Paplašinātā meklēšana

Meklējam tīties.

Atrasts vārdos (501):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (1996):

prikolotsja "Pierakstīties".
grūst (arī bāzt) galvu cilpā (retāk murdā) (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
ielīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
(ne)nolaist (ne) skatiena (arī acis, acu) (no kā, no kāda) (ne)pārstāt skatīties (uz ko, uz kādu)
(ne)nolaist (ne) acis (arī acu) (no kā) (ne)pārstāt skatīties (uz ko)
autorizēties [pierakstīties]{s:1669} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autentificēties
autentificēties [pierakstīties]{s:1670} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
ielogoties [pierakstīties]{s:1671} interneta vietnē vai mobilajā lietotnē; autorizēties
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
risonuķ Aizdomīgi skatīties
aizdzirkstīt Aizdzirkstīties
aizšalkt Aizplūst, izplatīties (par skaņām)
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties
ākšķoties Ākstīties
āvīties Ākstīties
mokškoties Ākstīties
mošķīties Ākstīties
pērtiķoties Ākstīties
uovētīs Ākstīties
vākstīties Ākstīties
žārbīties Ākstīties
žārgoties Ākstīties
žeikstīties Ākstīties
žeikstoties Ākstīties
mērkaķoties Ākstīties (1)
žākstīties Ākstīties (1); ālēties
galserēties Ākstīties, āvīties, ālēties
žargalāties Ākstīties, blēņoties
žārgalēties Ākstīties, blēņoties
žarglāties Ākstīties, blēņoties
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
āžerēties Ākstīties, klīrēties
ņaibstīties Ākstīties, klīrēties
ņaibīties Ākstīties, klīrēties, koķetējot šķobīt lūpas
āvēties Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
āvīt Ākstīties, ķēmoties, muļķoties
žmogoties Ākstīties, mānīties, ķēmoties, blēņoties
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt
šagalēt Ākstīties, niekoties
žaugāties Ākstīties, pārlieku uzkrītoši ģērbties
žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties
mēgļoties Ākstīties, zoboties; izniekot
šākstīties Ākstīties, žākstīties
šeikstīties ākstīties, žeikstīties
jaukties Aktīvi iesaistīties (kur)
maisīties Aktīvi iesaistīties (kur)
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
apsabārstīties Apbārstīties
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
sabaušļoties Apkārties, ietīties
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties
nošļenderēties Aplaistīties
pārlieties Aplaistīties
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
nobruzēties Aplaistīties; notraipīties, uzlejot, uzšļakstot ko
apsegties Apņemt sev apkārt (piemēram, lakatu); ietīties
sasukstīties Apostīties
appēķoties Appētīties
snāties Apsegties, ietīties
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
apsaskatīties Apskatīties
apsavērties Apskatīties
iečekot Apskatīties
apblenzt Apskatīties apkārt
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko)
apžaustīt Apskatīties ložņājot
apvērties Apskatīties, apskatīt
savērties apskatīties, saskatīties
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties
apsašļakstināties Apšļakstīties
sašļakstīties Apšļakstīties
apasiņot Apšļakstīties ar asinīm
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem
čupināt Aptaustīt, apčamdīt; grābstīties
izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku
nosaitēties Aptīties
notiņāties Aptīties
notīņāties Aptīties
aprotināties Aptīties apkārt
aprutināties Aptīties apkārt
apžaugties Aptīties kādam ap kaklu
apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu)
sasatīties Aptīties, apvīties (visapkārt, no visām pusēm)
aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt
notoņāties Aptīties, satuntulēties
apviļāties Apvārtīties
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2)
zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties
pieņemt ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā)
pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties)
tieksme ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko)
plēgžņāt ar lakatu plātīties; locīt
glāstīt ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu); ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku)
skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
(pa)mielot acis ar patiku skatīties, redzēt
mielot acis ar patiku skatīties, redzēt
duksnīties ar pieri grūstīties
māķoties ar rokām plātīties, žestikulēt
māties ar rokām plātīties, žestikulēt
aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties
šļakāt ar roku šļakstīties
iesmaidīt ar smaidu ieskatīties
virmot ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu)
izklunkāties ar troksni izšļakstīties
plorckāties ar ūdeni vai citiem šķidrumiem laistīties
atremties Atbalstīties
atspiesties Atbalstīties
atspīlēties Atbalstīties
atstīrināties Atbalstīties
sastutēties Atbalstīties
uzkremties Atbalstīties
uzremties Atbalstīties
paremties atbalstīties (ar elkoni)
uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam)
atslieties Atbalstīties (pret ko)
atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem)
uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas
pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
atsliegties Atbalstīties, atgāzties
atstutēties Atbalstīties, atslieties
sasprensties atbalstīties, atspiesties
kaipt Atbalstīties, pieturēties
atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt)
kampļāt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kampstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
kamstīt atkārtoti kampt, ķert; grābstīties
atkrusīties atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā
attirināt atkārtoti noraustīties un nokrist
nogramstīties atkārtoti taustīties
atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī)
palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt
pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu)
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt
gulgāt Atraugāties, rīstīties
gulgāties Atraugāties, rīstīties
aplaist (arī palaist) skatienu (arī skatu, acis) ātri apskatīties
aplaist (arī palaist) skatu (arī skatienu, acis) ātri apskatīties
aplaist (arī pamest, palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
aplaist (arī pamest, (pa)laist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
aplaist (arī palaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
palaist (arī aplaist, pamest) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
pamest (arī palaist, aplaist) acis (vis)apkārt ātri apskatīties (vis)apkārt
pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt) ātri apskatīties (vis)apkārt
skriet ātri izplatīties (kur, līdz kurienei) (piemēram, par fizikālām parādībām)
apskriet ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.)
skriet ātri izplatīties (piemēram, par ziņām); ātri kļūt zināmam
aplidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem)
lidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
pārlidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (visā teritorijā)
žvidzēt ātri kustēties uz vienu un otru pusi; ātri svārstīties, šūpoties
krētelēties ātri kustēties, skriet uz priekšu un atpakaļ; grūstīties, ķerstīties
fluktuēt ātri mainīties, svārstīties
pazibsnīt ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas)
uzmest skatienu (arī skatu, acis) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest acis (arī aci) ātri paskatīties (uz ko)
uzmest skatienu (arī skatu, mirkli) ātri paskatīties (uz ko)
mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
iemest acis ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
pamest acis ātri vai pavirši paskatīties
atrist Atritināties, attīties
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā)
iedzimtības diskrētums atsevišķu organisma īpašību un pazīmju spēja iedzimt, attīstīties un mainīties neatkarīgi citai no citas
apagaļus skatīties atskatīties
atsaskatīties Atskatīties
atvērties Atskatīties
okusivatsja Atskatīties
atlūkoties Atskatīties (1)
atlūkoties Atskatīties (3)
atsavērties Atskatīties atpakaļ
grasīt uz atskatīties uz kādu
atslāpstīties Atslapstīties
atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām
uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties
uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties
uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt
atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
fakultatīvā partenoģenēze attiecīgajā sugā jaunie organismi var attīstīties gan no apaugļotas olšūnas, gan arī partenoģenētiski
ģenitaloīds attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem
pennēties attīstīties
atsatīstīties Attīstīties
izpennēties Attīstīties
uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē)
diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām)
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu)
izražoties Attīstīties miesās
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem
pēkšties Attīstīties, izplatīties
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā)
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties
izkuplināties Attīstīties, izvērsties
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
griezties Attīstīties, norisēt (citādi)
kūņoties Attīstīties, pārvērsties
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi)
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.)
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli
uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes)
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
aizcerot Augot ar ceriem izplatīties līdz noteiktai vietai
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu)
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu)
pieņemties Augot attīstīties, palielināties (par augiem, to daļām)
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku)
pieaugt Augot kļūt lielākam, augot attīstīties (par dzīvniekiem, augiem)
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
pieķerties Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem
pieaugt Augot piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par augiem, to daļām
satīklot Augot sasaistīties, izveidot tīklojumu
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām)
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
izcerot augt daudzgadīgi un izplatīties
kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
dārzbēglis augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza
piesalt Aukstuma iedarbībā piesaistīties (pie kā, kam klāt)
ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties
bīkstīties Baidīties, bīties; bīstīties
bīstēties Baidīties, bīties; bīstīties
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties
čudurēties Bakstīties
čukstīties Bakstīties, durstīties
urdīties Bakstīties, intensīvi bikstīt; rakņāties, rušināties
čokāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties
čukāties Bakstīties, rakņāties; grūstīties
stutēties Balstīties (1)
stutēties Balstīties (2)
slieties Balstīties (pret ko, pie kā)
atsperties Balstīties (uz kādu spriedumu, izteikumu, faktu u. tml.)
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to
izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju
remties Balstīties, atspiesties
bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties
klīst Beigt izplatīties vai ļoti samazināties (piemēram, par tumsu, skaņām)
atraut skatienu (no kā, no kāda) beigt skatīties (uz ko, uz kādu)
bērna labākās intereses bērnu tiesību aizsardzības princips, kas ietver bērna labklājību un vajadzību attīstīties drošā un stabilā vidē
noplančot bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt
luderēt bez darba slaistīties
malžāt bez darba slaistīties
vinčelēt bez darba slaistīties apkārt
slundurēt bez darba slaistīties, tūļāties
joksīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā)
zvalstīties Bezdarbībā gulšņāt; valstīties; vāļāties (1)
šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties
atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko)
sfēriskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties pa sfēras virsmu ar rādiusu, kurš vienāds ar saites garumu
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
panckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
ponckāties Biezi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
sasaunēties biezi saģērbties (satīties)
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
noponckāties Biezi saģērbties, ietīstīties (vairākos lakatos, drānās u. tml.)
saģuģināties biezi saģērbties, satīties
sapodzināties Biezi saģērbties, savīstīties vecā apģērbā
iepaunāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
ieponckāties Biezi saģērbties; ietīties, ievīstīties
čunčulāties Biezi saģērbties; vīstīties, tīties (piemēram, lupatās)
pieaugt Bioloģiskās attīstības procesā piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par organisma daļām
veidoties Bioloģiski attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām)
bīkstēties Bīstīties
flederēt Blandīties apkārt; slaistīties
zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties
lažierēt Blandīties; slapstīties
ložierēt Blandīties; slapstīties
ulznēt Blenzt, nevērīgi skatīties
bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties
pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko)
noblisināties Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties
noblisināt Blisinot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā)
pablisināties Blisinot acis, paskatīties
bļaurīt Bļaustīties
ķērkāt Bļaustīties
žoklīties Bļaustīties, ākstīties, lamāties
bļaukāt Bļaustīties, klaigāt
bļūdināt Bļaustīties, klaigāt
rīklēties Bļaustīties, lamāties
aldāt Bļaustīties; trokšņot
pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko)
nobolīties Bolot acis, īsu brīdi noskatīties
nobolīt Bolot acis, īsu brīdi noskatīties (kādā)
pabolīties Bolot acis, paskatīties
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
mētāties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem)
svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3)
pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem)
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām
kulcenēties Brīvi valstīties un pārvietoties
dankaroties Brūtēties, lakstīties
bukstīties Bukņīties, grūstīties
dīžāt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dizināt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžļāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžļoties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžot būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
palikt būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem)
strebulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
sturbulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
viļņot būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu)
viļņoties būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu)
uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās
skanēt būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
korelēt būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
staroties būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi
pārplūst būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu
kļaut Būt, izplatīties (kam) visapkārt
kūpēt Celties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par ko vieglu, par kā sīkām, smalkām daļiņām u. tml.); arī putēt
iecepties Cepoties saistīties, savienoties
iekļauties cieši apņemt sev apkārt; ietīties
paņāties cieši ietīties (apģērbā)
spruņģēties cieši ietīties (apklāties vai apģērbties)
rauties cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma
nosprandzēties cieši notīties (ar jostu)
nosiksnāties cieši notīties ar siksnu
pasakalties cieši paskatīties acīs
saboķēties cieši saģērbties (ievīstīties)
lipt cieši saistīties (pie kā) - par putekļiem, smiltīm u. tml.
