Paplašinātā meklēšana
Meklējam ilgu.
Atrasts vārdos (12):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1991):
- LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus.
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga.
- otokalorimetrs Aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija).
- statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu.
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku.
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku).
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
- pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku.
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds).
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē).
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku.
- procents atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu aizvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju).
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- uzturēšanās atrašanās noteiktā vietā, arī vidē neilgu, arī noteiktu laiku
- pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko).
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- krepostnodeva Atsavināšanas nodeva 5% apmērā no nekustamas mantas, iegūstot to pirkuma ceļā, izsolē vai uz noilguma pamata.
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu).
- aizgalēties Badoties par ilgu.
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs.
- ilgstošs bezdarbnieks bezdarbnieks, kas bez darba ir ilgu laiku.
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu.
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirpināt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2).
- pavirpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo.
- pamētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
- darbspējas Cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu).
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
- eidētiķis Cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- laika darbs darbs, ko apmaksā pēc nostrādātā laika ilguma.
- akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs.
- gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu.
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā).
- metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana.
- bradiģenēze Dažu embrionālu stadiju ieilgums.
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu.
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu).
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- pāragras dzemdības dzemdības, kas notiek pirms parastā grūtniecības ilguma beigām, kad bērns ir dzīvotspējīgs, visbiežāk starp 28. un 38.-39. grūtniecības nedēļu.
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami.
- dzīvildze Dzīves, kā bioloģiskās eksistences, ilgums.
- biometrija Dzīvības apdrošināšanā - dzīves paredzamā ilguma aplēšana.
- omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
- psihometrija Eksperimentālās psiholoģijas nozare, kas pēti psihisko procesu un parādību, to savstarpējo attiecību kvantitatīvās īpašības (piemēram, to intensitāti, ilgumu, rašanās ātrumu).
- zibensizlādes sprieguma standartimpulss elektriskās izturības pārbaudēs izmantojams noteiktas formas sprieguma impulss ar frontes ilgumu 1,2 mikrosekundes un impulsa ilgumu 50 mikrosekundes.
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums.
- izplestā ēnsmilga ēnmilgu suga ("Milium effusum").
- Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers.
- ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti.
- akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu.
- prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu.
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
- Bedismcerlebi Gruzīnu mitoloģijā - tēls, kas mīt veļu valstībā un skaita cilvēku mūža ilgumu uz zemes.
- jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts.
- mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu.
- zilā puķe idealizēts ilgu, sapņu tēls.
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2).
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
- iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku.
- hroniskums Ieilgums.
- ķirķis Ieilgusi ķilda.
- pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju.
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku).
- miografions Ierīce fizioloģisko procesu mērīšanai, nervu kairinājuma izplatīšanās ātruma, muskuļu savilkšanās ilguma u. c. fizioloģisku parādību ilguma noteikšanai.
- telefona skaitītājs ierīce telefona sarunu skaita un sarunu ilguma noteikšanai.
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
- attīstīšanas amplitūda iespējamās filmas attīstīšanas ilguma variācijas, kas neietekmē attēla kvalitāti.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- ilgošanās ilgu izjušana
- saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt.
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
- sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus.
- heliogrāfs Instruments, kas automātiski reģistrē Saules spīdēšanas ilgumu.
- dzīvošanas ilgums intervāls no dzimšanas līdz miršanai; mūža ilgums.
- mensurālmūzika Īpašām zīmēm rakstīta mūzika 12.-16. gs., kas fiksē skaņu augstumu un relatīvo ilgumu; menzurālā notācija.
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1).
- impulsstarojums Īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums.
- Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu.
- brahimenoreja Īss asiņošanas perioda ilgums (no dažām stundām līdz trim dienām) menstruāciju laikā; to uzskata par nekaitīgu individuālu organisma īpatnību.
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku.
- izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
- runas intonācija izteikuma modulējums, izmantojot valodas skaņu pamattoņa, intensitātes, tembra un ilguma maiņu.
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku.
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs.
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību.
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā).
- eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku.
- pamatdalījums Kādas nots ilguma sadalījums sīkākās vienībās.
- papasakaties Kādu brīdi, neilgu laiku tērzēt.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt.
- pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- Ciona Kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols.
- motostunda Kāpurķēžu kaujas un palīgmašīnu darbības ilguma mērvienība.
- vidējais krājas pieaugums kārtējā krājas pieauguma attiecība pret perioda ilgumu gados.
- vidējā krājas izmaiņa kārtējās krājas izmaiņas attiecība pret perioda ilgumu gados.
- izohronisks Kas velkas vienlīdz ilgu laiku; izohrons.
- ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
- bīdelēt Kaut ko darīt par ilgu, pārāk lēnām.
- apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
- paklust Kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust.
- pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- zebiekste Koka stumbrs, kas ilgu laiku atradies ūdenī.
- juvenilais vecums koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties, atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — šis ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā.
- uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
- koronji Korejiešu mitoloģijā - liela čūska, kas mājā atnes bagātību un ilgu mūžu.
- Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
- bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām.
- Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu.
- anomālistiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur orbītas perigeju; vidējais ilgums 27,55 diennaktis.
- drakoniskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām Mēness iziešanām caur vienu un to pašu orbītas mezglu; vidējais ilgums 27,21 diennaktis.
- sinodiskais mēnesis laika intervāls starp divām sekojošām vienādām Mēness fāzēm; vidējais ilgums 29,53 diennaktis.
- tautas meteoroloģija laika pareģošana pēc dažādiem vērojumiem dabā, prognozējot meteoroloģisko apstākļu ilgumu vai mainīšanos, gaisa temperatūras maiņu, vēja stiprumu, nokrišņus u. c.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- darbalaiks Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē); darbadienas (1) ilgums.
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- maxima Lielākais nošu ilgums menzurālajā nošu rakstā.
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku.
- ilgošām Lietots kopā ar prepozīciju "pa" un "pēc"; uz ilgu laiku; pēc ilga laika.
- uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
- laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai.
- normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā.
- Heizenberga nenoteiktības likumsakarības kvantu (mikroobjektu) fizikā, kas saista vienlaicīgas elementārdaļiņas (piemēram, elektrona) vietas un impulsa vai enerģijas un procesa ilguma noteikšanas iespējamo precizitāti.
- izohela Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu saules spīdēšanas ilgumu.
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- fosforscence Luminiscence ar samērā ilgu pēcspīdēšanas laiku (no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām).
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- rekordilgs Ļoti ilgs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ilgums.
- bezgalība Ļoti liels plašums, tālums, ilgums, kam šķietami nav robežu; ļoti liels daudzums.
- hronobioloģija Mācība par dzīves ilgumu un tās pagarināšanu.
- iespējamais mūža ilgums maksimālais iedzīvotāju kopuma dzīves ilgums.
- dienvidu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë australis"), Latvijā aizsargājama.
- cietmatainā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë hirta").
- smaržīgā mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë odorata").
- ložņu mārsmilga mārsmilgu suga ("Hierochloë repens").
- elektroimpulsapstrāde Materiālu elektroerozīvā apstrāde, kur izmanto kur izmanto 500-1000 mikrosekunžu (dažreiz līdz 10000 mikrosekundēm) ilgus līdzstrāvas impulsus.
- paspūtināt Mazliet, neilgu laiku atpūtināt.
- pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
- pašiverēt Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- pašiverēties Mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties.
- pabaidēt Mazliet, neilgu laiku baidīt.
- pabarāt Mazliet, neilgu laiku barot.
- pabekot Mazliet, neilgu laiku bekot.
- pabekoties Mazliet, neilgu laiku bekot.
- pabukšēt Mazliet, neilgu laiku būkšķēt.
- pabūkšēt Mazliet, neilgu laiku būkšķēt.
- pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
- panīšķēties Mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam.
- pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
- pačokāties Mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu).
- padaudzīt Mazliet, neilgu laiku dauzīt.
- paknazerēt Mazliet, neilgu laiku dzelt (par kukaiņiem).
- papļummēt Mazliet, neilgu laiku dzert; padzert.
- papļummēties Mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties.
- pagatavēties Mazliet, neilgu laiku gatavināt.
- paklabināties Mazliet, neilgu laiku klabināties.
- pakopties Mazliet, neilgu laiku kopties.
- papekelēt Mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus).
- paskulstīt Mazliet, neilgu laiku kulstīt.
- paklopēt Mazliet, neilgu laiku kult, putot.
- palauzelēt Mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt.
- paklemburot Mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
- paknūzāties Mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties.
- padraņķēt Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķēties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķot Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- padraņķoties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
- pakušināt Mazliet, neilgu laiku mierināt, sakot "kuš!".
- paļerkšināt Mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas).
- pagrebzdināt Mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus.
- pakrabināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
- pakribināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
- pakrubināt Mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt.
- pašpacierēt Mazliet, neilgu laiku pastaigāties.
- paplītēt Mazliet, neilgu laiku pērt.
- papērties Mazliet, neilgu laiku pērties.
- patusēties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
- patusoties Mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās.
- papļauties Mazliet, neilgu laiku pļaut.
- papogāt Mazliet, neilgu laiku pogāt (apģērbu).
- pamuzerēt Mazliet, neilgu laiku putot, dzirkstīt.
- pablorkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- pablurkšēt Mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas.
- pabuncināties Mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni.
- paskribelēt Mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi).
- paravēties Mazliet, neilgu laiku ravēt.
- papekelēties Mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus).
- parotaļāt Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
- parotaļot Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
- parotāt Mazliet, neilgu laiku rotaļāties.
- papātarot Mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.).
- pasēdēties Mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.).
- pašņurgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties.
- pašņorgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties.
- paķinkāt Mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku").
- pastrādāties Mazliet, neilgu laiku strādāt.
- pabrāķēt Mazliet, neilgu laiku šķirot.
- patirvēties Mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam.
- paandelēt Mazliet, neilgu laiku tirgot; patirgot.
- paandelēties Mazliet, neilgu laiku tirgoties; patirgoties.
- papindzelēt Mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu.
- papasēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pavaktēt Mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- paķemmēt Mazliet, neilgu laiku vērt (dziju šķietā).
