Paplašinātā meklēšana

Meklējam tīties.

Atrasts vārdos (501):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (1986):

prikolotsja "Pierakstīties".
grūst (arī bāzt) galvu murdā (biežāk cilpā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem).
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā.
(ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu).
(ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko).
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
risonuķ Aizdomīgi skatīties.
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties.
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām).
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties.
žākstīties Ākstīties (1); ālēties.
mērkaķoties Ākstīties (1).
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties.
žargalāties Ākstīties, blēņoties.
žārgalēties Ākstīties, blēņoties.
žarglāties Ākstīties, blēņoties.
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties.
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas.
āžerēties Ākstīties, klīrēties.
ņaibstīties Ākstīties, klīrēties.
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties.
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties.
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt.
šagalēt Ākstīties, niekoties.
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties.
žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties.
mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot.
šākstīties Ākstīties, žākstīties.
šeikstīties ākstīties, žeikstīties.
ākšķoties Ākstīties.
āvīties Ākstīties.
mokškoties Ākstīties.
mošķīties Ākstīties.
pērtiķoties Ākstīties.
uovētīs Ākstīties.
vākstīties Ākstīties.
žārbīties Ākstīties.
žārgoties Ākstīties.
žeikstīties Ākstīties.
žeikstoties Ākstīties.
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur).
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur).
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni.
apsabārstīties Apbārstīties.
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
sabaušļoties Apkārties, ietīties.
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko.
nošļenderēties Aplaistīties.
pārlieties Aplaistīties.
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties.
sasukstīties Apostīties.
appēķoties Appētīties.
snāties Apsegties, ietīties.
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
apblenzt Apskatīties apkārt.
apžaustīt Apskatīties ložņājot.
apvērties Apskatīties, apskatīt.
savērties apskatīties, saskatīties.
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt.
apsaskatīties Apskatīties.
apsavērties Apskatīties.
iečekot Apskatīties.
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
apasiņot Apšļakstīties ar asinīm.
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem.
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem.
apsašļakstināties Apšļakstīties.
sašļakstīties Apšļakstīties.
čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties.
izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku.
aprotināties Aptīties apkārt.
aprutināties Aptīties apkārt.
apžaugties Aptīties kādam ap kaklu.
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm).
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
notoņāties Aptīties, satuntulēties.
nosaitēties Aptīties.
notiņāties Aptīties.
notīņāties Aptīties.
apviļāties Apvārtīties.
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2).
zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties.
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties).
ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
plēgžņāt Ar lakatu plātīties; locīt.
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
(pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
mielot acis ar patiku skatīties, redzēt.
duksnīties Ar pieri grūstīties.
māķoties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
māties Ar rokām plātīties, žestikulēt.
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties.
šļakāt Ar roku šļakstīties.
iesmaidīt Ar smaidu ieskatīties.
virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
izklunkāties Ar troksni izšļakstīties.
plorckāties Ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties.
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
atslieties Atbalstīties (pret ko).
atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem).
uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas.
pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
atsliegties Atbalstīties, atgāzties.
atstutēties Atbalstīties, atslieties.
sasprensties atbalstīties, atspiesties.
kaipt Atbalstīties, pieturēties.
atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties.
atremties Atbalstīties.
atspiesties Atbalstīties.
atspīlēties Atbalstīties.
atstīrināties Atbalstīties.
sastutēties Atbalstīties.
uzkremties Atbalstīties.
uzremties Atbalstīties.
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
kampļāt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
kampstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
kamstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
nogramstīties Atkārtoti taustīties.
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
gulgāt Atraugāties, rīstīties.
gulgāties Atraugāties, rīstīties.
aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt.
pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt.
aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties.
aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties.
skriet Ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām).
apskriet Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
skriet Ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
lidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.).
pārlidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā).
žvidzēt Ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties.
fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko).
mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
pamest acis ātri vai pavirši paskatīties.
atrist Atritināties, attīties.
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas.
atlūkoties Atskatīties (1).
atlūkoties Atskatīties (3).
atsavērties Atskatīties atpakaļ.
grasīt uz atskatīties uz kādu.
apagaļus skatīties atskatīties.
atsaskatīties Atskatīties.
atvērties Atskatīties.
okusivatsja Atskatīties.
atslāpstīties Atslapstīties.
atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām.
uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski.
ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izražoties Attīstīties miesās.
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
pēkšties Attīstīties, izplatīties.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
izkuplināties Attīstīties, izvērsties.
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
griezties Attīstīties, norisēt (citādi).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pennēties attīstīties.
atsatīstīties Attīstīties.
izpennēties Attīstīties.
atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties.
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai.
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām.
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem.
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām).
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem.
dārzbēglis Augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza.
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt).
ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties.
bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties.
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
čukstīties Bakstīties, durstīties.
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties.
čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties.
čudurēties Bakstīties.
stutēties Balstīties (1).
stutēties Balstīties (2).
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.).
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to.
izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju.
remties Balstīties, atspiesties.
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties.
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām).
atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu).
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē.
noplančot Bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt.
vinčelēt Bez darba slaistīties apkārt.
slundurēt Bez darba slaistīties, tūļāties.
luderēt Bez darba slaistīties.
malžāt Bez darba slaistīties.
joksīties Bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā).
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1).
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties.
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu.
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
sasaunēties biezi saģērbties (satīties).
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.).
saģuģināties biezi saģērbties, satīties.
sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā.
iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties.
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās).
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām.
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
bīkstēties Bīstīties.
flederēt Blandīties apkārt; slaistīties.
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties.
lažierēt Blandīties; slapstīties.
ložierēt Blandīties; slapstīties.
ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties.
bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties.
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties.
pablisināties Blisinot acis, paskatīties.
žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties.
bļaukāt Bļaustīties, klaigāt.
bļūdināt Bļaustīties, klaigāt.
rīklēties Bļaustīties, lamāties.
aldāt Bļaustīties; trokšņot.
bļaurīt Bļaustīties.
ķērkāt Bļaustīties.
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā).
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties.
pabolīties Bolot acis, paskatīties.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3).
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem).
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām.
kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties.
dankaroties Brūtēties, lakstīties.
bukstīties Bukņīties, grūstīties.
dīžāt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dizināt Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžļāties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžļoties Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
dīžot Būt bezdarbībā, slaistīties bez darba.
palikt Būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem).
strebulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
sturbulēt Būt nemierīgam, kustēties, raustīties.
viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu).
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
skanēt Būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
korelēt Būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem).
staroties Būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi.
pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt.
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt.
iecepties Cepoties saistīties, savienoties.
iekļauties Cieši apņemt sev apkārt; ietīties.
paņāties Cieši ietīties (apģērbā).
spruņģēties Cieši ietīties (apklāties vai apģērbties).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
nosprandzēties Cieši notīties (ar jostu).
nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
pasakalties Cieši paskatīties acīs.
saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties).
lipt Cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sačunčulēties cieši satīties.
vīstīties Cieši tīties (segā, drēbēs).
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
ieurbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu.
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem.
kraustīties Čamdīties, ķerstīties.
stostīšanās Darbība --> stostīties.
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem.
mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu.
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties.
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties.
dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3).
grebelēties Drebelēties, grābstīties.
būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties.
malties Drūzmēties; grūstīties.
piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
špāsēties Dzīt jokus; ākstīties.
kuknīties Ejot grūstīties ar elkoņiem vai dūrēm.
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas).
ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules.
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.).
svalbāties Gāzelēties, valstīties.
glāsīties Glastīties, maigi spēlēties.
žegnīties Glāstīties.
lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt.
kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot.
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
grābāties Grābstīties (1).
grābļāties Grābstīties (1).
grābstīt Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (1).
gramstīties Grābstīties (2).
ņagāties Grābstīties ar rokām.
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību.
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties.
kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt.
grabelēt Grābstīties, grabināties.
gribstināt Grābstīties, karstīties.
kampstīties Grābstīties, knakstīties.
dervelēt Grābstīties, ķerstīties.
blūzgāt Gramstīties.
gramdīt Gramstīties.
lāpāt Gramstīties.
nožmīkstēt Greizi noskatīties.
žveirēt Greizi skatīties.
skrodīties Grozīties, plātīties, izrādīties.
malties Grozīties, valstīties.
gumdīties Grūstīties, bukņīties.
grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties.
buksnīties Grūstīties, dot dunkas.