sačunčulēties cieši satīties
vīstīties cieši tīties (segā, drēbēs)
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam)
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
(ie)urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
urbt skatienu (arī acis) cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu
platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.)
plazmīda Cikliska ārpushromosomāla baktēriju šūnu daļiņa, kas sastāv no dezoksiribonukleīnskābes molekulām; spēj autonomi replicēties, satur vairākus funkcionāli aktīvus gēnus, kas nav nepieciešami šūnas augšanai, ko pārmanto katra jauno šūnu paaudze un kas nosaka rezistenci pret antibiotikām (R p.); spēju konjugēties (F p.), sintezēt enzīmus, toksīnus un antigēnus un iesaistīties ogļhidrātu u. c. organisko savienojumu metabolisma procesos
jojo cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai, kad spēlētājs to tur rokā aiz aukliņas, brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ
kārsteklis cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu
bukņica cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks
morrāties Cīnoties valstīties pa grīdu
ekotakse Cirkulējošo limfocītu tieksme saistīties pie specifiskiem perifēriskās limfatiskās sistēmas audiem - B leikocītiem pie B - atkarīgiem audiem un T limfocītiem pie T - atkarīgiem audiem
kraustīties Čamdīties, ķerstīties
stostīšanās darbība --> stostīties
distantie aktivatori darbojas ārpus savas cilmvielas, organismā var izplatīties difundējot, vai arī ar starpšūnu šķidrumiem
mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
ķēmoties darīt ko muļķīgu, arī neglīti jocīgu; muļķoties, ākstīties
bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains
kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā
parādīt dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3)
grebelēties Drebelēties, grābstīties
būdzīties Drūzmēties, grūstīties, spiesties
malties Drūzmēties; grūstīties
piedzīt Dzīstot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
špāsēties Dzīt jokus; ākstīties
kuknīties Ejot grūstīties ar elkoņiem vai dūrēm
ziemciešaugi Ēriku rindas dzimta, mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi vai bezhlorofila saprotrofi, augiem obligāta simbioze ar sēni, bez kuras tie nevar attīstīties, 11 ģinšu, 30-60 sugu, Latvijā 5 ģintis (8 sugas)
ādžņačakra Ezoterismā - sestais apziņas centrs, kas dod iespēju attīstīties gaišredzība, iekšējai redzei un zināšanām par pasaulēm ārpus šīs pasaules
oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties
ponckāties Gausi ģērbties; tīstīties (lakatos, segās u. tml.)
svalbāties Gāzelēties, valstīties
žegnīties Glāstīties
glāsīties Glastīties, maigi spēlēties
lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt
kārnēt Glūnēt, kāri skatīties, iekārot
noglūnēt Glūnoši noskatīties
grābāties Grābstīties (1)
grābļāties Grābstīties (1)
grābstīt Grābstīties (1)
gramstīties Grābstīties (1)
gramstīties Grābstīties (2)
ņagāties Grābstīties ar rokām
grābāties Grābstīties pa citu kabatām, lai ko piesavinātos; izdarīt sīku zādzību
nogrābstīties Grābstīties un pabeigt grābstīties
kampaļāt Grābstīties, apskaut, apņemt, aptaustīt
grabelēt Grābstīties, grabināties
gribstināt Grābstīties, karstīties
kampstīties Grābstīties, knakstīties
dervelēt Grābstīties, ķerstīties
burtnīcu presēšana grāmatu un brošūru izgatavošanas procesa sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir kalibrēt burtnīcu un bloka biezumu, kas vienas tirāžas ietvaros var svārstīties līdz pat 20% (dažāds papīra biezums, apstrādes režīms)
blūzgāt Gramstīties
gramdīt Gramstīties
lāpāt Gramstīties
nožmīkstēt Greizi noskatīties
žveirēt Greizi skatīties
skrodīties Grozīties, plātīties, izrādīties
malties Grozīties, valstīties
strādāt ar elkoņiem grūstīties
grūstalēties Grūstīties
stūkāties Grūstīties
stūknīties Grūstīties
gumdīties Grūstīties, bukņīties
grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties
buksnīties Grūstīties, dot dunkas
čuderēties Grūstīties, drūzmēties
dukurēties Grūstīties, dunkāties
tuncīties Grūstīties, dunkāties
duckāties Grūstīties, kauties
dīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties
drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties
stimstīties Grūstīties, stomīties
stumstīties Grūstīties, stumdīties
dukstīties Grūstīties; bakstīties
gulžņāties Gulstīties, gulšņāt
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā)
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties
kretelēties Gūstīties, ķerstīties
cirkulējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties arī ar starpšūnu šķidrumiem
difundējošie hormoni hormoni, kas organismā var izplatīties difundējot
telomēra Hromosomas pleca gals, kuram nevar piesaistīties fragmenti
iedzirkstīt Iedzirkstīties (1)
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.)
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā)
iepeņķēties Iekļūt nepatikšanās; iesaistīties (kādā nevēlamā pasākumā)
iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties
bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis
ieviļņot Ieplūst (kur iekšā) - par gaisu smaržu u. tml.; izplatīties (kur iekšā) - par skaņu
ienākt Ieplūst (kur iekšā) - piemēram, par gaisu; izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu
iesarakstities Ierakstīties
īskuošona ieraša skatīties, vai ciemos iebraukušiem tuviem radiem galvā nav utis
iekārtāt Iesaistīt, arī palīdzēt iesaistīties (piemēram, darbā)
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos
sasasaistīties Iesaistīties (kādā grupā)
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā
iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
nostāties Iesaistīties (piemēram, kādās attieksmēs), pievienoties (piemēram, uzskatam, viedoklim)
iekļauties Iesaistīties (piemēram, kolektīvā, pasākumā)
ielaisties Iesaistīties (sarunās, strīdos); piedalīties (domu apmaiņā)
aizjūgties Iesaistīties aizjūgā (par cilvēku); iejūgties
pastupīt Iesaistīties darbā, skolā
piestāties Iesaistīties darbā; piestāt (5)
piestāt Iesaistīties darbā; piestāties (4)
skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami
iesalaisties Iesaistīties darījumā, pasākumā
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā savienojas divu ārēji līdzīgu veģetatīvu, šūnu saturs (par dažām aļģēm)
konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām
iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā
pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā
iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos
sabruzgāties iesaistīties savstarpējā strīdā
iet skrieties (arī spēkoties, lauzties u. tml.) iesaistīties skriešanās (arī spēkošanās, laušanās u. tml.) sacensībās
salamāties iesaistīties strīdā
iepiņķerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (kādā nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķeskāties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķezēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
ieķimerēties Iesaistīties, arī tikt iesaistītam (nepatīkamā, nevēlamā situācijā, pasākumā)
nopīties Iesaistīties, ielaisties, uzturēt attiecības
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu)
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā)
iedurt skatienu iesākt cieši skatīties (kur)
iedzirkstēties iesākt dzirkstēt (par gaismas avotu); īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties (1)
aizdzirkstīties iesākt dzirkstīt; īsu brīdi dzirkstīt; _(biežāk)_ iedzirkstīties
uzvēdīt iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties
uzvējot iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu); īsu brīdi izplatīties
ielaistīties iesākt laistīties; īsu brīdi laistīties
ielāsmēt iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu
ielāsmot iesākt lāsmot; iedzirkstīties; sākt atstarot gaismu
aizperēt iesākt perēt; perēt, līdz (olā) sācis attīstīties jauna organisma dīglis
uzdvest iesākt plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); īsu brīdi plūst, izplatīties
iemostīt iesākt stostīties
iešķielēt Iesānis, no sāna ieskatīties
knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties
ieblenzt Ieskatīties
iečolēt Ieskatīties
iečollēt Ieskatīties
ieglūnēt Ieskatīties
ievērties Ieskatīties
iežūrēt Ieskatīties
ieredzēt Ieskatīties (3)
iespiesties Ieskatīties (kur iekšā) - par acīm, skatienu
ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu
iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties
ievirst Ieskatīties, iemīlēties
ievirsties Ieskatīties, iemīlēties
bipotencialitāte Iespēja pastāvēt vai attīstīties divos virzienos
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par krāsām, ķīmiskām vielām
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām)
pieplūst Iestāties (piemēram, kādā organizācijā), piedalīties, iesaistīties (kādā pasākumā) - par lielāku daudzumu cilvēku
mest sev cilpu kaklā iet nāvē; iesaistīties riskantā pasākumā
plāvot iet plašumā, izplatīties
iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas
iesitināties Ietērpties, ietīties
ietūstīties Ietīstīties
sabambināties Ietīstīties
sačenčerēties Ietīstīties
čunčurāt Ietīstīties, biezi saģērbties
apčupināties Ietīties
apčupinēt Ietīties
iesatīties Ietīties
iesegties Ietīties
apdumēt Ietīties biezā miglā
aizrūkt Ietīties dūmos (tvaikos)
apkražāties Ietīties lupatās, kankaros
aizmauties Ietīties mākoņos
iesasukties Ietīties, iemesties, iegriezties
iesukties Ietīties, iemesties, iegriezties
sakunkuroties Ietīties, ietuntuļoties
aizvīstīties Ietīties, ievīstīties
aptīņāties Ietīties, ievīstīties
bambināties Ietīties, ievīstīties
iekužņāties Ietīties, ievīstīties
ieriesties Ietīties, ievīstīties
ņūņāties Ietīties, ievīstīties
sabuģenēties Ietīties, ievīstīties
sakubināties Ietīties, ievīstīties
tutaļāties Ietīties, ievīstīties (daudzos apģērbos)
iekūņoties Ietīties, ievīstīties (kur iekšā) - par cilvēku
apģuģināties Ietīties, ievīstīties (visapkārt)
tuntelēties Ietīties, ievīstīties daudzos apģērbos
satūļāties Ietīties, ievīstīties, satuntulēties
rumbāties ietīties, neveikli segties ar drēbēm
dasatīties Ietīties, satīties
toņāties Ietīties, silti apģērbties
ietuntuļāties Ietuntuļoties; ievīstīties
ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko)
iesavalstīties Ievalstīties
pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko)
balzīties Ievīstīties
bāzīties Ievīstīties
ievīkstīties Ievīstīties
iejozties Ievīstīties, ieterpties
sapoināties Ievīstīties, ietērpties
nūņāties Ievīstīties, ietīties
iebozties Ievīstīties, satuntulēties
sazvilnēt ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba
vērot ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
nokratīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties
noslaistīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties
noslapstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties
novalstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2)
novārtīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1)
nosūkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties
izaākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties
izākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties (1)
atsabļaustīties ilgāku laiku, daudz bļaustīties
atvēplāt ilgāku laiku, daudz bļaustīties
izgrābāties ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties
izgrābstīties ilgāku laiku, daudz grābstīties
izgrūstīties ilgāku laiku, daudz grūstīties
izvēkšēties ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties
izknakstīties ilgāku laiku, daudz knakstīties
izķerstīties ilgāku laiku, daudz ķerstīties
izžampāties ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties
izmurdzīties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
izmurdzulēties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
izrīstīties ilgāku laiku, daudz rīstīties
izbrēkāties ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties
atsavērties ilgāku laiku, daudz skatīties
izaskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt
izavērties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
izskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
izabučāties ilgāku laiku, daudz skūpstīties
izsnaikstīties ilgāku laiku, daudz snaikstīties
izsvārstīties ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu)
izšļakstīties ilgāku laiku, daudz šļakstīties
iztaustīties ilgāku laiku, daudz taustīties
izkratīties ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties
iztīņāties ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties
izvaibstīties ilgāku laiku, daudz vaibstīties
izvaikstīties ilgāku laiku, daudz vaikstīties
izvalstīties ilgāku laiku, daudz valstīties
izvārtīties ilgāku laiku, daudz vārtīties
izzvalstīties ilgāku laiku, daudz zvalstīties
saskatīties ilgi un intensīvi skatīties
čamdīties Ilgstoši vai intensīvi čamdīt; taustīties, grābstīties
sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā)
sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā)
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas)
CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā
specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī)
nokūpēt īsu brīdi izplatīties (par smaržu)
nošķīst īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.)