- pažaudēt Mazliet, neilgu laiku žāvēt.
- pakārnīt Mazliet, nelielā platībā, arī neilgu laiku līst (līdumu).
- daskriet Mazliet, uz neilgu laiku iegriezties kur, pie kā.
- atsperes piedziņa mehāniska piedziņa ko izmanto vienkāršākajās kamerās; var uzņemt nepārtrauktu kadru 30-45 s ilgumā.
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- sideriskais mēnesis Mēness apriņķojuma periods - laika intervāls, kurā Mēness vienreiz apriņķo Zemi un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; vidējais ilgums 27,32 diennaktis.
- hronometrēt Mērīt (procesa, norises) ilgumu.
- sakūleņoties Mest kūleņus, kūleņot (neilgu laiku).
- MIBG Metajodbenzilguanidīns (angļu "metaiodobenzylguanidine").
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus.
- sfigmohronogrāfija Metode pulsa viļņu svārstību un ilguma reģistrēšanai.
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu.
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas.
- pazvilā misiņsmilga misiņsmilgu suga ("Sieglingia decumbens", sdenāk "Triodia decumbens").
- Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
- motorstunda Motora darbināšanas ilguma mērvienība (stundās).
- menzurālā notācija mūsdienu nošu rakstības sistēmas tuvākā priekštece, kas fiksēja gan skaņu augstumu gan to ilgumu, lietoja līdz \~1600. g.
- novirziens Mūzikā modulācija uz pavisam neilgu laiku, kam seko atkal atgriešanās pirmajā toņu kārtā.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
- konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā.
- nošu raksts mūzikas skaņu augstuma un ilguma pierakstīšanas sistēma.
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- viennakts Nakts ilgumā.
- riska kapitāls nauda, ar ko specializētas firmas, komercbankas vai atsevišķas personas finansē vidēji ilgus komercpasākumus - gk. jaunu firmu izveidošanu vai jau izveidotu firmu paplašināšanu.
- flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback").
- uzrībināt Neilgu brīdi rībināt.
- pasēņoties Neilgu brīdi sēņot.
- uzkavināt Neilgu laiku aizkavēt.
- pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pazvidzināt Neilgu laiku ātri vicināt.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pakratīties Neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata.
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
- uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
- pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
- pasakāzāties Neilgu laiku būt kāzu svinībās.
- pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
- paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- pačurnēt Neilgu laiku čurnēt.
- padirnēt Neilgu laiku dirnēt.
- pauļavāt Neilgu laiku dzīvot bezdarbībā.
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur.
- pagavēt Neilgu laiku gavēt.
- paglabāt Neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1).
- paglabāties Neilgu laiku glabāties.
- pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
- patrakot Neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
- pakarāties Neilgu laiku karāties.
- paklusēt Neilgu laiku klusēt.
- palaiskot Neilgu laiku laiskot ; palaiskoties.
- pamaldināt Neilgu laiku ļaut maldīties.
- paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
- pagāzt Neilgu laiku ļoti stipri līt.
- paārstēt Neilgu laiku mazliet ārstēt.
- pamaisīties Neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū).
- pamitināt Neilgu laiku mitināt.
- pamitināties Neilgu laiku mitināties.
- pamūķēt Neilgu laiku mūķēt.
- pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
- nodžirkstēt Neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt.
- paspuroties Neilgu laiku nepiekāpties.
- pastīvēties Neilgu laiku nepiekāpties.
- padīkot Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties.
- padīkoties Neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā.
- pačūlāt Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- pačūlot Neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku).
- pavaldīt Neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku).
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- paviesuļot Neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam.
- pasavadāties Neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
- pakavēties (ar) acīm neilgu laiku skatīties (uz ko).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pamirdzināt Neilgu laiku smalki līt.
- pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
- nosnausties Neilgu laiku snaust.
- uzliesmojums Neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei).
- paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3).
- parauties Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt.
- pastādīt Neilgu laiku stādīt.
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt.
- pavirpuļot Neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot).
- pasvētīt Neilgu laiku svinēt.
- patēmēt Neilgu laiku tēmēt.
- pasatiesāties Neilgu laiku tiesāties.
- patupēt Neilgu laiku tupēt.
- pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
- pakaravulēt Neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt.
- pasamaisīties Neilgu laiku uzturēties kādā vietā.
- pamētāties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pasvaidīties Neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
- pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
- pavaldīt Neilgu laiku valdīt.
- pagrābt Neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu).
- pasaklapatēties Neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu).
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem).
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkoklēt Neilgu laiku, arī reizēm koklei.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzsmildzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1).
- uzgavilēt Neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.).
- uzpūst Neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri).
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu).
- uzrukšēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzsprauslāt Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzsprauslot Neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt.
- uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
- uzstrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšķindināt Neilgu laiku, arī reizēm šķindināt.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrallināt Neilgu laiku, arī reizēm trallināt.
- uztrillināt Neilgu laiku, arī reizēm trillināt.
- uztrinkšināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- uzzīlēt Neilgu laiku, arī reizēm zīlēt.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt (ko).
- paadīties Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paaijāt Neilgu laiku, mazliet aijāt.
- paaiztikt Neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paanalizēt Neilgu laiku, mazliet analizēt.
- paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet apskatīt.
- patūkšt Neilgu laiku, mazliet apspriesties.
- pavaldīt Neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu).
- paost Neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1).
- pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus).
- paārstēties Neilgu laiku, mazliet ārstēties.
- paart Neilgu laiku, mazliet art (ko).
- paarties Neilgu laiku, mazliet art.
- paasarot Neilgu laiku, mazliet asarot.
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paasiņot Neilgu laiku, mazliet asiņot.
- pašļaucīties Neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- paaudzēt Neilgu laiku, mazliet audzēt.
- paaudzināt Neilgu laiku, mazliet audzināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt.
- paaurot Neilgu laiku, mazliet aurot.
- paausīties Neilgu laiku, mazliet ausīties.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust (ko).
- paausties Neilgu laiku, mazliet aust.
- paaušoties Neilgu laiku, mazliet aušoties.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- paāzēties Neilgu laiku, mazliet āzēties.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties.
- pabadīt Neilgu laiku, mazliet badīt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- pabaidīt Neilgu laiku, mazliet baidīt.
- pabakstīt Neilgu laiku, mazliet bakstīt.
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
- pabalināt Neilgu laiku, mazliet balināt.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
- pabaroties Neilgu laiku, mazliet baroties.
- pabārstīt Neilgu laiku, mazliet bārstīt.
- pabārt Neilgu laiku, mazliet bārt.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- pabaurot Neilgu laiku, mazliet baurot; pamaurot.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties.
- pabēdāties Neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzēties Neilgu laiku, mazliet berzēties.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt.
- paberzties Neilgu laiku, mazliet berzties; paberzēties.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1).
- pabiedroties Neilgu laiku, mazliet biedroties.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabizot Neilgu laiku, mazliet bizot.
- pablēdīties Neilgu laiku, mazliet blēdīties.
- pablēņoties Neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties.
- pablēt Neilgu laiku, mazliet blēt.
- pablietēt Neilgu laiku, mazliet blietēt.
- pablīvēt Neilgu laiku, mazliet blīvēt.
- pablusoties Neilgu laiku, mazliet blusoties.
- pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
- pabļitkot Neilgu laiku, mazliet bļitkot.
- paboksēties Neilgu laiku, mazliet boksēties.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabradāties Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabrakšēt Neilgu laiku, mazliet brakšēt.
- pabrakšināt Neilgu laiku, mazliet brakšināt.
- pabrakšķēt Neilgu laiku, mazliet brakšķēt.
- pabrakšķināt Neilgu laiku, mazliet brakšķināt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku).
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties.
- pabrēkāt Neilgu laiku, mazliet brēkāt.
- pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
- pabrikšēt Neilgu laiku, mazliet brikšēt.
- pabrikšināt Neilgu laiku, mazliet brikšināt.
- pabrikšķēt Neilgu laiku, mazliet brikšķēt.
- pabrikšķināt Neilgu laiku, mazliet brikšķināt.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pabrūnināt Neilgu laiku, mazliet brūnināt.
- pabružāt Neilgu laiku, mazliet bružāt.
- pabubināt Neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu).
- pabuldurēt Neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru).
- pabungot Neilgu laiku, mazliet bungot.
- paburbulēt Neilgu laiku, mazliet burbulēt.
- paburbuļot Neilgu laiku, mazliet burbuļot.
- paburkšēt Neilgu laiku, mazliet burkšēt.
- paburkšināt Neilgu laiku, mazliet burkšināt.
- paburkšķēt Neilgu laiku, mazliet burkšķēt.
- paburkšķināt Neilgu laiku, mazliet burkšķināt.
- paburt Neilgu laiku, mazliet burt.
- paburties Neilgu laiku, mazliet burties.
- paburtot Neilgu laiku, mazliet burtot.
- paburzīt Neilgu laiku, mazliet burzīt.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- pabūvēt Neilgu laiku, mazliet būvēt.
- pabužināt Neilgu laiku, mazliet bužināt.
- pabužināties Neilgu laiku, mazliet bužināties.
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
- pacept Neilgu laiku, mazliet cept (ko).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacīkstēties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
- pacīkstīties Neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
- pacildināt Neilgu laiku, mazliet cildināt; paslavēt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (1).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (2).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (3).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet cīnīties (4).
- pacirpt Neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- pacirtot Neilgu laiku, mazliet cirtot.
- pacitēt Neilgu laiku, mazliet citēt.
- pačabēt Neilgu laiku, mazliet čabēt.
- pačabināt Neilgu laiku, mazliet čabināt.
- pačabināties Neilgu laiku, mazliet čabināties.
- pačakstēt Neilgu laiku, mazliet čakstēt.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu).
- pačapstināt Neilgu laiku, mazliet čapstināt.
- pačāpstināt Neilgu laiku, mazliet čāpstināt.
- pačaukstēt Neilgu laiku, mazliet čaukstēt.
- pačaukstināt Neilgu laiku, mazliet čaukstināt.
- pačaukstināties Neilgu laiku, mazliet čaukstināties.
