Paplašinātā meklēšana

Meklējam tīr.

Atrasts vārdos (200):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2780):

bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos.
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
sinfonia 17. un 18. gs. arī uvertīras apzīmējums.
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
standartsudrabs 222/240 tīra sudraba saturošs leģējums (monētu sudrabs).
eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm.
repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai.
unsauts Adata pīpes tīrīšanai.
martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā.
biofiltrs Aerofiltrs - bioķīmiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta.
Agrocybe praecox agrā tīrumene.
optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas.
čaltiks Aizkaukāzā - neattīrīti rīsi.
aizkrepēt Aizlipt ar netīrumiem.
aizkrept Aizlipt ar netīrumiem.
aizpockāt Aizlipt ar netīrumiem.
pieķezēt Aizsērēt, kļūt netīram, pieķepušam.
aizķurpt Aizsprostoties, aizdambēties; piepildīties ar netīrumiem.
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
aizķērnāt Aizziest, piepildīt ar netīrumiem.
kontrolaka Aka (ar vāku), kurā ievadītas kanalizācijas caurules vai drenas un kurā var iekāpt un veikt pārbaudi un tīrīšanu.
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
skraustājs Akmeņaina vieta tīrumā.
rēve akmeņains tīrums.
ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai.
ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus.
oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām.
imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu.
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem.
putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei.
skrubers Aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
irrigātors Aparāts strutojošu vāšu tīrīšanai un skalošnai.
kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi.
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra.
Admonta apdzīvota vieta Austrijā, Štīrijas federālajā zemē.
apgulēties Apguļoties, guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvniekiem); nogulēties.
apskrabt Apkalst ar netīrumiem.
aizmilze Apkārtteķis - pirkstu iekaisums, kas ceļas no maziem ievainojumiem, ja tur ietiek netīrumi un strutojumu dīgļi.
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
nobrūzēties Apliet sevi ar netīru šķidrumu.
aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm.
applekšēt Aplipt ar netīrumiem u. c.
appļakšēt Aplipt ar netīrumiem visapkārt vai vietumis.
noķezēt Aplipt ar netīrumiem, mēslu pikām (par mājlopiem).
salešķēt Aplipt ar netīrumiem, savandīt.
nešķēt Aplipt ar netīrumiem.
pieklesēt Aplipt ar netīrumiem.
salēkšēt Aplipt ar netīrumiem.
saļekšķēt Aplipt ar netīrumiem.
noļepēties Aplipt, apķept ar netīrumiem, dubļiem, mēliem.
piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs.
aprūgt Appelēt, pārklāties ar netīrumiem.
kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
lustrācija Apskaidrota, ceremoniāla attīrīšanās.
apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram.
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos.
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru.
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem.
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas.
bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli).
sašļutēt Apstrādāt tīrumu ar šļūci.
ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
nošlampāt Apšļakstīties ar netīrumiem.
nošlamperēties Apšļakstīties ar netīrumiem.
nostirkšķināt Aptašķīt ar netīrumiem.
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
nomuļāties Aptašķīties, kļūt netīram.
apzabināt Aptaustīt ar netīrām rokām, piemēram.
apsatirities Aptīrīties.
stema Aptraipījies bērns; kaut kas netīrs.
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
apkrāmēt Apzagt, aptīrīt, apmuļķot, apkrāpt.
apkrampēt Apzagt, aptīrīt.
zaņķēt Apziest, apsmulēt (ar dubļiem, netīrumiem).
puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
nosašaravāties Ar bēršanu tikt notīrītam.
takšķīt Ar dubļiem, netīrumiem šļakstīt.
ķutuzis Ar dūmiem un netīrumiem piepildīta telpa.
elektrosuka Ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai.
nosukāt Ar grābekli notīrīt siena, salmu u. tml. vezumu visapkārt, lai vaļīgie stiebri braucot pa ceļu neizbārstītos.
sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
izknotēties Ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu).
izknosīties Ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu).
knūbāties Ar knābi tīrīt (savas spalvas) - par putniem.
knūbāt Ar knābi tīrīt (spalvas) - par putniem; knābāt.
knozāties Ar knābi tīrīt apspalvojumu.
knierēties Ar knābi tīrīt spalvas.
kosīties Ar knābi tīrīt spalvas.
pluzināties Ar knābi tīrīt spalvas.
knopēties Ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties.
knuzināt Ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem.
knuzināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties.
knusināties Ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem).
kakalznis Ar kukuržņiem noklāts tīrums.
atšķūrēties Ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā.
izskruķēt Ar lāpstu iztīrīt, izslaucīt.
sūdains Ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs.
mēslaiņš Ar mēsliem notriepts, piemēslots, netīrs.
salāčot Ar netīrām kājām piemīdīt (grīdu).
piečāpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
saļēpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
saļēpot Ar netīrām kājām piemīdīt.
savīžot Ar netīrām kajām piepēdot (grīdu).
ķepināties Ar netīrām rokām pieskarties (kaut kam tīram).
nokrept Ar netīrumiem pārklāties, kļūt netīram.
pimbuļais ar netīrumiem vai mēsliem aplipis.
rūgušpiens Ar pienskābes baktēriju tīrkultūrām vai dabisko mikrofloru saraudzēts piens vai vājpiens.
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
ņagāties Ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru.
kapča Ar salmiem un zemi pārklāta kartupeļu kaudze tīrumā (ilgākai uzglabāšanai).
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
blačāt Ar slapjām un netīrām kājām staigāt pa istabu.
notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
palte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
špalte Ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
vīšķēt Ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot).
pade Ar zāli apaugusi vieta starp tīrumiem vai mežiem.
maigot Ar zariem vai maikstēm nospraust (iezīmēt) ceļu vai birzi (tīrumā).
knotēt Ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu.
uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
noart Arot apstrādāt (tīrumu, lauku); apart.
pārart Arot šķērsot (tīruma robežu, blakus vagu u. tml.).
vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
kārpināt Ārstēt zirgu, tīrīt zirga muti, purnu.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
gnīde Asa, nodrāzta vai netīra āda.
hemoperfūzija Asins attīrīšanas metode, ko izmanto, ja notikusi saindēšanās, piemēram, ar organiskiem šķīdinātājiem, insekticīdiem, salicilātiem vai sēnēm.
hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri).
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
detoksikācija Atbrīvošana, attīrīšana no indīgām vielām.
dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
atpelnot Atbrīvot, attīrīt no pelniem.
sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem.
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
uaterklozets Atejas vieta, kur netīrumus noskalo projām ar ūdeni.
ļūļa Ateju tīrītājs.
sibis Ateju tīrītājs.
uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas.
pārtērpināt zirgu atkārtoti tīrīt zirgam muti.
aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1).
čambas Atliekas pēc graudu attīrīšanas.
pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
drazu savākšana atmiņas attīrīšana no neaktīviem programmu segmentiem vai datiem, lai iegūtu lielāku brīvās atmiņas apjomu.
atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem.
izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi).
Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū.
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
skrajš ātrs, izveicīgs, dūšīgs, tīrīgs.
sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā.
spalvot atspalvot, attīrīt no spalvām.
atsārņošana Attīrīšana no atkritumvielām, sārņiem.
klarifikācija attīrīšana no duļķēm, dzidrināšana.
demerkurizācija attīrīšana no dzīvsudraba tvaikiem.
vakuumrektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem vakuumā.
rektifikācija attīrīšana no piemaisījumiem, piemēram, vairākkārt destilējot.
pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
sakulstīt attīrīt (linus, lielāku daudzumu).
boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm.
izspaļot Attīrīt linus no spaļiem.
izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus.
izšķīnot Attīrīt no krūmiem.
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
atputekļot Attīrīt no putekļiem.
atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus).
sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus.
nosūnot Attīrīt no sūnām.
saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē.
izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
atpost Attīrīt.
filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām.
sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
iztīrīties Attīrīties (2).
atkrāsoties Attīrīties no krāsām.
nomēsloties Attīrīties.
kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos.
brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
vindele Attīrīts medus.
vindelis Attīrīts medus.
ģerbumi Attīrīts meža gabals.
PPD Attīrīts proteīna atvasinājums (angļu "purified protein derivative").
kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
laukaugi Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
Augšaustrija Austrijas federālā zeme ("Oberoesterreich"), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju.
Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju.
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums.
dvorņiks Automašīnas logu tīrītāji.
auzaita Auzu tīrums pēc to novākšanas.
zītaravotiņš Avotiņš ar ļoti tīru, dzidru ūdeni.
tīravots Avots ar tīru, dzidru ūdeni.
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt.
izbakstīt Bakstot iztīrīt.
izkrepināt Bakstot tīrīt.
krepināt Bakstot tīrīt.
izolācija Baktēriju tīrkultūras izaudzēšana no infekcioza materiāla.
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru.
krameņpuķe Baltā krameņpuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
kramppuķe Baltā kramppuķe - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
kumele Baltā kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
kumelīte Baltā kumelīte - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
romaška Baltā romaška - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
oleonafta Balta smēreļļa, ko iegūst no vistīrākās naftas.
tīrumpīpene Baltā tīrumpīpene - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
balši Balti, tīri.
pannains Bedrains (ar ūdeni virsū; par tīrumu).
ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās.
šņergulis Bērns ar netīru muti.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
izrīvēt Berzējot iztīrīt.
noberzēt Berzējot notīrīt, nospodrināt, arī nogludināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
nobružģāt Berzējot padarīt netīru.
apbrucināt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nolobīt (mizu), piemēram, jaunajiem kartupeļiem.
apbružāt Berzējot, skalojot daļēji notīrīt, nomazgāt.
svīnīt Berzt, berzēt (tīrot).
šrubēt Berzt, tīrīt.
šrubīt Berzt, tīrīt.
pabirze Bērzu birzs, parasti tīruma malā.
kurcumi Bērzu sulu putas; netīrumu virskārta, kas rodas, sulām tekot.
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt.
izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt.
izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi.
paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt.
pārberzt Beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna. P, galdu.
spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, caurspīdīgs (par krāsu); tīrs.
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
šērve Bieza, netīra (cūkas) āda, tās virskārta.
kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml).
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
krepele Biezs, sakaltis netīrums.
muļināties Bieži aizskarot kļūt netīram.
apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām).
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
aerofiltrs Bioloģisks filtrs notekūdeņu attīrīšanai to aerācijas laikā.
skrube Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai.
skrubele Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai.
skrubene Birste grīdu vai kā cita spodrināšanai, tīrīšanai.
birzaine Birzēs sadalīts tīrums.
stīgāt Biržot tīrumu.
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem.
lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe.
korians Blīvs, ekoloģiski tīrs, uz akrila bāzes veidots kompozītmateriāls, kurā atšķirībā no dabiskā akmens (piemēram, marmora vai gaišā granīta) neiesūcas traipi (sarkanvīna, mērces); koriāns.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
noļēpāties Bradājot kļūt netīram.
sabradāties Bradājot mitrumā kļūt netīram.
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru.
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru.
bļorcāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem.
žumbāt Bradāt pa dubļiem, netīrumiem.
pluncāt Bradāt pa netīrumiem.
brauklis Braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
braukšis Brauklis - braucīšanas instruments (koka nazis), kas tiek izmantots linu tīrīšanai.
nobraucīt Braukot (gar ko, pa ko), notīrīt.
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
nopļenckāt Brienot nosmērēt ar dubļiem, netīrumiem.
nolāčoties Brienot, bradājot notraipīties, kļūt netīram; nobristies.
slampāties brist (pa dubļiem, netīrumiem).
kaļļāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
pļurgāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
pļurzāties Brist pa dubļiem, netīrumiem.
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
apšņurkt Būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam.
noplekšķēt Būt netīram, ģērbtam netīrās drēbēs.
noplekšēt Būt netīram; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
nošekšēt Būt netīras; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
notraipīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs.
piesērēt Būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.).
apknidis Būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības).
starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
zelt Būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu).
saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
zaļot Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu.
diluentia Caurejas līdzekļi: ricineļļa, kalomels, rūgtā sāls, ievu mizas; ļoti labi palīdz klistīri.
skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi.
celīnu tīrīt celīnu notīrīt.
celulozes cēlināšana celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
cēlināšana Celulozes apstrādāšana ar nātrija hidroksīda šķīdumu, lai paaugstinātu tās ķīmisko tīrību, molekulāro vienādību un alfa celulozes daudzumu.
ķertviela Celulozes vai kokmasas šķiedras ar pildvielu piedevām, kas iegūtas mehāniskajās atūdeņu attīrīšanas iekārtās, filtrējot atūdeņus caur sietu.
hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
čugunceplis Ceplis dzelzsrūdas reducēšanai par netīru dzelzi vai čugunu.
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
uzskrausts Cieta māla paugurs tīrumā.
luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai.
apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem.
atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem.
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem.
peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
plekša Cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm.
rāka cilvēks ar netīru seju.
perpelis Cilvēks vai dzīvnieks ar netīru muti (vai purnu).
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
breģis Cilvēks, kas ar rokām maisa kādu šķidrumu, netīrumus vai dubļus.
šavka Cilvēks, kas izpilda netīru darbu.
šņauknāsis Cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba.
tīrītājs cilvēks, kas tīra, mēdz tīrīt
namežnieks cilvēks, kurš uzvilcis ar asinīm notraipītas netīras drēbes.
vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai.
krina Cūka, netīrelis.
truša Cūka, netīrelis.
defekācija Cukura rūpniecībā - svaigas cukurbiešu sulas attīrīšana no nevajadzīgām sastāvdaļām (ar kaļķiem un ogļskābi).
melis Cukura šķirne, rafinēts cukurs, kas tomēr nav tik tīrs kā rafināde, no kuras atšķiras pēc garšas un mazliet krāsainu šķīdumu.
filtrkaļķis Cukurrūpniecības atkritums, kas rodas cukurbiešu sulas tīrīšanā ar dedzinātu kaļķi.
čampu Čampu, čampām iet - ļodzīgi, nolaidīgi, netīrīgi staigāt.
tetrahords Četru pakāpju skaņurinda tīrās kvartas apjomā.
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms.
ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām.
bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai.
platīna rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot platīnmetālu ieguvei, galvenokārt tīrradņa platīna minerāli.
sēra rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt sēru, galvenie minerāli – tīrradņa sērs, ģipsis, anhidrīts, pirīts.
zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām.
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
piepost Daļēji sakārtot un satīrīt.
pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku.
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru.
spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs.
sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs.
kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi.
aptīrīšana Darbība --> aptīrīt (2).
attīrīšana Darbība, process --> attīrīt.
izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās.
statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma.
ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu.
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus.
balinēt Darīt baltu, maigu, tīru; spodrināt, tīrīt.
murdināt Darīt netīru (šķidrumu); duļķot (ūdeni).
peckoties darīt netīru darbu, smuļļāt.
cūkāt Darīt netīru, notraipīt.
vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
ķeskāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
ķockāt Darīt netīru; traipīt, ziest.
šmullēt Darīt netīru; traipīt.
balināties Darīt sevi baltu, tīru.
smērēties Darīt sevi netīru.
mazgāt darīt tīru ar ūdeni un citiem līdzekļiem un paņēmieniem
sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma.
izplītēt Dauzot iztīrīt (no putekļiem).
izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli).
izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu).
izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus).
izklapēt Dauzot iztīrīt.
nopekstēt dauzot tīrīt.
ķuze Dažādi sīki atkritumi; drupačas; netīrumi.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars).
Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā.
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru.
albihtols Degakmens sveķu tīrīta, viegla eļļa; nešķīst ūdenī, šķīst hloroformā, benzolā.
tīrelītis Dem. --> tīrelis.
jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
flegma Destilācijas procesā kondensēto tvaiku daļa, kas tek tvaiku plūsmai pretī un veicina tīrāka destilāta iegūšanu.
frotola Didaktiski satīriska tautas dzeja Itālijā 14.-16. gs.
Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus.
makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
tīrīts Divd. --> tīrīt.
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei.
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
pārklājošā kopēšana, kombinējošā kopēšana divu attēlu kopēšana uz vienas tīrās filmas.
ķenksis Divzaru dakšas, mēslu izmešanai no ratiem uz tīruma.
Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos.
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās.
trijeris Dobumainas virsmas plakana vai cilindriska detaļa sēklu tīrīšanas un šķirošanas mašīnā, dobumi virsmā atbilst graudu izmēriem.
rūsas doks doks, kurā ievietotos peldlīdzekļus var sagāzt uz sāniem, lai notīrītu vai nokrāsotu to zemūdens daļu.
regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku.
rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai.
bračka Dubļaina, netīra vieta.
ķozains Dubļains, netīrs.
ķese Dubļi, netīrumi mēsli.
ķesa Dubļi, netīrumi, mēsli.
ķoza Dubļi, netīrumi; sabiezējušas, sasalušas taukvielas.
druzas Dubļi, netīrumi.
ķepesti Dubļi, netīrumi.
cirpele Dubļu, netīrumu gabals; izkārnījumu gabals.
sokla Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
sokle Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
soklis Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
lomens Dūksts, zema vieta tīrumā.
žļārga Duļķains sārms, netīrs mazgāšanas ūdens.
drunka Duļķains šķidrums, netīrs ūdens.
dronkans Duļķains, netīrs.
drunkains Duļķains, netīrs.
dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem.
ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.).
makadata Dzelzs adata tabakas maka aizspraušanai un pīpes tīrīšanai.
deferizācija Dzelzs atdalīšana - ūdens attīrīšana no tā dzelzs sāļiem.
alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
ferosakausējumi Dzelzs sakausējumi, kuros ir daudz cita elementa; lieto tēraudkausēšanā tērauda dezoksidēšanai, leģēšanai, attīrīšanai no kaitīgiem piemaisījumiem un citu metālu ferosakausējumu iegūšanai.
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
štukass Dzeršanai attīrīts tehniskais (aviācijas) spirts.
tīrūdens Dzidrs, tīrs ūdens.
burats Dzirnavu mašīna, kurā uz sietiem tiek tīrīti graudi un šķirots malums.
mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā.
cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem.
Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru.
eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta.
uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
noecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, lauku).
kase Ecēšām līdzīga lauksaimniecības ierīce, ko senāk izmantoja nezāļu iznīcināšanai tīrumā.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem.
Renenuteta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - čūska, tīrumu un ievāktās ražas sargātāja.
Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete.
apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.).
atsāļošana Ēku sienu apmetuma un mūru attīrīšana no sāļu izsvīdumiem.
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C.
elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus.
spraugu filtrs eļļas filtrs, kura filtrējošais elements izveidots ar spraugām, caur kurām plūstot, eļļa attīrās.
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers.
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda.
Dzirnezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās.
Ummis Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers.
Ķīšezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers.
Tirukšezers Ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers.
Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
brahmačarja Ezoterismā - "ceturtā atturēšanās", kas prasa ievērot domu, vārdu un darbību tīrību, iesvētīšanu ar zvēresta pieņemšanu, celibāta stāvokļa ievērošanu, lai varētu veikt astrālos ceļojumus.
dhauti Ezoterismā - attīrīšanās.
sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
nijana Ezoterismā tādu tikumu pieņemšana kā fiziskā un garīgā tīrība.
terža Eža (tīrumā).
dzirvans Eža, neuzarta zemes strēmele, josla starp diviem tīrumiem.
druvmala Eža, tīruma mala.
paeža Ežas zemākā vieta; pļavas nogāze tīruma malā.
krioskopija Fizikālķīmiska molekulmasas noteikšanas metode, kuras pamatā ir vielas šķīduma sasalšanas temperatūras pazemināšanās salīdzinājumā ar tīra šķīdinātāja sasalšanas temperatūru.
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu.
purifikācija Fiziska un garīga attīrīšanās, nereti ceremoniāla.
šķīstīšanās Fiziska un garīga attīrīšanās.
sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga).
vienlaidu aršanas frēze frēze purvu, mežu un tīrumu augsnes sastrādāšanai.
ēkš Fui (bērnu valodā par netīrumiem).
loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.).
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
aerofors Gaisa pievadītājs; bojāta gaisa tīrītājs, atjaunotājs; aparāts gaisa ievadīšanai plaušās asfiksijas gadījumos.
ozona utilizācija gaisa radiolīzes rezultāta radīta ozona izmantošana notekūdeņu radiolītiskās attīrīšanas u. c. radiācijas ķīmisko procesu paātrināšanai.
magazīnas kārba gaismas izolēta kārba ar divām spolēm (tīrajai filmai un eksponētajam filmas materiālam), ko pievieno kamerai.
ļuga Galertveidīga masa, biezi dubļi, mitri netīrumi.
amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā.
kvēpi Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
gargroda Garens tīrums.
dvašot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
filtrējošā gāzmaska gāzmaska, kas ieelpojamo gaisu attīra filtrā, kurš ievietots gāzmaskas kārbā.
ghī Gī - kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē.
ķemmēt Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sukāt Glaust, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
tīrulīte Glīta, tīrīga meitene.
tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts.
glužs Gluds, tīrs.
pļēmi Gļotaini netīrumi.
apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt.
atvedīgas govis govis, kas ātri notīrās pēc atnešanās.
velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
nogrābstīt Grābstot notīrīt.
drīksnāt Grāmatrūpniecībā izdarīt iegriezumus papē vai kartonā, lai panāktu vieglāku un tīrāku locījumu.
žvika Grantains tīrums.
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
mešana Graudu tīrīšanas paņēmiens.
trijeris Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
ķemmgredzens Gredzenveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās.
bikts Grēksūdze, kristiešu (piemēram, pareizticīgo un katoļu) sakraments rituālās tīrības atjaunošanai.
melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu.
Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
drikājs Griķu tīrums.
lāsa Gruzis, salms, atkritumi, netīrumi.
ķeza Gruži, atkritumi, netīrumi.
našis Gruži, netīrumi, drazas.
niši Gruži, netīrumi, drazas.
raida gruži, netīrumi.
rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē.
ruida gruži, saslaukas, netīrumi.
roida Gruži, saslaukas, netīrumi.
roiska Gruži, saslaukas, netīrumi.
roidot Gružot, atstāt netīrumus.
roidoties Gružot, atstāt netīrumus.
vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to).
nogulēties Guļot netīrā vieta, kļūt netīram (par dzīvniekiem).
nosagulēties Guļot netīrā vietā, kļūt netīram (par dzīvnieku).
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu).
brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt.
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
uzlādes spole hermētiski noslēgta 8 mm, 16 mm vai 35 mm filmas spole tīrās filmas glabāšanai un operatīvai kameras pārlādēšanai filmēšanas laukumā.
brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
asprātība Humoristiski vai satīriski izteicieni.
smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā).
ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura.
eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām".
hilētisks Huserla filozofijā - pilnīgi bezveidīgi tīrie, pirmie dati kā maņu, tā jūtu sfērā.
ielāma Iegrimums pļavā vai tīrumā.
pucmašīna Iekārta (dzirnavās), mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
pucmašiņš Iekārta dzirnavās, mašīna, kur graudus attīra, skrotē.
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs.
grandeklis Iekārta linu tīrīšanai.
graudu tīrāmās mašīnas iekārtas labības graudu, zāļu un dārzeņu sēklu attīrīšanai un šķirošanai pēc graudu lieluma, blīvuma, formas, virsmas rakstura, aerodinamiskām un elektriskām īpašībām, krāsas u. c. pazīmēm; darbīgās daļas ir sieti, trijeri, aspiratori, elektroseparatori, pneimatiskie šķirojamie galdi, kratītājgaldi, magnētiskie separatori, atsites galdi u. c. ierīces.
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.).
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.).
uzslampāt Iemīt netīras pēdas, piepēdot.
rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens.
pagamentācija Iepriekšējas tīrīšanas paņēmiens sudraba un vara sakausējumiem, kas satur arī zeltu: piekausē klāt sēru un pūš cauri gaisu, tad lielākā daļa vara saistās ar sēru, un sakausējumā tā paliek samērā maz.
vējinieks Ierīce (dažām lauksaimniecības mašīnām), kas rada gaisa plūsmu (kā) attīrīšanai.
slīpnis Ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai.
gaisa filtrs ierīce gaisa attīrīšanai no putekļiem.
garkulu suseklis ierīce garkulu tīrīšanai.
bioloģiskais filtrs ierīce notekūdeņu bioloģiskai attīrīšanai.
erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
filtrs Ierīce vielu attīrīšanai no piemaisījumiem.
tīrītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) tīrīšanai.
šķūre Ierīce, iekārta, arī rīks (kā) pārvietošanai bīdot, arī (kā) līdzināšanai, tīrīšanai.
elektrofiltrs Ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem.
pelnu uztvērēji ierīces dūmgāzu attīrīšanai no pelniem.
garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
inženiertehniskās komunikācijas ierīces, cauruļvadi u. c. aprīkojums, kas paredzēts enerģētisko resursu, ūdens u. c. piegādei, netīro ūdeņu aizvadīšanai vai sakaru nodrošināšanai.
kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (piemēram, dārzu, tīrumu).
artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
iebirzīt Iesākt ar sēšanas joslu iezīmēšanu tīrumā.
ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
iesakosties Iesūkties ādā (par netīrumiem).
iesadzerties Iesūkties tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
lāčāt Iet ar netīrām, sabristām kājām, apaviem.
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem).
aizsargredeles Ietaise, ar kuru tekošu ūdeni attīra no peldošiem piemaisījumiem.
apvākt Ievākt tīrumu augļus.
ievadīt Ievazāt, (mikrobus, netīrumus kur, piemēram, brūcē).
ietīrīties Ievingrināties tīrīt.
iebirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
iebiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
uzbirzēt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
uzbirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
uzbiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā.
Ichthyophthirius multifiliis ihtioftīriuss.
ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
nogulēties Ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram.
sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt).
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
saskudēt Ilgstoši nemazgājot uzkrāties netīrumiem.
puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
nepieskaramie Indijas kastu sistēmā pie viszemākajam kastām piederošie iedzīvotāji - sociālekonomiski atpalikušo cilšu pārstāvji, kopienu vergi, "netīro" amatu pārstāvji.
sprauslis Injekcija, klistīrs.
auriskalps Instruments auss tīrīšanai.
oleometrs Instruments eļļas tīrības pārbaudei.
vantušs Instruments kanalizācijas tīrīšanai.
temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu.
skrāpe Īpaša suka zirgu un liellopu spalvu tīrīšanai.
tīrītava īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts tīrīšanai, kurā veic tīrīšanu
septiks Īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
Anders Irāņu mitoloģijā - ļaunuma dieva Ahrimāna radīts ļaunais gars, ko tas pretstatīja augstākā dieva Ahuramazdas radītajam tīrās uguns garam.
Ardibešests Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā viens no septiņiem tīrajiem gariem un nemirstīgajiem gudrajiem, kurus augstākais dievs Ahuramazda radīja no tīras gaismas un kuri cīnījās pret ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem septiņiem ļaunajiem dēmoniem.
izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt.
linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā.
skits Īss humoristiska vai satīriska rakstura literārs sacerējums; īss komiska rakstura uzvedums.
skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
madrigāls Itāliešu vienstrofas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
sasolits Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums; sasolins.
sasolins Itālijā dabiskās netīrītās borskābes nosaukums.
fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
izšrubīt Izberzt; iztīrīt.
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu).
filtraka Izbūve avotu ūdens uztveršanai vai virszemes ūdens attīrīšanai no rupjām duļķvielām pirms ūdens ievadīšanas segtos vados.
izpakšināt Izdauzīt, izklapēt, iztīrīt.
dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī); izdegums.
izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas).
izkrabināt Izkasīt, izskrāpēt, tīrīt (pīpi).
izgrandīt Izkasīt, izskrubināt tīru.
tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava.
izveidāt Izķidāt, iztīrīt.
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
izdrumslināt Izlasīt, iztīrīt (atkritumus).
izdrumstināt Izlasīt, iztīrīt (atritumus).
izšķipelēt Izlīdzināt, iztīrīt (ar lāpstu).
izvelēties Izmazgājot kļūt baltam, tīram.
5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus).
žļura izmirkusi, netīra masa
izķīckāt Izņemt un iztīrīt (zarnas nokautam dzīvniekam).
izkāmerēt Izņemt, izkravāt, iztīrīt.
šmarlāties Izpildīt kādu netīru darbu.
izpuģot Izpost, iztīrīt.
vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties.
izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām).
izšustīt Iztīrīt (piemēram, grīdu).
izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
izvērķēt Iztīrīt (zirga nagu).
izķidāt Iztīrīt (zivis, putnus).
izbirstēt Iztīrīt ar suku.
izvētīt Iztīrīt labību ar vēju.
pārsatīrīties Iztīrīt lielāku daļu no kādas platības.
izņemt traipu iztīrīt traipu.
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
izčokurēt Iztīrīt, izbakstīt, izbikstīt.
izpost Iztīrīt, izdaiļot.
iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses.
izknierēt Iztīrīt, izlasīt gružus, netīrumus.
izlancīt Iztīrīt, izņemt, arī izēst, izlakt.
izčingāt Iztīrīt, izslaucīt.
izgraudot Iztīrīt, notīrīt.
apkopt Iztīrīt, pārsiet (ievainojumus).
izroīdāt Iztīrīt, sakārtot (māju, saimniecību).
izspodrināt Iztīrīt; arī uzkopt.
izpucēt Iztīrīt; nospodrināt.
izatīrīties Iztīrīt.
izkaņģerēt Iztīrīt.
izķēst Iztīrīt.
izķīķēt Iztīrīt.
izķīkot Iztīrīt.
iztīkāt Iztīrīt.
iztīrināt Iztīrīt.
kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums.
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
izķīckāties Iztīrīties.
iztīrināties Iztīrīties.
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu.
izpurgāt Iztīrt (tīklu no zivīm).
ietīrīties Izveidot attīrītu vietu mežā vai pļavā.
paraicīt Izveidot birzes tīrumā.
ietaisīt Izveidot kādā vietā (piemēram, tīrumu, ceļu).
apvētīt Izvētīt (vējā iztīrīt) visu daudzumu.
jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta.
muļakas Jaukt kopā, iemaisīt netīrumus ēdienā.
kruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku).
bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās.
žakāt Jaukties pa netīrumiem, apsmulēties.
apauga Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem.
mēka Jebkāda veida šmuces, netīrumi.
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē.
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis.
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi.
ķērpis kāda nezāle, kas aug linu tīrumos.
čīkstene Kāda tīruma nezāle.
sviedrene kāda zināma nezāle linu tīrumā.
verdzenājs Kāda zināma nezāle mitrā tīrumā.
sala Kādas koku sugas tīraudze mežā.
pirkstenītis Kāds tīruma augs.
meldziras Kāds tīrumu augs ar maziem, sarkanīgiem ziediem un mazām tumšām lapām.
plēģis Kāds vaļējā, netīrā apģērbā.
piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena.
šļurba Kāds, kam ir neadekvāta uzvedība; netīrīgs; dzērājs.
melnmutis Kāds, kam ir netīra mute, seja; netīrelis.
muris Kāds, kam ir netīra seja.
čūčals Kāds, kam ir netīrs un saplēsts apģērbs.
lamža Kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks.
daņģis Kāds, kas iekāpj dubļos, netīrumos un tos ar kājām stmpā, mīca.
murāns Kāds, kas ir netīrs kā skursteņslauķis.
kvēpala Kāds, kas strādājot kļuvis netīrs, raibs.
mudu vilcējs kāds, kurš krāj visādas nevajadzīgas lietas, netīrīgs cilvēks.
lorģis Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
ļorums Kāds, kurš staigā nekārtīgās, netīrās drēbēs.
izporgāties Kādu laiku (pietiekoši) veikt kādu netīrīgu darbu.
pabluķēt Kādu laiku apstrādāt tīrumu ar veltni.
noposties Kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam.
vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai.
Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
atputekļošanas kamera kamera gaisa (gāzu) plūsmas attīrīšanai no putekļiem un citiem mehāniskiem piemaisījumiem, tiem nosēžoties smaguma spēka ietekmē.
kloāka Kanāls netīrumu novadīšanai; atkritumu savāktuve.
atmaksāšanās laiks kapitālieguldījumu efektivitātes rādītājs, ko aprēķina, kapitālieguldījuma apjomu dalot ar gada laikā iegūto tīrā ienākuma apjomu.
atkaplēt Kaplējot atvilkt nost, attīrīt.
ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu.
L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā.
izšķibēt Kārtīgi uzrakt, iztīrīt.
apkopīgs Kārtīgs, sakārtots, tīrs.
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
guļbaine Kartupeļu tīrums.
šļoka Kas nobradājies - netīrs.
izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
apkasīt Kasot, skrāpējot ko nost, notīrīt (no ārpuses vai visapkārt).
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
pārkausēt Kausējot (ko), uzlabot (tā) kvalitāti, atdalot ko lieku, attīrot, arī izmantojot otrreizējās izejvielas.
gī Kausēšanas procesā attīrīts sviests indiešu gaumē; ghī.
Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus).
šīstaša Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža.
zistaks Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža.
sīstaža Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies.
vardukļi Kaut kas netīrs, gļotains.
varduklis Kaut kas netīrs, gļotains.
vardukšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
vardūkšņi Kaut kas netīrs, gļotains.
ķauzis Kaut kas netīrs, nekopts.
krepeles Kaut kas netīrs, notašķīts.
lečka Kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna.
šļerpis Kaut kas netīrs.
ļepsna Kaut kas saplēsts un netīrs.
glemzde Kaut kas vecs, nolietots, netīrs.
noņorgāt Kaut ko netīri, neglīti darīt.
ķemmēšana Kažokādu apstrāde, kurā, izlīdzinot, iztīrot un kārtojot noteiktā virzienā sapinušos, salipušos matus, palielina apmatojuma spīdumu un uzlabo izskatu.
lezene Klaidonis, slaists; netīrelis, smulis.
sprausliņš Klistīrs.
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
apmelnot Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
aizduļķoties Kļūt duļķainam, neskaidram, arī netīram (par šķidrumu).
klesēt Kļūt lipīgam un netīram.
nosušķēt Kļūt ļoti netīram; nosušķēties.
nosušķēties Kļūt ļoti netīram.
salezēt Kļūt ļoti netīram.
piemelēt Kļūt melnam, netīram.
piemellēt Kļūt melnam, netīram.
piemelnēt Kļūt melnam, netīram.
rūsēt Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
nosūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
sūbēt Kļūt nespodram, arī tumšam laika gaitā, arī pārklājoties ar putekļiem, netīrumiem u. tml.
aprūsēt Kļūt nespodram, netīram (par logu rūtīm).
plekšēt Kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
aprepēt Kļūt netīram un negludam (par priekšmetiem).
skrast Kļūt netīram, apkalsta ar netīrumiem.
nosūpēt Kļūt netīram, apsūbēt.
nodrekšķēt Kļūt netīram, apsvīnīt.
nosvīlēties Kļūt netīram, aptraipīties.
notorēt Kļūt netīram, noķept.
novīkšēties Kļūt netīram, noskrandušam.
novīkšķēties Kļūt netīram, noskrandušam.
sasmekstēt Kļūt netīram, notašķīties.
sableķoties Kļūt netīram, notraipītam.
sasaziesties Kļūt netīram, notraipītam.
norušķēties Kļūt netīram, notraipīties.
sasasmērēties Kļūt netīram, notraipīties.
sasmurgāties Kļūt netīram, notraipīties.
sasmurkāties Kļūt netīram, notraipīties.
piesērt Kļūt netīram, piegružotam.
pieplekšēt Kļūt netīram, pieķepēt.
piepļakšēt Kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept.
piezešķēt Kļūt netīram, piesūkties ar netīrumiem.
piezešķēties Kļūt netīram, piesūkties ar netīrumiem.
zekšķēt Kļūt netīram, sākt bojāties.
sazešķēt Kļūt netīram, savārtīties.
sazešķēties Kļūt netīram, savārtīties.
loskāties Kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi).