nokratīties īsu brīdi kratīties un pārstāt kratīties
noķerstīties īsu brīdi ķerstīties un pabeigt ķerstīties
nolaistīties īsu brīdi laistīties un pārstāt laistīties
nomāžoties īsu brīdi māžoties, ākstīties
noplātīties īsu brīdi plātīties un pabeigt plātīties
noraustīties īsu brīdi raustīties un pārstāt raustīties
nodzirkstīt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstēt (1)
nodzirkstēt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties un pārstāt mirdzēt, laistīties; nodzirkstīt (1)
padzirkstīt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1)
padzirkstēt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1)
nostostīties īsu brīdi stostīties
nosūkstīties īsu brīdi sūkstīties un pārstāt sūkstīties
nošķīst īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu)
novaibstīties īsu brīdi vaibstīties un pārstāt vaibstīties
novalstīties īsu brīdi valstīties un pārstāt valstīties; nozvalstīties
novārstīties īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties
nozvalstīties īsu brīdi zvalstīties un pārstāt zvalstīties
norīstīties īsu brīdi, vienu reizi rīstīties
izdarīties Izākstīties
izderbelēties Izākstīties
izdervelēties Izākstīties
izmādīties Izākstīties
izmērkaķoties Izākstīties, izālēties
izabārstīties Izbārstīties
izabļaustīties Izbļaustīties
izbļaudīties Izbļaustīties
izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem)
izgramstīties Izgrābstīties
izagrūstīties Izgrūstīties
izponckāties Izģērbties (no vairākām drēbēm, bieza apģērba); iztīstīties
apslenderēt Izklenderēt (apslaistīties)
izskulstīties Izkulstīties
izkurmuļoties Izkūņoties, attīstīties, iznākt, celties
izalaistīties Izlaistīties
izšelderēties Izlaistīties
izšļanderēties Izlaistīties
izšļankāties Izlaistīties
pļundzināt Izlaistīties
nošļenderēties Izlaistīties (nesot)
pipkoties izlocīties, slapstīties
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem)
sprikstīt izmanīgi, dzīvi, dedzīgi skatīties
slīgt Izplatīties (3)
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) - par augiem
aptvert Izplatīties (daudzās vai visās vietās) un iesaistīt, aizraut (daudzus vai visus); pārņemt
uzklīst Izplatīties (kādā vietā) - par ziņām, baumām u. tml.
šauties Izplatīties (kādā virzienā) - par skaņām, smaržām
gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu
ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu)
ielīt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu
iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu
ieslīdēt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, gaismas stariem
iekļūt Izplatīties (kur iekšā) - par gaismu, skaņu
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu
ielidot Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu
ieplūst Izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu
krist Izplatīties (kur, kādā virzienā)
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu
nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu
ieaugt Izplatīties (kur) - par augiem
klāties Izplatīties (kur) - par smaržām
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.)
stīdzēt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu)
stīgt Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu)
izplūst Izplatīties (no kāda avota) - par skaņu, gaismu
nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām
nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam
pārlēkt Izplatīties (no viena degoša priekšmeta uz otru) - par liesmām, uguni
spraukties Izplatīties (pa ko šauru) - par gaismu
izspraukties Izplatīties (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu
sludēt Izplatīties (par baumām)
līt Izplatīties (par gaismu)
noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem
līt Izplatīties (par liegām skaņām)
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu)
klīst Izplatīties (par skaņām, gaismu)
aizlidot Izplatīties (par skaņām)
aizplūst Izplatīties (par skaņām)
aizvelties Izplatīties (par skaņām)
laisties Izplatīties (par skaņām)
traukt Izplatīties (par skaņu, gaismu)
traukties Izplatīties (par skaņu, gaismu)
velties Izplatīties (par skaņu); virzīties līdz ar skaņas avotu
lidot Izplatīties (par smaržām, skaņām u. tml.)
vēdīt Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.)
vēdīties Izplatīties (par smaržu, siltumu u. tml.)
izplūst Izplatīties (par smaržu)
paklīst Izplatīties (par ziņām, baumām u. tml.)
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.)
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti)
velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu)
sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā
izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu)
pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu)
pludot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu
plūsmot Izplatīties (plašā vietā, vidē) - par gaismu
krist Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu
kāpt Izplatīties (virzienā uz augšu) - par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
izspraukties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu
izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem
pāriet Izplatīties citā teritorijā, cilvēku grupā u. tml.
pāriet Izplatīties citā vietā, vidē u. tml. (piemēram, par vielām, uguni)
nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.)
velties Izplatīties griežoties, mutuļojot (piemēram, par dūmiem, garaiņiem)
vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju)
pārvelties Izplatīties kādā virzienā (par skaņām)
noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām)
iradiēt Izplatīties organismā (par sāpēm)
izstarot Izplatīties organismā (par sāpēm)
pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu
tikt Izplatīties tā, ka skar (ko), iedarbojas (uz ko) - piemēram, par vielām, parādībām dabā
nošķīst Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) - par dzirkstelēm, uguni u. tml.
nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu
iradiēt Izplatīties uzbudinājuma vai kavēšanas procesam (centrālajā nervu sistēmā)
saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu)
krist Izplatīties vertikāli (par zibeni)
sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
uzlidot Izplatīties virzienā uz augšu (par skaņām, balsi)
celties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem)
slieties Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem)
salīt Izplatīties viscaur (kur) - piemēram, par gaismu, skaņu
pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu
pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu
piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot
piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot
piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu
pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu
piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu
pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu)
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.)
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1)
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu)
izasēties Izplatīties, izkaisīties augsnē (par sēklām)
iztiekties Izplatīties, izliekties, parādīties uz āru
iesparoties Izplatīties, izplesties
izplensties Izplatīties, izplesties
izplāvāties Izplatīties, izplēsties
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni)
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (3)
gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu)
iziet Izplatīties, kļūt plaši zināmam (par ziņām, valodām, u. tml.)
vējot Izplatīties, kļūt zināmam
slavēt izplatīties, kļūt zināmam (par baumām)
staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.)
iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.)
plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu)
spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu)
nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu
spiesties Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu)
ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām)
lidināties Izplatīties, plūst (par skaņām, smaržām u. tml.)
vējot Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvām, smaržu)
līt Izplatīties, plūst (piemēram, par gaisa strāvu, smaržu)
pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai)
kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni
novilkties Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu)
selīties Izplatīties; apmesties uz dzīvi
izaplatīties Izplātīties; izlielīties
plaust Izplesties, izplatīties
izviļņot Izplūst (par gaisu, smaržu u. tml.); izplatīties (par skaņu)
urbties izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) - par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas
izčukstīties Izrakņāties, izbakstīties (piemēram, ko meklējot)
rakstīties Izrakstīties (2)
izreģistrēties Izrakstīties (no dzīvesvietas)
noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2)
izlopoties Izrīkoties, izturēties neglīti, nepieklājīgi; izākstīties, izālēties
izrežģīties Izrisināties, attīstīties
izritēt Izritināties (1), iztīties (2)
izrēgoties Izskatīties
izvērties Izskatīties (1)
palādīties izskatīties jauki, padarīt sevi jaukāku
nerādīt dzīvības zīmes izskatīties mirušam, arī būt mirušam
izšļacīties Izslacīties, izšļakstīties
izsnaicīties Izsnaikstīties
izsnaikāties Izsnaikstīties
iziet Izsūkties cauri (kam), caur (ko) - par šķidrumu; izplatīties caur; (kam), caur (ko) piemēram, par stariem
plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties
izblancīties Izšļakstīties
izšķelvinēties Izšļakstīties
nošļanderēties Izšļakstīties (nēsājot)
nošķelvinēties Izšļakstīties (nesot, no šķidruma vaļējā traukā)
izkamaļot Iztīties, atbrīvoties
izkamaļoties Iztīties, atbrīvoties
izpēnēties Iztīties, atbrīvoties
izkamāties Iztīties, atbrīvoties, izkļūt (no sarežģītas situācijas)
iztecēt Iztīties, atrist (piemēram, par kamolu)
iztiņāties Iztīties, atsvabināties
izdandalāties Iztrakoties, izbļaustīties (kā čigāni)
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties
bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties
izavāļāties Izvāļāties, izvārtīties
izavārtīties Izvārtīties
izaviļāties Izvārtīties
izvaļāties Izvārtīties
izvāļoties Izvārtīties
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām)
izpumpurēties Izveidoties, attīstīties
izpumpuroties Izveidoties, attīstīties
ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību)
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību)
aināties Izveidoties, izvērsties, atritināties, attīties
izvīkšties Izvīkstīties
izvīrināties Izvīkstīties
izurbties Izvirzīties, izplatīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par gaismas staru
izvīkstīties Izvīstīties
izpeķoties Jārēties, knakstīties
mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties
jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta
jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita
mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās
mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties
jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts
mēgļot Jokot, ākstīties, zoboties; izniekot
jukurēties Jokoties, ķerstīties
fidroties Jokoties; ākstīties
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties
aptumšotie kadri kadri, kurus uzņem dienasgaismā, bet attēlam liek izskatīties tumšākam ar aptumšojošu kameras filtru vai īpašiem attīstīšanas paņēmieniem
plāča kāds, kam patīk plātīties
parīstīties kādu brīdi rīstīties
noguldzīties kādu brīdi rīstīties, atraugāties
izčamdīties kādu laiku meklējot taustīties
pablensties kādu laiku paskatīties
novīstīties kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties
nosvaipīties kādu laiku vaibstīties un beigt vaibstīties
izvaibīties kādu laiku vaibstīties, šķobīties
nokārnēt kādu laiku ziņkārīgi skatīties
izsmalstīties kādu laiku, pietiekoši smalstīties
lanckarāties Karāties, tīties (pa kājām)
kurnēt Kārīgi skatīties, kā kāds ēd
jēglot kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties
nomākt Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā)
blozīties Kavēties, slaistīties
rignēt Kavēties, slaistīties
brēkaļāt Klaigāt, bļaustīties
brēkāt Klaigāt, bļaustīties
plenderēt Klaiņot; slaistīties, uzdzīvot
klastīties Klāstīties, plātīties
dugāt Kliegt, brēkt, bļaustīties
aikstīties Kliegt, trokšņot; vaikstīties
sazešķēt kļūt netīram, savārtīties
sazešķēties kļūt netīram, savārtīties
aizskanēt kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
ieviesties kļūt plaši zināmam, izplatīties; kļūt plaši lietojamam
iziet pasaulē kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām
cirkulēt kļūt zināmam daudziem; izplatīties (par runām, baumām u. tml.)
