klejotājtauta
klejotājtauta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klejotājtauta | klejotājtautas |
| Ģen. | klejotājtautas | klejotājtautu |
| Dat. | klejotājtautai | klejotājtautām |
| Akuz. | klejotājtautu | klejotājtautas |
| Lok. | klejotājtautā | klejotājtautās |
Tauta, kas bieži maina apmešanās vietu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr baisā stāsta pirmsākumi meklējami ap 18. gadsimta sākumu, kad kāda klejotājtauta turp esot bēguši no vietējiem iedzīvotājiem.
- Teritoriju pēc mongoļu, vēlāk tjurku iekarojumiem apdzīvoja indoeiropiešu un klejotājtautas.
- Valsts ziemeļos Bulgārija veiksmīgi karoja ar klejotājtautām pečeņegiem, kumāniem un maģāriem.
- Tolaik , pirms klejotājtautu uzspiestā ķimizācijas laikmeta , bija radīta kopta un pievilcīga tradicionālā
- gadsimtā radītiem tempļiem , brīnišķīgām kalnu ainavām , tautas svētkiem un vietējo amatnieku izstrādājumiem , interesantām agrāko Tibetas un Birmas klejotājtautu apmetnēm