Paplašinātā meklēšana
Meklējam gab..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (7350):
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
- učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- stapa 60 gabali.
- šoks 60 gabalu (5 duči).
- stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
- Nava Aba, pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā.
- ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu.
- logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana.
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti.
- ādasgabals Ādas gabals.
- ādgabals Ādas gabals.
- ādsgabals Ādas gabals.
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem.
- marzs Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts teritorālajiem apgabaliem.
- kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem.
- ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem.
- meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem.
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā).
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
- altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15 gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
- cereoli Agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms.
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu.
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā.
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni.
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- akordalga Alga par paveikto gabaldarbu.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes.
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km.
- Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m.
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija.
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
- turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
- stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali.
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins.
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens.
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana.
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- rulis Apaļš koka gabals.
- rungulis Apaļš koka gabals.
- strapals Apaļš salipis fekāliju gabals.
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
- privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai.
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Rahačova Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos.
- Acminava apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Žodziški Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā.
- Svislača Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Afikima apdzīvota vieta Izraēlā (_Afiqim_), Ziemeļu apgabalā.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā.
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Kazahstānā, Akmolas apgabala ziemeļu daļā.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabalā.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Almati apgabala dienvidrietumu daļā.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabalā.
- Aktau apdzīvota vieta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 250 km uz dienvidrietumiem no apgabala centra.
- Aidarli apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala dienvidaustrumu daļā.
- Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā, Kizilordas apgabala ziemeļos.
- Adajevka apdzīvota vieta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā.
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā.
- Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
- Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā.
- Ahļebiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Ахлебинино_), Kalugas apgabalā.
- Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos.
- Kisigača Apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, dūņu dziedniecības un balneoloģiskais kūrorts, minerālūdeņu avoti, sanatorija.
- Agapovka apdzīvota vieta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Artjomovska Apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā.
- Borisogļebska Apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā.
- Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabalā, \~30 km uz austrumiem no Kirovas, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Marica Apdzīvota vieta Krievijā, Kurskas apgabalā.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Borodina Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta.
- Shodņa Apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons.
- Afrikanda apdzīvota vieta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalā.
- Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čulima Apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju.
- Ardatova Apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā.
- Fokina Apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Omskas apgabalā.
- Adamovka apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumos.
- Irikļinska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala centrālajā daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabala rietumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ždanovka Apdzīvota vieta Krievijā, Orenburgas apgabalā.
- Čermoza Apdzīvota vieta Krievijā, Permas apgabalā, izveidojot Kamas ūdenskrātuvi, daļēji pārvietota.
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā.
- Advorici apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā.
- Kuibiševa Apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Rostovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rudaka Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos līdz 1946. g., kad piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Aņivu.
- Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
- Krasnogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos.
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksejevka Apdzīvota vieta Krievijā, Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā.
- Aļeksina Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, \~90 km uz austrumiem no Smoļenskas.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Ačita apdzīvota vieta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tambovas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abatska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ačiri apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- Agana apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Tomskas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā.
- Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
- Arseņjeva Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā.
- Jurjeveca Apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ribačija Apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Agreda apdzīvota vieta Spānijā (_Ágreda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces ziemeļaustrumos.
- Truhiljo Apdzīvota vieta Spānijā ("Trujillo"), Estremaduras autonomajā apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu.
- Dašava Apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu.
- Kiriļivka Apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Jasiņa Apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Balakleja Apdzīvota vieta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hliboka apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidu daļā; Adinkata (ungāru val.).
- Adžamka apdzīvota vieta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā.
- Rītupe Apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā).
- Bobra Apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Sjana Apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu.
- Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības.
- AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija.
- landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā.
- apgabaltiesa Apgabala tiesa.
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos.
- horogrāfija Apgabala vai rajona apraksta vai attēlojuma veids vai paņēmiens, noteikta apgabala vai rajona dabiskās konfigurācijas un īpatnību detāls apraksts.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- deša Apgabala, valsts nosaukums Senajā Indijā.
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- appurvis Apgabals ap purvu.
- mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu.
- Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas.
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs.
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice.
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu.
- tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru.
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis.
- virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Jemtlande Apgabals Norlandē ("Jaemtland'), robežojas ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Portu Apgabals Portugālē ("Distrito de Porto"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
- amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
- regions Apgabals, apvidus.
- beznoteces baseins apgabals, kam nav noteces uz jūru.
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- palātīnāts Apgabals, kas piederēja falcgrāfam.
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze.
- aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti.
- pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems.
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
- satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
- slāpsna Apgabals, sleja.
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- arronissemen Apgabals.
- atgabals Apgabals.
- piedurkne Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
- pārkritums Apģērba gabala auduma, materiāla brīvs, nepieguļošs, uz leju krītošs novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
- trjapkas Apģērba gabali, drēbes, uzvalki; lupatas.
- trjapki Apģērba gabali, drēbes, uzvalki.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
- lanckari Apģērba gabali.
- loriņi Apģērba gabali.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
- bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- zeķes Apģērba gabals kas sedz kājas.
- lāpeklis Apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts.
- uzmetenis Apģērba gabals, ko ap pleciem uzmet.
- jencis Apģērba gabals, līdzīgs žaketei.
- jetliņš Apģērba gabals; apģērbs.
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- drēbju gabals apģērba gabals.
- ļerpata Apģērba gabals.
- pleķis Apģērba gabals.
- lupata Apģērba, veļas gabals.
- āda apģērbs, apģērba gabals.
- klozīte Apģērbs; tērps; apģērba gabals.
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem.
- atkodas Apkosti, nokosti gabali.
- krepjains Aplipis ar mēslu gabaliem.
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē.
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām.
- rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai.
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m.
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens.
- pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums.
- banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- jahonts apstrādāts šo akmeņu gabaliņš (piemēram, gredzens ar jahontu).
- noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām.
- gabalatliekas apstrādes procesā radušās atliekas, kuru izmēri pielīdzināmi apstrādājamā materiāla gabaliem.
- aprumbāties Aptīties, notīties, neveikli, lempīgi apkārties ar apģērba gabaliem, aptīt.
- šakalis Aptuveni 0,5 metrus garš nozāģēts kokmateriāla gabals.
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
- Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām.
- ļeperis Apvalstīts gaļas gabals.
- joms Apvidus, apgabals; posms.
- apvids Apvidus, apgabals.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- kakalžņains Ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts.
- ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
- dreilēt Ar dzelzs gabalu izberzt, izurbt caurumu.
- plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
- nosliept Ar grūtībām noiet (kādu ceļa gabalu).
- kamot Ar grūtībām noiet kādu gabalu.
- ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
- dakāt Ar koka gabalu spaidīt, spiest.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- kama Ar medu pilns šūnu gabals.
- pīca Ar medu pilns šūnu gabals.
- apmežotība Ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos.
- sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
- noveikt Ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- projektils Ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu.
- piesadzīties Ar spiedienu, triecienu tikt pievirzītam (piemēram, par ledus gabaliem).
- saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
- gongs Ar šādu mūzikas instrumentu vai metāla gabalu radītā skaņa, signāls.
- organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem.
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- plāči Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- plācis Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- plocis Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- nabatieši Arābu vai aramiešu cilts, kas ap 4. gs. p. m. ē. nākdama no Arābijas ziemeļrietumiem, ieņēmusi senākos edomiešu apgabalus uz dienvidiem no Nāves jūras, kur nodibinājuši savu valsti ar galvaspilsētu Petru; m. ē. 2. gs. pievienoti Romai.
- aramlauks Aramzemes nogabals.
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām.
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām.
- Franča Jozefa Zeme arhipelāgs Barenca jūras ziemeļaustrumos, Krievijas teritorija (Arhangeļskas apgabalā), platība - 16100 kvadrātkilometru, \~190 salas, lielāko daļu klāj ledāji.
- arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks.
- arktomontāns Arktiskajiem kalnu apgabaliem raksturīgs.
- ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā.
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ.
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves.
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj.
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- harpūna Asa adata ar atkarpi audu gabaliņu iegūšanai biopsijas nolūkā.
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu.
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- tranša Atgriezums, kupons, gabals.
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
- klajā apbūve atklāts ēku izvietojums zemesgabalā.
- strenkals Atkritumu gabals.
- eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana.
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
- valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem.
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma.
- lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm.
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja.
- kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2.
- aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus.
- siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus.
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
- ļāpsna atplīsis gabals, ielāps; atplīsusi ādas skranda.
- šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba.
- šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis.
- Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās.
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus atradās Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, pastāvēja 1937.-1996. g.
- aizdipīt Ātri aizskriet (īsu gabalu).
- noskriet Ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nosukāt Ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- notraukties Ātri virzīties (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīties.
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m.
- Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga.
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Udas grēda atrodas Austrumsajānos, Krievijas Irkutskas apgabalā un Tivas Republikā, Udas un Hamsaras ūdensšķirtne, garums — 140 km, augstums — līdz 2875 m (Triangulatoru smaile), gneisi, marmors.
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe.
- Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus.
- Donecas akmeņogļu baseins atrodas gk Ukrainas dienvidaustrumu daļā, Luhanskas un Doņeckas apgabalā un Krievijas Rostovas apgabalā, platība – >60000 kvadrātkilometru (garums rietumu-austrumu virzienā – 620 km, platums – 70–170 km).
- Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija.
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra.
- Angaras skrausts atrodas Krievijā, Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
- Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus.
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā, starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs.
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns).
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē.
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
- Askanija Novas rezervāts atrodas Ukrainas dienvidos, Hersonas apgabalā, platība 110 kvadrātkilometru, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu.
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā.
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- pagabali Atsevišķi, attāli izvietoti zemes gabali.
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos.
- lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta.
- ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals.
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā.
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai.
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā.
- atšķilas Atšķēlušies gabali, drumstalas.
- nozarīši Attālāki radagabali.
- nozarieši Attālie radi; attālāki radagabali.
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- bikses Attiecīgs veļas gabals.
- ģerbumi Attīrīts meža gabals.
- linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu.
- apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem.
- reimplantācija Audu gabala vai orgāna ievietošana un nostiprināšana iepriekšējā atrašanās vietā, piem., zoba iestiprināšana alveolā; pieaudzēšana.
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai.
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- apakšodere Auduma gabals starp virsdrēbi un oderi.
- trauku lupata auduma gabals trauku mazgāšanai; trauklupata.
- trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata.
- salvete auduma gabals, ko medicīnā lieto kā palīglīdzekli pārsiešanā un sanitārijā.
- līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
- auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava.
- sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
- izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā.
- ļecka Auduma gabals; stērbele.
- kniede Auduma, ādas u. tml. gabalu sastiprināšanai vai rotāšanai paredzēts neliels metāla stienis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas materiālā izplacina, izpleš vai izvalcē.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
- endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- ombrofili Augi, kas aug apgabalos, kur daudz līst.
- mezotermi augi augi, kas aug mezotermos apgabalos.
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
- ombrofobi Augi, kas nepanes noēnojumu un aug sausos apgabalos.
- internodijas Augiem stumbra vai stublāja gabali starp lapu kātu piestiprināšanas punktiem (mezgliem).
- patvaļīga meža (koku) ciršana augoša vai nokaltuša koka atdalīšana no zemes ar jebkādiem paņēmieniem bez attiecīgas atļaujas vai ar atļauju, bet apgabalā, kur tā nav atļauta vai arī ne tajā daudzumā un ne tās sugas koku, kas norādīti atļaujā.
- kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija.
- gubernators Augstākā amatpersona novadā, apgabalā, guberņā Krievijā.
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m.
- Čerska kalns augstākā virsotne Baikāla grēdā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, augstums - 2572 m.
- Čerska kalns Augstākā virsotne Čerska grēdā, Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, augstums - 2119 m.
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m.
- Moreiza kalns augstākā virsotne Paihoja kalnu grēdā Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, augstums - 467 m.
- Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks".
- Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe.
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā, Krievijā, Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums.
- Lugas augstiene augstiene Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums — līdz 204 m, morēnu pauguri, kēmi, osi, smilšu un mālu pildītas lēzenas ieplakas, daudz ezeru; Pleskavas augstiene.
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe.
- ledus kalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums; leduskalns (2).
- leduskalns Augsts ledus gabalu sablīvējums, krāvums.
- atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)").
- HMA augšējās atmiņas apgabals.
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs.
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta.
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā.
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā.
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- augājs Augu sega (uz zemes); augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā).
- adventīvs augs augu suga, kas kādā apgabalā ieviesusies cilvēka darbības rezultātā.
- hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
- skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi.
- Semipalatinskas apgabals Austrumkazahstānas apgabala nosaukums 1939.-1991.
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
- kebabs austrumnieku ēdiens: nelieli gaļas, zivju un dārzeņu gabaliņi, kas cepti uz iesma.
- betels Austrumos lietots košļājamais preparāts, kas sastāv no palmas "Areca catechu L." sēklu gabaliņiem, ievīstītiem līdz ar kaļķiem beteļpiparu lapā; lieto kā tonizējošu līdzekli.
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
- aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē.
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.).
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
- Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.).
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prūšu Eilava Bagrationovska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
- marketes Balta vaska gabali.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- Pillava Baltijska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes.
- Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants.
- Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
- Stepugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Stepjugabali" nosaukums latgaliski.
- bands Banda 1(1) - kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
- savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā.
- bundzenes Bandinieka zemes gabali.
- Bangladeša Bangladešas Tautas Republika (bengāļu val. "Bangladesh") – valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali.
- agrārbanka Banka, kura aizdod naudu pret zemes gabaliem.
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
- artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali.
- arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Kuibiševka-Vostočnaja Belogorska, pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, tās nosaukums 1935.-1957. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas (Krievijā, Amūras apgabalā) nosaukums 1926.-1935. g.
- Aleksandrovska Belogorskas pilsētas Krievijā, Amūras apgabalā, nosaukums līdz 1935. g.
- Čembara Beļinska - pilsēta Krievijas Penzas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā.
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti.
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
- Zuntorejs Beznotekezers Krievijas Aizbaikāla apgabalā, \~600 m vjl., platība - 302 kvadrātkilometri, savienots ar Baruntoreja ezeru, ūdens rūgti sāļš, sausā vasarā izsīkst.
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
- Alakels Beznoteksāļezers Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās; Alakols; Alakuls.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Siletitenizs Beznoteksāļezers Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā 64 m vjl., Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala dienvidaustrumos, platība - 777 km^2^, dziļums - līdz 3,2 m, ezera platība un ūdens sāļums sezonāli mainās.
- Baskunčaks Beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabalā 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu).
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka.
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka.
- kojas drošības borts bieza finiera vai brezenta gabals, kas novērš izkrišanu no kojas.
- kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- salsa bieza mērce ar dārzeņu un augļu gabaliņiem.
- popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.).
- sasavilkties Biezi saģērbties, uzvilkt vairākus apģērba gabalus.
- skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals.
- lacans Biezpiena gabali svaigā pienā.
- lecens Biezpiena gabali svaigā pienā.
- drapanas Biezpiena gabaliņi pienā.
- ķieka Biezs (maizes) gabals.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals.
- Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā.
- seimelis Bijušā Klaipēdas apgabala saeima; arī leišu nosaukums seimikam.
- virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu.
- kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā.
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
- kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
- sūds Blīvs mēslu, izkārnījumu gabals.
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Ololka Boļšojika, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem.
- braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
- nobraukt Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekli.
- nobraukāt Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- sabraucīt Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
- nobraukt Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali.
- nobrist Brienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
- mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali.
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs.
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1).
- pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē).
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
- krampt Būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest.
- iet Būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem).
- spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- apbūvēt Būvējot aizņemt (zemes gabalu, teritoriju) ar celtni vai celtnēm.
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis.
- skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
- katriņa Cara laika nauda (simts rubļu gabals).
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
- tunelis Cauruļveida iešuve (apģērba gabalam) ieveramās gumijas, jostas u. tml. ievēršanai.
- pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals.
- strēķe Ceļa gabals, attālums.
- jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu.
- jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu.
- galenis Ceļa gabals, posms.
- birziens Ceļa gabals.
- birzs Ceļa gabals.
- birzums Ceļa gabals.
- kusaks Ceļa gabals.
- iekšējā situācija ceļi, grāvji, trases instrumentāli uzmērīto nogabalu robežās.
- noceļot Ceļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals.
- krikāmi Cepti speķa gabaliņi.
- krikāmiņi Cepti speķa gabaliņi.
- Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska.
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
- sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
- bodijs cieši pieguloša augšapģērba un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala ģērbā; torstriko.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- piekniebties Cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem).
- saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
- nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu.
- gabalziepes Cietās ziepes gabalos.
- servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem.
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem.
- uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē.
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens.
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
- smalcināšana Cietu materiālu mehāniska apstrāde, samazinot materiāla gabalu izmērus.
- polārzemes Cietzemes apgabali, kas atrodas aiz abiem polārajiem lokiem.
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- strunkulis Cilvēka izkārnījumu gabals.
- ādainis Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
- ādinieks Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
- dušeļnieks Cilvēks, kas pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- krievnieks Cilvēks, kas, pārejot pareizticībā, saņēmis nelielu zemes gabalu.
- izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.
- sklerektomija Cīpslenes gabaliņa izgriešana, ārstējot glaukomu.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- spiga cūkas aste; cūkas gurna gabals ar asti.
- cimbulis Cūkas ciskas gabals.
- tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
- tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
- spyga cūkas gurna gabals ar asti, ko vārīja apsējībās.
- cūksūds Cūkas izkārnījumu gabals.
- krūtacis Cūkas pakakles gabals, kurā ir dūruma vieta.
- vidstrops Cūkas sānu speķa gabals.
- vidtrops Cūkas sānu speķa gabals.
- melmenis Cūkgaļas filejas gabals.
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- dunkuris Cukura vai sāls gabals.
- galvu cukurs cukurs lielos gabalos.
- Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
- auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
- pazusnieks Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj padusē.
- abulis Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj vīriešu apakšbikšu staru starpā.
- linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
- Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
- Uda Čunas upes nosaukums tās augštecē, Krievijas Irkutskas apgabalā.
- aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē.
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū.
- Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu.
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši.
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m.
- Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti.
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m.
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes.
- Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku.
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m.
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini.
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi.
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
- province dabas zonas daļa viena fizioģeogrāfiskā apgabala robežās.
- krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas.
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu.
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis.
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu.
- liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana.
- cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus.
- finiera grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finiera gabalu apgriešanai.
- finieru grieznes darbgalds finiera lentes griešanai noteikta izmēra gabalos un finieru gabalu apgriešanai.
- atmiņas iedalīšana darbība, kas atmiņas apgabalu piešķir atsevišķiem procesiem.
- Alaids Darbīgs vulkāns Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes.
- Karpinska vulkāns darbīgs vulkāns Kuriļu salās, Paramuširas salas dienvidos, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums — 1345 m, andezīti un bazalti, izplūst karsta gāze, šķidrs sērs.
- Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava.
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m.
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m.
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
- akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs.
- ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
- instrukcijas adrese datora atmiņas apgabala adrese, kurā ierakstīta instrukcija.
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu.
- ievades apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kas dotajā momentā izdalīts ievaddatu glabāšanai.
- izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai.
- saglabāšanas apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kurā tiek saglabāts reģistru saturs.
- standarts 100 Base-T datoru tīklošanas standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu 100 megabitu sekundē.
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
- notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi.
- pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru; datu pārsūtīšana.
- datu pārsūtīšana datu pārvietošana uz to izmantošanas vietu, piemēram, pamatatmiņā no viena apgabala uz otru.
- norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai.
- ķentru ķentrām daudzos gabalos, lupatās, skrandu skrandām.
- gabalgabalos Daudzos mazos gabalos.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā.
- šnicelis Dauzītas teļa gaļas cepetis no sāngabala (kotletes); šnicele.
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm.
- pazemes ledus dažādas izcelsmes ledus, kas ietilpst litosfērā mūžīgā sasaluma apgabalos.