- pačerkstēt Neilgu laiku, mazliet čerkstēt.
- pačērkstēt Neilgu laiku, mazliet čērkstēt.
- pačiepstēt Neilgu laiku, mazliet čiepstēt.
- pačīgāt Neilgu laiku, mazliet čīgāt.
- pačīkstēt Neilgu laiku, mazliet čīkstēt.
- pačīkstināt Neilgu laiku, mazliet čīkstināt.
- pačirkstēt Neilgu laiku, mazliet čirkstēt.
- pačirkstināt Neilgu laiku, mazliet čirkstināt.
- pačivināt Neilgu laiku, mazliet čivināt.
- pačokstināt Neilgu laiku, mazliet čokstināt.
- pačubināt Neilgu laiku, mazliet čubināt.
- pačubināties Neilgu laiku, mazliet čubināties.
- pačūkstēt Neilgu laiku, mazliet čūkstēt.
- pačukstēties Neilgu laiku, mazliet čukstēties.
- pačūlāt Neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačūlot Neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- pačurkstēt Neilgu laiku, mazliet čurkstēt.
- pačurkstināt Neilgu laiku, mazliet čurkstināt; ātri izcept (gaļu).
- padainot Neilgu laiku, mazliet dainot.
- padakšot Neilgu laiku, mazliet dakšot.
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā).
- padancināt Neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri).
- padarbināt Neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski.
- paņemties Neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt.
- padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
- padārdināt Neilgu laiku, mazliet dārdināt.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pabakstīties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pastīvēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- pasačupinēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu.
- paburties Neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu.
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus).
- padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
- padebatēt Neilgu laiku, mazliet debatēt.
- padedzināt Neilgu laiku, mazliet dedzināt.
- pagrust Neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt.
- padegt Neilgu laiku, mazliet degt.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- padejot Neilgu laiku, mazliet dejot.
- padeklamēt Neilgu laiku, mazliet deklamēt.
- padelverēties Neilgu laiku, mazliet delverēties.
- padēstīt Neilgu laiku, mazliet dēstīt.
- padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
- padežurēt Neilgu laiku, mazliet dežurēt.
- padīdīties Neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties.
- padiedelēt Neilgu laiku, mazliet diedelēt.
- padiedelēties Neilgu laiku, mazliet diedelēties.
- padiedzēt Neilgu laiku, mazliet diedzēt.
- padiegt Neilgu laiku, mazliet diegt (ko).
- padienēt Neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā).
- padīkt Neilgu laiku, mazliet dīkt.
- padiktēt Neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu).
- padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
- padimdināt Neilgu laiku, mazliet dimdināt.
- padiskutēt Neilgu laiku, mazliet diskutēt.
- padisputēt Neilgu laiku, mazliet disputēt.
- padīžāties Neilgu laiku, mazliet dīžāties.
- padobt Neilgu laiku, mazliet dobt.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- pazāļot Neilgu laiku, mazliet dot zāles.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- padraiskuļot Neilgu laiku, mazliet draiskuļot.
- padrasēt Neilgu laiku, mazliet drasēt.
- padraudzēties Neilgu laiku, mazliet draudzēties.
- padrāzt Neilgu laiku, mazliet drāzt.
- padrebēt Neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt.
- padrebināt Neilgu laiku, mazliet drebināt.
- padrebināties Neilgu laiku, mazliet drebināties.
- padresēt Neilgu laiku, mazliet dresēt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem.
- padrupināt Neilgu laiku, mazliet drupināt.
- pablīvēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
- padrūzmēties Neilgu laiku, mazliet drūzmēties.
- paducināt Neilgu laiku, mazliet ducināt.
- padudināt Neilgu laiku, mazliet dudināt.
- padudināties Neilgu laiku, mazliet dudināties.
- padūdot Neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem).
- padūkt Neilgu laiku, mazliet dūkt.
- padukurēt Neilgu laiku, mazliet dukurēt.
- padūmot Neilgu laiku, mazliet dūmot.
- padunēt Neilgu laiku, mazliet dunēt.
- padungot Neilgu laiku, mazliet dungot.
- padunkāt Neilgu laiku, mazliet dunkāt.
- padunkāties Neilgu laiku, mazliet dunkāties.
- padurstīt Neilgu laiku, mazliet durstīt.
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- padusmoties Neilgu laiku, mazliet dusmoties.
- padvest Neilgu laiku, mazliet dvest.
- padzelt Neilgu laiku, mazliet dzelt.
- padzenāt Neilgu laiku, mazliet dzenāt.
- padzesēt Neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu).
- padzesināt Neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu).
- padzēst Neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem).
- padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
- padziedināt Neilgu laiku, mazliet dziedināt.
- padzirksteļot Neilgu laiku, mazliet dzirksteļot.
- padzīrot Neilgu laiku, mazliet dzīrot.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- padzīties Neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ).
- padžinkstēt Neilgu laiku, mazliet džinkstēt.
- padžinkstināt Neilgu laiku, mazliet džinkstināt.
- paecēt Neilgu laiku, mazliet ecēt (ko).
- paekselēt Neilgu laiku, mazliet ekselēt.
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
- paelsāt Neilgu laiku, mazliet elsāt.
- paelsot Neilgu laiku, mazliet elsot.
- paelst Neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot.
- paeļļot Neilgu laiku, mazliet eļļot.
- paērmoties Neilgu laiku, mazliet ērmoties.
- paerroties Neilgu laiku, mazliet erroties.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi.
- paēvelēt Neilgu laiku, mazliet ēvelēt.
- pafantazēt Neilgu laiku, mazliet fantazēt.
- pafilmēt Neilgu laiku, mazliet filmēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt.
- paflirtēt Neilgu laiku, mazliet flirtēt.
- pafotografēt Neilgu laiku, mazliet fotografēt.
- pafrēzēt Neilgu laiku, mazliet frēzēt.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko).
- pagailēt Neilgu laiku, mazliet gailēt.
- pagainīt Neilgu laiku, mazliet gainīt; pagaiņāt.
- pagainīties Neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties.
- pagaiņāt Neilgu laiku, mazliet gaiņāt.
- pagaiņāties Neilgu laiku, mazliet gaiņāties.
- paganīt Neilgu laiku, mazliet ganīt.
- paganīties Neilgu laiku, mazliet ganīties.
- pagārgt Neilgu laiku, mazliet gārgt.
- pagarlaikot Neilgu laiku, mazliet garlaikot.
- pagarlaikoties Neilgu laiku, mazliet garlaikoties.
- pagatavināt Neilgu laiku, mazliet gatavināt.
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai).
- pagatavoties Neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām).
- pagaudot Neilgu laiku, mazliet gaudot.
- pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
- pagavilēt Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
- pagavilēties Neilgu laiku, mazliet gavilēt.
- pagāzelēt Neilgu laiku, mazliet gāzelēt.
- pagāzt Neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup).
- paglāstīt Neilgu laiku, mazliet glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, mazliet glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, mazliet glaust.
- paglausties Neilgu laiku, mazliet glausties.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- pagludināt Neilgu laiku, mazliet gludināt.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem.
- pagorīt Neilgu laiku, mazliet gorīt.
- pagorīties Neilgu laiku, mazliet gorīties.
- pagozēt Neilgu laiku, mazliet gozēt.
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1).
- pagrabēt Neilgu laiku, mazliet grabēt.
- pagrabināt Neilgu laiku, mazliet grabināt.
- pagrabināties Neilgu laiku, mazliet grabināties.
- pagrābstīt Neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1).
- pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
- pagraizīt Neilgu laiku, mazliet graizīt.
- pagramstīt Neilgu laiku, mazliet gramstīt; arī pagrābstīt (1).
- pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
- pagrauzt Neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem).
- pagražoties Neilgu laiku, mazliet gražoties.
- pagrebināt Neilgu laiku, mazliet grebināt.
- pagrebt Neilgu laiku, mazliet grebt.
- pagremot Neilgu laiku, mazliet gremot.
- pagremsties Neilgu laiku, mazliet gremsties.
- pagremzties Neilgu laiku, mazliet gremzties.
- pagreznot Neilgu laiku, mazliet greznot.
- pagreznoties Neilgu laiku, mazliet greznoties.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt 2.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagrūstelēt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīt Neilgu laiku, mazliet grūstīt.
- pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
- pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
- pagubot Neilgu laiku, mazliet gubot.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- paguldzēt Neilgu laiku, mazliet guldzēt.
- paguldzīties Neilgu laiku, mazliet guldzīties.
- pagumzīt Neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt.
- pagurkstēt Neilgu laiku, mazliet gurkstēt.
- pagūstīt Neilgu laiku, mazliet gūstīt.
- paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
- pagraut Neilgu laiku, mazliet iebrucināt.
- paieskāt Neilgu laiku, mazliet ieskāt.
- paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
- paīgnoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
- paīgņoties Neilgu laiku, mazliet īgņoties.
- paīgt Neilgu laiku, mazliet īgt.
- pailgoties Neilgu laiku, mazliet ilgoties.
- paimprovizēt Neilgu laiku, mazliet improvizēt.
- paintervēt Neilgu laiku, mazliet intervēt.
- pairdināt Neilgu laiku, mazliet irdināt.
- pairgoties Neilgu laiku, mazliet irgoties.
- paironizēt Neilgu laiku, mazliet ironizēt.
- pakūņāties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- pakūņoties Neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties.
- paglītoties Neilgu laiku, mazliet izglītoties.
- pabaiļoties Neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties.
- paskaust Neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību.
- pasmaržot Neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet iztēloties; pafantazēt.
- pajādelēt Neilgu laiku, mazliet jādelēt.
- pajādināt Neilgu laiku, mazliet jādināt.
- pajāties Neilgu laiku, mazliet jāt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- pajaut Neilgu laiku, mazliet jaut.
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties.
- pajūsmot Neilgu laiku, mazliet jūsmot.
- pakairināt Neilgu laiku, mazliet kairināt.
- pakaitēt Neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu).
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt.
- pakalkulēt Neilgu laiku, mazliet kalkulēt.
- padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
- pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
- pakalt Neilgu laiku, mazliet kalt.
- pakaltēt Neilgu laiku, mazliet kaltēt.
- pakaļķot Neilgu laiku, mazliet kaļķot.
- pakapāt Neilgu laiku, mazliet kapāt.
- pakāpelēt Neilgu laiku, mazliet kāpelēt.
- pakapināt Neilgu laiku, mazliet kapināt.
- pakaplēt Neilgu laiku, mazliet kaplēt.
- pakārdināt Neilgu laiku, mazliet kārdināt.
- pakarot Neilgu laiku, mazliet karot.
- pakārpīt Neilgu laiku, mazliet kārpīt.
- pakārpīties Neilgu laiku, mazliet kārpīties.
- pakarsēt Neilgu laiku, mazliet karsēt.
- pakarsēties Neilgu laiku, mazliet karsēties.
- pakarst Neilgu laiku, mazliet karst.
- pakārst Neilgu laiku, mazliet kārst.
- pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt.
- pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties.
- pakārtāt Neilgu laiku, mazliet kārtāt.
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakāst Neilgu laiku, mazliet kāst.
- pakašņāt Neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt.
- pakašņāties Neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties.
- pakaucināt Neilgu laiku, mazliet kaucināt.
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām).
- pakaulēt Neilgu laiku, mazliet kaulēt.
- pakaulēties Neilgu laiku, mazliet kaulēties.
- pakaunēties Neilgu laiku, mazliet kaunēties.
- pakaunināt Neilgu laiku, mazliet kaunināt.
- pakausēt Neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
- pakautrēties Neilgu laiku, mazliet kautrēties.
- paklabēt Neilgu laiku, mazliet klabēt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet klabināt.
- pakladzināt Neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām).
- paklaigāt Neilgu laiku, mazliet klaigāt.
- paklaiņāt Neilgu laiku, mazliet klaiņāt.
- paklaiņot Neilgu laiku, mazliet klaiņot.
- paklakšēt Neilgu laiku, mazliet klakšēt.
- paklakšināt Neilgu laiku, mazliet klakšināt.
- paklakšķēt Neilgu laiku, mazliet klakšķēt.
- paklakšķināt Neilgu laiku, mazliet klakšķināt.
- paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
- paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
- padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- pasadauzīties Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- paklejot Neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paklepot Neilgu laiku, mazliet klepot.
- paklidzināt Neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- paklikšēt Neilgu laiku, mazliet klikšēt.
- paklikšināt Neilgu laiku, mazliet klikšināt.
- paklikšķēt Neilgu laiku, mazliet klikšķēt.
- paklikšķināt Neilgu laiku, mazliet klikšķināt.
- paklīrēties Neilgu laiku, mazliet klīrēties.
- paklukstēt Neilgu laiku, mazliet klukstēt.
- paklunkšēt Neilgu laiku, mazliet klunkšēt.
- paklunkšķēt Neilgu laiku, mazliet klunkšķēt.
- paklunkšināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
- paklunkšķināt Neilgu laiku, mazliet klunkšķināt.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību).
- paknābāties Neilgu laiku, mazliet knābāties.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknaibīties Neilgu laiku, mazliet knaibīties.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
- paknakšķēt Neilgu laiku, mazliet knakšķēt.
- paknakšināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- pakniest Neilgu laiku, mazliet kniest.
- paknikšināt Neilgu laiku, mazliet knikšināt.
- paknikšēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķēt Neilgu laiku, mazliet knikšķēt.
- paknikšķināt Neilgu laiku, mazliet knikšķināt.
- paknosīt Neilgu laiku, mazliet knosīt.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt.
- pakodināt Neilgu laiku, mazliet kodināt.
- pakodīt Neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakoķetēt Neilgu laiku, mazliet koķetēt.
- pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
- pakomentēt Neilgu laiku, mazliet komentēt.
- pakonsultēt Neilgu laiku, mazliet konsultēt.
- pakonsultēties Neilgu laiku, mazliet konsultēties.
- pakontrolēt Neilgu laiku, mazliet kontrolēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopēt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt.
- pakoriģēt Neilgu laiku, mazliet koriģēt.
- pakošļāt Neilgu laiku, mazliet košļāt.
- pakrakšēt Neilgu laiku, mazliet krakšēt.
- pakrakšināt Neilgu laiku, mazliet krakšināt.
- pakrakšķēt Neilgu laiku, mazliet krakšķēt.
- pakrakšķināt Neilgu laiku, mazliet krakšķināt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrākties Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt.
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties.
- pakrāpties Neilgu laiku, mazliet krāpties.
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakrāt Neilgu laiku, mazliet krāt.
- pagrandīt Neilgu laiku, mazliet kratīt, purināt.
- pakratīt Neilgu laiku, mazliet kratīt.
- pagrandīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
- pakraukāt Neilgu laiku, mazliet kraukāt.
- pakraukāties Neilgu laiku, mazliet kraukāties.
- pakraukšēt Neilgu laiku, mazliet kraukšēt.
- pakraukšināt Neilgu laiku, mazliet kraukšināt.
- pakraukšķēt Neilgu laiku, mazliet kraukšķēt.
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt.
- pakraukt Neilgu laiku, mazliet kraukt.
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut.
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrejot Neilgu laiku, mazliet krejot.
- pakrekšēt Neilgu laiku, mazliet krekšēt.
- pakrekšināt Neilgu laiku, mazliet krekšināt.
- pakrekšķēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
- pakrekstēt Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.
- pakrekšķināt Neilgu laiku, mazliet krekšķināt.
- pakrēpot Neilgu laiku, mazliet krēpot.
- pakrikšēt Neilgu laiku, mazliet krikšēt.
- pakrikšķēt Neilgu laiku, mazliet krikšķēt.
- pakrikšināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
- pakrikšķināt Neilgu laiku, mazliet krikšķināt.
- parubināt Neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakritizēt Neilgu laiku, mazliet kritizēt.
- pakriukšēt Neilgu laiku, mazliet kriukšēt.
- pakriukšināt Neilgu laiku, mazliet kriukšināt.
- pakriukšķēt Neilgu laiku, mazliet kriukšķēt.
- pakriukšķināt Neilgu laiku, mazliet kriukšķināt.
- pakūdīt Neilgu laiku, mazliet kūdīt.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūkot Neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi).
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus).
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību).
- pakuļāt Neilgu laiku, mazliet kuļāt.
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakuļāties Neilgu laiku, mazliet kuļāties.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakunkstēties Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakūpināt Neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus).
- pakupināt Neilgu laiku, mazliet kupināt.
- pakurēties Neilgu laiku, mazliet kurēties; pakurties.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakurt Neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt.
- pakurties Neilgu laiku, mazliet kurties; pakurēties.
- pakutēt Neilgu laiku, mazliet kutēt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
- pakveldināt Neilgu laiku, mazliet kveldināt.
- pakvēlot Neilgu laiku, mazliet kvēlot.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- pakviekties Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķeksēt Neilgu laiku, mazliet ķeksēt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt.
- paķemmēties Neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties.
- paķēmoties Neilgu laiku, mazliet ķēmoties.
- paķengāt Neilgu laiku, mazliet ķengāt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķepuroties Neilgu laiku, mazliet ķepuroties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- paķerstīt Neilgu laiku, mazliet ķerstīt.
- paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt.
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķekot Neilgu laiku, mazliet ķircināt, koķetēt.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt.
- paķekoties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, koķetēt.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palabot Neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu).
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palamāt Neilgu laiku, mazliet lamāt.
- palamāties Neilgu laiku, mazliet lamāties.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
- palaupīt Neilgu laiku, mazliet laupīt 1.
- palauzīt Neilgu laiku, mazliet lauzīt.
- palauzīties Neilgu laiku, mazliet lauzīties.
- palauzt Neilgu laiku, mazliet lauzt.
- palecināt Neilgu laiku, mazliet lecināt 2.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palepoties Neilgu laiku, mazliet lepoties.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palielīt Neilgu laiku, mazliet lielīt.
- palielīties Neilgu laiku, mazliet lielīties.
- paliesmot Neilgu laiku, mazliet liesmot.
- paliet Neilgu laiku, mazliet liet.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to).
- palietot Neilgu laiku, mazliet lietot.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīksmot Neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties.
- palīksmoties Neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot.
- palīņāt Neilgu laiku, mazliet līņāt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet līt (par lietu).
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palocīt Neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus).
- palocīties Neilgu laiku, mazliet locīties.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- palolot Neilgu laiku, mazliet lolot.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- paluncināt Neilgu laiku, mazliet luncināt.
- paluncināties Neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni).
- palupināt Neilgu laiku, mazliet lupināt.
- palutināt Neilgu laiku, mazliet lutināt.
- paļaunoties Neilgu laiku, mazliet ļaunoties.
- pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
- paļodzīt Neilgu laiku, mazliet ļodzīt.
- pamācīt Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
- padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
- pamācīties Neilgu laiku, mazliet mācīties.
- pamaidzīt Neilgu laiku, mazliet maidzīt.
- pamaisīt Neilgu laiku, mazliet maisīt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (1).
- pamaldināt Neilgu laiku, mazliet maldināt (2).
- pamaldīties Neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā).
- pamalkot Neilgu laiku, mazliet malkot.
- pamalt Neilgu laiku, mazliet malt.
- pamānīt Neilgu laiku, mazliet mānīt.
- pamānīties Neilgu laiku, mazliet mānīties.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamāt Neilgu laiku, mazliet māt.
- pamaurot Neilgu laiku, mazliet maurot.
- pamaut Neilgu laiku, mazliet maut.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamazgāties Neilgu laiku, mazliet mazgāties.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamēdīt Neilgu laiku, mazliet mēdīt.
- pamēdīties Neilgu laiku, mazliet mēdīties.
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
- pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju).
- pameistarot Neilgu laiku, mazliet meistarot.
- parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
- pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
- pamērcēt Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
- pamērcēties Neilgu laiku, mazliet mērcēties.
- pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
- pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
- pamērkt Neilgu laiku, mazliet mērkt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt.
- pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1).