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
sušķēties Kļūt netīram, traipīties.
nokūsāt Kļūt netīram, vāroties aplipt.
apzešķēt Kļūt netīram; apziesties.
pieroidāties Kļūt netīram; piegružoties.
aplekšēt Kļūt netīram.
aplezēt Kļūt netīram.
appekstēt Kļūt netīram.
apšekšēt Kļūt netīram.
apšekstēt Kļūt netīram.
apšekstēties Kļūt netīram.
apsvīnīties Kļūt netīram.
noķepēt Kļūt netīram.
noķepēties Kļūt netīram.
noķepināties Kļūt netīram.
noļēpt Kļūt netīram.
nosekšēt Kļūt netīram.
nosekšēties Kļūt netīram.
nosekšķēt Kļūt netīram.
nosekšt Kļūt netīram.
nosekstēt Kļūt netīram.
nošekstēt Kļūt netīram.
nosešķēt Kļūt netīram.
piesataisīties Kļūt netīram.
piesmult Kļūt netīram.
piestemēt Kļūt netīram.
sašmucēties Kļūt netīram.
sašmurgāties Kļūt netīram.
sašmurgulēties Kļūt netīram.
sekšēt Kļūt netīram.
šmucēties Kļūt netīram.
svīnēt Kļūt netīram.
piesmakt Kļūt tādam, kam nav pietiekama skanīguma; kļūt tādam, kam nav pietiekamas toņa tīrības (par skaņu skaņas avotu).
uzzelt Kļūt tādam, kur augi augot attīstās, arī uzzaļo (par tīrumu, dārzu u. tml.).
uzzaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst zaļi (par tīrumu, dārzu u. tml.).
sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
saveldrēties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.).
sūpēt Kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties.
saplekšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
sapļakšēt Kļūt viscaur netīram, notraipīties (kam pielīpot, uzšļakstoties).
sakoskāties Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasūkties (ar netīrumiem, sviedriem u. tml.).
sakoskāt Kļūt viscaur netīram, salipt, piesūcoties ar netīrumiem, sviedriem u. tml.; sasviedrēt.
saskrabt Kļūt viscaur netīram, saskretušam (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
sasekšēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
capitolo Komiski, satīriski, nereti arī obscēni dzejoļi tercīnās.
sotī Komisks, satīrisks uzvedums 15.-16. gs. franču teātrī, farsa paveids.
akvizitors Kompānija, kas ieguvusi tiesības kontrolēt citas kompānijas tīros aktīvus, iepērkot tās akcijas tirgū.
centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās.
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
cinka hlorīds kosmētikas sastāvdaļa (šķīstošs cinka sāls), aktīva viela mutes dobuma higiēnai, izmanto kā mutes skalošanas un zobu tīrīšanas līdzekli, var iedarboties toksiski, radīt vieglu ādas kairinājumu, kontakta dermatītu.
izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
pumeks Kosmētikas sastāvdaļa, abrazīvs tīrītājs, izmanto zobu pastās, roku tīrīšanas pastās, ādas tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt sausas, jutīgas ādas kairinājumu.
muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
hloracetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto krēmos, šampūnos, dūņu pakās, tīrīšanas losjonos, var izraisīt ādas kairinājumus.
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu.
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga.
Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu.
satjajuga Kritjajuga - nākamais laikmets jeb juga hinduismā - patiesības, tīrības un laimes laikmets.
skručs kruķis krāsns tīrīšanai; kačergs.
kačergs kruķis krāsns tīrīšanai.
bigne Krūmi, aizaugušas, neiztīrītas vietas; biežņa.
raibspārnmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta.
cimulis Kukurznis uz tīruma.
cinkuļains Kukuržņains (par tīrumu).
kulstelēt Kulstīt (tīrīt) linus (ne sevišķi intensīvi).
iekulkstīt Kulstot (linus) iekļūt (par spaļiem starp tīrajiem liniem).
sakultivēt Kultivējot uzlabot (augsni, tīrumu).
stacionāra linu kuļmašīna kuļmašīna linu jucekņa kulšanai un linsēklu tīrīšanai.
pārvietojama linu kuļmašīna kuļmašīna linu kūļu atpogaļošanai, pogaļu jucekņa izberšanai un linsēklu attīrīšanai; galvenās darbīgās daļas ir iespīlētājtransportieris, atpogaļotājaparāts, jucekņa berze un tīrītava.
ramaņka Kuplās ramaņkas - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
plauceknējs Kurvjziežu dzimtas auniņu sugas divgadīgs vai ilggadīgs divdīgļlapis ("Erigonon acre"), izplatīts sausās, smilšainās vitās, tīrumos, norās.
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas.
peldošais eļļas uztvērējs kustīgs eļļas uztvērējs, kas eļļu ņem no eļļas virsējā slāņa, kur tā ir tīrāka.
perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2).
pērties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
metodde "viss brīvs, viss aizņemts" kūts kopšanas metode, pēc kuras kūti vai kūts sekciju vienlaikus atbrīvo no dzīvniekiem, lai veiktu pamatīgu tīrīšanu un dezinfekciju.
kapacs kūtsmēslu kaudzīte tīrumā.
rūte Kvadrātveida ligzda tīruma sadalījumā.
Euxoa tritici kviešu tīrumpūcīte.
kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem.
sārņi ķermeņa izdalītie sviedri un netīrumi.
ķīkot Ķidāt, tīrīt iekšas.
veidāt Ķidāt, tīrīt.
ķīķāt Ķīķēt - ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
himčistka Ķīmiskā tīrītava.
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
oksilīti Ķīmiski preparāti, kuros ir nātrija peroksīds; mitrumā tie izdala brīvu skābekli; tos lieto gaisa tīrīšanai zemūdenēs, kā arī glābšanas darbos.
ferrīts Ķīmiski tīra dzelzs.
difenīlamīnchlorarsīns Ķīmiski tīrs produkts ir dzeltena kristāliska masa ar kušanas punktu 195 Celsija grādi un vārīšanās 410 Celsija grādu; lietoja kā ķīmisku kaujas vielu artilērijas šāviņos.
idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
sadzīves ķīmija ķīmiskie produkti, ko lieto mājsaimniecībā, parfimērijā u. c. (piemēram, veļas pulveri, traipu tīrīšanas līdzekļi, insekticīdi).
atsēnalošana Labības graudu virsmas mehāniska tīrīšana un daļēja graudu apvalka un dīglīša atdalīšana.
šmugumi Labības nobirumi uz tīruma.
vēķis Labības sieta veids, biezākais rijas siets, kas iztīra graudus no lielajām pelavām.
tīreklis Labības tīramais siets.
kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs.
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja.
skaidiena Laikraksta "Latvija" humoristiski satīriskā nodaļa.
nokantēšana Laivas vai jahtas sagāšana uz sāniem, lai notīrītu zemūdens daļu no apaugumiem (aļģēm, gliemežiem).
mazgāties Laizot (vai citādi darbojoties) tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
izlaizīt Laizot iztīrīt (kādu vietu, kādus netīrumus).
nolaizīt Laizot notīrīt.
aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt.
mazgāt Laizot tīrīt (ko) - par dzīvniekiem.
nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem.
nomazgāties Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
repis Lamu vārds tam, kas ar netīrumiem aprepis.
late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
tīrumnieks Laucinieks, tīrumu apdzīvotājs.
kumele Lauka kumele - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
ramuleņi Lauka ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
romuļi Lauka romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
laucenīca Laukstrādniece, kas tīrumā strādā.
zilais ledus ledus, kas veidojas sasalstot tīram ūdenim.
lapačot Lempīgi (parasti netīrām kājām) iet.
lentement Lēnas ievaddaļas apzīmējums franču uvertīrās.
čūčalāties Lēni, tūļīgi, arī netīrīgi, nevīžīgi ko darīt.
čučala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
čūčala Lēns, tūļīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
nošķīnot Līdumu attīrīt no saknēm.
pustīruma līdz tīruma vidum.
netīrā nauda līdzekļi, kas iegūti nelegālajā un t. s. netīrajā biznesā (narkotiku, cilvēku, ieroču, kontrabandas utt. tirdzniecība u. tml.).
noputināšana Liekās bronzas notīrīšana iespiedumam.
grābšļa Liekšķere zirgu staļļa tīrīšanai.
sušķība Liela netīrība, arī nevīžība.
žumpa Liela, netīra peļķe.
dūrakords Lielais trijskanis, pamattoņa, lielās tercas un tīrās kvintas saskaņa.
artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
pē Lieto, norādot uz ko netīru, neaiztiekamu (parasti, aizliedzot bērnam aiztikt ko netīru).
nošmekšēt Lietojot kļūt netīram.
nosmekstēt Lietojot kļūt netīram.
nošmekstēt Lietojot kļūt netīram.
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
liekna līkums, dziļāka vieta, piemēram, tīrumā.
znātene Linā svārki; netīri, nonēsāti brunči.
lineika lineāls, ar ko skolotājs sitis skolēniem pa pirkstiem par netīrām burtnīcām.
nopaises Linu tīrīšanas atkritumi.
lynaite Linu tīrums pēc to novākšanas.
ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti.
ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē.
ķezēt Lipt; aplipt ar zemi, netīrumiem.
rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt.
post Līst, tīrīt līdumu, grāvi u. c.
nomazgāt Līstot, plūstot noskalot tīru (ko) - par lietu, straumi u. tml.
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) - par lietu, straumi u. tml.; līstot, plūstot skalot (netīrumus) no kā.
uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
morluks Lokomobiles detaļa katla tīrīšanai.
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu).
aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
kenotiķi Luterāņu baznīcas pārstāvji 17. gs., kas uzskatīja, ka Kristus, kļūdams par cilvēku, pats sevi "iztukšojis", t. i. tīri dievišķās iezīmes cilvēka miesā nav ņēmis līdz.
balts kā gulbis ļoti balts, tīrs.
arama kārta ļoti bieza (parasti netīrumu, putekļu) kārta.
vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
pļeckains Ļoti dubļains, netīrs.
kā dzintars ļoti dzidrs, skaidrs; morāli tīrs.
cūku būšana ļoti liela netīrība, nekārtība
cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
sīkais remonts ļoti maza apjoma atsevišķi remontdarbi sīku defektu novēršanai, kas parasti tas ir neplānoti, pēkšņi nepieciešams remonts: sīku virsbūves nobrāzumu krāsas atjaunošana, aizdedzes sveču tīrīšana un kontaktu atstarpes regulēšana u. tml.
flanelis ļoti mīksts tīrvilnas audums audekla vai trinīša pinumā.
smitaklis ļoti netīra, sārņaina (it kā piesmitēta) drēbe.
pelnu rušķis ļoti netīrīgs cilvēks.
cūcīgs Ļoti netīrīgs, nevīžīgs.
sušķis Ļoti netīrs dzīvnieks.
šuška Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
šušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
sušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks.
sušķīgs Ļoti netīrs, arī nevīžīgs.
melns kā katla dibins ļoti netīrs, nemazgāts.
kā lops ļoti netīrs, nevīžīgs; ļoti netīrīgi, nežēligi.
kā kūtspakaļa ļoti netīrs, notraipīts, notraipījies; nekārtīgs.
nūsmiteits Ļoti netīrs, sen nemazgāts.
kā spelstiķis ļoti netīrs, stipri notraipījies.
melns kā poda dibins ļoti netīrs.
kā dubļu mūrnieks ļoti notraipījies, netīrs.
piesmērēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
pietriept Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
piezieķēt Ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
dzidrs Ļoti skaidrs, tīrs (par mirdzumu, spožumu).
bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
narcilēns Ļoti tīrs acetilēns, ko lieto ķirurģijā narkozēm.
kristāltīrs Ļoti tīrs, dzidrs (par skaņu).
kristāltīrs Ļoti tīrs, skaidrs, dzidrs; kristālskaidrs (1), kristāldzidrs (1).
kā nomazgāts ļoti tīrs, spodrs.
tīrin tīrs ļoti tīrs.
tīrs kā baznīca ļoti tīrs.
sterils Ļoti tīrs.
mells kā poda dibens ļoti tumšs; ļoti netīrs.
tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati.
vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu.
kuskūta Mašīna āboliņa sēklu tīrīšanai.
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā.
atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu.
triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
vētījamā mašīna mašīna sēklu tīrīšanai un šķirošanai.
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus.
linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām.
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
kukņa Maza, netīra dzīves vieta.
smerdele Maza, netīra, piesērējusi upe.
ļoma Maza, starp tīrumiem esoša pļava.
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru.
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni).
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē).
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni).
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni).
izaberzties Mazgājoties, beržoties kļūt tīram.
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
tīras vilnas iznākums mazgātas tīras vilnas attiecība pret nemazgātu vilnu.
šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli.
paplicināt Mazliet noplicināt (tīrumu).
aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
papost Mazliet, nedaudz tīrīt, uzpost.
rēčka mazs, netīrs un dubļains dīķis; peļķe; ar ūdeni pildīta bedre.
bubulis Mazs, nolobījies ķermeņa ādas, arī tās netīruma gabals.
Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā.
ēvelēšana Mehāniska nezāļu iznīcināšana laukā ar tīruma ēveli.
šķūris Mehanizēta ierīce zemes virskārtas, sniega u. tml. nolīdzināšanai, ceļa tīrīšanai.
bambala Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
bambale Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
must Melns, netīrs.
karāts mērs dārgmetāla satura raksturošanai - 1/24 tīra dārgmetāla no sakausējuma masas (tīrā zeltā ir 24 karāti).
sašļavas Mēsli, netīrumi.
šaize Mēsli; netīrumi, dubļi.
plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai.
grebls Metāla suka mājdzīvnieku apmatojuma tīrīšanai.
smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis.
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
pirometalurģija Metālu un metālu sakausējumu iegūšanas un attīrīšanas procesu kopums, kas noris augstā temperatūrā un ir saistīts ar metāla atrašanos šķidrā stāvoklī.
vakuumkausēšana Metālu un sakausējumu kausēšana vakuumā, kas dod iespēju efektīvi attīrīt metālu no gāzēm (N2, H, O2), piemaisījumiem un nemetāliskajiem ieslēgumiem.
vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs.
biodīzeļdegviela metilesteris vai etilesteris, ko iegūst no tīras augu eļļas vai dzīvnieku taukiem, kam ir dīzeļdegvielas īpašības un ko var izmantot iekšdedzes motoros par degvielu.
cirsmas pielūžņojums mežizstrādes atlieku un kritušo koku daudzums cirsmā, kas var traucēt ne vien cirsmu izstrādi, bet arī meža atjaunošanas darbu izpildi; lai to novērstu, jāveic izcirtuma satīrīšana.
aizmēzt Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus).
samēzt Mēžot atbrīvot no netīrumiem (kādu vietu, telpu).
izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
izmēzt Mēžot izvākt, izslaucīt (mēslus, netīrumus).
nomēzt Mēžot notīrīt.
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā.
salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt.
pļepināties Mīdīties (pa dubļiem, netīrumiem).
nomiekšēt Miekšējot panākt, ka atdalās (parasti netīrumi).
mīzāite Miežu tīrums pēc to novākšanas.
sakaši Mīklas paliekas pēc abras iztīrīšanas.
aerotanks Mikrobioloģiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kurā procesa norisei notiek intensīva aerācija.
monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
microthyriaceae Mikrotīriju dzimta.
microthyrium Mikrotīriju dzimtas ģints.
microthyriales Mikrotīriju rinda.
gleņa Mīksti, gļotaini netīrumi.
slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
Gulivers milzis - no īru rakstnieka Džonatana Svifta satīriskā romāna "Gulivera ceļojumi" (1726. g.) galvenā varoņa vārda.
autolīze Minerāla pašattīrīšanās no piemaisījumiem pārkristalizācijas procesos.
atmīnēšana Mīnu, lādiņu, neeksplodējušās munīcijas, sprādzienbīstamo ierīču atklāšana, izvilkšana vai iznīcināšana un apvidus, akvatorijas, būvju un citu objektu attīrīšana no tiem.
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
ļēpt Mitrumā kļūt mīkstam un netīram.
fotopapīra pamatne mitrumizturīgs papīrs ar augstu baltuma pakāpi, ar ierobežotu mitruma iesūkšanās spēju, netīrumu skaitu un metāliskiem ielāsojumiem.
ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību.
imažisms Modernisma strāva amerikāņu un angļu dzejā 1910.-20. g., centās radīt "tīru" vārdisku tēlu.
neoplasticisms Modernisma virziens plastiskajās mākslās, kura pamatā ir vispārinātu ģeometrizētu formu ("tīro formu") kombinācijas.
šmucīgs Morāli netīrs, nelietīgs.
nevainīgs Morāli tīrs, skaidrs.
mortirs Mortīra.
muišļi Muižļi - mēsli, netīrumi.
mušļi Muižļi - mēsli, netīrumi.
senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā.
introdukcija Muzikāls ievads pirms skaņdarba pamatdaļas; operas vai baleta uvertīras paveids.
spelunka Nabadzīgs vai netīrs dzīvoklis, vispār katra šaubīga rakstura vieta, krogus vai lokāls 2.
ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
nebalts Ne visai tīrs.
pērnējlauks neapstrādāts tīrums.
atsēle Neapstrādāts tīrums.
pulgot Neatļauti ēdot sapostīt (par dzīvniekiem tīrumā).
noska Neattapīga, netīrīga sieviete.
šmirģelis Neattīrīta korunda paveids, kas satur aptuveni 1/3 daļu magnetīta, haimatīta, kvarca u. c. minerālu piemaisījumu.
kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
čambains Neattīrīts (par graudiem), ar pelavu piejaukumu.
pietīrīt Nedaudz, mazliet tīrīt, spodrināt, izmēzt.
patērpināt Nedaudz, mazliet tīrīt.
pietīrīties Nedaudz, mazliet tīrīties.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā.
patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
apžļāgties Nejauši tikt aplietam ar kādu netīru šķidrumu.
mese Nekārtība; netīrība.
elles vecene nekārtīga, netīrīga sieviete.
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
glizināt Nekārtīgi noslaucīt (netīru galdu) ar lupatu.
čoka Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
cūcinieks Nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
čukna Nekārtīgs, netīrīgs, arī neizglītots tumsonīgs cilvēks.
leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
čampa Nekārtīgs, netīrīgs, tāds, kas bez vajadzības iet pa netīrumiem un piemēslo visur.
čablaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čoblaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām); čablaka.
čablaka Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
čaplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
čoplaks Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks (nekārtīgi ģērbies, ar neglītiem, netīriem apaviem - čabām).
čapa Nekārtīgs, nevīžīgs, netīrīgs cilvēks.
lamzāns Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
lamziks Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs cilvēks; nevīža.
lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža.
aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī.
slāpsns Nekopts, nolaists (par tīrumu, zemes gabalu).
lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
bemberains Nelīdzens tīrums, pļava.
kudzulms Nelīdzenums; izcilnis (pļavā, tīrumā); cinis.
rinka Neliela pļava starp tīrumiem.
strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals.
pautēris Neliels (netīrs) sainis.
smulāns neliels augumā; netīrīgs.
čūkala Neliels daudzums kāda netīra šķidruma.
skapsnata Neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) un tml.
uzkrūslis Neliels mālu pakalns tīrumā.
kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
kājslauka Neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai.
lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
lēkšķis Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
kosmētiskais remonts neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, fasādēs.
skapsmata Neliels tīruma gabals.
ķoncele Neliels, arī vecs, netīrs trauks.
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums.
lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
peckelēties nemākulīgi krāsojot kļūt netīram.
murķis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
murķītis Nenoteiktas, netīras krāsas kucēns.
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
ataksofobija Nepamatotas, patoloģiskas bailes no slimības un netīrības.
smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās.
čurksnis Netīra istaba vai mājoklis.
ļepens Netīra kāja.
lomens Netīra lieta vai šaubīgs pasākums.
leska Netīra skranda, driska; lupata.
ķutūzis Netīra telpa ar visa veida atkritumiem.
žakāties Netīrā ūdenī, dubļos plunčāties.
blundžga Netīra ūdens bedre.
salope Netīra un izlaidīga sieviete.
elle Netīra vieta.
sabari netīra vilna.
steme Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
stemele Netīra, (apģērba ziņā) nolaidīga sieva.
barifonija Netīra, nebrīva, smaga balss skaņa.
utūzis Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu).
čumūksnis Netīra, pieblīvēta telpa, vieta; arī biezoknis.
čūslējs Netīra, piedrazāta vieta.
šķītūzis Netīra, piegružota vieta.
piegraulāt Netīram kļūt (par govi).
sakrepēt Netīram kļūt.
sakrēpēt Netīram kļūt.
salekšēt Netīram kļūt.
čablas Netīras kājas.
čambas Netīras kājas.
putākšņi Netīras putas.
sekšķis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
sekštelis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts.
svēpurs netīrelis, smulis.
ķezākls Netīrelis, smulis.
ķēzeklis Netīrelis, smulis.
kvēpelis Netīrelis, smulis.
plekšis Netīrelis, smulis.
svempis Netīrelis, smulis.
svēpulis Netīrelis, smulis.
ķepelis Netīrelis, šmulis.
netīrumnieks Netīrelis.
sivēnbrālis Netīrelis.
šmucpinka Netīrelis.
susārs Netīrelis.
svintuss Netīrelis.
tešķis Netīrelis.
noskrepis Netīrens.
muselis Netīri apģērbies cilvēks.
ņeckas Netīri atkritumi (piemēram, zivju ķidas).
pļūka Netīri dzeltens.
makaronu fabrika netīri mati.
duņains Netīri pelēkbrūns.
dujans Netīri sirmi brūns; dujs.
dujs Netīri sirmi brūns.
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt.
netīrai Netīri.
gānība Netīrība, apgānījums.
lēkša Netīrība, nekārtība.
lēkše Netīrība, nekārtība.
lēkšņa Netīrība, nekārtība.
kontaminants Netīrības ienesējs, piem., svešs mikrobs tīrkultūrā.
cūkausis Netīrību un nekārtību raksturojošs lamu vārds.
vepris Netīrīga persona.
slemete netīrīga sieviete.
graule Netīrīga sieviete.
ļapatka Netīrīga sieviete.
lēkšķe Netīrīga sieviete.
ļēpata Netīrīga sieviete.
melluška Netīrīga sieviete.
močka Netīrīga sieviete.
šļecka Netīrīga sieviete.
šņorka Netīrīga sieviete.
snuotine Netīrīga sieviete.
čočīna Netīrīga veca sieviete, kas nestrādā.
šļerpe Netīrīga, nekārtīga meitene.
bļecka Netīrīga, nekārtīga sieviete.
bleska Netīrīga, nekārtīga sieviete.
lešķene Netīrīga, nekārtīga sieviete.
plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu).
loska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
ploska Netīrīga, nevīžīga sieviete.
slūža netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
služa Netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
sutra Netīrīga, nolaidīga sieviete; ilggulētāja.
lupatlancka Netīrīga, skrandaina sieviete.
plūds Netīrīgi ģērbies cilvēks.
meļļi Netīrīgi, neglīti.
rušķīgs Netīrīgs (par cilvēku).
mīzalaste Netīrīgs bērns.
surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību.
dreņķis Netīrīgs cilvēks, pļēgurs.
smurga Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
smurka Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
snurgulis Netīrīgs cilvēks, smurgulis.
šmurga Netīrīgs cilvēks, šmurgulis.
tušķis Netīrīgs cilvēks, tūļa.
šmurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža; smurgulis (2).
smulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
šmulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
smurgulis Netīrīgs cilvēks; arī nevīža.
rušķis Netīrīgs cilvēks; netīrelis.
rūška netīrīgs cilvēks.
blekte Netīrīgs cilvēks.
čuļļa Netīrīgs cilvēks.
graula Netīrīgs cilvēks.
ķepaslis Netīrīgs cilvēks.
kvēpoņa Netīrīgs cilvēks.
leksis Netīrīgs cilvēks.
murdulis Netīrīgs cilvēks.
murza Netīrīgs cilvēks.
pleska Netīrīgs cilvēks.
ruška Netīrīgs cilvēks.
rušķe Netīrīgs cilvēks.
skredna Netīrīgs cilvēks.
skretūzis Netīrīgs cilvēks.
slauna Netīrīgs cilvēks.
šmarla Netīrīgs cilvēks.
smirdeklis Netīrīgs cilvēks.
šmuceklis Netīrīgs cilvēks.
svāķis Netīrīgs cilvēks.
tarsla Netīrīgs cilvēks.
uša Netīrīgs cilvēks.
uška Netīrīgs cilvēks.
darmidons Netīrīgs notiesātais, var būt arī notiesātais, kuru izmanto kā pasīvo pederastu.
mūrguļa Netīrīgs un nekārtīgs cilvēks, kas nevar tikt galā ar darbu.
slauksnis netīrīgs un nekārtīgs cilvēks.
smorķis netīrīgs un nepieklājīgs cilvēks.
netīrelis Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
muļļa Netīrīgs, arī notraipījies cilvēks.
knorba Netīrīgs, mazs puika.
čolla Netīrīgs, neglīts cilvēks.
počaka Netīrīgs, neglīts cilvēks.
limza Netīrīgs, neizveicīgs radījums.
šļecuks Netīrīgs, nekārtīgs bērns.
blagūzis Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža.
časka Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
čoska Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks.
šļerpa Netīrīgs, nekārtīgs radījums.
ļedāks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
ļedēks Netīrīgs, nekārtīgs, neveikls cilvēks, lempis.
graulis Netīrīgs, nevīžīgi, vecās drēbēs ģērbies cilvēks.
smeržka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
žļeba Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
slapata Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
smūdzis Netīrīgs, nolaidīgs cilvēks.
šļerpīgs Netīrīgs, notašķīts.
smerdūksnis netīrīgs, slikts radījums.
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
smulīgs Netīrīgs.
jēldroga Netīrīta droga, kurā atrodamas visas aktīvās sastāvdaļas.
pitriņš Netīrītā sērskābe.
nigrols Netīrītas minerāleļļas šķirne, ko iegūst naftas pārstrādē.
žurgains Netīrs (par šķidrumu); izmircis, netīrs (par masu).
šmulīgs Netīrs (parasti par cilvēku, īpaši bērnu).
ķepestiņš Netīrs cilvēks (parasti bērns).
stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis.
steme Netīrs cilvēks vai priekšmets.
čmo Netīrs cilvēks, kas ložņā pa izgāztuvēm.
svāpulis Netīrs cilvēks, smulis.
čarpa Netīrs cilvēks.
naipulis Netīrs deguns.
stemmene Netīrs drēbes gabals.
aleurons Netīrs graudains olbaltums pelēkā krāsā, kas iekrājas labības graudos; apņem no ārpuses grauda sēklbaltumu.
melnkrekliņš Netīrs krekls; kāds, kas valkā netīru kreklu.
kuļķis Netīrs māla trauks.
ķuļķis Netīrs māla trauks.
netīrums Netīrs plankums.
snerglis Netīrs pusaudzis.
repša Netīrs sivēns.
bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns.
žulga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
porģis Netīrs šķidrums.
porķis Netīrs šķidrums.
žļuga Netīrs šķidrums.
ķecele Netīrs trauks.
ķenna Netīrs trauks.
ķezele Netīrs trauks.
pamedlinis netīrs ūdens pēc veļas mazgāšanas.
žampa Netīrs ūdens.
žolga Netīrs ūdens.
žolka Netīrs ūdens.
zompa Netīrs ūdens.
žompa Netīrs ūdens.
noskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem; apskretis.
apskretis Netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
svēps Netīrs, apkvēpis cilvēks.
piķains netīrs, aplipis ar netīrumiem.
torpulīgs Netīrs, ar kādu šķidrumu nosmērēts.
sārnojs Netīrs, ar sārņiem pārklāts.
zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
žorga Netīrs, dubļains ūdens.
melns Netīrs, duļķains (par ūdeni).
žarga Netīrs, duļķains strauts; netīrs ūdens.
jukna Netīrs, gļotains ūdens; lāmiņa.
ķauzains Netīrs, kraupains.
lēkšķains Netīrs, lēkšķēm aplipis.
dublis Netīrs, neglīts cilvēks.
nespodrs Netīrs, neglīts.
namēsnieks Netīrs, nejēdzīgs cilvēks.
tošķis Netīrs, nekārtīgs cilvēks.
čampīgs Netīrs, nekārtīgs.
cūcisks Netīrs, nekārtīgs.
čammains Netīrs, nekopts.
lopīgs Netīrs, nelabs, slikts.
kļumīgs Netīrs, nepieklājīgs.
čubata Netīrs, nevīžīgs cilvēks; arī neizglītots cilvēks.
plocka Netīrs, nevīžīgs dzīvnieks vai cilvēks.
cūka Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
lesks Netīrs, nobružātām drēbēm.
ļorstaks Netīrs, noplīsis cilvēks.
blīma Netīrs, nosmērējies cilvēks.
puņķains netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu.
apsmulis Netīrs, nosmulējies.
ruize netīrs, notašķījies bērns.
čoka Netīrs, notašķīts caurums.
ķezains Netīrs, notašķīts.
lasks Netīrs, notašķīts.
netīrens Netīrs, notašķīts.
noturlīts Netīrs, notašķīts.
plekšīgs Netīrs, notašķīts.
tepeklis Netīrs, notraipījies cilvēks.
smečkis Netīrs, notraipījies; smečka.
smekšis Netīrs, notraipījies; smečka.
smeškis Netīrs, notraipījies; smečka.
smečka Netīrs, notraipījies.
žūlains Netīrs, notraipīts (piemēram, par apģērbu).
melns Netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
ķepsis Netīrs, novārtījies cilvēks (parasti bērns).
šņagains Netīrs, pilns ar nezālēm.
slaumains Netīrs, pilns atkritumu.
obscēns Netīrs, pretīgs, riebīgs; piedauzīgs, netikumīgs, nekaunīgs.
jēmains Netīrs, salipis, saķepējis (ar dubļiem).
pļorza Netīrs, sastāvējies ūdens.
zocka Netīrs, sastāvējies ūdens.
mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4).
pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
nomurlītis Netīrs, smērējošs.
nāpsla Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
nāpslis Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
ķulpis Netīrs, smirdošs trauks, kurā tiek tīrīta pīpe.
šmucīgs Netīrs; netīrīgs.
sušķains Netīrs; notraipījies.
lezns Netīrs.
sasekšķējis Netīrs.
savalkāts Netīrs.
smulains Netīrs.
svīns Netīrs.
plēvekļi Netīrumi (plēves, zirnekļu tīkli u. tml.).
burzuls Netīrumi (puņķi) pie deguna.
apķepe Netīrumi burta attēlā, kas iespiedumā iznāk kā traipi.
šērva netīrumi uz ādas.
sēras Netīrumi zem pirkstu nagiem.
ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas.
krecumi Netīrumi, atkritumi; metāla kausējuma atbiras.
ēča Netīrumi, dubļi (bērnu valodā).
gāņa Netīrumi, dubļi, mēsli.
gāneklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
gānēklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
gāniklis Netīrumi, dubļi, mēsli.
mēķis Netīrumi, dubļi, mēsli.
ķece Netīrumi, dubļi; vieta kur izlej samazgas un netīro ūdeni, izlietne.
ķēka Netīrumi, dubļi.
šekste Netīrumi, dubļi.
ēkas Netīrumi, izkārnījumi (bērnu valodā).
šerve Netīrumi, kreve, kraupe.
šarve Netīrumi, kreve.
šārve Netīrumi, kreve.
šarva Netīrumi, netīrumu kārta.
leze Netīrumi; ievainojuma krevele.
šmuce Netīrumi; netīrība.
riparija Netīrumi; zemisks gars un noskaņojums.
naši netīrumi.
kļuka Netīrumi.
krešķi Netīrumi.
mellums Netīrumi.
melnums Netīrumi.
mēsli Netīrumi.
mušekli Netīrumi.
netīrums Netīrumi.
smurga Netīrumi.
draugzna Netīrums (blaugzna) zirga krēpēs.
nelabums Netīrums.
rieboņa Netīrums.
mazgāšana netīrumu atdalīšana un aizskalošana mazgājot, tīrot
lātrīna Netīrumu bedre; netīrumu noteka.
ripofāgija Netīrumu ēšana.
leskus Netīrumu gabals.
drauza Netīrumu kārta (uz miesas).
šērve netīrumu kārta uz ādas.
narr Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
narra Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
narva Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
plugata Netīrumu kārta uz cūkas muguras.
kontaminācija netīrumu, mikrobu iekļūšana tīrkultūrā; brūces infekcija; piesārņojums.
porgāt Netīrumus taisīt.
porgāties Netīrumus taisīt.
iedaris Neuzarts tīrums.
iedars Neuzarts tīrums.
nerakls Neuzirdināts (par tīrumu, zemi).
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
moška Neuzvedīgs, netīrīgs cilvēks.
čuža neveikla, netīrīga sieviete.
traips Nevēlams (parasti kādas vielas radīts) plankums, arī netīra vieta (uz kā virsmas).
žļampāt Nevērīgi staigāt (ar netīriem apaviem).
švikstains Nevienmērīgi apsēts tīrums ar brīviem laukumiem.
pelnrušķe Nevīža, netīrele.
lūžņa Nevīža, netīrelis.
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru.
noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus).
šļubraks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
šļubriks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona.
apofīts Nezāle, kas tīrumos vai dārzos ieviešas no apkārtējās dabas.
mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām.
kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
melnais varš no bagātinātiem sulfīdu minerāliem iegūts netīrais varš, ko vēl elektrolītiski rafinē.
lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
tiesībpārņēmējs No līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.
tīra vilna no mehāniskiem maisījumiem attīrīta un izmazgāta vilna.
saķecēt No netīrumiem kļūt lipīgam.
pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
grūdeņi No sēnalām attīrīti ieapaļi miežu graudi.
kolotbnijs No terpentīna attīrīti priežu sveķi; lieto par plāksteru un ziežu sastāvdaļu.
bračka Nobridies slapjš, netīrs cilvēks.
nosušķējis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis.
nosušķis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis.
krēps Nodriskāts, netīrs, pinkains.
nočuknīt Nodzīvot netīrīgi, nevīžīgi.
duļķes Nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
izšāberēt Nokasīt, notīrīt.
čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
slama Nolaidīgs, netīrs, slapjš radījums; lamu vārds.
netīrīts Nolieguma divdabis --> tīrīt.
vecene nolietots tīrums, kur pašreiz nekas netiek audzēts.
atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).
nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru.
nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt.
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties.
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
noslemēt Nomocīties ar smagu un netīru darbu.
saplaukāt nomocīties attīrot plaukas no linu šķiedrām.
nosmirkt Nonīkt (netīrībā, bez kopšanas).
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
nopekstēt Noplukt, kļūt netīram.
noplekstēt Noplukt, nonīkt, netīram kļūt.
kā kvēps noputējis, nosmērējies; netīrs.
marona Nora, tīrelis.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu.
lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
skretulis Noskrandājies, netīrs cilvēks.
novīkšīt Noslaucīt, notīrīt.
kraipans Nosmērējies, netīrs cilvēks.
appļekāt Nosmērēt (uzminot ar netīrām kājām).
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru.
noķepēt Nosmērēties, aplipt ar netīrumiem.
apšmulīties Nosmērēties, kļūt netīram.
noplekšķināties Nosmērēties, kļūt netīram.
plēkot Nosmērēties, kļūt plankumainam, netīram.
čarpāties Nosmērēties, rakņāties pa netīrumiem.
smaulis Nosmulējies, netīrs.
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu.
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
saķerēt nosmulēties, kļūt ļoti netīram.
nokārnīt Nospodrināt, notīrīt.
aizpeķēt Nosprostoties, piepildīties ar netīrumiem, atkritumiem; aizķepēt.
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
suļļāt Notaisīt netīru.
struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot.
celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
grīdas gulsnis noteiktas šķērsgriezuma formas un izmēru zāģmateriāls, ko izmanto grīdas seguma (tīrās grīdas) balstīšanai.