čuderēties Grūstīties, drūzmēties.
dukurēties Grūstīties, dunkāties.
tuncīties Grūstīties, dunkāties.
duckāties Grūstīties, kauties.
drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties.
dīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties.
stimstīties Grūstīties, stomīties.
stumstīties Grūstīties, stumdīties.
dukstīties Grūstīties; bakstīties.
strādāt ar elkoņiem grūstīties.
grūstalēties Grūstīties.
stūkāties Grūstīties.
stūknīties Grūstīties.
gulžņāties Gulstīties, gulšņāt.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties.
kretelēties Gūstīties, ķerstīties.
cirkulējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties arī ar starpšūnu šķidrumiem.
difundējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties difundējot.
telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti.
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1).
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā).
iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties.
bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
iesarakstities Ierakstīties.
īskuošona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis.
iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā).
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos.
sasasaistīties Iesaistīties (kādā grupā).
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā.
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim).
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā).
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā).
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties.
pastupīt Iesaistīties darbā, skolā.
piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5).
piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4).
skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā.
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm).
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām.
iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā.
pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus.
iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
sabruzgāties iesaistīties savstarpējā strīdā.
iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās.
salamāties iesaistīties strīdā.
iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā).
nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā).
iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1).
aizdzirkstīties Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties.
uzvēdīt Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
uzvējot Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties.
ielaistīties Iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties.
ielāsmēt Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
ielāsmot Iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu.
aizperēt Iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis.
uzdvest Iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties.
iemostīt Iesākt stostīties.
iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties.
knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties.
ieredzēt Ieskatīties (3).
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu.
ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu.
iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties.
ievirst Ieskatīties, iemīlēties.
ievirsties Ieskatīties, iemīlēties.
ieblenzt Ieskatīties.
iečolēt Ieskatīties.
iečollēt Ieskatīties.
ieglūnēt Ieskatīties.
ievērties Ieskatīties.
iežūrēt Ieskatīties.
bipotencialitāte Iespēja pastāvēt vai attīstīties divos virzienos.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām.
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām).
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku.
mest sev cilpu kaklā iet nāvē; iesaistīties riskantā pasākumā.
plāvot iet plašumā, izplatīties.
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
iesitināties Ietērpties, ietīties.
čunčurāt Ietīstīties, biezi saģērbties.
ietūstīties Ietīstīties.
sabambināties Ietīstīties.
sačenčerēties Ietīstīties.
apdumēt Ietīties biezā miglā.
aizrūkt Ietīties dūmos (tvaikos).
apkražāties Ietīties lupatās, kankaros.
aizmauties Ietīties mākoņos.
iesasukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
iesukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
sakunkuroties Ietīties, ietuntuļoties.
tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos).
iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku.
apģuģināties Ietīties, ievīstīties (visapkārt).
tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos.
satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties.
aizvīstīties Ietīties, ievīstīties.
aptīņāties Ietīties, ievīstīties.
bambināties Ietīties, ievīstīties.
iekužņāties Ietīties, ievīstīties.
ieriesties Ietīties, ievīstīties.
ņūņāties Ietīties, ievīstīties.
sabuģenēties Ietīties, ievīstīties.
sakubināties Ietīties, ievīstīties.
dasatīties Ietīties, satīties.
toņāties Ietīties, silti apģērbties.
apčupināties Ietīties.
apčupinēt Ietīties.
iesatīties Ietīties.
iesegties Ietīties.
ietuntuļāties Ietuntuļoties; ievīstīties.
ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko).
iesavalstīties Ievalstīties.
pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko).
iejozties Ievīstīties, ieterpties.
sapoināties Ievīstīties, ietērpties.
nūņāties Ievīstīties, ietīties.
iebozties Ievīstīties, satuntulēties.
balzīties Ievīstīties.
bāzīties Ievīstīties.
ievīkstīties Ievīstīties.
sazvilnēt Ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
nokratīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties.
noslaistīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties.
noslapstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties.
novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
nosūkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties.
izākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties (1).
izaākstīties Ilgāku laiku, daudz ākstīties.
atsabļaustīties Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
atvēplāt Ilgāku laiku, daudz bļaustīties.
izgrābāties Ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties.
izgrābstīties Ilgāku laiku, daudz grābstīties.
izgrūstīties Ilgāku laiku, daudz grūstīties.
izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties.
izknakstīties Ilgāku laiku, daudz knakstīties.
izķerstīties Ilgāku laiku, daudz ķerstīties.
izžampāties Ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties.
izmurdzīties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
izmurdzulēties Ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties.
izrīstīties Ilgāku laiku, daudz rīstīties.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties.
izaskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt.
izavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt.
atsavērties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
izabučāties Ilgāku laiku, daudz skūpstīties.
izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
izšļakstīties Ilgāku laiku, daudz šļakstīties.
iztaustīties Ilgāku laiku, daudz taustīties.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
iztīņāties Ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties.
izvaibstīties Ilgāku laiku, daudz vaibstīties.
izvaikstīties Ilgāku laiku, daudz vaikstīties.
izvalstīties Ilgāku laiku, daudz valstīties.
izvārtīties Ilgāku laiku, daudz vārtīties.
izzvalstīties Ilgāku laiku, daudz zvalstīties.
saskatīties ilgi un intensīvi skatīties.
čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt; taustīties, grābstīties.
sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā.
specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī).
nokūpēt Īsu brīdi izplatīties (par smaržu).
nošķīst Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
nokratīties Īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties.
noķerstīties Īsu brīdi ķerstīties un pabeigt ķerstīties.
nolaistīties Īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties.
nomāžoties Īsu brīdi māžoties, ākstīties.
noplātīties Īsu brīdi plātīties un pabeigt plātīties.
noraustīties Īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties.
nodzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1).
nodzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1).
padzirkstīt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1).
padzirkstēt Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1).
nostostīties Īsu brīdi stostīties.
nosūkstīties Īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties.
nošķīst Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
novaibstīties Īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties.
novalstīties Īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties; nozvalstīties.
novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
nozvalstīties Īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties.
norīstīties Īsu brīdi, vienu reizi rīstīties.
izmērkaķoties Izākstīties, izālēties.
izdarīties Izākstīties.
izderbelēties Izākstīties.
izdervelēties Izākstīties.
izmādīties Izākstīties.
izabārstīties Izbārstīties.
izabļaustīties Izbļaustīties.
izbļaudīties Izbļaustīties.
izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem).
izgramstīties Izgrābstīties.
izagrūstīties Izgrūstīties.
izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties.
apslenderēt Izklenderēt (apslaistīties).
izskulstīties Izkulstīties.
izkurmuļoties Izkūņoties, attīstīties, iznākt, celties.
nošļenderēties Izlaistīties (nesot).
izalaistīties Izlaistīties.
izšelderēties Izlaistīties.
izšļanderēties Izlaistīties.
izšļankāties Izlaistīties.
pļundzināt Izlaistīties.
pipkoties izlocīties, slapstīties.
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
sprikstīt izmanīgi, dzīvi, dedzīgi skatīties.
slīgt Izplatīties (3).
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem.
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt.
uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
šauties Izplatīties (kādā virzienā) - par skaņām, smaržām.
gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu).
ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem.
iekļūt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu.
ielīt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu.
ielidot Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
ieplūst Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu.
krist Izplatīties (kur, kādā virzienā).
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
ieaugt Izplatīties (kur) - par augiem.
klāties Izplatīties (kur) - par smaržām.
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.).
stīdzēt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
stīgt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
izplūst Izplatīties (no kāda avota) - par skaņu, gaismu.
nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām.
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam.
pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni.
spraukties Izplatīties (pa ko šauru) - par gaismu.
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
sludēt Izplatīties (par baumām).
līt Izplatīties (par gaismu).
noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
līt Izplatīties (par liegām skaņām).
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
klīst Izplatīties (par skaņām, gaismu).
aizlidot Izplatīties (par skaņām).
aizplūst Izplatīties (par skaņām).
aizvelties Izplatīties (par skaņām).
laisties Izplatīties (par skaņām).
traukt Izplatīties (par skaņu, gaismu).
traukties Izplatīties (par skaņu, gaismu).
velties Izplatīties (par skaņu); virzīties līdz ar skaņas avotu.
lidot Izplatīties (par smaržām, skaņām u. tml.).
vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
vēdīties Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.).
izplūst Izplatīties (par smaržu).
paklīst Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.).
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti).
velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā.
izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu.