- dubultošanās Dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem.
- daikari Dažādi apvalkāti apģērbu gabali.
- popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā.
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu.
- atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot.
- posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks.
- interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem.
- manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
- skapulārs Dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē.
- taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte.
- Vienradzis debess ekvatora apgabala zvaigznājs (latīņu "Monoceros"; saīsinājums "Mon") Piena Ceļā uz austrumiem no Oriona; Latvijā novērojams ziemā.
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- konglomerāts dekoratīvs ēku apdares materiāls, ko izgatavo, sacementējot oļus, kuri satur grants, smilts un laukakmens gabaliņu piejaukumus.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
- krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos.
- sklida dēlis, vai cits koka gabals, kas tiek pabīdīts zem smaga priekšmeta, lai to varētu vieglāk pārvietot.
- garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā.
- galdskalis Dēļa gabals.
- ādiņa Dem. --> āda; (neliels) ādas gabals.
- autiņš Dem. --> auts 1 (2); neliels drānas gabals.
- gabalelis Dem. --> gabals.
- gabaliņš Dem. --> gabals.
- gabaltiņš Dem. --> gabals.
- gabaniņa Dem. --> gabana.
- Porečje Demidova, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- kruņķis Desas līkums; putraimdesas gabals.
- desmite Desmit gabali.
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
- landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri.
- apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
- Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas).
- Melekesa Dimitrovgradas pilsētas Krievijā, Kuibiševas apgabalā, nosaukums līdz 1972. g.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
- dvīņupes Divas upes, kas iztek netālu viena no otras, lielāku gabalu tek viena otrai līdzās, kamēr apvienojas.
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- platani Divdīgļlapju augu ģints augsti koki ar pelēku mizu, kas gabaliem nolobās, tāpēc koka stumbrs mēdz izskatīties plankumains.
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos.
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos.
- sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos.
- cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā.
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
- parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos.
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā.
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību.
- asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības.
- divgabali Divos gabalos.
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
- minimakss Divu mainīgo funkcijas ekstrēms, ko iegūst, ņemot minimumu viena mainīgā maiņas apgabalā no maksimumiem otra mainīgā maiņas apgabalā.
- kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals.
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- Dmitrovska-Orlovska Dmitrovskas pilsētas Krievijā, Orlas apgabalā, nosaukums 1929.-1992. g.
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē.
- radze Dolomīta iezis; šī ieža gabals.
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
- Gundorovka Doņeckas pilsētas Krievijā, Rostovas apgabalā, nosaukums līdz 1955. g.
- sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- putekļu lupata drānas gabals putekļu slaucīšanai.
- aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
- manafaļs Drēbe, auduma gabals.
- skapulārs Drēbes gabaliņš ar Dieva vai svēto attēliem; katoļticīgie to nēsā aukliņā ap kaklu.
- grīdas lupata drēbes gabals grīdas mazgāšanai.
- rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai.
- ierietenis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu.
- ierietnis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu.
- drēblopstiķis Drēbes gabals; drēbes lupata, atlikums.
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
- drisku Drisku drasku - sadriskāts tūkstoš gabalos.
- lupa Drumsla, mazs gabals, skranda.
- drumpača Drumstala, gabaliņš.
- drumsla Drumstala; gabals, mazums.
- virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā.
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
- dropstala Drusciņa, gabaliņš.
- dropstelīte Drusciņa, gabaliņš.
- droztala Drusciņa, gabaliņš.
- droztalis Drusciņa, gabaliņš.
- droztalītis Drusciņa, gabaliņš.
- droztele Drusciņa, gabaliņš.
- Hutormihailovska Družbas pilsētas Ukrainā, Sumu apgabalā, nosaukums līdz 1962. g., kad tai piešķirtas pilsētas tiesības un mainīts nosaukums.
- cirpele Dubļu, netīrumu gabals; izkārnījumu gabals.
- Streda Dunajska Streda - pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja.
- rokslaukāmais Dvielis, drānas gabals, kur slauka rokas.
- rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas.
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- pruds dzelzs gabals izkapts labošanai.
- šķienis dzelzs gabals pie lemeša arkla apakšā.
- dzeļžeks Dzelzs gabals.
- nodzenāt Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt.
- efektdzija Dzija, ko iegūst, šķeterējot dažādas intensitātes groduma dzijas vai (un) šķeterēšanas laikā pievienojot baltas vai dažādas citas krāsas priekšdzijas gabaliņus.
- vārstīkļi Dzijas tinot un aužot radušies pārpalikumi, dziju gabali.
- vēriens Dzijas, pavediena gabals, ko iever adatā.
- roģina Dzimtene; dzimtā vieta, apgabals.
- spregats Dzintara gabals.
- nodzīt Dzīt (dzīvniekus, arī cilvēkus visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzīt.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas.
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.).
- Kotļinas svīta ediakarana (venda) stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 827,5-871,9 m dziļumā.
- gremži Ēdiena piedeva, uz pannas sacepināti tauku gabaliņi.
- circinis Ēdiens - sagriezti un sacepti gaļas, speķa gabaliņi.
- šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles.
- ziediņi Ēdiens - svaigs piens ar iedrupinātiem biezpiena gabaliņiem.
- čura ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī.
- cureite ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī.
- ubagaine ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī.
- dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā.
- spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām.
- zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi.
- gulašs Ēdiens, kas pagatavots no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
- kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru.
- grencumi Ēdiens, ko gatavo no cūku kaušanas un sadalīšanas rezultātā atkritušiem sīkiem gabaliņiem, ko visu saliek katlā un vāra, izkusušos taukus nosmeļ, bet atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem.
- kunkuļi Ēdiens, kur piena putraimu zupai pieliek klāt gabalos sarūgušu pienu.
- ukšele Ēdiens, miltu biezputra ar nelieliem gaļas gabaliņiem.
- matlots ēdiens: zivju gabaliņi sarkanvīna mērcē ar dažādām piedevām.
- osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
- Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā.
- mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos.
- noiet Ejot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- Čornobiļa Ekoloģiskas katastrofas simbols; 1986. gada 26. aprīlī Černobiļas atomelektrostacijā notika kodolavārija ar ļoti postošām sekām videi, cilvēku veselībai un ekonomikai, atrodas Ukrainā, Kijivas apgabalā.
- hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona.
- ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali.
- spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
- polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
- škamba Eksplodējoša šāviņa gabals.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- ateroembols Embols, kas veidots no holesterīna un tā esteriem vai arī no ateromatozes pangas atlūzušiem gabaliņiem; tipiska atrašanās vieta ir sīkajās artērijās.
- Emsa Emsas stāvs - Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
- endēmisms Endēmisku formu parādīšanās vai pastāvēšana kādā apgabalā.
- Pokrovska Engelsa, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1931. g.
- Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros").
- Renaval ES kuģubūves apgabalu konversijas atbalsta programma.
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam.
- Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- kamot Ēst lielus gabalus ar piebāztu muti.
- Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava.
- Jalpuhs Ezers (Donavas limāns) Ukrainā, Odesas apgabala dienvidrietumu daļā 2 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, garums - 40 km, platums - līdz 5 km.
- Aboļes ezers ezers Baltkrievijā (_Abole, voziera_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā.
- Absternas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Asvejas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis.
- Peipuss Ezers Igaunijā un Krievijā (Pleskavas apgabalā) 30 m vjl., Igaunijai pieder 44% ezera teritorijas, Krievijai - 56%, platība - 3555 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 15 m, daudz salu.
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja.
- Kurgaldžins Ezers Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidu daļā, blakus Tengiza ezeram.
- Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
- Umbezers Ezers Kolas pussalā 152 m vjl., Krievijas Murmanskas apgabalā, platība - 422 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 115 m, notece pa Umbu uz Kandalakšas līci Baltajā jūrā.
- Lovezers Ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru.
- Lača Ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega.
- Aidikuls ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļaustrumos.
- Čebarkuls Ezers Krievijā, Čeļabinskas apgabalā.
- Gaļičas ezers ezers Krievijā, Kostromas apgabalā 101 m vjl., platība — 7540 ha, dziļums — līdz 4,5 m, krasti zemi, dūņains.
- Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
- Imandra Ezers Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas rietumos 127 m vjl., platība - 812 kvadrātkilometru, garums - >100 km, vidējais dziļums - 13 m, lielākais - 67 m, daudz līču, zemesragu, >140 salu.
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
- Bologoje Ezers Krievijā, Tveras apgabalā, šīs pilsētas teritorijā.
- Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona.
- Belojes ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
- Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera.
- Vištītis Ezers Krievijas Kaļiņingradas apgabalā pie Lietuvas robežas 173 m vjl., platība - 1787 ha, cauri tek Prēgeles pieteka Pissa.
- Otradnoje Ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha.
- Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti.
- Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē.
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
- Terehols Ezers Tivas Republikā Krievijā, Teshemas beznoteces apgabalā, Ubsunura ieplakā, platība - 68,8 kvadrātkilometri, sastāv no divām daļām, ko savieno starpteka, ezera rietumu daļa atrodas Mongolijā.
- Sasika ezers ezers Ukrainā, Odesas apgabalā
- Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m.
- kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga.
- mugurgabals Fileja gabals, filejs.
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
- finieru salīmēšana slīpsadarā finieru gabalu savienošana, salīmējot pa fazītēm pēc to nošļaupšanas.
- Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni.
- mikroprocesors Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni.
- mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa.
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
- Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
- mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_.
- Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabaitu atmiņu un 16 bitu datu kopni.
- mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT.
- mikroprocesors Intel 80386 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu.
- Intel 80383 firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu.
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
- tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk").
- fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
- servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai.
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem.
- baterijas tornis fortifikācijas būve; lielgabalu uzstādīšanai īpaši izbūvēts tornis mūra piļu stūros, bastionu sistēmas priekštecis.
- arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē.
- sou Franču nauda, senāk divdesmitā mārciņas (livres) daļa, vēlāk piecsantīmu gabals (divdesmitā franka daļa).
- komitāts Frankiem grāfa amata un pārvaldes apgabala nosaukums.
- neierobežota funkcija funkcija, kuras vērtību apgabals (atbilstoši dotajam definīcijas apgabalam) nav ierobežots.
- gabalgabaliem Gabaliem, pa gabaliem.
- piku pikās gabaliem.
- paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita.
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem.
- smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg).
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
- garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m.
- metamkrava gabalkrava, kuru iekrauj/izkrauj metot.
- iesaiņotā krava gabalkrava, kuru pārvadā iesaiņotu, ar taru, piemēram, iesaiņots cements, pudeles kastēs, televizori u. tml., to uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita.
- paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina.
- drusku druskās gabalos.
- izgraiza Gabals vai šķēle nodalīts no lielāka gabala.
- šķēpete gabals, atgriezums.
- skrambala gabals, daļa, fragments.
- šķimbulis gabals, gabaliņš.
- piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals.
- kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens).
- gabis gabals.
- neveldzētie kaļķi gabalveida vai maltie kaļķi, kuru pamatkomponenti ir kalcija oksīds (CaO) un magnija oksīds (MgO).
- Gžatska Gagarina, pilsēta Krievijas Smoļenskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1968. g.
- aviodzinēja gaisa patēriņš gaisa daudzums, kas ieplūst dzinējā noteiktā laika vienībā; viens no parametriem, kas nosaka reaktīvā dzinēja gabarītus.
- advekcija Gaisa un tā īpašību (gaisa masu, aukstuma, siltuma, ūdens tvaiku, spiediena) pārvietošanās horizontālā virzienā no apgabala uz apgabalu.
- anomālā dispersija gaismas dispersijas veids, kas novērojama vides absorbcijas apgabalā, kur, palielinoties gaismas viļņa frekvencei, vides laušanas koeficients samazinās.
- interferences filtrs gaismas filtrs, kas ir izveidots no daudzām uz kāda pamata uzputinātām dielektriķa kārtiņām; gaismai interferējot šajās kārtiņās, var iegūt filtru, kas laiž cauri gaismu ļoti šaurā spektrālā apgabalā.
- optiskais filtrs gaismas filtrs, kas paredzēts uz tā krītoša optiska starojuma spektra vienas vai vairāku sastāvdaļu vai pat apgabalu selektīvai izdalīšanai vai nomākšanai (izgriešanai).
- gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
- balga Gaiša, ar ūdeņiem bagāta vieta; vieta, kas atspīd pa gabalu.
- nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus.
- līts Gāle, ledus gabals; līte.
- līte Gāle, ledus gabals.
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks.
- tulmis Gals, atlikušais gabals.
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- kraniektomija Galvaskausa trepanācija, izņemot bojātos kaula gabalus un atstājot kaulā defektu.
- čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis.
- čingulis Gaļas gabals ar kaulu.
- krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
- kūlis Gaļas gabals.
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
- Akra Ganas galvaspilsēta (angļu valodā "Accra"), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.).
- diafīzektomija Garā kaula diafīzes gabala izgriešana.
- arara Garais papagailis bez cekula, ar spilgtu spalvu krāsu; izplatīts apgabalos starp Meksiku un Dienvidbrazīliju.
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne.
- šautrs Garens koka gabals.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- slāpsna Garens, šaurs drēbes gabals.
- filē Gari un šauri mīklas gabali.
- Akvitānija Garonnas zemiene, zems akumulatīvs līdzenums, atrodas Francijas dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, imperatora Augusta laikā bija romiešu province.
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
- stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam.
- saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
- šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
- GB Gigabaits (angļu "gigabyte").
- Gb Gigabits (angļu "gigabit").
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
- glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas.
- audekls Glezna uz auduma gabala.
- splains Gluda gabaliem polinomiāla funkcija, ko definē kā polinomu (vai cita veida funkciju) katrā no dotā intervāla daļām; izmanto skaitļošanas matemātikas uzdevumos.
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi.
- Naihora Gornozavodska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- gotlandiešu Gotlandiešu valodā runā atsevišķos Gotlandes apgabalos, raksturīgs dziedošais tonis un vairāki no senās valodas saglabājušies vienkāršie patskaņi un divskaņi, kā arī jaunveidoti divskaņi.
- celle GPS bāzes sistēmas izveidots apgabals starp sistēmas izvēlētām bāzes stacijām.
- county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV.
- cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals.
- gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi.
- skrubināt grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
- līcējs Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai; līcenis.
- līcenis Grebjamais rīks viengabala koka trauku, liekšķeru, pavārnīcu, kausu u. tml. izdobšanai.
- izgrabinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam).
- izgrambinēt Grebjot izņemt (piemēram, gabalu kokmateriālam).
- Keivi Grēdveida pacēlums Kolas pussalas vidienē, Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 200 km, augstums - līdz 397 m, Barenca un Baltās jūras upju ūdensšķirtne, saposmo aizas un dziļas ielejas.
- mirmidoni grieķu mitoloģijā - ahajiešu cilts Tesālijas apgabalā Ftiotidā; Iliādā stāstīts par to līdzdalību Trojas karā.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
- euthytona Grieķu un romiešu lielgabals.
- škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai).
- izgriezt Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- strendzele Grožu, striķa gabals.
- admodiēt Grunts gabalus iznomāt.
- fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā.
- grunts Gruntsgabals.
- praedium Gruntsgabals.
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām.
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji.
- ieveramā gumija gumijota lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
- Neihauzene Gurjevska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Tapiava Gvardeiska - pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos.
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
- samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus.
- Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā.
- Kazimagomeda Hadžigabula - pilsēta Azerbaidžānā.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m.
- Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m.
- Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m.
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes.
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
- Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza.
- Golaja Pristaņa Hola Pristaņa, pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Maoka Holmska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents.
- Kateršini Hora Svate Kateršini - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plana Horni Plana - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā.
- Gorodoka Horodoka - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā.
- Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus.
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli.
- katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodām) Andorā.
- nostērķelēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
- nostērķulēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu).
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- uzdot Iedot tūlītējai uzģērbšanai (apģērbu, apģērba gabalu).
- kolonizācija iedzīvotāju apmešanās vai to nometināšana neapdzīvotos apgabalos valsts nomalēs.
- iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu.
- granulators Iekārta vielu pulveru, kausējumu vai gabalu pārvēršanai granulās.
- akmeņgriešanas mašīna Iekārtu ar diskveda zāģiem akmensmateriālu sazāģēšanai sīkākos gabalos vai plāksnēs.
- beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām.
- lipstiķis Ielāps, iestiķēts gabals.
- iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- avota adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, no kuras tiek pārraidīti dati.
- saņēmēja adrese ierīces vai atmiņas apgabala adrese, uz kuru tiek pārsūtīti dati.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- eksportcirsma Ierobežots meža gabals, no kura izmantošanas paredz iegūt un izstrādāt gk. eksportam noderīgus kokmateriālus.
- potenciāla barjera ierobežots telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir stipri lielāka nekā pārējā telpas daļā.
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
- aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; nograuzt kādu gabalu; _(biežāk)_ iegrauzt.
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
- pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru.
- cirsma Iestigots meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai kurā izstrādā kokmateriālus.
- ielaidināt Iešūt papildus aduma gabalu (apģerbā).
- nocipāt Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu.
- nocipot Iet ar maziem soļiem, noiet kādu ceļa gabalu.
- mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2).
- mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
- mērīt soļus iet, staigāt kādu gabalu.
- mērot (retāk mērīt) soļus iet, staigāt kādu gabalu.
- sažņaugties Ietērpties ļoti šaurā apģērba gabalā.
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
- introducēt Ievest (augus no apgabaliem, zemēm ar citādiem dabas apstākļiem, lai ieaudzētu, ieviestu).
- nobirzāt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- nobirzīt Iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite.
- akmeņogles Iezis un derīgais izraktenis, kas veidojies, pārakmeņojoties augu daļām, arī atsevišķi šī ieža gabali.
- atskaldnība Iežu īpašība skaldīties gabalos.
- plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību.
- atprasavāt Ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu).
- lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- dublets Imitēts dārgakmens, kas salīmēts no diviem atsevišķiem gabaliem, no kuriem augšējais ir īsts dārgakmens.
- maskoji Indiāņu cilšu grupa (lengvi, angaiti u. c.), dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- karaībi Indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja plašu apgabalu Karību jūras piekrastē un Antiļu salās.
- mataki Indiāņu cilts Argentīnas ziemeļu apgabalos.
- angaiti Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- lengvi Indiāņu cilts no maskoji grupas, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- skrūvgriezis Instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai.
- gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus.
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
- augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; arī zālājs.
- rifiorimenti Īpaši izgreznojumi mūzikas gabala izpildījumā.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
- šķēlums Īpaši veidota atvere, sprauga (apģērba gabalam).
- aglomerācija Irdenu, smalku daļiņu saistīšanās termiskā procesā, veidojot lielus, porainus gabalus.
- Irikļinskas ūdenskrātuve Irikļinskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Urālas upē, Krievijā, Orenburgas apgabala austrumu daļā, platība — 260 kvadrātkilometru, garums — 70 km, vidējais dziļums — 12,7 m.
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m.
- noirt Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noirt Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt.
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem".
- šebraks īsa jaka; vecs apģērba gabals.
- štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām.
- harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis.
- šakaļi Īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- pirzuks īss apģērba gabals.
- stuģis Īss apģērba gabals.
- strembelis Īss koka gabals.
- mortieris Īss lielgabals, šaušanai gandrīz stāvus gaisos.
- springulis īss smilgas vai cita kā līdzīga gabaliņš.
- zvingulis Īss sprunguļa gabals.
- strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
- piza Īss un resns koka gabals.
- piziks Īss un resns koka gabals.
- bimbulē Īss virves gabals.
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- knupults Īss, bet diezgan resns koka gabals.
- spundiņš Īss, mazs gabaliņš.
- bruslaki Īss, nekam nederīgs drēbju gabals.
- bruslaks Īss, nekam nederīgs drēbju gabals.
- buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja.
- springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā.
- sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
- arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku.
- brīda Izbrista vieta labībā vai linu laukā, ierādot kādu gabalu.
- cakāns Izcirsts gaļas gabals ar kauliem tajā.