šmucūdens Notekūdeņi; netīrais ūdens.
elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas.
apūdeņošanas lauki notekūdeņu tīrīšanas lauki, kurus ierīko pilsētu vai apdzīvotu vietu tuvumā, lai attīrītu notekūdeņus un mēslotos laukus izmantotu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas put).
nopucēt Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt.
nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt.
nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku.
nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas.
aplizgāt Notīrīt (zivi).
noskruķēt Notīrīt ar greideri.
nokruķēt Notīrīt ar kādu rīku (kruķi).
noskruķēt Notīrīt ar kādu rīku.
nobirstēt Notīrīt ar suku.
nočotkavāt Notīrīt ar suku.
nošķorēt Notīrīt ceļu (ar sniega lāpstu).
atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala).
satīrīties notīrīt sevi, apģērbu, sakopties (2).
nosatirīties Notīrīt sevi.
nobačāt Notīrīt ūdenī iebārtus kartupeļus, grūstot tos ar koku.
izknosīties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem).
izknotēties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem).
apšķūrēt Notīrīt visapkārt, aptīrīt.
nozvīņāt Notīrīt zivij zvīņas.
brauķīt Notīrīt zvīņas.
atlaucēt Notīrīt, nogludināt.
nopost Notīrīt, nokopt, uzpost.
nokoļļāt Notīrīt, nomazgāt.
nosilt Notīrīt, nospodrināt.
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus).
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus).
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai.
nospodrināt Notīrīt.
nošulināt Notīrīt.
noposties Notīrīties, uzposties.
notrausties Notīrīties.
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma).
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam.
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru.
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.).
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt.
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt.
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu).
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu).
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt.
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu.
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt.
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt.
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru.
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru.
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru.
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru.
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru.
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru.
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru.
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru.
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru.
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru.
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru.
noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties.
nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram.
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem.
smekšķēt Notraipīties netīrs; smekstēt.
smekstēt Notraipīties netīrs.
nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt.
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem.
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.).
nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties).
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi).
nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu).
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm).
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.).
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties.
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma.
nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties.
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties.
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties.
nočammāties Notraipīties, kļūt netīram.
nočollāties Notraipīties, kļūt netīram.
nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram.
nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram.
noķellāties Notraipīties, kļūt netīram.
noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram.
noķollāties Notraipīties, kļūt netīram.
noļammāties Notraipīties, kļūt netīram.
noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram.
noleskāties Notraipīties, kļūt netīram.
nomālēties Notraipīties, kļūt netīram.
nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram.
nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram.
nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram.
nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram.
nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram.
nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram.
nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt.
lambazi Novalkātas un netīras drēbes, arī šādi apavi.
stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram.
nošļeperēties Novazāties, kļūt netīram.
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
atgodēt drēbes novilktās drēbes iztīrīt un iekārt skapī.
novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
nozvīnāt Nozvīņot - notīrīt zvīņas.
apbriedis Nožuvis un žūstot piebriedis (piem., ceļš, tīrums).
tetrahloroglekis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
jauntīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jauntīreļi" iedzīvotāji.
Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums.
vectīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" iedzīvotāji.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
detoksikācija Organisma attīrīšanas kurss alkoholisma vai narkomānijas ārstēšanā.
mezosaprobi Organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām mēreni piesārņotos ūdeņos un piedalās ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
saprobionti organismi, kas dzīvo un vairojas ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos; tiem ir liela nozīme ūdeņu bioloģiskās pašattīrīšanās procesā.
katarobionti Organismi, kas spēj dzīvot tikai tīrā, nepiesārņotā, ar skābekli bagātā, aukstā ūdenī.
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost čaulu, mizu u. tml., tīrīt, lobīt (ko).
apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
nomakņāt Pabeigt apstrādāt purvainu tīrumu.
apkulstīt Pabeigt kulstīt, tīrīt linus.
plazmaferāze Pacienta asins attīrīšana no nevēlamām olbaltumvielām.
balsināt Padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
aizduļķēt Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
aizduļķot Padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu).
pliķēt Padarīt kailu, noplicināt (tīrumu).
apglītināt Padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt).
salekšķēt Padarīt kaut ko netīru.
piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
piemēslot Padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem).
piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
pieķērnāt Padarīt ļoti netīru; pieķēpāt.
pieķempāt Padarīt ļoti netīru.
pieķēpāt Padarīt ļoti netīru.
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses).
samelnot padarīt melnu, netīru.
samelnināt Padarīt melnu, netīru.
piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
piešmurgāt Padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku).
pešmullāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt.
piesmuļļāt Padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru).
pieķeckāt Padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu).
aptraipīt Padarīt netīru (vietumis); notraipīt.
sastrucināt Padarīt netīru un mitru (ar strutām).
pievārtīt Padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt.
pietraipīt Padarīt netīru, aptraipīt.
novārtīt Padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
noziest Padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt.
sašļurgāt Padarīt netīru, nosmērēt.
lekšēt Padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt.
sakārnīt Padarīt netīru, nosmulēt.
smuļāt padarīt netīru, notašķīt.
saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
sazieķēt Padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu).
sableķot Padarīt netīru, notraipīt.
sacūkāt Padarīt netīru, notraipīt.
sašmulēt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurgāt Padarīt netīru, notraipīt.
sasmurkāt Padarīt netīru, notraipīt.
piekoskāt Padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm.
šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
noļēpāt Padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties.
nomuļļāt Padarīt netīru, traipainu.
parzāt Padarīt netīru, traipīt.
savīšķēt Padarīt netīru; arī saburzīt.
sašmullēt Padarīt netīru; notraipīt, savārtīt.
sasmuļļāt Padarīt netīru; notraipīt; savārtīt.
piecūkāt Padarīt netīru; piegružot, piemēslot.
piejoksīt Padarīt netīru; piegružot.
pieroidāt Padarīt netīru; piegružot.
smurgaļot padarīt netīru; traipīt.
smulēt Padarīt netīru; traipīt.
smurgāt Padarīt netīru; traipīt.
pieķezināt Padarīt netīru.
pieķockāt Padarīt netīru.
pieļurbāt Padarīt netīru.
piesmulēt Padarīt netīru.
piešmurguļot Padarīt netīru.
sašmurgāt Padarīt netīru.
sašmurgulēt Padarīt netīru.
sekšēt Padarīt netīru.
šekšēt Padarīt netīru.
šļurgāt Padarīt netīru.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
bāloties Padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt.
smulēties Padarīt sevi netīru; traipīties.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
sasmērēties Padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru.
atduļķot Padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu).
aptīrīt Padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli).
notīrīt Padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu.
notraipīt Padarīt traipainu, netīru.
sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
savārtīt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, traipainu, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē.
sasmērēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
sasmulēt Padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru.
iegultne Padziļinājums pļavā vai tīrumā.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
smult pakāpeniski kļūt netīram.
noraustas Pakulas kopā ar šķiedrām, kuras notrūkst tīrot linus.
izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
nonešķēt Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
nonešķēties Pamazām pārklāties ar netīrumiem.
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku).
mazgāšana panākšana (ar ūdeni un citiem līdzekļiem), lai ir tīrs
tīrīšana panākšana, ka kaut kas kļūst tīrs – uzkopjot, beržot, slaukot, mazgājot
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas.
sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
sakopt Panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
nopeldināt Panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt.
atbrīvot panākt, ka vairs nenoslogo, nesaista, netraucē u.tml.; attīrīt (no kā).
mellans Panetīrs.
kontaktapzeltīšana Paņēmiens misiņa priekšmetu pārklāšanai ar zeltu, tos rūpīgi notīrot, pārklājot ar plānu dzīvsudraba kārtiņu, iemērcot zelta šķīdumā un tur pieskaroties tiem ar cinka vai vara stienīti.
tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
mezgluķērājs Papīrmasas attīrītājs ar vibrējošu cilindru vai vibrējošu vannu; lieto šķiedrvielu masas attīrīšanai no piemaisījumiem, kas pēc īpatnēja svara maz atšķiras no šķiedru īpatnējā svara.
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
carte blanche parakstīta tīra veidlapa, kurā tekstu var ierakstīt cita persona; neaprobežota pilnvara.
kristallcukurs Parastā cukura šķirne, ko iegūst tieši no labi tīrītas biešu cukura sulas, ietvaicējot, kristallizējot, attīrot no sīrupa un žāvējot.
alumīnija sulfāts parastā temperatūrā bezkrāsains kristālhidrāts Al~2~(SO~4~)~3~, šķīst ūdenī, karsēts sadalās, galvenokārt tiek izmantots kā koagulācijas līdzeklis dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanā, kā arī papīra ražošanā.
Dendrobaena caliginosa parastā tīrumslieka.
nomelnēt Pārklājoties ar netīrumiem, kļūt tumšam (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
apkļepēt Pārklāt ar dubļiem, netīrumiem.
nolēkšķēt Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
nolekšot Pārklāties ar lēkšķēm, netīrumiem.
nolezēt Pārklāties ar lielu netīrumu kārtu.
ierēpēt Pārklāties ar netīrumiem, kas pakāpeniski ieaug ādā.
krept Pārklāties ar netīrumiem, kļūt netīram.
aizmelnēt Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
aizmelnot Pārklāties ar netīrumiem, tā ka kļūst vai izskatās melns.
aprebt Pārklāties ar netīrumiem.
kļepēt Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšēt Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšēties Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšķēt Pārklāties ar netīrumiem.
nosmekšķēties Pārklāties ar netīrumiem.
stēmēt Pārklāties ar netīrumiem.
zeģēt Pārklāties ar netīrumu kārtu.
apšervēt Pārklāties ar netīrumu slāni.
aizsūbēt Pārklāties ar oksīda, arī netīrumu kārtu.
noplēkt Pārklāties ar putekļiem, netīrumiem vai zirnekļu tīkliem.
apskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
noskust Pārklāties ar sviedriem un netīrumiem.
apzelt Pārklāties ar zaļumu; sazelt (par laukiem, tīrumiem u. tml.).
nostīgot Pārklāties ar zirnekļa tīkliem (par tīrumu).
piesūbēt Pārklāties no iekšpuses, arī piepildīties ar netīrumiem.
nokrebulēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
nokrepēt Pārklāties viscaur ar netīrumiem (parasti par rokām, kājām); arī norepēt.
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
pārlūkāt Pārskatīt (ko tīrot, meklējot); pārmeklēt.
deflokulācija Pārslu izšķīdināšana; šķīduma attīrīšana no pārslām; pārslu izzušana.
kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus.
radiācijas sterilizācija pārtikas produktu, iesaiņojuma materiālu, medikamentu un medicīnisko piederumu mikrobioloģiskās tīrības nodrošināšana, izmantojot jonizējošā starojuma baktericīdo iedarbību.
pārpucēt Pārtīrīt.
destilēt Pārtvaicēt (šķidrumu), lai (to) attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
destillēt Pārtvaicēt, attīrīt; destilēt.
aizrūsēt Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram.
pēdāt Pārvietojoties atstāt pēdu nospiedumus, parasti netīrumus uz grīdas.
zobupasta Pasta zobu tīrīšanai.
pašattīre Pašattīrīšanās.
cukurbiešu sakņu racējs pašgājēja 6 rindu mašīna atlapotu cukurbiešu izcelšanai, notīrīšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; izmanto kopā ar 6 rindu cukurbiešu lapu griezēju.
pasatīrīties Patīrīt (1).
pabirstēt Patīrīt ar suku.
mizofobija Patoloģiskas bailes no netīrumiem vai notraipīšanās.
nopočkāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, mazrezultatīvus vai netīrus darbus.
kausējums paveikta darbība, rezultāts --> kausēt 1(2); termiski apstrādājot, attīrīta viela, arī viendabīgā masā, materiālā pārvērsta viela.
svempele Pavirši saģērbusies, netīrīga sieviete.
ķiskāties Pavirši strādāt; iesaistīties netīrā darbā.
kodāt Pavirši, netīrīgi veikt darbu.
atkopties Pēc panīkuma atgūt iepriekšējo stāvokli (par tīrumiem, pļavām, dārziem u. tml.).
nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
empirejs Pēc sengrieķu reliģiskajiem uzskatiem - pati augstākā debess daļa, kas ir tīra uguns un gaismas pilna, dievu mājoklis.
apjumības Pēdējā tīruma pļaušana.
duga Pelavas, netīrumi no nevētītiem un nesijātiem graudiem.
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties.
zilais karogs peldvietas kvalitātes sertifikāts, kas apliecina tās tīrības un servisa atbilstību visaugstākajiem standartiem.
šķuti Pelni uz tīruma no sadedzinātām žagaru kaudzēm; ar šādiem pelniem mēslota zeme.
ružģis pelnurušķis, netīrs, noniecināts zēns .
čura Peļķe, ar ūdeni pildīta neliela ieplaka (tīrumā, pļavā).
dividende Peļņas tīrā daļa (pēc nodokļu atrēķināšanas), ko saņem uzņēmējsabiedrības dalībnieks vai akcionārs.
aizarvaga Perpendikulāri arta vaga tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu; aizars.
aizaras Perpendikulāri artas (parasti 2-3) vagas tīruma galā, lai arot neizbradātu blakus tīrumu.
kvartīrmeistars Persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.).
garaimi Pie kulšanas pirmie salmi, kurus noņem no klājiena bez smalkumiem - tīrus.
pielampačot Piebradāt (ar netīriem apaviem).
birzums Piecus soļus plata tīruma sleja, ko apsēja vienā gājienā.
pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību).
piekārnīt Piejaukt ar netīrumiem.
čabāt Piejaukt netīrumus pie graudiem.
piekrecēt Pieķepēt ar netīrumiem.
piesust Pielipt ar netīrumiem.
traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt.
pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu.
pietopelēt Piemīdīt ar netīrām kājām vai apaviem.
saļēkāt Piemīdīt ar netīrām kājām.
uzdīžļāt Piemīdīt ar slapjiem, netīriem apaviem.
ķerēt Pieņemt netīrumus, kļūt netīram.
aizmaurāt Piepildīt ar netīrumiem (saslaukām).
aizķezēt Piepildīt ar netīrumiem, piemēram, pīpi ar nikotīnu.
saķecēt Piepildīt ar netīrumiem.
aizgult Piepildīties ar netīrību, aizsērēt.
aizķēpēt Piepildīties ar netīrumiem, aizķept.
aizķēpēties Piepildīties ar netīrumiem, aizķept.
aizplekšēt Piepildīties ar netīrumiem, aizlipt.
pieglezēt Piepildīties ar netīrumiem, aplipt ar netīrumiem.
aizretināt Piepildīties ar netīrumiem.
piesērēt Piepildīties, pieķepi (ar netīrumiem, gružiem u. tml.).
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
šļamsti Piesārņojums, netīrumi.
piebrūzēt Piesārņot (tīru ūdeni).
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi).
piesmērējis Piesūcies ar mitrumu, netīrumiem.
koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam.
iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam.
piesmadzēt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
piesmagt Piesūkties ar smaku (par netīriem, neizžāvētiem koka traukiem).
mirelis Piesviluma un dūmu pilns gaiss, kas rodas, tīrumā dedzinot nezāles.
izknierēties Pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas.
izpļūtināt Pietiekoši ļaut caurejai iztīrīt iekšas.
ķēpēt Pildīties ar netīrumiem, ķept.
ķurpt Pildīties ar netīrumiem, sākt dambēties.
apkulstas Pilnīga linu iztīrīšana ar kulstekļa palīdzību.
spodrība Pilnīga tīrība, sakoptība.
ģenerāltīrīšana Pilnīga, ļoti rūpīga tīrīšana.
damazgāt Pilnīgi, tīri, viscaur izmazgāt; nomazgāties; vairākkārt, bieži mazgāt.
Auszē Pilsēta Austrijā ("Bad Aussee"), Štīrijas federālajā zemē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Radkersburga Pilsēta Austrijā ("Bad Radkersburg"), Štīrijas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bērnbaha Pilsēta Austrijā ("Baernbach"), Štīrijas federālajā zemē, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bruka Pilsēta Austrijā ("Bruck an der Mur"), Štīrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Doičlandsberga Pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.).
Eizenerca Pilsēta Austrijā ("Eisenerz"), Štīrijas federālās zemes ziemeļos, 4300 iedzīvotāju (2015. g.).
Fehringe Pilsēta Austrijā ("Fehring"), Štīrijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Feldbaha Pilsēta Austrijā ("Feldbach"), Štīrijas federālajā zemē, 4700 iedzīvotāju.
Frīdberga Pilsēta Austrijā ("Friedberg"), Štīrijas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Fronleitene Pilsēta Austrijā ("Frohnleiten"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Firstenfelde Pilsēta Austrijā ("Fuerstenfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gleisdorfa Pilsēta Austrijā ("Gleisdorf"), Štīrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Grāca Pilsēta Austrijā ("Graz"), Štīrijas federālās zemes administratīvais centrs, Mūras krastos, 265800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hartberga Pilsēta Austrijā ("Hartberg"), Štīrijas federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
Jūdenburga Pilsēta Austrijā ("Judenburg"), Štīrijas federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kapfenberga Pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kindberga Pilsēta Austrijā ("Kindberg"), Štīrijas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Knitelfelde Pilsēta Austrijā ("Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kēflaha Pilsēta Austrijā ("Koeflach"), Štīrijas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Leibnica Pilsēta Austrijā ("Leibnitz"), Štīrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Leobene Pilsēta Austrijā ("Leoben"), Štīrijas federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Līcene Pilsēta Austrijā ("Liezen"), Štīrijas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mariacelle Pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Mircušlāga Pilsēta Austrijā ("Muerzzuschlag"), Štīrijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Murava Pilsēta Austrijā ("Murau"), Štīrijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Mūreka Pilsēta Austrijā ("Mureck"), Štīrijas federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
Obervelca Pilsēta Austrijā ("Oberwoelz Stadt"), Štīrijas federālajā zemē, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rotenmanna Pilsēta Austrijā ("Rottenmann"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Šlādminga Pilsēta Austrijā ("Schladming"), Štīrijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Spīlberga Pilsēta Austrijā ("Spielberg bei Knittelfeld"), Štīrijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Tribene Pilsēta Austrijā ("Trieben"), Štīrijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Trofaiaha Pilsēta Austrijā ("Trofaiach"), Štīrijas federālajā zemē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Foitsberga Pilsēta Austrijā ("Voitsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Veica Pilsēta Austrijā ("Weiz"), Štīrijas federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Celtvēga Pilsēta Austrijā ("Zeltweg"), Štīrijas federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Monastīra Pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.).
