Paplašinātā meklēšana

Meklējam tīr.

Atrasts vārdos (202):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2818):

bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
sinfonia 17. un 18. gs. arī uvertīras apzīmējums.
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā)
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai
unsauts Adata pīpes tīrīšanai
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta
Agrocybe praecox agrā tīrumene
optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas
čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi
aizkrepēt Aizlipt ar netīrumiem
aizkrept Aizlipt ar netīrumiem
aizpockāt Aizlipt ar netīrumiem
pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem
kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā
rēve akmeņains tīrums
ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai
ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus
oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli
eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām
imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
putekļusūcējs aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
skrubers aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka
ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
dezintegrators aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās
irrigātors aparāts strutojošu vāšu tīrīšanai un skalošnai
kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra
Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties
apskrabt Apkalst ar netīrumiem
aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
nobrūzēties Apliet sevi ar netīru šķidrumu
aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
nešķēt Aplipt ar netīrumiem
pieklesēt Aplipt ar netīrumiem
salēkšēt Aplipt ar netīrumiem
saļekšķēt Aplipt ar netīrumiem
applekšēt Aplipt ar netīrumiem u. c.
appļakšēt Aplipt ar netīrumiem visapkārt vai vietumis
noķezēt Aplipt ar netīrumiem, mēslu pikām (par mājlopiem)
salešķēt Aplipt ar netīrumiem, savandīt
noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem
piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
lustrācija Apskaidrota, ceremoniāla attīrīšanās
apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas
rullēt apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli)
bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli)
sašļutēt Apstrādāt tīrumu ar šļūci
ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem
nostirkšķināt Aptašķīt ar netīrumiem
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram
apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram
apsatirities Aptīrīties
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma)
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu
apkrampēt Apzagt, aptīrīt
apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt
zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem)
puspapuve ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī
nosašaravāties ar bēršanu tikt notīrītam
takšķīt ar dubļiem, netīrumiem šļakstīt
ķutuzis ar dūmiem un netīrumiem piepildīta telpa
elektrosuka ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai
nosukāt ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos
sukāt ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.)
izknotēties ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu)
izknosīties ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu)
knūbāties ar knābi tīrīt (savas spalvas) - par putniem
knūbāt ar knābi tīrīt (spalvas) - par putniem; knābāt
knozāties ar knābi tīrīt apspalvojumu
knierēties ar knābi tīrīt spalvas
kosīties ar knābi tīrīt spalvas
pluzināties ar knābi tīrīt spalvas
knopēties ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties
knuzināt ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem
knusināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem)
knuzināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties
kakalznis ar kukuržņiem noklāts tīrums
atšķūrēties ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā
izskruķēt ar lāpstu iztīrīt, izslaucīt
sūdains ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs
mēslaiņš ar mēsliem notriepts, piemēslots, netīrs
piečāpāt ar netīrām kājām piemīdīt
saļēpāt ar netīrām kājām piemīdīt
saļēpot ar netīrām kājām piemīdīt
salāčot ar netīrām kājām piemīdīt (grīdu)
savīžot ar netīrām kajām piepēdot (grīdu)
ķepināties ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram)
nokrept ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram
pimbuļais ar netīrumiem vai mēsliem aplipis
rūgušpiens ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens
berzēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot)
ņagāties ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru
kapča ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai)
solāreļļa ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu
blačāt ar slapjām un netīrām kājām staigāt pa istabu
notraukt ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu)
skalot ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.)
dzidrs ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu)
gaišs ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu)
palte ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā)
špalte ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā)
vīšķēt ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot)
pade ar zāli apaugusi vieta starp tīrumiem vai mežiem
maigot ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā)
knotēt ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu
uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart
noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku); apart
pārart Arot šķērsot (tīruma robežu, blakus vagu u. tml.)
vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt
dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs)
gnīde Asa, nodrāzta vai netīra āda
hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm
hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri)
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
detoksikācija Atbrīvošana, attīrīšana no indīgām vielām
dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot
atpelnot Atbrīvot, attīrīt no pelniem
sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
uaterklozets Atejas vieta, kur netīrumus noskalo projām ar ūdeni
ļūļa Ateju tīrītājs
sibis Ateju tīrītājs
zelta vedējs ateju tīrītājs; asenizators
uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas
pārtērpināt zirgu atkārtoti tīrīt zirgam muti
aptīrīšana atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1)
čambas Atliekas pēc graudu attīrīšanas
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību)
drazu savākšana atmiņas attīrīšana no neaktīviem programmu segmentiem vai datiem, lai iegūtu lielāku brīvās atmiņas apjomu
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem
izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi)
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
skrajš ātrs, izveicīgs, dūšīgs, tīrīgs
sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā
spalvot atspalvot, attīrīt no spalvām
atsārņošana Attīrīšana no atkritumvielām, sārņiem
klarifikācija attīrīšana no duļķēm, dzidrināšana
demerkurizācija attīrīšana no dzīvsudraba tvaikiem
vakuumrektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem vakuumā
rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot
pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
atpost Attīrīt
sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu)
boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm
izspaļot Attīrīt linus no spaļiem
izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus
izšķīnot Attīrīt no krūmiem
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku
atputekļot Attīrīt no putekļiem
atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus)
sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus
nosūnot Attīrīt no sūnām
saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
nogrūbāt attīrīt un noapaļot miežu graudus
filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām
sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā
nomēsloties Attīrīties
iztīrīties Attīrīties (2)
atkrāsoties Attīrīties no krāsām
kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos
brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā
vindele Attīrīts medus
vindelis Attīrīts medus
ģerbumi Attīrīts meža gabals
PPD Attīrīts proteīna atvasinājums (angļu "purified protein derivative")
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru
piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās)
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.)
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.)
laukaugi Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos)
Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis
Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums
dvorņiks Automašīnas logu tīrītāji
auzaita Auzu tīrums pēc to novākšanas
zītaravotiņš Avotiņš ar ļoti tīru, dzidru ūdeni
tīravots Avots ar tīru, dzidru ūdeni
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt
izbakstīt Bakstot iztīrīt
izkrepināt Bakstot tīrīt
krepināt Bakstot tīrīt
izolācija Baktēriju tīrkultūras izaudzēšana no infekcioza materiāla
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru
krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
romaška Baltā romaška - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
oleonafta Balta smēreļļa, ko iegūst no vistīrākās naftas
tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
balši Balti, tīri
pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu)
ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās
šņergulis Bērns ar netīru muti
izrīvēt Berzējot iztīrīt
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis)
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
nobružģāt Berzējot padarīt netīru
apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt
svīnīt Berzt, berzēt (tīrot)
šrubēt Berzt, tīrīt
šrubīt Berzt, tīrīt
pabirze Bērzu birzs, parasti tīruma malā
kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt
izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses)
nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt
pārberzt beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks
dzidrs bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs
dzidrs bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu)
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri
šērve Bieza, netīra (cūkas) āda, tās virskārta
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml)
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu
krepele Biezs, sakaltis netīrums
muļināties Bieži aizskarot kļūt netīram
apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām)
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
aerofiltrs Bioloģisks filtrs notekūdeņu attīrīšanai to aerācijas laikā
skrube Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai
skrubele Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai
skrubene Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai
birzaine Birzēs sadalīts tīrums
stīgāt Biržot tīrumu
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
noļēpāties Bradājot kļūt netīram
sabradāties Bradājot mitrumā kļūt netīram
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem
pluncāt Bradāt pa netīrumiem
brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies
slampāties brist (pa dubļiem, netīrumiem)
kaļļāties Brist pa dubļiem, netīrumiem
pļurgāties Brist pa dubļiem, netīrumiem
pļurzāties Brist pa dubļiem, netīrumiem
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku
mirdzēt būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram
spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
margot būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram
apšņurkt būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam
noplekšķēt būt netīram, ģērbtam netīrās drēbēs
noplekšēt būt netīram; būt ģērbtam netīrās drēbēs
nošekšēt būt netīras; būt ģērbtam netīrās drēbēs
notraipīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs
piesērēt būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.)
apknidis būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības)
starot būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram
velt būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā)
zelt būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu)
saņemties būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu
kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
zaļot būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.)
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram
izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu)
cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi
celīnu tīrīt celīnu notīrīt
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu
ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem
čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
uzskrausts Cieta māla paugurs tīrumā
luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem
peckelis cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs
plekša cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm
rāka cilvēks ar netīru seju
perpelis cilvēks vai dzīvnieks ar netīru muti (vai purnu)
apkalpotājs cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs
breģis cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus
šavka cilvēks, kas izpilda netīru darbu
šņauknāsis cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba
tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes
vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
krina Cūka, netīrelis
truša Cūka, netīrelis
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi)
melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu
filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi
čampu Čampu, čampām iet - ļodzīgi, nolaidīgi, netīrīgi staigāt
tetrahords Četru pakāpju skaņurinda tīrās kvartas apjomā
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms
bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai
platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli
sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts
zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi
piepost daļēji sakārtot un satīrīt
pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru
spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs
sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs
kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot
braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi
aptīrīšana darbība --> aptīrīt (2)
attīrīšana darbība, process --> attīrīt
izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās
statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma
ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties
smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties
rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus
balinēt darīt baltu, maigu, tīru; spodrināt, tīrīt
murdināt darīt netīru (šķidrumu); duļķot (ūdeni)
peckoties darīt netīru darbu, smuļļāt
cūkāt darīt netīru, notraipīt
vārtīt darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu
leskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
loskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
šmullēt darīt netīru; traipīt
ķeskāt darīt netīru; traipīt, ziest
ķockāt darīt netīru; traipīt, ziest
balināties darīt sevi baltu, tīru
smērēties darīt sevi netīru
mazgāt darīt tīru ar ūdeni un citiem līdzekļiem un paņēmieniem
sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma
izklapēt Dauzot iztīrīt
izplītēt Dauzot iztīrīt (no putekļiem)
izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli)
izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu)
izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus)
nopekstēt dauzot tīrīt
ķuze dažādi sīki atkritumi; drupačas; netīrumi
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei
kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars)
Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.)
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā
tīrelītis dem. --> tīrelis
jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība
flegma Destilācijas procesā kondensēto tvaiku daļa, kas tek tvaiku plūsmai pretī un veicina tīrāka destilāta iegūšanu
frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus
makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu
tīrīts divd. --> tīrīt
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
pārklājošā kopēšana, kombinējošā kopēšana divu attēlu kopēšana uz vienas tīrās filmas
ķenksis Divzaru dakšas, mēslu izmešanai no ratiem uz tīruma
Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem
rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu
regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku
rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai
bračka Dubļaina, netīra vieta
ķozains Dubļains, netīrs
druzas Dubļi, netīrumi
ķepesti Dubļi, netīrumi
ķese Dubļi, netīrumi mēsli
ķesa Dubļi, netīrumi, mēsli
ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas
cirpele Dubļu, netīrumu gabals; izkārnījumu gabals
sokla Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā
sokle Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā
soklis Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā
lomens Dūksts, zema vieta tīrumā
žļārga Duļķains sārms, netīrs mazgāšanas ūdens
drunka Duļķains šķidrums, netīrs ūdens
dronkans Duļķains, netīrs
drunkains Duļķains, netīrs
dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem
ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.)
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai
deferizācija Dzelzs atdalīšana - ūdens attīrīšana no tā dzelzs sāļiem
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
štukass Dzeršanai attīrīts tehniskais (aviācijas) spirts
tīrūdens Dzidrs, tīrs ūdens
burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums
mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību
asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā
cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem
Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru
eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta
uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
noecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, lauku)
kase Ecēšām līdzīga lauksaimniecības ierīce, ko senāk izmantoja nezāļu iznīcināšanai tīrumā
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus)
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem
Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja
Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.)
atsāļošana Ēku sienu apmetuma un mūru attīrīšana no sāļu izsvīdumiem
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C
elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai
eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
spraugu filtrs eļļas filtrs, kura filtrējošais elements izveidots ar spraugām, caur kurām plūstot, eļļa attīrās
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību
emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
Dzirnezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās
Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
Ķīšezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers
Tirukšezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers
Juveris ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū
brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus
dhauti Ezoterismā - attīrīšanās
sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot
nijana Ezoterismā tādu tikumu pieņemšana kā fiziskā un garīgā tīrība
terža Eža (tīrumā)
dzirvans Eža, neuzarta zemes strēmele, josla starp diviem tīrumiem
druvmala Eža, tīruma mala
paeža Ežas zemākā vieta; pļavas nogāze tīruma malā
krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu
šķīstīšanās Fiziska un garīga attīrīšanās
purifikācija Fiziska un garīga attīrīšanās, nereti ceremoniāla
sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga)
vienlaidu aršanas frēze frēze purvu, mežu un tīrumu augsnes sastrādāšanai
ēkš Fui (bērnu valodā par netīrumiem)
loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.)
