saošņāties
saošņāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saošņājos | saošņājamies | saošņājos | saošņājāmies | saošņāšos | saošņāsimies |
| 2. pers. | saošņājies | saošņājaties | saošņājies | saošņājāties | saošņāsies | saošņāsieties, saošņāsities |
| 3. pers. | saošņājas | saošņājās | saošņāsies | |||
Pavēles izteiksme: saošņājies (vsk. 2. pers.), saošņājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saošņājoties (tag.), saošņāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saošņātos
Vajadzības izteiksme: jāsaošņājas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir bijuši ļoti tuvi draugi, līdzīgi domājoši, jūtoši – tie saošņājas pa gabalu, intuitīvi.
- Tas tiek dzīts un dzenāts, kosts un plēsts, līdz tad draudzīgi saošņājas un noslēdz mieru."
- Tur jau tā lieta, ka vispirms ar kolektīvu " jāsaošņājas" un tad jau sapratīs, vai vispār medību ierocis būs vajadzīgs.
- Mēs arī staigājam citu sētām garām un mums arī parasti suņi uzrej sasveicinoties, pieejam saošņājamies un ejam tālāk, nevis speciāli kacinām.
- Tas, ka mazākuma balsu ieguvēji pēc tam saošņājās, kaut daži viens otru pirms tam necieta, un ielīda amatos, nenozīmē, ka tā ir uzvara.