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā).
parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
šellaks Plānās lapiņās izstrādāta, dzeltenās krāsas gumijas laka, ko iegūst no Austrumindijā augoša vīģu koka tīrītiem sveķiem; lieto mēbeļu rūpniecībā pulēšanai un piemaisījumā krāseļļām spīdīgas virsmas iegūšanai.
izplaucēt Plaucējot iztīrīt (parasti trauku).
breijāt Plaucēt (nokautu dzīvnieku, lai atdalītu apspalvojumu); plaucēt (tīrot, dezinficējot).
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra.
trihomatoze Plentes, lēkšķes, no netīrības un parazītiem savēlušies mati, kas klāj galvu salipušā masā, atgādinot tūbu.
pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt.
mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks.
atmetums Pļavā pārvērties tīrums.
tīreļpļava Pļava tīrelī, tīreļa tuvumā; arī purvaina, slapja pļava.
sokla Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
sokle Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
soklis Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
lanksargs Pļavu un tīrumu sargs (muižā).
pujāties Posties, tīrīties.
tīrskaņa Precizitāte (parasti skaņdarba atskaņojumam) intonācijā, tonalitātē, skaņurindā, intervālos u. tml.; tīrskanība.
priežu mētrājs priežu tīraudze vai priežu un egļu mistrota audze.
niedrājs Priežu, egļu un bērzu mistrota audze vai šo koku sugu tīraudze, kas parasti nesasniedz lielu augstumu un kam zemsedzē ir niedres, grīšļi; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Caricoso-phragmitosa").
afināža Process, kurā iegūst ļoti tīrus cēlmetālus.
neto masa produkta masa (tīrsvars) bez taras masas; neto.
katartisms Psihoterapijas paņēmiens; psihiskās attīrīšanās paņēmiens.
puijāt Pujāt - tīrīties, posties.
zobu pulveris pulveris zobu tīrīšanai.
Jaunšķieru-Laugaļu griezumi Pulvernieku starpleduslaikmeta nogulumu griezumi, kas vairākkārt pētīti divos \~100 m attālos Lētīžas labā krasta attīrījumos Saldus novada Nīgrandes pagastā.
pupaite Pupājs; tīrums, kurā novāktas pupas.
melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos.
purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
plauskāt Purināt, dauzot tīrīt.
izpurināt Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes).
papurināt Purinot patīrīt.
karbinieks Purva iztīrītājs.
pīsāji Purvaina pļava, tīrums.
pīsums Purvaina pļava, tīrums.
purvājs Purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Sphagnosa"), kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug priežu tīraudze, retumis ar purva bērza mistrojumu.
bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
bruzgas Putas; netīrumi; gruži.
kājminas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
kājmiņas Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
kājmines Putekļi, netīrumi, kas radušies no netīrām kājām.
sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu.
akcelerators Rādītājs, kas raksturo sakarību starp tīrajiem kapitālieguldījumiem un pieprasījumu.
afinācija Rafinēšanai paredzētā smalkā cukura iepriekšējā attīrīšana.
slauna Raiba govs; netīra govs.
ņockāties Rakņāties dubļos, mēslos, (mitros) netīrumos.
ņorgāties Rakņāties netīrumos, dubļos.
muļāties Rakņāties netīrumos.
satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1).
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
šķipelēt Rakt ar lāpstu; tīrīt ar lāpstu.
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
noraust Raušot ko nost, notīrīt (kā) virsmu.
raveklis Ravējamais tīrums.
atravēt Ravējot attīrīt (ko) no nezālēm.
pārravēt Ravējot vēlreiz, attīrīt no nezālēm (augus).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (augus).
izravēt Ravējot viscaur attīrīt no nezālēm (kādu platību).
fondietilpība Ražošanas pamatfondu izmantošanas efektivitātes rādītājs; noteic kā pamatfondu vērtības attiecību pret produkcijas (bruto, preču vai tīras produkcijas) vērtību.
reduktāzes raudze reakcija piena labuma un tīrības noteikšanai.
aptīrīties Refl. --> aptīrīt (1).
attīrīties Refl. --> attīrīt (1); tikt attīrītam.
attīrīties Refl. --> attīrīt (2); tikt attīrītam.
iztīrīties Refl. --> iztīrīt (1); tikt iztīrītam.
notīrīties Refl. --> notīrīt (1); tikt notīrītam.
tīrīties Refl. --> tīrīt (1); tikt tīrītam.
tīrīties Refl. --> tīrīt (2); tikt tīrītam.
vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
noaru kāple reljefa sīkforma, kas veidojusies ar tīrumiem aizņemtās pozitīvās reljefa formas nogāzes piekājē; veido terasveida joslu ar līdzenu vai nedaudz slīpu virsu, kas tīruma lejasdaļā beidzas ar nelielu krauju.
hidrokolonoterapija resnās zarnas attīrīšana ar ūdens strūklas palīdzību nolūkā izvadīt no organisma toksīnus un citas kaitīgās vielas.
resīvers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
roidāties Rīkoties, darboties (ko) tīrot, kārtojot; veikt dažādus (parasti ar tīrīšanu, kārtošanu saistītus) saimniecības darbus.
suka Rīks (tīrīšanai, mazgāšanai u. tml.), kas sastāv no plāksnes, kurā ir iestiprināti samērā tievi (saru, stiepļu u. tml.) elementi, un dažkārt no kāta.
unsvats Rīks pīpes tīrīšanai.
grebtuvis Rīks zirga nagu tīrīšanai.
birzāklis Rīks, ar ko tīrumā velk birzes.
birzeklis Rīks, ar ko tīrumā velk birzes.
attīrīšanās Rituālas metodes, lai aizsargātos no mistiskas netīrības, grēka un citām nevēlamām parādībām.
ačamana Rituāls, kuru praktizē hinduisti lai attīrītu sevi, domājot par tīrām lietām, dzerot ūdeni maziem malciņiem un rasinot to ap sevi.
aprīvēt Rīvējot mazliet noslaucīt, notīrīt (visapkārt vai vietumis).
lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes).
grieži Rugāji - sakņu gali, kas pļaujot uz tīruma paliek.
skrituļot Rullēt, veltnēt (tīrumu).
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu, paēdināt.
vienkāršā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – tīršķirnes dzīvnieku krusto ar citas šķirnes tīršķirnes vaislinieku, iegūstot pēcnācējus nobarošanai, vaislai vai tālākai krustošanai.
pārmaiņus krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kurā jaunas vaislinieces vienmēr izvēlas no iepriekšējā krustojuma, bet izmanto tīršķirnes vaisliniekus, iesaistot tos pārmaiņus pēc kārtas no divām, trijām vai vairāk šķirnēm.
Kastire Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukuma variants.
Kasters Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukums latgaliski.
saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus.
slampāt sabradāt,savazāt slapju, piemīdīt netīru.
koskans Sacietējis, izžuvis, no sviedriem un netīrumiem kļuvis stīvs.
sakrest Sacietēt netīrumos.
sašekšķēt Sacietēt no netīrumiem.
sašekstēt Sacietēt no netīrumiem.
sazekšēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam.
sazekšķēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam.
sabiržāt Sadalīt slejās (tīrumu).
reitīt Sadalīt tīrumu birzēs.
rūtēt Sadalīt tīrumu rūtēs.
uzpūdēt Sagatavot (tīrumu) sēšanai.
iepost Sagatavot tīrumu sējai.
desu dēšana sagatavotas desu masas pildīšana iztīrītās dzīvnieku zarnās.
aizsargtituls Saīsināts grāmatas tituls, ko ievietoja labākās grāmatās galvenā virsraksta aizsargāšanai pret netīrumiem un bojājumiem.
poēzija Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums (piemēram, kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā); arī dzeja (3).
dzeja Saistītā valodā uzrakstītu (lirisku, liroepisku vai humoristiski satīrisku) daiļdarbu kopums.
satīrisks Saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks.
saporķēt sajaukt kopā (nepiemērotus, varbūt arī netīrus produktus).
kā kūts pakaļa saka par ko ļoti netīru, stipri notraipījušos vai smirdīgu.
rāceņus var sēt saka par ko netīru (parasti par ķermeņa daļu).
fui Saka par ko netīru; netīrs!
(viss) spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
(viss) mirdz (arī spīd) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
viss spīd (arī mirdz) un laistās saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
kā kājauts saka par ļoti netīru drānu.
ogļu maiss saka par ļoti netīru veļu.
kājas kā mālu mīcītājam saka par netīrām, ar zemi aplipušām kājām.
cūku kūts saka par netīru, nekārtīgu (dzīves) vietu.
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
kā lauzums saka par netīru, piegružotu vietu, telpu.
smags gaiss Saka, ja gaiss ir netīrs, smacīgs.
kā lācis saka, ja kāds ir ļoti netīrs, nekārtīgs.
kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
kā moris saka, ja kāds kļuvis ļoti netīrs, melns.
sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis.
apkopt Sakārtot un uzturēt tīru un kārtīgu (saimniecību, telpas).
kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu).
appucēt Sakopt; notīrīt.
lēkšķēt Sākt aplipt ar netīrumiem, lēkšķēm.
apkņudēt Sākt kniest, niezēt viscaur (no netīrības).
aizkulstīt Sākt kulstīt (tīrīt) (linus).
lēkšķains Salipis lēkšķes, arī nekārtīgs, netīrs (par matiem, bārdu u. tml.).
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru.
staipekļi Salmi u. tml., kas izkaisās pa tīrumu nesot.
pieķelzīt Samaisīt ēdienu netīru, piejaukt ko klāt.
draņķes Samazgas, netīrs šķidrums.
zolkams Samazgas, netīrs ūdens.
nūja Samērā garš, no dzinumiem attīrīts paresns zars, no dzinumiem, zariem attīrīts tievs koka stumbrs.
pamells Samērā netīrs.
pabalts Samērā tīrs (parasti par apģērbu).
patīrs Samērā tīrs.
pusbalts Samērā tīrs.
pamelns Samērā, arī mazliet netīrs, notraipīts ar ko tumšu.
panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju.
knaši Sanesas, netīrumi, kas palikuši pēc plūdiem.
santehnika Sanitārā tehnika - tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
saūbēt Sapelēt, pārklāties ar netīrumiem.
bārņi Sārņi, netīrumi.
sārni Sārņi, netīrumi.
ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).
sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt.
samentēt Saslaucīt, satīrīt.
norušķis Sasmērējies netīrs.
samužināt Sasmērēt, padarīt netīru.
salekšēt Sasmērēties, kļūt netīram, lipīgam un sacietēt.
saķepēt sasmērēties, kļūt netīram.
salekšķēt Sasmērēties, kļūt netīram.
samužināties Sasmērēties, kļūt netīram.
sapuņķēties Sasmērēties, kļūt netīram.
sapuņķoties Sasmērēties, kļūt netīram.
nošērvēt Sasmērēties; kļūt netīram; pārklāties ar netīrumiem.
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī kļūt netīram (parasti par rokām, kājām).
nokrobulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
nokrubulēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt viscaur raupjam, negludam, arī netīram (parasti par rokām, kājām); norepēt.
sarepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
apskrēdāt Sasprēgāt, kļūt saplaisājušam netīrības vai asa vēja iedarbības dēļ.
zatīra Satīra.
kupleja Satīriska estrādes žanra dziesma ar aktuālu saturu.
vodeviļa Satīriska ielu, arī tirgus komēdiju dziesmiņa 16. gadsimtā Francijā.
sili Satīriski heksametru panti, ko rakstīja jau filozofs Ksenofans, bet sevišķi Timons no Fliuntas, vēršot tos pret dažādām filozofiskām sistēmām.
šaržs Satīrisks vai humoristisks (kā) attēlojums (tēlotājas mākslas darbā), kurā ir izceltas, pārspīlētas (tā) raksturīgākās īpašības, pazīmes.
zatīrisks Satīrisks.
apkampstīt Satīrīt, nogludināt, pieglaust, vairākkārt grābjot visapkārt.
duļķainuma faktors Saules radiācijas vājināšanās raksturotājs atmosfērā – reālās atmosfēras un ideālas atmosfēras (tīra, sausa gaisa) dzidruma koeficientu logaritmiska attiecība.
babiņa Sausi sīki koki, ko mežu tīrot izmanto žagaru malkā.
babeņa Sausi sīki koki, ko, mežu tīrot, izmanto žagaru malkā.
vēris Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Oxalidosa"), mežs, kurā aug egļu tīraudze vai egļu audze ar bērzu, apšu un baltalkšņu piemistrojumu, retāk bērzu, apšu, baltalkšņa tīraudze vai bērzu, apšu, baltalkšņu audze ar egļu piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
mazgāšanās sava ķermeņa, tā daļas tīrīšana laizot (vai citādi darbojoties) – par dzīvniekiem
kapene Savākto akmeņu kaudze uz tīruma.
novadāt Savest pietiekošā daudzumā (piemēram, lai apmēslotu tīrumu ar mēsliem).
neogalēnisks Savienojumā "neogalēnisks preparāts": attīrīts izvilkums no augiem.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā darbības objekta vai darbības subjekta visa virsma vai tās lielākā daļa kļūst netīra, arī slapja.
pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts.
kukurži sažuvušas māla pikas tīrumā.
kukuži sažuvušas māla pikas tīrumā.
agroveģetācija Segetālā veģetācija - tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
sēte Sējas tīrums; apsēts lauks.
savaļnes sējums muižas vai svešas saimniecības tīrumā.
vibrosiets Sēklu tīrāmo un šķirojamo mašīnu siets, kas šķiro sēklas pēc platuma un biezuma un tiek darbināts vibrāciju režīmā.
mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C.
salīties selīties, izplatīries.
dublons Sena spāniešu zelta monēta, kurā bija apmēram 7,5 g tīra zelta (divas reizes vairāk nekā Kastīlijas monētā, kas pastāvēja pirms dublona; no tā arī radies monētas nosaukums).
sākija Sena ūdens smeļamā ierīce sējumu apūdeņošanai Ēģiptē, ar vertikālu ratu līdz 9 m diametrā virs ūdenskrātuves, kam malās piestiprināti smeļamie trauki, augšdaļā ūdens izlīst notekas silē un aizplūst uz tīrumiem.
tetraloģija Senajā Grieķijā - četri dramatiski dzejojumi - trīs traģēdijas un satīru luga.
vanga Senāk Kursā tīrums triju lauku sistēmā.
lotīgums Senāks tehnisks apzīmējums sudraba tīrsaturam naudas gabalos un sudraba priekšmetos; piem., 12 lotīgais sudrabs saturēja 75% tīra sudraba.
jambs sengrieķu dzejā - sacerējums, kas sarakstīts jambos un kas satura ziņā tuvs satīrai.
Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas.
fauni Seno romiešu meža dievības (atbilst grieķu satīriem), meža un auglības dieva Fauna dēli; bieži vien tiek attēloti ar nelieliem ragiem, āža kājām un asti.
birzums Sens latviešu mērs tīrumu platības un nelielu attālumu mērīšanai, attālums 1 birzums bija 60 soļu, platības birzums bija 60 x 60 soļu liela zemes platība (0,13-0,17 ha).
koksnes sēņu identifikācija sēņu noteikšana pēc sugai raksturīgām makroskopiskām un mikroskopiskām pazīmēm; laboratorijās izmanto optisko un elektronu mikroskopu, sēņu tīrkultūras izdalīšanu, bioķīmiskās un ģenētiskās metodes.
pneimatiskā separācija separācija gāzu attīrīšanai no putekļiem.
septiktanks Septiks - īpašs baseins neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
supertīrs Sevišķi tīrs.
latentā shizofrēnija shizofrēnija, kam raksturīgi tīri shizofrēnijas simptomi, bet nav psihotisku shizofrēnisku epizožu vēstures; ietver stāvokli, ko ambulatoriski sauc par robežu, pirmspsihotisku, pseidoneirotisku un pseidopsihotisku shizofrēniju, kurā nav akūtu psihotisku epizožu.
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt.
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis.
krīža Sieviete netīrā apģērbā.
izsijāt Sijājot iztīrīt, izšķirot.
kuldeņi Sīkos gabaliņos sagriezti kautas aitas gaļas pārpalikumi, ko pēc attīrīšanas izmantoja zupas vārīšanai.
dzīvības nodrošināšanas sistēma sistēma, kas hermētiskā gaisakuģa kabīnē nodrošina cilvēka organismam nepieciešamo temperatūru, mitrumu, spiedienu, gaisa attīrīšanu un ventilāciju; lieto ventilācijas un reģenerācijas tipa sistēmas.
kefīrs Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
rjaženka Skābēta piena dzēriens, ko iegūst, raudzējot stipri karsētu pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
limpido Skaidri, gaiši, tīri.
dzidroties Skaidroties, kļūt gaišākam, tīrākam.
balts Skaidrs, morāli tīrs.
ukrs Skaists, tīrs, vīrišķīgs.
noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt; skalojot novirzīt nost.
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
izskalot Skalojot padarīt tīru.
pārskalot Skalot vēlreiz, no jauna: skalojot notīrīt, attīrīt.
sudrabskaņa Skanīga, tīra skaņa.
svaigs Skanīgs, dzidrs, tīrs (par skaņu).
sudrabskanīgs Skanīgs, tīrs (par skaņu); sudrabains.
čuslis Skrandains, nekārtīgs, netīrīgs cilvēks.
skrandlācis Skrandains, netīrs cilvēks.
noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
izskrāpēt Skrāpējot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
gove Skrāpis (govju tīrīšanai).
govs Skrāpis (govju tīrīšanai).
skrāpa skrāpis zirga apspalvojuma tīrīšanai.
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skribinot izdabūt.
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt.
slamāns Slaists, līderīgs cilvēks netīrās drēbēs.
nošļacīt Slakot nolaistīt, notīrīt.
torbulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
torpulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
smula slapjš, netīrs darbs; draņķa laiks.
velēklis Slapjums, nedaudz netīrs.
mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu.
birstēt Slaucīt, sukāt; tīrīt (ar suku).
viškāt Slaucīt, tīrīt.