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
plūsmot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu.
krist Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu.
kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
izspraukties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu.
pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni).
nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem).
vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju).
pārvelties Izplatīties kādā virzienā (par skaņām).
noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
iradiēt Izplatīties organismā (par sāpēm).
izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm).
pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
tikt Izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā.
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā).
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
krist Izplatīties vertikāli (par zibeni).
sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
uzlidot Izplatīties virzienā uz augšu (par skaņām, balsi).
celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu.
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot.
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
izasēties Izplatīties, izkaisīties augsnē (par sēklām).
iztiekties Izplatīties, izliekties, parādīties uz āru.
iesparoties Izplatīties, izplesties.
izplensties Izplatīties, izplesties.
izplāvāties Izplatīties, izplēsties.
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni).
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu).
iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.).
slavēt izplatīties, kļūt zināmam (par baumām).
staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.).
iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.).
vējot Izplatīties, kļūt zināmam.
plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu.
spiesties Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu).
ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
lidināties Izplatīties, plūst (par skaņām, smaržām u. tml.).
vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu).
līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu).
pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
selīties Izplatīties; apmesties uz dzīvi.
izaplatīties Izplātīties; izlielīties.
plaust Izplesties, izplatīties.
izviļņot Izplūst (par gaisu, smaržu u. tml.); izplatīties (par skaņu).
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
izčukstīties Izrakņāties, izbakstīties (piemēram, ko meklējot).
rakstīties Izrakstīties (2).
izreģistrēties Izrakstīties (no dzīvesvietas).
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties.
izrežģīties Izrisināties, attīstīties.
izritēt Izritināties (1), iztīties (2).
izvērties Izskatīties (1).
nerādīt dzīvības zīmes izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
izrēgoties Izskatīties.
izšļacīties Izslacīties, izšļakstīties.
izsnaicīties Izsnaikstīties.
izsnaikāties Izsnaikstīties.
iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu; izplatīties caur; (kam), caur (ko) piemēram, par stariem.
plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties.
nošļanderēties Izšļakstīties (nēsājot).
nošķelvinēties Izšļakstīties (nesot, no šķidruma vaļējā traukā).
izblancīties Izšļakstīties.
izšķelvinēties Izšļakstīties.
izkamāties Iztīties, atbrīvoties, izkļūt (no sarežģītas situācijas).
izkamaļot Iztīties, atbrīvoties.
izkamaļoties Iztīties, atbrīvoties.
izpēnēties Iztīties, atbrīvoties.
iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu).
iztiņāties Iztīties, atsvabināties.
izdandalāties Iztrakoties, izbļaustīties (kā čigāni).
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
izavāļāties Izvāļāties, izvārtīties.
izavārtīties Izvārtīties.
izaviļāties Izvārtīties.
izvaļāties Izvārtīties.
izvāļoties Izvārtīties.
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
izpumpurēties Izveidoties, attīstīties.
izpumpuroties Izveidoties, attīstīties.
aināties Izveidoties, izvērsties, atritināties, attīties.
izvīkšties Izvīkstīties.
izvīrināties Izvīkstīties.
izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru.
izvīkstīties Izvīstīties.
izpeķoties Jārēties, knakstīties.
mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties.
jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita.
jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta.
mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās.
mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties.
jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts.
mēgļot Jokot, ākstīties, zoboties; izniekot.
jukurēties Jokoties, ķerstīties.
fidroties Jokoties; ākstīties.
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
aptumšotie kadri kadri, kurus uzņem dienasgaismā, bet attēlam liek izskatīties tumšākam ar aptumšojošu kameras filtru vai īpašiem attīstīšanas paņēmieniem.
plāča Kāds, kam patīk plātīties.
noguldzīties Kādu brīdi rīstīties, atraugāties.
parīstīties Kādu brīdi rīstīties.
izčamdīties Kādu laiku meklējot taustīties.
pablensties Kādu laiku paskatīties.
novīstīties Kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties.
nosvaipīties Kādu laiku vaibstīties un beigt vaibstīties.
izvaibīties Kādu laiku vaibstīties, šķobīties.
nokārnēt Kādu laiku ziņkārīgi skatīties.
izsmalstīties Kādu laiku, pietiekoši smalstīties.
lanckarāties Karāties, tīties (pa kājām).
kurnēt Kārīgi skatīties, kā kāds ēd.
jēglot Kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties.
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
blozīties Kavēties, slaistīties.
rignēt Kavēties, slaistīties.
brēkaļāt Klaigāt, bļaustīties.
brēkāt Klaigāt, bļaustīties.
plenderēt Klaiņot; slaistīties, uzdzīvot.
klastīties Klāstīties, plātīties.
dugāt Kliegt, brēkt, bļaustīties.
aikstīties Kliegt, trokšņot; vaikstīties.
sazešķēt Kļūt netīram, savārtīties.
sazešķēties Kļūt netīram, savārtīties.
aizskanēt Kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
ieviesties Kļūt plaši zināmam, izplatīties; kļūt plaši lietojamam.
iziet pasaulē Kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām.
cirkulēt Kļūt zināmam daudziem; izplatīties (par runām, baumām u. tml.).
zagstīties Knakstīties, ķerstīties ar meitām.
knakstināties Knakstīties, ķerstīties.
pekoties Knakstīties, pa jokam cīnīties.
snakstīties Knakstīties; ķerstīties.
knakšināties Knakstīties.
knakšķoties Knakstīties.
kņakstīties Knakstīties.
knapstīties Knakstīties.
knikstināties Knakstīties.
komplementoīds Komplements, kas spēj saistīties ar amboceptoru, bet nespēj (pēc karsēšanas) ierosināt līzi.
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties.
ņikšķēt Krakšķēt, čīkstēt, kurkstēt, ķērkt, varkšķēt, bļaustīties.
kramšļāties Kramstīties.
kremstīties Kramstīties.
opalizēt Krāsaini laistīties, kā opālam.
zeltēt Krāsoties dzeltenam, zeltīties.
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu.
ļencēt Kratīties, kratīt; lencēt.
lencēt Kratīties, kratīt.
kuldurēties Kratīties, kustēties.
ļeperēt Kratīties, kustēties.
krecelēties Kratīties, purināties.
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam.
svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem).
dricelēties Kratīties; šūpoties.
kačāties Kratīties.
žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
krustīties Kristīties.
šlenderēties Kuļāties, zvalstīties.
žvanckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); svārstīties, šūpoties.
švikāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
švinkāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties.
žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties.
salaisties Kūstot (kam) augstā temperatūrā, sasaistīties, savienoties.
sasalieties Kūstot kam, savienoties, sasaistīties.
piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
mādžoties Ķēmoties, ākstīties.
māžļoties Ķēmoties, ākstīties.
fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi.
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties).
ramstīties ķerstīties pēc ēdiena.
šķarstīties Ķerstīties, grābstīties.
kamstīties Ķerstīties, savstarpēji kost (viens otram).
atsažņaudzīties Ķerstīties, spaidīties.
karstīties Ķerstīties.
ķarstīties Ķerstīties.
žākstīties Ķerstīties.
purāties ķerties, satīties.
lipotropija Ķīmisku savienojumu (piem., narkotisku vielu) spēja saistīties ar taukiem.
angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus.
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
kaļčāties Laistīties (ar ūdeni).
šļaukstīties Laistīties (ar ūdeni).
žanckāties Laistīties (ar ūdeni).
šļirckāties Laistīties ar šļircēm.
pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties.
laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā.
šļargāties Laistīties, plunčāties.
plančāties Laistīties, šļakstīties ar ūdeni.
brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt.
brūzāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
brūzgāties Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu).
šļirkāties Laistīties, šļākties.
pilčāties Laistīties.
plunkatāties Laistīties.
pluzēties Laistīties.
šelderēties Laistīties.
žeirēties Laistīties.
zlaņķēties Laistīties.
kāksloties Laizīties, skatīties pēc kāda kāruma.
atslīgt Lēni atbalstīties.
pompaļāties Lēni ģērbties, tīstīties; tūļāties, lēni ģērbjoties, tīstoties.
rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
iekužoties Liekoties gulēt gultā vai apģērbjoties cieši ietīstīties, ietīties.
afektierēt Lielīties, ākstīties.
grikāties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
griķēties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
griķināt Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
grikoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
griķoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties.
griķāties Lielīties, dižoties, plātīties.
kriķēties Lielīties, dižoties, plātīties.
kriķoties Lielīties, dižoties, plātīties.
izdzirties Lielīties, plātīties.
atlieties Liet līdz apnikumam; savstarpēji aplaistīties.