knakšināties Knakstīties
knakšķoties Knakstīties
kņakstīties Knakstīties
knapstīties Knakstīties
knikstināties Knakstīties
knakstināties Knakstīties, ķerstīties
zagstīties Knakstīties, ķerstīties ar meitām
pekoties Knakstīties, pa jokam cīnīties
snakstīties Knakstīties; ķerstīties
komplementoīds Komplements, kas spēj saistīties ar amboceptoru, bet nespēj (pēc karsēšanas) ierosināt līzi
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem)
mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties
ņikšķēt Krakšķēt, čīkstēt, kurkstēt, ķērkt, varkšķēt, bļaustīties
kramšļāties Kramstīties
kremstīties Kramstīties
opalizēt Krāsaini laistīties, kā opālam
zeltēt Krāsoties dzeltenam, zeltīties
kačāties Kratīties
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu
lencēt Kratīties, kratīt
ļencēt Kratīties, kratīt; lencēt
kuldurēties Kratīties, kustēties
ļeperēt Kratīties, kustēties
krecelēties Kratīties, purināties
svaidīties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem)
mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam
dricelēties Kratīties; šūpoties
žļanckāties Kratoties šļakstīties (par šķidrumu traukā)
krustīties Kristīties
atkrustīties kristīties no jauna un atgriezties pie savas iepriekšējās ticības
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu
šlenderēties Kuļāties, zvalstīties
žvanckāties Kustēties (no vienas puses uz otru); svārstīties, šūpoties
švikāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties
švinkāties Kustēties (no vienas puses uz otru); šūpoties, svārstīties
žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt)
ļenkāties Kustēties; svārstīties; ļodzīties
ļenkurēties Kustēties; svārstīties; ļodzīties
salaisties Kūstot (kam) augstā temperatūrā, sasaistīties, savienoties
sasalieties Kūstot kam, savienoties, sasaistīties
piekust Kūstot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
mādžoties Ķēmoties, ākstīties
māžļoties Ķēmoties, ākstīties
fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties)
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties)
sāņu Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties)
sāņus Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem (piemēram, pagriezt, izstiept ķermeņa daļu, arī skatīties)
žakstīties ķerstīties
karstīties Ķerstīties
ķarstīties Ķerstīties
žākstīties Ķerstīties
ramstīties ķerstīties pēc ēdiena
šķarstīties Ķerstīties, grābstīties
kamstīties Ķerstīties, savstarpēji kost (viens otram)
atsažņaudzīties Ķerstīties, spaidīties
purāties ķerties, satīties
lipotropija Ķīmisku savienojumu (piem., narkotisku vielu) spēja saistīties ar taukiem
angiomiksoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kapilāriem līdzīgiem asinsvadiem un gļotainiem audiem; var attīstīties nabassaitē un atgādināt normālas nabassaites audus
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā
pilčāties Laistīties
plunkatāties Laistīties
pluzēties Laistīties
šelderēties Laistīties
žeirēties Laistīties
zlaņķēties Laistīties
kaļčāties Laistīties (ar ūdeni)
šļaukstīties Laistīties (ar ūdeni)
žanckāties Laistīties (ar ūdeni)
šļirckāties Laistīties ar šļircēm
pļegāties Laistīties ar ūdeni, aptraipīties
laistīties zeltā, sudrabā Laistīties zelta un sudraba krāsā
šļargāties Laistīties, plunčāties
plančāties Laistīties, šļakstīties ar ūdeni
brūzāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu)
brūzgāt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu)
brūzgāties Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu)
brūzēt Laistīties, šļakstīties, sprauslāt (par zirgu); brūzgāt
šļirkāties Laistīties, šļākties
kāksloties Laizīties, skatīties pēc kāda kāruma
atslīgt Lēni atbalstīties
pompaļāties Lēni ģērbties, tīstīties; tūļāties, lēni ģērbjoties, tīstoties
rāpties Lēni virzīties, izplatīties (par parādībām dabā)
iekužoties Liekoties gulēt gultā vai apģērbjoties cieši ietīstīties, ietīties
plēšu plēsumis iet lieliski plātīties, skraidīt kā viesulis
afektierēt Lielīties, ākstīties
griķāties Lielīties, dižoties, plātīties
kriķēties Lielīties, dižoties, plātīties
kriķoties Lielīties, dižoties, plātīties
grikāties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties
griķēties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties
griķināt Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties
grikoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties
griķoties Lielīties, dižoties, plātīties; griķāties
izdzirties Lielīties, plātīties
atlieties Liet līdz apnikumam; savstarpēji aplaistīties
čur lieto, lai rotaļā izteiktu aizliegumu (piemēram, kustēties, skatīties)
lumēt Līgoties, svārstīties, ļodzīties, želejveidīgi kustēties
paņemt parakstu likt parakstīties (par ko)
vārtināt Likt, ļaut (dzīvniekiem) vārtīties
pielipt Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
pielipties Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
salipt Līpot sasaistīties (ar ko)
salipt Līpot sasaistīties, savienoties
salipties Līpot sasaistīties, savienoties
ķepēties Lipt, saistīties klāt (par vielu)
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties
dandzīties Locīties, raustīties
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem)
sprandzīties locīties, raustīties; dandzīties
krākstīties locīties, vaibstīties
čikāties Lozēt uz pirkstiem; pēc kārtas skaitīties
šaudīties lūkoties, ātri skatīties apkārt
cūrēties Lūkoties, ieskatīties
novērties Lūkoties, paskatīties turp, apskatīt
žurgot Lūrēt, slepeni skatīties
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas
paglūnēt Ļauni, naidīgi paskatīties; cieši paskatīties
glūnēt Ļauni, naidīgi skatīties; cieši skatīties
pieņemt Ļaut (kādam) iesaistīties (piemēram, savā organizācijā, cilvēku grupā)
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko)
dot vaļu ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, psihiskiem procesiem)
atraisīt spārnus ļaut brīvi izpausties, attīstīties (spējām, talantam u. tml.)
atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku)
ļankarāties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties
ļankarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties
ļenkarēties Ļengani nokarāties, šūpoties, kratīties
aizjoņot ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.)
skatīties, ka vai acis izkrīt ļoti cieši, ilgi, neatlaidīgi skatīties
atbalsta punkts ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties
(visas) acis izskatīties (biežāk izskatīt) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties
(visas) acis izskatīt (retāk izskatīties) ļoti sasprindzināti skatīties; ilgi skatīties
pampaļāties ļoti silti ģērbties vai satīties
pamparāties ļoti silti ģērbties vai satīties
aptuntuļoties ļoti silti saģērbties; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt sev apkārt; aptīstīties
šauties ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni)
sasaistīt ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties
skatīties (arī raudzīties) ar abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties
skatīties (ar) abām acīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti skatīties
ņemt acis pirkstos ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties
pārmisīties Maldīties, pievilties, pārskatīties
rādīties Māt, plātīties (parasti ar rokām)
pabumbulēt mazliet izklaidēties; paslaistīties
iesānis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāņis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāniski mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāņu mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāņus mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
pačamdīties mazliet pēc kaut kā taustīties, ķerstīties, grābtīties, meklēt
pačužināties mazliet slaistīties
aizstostīties mazliet stostīties, raustīt valodu
pavāļoties mazliet, kādu laiku (šurp un turp) valstīties
pažākstīties mazliet, nedaudz ākstīties
pičāties mazliet, nedaudz šļakstīties (bērnu valodā)
ar acs kaktiņu mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties)
vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju)
čukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties
šukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties
māsenēties Meklēties, grābstīties
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu)
paēnsugas Mežkopībā koku sugas, kas spējīgas attīstīties samērā vājā gaismā
murkāties Mīcīties, vārtīties
aerofobs Mikroorganisms, kas spēj attīstīties tikai bez skābekļa
spaitīties mirdzēt, laistīties
spogāt Mirdzēt, laistīties
spogot Mirdzēt, laistīties
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem)
zvilnēt Mirdzēt, laistīties, līgoties
vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā)
ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības; ākstīties, blēņoties
dulloties Muļķoties; ākstīties; trakot
boķēt Naidīgi, dusmīgi skatīties; lūrēt
iešķībs Ne tieši (piemēram, skatīties)
greizai Neapmierināti, nicinoši (skatīties)
apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (piemēram, mācību uzdevuma atrisinājumu)
stāvēt uz vietas neattīstīties, nemainīties
pažīgot Nedaudz, mazliet svārstīties
arteriosklerotiskais nefrīts nefrīts, kas var attīstīties novecošanas gaitā, kad rodas hialīna pārmaiņas lielajās un mazajās arteriolās, vai arī hipertensijas gadījumā, kad rodas mazo arteriolu muskulatūras un hialīna pārmaiņas kamoliņos
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt
pakavēties (ar) acīm neilgu laiku skatīties (uz ko)
paskatīties neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
pablenzt neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko)
paākstīties neilgu laiku, mazliet ākstīties
pabakstīties neilgu laiku, mazliet bakstīties
pabļaustīties neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt
pagrābstīties neilgu laiku, mazliet grābstīties
pagrūstīties neilgu laiku, mazliet grūstīties
paskatīties neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko)
pakārstīties neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties
paknakstīties neilgu laiku, mazliet knakstīties
pagrandīties neilgu laiku, mazliet kratīties
pakratīties neilgu laiku, mazliet kratīties
paķerstīties neilgu laiku, mazliet ķerstīties
palaistīties neilgu laiku, mazliet laistīties
paplātīties neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām)
paraustīties neilgu laiku, mazliet raustīties
pabučoties neilgu laiku, mazliet skūpstīties
paslaistīties neilgu laiku, mazliet slaistīties
paslapstīties neilgu laiku, mazliet slapstīties
pasnaikstīties neilgu laiku, mazliet snaikstīties
pastostīties neilgu laiku, mazliet stostīties
pasūkstīties neilgu laiku, mazliet sūkstīties
pasvārstīties neilgu laiku, mazliet svārstīties
pašļakstīties neilgu laiku, mazliet šļakstīties
pataustīties neilgu laiku, mazliet taustīties
patīstīties neilgu laiku, mazliet tīstīties
patīties neilgu laiku, mazliet tīties
pavaibstīties neilgu laiku, mazliet vaibstīties
pavalstīties neilgu laiku, mazliet valstīties
pavārtīties neilgu laiku, mazliet vārtīties
pazvalstīties neilgu laiku, mazliet zvalstīties
uzšļakāties nejauši uzšļakstīties
skaitīt zbvirbuļus nekā nedarīt, nestrādāt, skatīties gaisā
žvigot Nekā nedarot slaistīties no vienas istabas otrā
aprežģīties Nekārtīgi aptīties
podzināties nekārtīgi un biezi ietīties vecās drēbēs
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm
aprakt Neļaut attīstīties (spējām); arī pazudināt
apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt
nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; pakļaut savai varai, turēt pakļautībā
mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties)
dīmelēties Nemierīgi izturēties, grūstīties, kustēties
rimstīties Nemierīgi stāvēt, dīdīties, snaikstīties (par zirgu)
izskatīt acis no pieres nemitīgi, ilgi kur skatīties, kādu ļoti gaidot, ko meklējot
alberēties Nenopietni, trokšņaini uzvesties; ākstīties; aušoties
bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu
ne acu neuzmest nepaskatīties (uz kādu, ko)
stāvēt malā (arī nomaļus) nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur)
telderēt Neskaidri runāt, stostīties
bokstīt Neskaidri runāt; stostīties
ķeņķerēties Nevajadzīgi saistīties ar sliktu cilvēku
nenoskatīties Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu)
mākties Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā)
uzmākties Nevēlami izplatīties, iznīcinot (ko citu), traucējot (kam citam) - par parādībām dabā
ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām
ņirbēt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu)
ņirbt Nevienmērīgi, strauji mainīgi izplatīties (par gaismas stariem, gaismu)
ņergāties Niekoties, arī muļķīgi jokoties, ākstīties
čakarēt bobi niekoties; slaistīties; kavēties
pliksnēt Nīkuļot, vāji attīstīties
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam
sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu)
panckarāties Nodarboties ar lupatām, ietīties lupatās
nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam
notīkot Noglūnēt, noskatīties
nograbstīties Nogramstīties
pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
nokākarāties Nokārstīties ar lupatām
ieķibelēties Nokļūt vai iesaistīties nepatikšanās
nokrustīties Nokristīties
svētīties Nokrustīties, mest krustu
nenoskatīties nolieguma darb. v. --> noskatīties (1)
neskatoties nolieguma divdabis --> skatīties
noošņāties Noostīties
zīķēt Norādīt, cieši skatīties
nosaraustīties Noraustīties
bērnu tiesības normu kopums, kas nodrošina bērniem iespēju sociāli attīstīties, īstenojot dotības un intereses
nolencēt Noskatīt, noskatīties
noolīties Noskatīties
noraudzīties Noskatīties
nosaskatīties Noskatīties
notīkāt Noskatīties
notīkāties Noskatīties (1)
špikot noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt
noķīķēt Noskatīties, mērķēt
nosavērties Noskatīties, nolūkoties
noskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu, saskūpstīties
nolocīties Noslaistīties
nosaslaistīties Noslaistīties
noslamstīties Noslaistīties
nosukstēties Noslaistīties
nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt
slēpstīties Noslēpties, slapstīties
nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu)
onkotropisms Nosliece saistīties ar audzēja šūnām
opsonofilija Nosliece saistīties ar opsonīnu
nosloņķēties Noslinkot, noslaistīties
nosluņķēties Noslinkot, noslaistīties; nosloņķēties
nosastāstīties Nostāstīties
nosūrstīties Nosūkstīties, nosūroties
nosašļakstities Nošļakstīties
strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
nositināties Notīties (1)
nositināties Notīties (2)
nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ)
noņaibīties Novaibstīties
novaikstīties Novaibstīties
nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties
nosavalstīties Novalstīties, parasti aiz slinkuma, laiskuma
nojaukties Novārtīties
appērties Novārtīties, aplipt
nolūkot Novērot, noskatīties
novīkstīties Novīstīties
apvienoties organizatoriski saistīties
ošņāties Ostīties
šņukāties Ostīties; ošņāties
šņakstīties Pa jokam ķerstīties, grābstīties
pasaākstīties Paākstīties
pasabļaustīties Pabļaustīties
paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt
pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties
putēt Pacelties augšup (no kā virsmas) un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām (kā) daļiņām u. tml.)
pagrābāties Pagrābstīties
pagrābstīt Pagrābstīties
pagramstīties Pagrābstīties
veidoties pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.)
veidoties pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
plesties pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā
rūgt pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest
pasaķarstīties Paķerstīties
pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem
bāzēties Pamatoties, balstīties
pampuļāties Pampaļāties - ļoti silti saģērbties, satīties
uzdvest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās
uzvēdīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās
kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās
iesvārstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties
satricināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt
satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt
sakratīt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās
iešūpot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties
uzvēdināt panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma)
palaist panākt, ka (kas) plūst, izplatās, arī sāk plūst, izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.)
atsēdināt panākt, ka pārstāj attīstīties, veidoties (parasti augonis, roze)
paampelēties Paniekoties; paākstīties
pasaplatīties Paplātīties
pažampāties Paplunčāties, palaistīties
pažompāties Paplunčāties, palaistīties; pažampāties
izvensties par kaut ko attīstīties, kļūt
vilku vaine paradums skatīties atpakaļ
vilkvaina Paradums skatīties atpakaļ
pačukāties Parakņāties, pabakstīties
likt parakstu parakstīties
pasarakstīties Parakstīties
rakstīties Parakstīties
pusacs parasti savienojumā "ar pusaci skatīties, raudzīties u. tml.": pavirši skatīties, raudzīties u. tml., darot, domājot ko citu
pavirzīt parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu
pakulstīties Paraustīties, paplivināties (vējā)
pārkrustīties Pārkristīties (1)
pārsakristīties Pārkrustīties
pāršļankāties pārlaistīties
sakremties pārliecoties atbalstīties (par vairākiem subjektiem)
pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli)
sapampaļāties pārmērīgi biezi saģērbties, satīties
paraušļāt Pārrakņāt, sajaukt, pagrūstīties
pārsaskaitīties Pārskaitīties
apsamānīties Pārskatīties
apsazīties Pārskatīties
nomērķēties Pārskatīties
pārvērties Pārskatīties
šķiebties Pārskatīties
apmisēt Pārskatīties, kļūdīties
samislīt Pārskatīties, kļūdīties
šumīties Pārskatīties, kļūdīties
nokļūmēties Pārskatīties, maldīties, spert aplamu soli
misīt Pārskatīties, nepareizi tēmēt; kļūdīties
apklust Pārstāt izplatīties (par runām, slavu, baumām u. tml.)
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties
pārslacīties Pāršļakstīties
pāršļacīties Pāršļakstīties
izlauzties Pārvarot vides pretestību, izplatīties (par skaņu)
virzīties Pārvietoties, izplatīties (noteiktā virzienā) - par parādībām dabā, arī gaismu, skaņu
sijāties Pārvietoties, izplatīties kādā vietā, vidē (par kā sīkām daļiņām)
pacelties Pārvietoties, izplatīties un pabeigt pārvietoties, izplatīties augšup (piemēram, par putekļiem, dūmiem, tvaikiem, miglu)
pavērst skatienu (arī skatu) paskatīties
uzmest ērgļa aci paskatīties
pačolēt Paskatīties
paķeksēt Paskatīties
parēgoties Paskatīties
pasavērties Paskatīties
patēmēt Paskatīties
pavērsties Paskatīties
pazavērties Paskatīties
uzvērties Paskatīties
pavērties Paskatīties (2)
pavērst (pagriezt) skatu (arī skatienu) paskatīties (kāda virzienā)
pagriezt skatienu (arī skatu) paskatīties (kādā virzienā)
pamest acis (arī skatienu, skatu) Paskatīties (uz ko, kur)
pamest skatienu (arī skatu, acis) Paskatīties (uz ko, kur)
uzskatīties Paskatīties (uz ko); uzlūkot
atskatīties Paskatīties atpakaļ
pablenzt Paskatīties nekustīgi, stingi
nospieģelēties Paskatīties spogulī
pamest skatu (arī skatienu) gaisā paskatīties uz augšu, augšup
pamest skatu gaisā paskatīties uz augšu, augšup
palūkāt Paskatīties, apskatīt
palūkoties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi
paraudzīties Paskatīties, parasti īsu brīdi; paskatīties (kur, kādā virzienā), parasti īsu brīdi; palūkoties (1)
parēgāties Paskatīties, pavērties
palūrēties Paskatīties; paslepus paskatīties
pasadairīties Paslaistīties, paslinkot
nolūrēties Paslepus noskatīties
noziktēt Paslepus novērot, noskatīties (par cilvēku)
lūrēties Paslepus skatīties
ziktēties Paslepus vērot, skatīties
pasnaikāties pasnaicīties, pasnaikstīties
pasasnaicīties Pasnaikstīties
pašļaukāties Pastaipīties, pavārtīties (guļasvietā); pašļaucīties
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā)
pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas
pasašķelvinēties Pašļakstīties (par trauku)
pataukstīties Pataustīties
paurdīties Paurbināties; arī pabikstīties, parušināties
nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties
pakalināties Pavalstīties, pastaipīties pa gultu
pleskāties Pavirši darīt darbus; slaistīties
diršļāties Pavirši strādāt, slaistīties
ķiskāties Pavirši strādāt; iesaistīties netīrā darbā
blasts pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas
izskūpstīties pēc sirds patikas skūpstīt, skūpstīties
pārdurt pēkšņi izplatīties (tumsā) - par gaismas staru, staru kūli
pārplēst pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaļu skaņu)
pāršķelt pēkšņi izplatīties klusā vidē (par skaņām)
pārlīt pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu)
pāršķelt pēkšņi izplatīties tumšā vidē (parasti par gaismas staru)
ielauzties Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) - par skaņu, gaismu
sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piemēram, par tvaiku, gaisa strāvām)
glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri
iziet (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) arēnā piedalīties, iesaistīties (sporta, mākslas, literatūras u. tml.) pasākumā, parasti pirmo reizi; uzsākt nopietni, sistemātiski darboties (sportā, mākslā, literatūrā u. tml.)
iekārties (kādam) elkonī pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā
pieķepēties Pielipt, piesaistīties (pie kā, kam klāt)
piesarakstīties Pierakstīties
iereģistrēties Pierakstīties (dzīvesvietā)
noreģistrēties Pierakstīties; nodot personiskus datus iestādē
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt) - par putekļiem, gružiem u. tml.
pielipt Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā
pieķerties Piesaistīties, pielipt (pie kā, kam klāt)
piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem)
piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties
piebliesties Piespiesties, atbalstīties
piestaipīties Piestiepties, stiepjoties izplatīties
piesieties Piestiprināties (piemēram, ar saiti); piesaistīties
piešļakāties Piešļakstīties
piešļunkāties piešļakstīties, pielāčot
pietaukstīties Pietaustīties
saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties
izvaikstīties pietiekoši šķobīt seju, vaibstīties
Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā
Seda pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1950.-2008. g. Valkas rajonā) 132 km no Rīgas un 30 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1971. g., strādnieku ciemata tiesības no 1954. g., kas sāka attīstīties 1952. g. līdz ar kūdras fabrikas būvi
palot Plaši izplatīties (par gaismu), plaši izplatīt gaismu (par gaismas avotu); plaši izplatīties (par gaisa plūsmu, miglu u. tml.)