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu
aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos
ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai
magazīnas kārba gaismas izolēta kārba ar divām spolēm (tīrajai filmai un eksponētajam filmas materiālam), ko pievieno kamerai
ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi
amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā
kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas
gargroda Garens tīrums
dvašot Garot (parasti par zemi, tīrumu)
elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu)
biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi
filtrējošā gāzmaska gāzmaska, kas ieelpojamo gaisu attīra filtrā, kurš ievietots gāzmaskas kārbā
ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu)
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu)
tīrulīte Glīta, tīrīga meitene
tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts
glužs Gluds, tīrs
pļēmi Gļotaini netīrumi
apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt
atvedīgas govis govis, kas ātri notīrās pēc atnešanās
velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt
nogrābstīt Grābstot notīrīt
punktēšanas maniere grafikas dobspiedes tehnikas – oforta – veids, kurā attēlu veido sarežģītas nelielu, padziļinātu punktu sistēmas iegravēšana tieši metāla plātnē; punktīrs
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu
žvika Grantains tīrums
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
mešana Graudu tīrīšanas paņēmiens
trijeris Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
ķemmgredzens Gredzenveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās
bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai
melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu
Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls
Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot)
drikājs Griķu tīrums
lāsa Gruzis, salms, atkritumi, netīrumi
ķeza Gruži, atkritumi, netīrumi
raida gruži, netīrumi
našis Gruži, netīrumi, drazas
niši Gruži, netīrumi, drazas
ruida gruži, saslaukas, netīrumi
roida Gruži, saslaukas, netīrumi
roiska Gruži, saslaukas, netīrumi
rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē
roidot Gružot, atstāt netīrumus
roidoties Gružot, atstāt netīrumus
vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra)
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to)
nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem)
nosagulēties Guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvnieku)
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu)
brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba
uzlādes spole hermētiski noslēgta 8 mm, 16 mm vai 35 mm filmas spole tīrās filmas glabāšanai un operatīvai kameras pārlādēšanai filmēšanas laukumā
brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni
smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā)
ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura
eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām"
hilētisks Huserla filozofijā - pilnīgi bezveidīgi tīrie, pirmie dati kā maņu, tā jūtu sfērā
ielāma Iegrimums pļavā vai tīrumā
pucmašīna Iekārta (dzirnavās), mašīna, kur graudus attīra, skrotē
pucmašiņš Iekārta dzirnavās, mašīna, kur graudus attīra, skrotē
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs
grandeklis Iekārta linu tīrīšanai
locīšanas mašīna iekārta nodrukātu vai tīru lokšņu locīšanai
graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.)
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.)
uzslampāt Iemīt netīras pēdas, piepēdot
rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz
vējinieks ierīce (dažām lauksaimniecības mašīnām), kas rada gaisa plūsmu (kā) attīrīšanai
slīpnis ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai
gaisa filtrs ierīce gaisa attīrīšanai no putekļiem
garkulu suseklis ierīce garkulu tīrīšanai
bioloģiskais filtrs ierīce notekūdeņu bioloģiskai attīrīšanai
erkensators ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai
filtrs ierīce vielu attīrīšanai no piemaisījumiem
tīrītājs ierīce, iekārta u. tml. (kā) tīrīšanai
šķūre ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai
elektrofiltrs ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem
pelnu uztvērēji ierīces dūmgāzu attīrīšanai no pelniem
garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
inženiertehniskās komunikācijas ierīces, cauruļvadi u. c. aprīkojums, kas paredzēts enerģētisko resursu, ūdens u. c. piegādei, netīro ūdeņu aizvadīšanai vai sakaru nodrošināšanai
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu)
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi
iebirzīt iesākt ar sēšanas joslu iezīmēšanu tīrumā
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem)
iesakosties Iesūkties ādā (par netīrumiem)
iesadzerties Iesūkties tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem)
lāčāt Iet ar netīrām, sabristām kājām, apaviem
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem)
aizsargredeles Ietaise, ar kuru tekošu ūdeni attīra no peldošiem piemaisījumiem
apvākt Ievākt tīrumu augļus
ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē)
ietīrīties Ievingrināties tīrīt
iebirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
iebiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
uzbirzēt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
uzbirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
uzbiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
Ichthyophthirius multifiliis ihtioftīriuss
ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu
nogulēties ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram
sapirināties ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt)
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
saskudēt Ilgstoši nemazgājot uzkrāties netīrumiem
puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī
nepieskaramie Indijas kastu sistēmā pie viszemākajam kastām piederošie iedzīvotāji - sociālekonomiski atpalikušo cilšu pārstāvji, kopienu vergi, "netīro" amatu pārstāvji
sprauslis Injekcija, klistīrs
auriskalps instruments auss tīrīšanai
oleometrs instruments eļļas tīrības pārbaudei
vantušs instruments kanalizācijas tīrīšanai
temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu
skrāpe Īpaša suka zirgu un liellopu spalvu tīrīšanai
tīrītava īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts tīrīšanai, kurā veic tīrīšanu
septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam
Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem
izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt
linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā)
džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā
skits Īss humoristiska vai satīriska rakstura literārs sacerējums; īss komiska rakstura uzvedums
skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām
epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums
fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu
švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu
sasolins Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums
sasolits Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums; sasolins
fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos
vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
izšrubīt Izberzt; iztīrīt
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
filtraka Izbūve avotu ūdens uztveršanai vai virszemes ūdens attīrīšanai no rupjām duļķvielām pirms ūdens ievadīšanas segtos vados
izpakšināt Izdauzīt, izklapēt, iztīrīt
dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī); izdegums
izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas)
izkrabināt Izkasīt, izskrāpēt, tīrīt (pīpi)
izgrandīt Izkasīt, izskrubināt tīru
tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava
izveidāt Izķidāt, iztīrīt
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu)
izdrumslināt Izlasīt, iztīrīt (atkritumus)
izdrumstināt Izlasīt, iztīrīt (atritumus)
izšķipelēt Izlīdzināt, iztīrīt (ar lāpstu)
izvelēties Izmazgājot kļūt baltam, tīram
5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus)
žļura izmirkusi, netīra masa
izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam)
izkāmerēt Izņemt, izkravāt, iztīrīt
šmarlāties Izpildīt kādu netīru darbu
izpuģot Izpost, iztīrīt
vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties
izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām
klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām)
izatīrīties Iztīrīt
izkaņģerēt Iztīrīt
izķēst Iztīrīt
izķīķēt Iztīrīt
izķīkot Iztīrīt
iztīkāt Iztīrīt
iztīrināt Iztīrīt
izšustīt Iztīrīt (piemēram, grīdu)
izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām
izvērķēt Iztīrīt (zirga nagu)
izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus)
izbirstēt Iztīrīt ar suku
izvētīt Iztīrīt labību ar vēju
pārsatīrīties Iztīrīt lielāku daļu no kādas platības
izņemt traipu iztīrīt traipu
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni)
izčokurēt Iztīrīt, izbakstīt, izbikstīt
izpost Iztīrīt, izdaiļot
iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses
izknierēt Iztīrīt, izlasīt gružus, netīrumus
izlancīt Iztīrīt, izņemt, arī izēst, izlakt
izčingāt Iztīrīt, izslaucīt
izgraudot Iztīrīt, notīrīt
apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus)
izroīdāt Iztīrīt, sakārtot (māju, saimniecību)
izspodrināt Iztīrīt; arī uzkopt
izpucēt Iztīrīt; nospodrināt
kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām)
izķīckāties Iztīrīties
iztīrināties Iztīrīties
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu
izpurgāt Iztīrt (tīklu no zivīm)
ietīrīties izveidot attīrītu vietu mežā vai pļavā
paraicīt izveidot birzes tīrumā
ietaisīt izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu)
apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu
jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta
muļakas Jaukt kopā, iemaisīt netīrumus ēdienā
kruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku)
bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās
žakāt Jaukties pa netīrumiem, apsmulēties
apauga Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem
mēka Jebkāda veida šmuces, netīrumi
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi
ķērpis kāda nezāle, kas aug linu tīrumos
čīkstene kāda tīruma nezāle
Līdzums kāda tīruma nosaukums
sviedrene kāda zināma nezāle linu tīrumā
verdzenājs kāda zināma nezāle mitrā tīrumā
sala kādas koku sugas tīraudze mežā
dunduriņš kāds tīruma augs
pirkstenītis kāds tīruma augs
meldziras kāds tīrumu augs ar maziem, sarkanīgiem ziediem un mazām tumšām lapām
plēģis kāds vaļējā, netīrā apģērbā
piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena
šļurba kāds, kam ir neadekvāta uzvedība; netīrīgs; dzērājs
melnmutis kāds, kam ir netīra mute, seja; netīrelis
muris kāds, kam ir netīra seja
čūčals kāds, kam ir netīrs un saplēsts apģērbs
lamža kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks
daņģis kāds, kas iekāpj dubļos, netīrumos un tos ar kājām stmpā, mīca
murāns kāds, kas ir netīrs kā skursteņslauķis
kvēpala kāds, kas strādājot kļuvis netīrs, raibs
bradūzis kāds, kuram drēbes un apavi kļūst netīri un slapji
mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks
lorģis kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs
ļorums kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs
izporgāties kādu laiku (pietiekoši) veikt kādu netīrīgu darbu
pabluķēt kādu laiku apstrādāt tīrumu ar veltni
noposties kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam
vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai
Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē
Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.)
atputekļošanas kamera kamera gaisa (gāzu) plūsmas attīrīšanai no putekļiem un citiem mehāniskiem piemaisījumiem, tiem nosēžoties smaguma spēka ietekmē
kloāka Kanāls netīrumu novadīšanai; atkritumu savāktuve
atmaksāšanās laiks kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu
atkaplēt Kaplējot atvilkt nost, attīrīt
ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai
cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu
L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
izšķibēt Kārtīgi uzrakt, iztīrīt
apkopīgs Kārtīgs, sakārtots, tīrs
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko)
post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni)
guļbaine Kartupeļu tīrums
šļoka Kas nobradājies - netīrs
izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt)
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu)
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas
gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
sīstaža kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies
šīstaša kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža
zistaks kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža
šļerpis kaut kas netīrs
vardukļi kaut kas netīrs, gļotains
varduklis kaut kas netīrs, gļotains
vardukšņi kaut kas netīrs, gļotains
vardūkšņi kaut kas netīrs, gļotains
ķauzis kaut kas netīrs, nekopts
krepeles kaut kas netīrs, notašķīts
lečka kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna
ļepsna kaut kas saplēsts un netīrs
glemzde kaut kas vecs, nolietots, netīrs
noņorgāt kaut ko netīri, neglīti darīt
ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu
lezene Klaidonis, slaists; netīrelis, smulis
sprausliņš Klistīrs
apmelnēt kļūt (no virspuses) tumšam, netīram
apmelnot kļūt (no virspuses) tumšam, netīram
aizduļķoties kļūt duļķainam, neskaidram, arī netīram (par šķidrumu)
klesēt kļūt lipīgam un netīram
nosušķēties kļūt ļoti netīram
salezēt kļūt ļoti netīram
nosušķēt kļūt ļoti netīram; nosušķēties
piemelēt kļūt melnam, netīram
piemellēt kļūt melnam, netīram
piemelnēt kļūt melnam, netīram
rūsēt kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram
nosūbēt kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
aprūsēt kļūt nespodram, netīram (par logu rūtīm)
aplekšēt kļūt netīram
aplezēt kļūt netīram
appekstēt kļūt netīram
apšekšēt kļūt netīram
apšekstēt kļūt netīram
apšekstēties kļūt netīram
apsvīnīties kļūt netīram
noķepēt kļūt netīram
noķepēties kļūt netīram
noķepināties kļūt netīram
noļēpt kļūt netīram
nosekšēt kļūt netīram
nosekšēties kļūt netīram
nosekšķēt kļūt netīram
nosekšt kļūt netīram
nosekstēt kļūt netīram
nošekstēt kļūt netīram
nosešķēt kļūt netīram
piesataisīties kļūt netīram
piesmult kļūt netīram
piestemēt kļūt netīram
sašmucēties kļūt netīram
sašmurgāties kļūt netīram
sašmurgulēties kļūt netīram
sekšēt kļūt netīram
šmucēties kļūt netīram
svīnēt kļūt netīram
plekšēt kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
graulāt kļūt netīram (par govi)
aprepēt kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem)
skrast kļūt netīram, apkalsta ar netīrumiem
nosūpēt kļūt netīram, apsūbēt
nodrekšķēt kļūt netīram, apsvīnīt
nosvīlēties kļūt netīram, aptraipīties
notorēt kļūt netīram, noķept
novīkšēties kļūt netīram, noskrandušam
novīkšķēties kļūt netīram, noskrandušam
sasmekstēt kļūt netīram, notašķīties
sableķoties kļūt netīram, notraipītam
sasaziesties kļūt netīram, notraipītam
norušķēties kļūt netīram, notraipīties
sasasmērēties kļūt netīram, notraipīties
sasmurgāties kļūt netīram, notraipīties
sasmurkāties kļūt netīram, notraipīties
piesērt kļūt netīram, piegružotam
pieplekšēt kļūt netīram, pieķepēt
piepļakšēt kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept
piezešķēt kļūt netīram, piesūkties ar netīrumiem
piezešķēties kļūt netīram, piesūkties ar netīrumiem
zekšķēt kļūt netīram, sākt bojāties
sazešķēt kļūt netīram, savārtīties
sazešķēties kļūt netīram, savārtīties
smērēties kļūt netīram, traipīties
sušķēties kļūt netīram, traipīties
loskāties kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi)
nokūsāt kļūt netīram, vāroties aplipt
apzešķēt kļūt netīram; apziesties
pieroidāties kļūt netīram; piegružoties
piesmakt kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu)
uzzelt kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.)
uzzaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.)
sazaļot kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
sakuplot kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
sazelt kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
saveldrēties kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.)
sūpēt kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties
saplekšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
sapļakšēt kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties)
sakoskāties kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasūkties (ar netīrumiem, sviedriem u. tml.)