- pamēzt Neilgu laiku, mazliet mēzt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
- pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
- pamiecēt Neilgu laiku, mazliet miecēt.
- pamiegoties Neilgu laiku, mazliet miegoties.
- pamiegt Neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus).
- pamiekšēt Neilgu laiku, mazliet miekšēt.
- pamiekšēties Neilgu laiku, mazliet miekšēties.
- pamiekšķēt Neilgu laiku, mazliet miekšķēt.
- pamiekšķēties Neilgu laiku, mazliet miekšķēties.
- pamiglot Neilgu laiku, mazliet miglot.
- pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
- pamilzt Neilgu laiku, mazliet milzt.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
- paminēt Neilgu laiku, mazliet minēt.
- paminstināties Neilgu laiku, mazliet minstināties.
- pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
- pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
- pamirkt Neilgu laiku, mazliet mirkt.
- pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīstīties Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
- pamitrināt Neilgu laiku, mazliet mitrināt.
- pamizot Neilgu laiku, mazliet mizot.
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamudžināt Neilgu laiku, mazliet mudžināt.
- pamuļķot Neilgu laiku, mazliet muļķot.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamūrēt Neilgu laiku, mazliet mūrēt.
- pamurmināt Neilgu laiku, mazliet murmināt.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panašķēties Neilgu laiku, mazliet našķēties.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- panerrot Neilgu laiku, mazliet nerrot.
- panervozēt Neilgu laiku, mazliet nervozēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties.
- paniezēt Neilgu laiku, mazliet niezēt.
- panīgroties Neilgu laiku, mazliet nīgroties.
- pasagražīties Neilgu laiku, mazliet niknoties.
- panīkuļot Neilgu laiku, mazliet nīkuļot.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
- paremdēt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- paremdināt Neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
- paņirbināt Neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu).
- paņirgāties Neilgu laiku, mazliet ņirgāties.
- paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
- paogot Neilgu laiku, mazliet ogot.
- parāpāties Neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot.
- paostīt Neilgu laiku, mazliet ostīt.
- paciesties Neilgu laiku, mazliet paciest (1).
- pasust Neilgu laiku, mazliet pagulēt.
- papaisīt Neilgu laiku, mazliet paisīt.
- paplaucēt Neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai.
- papakšēt Neilgu laiku, mazliet pakšēt.
- papakšināt Neilgu laiku, mazliet pakšināt.
- papakšķēt Neilgu laiku, mazliet pakšķēt.
- papakšķināt Neilgu laiku, mazliet pakšķināt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- papelnīt Neilgu laiku, mazliet pelnīt.
- papelnīties Neilgu laiku, mazliet pelnīties.
- papelt Neilgu laiku, mazliet pelt.
- papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu).
- papētīt Neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- padauzīties Neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko).
- pasargāt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu.
- papīkstēt Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
- papīkstināt Neilgu laiku, mazliet pīkstināt.
- papiktoties Neilgu laiku, mazliet piktoties.
- papilēt Neilgu laiku, mazliet pilēt.
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku.
- paplakšināt Neilgu laiku, mazliet plakšināt.
- paplakšķināt Neilgu laiku, mazliet plakšķināt.
- paplandīt Neilgu laiku, mazliet plandīt.
- paplandīties Neilgu laiku, mazliet plandīties.
- paplānot Neilgu laiku, mazliet plānot.
- paplātīt Neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas).
- paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
- paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet plaukšināt.
- paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet plaukšķināt.
- paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
- paplikšēt Neilgu laiku, mazliet plikšēt.
- paplīkšēt Neilgu laiku, mazliet plīkšēt.
- paplikšināt Neilgu laiku, mazliet plikšināt.
- paplīkšināt Neilgu laiku, mazliet plīkšināt.
- paplikšķēt Neilgu laiku, mazliet plikšķēt.
- paplīkšķēt Neilgu laiku, mazliet plīkšķēt.
- paplikšķināt Neilgu laiku, mazliet plikšķināt.
- paplīkšķināt Neilgu laiku, mazliet plīkšķināt.
- papliķēt Neilgu laiku, mazliet pliķēt 1(1).
- paplinkšēt Neilgu laiku, mazliet plinkšēt.
- paplinkšināt Neilgu laiku, mazliet plinkšināt.
- paplinkšķēt Neilgu laiku, mazliet plinkšķēt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplīvot Neilgu laiku, mazliet plīvot.
- paplosīt Neilgu laiku, mazliet plosīt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju).
- pažērgoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1).
- pažargoties Neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- papluinīt Neilgu laiku, mazliet pluinīt.
- paplūkāt Neilgu laiku, mazliet plūkāt.
- paplūkt Neilgu laiku, mazliet plūkt.
- paecēties Neilgu laiku, mazliet plūkties.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- paplunkšēt Neilgu laiku, mazliet plunkšēt.
- paplunkšināt Neilgu laiku, mazliet plunkšināt.
- paplunkšķēt Neilgu laiku, mazliet plunkšķēt.
- paplunkšķināt Neilgu laiku, mazliet plunkšķināt.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaustīt Neilgu laiku, mazliet pļaustīt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papogāt Neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu).
- papogot Neilgu laiku, mazliet pogot.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papraulēt Neilgu laiku, mazliet praulēt.
- papresēt Neilgu laiku, mazliet presēt.
- papretoties Neilgu laiku, mazliet pretoties.
- palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papriecināt Neilgu laiku, mazliet priecināt.
- papūderēt Neilgu laiku, mazliet pūderēt.
- papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
- papukoties Neilgu laiku, mazliet pukoties.
- papukstēt Neilgu laiku, mazliet pukstēt.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst.
- papušķot Neilgu laiku, mazliet pušķot.
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- paklabināt Neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi).
- padūmot Neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam).
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakost Neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- paraizēties Neilgu laiku, mazliet raizēties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi).
- parakstīt Neilgu laiku, mazliet rakstīt.
- paraksturot Neilgu laiku, mazliet raksturot.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- parāties Neilgu laiku, mazliet rāties.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraudināt Neilgu laiku, mazliet raudināt.
- paraudzēt Neilgu laiku, mazliet raudzēt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- parediģēt Neilgu laiku, mazliet rediģēt.
- paregulēt Neilgu laiku, mazliet regulēt.
- parēķināt Neilgu laiku, mazliet rēķināt.
- paremontēt Neilgu laiku, mazliet remontēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas).
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībēt Neilgu laiku, mazliet rībēt.
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- parīdīt Neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni).
- parīdināt Neilgu laiku, mazliet rīdīt, kūdīt.
- pariekstot Neilgu laiku, mazliet riekstot.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- parīkot Neilgu laiku, mazliet rīkot.
- palaipot Neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām.
- parīkoties Neilgu laiku, mazliet rīkoties.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu).
- parisināt Neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parīvēt Neilgu laiku, mazliet rīvēt.
- parīvēties Neilgu laiku, mazliet rīvēties.
- parobot Neilgu laiku, mazliet robot.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu).
- parūdīt Neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu).
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parukšēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
- parukšķēt Neilgu laiku, mazliet rukšķēt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet runāties.
- parušināt Neilgu laiku, mazliet rušināt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties.
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
- pasalt Neilgu laiku, mazliet salt.
- pasalkt Neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu.
- pasāpēt Neilgu laiku, mazliet sāpēt.
- pasāpināt Neilgu laiku, mazliet sāpināt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā).
- pasarkt Neilgu laiku, mazliet sarkt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt.
- pasaudzēt Neilgu laiku, mazliet saudzēt.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot.
- pagozīties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēkt Neilgu laiku, mazliet sēkt.
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasērot Neilgu laiku, mazliet sērot.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet sijāt.
- pasīkt Neilgu laiku, mazliet sīkt.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasilt Neilgu laiku, mazliet silt.
- pasirdīties Neilgu laiku, mazliet sirdīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet sist (ko).
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskābēt Neilgu laiku, mazliet skābēt.
- paskābt Neilgu laiku, mazliet skābt.
- paskaisties Neilgu laiku, mazliet skaisties.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskaitļot Neilgu laiku, mazliet skaitļot.
- paskaldīt Neilgu laiku, mazliet skaldīt.
- paskalināt Neilgu laiku, mazliet skalināt.
- paskalināties Neilgu laiku, mazliet skalināties.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem).
- paskanēt Neilgu laiku, mazliet skanēt.
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskicēt Neilgu laiku, mazliet skicēt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties.
- paskopoties Neilgu laiku, mazliet skopoties.
- paskraidelēt Neilgu laiku, mazliet skraidelēt.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrāpēt Neilgu laiku, mazliet skrāpēt.
- paskrapšēt Neilgu laiku, mazliet skrapšēt.
- paskrapšķēt Neilgu laiku, mazliet skrapšķēt.
- paskrapšināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskrapšķināt Neilgu laiku, mazliet skrapšķināt.
- paskribināt Neilgu laiku, mazliet skribināt.
- paskribināties Neilgu laiku, mazliet skribināties.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskumt Neilgu laiku, mazliet skumt.
- pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslacināt Neilgu laiku, mazliet slacināt.
- paslacīt Neilgu laiku, mazliet slacīt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
- paslapināt Neilgu laiku, mazliet slapināt.
- paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
- paslaucīt Neilgu laiku, mazliet slaucīt.
- paslaukt Neilgu laiku, mazliet slaukt.
- paslavēt Neilgu laiku, mazliet slavēt.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslīdināt Neilgu laiku, mazliet slīdināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- paslīpēt Neilgu laiku, mazliet slīpēt.
- pasmalcināt Neilgu laiku, mazliet smalcināt.
- pasmalstīt Neilgu laiku, mazliet smalstīt.
- pasmēķēt Neilgu laiku, mazliet smēķēt.
- pasmelgt Neilgu laiku, mazliet smelgt.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt.
- pasmilkstēt Neilgu laiku, mazliet smilkstēt.
- pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
- pasmirdināt Neilgu laiku, mazliet smirdināt.
- pasmulēt Neilgu laiku, mazliet smulēt.
- pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
- pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspaidīties Neilgu laiku, mazliet spaidīties.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēkoties Neilgu laiku, mazliet spēkoties.