čur Lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties).
lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties.
paņemt parakstu likt parakstīties (par ko).
vārtināt Likt, ļaut (dzīvniekiem) vārtīties.
pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
pielipties Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
salipt Līpot sasaistīties (ar ko).
salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
salipties Līpot sasaistīties, savienoties.
ķepēties Lipt, saistīties klāt (par vielu).
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties.
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem).
sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties.
dandzīties Locīties, raustīties.
čikāties Lozēt uz pirkstiem; pēc kārtas skaitīties.
šaudīties lūkoties, ātri skatīties apkārt.
cūrēties Lūkoties, ieskatīties.
novērties Lūkoties, paskatīties turp, apskatīt.
žurgot Lūrēt, slepeni skatīties.
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas.
paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties; cieši paskatīties.
glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties; cieši skatīties.
pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā).
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.).
atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku).
ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties.
aizjoņot Ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.).
skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties.
atbalsta punkts ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
(visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
(visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties.
pampaļāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
pamparāties Ļoti silti ģērbties vai satīties.
aptuntuļoties Ļoti silti saģērbties; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt sev apkārt; aptīstīties.
šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni).
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
skatīties (ar) abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties.
ņemt acis pirkstos (retāk rokā), arī turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
turēt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
pārmisīties Maldīties, pievilties, pārskatīties.
rādīties Māt, plātīties (parasti ar rokām).
pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
iesānis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāniski Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņu Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
pačamdīties Mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt.
pačužināties Mazliet slaistīties.
aizstostīties Mazliet stostīties, raustīt valodu.
pavāļoties Mazliet, kādu laiku (šurp un turp) valstīties.
pažākstīties Mazliet, nedaudz ākstīties.
pičāties Mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā).
ar acs kaktiņu mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties).
vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
čukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
šukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
māsenēties Meklēties, grābstīties.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
paēnsugas Mežkopībā koku sugas, kas spējīgas attīstīties samērā vājā gaismā.
murkāties Mīcīties, vārtīties.
aerofobs Mikroorganisms, kas spēj attīstīties tikai bez skābekļa.
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
zvilnēt Mirdzēt, laistīties, līgoties.
spaitīties mirdzēt, laistīties.
spogāt Mirdzēt, laistīties.
spogot Mirdzēt, laistīties.
vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības; ākstīties, blēņoties.
dulloties Muļķoties; ākstīties; trakot.
boķēt Naidīgi, dusmīgi skatīties; lūrēt.
iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties).
greizai Neapmierināti, nicinoši (skatīties).
apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu).
stāvēt uz vietas neattīstīties, nemainīties.
pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties.
arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos.
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt.
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt.
pakavēties (ar) acīm neilgu laiku skatīties (uz ko).
paskatīties Neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
pablenzt Neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
pabakstīties Neilgu laiku, mazliet bakstīties.
pabļaustīties Neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt.
pagrābstīties Neilgu laiku, mazliet grābstīties.
pagrūstīties Neilgu laiku, mazliet grūstīties.
paskatīties Neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko).
pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties.
paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
pagrandīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties.
paķerstīties Neilgu laiku, mazliet ķerstīties.
palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
paplātīties Neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām).
paraustīties Neilgu laiku, mazliet raustīties.
pabučoties Neilgu laiku, mazliet skūpstīties.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties.
paslapstīties Neilgu laiku, mazliet slapstīties.
pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
pastostīties Neilgu laiku, mazliet stostīties.
pasūkstīties Neilgu laiku, mazliet sūkstīties.
pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
pašļakstīties Neilgu laiku, mazliet šļakstīties.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties.
patīstīties Neilgu laiku, mazliet tīstīties.
patīties Neilgu laiku, mazliet tīties.
pavaibstīties Neilgu laiku, mazliet vaibstīties.
pavalstīties Neilgu laiku, mazliet valstīties.
pavārtīties Neilgu laiku, mazliet vārtīties.
pazvalstīties Neilgu laiku, mazliet zvalstīties.
uzšļakāties Nejauši uzšļakstīties.
skaitīt zbvirbuļus nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā.
žvigot Nekā nedarot slaistīties no vienas istabas otrā.
aprežģīties Nekārtīgi aptīties.
podzināties nekārtīgi un biezi ietīties vecās drēbēs.
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
aprakt Neļaut attīstīties (spējām); arī pazudināt.
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties.
rimstīties Nemierīgi stāvēt, dīdīties, snaikstīties (par zirgu).
izskatīt acis no pieres nemitīgi, ilgi kur skatīties, kādu ļoti gaidot, ko meklējot.
alberēties Nenopietni, trokšņaini uzvesties; ākstīties; aušoties.
bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu.
ne acu neuzmest nepaskatīties (uz kādu, ko).
stāvēt malā (arī nomaļus) nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
telderēt Neskaidri runāt, stostīties.
bokstīt Neskaidri runāt; stostīties.
ķeņķerēties Nevajadzīgi saistīties ar sliktu cilvēku.
nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
mākties Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā).
uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā.
ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām.
ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
ņirbt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu).
ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties.
čakarēt bobi niekoties; slaistīties; kavēties.
pliksnēt Nīkuļot, vāji attīstīties.
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
panckarāties Nodarboties ar lupatām, ietīties lupatās.
nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
notīkot Noglūnēt, noskatīties.
nograbstīties Nogramstīties.
pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
nokākarāties Nokārstīties ar lupatām.
ieķibelēties Nokļūt vai iesaistīties nepatikšanās.
nokrustīties Nokristīties.
svētīties Nokrustīties, mest krustu.
nenoskatīties Nolieguma darb. v. --> noskatīties (1).
neskatoties Nolieguma divdabis --> skatīties.
noošņāties Noostīties.
zīķēt Norādīt, cieši skatīties.
nosaraustīties Noraustīties.
bērnu tiesības normu kopums, kas nodrošina bērniem iespēju sociāli attīstīties, īstenojot dotības un intereses.
nolencēt Noskatīt, noskatīties.
notīkāties Noskatīties (1).
noķīķēt Noskatīties, mērķēt.
nosavērties Noskatīties, nolūkoties.
noolīties Noskatīties.
noraudzīties Noskatīties.
nosaskatīties Noskatīties.
notīkāt Noskatīties.
noskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu, saskūpstīties.
nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt.
nolocīties Noslaistīties.
nosaslaistīties Noslaistīties.
noslamstīties Noslaistīties.
nosukstēties Noslaistīties.
nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu).
slēpstīties Noslēpties, slapstīties.
onkotropisms Nosliece saistīties ar audzēja šūnām.
opsonofilija Nosliece saistīties ar opsonīnu.
nosluņķēties Noslinkot, noslaistīties; nosloņķēties.
nosloņķēties Noslinkot, noslaistīties.
nosastāstīties Nostāstīties.
nosūrstīties Nosūkstīties, nosūroties.
nosašļakstities Nošļakstīties.
strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
nositināties Notīties (1).
nositināties Notīties (2).
nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ).
noņaibīties Novaibstīties.
novaikstīties Novaibstīties.
nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties.
nosavalstīties Novalstīties, parasti aiz slinkuma, laiskuma.
appērties Novārtīties, aplipt.
nojaukties Novārtīties.
nolūkot Novērot, noskatīties.
novīkstīties Novīstīties.
apvienoties organizatoriski saistīties
šņukāties Ostīties; ošņāties.
ošņāties Ostīties.
šņakstīties Pa jokam ķerstīties, grābstīties.
pasaākstīties Paākstīties.
paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt.
pasabļaustīties Pabļaustīties.
pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties.
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.).
pagrābāties Pagrābstīties.
pagrābstīt Pagrābstīties.
pagramstīties Pagrābstīties.
veidoties Pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
plesties Pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā.
rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
pasaķarstīties Paķerstīties.
pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
bāzēties Pamatoties, balstīties.
pampuļāties Pampaļāties - ļoti silti saģērbties, satīties.
uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
palaist Panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
atsēdināt Panākt, ka pārstāj attīstīties, veidoties (parasti augonis, roze).
paampelēties Paniekoties; paākstīties.
pasaplatīties Paplātīties.
pažompāties Paplunčāties, palaistīties; pažampāties.
pažampāties Paplunčāties, palaistīties.
izvensties Par kaut ko attīstīties, kļūt.
vilku vaine paradums skatīties atpakaļ.
vilkvaina Paradums skatīties atpakaļ.
pačukāties Parakņāties, pabakstīties.
likt parakstu parakstīties.
pasarakstīties Parakstīties.
rakstīties Parakstīties.
pusacs Parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu.
pavirzīt Parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā).
pārkrustīties Pārkristīties (1).
pārsakristīties Pārkrustīties.
pāršļankāties pārlaistīties.
sakremties pārliecoties atbalstīties (par vairākiem subjektiem).
pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
sapampaļāties pārmērīgi biezi saģērbties, satīties.
paraušļāt Pārrakņāt, sajaukt, pagrūstīties.
pārsaskaitīties Pārskaitīties.
apmisēt Pārskatīties, kļūdīties.
samislīt Pārskatīties, kļūdīties.
