms vai aiz vārda.
- ramburss Norēķinu forma starptautiskajā tirdzniecībā, kurā pircēja banka, kontaktējoties ar pārdevēja banku citā valstī, samaksā pārdevējam pirkuma summu; taču pārdevējam pirms tam ar pavadzīmi jāpierāda, ka prece ir nosūtīta.
- kolīzijas norma norma, kas norāda kādas valsts tiesības ir jāpiemēro starptautiskajām civilām, ģimenes, darba attiecībām t. i. attiecībām, kuru dalībnieki ir ārvalstnieks vai ārvalsts juridiskā persona.
- statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
- akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa.
- progresējošā lipodistrofija norobežots zemādas tauku slāņa zudums dažās ķermeņa daļās ar vienlaicīgu tā saglabāšanos vai pat hiperplāziju citās vietās; visbiežāk novēro sejas un ķermeņa augšdaļas novājēšanu un pastiprinātu tauku nogulsnēšanos ķermeņa lejasdaļā; izveidojas displastisks izskats.
- Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji.
- hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā.
- Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
- pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi).
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
- ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas.
- lipofilija Nosliece uzkrāt taukus.
- segregācija Nošķirta iedzīvotāju nometināšana pēc viņu rases, tautības, ticības vai kādām citām pazīmēm.
- aptaukot Notaukot.
- notaušķēt Notaukšēt (2).
- notaujāt Notauļāt.
- notaurēties Notaurēt (1).
- notaukstīt Notaustīt.
- noskenēt Notaustot, ar kāda stara palīdzību, iegūt attēlu.
- klātesošie iedzīvotāji noteiktā apdzīvotā vietā vai teritorijā uzskaites (visbiežāk tautas skaitīšanas) momentā faktiskais iedzīvotāju kopums.
- etniskais sastāvs noteikta iedzīvotāju kopuma sadalījums pēc etniskās piederības (tautības).
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
- zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
- tautas dzīvais spēks noteiktas etniskas kopības (tautas) summārais dzīvīguma potenciāls.
- josla Noteiktas lieluma, platuma, garuma gaisa, ūdens, zemes teritorija ar īpašu vai speciālu tiesisko režīmu valsts tiesiskā vai starptautiski tiesiskā režīmā.
- tautas skaitīšanas kritiskais moments noteikts laika moments, uz kuru tiek attiecināti visi tautas skaitīšanā iegūtie dati.
- starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā.
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru.
- saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur.
- notaukot Notraipīt ar ko taukainu.
- nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
- nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
- nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
- nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
- nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
- nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu.
- aptaukots Notraipīts ar taukiem.
- dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
- mahra Novads un tauta Hadramūtas krastā Arābijas dienvidu nomales zemienē.
- novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- notaukot Noziest ar taukvielām.
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū.
- vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši.
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
- tautas skaitīšanas lapa oficiāli apstiprināts, aizpildīšanai paredzēts formulārs ar tautas skaitīšanas programmā ietvertajiem jautājumiem.
- notifikācija Oficiāls vienas valsts paziņojums citai valstij (par kādu starptautisku jautājumu).
- mukopolisaharīdi Ogļhidrātu un olbaltumvielu kompleksi (piem., heparīns); atrodas saistaudos, skrimšļos, plaušās.
- glikoneoģenēze Ogļhidrātu veidošanās no proteīniem vai taukiem.
- kendira oleandru dzimtas suga ("Apocanum cannabinum"), daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs, gk. Ziemeļamerikā; arī kultivē, iegūst sirds glikozīdu un šķiedru.
- elaidīnskābe Oleīnskābes stereoizomērs, cietas konsistences nepiesātināta taukskābe.
- azelaīnskābe Oleīnskābes un dažu citu taukskābju oksidēšanas rezultātā iegūstama skābe.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- tekoluteocīts Olnīcu folikulu saistaudapvalka šūna.
- Omphalodes linifolia omfaložu suga, kas tautas valodā pazīstama ar nosaukumu "Veneras naba".
- pārdalījums onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; dekompozīcija.
- dekompozīcija onomastikā - vārda sākotnējās morfoloģiskās struktūras pārveidojums (pārveidota izpratne), parasti - tautas etimoloģijas ietekmē; pārdalījums.
- šlepēšana Operācija, ko veic velkonis, stumjot vai velkot vilcējtauvā (vilcējtrosē) kādu citu peldlīdzekli.
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- dangari Oraoni - tauta Indijas dienvidaustrumos.
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- hlorogļūdeņraži Organiskas vielas, kuru molekulās ūdeņraža vietā ievadīts hlors; daudzi no tiem ir insekticīdi, kas uzkrājas organismu taukaudos un koncentrējas ekosistēmas barošanās ķēdēs, līdz kļūst kaitīgi; Latvijā aizliegti kopš 1967.
- lakbenzīns Organisks šķīdinātājs, naftas pārtvaices benzīna frakcija ar viršanas temperatūru 150-200 Celsija grādi; lieto metāla virsmu attaukošanai, laku un krāsu materiālu šķīdināšanai.
- lipīdi Organisku vielu grupa, pie kuras pieder tauki un taukiem līdzīgas vielas, kam ir svarīga nozīme dzīvības procesos.
- attaukošanās Organisma atsvabināšana no liekiem taukiem ar badošanos, pastiprinātu fizisku darbu, ūdens dziedniecību, masāžu u. tml.
- autofāgija Organisma paša tauku vai citu audu noārdīšanās, ilgstoši badojoties vai slimojot.
- reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- Amerikas Nacionālais standartu institūts organizācija, kas dibināta 1918. gadā ASV un ko subsidē šīs valsts rūpnieku aprindas; tās darbības mērķis - izstrādāt ASV nacionālos standartus, t. sk. datu apstrādes un programmatūras jomā, kā arī saskaņot tos ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajiem standartiem.
- saimniekot Organizēt, vadīt darbības, pasākumus tautas saimniecībā, kādā tās nozarē.
- karš organizēta bruņota cīņa (starp divām vai vairākām valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām valsts, zemes iekšienē)
- cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga.
- dobziede Orhideju dzimtas ģints ("Coeloglossum"), daudzgadīgi lakstaugi, 15-35 cm augsti, ar 2-5 lapām, ziedi dzeltenzaļi, reizēm sarkanbrūni vai purpursarkani, pa 2-25 skrajā vārpā, 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga.
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas.
- dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā.
- saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
- hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos.
- lipare Orhideju dzimtas ģints ("Liparis"), daudzgadīgs lakstaugs, mērenajās un tropu joslās \~250 sugu; Latvijā tikai 1 suga.
- divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
- vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ligzdene Orhideju dzimtas ģints ("Neottia"), daudzgadīgs saprofītisks bezhlorofila lakstaugs ar bālgani iedzeltenu vai brūnganu stumbru un ziediem, Eirāzijas mērenajā joslā 9 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga.
- neotiante Orhideju dzimtas ģints ("Neottianthe"), daudzgadīgi lakstaugi ar lodveida gumiem, ziedi 6-24, violetsārti, sakopoti skrajā vienpusējā vārpā; \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi.
- celoglosas Orhideju dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi, gumi iegareni, divdaļīgi, Latvijā reti; dobziedes.
- sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
- taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā.
- internacionālisms orientācija uz sadarbību, līdztiesību, savstarpēju palīdzību starp tautām un nācijām.
- oriģinālliteratūra Oriģināla 2(1) daiļliteratūra (parasti kādai tautai, šīs tautas valodā).
- līklocis Ornamenta motīvs tautas mākslā - regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- zēle Ornamenta sleja tautastērpa kreklā.
- saulīte Ornaments tautas mākslā - stilizēts saules attēls.
- ornamentika Ornamentu raksturīgāko īpašību kopums, arī ornamentu kopums (piemēram, mākslas darbā, mākslas virzienā, kāda laikmeta tautas mākslā).
- ironi Osetīnu etnogrāfiska grupa, veido šīs tautas lielāko daļu.
- pietauvošanās vieta ostā, piestātnē vai krastā iekārtota vieta, kur peldlīdzekļi var pienākt un pietauvoties.
- zemādas osteotomija osteotomija, ko izdara taustes kontrolē, neatsedzot kaulu.
- sagrotans P-hlor-m-krezola un hlorksilenola šķīdums tauku ziepēs, ar patīkamu smaku, gaiši brūns šķidrums, ko lieto 0,5-5% šķīdumā kā dezinfekcijas līdzekli.
- paspradzināt Pacepināt (gaļu, taukus).
- aizdarīt Padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru.
- atsvabināt Padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2).
- pārtaukot Padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu.
- nospīdināt Padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu.
- sataucēt padarīt taukainu, taukaināku.
- iztaucēt Padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu).
- tautot Padarīt tautiskāku.
- tautināt Padarīt tautisku.
- Paežas ezers Paežu ezers Nītaures pagastā.
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
- Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja.
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja.
- Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu.
- Nītaures pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Līgatnes, Amatas, Skujenes un Zaubes pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; aizņem lielāko daļu no bijušā Ķēču pagasta un nelielu daļu no bijušā Zaubes pagasta, bet neliela daļa bijušās teritorijas pievienota Līgatnes pagastam; bijušie nosaukumi: vāciski — Nitau, krieviski — Nitauskaja.
- Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja.
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
- Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja.
- Nīcas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Liepājas pilsētu, Otaņķu, Dunikas un Rucavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Niederbartan, krieviski — Niederbartauskaja.
- babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki.
- Pagūžu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā.
- Ezeriņu ezers Pagūzis, ezers Nītaures pagastā.
- patēgāt Pajautāt; izvaicāt, aptaujāt.
- indurācija Pakāpeniska audu vai orgāna sacietēšana, savairojoties saistaudiem.
- taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās.
- cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu.
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- tepeklis Pakulu vai linu vīkšķis pannas ieziešanai ar taukvielām.
- gruzdiņi Paliekas pēc tauku kausēšanas; gruzdalas.
- lipaimija Palielināts tauku daudzums asinīs, novērojams ik reizes, kad organismā tiek pārvietoti lielāki daudzumi tauku no tauku krātuvēm, kā arī no barības kanāla gremošanas laikā.
- steatoreja Palielināts tauku daudzums izkārnījumos.
- tauroholēmija Palielināts tauroholskābes daudzums asinīs.
- aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
- attapināties Palikt pāri, ietaupīties.
- aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
- iztaustīšana Palpācija - iekšējo orgānu izmeklēšana iztaustot.
- mezohondrijs Pamataudi, kuros ieguldītas hialīniskā skrimšļa šūnas.
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- stroma Pamataudi, orgānu pamats, kas sastāv no saistaudiem.
- pamirieši Pamiriešu tautas - tautību grupa, dzīvo augstkalnu ielejās Pamira rietumu daļā un austrumu nogāzēs, runā pamiriešu valodās, ticīgie - musulmaņi (šiīti).
- Pamira tadžiki pamiriešu tautas.
- sangliči Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos.
- zebaki Pamiriešu tautu iškašimu tautības etnogrāfiska grupa Afganistānas ziemeļaustrumos.
- pārturkot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti.
- pārtautot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas.
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
- zeltnātrīte Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Galeobdolon"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, divlūpainiem ziediem, tikai 1 suga.
- mātere Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Leonurus"), daudzgadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām un ziediem vārpveida ziedkopā.
- pačūlija Panātru (lūpziežu) dzimtas tropu lakstaugs, no kā iegūst ēterisku eļļu.
- brūngalvīte Panātru dzimtas ģints ("Brunella"), daudzgadīgs lakstaugs, ziedi vārpveida ziedkopās, \~15 sugas, Latvijā 2 sugas.
- mētras Panātru dzimtas ģints ("Mentha"), smaržīgi daudzgadīgi lakstaugi ar zobotām vai zāģzobotām lapām, zili violetiem vai violeti rožainiem ziediem, gk. ziemeļu puslodē; 25 sugas, Latvijā 7 sugas.
- lallemancijas Panātru dzimtas ģints, viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, Rietumāzijā, 5 sugas.
- verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
- verbēnaugi Panātru rindas dzimta ("Verbenaceae"), lakstaugi, krūmi, liānas, koki ar gk. vienkāršām lapām, ziedi kārtni, retāk nekārtni, \~100 ģinšu, \~2600 sugu, dažas sugas audzē (arī Latvijā) kā krāšņumaugus; verbēnas.
- baltā panātre panātru suga ("Lamium album"), daudzgadīgs lakstaugs; ziedus lieto tautas medicīnā par savilcēju un diurētisku līdzekli.
- plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs.
- vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints.
- pendžabieši Pandžabi - tauta Pakistānā un Indijā.
- badapankoks Pankūka, kas cepta īpašā pannā bez taukvielām.
- pantirkisms Pantjurkisms - politika, kas vērsta uz visu tjurku (tirku) tautu apdzīvoto valstu tuvināšanos un ciešu sadarbību.
- ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
- purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis.
- staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
- vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
- ēnpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Blechnaceae") un ģints ("Blechnum"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, gk. dienvidu puslodē, dzimtā \~260 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga.
- ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta.
- marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija.
- strauspaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Onocleaceae"), daudzgadīgi vienādsporu lakstaugi, 3 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- saldsaknīte Paparžu nodalījuma dzimta ("Polypodiaceae"), nelieli vienādsporu lakstaugi, 30-64 ģintis.
- ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- adiante Paparžu rindas adiantaugu dzimtas ģints ("Adiantum"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu.
- adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati.
- papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt.
- aizsprostaerostati Par gaisu vieglāki tauvā piesieti balonveida lidaparāti, kas izmantoti aizsprostojuma sistēmā pret pretinieka lidaparātiem.
- draudzīgs Par tautām, sabiedrības grupām.
- tautas skaitītājs par tautas skaitīšanas veikšanu atbildīgās institūcijas pilnvarota persona informācijas iegūšanai iedzīvotāju dzīves vietās.
- eļļa par ūdeni vieglāks un tajā nešķīstošs taukains šķidrums, ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem.
- beztiesīgs Par valsti, tautu, cilvēku grupu.
- pārprasīt Par visu plaši, bet virspusēji aptaujāt, tostarp bērnu par mācībās apgūto.
- saduzēšana Parādība, ka tauki un tauku eļļas pēc ilgākas uzglabāšanas pieņem nepatīkamu smaku.
- paradīzes parazītputns paradīzes parazītaudējs ("Vidua paradisaea").
- Vidua paradisaea paradīzes parazītaudējs jeb paradīzes parazītputns.
- vardene Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- vardenes Parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- pūšļainais fukuss parastā jūras zāle; lieto pret artēriju sklerozi, kā attaukošanās līdzekli.
- maijpuķīte Parastā kreimene ("Convallaria majalis"), daudzgadīgs liliju dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām, baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā.
- egļu lāčtauce parastā lāčtauce.
- Monotropa hypopitys parastā lāčtauce.
- rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku.
- Phallus impudicus parastie zemestauki.
- lietojuma paradums parasts valodas līdzekļu lietojuma veids tautas valodā, kas ir viens no literārās valodas normu veidošanas (izstrādes) avotiem.
- ūzuss Parasts valodas līdzekļu lietojuma veids tautas valodā, kas ir viens no literārās valodas normu veidošanas (izstrādes) avotiem.
- endofiti Parazītaugi, kas dzīvo citos augos, piem., sēnēs.
- paragnāts Parazītauglis, kas piestiprināts laterāli pie autozīta žokļa.
- avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
- apraudzīt Pārbaudīt (aptaustot, pagaršojot, apskatot u. tml.).
- urālu rase pārejas forma eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases senā kontaktjoslā, izplatīta starp Rietumsibīrijas tautām.
- Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- parenchima Parenhīma - organisma šūniņu pamataudi.
- intersticiāli audi parenhīmas audi, kas veido stromu, orgāna saistaudaino skeletu.
- putnnadži Paretam pļavās kultivēts tauriņziežu augs, putnu nagus atgādinošām pākstīm.
- Bastīlija Parīzes cietoksnis (14.-18. gs.), kurā atradās valsts cietums; viens no Francijas absolūtisma balstiem; 1789. g. 14. jūlijā, kad sākās Lielā franču revolūcija, sacēlusies tauta to ieņēma un sagrāva.
- apaugt Pārklāt, apņemt no visām pusēm (par audiem, taukiem u. tml.).
- ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana.
- deputātu palāta parlamenta apakšpalāta, ko ievēlē tauta (piem., Itālijā).
- skupčina Parlementa, tautas priekšstāvības iestādes otrās palātas nosaukums Serbijā (agrāk arī Dienvidslāvijā).
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, skopoties; nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- zildzināt Pārlieku taupīt, pārlieku taupīgi, skopi (ko) lietot (tā, ka tik tikko pietiek); nedot (piemēram, pilnu mēru, vajadzīgo daudzumu).
- progresīvā hipertrofīskā intersticiālā neiropātija pārmantota neirālās muskuļu atrofijas forma: simetriska progresējoša muskuļu atrofija; zem ādas iztaustāmas sabiezētas sāpīgas nervšķiedras.
- elastorekse Pārmantota saistaudu slimība ar ādas, acu un kardiovaskulāriem simptomiem.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
- stearodermija Pārmērīga ādas tauku dziedzeru sekrēcija.
- celulīts Pārmērīga saistaudu ieaugšana ap tauku šūnām vielmaiņas traucējumu rezultātā.
- steatopigija Pārmērīga taukaudu attīstīšanās gūžu un sēžas apvidū, īpaši sievietēm.
- oksiafija Pārmērīgi kāpināta taustes maņa.
- lēvenība Pārmērīgs aptaukojums.
- hiperlipēmija Pārmērīgs neitrālo tauku daudzums asinīs.
- akulturalizēties Pārņemt citas tautas kultūras elementus.
- skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži; gruzdumi.
- gruzdums Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; dradži.
- dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku iekšu tauku vai speķa izkausēšanas; gruzdumi.
- polonizācija Pārpoļošana, poļu politiskās, saimnieciskās un kultūras kundzības nodrošināšana Polijas valstij piederošajās zemēs, kuras apdzīvo citu tautību pārstāvji.
- pakļauties Pārstāt pretoties, arī nepretoties un atzīt sevi par atkarīgu (no kā) - par tautu, valsti u. tml.
- pārtautināt Pārtautot.
- pārtautināties Pārtautoties.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- polioksietilēna sorbitāna monopalmiāts pārtikas piedeva E434, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 40.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E436, emulgators, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 65.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- E570 Pārtikas uzlabotājs - taukskābes, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E470b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju magnija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E471 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472c Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- E470a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju nātrija, kālija, kalcija sāļi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E304 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju, askorbīnskābes esteri, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E957 Pārtikas uzlabotājs - taumatīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- tautas atriebēji partizāni, kas (kara laikā) cīnās pret iebrucējiem un tautas nodevējiem.
- traktūra Pārvadu sistēma ērģelēs, kas nodrošina to, ka nospiežot taustiņu vai kājas pedāli, zem attiecīgās stabules atveras gaisa ventilis.
- jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
- jurta Pārvietojams mājoklis tjurku un mongoļu klejotājtautām; sastāv no koka karkasa un filca pārklājuma.
- saponifikācija Pārziepjošanās, tauku sadalīšanās sārmu iedarbībā.
- vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
- PCTP Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome - starptautiska organizācija, ko veido dažādu tūrisma sektoru pasaulē lielāko uzņēmumu pārstāvji.
- WEF Pasaules ekonomikas forums (angļu "World Economic Forum"), neatkarīga starptautiska organizācija, kuras mērķis -- uzlabot situāciju pasaulē.
- Starptautiskais birojs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Starptautiskais birojs, kas veic dizainparaugu starptautisko reģistrāciju un kārto dizainparaugu starptautisko reģistru.
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
- starptautiskā krimināljustīcija pasaules valstu, valstisko organizāciju, arī starptautisko organizāciju sadarbība šo valstu kriminālās tiesvedības efektivitātes pilnīgākai nodrošināšanai, kas balstās uz vienotu izpratni par vispārīgiem taisnīguma principiem un vērsta uz soda nenovēršamības u. c. principu realizēšanu, kā arī noziedzības ierobežošanu un profilaksi šajās valstīs.
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
- tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē.
- pietauvošanās boja pastāvīgi noenkurota boja pietauvošanās vajadzībām.
- vārdformulas Pastāvīgie epiteti, vārdklišejas, stereotipiskas frāzes tautas dzejā, kas regulāri atkārtojas vienās un tajās pašās metriskajās pozīcijās.
- liparotrihija Pastiprināta matu taukošanās.
- pneimoskleroze Pastiprināta saistaudu veidošanās plaušās; plaušu audu sacietēšana.
- steatoreja Pastiprināta tauku dziedzeru darbība, seboreja.
- tauroholanerēze Pastiprināta tauroholskābes izdalīšanās ar žulti.
- hiperāfija Pastiprināta taustes maņa.
- poliaistēzija Pastiprināta taustes sajūta, nervu slimības simptoms.
- pelēkais miltu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia kuehniella"), tauriņa spārnu plētums - 16-24 mm, mīt telpās - elevatoros, ceptuvēs, noliktavās, dzīvokļos.
- lagmani Pašaji - tauta Afganistānas austrumos.
- kaulviela Paši blīvākie un izturīgākie saistaudi; kaulaudi.
- imperiālais stauts paši grādīgs un salds [stauta]{s:2059}veids, radies 18.gs. ar mērķi importēt to cariskajā Krievijā
- autofagija Paškropļošanās, apgraužot pašam savus locekļus; barošanās no sava paša taukiem.
- svilpene Pašķidra tauku putra; ar taukiem vārīta putraimu putra; skābā putra no rudzu miltiem.
- autarkija Pašpieticība; kādas tautas pilnīga svabadība un neatkarība savā saimniecībā, kura spēj pārtikt no saviem ražojumiem vien, bez ievedumiem no svešām zemēm.
- pašskaitīšanās paņēmiens pašreģistrācija iedzīvotāju uzskaites (tautas skaitīšanas vai cita pētījuma) dokumentos.
- paštautietis Pašu tautietis.
- pakatināt Pataujāt.
- patirāt Pataujāt.
- pataukšēt Pataukšķēt.
- atlicināt Pataupīt (daļu naudas).
- aizgausināt Pataupīt, ietaupīt.
- palaicīt Pataupīt.
- pataupināt Pataupīt.
- viļņotā pataurene pataureņu ģints sēņu suga ("Pseudocraterellus undulatus", syn. "Pseudocraterellus sinuosus").
- aptaustīt Pataustīt (visapkārt, no virspuses), lai iepazītos, pārbaudītu, izpētītu u. tml.
- pačamdīt Pataustīt, pagrābstīt (parasti, ko meklējot).
- pačupinēt Pataustīt.
- pataukstīt Pataustīt.
- pataukstīties Pataustīties.
- fibroze Patoloģisks process, kura gaitā kādā orgānā attīstās šķiedru saistaudi, tas pats, kas skleroze.
- granuloma patoloģisks saistaudu veidojums dzīstošā brūcē.
- ektopiskā osifikācija patoloģisks stāvoklis, kad kauls attīstās audos vai saistaudos, nevis kaulu sistēmā; parasti bez osteogēnām īpašībām.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi".
- rudais pāvacis pāvaču suga ("Aglia tau").
- novākšķīties Pavadīt kādu laiku taustoties kaut ko meklējot.
- hipopselaftēzija Pavājināta taustes maņa.
- lokalizējums Paveikta darbība --> lokalizēt (2); citas tautas daiļdarbs, folkloras sacerējums, kas, parasti tulkojot, pielāgots savas tautas, zemes īpatnībām.
- ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (1).
- ietaupījums Paveikta darbība, rezultāts --> ietaupīt (2).
- iztaujājums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaujāt.
- krājums Paveikta darbība, rezultāts --> krāt (3); arī ietaupījums.
- pietauvojums Paveikta darbība, rezultāts --> pietauvot.
- satauvojums Paveikta darbība, rezultāts --> satauvot.
- taujājums Paveikta darbība, rezultāts --> taujāt; arī jautājums.
- taukojums Paveikta darbība, rezultāts --> taukot (1).
- taukojums Paveikta darbība, rezultāts --> taukot (2).
- krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- apgrābstīt Pavirši vairākkārt pieskarties, aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
- regenerācija Pazaudētu locekļu vai audu ataugšana dzīvos organismos.
- gnoms Pazemes gars (Rietumeiropas tautu mitoloģijā); kalna gariņš; arī rūķītis.
- hipopselafēzija Pazemināta taustes maņa.
- rugājs Pēc skūšanas atauguši samērā īsi bārdas mati.
- nāvcirksne Pēc tautas māņticības - neliela pele, kas nogalina lopus.
- sakukot pēc tautas ticējuma dzeguzes kūkošana var norādīt uz tuvojošos nelaimi, vai arī piesaukt to.
- septiņu gulētāju (arī septiņu brāļu) diena pēc tautas ticējumiem - 10. jūlijs (pēc vecā stila kalendāra 27. jūnijs), kurā lietus līšana liecina, ka līs pēc kārtas septiņas dienas vai septiņas nedēļas.
- laimes pakavs pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus.
- nelaimes (arī nelaimīgs) skaitlis pēc tautas ticējumiem - skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
- papardes zieds pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
- nelaba zīme pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
- nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- nelaimes dzeguze pēc tautas ticējumiem dzeguze, kas vēstī nelaimi.
- ļauna acs Pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu, kas it kā var noskaust vai noburt.
- nelaba acs Pēc tautas ticējumiem skatiens, kas spēj izraisīt ko ļaunu.
- Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
- ziemeļbasuti Pedi - tauta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļaustrumu daļā, arī Zimbabves dienvidos un Bostvānas austrumos.
- uzjoņot Pēkšņi atauļot.
- kaukoni Pelazgu tauta, kas pēc Hērodota ziņām dzīvoja Ēlidā.
- navigācijas ugunis peldlīdzekļu specifiskie gaismas signāli, kas paredzēti Starptautiskajos kuģu sadursmju novēršanas noteikumos.
- debarkaders Peldoša kuģu piestātne, pontons, pie kura var pietauvoties kuģi.
- apatele Pelēkpūcītes - tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints.
- sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs.
- fibrolipomatozs nefrīts perinefrīts ar saistaudu un nieru tauku kapsulas proliferāciju.
- gadatirgus Periodiski organizēts (parasti starptautisks) pasākums, kur tirdzniecības organizācijas un rūpniecības uzņēmumi, komersanti, rūpnieki vairumā pārdod un iepērk dažādas preces pēc izstādītajiem paraugiem.
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni.
- anthyllis Pērkonamoliņi - tauriņziežu dzimtas ģints.
- Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus.
- parlamentāris Persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar pretinieku - otru karojošo pusi; pēc starptautisko tiesību normām parlamentāris ir neaizskarama persona.
- vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus.
- cittautietis persona, kura pastāvīgi dzīvo ārpus savas etniskās dzimtenes robežām; sveštautietis.
- persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
- tastatūra XT personālā datora _PC/XT_ tastatūra ar 83 taustiņiem, no kuriem 10 ir funkcionālie taustiņi, kas izvietoti tastatūras labajā pusē.
- ceļošanas dokuments personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Imigrācijas likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu.
- peruānieši Peruieši - tauta, Peru pamatiedzīvotāji; runā spāņu un kečvu valodās, ticīgie - katoļi.
- melnraibspārnis Pētereņu melnraibspārnis - tauriņu kārtas melnraibeņu dzimtas suga ("Syntomis phegea").
- etnomedicīna Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību.
- taksonomija pētījumi par vietējo iedzīvotāju lietotajām vai kādā tautā pieņemtajām klasifikācijām.
- zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
- tamili Pie dravīdu rases piederoša tauta, kas gk. dzīvo Indijas dienvidos un Šrilankā; runā tamilu valodā, ticīgie - gk. hinduisti (gk. Šivas kults), nedaudz musulmaņu.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam.
- tautība Piederība pie kādas nācijas, tautas u. tml.; etniskā piederība.
- latvietība piederība pie latviešu tautas.
- vācietība Piederība pie vācu tautas, arī vācisks noskaņojums.
- kaladū Piedziedājums Ziemassvētku tautasdziesmās.
- lokalizēt Pielāgot (citas tautas daiļdarbu, folkloras sacerējumu), parasti tulkojot, savas tautas, zemes īpatnībām.
- asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu).
- asimilēties Pielīdzināties (citai tautai, cilvēku grupai), saplūst (ar citu tautu, cilvēku grupu).
- aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
- tuntuļmozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
- tuntuļnozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
- sviests Piena produkts, kam ir liela tauku koncentrācija.
- pilnpiens ar samazinātu tauku daudzumu piena produkts, kas iegūts, normalizējot pienu ar vājpienu, pienu vai krējumu; tauku nav mazāk par 0,5% un nav vairāk par 3,0%.
- krējums Piena produkts, kas veidots no koncentrētiem piena taukiem.
- batviņi Pienā vai taukos vārītas biešu lapas.
- rekombinēts piens piens, kas iegūts, kombinējot dažādās attiecībās piena taukus un piena beztauku sausnu (ar ūdeni vai bez ūdens), lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
- krāšņā sarene piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints sareņu grupas suga ("Trametes trogii").
- garenporu tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes gibbosa").
- sarainā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes hirsuta").
- dzeltenā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes ochracea").
- smaržīgā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes suaveolens").
- raibā tauriņpiepe piepju sēņu grupas tauriņpiepju ģints suga ("Trametes versicolor").
- daruna pierunāšana pie dziedāšanas tautas dziesmā.
- pietauvot Piesaistīt (ūdens transportlīdzekli, piemēram, piestātnei) ar tauvām, trosēm u. tml.
- piežēloties Piesargāties, taupīties.
- taukot Piesātināt, arī klāt ar taukvielām.
- ietaukot Piesātināt, arī pārklāt ar taukvielām.
- čolmugras skābe piesātināta taukskābe čolmugras eļļā.
- arahīnskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos; eikozānskābe.
- eikozānskābe Piesātināta taukskābe, atrodama zemesriekstu eļļā un mazākā daudzumā arī citos augu un dzīvnieku taukos.
- vardarbība Piespiedu metodes (arī militāra darbība) pret kādu, piemēram, etnisku vai sociālu grupu, tautu.
- skuldurs Piestā grūstu miežu biezenis ar tauku piedevu, žāvētu cūkas asti un kājām.
- piešķaukāt Piestaukāt.
- haustorija Piesūceknis, ar ko parazītaugs pieķeras pie saimniekauga un sūc no tā barību.
- piepāst Pietaupīt, ietaupīt.
- pieglabāt Pietaupīt.
- pieskonēt Pietaupīt.
- pieknapināties Pietaupot censties iztikt ar niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu.
- pietaukstīt Pietaustīt.
- pietaukstīties Pietaustīties.
- pielikšanās Pietauvošanās - piestiprināšanās pie krasta, laipām, bojām vai pāļiem.
- pietauvošanās polers pietauvošanās bētiņš.
- pietauvošanās slīdrags pietauvošanās bētiņš.
- springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs).
- ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis).
- piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus.
- pietauvoties Pietauvot.
- frugālitāte Pieticība, vienkāršs dzīves veids, taupība.
- šaurlapītis Pievārds (purva) bērzam tautas dziesmās.
- rukaciņa Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukainīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rūkainīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukažiņa Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukselīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rukulīte Pievārds cūkai tautas dziesmās.
- rogainītis Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- rogājiņš Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- rogalītis Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- roggalvis Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- rogulītis Pievārds rudziem tautas dziesmās.
- sabulis Pievārds sunim tautasdziesmās.
- rūdaliņa Pievārds zemei tautas dziesmās.
- pundurtauta Pigmeji, tautu grupas gk. Āfrikas tropos ar pieaugušu vīriešu augumu līdz 150 cm.
- činkstis Pikucis tauku.
- nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos.
- konfits Pīles (vai zoss) sutinājums savos taukos.
- salaidināt Pilnīgi izkausēt (piemēram, taukus, sviestu).
- pilntaukie Pilntaukie sieri - sieri, kas satur ne mazāk par 45% tauku siera sausnā.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
- pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums.
- Stontona Pilsēta ASV ("Staunton"), Virdžīnijas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Khajeliča Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Rietumkāpas provincē, Keiptaunas piepilsēta, 314000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Stellenbosha Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Rietumkāpas provinces dienvidrietumos, netālu no Keiptaunas, 155700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ife Pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas.
- Alaba Kolito pilsēta Etiopijā (_Alaba Kʾolito_), Dienvidu tautu kililā.
- Aleta Vendo pilsēta Etiopijā (_Ālēta Wendo_), Dienvidu tautu kilila austrumu daļā.
- Arba Minča pilsēta Etiopijā (_Ārba Minch_), Dienvidu tautu kililā, Čamo ezera rietumu krastā.
- Areka pilsēta Etiopijā (_Āreka_), Dienvidu tautu kililā.
- Avasa Pilsēta Etiopijā ("Āwassa"), Dienvidu tautu kilila administratīvais centrs, 131000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montobāna Pilsēta Francijā ("Montauban"), Dienvidu-Pireneju reģiona Tarnas un Garonnas departamentā, Tarnas labajā krastā, 56300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ponto-Kombo Pilsēta Francijā ("Pontault-Combault"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 35500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko.
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Kentau Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Žanaezena Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Fortševčenko Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Svonzi Pilsēta Lielbritānijā ("Swansea"), Velsā, Bristoles līča piekrastē, 172200 iedzīvotāju (2005. g.); Ābertau.
- Penana Pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna.
- Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci.
- Bādšvartava Pilsēta Vācijā ("Bad Schwartau"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šletava Pilsēta Vācijā ("Schlettau"), Saksijas federālajā zemē, 2450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zoltava Pilsēta Vācijā ("Soltau"), Lejassaksijas federālajā zemē, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štaufene Breisgavā pilsēta Vācijā ("Staufen im Breisgau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štaufenberga Pilsēta Vācijā ("Staufenberg"), Hesenes federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Citava Pilsēta Vācijā ("Zittau"), Saksijas federālās zemes dienvidaustrumos, 26000 iedzīvotāju (2013. g.).
- centūrija Pilsoņu grupa ar vienādu mantas cenzu un vienu balsi tautas sapulcē.
- peperomija Piparu dzimtas ģints ("Peperomia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, vairāk nekā 600 sugu, vairākas sugas audzē siltumnīcās un telpās.
- mutturis Pīpes (arī taures u. tml.) daļa, ko tur mutē.
- tutināt Pīpināt, taurēt (par transportlīdzekliem).
- tūtināt Pīpināt, taurēt (par transportlīdzekļiem).
- rekonkista Pireneju pussalas tautu cīņa (no 8. gadsimta līdz 15. gadsimtam) par to teritoriju atgūšanu, kuras bija ieņēmuši arābi.
- pirmais substitūts pirmais aizstājējvimpelis (palīgvimpelis) starptautiskajā signālkodā.
- troglodīts pirmatnējais alu cilvēks; senatnē kāda teiksmaina tauta Ēģiptes dienvidaustrumos, alu iedzīvotāji.
- protobalti Pirmatnējās ciltis, no kurām izveidojās baltu tautas.
- animātisks Pirmatnējo tautu ticība tam, ka daba, tās atsevišķās daļas, dabas parādības ir dzīvas, apveltītas ar dvēseli.
- vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem.
- sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piemēram, parādībai, tautai, dzimtai).
- sentauta Pirmtauta, senču tauta.
- pirtīžas Pirtī iešana nedēļu pēc dzemdībām, kad jaunā māte iet mazgāties kopā ar bērnu un tautas tradīciju garā pilda dažādus rituālus.
- radiāns plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 radiāns ir leņķis starp diviem riņķa līnijas rādiusiem, kuru ietvertā loka garums ir vienāds ar rādiusu; 1 rad = 180⁰/π ≈ 57⁰ 17' 44,8".
- plāsteris Plāksteris - zāļu pagatavojums ārējai lietošanai, kuru pamata vielas sastāv no tauku skābju svina sālīm, sveķiem, gumijas sveķiem, terpentīna, vaskiem, taukiem un eļļām vai šo vielu maisījumiem.
- tarsomalācija Plakstiņa saistaudu plātnītes atmiekšķēšanās.
- tarsotomija Plakstiņa saistaudu plātnītes pārgriešana.
- tarsektomija Plakstiņa saistaudu plātnītes segmenta izoperēšana.
- tarsadenīts Plakstiņa saistaudu plātnītes un tās dziedzeru iekaisums.
- tarsīts Plakstiņa saistaudu plātnītes vai plakstiņa malu iekaisums.
- blefaroateroma Plakstiņa tauku dziedzera cista.
- blefaradenīts Plakstiņa tauku dziedzera iekaisums.
