tupuļot
tupuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tupuļoju | tupuļojam | tupuļoju | tupuļojām | tupuļošu | tupuļosim |
| 2. pers. | tupuļo | tupuļojat | tupuļoji | tupuļojāt | tupuļosi | tupuļosiet, tupuļosit |
| 3. pers. | tupuļo | tupuļoja | tupuļos | |||
Pavēles izteiksme: tupuļo (vsk. 2. pers.), tupuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tupuļojot (tag.), tupuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tupuļotu
Vajadzības izteiksme: jātupuļo
Vairākkārt tupties; tupstīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īpaši viltīgi ir tādi, kas pie barības dabūjuši kādu skroti mīkstumā, reizēm veselu stundu noņemas, pētīdami, vai tik nedraud briesmas, un tika tad pienāk, un drusku ieēduši, atkal skrien projām un tuvojas par jaunu, tupuļodami un klausīdamies.
- Rīts, iepriekšējā vakarā bijusi maza pasēdēšana ( ciemiņi sabraukuši ciemos pirms kartupeļu talkas), mazliet slāpīte, bet nu neko nepadarīsi, kas jādara, tas jādara - visi uz kartupeļu vagu ( jānorok aptuveni 0,75 ha), tas ir daudz,ļoti daudz tupuļojot vagā, kad karsē siltā septembra saulīte.
- Kaut kā cilājoties un tupuļojot, vienā brīdī saprotu, ka esmu pazaudējusi spainim osiņu.