šumīties Pārskatīties, kļūdīties.
nokļūmēties Pārskatīties, maldīties, spert aplamu soli.
misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties.
apsamānīties Pārskatīties.
apsazīties Pārskatīties.
nomērķēties Pārskatīties.
pārvērties Pārskatīties.
šķiebties Pārskatīties.
apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.).
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
pārslacīties Pāršļakstīties.
pāršļacīties Pāršļakstīties.
izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu).
virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu.
sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām).
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu).
pavērties Paskatīties (2).
pavērst (pagriezt) skatu (arī skatienu) paskatīties (kāda virzienā).
pagriezt skatienu (arī skatu) paskatīties (kādā virzienā).
pamest acis (arī skatienu, skatu) Paskatīties (uz ko, kur).
pamest skatienu (arī skatu, acis) Paskatīties (uz ko, kur).
uzskatīties Paskatīties (uz ko); uzlūkot.
atskatīties Paskatīties atpakaļ.
pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi.
nospieģelēties Paskatīties spogulī.
pamest skatu (arī skatienu) gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
pamest skatu gaisā paskatīties uz augšu, augšup.
palūkāt Paskatīties, apskatīt.
paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi; palūkoties (1).
palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi.
parēgāties Paskatīties, pavērties.
palūrēties Paskatīties; paslepus paskatīties.
pavērst skatienu (arī skatu) paskatīties.
uzmest ērgļa aci paskatīties.
pačolēt Paskatīties.
paķeksēt Paskatīties.
parēgoties Paskatīties.
pasavērties Paskatīties.
patēmēt Paskatīties.
pavērsties Paskatīties.
pazavērties Paskatīties.
uzvērties Paskatīties.
pasadairīties Paslaistīties, paslinkot.
nolūrēties Paslepus noskatīties.
noziktēt Paslepus novērot, noskatīties (par cilvēku).
lūrēties Paslepus skatīties.
ziktēties Paslepus vērot, skatīties.
pasnaikāties pasnaicīties, pasnaikstīties.
pasasnaicīties Pasnaikstīties.
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
pasašķelvinēties Pašļakstīties (par trauku).
pataukstīties Pataustīties.
paurdīties Paurbināties; arī pabikstīties, parušināties.
nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties.
pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu.
pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties.
diršļāties Pavirši strādāt, slaistīties.
ķiskāties Pavirši strādāt; iesaistīties netīrā darbā.
blasts Pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas.
izskūpstīties Pēc sirds patikas skūpstīt, skūpstīties.
pārdurt Pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli.
pārplēst Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu).
pāršķelt Pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām).
pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
pāršķelt Pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru).
ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu.
sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām).
glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri.
iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.).
iekārties (kādam) elkonī pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
pieķepēties Pielipt, piesaistīties (pie kā, kam klāt).
iereģistrēties Pierakstīties (dzīvesvietā).
noreģistrēties Pierakstīties; nodot personiskus datus iestādē.
piesarakstīties Pierakstīties.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt).
piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem).
piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
piebliesties Piespiesties, atbalstīties.
piestaipīties Piestiepties, stiepjoties izplatīties.
piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti); piesaistīties.
piešļunkāties piešļakstīties, pielāčot.
piešļakāties Piešļakstīties.
pietaukstīties Pietaustīties.
saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties.
izvaikstīties Pietiekoši šķobīt seju, vaibstīties.
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
Seda Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi.
palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu); plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.).
izlīt Plaši izplatīties (piemēram, par gaismu, siltumu).
iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
ģirnīt Plātīties ar kaut ko, lielīties.
ģirnīties Plātīties ar kaut ko, lielīties.
vaikāt Plātīties ar rokām.
šmiežāties Plātīties priekšā.
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
līpēties Plīvot, raustīties, šaudīties (par liesmu).
noplaņčkāties Plunčājoties, bradājot kļūt slapjam; plunčājoties nošļakstīties.
blūžģēt Plunkšķēt, šļakstēt, šļakstīties.
plankšķēt Plunkšķēt, šļakstīties.
pulkšnēties plunkšķināt, plunkšķināties, arī šļakstīties.
dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3).
dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu).
dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu); dvest (3), dvesmot (1).
pūst Plūst, izplatīties līdz ar gaisa plūsmu.
pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ.
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi).
paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm.
čabēt Pļāpāt; atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām).
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni).
balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā var atbalstīties; atbalsts.
attīstīšanās Process --> attīstīties.
šķīstīšanās Process, darbība --> šķīstīties.
datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot.
koldarēties Purināties, kratīties.
sašķurināties Purināties, nopurināties, raustīties.
rādīt Radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi).
mēdāt Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties.
mēdāties Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties.
pārrakstīties rakstot kļūdīties; parakstīties citā vietā.
skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
kūpēt Rasties un izplatīties (par smaržu).
starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.).
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā).
veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu).
bokstēties Raustīt valodu; stostīties.
bokstīties Raustīt valodu; stostīties.
līpt Raustīties (par liesmu).
strebuļot Raustīties (par valodu).
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties.
kulstīties Raustīties, plivināties (vējā).
sturbuļot Raustīties.
tīņāties Refl. --> tīņāt (1); tikt tīņātam; tīties (1).
tīņāties Refl. --> tīņāt (2); tīstīties (1).
tirināties Refl. --> tirināt; arī raustīties, kratīties.
pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; regulāri balstīties (uz ko).
reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties.
pieraksts Rezultāts --> pierakstīt (4), pierakstīties (2).
žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties.
atguldzinēt Rīstīties (ēdot) cenšoties atrīt.
guržņāties Rīstīties, būt tuvu vemšanai.
klugatāt Rīstīties, klukstēt.
ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu.
aizguldzenēties Rīstīties, palikt bez elpas.
rīdēties rīstīties.
ģimstīties Rīstīties.
glundzīties Rīstīties.
guldzenēt Rīstīties.
guldzīties Rīstīties.
gurdzelēt Rīstīties.
klugāt Rīstīties.
krakstīties Rīstīties.
rimstīties Rīstīties.
rīties Rīstīties.
žaukstāt Rīstīties.
žaukstāties Rīstīties.
rīstīt Rīt (daudzkārt un ilgi); rīstīties.
šūpāties Ritmiski kustēties, svārstīties uz augšu uz leju, no vienas puses uz otru.
atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam).
raustīt valodu runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes; stostīties.
pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
sacīkstēties Sacensties; sacīkstīties.
aizmeties Sācis dīgt, attīstīties (parasti pumpurs, aizmetnis).
ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs).
sasatīties Saģērbties, ietīties (lakatos, segās).
nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās).
sapopināties Saģērbties, ievīstīties.
tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos).
sačunčināties Saģērbties, satīties.
satauņāties Saģērbties, satīties.
savienoties Saistīties (4).
piņķerēties Saistīties (ar kādu).
lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem).
stāties Saistīties (noteiktās attiecībās).
jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
asociēties Saistīties asociācijā (3).
biedroties Saistīties biedriskās attiecībās.
mīlēties Saistīties dzimumattiecībās.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības).
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
apvienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
vienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā).
vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu.
adsorbēties Saistīties, uzsūkties cietā vielā (par šķidrumiem un gāzēm).
nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties.
lien kā uts kažokā saka, ja kāds uzmācīgi cenšas kur iekļūt, iesaistīties.
nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību.
skaties (arī raugies) ar acīm! saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu).
paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
sapļuncināties Sakratīties (par šķidrumu), izšļakstināties.
sašaltīties Sakratīties, sašļakstīties.
sadricināties Sakratīties.
sasakratīties Sakratīties.
aizraudzīt Sākt skatīties, vai vēl augoši kartupeļi jau der ēšanai.
sasajemties Sākt spēcīgi augt, attīstīties (parasti pēc augšanas, attīstības aizkavēšanās).
aizkļūdīties Sākt stostīties, samesties mēlei.
satostīties Sākt stostīties, stomīties.
nožagot Sākt stostīties.
aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
ieretēt Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties.
sarīstīties Sākt, parasti pēkšņi, rīstīties; īsu brīdi rīstīties.