- izcirksnis Izcirsts meža gabals.
- mīne Izciršanai apzīmēts meža nogabals.
- inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā.
- gaismas josla izgaismots displeja ekrāna apgabals, kurā atrodas izvēlnē atlasītais elements.
- roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu.
- kommasācija Izkaisītu zemes gabalu savienošana vienās rokās, streijgabalu iznīcināšana un salikšana vienkop.
- grieztava Izkapts gabals skalu plēšanai.
- lielgabalnīca Izkapts lielu gabalu pļaušanai.
- stapars Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira.
- stapers Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira.
- ķikars Izkausētu tauku palieku gabaliņš.
- izoderēt Izklāt ar oderi (apģērba gabala) iekšpusi.
- izblusāt Izķert blusas (kādam, no kāda apģērba gabala).
- izblusot Izķert blusas (piemēram, no apģērba gabala, dzīvnieka apspalvojuma).
- izlīdži Izlīdzināmie gabali sistemātiska biezuma apmaļu gabalos mazāka biezuma apmaļu daļas telpu aizpildīšanai.
- rieba Izmērcētu linu klājiena kārta, ko veido, lai norobežotu atsevišķo īpašnieku noklātos linnu gabalus.
- virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus.
- žulga Izmircis apģērba gabals.
- šmacāns Izmircis koka gabals, bluķis.
- melznis Izmircis, iepuvis koka gabals.
- stabans Izmircis, sapuvis koka gabals.
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- korallīts Izrokams korallis; marmors ar tanī ieaugušiem koraļļu gabaliem.
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
- sastukāt izšūt; sašūt no gabaliem.
- kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums.
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Votkinskas ūdenskrātuve izveidota Kamas lejtecē, Krievijas Permas apgabalā un Udmurtijas Republikā, platība — 1120 kvadrātkilometru, garums — 365 km, vidējais dziļums — 8,4 m, līmeņa svārstības — 4 m.
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
- strūpenis Izžuvis koka gabals, sprungulis (kurināšanai).
- Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija.
- ingri Ižori un somi, kas dzīvo agrākajā Ingrijā (Ingermanlande), tagadējā Ļeņingradas apgabala rietumu daļā, Krievijā.
- nojāt Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Emma Japāņu mitoloģijā - elles (dzidzoku) valdnieks, kas sprieda tiesu grēciniekiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma nosūtīja dvēseli uz vienu no 16 soda apgabaliem.
- Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus.
- Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
- kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu.
- komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav.
- ģeotelpiskā informācija jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts.
- munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
- Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.).
- caciki Jogurts ar ķiplokiem un marinēta gurķa gabaliņiem.
- nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo.
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus.
- loma josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals.
- loms Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals.
- subtropu josla joslas abpus ekvatoram polu virzienā no tropu joslas, pārejas apgabali starp tropu un mēreno joslu; subtropi.
- Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies.
- transgresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ).
- abisāle Jūras vai okeāna lielāko dziļumu apgabals (2000 m un dziļāk); abisālā zona.
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
- sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- avifauna Kāda apgabala vai pasaules daļas putnu valsts.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- mēdieši Kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju.
- vads Kādam nodalīts zemes gabals.
- vadus Kādam nodalīts zemes gabals.
- gruntsgabals Kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
- ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu.
- knikucis Kāds lielāks gabals (gaļas vai maizes).
- grivinīks Kāds naudas gabals.
- gabalens Kāds noderīgs gabals.
- salupe Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi; salube.
- salaps Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi.
- salabi Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis.
- burnusteni Kāds zināms apģērba gabals.
- izjonēt Kādu laiku, kādu gabalu izskriet.
- Kauteovana Kagabu (Kolumbija) mitoloģijā - augstākā dievība, lielā māte, dzīvības un auglības pamats.
- lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā.
- kā no mātes miesām nācis kails, bez neviena apģērba gabala.
- kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- lūkšas Kalēja darbarīks (karsta) metāla gabala, priekšmeta satveršanai, saturēšanai, pārvietošanai.
- antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- Arkādija Kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā ("Arkadia"), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole.
- Mugodžari Kalni, Urālu kalnzemes dienvidu atzari Kazahstānā Aktebeles apgabalā, garums - 200 km, platums - līdz 30 km, augstums - līdz 657 m, ziemeļos - šaurs kalnu skrausts, dienvidu virzienā sadalās 2 paralēlās grēdās.
- Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m).
- Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km.
- Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m.
- flecs Kalnraču apzīmējums derīgu izrakteņu (ogļu) slāņiem, kas lielākā gabalā patur vienādu biezumu.
- Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
- Magņitnajas kalns kalns Dienvidurālu austrumu nogāzē, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, augstums - 610 m, granīti, profirīti un marmori, dzelzs rūdas atradnes.
- Aidarli kalns Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, augstums 262 m vjl.
- Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
- Pajers Kalns, augstākā virsotne (1472 m) Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
- Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m.
- Okas grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijā, uz Irkutskas apgabala un Burjatijas Republikas robežas, garums — \~100 km, augstums — \~2500 m.
- Agulas grēda kalnu grēda Austrumsajānu centrālajā daļā, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - \~50 km, lielākais augstums - 2626 m vjl.
- Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m.
- Ureņgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Krievijas Čeļabinskas apgabalā, garums - \~60 km, augstums - līdz 1198 m, gk. metamorfie ieži.
- Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns).
- Kalaras grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumu daļā, garums — \~350 km, augstums — līdz 2482 m.
- Tukuringra Kalnu grēda Krievijā, Amūras apgabalā, garums - 230 km, augstums - līdz 1605 m, seismiski aktīvs rajons.
- Turanas grēda kalnu grēda Krievijas Amūras apgabalā un Habarovskas novadā, garums — \~300 km, augstums — līdz 1861 m, Selemdžas un Zejas ūdensšķirtne.
- Jamalins Kalnu grēda Pieamūrā, Krievijā, uz Amūras apgabala un Habarovskas novada robežas, garums - 180 km, augstums - līdz 2295 m.
- Aņujas grēda kalnu grēda Sibīrijas ziemeļaustrumos starp Boļšojaņuju un Malijaņuju, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), lielākais augstums — 1735 m.
- Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m.
- Kodars Kalnu grēda Stanovoja kalnienes ziemeļaustrumos, Krievijā, Aizbaikāla novadā un Irkutskas apgabalā, garums - \~200 km, augstākā virsotne BAM smaile - 3072 m, apledojums - 15 kvadrātkilometru.
- Džagdi Kalnu grēda Tālajos Austrumos, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums >2000 km, augstums - līdz 1593 m.
- KKAA Kalnu Karabahas autonomais apgabals.
- Gorgani Kalnu masīvs Austrumkarpatos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstums līdz 1818 m (Sivuļa), dziļas šķērsielejas sadala atsevišķās grēdās.
- Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m.
- Hibīni Kalnu masīvs Kolas pussalas vidienē, Krievijā (Murmanskas apgabalā), platība - \~1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1191 m, platoveida virsotnes, 4 nelieli ledāji.
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš.
- Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m.
- Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m.
- Mazie Urāli kalnu un uvālu grupa Polāro Urālu austrumos, Krievijas Tjumeņas apgabalā, garums - 120 km, augstums - līdz 384 m, no Polāro Urālu grēdas tos atdala, pārpurvojies pazeminājums, magmatiski (izvirduma) ieži, smilšakmeņi, kaļķakmeņi.
- Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m.
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
- orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni.
- bandzeme Kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
- plačnieki Kalpi, kas atpelna apsaimniekošanā piešķirto zemes gabalu.
- gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu.
- bandenieks Kalps, kas par atalgojumu saņem apstrādāšanai ierādītu zemes gabalu; rentnieks.
- bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem zemes gabalu - bandu^2^.
- kālis Kāls - 30 gabali.
- apgabana Kaltēšanai izārdīta siena guba (gabana).
- Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.).
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kēnigsberga Kaļiņingradas pilsētas (Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā), nosaukums līdz 1946. g.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji.
- Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- aptichas Kaļķa vai kaļķainas ragvielas vāciņi no 2 gabaliem, kas aizklāj amonītu dzīvojamo kameru no ārienes.
- Kama Kamas ūdenskrātuve - HES aizsprosta ūdenskrātuve Kamā, Krievijā, Permas apgabalā, izveidota 1954. g., platība - 1915 kvadrātkilometru, garums (pa Kamas gultni) - \~272 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais - 30 m.
- Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra.
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Antrea Kamenogorska, pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1948. g.
- kāmis Kameņu medus šūnu gabals.
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā.
- Kameņeca-Podoļska Kamjaneca-Podiļska - pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apagabalā.
- Kamenka Kamjanka - pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā.
- kurmucis Kamols, gabals, pika, kunkulis.
- ķurmulis Kamols, gabals, pika.
- kanka Kancis, gabals.
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- spunda Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis.
- Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes.
- Kaņiva Kaņivas ūdenskrātuve – HES aizsprosta ūdenskrātuve Dneprā, Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1972. g., platība – 675 kvadrātkilometri, garums – 162 km, lielākais platums – \~5 km, vidējais dziļums – 4,4 m.
- kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
- kāpostājs Kāpostu lauks, zemes gabals, kas paredzēts kāpostiem.
- šaks Kāpostu, biešu stādu mērvienība, kas atbilst 60 gabaliem.
- šoka Kāpostu, biešu stādu mērvienība, kas atbilst 60 gabaliem.
- KA Kara apgabals.
- prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas.
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
- sātmaleiši Karbonādes gabals (cūkas kautķermenī).
- ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā.
- zendgrāfs Kārļa Lielā ik gadus ieceltas divi personas, garīga un pasaulīga, apgabalu pārvaldīšanai.
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- markgrāfs Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks.
- karsta reljefs karsta apgabaliem raksturīgi dažāda izmēra zemes virsas nelīdzenumi vai vertikāli un horizontāli pazemes dobumi, kas veidojušies karsta procesos un to radītās izskalošanas, iegruvumu un iegrimumu rezultātā.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- cirsmu piesliešanās veids kārtība, kādā cirsmas meža nogabalā seko cita citai; ir 4 veidi: tiešais, starpjoslu, kulišu un šahveida.
- kārtsgals Kārts 1 gabals.
- Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana.
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- kaukāzieši Kaukāza valstu un autonomo apgabalu iedzīvotāji.
- čahohbili Kaukāziešu ēdiens - sautēti vistas (vai jēra, truša) gabaliņi ar tomātu mērci un sīpoliem.
- traļļi Kausēti cūkgaļas tauki ar gaļas gabaliņiem.
- plaidaks Kaut kas liels, plašs (piemēram, zemes gabals).
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- zīle Kaut kas mazs, gabaliņš.
- plīksne Kaut kas nolietots, plāns (piem., ziepju gabaliņš, pastalas).
- ribslejas Kauta lopa ribu gabals.
- astesgabals Kautķermeņa gālas gabals, kas ietver asteskaulu.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem).
- Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.).
- Karaļauči Kēnigsberga, tagadējā Kaļiņingrada, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- Kijivas ūdenskrātuve Kijivas HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Kijivas un Černihivas apgabalā, kā arī Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, izveidota 1966. g., platība - 925 kvadrātkilometri, garums - 110 km, lielākais platums - 12 km, vidējais dziļums - 4,1 m.
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Jamburga Kingisepa - pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums 1707.-1922. g.
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
- Vjatka Kirova - pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums 1780.-1934. g.
- Hlinova Kirova, pilsēta Krievijā (apgabala centrs), tās nosaukums līdz 1780. g.
- Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.).
- Kalata Kirovgrada - pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- Hibinogorska Kirovska - pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1934. g.
- Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
- klaucis Klancis, gabals.
- Klaštereca Klaštereca pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
- rieža Klaušas (gabaldarba veidā).
- noklidzināt Klidzinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara.
- Klobouki Klobouki pie Brno - pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- šaška Klucis, gabals.
- stupure Klucis, īss koka gabals.
- stupuris Klucis, īss koka gabals.
- stupurs Klucis, īss koka gabals.
- Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji.
- krecēties Kļūt kunkuļainam, gabalainam.
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- sasekšēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa.
- aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa.
- aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa.
- dankars Knapsiera gabals.
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
- knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš.
- Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
- padeļķi Koka gabali, kas tika pieslieti pie ēku sienām, lai pasargātu no lietus.
- garnējums Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, kima jeb sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
- garnieriņš Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
- sunītis Koka gabaliņš dziju kamola uztīšanai.
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
- stribiķis Koka gabals ar ko sist.
- klubaks Koka gabals sētas stabā, kas šķir vienu virs otras gulošās kārtis.
- burska Koka gabals sišanai.
- aplāps Koka gabals, ar kuru no egles atdala mizu.
- netrūdelis Koka gabals, kas netrūd.
- ielaidnis Koka gabals, ko ieliek dēlī, kad ēvelējot tam izlūst zars.
- braks Koka gabals, ko ievieto stulmzābakā formas saglabāšanai.
- pabliņģis Koka gabals, ko novieto zem ķebļa kājām, lai tas kļūtu augstāks.
- sprūksts Koka gabals, ko pinējs izmanto pinuma blīvuma retināšanai.
- kluga Koka gabals, ko uzkar sunim kaklā (lai tas neskraidītu apkārt).
- klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
- bigulis Koka gabals, runga sišanai.
- kloņģis Koka gabals, sprungulis (arī līdzīgs dzelzs gabals).
- klauģis Koka gabals; sprungulis.
- kluņģis Koka gabals; sprungulis.
- knipults Koka gabals.
- kučkoks Koka gabals.
- kučogs Koka gabals.
- studzurklis Koka gabals.
- stungurs Koka gabals.
- kraķītis Koka mizas gabaliņš, uz kura tiek uztīta dzija.
- šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs.
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām; šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
- skalu malka koksnes gabals, no kā iegūst skalus.
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā.
- Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m.
- medības ar karodziņiem kolektīvo medību veids, kad meža gabalu (kas ierobežots ar auklu, kurai piestiprināti sarkani karodziņi) ar ielenktu vilku vai lapsu pēc izcelšanas no midzeņa dzen mednieku virzienā, Latvijā lielā laika patēriņa dēļ šādi gk. medī vilkus.
- Kolima Kolimas kalniene - vidēji augstu kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā), garums - 1300 km, veido ūdensšķirtni starp Kolimas baseina un Klusā okeāna baseina upēm, augstākā virsotne - 1962 m.
- Gidans Kolimas kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā.
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- D.C. Kolumbijas apgabals (ASV) (angļu "District of Columbia").
- kombineja Kombinē - sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
- tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju.
- sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu.
- ciparvideodisks Kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt pilnmetrāžas filmu (vismaz 4,7 gigabaitus); digitālais videodisks, DVD.
- autoceļš Kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām transportlīdzekļu satiksmei ar noteiktu ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem (sauc arī par ceļu).
- SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services").
- SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service").
- pārvaldāmā objekta robeža konceptuāls ierobežots pārvaldāmo objektu definīcijas apgabals, kurā ietvertie resursi ir uzrādīti pārvaldībai.
- žozefīne Konditorejas izstrādājums - lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu; šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām.
- plūkste Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
- plūkstis Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
- plūksts Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti.
- plūksnas Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
- plūksni Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
- plūksti Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld.
- Otomari Korsakova, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus.
- klagācis Košs lauka vai meža gabals.
- Birzula Kotovska - pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- brimķis Kožļājamās tabakas gabals.
- Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- nuklejs Krama gabals, no kura ar sišanu atdalīja asas šķilas, ko izmantoja akmens darbarīku vai ieroču izgatavošanai.
- medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra.
- Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
- Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
- Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
- Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
- leda kraujs krastā izskalotu ledus gabalu krāvums.
- krāterizācija Krāterveida gabala izgriešana no kaula.
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas.
- štrope kravas celšanas ierīces saite gabalkravas vai iepakojuma celšanai, kas veidota no trosēm, ķēdēm vai virvēm ar augām (vai āķiem) abos galos.
- spēdele Krekla daļa, papildus iešūts drēbes gabals; iešuvums vai ieadījums.
- kampa Krietns maizes, siera u. c. gabals.
- kamps Krietns maizes, siera u. c. gabals.
- oblast Krievijā guberņai līdzīga pārvaldes vienība; apgabals.
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas).
- kazaks Krievijā no 18. gs. līdz 1920. g. - militāras kārtas pārstāvis, kuram jādien īpašās armijas daļās un kurš dzimis Krievijas nomaļu (piemēram, Donas, Kubaņas, Orenburgas) apgabalos.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Ļeņingradas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, administratīvais centrs — Sanktpēterburga (ārpus apgabala), platība — 84000 kvadrātkilometru, 1631900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju.
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
- Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu u Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu.
- Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
- Altaja Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 92900 km2, 209200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Gornoaltaiska, robežojas ar Altaja novadu, Kemerovas apgabalu, Hakasijas Republiku un Tivas Republiku, kā arī ar Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu.
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu.
- Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Permas novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 160600 kvadrātkilometru, 2708400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Komi Republiku, Sverdlovskas apgabalu, Baškortostānas un Udmurtijas Republiku un Kirovas apgabalu.
- Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu.
- Samaras apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 53600 kvadrātkilometru, 3171400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tatarstānas Republiku, Orenburgas, Saratovas un Uļjanovskas abgabalu.
- Krasnodaras novads Krievijas Federācijas subjekts, platība — 76000 kvadrātkilometru, 5142000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Rostovas apgabalu, Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, kā arī ar Gruziju (Abhāziju), apskalo Melnā un Azovas jūra, kā anklāvu ietver Adigejas Republiku.
- Sanktpēterburga Krievijas otra lielākā pilsēta (krievu: Санкт-Петербург; 1914.-1924. g. saucās Petrograda, 1924.-1991. g. - Ļeņingrada), atrodas pie Ņevas ietekas Somu līcī, daļa teritorijas atrodas uz Ņevas sazarotās deltas 42 salām, veido atsevišķu Krievijas Federācijas subjektu, Ļeņingradas apgabala administratīvais centrs, 5132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baltijas flote Krievijas un PSRS kara flotes operatīvā vienība, kas izvietota Baltijas jūras ostās, tā tika izveidota Ziemeļu kara (1700.-1721. g.) laikā un izveidoja bāzes arī Rīgā un Liepājā, paplašinājās 1945. g., 1991.-1994. g. karakuģi tika izvesti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ūdeņiem un par galvenajām bāzēm kļuva Kronštates kara osta un Kaļņingradas kara apgabala ostas.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- pastilla Krievu marmelāde, ko pagatavo no sasmalcinātiem augļiem, tos saputojot ar cukuru; pēc tam izkaltē un sagriež gabaliņos.
- Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu.
- krāsu centri kristāliskā režģa defekti kas absorbē gaismu spektrālajā apgabalā, kurā pats kristāls gaismu neabsorbē; vērojami neorganiskos dielektriķu kristālos un stiklos dabiskos minerālos.
- kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals.
- runkains Krokains; krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- kupiere Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai.
- kupieris Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai.
- muduris Krokots ielaidums (apģērba gabalā).
- runkots Krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- boga Krūmiem vai kokiem apaudzis gabals uz lauka, apaļa koku grupa.
- čāpuri Krusa; ledus gabaliņi.
- grācija krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim; krūšturkorsete; krūškorsete.
- krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim.
- tarpeņa kūdrainas augsnes gabals.
- barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani.
- gājiena uguņi kuģa uguņu un zīmju tehniskais izvietojums citu kuģu informēšanai par kuģa stāvokli, gabarītiem, virzienu manevrēšanas spējām un nodarbošanos.
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- nokuģot Kuģojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
- kukulsnītis Kukurznis - sacietējušas zemes pika, gabals.
- nokūleņot Kūleņot (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt kūleņot.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā.
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- ramsts kumoss, gabals; siļķe bez galvas un astes.
- kankalains Kunkuļains, gabalains, kukuržņains.
- viruļains Kunkuļains, gabalains.
- cēcelas Kunkuļi, pikas, gabali.
- kūpinājumi Kūpināti, no sālītiem gaļas izstrādājumiem (šķiņķa, muguras gabaliem, krūtiņas, ruletes, filejas u. c.) izgatavoti pārtikas produkti.