sakoskāt kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasviedrēt
saskrabt kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
salēkšķēt kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram
sadugt kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu)
sasekšēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
sasekšķēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās
sotī Komisks, satīrisks uzvedums 15.-16. gs. franču teātrī, farsa paveids
akvizitors Kompānija, kas ieguvusi tiesības kontrolēt citas kompānijas tīros aktīvus, iepērkot tās akcijas tirgū
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu
izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos
pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu
muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai
hloracetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto krēmos, šampūnos, dūņu pakās, tīrīšanas losjonos, var izraisīt ādas kairinājumus
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas
svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga
Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu
satjajuga Kritjajuga - nākamais laikmets jeb juga hinduismā - patiesības, tīrības un laimes laikmets
kačergs kruķis krāsns tīrīšanai
skručs kruķis krāsns tīrīšanai; kačergs
bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa
raibspārnmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta
cimulis Kukurznis uz tīruma
cinkuļains Kukuržņains (par tīrumu)
kulstelēt Kulstīt (tīrīt) linus (ne sevišķi intensīvi)
iekulkstīt Kulstot (linus) iekļūt (par spaļiem starp tīrajiem liniem)
sakultivēt Kultivējot uzlabot (augsni, tīrumu)
stacionāra linu kuļmašīna kuļmašīna linu jucekņa kulšanai un linsēklu tīrīšanai
pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava
ramaņka Kuplās ramaņkas - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
peldošais eļļas uztvērējs kustīgs eļļas uztvērējs, kas eļļu ņem no eļļas virsējā slāņa, kur tā ir tīrāka
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2)
metodde "viss brīvs, viss aizņemts" kūts kopšanas metode, pēc kuras kūti vai kūts sekciju vienlaikus atbrīvo no dzīvniekiem, lai veiktu pamatīgu tīrīšanu un dezinfekciju
kapacs kūtsmēslu kaudzīte tīrumā
rūte Kvadrātveida ligzda tīruma sadalījumā
Euxoa tritici kviešu tīrumpūcīte
kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem
detokss ķermeņa attīrīšana no toksīniem ar konkrētas diētas palīdzību
sārņi ķermeņa izdalītie sviedri un netīrumi
veidāt Ķidāt, tīrīt
ķīkot Ķidāt, tīrīt iekšas
ķīķāt Ķīķēt - ķidāt, tīrīt zivju iekšas
himčistka Ķīmiskā tīrītava
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
oksilīti Ķīmiski preparāti, kuros ir nātrija peroksīds; mitrumā tie izdala brīvu skābekli; tos lieto gaisa tīrīšanai zemūdenēs, kā arī glābšanas darbos
ferrīts Ķīmiski tīra dzelzs
difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos
idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela
sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi)
atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana
šmugumi Labības nobirumi uz tīruma
vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām
tīreklis Labības tīramais siets
kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja
skaidiena Laikraksta "Latvija" humoristiski satīriskā nodaļa
sūdvedamais laiks laiks mēslu vešanai uz tīrumiem
nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem)
mazgāties Laizot (vai citādi darbojoties) tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem)
izlaizīt Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus)
nolaizīt Laizot notīrīt
aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt
mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem
nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem)
repis Lamu vārds tam, kas ar netīrumiem aprepis
late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals
tīrumnieks Laucinieks, tīrumu apdzīvotājs
kumele Lauka kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
ramuleņi Lauka ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
romuļi Lauka romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu)
laucenīca Laukstrādniece, kas tīrumā strādā
zilais ledus ledus, kas veidojas sasalstot tīram ūdenim
lapačot Lempīgi (parasti netīrām kājām) iet
lentement Lēnas ievaddaļas apzīmējums franču uvertīrās
čūčalāties lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt
čučala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
čūčala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
nošķīnot Līdumu attīrīt no saknēm
pustīruma līdz tīruma vidum
netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.)
noputināšana Liekās bronzas notīrīšana iespiedumam
grābšļa Liekšķere zirgu staļļa tīrīšanai
sušķība liela netīrība, arī nevīžība
žumpa Liela, netīra peļķe
dūrakords Lielais trijskanis, pamattoņa, lielās tercas un tīrās kvintas saskaņa
artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs
dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē)
pē lieto, norādot uz ko netīru, neaiztiekamu (parasti, aizliedzot bērnam aiztikt ko netīru)
nošmekšēt Lietojot kļūt netīram
nosmekstēt Lietojot kļūt netīram
nošmekstēt Lietojot kļūt netīram
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu)
liekna līkums, dziļāka vieta, piemēram, tīrumā
znātene Linā svārki; netīri, nonēsāti brunči
lineika lineāls, ar ko skolotājs sitis skolēniem pa pirkstiem par netīrām burtnīcām
nopaises Linu tīrīšanas atkritumi
lynaite Linu tīrums pēc to novākšanas
ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē
ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti
ķezēt Lipt; aplipt ar zemi, netīrumiem
rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt
post Līst, tīrīt līdumu, grāvi u. c.
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā
uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
morluks Lokomobiles detaļa katla tīrīšanai
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu)
aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz
balts kā gulbis ļoti balts, tīrs
arama kārta ļoti bieza (parasti netīrumu, putekļu) kārta
vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu
pļeckains ļoti dubļains, netīrs
kā dzintars ļoti dzidrs, skaidrs; morāli tīrs
cūcība ļoti liela netīrība, nekārtība
cūku būšana ļoti liela netīrība, nekārtība
sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
smitaklis ļoti netīra, sārņaina (it kā piesmitēta) drēbe
pelnu rušķis ļoti netīrīgs cilvēks
cūcīgs ļoti netīrīgs, nevīžīgs
melns kā poda dibins ļoti netīrs
sušķis ļoti netīrs dzīvnieks
sušķīgs ļoti netīrs, arī nevīžīgs
sušķis ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks
šuška ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks
šušķis ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks
melns kā katla dibins ļoti netīrs, nemazgāts
kā lops ļoti netīrs, nevīžīgs; ļoti netīrīgi, nežēligi
kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs
nūsmiteits ļoti netīrs, sen nemazgāts
kā spelstiķis ļoti netīrs, stipri notraipījies
kā dubļu mūrnieks ļoti notraipījies, netīrs
piesmērēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
pietriept ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
piezieķēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
aiznasāt ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu)
dzidrs ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu)
bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē
tīrin tīrs ļoti tīrs
tīrs kā baznīca ļoti tīrs
sterils ļoti tīrs
narcilēns ļoti tīrs acetilēns, ko lieto ķirurģijā narkozēm
kristāltīrs ļoti tīrs, dzidrs (par skaņu)
kristāltīrs ļoti tīrs, skaidrs, dzidrs; kristālskaidrs (1), kristāldzidrs (1)
kā nomazgāts ļoti tīrs, spodrs
mells kā poda dibens ļoti tumšs; ļoti netīrs
tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati
vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai
armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām
permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai
tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai
mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu
kuskūta Mašīna āboliņa sēklu tīrīšanai
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā
atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu
triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām
vētījamā mašīna mašīna sēklu tīrīšanai un šķirošanai
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus
linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā
ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa
kukņa Maza, netīra dzīves vieta
smerdele Maza, netīra, piesērējusi upe
ļoma Maza, starp tīrumiem esoša pļava
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses)
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni)
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē)
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
izaberzties Mazgājoties, beržoties kļūt tīram
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
tīras vilnas iznākums mazgātas tīras vilnas attiecība pret nemazgātu vilnu
šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli
paplicināt mazliet noplicināt (tīrumu)
aptīrīt mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri)
apņurcīt mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu
papost mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost
rēčka mazs, netīrs un dubļains dīķis; peļķe; ar ūdeni pildīta bedre
bubulis Mazs, nolobījies ķermeņa ādas, arī tās netīruma gabals
Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā
ēvelēšana Mehāniska nezāļu iznīcināšana laukā ar tīruma ēveli
šķūris Mehanizēta ierīce zemes virskārtas, sniega u. tml. nolīdzināšanai, ceļa tīrīšanai
bambala Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks
bambale Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks
must Melns, netīrs
karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti)
sašļavas Mēsli, netīrumi
šaize Mēsli; netīrumi, dubļi
plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai
grebls Metāla suka mājdzīvnieku apmatojuma tīrīšanai
smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem
vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs
biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu
cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana
aizmēzt Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus)
samēzt Mēžot atbrīvot no netīrumiem (kādu vietu, telpu)
izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu)
izmēzt Mēžot izvākt, izslaucīt (mēslus, netīrumus)
nomēzt Mēžot notīrīt
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.)
Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt
pļepināties Mīdīties (pa dubļiem, netīrumiem)
nomiekšēt Miekšējot panākt, ka atdalās (parasti netīrumi)
mīzāite Miežu tīrums pēc to novākšanas
sakaši Mīklas paliekas pēc abras iztīrīšanas
aerotanks Mikrobioloģiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kurā procesa norisei notiek intensīva aerācija
monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā
microthyriaceae Mikrotīriju dzimta
microthyrium Mikrotīriju dzimtas ģints
microthyriales Mikrotīriju rinda
gleņa Mīksti, gļotaini netīrumi
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis
Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda
autolīze Minerāla pašattīrīšanās no piemaisījumiem pārkristalizācijas procesos
atmīnēšana Mīnu, lādiņu, neeksplodējušās munīcijas, sprādzienbīstamo ierīču atklāšana, izvilkšana vai iznīcināšana un apvidus, akvatorijas, būvju un citu objektu attīrīšana no tiem
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī
ļēpt Mitrumā kļūt mīkstam un netīram
fotopapīra pamatne mitrumizturīgs papīrs ar augstu baltuma pakāpi, ar ierobežotu mitruma iesūkšanās spēju, netīrumu skaitu un metāliskiem ielāsojumiem
ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību
imažisms Modernisma strāva amerikāņu un angļu dzejā 1910.-20. g., centās radīt "tīru" vārdisku tēlu
neoplasticisms Modernisma virziens plastiskajās mākslās, kura pamatā ir vispārinātu ģeometrizētu formu ("tīro formu") kombinācijas
šmucīgs Morāli netīrs, nelietīgs
nevainīgs Morāli tīrs, skaidrs
mortirs Mortīra
muišļi Muižļi - mēsli, netīrumi
mušļi Muižļi - mēsli, netīrumi
senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā
introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas; operas vai baleta uvertīras paveids
spelunka Nabadzīgs vai netīrs dzīvoklis, vispār katra šaubīga rakstura vieta, krogus vai lokāls 2
ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris
neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs
nebalts Ne visai tīrs
pērnējlauks neapstrādāts tīrums
atsēle Neapstrādāts tīrums
skrimšķi neartikulētas skaņas, piemēram, tās, kas rodas, tīrot kaklu
pulgot Neatļauti ēdot sapostīt (par dzīvniekiem tīrumā)
noska Neattapīga, netīrīga sieviete
kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām
čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu
patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt
pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt
pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā
patīrīt neilgu laiku, mazliet tīrīt
apžļāgties nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu
mese Nekārtība; netīrība
elles vecene nekārtīga, netīrīga sieviete
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta
glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu
čoka Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks
cūcinieks Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks
čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks
leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks
čampa Nekārtīgs, netīrīgs, tāds, kas bez vajadzības iet pa netīrumiem un piemēslo visur
čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām)
čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka
čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks
lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža
lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža
lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža
aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī
slāpsns Nekopts, nolaists (par tīrumu, zemes gabalu)
lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks
neķitrs nekrietns, netīrs
bemberains Nelīdzens tīrums, pļava
kudzulms Nelīdzenums; izcilnis (pļavā, tīrumā); cinis
rinka neliela pļava starp tīrumiem
strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals
pautēris neliels (netīrs) sainis
smulāns neliels augumā; netīrīgs
čūkala neliels daudzums kāda netīra šķidruma
skapsnata neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) u. tml.