- plākšņtaustekļainie Plākšņtaustekleņi - vaboļu dzimta, kuras pārstāvju taustekļiem ir raksturīgi 3 -7 plākšņveida posmi; šīs dzimtas vaboles.
- lēna Plāna tauku kārta gaļai, putrai virsū.
- izglizināt Plāni izziest, piem., sviestu, taukus.
- supstobrs Plankumainais supstobrs - čemurziežu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku; līdz 2 m augsts, sarkanīgi plankumains stumbrs, balti ziedi, indīgs, Latvijā samērā reti ceļmalās, krūmājos, sētmalās.
- puspergaments Plāns tauku un ūdens necaurlaidīgs papīrs, kas izgatavots no smalka maluma papīrmasas ar ierobežotu tauku caurlaidību; lieto pārtikas u. c. produktu iesaiņošanai.
- krekers Plāns, sauss cepums, kura mīklu gatavo ar taukvielām, bet bez cukura; pēc izcepšanas virsmu pārklāj ar garšvielām (sāli, sieru u. c.).
- konstalīns Plastiska antifriktīva ziede, pamatā minerāleļļas, kas sabiezinātas ar augstāko taukskābju nātrija sāļiem.
- mehanizācija Plaša mašīnu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji.
- mašinizēt Plaši ieviest mašīnas (tautas saimniecībā, kādā tās nozarē, uzņēmumā u. tml.).
- mehanizēt Plaši ieviest mašīnas un aizstāt roku darbu ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- tehnizēt Plaši ieviest tehniku (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- džamboreja Plašs (bieži arī starptautisks) skautu salidojums.
- romāns Plašs daiļdarbs (parasti prozā), kas attēlo atsevišķu cilvēku vai arī tautas dzīvi kādā laikposmā.
- mese Plašs, parasti starptautisks gadatirgus.
- mesa Plašs, parasti starptautisks, gadatirgus.
- faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu.
- platausis Platausainis.
- barbastella Platausis - sikspārņu dzimtas ģints.
- Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
- sēpijveidīgie galvkāji plēsīgi desmittaustekļu galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieki, kam ir tintes dziedzeri; dažkārt tos sauc par tinteszivīm (5 dzimtas, 20 ģinšu, > 150 sugu).
- grumsteles Plēvainās daļas u. c. atliekas, kas paliek pāri, kausējot taukus.
- krēze Plēve ar taukiem starp kuņģi un zarnām (lopiem).
- taukplēve Plēves ietverta noslāņojusies taukaudu kārta.
- vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- kardebs Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva.
- kardelis Plosta piederums, tauva; no kārklu klūgām pīta tauva.
- plūma Plūma tauki - iekšas tauki (dzīvnieku taukaudi, kas atrodas nieru apvidū).
- ceratostigma Plumbagu dzimtas ģints ("Ceratostigma"), dekoratīvi, daudzgadīgi lakstaugi.
- plompudiņš Plūmpludiņš - vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c.
- dzelzene Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- dzelzgals Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- dzelziņa Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- dzelzine Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- dzelzuzāle Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos.
- auzas Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- pļavauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- zeltauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
- Trisetum flavescens pļavas zeltauzīte.
- bandoneons Pneimatiskais taustiņinstruments ar pogu klaviatūru, mūsdienās to dēvē par tango akordeonu.
- koniofibroze Pneimokoniozes forma, kam raksturīga saistaudu hiperplāzija plaušās, piem., azbestoze un silikoze.
- WICC PNKAO Starptautiskā klasifikācijas komiteja (angļu "WONCA International Classification Committee").
- varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
- piebalsu polifonija polilonijas veids (parasti tautas mūzikā), kurā izmanto piebalsis.
- interventisti Politiķli, kas atzīst starptautiskas intervencijas vajadzību.
- panamerikānisms Politiska doktrīna par Amerikas kontinenta valstu un tautu likteņkopību un vienotību.
- panģermānisms Politiska doktrīna Vācijā (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
- neonacisms politiska kustība pēc 2. pasaules kara, kas mēģina restaurēt nacismu un pielāgot to politiskajiem apstākļiem.
- mahdistu sacelšanās politiski-reliģiska tautas cīņa Sudānā pret turku un ēģiptiešu virskundzību un angļiem 1882-98, ko vadīja Muhameds Ahmeds, nosaucot sevi par mahdī.
- batskelisms Politisks kurss, kura pamatā ir cenšanās ieturēt vidusceļu, lai iegūtu tautas atbalstu.
- kašūbi Poļiem radniecīga slāvu tauta, seno rietumslāvu pomoriešu cilšu pēcteči, mīt rietumos no Vislas pie Baltijas jūras.
- slovincieši Poļiem radnieciska neliela slāvu tauta, tuvu rada kašubiem.
- mazuri Poļu etnogrāfiska grupa, Polijas ziemeļaustrumu rajonu iedzīvotāji, saglabājuši dažas dialekta īpatnības, tradicionālās kultūras iezīmes (tautas tērpi, kokgriezumi u. c.), ticīgie - gk. protestanti.
- krakovjaks Poļu tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- poļacēns Poļu tautības bērns.
- pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām.
- antena Posmkāju galvas tausteklis (taustes un ožas orgāns).
- vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki.
- volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
- diktāts Prasību, noteikumu uzspiešana (valstu starptautiskajās attiecībās).
- klaušņāt Prašņāt, iztaujāt, izprašņāt, izzināt.
- tīdāt Pratināt, iztaujāt.
- jautināt Pratināt, taujāt.
- vērpējdadži Prāvi divgadīgi lakstaugi, kas pirmajā gadā veido lapu rozeti, kas iznīkst otrajā gadā, kad attīstās stublājs, audzē kā dekoratīvu augu, savvaļā Vidusjūras apkaimē.
- bakteriālie mēslošanas līdzekļi preparāti, kas satur augiem derīgus mikroorganismus vai to sporas un veicina bioķīmiskos procesus augsnē; nitragīnu, rizotorfīnu, kas satur gumiņbaktērijas, izmanto tauriņziežu sēklu apstrādei pirms sējas; azotobakterīnu un fosforbakterīnu lieto organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
- husītu kustība pret katoļu baznīcu, feodālo jūgu un vāciešu uzkundzēšanos vērsta čehu tautas cīņa 15. gs. 1. pusē.
- militārie noziegumi prettiesiskas darbības, kas izpaužas karošanas likumu un paražu, ko nosaka mūsdienu starptautiskās tiesības, neievērošanā, kā arī aizliegto karošanas līdzekļu un metožu pielietošanā.
- naida noziegums prettiesisks nodarījums, kas vērsts pret personu vai tās īpašumu un kura motīvs ir aizspriedumi vai naids pret personu tās rases, ādas krāsas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes, tautības, seksuālās orientācijas, reliģiskās piederības, veselības stāvokļa vai citu pazīmju dēļ.
- sitamie skaņu rīki priekšmeti, kas rada skaņu, ja tos ritmiski kustina vai ieskandina; tautas mūzikas pašskanošie (skaņa rodas instrumenta korpusa vibrācijas rezultātā) un sitamie instrumenti.
- vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
- infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
- naturālsaimniecība Primitīva tautsaimniecības iekārta, kurā ražots tiek tikai pašu vajadzībām, augstākais - savstarpējai tiešai ražojumu maiņai bez naudas starpniecības.
- pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- vairodzene Prīmulu dzimtas ģints ("Androsace"), lakstaugs ar lapām rozetē un baltiem ziediem čemurā, >100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 2 no tām adventīvas.
- sīkaudzīte Prīmulu dzimtas ģints ("Centunculus"), nelieli, viengadīgi lakstaugi, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte.
- pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga.
- sermulīte Prīmulu dzimtas ģints ("Hottonia"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi, viss augs iegrimis ūdenī, virs ūdens paceļas tikai ziednesis (ļoti seklos ūdeņos lapas sedz ūdens virsmu), 2 sugas, Latvijā 1 suga.
- zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas.
- septiņstarīte Prīmulu dzimtas ģints ("Trientalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, 4 sugas, Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, 1 suga.
- kortūza Prīmulu dzimtas ilggadīgs dekoratīvs lakstaugs, zied maijā, jūnijā purpursarkaniem ziediem čemuros.
- pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
- prīmulaugi Prīmulu rindas dzimta, lakstaugi, reti krūmi, ar vienkāršām rozetē sakārtotām lapām, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 16 sugu.
- gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula elatior"), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros.
- vienlīdzīgas iespējas princips, kas uzsver iespēju vienlīdzību visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, tautības, seksuālās orientācijas, ticības, garīgās vai fiziskās veselības traucējumiem vai citām pazīmēm.
- nodošana procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts nodod otrai valstij notiesāto personu turpmākai soda izciešanai šīs personas pilsonības valstī.
- aptaukošanās Process --> aptaukoties; slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
- ataugsme Process --> ataugt; ataugšana.
- tauku pelde produkta vārīšana lielā taukvielu daudzumā.
- sviesta izstrādājumi produkti, kas gatavoti no piena taukiem, piemēram, sviesta pastas, sviesta eļļa, kausēts sviests, piena tauki, bezūdens sviesta eļļa un bezūdens piena tauki.
- cepšana Produktu karsēšana taukos vai sakarsētā gaisā.
- hanends Profesionāls tautas dziedonis Azerbaidžānā, Irānā un citās Austrumu zemēs; mugamu izpildītājs.
- tastatūras paplašinātājs programma, kas pārrauga tastatūras taustiņu un dod iespēju taustiņam (vienam vai vairākiem) piekārtot noteiktu makrodefinīciju.
- automātiska saglabāšana programmas spēja automātiski saglabāt datni, dublējot to pēc kāda noteikta laika intervāla vai pēc noteikta tastatūras taustiņu nospiešanas reižu skaita.
- raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
- tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
- lineārais somatomērs projekcijattālumu somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar antropometru, mērlatu, taustmēru, fotoaparātu, datora skeneri, piem., ķermeņa augstums.
- aizsargsistēma Protekcionisms - ārējās tirdzniecības politikas sistēma nacionālās tautsaimniecības aizsardzībai un konkurences spēju kāpināšanai ar ārzemēm.
- kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
- PICS proforma protokola implementācijas konformances formulējuma standartizēts pieraksta veids, kuru katram konkrētam datoru tīkla protokolam nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija.
- prototropija Protona vai ūdeņraža atoma iekšmolekulāra migrācija, rodas cits savienojuma izomērs; viens no tautomērijas veidiem.
- farandola Provansiešu tautasdeja, kurā dejotāji, rokās saķērušies, veido garu ķēdi.
- Rietumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Wes-Kaap", angļu val. "Western Cape"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Keiptauna, platība - 129370 kvadrātkilometru, 5356900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Prūšmale Prūsija (tautasdziesmās).
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
- Dzintarzeme Prūsijas nosaukums dažās tautas tradīcijās.
- kinaistēzija Psiholoģijā hipotētiski izdalīta taustes nozare - kustību maņa.
- rīnijas Psilofīti - pirmie sauszemes augi, nelieli lakstaugi vai krūmveidīgi augi bez lapām.
- zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā.
- URSS PSRS apzīmējums starptautiskajā pasta satiksmē (franču "Union des Republiques socailistes sovietiques").
- tautas komisārs PSRS valdības loceklis, kas vadīja tautas komisariātu ( 1917-1946).
- pterīns Pteridīna ciklu saturošs pigments; atrodams tauriņu spārnos un zīdītājdzīvnieku audos.
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- alus svētki publisks sarīkojums, kas raksturīgs valstīm ar senām alus darīšanas un lietošanas tradīcijām, kas parasti notiek brīvā dabā vai pagaidu būvēs, var ilgt vairākas dienas, to sastāvdaļa ir dažādu šķirņu alus lietošana, nacionālie apģērbi vai tautastērpi, mūzika.
- zilgalvis Pūcīšu dzimtai piederīgs tauriņš, sastopams rudeņos, kāpuri sevišķi kaitē plūmju kokiem.
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- pelēkpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Aptele"), tauriņi ar pelēkiem, retāk baltganiem priekšspārniem ar ar viļņotām šķērslīnijām un gareniskām svītrām; Latvijā 13 sugu.
- tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- dižpūcīte Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints ("Catocala") neoficiāls nosaukums.
- catocala Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints.
- raibpēdainā kārklu pūcīte pūcīšu dzimtas tauriņš.
- kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos.
- tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru.
- čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē.
- norgalvīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Jasione"), lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- akrotisms Pulsa trūkums vai nesataustāmība.
- pundurvērpējs Pundurpūcīte ("Nolidae") - šīs tauriņu kārtas dzimtas senāks nosaukums.
- plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
- mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
- plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos.
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
- pergamenta papīrs puscaurspīdīgs, ar sērskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri mitrumu un taukus.
- mesembriantēmas Pusdienas ziedu dzimtas lakstaugi un puskrūmi, kas izplatīti galvenokārt Āfrikas dienvidos.
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem.
- kimri Pusleģendāra klejotāju tauta Melnās jūras piekrastē, kas tur esot dzīvojusi pirms skitiem.
- kreimule Pūsleņu dzimtas ģints ("Pinguicula"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem, 46 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas.
- strūbēt Pūst koka tauri.
- tauraģēt Pūst ragā, taurēt.
- trumetēt Pūst tauri, trompeti.
- trummetēt Pūst tauri, trompeti.
- pīperēt Pūst tauri.
- propellers Pušķī sasieta kakla saite; tauriņš.
- staupinieši Pušmucovas pagasta apdzīvotās vietas "Staupine" iedzīvotāji.
- uztūtot Pūšot (tauri) pamodināt.
- sapūst pūšot (tauri) sasaukt kopā.
- rošanieši Puštunu (afgāņu) tautas kustības (1560.-1638. g.) dalībnieki.
- tūtējums Pūtiens, taurējiens.
- slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas.
- taucene Putraimu biezputra ar taukiem un apceptu gaļu.
- taukputra Putraimu biezputra ar taukiem vai sacepinātu gaļu.
- bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
- čibarīši Rāceņu epitets tautas dziesmās.
- ekonomēt Racionāli izmantot (ko); arī taupīt.
- čurkstēt Radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas); atskanēt šādam troksnim.
- slāvi Radniecīga tautu grupa Eiropas austrumos, vidienē un dienvidos.
- brāļu tautas radniecīgas tautas.
- pannuss Radzenes iekaisums, kuram raksturīga patoloģiska saistaudu un asinsvadu ieaugšana no konjunktīvas.
- strumpnieks Raga pūtējs, taurētājs.
- pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- acainais raibenis Raibeņu dzimtas suga (“Inachis io”), sarkanbrūns dienas tauriņš ar lielu acsveida plankumu uz katra spārna.
- zaigojošais kārklu raibenis raibeņu dzimtas tauriņš.
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams.
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu.
- raibtauriņš Raibs tauriņš.
- bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos.
- divieši Raiņa izgudrots nosaukums panta formai, kas starptautiski pazīstama kā gnoma.
- Alītas rajons rajons Lietuvā (_Alytaus rajonas_), Alītas apriņķa sastāvā, robežojas ar Varēnas un Lazdiju rajonu, kā arī ar Kauņas un Viļņas apriņķi.
- grāmata Rakstītā literatūra kopumā; kādas atsevišķas tautas literatūra; literatūra noteiktā nozarē.
- raksts Rakstītu, parasti iespiestu, publicētu (piemēram, kāda laikmeta, tautas, autora) darbu kopums; arī literatūra (1).
- stilistika Raksturīgs izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, mākslas darbā, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta mākslā).
- kolorīts Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
- atstarpes rakstzīme rakstzīme, kuru ievada datorā, izmantojot atstarpēšanas taustiņu, un kā rezultātā veidojas atstarpe, drukas vai ekrāna pozīcijai pavirzoties par vienu vietu uz priekšu.
- WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām.
- reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs.
- pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta tastatūras taustiņa dēļ.
- sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums (parasti ģimeņu veidošanas, pēcnācēju radīšanas rezultātā).
- oregano Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu.
- zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
- pamatfonds Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā; pamatlīdzekļi.
- pamatlīdzekļi Ražošanas un neražošanas nozīmes objekti (piemēram, celtnes, mašīnas, iekārtas, darba un produktīvie dzīvnieki, ilggadīgi stādījumi), kas, saglabājot savu naturālo formu, ilgstoši funkcionē tautas saimniecībā.
- reālā atvērtā sistēma reālā sistēma, kuras sadarbība ar citām reālām sistēmām atbilst Starptautiskās standartizācija organizācijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa prasībām.
- attaukoties Refl. --> attaukot.
- notaukoties Refl. --> notaukot (1); tikt notaukotam.
- pataupīties Refl. --> pataupīt(1); tikt pataupītam.
- pataupīties Refl. --> pataupīt(2); tikt pataupītam.
- pietaupīties Refl. --> pietaupīt; tikt pietaupītam.
- sataukoties Refl. --> sataukot; tikt sataukotam.
- sataupīties Refl. --> sataupīt; tikt sataupītam.
- sociālreformisms Reformisma teorija un prakse starptautiskajā sociālistiskajā kustībā.
- patārija Reliģiska un sociāla tautas masu kustība Ziemeļitālijas pilsētās 11. gs. 2. pusē, vērsās pret augstāko garīdzniecību un laicīgajiem feodāļiem.
- kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus.
- tradicionālisms Reliģiski filosofisks virziens, kas zināma laika idejām stāda pretim reliģijas mūžīgās patiesības, kādas tās parādījušās visās tautās.
- gnosticisms Reliģiski filozofiskas mācības (1.-3. gs.), kurās bija apvienoti kristietības, austrumtautu reliģiju un sengrieķu filozofijas elementi.
- rēpe Rēps - specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne.
- kabeļtauva Resna (ar 150-350 mm apkārtmēru), īpaša vijuma šķiedru tauva.
- rīcags Resna tauva.
- riepe Resna virve, tauva, ko pagatavo no kaņepājiem, ādas vai tērauda stieplītēm, vērpjot, vijot vai pinot.
- driepa Resna virve, tauva.
- rīcāgs resns valgs, tauva ar "arklu", kas iedzenams gruntī krastmalā plosta apturēšanai.
- ricāgs Resns valgs, tauva.
- rīceklis Resns valgs, tauva.
- droņaks Resns, tauks cilvēks (ironiski).
- droņa Resns, tauks cilvēks.
- drucka Resns, tauks cilvēks.
- gumzis Resns, tauks dzīvs radījums.
- restaurētājs Restaurācijas (1) speciālists; restaurators (1).
- restaurators Restaurācijas (2) dalībnieks, piekritējs.
- restaurators Restaurācijas (l) speciālists; restaurētājs.
- reģenerēt Restaurējot atjaunot (piemēram, pilsētas daļu, celtni) sākotnējā veidā.
- rest. Restaurēts.
- sebocistomatoze Reta slimība, kam raksturīga dažāda lieluma tauku cistu veidošanās viduma vai locekļu zemādā; parasti slimo vīrieši.
- familiārā adenomatozā polipoze reta, pārmantota resnās zarnas polipoze un ādas tauku dziedzeru cistomatozes kombinācija: ādas tauku dziedzeru cistomatoze rodas jau dzimšanas brīdī vai attīstās pirmajos mūža gados; resnās zarnas polipoze manifestējas tikai dzīves trešajā gadu desmitā.
- endoneirolīze Rētaudu izgriešana, kuri atrodas nerva stumbrā starp atsevišķiem šķiedru kūlīšiem.
- cikatrektomija Rētaudu izgriešana.
- maura retējs retēju suga ("Potentilla anserina"), kura lakstus lieto tautas medicīnā par savelkošu līdzekli pret caureju, asiņošanas apturēšanai.
- osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras.
- artroperikarditiskā steatoreja reti sastopama intestināla lipidoze ar uzsūkšanās un neitrālo tauku sintēzes traucējumiem un reimatoīdām izpausmēm.
- mielolipoma Rets labdabīgs virsnieru audzējs, kas sastāv no taukaudiem, limfocītiem un primitīvām mieloīdām šūnām.
- hibernoma Rets zemādas audzējs, kas attīstās no starplāpstiņu vai sēžas taukaudiem.
- narodņičestvo Revolucionāra kustība Krievijā 19. gs. 70.-80. gados ar saukli "visu tautai un visu caur tautu!".
- Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants.
- Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus.
- atausma Rezultāts --> ataust (2).
- rīcegs Rīcags - resna tauva.
- nelietderība Rīcība, kas nav vēlama no kādas personas, personu grupas, tautas vai valsts interešu viedokļa.
- rojas laiks riesta laiks, arī taupamais laiks putniem un zvēriem.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- vesternizācija Rietumeiropas un Ziemeļamerikas vērtību sistēmas un dzīvesveida izplatīšanās citās zemēs un citu tautu dzīvē.
- kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.).
- čehi Rietumslāvu tauta, Čehijas pamatiedzīvotāji.
- sorbi Rietumslāvu tauta, kas dzīvo Šprē upes augštecē Vācijas dienvidaustrumu daļā; lužicieši; runā sorbu valodās, ticīgie - luterieši, katoļi.
- poļi Rietumslāvu tauta, Polijas pamatiedzīvotāji.
- slovāki Rietumslāvu tauta, Slovākijas pamatiedzīvotāji, runā slovāku valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- katabānieši Rietumu arābu tauta, kas senatnē dzīvoja Katabānā D Arābijā.
- berklāviņš Rīgā ražotā degvīna "Kristāldzidrais" iesauka tautā, 1950. gadu otrajā pusē.
- brīvkapi Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu nodaļas pārziņas kapi, kuros glabāja mirušos bez tautību un ticību izšķirības.
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu.
- RSEBAA Rīgas Starptautiskā Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.
- Izteka Rijaskalnu strauta kreisā satekupe Nītaures pagastā, iztek no Ezerrožu ezera.
- Baurupīte Rijaskalnu strauta labā satekupe Cēsu novada Nītaures pagastā.
- neskatīties acīs kādam, kaut kam rīkoties, ilgi nedomājot, nesaudzēt, netaupīt.
- ķirteklis Rīks asins nolaišanai (tautas medicīnā).
- obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji.
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
- alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
- sērksnītis rītausma, rīta blāzma.
- Austriņš Rītausma, rīta gaisma.
- pagaisma Rītausma; īss brīdis pirms saullēkta; gaismas apakša.
- pagaisme Rītausma; īss brīdis pirms saullēkta; gaismas apakša.
- rīta ausma rītausma.
- Aurora Rītausma.
- rītausa Rītausma.
- rītsvīda Rītausma.
- utrjanka Rītausma.
- Austra Rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā.
- Saules meita rītausmas un saulrieta, arī saules staru personificējums, dēvēta arī par Bārbalu, t. i., sprogaino, iespējams tā apzīmējot saules starus.
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst.
- piesitiens rokas kustība, ar ko iedarbina iekārtu, ierīci, kurai ir taustiņi.
- piesitiens rokas kustība, arī raksturīgu rokas kustību kopums, ar ko iedarbina taustiņu vai sitamo mūzikas instrumentu.; skanējums, ko tāda ar šādu kustību.
- romānistika Romānu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- franči romāņu tauta, Francijas pamatiedzīvotāji
- itālieši romāņu tauta, Itālijas pamatiedzīvotāji
- portugāļi Romāņu tauta, Portugāles (arī Madeiras un Azoru salu) pamatiedzīvotāji.
- rumāņi Romāņu tauta, Rumānijas pamatiedzīvotāji. runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- kvintilja Romāņu tautu piecrindu strofiskā forma, kur katra rinda sastāv no astoņām zilbēm.
- Aurora Romiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete.
- Virtūta Romiešu mitoloģijā - vīrišķības, kā romiešu tautas galvenā tikuma, simbols.
- fetiales Romiešu priesteru kolēģija, kuras pienākums bij piedalīties starptautisku līgumu slēgšanā.
- praescriptio Romiešu tiesībās viena no trim likuma daļām, kas saturēja: tā maģistrāta vārdu, kurš iesniedzis likuma projektu, datumu, kad likums pieņemts tautas sapulcē un centurijas vai tribas nosaukumu, kura balsojusi pirmā.
- sakta Rotas lieta (Eiropas tautām) tērpa, tā daļu saspraušanai.
- Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu.
- ancīši Rožu dzimtas ģints ("Agrimonia"), \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, līdz 1 m augsti daudzgadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām, ziedi divdzimumu, dzelteni, sakopoti ķekaros, aug grāvmalās, krūmājos.
- rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs.
- skrēteliņš Rožu dzimtas ģints ("Aphanes"), lakstaugi ar stāvu vai pacilu stublāju, bez rozetes lapām, ziedi sīki, sakopoti kamoliņos lapu žāklēs, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
- vīgrieze Rožu dzimtas ģints ("Filipendula"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
- bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas.
- zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti.
- brūnvālīte Rožu dzimtas ģints ("Sanguisorba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~30 sugu; Latvijā 1 suga.
- lācene Rožu dzimtas kazeņu ģints suga ("Rubus chamaemorus"), lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
- smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
- laptinējs Rožu laptinējs - tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Archips rosana").
- SESMI RTU Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūts.
- ņaruandi Ruandi - tauta Ruandā, Zairā un Ugandā; valoda pieder pie bantu valodām; saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- krustmadara Rubiju dzimtas ģints ("Cruciata"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu vai pacilu, četršķautņainu stublāju, lapas mieturos pa 4, Eiropā 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- madara Rubiju dzimtas ģints ("Galium"), lakstaugs ar sīkām lapām mieturī un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem skarveida ziedkopās, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika.
- ģeistautnieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Ģeistauti" (arī - "Ģeistautu ciems") iedzīvotāji.
- miroņu taurene rudens taurene.
- Cratarellus cornucopioides rudens taurene.
- vasilka Rudzpuķe ("Centaurea cyanus").
- hora Rumāņu tautas deja 6/8 taktī.
- eklēsiasts Runātājs tautas sapulcē (eklēsijā).
- ņurka Runcis; cilvēks, kuru var spaidīt vai taustīt.
- regiverss Rūniskās vārsmas - Baltijas jūras somugru tautas dzejas forma bez atskaņām un strofiskās organizācijas.
- ierūpēt Rūpējoties iegūt, ietaupīt.
- deindustrializācija Rūpniecības īpatsvara samazināšanās valsts tautsaimniecībā.
- uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu.
- rušni Rušani - viena no pamiriešu tautībām.
- rūtaiņi Rūtaini svārki; tautiskie rūtainie brunči.
- kumkvats Rūtaugu dzimtas ģints "Fortunella" krūms vai koks, kas šos augļus ražo.
- margine Rūtota tautiskā sagša; mārģene.
- marģine Rūtota tautiskā sagša; mārģene.
- mārģine Rūtota tautiskā sagša; mārģene.
- mārģene Rūtota tautiskā sagša.
- arodbiedrība sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp valstīm, tautām, sociālām grupām.
- RUH Sabiedriski politiska tautas kustība Ukrainā, izveidota 1989.
- saskaldīt Sadalīt, parasti nevēlami (piemēram, tautu, kolektīvu) atsevišķās, atšķirīgās vienībās, grupās.
- atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam).
- kaperēt Sagrābt (citas valsts kuģus) saskaņā ar valsts likumiem vai starptautisku paražu normām.
- cīcari Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi.
- cīceri Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi.
- misiņtralla Sagrūsti jeb sastampāti cūku tauki.
- asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
- zīdsaimniecība Saimniecība, kurā kopj un audzē zīdtauriņus un iegūst zīda šķiedru, gk. Ķīnā un Japānā, arī Itālijā Francijā u. c.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus.
- sindesmoze Saistaudains kaulu savienojums.
- endoneirijs Saistaudi, kas aptin un satur kopā.
- dentīns Saistaudi, kas veido zoba galveno masu.
- taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz tauku šūnu.
- starpaudi Saistaudi.
- inkapsulācija Saistaudu apvalka (kapsulas) izveidošanās ap organismam svešām vielām (svešķermeņiem, svešām šūnām u. tml.).
- epimīzijs Saistaudu apvalks ap muskuli.
- endomīzijs Saistaudu apvalks ap muskuļšķiedru.
- kaulplēve saistaudu apvalks, kas klāj kaulus; kaula plēve; periosts.
- skrimšļa plēve saistaudu apvalks, kas klāj skrimsli.
- fascijas Saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus.
- angiofibroma Saistaudu audzējs, kurā daudz asinsvadu.
- mezocitoma Saistaudu audzējs; sarkoma.
- intersticioma Saistaudu audzējs.
- hiperdesmoze Saistaudu hipertrofija.
- paroftalmija Saistaudu iekaisums ap aci.
- parasinovīts Saistaudu iekaisums ap locītavas sinoviālo apvalku.
- perimiozīts Saistaudu iekaisums ap muskuli.
- papiloma Saistaudu kārpveida izaugums.
- inohimenīts Saistaudu membrānas, aponeirozes iekaisums.
- jaunavības plēve saistaudu plēve, kas meitenēm daļēji aizsedz maksts atveri.
- fibroplāzija Saistaudu proliferācija, piem., brūču sadzīšanas otrajā fāzē.
- endosts Saistaudu slānis, kas izklāj kaulu smadzeņu dobumu.
- labrocīts Saistaudu šūna ar bazofilām granulām citoplazmā, kuras satur heparlnu, hondroitīnsulfātu, hialuronskābi, histamlnu, serotonīnu un tripāzi.
- fibroblasts Saistaudu šūna, zvaigžņveida vai vārpstveida šūna ar lielu kodolu un plānu citoplazmas slāni, kas piedalās saistaudu šķiedru veidošanā.
- inocīts Saistaudu šūna.
- taukšūnas Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; lipocīti.
- lipocīti Saistaudu šūnas, kuru sakopojumi veido taukaudus; taukšūnas.
- menocīts Saistaudu tuklā šūna, kas atrodama menstruālajās asinīs mēnešreizes pirmajā vai otrajā dienā.
- granuloma saistaudu veidojums ar iekaisuma raksturu zoba saknes galā.
- cīpsla Saistaudu veidojums, kas (mugurkaulniekiem) savieno muskuļus ar skeleta daļām.
- desmoplāzija Saistaudu veidošanās un prolife- rācija, visbiežāk audzējos.
- fibroģenēze Saistaudu veidošanās.
- fibro- Saistaudu.
- tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piemēram, pie piestātnes.
- poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
- orientāls Saistīts ar Austrumu zemēm, tautām, valodām, kultūru, tām raksturīgs.
- demoskopisks Saistīts ar demoskopiju; sistemātisā viedokļu aptaujā iegūts.
- nacionāls Saistīts ar nāciju, tautu, tām raksturīgs.
- tautisks Saistīts ar noteiktu tautību (1), tautu (1), nāciju, tai raksturīgs (parasti par parādībām kultūrā).
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- etnisks Saistīts ar piederību pie kādas tautas; saistīts ar kādu tautu.
- sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautas saimniecību.
- taukains Saistīts ar taukiem, tiem raksturīgs.
- taktils Saistīts ar tausti, tai raksturīgs.
- tautfrontisks Saistīts ar tautas fronti, tai raksturīgs.
- etnogrāfisks Saistīts ar tautas materiālo un garīgo kultūru.
- tautoloģisks Saistīts ar tautoloģiju, tai raksturīgs.
- tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
- ligaments Saite, kas savieno skeleta daļas un orgānus un veidota no izturīgiem fibroziem saistaudiem; serozo apvalku duplikatūra.
- taustāms Sajūtams, uztverams ar taustes orgāniem.
- kā žīda veste saka par apvalkātu, noziestu, notaukotu apģērba gabalu.
- (pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
- liela gaisma saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs; saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
- skriet sienā saka, ja kāds dara ko gandrīz neiespējamu, sevi netaupot.
- tauku balināšana sakarsētu tauku atkrāsošana, pārkaisot ar balināmajiem māliem (piem., bentonītu, floridīnu), kurus procesa noslēgumā atdala centrifugējot.
- šķiliņš Sākotnēji Bizantijas zelta aureja vai solida nosaukums ģermāņu tautās.
- noklesēt Sakrāt, pietaupīt.
- saspranga Saku savelkamā aukla, samestaukla, somakstavas.
- Anatau sala Franču Polinēzijā (_Angatau_), Tuamotu arhipelāga ziemeļaustrumu malā.
- Ādana sala Malakas šauruma ziemeļaustrumos (_Adang_), netālu no Malakas pussalas rietumu krasta, Taizemes teritorija, ietilpst Tarutau jūras nacionālajā parkā.
- Nevisa Sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna.
- jūras salaka salaku suga ("Osmerus eperlanus"), zivs ar samērā lielām, ieapaļām zvīņām bez sudrabaina spīduma, mugura pelēcīgi zilganzaļa, taukspuru, nepilnīgu sānu līniju, izplatīta gk. ziemeļu jūrās.
- parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
- salates Salāti, kurvjziežu dzimtas lakstaugi ar skraju lapojumu.
- parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai.
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu).
- saliešu tiesības saliešu franku tautas tiesības (uzrakstītas Klodvika laikā ap 500 g.), galvenais senģermāņu tiesību avots.
- serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem.
- samaska samastiņa, samastaukla.
- oligosteatoze Samazināta ādas tauku dziedzeru sekrēcija.
- hipolipēmija Samazināts tauku daudzums asinīs.
- pataupīgs Samērā taupīgs.
- patauks Samērā, arī mazliet tauks.
- somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
- samakšas Samestaukla sakās; somakstavas.
- somastaukla Samestaukla sakās.
- samaukstavs samestaukla, samestava.
- samastaukla Samestaukla; samastiņa.
- samastaukle Samestaukla; samastiņa.
- savalks samestaukla.
- samastiņa Samestaukla.
- samestuve Samestaukla.
- savalgs Samestaukla.
- savalka Samestaukla.
- savilcis Samestaukla.
- somakšas Samestaukla.
- somākšas Samestaukla.
- somākstava Samestaukla.
- somakstavas Samestaukla.
- somasaukla Samestaukla.
- somastaukle Samestaukla.
- somastauks Samestaukla.
- somastuvis Samestaukla.
- somaukstavs Samestaukla.
- somauksti Samestaukla.
- somausti Samestaukla.
- someslauki Samestaukla.
- somestava Samestaukla.
- somestavas Samestaukla.
- somests Samestaukla.
- somustauka Samestaukla.
- somustaukla Samestaukla.
- somustauks Samestaukla.
- somustavs Samestaukla.
- sumakstavs Samestaukla.
- sumastaukla Samestaukla.
- sumastevis Samestaukla.
- sumastuvis Samestaukla.
- sumastuvs Samestaukla.
- sumestaukla Samestaukla.
- sumestevis Samestaukla.
- sumstava Samestaukla.
- sumukstajs Samestaukla.
- sumukstars Samestaukla.
- sumukstavs Samestaukla.
- samazga samestava, samestaukla.
- sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- pļavas vēršlācītis samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), viens no Latvijā visbiežāk sastopamajiem samteņu dzimtas tauriņiem.
- parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem.
- asambleja Sanāksme, kurā piedalās starptautiskas organizācijas locekļi; starptautiska sanāksme.
- vasandavi Sandavi - tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē.
- STA Sandinistu tautas armija.
- ninisi Sani - tauta Burkinfaso un Mali.
- samo Sani - tauta Burkinfaso un Mali.
- samogi Sani - tauta Burkinfaso un Mali.
- linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- sānziede Sānziedu mēringija - 6-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā reti, iespējams iznīcināta.
- hemidizestēzija Sāpju un taustes maņas traucējums ķermeņa vienā pusē.
- sajaukties Saplūst (parasti veidojot ģimenes, radot pēcnācējus) - par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
- pārtautošanās Saplūšana ar citu tautu.
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
- aptaujas saraksts saraksts vai tabula, kas nosaka kārtību, kādā veicama datu apstrādes sistēmas ierīču vai datoru tīklu staciju aptauja.
- zivtiņa Sarastaino kukaiņu dzimta, bezspārnaini, sīki kukainīši ar gariem taustekļiem un ar 3 sariņiem pakaļgalā.
- rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās).
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
- letkiss Sarīkojumu deja ar tautasdejas raksturu (populāra 20. gs. 60. gadu otrajā pusē); dejotāji atrodas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- Symphytum x rubrum sarkanā tauksakne.
- liposarkoma Sarkoma, kurā ir taukaudi.
- rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis.
- Bromus rubens sārtā jumtauza (tagad "Anisantha rubens").
- Anisantha rubens sārtā jumtauza.
- Sārtiņu ezers Sārtēnu ezers Nītaures pagastā.
- neliterārā sarunvaloda sarunvaloda, ko tauta lieto neformālajā mutvārdu saziņā, neievērojot literārās valodas normas nevienā no valodas līmeņiem.
- pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā.
- bodi Sasaku tautas grupa Indonēzijā Lombokas salā, kas ir hinduisti.