- Kuriļu salas Kuriļu salas - vulkānisku salu arhipelāgs starp Kamčatkas pussalu un Hokaido salu, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, atdala Ohotskas jūru no Klusā okeāna, kopējā platība - \~1170 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums - līdz 2339 m.
- slāņa kurtuve kurtuve, kurā cieto gabalkurināmo sadedzina slānī.
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann").
- regelācija Kūstošu ledus graudu vai gabalu savienošanās jeb kopā sasalšana zem spiediena vai spiediena maiņu iietekmē.
- klumzaka Kušķis, kunkulis, gabals.
- klumzaks Kušķis, kunkulis, gabals.
- klundzaks Kušķis, kunkulis, gabals.
- kamšķis Kušķis; arī gabals, kumoss; tas ko var sakampt saujā.
- ūbulis Kvadrātveida drēbes gabals, ko iestrādā bikšu staru sazarojumā, lai to paplašinātu.
- smadzeņu noplūde kvalificētu speciālistu došanās uz citu valsti, apgabalu, uzņēmumu, iestādi u. tml.
- Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju.
- Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni.
- svesioni Ķeltu tauta senajā Beļģijā, vēlākā Suasonas apgabalā.
- Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
- ķīļu siers ķīļveida siera gabals.
- saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas.
- čeveris Labi piešūts auduma gabals.
- bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
- komparators Laboratorijas iekārta divu viena un tā paša zvaigžņotās debess apgabala fotoattēlu, spektrogrammu u. tml. salīdzināšanai.
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- Ludvigsorta Laduškina, pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņevas ezers lagūnas ezers Sahalīnā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, platība — 178 kvadrātkilometri, dziļums — >30 m, savienots ar Ohotskas jūras Terpeņijes līci, līmeņa svārstības gk. plūdmaiņu ietekmē.
- polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
- atsveķošanas periods laikposms pirms ciršanas, kad meža nogabalā atļauta a.
- polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus.
- landžu Landžu riteņi - no viena koka gabala liekti ratu riteņi.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
- plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus.
- Lapzeme Lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. "Lappi", zviedru val. "Lappmark") Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
- birzokle Lapu kokiem noaudzis zemes gabals.
- lasāmatmiņas ciparvideodisks lasāmatmiņas kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt 4,7 līdz 17 gigabaitiem un kurš nodrošina piekļuves ātrumu 600 kilobitu līdz 1,3 megabitu sekundē.
- ledene Lāsteka; ledus gabaliņš.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā.
- late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
- apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē.
- galenis lauka vai pļavas gabals tā tālākajā (vistālākajā) galā.
- intensīvā saimniecība lauksaimniecības veids, kur izlietā daudz darba un kapitāla, lai no maza zemes gabala iegūtu to pašu peļņu, ko ekstensīva saimniecība ar maz darba un mazu kapitālu iegūst no liela.
- akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu.
- akotnieks Laukstrādnieks Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kuru saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai.
- namelnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
- sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas; lauku sēta; viensēta; savrupsēta.
- lauku sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- placis Laukums; zemes gabals.
- suķe Lauska, sasista trauka gabals.
- suķis Lauska, sasista trauka gabals.
- lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals.
- pārdalīt Laužot, griežot u. tml., sadalīt (ko) divos gabalos, divās dalās; sadalīt (kopumu, daudzumu) divos gabalos, divās daļās.
- vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
- Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- nolēkt Lecot, lēcieniem veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- mūžīgais ledus ledus (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
- lītis Ledus gabali, gabali.
- krāvumi Ledus gabali, kas sadzīti cits uz cita.
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- čuža ledus gabali, ledus sablīvējumi.
- čugas Ledus gabali, ledus sablīvējumi.
- ielaidnis Ledus gabals, ko ievieto ūdenī, lai ūdens straujāk sasalst.
- ledus plīte ledus gabals.
- čala Ledus gabals.
- čazga Ledus gabals.
- blīvledus Ledus jūrā vai lielākā ezerā, ko vējš sadzinis blāķos gabalu uz gabala.
- šļūdonis ledus masa, kas kalnu apgabalos plūsmas veidā pārvietojas lejup pa nogāzi; glečers.
- šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
- sega Ledus, ledus sega, ledus gabals.
- ledanka Ledusgabals.
- driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās.
- nolēkāt Lēkājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- lapta Lēkša, kaut kas salipis vienā gabalā.
- lupatu lelle lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- nokūņot Lēnā, neveiklā gaitā noiet kādu ceļa gabalu.
- apņukāt Lēnām apēst (maizes ņuku, gabalu).
- nočīpet Lēnām noiet (kādu ceļa gabalu; par vecu cilvēku).
- krikumot Lēnām, pa sīkam gabaliņam, košļāt; negribīgi un nemākulīgi ēst.
- notrikšināt Lēni nobraukt ar zirgu (visu attālumu, ceļa gabalu).
- Coniothyrium vagabundum leptosfērijas "Leptosphaeria vagabunda" anamorfa.
- Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Karkinitas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, starp Krimas pussalas ziemeļrietumu krastu un Hersonas apgabala piekrasti, garums - 118,5 km, dziļums - līdz 10 m.
- nolidot Lidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- landslags Līdz 1734 vispārējs likumu krājums Zviedrijas apgabaliem.
- Zejas-Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes.
- Okas-Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā.
- boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves.
- plods Liela izmēra zvejas pludiņi, ko parasti liek virs zvejas vada pusgabaliem (andogiem).
- ģeosinklinālais apgabals liela, relatīvi nošķirta ģeosinklinālās joslas daļa, kas atšķiras no blakusapgabala pēc krokošanās senuma un attīstības īpatnībām.
- Lādogas ezers lielākais ezers Eiropā, atrodas Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Karēlijas Republikā, platība - 17700 kvadrātkilometru, garums - 219 km, vidējais platums - 83 km, lielākais dziļums - 230 m, vidējais dziļums - 51 m.
- glaciomorfoģenētiskās zonas lielākās apledojuma apgabala reljefa teritoriālā iedalījuma vienības, kas atspoguļo dažādu segledāja paleoglacioloģisko zonu atšķirības glaciodinamikā un litomorfoģenētiskos procesos.
- čaukstes Lielāki ledus gabali.
- klumzāks Lielāks baļķis, sieksta; kāds lielāks, ciets gabals, kunkulis.
- ņoka Lielāks gabals, kunkulis.
- blaiskums Lielāks gabals, plašāka vieta; plašums.
- blaizgums Lielāks gabals, plašāka vieta; plašums.
- blaizums Lielāks gabals, plašāka vieta; plašums.
- plaizums Lielāks gabals, vieta; plašums.
- kamps Lielāks gabals; kukurznis.
- kampiņš Lielāks gabals.
- kavalka Lielāks gabals.
- zvaņķis Lielāks gabals.
- lecēns Lielāks kāpostu gabals kāpostu zupā.
- kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- girondieši Lielās franču 1789. g. revolūcijas laika mēreno republikāņu partija, kuras pārstāvji Satversmes sapulcē vairumā nāca no Girondes apgabala; pēc jakobīniešu sacelšanās lielākā daļa mira uz ešafota,; saukti arī par brissotiešiem.
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs.
- kartušlādēšana Lielgabala dalītā lādēšana, vispirms iebīdot stobrā šāviņu un aiz tā šaujampulvera lādiņu speciālā maisiņā.
- stopine Lielgabala deglis; stopīns.
- armata Lielgabala nosaukums senos laikos.
- salūtšāviens Lielgabala šāviens ar salūtlādiņu bez šāviņa.
- lielgabala lode lielgabala šāviņš.
- lielgabalnostate Lielgabala tēmēšanas iekārtu nostate, uz kā tiek izšauts noteikts šāvienu skaits.
- pužis lielgabala vai bises stobra aizbāznis (seniem, caur stobru lādējamiem ieročiem).
- topčilar-aga Lielgabalnieku ģenerālis turkiem.
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
- kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
- lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
- artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
- lielgabalis Lielgabals.
- pušķa Lielgabals.
- bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi.
- gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi; gubmākoņi.
- līcas Lieli ledus gabali.
- augsnes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
- zemes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
- zemes (arī augsnes) kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
- smalcinātājs Liellopu barības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai 20-50 mm gabalos.
- antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals, arī cepetis no tā.
- lavīna Liels (akmeņu, arī klints gabalu) kopums, kas, virzoties par kalnu nogāzēm, palielinās apjomā.
- zvačkis Liels (gaļas) gabals.
- programmatūras kešatmiņa liels brīvpiekļuves atmiņas apgabals, kurā ar speciālu programmu starpniecību tiek glabāti bieži lietojami dati un programmas.
- rikauts Liels gabals (maizes).
- šmataks Liels gabals (no kaut kā).
- stalbuks Liels gabals; liela auguma cilvēks.
- baka Liels gabals; liela kaudze, guba.
- šķedera liels gabals.
- lestiķis Liels gabals.
- makucis Liels gabals.
- šmakats Liels gabals.
- šmaks Liels gabals.
- šmots Liels gabals.
- cimenis Liels gaļas gabals.
- pačanks Liels maizes gabals pienā.
- rikats liels maizes gabals.
- kvaņķis Liels maizes gabals.
- luits Liels maizes gabals.
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- Holarktika Liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka).
- monolīts Liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
- kloķains Liels, gabalveidīgs.
- klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus); gabals.
- bluķis Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals.
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals.
- bloks Liels, smags gabals.
- plaucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plūcis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plunce Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- makroklimats lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas vispārējais klimats.
- aglomerēšana Lielu, porainu gabalu veidošana no irdena, smalku daļiņu materiāla.
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e).
- nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī.
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
- nolīst Lienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- štuka Lieta; gabals.
- pluviāls Lietains; tāds laikposms (epoha, laikmets), kurā arīdos apgabalos iestājas mitrs klimats.
- tūce Lietus nelielā apgabalā, vietējs lietus.
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. "Vilnius"), apgabala un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
- nolīgot Līgojoties veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.
- klorģis Līks koka gabals.
- krumulds Līks koka gabals.
- līkstains Līkstains ritenis - ratu ritenis, kas izgatavots no viena gabala.
- speķot Likt, spiest speķa, arī sīpola, ķiploka, burkāna gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
- blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
- pārvaldīt Likuma noteiktā kārtībā vadīt (valsts, administratīva apgabala u. tml.) darbību.
- beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes.
- asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
- plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā.
- Lipnīka Lipnīka pie Bečvas - pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Liptovski Hrādoka Liptovski Hrādoka - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.).
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā.
- lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes.
- tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_.
- dancis Loks, riteņa gabals.
- činkulis Lopa ciska, žāvētas gaļas gabals.
- smalcinātājkamera Lopbarības (cūkām, putniem) sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sasmalcināšanai 2-10 mm gabalos.
- strēpala Lopu mēslu gabals (šķēle).
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā).
- gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus.
- luncis Luņķis - līkums, ritulis, gabals (parasti par desu).
- perpele lupata no veca apģērba gabala.
- vancka Lupata; noplīsis drēbes gabals.
- karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika.
- Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
- Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
- mini Ļoti īss apģērba gabals.
- kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
- kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- aiznasāt Ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu).
- saspirgalāt ļoti smalki (sīkos gabalos) saskaldīt.
- bora Ļoti stiprs un brāzmains vējš, kas piejūras apgabalos pūš no kalniem, kad tur ieplūst auksta gaisa masas.
- pasaules otra mala ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna.
- nosoģeogrāfija Mācība par slimību ģeogrāfisko izplatību, sevišķi to slimību, kas saistītas ar zināmiem klimata apgabaliem.
- mācītājmāja Mācītāja dzīvojamā māja ar tai piederošajām saimniecības ēkām un baznīcas zemes gabalu, kas piešķirta mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā; mācītāja dzīvojamā māja.
- pastorāts Mācītāja pārvaldītais apgabals, kas var ietvert vienu vai vairākas draudzes.
- labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei.
- pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi.
- ķūrķis Maizes gabali ūdenī ar saharīnu.
- snabs Maizes gabali ūdenī ar saharīnu.
- rikants maizes gabals (liels).
- ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu.
- maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens.
- klubaks Maizes gabals.
- maizgabals Maizes gabals.
- rikalts Maizes gabals.
- rikults Maizes gabals.
- uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt.
- skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs.
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- maliena Maliene - attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā.
- strupis Malkas pagale, koka gabals.
- Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- mangabi mangabeji.
- cercocebus Mangabeji.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- heredium Mantojams zemes gabals Romā, sākumā 2 jūgerus liels.
- niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei.
- Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
- tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256.
- tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
- enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi.
- masta sliede masta aizmugurē piestiprināta profilēta viengabala sliede no nerūsoša materiāla, paceļot buras pa to pārvietojas burai piešūtie masta jātnieki.
- drupinātājs mašīna dažādu gabalmateriālu drupināšanai; pēc iegūto gabalu lieluma izšķir drupinātājus rupjai (gabalu lielums līdz 300 mm), vidējai (līdz 100 mm) un smalkai (līdz 25 mm) drupināšanai.
- finieru slīpsadara mašīna mašīna saplākšņu un finieru gabalu šķērsmalu slīpsadaram.
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks.
- būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks.
- būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks.
- Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
- kurjatņiks Mazgabarīta dzīvoklis.
- miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs.
- kamkoders Mazgabarīta kasešu videomagnetofons kopā ar videokameru.
- mehāniskais zirgs mazgabarīta, parasti kāpurķēžu transportlīdzeklis, ko vada cilvēks, ejot tam pa priekšu; paredzēts darbam kopšanas cirtēs, iekārušos koku novilkšanai, kokmateriālu pievilkšanai līdz tehnoloģiskajiem koridoriem, sēklinieku novākšanai, meža stādmateriālu ievešanai izcirtumos, vējgāžu izstrādei.
- nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu).
- kumosiņi Mazi gabaliņi (par kartupeļiem u. tml.).
- gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām.
- bļuzga Mazi gabaliņi, skrandas, driskas; bluzga.
- bluzga Mazi gabaliņi, skrandas, driskas.
- struņķīši Mazi izkārnījumu gabali.
- brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm.
- circeņi Mazi saceptas gaļas gabaliņi.
- circiņi Mazi saceptas gaļas gabaliņi.
- plukši Mazi sasmalcinātas vilnas auduma gabali.
- peizuki mazi, niecīgi, nederīgi drēbes gabali jeb kas cits.
- krikutiņi Mazi, sacepti gaļas gabaliņi; krikumi.
- krikumi Mazi, sacepti gaļas gabaliņi.
- pašķīst Mazliet, daļēji saplīst (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- suksītis mazliet, mazs gabaliņš.
- nikucis Mazs (maizes vai kā cita) gabaliņš.
- klinis Mazs auduma gabals, ko iešuj apģērba sānu daļā vai apakšdaļā tā paplašināšanai.
- drapacka Mazs gabaliņš, drupata.
- skrumsla Mazs gabaliņš, drupata.
- skrumslis Mazs gabaliņš, drupata.
- šnipsta Mazs gabaliņš, drusciņa.
- šņipsts Mazs gabaliņš, drusciņa.
- mēzekls Mazs gabaliņš, kaut kas niecīgs.
- ikustiņš Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
- ikustītis Mazs gabaliņš, kumosiņš, ko sakot rāda pie pirksta gala.
- ņikucis Mazs gabaliņš.
- ņikutis Mazs gabaliņš.
- ņukucis Mazs gabaliņš.
- skrimslis Mazs gabaliņš.
- skripsts Mazs gabaliņš.
- snucis Mazs gabaliņš.
- šņucis Mazs gabaliņš.
- lapacis Mazs gabals (drānas, lauksaimniecības zemes).
- žļurba Mazs gabals, lauska.
- cingulis Mazs gaļas vai cita kā gabaliņš.
- spelstiķis Mazs lielgabals.
- skrimulis Mazs maizes gabals ar biezu garozu.
- migulītis Mazs maizes gabals.
- parcella Mazs nodalīts zemes gabals.
- stulmenis Mazs, iegarens šķiņķa gabals.
- pibītis mazs, īss lūžņu gabals no kāda gara priekšmeta.
- pliva Mazs, ļoti plāns kādas vielas gabaliņš.
- mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu.
- bubulis Mazs, nolobījies ķermeņa ādas, arī tās netīruma gabals.
- Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs.
- šņipata Mazums; mazs gabaliņš, drusciņa.
- loskots Mazvērtīgs audums vai apģērba gabals.
- mastot Medīt dzīvniekus (meža vai lauka gabalā), izmantojot dzinējus.
- MB Megabaits (angļu megabyte).
- Mb Megabits.
- barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā.
- sinhronizators mehānisms aviācijas šaujamieročos, kas dod iespēju šaut no ložmetēja vai lielgabala caur rotējošo propelleri un netrāpīt tā lāpstām.
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm.
- Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā.
- masmini Mēness gravitācijas lauka samazināšanās apgabali virs vairākiem Mēness krāteriem.
- speķa zoste mērce, no izkausētiem cūku taukiem un gaļas gabaliņiem.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
- šoka Mērvienība, kas atbilst 12 gabaliem.
- šautrēt Mest ar koka gabalu.
- bizins Mešanai domāts koka gabals.
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals.
- monēta metāla naudas gabals.
- grimzītis Metāla sīknaudas gabals.
- masta jātnieks metāla skava, kas piešūta grotburas priekšējam līķim un slīd pa mastam piestiprinātu viengabala sliedi.
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem.
- metabazīti Metamorfizēti bāziskie magmatiskie ieži (metamorfizētie gabro, diabazi, bazalti, amfibolīti).
- trieciena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido vidējas masas meteorīts, ietriecoties debess ķermeņa virsmā un deformējot virsmas iežus; trieciena krāterim parasti ir piltuvveida forma; krāterī atrod meteorīta gabalus.
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas.
- blāva Metināšanas (sakausēšanas) vieta divu metāla gabalu savienojumā.
- kvartālmetode metode, kas par meža apsaimniekošanas teritoriālo pamatvienību pieņem kvartālu; strādājot pēc tās, attiecīgos darbus, piemēram, meža kopšanas cirtes, plāno nevis pa nogabaliem, bet visā kvartālā.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- instrumentālā taksācija meža inventarizācijas lauka darbu metode, kas salīdzinājumā ar acumēra taksāciju nodrošina lielāku rezultātu precizitāti; to veic taksācijas nogabalos, kuros paredzēta galvenā cirte, krājas kopšanas vai rekonstruktīvā cirte.
- auklauzne Meža nogabals ar vētras izgāztiem un nolauztiem kokiem.
- audze Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm; mežaudze.
- cērtams gabals meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki.
- daļplāns Meža uzmērīšanas pamatdokuments ar robežām, kvartālu un vizūru tīklu un (neiekrāsotiem) meža nogabaliem mērogā 1:10 000.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
- sala Meža zeme, zemes gabals tālāk no mājām.
- Mjoža Meža, upe Krievijas Kostromas apgabalā.
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā.
- taksācijas apraksts mežu kvartālu un nogabalu secībā sakārtoti meža inventarizācijas galvenie rādītāji, kas ierakstīti veidlapā.
- Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- puleņģis Mieta vai tapas veidā apstrādāts koka gabals.
- plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
- plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
- 80486 mikroprocesors _Intel 80486_ - firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa.
- Intel 80486 mikroprocesors _Intel 80486_ - firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa.
- 80286 mikroprocesors "Intel 80286" - firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 16 megabaitu atmiņu un 16 bitu datu kopni.
- 80386 mikroprocesors "Intel 80386" - firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu.
- 8086 mikroprocesors "Intel 8086" - firmas "Intel" 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni.
- 8088 mikroprocesors "Intel 8088"- firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas IBM personālos datorus PC un PC/XT.
- domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu.
- ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals.
- ādlupata Mīksts ādas gabals, strēmele.
- lekmenis Mīksts gaļas gabals.
- lekminis Mīksts gaļas gabals.
- lēmene Mīksts, lēverains gaļas gabals.
- ļocmenis Mīksts, taukains gaļas gabals.
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas.
- pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem.
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg.