uzkrūslis neliels mālu pakalns tīrumā
kājslauķis neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā)
kājslauka neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai
lēkšķe neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums
lēkšķis neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums
kosmētiskais remonts neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, fasādēs
skapsmata neliels tīruma gabals
ķoncele Neliels, arī vecs, netīrs trauks
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats
kabatas lakats neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna
ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums
lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals
peckelēties nemākulīgi krāsojot kļūt netīram
murķis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns
murķītis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1)
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
ataksofobija Nepamatotas, patoloģiskas bailes no slimības un netīrības
smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās
čurksnis Netīra istaba vai mājoklis
ļepens Netīra kāja
lomens Netīra lieta vai šaubīgs pasākums
leska Netīra skranda, driska; lupata
ķutūzis Netīra telpa ar visa veida atkritumiem
žakāties Netīrā ūdenī, dubļos plunčāties
blundžga Netīra ūdens bedre
salope Netīra un izlaidīga sieviete
elle Netīra vieta
sabari netīra vilna
steme Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva
stemele Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva
barifonija Netīra, nebrīva, smaga balss skaņa
plandūkšņa netīra, neuzmanīga, sliktas uzvedības būtne
utūzis Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu)
čumūksnis Netīra, pieblīvēta telpa, vieta; arī biezoknis
čūslējs Netīra, piedrazāta vieta
šķītūzis Netīra, piegružota vieta
noļēpēt netīram kļūt
sakrepēt Netīram kļūt
sakrēpēt Netīram kļūt
salekšēt Netīram kļūt
piegraulāt Netīram kļūt (par govi)
šērvēt netīram kļūt (putekļos strādājot)
čablas Netīras kājas
čambas Netīras kājas
putākšņi Netīras putas
netīrumnieks Netīrelis
sivēnbrālis Netīrelis
šmucpinka Netīrelis
susārs Netīrelis
svintuss Netīrelis
tešķis Netīrelis
sekšķis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu)
sekštelis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu)
svēpurs netīrelis, smulis
ķezākls Netīrelis, smulis
ķēzeklis Netīrelis, smulis
kvēpelis Netīrelis, smulis
plekšis Netīrelis, smulis
svempis Netīrelis, smulis
svēpulis Netīrelis, smulis
ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts
ķepelis Netīrelis, šmulis
noskrepis Netīrens
netīrai Netīri
muselis Netīri apģērbies cilvēks
ņeckas Netīri atkritumi (piemēram, zivju ķidas)
pļūka Netīri dzeltens
makaronu fabrika netīri mati
duņains Netīri pelēkbrūns
dujs Netīri sirmi brūns
dujans Netīri sirmi brūns; dujs
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt
gānība Netīrība, apgānījums
lēkša Netīrība, nekārtība
lēkše Netīrība, nekārtība
lēkšņa Netīrība, nekārtība
kontaminants Netīrības ienesējs, piem., svešs mikrobs tīrkultūrā
cūkausis Netīrību un nekārtību raksturojošs lamu vārds
vepris Netīrīga persona
slemete netīrīga sieviete
graule Netīrīga sieviete
ļapatka Netīrīga sieviete
lēkšķe Netīrīga sieviete
ļēpata Netīrīga sieviete
melluška Netīrīga sieviete
močka Netīrīga sieviete
šļecka Netīrīga sieviete
šņorka Netīrīga sieviete
snuotine Netīrīga sieviete
čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā
šļerpe Netīrīga, nekārtīga meitene
bļecka Netīrīga, nekārtīga sieviete
bleska Netīrīga, nekārtīga sieviete
lešķene Netīrīga, nekārtīga sieviete
loska Netīrīga, nevīžīga sieviete
ploska Netīrīga, nevīžīga sieviete
plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu)
slūža netīrīga, nolaidīga dzīva būtne
služa Netīrīga, nolaidīga dzīva būtne
sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja
lupatlancka Netīrīga, skrandaina sieviete
plūds Netīrīgi ģērbies cilvēks
meļļi Netīrīgi, neglīti
rušķīgs Netīrīgs (par cilvēku)
mīzalaste Netīrīgs bērns
rūška netīrīgs cilvēks
blekte Netīrīgs cilvēks
čuļļa Netīrīgs cilvēks
graula Netīrīgs cilvēks
ķepaslis Netīrīgs cilvēks
kvēpoņa Netīrīgs cilvēks
leksis Netīrīgs cilvēks
murdulis Netīrīgs cilvēks
murza Netīrīgs cilvēks
pleska Netīrīgs cilvēks
ruška Netīrīgs cilvēks
rušķe Netīrīgs cilvēks
skredna Netīrīgs cilvēks
skretūzis Netīrīgs cilvēks
slauna Netīrīgs cilvēks
šmarla Netīrīgs cilvēks
smirdeklis Netīrīgs cilvēks
šmuceklis Netīrīgs cilvēks
svāķis Netīrīgs cilvēks
tarsla Netīrīgs cilvēks
uša Netīrīgs cilvēks
uška Netīrīgs cilvēks
surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību
dreņķis Netīrīgs cilvēks, pļēgurs
smurga Netīrīgs cilvēks, smurgulis
smurka Netīrīgs cilvēks, smurgulis
snurgulis Netīrīgs cilvēks, smurgulis
šmurga Netīrīgs cilvēks, šmurgulis
tušķis Netīrīgs cilvēks, tūļa
smulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža
šmulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža
smurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža
šmurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis (2)
rušķis Netīrīgs cilvēks; netīrelis
darmidons Netīrīgs notiesātais, var būt arī notiesātais, kuru izmanto kā pasīvo pederastu
slauksnis netīrīgs un nekārtīgs cilvēks
mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu
smorķis netīrīgs un nepieklājīgs cilvēks
netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks
sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks
muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks
knorba Netīrīgs, mazs puika
čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks
počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks
limza Netīrīgs, neizveicīgs radījums
šļecuks Netīrīgs, nekārtīgs bērns
časka Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks
čoska Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks
blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža
šļerpa Netīrīgs, nekārtīgs radījums
ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis
ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis
graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks
smeržka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
žļeba Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
slapata Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks
smūdzis Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks
šļerpīgs Netīrīgs, notašķīts
smerdūksnis netīrīgs, slikts radījums
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks
šmulīgs netīrīgs; arī netīrs, nosmērējies (parasti par cilvēku, īpaši bērnu)
jēldroga Netīrīta droga, kurā atrodamas visas aktīvās sastāvdaļas
pitriņš Netīrītā sērskābe
nigrols Netīrītas minerāleļļas šķirne, ko iegūst naftas pārstrādē
lezns Netīrs
sasekšķējis Netīrs
savalkāts Netīrs
smulains Netīrs
svīns Netīrs
žurgains Netīrs (par šķidrumu); izmircis, netīrs (par masu)
čarpa Netīrs cilvēks
ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns)
steme Netīrs cilvēks vai priekšmets
stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis
čmo Netīrs cilvēks, kas ložņā pa izgāztuvēm
svāpulis Netīrs cilvēks, smulis
naipulis Netīrs deguns
stemmene Netīrs drēbes gabals
aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu
melnkrekliņš Netīrs krekls; kāds, kas valkā netīru kreklu
kuļķis Netīrs māla trauks
ķuļķis Netīrs māla trauks
stemene netīrs mantas gabals
netīrums Netīrs plankums
snerglis Netīrs pusaudzis
repša Netīrs sivēns
porģis Netīrs šķidrums
porķis Netīrs šķidrums
žļuga Netīrs šķidrums
bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns
žulga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa
žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa
ķecele Netīrs trauks
ķenna Netīrs trauks
ķezele Netīrs trauks
žampa Netīrs ūdens
žolga Netīrs ūdens
žolka Netīrs ūdens
zompa Netīrs ūdens
žompa Netīrs ūdens
pamedlinis netīrs ūdens pēc veļas mazgāšanas
apskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem
noskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem; apskretis
svēps Netīrs, apkvēpis cilvēks
piķains netīrs, aplipis ar netīrumiem
noklekšķējis netīrs, aptraipījies
nomurlīts netīrs, aptraipīts
torpulīgs Netīrs, ar kādu šķidrumu nosmērēts
sārnojs Netīrs, ar sārņiem pārklāts
žorga Netīrs, dubļains ūdens
zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens
zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens
melns Netīrs, duļķains (par ūdeni)
žarga Netīrs, duļķains strauts; netīrs ūdens
murma netīrs, duļķains ūdens dīķī vai linu mārkā
jukna Netīrs, gļotains ūdens; lāmiņa
ķauzains Netīrs, kraupains
lēkšķains Netīrs, lēkšķēm aplipis
nespodrs Netīrs, neglīts
dublis Netīrs, neglīts cilvēks
namēsnieks Netīrs, nejēdzīgs cilvēks
čampīgs Netīrs, nekārtīgs
cūcisks Netīrs, nekārtīgs
tošķis Netīrs, nekārtīgs cilvēks
čammains Netīrs, nekopts
lopīgs Netīrs, nelabs, slikts
kļumīgs Netīrs, nepieklājīgs
čubata Netīrs, nevīžīgs cilvēks; arī neizglītots cilvēks
plocka Netīrs, nevīžīgs dzīvnieks vai cilvēks
cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks
lesks Netīrs, nobružātām drēbēm
ļorstaks Netīrs, noplīsis cilvēks
blīma Netīrs, nosmērējies cilvēks
puņķains netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu
apsmulis Netīrs, nosmulējies
ruize netīrs, notašķījies bērns
ķezains Netīrs, notašķīts
lasks Netīrs, notašķīts
netīrens Netīrs, notašķīts
noturlīts Netīrs, notašķīts
plekšīgs Netīrs, notašķīts
čoka Netīrs, notašķīts caurums
smečka Netīrs, notraipījies
tepeklis Netīrs, notraipījies cilvēks
smečkis Netīrs, notraipījies; smečka
smekšis Netīrs, notraipījies; smečka
smeškis Netīrs, notraipījies; smečka
žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu)
melns Netīrs, notraipīts ar ko tumšu
ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns)
šņagains Netīrs, pilns ar nezālēm
slaumains Netīrs, pilns atkritumu
obscēns Netīrs, pretīgs, riebīgs; piedauzīgs, netikumīgs, nekaunīgs
jēmains Netīrs, salipis, saķepējis (ar dubļiem)
pļorza Netīrs, sastāvējies ūdens
zocka Netīrs, sastāvējies ūdens
pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4)
biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss
nomurlītis Netīrs, smērējošs
nāpsla Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks
nāpslis Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks
ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe
šmucīgs Netīrs; netīrīgs
sušķains Netīrs; notraipījies
naši netīrumi
kļuka Netīrumi
krešķi Netīrumi
mellums Netīrumi
melnums Netīrumi
mēsli Netīrumi
mušekli Netīrumi
netīrums Netīrumi
smurga Netīrumi
plēvekļi Netīrumi (plēves, zirnekļu tīkli u. tml.)
burzuls Netīrumi (puņķi) pie deguna
apķepe Netīrumi burta attēlā, kas iespiedumā iznāk kā traipi
šērva netīrumi uz ādas
sēras Netīrumi zem pirkstu nagiem
ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas
krecumi Netīrumi, atkritumi; metāla kausējuma atbiras
ķēka Netīrumi, dubļi
šekste Netīrumi, dubļi
ēča Netīrumi, dubļi (bērnu valodā)
gāņa Netīrumi, dubļi, mēsli
gāneklis Netīrumi, dubļi, mēsli
gānēklis Netīrumi, dubļi, mēsli
gāniklis Netīrumi, dubļi, mēsli
mēķis Netīrumi, dubļi, mēsli
ķece Netīrumi, dubļi; vieta kur izlej samazgas un netīro ūdeni, izlietne
ēkas Netīrumi, izkārnījumi (bērnu valodā)
šarve Netīrumi, kreve
šārve Netīrumi, kreve
šerve Netīrumi, kreve, kraupe
šarva Netīrumi, netīrumu kārta
leze Netīrumi; ievainojuma krevele
šmuce Netīrumi; netīrība
riparija Netīrumi; zemisks gars un noskaņojums
nelabums Netīrums
rieboņa Netīrums
draugzna Netīrums (blaugzna) zirga krēpēs
mazgāšana netīrumu atdalīšana un aizskalošana mazgājot, tīrot
lātrīna Netīrumu bedre; netīrumu noteka
ripofāgija Netīrumu ēšana
leskus Netīrumu gabals
drauza Netīrumu kārta (uz miesas)
šērve netīrumu kārta uz ādas
narr Netīrumu kārta uz cūkas muguras
narra Netīrumu kārta uz cūkas muguras
narva Netīrumu kārta uz cūkas muguras
plugata Netīrumu kārta uz cūkas muguras
kontaminācija netīrumu, mikrobu iekļūšana tīrkultūrā; brūces infekcija; piesārņojums
porgāt Netīrumus taisīt
porgāties Netīrumus taisīt
iedaris Neuzarts tīrums
iedars Neuzarts tīrums
nerakls Neuzirdināts (par tīrumu, zemi)
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu
moška Neuzvedīgs, netīrīgs cilvēks
čuža neveikla, netīrīga sieviete
traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas)
žļampāt Nevērīgi staigāt (ar netīriem apaviem)
švikstains Nevienmērīgi apsēts tīrums ar brīviem laukumiem
pelnrušķe Nevīža, netīrele
lūžņa Nevīža, netīrelis
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni)
samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru
noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus)
šļubraks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona
šļubriks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona
apofīts Nezāle, kas tīrumos vai dārzos ieviešas no apkārtējās dabas
mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām
kristālmasa no attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli
melnais varš no bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē
lantozīds no balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā
tiesībpārņēmējs no līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums
tīra vilna no mehāniskiem maisījumiem attīrīta un izmazgāta vilna
saķecēt no netīrumiem kļūt lipīgam
pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai
grūdeņi no sēnalām attīrīti ieapaļi miežu graudi
kolofonijs no terpentīna attīrīti priežu sveķi; lieto par plāksteru un ziežu sastāvdaļu
bračka Nobridies slapjš, netīrs cilvēks
nosušķējis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis
nosušķis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis
krēps Nodriskāts, netīrs, pinkains
nočuknīt Nodzīvot netīrīgi, nevīžīgi
izšāberēt Nokasīt, notīrīt
čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties
sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks
slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks
slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks
slama Nolaidīgs, netīrs, slapjš radījums; lamu vārds
netīrīts nolieguma divdabis --> tīrīt
vecene nolietots tīrums, kur pašreiz nekas netiek audzēts
atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu)
nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt
nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
noslemēt Nomocīties ar smagu un netīru darbu
saplaukāt nomocīties attīrot plaukas no linu šķiedrām
nosmirkt Nonīkt (netīrībā, bez kopšanas)
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
nopekstēt Noplukt, kļūt netīram
noplekstēt Noplukt, nonīkt, netīram kļūt
kā kvēps noputējis, nosmērējies; netīrs
marona Nora, tīrelis
sa- norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas
sa- norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains
atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu
lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi
skretulis Noskrandājies, netīrs cilvēks
novīkšīt Noslaucīt, notīrīt
kraipans Nosmērējies, netīrs cilvēks
appļekāt Nosmērēt (uzminot ar netīrām kājām)
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru
noķepēt Nosmērēties, aplipt ar netīrumiem
apšmulīties Nosmērēties, kļūt netīram
noplekšķināties Nosmērēties, kļūt netīram
plēkot Nosmērēties, kļūt plankumainam, netīram
čarpāties Nosmērēties, rakņāties pa netīrumiem
smaulis Nosmulējies, netīrs
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru
saķerēt nosmulēties, kļūt ļoti netīram
nokārnīt Nospodrināt, notīrīt
aizpeķēt Nosprostoties, piepildīties ar netīrumiem, atkritumiem; aizķepēt
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1)
suļļāt Notaisīt netīru
struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot
celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra
grīdas gulsnis noteiktas šķērsgriezuma formas un izmēru zāģmateriāls, ko izmanto grīdas seguma (tīrās grīdas) balstīšanai
šmucūdens Notekūdeņi; netīrais ūdens
elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas
apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai
nospodrināt Notīrīt
nošulināt Notīrīt
noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas put)
nopucēt Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt
nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku
nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas
aplizgāt Notīrīt (zivi)
noskruķēt Notīrīt ar greideri
noskruķēt Notīrīt ar kādu rīku
nokruķēt Notīrīt ar kādu rīku (kruķi)
nobirstēt Notīrīt ar suku
nočotkavāt Notīrīt ar suku
nošķorēt Notīrīt ceļu (ar sniega lāpstu)
atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala)
nosatirīties Notīrīt sevi
satīrīties notīrīt sevi, apģērbu, sakopties (2)
nobačāt Notīrīt ūdenī iebārtus kartupeļus, grūstot tos ar koku
izknosīties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem)
izknotēties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem)
apšķūrēt Notīrīt visapkārt, aptīrīt
nozvīņāt Notīrīt zivij zvīņas
brauķīt Notīrīt zvīņas
atlaucēt Notīrīt, nogludināt
nopost Notīrīt, nokopt, uzpost
nokoļļāt Notīrīt, nomazgāt
nokarnīt notīrīt, nospodrināt
nosilt Notīrīt, nospodrināt
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus)
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus)
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai
notrausties Notīrīties
noposties Notīrīties, uzposties
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma)
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.)