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties.
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
sazvalstīties Sākt, parasti pēkšņi, zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties.
sapurāties Saķerties, satīties.
sakuldurēties Salaistīties, sajaukties, sajukt.
salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos.
sasaspiesties Salipt, sasaistīties masā, gabalā.
saļumināties saļumstīties.
sarucināties Samazināties, sarauties, satīties.
sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties; arī satīstīties; arī sačervelēties.
čunčurēties Samudžināties, ietīstīties.
čunčuroties Samudžināties, ietīstīties.
saošņāties Saostīties (1).
saošņāties Saostīties (2).
sasaostīties Saostīties (par dzīvniekiem).
saņuhāties Saostīties.
malzīt Sāpēs mētāties, raustīties.
korespondēt Sarakstīties (ar personām vai iestādēm).
sanaistīties Saraustīties, sastaipīties.
savīties Sasaistīties (2).
aizcilpināt Sasaistīties, savilkties cilpās.
sažļanckāties Saskalināties, sakratīties (par šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu).
satīkāties saskatīties, nolūkoties; savstarpēji ieskatīties.
sasavērties Saskatīties.
viņķelēt Saskatīties.
viņķelēties Saskatīties.
sadoties mutes saskūpstīties.
nobučoties Saskūpstīties.
sabučoties Saskūpstīties.
samutēties Saskūpstīties.
sasabučāties Saskūpstīties.
izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties.
sasūkot Sasūkstīties.
sasvaroties sasvārstīties.
sajuņģēties Satīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi saģērbties; sajozties.
sačankoties satīstīties.
satūstīties Satīstīties.
sarundulēties Satīties (rullī, veltnī); saveltnēties, saritināties.
sarullēties Satīties rullī; tikt sarullētam (1).
sariesties satīties uz aužamo stāvu bomja.
grendzelēties Satīties, mežģīties.
savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs).
saķurzulēties Satīties, saveltnēties; sačokuroties.
savamžoties satīties.
muskulēties Satīties.
sapuņķoties Satīties.
satuntināties Satīties.
satokstīties Satostīties.
apstūkņīties Satuntuļoties, ietīstīties.
aptaunāties Satuntuļoties, silti saģērbties, ietīstīties.
savaibīties Savaibstīties.
savaikstīties Savaibstīties.
sasvīnīties Savārtīties; sasviedrēties.
tuņķēties Savelties, savīstīties.
tuņķoties Savelties, savīstīties.
muskuļoties Savelties, tīties, locīties.
nosūkstīties Savienojumā "nevarēt nosūkstīties": nevarēt beigt sūkstīties.
sadoties Savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": saistīties (vienam ar otru, citam ar citu), lai sadarbotos, savstarpēji palīdzētu u. tml.
iemest Savienojumā ar "acs", "skatiens": ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
laistīt Savienojumā ar verba "laistīties 2" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
mest Savienojumos "mest acis", "mest skatienu": ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
saliedēties savienoties, saistīties noteiktā sistēmā (par parādībām, īpašībām)
saliedēties savienoties, saistīties noteiktā, stabilā grupā (par cilvēkiem)
saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu).
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
savīkstīties Savīstīties (1).
savīkstīties Savīstīties (2).
ņukāties Savstarpēji grūstīties (parasti ķerot citam citu).
tīkāties Savstarpēji ieskatīties.
tīķinēties Savstarpēji ieskatīties.
šļākāties Savstarpēji laistīties, slacīties.
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
sīcēt Sīkam augt, vāji attīstīties.
uzspricēties Sīkiem pilieniem uzšļakstīties.
sapubuļoties silti saģērbties un tāpēc izskatīties resnam.
sapumbuļoties Silti saģērbties, satīties, uzpucēties.
retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce.
grežot Sirdīties, tītīties kā mazi bērni.
šaubīt Skaidri nezināt, svārstīties spriedumā.
šļaukāties Skaloties, laistīties.
blyužgāt Skaloties, šļakstīties (ar troksni).
žvanckāties Skaloties, šļakstīties.
žvonckāties Skaloties, šļakstīties.
sašņakstināties Skaļi saskūpstīties.
noskanēt Skanot izplatīties pār (ko), pāri (kam).
lūkot Skatīt, skatīties.
zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu.
kavēties (ar) acīm skatīties (kādu laiku uz ko).
ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi.
vērties Skatīties (uz ko, kur) - parasti par cilvēkiem.
ķīķerēt Skatīties ar tālskati.
zveirēt Skatīties greizu aci.
lūrēt Skatīties ilgi (uz ko); skatīties nekustīgi, ilgi.
atskatīties Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
atskatīties Skatīties ilgi, līdz apnikumam.
skatīties (arī raudzīties) ar lielām acīm skatīties izbrīnā, pārsteigumā.
skatīties (arī aplūkot, vērot) (ar) kārām acīm skatīties kāri.
skatīties (arī raudzīties) ar kārām acīm skatīties kāri.
skatīties (arī raudzīties) ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
skatīties baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
lūrēt caur pieri skatīties naidīgi (uz ko).
blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā).
šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm).
sejoties Skatīties spogulī.
noskatīties Skatīties un pabeigt skatīties.
spoguļoties Skatīties uz savu attēlu, ko rada spogulis, arī kāda virsma.
lūrēt ar vienu aci skatīties zaglīgi, slepus (uz ko).
gūgot Skatīties, acis un muti ieplētis.
čosīt Skatīties, blenzt.
lupīt Skatīties, blenzt.
pasīt Skatīties, blenzt.
lupināt Skatīties, bolīties.
zīlēties Skatīties, glūnēt.
ķīķoties Skatīties, lūkoties.
bāzt purnu skatīties, lūrēt; jaukties citu darīšanās.
žūrēt Skatīties, mirkšķināt.
mest (acu) zibeņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
mest (acu) zibšņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu.
bačiķ Skatīties, redzēt.
cierēt Skatīties, uzbāzīgi lūrēt.
davērties Skatīties, uzmanīt.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
jaktēt Skatīties, vērot, sekot (kāda darbībai, rīcībai); raudzīties, lai nenotiek kas nevēlams.
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
lūkāt Skatīties; apskatīt.
posīt Skatīties; blenzt.
boķēt Skatīties; mest acis.
boķīt Skatīties; mest acis.
laist acis skatīties.
laist skatienu skatīties.
bolīties Skatīties.
čaļiķ Skatīties.
dibaķ Skatīties.
ķiķēt Skatīties.
ķīķēt Skatīties.
knacaķ Skatīties.
knajsaķ Skatīties.
peilēt Skatīties.
rēgāties Skatīties.
verjuņiķ Skatīties.
vēroties Skatīties.
zikaķ Skatīties.
bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta.
izbučoties Skūpstīties daudzas reizes, pietiekoši izskūpstīties.
mainīt skūpstus skūpstīties.
nolaist skūpstīties.
bučāties Skūpstīties.
bučoties Skūpstīties.
laizīties Skūpstīties.
lūpināties Skūpstīties.
mutēties Skūpstīties.
mutīties Skūpstīties.
mutoties Skūpstīties.
nomutēties Skūpstīties.
sūkties Skūpstīties.
sumināt Skūpstīties.
zīsties Skūpstīties.
brizgātiēs Slacīties, šļakstīties.
slamstīties Slaistīties (1).
blinderēt Slaistīties apkārt bez darba.
strūļot Slaistīties apkārt bez darba.
olāt Slaistīties apkārt, slinkot.
olāties Slaistīties apkārt, slinkot.
dairīties Slaistīties apkārt, stāvēt dīkā.
slonīties Slaistīties bez darba apkārt.
nobumbulēt Slaistīties bez darba; notērēt laiku; noklaiņot.
bumulēt Slaistīties bez darba.
malzīt Slaistīties bez darba.
šlaustīties Slaistīties darbu darot.
smalstīties Slaistīties, apkārt klaiņot.
ļembāties Slaistīties, bez vajadzības darīšanās jaukties.
noslienēt Slaistīties, dīki pavadīt kādu laiku.
dūzināties Slaistīties, lēni strādāt.
gulstīties Slaistīties, loderēt, bieži atgulties.
gulsnēties Slaistīties, loderēt.
gulsnīties Slaistīties, loderēt.
dīkoties Slaistīties, neko nedarīt, vaļoties.
sist gurķi slaistīties, neko nedarīt.
slīmēties slaistīties, slinkot.
gaistīties Slaistīties, slinkot.
oļāt Slaistīties, slinkot.
ļimbāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties.
ļurgāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties.
šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties.
limbāties Slaistīties; jaukties citu darīšanās.
slaiņāties slaistīties.
svalstīties slaistīties.
bozīties Slaistīties.
bumbulēt Slaistīties.
loderēt Slaistīties.
lusīties Slaistīties.
milstīties Slaistīties.
rēkāties Slaistīties.
slaisties Slaistīties.
šļajāties Slaistīties.
šļaustīties Slaistīties.
šļodzīties Slaistīties.
struinīt Slaistīties.
tilaudot Slaistīties.
tūloties Slaistīties.
valdzīties Slaistīties.
vērtot Slaistīties.
zolēties Slaistīties.
slamstiķot slamstīties, slinkot.
glamstīt Slapstīties, bēguļot.
bošķoties Slapstīties, slēpties.
glamstīties Slapstīties.
ļiņaķ Slapstīties.
žapstīties Slapstīties.
iztīkot Slepeni noskatīties, noglūnēt.
ķīķerēties Slepeni vai no attāluma noskatīties.
iefiltrēties Slepus iesaistīties kādā vidē.
ielūrēt Slepus ieskatīties.
nolūrēt Slepus noskatīties, novērot.
nošķielēt Slepus noskatīties.
strič Slepus noskatīties.
paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku).
palūrēt Slepus paskatīties, pavērot.
glūnēt Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem).
glūnēt Slepus skatīties, vērot (par cilvēku).
lūrēt Slepus skatīties, vērot.
šķielēt Slepus skatīties.
ar vienu aci slepus, mazliet; nevērīgi, nicīgi (skatīties).
atsmirdēt Sliktai smakai izplatīties līdz (runātājam).
slīmēt slinkot, slaistīties.
lompēties Slinkot, slaistīties.
lumpēties Slinkot, slaistīties.
lumsterēties Slinkot, slaistīties.
trusnīties Slinkot, valstīties (gultā).
pemperēties Slinkot, vēderu laitīt, valstīties.
sluņķēties Slinkot; slaistīties; sloņķēties.
sloņķēties Slinkot; slaistīties.
malzīties Slinkumā slaistīties.
snaigoties Snaigstīties.
svaigstīties Snaigstīties.
snaicīties Snaikstīties.
snaistīties Snaikstīties.
mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā).
aikāties Spārdīties, bļaustīties.
dikalēties Spārdīties, raustīties.
dikāties Spārdīties, raustīties.
kuinīties Spārdīties, raustīties.
svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
blindēt Spīdēt, laistīties.
gulties Spiest ar savu smagumu (uz ko), balstīties (uz kā).
kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām.
mūdzīties Spiesties, grūstīties, stumdīties.
spaldzēt Spīguļot, laistīties 2(1) (par kāda šķidruma virsmu).
spieģelēties Spoguļoties; skatīties spogulī.
dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši).
dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstēt (1).
dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstīt (1).
šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā.
šļaicīties Staipīties; vāļāties, valstīties.
vēplot Stāvēt un skatīties muti atplētis.
izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2).
izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piemēram, telpā, vidē); process --> izplatīties (1).
mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas.
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
atsperties Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena).
durties Stingri skarties (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām.
stomīties stostīties
apraustam Stostīties (vai šļupstēt).
kāķelēt Stostīties, neskaidri runāt, šļupstēt; pļurkstēt.
mostīt Stostīties, nespēt pareizi izteikt.
mostīties Stostīties, nevarēt izrunāt.
mokstīt Stostīties, nevarēt pareizi izrunāt.
tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
bibināt Stostīties, stomīties, pļāpāt, neskaidri runāt.
tutelēt Stostīties, stomīties.
aizavilkties Stostīties.
aizieties Stostīties.
drūvēties Stostīties.
gāstīties Stostīties.
minstīties Stostīties.
mulmēt Stostīties.
nostīt Stostīties.
nostīties Stostīties.
rimstīties Stostīties.
šteberēties Stostīties.
stebēties Stostīties.
štebēties Stostīties.
štoterēt Stostīties.
tokstīties Stostīties.
toterēt Stostīties.
atplaukt Strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma).
rosīties Strauji attīstīties, augt (par augiem, to daļām).
iešalkot Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
iešalkt Strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
izskriet Strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm).
pārskriet Strauji izplatīties ķermenī (par sajūtām).
noskriet Strauji izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām).
gāzties Strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.).
traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
mesties Strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu).
pasisties Strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi.
piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu.
blusīties Sūkstīties par kādu zaudējumu.
sūpstīt Sūkstīties, gausties.
sūpstīties Sūkstīties, nožēlot.
sūrkstīties Sūkstīties.
rezonēt Svārstīties rezonanses iedarbībā.
šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
balanksierēt Svārstīties, grīļoties; balansēt.
švārgāt Svārstīties, grīļoties.
švārgot Svārstīties, grīļoties.
vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt.
ļukāties Svārstīties, šūpoties, būt nestabilam.
žvindelēties Svārstīties, šūpoties.
cīnīties ar sevi svārstīties; censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties.
švunkoties Svārstīties; šūpoties.
oscilēt Svārstīties.
svarbīties Svārstīties.
svārbīties Svārstīties.
svārgoties Svārstīties.
svārīties Svārstīties.
svāroties Svārstīties.
vimbāties Svārstīties.
šāpstīties Šākstīties.
čāpstīties Šāpstīties.
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
oloties Šķobīties, vaibstīties.
skurrāties Šķobīties, vaibstīties.
lorcāties Šļakstēt, šļakstīties.
lorckāties Šļakstēt, šļakstīties.
žļarkstīt Šļakstīt, šļakstīties.
šķalverēt šļakstīties (par šķidrumu traukā, ja to pārvadā).
kulcinēties Šļakstīties (par šķidrumu traukā).
žļuncināties Šļakstīties pāri malai.
spricēties Šļakstīties sīkiem pilieniem.
kulčināt Šļakstīties ūdenī.
kulčot Šļakstīties ūdenī.
pačāties Šļakstīties ūdenī.
šķaistīties Šļakstīties, skaloties.
murkšļāties Šļakstīties, sprauslāt ūdenī.
šķelvinēties Šļakstīties, šķelvināties.
brezēties Šļakstīties, šļakstināties; laistīties; plunčāties.
brūzēties Šļakstīties, šļakstināties.
žļarkstīties Šļakstīties, šļakstīt.
šļunckāties Šļakstīties; skaloties (traukā); šļonckāties.
šļonckāties Šļakstīties; skaloties (traukā).
šļankāties Šļakstīties; šļanckāties.
pilčkāties Šļakstīties.
pļuncāties Šļakstīties.
pluncināties Šļakstīties.
pļuņčkāties Šļakstīties.
pļurēties Šļakstīties.
šļakatāties Šļakstīties.
slakāties Šļakstīties.
šļakatoties Šļakstīties.
šļakoties Šļakstīties.
slakstīties Šļakstīties.
šlakstīties Šļakstīties.
šļanckāties Šļakstīties.
špricēties Šļakstīties.
takšķīties Šļakstīties.
tašķīties Šļakstīties.
dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties.
šaubīties šūpoties, svārstīties, locīties.
lingāties Šūpoties, svārstīties.
novataļāties Šurp un turp valstīties, tūļāties.
izsvalstīties Šurp un turp valstīties.
tiofils Tāds (mikroorganisms), kas spēj attīstīties tikai sēra vai tā savienojumu klātienē.
eritematozs tāds (rajons vai veidojums), kur var attīstīties eritēma; sasarcis, ar pastiprinātu asins pieplūdumu.
atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
enetrotrops Tāds, kam ir selektīva afinitāte saistīties pie zarnām, piem., mikroorganisms.
lipotropisks Tāds, kam ir tieksme saistīties ar taukiem.
pantotropisks Tāds, kam ir tieksme saistīties daudzos audos.
briedīgs Tāds, kas attīstās, kļūst lielāks; tāds, kas spēj attīstīties, kļūt lielāks.
blods Tāds, kas ļaunu apzinādamies neiedrošinās skatīties acīs.
runīgs Tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt; tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās.
bļaustīgs Tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties.
pļuncka Tāds, kas mīl ar ūdeni šļakstīties.
blendzīgs Tāds, kas mīl slaistīties un žūpot.
sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
dzīvotspējīgs Tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.).
ilgtspējīgs tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši
komplementofils Tāds, kas spēj saistīties ar komplementu.
totipotents Tāds, kas spēj savu aktivitāti attīstīt visos virzienos; embrioloģijā šūna, no kuras diferenciācijas veidā var attīstīties visas embrija šūnas.
atbalsts Tas, pret ko var atbalstīties.
stulbināties Taustīties pa tumsu, zagties.
aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.).
attaustīties Taustīties šurp.
tapstīties Taustīties tumsā.
notaustīties Taustīties un pabeigt taustīties.