- lupsna Miza, čaula, gabals, atplīsums; nolobīta egļu miza.
- Kameņa Modri Kameņa - pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
- polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
- zemindars Mongoļu Rītindijā apgabala pārvaldnieks.
- kristāliskie bloki monokristāla apgabali (ar izmēriem no mikrometriem līdz centimetriem), kas nav stingri paralēli cits citam.
- garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu.
- Montaņa Montanja, dabas apgabals Andu priekškalnēs, Peru.
- vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
- Ņandomas augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos, Sevarnaja Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, garums — 100 km, platums — līdz 25 km, augstums — līdz 371 m, daudz ezeru un purvu, egļu un priežu meži.
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m.
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
- Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m.
- Veļikajas zemiene Mudavas zemiene - glaciāls līdzenums Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā un Latvijas austrumu daļā.
- gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas.
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai.
- riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem.
- Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas.
- botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
- homoionija Mūzikas gabals, ko izpilda viena balss, bet citas tikai pavada.
- repertoārs Mūzikas vai dramatisku gabalu saraksts, kurus izrāda teātrī pa noteiktu laiku.
- makja Mūžam zaļš cietlapju krūmājs Vidusjūras apgabalā.
- Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals.
- Pripetes nacionālais parks nacionālais parks Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labajā krastā, platība – 607 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g. (kā rezervāts), lai izstrādātu Baltkrievijas Poļesjes kompleksu dabas aizsardzības metodes, pētītu meliorācijas ietekmi Poļesjas zemienē.
- Kačinu valsts nacionāls autonoms apgabals Birmas Savienībā.
- muņa Naudas gabals, monēta, nauda.
- muniņš Naudas gabals, monēta, nauda.
- dālderis Naudas gabals.
- pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo.
- ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam.
- ranste ne pārāk īss, nogriezts vai nozāģēts (koka, desas vai siļķes) gabals.
- klancis Neapaudzis lauka gabals.
- bakans Nederīgs koka malkas gabals.
- stripins Nederīgs valga gals; gabals.
- rupulis Nederīgs, rupjš koka gabals.
- rupuls Nederīgs, rupjš koka gabals.
- rupults Nederīgs, rupjš koka gabals.
- paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
- klurģis Negluds koka gabals; puļķis, koka tapa.
- pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
- izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
- laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
- nuķis Nekārtīgi salocīts, saburzīts papīra gabaliņš.
- slāpsns Nekopts, nolaists (par tīrumu, zemes gabalu).
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus.
- zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums.
- barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis.
- stuburkls Nelīdzens, zarains koka gabals.
- mobili stacionārā kokapstrādes iekārta neliela gabarīta viegla stacionārā darbmašīna, kura veidota uz rokas elektoinstrumentu bāzes vai kurai pašai ir nelielas jaudas elektropiedziņa.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie zemiem, robotiem jūru un ezeru krastiem seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
- voti Neliela somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
- naudelis Nelielas vērtības naudas gabals.
- strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals.
- šļegi Nelieli ledus gabali.
- žļegi Nelieli ledus gabali.
- peles Nelieli liesuma gabali cūkas taukos.
- dambīši Nelieli saceptas cūkgaļas speķa gabaliņi.
- čurbuļi Nelieli sapuvuši koka gabali.
- tesserae Nelieli stikla, ķieģeļu vai marmora gabaliņi, ko izmanto mozaīku veidošanai.
- lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem.
- lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.).
- kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
- dzivgalis Neliels (20-30 cm garš) dzijas gabals.
- lepsis Neliels (kā) gabals.
- lopstiķis Neliels (piemēram, drēbes) gabals.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- ādlēvars Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlorpata Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlorpats Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlopstiķis Neliels ādas gabals.
- lielgaballaiva Neliels ar lielgabaliem bruņots karakuģis militāru uzdevumu veikšanai piekrastē vai grūti kuģojamās vietās.
- korvete Neliels buru karakuģis ar vienu lielgabalu rindu.
- kramiņš Neliels daudzums, mazs gabaliņš.
- klīnis Neliels drānas gabals.
- dzelžēks Neliels dzelzs gabals.
- dzelztiņa Neliels dzelzs gabals.
- dzelztiņš Neliels dzelzs gabals.
- dzijsūciens Neliels gabaliņš dzijas, viens pavediens.
- krimsls Neliels gabaliņš maizes vai gaļas.
- sīkaliņš Neliels gabaliņš, drusciņa.
- kripsis Neliels gabaliņš.
- ļēvers Neliels gabaliņš.
- skripsis Neliels gabaliņš.
- kumoss Neliels gabals (kā ēdama).
- skrimstala neliels gabals (kaut kā).
- skapsnata Neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) un tml.
- ļipsna Neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna.
- gabeļāks Neliels gabals.
- ikucis Neliels gabals.
- stuciņš Neliels gabals.
- lakatiņš Neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- ķimsla Neliels gaļas gabals, kas ir atdalījies no lielāka gabala.
- klimbucis Neliels gaļas gabals.
- bringuls Neliels koka gabals mešanai.
- kaba Neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem.
- strumpuls Neliels koka gabals, sprungulis.
- falkonets Neliels lielgabals, kas šāva ar svina šāviņiem; bija airu flotes kuģu apbruņojumā.
- laidiņš Neliels linu audekla gabals, kas piešūts kreklam zem pleciem.
- dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
- dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
- iejavkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
- ieraugkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
- valaga Neliels nenopļautas labības gabals uz lauka.
- hartula Neliels papīra gabaliņš vienas pulvera devas iesaiņošanai.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
- dunkurs Neliels siera gabals.
- tauklerpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
- tauklorpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
- tauklarpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals.
- skapsmata Neliels tīruma gabals.
- barības (arī piebarošanas) lauciņš neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- bandājs Neliels zemes gabals muižas kalpam.
- torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
- mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
- spunde Neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu).
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē izmēģināšanai.
- plānīte Neliels zemes gabals.
- ķimpuls Neliels, apaļš koka gabals; īsa kārts.
- ķimpulis Neliels, apaļš koka gabals.
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
- pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
- ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums.
- slāpsna Neliels, parasti šaurs, iegarens zemes gabals; zemes strēmele.
- lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis.
- lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- dramslis Neliels, savos taukos cepts gaļas gabaliņš.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai).
- dzelzgalis Neliels, vecs dzelzs gabals.
- padīrāt Nelielu gabalu nodīrāt.
- kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
- Ņemana Nemunas lejteces nosaukums Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības.
- koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi.
- apdegulis nepilnīgi pārogļojies koksnes gabals sausās pārtvaices vai kokogļu ražošanas procesa cietajā atlikumā - kokoglēs.
- eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums.
- tubulizācija Nerva brīvās plastikas veids, kad bojātā nerva galus ievieto absorbējama materiāla cilindrā (piem., artērijas vai vēnas gabaliņš, želatīna caurulīte u. c.).
- viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
- atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
- emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju.
- bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji.
- kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi.
- notunterēt Nespēkā noiet kādu gabalu.
- nonest Nest (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt nest.
- stemmene Netīrs drēbes gabals.
- leskus Netīrumu gabals.
- netropisks Netropiskais apgabals - viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem pamatapgabaliem, ietver Centrālo Ameriku un Dienvidameriku.
- Ņeveļa Neveļa, pilsēta Krievijas Pleskavas apgabala dienvidos.
- Honto Neveļska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ņeveļska Neveļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
- Zambe Njambe - augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā.
- vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
- pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
- gabalrats No atsevišķiem gabaliem, daļām veidots ratu ritenis.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- laukakmens No cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs - >10 cm.
- skapulārijs No diviem drēbju gabaliem sastāvoša mūku apģērba daļa, kuri viens apklāj krūtis, otrs muguru.
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
- aramiešu alfabēts no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos.
- gabalojs No gabaliem sastāvošs.
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- klintsbluķis No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
- luckuris No kažoka pāri palicis ādas gabaliņš.
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu.
- puliņģis No koka gabala izveidots puļķis vai tapa.
- sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
- ledusskulptūra no ledus gabala veidota skulptūra
- laida No lieka ielaists drēbes, dzelzs u. c. gabals.
- lonta No liniem nogriezta saite; vecs virves gabals.
- lonte No liniem nogriezta saite; vecs virves gabals.
- rieciens No maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā.
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals.
- pantags No olām, miltiem, gaļas gabaliņiem savārīts ēdiens.
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- stiebrs No salma izgriezts gabals dzērienu sūkšanai.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
- musinama biezputra no smalkiem miltiem ar maziem speķa gabaliņiem vārīta bieza putra.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- uz trīsgabali (šūt) no trim atsevišķiem gabaliem (šūt tērpu).
- leģene No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- lēģere No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģeris No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģile No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
- leģele No viena koka gabala taisīta muciņa.
- kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
- stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
- noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties.
- brukām Nobrukušiem gabaliem (par vērpjot pavirši spolēs satītu dziju).
- skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš.
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- atēst Noēst, nograuzt (daļu, gabalu).
- noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
- ķēķa masts nogabals medību iecirknī, kurā droši ir medījums.
- Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
- malene Nogriezts gabals no govs ādas.
- griezenis Nogriezts gabals, šķēle.
- klinis Nogriezts, pašaurs auduma gabals kleitas, svārku apakšdaļas šūšanai.
- nospolēt Noiet (5), lielāku ceļa gabalu.
- noširot Noiet (lielu ceļa gabalu).
- noendelēt Noiet (nobraukt) ceļa gabalu.
- piespolēt Noiet lielu ceļa gabalu kājām.
- nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nokātot Noiet, nosoļot (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- sausāns Nokaltuša koka gabals.
- lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali.
- lēvari Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi.
- lēveri Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi.
- kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals.
- sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals.
- viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas.
- nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
- strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
- nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1).
- laite Nolietots, atstrādāts zemes gabals.
- noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
- posesija Nomāts zemes gabals.
- lozme Nomizots koka gabals.
- valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu.
- supats nonēsāta apģērba gabals, lupata.
- apvalks Nonēsāts apģērba gabals.
- uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt.
- ļēpata Noplēsts ādas gabals kopā ar gaļu pie tā.
- lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
- lampaža Noplīsis apģērba gabals.
- ļempata Noplīsis apģērba gabals.
- skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
- skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals.
- lupata Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
- samietot Norobežot ar mietiem (zemes gabalu).
- laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals.
- akords Nosacījumi speciālam gabaldarba veidam.
- zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu.
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā.
- nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- nodzīt Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- šķedarksnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedarna Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķēdarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķediens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedrēns Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
- šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķedena nošķelts, nolauzts gabals.
- griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali; arī ekseļi.
- taksācijas kartīte noteiktas formas veidlapa katra nogabala meža inventarizācijas datu atzīmēšanai.
- hidroloģiskā rajonēšana noteiktas zemes virsas platības (upju baseinu) iedalīšana apgabalos (rajonos) ar viendabīgu virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu.
- multinis Noteikts apģērba gabals.
- ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras.
- Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Želaņija rags Novaja Zemļas ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m.
- patali Novalkāti apģērba gabali, lupatas.
- dranskas Novalkāti apģērba gabali; novalkas.
- lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali.
- ģiducis Novalkāts apģērba gabals.
- poncka Novalkāts apģērba gabals.
- kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals.
- Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža.
- Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
- noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
- noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
- izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails; novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
- noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu.
- izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
- novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
- Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā.
- Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
- Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
- mērniecība Nozare, kurā ar uzmērīšanas metodēm iegūst, apstrādā un attēlo ģeotelpiskos datus par atsevišķu objektu, piemēram, zemes gabalu, būvi un inženiertehniskām komunikācijām.
- tārpiņu putra nūdeļu putra; arī putra ar cietas mīklas plāniem gareniem (tārpveidīgiem) gabaliņiem.
- stibiķis Nūja, runga; izmests, nelietojams koka gabals.
- aškuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- dameli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- kalaši nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- kati nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- paluri nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- parsuni nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- vaigeli nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- vamaji nuristāņu grupas cilts, dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas.
- Ragnīte Ņemana, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- Štallupēnene Ņesterova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
- Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
- Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
- Agana Obas labā krasta pieteka Krievijā, Tjumeņas apgabalā.
- karogs Oficiāls (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) simbols - pie kāta piestiprināma noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabala veidā (parasti ar attēlu, uzrakstu).
- nobirkstis Ogļu gabali, ko atdala no degoša skala (kas kalpo par apgaismojuma avotu).
- abisālais līdzenums okeāna gultnes vai jūras dziļūdens apgabals ar dziļumu >2000 m.
- abisālie līdzenumi okeāna un jūras dziļūdens apgabali, kuru dziļums pārsniedz 2000 m.
- olāknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām.
- olātnis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām.
- ūlaknis Olu kultenis; gaļas gabaliņi sacepti ar olām.
- rinorāfija Operācija epikanta novēršanai, izgriežot no virsdegunes ovālu ādas gabalu un sašujot brūces malas.
- buferpūls Operatīvās atmiņas apgabals, ko operētājsistēma rezervē ievadizvades buferiem.
- fragmentēšana Operētājsistēmā DOS - datnes izkaisīšana pa dažādiem diskatmiņas apgabaliem, pievienojot datnei jaunus datus brīvajos atmiņas apgabalos.
- COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem.
- datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT.
- panorāma Optiska ierīce - leņķmērs, ko pierīko lielgabalam tēmēšanai.
- dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu.
- trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
- aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus.
- kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās; atsevišķs šī ieža gabals.
- krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos.
- Halturina Orlova - pilsētas Krievijā (Kirovas apgabalā) nosaukums 1923.-1991. g.
- pašaliks Osmaņu impērijā (Turcijā) - apgabals, kuru pārvaldīja pašā.
- ķīļveida osteotomija osteotomija, kad no kaula atdala ķīļveida gabalu.
- gafele oša vai kļavas stumbra gabals, no kura izgatavo finieri.
- Ozjornaja Ozjornajas stalaktītu ala atrodas Podolijas augstienē, Ukrainā, Ternopoles apgabalā, viena no lielākajām alu sistēmām pasaulē, labirintu un eju kopgarums - 100,6 km.
- akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš.
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- noplosīt Pa gabalam noplēst, noplūkt.
- izvalcīt Pa gabaliem, pa vienam vilkt ārā, izvilkt.
- nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt.
- maiznuka Pabieza maizes rika, gabals.
- piemājas zeme padomju laikā zemes gabals, kas nodots lauku iedzīvotāju ģimenei personīgās palīgsaimniecības ierīkošanai.
- gulags Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (it īpaši Sibīrijā un ziemeļu apgabalos); nosaukums cēlies no krievu saīsinājuma GULAG (Glavnoje Upravļeņije LAGerej - Galvenā nometņu pārvalde).
- balts karogs padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals
- struņķis Pagarš cūkas izkārnījumu gabals.
- izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot.
- struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1.
- struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals.
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
- Paijers Pajers - kalns, augstākā virsotne Polārajos Urālos, Krievijā, uz Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas.
- pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa.
- pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis.
- pakaļšgabals Pakaļgabals.
- gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze.
- sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos.
- ķepals Palielāks maizes gabals.
- kluncis Paliels (kādas vielas) gabals.
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes).
- štugalis Paliels maizes gabals.
- ņucis Paliels, apaļš gabals (maizes vai siera).
- cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
- salu kalni palikšņi, kas izolēti vai nelielās grupās paceļas līdzenumos; veidojušies tektoniski stabilās teritorijās ilgstošas denudācijas rezultātā kādreizējās kalnzemēs vai plato vietās sausa klimata apgabalos.
- reģions pamatatmiņas apgabals, ko multiprogrammu režīmā strādājošs dators nodala (atvēl) darba vai sistēmas uzdevumu izpildei.
- lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
- noslidināt Panākt, ka (kas) noslīd (visu attālumu, ceļa gabalu).
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km.
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
- kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali.
- pieara Papildus uzarts zemes gabals pie esošā lauka.
- papijote Papīra gabaliņš, uz kura tin matus, lai tos sarotinātu.
- papīrnieks Papīrnaudas gabals.
- Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
- iedunēties Par lielgabalu, dzinēju u. tml.
- lopbarības briketes parasti cilindriskos vai ķieģeļveida gabalos sapresēti barības līdzekli.
- galifē Parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- dabīgie robežnosacījumi parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu sakarības uz apgabala robežas, kas vienādas ar nulli.
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm.
- elektronu - caurumu pāreja pārejas apgabals starp divām pusvadītāja daļām, kurām vienai ir n tipa, otrai - p tipa vadītspēja, p - n pāreja.
- ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.).
- sviesties pārģērbties, uzvilkt (apģērba gabalu).
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- atgriezumi Pārpalikumi, gaļas gabali, kas paliek pāri no kautķermeņa, atdalot gaļu pirmajām divām gaļas šķirām.
- kuncis Pārtikas produkta gabals (parasti neliels).
- kloncis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
- kloņķis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā.
- audekls Parupja, nekrāsota auduma gabals gleznošanai ar eļļas krāsām.
- pārlabot Pārveidot (priekšmetu, parasti apģērba gabalu) piemērotāku.
- Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
- palete Pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai. Paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai. Palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus. Palešu izmēri ir standartizēti.
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu.
- dabiskās robežas pasaules daļu, valstu, apgabalu robežas, ko veido, piemēram, jūras, upes, kalni.
- pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
- marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls.
- sasašūties Pašūt sev (vairākus vai daudzus apģērba gabalus).
- MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo.
- patriarhija Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (3).
- patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- izskriet Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu).
- nogriezums Paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt 2(1); nogriezta daļa, gabals.
- pieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt(1); pieadītā (kā) daļa, gabals.
- saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
- apbadīt Pavirši apart (nelielu zemes gabalu).
- subpolārās depresijas pazemināta gaisa spiediena apgabali; ziemeļu puslodē - Islandes un Aleutu depresija, dienvidu puslodē - subantarktiskās depresijas.
- veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs veidojums, ko nēsā aizsardzības nolūkos.
- ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru.
- Peipsi Peipuss, ezers Igaunijā un Krievijas Pleskavas apgabalā, tā nosaukums igauņu valodā.
- nopeldēt Peldot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- Boļšojpelima Pelima - upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā.
- gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes.
- Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija).
- Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru.
- sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos.
- Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
- tīmekļa pārzinis persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu.
- apakšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 magabaits, tā sauc pamatatmiņas daļu līdz 640 kilobaitiem, kas veido brīvpikļuves atmiņu, ko kopīgi izmanto operētājsistēma _MS-DOS_ un lietojumprogrammas.
- augšējā atmiņa personālajos datoros, kuru pamatatmiņa ir 1 megabaits, augšējā atmiņa ir pamatatmiņas daļa starp 640 kilobaitiem un 1 megabaitu, ko parasti rezervē dažādas aparatūras (piemēram, videoadapteru, seriālo pieslēgvietu u. c.) vadībai un lasāmatmiņas ievadizvades pamatsistēmai.
- augšējās atmiņas apgabals personālajos datoros, kuru pamatatmiņas apjoms ir 1 megabaits, augšējās atmiņas apgabals ir pirmie paplašinātās atmiņas 64 kilobaiti (no 1024 kilobaitiem līdz 1088 kilobaitiem).
- uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību.
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu.
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā.
- Pervomaiska Pervomajska, pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā.
- sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
- pertinencijas Pie kādas lielākas saimniecības piederīgi mazāki zemes gabali.
- kolonija Pie kādas tautas piederīgi cilvēki, kas dzīvo vienkopus kādā citā zemē (apgabalā); kādas zemes (apgabala) ieceļotāju apmetne citā zemē (apgabalā).
- kaps Pieci duči jeb 60 gabali.
- pietaks Pieckapeiku gabals.
- pietuks Pieckapeiku gabals.
- medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības.
- pievest Piegādāt (piemēram, izejvielas no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
- izvest Piegādāt (preces citam valsts rajonam, apgabalam u. tml.).
- ievest Piegādāt (preces no cita valsts rajona, apgabala u. tml.).