- paspekulēt Neilgu laiku, mazliet spekulēt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspīdzināt Neilgu laiku, mazliet spīdzināt.
- paspiegt Neilgu laiku, mazliet spiegt.
- paspiest Neilgu laiku, mazliet spiest.
- paspiesties Neilgu laiku, mazliet spiesties.
- paspiningot Neilgu laiku, mazliet spiningot.
- paspirināties Neilgu laiku, mazliet spirināties.
- paspītēt Neilgu laiku, mazliet spītēt.
- paspītēties Neilgu laiku, mazliet spītēties.
- paspodrināt Neilgu laiku, mazliet spodrināt.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- paspolēt Neilgu laiku, mazliet spolēt.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pasprakšēt Neilgu laiku, mazliet sprakšēt.
- pasprakšķēt Neilgu laiku, mazliet sprakšķēt.
- pasprauslāt Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasprauslot Neilgu laiku, mazliet sprauslāt.
- pasprēgāt Neilgu laiku, mazliet sprēgāt.
- paspriedelēt Neilgu laiku, mazliet spriedelēt.
- paspriest Neilgu laiku, mazliet spriest.
- pastabulēt Neilgu laiku, mazliet stabulēt.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastampāt Neilgu laiku, mazliet stampāt.
- pastenēt Neilgu laiku, mazliet stenēt.
- pastīvināt Neilgu laiku, mazliet stīvināt.
- pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
- pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrēbt Neilgu laiku, mazliet strēbt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastrīķēt Neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti).
- pastrinkšēt Neilgu laiku, mazliet strinkšēt.
- pastrinkšināt Neilgu laiku, mazliet strinkšināt.
- pastrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet strinkšķēt.
- pastrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet strinkšķināt.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
- pastumdīt Neilgu laiku, mazliet stumdīt.
- pastumdīties Neilgu laiku, mazliet stumdīties.
- pastūrēt Neilgu laiku, mazliet stūrēt.
- pasukāt Neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus).
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasukāties Neilgu laiku, mazliet sukāties.
- pasūknēt Neilgu laiku, mazliet sūknēt.
- pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
- pasūkt Neilgu laiku, mazliet sūkt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasūrstēt Neilgu laiku, mazliet sūrstēt.
- pasusināt Neilgu laiku, mazliet susināt.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1).
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1).
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasvēpināt Neilgu laiku, mazliet svēpināt.
- pasviedrēt Neilgu laiku, mazliet sviedrēt.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilināt Neilgu laiku, mazliet svilināt.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pasvīst Neilgu laiku, mazliet svīst.
- pašalkt Neilgu laiku, mazliet šalkt.
- pašaubīties Neilgu laiku, mazliet šaubīties.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašausmināt Neilgu laiku, mazliet šausmināt.
- pašausmināties Neilgu laiku, mazliet šausmināties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķaidīt Neilgu laiku, mazliet šķaidīt.
- pakulstīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni).
- pakulties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni).
- pašķaidīties Neilgu laiku, mazliet šķaidīties.
- pašķaudīt Neilgu laiku, mazliet šķaudīt.
- pašķaudīties Neilgu laiku, mazliet šķaudīties.
- pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
- pašķeterēt Neilgu laiku, mazliet šķeterēt.
- pašķetināt Neilgu laiku, mazliet šķetināt.
- pašķiest Neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu).
- pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirot Neilgu laiku, mazliet šķirot.
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas).
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašķūrēt Neilgu laiku, mazliet šķūrēt.
- pašļakstēt Neilgu laiku, mazliet šļakstēt.
- pašļakstināt Neilgu laiku, mazliet šļakstināt.
- pašļakstināties Neilgu laiku, mazliet šļakstināties.
- pašļakstīt Neilgu laiku, mazliet šļakstīt.
- pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
- pašļākt Neilgu laiku, mazliet šļākt.
- pašļākties Neilgu laiku, mazliet šļākties.
- pašmakstināt Neilgu laiku, mazliet šmakstināt.
- pašmaukstināt Neilgu laiku, mazliet šmaukstināt.
- pašmīkstēt Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstēties Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
- pašņakarēt Neilgu laiku, mazliet šņakarēt.
- pašņakarēties Neilgu laiku, mazliet šņakarēties.
- pašņākt Neilgu laiku, mazliet šņākt.
- pašņaukāt Neilgu laiku, mazliet šņaukāt.
- pašņirkstēt Neilgu laiku, mazliet šņirkstēt.
- pašņukstēt Neilgu laiku, mazliet šņukstēt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt.
- pašūt Neilgu laiku, mazliet šūt.
- pašvīkāt Neilgu laiku, mazliet švīkai.
- pašvīkstēt Neilgu laiku, mazliet švīkstēt.
- pašvīkstināt Neilgu laiku, mazliet švīkstināt.
- patamborēt Neilgu laiku, mazliet tamborēt.
- patarkšēt Neilgu laiku, mazliet tarkšēt.
- patarkšināt Neilgu laiku, mazliet tarkšināt.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt.
- patarkšķināt Neilgu laiku, mazliet tarkšķināt.
- patašķīt Neilgu laiku, mazliet tašķīt.
- patašķīties Neilgu laiku, mazliet tašķīties.
- pataukšķēt Neilgu laiku, mazliet taukšķēt.
- pataurēt Neilgu laiku, mazliet taurēt.
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt.
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā).
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot.
- pateoretizēt Neilgu laiku, mazliet teoretizēt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt.
- patērpināt Neilgu laiku, mazliet tērpināt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patēst Neilgu laiku, mazliet tēst.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi).
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patiepties Neilgu laiku, mazliet tiepties.
- patīksmināt Neilgu laiku, mazliet tīksmināt.
- patīksmināties Neilgu laiku, mazliet tīksmināties.
- patikšēt Neilgu laiku, mazliet tikšēt.
- patikšināt Neilgu laiku, mazliet tikšināt.
- patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
- patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
- pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam.
- patincināt Neilgu laiku, mazliet tincināt.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīstīt Neilgu laiku, mazliet tīstīt.
- patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt.
- patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī).
- patrallināt Neilgu laiku, mazliet trallināt.
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patraukt Neilgu laiku, mazliet traukt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku).
- patrenkt Neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku).
- patrīcēt Neilgu laiku, mazliet trīcēt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrīcināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšēt Neilgu laiku, mazliet trinkšēt.
- patrinkšināt Neilgu laiku, mazliet trinkšināt.
- patrinkšķēt Neilgu laiku, mazliet trinkšķēt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīsēt Neilgu laiku, mazliet trīsēt.
- patrīsināt Neilgu laiku, mazliet trīsināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- patūļāties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- patūļoties Neilgu laiku, mazliet tūļāties.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko).
- paturpināt Neilgu laiku, mazliet turpināt.
- patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
- patvaicēt Neilgu laiku, mazliet tvaicēt.
- patvaicēties Neilgu laiku, mazliet tvaicēties.
- patvaikot Neilgu laiku, mazliet tvaikot.
- patvarstīt Neilgu laiku, mazliet tvarstīt.
- patveicēt Neilgu laiku, mazliet tveicēt.
- paubagot Neilgu laiku, mazliet ubagot.
- paucināt Neilgu laiku, mazliet ucināt.
- paūjināt Neilgu laiku, mazliet ūjināt.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt.
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurdīt Neilgu laiku, mazliet urdīt.
- paurdīties Neilgu laiku, mazliet urdīties.
- paurkšēt Neilgu laiku, mazliet urkšēt.
- paurkšķēt Neilgu laiku, mazliet urkšķēt.
- paurķēt Neilgu laiku, mazliet urķēt.
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet urķēties.
- pajautrināt Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- paniekot Neilgu laiku, mazliet uzjautrināt.
- pajautrināties Neilgu laiku, mazliet uzjautrināties.
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi.
- pavadāt Neilgu laiku, mazliet vadāt.
- pavagot Neilgu laiku, mazliet vagot.
- pavaibstīt Neilgu laiku, mazliet vaibstīt.
- pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
- pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
- pavaimanāt Neilgu laiku, mazliet vaimanāt.
- pavairīties Neilgu laiku, mazliet vairīties.
- pavajāt Neilgu laiku, mazliet vajāt.
- pavakarēt Neilgu laiku, mazliet vakarēt.
- pavākt Neilgu laiku, mazliet vākt.
- pavaldīties Neilgu laiku, mazliet valdīties.
- pavalkāt Neilgu laiku, mazliet valkāt.
- pavalstīt Neilgu laiku, mazliet valstīt.
- pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
- pavāļāt Neilgu laiku, mazliet vāļāt.
- pavāļāties Neilgu laiku, mazliet vāļāties.
- pavandīt Neilgu laiku, mazliet vandīt.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties.
- pavārdot Neilgu laiku, mazliet vārdot.
- pavārdzināt Neilgu laiku, mazliet vārdzināt.
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- pavārtīt Neilgu laiku, mazliet vārtīt.
- pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
- pavēcināt Neilgu laiku, mazliet vēcināt.
- pavēcināties Neilgu laiku, mazliet vēcināties.
- pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
- pavējoties Neilgu laiku, mazliet vējoties.
- pavelcēt Neilgu laiku, mazliet velcēt.
- pavelēt Neilgu laiku, mazliet velēt (1).
- pavērot Neilgu laiku, mazliet vērot.
- pasprēst Neilgu laiku, mazliet vērpt.
- pavērpt Neilgu laiku, mazliet vērpt.
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu).
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- paveseļoties Neilgu laiku, mazliet veseļoties.
- pavēsināt Neilgu laiku, mazliet vēsināt.
- pavēsināties Neilgu laiku, mazliet vēsināties.
- pavētīt Neilgu laiku, mazliet vētīt.
- pavēzēt Neilgu laiku, mazliet vēzēt.
- pavēžot Neilgu laiku, mazliet vēžot.
- pavicināt Neilgu laiku, mazliet vicināt.
- pavīcināt Neilgu laiku, mazliet vīcināt.
- pavidžināt Neilgu laiku, mazliet vidžināt.
- paviebt Neilgu laiku, mazliet viebt.