izlīt Plaši izplatīties (piemēram, par gaismu, siltumu)
iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām)
ģirnīt Plātīties ar kaut ko, lielīties
ģirnīties Plātīties ar kaut ko, lielīties
vaikāt Plātīties ar rokām
šmiežāties Plātīties priekšā
klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
līpēties Plīvot, raustīties, šaudīties (par liesmu)
noplaņčkāties Plunčājoties, bradājot kļūt slapjam; plunčājoties nošļakstīties
blūžģinēties plunčāties, šļakstīties
blūžģēt Plunkšķēt, šļakstēt, šļakstīties
plankšķēt Plunkšķēt, šļakstīties
pulkšnēties plunkšķināt, plunkšķināties, arī šļakstīties
dvest Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu)
dvesmot Plūst, izplatīties (piemēram, par gaisa strāvu, aukstumu, smaržu); dvest (3)
dvašot Plūst, izplatīties (piemēram, par siltumu, smaržu, gaisa strāvu); dvest (3), dvesmot (1)
pūst Plūst, izplatīties līdz ar gaisa plūsmu
pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ
izplūst Plūstot izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, straumi)
paplūst Plūstot mazliet, daļēji izplesties, arī izplatīties uz visām pusēm
čabēt Pļāpāt; atskanēt, izplatīties (piemēram, par valodām)
baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas
ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni)
balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā var atbalstīties; atbalsts
attīstīšanās process --> attīstīties
šķīstīšanās process, darbība --> šķīstīties
datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot
koldarēties Purināties, kratīties
sašķurināties Purināties, nopurināties, raustīties
rādīt radīt (kādam) iespēju uztvert ar redzi, skatīties (piemēram, vizuālu mākslas darbu, kādu darbību, norisi)
mēdāt Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties
mēdāties Rādīt mēli, izsmiet, apsmiet; stostīties
pārrakstīties rakstot kļūdīties; parakstīties citā vietā
skanēt Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu)
kūpēt Rasties un izplatīties (par smaržu)
starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju)
sacelties Rasties un izplatīties, parasti pēkšņi (par ziņām, baumām u. tml.)
augt Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem)
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
veidoties Rasties, attīstīties, risināties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām)
pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu)
bokstēties Raustīt valodu; stostīties
bokstīties Raustīt valodu; stostīties
sturbuļot Raustīties
līpt Raustīties (par liesmu)
strebuļot Raustīties (par valodu)
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties
kulstīties Raustīties, plivināties (vējā)
tīņāties refl. --> tīņāt (1); tikt tīņātam; tīties (1)
tīņāties refl. --> tīņāt (2); tīstīties (1)
tirināties refl. --> tirināt; arī raustīties, kratīties
pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; regulāri balstīties (uz ko)
reģistrēties Reģistrēt sevi (piemēram, kādā iestādē, sanāksmē); pierakstīties
pieraksts rezultāts --> pierakstīt (4), pierakstīties (2)
žampāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
žompāties Rīkoties, darboties ar ūdeni (piemēram, mazgāt, skalot); arī plunčāties, laistīties
krākstīties rīstīties
rīdēties rīstīties
ģimstīties Rīstīties
glundzīties Rīstīties
guldzenēt Rīstīties
guldzīties Rīstīties
gurdzelēt Rīstīties
klugāt Rīstīties
krakstīties Rīstīties
rimstīties Rīstīties
rīties Rīstīties
žaukstāt Rīstīties
žaukstāties Rīstīties
atguldzinēt Rīstīties (ēdot) cenšoties atrīt
guržņāties Rīstīties, būt tuvu vemšanai
klugatāt Rīstīties, klukstēt
ākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu
žākstīties Rīstīties, mocīties ar nelabumu
aizguldzenēties Rīstīties, palikt bez elpas
rīstīt Rīt (daudzkārt un ilgi); rīstīties
šūpāties Ritmiski kustēties, svārstīties uz augšu uz leju, no vienas puses uz otru
atraisīt Rosināt, attīstīt (piemēram, spējas, talantu), ļaut attīstīties (spējām, talantam)
raustīt valodu runas traucējuma dēļ runāt ar īslaicīgiem pārtraukumiem, atkārtojot skaņas vai zilbes; stostīties
pierūsēt Rūsējot piesaistīties (pie kā, kam klāt)
sacīkstēties Sacensties; sacīkstīties
aizmeties Sācis dīgt, attīstīties (parasti pumpurs, aizmetnis)
ievomzēties Saģērbties, ietīties (biezā apģērbā, drēbēs)
sasatīties Saģērbties, ietīties (lakatos, segās)
nosatīties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās)
nosatuntulāties Saģērbties, ietīties (piemēram, lakatos, lupatās)
sapopināties Saģērbties, ievīstīties
tutuļoties Saģērbties, satīstīties (daudzos apģērbos)
sačunčināties Saģērbties, satīties
satauņāties Saģērbties, satīties
savienoties Saistīties (4)
piņķerēties Saistīties (ar kādu)
lipt Saistīties (kā) virsmām vai saistīties pie (kā) virsmas, kas pārklāta ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības (par priekšmetiem)
stāties Saistīties (noteiktās attiecībās)
jūgties Saistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika
asociēties Saistīties asociācijā (3)
biedroties Saistīties biedriskās attiecībās
mīlēties Saistīties dzimumattiecībās
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu)
apvienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
vienoties saistīties, izveidojot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām)
laisties Saistīties, ļaut sevi iesaistīt (darbībā, pasākumā)
vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties
saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu
adsorbēties Saistīties, uzsūkties cietā vielā (par šķidrumiem un gāzēm)
nevar (ne) acis (arī skatienu) atraut saka par ko tādu, kas saista uzmanību, uz ko nevar beigt skatīties
lien kā uts kažokā saka, ja kāds uzmācīgi cenšas kur iekļūt, iesaistīties
nevar (ne) skatienu (arī acis) atraut saka, ja nevar beigt skatīties uz ko tādu, kas saista uzmanību
skaties (arī raugies) ar acīm! saka, pamudinot skatīties vērīgi, uzmanīgi (lai ko saskatītu)
paņemt acis pirkstos saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
paņem acis pirkstos, deguns parādīs saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt
sadricināties Sakratīties
sasakratīties Sakratīties
sapļuncināties Sakratīties (par šķidrumu), izšļakstināties
sašaltīties Sakratīties, sašļakstīties
aizraudzīt sākt skatīties, vai vēl augoši kartupeļi jau der ēšanai
sasajemties sākt spēcīgi augt, attīstīties (parasti pēc augšanas, attīstības aizkavēšanās)
nožagot sākt stostīties
aizkļūdīties sākt stostīties, samesties mēlei
satostīties sākt stostīties, stomīties
aizmesties sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām)
ieretēt sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām)
saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties
sarīstīties Sākt, parasti pēkšņi, rīstīties; īsu brīdi rīstīties
sastostīties Sākt, parasti pēkšņi, stostīties
sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties
sazvalstīties Sākt, parasti pēkšņi, zvalstīties; īsu brīdi zvalstīties
sapurāties Saķerties, satīties
sakuldurēties Salaistīties, sajaukties, sajukt
salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos
sasaspiesties Salipt, sasaistīties masā, gabalā
saļumināties saļumstīties
sarucināties Samazināties, sarauties, satīties
sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties; arī satīstīties; arī sačervelēties
čunčurēties Samudžināties, ietīstīties
čunčuroties Samudžināties, ietīstīties
saņuhāties Saostīties
saošņāties Saostīties (1)
saošņāties Saostīties (2)
sasaostīties Saostīties (par dzīvniekiem)
malzīt Sāpēs mētāties, raustīties
korespondēt Sarakstīties (ar personām vai iestādēm)
sanaistīties Saraustīties, sastaipīties
savīties Sasaistīties (2)
aizcilpināt Sasaistīties, savilkties cilpās
sažļanckāties Saskalināties, sakratīties (par šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu)
sasavērties Saskatīties
viņķelēt Saskatīties
viņķelēties Saskatīties
satīkāties saskatīties, nolūkoties; savstarpēji ieskatīties
sadoties mutes saskūpstīties
nobučoties Saskūpstīties
sabučoties Saskūpstīties
samutēties Saskūpstīties
sasabučāties Saskūpstīties
izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties
sasūkot Sasūkstīties
sasvaroties sasvārstīties
sačankoties satīstīties
satūstīties Satīstīties
sajuņģēties Satīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi saģērbties; sajozties
savamžoties satīties
muskulēties Satīties
sapuņķoties Satīties
satuntināties Satīties
sarundulēties Satīties (rullī, veltnī); saveltnēties, saritināties
sarullēties Satīties rullī; tikt sarullētam (1)
sariesties satīties uz aužamo stāvu bomja
grendzelēties Satīties, mežģīties
savīstīties Satīties, satuntuļoties (segā, drēbēs)
saķurzulēties Satīties, saveltnēties; sačokuroties
satokstīties Satostīties
apstūkņīties Satuntuļoties, ietīstīties
aptaunāties Satuntuļoties, silti saģērbties, ietīstīties
savaibīties Savaibstīties
savaikstīties Savaibstīties
sasvīnīties Savārtīties; sasviedrēties
tuņķēties Savelties, savīstīties
tuņķoties Savelties, savīstīties
muskuļoties Savelties, tīties, locīties
nosūkstīties savienojumā "nevarēt nosūkstīties": nevarēt beigt sūkstīties
sadoties savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": saistīties (vienam ar otru, citam ar citu), lai sadarbotos, savstarpēji palīdzētu u. tml.