- susināt Pieliekot (parasti auduma, papīra gabalu), panākt, ka (no kā) uzsūcas mitrums un (tas) kļūsi sauss vai sausāks.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- sopens Piemircis koka gabals.
- čāpurains Piepildīts, nobērts ar ledus (krusas) gabaliem.
- posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss.
- pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei.
- piestiķēt Piestiprināt (ko), parasti piešujot, lai pagarinātu, paplatinātu auduma, apģērba gabalu.
- darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu.
- pierotīt Piešūt cita auduma gabalu (apģērbam).
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- ķepa Pika, gabals.
- vella sūds piķa gabals (ar ko kurpnieks nosmērēja šujamo diegu).
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu.
- antipātijs Pilnīgi melns akmens, kas izskatās kā rūpīgi nopulēta ogle jeb antracīta gabals.
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals.
- Anahaima Pilsēta ASV ("Anaheim"), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Honolulu Pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas.
- Bresta Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 310800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grodņa Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gomeļa Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Sožas krastos, 484300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogiļova Pilsēta Baltkrievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Dņepras krastos, 354000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Davidharadoka Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabala austrumos, piestātne Hariņas krastos, 6500 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta XII gs.
- Ļahaviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malarita Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjelaazjorska Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mikaševiči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žabinka Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hancaviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drahičina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščučina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivanava Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baranaviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 168200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pružani Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kosava Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivaceviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivaseviči Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luņiņeca Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visokaje Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamjaņeca Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stoļina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Goriņas krastos, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjaroza Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Jaseļdas krastos, 29400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g.
- Pinska Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, osta pie Pinas ietekas Pripetē, 130600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kobrina Pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, pie Muhavecas un Dņepras-Bugas kanāla satekas, 51200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitebska Pilsēta Baltkrievijā, Daugavas ("Zahodņaja Dzvina") krastos, apgabala administratīvais centrs, 348800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeļska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabala dienvidos, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjetrikava Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mazira Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 108100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hojņiki Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žitkaviči Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobruša Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Turava Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļinkaviči Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rahačova Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vasiļeviči Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svjetlahorska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 69900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žlobina Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Dņepras labajā krastā, dzelzceļa mezgls.
- Vjetka Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narovļa Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buda-Kašaļova Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rečica Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, osta Dņepras labajā krastā, 64600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čačerska Pilsēta Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjarozavka Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skidaļa Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ašmjani Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masti Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navahrudaka Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smarhoņa Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vavkaviska Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sloņima Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svislača Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzjatlava Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivje Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Astravjeca Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļida Pilsēta Baltkrievijā, Grodņas apgabalā, 97600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červjeņa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. - Igumeņa, pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Saļihorska Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 102300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valožina Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lahojska Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starija Darohi pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubaņa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Faņipaļa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņasviža Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaslavje Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barisava Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Smaļaviči Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stovbci Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marjina Horka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzjaržinska Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slucka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žodzina Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjadzjela Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krupki Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uzda Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maladzječna Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 97600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapiļa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļecka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Laņas kreisajā krastā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjerazino Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viļejka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Vilijas krastos, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asipoviči Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šklova Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slavharada Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļevas apgabalā, piestātne Sožas labajā krastā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Čavusi Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mscislava Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kascjukoviči Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļimaviči Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Horki Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļičava Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiravska Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Babrujska Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Berezinas krastos, 215100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerikava Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas krastos, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kričava Pilsēta Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labajā krastā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzisna Pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baraņa Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 11980 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haradoka Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navalukomļa Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bihava Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1773. g.
- Ļepjeļa Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hlibokaje Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pastavi Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dokšici Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjerhņadzvinska Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dubrovna Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjanno Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjori Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polocka Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Braslava Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novopolocka Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, 98200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talačina Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Drucas krastos, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orša Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, piestātne Dņepras krastos, 117200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čašņiki Pilsēta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Ullas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sileta Pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 394000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rādžšāhī Pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 447000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Khulna Pilsēta Bangladešā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Barisāla Pilsēta Bangladešā, Gangas un Bramaputras deltas dienvidrietumos, apgabala administratīvais centrs, 205000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Čitagonga Pilsēta Bangladešas dienvidaustrumos (angļu val. "Chittagong"), apgabala centrs, jūras osta Karnapuli krastā, 15 km no Bengālijas līča, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kulna Pilsēta Bangladešas dienvidrietumos (angļu val. "Khulna"), osta Gangas deltas attekas krastā, apgabala centrs, 830000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Rangpūra Pilsēta Bangladešas ziemeļrietumos ("Rangpur"), apgabala administratīvais centrs, 650000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brčko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. ).
- Ahtopole Pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aitosa Pilsēta Bulgārijā ("Ajtos"), Burgasas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aksakova Pilsēta Bulgārijā ("Aksakovo"), Varnas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfatara Pilsēta Bulgārijā ("Alfatar"), Silistras apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aprilci Pilsēta Bulgārijā ("Aprilci"), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardina Pilsēta Bulgārijā ("Ardino"), Kardžali apgabalā, 3980 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balčika Pilsēta Bulgārijā ("Balčik"), Dobričas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balgarova Pilsēta Bulgārijā ("Balgarovo"), Burgasas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banska Pilsēta Bulgārijā ("Bansko"), Blagojevgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belene Pilsēta Bulgārijā ("Belene"), Plevenas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belogradčika Pilsēta Bulgārijā ("Belogradčik"), Vidinas apgabalā, 5450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beloslava Pilsēta Bulgārijā ("Beloslav"), Varnas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berkovica Pilsēta Bulgārijā ("Berkovica"), Montanas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Slatina pilsēta Bulgārijā ("Bjala Slatina"), Vracas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Ruses apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Pilsēta Bulgārijā ("Bjala"), Varnas apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobovdola pilsēta Bulgārijā ("Bobovdol"), Kjustendilas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boļarova Pilsēta Bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Botevgrada Pilsēta Bulgārijā ("Botevgrad"), Sofijas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgasa Pilsēta Bulgārijā ("Burgas"), apgabala administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 206900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Carkalojana Pilsēta Bulgārijā ("Car Kalojan"), Razgradas apgabalā, 3730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Careva Pilsēta Bulgārijā ("Carevo"), Burgasas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čepelare Pilsēta Bulgārijā ("Čepelare"), Smoļanas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červenbrjaga Pilsēta Bulgārijā ("Červen Brjag"), Plevenas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiprovci Pilsēta Bulgārijā ("Čiprovci"), Montanas apgabalā, 1840 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čirpana Pilsēta Bulgārijā ("Čirpan"), Stara Zagoras apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalgopole Pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobriča Pilsēta Bulgārijā ("Dobrič"), apgabala administratīvais centrs, 96700 iedzīvotāju (2014. g.); 1949.-1991. g. saucās - Tolbuhina.
- Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolni Čiflika pilsēta Bulgārijā ("Dolni čiflik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolni Dabnika pilsēta Bulgārijā ("Dolni Dăbnik"), Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dospata Pilsēta Bulgārijā ("Dospat"), Smoļanas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drjanova Pilsēta Bulgārijā ("Drjanovo"), Gabrovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dulova Pilsēta Bulgārijā ("Dulovo"), Silistras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dunavci Pilsēta Bulgārijā ("Dunavci"), Vidinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dupnica Pilsēta Bulgārijā ("Dupnica"), Kjustendilas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dvemogili Pilsēta Bulgārijā ("Dve Mogili"), Ruses apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elena Pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elhova Pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elinpelina Pilsēta Bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Etropole Pilsēta Bulgārijā ("Etropole"), Sofijas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gabrova Pilsēta Bulgārijā ("Gabrovo"), apgabala administratīvais centrs, 60200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galabova Pilsēta Bulgārijā ("Gālābovo"), Stara Zagoras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Generaltoševa Pilsēta Bulgārijā ("General Toševo"), Dobričas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glavinica Pilsēta Bulgārijā ("Glavinica"), Silistras apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goce Delčeva pilsēta Bulgārijā ("Goce Delčev"), Blagojevgradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Godeča Pilsēta Bulgārijā ("Godeč"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Guļanci Pilsēta Bulgārijā ("Guljanci"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harmanli Pilsēta Bulgārijā ("Harmanli"), Haskovas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hisarja Pilsēta Bulgārijā ("Hisarja"), Plovdivas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ihtimana Pilsēta Bulgārijā ("Ihtiman"), Sofijas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iskara Pilsēta Bulgārijā ("Iskar"), Plevenas apgabalā, 3470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Isperiha Pilsēta Bulgārijā ("Isperih"), Razgradas apgabalā, 9050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivailovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Ivajlovgrad"), Haskovas apgabalā, 3670 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jablanica Pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jakoruda Pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karlova Pilsēta Bulgārijā ("Karlovo"), Plovdivas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karnobata Pilsēta Bulgārijā ("Karnobat"), Burgasas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaspičana Pilsēta Bulgārijā ("Kaspičan"), Šumenas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavarna Pilsēta Bulgārijā ("Kavarna"), Dobričas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazanlaka Pilsēta Bulgārijā ("Kazanlak"), Stara Zagoras apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kermena Pilsēta Bulgārijā ("Kermen"), Slivenas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kjustendila Pilsēta Bulgārijā ("Kjustendil"), apgabala administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kneža Pilsēta Bulgārijā ("Kneža"), Plevenas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kosteneca Pilsēta Bulgārijā ("Kostenec"), Sofijas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostinbroda Pilsēta Bulgārijā ("Kostinbrod"), Sofijas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotela Pilsēta Bulgārijā ("Kotel"), Slivenas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kozloduja Pilsēta Bulgārijā ("Kozloduj"), Vracas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kresna Pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kričima Pilsēta Bulgārijā ("Kričim"), Plovdivas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krivodola Pilsēta Bulgārijā ("Krivodol"), Vracas apgabalā, 3260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krumovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Krumovgrad"), Kardžali apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kubrata Pilsēta Bulgārijā ("Kubrat"), Razgradas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kula Pilsēta Bulgārijā ("Kula"), Vidinas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laki Pilsēta Bulgārijā ("Laki"), Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levska Pilsēta Bulgārijā ("Levski"), Plevenas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļaskoveca Pilsēta Bulgārijā ("Ljaskovec"), Veliko Tarnovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubimeca Pilsēta Bulgārijā ("Ljubimec"), Haskovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loma Pilsēta Bulgārijā ("Lom"), Montanas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loveča Pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loznica Pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lukovita Pilsēta Bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madana Pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magliža Pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melnika Pilsēta Bulgārijā ("Melnik"), Blagojevgradas apgabalā, 340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezdra Pilsēta Bulgārijā ("Mezdra"), Vracas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizija Pilsēta Bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momčilgrada Pilsēta Bulgārijā ("Momčilgrad"), Kardžali apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montana Pilsēta Bulgārijā ("Montana"), apgabala administratīvais centrs, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nesebara Pilsēta Bulgārijā ("Nesebar"), Burgasas apgabalā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikopole Pilsēta Bulgārijā ("Nikopol"), Plevenas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omurtaga Pilsēta Bulgārijā ("Omurtag"), Targovištes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opaka Pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orjahova Pilsēta Bulgārijā ("Orjahovo"), Vracas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Panagjurište Pilsēta Bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parvomaja Pilsēta Bulgārijā ("Parvomaj"), Plovdivas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pāvelbaņa Pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlikeni Pilsēta Bulgārijā ("Pavlikeni"), Veliko Tarnovas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pazardžika Pilsēta Bulgārijā ("Pazardžik"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pernika Pilsēta Bulgārijā ("Pernik"), apgabala administratīvais centrs, 78900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peštera Pilsēta Bulgārijā ("Peštera"), Paradžikas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pirdopa Pilsēta Bulgārijā ("Pirdop"), Sofijas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plovdiva Pilsēta Bulgārijā ("Plovdiv"), apgabala administratīvais centrs, 369300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polski Trambeša pilsēta Bulgārijā ("Polski Trambeš"), Veliko Tarnovas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomorije Pilsēta Bulgārijā ("Pomorie"), Burgasas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Popova Pilsēta Bulgārijā ("Popovo"), Targovištes apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pordima Pilsēta Bulgārijā ("Pordim"), Plevenas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Praveca Pilsēta Bulgārijā ("Pravec"), Sofijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Primorska Pilsēta Bulgārijā ("Primorsko"), Burgasas apgabalā, 3550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Provadija Pilsēta Bulgārijā ("Provadija"), Varnas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radneva Pilsēta Bulgārijā ("Radnevo"), Stara Zagoras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radomira Pilsēta Bulgārijā ("Radomir"), Pernikas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakitova Pilsēta Bulgārijā ("Rakitovo"), Pazardžikas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rakovska Pilsēta Bulgārijā ("Rakovski"), Plovdivas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Razgrada Pilsēta Bulgārijā ("Razgrad"), apgabala administratīvais centrs, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Razloga Pilsēta Bulgārijā ("Razlog"), Blagojevgradas apgabalā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rila Pilsēta Bulgārijā ("Rila"), Kjustendilas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Romana Pilsēta Bulgārijā ("Roman"), Vracas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rudozema Pilsēta Bulgārijā ("Rudozem"), Smoļanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruse Pilsēta Bulgārijā ("Ruse"), apgabala administratīvais centrs, 160400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samokova Pilsēta Bulgārijā ("Samokov"), Sofijas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandanska Pilsēta Bulgārijā ("Sandanski"), Blagojevgradas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Septemvri Pilsēta Bulgārijā ("Septemvri"), Pazardžikas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevlijeva Pilsēta Bulgārijā ("Sevlievo"), Gabrovas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silistra Pilsēta Bulgārijā ("Silistra"), apgabala administratīvais centrs, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simeonovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Simeonovgrad"), Haskovas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Simitli Pilsēta Bulgārijā ("Simitli"), Blagojevgradas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slivena Pilsēta Bulgārijā ("Sliven"), apgabala administratīvais centrs, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slivnica Pilsēta Bulgārijā ("Slivnica"), Sofijas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smjadova Pilsēta Bulgārijā ("Smjadovo"), Šumenas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smoļana Pilsēta Bulgārijā ("Smoljan"), apgabala administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sopota Pilsēta Bulgārijā ("Sopot"), Plovdivas apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sozopole Pilsēta Bulgārijā ("Sozopol"), Burgasas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sredeca Pilsēta Bulgārijā ("Sredec"), Burgasas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stambolijska Pilsēta Bulgārijā ("Stambolijski"), Plovdivas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stara Zagora pilsēta Bulgārijā ("Stara Zagora"), apgabala administratīvais centrs, 149400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Straldža Pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stražica Pilsēta Bulgārijā ("Stražica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strelča Pilsēta Bulgārijā ("Strelča"), Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sungurlare Pilsēta Bulgārijā ("Sungurlare"), Burgasas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suvorova Pilsēta Bulgārijā ("Suvorovo"), Varnas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svilengrada Pilsēta Bulgārijā ("Svilengrad"), Haskovas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svištova Pilsēta Bulgārijā ("Svištov"), Veliko Tarnovas apgabalā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svoge Pilsēta Bulgārijā ("Svoge"), Sofijas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šabla Pilsēta Bulgārijā ("Šabla"), Dobričas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šivačeva Pilsēta Bulgārijā ("Šivačevo"), Slivenas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumena Pilsēta Bulgārijā ("Šumen"), apgabala administratīvais centrs, 89200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Targovište Pilsēta Bulgārijā ("Targovište"), apgabala administratīvais centrs, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tervela Pilsēta Bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tetevena Pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Topolovgrada Pilsēta Bulgārijā ("Topolovgrad"), Haskovas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trjavna Pilsēta Bulgārijā ("Trjavna"), Gabrovas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trojana Pilsēta Bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tutrakana Pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvardica Pilsēta Bulgārijā ("Tvardica"), Slivenas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugarčina Pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valčedrama Pilsēta Bulgārijā ("Valčedram"), Montanas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valčidola Pilsēta Bulgārijā ("Valči dol"), Varnas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varbica Pilsēta Bulgārijā ("Varbica"), Šumenas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Varna Pilsēta Bulgārijā ("Varna"), apgabala administratīvais centrs, 348500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veliko Tarnova pilsēta Bulgārijā ("Veliko Tarnovo"), apgabala administratīvais centrs, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velingrada Pilsēta Bulgārijā ("Velingrad"), Pazardžikas apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vetova Pilsēta Bulgārijā ("Vetovo"), Ruses apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidina Pilsēta Bulgārijā ("Vidin"), apgabala administratīvais centrs, 51600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vraca Pilsēta Bulgārijā ("Vraca"), apgabala administratīvais centrs, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaveta Pilsēta Bulgārijā ("Zavet"), Razgradas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatograda Pilsēta Bulgārijā ("Zlatograd"), Smoļanas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dobrinište Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadžidomova Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belica Pilsēta Bulgārijā, Blagojevgradas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kitena Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aheloja Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černomoreca Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obzora Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kableškova Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sveti Vlasa pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamena Pilsēta Bulgārijā, Burgasas apgabalā, 5350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plačkovci Pilsēta Bulgārijā, Gabrovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meričleri Pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madžarova Pilsēta Bulgārijā, Haskovas apgabalā, 700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džebela Pilsēta Bulgārijā, Kardžali apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boboševa Pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kočerinova Pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sapareva Baņa pilsēta Bulgārijā, Kjustendilas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Letnica Pilsēta Bulgārijā, Lovečas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brusarci Pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boičinovci Pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baršeca Pilsēta Bulgārijā, Montanas apgabalā, 6260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vetrena Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bataka Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarnica Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belova Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bracigova Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostandova Pilsēta Bulgārijā, Pazardžikas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zemena Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batanovci Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2220 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trana Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brezņika Pilsēta Bulgārijā, Pernikas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slavjanova Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4360 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koinare Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trastenika Pilsēta Bulgārijā, Plevenas apgabalā, 4530 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klisura Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brezova Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuklena Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sadova Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalofera Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baņa Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peruštica Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saedinenije Pilsēta Bulgārijā, Plovdivas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senova Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 1450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borova Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sliva Poļe pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3340 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glodževa Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martena Pilsēta Bulgārijā, Ruses apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nedelina Pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debina Pilsēta Bulgārijā, Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momina Prohoda pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koprivštica Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dragomana Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolna Baņa pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatica Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Božurište Pilsēta Bulgārijā, Sofijas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šipka Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gurkova Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajeva Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krana Pilsēta Bulgārijā, Stara Zagoras apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pliska Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaolinova Pilsēta Bulgārijā, Šumenas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antonova Pilsēta Bulgārijā, Targovištes apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ignatieva Pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debņa Pilsēta Bulgārijā, Varnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suhindola Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kilifareva Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjala Čerkva pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlatarica Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolna Orjahovica pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2014. g.).
- Debeleca Pilsēta Bulgārijā, Veliko Tarnovas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gramada Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bregova Pilsēta Bulgārijā, Vidinas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jambola Pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asenovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Asenovgrad"), Plovdivas apgabalā, Rodopu priekškalnē, 52850 iedzīvotāju (2014. g.); līdz 1934. g. saucās Stanimaka.
- Dimitrovgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haskova Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Haskovo"), apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kardžali Pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Kardžali"), Ardas krastos, apgabala administratīvais centrs, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagojevgrada Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Blagoevgrad"), apgabala administratīvais centrs, 85000 iedzīvotāju (2006. g.), līdz 1950. g. - Gorna Džumaja.
- Petriča Pilsēta Bulgārijas dienvidrietumos ("Petrič"), Blagojevgradas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorna Orjahovica pilsēta Bulgārijas vidienē ("Gorna Orjahovica"), Veliko Tarnovas apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plevena Pilsēta Bulgārijas ziemeļos ("Pleven"), apgabala administratīvais centrs, 112700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bora Pilsēta Čehijā ("Bor"), Plzeņas apgabalā, 4190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Heba Pilsēta Čehijā ("Cheb"), Karlovi Varu apgabalā, 32600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Homutova Pilsēta Čehijā ("Chomutov"), Ūstu apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Līpa pilsēta Čehijā ("Česká Lípa"), Liberecas apgabalā, 36800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Duba pilsēta Čehijā ("Český Dub"), Liberecas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Krumlova pilsēta Čehijā ("Český Krumlov"), Vidusčehijas apgabalā, 13290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Tešīna pilsēta Čehijā ("Český Těšín"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 25150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dvūrkrālove pie Labas pilsēta Čehijā ("Dvůr Králové nad Labem"), Hradeckrāloves apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frīdekmīsteka Pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodonīna Pilsēta Čehijā ("Hodonin"), Dienvidmorāvijas apgabalā, Morāvas labajā krastā, 25090 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jihlava Pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāluva Dvura pilsēta Čehijā ("Králův Dvůr"), Vidusčehijas apgabalā, 7270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Olomouca Pilsēta Čehijā ("Olomouc"), apgabala administratīvais centrs, 99500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pardubice Pilsēta Čehijā ("Pardubice"), Labas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 89500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trovi Štepanova pilsēta Čehijā ("Trhový Štěpánov"), Vidusčehijas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Meziržīči pilsēta Čehijā ("Velké Meziřiči"), Visočinas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česki Broda pilsēta Čehijā (Český Brod"), Vidusčehijas apgabalā, 6860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plzeņa Pilsēta Čehijā, apgabala administratīvais centrs, 168000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasna Hora pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kralupi pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Knina pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libšice pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zruča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lisa pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 8990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prahatice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 11190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mirotice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sedlice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Husineca Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strmilova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bavorova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mirovice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vlahovo Bržezi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lomnice nad Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 1780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jistebnice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2010 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jindržihūvhradeca Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca.