- taurēties Sasaukties, sazināties taurējot.
- driepāt Sasiet ar tauvu.
- Nuada Argatlams saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" "Nuada Sudrabrocis" bija daniešu - dievišķas izcelsmes tautas, piekto Īrijas iekarotāju valdnieks.
- nacionālais numerācijas plāns saskaņā ar Eiropas Kopienas nacionālo numerācijas resursu izmantošanas prasībām un starptautiskām rekomendācijām izstrādāts plāns.
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika.
- nacionālais radiofrekvenču plāns saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, konvencijām un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas teritorijā.
- stenostomija Sašaurināta mute rētaudu kontraktūras dēļ.
- taukainis Sataukojies (piemēram, par matiem).
- saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām, ļoti ierobežojot, samazinot (tā) izmantošanu; ļoti samazināt (ko).
- salaicīt Sataupīt.
- palpējams Sataustāms, iztaustāms.
- sačamdīt Sataustīt, sagrābstīt (parasti ko meklējamu).
- sataušķināt sataustīt.
- sataukstīt Sataustīt.
- ārējais normatīvais akts Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi.
- pieskodēt Saudzēt, pietaupīt.
- glibināt Saudzēt, taupīt, rūpēties.
- solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs.
- Mains Saules sargātājs Sibīrijas tautas - evenku mitoloģijā.
- Eiropas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius europaeus"), kas Latvijā sastopama savvaļā, lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
- atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- mušveida Savienojumā "mušveida divspārņi"; divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi.
- odveida Savienojumā "odveida divspārņi" -, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi; šīs apakškārtas kukaiņi.
- ļipiņa Savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi.
- pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
- satauvot Savienot (parasti ūdens transportlīdzekļus) ar tauvām, trosēm u. tml.
- etnogrāfiskā grupa savrupa tautības vai nācijas daļa, kas saglabā dažas kultūras, valodas, dzīvesveida īpatnības.
- tincināties Savstarpēji iztaujāt.
- bantu Savstarpēji radniecīgas Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo grupas (Benues-Kongo apakšgr.) valodas (svahilu valoda, ruanda, kirundu, kongo u. c.), kurās runā Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas.
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautas saimniecības nozare.
- kinodramaturģija Scenāriju kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta kinomākslā).
- more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim.
- litams sejas plīvurs, ar ko dažu Rietumāfrikas stepju un tuksnešu tautu vīrieši aizsedz sejas apakšdaļu zem acīm, lai aizsargātu to no saules un neļautu putekļiem iekļūt degunā un mutē.
- aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi.
- ammonīti Semītu tauta, kas 2. gs. p. m. ē. apmetās uz dzīvi Palestīnas daļā, kur tagad Ammanas drupas ar akropoli.
- arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku.
- karatē sena dažu Āzijas tautu pašaizsardzības sistēma bez ieroča, kurā sit ar roku vai kāju pa uzbrucēja visvārīgākajām ķermeņa daļām; attiecīgais cīņas sporta veids.
- gavote Sena franču tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā, dejojama mērenā tempā.
- paspjē Sena franču tautas deja, savdabīgs ātra menueta paveids 3/4 vai 3/8 taktsmērā.
- burē Sena franču tautas rotaļu deja, dzīvespriecīga, dejojama četru ceturtdaļu taktsmērā.
- mesāpiji Sena illiriešu tauta dienvidaustrumu Itālijā un Kalabrijā, kas asimilējās ar romiešiem ap 1. gs. p. m. ē.
- tolteki Sena indiāņu tauta, kas 8. gs. iebruka Centrālajā Meksikā un 9. gs. izveidoja valsti; 12. gs. šo civilizāciju sagrāva no ziemeļiem iebrukušās ciltis.
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
- pēlīgni Sena itāļu tauta Abrucu kalnu apgabalā, ko 304. g. pakļāva romieši.
- triktraks Sena kauliņu galdiņspēle (angļu "trick-track"), kura ir populāra daudzās tautās, pazīstama ar vairākiem nosaukumiem (nardi, sunoroko, pufs, bekgemons u. c.).
- amaleķieši Sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- gorodki Sena krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot no zināma attāluma nūjas, cenšas izsist koka klucīšu figūras.
- žīga Sena ķeltu pāru tautasdeja, kas 17. gs. kļuva par salona deju.
- boji Sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā.
- mizete Sena pastorāla franču tautas deja; šīs dejas mūzika.
- rigodons Sena provansiešu tautas deja, dzīvā, straujā raksturā, tuva kontrdejai vai burē.
- populiscitum Senā Romā tautas sapulces lēmums, sākotnēji romiešu tautas ("populus Romanus"), vēlāk visas tautas (ieskaitot plebejus) lēmums, pretstatā vienīgi plebeju lēmumiem (plebiscītiem) viņu sapulcēs.
- suovetaurilia Senā Romā upuris Martam, kur ziedoja cūku (lat. "sus"), aitu ("ovis") un vērsi ("taurus").
- ekosēze Sena skotu tautasdeja, XIX gs. 1. pusē balles deja un visā Eiropā populārs žanrs straujā tempā 2/4 taktsmērā (praktiski tas pats, kas kontrdeja, kadriļa).
- rūna Sena somu, karēļu, igauņu tautasdziesma.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
- siluri Sena tauta Dienvidvelsā, tumšu ādas krāsu un sprogainiem matiem, niknāk pretojās romiešiem un tika pakļauti 76.-78. g.
- pikti Sena tauta Ziemeļbritānijā, kas 9. gs., sajaucoties ar skotiem, piedalījās Skotijas karalistes veidošanā.
- frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
- taurīni Sena tauta, kas dzīvoja Alpu rietumu daļā, kur tagad Turīnas pilsēta.
- filistieši Sena tauta, kas no 12. gs. p. m. ē. dzīvoja Kanaānas dienvidrietumos (Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē); 8. gs. p. m. ē. to pakļāva Asīrija.
- etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi Vidusitālijā.
- urarti Sena tauta, urartu valsts galvenie iedzīvotāji, bija tuvu radniecīgi hurriešiem.
- bričkus Sena tautasdeja.
- koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti.
- lāgtengs Senajā Norvēģijā novada tiesas sapulce, kas sprieda pēc tautas (ieradumu) tiesībām.
- feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
- kvirīti Senajā Romā - pilntiesīgi Romas pilsoņi; romiešu tautas svinīgs nosaukums.
- centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē.
- atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās.
- tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā.
- ostrakisms Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās - nevēlamu pilsoņu izraidīšana saskaņā ar tautas sapulces lēmumu, ko pieņēma balsojot ar māla plāksnītēm vai gliemežvākiem.
- ērzeļu pauti senāk izplatīts ēdiens, ko gatavo mīklu ielaižot taukos un izcepot.
- partieši Senas irāņu ciltis, kas dzīvoja Partas valstī Irānas ziemeļaustrumos, tos asimilēja persieši u. c. tautas.
- kaļadas Senas slāvu tautu ierašu dziesmas, ko dzied ziemas saulgriežos un pavada dažādām izdarībām, maskošanos u. tml.
- semīti Senas tautas Āzijas dienvidrietumu daļā, Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (piemēram, asīrieši, feniķieši, arābi, sīrieši, ebreji).
- kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji.
- tribūnāts Senējā Romā tautas tribūnu iestādījums un amats.
- palingeneze Senējām tautām reliģiska un filosofiska mācība par to, ka pasaule, aizgājusi bojā, pēc zināma laika atkal atdzimst.
- salpinx Sengrieķu kara trompete, gara neizliekta taure.
- agora Sengrieķu tautas sapulce; arī vieta, kur tā sanāca, grieķu polišu (pilsētas un apkārtējās teritorijas) sabiedriskās dzīves centrs.
- trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā.
- Ušasa senindiešu mitoloģijā - rītausmas dieviete, kas tiek attēlota kā skaista jaunava mirdzošās drēbēs.
- Aruna senindiešu un hindu mitoloģijā - rītausmas dievs, kas šīs funkcijas pārņēmis vēdiskā perioda Ušasas; Dakšas mazdēls, Kadru (purānu tradīcijā - Danu) un Kāšjapas dēls.
- ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras) - ķīļveida zīmju sistēma, ar kurām apzīmē vārdus vai zilbes.
- orākuls Seno Austrumu tautu, sengrieķu, seno romiešu mitoloģijā - dievības pareģojums, ko priesteris pasludina ticīgajiem, atbildot uz viņu jautājumiem.
- cheruski Seno ģermāņu tauta starp Elbas un Veseras upēm uz ziemeļiem no Harzkalniem.
- classicum Seno romiešu kara signāls; signāla taure.
- Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis.
- equitatus Seno tautu jātnieki, ko reizēm atvietoja kaujas rati.
- čimbole Seno tautu mūzikas instruments, sastāv no divām, viena pret otru sitamām metāla puslodēm - bļodām.
- Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas.
- tuba Senromiešu kara taure.
- surna sens Austrumslāvu pūšamais instruments - gara koka taure; obojas paveids.
- pandūra Sens austrumu tautu trīsstīgu strinkšķināmais instruments.
- ausu tīrāmā karotīte sens higiēnas un medicīnas instruments, kas izmantots arī kā rotaslieta, radusies Mezopotāmijā ap 3. gt. p. m. ē., tautu staigāšanas laikā lietota arī Ziemeļeiropā, konstatēta arī 11.-12. gs. lībiešu dzīvesvietās.
- dūkas Sens ide tautu pūšams instruments, ko vēl tagad lieto skotu un Balkānu tautu kara orķestrī, īru zemnieki, bet Latvijā suiti; somu (soma) dūdas.
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu (retāk 2 vai 3 stīgām); bija izplatīts līdz 19. gs. b.
- ganu rags (arī taure) sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- atdoš Sens laulības veids dzimtas satversmes laikā, apmainot tautu meitu pret māsiņu.
- atdošas Sens laulību veids starp divām dzimtām, apmainot tautu meitu pret māsiņu.
- tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iegrieza vai iekala akmenī, metālā, kokā, kaulā.
- septiņgade Septiņu gadu ilgs laikposms; tautas saimniecības attīstības plāns septiņiem gadiem.
- sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
- sērmokšņi Sērmūkslis - pīlādzis, kam tautas tradīcijā piedēvē maģiskas aizsargīpašības.
- efeju sētložņa sētložņu suga ("Glechoma hederacea"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
- brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
- baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
- nomofilaki Sevišķa komisija Atēnās, kuras uzdevums bija raudzīties, lai tautas sapulcē (eklēsijā) pieņemtie lēmumi nerunātu pretī likumiem.
- Trisetum sibiricum Sibīrijas zeltauzīte.
- kambati Sidami tauta grupa Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas.
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
- nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu.
- meita Sieviete - tautas, kolektīva u. tml. locekle.
- matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
- pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- signāltaure Signalizēšanai paredzēta taure.
- taurinēt Signalizēt taurējot.
- pele Sīki liesuma gabaliņi (parasti cūku, aitu) taukos.
- smidži Sīki, uz dzīvniekiem parazitējoši kukaiņi (tautas nosaukums); arī citi sīki insekti.
- gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
- krājulība Sīkumaina taupība, sīkstulība.
- fesaki Silloki - berti tautas cilts, dzīvo Sudānas austrumos.
- salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
- termofikācija Siltuma enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē); apgāde ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu).
- zīmenss Sīmenss - elektrovadītspējas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
- adenolipomatoze Simetriski nesāpīgi tauku nogulsnējumi limfmezglos ap kaklu, padusēm un cirkšņiem.
- lukoleļļa Sintētiska eļļa, linu eļļas atvietojums, ko gatavo no dzīvnieku eļļu un tauku oleīna, satur sveķu vielas, tāpēc labi noder otēšanai.
- tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu.
- maurloks Sīpolu suga ("Allium schoenoprasum"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
- kardiofibroze Sirds muskulatūras sacietēšana, saistaudiem saviešoties bojā gājušo muskuļšķiedru vietā.
- kardiomiolipoze Sirds muskuļa taukainā deģenerācija.
- miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- nāves cēloņu klasifikācija sistēma, kas izveidota tipisku nāves cēloņu grupēšanas rezultātā; sākot ar 1996. gadu, Latvijā tiek lietota Pasaules veselības organizācijas izstrādātā starptautiskās klasifikācijas 10. redakcija.
- displeja barošanas pārvaldības sistēma sistēma, kurā speciāli aprīkots videoadapteris nodod monitoram instrukcijas par elektroenerģijas taupīšanu; sistēma DPMS.
- datu savākšana sistemātiska datu iegūšana īpašiem mērķiem no dažādiem avotiem, ieskaitot aptaujas, intervijas, novērojumus, esošos reģistrus un elektroniskos ierakstus.
- etnocīds Sistemātiska noteiktas tautas kultūras iznīcināšana.
- demoskopija Sistemātiska viedokļu aptauja.
- zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem.
- celesta Sitams plāksnīšu taustiņinstruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanēšanu.
- sītara Sitāra - indiešu un dažu citu Āzijas tautu stīgu instruments ar garu grifu un pārvietojamiem šķērsīšiem.
- Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
- emulgens Skāba rakstura tauku, eļļu, sveķu šķīdumu emuļģētājs līdzeklis.
- glicerīnfosforskābe Skābe, kas savienojumā ar taukskābēm un holīnu atrodama lecitīnā.
- Atriplex calotheca skaistaugļu balodene.
- apollons Skaists dienas tauriņš, izplatīts kalnainos Eiropas un Āzijas novados.
- jodskaitlis Skaitlis, kas izteic, cik svara vienības joda var uzņemt eļļas un tauki.
- taustiņskaitļotājs Skaitļotājs, ko darbina ar taustiņiem.
- krokuss Skalbju dzimtas ģints ("Crocus"), daudzgadīgs lakstaugs ar dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, selekcijā izveidotas >230 šķirnes.
- tautas mūzikas instrumenti skaņas un toņa avoti, ko tauta patstāvīgi un mērķtiecīgi pielāgojusi vai izgatavojusi vairāku paaudžu laikā un saglabājusi mūzikas interpretācijai; sadzīvē lietotie skaņu rīki un mūzikas instrumenti; šaurākā nozīmē - profesionāli mūzikas instrumenti, kas kļuvuši par tradicionāliem instrumentiem un piemēroti tautas mūzikas interpretācijai.
- tokāta Skaņdarbs taustiņinstrumentiem (16.-18. gadsimtā) - brīvai improvizācijai līdzīga prelūdija, fantāzija.
- popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
- tifons skaņu signālaparatūra, kas raida miglas signālus no kuģiem, bākām u. c. navigācijas iekārtām; miglas taure
- valoda Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
- Symphytum asperum skarbā tauksakne.
- heliotrops Skarblapju dzimtas augu ģints ("Heliotropium"), ap 200 sugām, lakstaugi, puskrūmi, krūmi ar sīkiem, ziedkopās sakārtotiem baltiem vai violetiem ziediem; arī krāšņumaugi; satur ēteriskas eļļas.
- vēršmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Anchusa"), daudzgadīgs lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām, 140 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
- vaskainīte Skarblapju dzimtas ģints ("Cerinthe"), kaili, pelēkzaļi lakstaugi ar vaska apsarmi, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti rituļos, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- suņumēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), dekoratīvi lakstaugi.
- suņmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- lipene Skarblapju dzimtas ģints ("Lappula"), lakstaugs (parasti nezāle) ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem, gaišziliem ziediem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- aitene Skarblapju dzimtas ģints ("Lycopsis"), lakstaugi ar atstāvošiem, raupjiem sarveida matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cietsēkle Skarblapju dzimtas ģints ("Lithospermum"), lakstaugs ar zarotu stublāju un pamīšām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- neaizmirstule Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; \~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas.
- lakacis Skarblapju dzimtas ģints ("Pulmonaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar rituļos sakārtotiem ziediem, kuri maina krāsu, sākumā būdami rožaini, vēlāk zili vai zili violeti, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- birztalas skarene skareņu suga ("Poa nemoralis"), tā ir 20—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, veido skrajus cerus, lapas šauras, raupjas
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos; būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- noskaust Skaužot izraisīt (kādam) ko nevēlamu, ļaunu (parasti pēc tautas ticējumiem).
- retikulīns Skleroproteīns retikulāro audu saistaudu šķiedrās.
- elasrīns Skleroproteīns saistaudu, skrimšļaudu, saišu un artēriju sienu dzeltenajās elastīgajās šķiedrās.
- iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt.
- kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.).
- ķītrs Skops, taupīgs.
- skranči Skrandži - ēdiena piedeva, aizdars no sačurkstinātiem taukiem un sīkiem gaļas gabaliņiem.
- grībiņas Skrandži - izkausētu tauku paliekas; dradži.
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
- kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas.
- perihondrijs Skrimšļa saistaudu slānis, kas pārvēršas par skrimšļaudiem.
- perihondrs Skrimšļa saistaudu slānis, kas pārvēršas par skrimšļaudiem.
- sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- bilineirīns Slāpekli saturoša viela, kas atrodas visos orgānos, B vitamīnu kompleksa sastāvdaļa, viens no savienojumiem, kuru trūkums uzturā veicina neitrālo tauku uzkrāšanos aknās un aknu taukainās deģenerācijas attīstību; holīns.
- serbi Slāvu izcelsmes tauta, Serbijas pamatiedzīvotāji, runā serbu valodā, rakstība kirilicā; ticīgie - gk. pareizticīgie.
- Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja.
- bulgāri Slāvu tauta, Bulgārijas pamatiedzīvotāji.
- rietumslāvi Slāvu tautas un ciltis, kas dzīvoja tagadējās Polijas un Slovākijas teritorijās un uz rietumiem no tām.
- dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos (bulgāri, serbi, horvāti un slovēņi).
- sālsmaize Slāvu tautu tradīcijās - sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot.
- cars Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.).
- mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
- heterijas Slepenas grieķu biedrības 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā; to galvenais mērķis bija tautas atbrīvošana no turku jūga.
- Holmenkollena Slēpošanas sporta centrs uz ziemeļrietumiem no Oslo ("Holmenkollen"), Norvēģijā, augstākais punkts 371 m vjl., kopš 1892. g. katru gadu notiek starptautiskas sacensības slēpošanā, slēpju muzejs, 1952. g. ziemas olimpisko spēļu norises vieta.
- grozekļa šotauga slīdstieniem uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi; virbeļšotauga.
- kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi.
- gumoze Slimīga sveķu tecēšana no kokiem (it īpaši plūmēm), retāk no lakstaugiem.
- aptukt Slimīgi aptaukoties (par mājputniem).
- kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām.
- cītizs Slotzars - tauriņziežu dzimtas slotzaru ģints ("Cytisus").
- halucinācija smadzeņu darbības traucējumu radīti uztvērumiem līdzīgi redzes, dzirdes, taustes u. c. tēli (pseidouztvērumi), ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas cilvēkam pašam liekas atspoguļojam īstenību.
- Vidua macroura smailastes parazītaudējs.
- smalksme Smalce, atauga; smalkne.
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim.
- merdziņš Smalku miltu un tauku aizdars.
- kalnu balzams smaržīga plastiska dažādas krāsas viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem; rodas, bioķīmiski pārveidojoties organismu atliekām; lieto tautas medicīnā; mūmijs.
- anīsa piepe smaržīgā tauriņpiepe.
- īssmeceri smecernieku dzimtas ("Adelognatha") grupa, vaboles ar īsu taisnu smeceri, taustekļi smecera galā, lidspārnu nav; grupā ietilpst vairākas apakšgrupas.
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
- kārklu mūķiene sniegbalti tauriņi, kas izlido jūnijā un jūlijā, kāpuri grauž lapu koku lapas, dažkārt savairojas lielās masās.
- antirasistiskais sociālais darbs sociālā darba prakse, kas palīdz pārvarēt uz rases vai tautības pazīmēm balstītas negatīvas attieksmes un izturēšanos.
- zocialekonomija Sociālekonomija, tautsaimniecība.
- gandisms Sociāli politiska un reliģiski filozofiska doktrīna, kas māca, ka nacionālā neatkarība sasniedzama mierīgā ceļā, iesaistot plašas tautas masas un apelējot pie tās reliģiskajām jūtām.
- arodinternacionāle Sociālistisko strādnieku, kalpotāju un ierēdņu arodu biedrību starptautiska savienība 20. gs. 1. pusē.
- maieutika Sokrāta nosaukums iztaujāšanas mākslai.
- planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās.
- tambermi Sombi - tauta, dzīvo Beninas ziemeļrietumos un Togo ziemeļos.
- svekomani Somijā apzīmējums zviedru kultūras piekritējiem un apvienībām, kas sekmē zviedru kultūru, valodu un tautību.
- mordvieši Somugru tauta (divas grupas - erzji un mokši), dzīvo pie Volgas vidusdaļas (Krievijā), runā mordviešu valodā.
- voguļi Somugru tauta.
- Baltijas somi somugru tautu (arī cilšu) grupa, pie kuras pieder, piemēram, somi, igauņi, lībieši.
- lužicieši Sorbi - tauta, dzīvo Vācijas dienvidaustrumu daļā Šprē upes baseinā 2 areālos (Kotbusas un Baucenes apvidū), runā sorbu valodās, cēlušies no senajām Pielabas slāvu ciltīm, ticīgie - kristieši (luterieši un katoļi).
- represālijas Spaidu līdzekļi, varmācīga pretdarbība (parasti starptautiskajās attiecībās).
- romancero Spāniešu tautas dziesmu krājums.
- fandango Spāņu tautas deja, ko dejo pāros, mērenā tempā; taktsmērs - trīsdaļīgs.
- idleo Spāņu tautas deja.
- romansero Spāņu tautas romanču kopums - gan atsevišķu ciklu, gan pilns to kopojums; jaunākajā laikā tā sauc arī atsevišķu autoru vai vairāku autoru antoloģiju krājumus.
- haleo Spāņu tautas solo deja 3/8 taktsmērā, mērenā tempā.
- bolero Spāņu tautasdeja 3/4 taktsmērā ar raksturīgām trioļu formulām, mērenā tempā, bet spriegā, sakāpinātā raksturā; šīs dejas mūzika.
- bolero Spāņu tautastērpa daļa - īsa jaciņa bez piedurknēm.
- drudzis Spārnota kode, tauriņš.
- efors Spartā - viena no piecām tautas sapulcē ik gadus ievēlētām augstākām amatpersonām, kas uzraudzīja administratīvo darbību, kārtoja tieslietas un ārlietas.
- anketa Speciāla aptaujas lapa informācijas iegūšanai.
- kravas marka speciāla zīme uz kuģa bortiem, kas rāda virs ūdens pieļaujamo borta augstumu kuģim ar pilnu kravu; kravas marku apliecina starptautisks dokuments "Apliecība par kravas marku".
- lopkopības pārraugs speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); kontrolasistents.
- kontrolasistents Speciāli apmācīts cilvēks, kas veic vairākus īpašus darbus lopkopībā (piemēram, kontrolē piena izslaukumu, tauku saturu pienā, govju ēdināšanu, kārto iegūto datu reģistrāciju attiecīgās veidlapās); lopkopības pārraugs.
- etniskās pievilkšanās/atgrūšanās indeksi speciāli laulātības indeksi, kas parāda prioritātes pakāpi atsevišķas tautības laulības partnera izvēlē salīdzinājumā ar nejaušo (varbūtējo) partnera izvēli.
- piesienamā trose speciāli sagatavota sintētiskā vai augu šķiedru trose ar iešpleisētām cilpām galos, kas paredzēta tikai peldlīdzekļa pietauvošanai (piesiešanai) krastā.
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO).
- Starptautiskā darba organizācija specializēta ANO organizācija, kuras uzdevums ir izstrādāt starptautiskās darba tiesību normas.
- investīciju bankas specializētas kredītiestādes atsevišķu tautsaimniecības nozaru kreditēšanai un kapitāla aprites nodrošināšanu tajos.
- fagocīti Specializētas saistaudu šūnas, kas spēj satvert un iznīcināt organismā iekļuvušās dzīvās daļiņas (mikroorganismus, šūnu fragmentus).
- retikulārie audi specializēti saistaudi, kas ir asinsrades orgānu (sarkano kaula smadzeņu, liesas, limfmezglu) pamats.
- mehanoreceptors Specializēts jušanas nervgalis, kas uztver mehāniskus kairinājumus, piem., taustes receptors, proprioreceptors u. c.
- skaitāmmašīna Specializēts mehānisks vai elektronisks taustiņskaitļotājs ar ciparu iespiešanas ierīci.
- pietauvošanās bētiņš speciāls lielizmēra rags pietauvošanās gala aizlikšanai gan krastā, gan uz peldlīdzekļa.
- suverenitāte Specifiska valsts kvalitāte - valsts augstākā vara savās iekšējās lietās un neatkarība no citām valstīm starptautiskajās attiecībās.
- rēps Specifiskai vajadzībai paredzēts zināma garuma gals, virve, tauva, trose vai līne.
- parenhīma Specifiskie, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas; pamataudi (1).
- briganti Spēcīga tauta senās Britānijas ziemeļos, kas ilgi un neatlaidīgi pretojās romiešiem; uzvarēti Domiciāna laikā, bieži sacēlās līdz pat Antonīna Pija laikam.
- grafestēzija Spēja ar taustes maņu uztvert un pazīt skaitļus un figūras, ko zīmē uz ādas.
- stereognostika Spēja izzināt ar taustes palīdzību (cieto) ķermeņu formas.
- stereognozija Spēja noteikt priekšmetu lielumu un formu ar tausti.
- simbolija Spēja pazīt priekšmetus ar tausti.
- starptautiskā tiesībsubjektība spēja piedalīties starptautiskajās tiesiskajās attiecībās, esot apveltītam ar starptautiskajām tiesībām un pienākumiem un spējot šīs tiesības un pienākumus realizēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pamatojoties uz tām.
- hirognostisks Spējīgs pazīt priekšmetu, to aptaustot; atšķirt ķermeņa labo pusi no kreisās.
- ņūtonsekunde Spēka impulsa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 N ir spēks, kas ķermenim, kura masa ir 1 kg, piešķir 1 m/s^2^ lielu paātrinājumu, kas vērsts spēka darbības virzienā.
- ņūtonmetrs Spēka momenta mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- speķzīlīte Speķa zīlīte - lielā zīlīte, tauku zīlīte.
- taurēt Spēlēt tauri, signalizēt ar tauri.
- spalvainās taucenes spilvotās taucenes.
- spinakera šotacs spinakera šotauga.
- epinette Spinets - klavesīna paveids, klaviatūra aptver 4 oktāvas, katram taustiņam atbilst tikai viena stīga.
- sprāgstlādiņš Sprāgstvielas pildījums uzspridzināšanai paredzētā munīcijā u. c. kaujas līdzekļos, kā arī dažādos spridzināšanas darbos tautsaimniecībā.
- taukšķene Sprigane, balzamīņu dzimtas lakstaugs.
- cilpotājs Sprīžotāju dzimtas balts tauriņš ar dzelteniem un melniem plankumiem ("Abraxas grossulariata").
- salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas.
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
- balksne Stabule (taure, trompete) no koka mizas.
- vedējstacija Stacija, kas veic termināļu vadību datoru tīklos ar vairākpunktu savienojumiem, lai nodrošinātu šo termināļu aptauju un no tiem saņemto ziņojumu komutāciju.
- dēstīt Stādīt (jaunos augus, parasti nelielus lakstaugus).
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
- plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- ezereņaugi Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi, ūdens un mitru vietu augi, \~75 sugas, Latvijā konstatētas 2 reti atrodamas sugas.
- SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus.
- dumpis Stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta ("Botaurinae"), vidēji liels bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu, 2 ģintis, 12 sugas, Latvijā 2 ģintis 2 sugas.
- intermuskulārie tauki starp muskuļiem nogulsnētie taukaudi.
- izocitronskābe Starpprodukts Krebsa trikarbonskābju ciklā ar kura starpniecību notiek ogļhidrātu, tauku un olbaltumu vielu maiņa.
- STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995").
- IBA Starptautiskā advokātu asociācija (angļu "International Bar Association").
- ICAS Starptautiskā aeronautikas padome (angļu "International Council of Aeronautical Sciences").
- FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija (franču "Federation internationale de basket-ball amateur").
- AIBA Starptautiskā amatieru boksa asociācija (franču "Association internationale de boxe amateur").
- AITA Starptautiskā amatieru teātra asociācija (franču "Association internationale du theatre d'amateurs").
- IELTS Starptautiskā angļu valodas zināšanu novērtēšanas sistēma (angļu "International English Language Testing System").
- TOEFL Starptautiska angļu valodas zināšanu pārbaudes sistēma sertifikāta iegūšanai (angļu "Test of English as a Foreign Language").
- WADA Starptautiskā antidopinga aģentūra.
- UIA Starptautiskā arhitektu apvienība (franču Union internationale dēs architectes).
- INTAS Starptautiskā asociācija sadarbības veicināšanai ar zinātniekiem no bijušās Padomju Savienības jaunajām valstīm.
- IAU Starptautiskā Astronomijas savienība ("International Astronomical Union").
- SAA Starptautiskā atomenerģijas aģentūra.
- IAEA Starptautiskā atomenerģijas izmantošanas aģentūra (angļu "International Atomic Energy Agency"), viena no ANO organizācijām.
- maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde.
- CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs").
- FIA Starptautiskā Autosporta federācija (franču "Federation internationale de l'Automobile").
- IRU Starptautiskā autotransporta savienība (angļu "International Road Transport Union").
- fluksuss Starptautiska avangardistu kustība, kuras galvenie principi ir absolūta spontanitāte, atraisītība, atteikšanās no jebkādiem ierobežojumiem.
- IBF Starptautiskā badmintona federācija (angļu "International Badminton Federation").
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka.
- IBF Starptautiskā bendija federācija (zviedru "Internationella Bandyfbrbundet").
- SBA Starptautiskā Biznesa augstskola.
- FIBT Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija (franču "Federation Internationale de Bobsleigh et de Toboganning").
- IBF Starptautiskā boksa federācija (angļu "International Boxe Federation").
- Sarkanā Pusmēness biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- Sarkanā Krusta biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai.
- ICAO Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (angļu "International Civil Aviation Organization").
- SDAS Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība.
- IUCN Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība.
- ILO Starptautiskā Darba organizācija (angļu "International Labour Organization"), viena no ANO struktūrām.
- CIOS Starptautiskā darba zinātniskās organizācijas komiteja (franču "Conseil international pour l'organisation scientifique").
- SDSF Starptautiskā demokrātiskā sieviešu federācija.
- 21. februāris Starptautiskā dzimtās (mātes) valodas diena.
- ISPA Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības biedrība (angļu "International Society for the Protection of Animals").
- ITT Starptautiska elektrosakaru firma (angļu "International Telephone and Telegraph Corporation").
- IEA Starptautiskā enerģētikas aģentūra (angļu "International Energy Agency").
- SEA Starptautiskā Enerģijas aģentūra (ESAO).
- UEA Starptautiskā esperanto asociācija (esperanto Universala Esperanto Asocio).
- SFK Starptautiskā finanšu korporācija (ANO).
- SI Starptautiskā fizikālo mērvienību sistēma (franču "Systeme International"), kam ir 7 pamatvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols) un 2 papildvienības (radiāns un steradiāns).
- CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore").
- FIAP Starptautiskā fotomākslas federācija (franču "Federation Internationale de l'Art Photographique"), dib. 1950., sadarbojas ar UNESCO.
- FIFA Starptautiskā Futbola federācija (franču "Federation Internationale de Football Association"), dib. 1904., rezidence atrodas Cīrihē.
- IATA Starptautiskā Gaisa pārvadājumu asociācija (angļu "International Air Transport Association").
- ATAI Starptautiskā gaisa transporta asociācija (franču "Association du transport aerien international").
- ITTF Starptautiskā galda tenisa federācija (angļu "International Table Tennis Federation").
- IAB Starptautiskā Grāmatvežu asociācija (angļu "International Association of Bookkeepers").
- IIHF Starptautiskā Hokeja federācija (angļu "International Ice Hockey Federation").
- ICC Starptautiska inuītu (eskimosu) nevalstiska organizācija "Cirkumpolāra Inuītu konference" (angļu "Inuit Circumpolar Conference"), dibināta 1977. gadā.
- 3. decembris Starptautiskā invalīdu diena.
- SIB Starptautiskā investīciju bilance.
- 12. augusts Starptautiskā jaunatnes diena.
- ICS Starptautiskā jūras kuģniecības palāta (angļu "International Chamber of Shipping").
- SJO Starptautiskā Jūrlietu organizācija.
- ICF Starptautiskā kanoe federācija (angļu "International Canoe Federation").
- FIPRESCI Starptautiskā kinokritiķu federācija (franču "Federation Internationale de la Presse Cinematographique).
- FCI Starptautiskā kinologu (suņu audzētāju) federācija (franču "Federation Cynologique Internationale").
- Rotari klubs starptautiska klubu organizācija, kas darbojas 160 valstīs, \~30000 klubu, kas apvieno \~1,2 mlj rotariešu.
- semafors Starptautiska koda signālu sistēma, kurus noraida ar roku attiecīgu stāvokli, izmantojot krāsainus karodziņus, lukturus u. tml.
- AMF starptautiska kompānija, kurai pieder ļoti plašs boulinga zāļu tīkls, boulinga zāles aprīkojuma un spēles piederumu ražotāja.
- SOLAS Starptautiskā konvencija "Dzīvības drošība jūrā" (angļu "Safety of Life at Sea").
- ISS Starptautiskā kosmosa stacija ("International Space Station").
- SKS Starptautiskā kosmosa stacija.
- Interpols Starptautiska kriminālpolicijas organizācija.
- ICC Starptautiskā krimināltiesa.
- SKT Starptautiskā krimināltiesa.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- ICE Starptautiskā kultūras apmaiņas organizācija (angļu "International Cultural Exchange").
- ISPA Starptautiskā kūrortu asociācija (angļu "International Spa Association").
- WWOOF Starptautiskā kustība "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu "World Wide Oportunities on Organic Farms").
- UNIMA Starptautiskā leļļu mākslinieku asociācija (franču "Union internationale des marionettes").
- autentiskums Starptautiska līguma īstenums, juridiskā akta pašu veidotais, radītais oriģinālais teksts; autentisks iztulkojums (interpretācija) - pašu autoru dotais juridiska akta, parasti līguma skaidrojums.
- denonsēšana Starptautiska līguma izpildes vienpusēja pārtraukšana atbilstoši līgumā paredzētajiem nosacījumiem.
- reziliacija Starptautiska līguma saistību izbeigšana.
- IMPAC Dublinas literārā prēmija starptautiska literāra balva (angļu "The International IMPAC Dublin Literary Award"), ko piešķir Dublinas pilsētas padome un uzņēmums IMPAC, bet pasākumu administrē Dublinas pilsētas publiskā bibliotēka, pretendentus izvirza pasaules valstu bibliotēkas.
- FIM Starptautiskā Motosporta federācija (franču "Federation internationale motocycliste").
- ICOM Starptautiskā muzeju padome (angļu "International Council of Museums").
- 17. oktobris Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena.
- Apspiesto Eiropas Tautu asambleja starptautiska nāciju pašnoteikšanās tiesību aizstāvēšanas organizācija (angļu "Assembly of Captive European Nations" - ACEN), dibināta 1954. g.
- UNICA Starptautiskā neprofesionālā kino asociācija (franču "Union internationale du cinema d'amateurs").
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- ATTAC Starptautiska nevalsts globalizācijas kustība par finanšu tirgu un to struktūru demokrātisku kontroli (angļu "Association for the Taxation of Financial Transactions for the Aid of Citizens").
- PADI Starptautiska niršanas instruktoru profesionālā asociācija (angļu "Professional Association of Diving Instructors"), kuras mērķis ir veicināt niršanas un akvalangisma izplatību un nirēju izglītību; organizē apmācību un izsniedz sertifikātus, sertificē un pārrauga niršanas centrus un sertificēto niršanas instruktoru darbu.
- nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt).
- IOC Starptautiskā Olimpiskā komiteja (angļu "International Olympic Committee").
- SOK Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
- masons Starptautiska organizācija (sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; brīvmūrnieks.
- brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (sākot no 18. gs.), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; masonis.
- FATF Starptautiskā organizācija cīņai pret naudas atmazgāšanu.
- MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība".
- Romas klubs starptautiska organizācija, izveidota Romā 1968. gadā, pazīstama ar tās aizbildniecībā tapušajiem nākotnes attīstības modeļiem, globālo problēmu analīzi.
- Starptautiskā standartizācijas organizācija starptautiska organizācija, kas dibināta 1946. g. un kas nodarbojas ar sakaru un informācijas apmaiņas starptautisku standartu izstrādāšanu.