iemest savienojumā ar "acs", "skatiens": ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties
laistīt savienojumā ar verba "laistīties 2" formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu
mest Savienojumos "mest acis", "mest skatienu": ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
saliedēties savienoties, saistīties noteiktā sistēmā (par parādībām, īpašībām)
saliedēties savienoties, saistīties noteiktā, stabilā grupā (par cilvēkiem)
saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu)
saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu
savīkstīties Savīstīties (1)
savīkstīties Savīstīties (2)
ņukāties Savstarpēji grūstīties (parasti ķerot citam citu)
tīkāties Savstarpēji ieskatīties
tīķinēties Savstarpēji ieskatīties
šļākāties Savstarpēji laistīties, slacīties
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām)
sīcēt Sīkam augt, vāji attīstīties
uzspricēties Sīkiem pilieniem uzšļakstīties
sapubuļoties silti saģērbties un tāpēc izskatīties resnam
sapumbuļoties Silti saģērbties, satīties, uzpucēties
retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce
grežot Sirdīties, tītīties kā mazi bērni
šaubīt Skaidri nezināt, svārstīties spriedumā
šļaukāties Skaloties, laistīties
žvanckāties Skaloties, šļakstīties
žvonckāties Skaloties, šļakstīties
blyužgāt Skaloties, šļakstīties (ar troksni)
sašņakstināties skaļi saskūpstīties
noskanēt Skanot izplatīties pār (ko), pāri (kam)
lūkot Skatīt, skatīties
laist acis skatīties
laist skatienu skatīties
bolīties Skatīties
čaļiķ Skatīties
dibaķ Skatīties
ķiķēt Skatīties
ķīķēt Skatīties
knacaķ Skatīties
knajsaķ Skatīties
peilēt Skatīties
rēgāties Skatīties
verjuņiķ Skatīties
vēroties Skatīties
zikaķ Skatīties
zagties Skatīties (kādā virzienā) tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti vērsties (kur, kādā virzienā) - par acīm, skatienu
kavēties (ar) acīm skatīties (kādu laiku uz ko)
ieskatīties Skatīties (kur iekšā), parasti īsu brīdi
vērties Skatīties (uz ko, kur) - parasti par cilvēkiem
ķīķerēt Skatīties ar tālskati
zveirēt Skatīties greizu aci
lūrēt Skatīties ilgi (uz ko); skatīties nekustīgi, ilgi
atskatīties Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot
atskatīties Skatīties ilgi, līdz apnikumam
skatīties (arī raudzīties) ar lielām acīm skatīties izbrīnā, pārsteigumā
skatīties (arī aplūkot, vērot) (ar) kārām acīm skatīties kāri
skatīties (arī raudzīties) ar kārām acīm skatīties kāri
skatīties (arī raudzīties) ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi
skatīties baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi
lūrēt caur pieri skatīties naidīgi (uz ko)
blenzt Skatīties nekustīgi, parasti ilgi (vienā punktā)
šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm)
sejoties Skatīties spogulī
noskatīties Skatīties un pabeigt skatīties
spoguļoties Skatīties uz savu attēlu, ko rada spogulis, arī kāda virsma
lūrēt ar vienu aci skatīties zaglīgi, slepus (uz ko)
gūgot Skatīties, acis un muti ieplētis
čosīt Skatīties, blenzt
lupīt Skatīties, blenzt
pasīt Skatīties, blenzt
lupināt Skatīties, bolīties
zīlēties Skatīties, glūnēt
ķīķoties Skatīties, lūkoties
bāzt purnu skatīties, lūrēt; jaukties citu darīšanās
žūrēt Skatīties, mirkšķināt
mest (acu) zibeņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu
mest (acu) zibšņus skatīties, paužot skatienā dusmas, ļaunumu, izaicinājumu
bačiķ Skatīties, redzēt
cierēt Skatīties, uzbāzīgi lūrēt
davērties Skatīties, uzmanīt
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt
jaktēt Skatīties, vērot, sekot (kāda darbībai, rīcībai); raudzīties, lai nenotiek kas nevēlams
zibināt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli
zibsnīt Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli
lūkāt Skatīties; apskatīt
posīt Skatīties; blenzt
boķēt Skatīties; mest acis
boķīt Skatīties; mest acis
bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta
mainīt skūpstus skūpstīties
nolaist skūpstīties
bučāties Skūpstīties
bučoties Skūpstīties
laizīties Skūpstīties
lūpināties Skūpstīties
mutēties Skūpstīties
mutīties Skūpstīties
mutoties Skūpstīties
nomutēties Skūpstīties
sūkties Skūpstīties
sumināt Skūpstīties
zīsties Skūpstīties
izbučoties Skūpstīties daudzas reizes, pietiekoši izskūpstīties
brizgātiēs Slacīties, šļakstīties
slaiņāties slaistīties
svalstīties slaistīties
bozīties Slaistīties
bumbulēt Slaistīties
loderēt Slaistīties
lusīties Slaistīties
milstīties Slaistīties
rēkāties Slaistīties
slaisties Slaistīties
šļajāties Slaistīties
šļaustīties Slaistīties
šļodzīties Slaistīties
struinīt Slaistīties
tilaudot Slaistīties
tūloties Slaistīties
valdzīties Slaistīties
vērtot Slaistīties
zolēties Slaistīties
slamstīties Slaistīties (1)
blinderēt Slaistīties apkārt bez darba
strūļot Slaistīties apkārt bez darba
olāt Slaistīties apkārt, slinkot
olāties Slaistīties apkārt, slinkot
dairīties Slaistīties apkārt, stāvēt dīkā
bumulēt Slaistīties bez darba
malzīt Slaistīties bez darba
slonīties Slaistīties bez darba apkārt
nobumbulēt Slaistīties bez darba; notērēt laiku; noklaiņot
šlaustīties Slaistīties darbu darot
smalstīties Slaistīties, apkārt klaiņot
ļembāties Slaistīties, bez vajadzības darīšanās jaukties
noslienēt Slaistīties, dīki pavadīt kādu laiku
dūzināties Slaistīties, lēni strādāt
gulsnēties Slaistīties, loderēt
gulsnīties Slaistīties, loderēt
gulstīties Slaistīties, loderēt, bieži atgulties
sist gurķi slaistīties, neko nedarīt
dīkoties Slaistīties, neko nedarīt, vaļoties
slīmēties slaistīties, slinkot
gaistīties Slaistīties, slinkot
oļāt Slaistīties, slinkot
ļimbāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties
ļurgāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties
šlaicīties Slaistīties; gorīties, staipīties, žāvāties
limbāties Slaistīties; jaukties citu darīšanās
slamstiķot slamstīties, slinkot
glamstīties Slapstīties
ļiņaķ Slapstīties
žapstīties Slapstīties
glamstīt Slapstīties, bēguļot
bošķoties Slapstīties, slēpties
iztīkot Slepeni noskatīties, noglūnēt
ķīķerēties Slepeni vai no attāluma noskatīties
iefiltrēties Slepus iesaistīties kādā vidē
ielūrēt Slepus ieskatīties
nošķielēt Slepus noskatīties
strič Slepus noskatīties
nolūrēt Slepus noskatīties, novērot
palūrēt Slepus paskatīties, pavērot
paglūnēt Slepus paskatīties, pavērot (par cilvēku)
šķielēt Slepus skatīties
glūnēt Slepus skatīties (uz medījumu), gaidot izdevīgu brīdi (tā) iegūšanai (par dzīvniekiem)
lūrēt Slepus skatīties, vērot
glūnēt Slepus skatīties, vērot (par cilvēku)
ar vienu aci slepus, mazliet; nevērīgi, nicīgi (skatīties)
atsmirdēt Sliktai smakai izplatīties līdz (runātājam)
slīmēt slinkot, slaistīties
lompēties Slinkot, slaistīties
lumpēties Slinkot, slaistīties
lumsterēties Slinkot, slaistīties
trusnīties Slinkot, valstīties (gultā)
pemperēties Slinkot, vēderu laitīt, valstīties
sloņķēties Slinkot; slaistīties
sluņķēties Slinkot; slaistīties; sloņķēties
malzīties Slinkumā slaistīties
snaigoties Snaigstīties
svaigstīties Snaigstīties
snaicīties Snaikstīties
snaistīties Snaikstīties
mīcīties Spaidīties, grūstīties (drūzmā)
aikāties Spārdīties, bļaustīties
dikalēties Spārdīties, raustīties
dikāties Spārdīties, raustīties
kuinīties Spārdīties, raustīties
svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties
dzīvotspēja Spēja eksistēt un attīstīties (idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.)
lastaukus sist spēle Ziemassvētkos, kurā vienam no dalībniekiem, kuram nav atļauts skatīties, tiek sitiens, līdz viņš var uzminēt sitēju, kurš pēc tam ieņem viņa vietu
blindēt Spīdēt, laistīties
gulties Spiest ar savu smagumu (uz ko), balstīties (uz kā)
kosties Spiesties iekšā (kādā materiālā), cieši saistīties (ar to) - par vielām, parasti krāsām
mūdzīties Spiesties, grūstīties, stumdīties
spaldzēt Spīguļot, laistīties 2(1) (par kāda šķidruma virsmu)
spieģelēties Spoguļoties; skatīties spogulī
dzirkstīties Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties (parasti atkārtoti, ilgstoši)
dzirkstīt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstēt (1)
dzirkstēt Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; dzirkstīt (1)
šlaucāties Staipīties, gorīties; valstīties gultā
šļaicīties Staipīties; vāļāties, valstīties
vēplot Stāvēt un skatīties muti atplētis
izplatība stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2)
izplatība stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piemēram, telpā, vidē); process --> izplatīties (1)
mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas
piestīgot Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko)
atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai)
atsperties Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena)
durties Stingri skarties (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām
stomīties stostīties
aizavilkties Stostīties
aizieties Stostīties
drūvēties Stostīties
gāstīties Stostīties
minstīties Stostīties
mulmēt Stostīties
nostīt Stostīties
nostīties Stostīties
rimstīties Stostīties
šteberēties Stostīties
stebēties Stostīties
štebēties Stostīties
štoterēt Stostīties
tokstīties Stostīties
toterēt Stostīties
apraustam Stostīties (vai šļupstēt)
kāķelēt Stostīties, neskaidri runāt, šļupstēt; pļurkstēt
mostīt Stostīties, nespēt pareizi izteikt
mostīties Stostīties, nevarēt izrunāt
mokstīt Stostīties, nevarēt pareizi izrunāt
tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt
tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt
tutelēt Stostīties, stomīties
bibināt Stostīties, stomīties, pļāpāt, neskaidri runāt
atplaukt strauji attīstīties (par zinātni, kultūru pēc atpalicības, sastinguma)
rosīties strauji attīstīties, augt (par augiem, to daļām)
iešalkot strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā)
iešalkt strauji izplatīties (piemēram, par parādībām sabiedrībā)
izskriet strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm)
pārskriet strauji izplatīties ķermenī (par sajūtām)
noskriet strauji izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām)
gāzties strauji izplatīties, plūst (par spēcīgu uguni, dūmu mutuļiem u. tml.)
traukt strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.)
traukties strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.)
mesties strauji, enerģiski iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); strauji, enerģiski veikt (kādu darbu)
pasisties strauji, pēkšņi izplatīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, liesmām, gāzi
piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu
sūrkstīties Sūkstīties
blusīties Sūkstīties par kādu zaudējumu
sūpstīt Sūkstīties, gausties
sūpstīties Sūkstīties, nožēlot
oscilēt Svārstīties
svarbīties Svārstīties
svārbīties Svārstīties
svārgoties Svārstīties
svārīties Svārstīties
svāroties Svārstīties
vimbāties Svārstīties
rezonēt Svārstīties rezonanses iedarbībā
šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem)
švārgāt Svārstīties, grīļoties
švārgot Svārstīties, grīļoties
balanksierēt Svārstīties, grīļoties; balansēt
vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā
šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt
žvindelēties Svārstīties, šūpoties
ļukāties Svārstīties, šūpoties, būt nestabilam
cīnīties ar sevi svārstīties; censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas
švunkoties Svārstīties; šūpoties
zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties
šāpstīties Šākstīties
čāpstīties Šāpstīties
lēkt Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.)
oloties Šķobīties, vaibstīties
skurrāties Šķobīties, vaibstīties
lorcāties Šļakstēt, šļakstīties
lorckāties Šļakstēt, šļakstīties
žļarkstīt Šļakstīt, šļakstīties
pilčkāties Šļakstīties
pļuncāties Šļakstīties
pluncināties Šļakstīties
pļuņčkāties Šļakstīties
pļurēties Šļakstīties
šļakatāties Šļakstīties
slakāties Šļakstīties
šļakatoties Šļakstīties
šļakoties Šļakstīties
slakstīties Šļakstīties
šlakstīties Šļakstīties
šļanckāties Šļakstīties
špricēties Šļakstīties
takšķīties Šļakstīties
tašķīties Šļakstīties
šķalverēt šļakstīties (par šķidrumu traukā, ja to pārvadā)
kulcinēties Šļakstīties (par šķidrumu traukā)
žļuncināties Šļakstīties pāri malai
spricēties Šļakstīties sīkiem pilieniem
kulčināt Šļakstīties ūdenī
kulčot Šļakstīties ūdenī
pačāties Šļakstīties ūdenī
šķaistīties Šļakstīties, skaloties
murkšļāties Šļakstīties, sprauslāt ūdenī
šķelvinēties Šļakstīties, šķelvināties
brūzēties Šļakstīties, šļakstināties
brezēties Šļakstīties, šļakstināties; laistīties; plunčāties
žļarkstīties Šļakstīties, šļakstīt
šļonckāties Šļakstīties; skaloties (traukā)
šļunckāties Šļakstīties; skaloties (traukā); šļonckāties
šļankāties Šļakstīties; šļanckāties
dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties
lingāties Šūpoties, svārstīties
šaubīties šūpoties, svārstīties, locīties
izsvalstīties Šurp un turp valstīties
novataļāties Šurp un turp valstīties, tūļāties
tiofils tāds (mikroorganisms), kas spēj attīstīties tikai sēra vai tā savienojumu klātienē
eritematozs tāds (rajons vai veidojums), kur var attīstīties eritēma; sasarcis, ar pastiprinātu asins pieplūdumu
atraisīts tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām)
enetrotrops tāds, kam ir selektīva afinitāte saistīties pie zarnām, piem., mikroorganisms
lipotropisks tāds, kam ir tieksme saistīties ar taukiem
pantotropisks tāds, kam ir tieksme saistīties daudzos audos
briedīgs tāds, kas attīstās, kļūst lielāks; tāds, kas spēj attīstīties, kļūt lielāks
blods tāds, kas ļaunu apzinādamies neiedrošinās skatīties acīs
runīgs tāds, kas mēdz daudz un labprāt runāt; tāds, kas labprāt mēdz iesaistīties sarunās
bļaustīgs tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties
pļuncka tāds, kas mīl ar ūdeni šļakstīties
blendzīgs tāds, kas mīl slaistīties un žūpot
sausumizturīgs tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem)
dzīvotspējīgs tāds, kas spēj eksistēt un attīstīties (par idejām, teorijām, pasākumiem u. tml.)