čumināt Taustīties, grābstīties.
tvarstīties Taustīties, lai satvertu (ko); arī tvarstīt (2).
dakarēt Taustīties, meklēt.
taukstīties Taustīties.
rezervanta drukāšana tekstilizstrādājuma apdrukāšana ar ķīmisku sastāvu, kas neļauj krāsvielai saistīties ar šķiedru; pēc drukāšanas sastāvu fiksē un drānu krāso
tāmēt Tēmēt - uzmanīgi skatīties, vērot; noprast, sajust.
veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
tītēties Tiepties, spītēties; tītīties.
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt.
uzbraucīties Tikt (nejauši) uzbraucītam; uzrotīties.
atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu); radot atbalsis, izplatīties.
nokrist Tikt spriegi, skarbi izteiktam (par vārdu); izplatīties netālu, nelielā vietā (par skaņu).
juņģēties Tīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi ģērbties.
tiņāties Tīstīties, tīstīt, tīt, tīties.
tiņāt Tīstīties, tīstīt, tīt.
tūstīties Tīstīties, tūļāties.
saunēties Tīstīties, vīstīties, biezi saģērbties.
kamāties Tīstīties; tūļāties.
jostāties Tīt, arī tīties ap jostu.
rankot tīties, vīties.
bīdelēties Trakot, purināties, grūstīties, plosīties.
staboties Tūļāties, gausi iet; slaistīties.
stūkņīties Tuntuļoties, tīstīties.
tūpstīties Tupstīties.
pieturēties Turoties (pie kā), atbalstīties (pret to).
veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
vutātīes Utīties.
vutīties Utīties.
stumdīties Uz priekšu un atpakaļ raustīties.
visapkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.).
apkārt Uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties).
uzbirdināties Uzbārstīties.
klīrēt Uzmanīgi skatīties un meklēt.
blenzt Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko).
cīlēt Uzmanīgi skatīties, raudzīties (uz ko).
blisnēt Uzmanīgi skatīties.
ķīķerēt Uzmanīgi skatīties.
patīkavāt Uzmanīties, skatīties.
uzšļacīties Uzslacīties; uzšļakstīties.
uzdriskāties Uzšļakstīties.
uzšpricēties Uzšļakstīties.
teļoties Uzvesties kā teļam - slinkot, ākstīties.
uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties.
vaibstuļoties Vaibstīties (1).
vaikstīties Vaibstīties, viebties.
baršķīties Vaibstīties; raudots savilkt seju.
šaipstīties Vaibstīties.
šņaibīties Vaibstīties.
svaibīties Vaibstīties.
švēplēties Vaibstīties.
vaipstīties Vaibstīties.
žaikstīties Vaibstīties.
žaipstīties Vaibstīties.
žnaibīt Vaibstīties.
žņaibīt Vaibstīties.
vaigstīties Vaikstīties.
vaikstēt Vaikstīties.
grūstelēties Vairākkārt grūstīties.
izkārstīties Vairākkārt kārstīties.
lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties.
sabakstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīties (1).
bakstīties Vairākkārt skart; vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu; grūstīties.
raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu); izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti samērā lēni, plaši, arī neregulāri.
šļakstināties Vairākkārt šļakstīties (1).
tupuļāt Vairākkārt tupties; tupstīties.
tupuļot Vairākkārt tupties; tupstīties.
purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
aizviesties Vairojoties izplatīties un ieviesties šeit no citurienes.
aizviesties Vairojoties izplatīties, sazelt tālāk noteiktā virzienā (par augiem).
nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1).
nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1).
nikt Vāji attīstīties; pakāpeniski iet bojā.
saistāmība valodas vienību (fonēmu, morfēmu, vārdu) spēja saistīties tekstā citai ar citu.
šlaukstīties Valstīties gultā.
kalināties Valstīties pa gultu.
gleijāties Valstīties, atpūsties.
valkstīties Valstīties, ļodzīties.
kluncerēties Valstīties, svārstīties.
velstīties Valstīties; ļodzīties, šķobīties.
ķiļķeniski Valstīties.
vilāties Valstīties.
vuļināties Valstīties.
mūsāt Vaļīgi stāvot noskatīties.
horizontālas tiesiskas attiecības var veidoties, attīstīties un izbeigties starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem, kuri nav pakļauti viens otram (piemēram, starp ministrijām).
leksiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktas leksiskās nozīmes vārdiem.
semantiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu semantisku kategoriju vārdu formām.
sintaktiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu sintaktisku kategoriju vārdu formām, piemēram, pārejošie dabības vārdi var piesaistīt papildinātāju akuzatīvā.
purzāties Vārtīties (par cūku).
ROF Vārtīties pa grīdu (angļu "rolling on the floor"; īsziņās).
ROFL Vārtīties pa grīdu smieklos (angļu "rolling on the floor laughing"; īsziņās).
ROFTL Vārtīties pa grīdu smieklos (angļu "rolling on the floor laughing"; īsziņās).
guļāties Vārtīties pa gultu (slinkojot).
šķetīt Vazāties, slaistīties.
velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
moškāties Velties, valstīties (gultā).
zvelties Velties, valstīties (gultā).
vataļoties Velties, valstīties.
sprungulēties Velties, vārtīties.
ielūkoties Vērīgi ieskatīties (kur iekšā).
taustīties Vērīgi skatīties; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
spogot Vērīgi skatīties.
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko).
ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu.
raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem; skatīties (1).
risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.).
saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā).
šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties).
mēroties skatieniem vērtējot, pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu
trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
plūst Vienmērīgi izplatīties (par gaismu); pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu).
plūst Vienmērīgi izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
ēsties Vienmērīgi vienoties, saistīties kopā (par šķidrām vielām).
plūst Vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.).
toksons Viens no difterijas toksīniem, kuram piemīt vāja spēja saistīties ar antitoksīnu; izraisa difterijas paralīzes.
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.
sasagriezties Vijoties savstarpēji sasaistīties; savīties.
sapīties Vijoties, tinoties u. tml., sasaistīties; arī samudžināties.
vīkšīties Vīkstīties (1).
vīkšķīties Vīkstīties (1).
vīkšīties Vīkstīties (2).
vīkšķīties Vīkstīties (2).
kobēt Viļņojot izplatīties.
pārviļņot Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu).
izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties.
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties).
pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību; izplatīties (kādā vidē).
urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru.
spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
vēdīt Virzīties, izplatīties (par gaisa plūsmu).
līst Virzīties, izplatīties (par parādībām dabā).
nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
pārvietoties virzīties, izplatīties kādā virzienā
vēdināties Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) - par gaisu.
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā.
zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos; zvalstīties (1).
sacipt Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
pļampīt Visādi izrunāties, ar runāšanu ākstīties.
ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju).
vīkstīties Vīstīties (1).
vīkstīties Vīstīties (2).
pubulēties Vīstīties, silti ģērbties.
zviguļot Vizēt, laistīties, spulgot, mirgot, daudzkrāsaini zaigot.
ņirmināties Zaigot, laistīties.
žamburs Zarots miets, kur āboliņa vai zirņu augiem balstīties.
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības.
Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums - 2450 km, dziļums 3000-4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem.
dzalkstīt Zibēt, laistīties.
vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
kārnēt Ziņkārīgi, pētījot skatīties.
ekosfēra Zvaigznes apkaimes apgabals, kurā var attīstīties dzīvība.
zvāroties Zvalstīties (1).
zvilstīties Zvalstīties, gulšņāt, guļavāt.
dvalstīties Zvalstīties.
zvalbīties Zvalstīties.
svilnēt Zvilnēt, valstīties.
žagstēties Žagoties, rīstīties.
džākstīties Žākstīties.
zaustīties Žaustīties, kāpaļāt.
verkšelēt Žestikulēt, vaibstīties.

tīties citās vārdnīcās:

MLVV

tīties

LLVV

tīties