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu)
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu)
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt
noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties
nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem
smekstēt Notraipīties netīrs
smekšķēt Notraipīties netīrs; smekstēt
nočammāties Notraipīties, kļūt netīram
nočollāties Notraipīties, kļūt netīram
nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram
nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram
noķellāties Notraipīties, kļūt netīram
noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram
noķollāties Notraipīties, kļūt netīram
noļammāties Notraipīties, kļūt netīram
noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram
noleskāties Notraipīties, kļūt netīram
nomālēties Notraipīties, kļūt netīram
nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram
nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram
nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram
nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram
nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram
nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram
nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem
nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties)
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm)
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.)
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties
nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties
nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.)
nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt
lambazi Novalkātas un netīras drēbes, arī šādi apavi
stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram
nošļeperēties Novazāties, kļūt netīram
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
atgodēt drēbes novilktās drēbes iztīrīt un iekārt skapī
novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali
nozvīnāt Nozvīņot - notīrīt zvīņas
apbriedis Nožuvis un žūstot piebriedis (piem., ceļš, tīrums)
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā
jauntīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jauntīreļi" iedzīvotāji
Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums
vectīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" iedzīvotāji
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem
detoksikācija Organisma attīrīšanas kurss alkoholisma vai narkomānijas ārstēšanā
mezosaprobi Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām mēreni piesārņotos ūdeņos un piedalās ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā
saprobionti organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos; tiem ir liela nozīme ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā
katarobionti Organismi, kas spēj dzīvot tikai tīrā, nepiesārņotā, ar skābekli bagātā, aukstā ūdenī
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko)
apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus)
nomakņāt pabeigt apstrādāt purvainu tīrumu
apkulstīt pabeigt kulstīt, tīrīt linus
plazmaferāze Pacienta asins attīrīšana no nevēlamām olbaltumvielām
balsināt padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
aizduļķēt padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
aizduļķot padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
pliķēt padarīt kailu, noplicināt (tīrumu)
apglītināt padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt)
salekšķēt padarīt kaut ko netīru
pieķempāt padarīt ļoti netīru
pieķēpāt padarīt ļoti netīru
piemēslot padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni)
piedzīvot padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu)
piemēslot padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem)
piecūkot padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
piegānīt padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
pieķērnāt padarīt ļoti netīru; pieķēpāt
apmuļļāt padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses)
samelnināt padarīt melnu, netīru
samelnot padarīt melnu, netīru
pieķezināt padarīt netīru
pieķockāt padarīt netīru
pieļurbāt padarīt netīru
piesmulēt padarīt netīru
piešmurguļot padarīt netīru
sašmurgāt padarīt netīru
sašmurgulēt padarīt netīru
sekšēt padarīt netīru
šekšēt padarīt netīru
šļurgāt padarīt netīru
piepļeckāt padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām
piešmurgāt padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku)
piesmuļļāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru)
pešmullāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt
pieķeckāt padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu)
aptraipīt padarīt netīru (vietumis); notraipīt
sastrucināt padarīt netīru un mitru (ar strutām)
pievārtīt padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt
pietraipīt padarīt netīru, aptraipīt
novārtīt padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
noziest padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt
sašļurgāt padarīt netīru, nosmērēt
sakārnīt padarīt netīru, nosmulēt
lekšēt padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt
smuļāt padarīt netīru, notašķīt
sableķot padarīt netīru, notraipīt
sacūkāt padarīt netīru, notraipīt
sašmulēt padarīt netīru, notraipīt
sasmurgāt padarīt netīru, notraipīt
sasmurkāt padarīt netīru, notraipīt
saķockāt padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu)
sazieķēt padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu)
piekoskāt padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm
šmucēt padarīt netīru, piemēslot
noļēpāt padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties
nomuļļāt padarīt netīru, traipainu
parzāt padarīt netīru, traipīt
savīšķēt padarīt netīru; arī saburzīt
sašmullēt padarīt netīru; notraipīt, savārtīt
sasmuļļāt padarīt netīru; notraipīt; savārtīt
piejoksīt padarīt netīru; piegružot
pieroidāt padarīt netīru; piegružot
piecūkāt padarīt netīru; piegružot, piemēslot
smulēt padarīt netīru; traipīt
smurgaļot padarīt netīru; traipīt
smurgāt padarīt netīru; traipīt
bagātināt padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot)
bāloties padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt
smulēties padarīt sevi netīru; traipīties
smurgāties padarīt sevi netīru; traipīties
sasmērēties padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru
atduļķot padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu)
aptīrīt padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli)
notīrīt padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu
notraipīt padarīt traipainu, netīru
sasmurguļot padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņorgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurkāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
iegultne Padziļinājums pļavā vai tīrumā
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus)
smult pakāpeniski kļūt netīram
noraustas Pakulas kopā ar šķiedrām, kuras notrūkst tīrot linus
izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus)
nonešķēt Pamazām pārklāties ar netīrumiem
nonešķēties Pamazām pārklāties ar netīrumiem
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
mazgāšana panākšana (ar ūdeni un citiem līdzekļiem), lai ir tīrs
tīrīšana panākšana, ka kaut kas kļūst tīrs – uzkopjot, beržot, slaukot, mazgājot
smērēt panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt
noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas
sadraņķēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi
sakopt panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs
vēdināt panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
nopeldināt panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt
atbrīvot panākt, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.; attīrīt (no kā)
mellans Panetīrs
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti
tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem
mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.)
carte blanche parakstīta tīra veidlapa, kurā tekstu var ierakstīt cita persona; neaprobežota pilnvara
kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot
alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā
Dendrobaena caliginosa parastā tīrumslieka
nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām)
norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram
apkļepēt pārklāt ar dubļiem, netīrumiem
nolēkšķēt pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem
nolekšot pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem
nolezēt pārklāties ar lielu netīrumu kārtu
aprebt pārklāties ar netīrumiem
kļepēt pārklāties ar netīrumiem
nosmekšēt pārklāties ar netīrumiem
nosmekšēties pārklāties ar netīrumiem
nosmekšķēt pārklāties ar netīrumiem
nosmekšķēties pārklāties ar netīrumiem
stēmēt pārklāties ar netīrumiem
ierēpēt pārklāties ar netīrumiem, kas pakāpeniski ieaug ādā
krept pārklāties ar netīrumiem, kļūt netīram
aizmelnēt pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns
aizmelnot pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns
zeģēt pārklāties ar netīrumu kārtu
apšervēt pārklāties ar netīrumu slāni
aizsūbēt pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu
noplēkt pārklāties ar putekļiem, netīrumiem vai zirnekļu tīkliem
apskust pārklāties ar sviedriem un netīrumiem
noskust pārklāties ar sviedriem un netīrumiem
apzelt pārklāties ar zaļumu; sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.)
nostīgot pārklāties ar zirnekļa tīkliem (par tīrumu)
piesūbēt pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem
nokrebulēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
nokrepēt pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem
pārlūkāt Pārskatīt (ko tīrot, meklējot); pārmeklēt
deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana
kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus
radiācijas sterilizācija pārtikas produktu, iesaiņojuma materiālu, medikamentu un medicīnisko piederumu mikrobioloģiskās tīrības nodrošināšana, izmantojot jonizējošā starojuma baktericīdo iedarbību
pārpucēt Pārtīrīt
pārtīstīt pārtīt bērnu tīrās autiņbiksītēs (ne īpaši rūpīgi)
destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju
destillēt Pārtvaicēt, attīrīt; destilēt
aizrūsēt Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram
pēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus, parasti netīrumus uz grīdas
zobupasta Pasta zobu tīrīšanai
pašattīre Pašattīrīšanās
cukurbiešu sakņu racējs pašgājēja 6 rindu mašīna atlapotu cukurbiešu izcelšanai, notīrīšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; izmanto kopā ar 6 rindu cukurbiešu lapu griezēju
pasatīrīties Patīrīt (1)
pabirstēt Patīrīt ar suku
mizofobija Patoloģiskas bailes no netīrumiem vai notraipīšanās
nopočkāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, mazrezultatīvus vai netīrus darbus
kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela
svempele Pavirši saģērbusies, netīrīga sieviete
ķiskāties Pavirši strādāt; iesaistīties netīrā darbā
kodāt Pavirši, netīrīgi veikt darbu
kā saule pavisam skaidrs, neapšaubāms; morāli tīrs
atkopties pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.)
nošķīstīt pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru
nošķīstīties pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru
empirejs pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis
apjumības Pēdējā tīruma pļaušana
duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties
zilais karogs peldvietas kvalitātes sertifikāts, kas apliecina tās tīrības un servisa atbilstību visaugstākajiem standartiem
šķuti Pelni uz tīruma no sadedzinātām žagaru kaudzēm; ar šādiem pelniem mēslota zeme
ružģis pelnurušķis, netīrs, noniecināts zēns
čura Peļķe, ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā)
dividende Peļņas tīrā daļa (pēc nodokļu atrēķināšanas), ko saņem uzņēmējsabiedrības dalībnieks vai akcionārs
aizarvaga Perpendikulāri arta vaga tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu; aizars
aizaras Perpendikulāri artas (parasti 2-3) vagas tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu
kvartīrmeistars persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.)
garaimi Pie kulšanas pirmie salmi, kurus noņem no klājiena bez smalkumiem - tīrus
pielampačot Piebradāt (ar netīriem apaviem)
birzums Piecus soļus plata tīruma sleja, ko apsēja vienā gājienā
pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību)
piekārnīt Piejaukt ar netīrumiem
čabāt Piejaukt netīrumus pie graudiem
piekrecēt Pieķepēt ar netīrumiem
piesust Pielipt ar netīrumiem
traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt
pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu
saļēkāt Piemīdīt ar netīrām kājām
pietopelēt Piemīdīt ar netīrām kājām vai apaviem
uzdīžļāt Piemīdīt ar slapjiem, netīriem apaviem
ķerēt Pieņemt netīrumus, kļūt netīram
saķecēt Piepildīt ar netīrumiem
aizmaurāt Piepildīt ar netīrumiem (saslaukām)
aizķezēt Piepildīt ar netīrumiem, piemēram, pīpi ar nikotīnu
aizgult Piepildīties ar netīrību, aizsērēt
aizretināt Piepildīties ar netīrumiem
aizķēpēt Piepildīties ar netīrumiem, aizķept
aizķēpēties Piepildīties ar netīrumiem, aizķept
aizplekšēt Piepildīties ar netīrumiem, aizlipt
pieglezēt Piepildīties ar netīrumiem, aplipt ar netīrumiem
piesērēt Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi)
šļamsti Piesārņojums, netīrumi
piebrūzēt Piesārņot (tīru ūdeni)
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē
ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi)
piesmērējis Piesūcies ar mitrumu, netīrumiem
koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam
iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam
piesmadzēt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem)
piesmagt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem)
mirelis Piesviluma un dūmu pilns gaiss, kas rodas, tīrumā dedzinot nezāles
izknierēties pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas
izpļūtināt pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas
ķēpēt Pildīties ar netīrumiem, ķept
ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties
apkulstas Pilnīga linu iztīrīšana ar kulstekļa palīdzību
spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība
ģenerāltīrīšana Pilnīga, ļoti rūpīga tīrīšana
damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt
Bādradkersburga pilsēta Austrijā (_Bad Radkersburg_), Štīrijas federālās zemes dienvidaustrumos
Jūdenburga pilsēta Austrijā (_Judenburg_), Štīrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Knitelfelde pilsēta Austrijā (_Knittelfeld_), Štīrijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Līcene pilsēta Austrijā (_Liezen_), Štīrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mūrava pilsēta Austrijā (_Murau_), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
Šlādminga pilsēta Austrijā (_Schladming_), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.)
Auszē pilsēta Austrijā ("Bad Aussee"), Štīrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Radkersburga pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bērnbaha pilsēta Austrijā ("Baernbach"), Štīrijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bruka pilsēta Austrijā ("Bruck an der Mur"), Štīrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Doičlandsberga pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Eizenerca pilsēta Austrijā ("Eisenerz"), Štīrijas federālās zemes ziemeļos, 4300 iedzīvotāju (2015. g.)