- paviebties Neilgu laiku, mazliet viebties.
- paviesoties Neilgu laiku, mazliet viesoties.
- pavilcināt Neilgu laiku, mazliet vilcināt.
- pavilcināties Neilgu laiku, mazliet vilcināties.
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 1 (apstrādājot ar vīli).
- pavīlēt Neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot).
- pavilināt Neilgu laiku, mazliet vilināt.
- pavilnīt Neilgu laiku, mazliet vilnīt.
- paviļāt Neilgu laiku, mazliet viļāt.
- paviļāties Neilgu laiku, mazliet viļāties.
- paviļņoties Neilgu laiku, mazliet viļņoties.
- pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
- pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
- pavingrot Neilgu laiku, mazliet vingrot.
- pavirināt Neilgu laiku, mazliet virināt.
- pavirmot Neilgu laiku, mazliet virmot.
- pavirpināt Neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
- pavirpuļot Neilgu laiku, mazliet virpuļot.
- pavīstīt Neilgu laiku, mazliet vīstīt.
- pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
- pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
- pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
- pavīzēties Neilgu laiku, mazliet vīzēties; pazoboties.
- pazagt Neilgu laiku, mazliet zagt.
- pazāģēt Neilgu laiku, mazliet zāģēt.
- pazākāt Neilgu laiku, mazliet zākāt.
- pazākāties Neilgu laiku, mazliet zākāties.
- pazārdot Neilgu laiku, mazliet zārdot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
- paziepēt Neilgu laiku, mazliet ziepēt.
- paziepēties Neilgu laiku, mazliet ziepēties.
- paziest Neilgu laiku, mazliet ziest.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazīsties Neilgu laiku, mazliet zīst; pazīst (1).
- pazīst Neilgu laiku, mazliet zīst.
- pazobot Neilgu laiku, mazliet zobot.
- pazoboties Neilgu laiku, mazliet zoboties.
- pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
- pazūdīties Neilgu laiku, mazliet zūdīties.
- pazuzēt Neilgu laiku, mazliet zuzēt.
- pazvalstīt Neilgu laiku, mazliet zvalstīt.
- pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
- pazvanīt Neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot).
- pazvāroties Neilgu laiku, mazliet zvāroties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pazvejoties Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pazvērot Neilgu laiku, mazliet zvērot.
- pazviegt Neilgu laiku, mazliet zviegt.
- pazvilnēt Neilgu laiku, mazliet zvilnēt.
- pažadzināt Neilgu laiku, mazliet žadzināt.
- pažagoties Neilgu laiku, mazliet žagoties.
- pažāvāties Neilgu laiku, mazliet žāvāties.
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos).
- pažāvēt Neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu).
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties.
- pažibulēt Neilgu laiku, mazliet žibulēt.
- pažilbināt Neilgu laiku, mazliet žilbināt.
- pažņaudzīt Neilgu laiku, mazliet žņaudzīt.
- pažonglēt Neilgu laiku, mazliet žonglēt.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt.
- pažūžināt Neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu).
- pažūžot Neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu).
- pažvadzēt Neilgu laiku, mazliet žvadzēt.
- pažvadzināt Neilgu laiku, mazliet žvadzināt.
- uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
- paēvelēties Neilgu laiku, sev par prieku, ēvelēt.
- pacilāt Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- pasust Neilgu, laiku mazliet sutināt.
- pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst.
- pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt.
- činka Nenopļauts zāles, smilgu kušķis.
- opsitocija Nenormāli ieilgusi grūtniecība, vēlīnas dzemdības.
- hiposomnija Nepietiekams miega ilgums.
- panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- vigilance Nespēja novērtēt laika ilgumu.
- kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem.
- piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas.
- noildzīgs Noilgumam pakļauts.
- preskripcija Noilgums.
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- vesals Norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību.
- ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
- cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
- iz Norāda uz darbības ilgumu, arī uz tās ierobežojumu laikā.
- daudz norāda uz ilgu, atkārtotu, intensīvu darbību.
- nedaudz Norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
- maz norāda uz neilgu, neproduktīvu, arī neintensīvu darbību, procesu.
- pa Norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv.
- nopriecāties Norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku.
- tīrais laiks norises, darbības ilgums, kurā nav ieskaitīts to pārtraukumu ilgums.
- piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku.
- atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku).
- darba perioda paredzamais ilgums noteikta vecuma un dzimuma personu kopuma vidējais darba perioda ilgums pēc darba perioda tabulām.
- brīvdalījums Nots ilguma sadalījums jebkurā nesimetriskā vienāda ilguma skaņu skaitā pretēji pamatdalījumam, kad katru nošu ilgumu dala divās, četrās, astoņās, sešpadsmit utt. daļās.
- pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
- astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai.
- sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- trīsdesmitotrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai.
- laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu; laika zobs.
- laika zobs novecošanās, arī bojāšanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu.
- piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku.
- iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā.
- pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku.
- pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku.
- pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu).
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet.
- paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1).
- paspiedzināt Panākt, ka neilgu laiku, mazliet spiedz.
- pārtalēt Par ilgu balināt.
- pārtalināt Par ilgu ļaujot balināties, pārmērīgi izbalināt un tādējādi sabojāt (linus).
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu).
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu.
- cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku.
- laiks norīkojumā parametrs, kas raksturo transporta sistēmas izmantošanu laikā: transportlīdzekļa nodarbinātības ilgums viena norīkojuma, t. i., darba uzdevuma vai maiņas laikā, stundās; norīkojuma laiks.
- uzgarēties Pārkarst, par ilgu kuroties.
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā).
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku.
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- menorāģija Pastiprināta vai ieilgusi dzemdes asiņošana menstruācijas laikā.
- pašancēt Pastrādāt (neilgu laiku).
- pašansēt Pastrādāt (neilgu laiku).
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- pluviogrāfs Pašrakstītājs aparāts lietus ilguma, daudzuma un intensitātes reģistrēšanai.
- puspauze Pauze, kuras ilgums atbilst pusnots ilgumam.
- astotdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai.
- sešdesmitčetrdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešdesmit ceturtajai daļai.
- sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai.
- trīsdesmitdivdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes trīsdesmit otrajai daļai.
- padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- aizturēts Persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība.
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1).
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur); aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
- piesūcināšanas šķidruma iztecēšana piesūcināšanas šķidruma iesūkšanas dziļuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (milimetros laika vienībā).
- piesūcināšanas ātrums piesūcināšanas šķidruma iesūktā daudzuma attiecība pret piesūcināšanas ilgumu (parasti kilogramos vai litros laika vienībā).
- saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties.
- izsmeltēt Pietiekoši ilgu laiku dedzināt (4).
- pietekāties Pietiekoši ilgu laiku tekāt.
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem.
- Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
- Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns.
- Jablovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti.
- Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns.
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
- ombrogrāfs Pluviogrāfs - aparāts, kas reģistrē lietus ilgumu un daudzumu.
- īsais priekšskanis priekšskanis, ko izpilda kā izrotājamās skaņas ilguma vismazāko daļu.
- garais priekšskanis priekšskanis, kura ilgums ir puse no izrotājamās skaņas ilguma.
- grāmatvedības cikls process, kas ietver vairākus secīgus grāmatvedības darba posmus (- grāmatvedības kontu atvēršana; - darījumu analīze un iegrāmatošana; - kontu saldo aprēķināšana; - saldo pārskata sastādīšana; - finanšu pārskatu sastādīšana; - koriģējošo ierakstu iegrāmatošana; - slēguma ierakstu iegrāmatošana), kuru rezultātā tiek iegūti finansu pārskati par attiecīgo pārskata periodu (parasti to attiecina uz 12 mēnšu ilgu laikposmu - pārskata gadu).
- skaņas pagarinājums process, kurā fonētiski un fonoloģiski palielinās skaņas ilgums vai garums.
- skaņas saīsinājums process, kurā fonētiski vai fonoloģiski samazinās skaņas ilgums vai garums.
- skropstainā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica ciliata").
- nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā.
- vienzieda pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica uniflora").
- ķirkstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kas beržas gar ko).
- ķikstēt Radīt stieptu, ilgu troksni (piemēram, par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- parastā rudzusmilga rudzusmilgu suga ("Apera spica-venti", senāk "Rostis spica-venti").
- pastiept Runājot, arī dziedot palielināt (skaņas, vārda u. tml.) ilgumu.
- stiept Runājot, dziedot palielināt (skaņas, vārda, toņa tml.) ilgumu, arī ievērojami nemainīt skaņas augstumu.
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
- auss (arī ausis) aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī).
- kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā.
- balss (arī valoda) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- valoda (arī balss) aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- saīsināt Samazināt (laikposma, darbības, norises) ilgumu.
- sarukt Samazināties garumā, platībā, arī ilgumā.
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku.
- labs Samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- sen Samērā ilgu laiku, kopš samērā ilga laika.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa").
- apmērcēt Saslapināt, iegremdējot kādā šķidrumā (uz neilgu laiku).
- palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē; pacīkstēties.
- paisuma vilnis Saules vai Mēness pievilkšanas spēku radīts ūdenslīmeņa svārstību vilnis ar 12 st. un 25 min ilgu laika periodu.
- applūdināmā zona sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta.
- pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- senim Savienojumā "sen senim" izsaka senatnīguma pastiprinājumu, ilgumu.
- vecs Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: norāda uz noteiktu (kā) eksistēšanas, pastāvēšanas ilgumu.
- garš Savienojumā ar laika mērvienības nosaukumu: tāds, kam ir noteikts ilgums.
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku.
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz neilgu, arī maz rezultatīvu, vājinātas intensitātes darbību.
- padaudz Savienojumā ar verbu norāda uz samērā ilgu, biežu, intensīvu darbību.
- piemīlēties Savstarpēji mīlēt (ilgu laiku) vienam otru.
- mirstības (pārdzīvotības) tabulas savstarpēji saistītu rādītāju sistēma noteikta vecuma iedzīvotāju mirstības un izdzīvošanas raksturošanai, sagaidāmā mūža ilguma un citu rādītāju aprēķināšanai.