- starptautiskā specializētā interneta komiteja starptautiska organizācija, kas ir atbildīga par interneta domēnu vārdu sistēmas pārvaldību.
- objektu pārvaldības grupa starptautiska organizācija, kas nodibināta, lai akceptētu izstrādātās tehnoloģijas kā atvērtus standartus objektorientētiem lietojumiem.
- UIO Starptautiskā orientālistu apvienība (franču "Union internationale des orientalistes").
- ido starptautiska palīgvaloda, ko 1907. g. izgudrojis francūzis L. de Bofrons, par pamatu ņemot esperanto valodu.
- 16. oktobris Starptautiskā pārtikas diena.
- asociācija PCMCIA starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija (angļu "Personal Computer Memory Card International Association").
- ICOMOS Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (angļu "International Council of Monuments and Sites").
- SPA Starptautiskā Policijas akadēmija.
- Transparency International starptautiska pretkorupcijas organizācija.
- elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts starptautiska profesionāla organizācija, kas apvieno inženierus, zinātniekus un studentus elektronikas un tai radniecīgās nozarēs. Viens no šīs organizācijas galvenajiem darbības virzieniem ir standartizācija t. sk. standartu izstrādāšana lokālajiem tīkliem un pilsēttīkliem.
- ICBP Starptautiskā putnu aizsardzības padome (angļu "International Council for Bird Preservation").
- OIRT Starptautiskā radio un televīzijas raidījumu organizācija (franču "Organisation internationale de radiodiffusion et television").
- IARU Starptautiskā radioamatieru apvienība (angļu "International Amateur Radio Union").
- PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs.
- penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību.
- starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija starptautiska ražotāju un tirdzniecības organizāciju asociācija, kas izstrādā atmiņas karšu un attiecīgo slotu standartus portatīviem datoriem.
- SRAB Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (Pasaules Banka) (ANO).
- Pasaules banka Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka.
- scientoloģija Starptautiska reliģiska kustība "lietišķā reliģiskā filozofija", kas saistīta ar īpašu psihoterapijas paveidu (t. s. dianētiku) un sludina, ka tās mācība stiprina cilvēka garīgo pašapzināšanos.
- jehovieši Starptautiska reliģiska organizācija, kas dibināta 19. gs. ASV; atzīst tikai vienu dievu - Jahvi; šīs organizācijas locekļi; Jehovas liecinieki; jehovisti.
- jehovisti starptautiska reliģiska organizācija, kas dibināta ASV 19. gs.; atzīst tikai vienu dievu - Jahvi; Jehovas liecinieki; jehovieši.
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība.
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms.
- UCI Starptautiskā riteņbraukšanas federācija (franču "Union cycliste internationale").
- IHF Starptautiskā rokasbumbas federācija (vācu "Internationale Handball-Foderation").
- SSKK Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja.
- detante Starptautiskā saspīlējuma atslābums (gk. runājot par 20. gs. 70. gadiem).
- KOSPAS-SARSAT Starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3-5 km; darbojas no 1983. g.
- KOSPAS–SARSAT starptautiska satelītsistēma, kas pieņem briesmu signālu SOS un atklāj kuģa avāriju 20 minūšu laikā jebkurā Pasaules okeāna daļā ar precizitāti līdz 3–5 km; darbojas no 1983. g.
- 8. marts Starptautiskā sieviešu diena.
- izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
- SSNP Starptautiskā Skolēnu novērtēšanas programma.
- 5. oktobris Starptautiskā skolotāju diena.
- ISA Starptautiskā skolu asociācija (angļu "International Schools Association").
- SSBA Starptautiska Skolu bibliotēku asociācija.
- CIS Starptautiskā slāvistu komiteja (franču "Comite international des slavistes").
- FIS Starptautiskā Slēpošanas federācija (franču "Federation internationale de ski").
- ISU Starptautiskā Slidošanas savienība (angļu "International Skating Union").
- ISF Starptautiskā Snovborda federācija (angļu "International Snowboard Federation").
- IASSW Starptautiskā Sociālā darba skolu asociācija.
- ICSW Starptautiskā Sociālās labklājības padome.
- Sociālistiskā internacionāle starptautiska sociāldemokrātisko, sociālistisko un darba partiju apvienība.
- sociāldemokrātija starptautiskā sociāldemokrātu organizācija.
- 2. internacionāle starptautiska sociālistisko un strādnieku partiju apvienība, dibināta 1889. g. 20. jūlijā Parīzē, sašķēlās pēc 1917. g. Oktobra apvērsuma Krievijā, radikālākas ievirzes partijas 1919. g. nodibināja Komunistisko internacionāli.
- Cimmervaldes konference starptautiska sociālistu konference, kas notika 1915. g. 5.-8. septembrī Cimmervaldē, Šveicē, piedalījās delagāti no 11 Eiropas valstīm, apsprieda jautājumu, kā cīnīties par mieru pasaules kara laikā.
- IFSW Starptautiskā Sociālo darbinieku federācija.
- IREX Starptautiskā speciālistu apmaiņas biedrība (angļu "International Research and Exchange Board").
- SSAF Starptautiskā sporta akrobātikas federācija.
- AIPS Starptautiskā sporta preses asociācija (franču "Association internationale de la presse sportive").
- ISO Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization" - nosaukuma pamatā ir grieķu vārds "isos" - "vienāds, vienlīdzīgs"), atrodas Ženēvā, Šveicē; dib. 1946. g.
- IOS Starptautiskā standartizācijas organizācija (angļu "International Organization for Standardization").
- ISBN starptautiskā standartizētā grāmatu numerācija (angļu "International Standard Book Numbering"); numurs tiek piešķirts visām grāmatām un sastāv no 10 cipariem četrās grupās: valsts (Latvijai 9984), izdevniecības numurs, nosaukuma numurs un kontrolskaitlis.
- ISMN Starptautiskā standartizētā nošu izdevumu numerācija (angļu "International Standard Music Number").
- SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm.
- ASI Starptautiskā stomatologu asociācija (franču "Association stomatologique internationale").
- Pirmā Internacionāle starptautiska strādnieku apvienība (no 1864. gada līdz 1876. gadam).
- Otrā internacionāle starptautiska strādnieku partiju apvienība, ko nodibināja Parīzē 1889. gadā un kas faktiski beidza pastāvēt Pirmā pasaules kara laikā.
- ISIC Starptautiskā studenta identitātes karte (angļu "International Student Identity Card").
- IUS Starptautiskā studentu savienība (angļu "International Union of Students").
- FIDE Starptautiskā Šaha federācija (fr. "Federation internationale des echecs").
- starptautiskā arbitrāža starptautiskā šķīrējtiesa, kas miera ceļā nokārto strīdus starp valstīm, kuras strīda jautājumus nodevušas izskatīšanai arbitrāžā.
- CCITT Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (franču "Comite Consultatif International Telegraphique et Telephonique").
- ITU Starptautiskā telekomunikāciju apvienība (angļu "International Telecommunication Union").
- Intelsat Starptautiskā Telekomunikāciju satelītu organizācija ("International Telecommunications Satellite Organisation").
- ITF Starptautiskā Tenisa federācija (angļu "International Tennis Federation").
- IUTAM Starptautiskā teorētiskās un lietišķās mehānikas savienība (angļu "International Union of Theoretical and Applied Mechanics").
- Starptautiskais kara tribunāls starptautiska tiesas institūcija galveno otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanai.
- ILA Starptautiskā tiesību asociācija (angļu "International Law Association").
- ATYPI Starptautiskā tipogrāfistu asociācija (franču "Association typographique internationale").
- IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics").
- IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics").
- IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry").
- 16. novembris Starptautiskā tolerances diena.
- Rotari Starptautiska uzņēmumu un profesiju pārstāvju organizācija, klubu savienība, kas izvirzījusi mērķi kalpot sabiedrībai ikdienas dzīvē.
- CIPL Starptautiskā valodnieku pastāvīgā komiteja (franču "Comite international permanent de linguistes").
- SDR Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienība (angļu "Special Drawing Rights" - speciālās aizņemšanās tiesības).
- tranša Starptautiskā valūtas fonda tā dalībnieku pa daļām saņemtie aizdevumi.
- 1. oktobris Starptautiskā veco ļaužu diena.
- vindglaiders Starptautiska vējdēļu klase.
- Greenpeace Starptautiska vides aktīvistu organizācija, kas uzstājīgi cīnās par vides saglabāšanu un dažādu kaitējumu novēršanu.
- IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation").
- FIVB Starptautiskā Volejbola federācija (franču "Federation Internationale de Voleyball").
- ISCS Starptautiskā zinātniskās sadarbības organizācija (angļu "International Scientific Cooperative Service").
- SŽO Starptautiskā žurnālistu organizācija.
- lieluma apzīmējums starptautiskā, nacionālā vai uzņēmuma mērogā pieņemts ciparu, burtu, burtciparu, piktogrāfisks vai citāds kods, ar kuru marķē ģērba lielumu.
- zaļā karte starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums
- TIF Starptautiskais dzelzceļa tranzīts (fr. "transport international par chemin de fer").
- IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet").
- SGS Starptautiskais Grāmatvedības standarts.
- SJTB Starptautiskais jaunatnes tūrisma birojs.
- BITEJ Starptautiskais jaunatnes tūrisma un sakaru birojs (franču "Bureau international pour le tourisme et les echanges de la jeunesse").
- IMT Starptautiskais kara tribunāls (angļu "International Military Tribunal").
- ITER Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors.
- IRSI Starptautiskais ledus sacīkšu seriāls (angļu "Ice Race Series International").
- konsultatīvais pakts starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru līguma puses uzņemas saistības apspriesties sakarā ar jautājumiem, kas tās interesē.
- IIB Starptautiskais patentu institūts (franču "Institut international des brevets").
- H "Hotel" starptautiskais signāls - nozīmē "man uz borta ir locis".
- STI Starptautiskais teātra institūts.
- IITF Starptautiskais Terminoloģijas pētniecības institūts (vācu).
- finanšu tirgus starptautiskais tirgus jeb ekonomisko attiecību kopums, kur notiek darījumi ar dažādiem finanšu instrumentiem atbilstoši tirgus pieprasījumam un piedāvājumam
- IMF Starptautiskais valūtas fonds (angļu "International Monetary Fund").
- SVF Starptautiskais valūtas fonds.
- ISF Starptautiskais zinātnes fonds (angļu "International Science Foundation").
- ICSI Starptautiskais zinātniskās informācijas centrs (angļu "International Center of Scientific Information").
- ISIS Starptautiskais zinātniskās informācijas dienests (angļu "International Scientific Information Service").
- iebraucējs Starptautiskajā ceļotāju statistiskajā uzskaitē - visas personas, kuras ieceļo valstī ar jebkuru mērķi.
- load Starptautiskajā kokmateriālu tirdzniecībā dažreiz lietotā angļu kravas vienība, atbilst 50 angļu kubikpēdām jeb 1,416 kubikmetriem.
- masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – kilograms (kg), ko nosaka īpaši izgatavots kilograma etalons.
- nuit Starptautiskajā telegrāfijā saīsinājums nakts laikā pieņemtām telegrammām, kas tūliņ jāpiesūta.
- loads Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām).
- lods Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām).
- lote Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām).
- louds Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām).
- memorands Starptautiskajās attiecībās - īpašs dokuments, kurā detalizēti (argumentējot valdības uzskatus) ir izteikti jautājumi, kas jau izvirzīti diplomātiskajā sarakstē, un kuru pievieno notai vai arī iesniedz kā patstāvīgu dokumentu bez paraksta un zīmoga.
- vest sarunas starptautiskajās attiecībās - organizēt, veikt doma apmaiņu (ar kādas valsts pārstāvjiem) nolūkā panākt vienošanos.
- atgriezeniskā norāde starptautiskajās privāttiesībās kolīzijas normu pielietošanas variants, kad vienas valsts kolīziju norma norāda, ka jāpiemēro otras valsts likumi, bet tajā pašā laikā otras valsts kolīzijas norma atsakās no savas kompetences, norādot, ka jāpiemēro otras partnervalsts likums.
- sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
- angārija starptautiskajās tiesībās - karojošas valsts tiesība sagrābt neitrālo valstu transportlīdzekļus (galvenokārt tirdzniecības kuģus), lai tos izmantotu militārām vajadzībām.
- de facto starptautiskajās tiesībās - oficiāla, bet nepilnīga valsts vai valdības atzīšana; pastāvot "de facto" statusam parasti nodibina konsulārās un tirdzniecības attiecības, bet ne pilnīgas diplomātiskas attiecības.
- de iure starptautiskajās tiesībās - pilnīga valsts vai valdības atzīšana, ietver diplomātisko, konsulāro, tirdzniecības un visu citu attiecību nodibināšanu un uzņemšanu starptautiskās organizācijās.
- ultimāts Starptautiskajās tiesībās - tāda kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu šīs prasības neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- opcija starptautiskajās tiesībās - tas pats, kas "optācija" - pārstāvniecības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura pārgājusi citai valstij.
- dezavuēt Starptautiskajās tiesībās - valdības vārdā paziņot, ka nepiekrīt oficiālas (pilnvarotas) personas rīcībai vai paziņojumam.
- moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
- servitūts Starptautiskajās tiesībās - vienas valsts teritoriālās suverenitātes ierobežošana par labu citai valstij vai citām valstīm.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.).
- indemnitāte Starptautiskajās tiesībās - zaudējumu atlīdzināšana.
- status quo starptautiskajās tiesībās un starptautiskajās attiecībās - stāvoklis, kāds pastāv pašlaik vai pastāvējis noteiktā momentā agrāk.
- nacionālais režīms starptautiskajos līgumos piemērojams princips, saskaņā ar kuru vienas līgumslēdzējas valsts fiziskām un juridiskām personām citas līgumslēdzējas valsts teritorijā tiek piešķirtas tādas pat tiesības, privilēģijas, priekšrocības, kā šīs pašas valsts fiziskām un juridiskām personām.
- saldo Starptautiskajos norēķinos - valsts eksporta un importa vērtību starpība vai ārvalstu maksājumu un iemaksājumu starpība.
- AID Starptautiskās attīstības aģentūra (ASV; "Agency for International Development").
- MFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP augstākā radošā kvalifikācija - meistars, ko īpašos gadījumos piešķir fotomāksliniekiem, kuriem ir 2 iepriekšējie tituli - AFIAP un EFIAP.
- EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā.
- AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā.
- ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā.
- skauti starptautiskās jaunatnes neformālās audzināšanas kustības dalībnieki, ko 20. gadsimta sākumā nodibināja Lielbritānijā un kas vēlāk izveidojās daudzās valstis.
- vūferi Starptautiskās kustības "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu saīs. "WWOOF") brīvprātīgie palīgi.
- standarts ISO 9000 Starptautiskās kvalitātes vadības sistēmas standarts, kas paredzēts ražotāju un pakalpojumu sniedzēju novērtēšanai; ieviesa Starptautiskā Standartizācijas organizācija 1987. gadā.
- Lubāna mitrāju komplekss starptautiskas nozīmes aizsargājama teritorija, 2002. g. iekļauts Rasmāres konvencijas vietu sarakstā, platība - 47902 ha.
- rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", Rotari kluba biedrs.
- komisārs Starptautiskās sporta veida federācijas pārstāvis starptautiskās sacensībās.
- abstraktās sintakses notācija 1 Starptautiskās standartizācijas organizācijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa attēlošanas slāņa standartos IS 8824, IS 8825 noteiktais datu struktūru aprakstīšanas veids.
- datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāts lietojumslāņa protokols, kas ļauj unificēt darbu ar datnēm un datu bāzēm, kā arī apvienot vienā sistēmā dažādu lietotāju izstrādātās programmas.
- darbu pārsūtīšana un manipulācija starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāts lietojumslāņa protokols, ko izmanto, lai veiktu attālu darbu izpildi.
- kustīgu attēlu ekspertu grupa starptautiskās standartizēšanas organizācijas ekspertu grupa, kas izstrādājusi kustīgu attēlu saspiešanas paņēmienu kopumu, kas ieguvis standarta statusu _MPEG_.
- datu posma augsta līmeņa vadība starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteikts datu posma slāņa protokols, kas savienojumu nodibināšanas, datu pārraides un savienojumu pārtraukšanas laikā nosaka protokola datu bloku (kadru) formātus un vadības procedūras; protokols _HDLC_.
- vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādātais pakalpojumu CMIS kopums un atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošas datoru tīklu standartfunkcijas, kas nodrošina ar šo tīklu pārraudzību un vadību saistītos lietojumslāņa pakalpojumus.
- vispārīgais pārvaldības informācijas protokols starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāts atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošu datoru tīklu pārraudzības un vadības protokols, kas nodrošina kļūdu, konfigurācijas un darbveices, kā arī drošības un uzskaites pārvaldību.
- centimetriskais ISO lieluma apzīmējums Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) ieteiktais ģērba l. a. ar informatīvo vadmēru nosaukumiem pievienotiem vai piktogrammā ierakstītiem tipfigūru vadmēru garumiem centimetros, kuriem proporcionālie izmēri ir iekonstruēti ģērba piegriezumdetaļās.
- universiāde Starptautiskas studentu sporta sacensības.
- olimpiāde starptautiskās šaha federācijas rīkotās komandu sacensības šahā (vīriešiem kopš 1927. g., sievietēm kopš 1957. g.
- V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību.
- X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi.
- X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus.
- X.25 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu funkcionēšanas pamatprincipi.
- X.75 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu savienošanas principi gadījumā, kad šo tīklu pamatā ir rekomendācijas X.25 dažādas realizācijas.
- standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
- standarts X.400 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas nosaka starptautiskā elektroniskā pasta funkcionēšanas pamatprincipus. Standarts _X.400_ atšķiras no internetā izmantotajiem elektroniskā pasta standartiem. Lai ziņojumus varētu pārsūtīt no vienas sistēmas otrā, tiek izmantotas vārtejas.
- ITU-T Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (angļu "International Telecommunication Union") komiteja, kas nodarbojas arelektrosakaru standartu izstrādāšanu; līdz 1990. g. sākumam bija pazīstama kā Starptautiskā Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvā komiteja (CCITT).
- komiteja ITU-T starptautiskās telekomunikāciju apvienības komiteja, kas nodarbojas ar elektrosakaru standartu izstrādāšanu.
- valoda SDL Starptautiskās telekomunikāciju savienības izstrādāta formāla valoda, kas nodrošina precīzu telekomunikāciju sistēmu specifikāciju un funkcionēšanas aprakstu izstrādāšanu.
- integrēto pakalpojumu cipartīkls starptautiskās telekomunikāciju savienības komitejas _ITU-T_ izstrādāts datu pārraides tīkla standarts, kas nosaka prasības, kurām jāatbilst šī tīkla arhitektūrai un saskarnēm, lai nodrošinātu datu, audio- un videoinformācijas pārraidi pa vienotu cipartīklu.
- modus vivendi starptautiskās tiesībās - divu vai vairāku valstu vienošanās akts, kam piemīt pagaidu kompromisa raksturs.
- atbildības ierobežojumi starptautiskās tiesībās līgumos noteiktās materiālās atbildības summu robežas, ko ir jāizmaksā kompensācijas kārtībā starptautisko attiecību subjektam, kuram ir radušies zaudējumi.
- reparācija Starptautiskas tiesiskās atbildības veids - karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana.
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
- pasaules tirgus starptautiskās tirdzniecības sistēma, kurā piedalās daudzas vai visas valstis.
- biosfēras rezervāts starptautiskas vai valsts nozīmes vides dabas stāvokļa etalons ar absolūtu rezervācijas režīmu.
- protokols starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks.
- eirokredīti Starptautiski aizņēmumi, ko izsniedz komercbankas uz eirovalūtas tirgus resursu rēķina; parasti tiek piešķirti uz ilgu laiku ar svārstīgām procentu likmēm.
- gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni.
- anatomiskā nomenklatūra starptautiski atzīts anatomisko nosaukumu saraksts, kas ļauj izvairīties no jucekļa un pārpratumiem anatomisko nosaukumu lietošanā.
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
- SCI Starptautiski citējams izdevums.
- humanētiķi Starptautiski izplatīta kustība, kuras uzmanības centrā ir dažādu rituālu desakralizācija un alternatīvu pilsonisku rituālu popularizācija.
- terorisms Starptautiski neatzītu cilvēku vai cilvēku grupu noziedzīga darbība, kas grauj starptautisko kārtību, starptautisko attiecību stabilitāti, apdraud valsti, atsevišķu personu vai kādu cilvēku kopu.
- klīrings Starptautiski norēķini bez skaidras naudas (ar preču apmaiņu, savstarpēju saistību dzēšanu).
- RGB Starptautiski pieņemta krāsu sistēma, kurā par pamatkrāsām tiek uzskatītas sarkana, zaļa un zila krāsa (angļu "Red, Green, Blue") un tās sajaucot dažādās attiecībās tiek veidotas visas citas krāsas.
- taksācijas rekvizītu simboli starptautiski pieņemtie taksācijas rekvizītu apzīmējumi (vecums – A, augstums – H, caurmērs – D, šķērslaukums – G, krāja – V).
- TIR Starptautiskie autotransporta pārvadājumi (fr. "transport international de marchandises par route").
- KFOR Starptautiskie Miera uzturēšanas spēki (Kosovas miera spēki).
- ISSN Starptautiskie standartnumuri seriālizdevumiem (angļu "International Standard Serial Number").
- Incoterm-2000 starptautiskie tirdzniecības noteikumi - 2000 (angļu "International Commercial Terms").
- inkotermi Starptautiskie tirdzniecības noteikumi, kas reglamentē visdažādākos apstākļus un nosacījumus preču plūsmā no pārdevēja pie pircēja.
- SAI Starptautisko attiecību institūts (LU).
- Baltijas jautājums starptautisko attiecību problēma Eiropā no viduslaikiem līdz mūsu dienām, ko radīja dažādu spēku cīņa par kundzību Baltijas jūrā un par Baltijas teritoriju.
- paralēlā jurisdikcija starptautisko krimināltiesību institūts, saskaņā ar kuru nacionālām un starptautiskām tiesām ir kriminālvajāšanas tiesības, ko tās var piemērotattiecībā pret personām, kuras ir pastrādājušas kara noziegumus un noziegumus pret starptautiskām humanitārām tiesībām.
- SNB Starptautisko norēķinu banka.
- diplomātiskās tiesības starptautisko normu kopums, kas reglamentē oficiālo starpvalstu kontaktu norisi, kā arī valstu diplomātisko pārstāvniecību un diplomātisko aģentu funkcijas, statusus, tiesības un imunitāti.
- COLREGS Starptautisko noteikumu sistēma, kas nosakakuģa vadītāja rīcību, lai izvairītos no kuģu sadursmes jūrā (angļu "International Regulations for the Prevention of Collisions at Sea").
- aizvietotājlikums Starptautisko privāttiesību doktrīnas termins, kas apzīmē likumu ar kuru aizstāts kāds cits likums.
- IDI Starptautisko tiesību institūts.
- implementācija Starptautisko tiesību izpilde no valsts puses.
- estoppel Starptautisko tiesību norma, atbilstoši kurai valsts zaudē tiesības atsaukties uz starptautiskā līguma izbeigšanos, darbības pārtraukšanu, apturēšanu vai nederīgumu pati savas darbības dēļ.
- starptautiskā līguma slēgšana starptautisko tiesību normas tapšanas process, kas izpaužas juridiskās darbības vairākās pēctecīgās stadijās: līgumiskās iniciatīvas, iesaistīšanās pārrunās un to kārtošana, līguma teksta veidošana un tā pieņemšana, līguma autentiskuma noteikšana, piekrišanas izpausme līguma obligātumam.
- starptautiskās jūras tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) attiecības pasaules jūru un okeānu izmantošanā starptautisko tiesību atļautajās robežās un noteiktajā kārtībā.
- starptautiskās kosmosa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu (valstu, starpvaldību organizāciju) darbību kosmosa izpētē un izmantošanā, ieskaitot Mēnesi un citus debess ķermeņus.
- starptautiskās gaisa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē valstu un to aviosabiedrību, arī starptautisko organizāciju darbu gaisa telpā, nosaka gaisa telpu tiesisko režīmu, starptautisko lidojumu kārtību, gaisa transporta darbības tehniskos standartus utt.
- starptautiskās publiskās tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas veido īpašu, specifisku tiesību nozari un kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautiskiem veidojumiem (starpvaldību organizācijām) to starptautiskās kopdzīves apstākļos.
- starptautiskie delikti starptautisko tiesību normu pārkāpumi.
- starptautisks delikts starptautisko tiesību normu pārkāpums, kas rodas valsts prettiesiskas rīcības vai prettiesiskas bezdarbības rezultātā.
- teritoriālā neaizskaramība starptautisko tiesību princips, imperatīva norma, saskaņā ar kuru ir jārespektē citas valsts teritorijas patstāvība, citas valsts teritorijas un robežas savrupība.
- postliminium Starptautisko tiesību princips, kas nosaka, ka personas, lietas un iestādes, kuru tiesisko stāvokli grozījusi kara okupācijas vara, automātiski atgūst savu agrāko tiesisko stāvokli, tiklīdz okupācija beigusies.
- teritoriālā integritāte starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru aizliegta otras valsts teritorijas sagrābšana, sadalīšana vai pievienošana, lietojot spēku vai tā draudus.
- tautu pašnoteikšanās tiesības starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru tautai vai nācijai pieder tiesības izveidot suverēnu, neatkarīgu valsti savā vēsturiskajā teritorijā.
- starptautisko tiesību pamatprincipi starptautisko tiesību sistēmas galvenās imperatīvās normas, kas ietver sevī vispāratzītākās idejas un prasības pret starptautisko tiesību subjektu tiesisku uzvedību savstarpējās attiecībās.
- opinio juris starptautisko tiesību subjektu pārliecība par tiesību normu pilnvērtību; praktiski tas nozīmē, ka valstis atzīst kaut kādu noteikumu par starptautisko tiesību normu.
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- tutu starptautisks apzīmējums baleta dejotājas kārtainajiem svārciņiem.
- kapitāla trofeja starptautisks apzīmējums teicamai medību trofejai (parasti atbilstoša zelta medaļai attiecīgā izstādē).
- ātrvilciens EC starptautisks ātrvilciens "Euro City", kas kursē Vācijā un savieno to ar citām Eiropas valstīm.
- ātrvilciens Eurostar starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša, tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā.
- SOS Starptautisks briesmu signāls, ko ar radiotelegrāfa vai gaismas signāliem raida jūras kuģi, lūdzot palīdzību.
- Eirovīzija Starptautisks dziesmu konkurss, kurā piedalās dziedātāji un mūziķi no dažādām Eiropas valstīm.
- datorgrafikas metadatne starptautisks grafikas datņu formāta standarts, kas nodrošina objektorientētas grafikas uzglabāšanu aparatūrneatkarīgā formā vai grafikas attēlu apmaiņu starp lietotājiem.
- starptautisks jūras šaurums starptautisks jūrasceļš, kas savieno atklātās jūras un okeānus, kā arī reģionālo jūru ar atklāto jūru.
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā.
- reģionāls līgums starptautisks līgums, ko noslēdz valstis, kuras atrodas noteiktā ģeogrāfiskā reģionā.
- konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā).
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme.
- traktāts Starptautisks līgums.
- tīkls USENET starptautisks nekomerciāls datoru tīkls, kas apvieno operētājsistēmas _UNIX_ vidē strādājošas datoru sistēmas, kuras ar interneta starpniecību tiek saistītas ar citiem datoru tīkliem; parasti šo tīklu izmanto kā dalītu ziņojumdēļa sistēmu, ar kuras palīdzību dažādas intereškopas apmainās ar informāciju.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- globālā tīmekļa konsorcijs starptautisks rūpniecisks konsorcijs, kas izveidots, lai izstrādātu globālā tīmekļa kopējos standartus.
- NE Starptautisks saīsinājums - ziemeļaustrumi (angļu North-East).
- Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos.
- O starptautisks signāls _Oskar_ - nozīmē _cilvēks aiz borta_.
- D "Delta" starptautisks signāls - nozīmē "turieties no manis tālāk, eju ar grūtībām".
- P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies".
- L "Lima" starptautisks signāls – nozīmē "apstādiniet savu kuģi!".
- O "Oskar" starptautisks signāls – nozīmē "cilvēks aiz borta".
- Y "Yankee" starptautisks signāls – nozīmē "es dreifēju ar enkuru".
- I "Indija" starptautisks signāls – nozīmē "es mainu kursu pa kreisi".
- E "Eko" starptautisks signāls – nozīmē "es mainu kursu pa labi".
- K "Kilo" starptautisks signāls – nozīmē "es vēlos ar jums uzņemt sakarus".
- U "Uniform" starptautisks signāls – nozīmē "jūs ejat uz bīstamu vietu".
- S "Sierra" starptautisks signāls – nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā".
- M "Mike starptautisks signāls – nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas".
- V "Viktor" starptautisks signāls – nozīmē "man vajadzīga palīdzība".
- G "Golf" starptautisks signāls – nozīmē "man vajadzīgs locis".
- Z "Zulu" starptautisks signāls – nozīmē "man vajadzīgs velkonis".
- N "November" starptautisks signāls – nozīmē "nē" vai "iepriekšējā signālu grupa jālasa noliedzošā formā".
- X "X-ray" starptautisks signāls – nozīmē "pārtrauciet darbību un vērojiet manus signālus!".
- J "Juliett" starptautisks signāls – nozīmē "pie manis ir ugunsgrēks un bīstama krava uz borta; turieties tālāk no manis".
- T "Tango" starptautisks signāls – nozīmē "turieties no manis noteiktā attālumā; tralēju pārī".
- W "Whiskey" starptautisks signāls – nozīmē "vajadzīga medicīniskā palīdzība".
- E Starptautisks signāls "Eko" - nozīmē "es mainu kursu pa labi".
- F Starptautisks signāls "Foxtrot" - nozīmē "neesmu vadāms; uzturiet sakarus ar mani".
- G Starptautisks signāls "Golf" - nozīmē "man vajadzīgs locis".
- H Starptautisks signāls "Hotel" - nozīmē "man uz borta ir locis".
- Y Starptautisks signāls "Yankee" - nozīmē "es dreifēju ar enkuru".
- I Starptautisks signāls "Indija" - nozīmē "es mainu kursu pa kreisi".
- L Starptautisks signāls "Lima" - nozīmē "apstādiniet savu kuģi!".
- M Starptautisks signāls "Mike" - nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas".
- N Starptautisks signāls "November" - nozīmē "nē" vai "iepriekšējā signālu grupa jālasa noliedzošā formā".
- S Starptautisks signāls "Sierra" - nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā".
- T Starptautisks signāls "Tango" - nozīmē "turieties no manis noteiktā attālumā; tralēju pārī".
- U Starptautisks signāls "Uniform" - nozīmē "jūs ejat uz bīstamu vietu".
- V Starptautisks signāls "Viktor" - nozīmē 'man vajadzīga palīdzība'.
- W Starptautisks signāls "Whiskey" - nozīmē 'vajadzīga medicīniskā palīdzība'.
- X Starptautisks signāls "X-ray" - nozīmē "pārtrauciet darbību un vērojiet manus signālus!".
- Z Starptautisks signāls "Zulu" - nozīmē "man vajadzīgs velkonis".
- R Starptautisks signāls bez apzīmējuma "Romeo"; lieto kopā ar citu burtu kombināciju.
- R "Romeo" starptautisks signāls bez apzīmējuma; lieto kopā ar citu burtu kombināciju.
- Alfa Starptautisks signāls, nozīmē: "Nolaists ūdenslīdējs, ievērojiet attālumu un virzieties lēnām".
- sinhronā ciparhierarhija starptautisks standarts par sinhrono datu pārraidi pa optiskajiem kabeļiem.
- čelendžers Starptautisks tenisa turnīrs ar samērā nelielu balvu fondu.
- Nirnbergas process starptautisks tiesas process, kurā tiesāja nacistiskās Vācijas valdības pārstāvjus un kara noziedzniekus, notika no 1945. g. 20. novembra līdz 1946. g. 1. oktobrim NIrnbergā (Vācijā).
- eirotirgus Starptautisks valūtas un aizdevu kapitāla tirgus, kurā darījumi tiek veikti eirovalūtās.
- HUGO Starptautisks zinātnisks projekts (angļu "the Human Genome Organization"), kura mērķis ir noteikt visus gēnus cilvēka DNS.
- prosīdingi Starptautisku konferenču materiālu krājumi.
- apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa starptautisku organizāciju _ISO_, _IEC_ un _ITU-T_ apvienota ekspertu grupa, kuras uzdevums ir definēt attēlu bezzudumu kodēšanas standartu.
- ūdeņu aizsardzība starptautisku pasākumu sistēma, kas vērsta uz ūdens resursu ilgstošu izmantošanu, to taupīšanu un kvalitātes saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
- sinhronais optiskais tīkls starptautisku platjoslas tīklošanas standartu kopums informācijas pārraidei pa optiskajiem kabeļiem.
- adaptēšana Starptautisku standartu vai citu normatīvu aktu pielāgošana konkrētiem vietējiem apstākļiem vai situācijai.
- vides aizsardzība starptautisku, valsts, likumdošanas, sabiedrisku, organizatorisku un tehnisku pasākumu kompleksa sistēma, kas virzīta uz apkārtējās vides (dabas) saglabāšanu, tās bagātību vairošanu un aizsardzību no cilvēku tehnoloģiskās darbības negatīvajam sekām (piesārņošanas).
- likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
- radīšanas mīts stāsts, kas izskaidro konkrētas tautas, vietas vai visas pasaules dievišķo sākotni.
- stāstniecība Stāstu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- iedzīvotāju statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju dabisko kustību, migrāciju, sastāvu, tautas skaitīšanu un apsekojumu statistiskos datus un sniedz to interpretāciju.
- tautas skaitīšanas dati statistiskā informācija, kuru iegūst tautas skaitīšanā par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, izvietojumu un kustību, kā arī par to mājokļiem.
- staubans Staubenis.
- staubens Staubenis.
- staubars stauberis
- staubere Stauberis.
- staubers Stauberis.
- stauburis Stauberis.
- staurastrum Staurastras.
- Staurastrum aciculiferum staurastru suga.
- Staurastrum aculeatum staurastru suga.
- Staurastrum alternams staurastru suga.
- Staurastrum anatinum staurastru suga.
- Staurastrum apiculatum staurastru suga.
- Staurastrum avicula staurastru suga.
- Staurastrum bacillare staurastru suga.
- Staurastrum brebissonii staurastru suga.
- Staurastrum brevispinum staurastru suga.
- Staurastrum controversum staurastru suga.
- Staurastrum cuspidatum staurastru suga.
- Staurastrum dejectum staurastru suga.
- Staurastrum dilatatum staurastru suga.
- Staurastrum lunatum staurastru suga.
- Staurastrum paradoxum staurastru suga.
- Staurastrum pungens staurastru suga.
- Staurastrum tetracerum staurastru suga.
- Staurastrum tumidum staurastru suga.
- sabalansētība Stāvoklis tautsaimniecībā, uzņēmumā, ja savstarpēji atbilstīgie rādītāji ir līdzsvarā, piem., piedāvājums un pieprasījums, apgrozībā esošās naudas daudzums un tās segums ar dārgmetāliem un konvertējamu ārzemju valūtu utt.
- pakļautība Stāvoklis, kad (tauta, valsts u. tml.) ir, parasti politiski, pakļauta (kam) ar varu.
- neatkarība stāvoklis, kad tauta vai valsts nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās
- staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas.
- stenomašīna Stenogrāfijas rakstāmmašīna, kas stenogrāfijas zīmes pieraksta ar vienu vai vairāku taustiņu kombinācijām.
- rudzu stiebrkode stiebrkožu dzimtas suga ("Ochsenheimeria taurella").
- vērdžinels Stīgu taustiņinstruments, klavesīna paveids; virdžināls.
- smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam).
- notincināt Stingri nopratināt, iztaujāt.
- diplomātiskā etiķete stingri reglamentēti izturēšanās, uzvedības noteikumi diplomātiem viņu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsts vai starptautiskās organizācijas amatpersonām.
- ķerlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), kuru izmet krastā vai pārmet uz citu peldlīdzekli, bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kuru jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli.
- sviedlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā ir iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kura jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli.
- tauriski Stipra un kareiviska Alpu tauta 2. un 1. gs. p. m. ē.
- Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
- Ārlanda Stokholmas starptautiskā lidosta ("Arlanda"), \~40 km no Stokholmas.
- tartaļja Stosts, komiska rakstura tēls neapoliešu tautas teātrī; vēlāk ieviesies vispār Itālijā un Francijā.
