tur1
tur apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja; pretstats: šeit, te 1 (1).
1.1.Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, notiek.
1.2.Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
1.3.kopā ar: lietvārds, vārds, kas apzīmē personu vai personas vietniekvārds Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
2.Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: te 1.
3.Turp.
Stabili vārdu savienojumiKo tur; ko tur tik daudz. Ko tur var darīt; neko nevar darīt; ko tur darīt. Kur tur.
- Ko tur; ko tur tik daudz sarunvaloda — saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (piemēram, ko darīt)
- Ko tur var darīt; neko nevar darīt; ko tur darīt — saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt
- Kur tur sarunvaloda — kaut kur
- Lai tur vai kas!; Lai tad vai kas! kolokācija — saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos
- Nav dūmu bez uguns; kur dūmi, tur uguns idioma — visam (parasti baumām, tenkām) ir savs cēlonis, pamats
- Šur (un) tur kolokācija — vietumis, dažviet, arī vairākās vietās
- Tur un tur kolokācija — lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- arī tur atmiņu ierakstus vidusskolas gados turpina vākt tikai atsevišķi entuziasti.
- Neguli, Saulīte, Ābeļu dārzā, Tur tevi ziediņi Apbirdinās.
- Savukārt, izstieptu kreisajā rokā, bruņinieks tur apaļo turnīra vairogu.
- 18. gs. beigās tur bija reģistrēti 896 ebreju vīriešu kārtas pilsoņi.
- Tur sēž un tērgā vecenes, bet vietumis jauni cilvēki arī.