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3).
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
pieslaucīt Slaukot (grīdu), novērst (tajā) netīrību, nekārtību (parasti nelielu).
pieslaucīt Slaukot (piemēram, netīrumus) lielākā daudzumā, panākt, ka (tie) piepilda, aizņem (ko).
izslaucīt Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu).
noslaucīt Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus); slaukot notīrīt nost (no kā).
apslaucīt Slaukot notīrīt, noraust, arī apsusināt.
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
pārslaucīt Slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu; slaukot susināt, arī tīrīt, spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
pārslaucīt Slaukot tīrīt visu (kā) virsmu; slaukot tīrīt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu.
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu).
Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
poludņicas Slāvu mitoloģijā - tīrumu gari, kurus iztēlojās kā garmatainas jaunavas baltos tērpos, kuras pusdienas laikā pastaigājas pa labības laukiem.
noraksts Slikta rokraksta pārrakstīšana tīrā, lai atvieglotu burtlicim darbu.
kaļļa slikti, netīri putraimi.
sūduski Slikti, netīri.
bļugains Slikts, dubļains, slapjš, netīrs.
koprofilija Slimīga interese par netīrumiem, sevišķi par izkārnījumiem.
ripofobija Slimīgas bailes no netīrumiem.
slarpata slinka, netīrīga sieviete.
sūdbānis Slinks, netīrīgs cilvēks.
aizkalšana Smagas zemes tīruma pārklāšanās ar cietu garozu.
floridīns Smalki māli ar lielu kalcija un magnija oksīdu un sārmu piejaukumu; lieto galvenokārt kā adsorbentu naftas produktu tīrīšanai.
atvētes Smalkumi, pabiras, ko atšķir, labību tīrījot; atvētas.
virlops Smeļamais kaus ar garu kātu (ateju tīrīšanai).
mužināt Smērēt, padarīt netīru.
pečkāt Smērēt, padarīt netīru.
šervēt smērēties, netīram kļūt.
silainis Smilšu tīrelis.
berži Smilts, kaļķi u. tml. trauku tīrīšanai.
smaulēt Smulēt, notaisīt netīru.
šmulēt Smulēt; darīt netīru, traipīt.
pelnrušķis Smulis, netīrīgs cilvēks.
sniegtīris Sniega tīrītājs.
sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
dreņķe Sniegs un lietus vienlaikus; netīrība.
sausais šampūns speciāls pūderis, ko ierīvē matos, lai tos iztīrītu bez mazgāšanas.
šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku).
ģērbināt Spodrināt, tīrīt, pušķot.
spožināt Spodrināt, tīrīt.
svilt Spodrināt, tīrīt.
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna.
baltums Spodrums, tīrība.
atsprauslāt Sprauslājot attīrīt kaklu (kur kaut kas iestrēdzis).
linu kulstāmā mašīna stacionāra lauksaimniecības mašīna mīstītu linu attīrīšanai no spaļiem un linšķiedras izlīdzināšanai.
pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu.
priekštīrītājs Stacionāra vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna graudu tīrīšanai tūlīt pēc izkulšanas.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
saloskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām); saleskāties.
saleskāties Staigājot pa slapju, netīru vietu, kļūt netīram, notraipīties (parasti par apaviem, zeķēm, kājām).
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu).
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā).
pločkāt Staigāt ar netīrām kājām un šļūcošiem soļiem.
lēkšķāt Staigāt ar netīrām kājām.
topelēt Staigāt, šļūkāt (ar netīriem apaviem).
IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics").
IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics").
IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry").
dižciltība Stāvoklis, kad dzīvniekam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un tas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus.
ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā.
marķēšanas papīrs stiprs, ūdensizturīgs papīrs apģērbu iezīmēšanai ķīmiskajā tīrīšanā.
štīrborts Stīrborts - labais borts.
brožāties Strādāt kādu zemes darbu, kuru darot kļūst netīrs.
poļļāties Strādāt netīru darbu.
rušķēt Strādāt netīru darbu.
dubļus brist strādāt smagus, netīrus (lauku) darbus.
gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
opalescence strauja gaismas izkliedes pastiprināšanās tīrās vielās kritiskā stāvoklī vai arī šķidrumu un gāzu šķīdumos kritiskā punkta tuvumā.
smurguļoties Strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties.
aizpilis Strutaina, ar netīrumiem klāta brūce.
kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals.
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), iztukšot (piemēram, trauku); sūcot (ar kādu rīku, ierīci), iztīrīt.
sūdvedamais Sūdvedamais laiks - laiks mēslu vešanai uz tīrumiem.
birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem.
izsukāt Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
nosukāt Sukājot notīrīt, iztīrīt (piemēram, drēbes).
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru.
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, drēbes).
pasukāt Sukājot patīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
mačalks Sūklis, vīšķis (mazgāšanai, tīrīšanai).
kopienākums Summa, ko veido kādā laikposmā iegūtais tīrais ienākums un darba samaksa; bruto ienākums.
romuļi Suņa romuļi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
etilsērskābe Svarīgs starpprodukts daudzu vielu sintēzēs, ko reti iegūst tīrā veidā.
tīrsvars Svars (precei) bez iesaiņojuma; tīrmasa.
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga.
skalot Šādā veidā atbrīvot (no netīrumiem).
sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
pārsmilga Šaura josla starp diviem tīrumiem, mežiem u. tml.
ūkņa Šaura, netīra istaba.
šompors Šautenes stobra tīrāmais, gara maikste, iesms, lāštags.
lāštags Šautenes stobra tīrāmais, šompors, gara maikste, iesms.
ričijas Šīs dzimtas ģints ("Riccia"), vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz atsegtas augsnes tīrumos, dārzos, atmatās, reti ūdenī, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām.
Albugo tragopogonis šīs ģints suga, kas parazitē, piem., uz tīruma usnes, pļavas plostbārža.
Leuconostoc cremoris šīs ģints suga, kuras tīrkultūru izmanto piena produktu raudzēšanā.
elektroosmoze Šķīdinātāja pāreja caur membrānu elektriskā lauka ietekmē; izmanto šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
kakao masa šķidra, viskoza masa, ko iegūst no grauzdētam kafijas pupiņām, tās attīrot un samaļot.
šļura Šķidri netīrumi.
filtrācija šķidruma sūkšanās caur porainu vidi; šķidruma attīrīšana no mehāniskiem piemaisījumiem.
lodūdens Šķidrums lodējamo virsmu tīrīšanai.
ātrpelde Šķīdums galvanoplastikā, kas parasti satur uz 100 l ūdens 20-30 kg bezdzelzs vara vitriola un 0,4 kg tīras sērskābes.
lēkšķe Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
lēkšķis Šķipsna (matiem, bārdai u. tml.), parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra.
viškāt Šķirot (graudus), tīrīt, vētīt, sviežot ar liekšķeri, višku 1(1).
nošķūrēt Šķūrējot notīrīt (kā) virsmu.
izšķūrēt Šķūrējot pilnīgi notīrīt (parasti ceļu, taku).
kutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķutas Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķute Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķutnes Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
šķuts Šķutumi - žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
pagobols šnore ciema tīrumā.
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu).
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
sašņukt Šņaucot padarīt netīru.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
Šteiermarka Štīrija - Austrijas federālā zeme ("Steiermark").
apikoektomija Šūnu iztīrīšana deniņu kaula piramīdas virsotnē.
aizplūkāt Šur un tur izraut pa saujai no linu tīruma.
roidīgs Tāds (cilvēks), kas nemitīgi rīkojas, darbojas (parasti ko tīrot, kārtojot); darbīgs.
dižciltīgs Tāds (dzīvnieks), kam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
palielināts Tāds (intervāls), kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni lielāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu).
pamazināts Tāds (intervāls), kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu; tāds, kura sastāvā ir intervāls, kas ir pustoni mazāks par attiecīgo tīro intervālu (par akordu).
balandains Tāds (lauks, tīrums), kur daudz balandu.
bedekļains Tāds (lauks, tīrums), kur ir kurmju rakumi.
biržains Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
biržaiņš Tāds (sadīdzis tīrums, sējums), kur ir neapsētas vai pamīšus apsētas sējuma joslas.
kļikurains Tāds (šķidrums), kam ir daudz piemaisījumu, netīrumu.
grāvijs Tāds (tīrums, zemes gabals), kur ir daudz grāvju.
svaigs Tāds, kad ir nepiesārņots, tīrs, spirdzinošs gaiss (par diennakts posmu).
dzidrs Tāds, kad ir tīrs, svaigs gaiss un skaidras debesis bez miglas un dūmakas (parasti par dienu, tās daļu).
kristālskaidrs Tāds, kam ir ļoti augstas morālās īpašības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; kristāltīrs (3).
melnkājis Tāds, kam ir netīras kājas.
kankarains Tāds, kam ir savēlies, sapinkājies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
spilgttoņu Tāds, kam ir spilgti, arī tīri krāsu toni.
spirgts Tāds, kam ir spilgti, tīri toņi (par krāsu).
šķīstsirdīgs tāds, kam ir tīra sirdsapziņa.
aizsmakt Tāds, kam nav skanīguma; tāds, kam nav toņa tīrības (par skaņām, skaņu avotiem).
patenttīrs Tāds, kam piemīt patenttīrība.
pluskains Tāds, kam savēlies, sapinkojies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem); kankarains (2).
ideāltipisks Tāds, kas atbilst (konstruētam) "tīram" tipam.
pusasiņu Tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku.
nodubļots Tāds, kas ir klāts ar dubļiem, netīrumiem.
spožs Tāds, kas ir ļoti tīrs un labi atstaro gaismu.
šmekšis Tāds, kas ir netīrs, notraipījies.
apšņurcis Tāds, kas ir nevīžīgs, netīrs, apbružāts.
veldrains Tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu).
plešķains Tāds, kas ir nosmērējies netīrumos.
loģis Tāds, kas ir nosmulējies, netīrs.
smurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
smurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
spodrs Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
kvēpains Tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem; arī netīrs.
pluskains Tāds, kas ir tērpies noskrandušā apģērbā; noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām); kankarains(1).
dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prātam.
spodrs Tāds, kas ir tīri, kārtīgi ģērbies, arī uzposies.
sakretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem; sakretis.
saskretis Tāds, kas ir, parasti ļoti, viscaur, netīrs, apkaltis ar netīrumiem.
sastaigāts Tāds, kas lietošanas rezultātā kļuvis netīrs.
svaigs Tāds, kas nav piesārņots, ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
nerafinēts Tāds, kas nav rafinēts un attīrīts no piemaisījumiem.
nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu); tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
puspelēks Tāds, kas nav tīri izmazgāts.
viegls Tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu).
analerģisks Tāds, kas nerada alerģiju, anafilaksi vai sensibilizāciju, piem., attīrīts imūnserums.
netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apģērba, apkārtnes) tīrību.
ļemma Tāds, kas neveikli un netīrīgi ēd.
sakleķēt Tāds, kas pārklājies ar dubļiem, netīrumiem.
tīrīgs Tāds, kas pastāvīgi uztur tīru sevi, savu apkārtni (par cilvēku).
asprātīgs Tāds, kas prot atrast interesantus un trāpīgus, bieži humoristiskus vai satīriskus izteicienus; tāds, kas mērķtiecīgi prot atrast atrisinājumu sarežģītā situācijā.
ķezeklīgs Tāds, kas saistīts ar vielām, kas rada traipus (par darbu); netīrs.
tīrzelta Tāds, kas sastāv, ir izstrādāts no tīra zelta.
žaka Tāds, kas šļakstās netīrā ūdenī.
netīrs Tāds, ko klāj netīrumi; tāds, kurā nav uzturēta tīrība.
lekns Tāds, kur ir biezi saauguši šādi augi (piemēram, par pļavām, ganībām, tīrumiem).
slaukšņains tāds, kur ir daudz atkritumu (netīrumu).
roidīgs Tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; gružains.
roidains Tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs.
roidaiņš Tāds, kur ir gruži, saslaukas, netīrumi; piegružots, netīrs.
uruļains Tāds, kur ir nezāles - tīruma gauri.
sauss Tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums (par zemi, augsni); tāds, kur ir, parasti ievērojami, pazemināts mitruma daudzums augsnē (par dārzu, tīrumu u. tml.).
komēdija Tāds, kurā galvenokārt iestudē lugas ar jautru, satīrisku sižetu (par teātri).
nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
liess Tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne ir samērā maz auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
netīrs Tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku).
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība.
spodrs Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
derglis Tāds, kuram ir nosmērētas drēbes ar dubļiem, netīrs; nejauks, šķebinošs vīrietis.
tīrs Tāds, uz kura ķermeņa daļām, apģērba nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku).
tīrs Tāds, uz kura vai kurā nav netīrumu, traipu, nevēlamu vielu u. tml. (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem).
zaņķēt Taisīt netīrumu bedri.
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas.
liesa Tas (piemēram, pļava, tīrums), kam ir garena forma; strēmele.
pabiras Tas (piemēram, siens, graudi), kas kādā procesā (piemēram, kulšanā, tīrīšanā) ir nobiris, nokritis.
sekša Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
sekše Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
sekšis Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
sešķis Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
sekšelis Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis.
mēķis Tas, kas ir notraipījies, netīrs.
pluncis Tas, kas nepiešķir lielu nozīmi tīram apģērbam.
bezdeļi Tautas nosaukums tīrumu tīteņiem.
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir nodrošināt apdzīvotās vietās, uzņēmumos, celtnēs u. tml. sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma, gāzes apgādi, gaisa attīrīšanu, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
koagulants tehniskais nosaukums vielām, ko lieto dzeramā ūdens attīrīšanai ar koagulācijas metodi.
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
mazgāšana Tekstilizstrādājumu apstrāde ar ūdeni vai organiskajiem šķīdinātājiem netīrumu un nefiksēto apdares preparātu atdalīšanai; vajadzīgo efektu pastiprina ziepju un virsmaktīvo vielu piedevas.
bruka Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā.
rukata Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā.
rukums Tekstilmateriāla lineāro izmēru samazinājums mērcēšanas, mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas vai citas iedarbības rezultātā.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā - apstrādāt (vilnu vai pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
groteska Tēlojuma veids literatūrā un mākslā, kuram raksturīgs satīrisks vai komisks pārspīlējums, asi, negaidīti kontrasti.
parafinoterapija Termiskas ārstēšanas metode, kurā lieto viegli kūstošu, attīrītu parafīnu (parafīna vannas, pārsējumi u. tml.).
kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
balsināties Tiek lietots attiecībā uz karavīru ieroču tīrīšanu.
sasaslaucīties Tiekot izmantotam slaucīšanai, kļūt netīram.
lāštoks Tievs metāla stienis šautenes stobra tīrīšanai.
apslīkt Tikt applūdinātam (par tīrumiem, augiem).
notīrīties Tikt notīrītam (2).
nosēdbaseins Tilpne šķidrumu attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld.
litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg.
korns tīra cēlmetāla masa, ko satur monēta.
melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
neaizņemtā papuve tīrā papuve.
Scleropodium purum tīrā zaļkāte, arī īstā zaļkāte.
albedo tipiskās vērtības tīram sniegam ir 0,8-0,9, vidējā vērtība Zemes virsmai - 0,4, Mēness virsmai - 0,073.
kuģa pilnā kravnesība tīrās (derīgās) kravas un kuģa komandas, pārtikas, dzeramā un tehniskā ūdens, degvielas u. c. reisam nepieciešamo rezervju kopējā masa, respektīvi, viss, ko kuģī var iekraut līdz maksimālajai pieļaujamai iegrimei; dedveits.
nesadalītā peļņa tīrās peļņas daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā pēc nodokļu atskaitījumiem, un ko var sadalīt starp uzņēmuma īpašniekiem.
tīreļmala Tīreļa mala; tīreļa tuvākā apkārtne.
ekotirgus Tirgus, kurā pārdod vienīgi ekoloģiski tīru produkciju.
tīrai Tīri, bez netīrumiem, arī kārtīgi.
mazgāšana tīrīšana laizot – par dzīvniekiem
tīrījums tīrīšanas rezultāts, iztīrītais, arī vienā tīrīšanas reizē iztīrītais
pārtīrīt Tīrīt (ko) visu, viscaur; tīrīt vēlreiz, no jauna.
šustīt Tīrīt (parasti ļoti netīru telpu).
mēzt Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
garbāt Tīrīt, attīrīt, notīrīt.
baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm.
appost Tīrīt, notīrīt, ieviest kārtību.
ietīrīt Tīrīt, notīrīt.
posīt tīrīt, post, spodrināt.
Mel depuratum tīrītais medus.
apposties Tīrīties, notīrīties.
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša); notīrīt.
satīrīt Tīrot atbrīvot, parasti pilnīgi (piemēram, telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
attīrīt Tīrot novākt (ko nevajadzīgu, traucējošu, arī netīru no kādas platības).
iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
satīrīt Tīrot savākt, aizvākt, parasti pilnīgi (piemēram, atkritumus, netīrumus).
tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību.
ūdinis Tīrs ūdens, ar kuru nomaina netīru ūdeni, ko mazgājot, skalojot.
šķīksts tīrs, sksidrs.
ķītrs Tīrs, tīrīgs.
Paramecium aurelia tīrūdeņu tupelīte.
tīrummala Tīruma 1 tuvākā apkārtne; tīruma 1 malējā daļa.
kaķa pauti tīruma āboliņš ("Trifolium arvense").
sūcene tīruma aitene (lauku aitene).
Lycopsis arvensis tīruma aitene.
anchusa arvensis tīruma aitene.
lauku aitene tīruma aitene.
Agaricus arvensis tīruma atmatene.
segetālā veģetācija tīruma augu sabiedrību (agrofitocenožu) kopums, viens no sinantropās veģetācijas veidiem.
Ononis arvensis tīruma blaktene.
Lepidium campestre tīruma cietķērsa.
Crepis tectorum tīruma cietpiene.
Lithospermum arvense tīruma cietsēkle.
augsnes ēvele tīruma ēvele.
Spergula arvensis tīruma gauris.