- paurēties Strādīgi un taupīgi dzīvojot kļūt pārticīgam.
- rūzele strādīgs, uzmanīgs un taupīgs cilvēks.
- Zelta āmurs straptautiskais Baltijas reklāmas festivāls "Golden Hammer", arī tajā pasniegtā balva.
- furianta Strauja čehu tautas deja ar raksturīgu divdaļu un trīsdaļu taktsmēra maiņu.
- polka Strauja deja 2/4 taktsmērā; čehu tautasdeja; šīs dejas mūzika.
- tarantella Strauja itāliešu tautas deja 6/8 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kamarinskaja Strauja krievu tautas deju dziesma divdaļu taktsmērā.
- pasodoble Strauja Latīņamerikas tautu deja 2/4 taktsmērā; sarīkojumu deja, kurā ir izmantoti šīs dejas elementi; šīs dejas mūzika.
- obereks Strauja poļu tautas deja 3/4 vai 3/8 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- sarabanda Strauja sena spāņu tautas deja 3/4 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- segidilja Strauja spāņu tautas deja 3/4 un 3/5 taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- moldavaņeska Strauja, ugunīga moldāvu tautas deja divdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- kvēlainīte Straujas dabas sieviete (tautasdziesmās).
- apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
- sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam.
- patronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktajās laulībās pieņem tēva tautību.
- matronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktās laulībās pieņem mātes tautību.
- aknes Strutainu iekaisumu perēkļi ādas matu maisiņos un tauku dziedzeros (pinnes, pūtītes).
- laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); virszemes daļa (dažiem augiem, piemēram, kartupeļiem, burkāniem).
- stublājs Stumbrs (lakstaugiem), kas nepārkoksnējas.
- harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem.
- sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
- kimukoni Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos.
- pokoti Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos.
- upi Suki - tauta Kenijas rietumos un Ugandas kaimiņrajonos.
- surmēts Sulīgs, tauks, auglīgs.
- Manuk-Manuka Sumatras tautu mitoloģijā - gaišzilā kosmiskā vista, visas pasaules radītāja, augstākā dieva sieva, kas izdēja trīs olas, no kurām izšķīlās trīs dievi - demiurgi, kas radīja trīs Visuma līmeņus - debesis, cilvēku pasauli un pazemes valstību.
- stumbrs Sumbrs; arī taurs.
- vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni.
- purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju.
- ārstniecības suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum officinale"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
- hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna.
- dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi.
- skābene Sūreņu dzimtas ģints ("Rumex"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām veselām lapām, zaļganiem vai rožainiem ziediem, parasti skarās, un augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- kami Sutinātu auzu miltu ēdiens bez taukvielām.
- konfederācija Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata.
- vasvahili Svahili - tauta Tanzānijā, Zairā (Kongo DR), Mozambikā, Kenijā.
- izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
- hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar vienu svārstību sekundē; Hz.
- sulfātziepes Sveķskābju un taukskābju nātrija sāļu un neitrālo vielu maisījums, kas radies kā blakusprodukts, koksnes šķeldas vārot pēc sulfātvārīšanas metodes.
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža.
- tautaji Svešinieki, tautas.
- sveši ļaudis svešinieki; tautas, precinieki.
- sveštautībnieks Sveštautietis.
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali.
- pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemēar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens).
- Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats.
- svīdiņa Svīdenis - cepumi (plāceņi) no rudzu miltiem, taukos vārīti un krāsnī cepti.
- paniņas Sviesta ražošanas blakusprodukts, kas satur 0,4-0,7% tauku, olbaltumu kompleksu, A, D, E, F, B~1~, B~12~, PP vitamīnus, arī neaizstājamās aminoskābes.
- miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- švilpene Svilpene - ar taukiem vārīta putraimu putra.
- pneimatiskā traktūra svina caurulīšu sistēma, kas savieno taustiņus ar stabulēm.
- zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
- fanfara Svinīgs taures signāls.
- fanfare Svinīgs tauru (trompešu) signāls.
- pļaut Šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā).
- antioksidants Šāda viela, ko lieto karotīna un A vitamīna stabilizēšanai barības līdzekļos, taukiem bagātu barības līdzekļu un pārtikas produktu kvalitātes saglabāšanai.
- šantojoki Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos gar Ķīnas robežu.
- maušani Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) austrumos, Šanas / Tai pavalstī; šani (2).
- huni Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi; hanungi.
- hanungi Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļos; huni.
- hamti Šanu tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, Čindvinas augšteces apvidū, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju (taidžuanu) grupas, antropoloģiskā ziņā dienvidmongoloīdi.
- Šarlottauna Šarlotauna - pilsēta Kanādā.
- šertaunieks Šārstaunieks.
- tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas.
- džuni Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- lani Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- leji Še tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas Fudzjanas, Džedzjanas un Dzjansi provinces kalnu rajonos, runā ķīniešu valodā, saglabājuši arī dzimto valodu, kas pieder pie mjaojao grupas, dienvidaustrumu Ķīnas aborigēno iedzīvotāju pēcteči, stipri asimilējušies ar ķīniešiem, animistiskie ticējumi.
- purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos.
- liroepika Šī daiļliteratūras starpveida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- lirika Šī daiļliteratūras veida daiļdarbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
- dārzenis Šī lakstauga daļas, kas lietojamas uzturā.
- skābene Šī lakstauga lapas.
- plaukšķene Šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas.
- kurši Šīs cilts, tautības piederīgais.
- sēļi Šīs cilts, tautības piederīgais.
- zemgaļi Šīs cilts, vēlāk tautības, piederīgais.
- cirvene Šīs dzimtas ģints ("Alisma"), lakstaugs kas aug ūdenī vai mitrās vietās, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- asparāgs Šīs dzimtas ģints ("Asparagus"), daudzgadīgi dekoratīvi lakstaugi, \~300 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga, vairākas tiek audzētas kā telpaugi.
- sīkpaparde Šīs dzimtas ģints ("Asplenium"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs, \~700 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vērsis Šīs dzimtas ģints ("Bos"), kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri); šīs ģints dzīvnieki.
- pulkstenīte Šīs dzimtas ģints ("Campanula"), daudzgadīgs lakstaugs ar baltiem, ziliem vai violetiem zvanveida ziediem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- kaņepe Šīs dzimtas ģints ("Cannabis"), viengadīgs lakstaugs ar staraini šķeltām lapām.
- grīslis Šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās.
- neļķe Šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis.
- rasene Šīs dzimtas ģints ("Drosera"), daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar baltiem ziediem rituļveida ziedkopās bezlapainu ziednešu galotnēs un rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi, >80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
- dievkrēsliņš Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia"), lakstaugi, krūmi un koki ar indīgu piensulu, >680 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi; eiforbijas.
- matuzāle Šīs dzimtas ģints ("Fumaria"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnainām, dziļi šķeltām lapām un sarkaniem ziediem ķekaros, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gandrene Šīs dzimtas ģints ("Geranium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk krūms ar spirāliski sakārtotām vai pretējām, parasti starainām, lapām, parasti sarkanīgiem vai violetiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; ģerānijas.
- asinszāle Šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem.
- ezerene Šīs dzimtas ģints ("Isoetes"), daudzgadīgi dažādsporu paparžaugi, pārsvarā ūdens un mitru vietu lakstaugi, gk. mērenajā un tropiskjā joslā, apm. 75 sugas; Latvijā 2 sugas.
- donis Šīs dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
- vējmietiņš Šīs dzimtas ģints ("Lythrum"), lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos, 24 (pēc citiem datiem, 34-35) kosmopolītiskas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- lobēlija Šīs dzimtas ģints ("Lobelia"), lakstaugs, retumis puskrūms vai krūms, arī koks, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- malva Šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli.
- puplaksis Šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga.
- naktssvece Šis dzimtas ģints ("Oenothera"), lakstaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, ar ziediem garos ķekaros, 100-140 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, no tām 7 adventīvas.
- zaķskābene Šīs dzimtas ģints ("Oxalis"), gk. daudzgadīgi lakstaugi, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir adventīvas, tikai lakstaugi.
- magone Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- atālene Šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās.
- ziemciete Šīs dzimtas ģints ("Pyrola"), daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe, 20-35 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- ceļteka Šīs dzimtas ģints ("Plantago"), daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
- ziepenīte Šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
- sūrene Šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā.
- saldsaknīte Šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- portulaka Šīs dzimtas ģints ("Portulaca"), viengadīgi vai daudzgadīgi sukulenti lakstaugi, 15-20 sugu (ja skaita sīksugas, to skaits var sasniegt pat 600).
- prīmula Šīs dzimtas ģints ("Primula"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, bet dārzos tiek audzētas daudzas sugas un šķirnes.
- gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
- rezēda Šīs dzimtas ģints ("Reseda"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi (Eiropā tikai lakstaugi), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
- pabērzs Šīs dzimtas ģints ("Rhamnus"), krūms vai koks, retāk lakstaugs ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem - kauleņiem, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~10 sugas.
- naktene Šīs dzimtas ģints ("Solanum"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai kāpelējoši puskrūmi, 1400 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- ežgalvīte Šis dzimtas ģints ("Sparganium"), daudzgadīgi vienmājas līdz 150 cm augsti lakstaugi, kas aug mitrās vietās vai ūdenī; ģintī 20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- vilkvālīte Šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- āžloks Šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- nātre Šīs dzimtas ģints ("Urtica"), daudzgadīgs vai viengadīgs lakstaugs uz kura četršķautņainā stumbra un zāģzobainajām lapām ir dzeļmatiņi, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pūslene Šīs dzimtas ģints ("Utricularia"), daudzgadīgs lakstaugs ar neattīstītu sakņu sistēmu, ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos, >180 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- verbēna Šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- vijolīte Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
- kāpnīte Šīs dzimtas ģints (Polemonium"), daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem, 20-30 sugas, Latvijā savvaļā tikai 1 suga.
- alata Šīs dzimtas suga ("Thymallus thymallus"), zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos.
- baltenis Šīs dzimtas tauriņš.
- muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos.
- taro Šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos.
- ūdensvirza Šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži.
- Jomoto salpiglose šīs ģints suga ("Salpiglossis sinuata"), ko mēdz dēvēt arī par taurespuķi.
- sams Šīs ģints suga ("Silurus glanis"), liela (garums - līdz 5 m, Latvijā - līdz 2 m), plēsīga saldūdens zivs, kam ir raksturīga plata mute un gari taustekļi.
- Saturnia pyri šīs ģints suga, kas ir lielākais Eiropas tauriņš, ar spārnu plētumu 12-15 cm.
- Thysania agripina šīs ģints suga, kas ir pasaulē lielākais tauriņš.
- Aecidium asperifolii šīs ģints suga, kas Latvijā atrasta uz skarbās tauksaknes.
- Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
- Agapeta zoegana šīs ģints suga, viens no krāšņākajiem Latvijas tauriņiem.
- čūskmēlīte Šīs klases dzimta ("Ophioglossaceae"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, 3 ģintis, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- aristolohija šīs rindas dzimta ("Aristolochiaceae"), vasarzaļi un mūžzaļi krūmi, lakstaugi un krūmveida liānas, lapas veselas, arī ar starainu dzīslojumu, sakārtotas pamīšus, 12 ģintis, \~625 sugas.
- kapera Šīs rindas dzimta ("Capparaceae"), krūms vai lakstaugs, 45 ģintis, \~900 sugu.
- ķirbis Šīs rindas dzimta ("Cucurbitaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, >100 ģinšu, \~900 sugu.
- diaporta Šīs rindas dzimta ("Diaporthaceae"), saprofīti uz koku un krūmu stumbriem un zariem, lakstaugu stublājiem, dažkārt arī parazīti uz novājinātiem augiem, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 25 sugas.
- dipsaks Šīs rindas dzimta ("Dipsacaceae"), divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, stumbrs dzeloņains, līdz 2 m augsts, Eiropā (gk. Vidusjūras apg.), Āzijā, Āfrikā, \~20 sugu.
- kosa Šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints.
- genciāna Šīs rindas dzimta ("Gentianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retumis kokaugi, 80 ģinšu, \~900 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, 4 ģintis, 8 sugas.
- skalbe Šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- plumbagi Šīs rindas dzimta ("Plumbaginaceae"), lakstaugi, puskrūmi, arī sīkkrūmi, 15 ģintis, \~500 sugas, sastopama stepju un pustuksnešu sāļainās augsnēs.
- sapindi Šīs rindas dzimta ("Sapindaceae"), kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros, \~150 ģinšu, \~2000 sugu.
- akmeņlauzīte Šīs rindas dzimta ("Saxifragaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, \~35 ģintis, >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- vijolīte Šīs rindas dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi, 18 ģinšu, >850 sugu., Latvijā konstatēta 1 ģints; vijolīšaugi.
- panātre Šīs rindas lūpziežu (panātru) dzimtas ģints ("Lamium"), lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu, 40-50 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- šani Šīs tautas grupa, kas dzīvo gk. Mjanmas Šanas / Tai pavalstī.
- sumeri Šīs tautas piederīgais; šumeri (2).
- etruski Šis tautas piederīgais.
- korejieši Šis tautas piederīgais.
- korsikāņi Šis tautas piederīgais.
- urugvajieši Šis tautas piederīgais.
- abhāzi Šīs tautas piederīgais.
- adigejieši Šīs tautas piederīgais.
- afgāņi Šīs tautas piederīgais.
- albāņi Šīs tautas piederīgais.
- angļi Šīs tautas piederīgais.
- armēņi Šīs tautas piederīgais.
- azerbaidžāņi Šīs tautas piederīgais.
- baltkrievi Šīs tautas piederīgais.
- bulgāri Šīs tautas piederīgais.
- burjati Šīs tautas piederīgais.
- čehi Šīs tautas piederīgais.
- čigāni Šīs tautas piederīgais.
- čukči Šīs tautas piederīgais.
- čuvaši Šīs tautas piederīgais.
- dāņi Šīs tautas piederīgais.
- ebreji Šīs tautas piederīgais.
- ēģiptieši Šīs tautas piederīgais.
- frīģieši Šīs tautas piederīgais.
- grieķi Šīs tautas piederīgais.
- gruzīni Šīs tautas piederīgais.
- holandieši Šīs tautas piederīgais.
- horvāti Šīs tautas piederīgais.
- igauņi Šīs tautas piederīgais.
- inguši Šīs tautas piederīgais.
- īri Šīs tautas piederīgais.
- islandieši Šīs tautas piederīgais.
- itālieši Šīs tautas piederīgais.
- jakuti Šīs tautas piederīgais.
- japāņi Šīs tautas piederīgais.
- kabardieši Šīs tautas piederīgais.
- kalmiki Šīs tautas piederīgais.
- karačaji Šīs tautas piederīgais.
- karakalpaki Šīs tautas piederīgais.
- karēļi Šīs tautas piederīgais.
- katalāņi Šīs tautas piederīgais.
- kazahi Šīs tautas piederīgais.
- keti Šīs tautas piederīgais.
- ķīnieši Šīs tautas piederīgais.
- kirgīzi Šīs tautas piederīgais.
- krievi Šīs tautas piederīgais.
- kubieši Šīs tautas piederīgais.
- kurdi Šīs tautas piederīgais.
- lapi Šīs tautas piederīgais.
- latvieši Šīs tautas piederīgais.
- lezgīni Šīs tautas piederīgais.
- lietuvieši Šīs tautas piederīgais.
- maiji Šīs tautas piederīgais.
- maķedonieši Šīs tautas piederīgais.
- malagasi Šīs tautas piederīgais.
- malajieši Šīs tautas piederīgais.
- mandžūri Šīs tautas piederīgais.
- mansi Šīs tautas piederīgais.
- marieši Šīs tautas piederīgais.
- marokāņi Šīs tautas piederīgais.
- meksikāņi Šīs tautas piederīgais.
- melnkalnieši Šīs tautas piederīgais.
- moldāvi Šīs tautas piederīgais.
- mordvieši Šīs tautas piederīgais.
- nanaji Šīs tautas piederīgais.
- ņenci Šīs tautas piederīgais.
- norvēģi Šīs tautas piederīgais.
- nūbieši Šīs tautas piederīgais.
- osetīni Šīs tautas piederīgais.
- palestīnieši Šīs tautas piederīgais.
- paragvajieši Šīs tautas piederīgais.
- persieši Šīs tautas piederīgais.
- peruānieši Šīs tautas piederīgais.
- peruieši Šīs tautas piederīgais.
- poļi Šīs tautas piederīgais.
- polovcieši Šīs tautas piederīgais.
- portugāļi Šīs tautas piederīgais.
- rumāņi Šīs tautas piederīgais.
- sāmi Šīs tautas piederīgais.
- serbi Šīs tautas piederīgais.
- sīrieši Šīs tautas piederīgais.
- skoti Šīs tautas piederīgais.
- slovāki Šīs tautas piederīgais.
- slovēņi Šīs tautas piederīgais.
- somālieši Šīs tautas piederīgais.
- somi Šīs tautas piederīgais.
- sorbi Šīs tautas piederīgais.
- spānieši Šīs tautas piederīgais.
- šumeri Šīs tautas piederīgais.
- tadžiki Šīs tautas piederīgais.
- tibetieši Šīs tautas piederīgais.
- tunisieši Šīs tautas piederīgais.
- turki Šīs tautas piederīgais.
- turkmēņi Šīs tautas piederīgais.
- tuvieši Šīs tautas piederīgais.
- udmurti Šīs tautas piederīgais.
- ukraiņi Šīs tautas piederīgais.
- ungāri Šīs tautas piederīgais.
- uzbeki Šīs tautas piederīgais.
- vācieši Šīs tautas piederīgais.
- velsieši Šīs tautas piederīgais.
- venecuēlieši Šīs tautas piederīgais.
- vepsi Šīs tautas piederīgais.
- vjetnamieši Šīs tautas piederīgais.
- voti Šīs tautas piederīgais.
- zviedri Šīs tautas piederīgais.
- franči šīs tautas piederīgie
- čečenieši Šīs tautas piederīgie.
- čečeni Šīs tautības piederīgais.
- čerkesi Šīs tautības piederīgais.
- eskimosi Šīs tautības piederīgais.
- eveni Šīs tautības piederīgais.
- evenki Šīs tautības piederīgais.
- hakasi Šīs tautības piederīgais.
- hanti Šīs tautības piederīgais.
- hotentoti Šīs tautības piederīgais.
- karaīmi Šīs tautības piederīgais.
- kumiki Šīs tautības piederīgais.
- latgaļi Šīs tautības piederīgais.
- lībieši Šīs tautības piederīgais.
- arābi Šīs tautu grupas piederīgais.
- ģermāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
- mongoļi Šīs tautu grupas piederīgais.
- retoromāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
- romāņi Šīs tautu grupas piederīgais.
- slāvi Šīs tautu grupas piederīgais.
- zvaidzene Šķidra taukputra.
- oleīns Šķidrs taukskābju maisījums, ko iegūst, sašķeļot šķidrus vai viegli kūstošus taukus.
- hils Šķidrums, ar tauku pilieniem bagātināta limfa, kas cirkulē pa zarnu trakta limfas vadiem.
- žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas.
- abaka šķiedra, kas iegūta no šķiedras banāna (_Musa textilis_) lapām; no tās izgatavo kuģu takelāžas piederumus, tauvas, virves.
- jēlzīds Šķiedra, kas notīta no zīdtauriņa kokoniem un vēl nav tālāk apstrādāta.
- zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem un kas gaisā sacietē smalku, tievu pavedienu veidā.
- sociālistiskais reālisms šķietami reālistisks mākslas un literatūras virziens, ko stingri reglamentēja komunistiskā partija PSRS u. c. komunistiskajās zemēs; raksturīgs darba tautas heroizēts attēlojums.
- šilhi Šlehi - tauta Marokā.
- agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- šmaluncis Šmalca - kausēti tauki, skrandži.
- Gynaephora groenlandica šo tauriņu suga, kuras kāpuri var pārziemot sasaluši un izturēt temperatūru līdz mīnus 70 grādiem pēc Celsija skalas.
- tatāri Šo tautu grupas piederīgais.
- Upis ceramboides šo vaboļu suga, kas sastopama Aļaskā, tās ķermenī ir antifrīza molekulas, ko veido cukuri un taukskābes un kas ļauj tām izdzīvot pie temperatūras līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija skalas.
- mašoni Šoni - tauta, dzīvo gk. Zimbabvē un kaimiņrajonos Mozambikā, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, ticīgie - kristieši (protestanti, katoļi), daudzi saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- kalēju tatāri šoru tautas senāks nosaukums.
- Kondomas tatāri šoru tautas senāks nosaukums.
- Mrasu tatāri šoru tautas senāks nosaukums.
- štauvers Štauers.
- lugals Šumeru valdnieka nosaukums senajā Divupē (lielais vīrs); viņu ievēlēja tautas sapulcē.
- lipofags Šūna, kas fagocitē taukus.
- lipofāgs Šūna, kas fagocitē taukus.
- heparinocīts Šūna, kas ražo vai satur heparīnu; saistaudu tuklā šūna, bazofilais leikocīts.
- retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
- makrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kad viens liels tauku piliens aizņem lielāko daļu šūnas, bet citoplazma ar kodolu novietojas tam apkārt.
- mikrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kam raksturīgi daudzi sīki tauku pilieni citoplazmā.
- intersticiālas šūnas šūnas, kas saistaudu slāņos atrodas starp sēklinieku kanāliņiem vai olnīcu folikulām.
- Alpu rags šveiciešu tautas pūšamais mūzikas instruments, 1,5-2 m garš rags ar paplašinājumu lejasdaļā, ko pūšot atstutē pret zemi.
- baltbiļetnieks Tā tautā dēvēja personas, kas veselības stāvokļa dēļ bija atbrīvotas no karadienesta un kam PSRS kara komisariāti līdz 1962. gadam izdeva baltas krāsas apliecību par izslēgšanu no kara uzskaites.
- Putnu dārzs tā tautā sauca vasaras kafejnīcu pie viesnīcas "Rīga" (tagadējās viesnīcas "Roma" vietā), 1960. un 1970. gados tā bija iecienīta bohēmas, brīvdomīgās un "nepieradinātās" jaunatnes pulcēšanās vieta.
- supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti.
- gaume Tā, ka atbilst kādas tautas ēdiena receptei.
- tuklai Tā, ka ir ar taukvielām.
- īstā tabaka tabakas suga ("Nicotiana tabacum"), viengadīgs lakstaugs, kura lapās ir alkaloīds nikotīns.
- centralizētā vadība tāda datu pārraides tīkla vadība, kur viena datu pārraides tīkla stacija vada pārējās ar izvēles vai aptaujas procedūru palīdzību.
- neatkarīgs tāda tauta vai valsts, kas nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās
- tirgusekonomika Tāda tautsaimnieciskā sistēma, kur resursu iedale lielākoties noris ar tirgu starpniecību, nevis valsts veiktas plānošanas ietvaros.
- komandekonomika Tāda tautsaimnieciska sistēma, kur resursus ar plānošanas institūciju starpniecību sadala valsts.
- divaizdaru Tāds (ēdiens), kam pievienots divu veidu aizdars (piemēram, krējums, tauki).
- ilggadīgs Tāds (lakstaugs vai puskrūms), kas aug trīs vai vairākus gadus; daudzgadīgs.
- daudzgadīgs Tāds (lakstaugs vai puskrūms), kas aug trīs vai vairākus gadus.
- taukains Tāds (priekšmets, viela, izstrādājums), kas satur daudz tauku; tāds, kam ir tauku piejaukums.
- ketogēns Tāds (uzturs), kurā ir daudz dzīvnieku izcelsmes tauku un olbaltumvielu, bet nepietiekamā daudzumā ogļhidrāti.
- kopkrava Tāds beramu vai šķidru preču sūtījums, kurā transportieris sajauc vairākām personām piederošas vienas kvalitātes preces, lai ietaupītu kraušanas izdevumus.
- kupls Tāds, (koks, krūms), kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne, tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu, ziedu, rogu.
- baltļipis Tāds, kam ir balta aste, iemīļots epitets zaķim tautasdziesmās.
- rupjstiebrains Tāds, kam ir ciets stiebrs (par lakstaugiem).
- gartaustekļu Tāds, kam ir gari taustekļi.
- slaids Tāds, kam ir garš, taisns stumbrs (par lakstaugiem).
- liess Tāds, kam ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
- aptaukots Tāds, kam ir pārmērīgi daudz taukaudu; tāds, ko pārklāj tauki.
- divkosains Tāds, kam ir plata kakla mugurējā daļa (kosa); labi barots, taukvielām bagāts.
- kulturāls Tāds, kam ir raksturīga augsti attīstīta kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- pusmežonīgs Tāds, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe un primitīva kultūra (piemēram, par zemi, tautu).
- skarbs Tāds, kam ir raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (parasti par lakstaugiem); ciets, ar cietiem, asiem matiņiem (par lakstaugu daļām).
- tukls Tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
- paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
- varens Tāds, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara (par cilvēkiem, valstīm, tautām).
- suverēns Tāds, kam ir suverenitāte (1) - par tautu, nāciju, valsti.
- taukastains Tāds, kam ir tauka aste.
- taukveida Tāds, kam ir taukiem raksturīgās pazīmes, īpašības.
- tauriņveida Tāds, kam ir tauriņa, tā izplesto spārnu forma, veids.
- lipotropisks Tāds, kam ir tieksme saistīties ar taukiem.
- nekulturāls Tāds, kam ir zems kultūras līmenis (par tautu, zemi).
- vājš Tāds, kam nav zemādas tauku kārtas un attīstītu muskuļu (par cilvēku vai dzīvnieku).
- pasionārs tāds, kam piemīt paaugstināta aktivitāte, kaislīgums (par cilvēku, tautu).
- puspolis tāds, kam viens no vecākiem ir polis, bet otrs - citas tautības.
- transnacionāls Tāds, kas (parasti ekonomikā) pastāv, noris vairākās, daudzās valstīs, attiecas uz vairākām, daudzām nācijām, tautām.
- nelaimīgs Tāds, kas (pēc tautas ticējumiem) ir par cēloni nelaimei.
- lipotrops Tāds, kas aizkavē tauku nogulsnēšanos aknās.
- demokrātisks Tāds, kas aptver plašas tautas masas, attiecas uz tām.
- oseofibrozs Tāds, kas attiecas uz kaulu un saistaudiem.
- internacionāls Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas ir tām kopīgs vai raksturīgs; starptautisks.
- starptautisks Tāds, kas attiecas uz vairākām vai visām tautām, valstīm, tāds, kas nosaka to attiecības, ir tām kopīgs, raksturīgs; arī internacionāls (1).
- vistautas Tāds, kas attiecas uz visu tautu.
- tauks Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām).
- trekns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- resns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
- tīrasenīgs Tāds, kas ir dzimts kādas noteiktas tautas, izloksnes pārstāvis, kam nav radniecības ar citu tautu, izlokšņu pārstāvjiem.
- sens Tāds, kas ir dzīvojis tālā vēsturiskā periodā, laikmetā (piemēram, par ciltīm, etniskām grupām, tautām, to piederīgajiem).
- trekns Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tauks (2).
- tauks Tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2).
- taukainis Tāds, kas ir noziests vai notraipīts ar taukiem.
- taukains Tāds, kas ir pārklāts vai piesūcināts ar taukiem; tāds, kam ir tauku traipi.
- korpulents Tāds, kas ir tukls; tāds, kam ķermenī ir pārmērīgi daudz taukaudu.
- demokrātisks Tāds, kas ir tuvs plašām tautas masām; tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
- pseidotautisks Tāds, kas izmanto tautas mākslas motīvus, tēlus, izteiksmes līdzekļus un kas orientējas uz romantizētu tautas pagātni, neievērojot sabiedrības aktuālās problēmas (parasti par mākslas virzienu, mākslas darbu).
- nekonvencionāls Tāds, kas nav apstiprināts ar speciālu vienošanos, starptautisku līgumu.
- netaupīgs Tāds, kas nav taupīgs.
- netautisks Tāds, kas nav tautisks.
- pseidotautisks Tāds, kas neatbilst patiesam, demokrātiskam tautiskumam.
- alipotrops Tāds, kas neietekmē tauku vielu maiņu.
- tauknecaurlaidīgs Tāds, kas nelaiž sev cauri, aiztur taukus, taukvielas (par materiālu, vielu).
- alipoģenētisks Tāds, kas nerada taukus.
- dzimts Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
- lipotropisks Tāds, kas pasargā aknas no taukainās infiltrācijas vai distrofijas.
- starpindustriju Tāds, kas pastāv, noris starp dažādām tautsaimniecības nozarēm.
- starpkultūru Tāds, kas pastāv, noris starp dažādu tautu kultūrām.
- starpetnisks Tāds, kas pastāv, noris starp etniskām grupām, tautām u. tml.
- starpnāciju Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām; starpnacionāls.
- starpnacionāls Tāds, kas pastāv, noris starp nācijām, tautām.
- laimīgs tāds, kas pēc tautas ticējumiem nes veiksmi
- obezogēns Tāds, kas rada aptaukošanos vai ir tās cēlonis.
- steatogēns Tāds, kas rada steatozi; producē taukus.
- sudanofils Tāds, kas saista sudānu, piem., leikocīts taukainās distrofijas gadījumā.
- demo- Tāds, kas saistīts ar tautu, plašiem iedzīvotāju slāņiem.
- daudznāciju Tāds, kas sastāv no daudzām nācijām, tautībām, tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības.
- daudztautu Tāds, kas sastāv no daudzām tautām, tāds, ko veido daudzas tautas.
- daudztautību Tāds, kas sastāv no daudzām tautībām, tāds, ko veido daudzas laulības.
- trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); tauks (1).
- tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1).
- pašķīsts Tāds, kas satur maz tauku (par pienu).
- maztauku Tāds, kas satur maz tauku.
- taukainis Tāds, kas satur taukvielas.
- pasaule tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai; tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- taupīgs Tāds, kas taupa (1).
- taupīgs Tāds, kas taupa (2).
- jaunattīstības Tāds, kas veido jaunu, neatkarīgu tautas saimniecību un valsts iekārtu (par valstīm, zemēm).
- desmogēns Tāds, kas veidojies no saitēm vai saistaudiem.
- fibrozs Tāds, kas veidots no saistaudiem; šķiedrains.
- sīkstulīgs Tāds, kas, parasti mantrausīgi, taupa, krāj naudu, mantu; arī skopulīgs.
- daudznacionāls Tāds, ko veido daudzas nācijas, tautības, tāds, ko pārstāv daudzas nācijas, tautības.
- gaļīgs Tāds, kur ir daudz muskuļaudu un taukaudu, tāds, ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu (par ķermeņa daļām).
- beztauku Tāds, kur nav tauku, tāds, kas nesatur taukus.
- saistaudains Tāds, kurā ir saistaudi.
- cīpslains Tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas.
- neitrāls Tāds, kurā saskaņā ar starptautisku vienošanos nav tiesības izvietot karaspēku un izvērst karadarbību.
- tīrasinīgs Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- tīrasiņu Tāds, kura vecāki (arī senākie priekšteči) pieder pie vienas un tās pašas rases, nācijas, tautas.
- pusasiņu Tāds, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautām.
- tīrs Tāds, starp kura, parasti tuvākajiem, priekštečiem nav citu tautu, cilšu, sociālu grupu u. tml. pārstāvju.
- pasauss Tāds, uz kura ir samērā nepietiekams tauku dziedzeru izdalījumu daudzums (par matiem, ādu).
- tagalogi Tagali - tauta Filipīnās.
- sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis.
- plakansieta drukāšanas šablons taisnstūra rāmis, uz kura uzvilkts speciāls sietaudums, kas parasti daļēji pārklāts ar nešķīstošu laku; nepārklātās daļas veido drukājamo rakstu.
- bloks Takelāžas piederums, ko lieto vilkšanas spēka ietaupīšanai vai virziena maiņai.
- Talasas ieleja Talasas upes ieleja Rietumtjanšanā, starp Kirgīzijas grēdu un Talasas Alatau Kirgizstānā, garums — \~250 km, platums — 1-30 km, augstums — 600-2000 m, pustuksneši, stepes.
- murmi Tamangi - tauta Nepālā un Indijā.
- kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- iekarotājs Tas (tāds), kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu.
- pusklejotājs Tas (tāds), kas samērā bieži maina apmešanās vietu (piemēram, par tautu, cilti).
- līdzciltnieks Tās pašas cilts piederīgais, tautietis.
- tiesiskā mentalitāte tās vai citas sociālas grupas, šķiras, nācijas, tautas vai kāda cita cilvēku kopuma stabils pasaules uzskats par tiesībām un valsti, to pastāvēšanu un funkcionēšanu, sevišķi saistīta ar tiesisko un politisko realitāti sabiedrībā.
- aiztaupījums Tas, kas aiztaupīts; ietaupījums.
- ieradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraša, tradīcija.
- paradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai); ieraža, tradīcija.
- atbrīvotājs Tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā).
- tastatūras kontrollers tastatūrā iebūvēta viena vai vairākas mikroshēmas, kas uztver taustiņa nospiešanu un ģenerē tai atbilstošu kodu, tādējādi atbrīvojot no šī uzdevuma tā centrālo procesoru.
- kapacitatīvā tastatūra tastatūra, kurā, nospiežot taustiņu, iedarbina elektronisku shēmu, kas izmaina elektrisko lādiņu kondensatorā un ģenerē atbilstošu kodu.
- paplašinātā tastatūra tastatūra, kurai ir 101 vai 102 taustiņi un kuru firma _IBM_ izveidoja personālo datoru _PC/AT_ izstrādāšanas un izmantošanas laikā.
- kursorvirzes taustiņi tastatūras četru taustiņu grupa, kas pārvieto kursoru vai rādītāju pa labi, pa kreisi, uz augšu un uz leju; bulttaustiņi.
- bulttaustiņi Tastatūras četru taustiņu grupa, kas pārvieto kursoru vai rādītāju pa labi, pa kreisi, uz augšu un uz leju; kursorvirzes taustiņi.
- atsoļa taustiņš tastatūras taustiņš ar atšķirīgu nozīmi dažādās programmās, tas bieži tiek izmantots, lai atgrieztos iepriekšējā līmeņa hierarhiskajās izvēļņu struktūrās, kā arī lai izietu no programmas; dažās programmās šis taustiņš atver izvēlni, maina darba režīmu vai pārtrauc darbības izpildi.
- burtslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs, kas nosaka lielo vai mazo burtu ievadi.
- ciparslēga taustiņš tastatūras taustiņš, kas darbojas kā pārslēgs. Ar ieslēgtu ciparslēga taustiņu cipartastatūras taustiņus var izmantot skaitlisku datu ievadei režīmu, tāpat kā strādājot ar kalkulatoru. Ar atslēgtu ciparslēga taustiņu lielākā daļa cipartastatūras taustiņu tiek izmantoti kursora vadībai un ekrāna ritināšanai.
- atkāpšanās taustiņš tastatūras taustiņš, kas izdzēš rakstzīmi pa kreisi no kursora; dažās sistēmās tas izdzēš arī iezīmēto tekstu.
- pašatkārtošanās taustiņš tastatūras taustiņš, kas nodrošina automātisku kādas rakstzīmes atkārtošanos, kamēr šis taustiņš ir nospiests.
- tabulēšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kas parasti tiek izmantots tabulēšanas rakstzīmes ievadei, arī kādas ekrāna iezīmes pārvietošanai no vienas vietas uz otru, vai, piemēram, datu bāzu programmās to bieži izmanto, lai pārvietotos pa ieraksta laukiem.
- programmējams funkcijtaustiņš tastatūras taustiņš, kas var izpildīt dažādas funkcijas, pārtverot tastatūras kodus un aizstājot tos ar iepriekš sagatavotām taustiņu kombinācijām vai taustiņsitienu sekvencēm (makrokomandām).
- ievadīšanas taustiņš tastatūras taustiņš, ko parasti izmanto, lai norādītu, ka pabeigta kāda rakstzīmju virknes ievade; operētājsistēmās tas norāda, ka jāizpilda komanda, bet datu bāzu programmās - ka ieraksta ievade ir pabeigta un jāpāriet uz jaunu ierakstu.
- dzēsējtaustiņš Tastatūras taustiņš, kurš dzēš pēdējo ievadīto rakstzīmi.
- pārslēgšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kurš nospiestā stāvoklī piešķir pārējiem taustiņiem citu nozīmi, piemēram, lielā burta ievadi, ja tiek nospiests burta taustiņš, vai simbola ievadi, ja tiek nospiests ciparu taustiņš; kā arī kombinācijās ar citiem taustiņiem to izmanto lai ievadītu nestandarta rakstzīmes vai izpildītu citas speciālas funkcijas.
