ģermāņi
ģermānis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģermānis | ģermāņi |
| Ģen. | ģermāņa | ģermāņu |
| Dat. | ģermānim | ģermāņiem |
| Akuz. | ģermāni | ģermāņus |
| Lok. | ģermānī | ģermāņos |
ģermāniete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ģermāniete | ģermānietes |
| Ģen. | ģermānietes | ģermāniešu |
| Dat. | ģermānietei | ģermānietēm |
| Akuz. | ģermānieti | ģermānietes |
| Lok. | ģermānietē | ģermānietēs |
1.formā: daudzskaitlis Tautu grupa Eiropas centrālajā, rietumu un ziemeļrietumu daļā (piemēram, vācieši, angļi, zviedri, dāņi, norvēģi, holandieši).
2.Šīs tautu grupas piederīgais.
Stabili vārdu savienojumiĢermāņu filoloģija. Ģermāņu valodas.
- Ģermāņu filoloģija vārdkoptermins; joma: valodniecība — zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- Ģermāņu valodas vārdkoptermins — indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas
Avoti: LLVV, VsV