- Horni Plana pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kardašova Rešice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strakonice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 22920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Včelnice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hīnova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rūdolfova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slavonice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Viššī-Broda Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2550 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Hradi pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Netolice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mlada Vožice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2710 iedzīvotāju (2012. g.).
- Piseka Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 29720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Voline Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3010 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plana pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Bistržice pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tabora Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 35000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Suhdola pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zliva Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožmberka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Volari Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velešīna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Borovani Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lišova Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Protivīna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trhove Svini pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Behine Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 5340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veseli pie Lužnices pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blatna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vodnani Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kaplice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sobesļava Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sezimovo Ūsti pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7310 iedzīvotāju (2012. g.).
- Deštna Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dačice Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vimperka Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tīna pie Vltavas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršebona Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāže pie Nežarkas pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Milevsko Pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brno Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais centrs, 385900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kuržima Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jevišovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kijova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veseli pie Morāvas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 11470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Olešnice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blansko Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 20840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Viškova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Kounice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržeclava Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 24920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ždānice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kunštāta Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ivanovice pie Hanas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podivīna Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Miroslava Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 2910 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Pavlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3080 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūjezda pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrušovani pie Jevišovkas pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Znojmo Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 33960 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1221. g.
- Rajhrada Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valtice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rājeca-Jestršebi Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Židlohovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lanžhota Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zbīšova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Bīlovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Opatovice pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 3960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bzeneca Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vracova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Adamova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Oslavani Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pohorželice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modržice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 4890 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rousīnova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāžnice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rosice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hustopeče Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravski Krumlova pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ivančice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sladkova pie Brno pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dubņani Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bučovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Letovice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 6780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šlapanice Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mikulova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tišnova Pilsēta Čehijā, Dienvidmorāvijas apgabalā, 8920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Boskovice Pilsēta Čehijā, Diewnvidmorāvijas apgabalā, 11450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rihnova pie Knēžas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 11250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Špindlerūva Mlīna pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pilnīkova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jaromērša Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrhlabi Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Železnice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jičīna Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nasavrki Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libaņa Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Teplice pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 1720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nāhoda Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 20430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lāzne Bēlohrada pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svoboda pie Ūpos pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Borohrādeka Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kopidlno Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nehanice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Solnice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sobotka Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mezimešti Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Smiršice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rtine Podkrkonoši pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trutnova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 30860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Opočno Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žaclērža Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 3440 iedzīvotāju (2012. g.).
- Police pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostinne Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vamberka Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 4680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Skalice pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlumeca pie Cidlinas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūpice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Starkova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hronova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tīnište pie Orlices pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobruška Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 6990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Bidžova pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Broumova Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 7750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Janske Lāzņe pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Červeni Kosteleca pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8530 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horšice Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Veseli pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Miletīna Pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Paka pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Metijas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Metujas pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 9730 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mariānske Lāzņe pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabala dienvidos, Slavkovas Meža piekalnē, 13300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Bečova pie Teplas pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Abertami Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aša Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lāzne Kinžvarta pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ostrova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 17200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hroznetīna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Olovi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
- Skalna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bohova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Boži Dara pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plesna Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hranice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sokolova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 23880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lubi Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žlutice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Sedlo pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržezova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 2750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loketa Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tepla Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jāhimova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rotava Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Toužima Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Role pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasne Ūdoli pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Habartova Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kinšperka pie Ohržes pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Slavkova pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hiše Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršebuza Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 75 iedzīvotāji (2012. g.).
- Krasno Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nejdeka Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 8220 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Blatna pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Františkovi Lāzne pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Rūdu kalnu piekājē, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kraslice Pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Osečna Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Bora pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rovensko pie Troskami pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke pie Jizeras pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Turnova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 14340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Harrahova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1550 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jabloneca pie Jirezes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lučani pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Duba Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žandova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 1990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ralsko Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rihnova Jablonce pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hejnice Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hodkovice pie Mohelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zākupi Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2810 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velke Hamri pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2820 iedzīvotāju (2012. g.).
- Raspenava Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokitnice pie Jirezas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 2890 iedzīvotāju (2012. g.).
- Desna Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Smržovka Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablonne Podještēdi pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3690 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Smrkemes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāže pie Ralskes pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kamenicki Šenova pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Cvikova Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jabloneca pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 45300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Doksi Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jilemnice Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lomnice pie Popelkas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 5640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrastava Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Železņi Broda pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mimoņa Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tanvalda Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frīdlanta Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrādeka pie Nisas pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Semili Pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 8630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ostrava Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais centrs, 297400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Studēnka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frenštāta pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 10990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlučīna Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bruntāla Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 16990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bohumīna Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kopršivnice Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 2340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novi Jičīna pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krnova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 24650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Budišova pie Budišovkas pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Orlova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Janova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Štramberka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržidlična Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesto Albrehtice pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršineca Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 36750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Andelska Hora pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brušperka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Paskova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Benešova pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klimkovice Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 4240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrbno pie Pradēda pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablunkova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Opava Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Karvina Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 58900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Fulneka Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vītkova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šenova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6020 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kravarže Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vratimova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 6930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Petršvalda Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7060 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rihvalda Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Odri Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bīloveca Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 7560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Havīržova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rīmaržova Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršībora Pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 8640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frīdlanta pie Ostravices pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 9750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uničova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jesenīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 11840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Potštāta Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žulova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šternberka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vidnava Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 1370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zābržeha Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hranice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nemčice pie Hanas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Štīti Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plumlova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tovačova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šumperka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Konice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca Hanā pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Javornīka Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 2970 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velka Bistršice pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loštice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3060 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravski Berouna pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hanušovice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlate Hori pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prostejova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 44400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršerova Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 45000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kojetīna Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 6380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lipnīka pie Bečvas pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 8250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mohelnice Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litovela Pilsēta Čehijā, Olomoucas apgabalā, 9920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlinsko Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lanškrouna Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litomišla Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Mīto pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 12470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brandīsa pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsti pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravska Tršebova pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistre Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ronova pie Doubravas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.).
- Seča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svitavi Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržezova pie Svitavas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrohūvtīneca Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Jeleni pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Proseča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrudima Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 23200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dašice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Luže Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2530 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jevīčko Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hvaletice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrasta Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršemošnice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablonne pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lāzne Bohdaneča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sezemice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slatiņani Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krālīki Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Heržmanūvmesteca Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Skuteča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 5230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žamberka Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Letohrada Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hoceņa Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Polička Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8970 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršelouča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hartmanice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1060 iedzīvotāju (2012. g.).
- Domažlice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mečīna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sušice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 11270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Manētīna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1180 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černošīna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nalžovske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tahova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostouņa Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Všerubi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kasejovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāžova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kožlani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokicani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kašperske Hori pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mīto Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kladrubi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1530 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršimda Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1540 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pobēžovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Planice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Švihova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Železņa Ruda pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Radnice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bēla pie Radbuzas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 1880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesto Touškova pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2070 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mirošova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klatovi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 22370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Janovice pie Ūhlavas pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rejštejna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zbiroha Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2540 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plasi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spālene Poršīči pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrādeka Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 2860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kaznējova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3110 iedzīvotāju (2012. g.).
- Staņkova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kralovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stoda Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nepomuka Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 3810 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Bržiza pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūteri Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rabi Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršemošna Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holīšova Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4940 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stari Plzeneca pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horšovski Tīna pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 4980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nīrsko Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kdiņe Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5210 iedzīvotāju (2012. g.).
- Plana Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horaždžovice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 5570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobržani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nīržani Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršeštice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stršibro Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bezdružice Pilsēta Čehijā, Plzeņas apgabalā, 910 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libereca Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Plezņa Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 162600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Karlovi Vari pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zlīna Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 75600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hradeckrālove Pilsēta Čehijā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ūsti pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Verneržice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rumburka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 11150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roudnice pie Labas pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hržibska Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krupka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 14430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hoštka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Varnsdorfa Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bīlina Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15710 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klaštereca pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršebenice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kadaņa Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 18760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Louni Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Jiršetīna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Poustevna pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1940 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velki Šenova pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrouteka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 1960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žateca Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 19800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Budiņe pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hroba Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2090 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jirkova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mikulašovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kriri Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2420 iedzīvotāju (2012. g.).
- Habaršovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bohušovice pie Ohržes pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litvīnova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 27400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūštēka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Koštaņi Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Terezīna Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trmice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vejprti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3280 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libohovice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3540 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krasna Ļipa pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3640 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loma Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vīsluni Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 380 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benešova pie Polučnici pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 3830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hora Svate Kateršini pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jiržikova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlumeca Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Meziborži Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 4820 iedzīvotāju (2012. g.).
- Oseka Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dečīna Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 50300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Teplice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Postoloprti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jilove Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libočani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Česka Kamenice pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ledvice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šluknova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podboržani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Maštova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dubi Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Štēti Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 8770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Loučna pie Kļinovces pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 90 iedzīvotāju (2012. g.).
- Duhcova Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lovosice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 9390 iedzīvotāju (2012. g.).
- Blšani Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 960 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litomeržice Pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, Labas labajā krastā, 25520 iedzīvotāju (2012. g.).
- Milovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Časlava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 10140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libēhova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Čelakovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vlašima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 11770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podebradi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 13990 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ršicani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14410 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nimburka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 14610 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mšeno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roždalovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neratovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16410 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rakovnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16430 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostomice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Benešova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pišeli Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1690 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jesenice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kouršima Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zāsmuki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1850 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veltrusi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1860 iedzīvotāju (2012. g.).
- Berouna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 18920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Smečno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Meļnīka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 19350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kutna Hora pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 20350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tineca pie Labas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žebrāka Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neveklova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dolni Bousova pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Klecani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2610 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sedleca-Prčice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mesteca Krālove pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2930 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velvari Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 2980 iedzīvotāju (2012. g.).
- Libušīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Buštehrada Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3050 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uhlīršķe Janovica pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3090 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rševnice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnihovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3170 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sadska Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršībrama Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 33030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobrovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3310 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobršichovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosteleca pie Černīmi Lesi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržeznice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3610 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sāzava Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3770 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistršice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4010 iedzīvotāju (2012. g.).
- Unhošta Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4110 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zdice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jilove Prāga pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mlada Boleslava pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 44230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožmitāla pie Tršemšīnas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pečki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Votice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rudna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kosmonosi Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hluboka pie Vltavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4970 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnišeka pie Brdi pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Strašeci pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Odolena Voda pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stohova Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5590 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tineca pie Sazavas pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūvali Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černošice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horšovice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 6830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kladno Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 69400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Benatki pie Jirezes pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sedlčani Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7470 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hostivice Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Roztoki Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 7920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mnihovo Hradište pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobržiša Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kolīna Pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, osta Labas krastos, 31030 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hoteborža Pilsēta Čehijā, Visocinas apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Červena Ržečice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto Morāvijā pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Humpoleca Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Habri Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1330 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svratka Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pelhržimova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 16300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrotovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Cerekeva pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1790 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černovice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 1830 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ždjara pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Havličkūvbroda Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 23500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Počatki Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Golčūva Jenīkova pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 2660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žirovnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ždireca pie Doubravas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brtnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3720 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršebīča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršibislava Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jaromeržice pie Rokitnas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jemnice Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pacova Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nāmešta pie Oslavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velka Biteša pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Polna Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ledeča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Telča Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršešta Pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svetla pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moravske Budejovice pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 7580 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistršice pie Pernštenjas pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 8480 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holešova Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožnova pie Radhoštja pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uherski Broda pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Otrokovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valašske Meziržīči pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uherske Hradište pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Karolinka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vsetīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 26800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kelča Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kromeržīža Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Koričani Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Morkovice-Slīžani Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slušovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Frištāka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 3700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Uherski Ostroha pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hluka Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bojkovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vizovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valašske Kolobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Valašske Klobouki pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hropiņe Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Luhačovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kunovice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zubrži Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brumova-Bilnice Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 5780 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stare Mesto pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slavičīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hulīna Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Napajedla Pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bistršice pie Hostīna pilsēta Čehijā, Zlīnas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mosta Pilsēta Čehijas Republikā, Ūstu apgabalā, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvandžu Pilsēta Dienvidkorejas dienvidos (angļu val. "Kwangju"), provinces centrs, veido atsevišķu administratīvu vienību - Kvandžu apgabalu, 1413400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lautoka Pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabala administratīvais centrs, Viti Levu salā, 36100 iedzīvotāju (1996. g.).
- Nandi Pilsēta Fidži Republikā, Rietumu apgabalā, Viti Levu salā, 9170 iedzīvotāju (1996. g.).
- Lambasa Pilsēta Fidži Republikā, Ziemeļu apgabala administratīvais centrs, Vanua Levu salā, 6490 iedzīvotāju (1996. g.).
- Karnūlu Pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Afula pilsēta Izraēlā (_'Afula_), Ziemeļu apgabalā.
- Abū Sināna pilsēta Izraēlā (_Abū Sinān_, _Abu Snan_), Ziemeļu apgabalā.
- Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Agadira pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), Karaghandi apgabalā; Akadira.
- Baikonira Pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, līdz 2050. gadam iznomāta Krievijai kopā ar kosmodroma teritoriju 57 kvadrātkilometru platībā, 73000 iedzīvotāju (2014. g.), anklāvs Kizilordas apgabala teritorijā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Kekšetau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala administratīvais centrs, 140950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1832. g.
- Ereimentau Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabala austrumu daļā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Stepnogora Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g.
- Deržavina Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, Esilas (Išimas) kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 6300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Sergejevka Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, pie Esilas upes, 7300 iedzīvotāju (2015. g.).
- Esila Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 10900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Akkela Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Makinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 17200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Atbasara Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1892 g.
- Stepņaka Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 3840 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Ščučinska Pilsēta Kazahstānā, Akmolas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 46000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Hromtau Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
- Embi Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Žema Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Temira Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, 2520 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
- Šalkara Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1928. g.
- Kandiaghaša Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, rajona administratīvais centrs, 32100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Taldikorghana Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala administratīvais centrs, 135900 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Išarala Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabala austrumu daļā, Temtekas upes krastos, 17500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
- Ištebe Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Tekeli Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Esika Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 38440 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Žarkenta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1891. g.
- Talghara Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Sarkanta Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Kapšaghaja Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaskelena Pilsēta Kazahstānā, Almati apgabalā, rajona administratīvais centrs, 64600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Kizilorda Pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, 214600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Atirau Pilsēta Kazahstānā, apgabala administratīvais centrs, osta Urālas kreisajā krastā, 197500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
- Kulsari Pilsēta Kazahstānā, Atirau apgabalā, rajona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Eskemena Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 314000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g., līdz 1992. g. sucās Ustjkamenogorska.
- Ridera Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļaustrumu daļā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Kurčatova Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1948. g.
- Semeja Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, 311500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1782. g.; Semipalatinska.
- Ajageza Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Zirjanovska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šara Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 7710 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Serebrjanska Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 9070 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Zaisana Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 15700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1941. g.
- Šemonaiha Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Aksvata Pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā.
- Džetisaja Pilsēta Kazahstānā, Čimkentas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs.
- Šimkenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem.
- Šardara Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 30850 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Arisa Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Arisas upes kreisajā krastā, 42280 iedzīvotāju, pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Tirkistana Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, 156300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kentau Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, Karatau grēdas nogāzē, 64700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1955. g.
- Sariaghaša Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, pie Uzbekistānas robežas, iepretī Taškentai (20 km no tās), rajona administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Lengera Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Žetsaja Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Aksukenta Pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabalā.
- Akšatau Pilsēta Kazahstānā, Karagandhi apgabalā.
- Aksuajuli Pilsēta Kazahstānā, Karagandhi apgabalā.
- Priozera Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 13370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Temirtau Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1945. g.
- Šahtinska Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Sarana Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Aktau pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 50 km uz ziemeļiem no apgabala centra.
- Setbajeva Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
- Žezkazghana Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 84800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Karažala Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Balkaša Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, Balhaša ezera ziemeļu krastā, 71300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Karkarali Pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1868. g.
- Arala Pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 31760 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kazali Pilsēta Kazahstānā, Kizilordas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1867. g.
- Kostanaja Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala administratīvais centrs, 222600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1893. g.
- Arkalika Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabala austrumos, 28900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Rudnija Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, 114200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Ļisakovska Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 36800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1971. g.
- Žitikara Pilsēta Kazahstānā, Kostanajas apgabalā, Šortandi krastos, rajona administratīvais centrs, 35100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Aktau pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko.
- Žanaezena Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
- Fortševčenko Pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
- Ekibastuza pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 131250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Aksu Pilsēta Kazahstānā, Pavlodaras apgabalā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Orala Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 228300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1613. g.; Uraļska.
- Aksaja Pilsēta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Karaghandi Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 485700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1934. g.
- Aktebe Pilsēta Kazahstānā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska.
- Petropavla Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 207900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1807. g.; Petropavlovska.
- Bulajeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļos, 7600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Sergejeva Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, 7370 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Tajinša Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Mamļuta Pilsēta Kazahstānā, Ziemeļkazahstānas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 7240 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Taraza Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala administratīvais centrs, 352800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žanatasa Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, 21650 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
- Karatau Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Šu Pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
- Pavlodara Pilsēta Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Irtišas labajā krastā, 330500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1861. g.
- Ammohosta Pilsēta Kipras salas austrumos, apgabala administratīvais centrs (Ziemeļkipra), 40900 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta III gs. p. m. ē. kā Arsinoja; Famagusta; Gazimagusa.
- Karasū Pilsēta Kirgizstānā ("Kara-Suu"), Ošas apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Toktogula Pilsēta Kirgizstānā ("Toktogul"), Džalalabatas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kekdžangaka Pilsēta Kirgizstānā, Džalalabatas apgabalā, Fergānas grēdas nogāzē 1500 m vjl., \~20000 iedzīvotāju.
- Taškemira Pilsēta Kirgizstānā, Džlalabatas apgabalā, Narinas labajā krastā, 34800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aksū pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, \~10000 iedzīvotāju.
- Čolponata Pilsēta Kirgizstānā, Isikula apgabalā, piestātne Isikula ziemeļu krastā, 10500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Džalalabata Pilsēta Kirgizstānā, Kugartas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mailūsū Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā 1300 m vjl., 22900 iedzīvotāju (2009. g.).
- Sulukta Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Uzgena Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabalā, Fergānas grēdas rietumu piekājē, Karadarjas labajā krastā, 49400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Talasa Pilsēta Kirgizstānas Republikā 1280 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 34500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Oša Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Akburads krastos, Fergānas ielejas dienvidu priekškalnēs 870-1110 m vjl., apgabala administratīvais centrs, 224300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Narina Pilsēta Kirgizstānas Republikā, apgabala administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Tokmoka Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabala administratīvais centrs, 54900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Karabalta Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Čujas apgabalā, 41900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Karakola Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabala administratīvais centrs, 61900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Balikči Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Isikula apgabalā, Isikula ezera rietumu galā, 40700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ezgena Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, 48000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kizilkija Pilsēta Kirgizstānas Republikā, Ošas apgabalā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, 31600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Gavrilovposada Pilsēta Krievijā ("Gavrilov Posad"), Ivanovas apgabalā, 6050 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holma Pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijkuta Pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Suvorova Pilsēta Krievijā ("Suvorov"), Tulas apgabala rietumos, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gaja Pilsēta Krievijā ("Гай"), Orenburgas apgabalā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļikamska Pilsēta Krievijā Permas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Kamas kreisajā krastā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Astrahaņa Pilsēta Krievijā pie Volgas ietekas Kaspijas jūrā, apgabala administratīvais centrs, jūras un upes osta Volgas deltā, 530860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnokamenska Pilsēta Krievijā, Aizbaikāla apgabalā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blagoveščenska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala administratīvais centrs, osta pie Zejas ietekas Amūrā, 220000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1858. g.