- vadīšanas taustiņš tastatūras taustiņš, kuru nospiežot vienlaicīgi ar citiem taustiņiem tiem tiek piešķirta cita - alternatīva - nozīme, piemēram, kādas darbības veikšanai.
- cipartastatūra Tastatūras taustiņu grupa, kas paredzēta ātrai skaitlisko datu ievadei datorā.
- sabantujs Tatāru un baškīru tautas svētki sakarā ar pavasara lauku darbu beigšanu un pļaujas uzsākšanu.
- steatoze Taukainā deģenerācija; tauku infiltrācija; pārtaukošanās.
- adipozs Taukains, aptaukojies, tukls.
- apaugošā taukaine taukaiņu ģints suga ("Sebacina incrustans").
- fibromiksolipoma Taukaudu audzējs ar fibrozo audu un gļotaudu piejaukumu.
- liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā.
- ax. Tauki, it sevišķi cūku tauki (receptēs; lat. "axungia").
- kulinārijas tauki tauki, kurus izmanto ēdienu gatavošanā.
- konditorejas tauki tauki, kurus izmanto šokolādes, konfekšu un miltu izstrādājumu ražošanai.
- omentocēle Taukplēves trūce; trūce, kuras maisā atrodas taukplēve.
- svarīgs tauks, trekns.
- skarbā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum asperum"), Latvijā sastopama samērā reti, kā dārzbēglis.
- zilā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum azureum").
- Kaukāza tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum caucasium"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- lielziedu tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum grandiflorum").
- ārstniecības tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum officinale").
- sarkanā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum x rubrum").
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko), taukšējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- sakraukšķināt taukšēt.
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; taukšķējot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
- taucēt Taukšķēt, taukos vai sviestā sutināt.
- krencumi Tauku cietās daļiņas, kas pārpaliek taukus kausējot.
- pelīte tauku dziedzeri (cūkām, liellopiem).
- delipidācija Tauku ekstrahēšana ar tauku šķīdinātājiem no audiem vai mikroskopiskiem griezumiem.
- steatolīze Tauku emulģēšanās, kas sagatavo tos absorbcijai un asimilācijai; tauku šķelšanās.
- taukkluncis Tauku gabals; taukkloncis.
- iešņavs Tauku plēvē ietīti, gabaliņos sagriezti nekausēti cūku tauki.
- sudrabene tauku putra.
- taukotā biezputra tauku ūdenī vārīta biezputra.
- norobežotā lipoatrofija tauku zudums norobežotās ķermeņa daļās, kas pakļautas spiedienam (pleci, elkoņi, sēža).
- ādas dziedzeri tauku, sviedru, piena u. c. dziedzeri.
- aizlejs Taukvielas (tauki, sviests, krējums, augu eļļa u. c.), ko pievieno parasti no dārzeņiem gatavotam ēdienam, arī zupai.
- Pholis gunnellus taukzivs jeb Atlantijas taukzivs.
- iztaupīt Taupīgi rīkojoties panākt, ka pietiek kādam laikam; taupot censties saglabāt (ilgākam laikam).
- taupnieks Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
- taupulis Taupīgs cilvēks, gandrīz skopulis; taupmanis.
- taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
- aizcerēt Taupīt, ietaupīt.
- strumpe taure no alkšņa mizas.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- sataurēties taurējot sazināties.
- rudens taurene taureņu ģints sēņu suga ("Craterellus cornucopioides").
- klāja ausis taures veida apkalumi uz klāja, paredzēti šotu (arī pietauvošanās trošu) un citu galu vadīšanai.
- notaurēt Taurēt un pabeigt taurēt.
- Trametes versicolor tauriņpiepe.
- danaīdas Tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās.
- helikonīds tauriņu dzimta ar spilgtu zīmējumu uz melniem spārniem; izplatīti galvenokārt Dienvidamerikas tropos.
- kāpes Tauriņu kāpuri, sevišķi kāpostu tauriņu.
- pīlādžu tīklkode tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas suga (“Argyresthia conjugella”), spārnu plētums — 9-14 mm, Latvijā sastopama dārzos un mežos, kur aug pīlādži, ābeles un vilkābeles.
- zaigspārnis Tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- puskode Tauriņu kārtas dzimta ("Acrolepiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu cekuliņš, snuķis garš, kails, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- zaigkode Tauriņu kārtas dzimta ("Adelidae"), sīki un nelieli tauriņi, (spārnu plētums - 7-21 mm), galva pinkaini apmatota, priekšspārni dažādos toņos metāliski lāsmojoši, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- bārkstspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Alucitidae"), sīki vai nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-20 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
- lācīši Tauriņu kārtas dzimta ("Arctiidae"), kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
- argirestīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes.
- blastobazīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Blastobasidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 11-22 mm), galva gluda, snuķis diezgan labi attīstīts, kāpuri dzīvo gk. trupošā koksnē, detrītā un mež nobirās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- līktaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Bucculatricidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-11 mm), galva ar zvīņu cekuliņu, apakšlūpas tausti īsi, vērsti uz leju, snuķis īss, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- kožtinēji Tauriņu kārtas dzimta ("Choreutidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-17 mm), aktīvi dienā saulainā laikā, bieži aplido ziedus, sūc nektāru, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- māņtinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cochylidae"), sīki un nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-25 mm), taustekļi īsāki par priekšspārnu, vairākums sugu dzīvo uz kurvjziežu un čemurziežu dzimtu augiem, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- makstkode tauriņu kārtas dzimta ("Coleophoridae"), sīki tauriņi (spārnu plētums 6-24 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, dzīvo uz dažādiem augiem, kāpuri no augu daļām veido makstis un attīstās tajās, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 122 sugas.
- urbējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- zāļsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Crambidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 12-46 mm), galva gluda ar ieapaļu vai konusveidīgu pieri, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
- duglasīds Tauriņu kārtas dzimta ("Douglasiidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), galva klāta ar zvīņām, aktīvi dienas 2. pusē, kāpuri alo lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas.
- zāļkode Tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas.
- čemurkode Tauriņu kārtas dzimta ("Epermeniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-17 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, >70 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- senkode Tauriņu kārtas dzimta ("Eriocraniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-16 mm), galva samērā liela, ar dzeltenīgu vai brūnpelēku apmatojumu, Eirāzijā \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- sviļņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- vaskasvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Galleriidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 15-41 mm), Latvijā konstatētas 6 sugas.
- gartaustkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gelechiidae"), sīki, retāk nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-25 mm), galva gluda, klāta ar pieguļošām zvīņām, samērā labi attīstīts snuķis, Eirāzijā >1500 sugu, Latvijā konstatētas 164 sugas.
- sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta ("Geometridae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~300 sugu; sprīžmetis.
- māņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Glyphipterigidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 5-15 mm), \~250 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, sastopamas ūdeņu krastos, purvos, mitrās pļavās.
- raibkode Tauriņu kārtas dzimta ("Gracillariidae"), sīki tauriņi ar 4,5-20 mm spārnu plētumu, galva ar atstāvošu zvīņu cekuliņu vai jumtiņu, priekšspārnu pamatkrāsa parasti tumša, 2 apakšdzimtas, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 77 sugas.
- sīkkode Tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti.
- šūpotnis Tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- resngalvītis Tauriņu kārtas dzimta ("Hesperiidae"), nelieli tauriņi ar spārnu plētumu 20-35 mm, galva plata, acis tālu viena no otras, nelieli spārni, gk. tumšbrūni vai okerdzelteni, vienkrāsaini vai ar plankumiem, dzīvo gk. uz lakstaugiem; \~3000 sugu, Eiropā \~40 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- zāģkode Tauriņu kārtas dzimta ("Incurvariidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 7-19 mm), galva pūkaini apmatota, saulmīļi, lido pavasarī un vasaras 1. pusē, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- tīklkode tauriņu kārtas dzimta ("Yponomeutidae syn. Hyponomeutidae"), neliels tauriņš (spārnu plētums - 6-26 mm), kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos, \~800 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- zeltainītis Tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
- gliemežtauriņš Tauriņu kārtas dzimta ("Limacodidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 14-30mm), \~400 sugu, Eiropā un Latvijā konstatētas 2 sugas; vairogvērpēju dzimta.
- mūķene Tauriņu kārtas dzimta ("Lymantriidae"), vidēji lieli un lieli tauriņi ar spārniem baltos, pelēkos vai brūnos toņos, \~4000 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- lapukode Tauriņu kārtas dzimta ("Lyonetiidae"), ļoti sīki un sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), Latvijā konstatētas 8 sugas.
- bārkstkode Tauriņu kārtas dzimta ("Momphidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 9-21 mm), galva neliela, snuķis zvīņots, spārni ļoti šauri ar garām bārkstīm, Latvijā konstatēta 31 suga.
- pundurkode Tauriņu kārtas dzimta ("Nepticulidae"), vismazākie tauriņi ar spārnu atplētumu 3-9 mm, kāpuri dzīvo uz kokiem, krūmiem, daži arī uz lakstaugiem; Eirāzijā \~300 sugu, Latvijā konstatētas 63 sugas.
- raibenis Tauriņu kārtas dzimta ("Nymphalidae"), tauriņi, kam ir raksturīgi raibi spārni, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas.
- pūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm).
- pundurpūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Nolidae"), nelieli tauriņi ar 12-22 mm spārnu plētumu, kāpuri dzeltenīgi vai brūngani, klāti ar matu pušķīšiem, Latvijā konstatētas 5 sugas; senāk dēvēta pa pundurvērpēju dzimtu.
- zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Notodontidae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
- stiebrkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ochsenheimeriidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva klāta ar atstāvošām, izspūrušām zvīņām, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas reti.
- opostegīdi Tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- dižtauriņš Tauriņu kārtas dzimta ("Papilionidae"), kurā ietilpst lieli, krāšņi tauriņi; šīs dzimtas tauriņi.
- pasvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Phycitidae"), neliels vai vidēji liels tauriņš (spārnu plētums - 9-36 mm), Eirāzijā >500 sugu, Latvijā konstatētas 55 sugas.
- sulukode Tauriņu kārtas dzimta ("Phyllocnistidae"), ļoti sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-8 mm), galva spīdīga, gluda, taustekļi īsāki par priekšspārnu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- svilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pyralidae"), vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piemēram, uz augiem, miltos, vaskā, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- māņsvilnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas.
- cekulkode Tauriņu kārtas dzimta ("Plutellidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-27 mm), galva gluda, uz paugura atstāvošu zvīņu cekuliņš, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu.
- spalvspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Pterophoridae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi ar dziļi ierobotiem spārniem, kas sadalīti atsevišķos lēveros, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 34 sugas.
- samtenis Tauriņu kārtas dzimta ("Satyridae"), vidēji lieli un lieli tauriņi, spārnu plētums - 24-60 mm, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 20 sugas.
- pāvacis Tauriņu kārtas dzimta ("Saturniidae"), drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi, gk. tropos, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 2 aizsargājamas sugas.
- aveņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Schreckensteinidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 10-13 mm), galva gluda, snuķis samērā labi attīstīts, kāpuri izgrauž mazus caurumus aveņu lapās, Eiropā, arī Latvijā 1 suga.
- tinējkode Tauriņu kārtas dzimta ("Scythrididae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-20 mm), pakaļspārni ar bārkstīm, kuru garums - 1,5-3 reizes pārsniedz spārnu platumu, >300 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- stiklspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Sesiidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi ar šauriem, caurspīdīgiem spārniem (spārnu plētums - 15-45 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- raibkājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Stathmopodidae"), sīki tauriņi ar 7-15 mm spārnu plētumu, ļoti šauri spārni ar garām bārkstīm, \~300 sugu (gk. tropos), Eiropā 1 suga, kas Latvijā sastopama samērā bieži, kāpuri dzīvo alkšņu augļos.
- vilnkājis Tauriņu kārtas dzimta ("Tetheidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 28-44 mm), ķermenis apmatots, kāpuri dzīvo uz dažādiem kokiem un krūmiem, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- logspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Thyrididae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 12-20 mm), galva klāta ar piegulošām zvīņām, spārni plati, trīsstūrveidīgi, parasti ar viļņotu ārmalu, \~700 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- alotājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Tischeriidae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, sīki tauriņi ar spārnu plētumu līdz 10 mm, lido maija beigās un jūnijā ozolu audzēs; kāpuri rudenī ozolu lapu virspusē veido vienu vai vairākus lielus, pelēkbaltus alojumus.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas.
- raibspārnis Tauriņu kārtas dzimta ("Zygaenidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 22-35 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- anarsia Tauriņu kārtas gartaustkožu dzimtas ģints.
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles.
- ķērpjlācītis Tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- egļu otiņmūķene tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Dasychira abietis").
- parastā otiņaste tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Orgya antiqua"), kas apgrauž daudzu koku lapas (skujas).
- skabiozu pļavraibenis tauriņu kārtas pļavraibeņu suga ("Euphydryas aurinia"), Latvijā aizsargājama.
- krāšņpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga.
- kapucpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Cucullia"), tauriņu priekšspārni šauri ar smailu galotni, spārnu plētums - līdz 52 mm, Latvijā konstatēts 15 sugu.
- laukpūcīte Tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas ģints ("Scotia"), tauriņu priekšspārni brūngani vai pelēcīgi, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- nātru zeltpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas suga ("Plusia chrysitis"), spārnu plētums 36-42 mm, priekšspārnu malas laukā un pie pamatnes zeltains zīmējums, kāpuri dzīvo uz nātrēm, panātrēm, sārmenēm.
- priežu pūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas suga ("Panolis flammea"), tauriņu spārnu plētums 26—35 mm, priekšspārni pelēkbrūni līdz ķieģeļsarkani, šķērsjosla sarkanbrūna, dzīslojums viegli sarmots, galos balts.
- pļavraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas 3 ģintis ("Euphydryas, Melitea, Mellicta"), tauriņu spārnu plētums - 25-50 mm, spārni parasti ar melnrūsganu tīklveida zīmējumu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- purvraibenis Tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints ("Clossiana"), tauriņu spārnu plētums - 25-45 mm, spārni rudi ar tumšiem, tīklveidīgiem plankumiem, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- ošu raibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas suga ("Hypodryas maturna"), Latvijā aizsargājama.
- ziedsprīžotājs Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Eupithecia"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 12-26 mm), priekšspārni pelēcīgi, dažreiz brūngani vai baltgani ar daudzām viļņotām šķērslīnijām, Latvijā konstatēts 50 sugu.
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas.
- grauzējkode Tauriņu kārtas zemāko vienādspārnu tauriņu apakškārtas dzimta ("Micropterigidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), lido V-VI, aktīvi dienā, pārtiek no ziedputekšņiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- bērzu zefīrs tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas astainīšu apakšdzimtas suga ("Thecla betulae").
- papilinoidea Tauriņu sērija, kur pieder balteņu, dižtauru, zilenīšu, raibeņu, samteņu u. c. dzimtas.
- sīktauriņi Tauriņu sugu grupa, kurā ietilpst mazi, liegi, vārīgi tauriņi, lielāko tiesu ar gariem, sarveidīgiem taustekļiem (piem., kodes).
- kokēži Tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis.
- silsamtenis Tauriņui kārtas samteņu dzimtas ģints ("Hipparchia"), lielākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 40-60 mm), spārni tumšbrūni ar gaišu šķērsjoslu un dažiem nelieliem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Viola papilionacea tauriņziedu vijolīte.
- pērkonamoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Anthyllis"), lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 2 hibridogēnas, tikai lakstaugi ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām.
- tragantzirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Astragalus"), lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, tikai lakstaugi, ar zarainu guļošu vai pacilu stublāju, plūksnainām lapām un dzelteniem, violetiem, sārtiem, retāk baltiem nokareniem ziediem ķekaros lapu žāklēs.
- aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu.
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas ģints ("Coronilla"), lakstaugs, puskrūms vai krūms ar sārtiem, baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem čemurveida ziedkopās, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- krotalārijas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Crotalaria"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, krūmi; tropos, subtropos, >500 sugu.
- lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu.
- dedestiņas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lathyrus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar dažādas krāsas ziediem \~110 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- lēcas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lens"), viengadīgi sausumizturīgi, siltumprasīgi lakstaugi; 5 sugas.
- lespedēza Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lespedeza"), vasarzaļi krūmi, puskrūmi, retāk lakstaugi, >50 sugu, Latvijā retumis audzē vienu sugu.
- vanagnadziņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lotus"), viengadīgi vai daudzgadīgi cerojoši lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lucerna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Medicago"), daudzgadīgs lakstaugs (lopbarības augs) ar gariem, paciliem stublājiem un ziliem, violetiem, dzelteniem vai zaļi pelēkiem ziediem, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- blaktene Tauriņziežu dzimtas ģints ("Ononis"), lakstaugs, puskrūmi vai zemi krūmi, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, stublājs stāvs vai pacils ar dziedzermatiņiem, retāk ar ērkšķiem, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- aslaiviņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Oxytropis"), daudzgadīgi lakstaugi ar nepārī plūksnainām lapām; \~350 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- kamieļērkšķi Tauriņziežu dzimtas ģints, puskrūmi vai daudzgadīgi lakstaugi; gk. Eirāzijas un Ziemeļāfrikas tuksnešos un pustuksnešos, 7 sugas.
- zelta lietus tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zeltalietus, zeltlija.
- dzeltenā akācija tauriņziežu dzimtas krūms ar spirāliski sakārtotām lapām; karagana.
- āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints ("Trifolium"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
- bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem, āboliņu suga ("Trifolium hibridum").
- sferozīfas tauriņziežu dzimtas pākšaugi, aug Kazahijā, Vidusāzijā, Kaukāzā.
- vanagu vīķis tauriņziežu dzimtas suga ("Vicia cracca"), daudzgadīgs lakstaugs ar zili vai sārti violetiem ziediem.
- tauriņveida vainags tauriņziežu dzimtas zieda vainags no 5 vainaglapām - laiviņas, karoga un burām.
- laiviņa tauriņziežu dzimtas ziedu vainaga divas apakšējās, saaugušās vainaglapas.
- Bos primigenius taurs.
- stereoagnozija Taustes aklums, smadzeņu garozas slimība - nespēja ar tausti sajust priekšmetus, lai gan pieskāršanās tiem izraisa maņu orgānu darbību.
- ūsas taustes orgāni - sariem līdzīgi gari mati augšlūpu sānos (zīdītājiem dzīvniekiem)
- taktilas sajūtas taustes sajūtas.
- parapse Taustes traucējumi; nespēja atpazīt priekšmetus ar taustes palīdzību.
- haptika taustes uztvere; mācība par tausti.
- kursortaustiņi Taustiņi, ar kuriem pa displeja ekrānu pārvieto kursoru; bulttaustiņi un paplašinātās tastatūras taustiņi: sākumvietas taustiņš, beigvietas taustiņš, tabulēšanas taustiņš, augšupšķiršanas taustiņš un lejupšķiršanas taustiņš.
- lejupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Dn]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz leju.
- augšupšķiršanas taustiņš taustiņš (parasti ar apzīmējumu [Pg Up]), kas izvietots rediģēšanas taustiņu blokā un dažādās programmās mēdz pildīt atšķirīgas funkcijas, bet visbiežāk to izmanto tekstapstrādes programmās, lai dokumentu ritinātu par viena ekrāna saturu uz augšu.
- navigācijas taustiņš taustiņš rādītāja pārvietošanai pa displeja ekrānu, tādi ir četri: augšupšķiršanas taustiņš, lejupšķiršanas taustiņš, sākumvietas taustiņš un beigvietas taustiņš.
- karstais taustiņš taustiņš vai taustiņu kombinācija, ko nospiežot tiek izraisīta kādas darbības izpilde neatkarīgi no tā, kāda programma tajā brīdī tiek datorā izpildīta.
- dzēšanas taustiņš taustiņš, kas apvienots ar decimāldalītāja taustiņu un izvietots firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras cipartastatūras daļā, kā arī paplašinātās tastatūras rediģēšanas taustiņu blokā starp tastatūras pamatdaļu un cipartastatūru. Dzēšanas taustiņam dažādās programmās un lietojumos var būt atšķirīgas funkcijas.
- iespraušanas taustiņš taustiņš, kas apvienots ar taustiņu 0 un izvietots firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras cipartastatūras daļā, kā arī paplašinātās tastatūras rediģēšanas taustiņu blokā starp tastatūras pamatdaļu un cipartastatūru.
- komandtaustiņš Taustiņš, kura funkcijas firmas "Apple" tastatūrās ir līdzīgas vadīšanas taustiņa funkcijām firmas "IBM" un ar tām saderīgajās tastatūrās; nospiežot šo taustiņu kopā ar kādu rakstzīmes taustiņu, var atvieglot izvēles atrašanu izvēļņu hierarhijā.
- funkcijas taustiņš taustiņš, kura nospiešana iniciē no datorā izmantotās programmatūras atkarīgas speciālas funkcijas izpildi.
- īsinājumtaustiņš Taustiņu kombinācija, kas ar vienu taustiņa piesitienu, apejot izvēlņu hierarhiju, nodrošina kādas komandas izpildi vai pieeju dialoglodziņam.
- klavihords taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti; skaņa ir maiga un klusa.
- pārtaustīt Taustīt (ko) visu, viscaur; taustīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
- notaustīties Taustīties un pabeigt taustīties.
- nogrābāt Taustot pārmeklēt, aptaustīt.
- sataustīt Taustot sameklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko); taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- sataustīties taustoties atrast vienam otru (vienam otra roku).
- attaustīties Taustoties atvirzīties šurp; taustoties atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- ēģiptieši tauta – Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā, ticīgie – musulmaņi
- dehizeinati Tauta Afganistānā, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
- teimuri Tauta Afganistānā, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
- taimeni Tauta Afganistānas vidienē, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
- džemšidi Tauta Afganistānas ziemeļrietumos, arī Irānas ziemeļaustrumos, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
- firuzkuhi Tauta Afganistānas ziemeļrietumos, pieder pie čāraimaku tautu grupas.
- kultūrtauta Tauta ar augsti attīstītu kultūru; kultūras tauta.
- kultūras tauta tauta ar augsti attīstītu kultūru.
- bongo Tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- kreiši Tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- sari Tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms.
- miaotse Tauta Dienvidķīnā no tai tautu grupas, runā siamiešu valodai radniecīgu valodu.
- njaruandi tauta ekvatoriālajā Āfrikā, gk. Ruandā.
- aluni tauta Indonēzijā, dzīvo gk. Seramas salā.
- vemali tauta Indonēzijā, dzīvo gk. Seramas salā.
- tetumi Tauta Indonēzijā, dzīvo gk. Timoras salas ziemeļaustrumos, pieder pie ambontimuriešu tautām, reliģija - kristiānisms (katolicisms), animistiskie ticējumi, totēmisma paliekas.
- solori Tauta Indonēzijā, dzīvo Lomblenas u. c. salās, pieder pie ambontimoriešu tautām, animistiski ticējumi, daļa - musulmaņi.
- fangi Tauta Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, kopā ar buliem, etoniem, jaundiem un mveliem veido tāda paša nosaukuma tautu grupu.
- cezi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji.
- bežti Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči.
- botlihi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi.
- andi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- baguli Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- čamali Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ginuhi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- godoberi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- gunzebi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- hvarši Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- karati Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ahvahi Tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- teptjari Tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem.
- nueri Tauta Nīlas tautu grupā, dzīvo Dienvidsudānā un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie nilotu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušās patriarhāli feodālās attiecības, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- buli Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- etoni Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- jaundi Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mveli Tauta no fangu tautu grupas, dzīvo Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- anuaki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- bori Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- buruni Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- lvo Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- mabani Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- šilluki Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- turi Tauta no ziemeļluo tautu grupas, dzīvo Dienvidsudānā, arī Etiopijas rietumos, valoda pieder pie nilotu valodu ziemeļrietumu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- Trejkungu diena tautā parastākais Zvaigznes dienas vārds (6. janvāris).
- čokvi tauta triopskās Āfrikas rietumu daļā, runā bantu valodās.
- abhāzi tauta, Abhāzijas Republikas, Gruzijā, pamatiedzīvotāji
- amboni Tauta, dzīvo Ambonas, arī Seramas un Buru salā Indonēzijā, runā austronēziešu saimes indonēziešu grupas dialektos, pieder pie ambontimoriešu tautām.
- evi tauta, dzīvo Beninas līča piekrastē Ganas dienvidaustrumos, Togo dienvidos, arī Nigērijas dienvidrietumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- seremundi Tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- mabi Tauta, dzīvo Čadā, arī kaimiņrajonos Sudānā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- tami Tauta, dzīvo Čadas dienvidaustrumos un Sudānas dienvidrietumos, kā arī Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- murli Tauta, dzīvo Etiopijā, Sudānā un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- kunami Tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumos, valoda pieder pie Austrumsudānas tautu valodām, vienano senākajām Etiopijas tautām, reliģija - islams (sunnisms), daļa - kristīgie, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults u. c.).
- magindanaji Tauta, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas dienvidu daļas vidienē, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islams.
- jakani Tauta, dzīvo Filipīnu dienvidu salās, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islāms.
- abrongi Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- akvapimi Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- bauli Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- ga Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- gondži Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- fanti Tauta, dzīvo Ganas rietumos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- lanaji Tauta, dzīvo gk. Mindanao salas iekšienē, Filipīnās, pieder pie moro tautām.
- sulusmali Tauta, dzīvo gk. Mindano rietumos un dienvidu piekrastē, arī Sulu arhipelāgā, Palavanas dienvidos (Filipīnās) un Kalimantānas ziemeļu piekrastē (Malaizijā), pieder pie moro tautām.
- tamangi Tauta, dzīvo gk. Nepālas austrumos, arī kaimiņrajonos Indijā, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - hinduisms.
- lepči Tauta, dzīvo gk. Sikimā, arī Rietumbengālē (Indijā), Nepālas austrumos un Butānas rietumos, pieder pie himalajiešu tautām, reliģija - budisms (lamaisms), arī animistiski ticējumi.
- numuji Tauta, dzīvo Kamerūnā. Čadā un Centrālāfrikas Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- beti Tauta, dzīvo Kotdivuāras dienvidos, pieder pie kru tautu grupas.
- nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
- kaduglikringi Tauta, dzīvo Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- atoni Tauta, dzīvo Timoras salas rietumu daļā, Indonēzijā, \~800000 cilvēku, pieder pie ambontimuriešu tautām (austronēziešu saimes indonēziešu grupa).
- bareji Tauta, dzīvo Ugandā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- subiji tauta, dzīvo Zambijā un Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes.
- inguši tauta, dzīvo Ziemeļkaukāzā; runā ingušu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- grieķi tauta, Grieķijas pamatiedzīvotāji
- igauņi tauta, Igaunijas pamatiedzīvotāji; runā igauņu valodā, ticīgie - gk. luterieši
- islandieši tauta, Īslandes pamatiedzīvotāji; runā īslandiešu valodā; ticīgie - luterieši
- japāņi tauta, Japānas pamatiedzīvotāji; runā japāņu valodā; ticīgie - sintoisti, budisti
- vepsi tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā, Krievijā.
- jakuti tauta, Krievijas Federācijas Sahas Republikas (Jakutijas) pamatiedzīvotāji; runā jakutu valodā
- titultauta tauta, kuras nosaukums saskan ar valsts nosaukumu.
- avani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- džandžuji Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- gahari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- hohari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- multani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tali Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- avukaji Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- lendi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- logo Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- lugbari Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- madi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mamzi Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mangbeti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mangbuti Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mori Tauta, pieder pie morumangbeti tautu grupas, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļaustrumos, Ugandas ziemeļrietumos, Dienvidsudānas dienvidos, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši.
- mazākumtautība tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem); etniskā minoritāte; nacionālā minoritāte.
- vairākumtautība Tauta, tautība, kuras kopskaits ir vairāk nekā 50 procenti no visu iedzīvotāju skaita attiecīgajā teritorijā.
- džaunsari Tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti.
- garhvali Tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti.
- kumauni Tauta, viena no paharu tautu grupas Indijas ziemeļos un Nepālā, runā indoeiropiešu saimes indoāriešu grupas paharu valodas dialektā, ticīgie - hinduisti.
- kabardieši tauta, vieni no Kabardas-Balkārijas (Krievijā) pamatiedzīvotājiem
- cilts tauta.
- rīpeles vilkt tautas ārstniecības paņēmiens.
- vox populi - vox dei tautas balss - dieva balss (Senekas teiciens).
- jumtāži tautas celtniecībā - jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamenta veidā; āži.
- tautas būvmāksla tautas celtniecība.
- ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- tautas dziesma tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautasdziesma.
- tautiņdeja tautas deja.
- Baigais gads tautas dots apzīmējums PSRS okupācijas 1. gadam (1940. VI - 1941. VII) Latvijā, raksturojot ieviestā staļinisko masveida represiju un deportāciju (1941. 14. VI) režīma ļaundarības.
- tautas dziesmas versija tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
- dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
- varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs.
- varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
- voluntas populi suprema lex tautas griba ir augstākais likums.
- Seijidu kustība tautas kustība Irānā 14. gs., kas bija vērsta pret mongoļu un vietējo feodāļu jūgu.
- salus populi suprema lex tautas labklājība ir augstākais likums.
- tautas celtniecība tautas materiālās kultūras sastāvdaļa, celtniecība, kurā tiek radīti tikai attiecīgajam etnosam raksturīgi būvmākslas paraugi vai to elementi.
- laist asinis tautas medicīnā - ārstnieciskos nolūkos notecināt zināmu daļu asiņu.
- cirst āderi tautas medicīnā - laist asinis.
- sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā.
- tautas ārstniecība tautas medicīna.
- hermētiskā medicīna tautas medicīnas metode - slimības pārnešana no cilvēka uz priekšmetu.
- tautas gars tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.
- plebiscīts Tautas nobalsošana, aptauja; referendums.
- pamaša tautas nosaukums bērnu slimībai, ko raksturo piepeša pamošanās no miega ar lielām bailēm; mēnessērdzība
- kārtu pārstāvniecība tautas pārstāvības veids, kas attīstījās pārejas laikā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju, kad ekonomiski nostiprinājās zemākā muižniecība, garīdzniecība un pilsētu pilsonība, pastāvēja \~12.-17. gs.
- kārtu pārstāvniecības monarhija tautas pārstāvniecības veids, kas attīstījās pārejas laikā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju.
- jūras gēzi tautas partizāni Nīderlandē, kas uz jūras cīnījās pret spāņiem.
- meža gēzi tautas partizāni Nīderlandē, kas uz sauszemes cīnījās pret spāņiem.
- vēstītāja folklora tautas poētiskā daiļrade prozā.
- t. poēt. tautas poētisms, folkloras valodai raksturīga stilistiskā nokrāsa.
- sietiņa dzīšana tautas rotaļa - sietiņos iet.
- valahu sacelšanās tautas sacelšanās Donavas kņazistēs (Valahijā, Moldovā) 1821.
- baskāju sacelšanās tautas sacelšanās Normandijā (Francijā) 1639, vērsās pret feodāļu jūgu, nodokļiem; vad. Žans Baskājis.
- ūdenssaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas nodarbojas ar virszemes un pazemes ūdens resursu izpēti, uzskaiti, regulēšanu, kompleksu izmantošanu un aizsardzību; pasākumu kopums ūdens resursu racionālai izmantošanai tautas saimniecībā un ūdens kaitīgās iedarbības novēršanai.
- sadzīves pakalpojumi tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai; darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi.
- nacionālais konvents tautas sapulce Francijā (1792. gadā).
- uzticības votums tautas sapulces izteikta uzticība valdībai, valdības loceklim.
- karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā).
- tautisks tērps tautas tērps.
- dzīvnieku, putnu valoda tautas tradīcijā uzskats, ka senāk dzīvnieki, putni, augi, koki runājuši vienā valodā ar cilvēku, bet vai nu par kādu pārkāpumu, vai sīkāk neatklātu iemeslu dēļ viņiem atņemta valoda.
- garamantas tautas tradīcijas, folklora.
- Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars.
- nosa tautasdziesmās priedēklis, kas dažreiz joprojām atdalīts no darbības vārda.
- ierašu dziesmas tautasdziesmu žanrs, kas saistīts ar darbību (dažādām izdarībām, dejām, spēlēšanu).
- līdiskā skaņkārta tautasmūzikā sastopama skaņkārta, mažors ar augstu ceturto pakāpi.
- mundžani Tautība Afganistānas ziemeļaustrumos, kā arī Pakistānas ziemeļos, viena no pamiriešu tautībām, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas, ticīgie - musulmaņi (šīīti ismailīti).
- tindi Tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- sarikoli Tautība Ķīnā, dzīvo Pamira austrumu un Karakoruma ziemeļaustrumu nogāzēs, pieder pie pamiriešu tautām.
- hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- ifugaji Tautība, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas vidienē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, viena no "Filipīnu kalniešu" tautām, pirmatnēji ģints ticējumi, daļa - katoļi.
- bukidnoni Tautība, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļas kalnos, pieder pie Filipīnu kalniešu tautām.
- eveni tautība, dzīvo Krievijā Tālo Austrumu taigas un mežatundras joslā, uz austrumiem no Ļenas lejteces, runā evenu valodā
- nganasani tautība, dzīvo Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas apvidū, valoda pieder pie samodiešu grupas, vistālāk Eirāzijas ziemeļos dzīvojošā tauta
- hakasi tautība, Hakasijas autonomā apgabala Krievijā pamatiedzīvotāji, runā hakasu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- minoritāte Tautība, kuras pārstāvji attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vidū ir mazākumā; mazākumtautība; etniskā minoritāte.
- titulnācija Tautība, kuras vārds kalpo arī par valstiska veidojuma vai nācijas, kuras sastāvā ir dažādas tautību grupas, nosaukumu.
- titultautība Tautība, kuras vārds kalpo arī par valstiska veidojuma vai nācijas, kuras sastāvā ir dažādas tautību grupas, nosaukumu.
- nacionalitāte Tautība, tauta.
- Filipīnu kalnieši tautības un ciltis, dzīvo lielāko Filipīnu salu kalnu rajonos, pavisam 60 tautību un cilšu, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults, totēmisms, maģija), saglabājušās ģints iekārtas paliekas.
- botiji Tautību un cilšu grupa, dzīvo Himalajos, gk. Nepālā, Sikimā (Indijā), arī Ladakā (Kašmirā) un dažos citos Indijas rajonos, runā valodās un dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, viena no tautām, kas dzīvo visaugstāk kalnos, izplatīta poliandrija, reliģija - budisms (lamaisms), Indijā arī hinduisms.
- Kordofanas tautas tautību un cilšu grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato austrumos un dienvidos, runā t. s. Kordofanas valodās, pēc izcelsmes Sudānas seniedzīvotāju pēcteči, ko XI-XIV gs. arābu ciltis atspiedušas kalnos.
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- finanšu starpniecība tautsaimniecības darbība, kurā iesaistītie uzņēmumi veic naudas sagādāšanas, noguldīšanas un norēķinu operācijas.
- meža nozare tautsaimniecības nozare – mežsaimniecība un mežsaimniecības produkcijas pārstrāde.
- tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas ietver preču apgrozību, to kustību no ražošanas sfēras uz patērēšanas sfēru.
- grāmatu tirdzniecība tautsaimniecības nozare, kas organizē grāmatu apgrozību, nogādā grāmatu izdevniecību produkciju patērētājiem; grāmatu un citas poligrāfiskās produkcijas (brošūru, plakātu, atklātņu, nošu u. c.) pirkšana un pārdošana.
- tūrisma nozare tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana.
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki.
- indoeiropieši Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.).
- ģermāņi tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā (piemēram, vācieši, angļi, zviedri, dāņi, norvēģi, holandieši)
- trose tauva, kas savīta no stieplēm vai izturīgām šķiedrām.
- tehnizācija Tehnikas plaša ieviešana (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- bezatkritumu tehnoloģija tehnoloģija, kurā līdzās pamatproduktam rodas blakusprodukts, kas var būt izejviela citā tehnoloģijā vai ko var izmantot citās tautsaimniecības jomās.
- varoņteiksma Teiksma par tautas varoni vai varoņiem, to darbiem, cīņām.
- skiapodi Teiksmaina tauta, kas pēc grieķu rakstnieku ziņām dzīvojusi Etiopijā vai Indijā, un raksturojusies ar ļoti platām kāju pēdām, tā, ka noguļoties tās varējuši izmantot par saulessargiem.
- asinszāļaugi Tējasaugu rindas dzimta, koki, krūmi, lakstaugi ar vienkāršām, pretēji vai mieturī sakārtotām lapām; \~50 ģintis, 900 sugas.
- lokalizēšana Teksta adaptēšanas veids, kurā, mainot atsevišķus satura elementus, citas tautas daiļdarbu vai citu sacerējumu pielāgo savas tautas, zemes īpatnībām, videi, dzīves apstākļiem u. tml. (parasti tulkošanas procesā).