Fehringe pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Feldbaha pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju
Frīdberga pilsēta Austrijā ("Friedberg"), Štīrijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fronleitene pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Firstenfelde pilsēta Austrijā ("Fuerstenfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gleisdorfa pilsēta Austrijā ("Gleisdorf"), Štīrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Grāca pilsēta Austrijā ("Graz"), Štīrijas federālās zemes administratīvais centrs, Mūras krastos, 265800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hartberga pilsēta Austrijā ("Hartberg"), Štīrijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kapfenberga pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kindberga pilsēta Austrijā ("Kindberg"), Štīrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēflaha pilsēta Austrijā ("Koeflach"), Štīrijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Leibnica pilsēta Austrijā ("Leibnitz"), Štīrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Leobene pilsēta Austrijā ("Leoben"), Štīrijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Mariacelle pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mircušlāga pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Murava pilsēta Austrijā ("Murau"), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Mūreka pilsēta Austrijā ("Mureck"), Štīrijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Obervelca pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rotenmanna pilsēta Austrijā ("Rottenmann"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Spīlberga pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tribene pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Trofaiaha pilsēta Austrijā ("Trofaiach"), Štīrijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Foitsberga pilsēta Austrijā ("Voitsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Veica pilsēta Austrijā ("Weiz"), Štīrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Celtvēga pilsēta Austrijā ("Zeltweg"), Štīrijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Monastīra pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.)
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā)
parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai
izplaucēt Plaucējot iztīrīt (parasti trauku)
breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot)
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra
trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu
pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt
mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks
atmetums Pļavā pārvērties tīrums
tīreļpļava Pļava tīrelī, tīreļa tuvumā; arī purvaina, slapja pļava
sokla Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā
sokle Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā
soklis Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā
lanksargs Pļavu un tīrumu sargs (muižā)
pujāties Posties, tīrīties
tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība
priežu mētrājs priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa")
afināža process, kurā iegūst ļoti tīrus cēlmetālus
neto masa produkta masa (tīrsvars) bez taras masas; neto
katartisms Psihoterapijas paņēmiens; psihiskās attīrīšanās paņēmiens
puijāt Pujāt - tīrīties, posties
zobu pulveris pulveris zobu tīrīšanai
Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā
pupaite Pupājs; tīrums, kurā novāktas pupas
melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem
plauskāt Purināt, dauzot tīrīt
izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes)
papurināt Purinot patīrīt
karbinieks Purva iztīrītājs
pīsāji Purvaina pļava, tīrums
pīsums Purvaina pļava, tīrums
purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu
tīreksnis purvs, kas iztīrīts siena pļaušanai; pļava, kas iztīrīta no pameža un koku celmiem
bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā
bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā
bruzgas Putas; netīrumi; gruži
kājminas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām
kājmiņas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām
kājmines Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām
sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu
akcelerators Rādītājs, kas raksturo sakarību starp tīrajiem kapitālieguldījumiem un pieprasījumu
afinācija Rafinēšanai paredzētā smalkā cukura iepriekšējā attīrīšana
slaunala raiba govs; netīra govs
slauna Raiba govs; netīra govs
ņockāties Rakņāties dubļos, mēslos, (mitros) netīrumos
muļāties Rakņāties netīrumos
ņorgāties Rakņāties netīrumos, dubļos
satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1)
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi)
šķipelēt Rakt ar lāpstu; tīrīt ar lāpstu
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts
noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu
raveklis Ravējamais tīrums
atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm
pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus)
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus)
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību)
fondietilpība Ražošanas pamatfondu izmantošanas efektivitātes rādītājs; noteic kā pamatfondu vērtības attiecību pret produkcijas (bruto, preču vai tīras produkcijas) vērtību
reduktāzes raudze reakcija piena labuma un tīrības noteikšanai
aptīrīties refl. --> aptīrīt (1)
attīrīties refl. --> attīrīt (1); tikt attīrītam
attīrīties refl. --> attīrīt (2); tikt attīrītam
iztīrīties refl. --> iztīrīt (1); tikt iztīrītam
notīrīties refl. --> notīrīt (1); tikt notīrītam
tīrīties refl. --> tīrīt (1); tikt tīrītam
tīrīties refl. --> tīrīt (2); tikt tīrītam
vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā
noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju
hidrokolonoterapija resnās zarnas attīrīšana ar ūdens strūklas palīdzību nolūkā izvadīt no organisma toksīnus un citas kaitīgās vielas
resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem
roidāties Rīkoties, darboties (ko) tīrot, kārtojot; veikt dažādus (parasti ar tīrīšanu, kārtošanu saistītus) saimniecības darbus
suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta
unsvats Rīks pīpes tīrīšanai
grebtuvis Rīks zirga nagu tīrīšanai
birzāklis Rīks, ar ko tīrumā velk birzes
birzeklis Rīks, ar ko tīrumā velk birzes
attīrīšanās Rituālas metodes, lai aizsargātos no mistiskas netīrības, grēka un citām nevēlamām parādībām
ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis)
lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes)
grieži Rugāji - sakņu gali, kas pļaujot uz tīruma paliek
skrituļot Rullēt, veltnēt (tīrumu)
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt
cānīgs rūpīgs (tīrs), pedantisks
vienkāršā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – tīršķirnes dzīvnieku krusto ar citas šķirnes tīršķirnes vaislinieku, iegūstot pēcnācējus nobarošanai, vaislai vai tālākai krustošanai
pārmaiņus krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kurā jaunas vaislinieces vienmēr izvēlas no iepriekšējā krustojuma, bet izmanto tīršķirnes vaisliniekus, iesaistot tos pārmaiņus pēc kārtas no divām, trijām vai vairāk šķirnēm
Kastire Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukuma variants
Kasters Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukums latgaliski
saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus
slampāt sabradāt,savazāt slapju, piemīdīt netīru
koskans Sacietējis, izžuvis, no sviedriem un netīrumiem kļuvis stīvs
sakrest Sacietēt netīrumos
sašekšķēt Sacietēt no netīrumiem
sašekstēt Sacietēt no netīrumiem
sazekšēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam
sazekšķēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam
sabiržāt Sadalīt slejās (tīrumu)
reitīt Sadalīt tīrumu birzēs
rūtēt Sadalīt tīrumu rūtēs
uzpūdēt Sagatavot (tīrumu) sēšanai
iepost Sagatavot tīrumu sējai
desu dēšana sagatavotas desu masas pildīšana iztīrītās dzīvnieku zarnās
tirmauš saīsinājums no _tīrumā uš_ - uzsauciens cūkām, kuras dzen uz lauka
aizsargtituls saīsināts grāmatas tituls, ko ievietoja labākās grāmatās galvenā virsraksta aizsargāšanai pret netīrumiem un bojājumiem
dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums
poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3)
satīrisks saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks
saporķēt sajaukt kopā (nepiemērotus, varbūt arī netīrus produktus)
kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu
rāceņus var sēt saka par ko netīru (parasti par ķermeņa daļu)
fui Saka par ko netīru; netīrs!
spīdēt un laistīties saka par ko sakoptu, tīru spodru
(viss) spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
(viss) mirdz (arī spīd) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
viss spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu
kā kājauts saka par ļoti netīru drānu
ogļu maiss saka par ļoti netīru veļu
kājas kā mālu mīcītājam saka par netīrām, ar zemi aplipušām kājām
cūku kūts saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu
kā sivēns saka par netīru, nevīžīgu cilvēku (parasti bērnu)
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku
kā lauzums saka par netīru, piegružotu vietu, telpu
smags gaiss saka, ja gaiss ir netīrs, smacīgs
varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti netīrs, nekārtīgs
kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami
kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns
sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis
kāda rokas ir tīras saka, noraidot kāda līdzdalību nelikumīgā rīcībā; kāds ir ar tīrām rokām
kā vepris saka, paužot negatīvu attieksmi pret slinku, netīrīgu cilvēku, nosodot to
apkopt Sakārtot un uzturēt tīru un kārtīgu (saimniecību, telpas)
kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu)
appucēt Sakopt; notīrīt
lēkšķēt sākt aplipt ar netīrumiem, lēkšķēm
apkņudēt sākt kniest, niezēt viscaur (no netīrības)
aizkulstīt sākt kulstīt (tīrīt) (linus)
lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.)
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu)
pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru
staipekļi Salmi u. tml., kas izkaisās pa tīrumu nesot
pieķelzīt Samaisīt ēdienu netīru, piejaukt ko klāt
draņķes Samazgas, netīrs šķidrums
zolkams Samazgas, netīrs ūdens
nūja samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs
pamells samērā netīrs
patīrs samērā tīrs
pusbalts samērā tīrs
pabalts samērā tīrs (parasti par apģērbu)
panetīrs samērā, arī mazliet netīrs
pamelns samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu
satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju
knaši Sanesas, netīrumi, kas palikuši pēc plūdiem
santehnika Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums
saūbēt Sapelēt, pārklāties ar netīrumiem
bārņi Sārņi, netīrumi
sārni Sārņi, netīrumi
ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā)
sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt
samentēt Saslaucīt, satīrīt
norušķis Sasmērējies netīrs
samužināt Sasmērēt, padarīt netīru
saķepēt sasmērēties, kļūt netīram
salekšķēt Sasmērēties, kļūt netīram
samužināties Sasmērēties, kļūt netīram
sapuņķēties Sasmērēties, kļūt netīram
sapuņķoties Sasmērēties, kļūt netīram
salekšēt Sasmērēties, kļūt netīram, lipīgam un sacietēt
nošērvēt Sasmērēties; kļūt netīram; pārklāties ar netīrumiem
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām)
nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt
nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt
sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām)
apskrēdāt Sasprēgāt, kļūt saplaisājušam netīrības vai asa vēja iedarbības dēļ
zatīra Satīra
kupleja Satīriska estrādes žanra dziesma ar aktuālu saturu
vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā
sili Satīriski heksametru panti, ko rakstīja jau filozofs Ksenofans, bet sevišķi Timons no Fliuntas, vēršot tos pret dažādām filozofiskām sistēmām
zatīrisks Satīrisks
šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes
apkampstīt Satīrīt, nogludināt, pieglaust, vairākkārt grābjot visapkārt
duļķainuma faktors Saules radiācijas vājināšanās raksturotājs atmosfērā – reālās atmosfēras un ideālas atmosfēras (tīra, sausa gaisa) dzidruma koeficientu logaritmiska attiecība
babiņa sausi sīki koki, ko mežu tīrot izmanto žagaru malkā
babeņa Sausi sīki koki, ko, mežu tīrot, izmanto žagaru malkā
vēris Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Oxalidosa"), mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
mazgāšanās sava ķermeņa, tā daļas tīrīšana laizot (vai citādi darbojoties) – par dzīvniekiem
kapene Savākto akmeņu kaudze uz tīruma
novadāt Savest pietiekošā daudzumā (piemēram, lai apmēslotu tīrumu ar mēsliem)
neogalēnisks savienojumā "neogalēnisks preparāts": attīrīts izvilkums no augiem
no- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts
kukurži sažuvušas māla pikas tīrumā
kukuži sažuvušas māla pikas tīrumā
agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem
sēte Sējas tīrums; apsēts lauks
savaļnes sējums muižas vai svešas saimniecības tīrumā
vibrosiets Sēklu tīrāmo un šķirojamo mašīnu siets, kas šķiro sēklas pēc platuma un biezuma un tiek darbināts vibrāciju režīmā
mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C
salīties selīties, izplatīries
dublons sena spāniešu zelta monēta, kurā bija apmēram 7,5 g tīra zelta (divas reizes vairāk nekā Kastīlijas monētā, kas pastāvēja pirms dublona; no tā arī radies monētas nosaukums)
sākija sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem
tetraloģija Senajā Grieķijā - četri dramatiski dzejojumi - trīs traģēdijas un satīru luga
vanga Senāk Kursā tīrums triju lauku sistēmā
lotīgums Senāks tehnisks apzīmējums sudraba tīrsaturam naudas gabalos un sudraba priekšmetos; piem., 12 lotīgais sudrabs saturēja 75% tīra sudraba
jambs sengrieķu dzejā - sacerējums, kas sarakstīts jambos un kas satura ziņā tuvs satīrai
Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas
fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti
birzums Sens latviešu mērs tīrumu platības un nelielu attālumu mērīšanai, attālums 1 birzums bija 60 soļu, platības birzums bija 60 x 60 soļu liela zemes platība (0,13-0,17 ha)
koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes
pneimatiskā separācija separācija gāzu attīrīšanai no putekļiem
septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai
sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem
supertīrs Sevišķi tīrs
latentā shizofrēnija shizofrēnija, kam raksturīgi tīri shizofrēnijas simptomi, bet nav psihotisku shizofrēnisku epizožu vēstures; ietver stāvokli, ko ambulatoriski sauc par robežu, pirmspsihotisku, pseidoneirotisku un pseidopsihotisku shizofrēniju, kurā nav akūtu psihotisku epizožu
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
krīža Sieviete netīrā apģērbā
izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot
kuldeņi Sīkos gabaliņos sagriezti kautas aitas gaļas pārpalikumi, ko pēc attīrīšanas izmantoja zupas vārīšanai
dzīvības nodrošināšanas sistēma sistēma, kas hermētiskā gaisakuģa kabīnē nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo temperatūru, mitrumu, spiedienu, gaisa attīrīšanu un ventilāciju; lieto ventilācijas un reģenerācijas tipa sistēmas
vietvārdnīca sistematizēts vietvārdu saraksts vai ģeogrāfiska vietvārdu vārdnīca; gazetīrs
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru
limpido Skaidri, gaiši, tīri
dzidroties Skaidroties, kļūt gaišākam, tīrākam
balts Skaidrs, morāli tīrs
ukrs Skaists, tīrs, vīrišķīgs
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost
izskalot Skalojot padarīt tīru
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna: skalojot notīrīt, attīrīt
sudrabskaņa Skanīga, tīra skaņa
svaigs Skanīgs, dzidrs, tīrs (par skaņu)
sudrabskanīgs Skanīgs, tīrs (par skaņu); sudrabains
čuslis Skrandains, nekārtīgs, netīrīgs cilvēks
skrandlācis Skrandains, netīrs cilvēks
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt
izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses)
gove Skrāpis (govju tīrīšanai)
govs Skrāpis (govju tīrīšanai)
skrāpa skrāpis zirga apspalvojuma tīrīšanai
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skribinot izdabūt
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt
slamāns Slaists, līderīgs cilvēks netīrās drēbēs
nošļacīt Slakot nolaistīt, notīrīt
bradūzis slapja, netīra vieta, kur jābrien
torbulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns)
torpulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns)
smula slapjš, netīrs darbs; draņķa laiks
velēklis Slapjums, nedaudz netīrs
mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu
birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku)
viškāt Slaucīt, tīrīt
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3)
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu)
pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko)
izslaucīt Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu)
noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā)
apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru
noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi
pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu; slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu; slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu)
Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām
poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem
noraksts Slikta rokraksta pārrakstīšana tīrā, lai atvieglotu burtlicim darbu
sūduski Slikti, netīri
kaļļa slikti, netīri putraimi
bļugains Slikts, dubļains, slapjš, netīrs
koprofilija Slimīga interese par netīrumiem, sevišķi par izkārnījumiem
ripofobija Slimīgas bailes no netīrumiem
slarpata slinka, netīrīga sieviete
sūdbānis Slinks, netīrīgs cilvēks
aizkalšana Smagas zemes tīruma pārklāšanās ar cietu garozu
floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai
atvētes Smalkumi, pabiras, ko atšķir, labību tīrījot; atvētas
virlops Smeļamais kaus ar garu kātu (ateju tīrīšanai)
mužināt Smērēt, padarīt netīru
pečkāt Smērēt, padarīt netīru
šervēt smērēties, netīram kļūt
silainis Smilšu tīrelis
berži Smilts, kaļķi u. tml. trauku tīrīšanai
smaulēt Smulēt, notaisīt netīru
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt
pelnrušķis Smulis, netīrīgs cilvēks
sniegtīris Sniega tīrītājs
sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos)
dreņķe Sniegs un lietus vienlaikus; netīrība
sausais šampūns speciāls pūderis, ko ierīvē matos, lai tos iztīrītu bez mazgāšanas
šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus)
balts kā sniegs spilgti baltā krāsā; ļoti tīrs; pavisam sirms
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku)
spožināt Spodrināt, tīrīt
svilt Spodrināt, tīrīt
ģērbināt Spodrināt, tīrīt, pušķot
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
baltums Spodrums, tīrība
atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis)
linu kulstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna mīstītu linu attīrīšanai no spaļiem un linšķiedras izlīdzināšanai
pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
priekštīrītājs Stacionāra vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna graudu tīrīšanai tūlīt pēc izkulšanas
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to)
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām)
saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu)
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā)
lēkšķāt Staigāt ar netīrām kājām
pločkāt Staigāt ar netīrām kājām un šļūcošiem soļiem
topelēt Staigāt, šļūkāt (ar netīriem apaviem)
IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics")
IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics")
IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry")
dižciltība stāvoklis, kad dzīvniekam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un tas ir reģistrēts ciltsgrāmatā
mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus
ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā
marķēšanas papīrs stiprs, ūdensizturīgs papīrs apģērbu iezīmēšanai ķīmiskajā tīrīšanā
štīrborts Stīrborts - labais borts
brožāties Strādāt kādu zemes darbu, kuru darot kļūst netīrs
poļļāties Strādāt netīru darbu
rušķēt Strādāt netīru darbu
dubļus brist strādāt smagus, netīrus (lauku) darbus
gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu
opalescence strauja gaismas izkliedes pastiprināšanās tīrās vielās kritiskā stāvoklī vai arī šķidrumu un gāzu šķīdumos kritiskā punkta tuvumā
smurguļoties strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties
aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce
kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), iztukšot (piemēram, trauku); sūcot (ar kādu rīku, ierīci), iztīrīt
birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem
izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus)
nosukāt Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes)
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes)
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus)
mačalks Sūklis, vīšķis (mazgāšanai, tīrīšanai)
kopienākums Summa, ko veido kādā laikposmā iegūtais tīrais ienākums un darba samaksa; bruto ienākums
romuļi Suņa romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
etilsērskābe Svarīgs starpprodukts daudzu vielu sintēzēs, ko reti iegūst tīrā veidā
tīrsvars Svars (precei) bez iesaiņojuma; tīrmasa
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1)
svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga
skalot šādā veidā atbrīvot (no netīrumiem)
sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai
pārsmilga Šaura josla starp diviem tīrumiem, mežiem u. tml.