Gypsophila muralis tīruma ģipsene.
baltā pīpine tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
Anthemis arvensis tīruma ilzīte.
Agrolimax agrestis tīruma kailgliemezis.
kartupeļu skujiņa tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīruma ašķis tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīruma skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu kosa tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu kosas tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu skosta tīruma kosa ("Equisetum arvense").
tīrumu skostas tīruma kosa ("Equisetum arvense").
cūku retējumi tīruma kosa ("Equisetum arvense").
pursis tīruma kosa ("Equisetum arvense").
Equisetum arvense tīruma kosa.
Bromus arvensis tīruma lāčauza.
Thesium arvense tīruma linlape.
Mentha arvensis tīruma mētra.
lauku mētra tīruma mētra.
lauku mīkstpiene tīruma mīkstpiene.
Sonchus arvensis tīruma mīkstpiene.
kapeika tīruma naudulis.
Thlaspi arvense tīruma naudulis.
Myosotis arvensis tīruma neaizmirstule.
Anagallis arvensis tīruma pavirza.
rūgtene tīruma pērkone ("Raphanus raphanistrum").
Knautia arvensis tīruma pēterene.
rāceņu pulkstenīte tīruma pulkstenīte.
Campanula rapunculoides tīruma pulkstenīte.
lauka pūtele tīruma pūtele.
Filago arvensis tīruma pūtele.
Cerastium arvense tīruma radzene.
ramuleņi Tīruma ramuleņi - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
ramuleņš Tīruma ramuleņš - tīruma ilzīte ("Anthemis arvensis").
Rosa arvensis tīruma roze.
Centunculus minimus tīruma sīkaudzīte.
Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms.
pērkone tīruma sinepe (“Sinapis arvensis”).
Sinapis arvensis tīruma sinepe.
Cicindela campestris tīruma smilšvabole.
Sherardia arvensis tīruma šerardija.
tauriņi tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
tītenis tīruma tītenis (“Convolvulus arvensis”).
Convolvulus arvensis tīruma tītenis.
Cirsium arvense tīruma usne.
Lotus arvensis tīruma vanagnadziņš.
laņķērti tīruma veltņa ietvars vai rāmis, kurā tas pārvietojas.
Cuscuta campestris tīruma vija.
Viola arvensis tīruma vijolīte.
Consolida regalis tīruma zilausis.
Delphinium consolida tīruma zilauša "Consolida regalis" nosaukuma sinonīms.
pelucis tīruma zirņu šķirne, ko izmatoja lopbarībai.
koksnes tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe firma").
cietā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe molesta").
agrā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe praecox").
tumšā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Cyclocybe erebia", syn. "Agrocybe erebia").
tumšā tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa nigricans"), tauriņu spārnu plētums - 32-36 mm.
kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm.
gulu āboliņš tīrumu āboliņš ("Trifolium campestre").
Trifolium campestre tīrumu āboliņš.
Trifolium procumbens tīrumu āboliņš.
Agriolimax agrestis tīrumu kailgliemezis.
Spizella pusilla tīrumu zvirbuļstērste.
Veronica arvensis tīruna veronika.
tīrumtītņi Tītņu suga, druvu tītņi (tīruma tīteņi, tīruma rozītes jeb lauku apiņi, kazvijas, tītiņi, lauka rozītes, vijoļi, trekterīši, gaiļa griķi), 30-60 cm gari, aug laukos, gar ceļmalām, zied no jūnija līdz septembrim; tīruma tītenis ("Convolvulus arvensis").
lāsumains Traipains, ar netīriem plankumiem.
ķēzīt Traipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
ķeckāt Traipīt, darīt netīru (ar mīkstu, pašķidru vielu, masu).
lešķēt Traipīt, darīt netīru (piemēram, ko uzlejot, uzšļakstot).
lāsums Traips, netīrs plankums.
traipeklis Traips; arī netīrumi.
attraipošana Traipu tīrīšana, izmantojot dažādu vielu un apstrāžu kombinācijas.
šļūde Trauks vai bedre, kur salej netīro ūdeni.
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
trajeris Trijers - graudu tīrīšanas un šķirošanas mašina.
trihords Trīspakāpju skaņkārta tīrās kvartas robežās (piemēram, mi-sol-la, sol-la-do).
utlangars Trūcīgs cilvēks; arī netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
utnoēsts Trūcīgs, arī netīrīgs, nevīžīgs.
piesmakt Trūkstot gaisa pieplūdei, arī netiekot tīrītam, mazgātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par traukiem).
medziņš Tukša josla starp diviem tīrumiem.
Euxoa nigricans tumšā tīrumpūcīte.
čukna Tumša, netīra vieta, telpa.
timinīca Tumša, netīra vieta.
duins Tumšs, neskaidrs, netīrs.
tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs.
zaļā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium bursaria"), kas sastopama samērā netīros ūdeņos.
astainā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium caudatum"), kas sastopama netīros ūdeņos.
lāmis Ūdens izskalota vieta uz tīruma.
notekūdeņu attīrīšana ūdens mehāniska, bioloģiska un ķīmiska attīrīšana, kas notiek vairākos posmos.
žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni.
kaljans Ūdenspīpe, ko lieto Austrumos; tabakas dūmi iet caur ūdens trauku un tikai pēc attīrīšanās nonāk mutē.
parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams.
Miglupīte ūdenstece Babītes pagastā, ietek Babītes ezerā, sākas Cenas tīreļa rietumu malā; Annaskroga upe.
dehlorācija Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas, dehlorēšana.
dehlorēšana Ūdensvada ūdens attīrīšana no hlora, kas tajā palicis pēc hlorēšanas.
rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis.
tīrupe Upe ar tīru, skaidru ūdeni.
Rāba Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos.
skaidrupīte Upīte ar tīru, caurspīdīgu ūdeni.
itāliešu (arī itāļu) uvertīra uvertīra trijdaļu formā ar ātru sākumu un beigu daļu.
franču uvertīra uvertīra trijdaļu formā ar lēnu sākumu un beigu daļu.
ouverture Uvertīra.
iezīdas Uz attīrītas linu šķiedras palikušie spaļi.
ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
uzplēst Uzarot neapstrādātu zemi, atmatu u. tml., izveidot (tīrumu).
saarties Uzart savus tīrumus, laukus u. tml.
uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu).
uzartne Uzarts tīrums.
ecējums Uzecēts lauks, tīrums.
labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne.
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru.
goodwill Uzņēmuma nemateriālā vērtība - pozitīva starpība starp vesela uzņēmuma pirkšanas vērtību un tā substances (tīro) vērtību.
peļņa Uzņēmuma tīrais ienākums, ko veido starpība starp produkcijas realizācijas cenu un produkcijas pilno pašizmaksu.
ķīmiskā tīrītava uzņēmums, kas ķīmiski tīra apģērbu
estētisms Uzskats par mākslu, kas pamatojas uz ideju par tīro mākslu, "mākslu mākslai".
kārmeklis uzslaucīti, mitri netīrumi.
nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru.
nokopt Uzturēt tīru, apkoptu (cilvēku, tā ķermeņa daļas).
uzķēzīt Uzvirzīt mēslus, netīrumus virsū (uz kā, kam).
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
Hannoveres zirgi Vācijā izveidota zirgu šķirne, vietējos zirgus uzlabojot ar angļu tīrasiņu jājamzirgiem, skausta augstums - 160-170 cm.
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
izvagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
novagot Vagot un pabeigt vagot (lauku, tīrumu).
bolus Vairāk vai mazāk tīri māli; atkarībā no dzelzs oksīda piemaisījuma krāsa dzeltena līdz brūnai.
nokasinēt Vairākkārt kasot, notīrīt.
skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām); kļūst tīrs; iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
Androsace raddeana vairodzeņu suga, kas Latvijā ir adventīva, atrasta 1904. g. Dolē, tīrumā.
panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem); kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
kverklis Vājš un netīrīgs bērns.
forvaks Vakuumvirpuļtipa masas attīrītājs, kas aizvāc piemaisījumus un izvada gaisu no papīrmasas.
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu.
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru.
zabulēt Vārīt, traipīt; darīt netīru.
nosavāļāties Vārtoties kļūt netīram (parasti par zirgu).
emakulācija Vasaras raibumu vai citu plankumu notīrīšana no sejas.
čūksnis Veca, pussagruvusi celtne; tumša, netīra vieta, telpa.
šubris Vecs, netīrs apģērbs.
gumijas reģenerācija vecu gumijas izstrādājumu attīrīšana no tekstilaudiem un tās plastiskuma atjaunošana.
strādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, gatavot (augsni, tīrumu) sējai.
sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
tīrīt veicot uzkopšanas darbus, beržot, slaukot, mazgājot, panākt, ka kaut kas kļūst tīrs vai tīrāks
ekoveikals Veikals, kurā pārdod vienīgi ekoloģiski tīru produkciju.
apstrādāt Veikt agrotehniskus pasākumus, sagatavojot (zemi, tīrumu) sējai vai kopjot sējumus, stādījumus.
atjaunojamie energoresursi vēja, saules, ģeotermālā, viļņu, paisuma-bēguma, ūdens enerģija, atkritumu poligonu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu gāzes un biogāze, biomasa (bioloģiski noārdāmā frakcija) produktos, rūpniecības un sadzīves atkritumos, lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī mežsaimniecības un līdzīgu nozaru ražošanas atlikumos.
atvelēt Velējot atdalīt (netīrumus).
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu.
edils Vēlēta amatpersona (viena no vairākām) Senajā Romā, kuras pārziņā bija sabiedriskās celtnes un tempļi, pilsētu apgāde ar pārtiku, sarīkojumu un svinību rīkošana, tīrības un kārtības uzturēšana pilsētās.
deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām.
berzt Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
uzkulstīt Vēlreiz, papildus kulstīt, tīrīt.
ķemmveltnis Veltņveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās.
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte.
atgriezeņi Vērpšanas procesā radušās atlikās, ko maisījumā ar izejvielu izmanto tālākajā vērpšanā bez attīrīšanas.
selektifaiers Vertikāla papīrmasas attīrīšanas iekārta.
grūbas Veseli, no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
pievētīt Vētījot attīrīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
jogāčāra Vidžnjānavāda - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, radās ap 2. gs., attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību.
pulkste vieglas, smalkas pakulas, kas tīrīšanas laikā atdalās no liniem.
tīrītājs Viela (kā) tīrīšanai.
mazgātspēja vielas īpašība veicināt attīrīšnu.
detergenti Vielas vai to maisījumi, kuru ūdensšķīdumus izmanto dažādu materiālu virsmu tīrīšanai.
flokulatori Vielas, kas veicina suspensijas sīko daļiņu apvienošanos lielākās daļiņās un to izgulsnēšanos, filtrēšanos; lieto dzeramā ūdens attīrīšanas iekārtās.
kušņi Vielas, ko pievieno rūdām, tās kausējot domnās, lai samazinātu kušanas temperatūru un attīrītu ķetu no piemaisījumiem.
rafinēšana Vielas, maisījuma, arī pārtikas produktu (cukura, eļļas u. c.) attīrīšana no kaitīgiem vai nevēlamiem piemaisījumiem.
puantilisms Viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
tīraudzēšana Vienas un tās pašas šķirnes dzīvnieku pārošana tīrasiņu pēcnācēju iegūšanai.
parastā pērkaunene viengadīga, ļoti parasta ceļmalās, tīrumos un dārzos.
izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena.
glosemātika Viens no lingvistiskā strukturālisma virzieniem, kas valodu pētī kā tīru attieksmju sistēmu.
satīru drāma viens no sengrieķu dramatiskās poēzijas veidiem: satīru drāmu pievienoja traģēdiju triloģijai kā ceturto drāmu, kurai bija uzjautrinošs, traģēdijas noskaņojumam pretējs raksturs; tās galvenie varoņi sākotnēji bija Dionīsa pavadoņi - satīri.
šāmbhavī Viens no tantriskās atklāsmes (dīkšā) pamatveidiem - skolnieka apziņas attīrīšana.
biotehnika Vienšūnas vai ģenētiski modificētu organismu izmantošana dažādos procesos (medicīnā, notekūdeņu attīrīšanā u. c.).
apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
palmats Vieta rudzu tīrmā, kura nav apsēta vai arī izpuvusi.
apāra Vieta tīrumos un pļavās ar mīkstu augsni, kur aug gara zāle.
ošiens Vieta, kur aug oši; ošu tīraudze.
kloāka Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
šķimbaks Vieta, kur satek netīri, smirdoši ūdeņi.
slauksnis vieta, kur uzkrājušies atkritumi (netīrumi).
kūtspakaļa Vieta, tuvākā apkārtne aiz kūts (parasti netīra, nekārtīga).
traipekļains Vietumis netīrs; tāds, kam ir traipi.
agroonīms vietvārds, kas nosauc lauku, tīrumu, pļavu.
āru vārds vietvārds, kas nosauc samērā nelielu ģeogrāfisku objektu lauku apvidū (tīrumu, mežu, pakalnu u. tml.).
ārpuskārtas vilciens vilciens īpašam gadījumam normālas kustības atjaunošanai un ugunsgrēku dzēšanai (ugunsdzēsēju un palīdzības vilciens, sniegtīris, atsevišķa lokomotīve, automotrisa un nenoņemama drezīna).
izbirzīt Vilkt tīrumā birzes.
karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru.
noviļāties Viļājoties notraipīties, kļūt netīram; tikt noviļātam (2).
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko).
ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus lieto juvelierizstrādājumos.
lucka Vircas, netīrumu bedre.
sačuinīt virspusēji notīrīt (noberzt).
ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti.
slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vāki kopā (netīrumus no tā).
slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā); šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
diaklizma Visa gremošanas trakta (arī kuņģa) iztīrīšana, skalošana ar klizmu.
nesi Visādi netīrumi, ko pārplūdusi upe plūdu laikā iznes un atstāj uz pļavām; našs.
našs Visādi netīrumi, ko pārplūdusi upe plūdu laikā iznes un atstāj uz pļavām.
netīrīgums Vispārināta īpašība --> netīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības trūkums.
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība (3).
netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; morāla tīrība, skaidrība.
satīriskums Vispārināta īpašība --> satīrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrasinība Vispārināta īpašība --> tīrasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrīgums Vispārināta īpašība --> tīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīrskanīgums Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrskanība.
tīrskanība Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
porcellāns Vistīrākais māls, ko lieto smalku trauku pagatavošanai, un paši šie trauki; porcelāns.
jēlproteīni Visu slāpekļvielu kopa: tīrproteīni un citi vienkāršākie slāpekļa savienojumi (amīdi, alkaloīdi, amonjaka savienojumi u. c.).
poliksēns Visvairāk izplatītais minerāls no platīna tīrradņu grupas; šis platīns satur dzelzi (4-11%), irīdiju (līdz 7%) un nelielu pallādija, rodija, vara un niķeļa piejaukumu.
naža Zāles, netīrumi, ko ūdens malā izmetis; salašņas, atlikumi.
Allolobophora chlorotica zaļganā tīrumslieka.
rinkt Zarnas tīrīt.
obrusa Zelta tīrīšana ar uguni, zelta raudze.
blaņģis Zema vieta tīrumā, kur bieži ir ūdens.
velce Zema, mitra vieta tīrumā.
ieliekņa Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem; ielīksne.
ielīksne Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem.
ielīksnis Zema, slapja vieta; pļaviņa starp tīrumiem.
iegula Zemāka vieta tīrumā vai pļavā.
apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
padruve Zemākas vietas starp un apkārt aramzemes tīrumiem.
tīrumzeme Zeme, kas piemērota tīrumu iekopšanai.
greiders zemes darbu mašīna augstu uzbērumu veidošanai, laukumu un ceļu planēšanai, grunts izlīdzināšanai un nogāžu planēšanai, izmanto arī sniega tīrīšanai; darbierīces ir vērstuve un irdinātājs.
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
sokla Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
sokle Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
soklis Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
valaka Zemes platības mērvienība Latgalē = 21,36 ha, sākotnēji apzīmēja tīruma platību, ko varēja apart vai noecēt 1 dienā; tika lietota muižas laukos 17.-19. gs. vidum.
bērze zemes strēmele ciema tīrumā.
atars Zemes strēmele gar tīruma malu, pie grāvja vai žoga.
sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
sābrs Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes; pusgraudnieks.
paziepes Ziepjains ūdens, kas radies pēc tīrākas, smalkākas veļas mazgāšanas.
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru.
balodis Zilais putns, netīrības iemiesojums.
lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls).
artilērija Zinātnes nozare, kas pētī lielgabalu, haubiču, mortīru, mīnmetēju konstruēšanu un izmantošanu.
tērpīt Zirgu ārstēt, tīrot tam muti, zobus.
tērpt Zirgu ārstēt, tīrot tam muti, zobus.
šlūpe Zirgu vilkmes greidera lāpsta sniega tīrīšanai vai ceļa virsmas līdzināšanai.
kanģerēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
kaņģēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
kaņģierēt Zirgus ārstēt, it īpaši zirgam ar birsti rīkli slaucīt, tīrīt.
ķinīt Zivis tīrīt, izķidāt.
ķīnīt Zivis tīrīt, izķidāt.
ihtiokolla Zivju līme, ko iegūst no sterletu, storu u. c. pūšļu iztīrītas un izžāvētas iekšējās plēves.
ņockas Zivju un dzīvnieku iekšas, ķidas un plunči; jēli netīrumi.
dabas resursu izpētes ZMP ZMP, ko izmanto Zemes virsmas novērojumiem no kosmosa dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpju tīrību, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, plašiem ugunsgrēkiem u. c.; šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.
juvenālisks Zobgalīgs, satīrisks.
mēlgalīgs Zobgalīgs, satīrisks.
dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm.
odonteksēze Zobu tīrīšana; zobakmens noņemšana.
dentifricia Zobu tīrīšanas līdzekli.
barašnoms Zoroastriešu attīrīšanās rituāls, kurā jāapmazgājas ar govs urīnu, smiltīm un ūdeni.
klārīšana Zvejniecībā āķu tīrīšana no vecās ēsmas.
šķutumi Žagaru kaudzes dedzināšanai, lai nolīstajos laukos izkaisītu pelnus; netīrumi, drazas.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa tīr.