- paraziepes Tekstilrūpniecībā lietojamas ziepes, ko iegūst, neitralizējot rīcineļļas taukskābes ar amonjaku.
- abonentu telegrāfs telegrāfa sakaru tīkls operatīvai ziņojumu apmaiņai starp organizācijām un iestādēm pilsētas, valsts vai starptautiskā mērogā.
- krāšņā telēkija telēkiju suga ("Telekia speciosa"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, augšdaļā zarotu, līdz 1,5 m augstu stublāju.
- teligons Teligonu rinda - divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Theligonales"), 1 dzimta, 3 sugas, sulīgi lakstaugi, kuru augļi ir kauleņi.
- lielziedu telima telimu suga ("Tellima grandiflora"), savvaļā aug Ziemeļamerikā, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, līdz 50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā.
- andri Telugi - tauta, dzīvo Indijā, Āndhra Pradēša štata pamatiedzīvotāji, runā telugu valodā, kas pieder pie dravīdu valodām.
- likteņtēma Tēma par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2).
- varoņtēma Tēma par cilvēku, tautas varonību, varoņdarbiem (literatūrā, mākslā).
- theophrastaceae Teofrastaugi.
- liberālisms Teorija un sociālpolitiska nostāja, kas vērsta uz pārstāvniecisku valdīšanu, preses, vārda un ticības brīvību, šķiru privilēģiju atcelšanu, brīvu starptautisko tirdzniecību u. tml.
- naprapātija Terapijas sistēma, kas ietver manipulācijas ar saistaudiem (saitēm, muskuļiem un locītavām) un diētu, lai atvieglotu un uzlabotu ķermeņa reģenerāciju un spēku atgūšanu.
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km.
- kabelis Tērauda tauva, trose.
- Transkeja Teritorija Dienvidāfrikas Republikas austrumu daļā, kur no 1963. g. bija izveidots bantustāns kosu tautai.
- tautastērps Tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība; tautas tērps.
- tautas tērps tērps, kurā izpaužas kādas tautas kultūras savdabība; tautastērps.
- bātjuška Tētiņš; pareizticīgo priestera nosaukums tautā.
- beli Tetumi – tauta Indonēzijā.
- ibn Tēvvārds (apzīmējums, ko tautas, kas ir arābu valodas un kultūras ietekmē, liek tēvvārda priekšā).
- tanguti Tibetiešu nomadu tauta Vidusāzijā, Caidamas, Kukunora un Huango augšgala apvidos.
- iztecēt taukos tiekot karsētam, izdalīt daudz tauku (par gaļu).
- taurēt Tiekot spēlētam, radīt skaņas (par tauri).
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
- vēsturiskā tiesību skola tiesību doktrīna un tiesību filozofijas virziens, kas pauž uzskatus par tiesībām kā tautas gara izpausmi - tiesības veidojas kopā ar tautas dzīvi lēnā, ilgstošā vēstures procesā.
- starptautiskās privāttiesības tiesību normu kopums, kas reglamentē starptautiska rakstura civiltiesiskas attiecības.
- interpretācija Tiesību normu, specifisku metožu un paņēmienu lietošana, lai iespējami objektīvi atklātu normas saturu, izprastu tās jēgu un sociālo mērķi, tādējādi sekmējot normas lietošanu vai piemērošanu atbilstoši tās lomai kopējā tiesību sistēmā, nacionālo un starptautisko tiesību principiem, sabiedrības attīstības realitātei un loģikai.
- tautas nobalsošana tieša tautas līdzdalība valsts varas leģitimēšanā un īstenošanā, var piedalīties visi LR pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.
- tugendbunds Tiklības savienība, dibināta 1808. gadā Karaļaučos, lai vācu tautu uzaudzinātu tautiskā garā; tas bija protests pret Napoleona varu.
- attauvoties Tikt atbrīvotam no pietauvojuma, enkura (par kuģi).
- ietaupīties Tikt ietaupītam (1).
- ietaupīties Tikt ietaupītam (2).
- āizaturēties Tikt pataupītam, netikt izlietotam.
- pietauvoties Tikt pietauvotam.
- palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam); tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
- taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
- tauvoties Tikt tauvotam.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
- tieļāt Tincināt, iztaujāt.
- egļu čiekuru tinējs tinēju dzimtas suga ("Laspeyresia strobilella"), tauriņu spārnu plētums 10-15 mm.
- rožu laptinējs tinēju dzimtas suga, tauriņa spārnu plētums - 18-22 mm, Latvijā sastopams bieži.
- tipuri Tiperi - tauta Indijā.
- pārvedums Tipogrāfisks paņēmiens, ar tauku kārtu pagatavotus novilkumus pārvest iespiešanai uz litogrāfijas akmens vai iespiežamā skārda.
- negociācija Tirdzniecība vai starpniecība starptautiskajā tirdzniecībā.
- Lielā ģilde tirgotāju organizācija (Rīgā 1354.-1936. g.), pēc 1877. g. tās politiskās tiesības tika ierobežotas, bet pastāvēja kā Rīgas vācu tautības iedzīvotāju organizācija; Svētās Marijas ģilde.
- palmīns Tīrīti ēdami augu tauki no kokosa riekstu eļļas.
- tumšā tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa nigricans"), tauriņu spārnu plētums - 32-36 mm.
- kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm.
- krecelēt Tīt (virvi, tauvu).
- tauvošanās tītava tītava tauvu pievilkšanai, nostiprinot kuģi pie piestātnes.
- tīruma tītenis tīteņu suga ("Convolvulus arvensis"), daudzgadīgs lakstaugs vai krūms ar vijīgu stumbru, veselām, pamīšus sakārtotām lapām un baltiem vai rožainiem piltuvveida ziediem lapu žāklēs.
- munči Tivi - tauta Nigērijā.
- Rietumtjanšans Tjanšana rietumu daļa: Talasas Alataus, Karataus, Ugomas, Piskomas, Čatkalas, Fergānas un Kuramas grēda, Talasas un Fergānas ieleja, augstums - līdz 4680 m.
- tirki Tjurki - plaša valodu ziņā radniecīgu tautu grupa, pie kuras pieder tatāri, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, baškīri, turkmēņi, jakuti, turki u. c.
- hazāri Tjurku tauta, kas ieceļoja A-Eiropā pēc huņņu iebrukuma (4. gs.), 7. gs. vidū izveidoja Hazāru kaganātu.
- Ubirs Tjurku tautu (Irānas dienvidi un ziemeļaustrumi) mitoloģijā - ļauns, asinskārs dēmons.
- Bobo-Dehkons Tjurku tautu mitoloģijā - kultūrvaronis, zemkopības aizgādnis, esot izgudrojis arklu un pirmais izdomājis ierīkot apūdeņošanas kanālus.
- aksakals Tjurku tautu vēsturē - ģints galva, vecākais, patriarhāli feodālās augstmaņu kārtas pārstāvis, vēlāk - vēlējams vecākais, arī cienījams cilvēks.
- tatāri Tjurku valodās runājošu mongoļu tautu grupa (piemēram, Pievolgā, Urālos, Krimā); runā tatāru valodā, ticīgie gk. musulmaņi.
- pečeņegi Tjurku, sarmatu un somugru ciltis, kas 8.-9. gs. dzīvoja Aizvolgas stepēs, no 9. gs. D-Krievijas stepēs; 13.-14. gs. saplūda ar polovciešiem, ungāriem, krieviem u. c. tautām.
- tlingiti Tlinkiti - Amerikas ziemeļrietumu piekrates indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā.
- karagasi Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā.
- tofalari Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā.
- tongs Tongi - tauta Zambijā.
- ili Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- lendži Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- soli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- toteli Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- ve Tongu tautai radniecīga cilts, dzīvo Zambijas dienvidos un Zimbabves ziemeļrietumos, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- kailais tornītis tornīšu suga ("Turritis glabra"), zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselām lapām, bāli dzelteniem ziediem.
- vuvuzela Tradicionāla dienvidāfrikāņu taure, ar kuru var sasniegt lielu skaļumu (127 db), kļuva populāra 2010. g. Pasaules kausa futbolā līdzjutēju vidū.
- appļāvības Tradicionālas zemkopju tautu svinības pēc labības pļaujas pabeigšanas.
- apsējības Tradicionālas zemkopju tautu svinības pēc sējas pabeigšanas.
- astragalus Tragantzirņi - tauriņziežu dzimtas ģints.
- likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
- trubiņa Trauks, kur ielēja izkausētos taukus, lejot sveces.
- tums Trekns, tauks.
- mediācija Trešās valsts starpniecība starptautiskā strīdā, kurā šī valsts nav iejaukta.
- patvēruma meklētājs trešās valsts valstpiederīgais vai bezvalstnieks, kurš ierodas kādā valstī ar lūgumu pēc patvēruma un ir iesniedzis iesniegumu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu.
- puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- puškaitis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- trejdeksnis trideksnis (1) - latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- klavičembals Trijstūrains stīgu instruments, kur katram taustiņam sava stīga.
- Komiteja Latvijas brīvībai trimdas latviešu augstākā pārstāvniecības institūcija politiskai darbībai un starptautiskiem sakariem, dibināta 1951. g., darbību izbeidza 1977. g., un politiskās funkcijas pārņēma PBLA valde.
- comitia Trīs līmeņu (tautas vai pārstāvju) sapulces Romas komūnu organizācijā.
- babīdu sacelšanās trīs tautas sacelšanās Irānā 1848.-1852. g.
- Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa.
- velna ducis trīspadsmit, pēc tautas ticējumiem, nelaimīgs skaitlis.
- balalaika Trīsstūrveida strinkšķināmais krievu tautas instruments, parasti 3 stīgas.
- histotrombīns Trombīns, kas radies saistaudos.
- pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ.
- raflēzija tropu parazītaugs ("Rafflesia"), vairāk nekā 40 sugas, visas ir sastopamas Dienvidaustrumāzijā, tām raksturīgs ļoti liels zieds.
- šlepgals Trose vai tauva, velkamais gals, aiz kura velk velkonis (arī vilcējgals).
- vilcējgals Trose vai tauva, velkamais gals, aiz kura velk velkonis.
- cistoepiplocēle Trūce, kuras maisā atrodas taukplēve un daļa urīnpūšļa.
- enteroepiplocēle Trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpas un taukplēve.
- tibi Tubi - tauta Centrālajā Sahārā.
- dazi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Čadas ziemeļrietumu daļā un Nigēras austrumos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- korpulence Tuklība; pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī.
- slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas.
- tūkstošveselība Tūkstošveselības zāle - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- tūkstošveselība Tūkstošveselības zālīte - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- taleļļa Tumšbrūns, viskozs šķidrums, sulfātcelulozes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv gk. no sveķskābēm, taukskābēm.
- naftalāns Tumši brūna, ziedei līdzīga masa, ko iegūst no verdošas jēlnaftas, lietoja kā tautas dziedniecības līdzekli.
- malufa Tunisiešu tautas mūzikas žanrs.
- tuntuļu nozis tuntuļnozis - pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
- konaks Turkiem un dažām citām tautām - valdības ēka, valstsiestāde; liela māja, savrupnams u. tml.
- kumāni Turku tauta, kas no Kumas stepes (Āzijā) ap 11. gs. bij iebrukusi Eiropā un apmetusies Uralas un Volgas lejgala baseinā.
- bajati Turku un azerbaidžāņu, un arī citu Austrumu tautu dzejā tradicionāla četrrindu strofa, kurā tiek savstarpēji atskaņota pirmā, otrā un ceturtā rinda, bet trešā rinda paliek neatskaņota (baltā vārsma).
- hidroperinefroze Tūska saistaudos ap nierēm.
- demokrātisms Tuvība (parasti mākslā) plašām tautas masām, to interesēm, centieniem.
- radniecība Tuvība, līdzība (tautām, tautībām u. tml.), kuras pamatā ir kopēja izcelšanās.
- sojoni Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- sojoti Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- urjanhaji Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- civilizēt Tuvināt (piemēram, tautu) augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim.
- arabeska Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums; šāds ornaments.
- radniecīgs Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.); radniecisks (2).
- radniecisks Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.).
- U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos.
- lipīds Ūdenī nešķīstoša taukveida viela, kas labi šķīst nepolārajos organiskajos šķīdinātājos (benzīnā, benzolā, ēteri, hloroformā, acetonā u. c.).
- tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu un augu sastāvā.
- ceļlapa Ūdens ceļlapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- ceļmallapa Ūdens ceļmallapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- jūras meitas Ūdens gari latviešu mitoloģijā, minēti gan tautasdziesmās, gan teikās, arī buramvārdos.
- grafīts Ūdenssvins, zīmējamais svins; melns, metāliski spīdīgs taukains minerāls, kas viegli krāso.
- Nītaures parka dīķis ūdenstilpe Nītaures pagastā, platība — 1,9 ha.
- spirodela Ūdensziedu dzimtas ģints ("Spirodela"), daudzgadīgi lakstaugi, ūdeni brīvi peldoši ūdensaugi, kuru veģetatīvie orgāni reducēti par sīku, apaļu vai otrādi olveidīgu plakanu plātnīti, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hidrēšana ūdeņraža pievienošana, piemēram, šķidrajām augu eļļām vai taukiem (dubultsaišu vietās), lai paaugstinātu to kušanas temperatūru un palielinātu cietību; hidrogenēšana.
- ūdensmētra Ūdeņu mētra ("Mentha aquatica"), tautas medicīnā lapas lieto pret zarnu gāzēm.
- Šačara Ugaritiešu (kanaāniešu) rītausmas dieviete.
- uguns ceļš uguns aktīva vieta, kur saskaņā ar tautas priekšstatiem nedrīkstēja celt māju vai kādu citu ēku, jo - uzskatīja - ēka nodegs vai tajā iespers pērkons.
- CTIF Ugunsgrēku novēršanas un dzēšanas starptautiskā tehniskā komiteja (franču "Comite technique international de prevention et d'extinction du feu").
- kolomijka Ukrainas guculu tautas masu deja, pamatfigūra - slēgts loks.
- gopaks Ukraiņu tautas deja, ko izpilda ātrā tempā 2/4 taktsmērā.
- kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu.
- kolomijka Ukraiņu tautasdziesmu žanrs, kas radies 15. gs., pirmie dziesmu pieraksti 17. gadsimtā.
- olči Ulči - tauta Krievijas Habarovskas novadā.
- mangusti Ulči, tauta Krievijas Habarovskas novadā.
- UNESCO UNESCO kalendārs - ANO rekomendētais starptautiski atzīmējamo dienu saraksts (kurā ietvertas, piemēram).
- maģāri Ungāri (tautas pašnosaukums).
- čardašs Ungāru tautas deja divdaļu taktsmērā.
- Tenteka Upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt.
- Lepsi Upe Kazahstānā, garums - 417 km, sākas Džungārijas Alatau ziemeļu nogāzes ledājos, tek pa Semirečjes stepēm un smiltājiem, kur to intensīvi izmanto apūdeņošanai, ietek Balhaša ezera austrumu daļā, kas daļēji izžūst.
- ankiluretrija Urīnizvadkanāla sašaurinājums, kas radies no rētaudiem.
- plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts.
- bauši Uši - bembu tautas cilts Zambijā.
- tastatūras veidne uz datora tastatūras (parasti uz funkcionālajiem taustiņiem) novietots plastikāta vai kāda cita materiāla trafarets, uz kura norādīta informācija par šo taustiņu izmantošanu konkrētam lietojumam.
- tautas ticējumi uz nepilnīgas informācijas vai māņticības pamata radušies un izteicienos ietverti tautas vērojumi un uzskati par dabas un cilvēku dzīves parādībām un likumsakarībām.
- vārcele Uz skursteņa šķērsām pārliktas kārtis, kur kāra gaļu, desas un tauku iešņavas žāvēt.
- vārcelis Uz skursteņa šķērsām pārliktas kārtis, kur kāra gaļu, desas un tauku iešņavas žāvēt.
- bakterioidi Uz tauriņziežu augu saknēm dzīvojošo baktēriju, kas saista brīvo gaisa slāpekli, attīstības stadija ar lielāku slāpekļa uzkrājumu.
- haptisks Uz tausti, uz pieskares sajūtam attiecīgs; haptiskās reakcijas - taustes reakcijas, kas vērojamas galvenokārt agrā bērnībā.
- uztaucēt Uzbarot, lai būtu vairāk tauku (par cūku, ko nobaro kaušanai).
- makoms uzbeku un tadžiku tautas mūzikas skaņkārtiskais pamats, 13. gs. izveidojās 12 makomu sistēma, vēlāk radās 6 makomu sistēma - šašmakoms.
- makoms Uzbeku un tadžiku tautas un profesionālās mūzikas žanrs ar 29-40 daļu ciklu instrumentālistu ansamblim, solistiem un korim.
- tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni.
- notucis Uzblīdis no taukiem.
- izčabināt Uzčubināt, taustot viegli izpurināt.
- uzkampstīt Uzgrābstīt, uztaustīt.
- uztaukšēt Uzgrauzdēt taukos.
- uztaukšķēt Uzgrauzdēt taukos.
- uzvaicāt Uzjautāt, uztaujāt.
- biktēt Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē.
- iepāss Uzkrājums, ietaupījums.
- klaust Uzmanīgi ieklausoties vai taujājot uzzināt.
- tonnāžas nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969. g.), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.
- zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē.
- Krīgaļu dzirnavezers uzpludināts uz Mergupes Amatas novada Nītaures pagastā, platība — 3,7 ha; Mores dzirnavezers.
- novērošanas vienība uzskaites vienība tautas skaitīšanā un citā iedzīvotāju apsekojumā.
- pansolārisms Uzskats, ka Saule ir primārais faktors, kas ierosinājis mītus radošo fantāziju, tāpēc arī Saules mītiem ierādāma pirmā vieta dažādu tautu mitoloģijā.
- atomisms Uzskats, ka visa saimnieciskā dzīve ir atsevišķo indivīdu saimnieciskās darbības summa un ka tāpēc par tautsaimnieciskās pētīšanas sākuma punktu jāņem atsevišķā indivīda saimnieciskā rīcība.
- nacionālā naida izraisīšana uzskatu, teoriju izplatīšana mutiski vai rakstisku masu saziņas līdzekļos vai citādi, lai izraisītu naidīgu attieksmi pret kādu citu nāciju vai tautību.
- uztaurēt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar tauri.
- romanizēt Uzspiest Senās Romas valodu un kultūru (citām tautām).
- uztāpuļot Uztaustīt tumsā, uzminēt.
- uzčamdīt Uztaustīt; taustot atrast.
- uzcapstīt Uztaustīt.
- uzgramstīt Uztaustīt.
- alimentārā lipidēmija uztura tauku nosacīta lipidēmija.
- margarīns Uzturlīdzeklis, ko iegūst no šķidriem augu un dzīvnieku taukiem, nepiesātinātās taukskābes pārvēršot piesātinātās.
- agnozija Uztveres traucējumi, kas saistīti ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem un izpaužas kā nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto.
- manīt Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi); arī just.
- kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis.
- ūsainis vaboļu kārtas dzimta ("Cerambycidae"), slaidas vaboles ar gariem taustekļiem.
- putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm.
- parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās.
- skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā).
- malkcirtis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints ("Acanthocinus"), brūna vabole ar tumšiem plankumiem un šķērssvītru, garums - 12-20 mm, gari taustekļi, kāpuri dzīvo zem nokaltušu koku mizas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- cigārtinēji Vaboļu kārtas, smecernieku dzimtas apakšdzimta ("Rhynchitinae") ar taisniem galvas taustekļiem un garu tievu smecerveidīgu galvu.
- sakņu kaitēkļi vaboļu, divspārņu, taisnspārņu un tauriņu kārtas kukaiņi, kuru kāpuri dzīvo augsnē un bojā augu saknes.
- DAAD Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (vācu "Deutscher Akademischer Austauschdienst").
- vācgājums Vācu izcelsme. tautība; vācieši.
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju.
- Gudruna Vācu tautas eposs, cēlies 13. gadsimtenī.
- hansvursts Vācu tautas teātra komisks personāžs 16.-18. gs.; radās karnevāla uzvedumos.
- kobolds vācu tautas ticējumos zemes un mājas gars, sākumā pavarda uguns dievība.
- nacionālsapulce Vācu tautas vietnieku sapulces nosaukums 1848-49. g. un no 1919. g. janvāra līdz 1920. gada 20. maijam.
- leges Vācu tiesību vēsturē franku laiku tautas tiesību kodeksi.
- VW Vācu VolksWagen - vieglo automobiļu marka; folksvāgens, "tautas vāģis".
- ajoki Vačoki - tauta Angolā.
- bačoki Vačoki - tauta Angolā.
- ciboki Vačoki - tauta Angolā.
- valveni Vačokvu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Angolas ziemeļaustrumos un vidienē, valoda pieder pie bantu saimes.
- atsoļa rakstzīme vadības rakstzīme, ko bieži izmanto atsevišķi vai arī apvienojumā ar citām rakstzīmēm, tā parasti norāda atsoļa sekvences sākumu un to ievada ar atsoļa taustiņa palīdzību.
- Ctrl vadīšanas taustiņš.
- čagi Vadžagi - tauta Tanzānijā.
- džagi Vadžagi - tauta Tanzānijā.
- fifi Vafifi - tauta Tanzānijā.
- membi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- rungi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vaņamvangi Vafifi tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas dienvidos un Zambijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- hehi Vahehi - tauta Tanzānijā.
- vabeni Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos.
- vapogori Vahehu tautai tuvu radniecīga etnogrāfiska grupa Tanzānijas austrumos.
- uztāpaļāt Vaicājot iztaujāt.
- tīpenēt Vaicāt, taujāt, prašņāt.
- sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
- phoronidae Vainagtaustekļaiņi.
- tentaculata Vainagtaustekļaiņi.
- kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella").
- grēkāzis Vainīgais; āzis, kuram izraēļi (3. Mozus, 16) uzlika tautas grēkus un tad izdzina tuksnesī.
- gurali Vairākas poļu etnogrāfiskās grupas, dzīvo kalnu apvidū Polijas dienvidos, saglabājuši dažas dialekta iezīmes, tradicionālās kultūras īpatnības (tautas tērpi un dejas, savdabīgas celtnes).
- tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi.
- pirazoloni Vairākās tautomerās formās sastopami savienojumi, ko iegūst kondensējot acētetiķesteri ar arilhidrazīniem.
- atklausties Vairākkārt taujājot ceļu, atkulties.
- aiztaujāties Vairākkārt taujājot ceļu, nonākt līdz kādai vietai.
- taustīties Vairākkārt taustīt, parasti, ko meklējot, cenšoties ko satvert.
- tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu); taustot (ko), censties satvert (to).
- gramstīt Vairākkārt, arī vairākās vietās skart (ar roku), taustīt.
- putvista Vairāku pūču sugu nosaukums tautā.
- berberi Vairāku Ziemeļāfrikas tautu grupa - islāmticīgie, gk. zemkopji un pusnomadu vai nomadu lopkopji.
- majoritāte Vairākumtautība.
- cietpaparde vairogpaparžu dzimtas ģints ("Polystichum"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- zeija Vāja, šķidra zupa ar niecīgu taukvielu piedevu.
- jao Vajao - tauta Malāvijā, Mozambikā un Tanzānijā.
- gallinasi Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
- kono Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
- terebendiuli Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
- vu Vaji - tauta Libērijā un Sjerraleonē.
- diegveidīgs pulss vājš, tikko sataustāms pulss.
- kingi Vakingi - tauta Tanzānijā, arī Zambijā un Malāvijā.
- safvi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vaņaķisi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- ndali Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vamatengi Vakingu tautai radniecīga cilts, dzīvo gk. Tanzānijas doienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- vaicāties Vākt informāciju aptauju veidā.
- mirza Valdnieka nama locekļu un vispār aristokrātijas tituls (dažām austrumu tautām); liekams aiz vārda.
- kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki.
- šeima Valgs, tauva.
- šeime Valgs, tauva.
- šeims Valgs, tauva.
- palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā.
- starpniekvaloda Valoda, kas veic sazināšanās funkciju starp tautām ar atšķirīgām valodām.
- mirusī valoda valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
- lomongo Valoda, kurā runā mongo tauta Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
- ķinamvezi Valoda, kurā runā ņamvezi (vaņamvezi) tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijā, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- kiņanturu Valoda, kurā runā vaņaturi tauta un radniecīgās ciltis Tanzānijas vidienē, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- kiņika Valoda, kurā runā vaņiki tauta un radniecīgās ciltis Kenijas dienvidaustrumos, pieder pie bantu saimes austrumu grupas.
- čivenda Valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, tajā runā bavendi tauta, kas dzīvo Āfrikas dienvidu daļā abos Limpopo vidusteces krastos.
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
- lingvistiskā paleontoloģija valodniecības nozare un vēstures palīgnozare, kas izmanto valodnieciskus faktus, lai pētītu tautu u. c. etnisko kopību materiālo un garīgo kultūru pirmsrakstības periodā, tautu izvietojumu un kontaktus, etnoģenēzi.
- interlingvistika Valodniecības nozare, kas pētī sazināšanās iespējas dažādvalodības apstākļos un starptautiskās valodas kā šādas sazināšanās līdzekli.
- etnolingvistika Valodniecības virziens, kas pētī attieksmes starp tautas valodu un kultūru un etnisko faktoru mijiedarbību valodas funkcionēšanā un attīstībā.
- serbokroati Valodnieciskā ziņā vienību veidojoša slāvu tauta Dienvidslāvijā; horvāti (kroati) ir eiropeiskāki, katoļi ar latīņu rakstību; serbi vairāk austrumnieki, lielāko tiesu grieķu pareizticīgie ar kiriļicas rakstību.
- lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija.
- jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība.
- Dienvidāfrika valsts Āfrikas dienvidu daļā (angļu val. _Republic of South Africa_, afrikandu val. _Republik van Suid-Afrika_), DĀR, platība - 1,22 mlj kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Pretorija, parlamenta rezidence Keiptaunā, administratīvais iedalījums - 9 provinces.
- Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu.
- demobilizācija valsts bruņoto spēku un tautsaimniecības vai tās atsevišķu nozaru pārkārtošanās no kara gatavības uz miera stāvokli.
- Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā, aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- landammanis Valsts galva Šveicē 5 tiešās tautvadības kantonos, ko ievēlēja tautas sapulce uz gadu.
- nacionālā minoritāte valsts iedzīvotāji, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no pamatnācijas, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši šajā valstī un uzskata sevi par piederīgiem valstij un sabiedrībai; mazākumtautība.
- adaptācija Valsts iekšējo spēkā esošo tiesību normu pielāgošana jaunām starptautiskām saistībām neizmainot valsts likumdošanu.
- pārstāvniecība Valsts institūcija, kas rezidē citā valstī un īsteno starptautiski tiesiskās (diplomātiskās, konsulārās u. tml.) attiecības ar šo valsti; valsts institūcija, kas pārstāv un aizstāv savas valsts un tās pilsoņu intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā, uztur savas valsts kontaktus ar tām.
- ārējo sakaru iestādes valsts institūcijas, kas realizē, īsteno valsts ārpolitiku, tās starptautiski tiesisko pozīciju (koncepciju).
- ārējie aizņēmumi valsts parāds citām valstīm un starptautiskām institūcijām, kas rodas, ja valsts patērē vai investē vairāk nekā spēj saražot, un ir viena no svarīgākajām kapitāla eksporta un importa formām.
- Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.
- demokrātija valsts pārvaldes sistēma, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus; šādā veidā pārvaldīta valsts
- ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās.
- piektā kolonna valsts pilsoņi un iedzīvotāji, kas kara gadījumā ir gatavi sadarboties ar ienaidnieku; valsts, tautas nodevēji.
- gosplāns Valsts plāna komisija pie tautas komisāru (vēlāk ministru) padomes Padomju savienībā, kas vadīja visu plānu saskaņošanu un kontrolēja izpildi.
- demarkācija Valsts teritorijas robežas novilkšana un iezīmēšana dabā saskaņā ar starptautiskā līgumā noteikto šīs robežas delimitāciju.
- delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiskā līgumā, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
- kamera valsts un sabiedrības pašpārvaldes organizēšanas veids atsevišķās zemēs un tam atbilstošā iestāde, arī tautas vietnieku (deputātu) nams.
- subsidēta darbavieta valsts vai sabiedrisko, nacionālo vai starptautisko fondu pilnībā subsidēta vai līdzfinansēta darbavieta privātajā vai sabiedriskajā sektorā, lai stimulētu sociāli mazaizsargāto grupu nodarbinātību.
- kvotēšana Valsts vai starptautisku institūciju ieviests ārējās ekonomiskās darbības regulēšanas pasākumu veids preču ražošanas, eksporta vai importa ierobežošanai.
- Barbadosa Valsts Vidusamerikā (angļu val. "Barbados"), tāda paša nosaukuma salā (Mazo Antiļu salu grupā), platība - 431 kvadrātkilometrs, 281000 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Bridžtauna, administratīvais iedalījums - 11 kopienas.
- Sentvinsenta un Grenadīnas valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās (angļu val. "Saint Vincent and the Grenadines"), platība — 389 kvadrātkilometri, 104217 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Kingstauna, administratīvais iedalījums — 6 pagasti.
- profesiju klasifikators valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā grupētas profesijas starptautiski atzītā kārtībā, aptverot visas valsts tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas, un noteiktas profesiju kvalifikācijas pamata (minimuma) prasības.
- kausējamais katls (angļu "melting pot") valsts, apvidus vai situācija, kur intensīvi notiek tautu un rasu sajaukšanās.
- dalībvalsts Valsts, kas piedalās kādas starptautiskas apvienības, organizācijas u. tml. darbībā.
- depozitārijs Valsts, starptautiskā organizācija vai tās galvenā amatpersona, kam līgumslēdzējas puses nodod glabāšanā līguma vai cita svarīga dokumenta oriģināltekstu.
- depozitāre Valsts, valdība, kas glabā starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus, pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
- Apvienoto Nāciju Organizācija valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- starptautiskā atzīšana valstu un valdību starptautisko organizāciju starptautiski tiesiska atzīšana, starptautisko tiesību subjektu diplomātiskais akts, ar kuru jau esošie starptautisko tiesību subjekti, vispirms valstis, paziņo par attiecību nodibināšanu ar jauno starptautiskajā dzīvē ienākušo valsti vai arī ar jaunu kādas valsts valdību, kas nākusi pie varas nekonstitucionālā, apvērsuma rezultātā.
- balodžaši Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
- luksagi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
- makangali Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
- mulolučazi Valučazi - tauta Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos.
- valuimbi Valučazu tautai tuvu radniecīga cilts Angolas dienvidaustrumos un Zambijas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas.
- forekss Valūtas birža (angļu "foreign-exchange market, forex") - starptautisks valūtas tirgus, kura dalībnieki pērk un pārdod valūtu, lai gūtu peļņu no valūtas kursu svārstībām vai ierobežotu ar šīm svārstībām saistīto risku.
- konongi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā.
- sukumi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā.
- sumbvi Vaņamvezu tautai radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijā.
- munaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos.
- ņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos.
- ovaņaneki Vaņaneki - tauta Angolas dienvidrietumos.
- arimi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē.
- ņaturi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē.
- turi Vaņaturi - tauta Tanzānijas vidienē.
- ņiki Vaņiki - tauta Kenijas dienvidaustrumos.
- digo Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
- durumi Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
- girjami Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
- rabaji Vaņiku tautai radniecīga cilts, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos.
- kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu; stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- svētie vērši varas un spēka simboli, saistīti ar dievietes mātes pielūgšanu, īpaši senās Krētas mīnoiskajā reliģijā (mīts par Minotauru).
- -dēmija Vārda daļa, kas norāda uz parādību, kura saistīta ar izplatību tautā.
- deetimoloģizācija Vārddarināšanas motivācijas zudums, piemēram, ir zudusi motivācija starp vārdu "tūkt" un tā motivēto vārdu "tauki".
- deetimoloģizēšanās Vārddarināšanas motivācijas zudums, piemēram, ir zudusi motivācija starp vārdu "tūkt" un tā motivēto vārdu "tauki".
- etnogrāfisms Vārds, kas nosauc nacionālās reālijas - ar kādas tautas vai etniskas grupas savdabīgajām ieražām, paradumiem, materiālo vai garīgo kultūru saistītus priekšmetus un parādības.
- Israēls Vārds, ko Dievs deva patriarham Jēkabam un viņa pēctečiem "Israēla tauta".
- Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem.
- plumpudiņš Vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c.
- velnakrēsls Vārpainā krauklene ("Actaea spicata"), daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros.
- vītes vasas vai lapas pārveidnes, ar kurām augs piestiprinās pie balsta; piemēram, vīnkokiem, mežvīniem; raksturīgas arī daudziem tauriņziežiem un ķirbjaugiem.
- šambali Vašambali - tauta Tanzānijā.
- bondeji Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā.
- kveri Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā.
- zigvi Vašambalu tautai tuvu radniecīga cilts, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā.
- tutsi Vatutsi; āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā un Burundi.
- dzalami Vazarami - tauta Tanzānijā.
- zarami Vazarami - tauta Tanzānijā.
- gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem.
- protolepidodendri Vecākie un primitīvākie staipekņveidīgo klases augi, kas parādījās devonā un bija dihotomiski zaraini, 40-70 cm augsti lakstaugi ar skujveida lapām.
- herūsija Vecāko padome Senajā Grieķijā, kurā izskatīja svarīgākās valsts lietas pirms to apspriešanas tautas sapulcē.
- vecuma grupa vecumklašu apvienojums jaunaudzēs, vidēja vecuma audzēs, briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs.
- mārga Vedama tautu meita.
- tēne Vēdera dobuma plēve, kurā nogulsnējas tauki.
- vādžapeja Vēdiskā kulta svarīgs upurēšanas rituāls bez stingri noteiktas formas, ko dažādās vietās sasista ar vietējām tautas tradīcijām.
- stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā; teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips.
- darbaspēka resursi veido iedzīvotāji vecumā no 15 g. līdz pensionēšanās vecumam, kurus var nodarbināt tautsaimniecībā dažādu darbu veikšanai.
- spogāt Veidoties tauku vai eļļas apļiem uz karsta, verdoša šķidruma virsas.
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- izārdava valoda veikla, tekoša valoda (tautas dziesmās).
- restaurēt Veikt (kā) restaurāciju (1).
- restaurēt Veikt (kā) restaurāciju (2).
- pelcītis Vējmietiņu dzimtas ģints ("Peplis"), nelieli viengadīgi lakstaugi, ziedi nelieli, divdzimumu ar divkāršu apziedni un paplašinātu ziedgultni, auglis - lodveida pogaļa; 4 sugas, Latvijā - 1 suga.
- laptinējs Vēlais laptinējs - tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Exapate congelatella").
- mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai.
- sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas institūcijas, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šī varas institūcijas, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku.
- buksieris Velkamā tauva, trose.
- rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
- VSRC Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs.
- fleboskleroze Vēnu sacietēšana, pavairojoties saistaudiem vēnu sienā, īpaši intīmā.
- lipijas Verbēnu dzimtas ģints ("Lippia"), krūmi, puskrūmi, retāk lakstaugi, gk. tropos Amerikā, >200 sugu.
- bebrenājs Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints.
- bebrene Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints.
- zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika.
- bombizidi Vērpēji, tauriņu dzimta.
- kokonaudēji Vērpēji, tauriņu dzimta.
- gredzentinējs Vērpēju dzimtas tauriņš sarkanbrūni iedzeltenā krāsā, ar platu tumšāku svītru pār priekšspārniem.
- ārstniecības vēršmēle vēršmēļu ģints lakstaugu suga ("Anchusa officinalis").
- vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris).
- zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- bullis Vēršu ģints tēviņš ("Bos primigenius taurus") - vaislinieks.
- mesiānisms vēsturiski filozofiska mācība par kādas tautas glābēju lomu cilvēces liktenī.
- Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas.
- tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija.
- tautsaimniecība vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); tautas saimniecība
- ekonomika vēsturiski noteikts ražošanas attiecību kopums kādā valstī, [tautsaimniecība]{s:2089}
- klavīrs Vēsturisks kopapzīmējums visai taustiņinstrumentu saimei (klavesīns, klavihords, vērdžinels, spinets, pozitīvs, ērģeles), kuras pārstāvjus varēja izmantot "baso continuo" partijas spēlei (visbiežāk kopā ar čellu).
- bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā.
- skolotāju seminārs vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- seminārs Vidējā speciālā mācību iestāde, kurā sagatavoja tautskolotājus.
- mašīnbūve Vidējās un smagās rūpniecības nozaru komplekss, kas ietver tautas saimniecības darba līdzekļu, patēriņa priekšmetu, kā arī apbruņojuma ražošanu.