ūkņa Šaura, netīra istaba
šompors Šautenes stobra tīrāmais, gara maikste, iesms, lāštags
lāštags Šautenes stobra tīrāmais, šompors, gara maikste, iesms
ričijas šīs dzimtas ģints ("Riccia"), vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz atsegtas augsnes tīrumos, dārzos, atmatās, reti ūdenī, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām
Albugo tragopogonis šīs ģints suga, kas parazitē, piem., uz tīruma usnes, pļavas plostbārža
Leuconostoc cremoris šīs ģints suga, kuras tīrkultūru izmanto piena produktu raudzēšanā
elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai
kakao masa šķidra, viskoza masa, ko iegūst no grauzdētam kafijas pupiņām, tās attīrot un samaļot
šļura Šķidri netīrumi
duļķes Šķidrumā neizšķīdušas nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi
filtrācija šķidruma sūkšanās caur porainu vidi; šķidruma attīrīšana no mehāniskiem piemaisījumiem
lodūdens Šķidrums lodējamo virsmu tīrīšanai
ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes
lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra
lēkšķis Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra
viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1)
nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu
izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku)
kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru
pagobols šnore ciema tīrumā
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu)
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt
izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu)
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu)
sašņukt Šņaucot padarīt netīru
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu)
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt
Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark")
apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē
aizplūkāt Šur un tur izraut pa saujai no linu tīruma
roidīgs tāds (cilvēks), kas nemitīgi rīkojas, darbojas (parasti ko tīrot, kārtojot); darbīgs
dižciltīgs tāds (dzīvnieks), kam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā
palielināts tāds (intervāls), kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu)
pamazināts tāds (intervāls), kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu)
balandains tāds (lauks, tīrums), kur daudz balandu
bedekļains tāds (lauks, tīrums), kur ir kurmju rakumi
biržains tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas
biržaiņš tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas
kļikurains tāds (šķidrums), kam ir daudz piemaisījumu, netīrumu
grāvijs tāds (tīrums, zemes gabals), kur ir daudz grāvju
svaigs tāds, kad ir nepiesārņots, tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu)
dzidrs tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu)
kristālskaidrs tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3)
melnkājis tāds, kam ir netīras kājas
kankarains tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem)
spilgttoņu tāds, kam ir spilgti, arī tīri krāsu toni
spirgts tāds, kam ir spilgti, tīri toņi (par krāsu)
šķīstsirdīgs tāds, kam ir tīra sirdsapziņa
aizsmakt tāds, kam nav skanīguma; tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem)
patenttīrs tāds, kam piemīt patenttīrība
pluskains tāds, kam savēlies, sapinkojies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem); kankarains (2)
ideāltipisks tāds, kas atbilst (konstruētam) "tīram" tipam
pusasiņu tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku
nodubļots tāds, kas ir klāts ar dubļiem, netīrumiem
spožs tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu
šmekšis tāds, kas ir netīrs, notraipījies
apšņurcis tāds, kas ir nevīžīgs, netīrs, apbružāts
veldrains tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu)
plešķains tāds, kas ir nosmērējies netīrumos
loģis tāds, kas ir nosmulējies, netīrs
smurgulains tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs
smurgulaiņš tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs
spodrs tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu)
kvēpains tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem; arī netīrs
pluskains tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā; noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām); kankarains(1)
dzīvniecisks tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prātam
spodrs tāds, kas ir tīri, kārtīgi ģērbies, arī uzposies
saskretis tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem
sakretis tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; sakretis
sastaigāts tāds, kas lietošanas rezultātā kļuvis netīrs
svaigs tāds, kas nav piesārņots, ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu)
nerafinēts tāds, kas nav rafinēts un attīrīts no piemaisījumiem
nekārtīgs tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu); tāds, kas nav sagatavots lietošanai
puspelēks tāds, kas nav tīri izmazgāts
viegls tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu)
analerģisks tāds, kas nerada alerģiju, anafilaksi vai sensibilizāciju, piem., attīrīts imūnserums
netīrīgs tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apģērba, apkārtnes) tīrību
ļemma tāds, kas neveikli un netīrīgi ēd
sakleķēt tāds, kas pārklājies ar dubļiem, netīrumiem
tīrīgs tāds, kas pastāvīgi uztur tīru sevi, savu apkārtni (par cilvēku)
asprātīgs tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā
ķezeklīgs tāds, kas saistīts ar vielām, kas rada traipus (par darbu); netīrs
tīrzelta tāds, kas sastāv, ir izstrādāts no tīra zelta
žaka tāds, kas šļakstās netīrā ūdenī
netīrs tāds, ko klāj netīrumi; tāds, kurā nav uzturēta tīrība
lekns tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi (piemēram, par pļavām, ganībām, tīrumiem)
slaukšņains tāds, kur ir daudz atkritumu (netīrumu)
roidīgs tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; gružains
roidains tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs
roidaiņš tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs
uruļains tāds, kur ir nezāles - tīruma gauri
sauss tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.)
komēdija tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri)
nekārtīgs tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā)
liess tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu)
paliess tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne ir samērā maz auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu)
netīrs tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku)
kārtīgs tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība
spodrs tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu
derglis tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis
tīrs tāds, uz kura ķermeņa daļām, apģērba nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku)
tīrs tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nevēlamu vielu u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem)
zaņķēt Taisīt netīrumu bedri
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas
liesa tas (piemēram, pļava, tīrums), kam ir garena forma; strēmele
pabiras tas (piemēram, siens, graudi), kas kādā procesā (piemēram, kulšanā, tīrīšanā) ir nobiris, nokritis
sekšelis tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis
sekša tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis
sekše tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis
sekšis tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis
sešķis tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis
mēķis tas, kas ir notraipījies, netīrs
pluncis tas, kas nepiešķir lielu nozīmi tīram apģērbam
bezdeļi Tautas nosaukums tīrumu tīteņiem
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums
koagulants tehniskais nosaukums vielām, ko lieto dzeramā ūdens attīrīšanai ar koagulācijas metodi
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas
bruka Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
rukata Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
rukums Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti
parafinoterapija Termiskas ārstēšanas metode, kurā lieto viegli kūstošu, attīrītu parafīnu (parafīna vannas, pārsējumi u. tml.)
kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt
balsināties Tiek lietots attiecībā uz karavīru ieroču tīrīšanu
sasaslaucīties Tiekot izmantotam slaucīšanai, kļūt netīram
lāštoks Tievs metāla stienis šautenes stobra tīrīšanai
apslīkt tikt applūdinātam (par tīrumiem, augiem)
notīrīties tikt notīrītam (2)
nosēdbaseins Tilpne šķidrumu attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld
litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg
korns tīra cēlmetāla masa, ko satur monēta
neaizņemtā papuve tīrā papuve
melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles
Scleropodium purum tīrā zaļkāte, arī īstā zaļkāte
albedo tipiskās vērtības tīram sniegam ir 0,8-0,9, vidējā vērtība Zemes virsmai - 0,4, Mēness virsmai - 0,073
kuģa pilnā kravnesība tīrās (derīgās) kravas un kuģa komandas, pārtikas, dzeramā un tehniskā ūdens, degvielas u. c. reisam nepieciešamo rezervju kopējā masa, respektīvi, viss, ko kuģī var iekraut līdz maksimālajai pieļaujamai iegrimei; dedveits
nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem
tīreļmala Tīreļa mala; tīreļa tuvākā apkārtne
ekotirgus Tirgus, kurā pārdod vienīgi ekoloģiski tīru produkciju
tīrai Tīri, bez netīrumiem, arī kārtīgi
cīšķi tīri, glīti
mazgāšana tīrīšana laizot – par dzīvniekiem
tīrījums tīrīšanas rezultāts, iztīrītais, arī vienā tīrīšanas reizē iztīrītais
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur; tīrīt vēlreiz, no jauna
šustīt Tīrīt (parasti ļoti netīru telpu)
mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus
garbāt Tīrīt, attīrīt, notīrīt
baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm
ietīrīt Tīrīt, notīrīt
appost Tīrīt, notīrīt, ieviest kārtību
posīt tīrīt, post, spodrināt
Mel depuratum tīrītais medus
apposties Tīrīties, notīrīties
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību)
attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša); notīrīt
satīrīt Tīrot atbrīvot, parasti pilnīgi (piemēram, telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu)
notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas)
mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā
attīrīt Tīrot novākt (ko nevajadzīgu, traucējošu, arī netīru no kādas platības)
iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša
satīrīt Tīrot savākt, aizvākt, parasti pilnīgi (piemēram, atkritumus, netīrumus)
tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību
ūdinis Tīrs ūdens, ar kuru nomaina netīru ūdeni, ko mazgājot, skalojot
šķīksts tīrs, sksidrs
šķīstīgs tīrs, šķīsts
ķītrs Tīrs, tīrīgs
Paramecium aurelia tīrūdeņu tupelīte
tīrummala Tīruma 1 tuvākā apkārtne; tīruma 1 malējā daļa
kaķa pauti tīruma āboliņš ("Trifolium arvense")
Lycopsis arvensis tīruma aitene
anchusa arvensis tīruma aitene
lauku aitene tīruma aitene
sūcene tīruma aitene (lauku aitene)
Agaricus arvensis tīruma atmatene
segetālā veģetācija tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem
Ononis arvensis tīruma blaktene
Lepidium campestre tīruma cietķērsa
Crepis tectorum tīruma cietpiene
Lithospermum arvense tīruma cietsēkle
augsnes ēvele tīruma ēvele
Spergula arvensis tīruma gauris
Gypsophila muralis tīruma ģipsene
Anthemis arvensis tīruma ilzīte
baltā pīpine tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
Agrolimax agrestis tīruma kailgliemezis
Equisetum arvense tīruma kosa
kartupeļu skujiņa tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīruma ašķis tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīruma skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīrumu kosa tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīrumu kosas tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīrumu skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense")
tīrumu skostas tīruma kosa ("Equisetum arvense")
cūku retējumi tīruma kosa ("Equisetum arvense")
pursis tīruma kosa ("Equisetum arvense")
Bromus arvensis tīruma lāčauza
Thesium arvense tīruma linlape
Mentha arvensis tīruma mētra
lauku mētra tīruma mētra
lauku mīkstpiene tīruma mīkstpiene
Sonchus arvensis tīruma mīkstpiene
kapeika tīruma naudulis
Thlaspi arvense tīruma naudulis
Myosotis arvensis tīruma neaizmirstule
Anagallis arvensis tīruma pavirza
rūgtene tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum")
miķēlītis tīruma pēterene
Knautia arvensis tīruma pēterene
rāceņu pulkstenīte tīruma pulkstenīte
Campanula rapunculoides tīruma pulkstenīte
lauka pūtele tīruma pūtele
Filago arvensis tīruma pūtele
Cerastium arvense tīruma radzene
ramuleņi Tīruma ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
ramuleņš Tīruma ramuleņš - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis")
Rosa arvensis tīruma roze
Centunculus minimus tīruma sīkaudzīte
Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms
Sinapis arvensis tīruma sinepe
pērkone tīruma sinepe (“Sinapis arvensis”)
Cicindela campestris tīruma smilšvabole
Sherardia arvensis tīruma šerardija
Convolvulus arvensis tīruma tītenis
tauriņi tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
tītenis tīruma tītenis (“Convolvulus arvensis”)
Cirsium arvense tīruma usne
Lotus arvensis tīruma vanagnadziņš
laņķērti tīruma veltņa ietvars vai rāmis, kurā tas pārvietojas
Cuscuta campestris tīruma vija
Viola arvensis tīruma vijolīte
Consolida regalis tīruma zilausis
Delphinium consolida tīruma zilauša "Consolida regalis" nosaukuma sinonīms
pelucis tīruma zirņu šķirne, ko izmatoja lopbarībai
koksnes tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe firma")
cietā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe molesta")
agrā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe praecox")
tumšā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Cyclocybe erebia", syn. "Agrocybe erebia")
tumšā tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa nigricans"), tauriņu spārnu plētums - 32-36 mm
kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm
Trifolium campestre tīrumu āboliņš
Trifolium procumbens tīrumu āboliņš
gulu āboliņš tīrumu āboliņš ("Trifolium campestre")
Agriolimax agrestis tīrumu kailgliemezis
Spizella pusilla tīrumu zvirbuļstērste
Veronica arvensis tīruna veronika
tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis")
lāsumains Traipains, ar netīriem plankumiem
ķēzīt Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu)
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot)
traipēklis traips, arī netīrumi
lāsums Traips, netīrs plankums
traipeklis traips; arī netīrumi
attraipošana Traipu tīrīšana, izmantojot dažādu vielu un apstrāžu kombinācijas
šļūde Trauks vai bedre, kur salej netīro ūdeni
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt
trajeris Trijers - graudu tīrīšanas un šķirošanas mašina
trihords Trīspakāpju skaņkārta tīrās kvartas robežās (piemēram, mi-sol-la, sol-la-do)
utlangars Trūcīgs cilvēks; arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks
utnoēsts Trūcīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs
piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem)
medziņš Tukša josla starp diviem tīrumiem
Euxoa nigricans tumšā tīrumpūcīte
timinīca Tumša, netīra vieta
čukna Tumša, netīra vieta, telpa
duins Tumšs, neskaidrs, netīrs
tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs
zaļā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium bursaria"), kas sastopama samērā netīros ūdeņos
astainā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium caudatum"), kas sastopama netīros ūdeņos
lāmis Ūdens izskalota vieta uz tīruma
notekūdeņu attīrīšana ūdens mehāniska, bioloģiska un ķīmiska attīrīšana, kas notiek vairākos posmos
žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni
kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē
parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams
Miglupīte ūdenstece Babītes pagastā, ietek Babītes ezerā, sākas Cenas tīreļa rietumu malā; Annaskroga upe
dehlorēšana Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas
dehlorācija Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas, dehlorēšana
rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis
tīrupe upe ar tīru, skaidru ūdeni
Rāba upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos
skaidrupīte Upīte ar tīru, caurspīdīgu ūdeni
ouverture Uvertīra
itāliešu uvertīra uvertīra trijdaļu formā ar ātru sākumu un beigu daļu
franču uvertīra uvertīra trijdaļu formā ar lēnu sākumu un beigu daļu
iezīdas uz attīrītas linu šķiedras palikušie spaļi
ķesele uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai
uzplēst Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu)
saarties Uzart savus tīrumus, laukus u. tml.
uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu)
uzartne Uzarts tīrums
ecējums Uzecēts lauks, tīrums
labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru
goodwill Uzņēmuma nemateriālā vērtība - pozitīva starpība starp vesela uzņēmuma pirkšanas vērtību un tā substances (tīro) vērtību
peļņa Uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu
ķīmiskā tīrītava uzņēmums, kas ķīmiski tīra apģērbu
estētisms Uzskats par mākslu, kas pamatojas uz ideju par tīro mākslu, "mākslu mākslai"
kārmeklis uzslaucīti, mitri netīrumi
nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru
nokopt Uzturēt tīru, apkoptu (cilvēku, tā ķermeņa daļas)
uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam)
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji
Hannoveres zirgi Vācijā izveidota zirgu šķirne, vietējos zirgus uzlabojot ar angļu tīrasiņu jājamzirgiem, skausta augstums - 160-170 cm
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni)
izvagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu)
novagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu)
bolus Vairāk vai mazāk tīri māli; atkarībā no dzelzs oksīda piemaisījuma krāsa dzeltena līdz brūnai
nokasinēt vairākkārt kasot, notīrīt
skalot vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni)
dauzīt vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko
nodauzīt vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā)
velēt vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu
purināt vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba)
Androsace raddeana vairodzeņu suga, kas Latvijā ir adventīva, atrasta 1904. g. Dolē, tīrumā
panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem); kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu)
kverklis Vājš un netīrīgs bērns
forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu)
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru
nosavāļāties Vārtoties kļūt netīram (parasti par zirgu)
emakulācija Vasaras raibumu vai citu plankumu notīrīšana no sejas
čūksnis Veca, pussagruvusi celtne; tumša, netīra vieta, telpa
šubris Vecs, netīrs apģērbs
gumijas reģenerācija vecu gumijas izstrādājumu attīrīšana no tekstilaudiem un tās plastiskuma atjaunošana
strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai
sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai
tīrīt veicot uzkopšanas darbus, beržot, slaukot, mazgājot, panākt, ka kaut kas kļūst tīrs vai tīrāks
ekoveikals Veikals, kurā pārdod vienīgi ekoloģiski tīru produkciju
apstrādāt veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus
atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos
atvelēt Velējot atdalīt (netīrumus)
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu
edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās
deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām
berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko)
uzkulstīt Vēlreiz, papildus kulstīt, tīrīt
ķemmveltnis Veltņveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte
atgriezeņi Vērpšanas procesā radušās atlikās, ko maisījumā ar izejvielu izmanto tālākajā vērpšanā bez attīrīšanas
selektifaiers Vertikāla papīrmasas attīrīšanas iekārta
grūbas Veseli, no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
pulkste vieglas, smalkas pakulas, kas tīrīšanas laikā atdalās no liniem
tīrītājs Viela (kā) tīrīšanai
mazgātspēja vielas īpašība veicināt attīrīšnu
detergenti Vielas vai to maisījumi, kuru ūdensšķīdumus izmanto dažādu materiālu virsmu tīrīšanai
flokulatori Vielas, kas veicina suspensijas sīko daļiņu apvienošanos lielākās daļiņās un to izgulsnēšanos, filtrēšanos; lieto dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtās
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem
rafinēšana Vielas, maisījuma, arī pārtikas produktu (cukura, eļļas u. c.) attīrīšana no kaitīgiem vai nevēlamiem piemaisījumiem
puantilisms viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā
lāsumainība vienādtoņa laukuma apdrukas nevienmērība, raibums, plankumainība utt., kas, rūpīgi ieskatoties 100% tīras krāsas pārklājumā, bieži vien redzama pat ar neapbruņotu aci
tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai
parastā pērkaunene viengadīga, ļoti parasta ceļmalās, tīrumos un dārzos
izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena
glosemātika viens no lingvistiskā strukturālisma virzieniem, kas valodu pētī kā tīru attieksmju sistēmu
satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri
šāmbhavī viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - skolnieka apziņas attīrīšana
biotehnika Vienšūnas vai ģenētiski modificētu organismu izmantošana dažādos procesos (medicīnā, notekūdeņu attīrīšanā u. c.)
apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.)
palmats vieta rudzu tīrmā, kura nav apsēta vai arī izpuvusi
apāra vieta tīrumos un pļavās ar mīkstu augsni, kur aug gara zāle
ošiens vieta, kur aug oši; ošu tīraudze
kloāka vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu
šķimbaks vieta, kur satek netīri, smirdoši ūdeņi
slauksnis vieta, kur uzkrājušies atkritumi (netīrumi)
kūtspakaļa vieta, tuvākā apkārtne aiz kūts (parasti netīra, nekārtīga)
traipekļains Vietumis netīrs; tāds, kam ir traipi
agroonīms vietvārds, kas nosauc lauku, tīrumu, pļavu
āru vārds vietvārds, kas nosauc samērā nelielu ģeogrāfisku objektu lauku apvidū (tīrumu, mežu, pakalnu u. tml.)
ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna)
izbirzīt Vilkt tīrumā birzes
karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru
noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2)
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko)
ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus lieto juvelierizstrādājumos
lucka Vircas, netīrumu bedre
sačuinīt virspusēji notīrīt (noberzt)
ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas)
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vāki kopā (netīrumus no tā)
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā); šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu)
diaklizma Visa gremošanas trakta (arī kuņģa) iztīrīšana, skalošana ar klizmu
našs Visādi netīrumi, ko pārplūdusi upe plūdu laikā iznes un atstāj uz pļavām
nesi Visādi netīrumi, ko pārplūdusi upe plūdu laikā iznes un atstāj uz pļavām; našs
netīrīgums vispārināta īpašība --> netīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
netīrība vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības trūkums
netīrība vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
netīrība vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
netīrumi vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība (3)
nevainība vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; morāla tīrība, skaidrība
satīriskums vispārināta īpašība --> satīrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrasinība vispārināta īpašība --> tīrasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrīgums vispārināta īpašība --> tīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrība vispārināta īpašība --> tīrs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrskanība vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
tīrskanīgums vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrskanība
porcellāns Vistīrākais māls, ko lieto smalku trauku pagatavošanai, un paši šie trauki; porcelāns
jēlproteīni Visu slāpekļvielu kopa: tīrproteīni un citi vienkāršākie slāpekļa savienojumi (amīdi, alkaloīdi, amonjaka savienojumi u. c.)
poliksēns Visvairāk izplatītais minerāls no platīna tīrradņu grupas; šis platīns satur dzelzi (4-11%), irīdiju (līdz 7%) un nelielu pallādija, rodija, vara un niķeļa piejaukumu
naža Zāles, netīrumi, ko ūdens malā izmetis; salašņas, atlikumi
Allolobophora chlorotica zaļganā tīrumslieka
rinkt Zarnas tīrīt
obrusa Zelta tīrīšana ar uguni, zelta raudze
blaņģis Zema vieta tīrumā, kur bieži ir ūdens
velce Zema, mitra vieta tīrumā
ielīksne Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem
ielīksnis Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem
ieliekņa Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem; ielīksne
iegula Zemāka vieta tīrumā vai pļavā
apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū
padruve Zemākas vietas starp un apkārt aramzemes tīrumiem
tīrumzeme Zeme, kas piemērota tīrumu iekopšanai
greiders zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu planēšanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai, izmanto arī sniega tīrīšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc
sokla Zemes gabals starp purvu un tīrumu
sokle Zemes gabals starp purvu un tīrumu
soklis Zemes gabals starp purvu un tīrumu
valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum
bērze zemes strēmele ciema tīrumā
atars Zemes strēmele gar tīruma malu, pie grāvja vai žoga
sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes
sābrs Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes
pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes; pusgraudnieks
paziepes Ziepjains ūdens, kas radies pēc tīrākas, smalkākas veļas mazgāšanas
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
balodis zilais putns, netīrības iemiesojums
lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls)
artilērija Zinātnes nozare, kas pētī lielgabalu, haubiču, mortīru, mīnmetēju konstruēšanu un izmantošanu
tērpīt Zirgu ārstēt, tīrot tam muti, zobus
tērpt Zirgu ārstēt, tīrot tam muti, zobus
šlūpe Zirgu vilkmes greidera lāpsta sniega tīrīšanai vai ceļa virsmas līdzināšanai
kanģerēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt
kaņģēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt
kaņģierēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt
ķinīt Zivis tīrīt, izķidāt
ķīnīt Zivis tīrīt, izķidāt
ihtiokolla Zivju līme, ko iegūst no sterletu, storu u. c. pūšļu iztīrītas un izžāvētas iekšējās plēves
ņockas Zivju un dzīvnieku iekšas, ķidas un plunči; jēli netīrumi
dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai
juvenālisks Zobgalīgs, satīrisks
mēlgalīgs Zobgalīgs, satīrisks
dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
odonteksēze Zobu tīrīšana; zobakmens noņemšana
dentifricia Zobu tīrīšanas līdzekli
barašnoms Zoroastriešu attīrīšanās rituāls, kurā jāapmazgājas ar govs urīnu, smiltīm un ūdeni
klārīšana Zvejniecībā āķu tīrīšana no vecās ēsmas
šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas

tīr citās vārdnīcās:

MEV

tī̀r