ilgtspējīgs tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši
komplementofils tāds, kas spēj saistīties ar komplementu
totipotents tāds, kas spēj savu aktivitāti attīstīt visos virzienos; embrioloģijā šūna, no kuras diferenciācijas veidā var attīstīties visas embrija šūnas
atbalsts tas, pret ko var atbalstīties
taukstīties Taustīties
stulbināties Taustīties pa tumsu, zagties
aiztaustīties Taustīties prom; taustoties nokļūt (kur, līdz kādai vielai, aiz kā, pie kā u. tml.)
attaustīties Taustīties šurp
tapstīties Taustīties tumsā
notaustīties Taustīties un pabeigt taustīties
čumināt Taustīties, grābstīties
tvarstīties Taustīties, lai satvertu (ko); arī tvarstīt (2)
dakarēt Taustīties, meklēt
rezervanta drukāšana tekstilizstrādājuma apdrukāšana ar ķīmisku sastāvu, kas neļauj krāsvielai saistīties ar šķiedru; pēc drukāšanas sastāvu fiksē un drānu krāso
tāmēt Tēmēt - uzmanīgi skatīties, vērot; noprast, sajust
veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā
tītēties Tiepties, spītēties; tītīties
ulseknēt Tīkot, gribēt, skatīties, bet neko nedarīt
uzbraucīties tikt (nejauši) uzbraucītam; uzrotīties
atbalsoties tikt atbalsotam (par skaņu); radot atbalsis, izplatīties
nokrist tikt spriegi, skarbi izteiktam (par vārdu); izplatīties netālu, nelielā vietā (par skaņu)
juņģēties Tīstīties (vairākos lakatos, segās u. tml.); biezi ģērbties
tiņāt Tīstīties, tīstīt, tīt
tiņāties Tīstīties, tīstīt, tīt, tīties
tūstīties Tīstīties, tūļāties
saunēties Tīstīties, vīstīties, biezi saģērbties
kamāties Tīstīties; tūļāties
jostāties Tīt, arī tīties ap jostu
rankot tīties, vīties
tokšņāties tokstīties
bīdelēties Trakot, purināties, grūstīties, plosīties
staboties Tūļāties, gausi iet; slaistīties
stūkņīties Tuntuļoties, tīstīties
tūpstīties Tupstīties
pieturēties Turoties (pie kā), atbalstīties (pret to)
veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties
vutātīes Utīties
vutīties Utīties
stumdīties uz priekšu un atpakaļ raustīties
visapkārt uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties, lūkoties u. tml.)
apkārt uz visām pusēm, uz visiem pēc kārtas (skatīties)
uzbirdināties Uzbārstīties
blisnēt Uzmanīgi skatīties
ķīķerēt Uzmanīgi skatīties
klīrēt Uzmanīgi skatīties un meklēt
blenzt Uzmanīgi skatīties, novērojot (ko)
cīlēt Uzmanīgi skatīties, raudzīties (uz ko)
patīkavāt Uzmanīties, skatīties
uzšļacīties Uzslacīties; uzšļakstīties
uzdriskāties Uzšļakstīties
uzšpricēties Uzšļakstīties
teļoties Uzvesties kā teļam - slinkot, ākstīties
uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties
šaipstīties Vaibstīties
šņaibīties Vaibstīties
svaibīties Vaibstīties
švēplēties Vaibstīties
vaipstīties Vaibstīties
žaikstīties Vaibstīties
žaipstīties Vaibstīties
žnaibīt Vaibstīties
žņaibīt Vaibstīties
vaibstuļoties Vaibstīties (1)
vaikstīties Vaibstīties, viebties
baršķīties Vaibstīties; raudots savilkt seju
vaigstīties Vaikstīties
vaikstēt Vaikstīties
grūstelēties vairākkārt grūstīties
izkārstīties vairākkārt kārstīties
lēkāt vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru)
kārstīties vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties
sabakstīties vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīties (1)
bakstīties vairākkārt skart; vairākkārt bakstīt kādu vai skart citam citu; grūstīties
raustīties vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu); izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu)
šūpoties vairākkārt svārstīties, parasti samērā lēni, plaši, arī neregulāri
šļakstināties vairākkārt šļakstīties (1)
tupuļāt vairākkārt tupties; tupstīties
tupuļot vairākkārt tupties; tupstīties
purināties vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem)
aizviesties Vairojoties izplatīties un ieviesties šeit no citurienes
aizviesties Vairojoties izplatīties, sazelt tālāk noteiktā virzienā (par augiem)
nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1)
nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1)
nikt Vāji attīstīties; pakāpeniski iet bojā
saistāmība valodas vienību (fonēmu, morfēmu, vārdu) spēja saistīties tekstā citai ar citu
ķiļķeniski Valstīties
vilāties Valstīties
vuļināties Valstīties
šlaukstīties Valstīties gultā
kalināties Valstīties pa gultu
gleijāties Valstīties, atpūsties
valkstīties Valstīties, ļodzīties
kluncerēties Valstīties, svārstīties
velstīties Valstīties; ļodzīties, šķobīties
mūsāt Vaļīgi stāvot noskatīties
horizontālas tiesiskas attiecības var veidoties, attīstīties un izbeigties starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem, kuri nav pakļauti viens otram (piemēram, starp ministrijām)
leksiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktas leksiskās nozīmes vārdiem
semantiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu semantisku kategoriju vārdu formām
sintaktiskā valence vārda spēja sintaktiski saistīties ar noteiktu sintaktisku kategoriju vārdu formām, piemēram, pārejošie dabības vārdi var piesaistīt papildinātāju akuzatīvā
purzāties Vārtīties (par cūku)
ROF Vārtīties pa grīdu (angļu "rolling on the floor"; īsziņās)
ROFL Vārtīties pa grīdu smieklos (angļu "rolling on the floor laughing"; īsziņās)
ROFTL Vārtīties pa grīdu smieklos (angļu "rolling on the floor laughing"; īsziņās)
guļāties Vārtīties pa gultu (slinkojot)
šķetīt Vazāties, slaistīties
velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem)
vataļoties Velties, valstīties
moškāties Velties, valstīties (gultā)
zvelties Velties, valstīties (gultā)
sprungulēties Velties, vārtīties
ielūkoties Vērīgi ieskatīties (kur iekšā)
spogot Vērīgi skatīties
taustīties Vērīgi skatīties; būt vērīgam (par acīm, skatienu)
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt)
lūkoties Vērīgi, uzmanīgi skatīties (kur, uz ko)
ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus)
vaktēt Vērot, skatīties, uzmanīt, lai ko konstatētu, ieraudzītu
raudzīties Vērst skatienu (kur, uz ko) - par cilvēkiem; skatīties (1)
risināties Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.)
saplaukt Vērsties plašumā, attīstīties (par vairākām, daudzām parādībām sabiedrībā)
šurp Vēršoties pie runātāja (piemēram, runāt, skatīties)
mēroties skatieniem vērtējot, pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu
trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni)
trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni)
līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā)
trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu
virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības
plūst vienmērīgi izplatīties (par gaismu); pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu)
plūst vienmērīgi izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu)
ēsties vienmērīgi vienoties, saistīties kopā (par šķidrām vielām)
plūst vienmērīgi virzīties, izplatīties (par miglu, dūmiem u. tml.)
toksons viens no difterijas toksīniem, kuram piemīt vāja spēja saistīties ar antitoksīnu; izraisa difterijas paralīzes
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs
sasagriezties Vijoties savstarpēji sasaistīties; savīties
sapīties Vijoties, tinoties u. tml., sasaistīties; arī samudžināties
vīkšīties Vīkstīties (1)
vīkšķīties Vīkstīties (1)
vīkšīties Vīkstīties (2)
vīkšķīties Vīkstīties (2)
kobēt Viļņojot izplatīties
pārviļņot Viļņojot pārvietoties, izplatīties (uz citu vietu)
izvirpuļot Virpuļojot izplūst, izplatīties
priekša Virzienā prom no sevis (raudzīties, skatīties)
pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu
šķelt Virzīties (kādā vidē), pārvarot (tās) pretestību; izplatīties (kādā vidē)
urbties Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) - piemēram, par gaismas staru
spraukties Virzīties, izplatīties (pa ko šauru) - par vēju, dūmiem u. tml.
vēdīt Virzīties, izplatīties (par gaisa plūsmu)
līst Virzīties, izplatīties (par parādībām dabā)
nosēsties Virzīties, izplatīties gaisā lejup un sakrāties, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.) - par sniegu, putekļiem u. tml.
pārvietoties virzīties, izplatīties kādā virzienā
vēdināties Virzīties, izplatīties, parasti, vēdinot (ko) - par gaisu
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā
zvāļoties Virzoties šūpoties (parasti spēcīgi) no vieniem sāniem uz otriem - par transportlīdzekļiem, arī pasažieriem tajos; zvalstīties (1)
sacipt Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties
saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties
kuļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski
kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties; virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski
pļampīt Visādi izrunāties, ar runāšanu ākstīties
ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju)
vīkstīties Vīstīties (1)
vīkstīties Vīstīties (2)
pubulēties Vīstīties, silti ģērbties
zviguļot Vizēt, laistīties, spulgot, mirgot, daudzkrāsaini zaigot
ņirmināties Zaigot, laistīties
žamburs Zarots miets, kur āboliņa vai zirņu augiem balstīties
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.)
apiņu nodevas zemnieku nodevas muižai, ko bija jādod alus darīšanai, lielums dažādās vietās un laikos bija dažāds, varēja svārstīties \~3-16 kg no 1 arklu lielas saimniecības
Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums – 2450 km, dziļums 3000–4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem
dzalkstīt Zibēt, laistīties
vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē
kārnēt Ziņkārīgi, pētījot skatīties
ekosfēra Zvaigznes apkaimes apgabals, kurā var attīstīties dzīvība
dvalstīties Zvalstīties
zvalbīties Zvalstīties
zvāroties Zvalstīties (1)
zvilstīties Zvalstīties, gulšņāt, guļavāt
svilnēt Zvilnēt, valstīties
žagstēties Žagoties, rīstīties
džākstīties Žākstīties
zaustīties Žaustīties, kāpaļāt
verkšelēt Žestikulēt, vaibstīties

tīties citās vārdnīcās:

MLVV

tīties

LLVV

tīties