- Utnapišti Vidējo Austrumu tautu mītos - cilvēks, kurš palika dzīvs pēc lielajiem plūdiem, ko dievi uzsūtīja, lai iznīcinātu cilvēku dzimumu.
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
- mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās.
- bahši Vidusāzijas tautu dziedoņi, muzikanti, tautas mutvārdu daiļrades radītāji un saglabātāji, to sacerējumus izpilda dutaras (divstīgu instrumenta) pavadījumā.
- daira Vidusāzijas tautu mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam.
- dutars Vidusāzijas tautu strinkšķināmais mūzikas instruments ar divām stīgām, garu grifu un bumbierveida korpusu.
- tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas.
- uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība.
- alkanna Vidusjūras apkārtnē augošu daudzgadīgu lakstaugu ģints, kas pieder pie skarblapju dzimtas.
- fondaco Viduslaikos svešu tautu tirgus nami Itālijā un Austrumu zemēs.
- bruģatiesa Vidzemes kārtības tiesas (1671.-1889. g.) nosaukums tautā, jo šīs tiesas uzdevums bija arī uzraudzīt lauku ceļu un tiltu turēšanu kārtībā.
- laivas mezgls viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu.
- šlepmezgls Viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu.
- kefalīns Viela fosfatīdu grupā, vispirms izolēta no galvas smadzenēm; taukskābju un kolamīna fosfāta glicerīnesteris; atrodams arī nervu audos un olas dzeltenumā; paātrina asins sarecēšanu.
- tauksviedri Viela, kas veidojas no ķermeņa izdalīto tauku un sviedru savienojuma.
- ceroleīns Viela, ko atrod bišu vaskā, šķīst alkoholā; taukskābju maisījums.
- ceroīds Viela, ko atrod taukos aknu eksperimentālajā cirozē, ja barībā trūkst metionīna.
- apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.).
- lipotropās vielas vielas, kas regulē tauku vielmaiņu.
- tauku aizvietotāji vielas, kas veido nepieciešamās sensorās īpašības produktiem ar samazinātu tauku saturu.
- putnu tehnoloģiskās slimības vielmaiņas funkcionāli traucējumi, ko izraisa hipokinēze, kanibālisms, sprostnogurums, histērija, aptaukošanās, aknu taukainā deģenerācija.
- ketonvielas Vielmaiņas starpprodukti, kas veidojas gk. taukskābju maiņā; acetonvielas.
- acetonviela Vielmaiņas starpprodukts, kas veidojas galvenokārt taukskābju maiņā, ketonviela.
- taukvielas Vielu grupa, pie kuras pieder dzīvnieku un augu tauki, arī no neorganiskām vielām iegūti tauki, eļļas; arī tauki.
- psīchika Viena cilvēka vai veselas tautas gara darbības parādību kopums.
- paātrinājumtaustiņš Vienā laikā nospiežamu tastatūras taustiņu kombinācija noteiktas funkcijas izpildei, kura, izmantojot peli, jāmeklē izvēlnē.
- burvjlazda Viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Hamamelididae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi, ziedi ar stipri reducētu apziedni, kas veicina anemofiliju.
- Drošības padome viena no ANO vadošajām institūcijām, kuras uzdevums ir veicināt starptautisko mieru un drošību; pastāvīgie pārstāvji: ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- sēļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (uz austrumiem no tagadējā Vecumnieku novada).
- latgaļi Viena no baltu tautībām, kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
- kihehe Viena no bantu saimes austrumu grupas valodām, kurā runā vahehu tauta un tai radniecīgas grupas Tanzānijas austrumos.
- mangaraji Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- lio Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- siki Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- savuāņi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Savu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- sumbieši Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Sumbas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- bimi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Sumbavas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- nagi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- ngadi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- adžumbi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- galoji Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- nkombi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- orungi Viena no ciltīm, kas veido mpongvi tautu Gabonas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
- palavani Viena no Filipīnu kalniešu tautām, dzīvo Palavanas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kalingi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- kankanaji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- nabaloji Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bontoki Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Lusonas salas ziemeļos, ciemi izvietoti kalnu terasēs, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- subanoni Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindanao salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bilani Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- manobi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- magari Viena no himalajiešu tautām Nepālā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu.
- gurungi Viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms.
- gvaimi Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
- kofani Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
- kuni Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
- muisaki Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
- paesi Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
- pasto Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
- terrabi Viena no indiāņu ciltīm, kas veido čibču tautu grupu Dienvidamerikā, gk. Kolumbijā.
- volski Viena no Itālijas pirmtautām, ap Liridas lejteku, romiešiem pakļauti 338. g. p. m. ē.
- kuki Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
- lakeri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
- lušeļi Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
- mari Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
- maringi Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
- peti Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
- sokti Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
- manipuri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi.
- tado Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos, Manipuras štatā, un Birmas ziemeļrietumos, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas.
- ha Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- he Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- lai Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- meifu Viena no li tautas ciltīm, dzīvo Ķīnā, Hainaņas salas kalnainajā dienvidu daļā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, animistiski ticējumi, senču kults.
- bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- ekondi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- itombi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- nkundi Viena no mongo tautas ciltīm, dzīvo Kongo ieplakas tropu mežos un purvos, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas.
- bahavi Viena no mongoļu izcelsmes dajaku grupas tautām, kas dzīvo Kalimantānas salā.
- kedajani Viena no mongoļu izcelsmes dajaku grupas tautām, kas dzīvo Kalimantānas salā.
- melanavi Viena no mongoļu izcelsmes dajaku grupas tautām, kas dzīvo Kalimantānas salā.
- aponeiroze Viena no muskuļu cīpslas formām - plata, spīdoša plātnīte, kas sastāv no saistaudu šķiedrām.
- angami Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- ao Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- loti Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- rengmi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- semi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
- sargulemi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumos.
- iškašimi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Pjandžas augšteces ielejā, kā arī iepretī - Afganistānas ziemeļaustrumos, kur iedalās 2 etnogrāfiskās grupās - sangliči un zebaki.
- hufi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Hufas augstkalnu ielejā.
- jazgulemi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Jazgulemas ielejā.
- bartangi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahašanas autonomajā vilojatā, gk Bartangas ielejā.
- badžuvi Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vijolata rietumu daļā, augstkalnu ielejā.
- rušani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumu daļā, Pjandžas augšteces ielejā ap Bartangas ieteku, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
- vahani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidos, Afganistānas ziemeļaustrumos, Pakistānas ziemeļos un Ķīnas rietumos.
- šugnani Viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānas Kalnu Badahšanas autonomajā vilojata dienvidrietumos, Pjandžas augšteces un tās pieteku Guntas un Šahdaras ielejās, kā arī iepretim - Afganistānas ziemeļaustrumos.
- vidēja vecuma audze viena no piecām kokaudzes vecumgrupām, no jaunaudzes vecuma beigām līdz briestaudzes vecuma sākumam.
- vadības rakstzīme viena no pirmajām 32 koda ASCII rakstzīmēm, kurām katrai piekārtota noteikta noteikta vadības standartfunkcija, piemēram, rakstatgrieze, rindpadeve vai atsolis; lai izpildītu pirmajām 26 rakstzīmēm (A-Z) atbilstošās standartfunkcijas, jānospiež vadīšanas taustiņš un attiecīgās rakstzīmes taustiņš.
- saragulaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarambaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarangami Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- folo Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- gimini Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- karabori Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- kofoli Viena no senufi tautas ciltīm, dzīvo Kotdivuāras, Mali un Burkinfaso robežrajonos, valoda pieder pie guru grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti).
- gimirri Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- kafiči Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- mao Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- ometi Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- šinaši Viena no sidami grupas tautām Etiopijā, dzīvo valsts dienvidrietumu daļas kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - kristiānisms (monofizītisms), daļa - musulmaņi (sunnīti), saglabājušies arī vietējie tradicionālie kulti.
- sidami Viena no šīs grupas tautām.
- mpongvi Viena no šīs tautas ciltīm.
- vuti Viena no šīs tautas ciltīm.
- nandi Viena no tautām šajā tautu grupā.
- tigraji Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā un Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, ticīgie - kristieši.
- tigri Viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā, pie Sarkanās jūras, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģika - gk islams (sunnisms), daļa ticīgo - kristīgie (monofizīti).
- guragi Viena no tautām, kas dzīvo Etiopijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa - kristīgie (monoofizīti).
- sunvari Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas.
- kirati Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, viena no himalajiešu tautām (dzīvo arī Indijā un Butānā), valoda (rai) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (lamaisms).
- kasi Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu.
- tamagi Viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu.
- senoni Viena no varenākajām ķeltu tautām senā Gallijā, kas Cēzaram ierodoties Gallijā sākotnēji bija romiešu sabiedrotie, bet vēlāk piedalījās sazvērestībā pret Cēzaru un kļuva par nesamierināmiem romiešu ienaidniekiem.
- stornello Viena no visvairāk izplatītām itāliešu tautas dzejas formām, lietota arī māklas dzejā, būtībā dzejas formā ietērpts sakāmvārds.
- Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly.
- galimi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- sugi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- vavi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- reģistrs Vienāda tembra veida stabuļu vai mēlīšu kopa taustiņu pūšamam vai mēlīšu instrumentam (piemēram, ērģelēm, harmonijam, akordeonam u. c.).
- izodinamisks Vienādi vērtīgs; kam ir vai kas rada enerģiju vienādos daudzumos, piem., 1 g tauku ir izodinamisks 2,27 g ogļhidrātu vai proteīnu.
- kancināties Vienam otru iztaujāt, kaitināt.
- asimilācija Vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu, paražas utt.
- acetetiķskābe Vienbāziska ketonskābe, normāls taukvielu maiņas produkts.
- muzācejas Viendīgļlapju augu dzimta, lieli lakstaugi ar šķietamu (neīstu) stumbru, lielām lapām, siltākās zemēs.
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra.
- melmenis Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar resnu, gaļīgu, baltu zemes stumbru ar zvīņveida lapām un daudz saknēm, no kura paceļas stublājs ar daudz lapām.
- tacca Viendīgļlapju augu ģints, lakstaugi, 17 sugas gk. Austrumāzijas salu arhipelāgā.
- synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā.
- tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās.
- bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi.
- grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi.
- doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas).
- donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas.
- maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu.
- orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas.
- graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas.
- mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās).
- banāns Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Musaceae"), tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus, šķiedras, viendīgļlapju klases dzimta, 2 ģintis, \~70 sugu.
- celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti.
- skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem.
- ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda.
- dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu.
- kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga.
- strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus.
- pandanales Viendīgļlapju ziedaugu rinda ar kāta galā vālītes veida ziedkopās sakopotiem ziediem, kam nenoteikts putekšlapu un augļlapu skaits, pa daļai lakstaugi purvainās vietās un ūdeņos, pa daļai koki un krūmi (tropos).
- dārzeņpipars viengadīgā paprika ("Capsicum annuum"), nakteņu dzimtas suga, lakstaugs, siltumprasīgs dārzenis, garšaugs, augļi dzelteni, sarkani līdz melni.
- efemeri Viengadīgi lakstaugi, kam periods starp sadīgšanu un augļu nobriešanu ir ļoti īss (1,5 - 2,5 mēn.); augi, kas ļoti ātri attīstās (galvenokārt tuksnešu un stepju augi).
- terofīti Viengadīgi lakstaugi, kas veģetācijai nelabvēlīgā gadalaikā iet bojā, vairojas ar sēklām, kas viegli pārcieš salu, sausumu.
- melnsēklīte Viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar dalītām lapām un gaišziliem ziediem; audzē kā krāšņumaugu.
- spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda.
- nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā.
- paprika viengadīgs lakstaugs ("Capsicum annuum") ar pākšveida augļiem.
- ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei.
- soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas).
- pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs ("Faba bona", arī "Vicia faba" un "Faba vulgaris").
- puķzirnītis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas krāšņumaugs ar kāpelējošu stublāju un daudzkrāsainiem ziediem.
- zirnis viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs ("Pisum").
- kolagēns Vienkārša olbaltumviela; atrodas visu daudzšūnu organismu saistaudos, ādā, asinsvados, kaulos; kolagēnšķiedru galvenā sastāvdaļa.
- tausts vienkārša stienīšveida kontroles ierīce šķidruma līmeņa noteikšanai, parasti ar divām atzīmēm, kas norāda minimālo un maksimālo pieļaujamo līmeni. Kontrolējot šķidruma (parasti - eļļas) līmeni, spēkratiem jāatrodas horizontāli; taustu izņem, noslauka un ievieto tam paredzētajā vietā līdz galam. Izņemot taustu vēlreiz, pēc tā saslapšanas līmeņa konstatē šķidruma līmeni tvertnē un tā atbilstību atzīmēm.
- pusstēks Vienkāršs mezgls, kuru lieto, nostiprinot pietauvošanās troses un sasienot divas resnas troses.
- kompromiss Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās).
- starptautiskie līgumi vienošanās starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem par dažādām kopīgām šo valstu starptautiskajām attiecībām nosakot šo līgumu dalībvalstis un to pienākumus.
- eiročeks Vienota formāta un krāsas starptautiskas vienības čeks, kas paredzēts skaidras naudas saņemšanai noteikta limita ietvaros visā Eiropā.
- kopmācības Vienota mācību sistēma, kurā skolēnus nešķiro, negrupē pēc tautības, rases piederības (zemēs ar dažādu tautību, rasu iedzīvotājiem).
- denonsēt Vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi.
- atruna Vienpusējs viena daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieka oficiāls paziņojums par nodomu noteikt citu kārtību līguma atsevišķos noteikumos attiecībās ar citām līguma dalībvalstīm, nekā tas līgumā noteikts.
- panāriānisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras; panārisms.
- panārisms Vienpusīgs virziens mītoloģijā, kas ide jeb āriešu tautu mītiem piedēvē izcilu lomu mītu pētniecībā, ņemot vielu mītu salīdzināšanai un naturālistiskai tulkošanai tikai no šo tautu folkloras.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- intervija viens no aptaujas pamatveidiem; tās pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- mugams Viens no azerbaidžāņu tautas un profesionālās mūzikas žanriem, vairākdaļu vokāli instrumentāls sacerējums.
- savstarpības princips viens no galvenajiem starptautisko tiesību principiem, kas izpaužas savstarpēji vienāda tiesiskā režīma garantēšanā noteiktā jomā valstīm - tiesisko attiecību dalībniecēm.
- politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei.
- starptautiskās paražas viens no starptautisko tiesību juridisko avotu veidiem - starptautisko tiesību norma, kura radusies ilgstošas starptautisko tiesību subjektu prakses rezultātā un kuru tie atzinuši par juridiski saistošu.
- neuzbrukšanas princips viens no starptautisko tiesību pamatprincipiem, kas atzīst agresīvā kara prettiesiskumu; starptautiskajās tiesībās šo principu sāka atzīt 20. gs. divdesmitajos gados.
- neiejaukšanās princips viens no svarīgākajiem mūsdienu starptautisko tiesību un politikas principiem, saskaņā ar kuru netiek pieļauta tieša vai netieša valstu vai sabiedrisko organizāciju iejaukšanās citu valstu vai tautu iekšējās lietās.
- glikolipoīds Viens no taukskābju un ogļhidrātu esteriem; tos iedala galaktozīdos un cerebrozīdos.
- folklora Viens no tautas kolektīvās daiļrades veidiem (poētiskā tautas daiļrade, tautas mūzika, tautas horeogrāfija); tautas masu sacerējumi, kas ieguvuši noteiktu māksliniecisku formu un dzīvo tautā kā patstāvīgi daiļdarbi.
- torna Viens tinuma aplis (cilpa), ko veido trose, tauva u. c.
- alkils Vienvērtīgs acikliskās rindas (tauku rindas) ogļūdeņraža (metila, etila u. c.) radikālis.
- topestēzija Vietēja taustes sajūta.
- kalnrozīšaugi Vijolīšu rindas dzimta, nelieli krūmi, lakstaugi ar vienkāršām veselām pamīšus sakārtotām lapām, 8 ģintis, \~180 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama saulrozīšu ģints.
- smaržīgā vijolīte vijolīšu suga ("Viola odorata"), tautas medicīnā lieto par sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli.
- trejkrāsu vijolīte vijolīšu suga ("Viola tricolor"), arī atraitnīte, viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, iegarenām, olveida vai lancetiskām lapām, un nekārtniem violetziliem, bālgandzelteniem ziediem; tautas medicīnā lieto par atkrēpošanas un diurētisku līdzekli.
- bētiņmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- pollermezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- slīdragmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- nardes Vilkakūla, daudzgadīgi, aromātiski baldriānu dzimtas lakstaugi; aug Himalajos.
- lupuss Vilkēde, saistaudu sistēmas saslimšana.
- vilkamēle Vilkmēle ("Succisa") - lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
- buksēt Vilkt (citu transportlīdzekli) tauvā, trosē (par transportlīdzekli).
- žļugt Vilkt tauvā, buksēt.
- žļūgt Vilkt tauvā, buksēt.
- ņemt tauvā vilkt tauvā; šlepēt.
- sproga Vilnas cirpuma vismazākais elements, kurā vilnas matiņi turas kopā ar viļņojumu un tauksviedriem.
- manocitīns Vilnas tauku un kampareļļas maisījums; līdzeklis pret metāla detaļu un izstrādājumu koroziju.
- mazvīrcele Vīrceļu dzimtas ģints ("Chaenorhinum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, parasti ar dziedzermatiņiem, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- dēls Vīrietis - tautas, kolektīva u. tml. loceklis.
- rigvir Viroterapijas preparāts ar pretaudzēja aktivitāti, imūnmodulators (saīs. no "Rīgas vīruss").
- parka Virsējais (ziemeļu tautu) apģērba gabals, ko parasti šuj no briežādām ar apmatojumu uz ārpusi.
- attaukošana Virsmas atbrīvošana no eļļām, ziežvielām u. c. taukiem, tos šķīdinot, emulģējot vai ķīmiski noārdot.
- glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormonu un to sintētisko analogu preparāti, kas ietekmē ogļhidrātu olbaltumvielu un tauku maiņu, pazemina organisma reaktivitāti.
- Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m.
- Akčakara virsotne Turcijā (_Akçakara Tepe_), Bingelas ilā, Austrumtaura kalnos, augstums 2940 m.
- panikulektomija Virspusējā tauku slāņa izoperēšana vēdera priekšējā sienā tukliem cilvēkiem.
- ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti.
- tokāta Virtuozs skaņdarbs taustiņinstrumentiem.
- rapsodija Virtuozs, tematiski attīstīts instrumentāls skaņdarbs fantāzijas formā par tautas mūzikas, arī oriģinālskaņdarbu tēmām.
- treiliņš Virve, tauva zvejas rīka galos.
- falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, rājas (arī karogus, signālus u. tml.).
- gals Virve, tauva, trose, kuras pamatgals ir piestiprināts uz kuģa, bet otrs gals brīvs, ostā to var izmantot kuģa nostiprināšanai piestātnē.
- folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums.
- panāziātisms Virziens, kura mērķis ir panākt to, lai Āzijas kontinentu pārvaldītu tikai Āzijas tautas, izspiežot no turienes eiropiešus un amerikāņus.
- taustīties Virzīties, pārvietoties nedroši, orientējoties pēc taustes (par cilvēkiem).
- gabans Visai tauks un resns.
- dēmotiskais raksts visai tautai saprotamais Ēģiptiešu burtu raksts (no 8. gs. p. m. ē. līdz m. ē. 5. gs.), kas izveidojās no hieroglifiem un hierātiskā raksta, ko pārzināja tikai priesteri.
- holokosts Visaptverošs etnocīds, kādas tautas pilnīga iznīcināšana (tiek attiecināts uz ebreju iznīcināšanu nacionālsociālistiskajā Vācijā un tās okupētajās zemēs).
- holokausts Visaptverošs etnocīds, kādas tautas pilnīga iznīcināšana.
- ģeofāgija Visās dabas tautās sastopamā zemes ēšana, dažreiz kā nepārvarama tieksme.
- letika Visas latviešu valodā izdotās grāmatas, periodika un sīkiespieddarbi neatkarīgi no izdošanas vietas; latviešu autoru darbu tulkojumi; literatūra par latviešiem (tautu, valodu, literatūru, etnogrāfiju, vēsturi).
- daudzgadīgi augi visi kokaugi un lakstaugi, kas veģetē ilgāk nekā divus gadus.
- courtoisie Vispār atzīti paradumi, kas uz ieradumu tiesību pamata nodibinājušies valstu starptautiskā satiksmē; to neievērošana gan vēl nenozīmē tiesību pārkāpumu, bet to uzskata par nedraudzīgu aktu un valsts cieņas aizkaramu; daudzi diplomātiskā ceremoniāla noteikumi.
- gentekss Vispārējās lietošanas starptautisko telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa.
- vispārējo izmaksu vērtības analīze vispārējo izmaksu samazināšanas paņēmiens, meklējot izmaksu taupīšanas iespējas, saglabājot un palielinot uzņēmējdarbības rezultātus.
- netautiskums Vispārināta īpašība --> netautisks.
- prettautiskums Vispārināta īpašība --> prettautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- starptautiskums Vispārināta īpašība --> starptautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taukainums Vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainība.
- taukainība Vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainums.
- tauknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tauknecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
- taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (1).
- taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (1).
- taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (2).
- taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (2).
- taustāmība Vispārināta īpašība --> taustāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tautiskums Vispārināta īpašība --> tautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (2).
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (3).
- olimpiāde Visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. g. notiek ik pēc četriem gadiem.
- olimpiskās spēles visplašākās kompleksās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc 4 gadiem.
- ķimizēt Vispusīgi ieviest ķīmiskos materiālus un ķīmiskos pārstrādes procesus un metodes (tautas saimniecības nozarēs).
- tauņāt Vīstīt, taustīt.
- Paneiropa Visu Eiropas tautu saimnieciskas un valstspolitiskas apvienošanas centieni.
- triksters Visu tautu kultūrās atrodams personāžs - viltnieks, blēdis, kuram piemīt atjautība un viltība.
- jaolofi Volofi - tauta Senegālā, dzīvo arī Gambijā, Mali, Mauritānijā.
- buti vuti - tauta Kamerūnā.
- babuti Vuti - tauta Kamerūnā.
- trāns Zābaku smēre ar specifisku smaku (to gatavoja no zivju un jūras dzīvnieku taukiem).
- apatura Zaigraibeņi - tauriņu kārtas raibeņu dzimtas ģints.
- herbivori Zālēdēji dzīvnieki, kas pārtiek no lakstaugiem.
- zāles placinātājs zāles pļaujmašīnas palīgierīce vai atsevišķa mašīna nopļautu tauriņziežu stiebru placināšanai, lai samazinātu stiebru un lapiņu kalšanas ātruma starpību.
- jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas.
- hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas.
- staurastras Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Staurastrum"), dažādas formas vienšūnas aļģes, parasti ar dziļu iežmaugu vidū, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 32 sugas, kas mīt saldūdeņos, biežāk purvu ūdeņos.
- pommes frites zaļi, šķēlītēs sagriezti taukos cepti kartupeļi.
- bacilli Zāļu irbulīši (spieķīši), ko sagatavoja iestrādājot dažas zāles kakao taukos vai želatīna masā.
- dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu.
- vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā.
- klazmatocīts Zarots bazofils fagocīts jeb makrofāgs irdenajos saistaudos; histiocīts.
- Rijaskalnu strauts Zaubes kreisā krasta pieteka Nītaures pagastā.
- denacionalizēties Zaudēt savu tautību.
- Stroembergshof Zēberiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Nītaures pagastā.
- Golden Hammer Zelta āmurs - starptautiskais Baltijas reklāmas festivāls un tajā piešķirtā balva.
- pļavas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum flavescens", arī "Avena flavescens").
- Sibīrijas zeltauzīte zeltauzīšu suga ("Trisetum sibiricum"), Latvijā aizsargājama.
- zdeltauzas Zeltauzīte.
- trisetum Zeltauzītes.
- dzeltene Zeltene - meitene ar gaišiem matiem; tautumeita.
- zeltalietus Zeltlietus ("Laburnum") - tauriņziežu dzimtas krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem; zelta lietus, zeltlija.
- piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- iesārtā zeltstarīte zeltstarīšu ģints suga (“Gagea erubescens”), līdz 15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar olveida sīpolu brūnā apvalkā; Latvijā aizsargājama
- suzafons zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā; līdzīgs helikonam, bet atšķiras zvana novietojums - tas ir uz sāna
- helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā.
- adipozīts Zemādas taukaudu iekaisums.
- kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- panikulīts Zemādas tauku slāņa iekaisums.
- cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis.
- miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta.
- svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās.
- sviltnis Zemāko naktstauriņu rinda ("Pyralididae").
- cekultaustkodes Zemāko sīktauriņu dzimta, radniecīga tīklkodēm, raksturīgs uz priekšu vērsts garu matiņu cekuls pie apakšlūpu taustu 2. posma, kāpuri grauž lapas lapu kokiem un krustziežiem.
- microjugata Zemāko vienādspārnu tauriņu apakškārta.
- trūdainīte Zemes epitets tautasdziesmās.
- trūdaliņa Zemes epitets tautasdziesmās.
- trūdaļiņa Zemes epitets tautasdziesmās.
- trūduvīte Zemes epitets tautasdziesmās.
- Pulangana Zemes gars ibanu - Borneo salas (Malajas arhipelāgs) dajaku grupas tautas mītos.
- Griničas meridiāns Zemes meridiāns, kas iet caur Griniču; pēc 1884. g. starptautiskas vienošanās, meridiāns, kas toreiz gāja caur Griničas observatorijas pasāžinstrumentu, tika pieņemts par nulles jeb sākuma meridiānu; sākummeridiāns.
- indikcija Zemes nodokļu lieluma noteikšana senā Romā, kas bij savienota ar tautas skaitīšanu un notika ik pēc 15 gadiem.
- sējplatība Zemes platība, ko aizņem sēti vai stādīti lakstaugi.
- almenda Zemes platības un ūdeņi, kas agrajos viduslaikos ģermāņu tautām bija kopienu locekļu koplietošanā.
- azotogens Zemes pote ar gumu baktērijām, kas dzīvo uz tauriņziežu saknēm un spējīgas saistīt brīvo gaisa slāpekli.
- zemes tauki zemestauki.
- phallus Zemestauki.
- phallaceae Zemestauku dzimta.
- receptākuls Zemestauku dzimtas sēņu augļķermeņu iekšējā neauglīgā daļa, kas, augļķermenim augot, veido dobu, porainu kātiņu.
- phallales Zemestauku rinda.
- Hadriāna zemestauki zemestauku suga ("Phallus hadriani"), Latvijā aizsargājama.
- parastie zemestauki zemestauku suga ("Phallus impudicus"), zemesolas.
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis.
- gariga Zemi (līdz 50 cm), reti mūžzaļi krūmi, puskrūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug sausās, akmeņainās Vidusjūras kalnu nogāzēs.
- Menamas zemiene zemiene Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mae Nam plain"), starp Tanentaundži grēdu rietumos un Koratas plato austrumos, Taizemē, garums — \~500 km, platums — līdz 200 km, platība — 100000 kvadrātkilometru.
- valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie.
- vaļveidīgie Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru, samērā lielu galvu, iedala 2 apakškārtās - zobvaļi un plātņvaļi.
- dobradži zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem, 43 ģintis, \~125 sugas, Latvijā senāk bijušas 2 ģintis, 2 sugas - sumbrs un taurs.
- morācejas Zīdkoku dzimta ("Moraceae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi ar viendzimuma četrskaitļa ziediem, gk. siltāku zemju augi, daudz tropu Amerikā; Latvijas florā apiņi, bet kultūraugos kaņepes.
- Bombyx mori zīdkoku zīdtauriņš.
- zīdvērpējs Zīdtauriņa (2) kāpurs, kas pārtiek no zīdkoku lapām un iekūņojoties veido zīda pavedienu, kas tiek izmantots dabiskā zīda ražošanā.
- zīdkāpurs Zīdtauriņa kāpurs.
- zīdvērpējs Zīdtauriņš (1).
- zīda tauriņš zīdtauriņš (2).
- zīdkopība Zīdtauriņu audzēšana zīda kokonu ieguvei.
- bombycidae Zīdtauriņu dzimta.
- inkubācija zīdkopībā zīdtauriņu kāpuru izšķildināšana no oliņām speciālā inkubatorā, ilgst 12–17 dienu.
- kokons zīdtauriņu kūniņas apvalks, kas sastāv no zīda pavedieniem, no kuriem iegūst jēlzīdu.
- flašērija Zīdtauriņu mēris, ļoti kaitīga un plaši izplatīta zīdtauriņu kāpuru slimība, ārkārtīgi lipīga un ātri aptver visu audzētavu.
- diferīns Ziede, kas mazina tauku dziedzeru sekretorisko darbību.
- kikalkas Ziemassvētku ēdiens Latgalē, no kviešu miltiem cepti ķiļķeni, ko ēda ar tauku vai krējuma mērcē ar karotēm.
- sūnactiņa Ziemciešu dzimtas ģints ("Moneses") ar vienu sugu, mūžzaļs lakstaugs ar vienkāršām, veselām, olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu lielu baltu ziedu bezlapaina ziedneša galotnē.
- hamīti Ziemeļāfrikas tautu grupa, kas runā t. s. hamītu valodās (to vidū senēģiptiešu un berberu valodā).
- irokēzi Ziemeļamerikas indiāņu ciltis; Irokēzu savienību jeb "piecas tautas" pēc nostāstiem ap 1570. g. izveidojis mohauku vadonis Hajavata.
- šoni Ziemeļamerikas indiāņu tauta ("Shawnee"), kas agrāk dzīvoja pie Ohaio upes, tagad - rezervātā Oklahomas štatā.
- irokēzu valoda Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa; ietver čiroki un huronu, kā arī "piecu tautu" valodas.
- Pleskavas hronikas ziemeļrietumu Krievijas viduslaiku vēstures avots, ir 13 hronikas, kas sarakstītas 14.-17. gs. un aptver laiku no 9. gs., 3. hronikā ir ziņas par Baltijas tautām un Pleskavas cīņām ar Livoniju un Lietuvu.
- senskandināvi Ziemeļu tautas ap 2.-8. gs.
- Freirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - auglības dievs, viens no vāniem, to īpaši godāja zviedri, par ko liecina tas, ka daudzos vietvārdos ietverts vārds Frē (Fro(s)).
- Friga Ziemeļu tautu mitoloģijā - laulības un mātes aizstāve; Odina sieva.
- filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars.
- Fāfnirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - pūķis, pārvērsts par milzi, kurš sargā zelta lādi un kuru nonāvē Sīgurds Fāfnirkāvis.
- senskandināvu valoda ziemeļu tautu valoda, kāda tā bija laikā, kad rakstīti senākie rūnu raksti, ap 2.-8. gs.
- kodolziepes Ziepes, kuru sastāvā ir daudz nepārziepjotu taukskābju.
- taukot Ziest ar taukvielām.
- rudzu puķe zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- ceļmalītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- dzeltenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- dzelzene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naksnenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktenīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktine Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktinīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktiniece Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- raganiņas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- rudzpuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- rudzupuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- rudzzīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- suseklīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- suseklītis Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļcenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasilkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļki Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļočeks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļoks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasjolka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vosilka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vosiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- zīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- žīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- žīdenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- žīdenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- zilene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- zilenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- zilinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- Symphytum azureum zilā tauksakne.
- melnā zīlaine zīlaiņu ģints suga ("Ballota nigra"), daudzgadīgs lakstaugs, stublājs stāvs, 20-120 cm augsts, lapas olveidīgas ar robotu malu, ziedi pušķos lapu žāklēs, sastopama ļoti reti, ceļmalās vai nezālienēs.
- lielā zīlīte zīlīšu suga ("Parus major"), Latvijā sastopama bieži; tauku zīlīte.
- eringija Zilpodzes - čemurziežu dzimtas ģints, lakstaugi, lapas veselas, staraini šķeltas vai dalītas, ar dzeloņaini zobainu malu, ziedi zili vai balti galviņveida čemurā; \~230 sugu, Latvijā 2 sugas, reti.
- Mvari Zimbabvē dzīvojošās šonu tautas, kā arī citu bantu valodās runājošu tautu dievība, sencis, pērkondievs.
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
- signatarvalstis Zināma starptautiska līguma parakstītājas valstis.
- baltu filoloģija zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- ģermāņu filoloģija zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- indoeiropiešu filoloģija zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- romāņu filoloģija zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- slāvu filoloģija zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi.
- ergoloģija Zinātne par tautu materiālo kultūru; etnoloģija.
- etnopsiholoģija Zinātne par tautu, etnisku grupu psiholoģiju; tās pētījumu objekts ir valoda, mitoloģija, paražas, tiesības, māksla u. c.
- tjurkoloģija Zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indostānas tautu vēsturi, kultūru un valodas, jaunākajos laikos arī Indijas ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas.
- asirioloģija Zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu).
- etnogrāfija zinātne, kas pētī tautu, etnisko grupu izcelšanos, izvietojumu, kultūru un kultūrvēsturiskās saites starp tautām.
- semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru.
- apgaismība Zinātnes un kultūras izplatīšana, tautas izglītošana.
- vēja enerģētika zinātnes un tehnikas nozare, kurā izstrādā teorētiskos pamatus, metodes un līdzekļus vēja enerģijas izmantošanai tautsaimniecībā, jo vēja enerģija pieder pie neizsīkstošiem enerģijas avotiem.
- starpnozare Zinātnes, tehnikas, tautas saimniecības, mākslas u. tml. nozare, kas risina jautājumus, kuri attiecas uz divām vai vairākām citām nozarēm.
- oikonomists Zinātnieks, kas pēta tautu ekonomisko dzīvi, tās likumus un parādības; ekonomists.
- indoģermānists Zinātnieks, kas pētī indoeiropiešu pirmtautu.
- ZRP Zinātniskās restaurēšanas pārvalde.
- filoloģija Zinātnisko mācību kopums par kādas tautas vai tautu grupas valodu un literatūru.
- balkānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Balkānu pussalas tautu valodas, literatūru, vēsturi, ekonomiku, kultūru.
- irānistika Zinātņu komplekss, kas pētī irāņu valodu grupas tautu valodas, literatūru, vēsturi, ekonomiku un kultūru.
- hetoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī seno hetu-luviešu valodu grupas tautu valodas, vēsturi un kultūru, atšifrē ķīļu rakstus.
- latvistika zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst latviešu valodniecība, latviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - latviešu filoloģija; letistika.
- lietuvistika Zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, lietuviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija.
- zikte Ziņkārīgs cilvēks, kurš mēdz iztaujāt.
- tauņa Ziņkārīgs taujātājs.
- kruzuļzirnekļi Zirnekļu kārtas dzimta ("Dictynidae"), nelieli, 2-4 mm gari zirnekļi, dažas sugas sastopamas uz koku un krūmu lapām, kā arī uz lakstaugiem, citas - tikai zemsedzē, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- tēkše Zirņu pākstei iekšpusē cietā kā ragādiņa plēve; arī pie lopiem plēve ap iekšu taukiem.
- zeltzvīgznīte Zivs, kurai ir zeltainas krāsas zvīņas (līdakas pavārds tautasdziesmās).
- sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
- gomfoze Zoba saistauda savienojuma veids ar alveolas ligzdu; ieķīlējums.
- dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
- amazuli Zulusi - tauta Dienvidfrikas Republikā.
- zulu Zulusi - tauta Dienvidfrikas Republikā.
- circeņzupa Zupa ar gaļas, tauku sačurkstinātu gabalu piecepumu.
- badene Zupa no ūdenī vārītiem sagrieztiem kartupeļu, burkānu un sacepta speķa gabaliņiem ar nelielu piena un tauku piedevu.
- plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan.
- hambū Zviedru tautas deja 3/4 taktsmērā.
- Lelī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Lelī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Mozī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski.
- Mozī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukums latgaliski.
- Lielie Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Lītaunīki” nosaukuma variants.
- Mazie Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Lītaunīki” nosaukuma variants.
- divlapu žagatiņa žagatiņu suga ("Maianthemum bifolium"), kas sastopama bieži mežos ēnainās vietās trūdvielām bagātā augsnē, tā ir 5—15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni.
- ginzengs Žeņšeņs - arāliju dzimtas panaksu ģints suga, lakstaugs ar sakni, kas satur bioloģiski aktīvas, tonizējošas vielas.
- sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs.
- žiga Žīga - ķeltu tautasdeja.
- dezoksiholskābe Žultsskābe, kas atrodama žultī savienojumā galvenokārt ar glicīnu vai taurīnu.
- holangioma Žultsvadu adenokarcinoma, kurai raksturīga blīva saistaudu stroma.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa tau.