- senlaicība Senatnīgums; noilgums.
- viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- Siguldas ezers Silguldas ezers Mālupes un Liepnas pagastā.
- Siguldas purvs Silguldas purvs Liepnas un Mālupes pagastā.
- redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
- absolūtais skaņas garums skaņas ilgums - ar aparātu nosakāmais skaņas garums bez funkcionālās nozīmes.
- metroritmika Skaņu ilguma un ritma sistēma.
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- smilgājs Smilgu audze, vieta, kur aug smilgas.
- suņu smilga smilgu suga ("Agrostis cania").
- lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera").
- ložņu smilga smilgu suga ("Agrostis stolonifera").
- parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris").
- vīnkalnu smilga smilgu suga ("Agrostis vinealis").
- ilgmūžība Spēja pastāvēt ilgu laiku (piemēram, augiem, elementārdaļiņām).
- tramplīns Sporta būve, ierīce sportista lēciena tāluma, augstuma un ilguma palielināšanai (piemēram, slēpošanā, ūdensslēpošanā, daiļlēkšanā).
- eirokredīti Starptautiski aizņēmumi, ko izsniedz komercbankas uz eirovalūtas tirgus resursu rēķina; parasti tiek piešķirti uz ilgu laiku ar svārstīgām procentu likmēm.
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju.
- pakrist Strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku.
- sekundsvārsts Svārsts ar 1 sekundi ilgu svārstību (98,1 cm garš).
- araukārija Šīs dzimtas ģints ("Araucaria"), dažu sugu mūža ilgums līdz 2000 gadu.
- maluma grāds šķiedrvielu (kokmasas, celulozes, lupatu pusmasas) masas suspensijas atūdeņošanas ilguma mērs.
- pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to).
- termiņanalīze Tabula, kurā sagrupēti visi debitoru atlikumi pēc to parāda ilguma.
- slapja koksne tāda koksne, kas ilgu laiku atradusies ūdenī un kuras mitrums ir virs 100%.
- smildzains tāds, kam ir daudz pārsmilgu (nevienāda resnuma) posmu (par dziju).
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
- niecīgs Tāds, kam ir mazs lielums (piemēram, garums, ilgums, masa); ļoti mazs.
- garš Tāds, kam ir samērā liels ilgums (par laika posmu); ilgs.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels ilgums; pailgs.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazs ilgums.
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs ilgums.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels ilgums (par laika posmu); neilgs.
- neilgs Tāds, kam ir samērā neliels ilgums (par laikposmu).
- negarš Tāds, kam ir samērā neliels ilgums; tāds, kas turpinās neilgi.
- pusgarš Tāds, kam ir vidējs ilgums (par valodas skaņām).
- rekordīss Tāds, kam ir visīsākais ilgums, kāds jebkad ir bijis.
- mazaizsalstošs Tāds, kas aizsalst nelielā platībā, arī uz neilgu laiku (par ūdenstilpi).
- viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu, tāds, kas paredzēts vienai dienai; arī tāds, kas pastāv, ir nozīmīgs neilgu laiku.
- senaizmirsts Tāds, kas ilgu laiku, kopš samērā ilga laika ir aizmirsts.
- sens Tāds, kas ir bijis, pastāvējis ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma; tāds, kas ir radīts, radies ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus u. tml.) pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma un pastāv joprojām.
- mazvalkāts Tāds, kas ir maz, arī neilgu laiku valkāts.
- krietns Tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu.
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- nesātīgs Tāds, kas neapmierina izsalkuma sajūtu vai apmierina to tikai uz neilgu laiku (par ēdienu).
- pailgs Tāds, kas noris, pastāv samērā ilgu laikposmu.
- ilgstošs Tāds, kas noris, pastāv samērā ilgu laiku.
- tradicionāls Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; tāds, kas balstās uz tradīcijām.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu).
- ilgmūža Tāds, kas pastāv ilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām).
- ilglaika Tāds, kas pastāv ilgu laiku; tāds, kas paredzēts ilgam laikam.
- nepastāvīgs Tāds, kas pastāv neilgu laiku; arī nenoturīgs.
- īsmūža Tāds, kas pastāv samērā neilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām).
- nemitīgs Tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma.
- paliekams Tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku.
- paliekošs Tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku.
- ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
- ilgtspējīgs tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši
- supersegmentāls Tāds, ko runas plūsmā veido valodas skaņu intensitātes, frekvences, ilguma un spektra maiņas; arī prosodisks (1).
- sīks Tāds, ko veido, parasti viendabīgu, neilgu elementu virkne (par norisi, darbību).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- smilgains Tāds, kur aug daudz smilgu; tāds, kas satur daudz smilgu.
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīga augsta temperatūra (par teritoriju, zemi u. tml.).
- divdaļtakts Takts, kuras ilgumu dala uz pusēm (2/2, 2/4, 2/8, 4/4, 4/8, 6/4, 6/8, 12/8 utt.).
- taktsmērs Taktsdaļu skaits un to ilgums; attiecīgais apzīmējums.
- caurceļotājs Tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem).
- viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- atteiču intensitāte tehnisku agregātu ekspluatācijas drošuma rādītājs: atteiču skaits laika vienībā; to ietekmē agregāta darba apstākļi, izmantošanas ilgums, tehnisko apkopju izpildes kvalitāte un citi faktori.
- nogatavināšana Tehnoloģisks process, kura laikā materiālu vai reakcijas maisījumu iztur noteiktos apstākļos tik ilgu laiku (bieži - vairākas diennaktis), cik nepieciešams, lai iegūtu produktu ar noteiktām īpašībām.
- aresttelpa Telpa, kurā uz neilgu laiku ievieto arestētos.
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
- piebremzēt Tiekot bremzētam, palēnināt gaitu vai apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- iekraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa iekraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības iekraušanai un iekraušanas darbu mehanizācijas pakāpes.
- izkraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa izkraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības izkraušanai un izkraušanas darbu mehanizācijas pakāpes.
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem, arī uz laiku laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
- uz mūžīgiem (arī visiem) laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
- uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski.
- uz (visiem) mūžiem, arī uz mūžu mūžiem uz ļoti ilgu, arī bezgalīgi ilgu laikposmu.
- iziet Uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet.
- pasašķirties Uz neilgu laiku izšķirties.
- papukstināt Uz neilgu laiku panākt, ka pukst straujāk.
- uz ilgiem laikiem uz samērā ilgu laiku.
- pieurdīt uzmudināt, saskubināt uz ilgu laiku, pietiekami.
- viesnīca uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
- slavināt Vairākkārt, ilgu laiku slavēt.
- reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums.
- aizvakarēties Vakarā kaut kur aizkavēties par ilgu.
- starpvaldība Valdība, kas uz neilgu laiku pārņēmusi valsts varu; arī laika sprīdis, kurā šāda valdība valda.
- garums valodas skaņu izrunas ilgums; valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- intonācija Valodas skaņu spēka, augstuma, ilguma un tembra maiņas, kas izsaka daļu izteikuma satura.
- fonētiskā analīze valodas skaņu un citu runas līdzekļu noteikšana, pamatojoties uz runas orgānu darbību un skaņu akustiskajiem rādītājiem (intensitāti, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu).
- intonēšana Valodas vienības (parasti zilbes) iezīmēšana ar toni (arī intensitāti, ilgumu).
- mediālais mūža ilgums vecums, kuru sasniedz puse no attiecīgās paaudzes jaundzimušajiem; pusei no jaundzimušo kohortas mūža ilgums ir mazāks un pusei - lielāks par mediālo.
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; vest nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu); neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu).
- uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni).
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni).
- ieilgušas pārraides vadība vides piesaistes bloka darbība, kas automātiski pārtrauc ieilgušu pārraidi.
- menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs.
- noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena.
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- izochronisks Vienāda ilguma, vienāda laika sprīža norise.
- izochrons Vienāda ilguma, vienāda laika sprīža norise.
- izohronisms Vienāds ilgums.
- noziedzīgu nodarījumu kopums vienas un tās pašas personas izdarīts viens (ideāls kopums) vai vairāki (reāls kopums) noziedzīgi nodarījumi, kas atbilst divu vai vairāku dažādu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm, ja šī persona nav notiesāta ne par vienu no šiem noziedzīgajiem nodarījumiem un nav iestājies kriminālatbildības noilgums.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu; virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- hronaksija Visīsākais laika sprīdis, kas nepieciešams, lai līdzstrāva, kuras spriegums ir divas reizes lielāks par sliekšņa spriegumu, iedarbotos uz dzīvnieka organisma audiem un izraisītu fizioloģisku reakciju; hronaksija raksturo dzīvās matērijas kairināmību un tās atkarību no kairinātāja iedarbības ilguma.
- modālais mūža ilgums visizplatītākais mūža ilgums; vecums, kurā ir vislielākais mirušo skaits.
- pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku.
- apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst.
- mūžīgais sasalums Zemes garozas iežu slāņi, kuros ilgu laiku saglabājas neatkusuši ieži, pat vairākus simtus un tūkstošus gadu.
- meklēšanās Zīdītāju mātītes dzimumaktivitātes periods, kas periodiski atkārtojas, tā ilgums dažādām sugām atšķirīgs.
- fermāta Zīme nošu rakstā, kas pagarina skaņas vai pauzes ilgumu uz nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes).
- brevis Zīme viduslaiku notācijā, kuras ilgums līdzinās divām veselām notīm.
- nots Zīme, kas līnijkopā fiksē skaņas augstumu un ilgumu.
- sabiedrības veselība zinātne un prakse, kuras uzmanības centrā ir slimību novēršana, mūža ilguma pagarināšana un veselības veicināšana.
- juvenoloģija zinātne, kas pētī cilvēka organisma rezerves un iespēju saglabāt jaunības pazīmes ilgu laiku.
- diengrāds Zivju oliņu (ikru) inkubēšanas ilguma mērvienība.
- pazvanīt Zvanot neilgu laiku, signalizēt, lai pasauktu (kādu).
- hronisks holecistīts žultspūšļa iekaisums ar relatīvi viegliem simptomiem, kas pastāv ilgu laiku.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ilgu.