- Belogorska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidaustrumos, Tomas krastos, 67500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.; līdz 1935. g. – Aleksandrovska, 1935.–1957. g. – Kuibiševka Vostočnaja.
- Zavitinska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svobodnija Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidos, osta Zejas labajā krastā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Aleksejevska.
- Šimanovska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala dienvidrietumos, Boļšaja Peras krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skovorodina Pilsēta Krievijā, Amūras apgabala rietumos, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raičihinska Pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tinda Pilsēta Krievijā, Amūras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vologda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 308200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurgāna Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 325700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smoļenska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 331000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Belgoroda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Kurska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 431200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 487000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļipecka Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 509700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rjazaņa Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 530300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemerova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 544000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orenburga Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, atrodas Urālas krastos, 529600 iedzīvotāju (2007. g.), 1938.-1957. g. saucās Čkalova.
- Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
- Uļjanovska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta pie Kuibiševas ūdenskrātuves, 616700 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. saucās Simbirska.
- Tomska Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Tomas labajā krastā, 557200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tjumeņa Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Turas krastā, 679900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kostroma Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas kreisajā krastā, 273400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Volgas labajā krastā (Volgogradas ūdenskrātuve), 841000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tambova Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, piestātne Cna kreisajā krastā, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļvičegodska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Vičegdas labajā krastā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šenkurska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, piestātne Vagas labajā krastā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala dienvidos, Veļas krastos, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oņega Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabala ziemeļrietumos, jūras osta Oņegas grīvā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severodvinska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 187300 iedzīvotāju (2014. g.), 1938.-1957. g. saucās Molotovska.
- Ņandoma Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirnija Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 31400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezeņa Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korjažma Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novodvinska Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotlasa Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kargopole Pilsēta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Oņegas kreisajā krastā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ahtubinska Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabala ziemeļos, Volgas attekas Ahtubas kreisajā krastā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narimanova Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Znamenska Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harabali Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas attekas Ahtubas krastos, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamizjaka Pilsēta Krievijā, Astrahaņas apgabalā, Volgas deltā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šebekina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidos, Ņežegolas krastos, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gubkina Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabala ziemeļos, 87900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 220600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stroiteļa Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļeksejevka Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 38900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koroča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Graivorona Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birjuča Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2005. g.
- Novijoskola Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Oskolas kreisajā krastā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksejevka Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
- Valuiki Pilsēta Krievijā, Belgorodas apgabalā, Valujas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brjanska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala administratīvais centrs, 408500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karačeva Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā austrumos, Sņežetas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trubčevska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zlinka Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala rietumos, 5500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žukovka Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Desnas kreisajā krastā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fokina Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seļca Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Staroduba Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uņeča Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Djatjkova Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novozibkova Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mgļina Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suraža Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas krastos, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Počepa Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Sudostas krastos, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļinci Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala rietumos, Simas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Karabaša Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļos, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Satka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņazepetrovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabala ziemeļrietumos, Ņazjas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjuzaņa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kopeiska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 141900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miasa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasļi Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katavivanovska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kusa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bakala Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 20260 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Jemanželinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trjohgornija Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korkina Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kištima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magņitogorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 414900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sņežinska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čebarkuļa Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Čebarkula ezera krastā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Zlatousta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālos, Ajas krastos, 171000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasta Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Dienvidurālu austrumu nogāzē, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartali Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Kartaliajatas kreisajā krastā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjkatava Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troicka Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Uveļkas ietekas Ujā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miņjara Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sima Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Simas upes krastos, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņijufaļeja Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Ufaļejas krastos, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņeuraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Urālas augšteces kreisajā krastā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Južnouraļska Pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, Uveļkas kreisajā krastā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeļabinska Pilsēta Krievijā, Dienvidurālos, Miasas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1169000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birobidžana Pilsēta Krievijā, Ebreju autonomā apgabala administratīvais centrs, 74800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopā 1937. g.
- Oblučje Pilsēta Krievijā, Ebreju autonomajā apgabalā, Hingānas krastos, 8850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajevska pie Amūras pilsēta Krievijā, Habarovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baikaļska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Baikāla dienvidu krastā, 13120 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Šeļehova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, 46800 iedzīvotāju (2014. g.); Šeļihova.
- Sļudjanka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Baikāla ezera dienvidu piekrastē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zima Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, Okas krastos, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidos, osta Angāras kreisajā krastā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tuluna Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Ijas krastos, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņeudinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala dienvidrietumos, Udas krastos, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taišeta Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birjusinska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Birjusas labajā krastā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Vihorevka Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala rietumos, Vihorevas kreisajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bodaibo Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Vitimas labajā krastā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1903. g.
- Žeļeznogorska-Iļimska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirenska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļos, osta pie Kirengas ietekas Ļenā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjiļimska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļrietumos, Angāras kreisajā krastā, 83600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Angarska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 229600 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1948. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
- Sajanska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeremhova Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Usoļje-Sibirska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Usoļje.
- Alzamaja Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pietekas Toporokas krastos, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjkuta Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, osta Ļenas kreisajā krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bratska Pilsēta Krievijā, Irkutskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 238800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vičuga Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala vidienē, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjeveca Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Privolžska Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabala ziemeļrietumos, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Juža Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodņiki Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komsomoļska Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pučeža Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Gorkijas ūdenskrātuves rietumu krastā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiņešma Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 86000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pļosa Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navoloki Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šuja Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Tezas krastos, 58600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Furmanova Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kohma Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Uvodas krastos, Ivanovas piepilsēta, 29400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teikova Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Vjazmas krastos, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžska Pilsēta Krievijā, Ivanovas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daņilova Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Gavrilovjama Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rostova Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubima Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miškina Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pošehoņje Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska.
- Ugļiča Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tutajeva Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska.
- Pereslavļzaļeska Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa.
- Ribinska Pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kozeļska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidaustrumos, Žizdras krastos, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žizdra Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala dienvidos, Žizdras krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarusa Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obņinska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 107300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balabanova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļaustrumos, Protvas krastos, 25660 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1972. g.
- Mediņa Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Medinkas krastos, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borovska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļos, Protvas krastos, rajona administratīvais centrs, 11700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., apkaimē arhitektūras ansamblis - Borovskas Pafnutija klosteris.
- Juhnova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabala ziemeļrietumos, Ugras labajā krastā, 6460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jermoļina Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kremjonki Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sosenska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žukova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suhiņiči Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kondrova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malojaroslaveca Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļudinova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meščovska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mosaļska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spasdemenska Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belousova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirova Pilsēta Krievijā, Kalugas apgabalā, Bolvas krastos, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerņahovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņigradas apgabalā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās - Insterburga, pilsētas tiesības kopš 1336. g.
- Ozjorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena.
- Pravdinska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidos, Lavas krastos, 4300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Frīdlande.
- Laduškina Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidrietumos, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1314. g., līdz 1946. g. saucās Ludvigsorta.
- Svetlogorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Raušene.
- Svetlija Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baltijska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, neaizsalstoša osta, 32900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Pillava.
- Slavska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Heinrihsvalde.
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļos, piestātne Nemunas kreisajā krastā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Tilzīte.
- Pioņerska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Neikūrene.
- Zeļenogradska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Kranca.
- Ņemana Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvardeiska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gurjevska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņesterova Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Štallupēnene.
- Bagrationovska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 6230 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1336. g., līdz 1946. g. saucās Prūšu Eilava.
- Mamonova Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1301. g., līdz 1947. g. saucās Heiligenbeila.
- Poļeska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Deimas kreisajā krastā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Labiava.
- Primorska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Kaļiņingradas līča ziemeļu krastā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Fišhauzene.
- Guseva Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoznamenska Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisajā krastā, 3360 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
- Kaltana Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidos, Kondomas krastos, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļos, 47250 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Topki Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurga Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabala ziemeļrietumos, 81400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prokopjevska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 202700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gurjevska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Polisajeva Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mariinska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anžerosudženska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 74400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1897. g., pilsētas tiesības kopš 1931. g.
- Salaira Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiseļovska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 94500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļeņinska-Kuzņecka Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, 99300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miski Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kalnu Šorijā, pie Mrasu ietekas Tomā, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taštagola Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Kondomas krastos, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osiņņiki Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Kandalepas ietekas Kondomā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meždurečenska Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, pie Usas ietekas Tomā, 98900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belova Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 74300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Novokuzņecka Pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska.
- Belaja Holuņica pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1764. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
- Luza Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koteļņiča Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muraši Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malmiža Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirsa Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zujevka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Čepcas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaranska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Jaraņas labajā krastā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omutņinska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Omutnajas krastos, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovočepecka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, pie Čepcas ietekas Vjatkā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sosnovka Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas kreisajā krastā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slobodska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjatskije Poļani pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orlova Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, piestātne Vjatkas labajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), 1923.-1991. g. saucās Halturina.
- Novovjatska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, tagad Kirovas pilsētas rajons.
- Uržuma Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Uržumkas kreisajā krastā, 10080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noļinska Pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Vojas labajā krastā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vladimira Pilsēta Krievijā, Kļazmas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 350100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Usinska Pilsēta Krievijā, Komi Republikā apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manturova Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala austrumos, Unžas labajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kologriva Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļos, piestātne Unžas krastos, 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļigaļiča Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabala ziemeļrietumos, Kostromas krastos, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgorečenska Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gaļiča Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņerehta Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šarja Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čuhloma Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Makarjeva Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 6900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņeja Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buja Pilsēta Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas upes krastos, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novokubanska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kropotkina Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurgaņinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Labas labajā krastā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artjomovska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
- Šaripova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nazarova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petuhova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šumiha Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidaustrumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščučje Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala dienvidrietumos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kataiska Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabala ziemeļrietumos, Isetas krastos, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurtamiša Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makušina Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalmatova Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas krastos, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Šadrinska Pilsēta Krievijā, Kurgānas apgabalā, Isetas kreisajā krastā, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sudža Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala dienvidos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riļska Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala rietumos, Seimas labajā krastā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žeļeznogorska Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala ziemeļrietumos, 97600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Obojaņa Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščigri Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļgova Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurčatova Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1983. g.
- Fateža Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 5850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dmitrijeva Pilsēta Krievijā, Kurskas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikaļova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boksitogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Sosnovijbora Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumos, 67100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visocka Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Visocka salā Viborgas līcī (Somu līča ziemeļrietumos), 1150 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Ūrasa.
- Kamenogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabala ziemeļrietumos, Vuoksas kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volosova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjastroja Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņikoļska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komunara Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubaņa Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volhova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Volhovstroja.
- Kingisepa Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sertolova Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vsevoložska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novaja Lādoga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gatčina Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas kreisajā krastā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivangoroda Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Narvas labajā krastā, iepretim Narvas pilsētai (Igaunijā), 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viborga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, osta Somu līča krastā, 80300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priozjorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma.
- Otradnoje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Ņevas kreisajā krastā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
- Primorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Somu līča ziemeļaustrumu krastā, 5600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1949. g. saucās Koivisto.
- Podporožje Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras krastā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodeinoje Poļe pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Sviras kreisajā krastā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tihvina Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Tihvinkas krastos, 58300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slanci Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Pļusas kreisajā krastā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tosno Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiriši Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labajā krastā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svetogorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Vuoksas krastos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1948. g. saucās Enso.
- Zadonska Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala dienvidos, piestātne Donas kreisajā krastā, 9560 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeļeca Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 106400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čapligina Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g., līdz 1948. g. saucās - Ranenburga.
- Dankova Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Grjazi Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļebedjaņa Pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabalā, Donas krastos, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Susumana Pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ožereļje Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jegorjevska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 71100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaraiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voskresenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozjori Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stupina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puščina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, Okas labajā krastā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vereja Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščerbinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala Novomoskovskas rajonā, 34 km uz dienvidiem no Maskavas, 47500 iedzīvotāju (2017. g.).
- Volokolamska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala rietumos, Gorodenkas krastos, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zveņigoroda Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Maskavas upes krastos, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podoļska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Pahras krastos, 218500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnozavodska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļaustrumos, Kuņjas krastos, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taldoma Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solņečnogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Seņežas ezera krastā, 52800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Sestras krastos, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Visokovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļrietumos, Vjazas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noginska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ramenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sergijevposada Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Drezna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ruza Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peresveta Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Odincova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 140400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žeļeznodorožnija Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 146200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elektrostaļa Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 157400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goļicina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mitišči Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 183200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļuberci Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 185000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koroļova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 187800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elektrougļi Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rošaļa Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kubinka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
- Hotjkova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černogolovka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Staraja Kupavna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Himki Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 225700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apreļevka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Elektrogorska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dedovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luhovici Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Možaiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļikina-Duļova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šatura Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Istra Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Domodedova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37 km uz dienvidiem no Maskavas, 108200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Protvina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoznamenska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koteļņiki Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 39400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kašira Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzeržinska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļimovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vidnoje Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 57300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frjazina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 58200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dmitrova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čehova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Dubna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lobņa Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reutova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dolgoprudnija Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščolkova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 116400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orehovozujeva Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 120700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlovskijposada Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labajā krastā, 65600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žukovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes krastos, 107500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Litkarina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisajā krastā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narofominska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Naras krastos, 62300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kurovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Ņerskas krastos, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolomna Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balašiha Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Pehorkas krastos, 247000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serpuhova Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Naras ietekas Okā, 127100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losinopetrovska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Vorjas ietekas Kļazmā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jahroma Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Broņņici Pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puškina Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 106100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivantejevka Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Vorjas krastos, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovdora Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidrietumos, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zapoļarnija Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabala ziemeļrietumos, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kola Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gadžijeva Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sņežnogorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostrovnoja Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 2040 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oļeņegorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaozjorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, 9860 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļarnija Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Barenca jūras Kolas līča rietumu krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apatīti Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Mončegorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Imandras ezera krastā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļarnije Zori pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidrietumos, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandalakša Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas dienvidu daļā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severomorska Pilsēta Krievijā, Murmanskas apgabalā, osta Barenca jūras Kolas līča austrumu krastā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda.
- Boroviči Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
- Malaja Višera pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čudova Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
- Pestova Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Mologas kreisajā krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okulovka Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labajā krastā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļci Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdaja Pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oba Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berdska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumu daļā, 101700 iedīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
- Čerepanova Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Tatarska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala rietumos, Barabas stepē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolotnoje Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala ziemeļaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Čuļima Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Kupina Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karasuka Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuibiševa Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iskitima Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kargata Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Togučina Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas kreisajā krastā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barabinska Pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Balahna Pilsēta Krievijā, Ņižnijnovgorodas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 50100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1536. g.
- Pervomaiska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navašina Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viksa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidrietumos, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavolžje Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Gorkijas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorsma Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Kišmas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorbatova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, piestātne Okas krastā, 2100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogorodska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 35000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1923. g.
- Volodarska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala rietumos, Seimas krastos, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šahuņja Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumos, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arzamasa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 105000 iedzīvotāju, dibināta un pilsētas tiesības kopš 1578. g.
- Ļukojanova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sergača Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Liskova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzeržinska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 235800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semjonova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļebaki Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kņagiņina Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Perevoza Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, 94100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čkalovska Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, osta Gorkijas ūdenskrātuves krastā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, piestātne Okas labajā krastā, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ureņa Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labajā krastā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorodeca Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bora Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas kreisajā krastā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Lukojanova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla dienvidaustrumos, Tjošas krastos, 14200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Vetluga Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabla ziemeļos, tāda paša nosaukuma upes labajā krastā, 8550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kstova Pilsēta Krievijā, Ņižņijnovgorogdas apgabalā, osta Volgas labajā krastā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orla Pilsēta Krievijā, Okas krastos, apgabala administratīvais centrs, 319100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Kalačinska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala dienvidaustrumos, Omas kreisajā krastā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tjukaļinska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala vidienē, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tara Pilsēta Krievijā, Omskas apgabala ziemeļos, piestātne Irtišas kreisajā krastā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nazivajevska Pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Isiļkuļa Pilsēta Krievijā, Omskas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soļiļecka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala dienvidos, Iļekas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buguruslana Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļrietumos, Boļšojkineļas krastos, 50000 iedzīvotāju (2014, g.).
- Abduļina Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, 20600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1795. g.
- Jasnija Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuvandika Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buzuluka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, 84700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mednogorska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Dienvidurālos, pie Oras ietekas Urālā, 234800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soročinska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisajā krastā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novotroicka Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Urālas labajā krastā, 93600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dmitrovska Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala dienvidrietumos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novosiļa Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs.
- Bolhova Pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļrietumos, rajona administratīvais centrs, 11400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1778. g.
- Maloarhangeļska Pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mcenska Pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļivni Pilsēta Krievijā, Orlas apgabalā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņijnovgoroda Pilsēta Krievijā, osta pie Volgas un Okas satekas, apgabala administratīvais centrs, 1264000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvera Pilsēta Krievijā, osta Volgas krastos, apgabala administratīvais centrs, 411000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgograda Pilsēta Krievijā, osta Volgas lejteces krastā, apgabala administratīvais centrs, 1018000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Caricina, 1925.-1961. g. - Staļingrada.
- Kuzņecka Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala austrumos, Trujevas krastos, 86100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spaska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2014. g.) pilsētas tiesības kopš 1779. g., 1925.-2005. g. saucās Bednodemjanovska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Bednodemjanovska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabala ziemeļrietumu daļā, rajona administratīvais centrs, pilsētas tiesības kopš 1779. g., līdz 1925. g. saucās Spaska, dibināta 1647. g. kā Bogdanovas ciems.
- Ņižņijlomova Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņikoļska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serdobska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 34000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenka Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zarečnija Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorodišče Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beļinska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g., līdz 1948. g. saucās Čembara.
- Surska Pilsēta Krievijā, Penzas apgabalā, Suras kreisajā krastā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vereščagina Pilsēta Krievijā, Permas apgabala dienvidrietumos, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Očora Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nitva Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berezņiki Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, osta Kamas ūdenskrātuves krastā, 150700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1932. g.
- Krasnokamska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Kamas labajā krastā, 53700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoviršerska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Višeras kreisajā krastā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ohanska Pilsēta Krievijā, Permas apgabalā, piestātne Votkinskas ūdenskrātuves krastā, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samara Pilsēta Krievijā, pie Samaras ietekas Volgā, apgabala centrs, 1172000 iedzīvotāju (2007. g.), 1935.-1991. g. saucās Kuibiševa.
- Novosokoļņiki Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neveļa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidos, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novorževa Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, 3500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Gdova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabala ziemeļrietumos, Peipusa ezera austrumu piekrastē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pečori Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opočka Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostrova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pustoška Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 4300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitalova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene.
- Sebeža Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dno Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikije Luki pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 96500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porhova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Šeloņas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omska Pilsēta Krievijā, Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidos pie Omas ietekas Irtišā, apgabala centrs, 1166000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skopina Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala dienvidrietumos, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spaskļepiki Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabala ziemeļos, Pra krastos, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korabļina Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novomičurinska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribnoje Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rjažska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šacka Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Cna labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasimova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1152. g., no XV gs. līdz XVII gs. beigām - Kasimovas hanistes administratīvais centrs.
- Spaska-Rjazanska Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1929. g. saucās Spaska.
- Mihailova Pilsēta Krievijā, Rjazaņas apgabalā, Proņas krastos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rostova pie Donas pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala administratīvais centrs, osta Donas krastā, 46 km no ietekas Azovas jūras Taganrogas līcī, 1110000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volgodonska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala austrumos, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 170100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Proļetarska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidos, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taganroga Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidrietumos, osta Azovas jūras līča krastā, 253600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Azova Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala dienvidu daļā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1067. g., pilsētas tiesības kopš 1708. g.
- Novočerkaska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Aksajas labajā krastā, 173500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijsuļina Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala rietumos, Kundrjučjas kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morozovska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļaustrumos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenska-Šahtinska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Doņecas labajā krastā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novošahtinska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bataiska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Cimļanska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, pilsētas tiesības kopš 1961. g.
- Zvereva Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šahti Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 237400 iedzīvotāju (2014. g.), 1881.-1920. g. saucās Aleksandrovska-Gruševska.
- Millerova Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Doņecka Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1955. g. saucās Gundorovka.
- Saļska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gukova Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, 65200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semikarakorska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konstantinovska Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belaja Kaļitva pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 42200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g.
- Aksaja Pilsēta Krievijā, Rostovas apgabalā, Rostovas pie Donas piepilsēta, 43100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1957. g.
- Aņiva Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabala un Sahalīnas salas dienvidu daļā, pie Ļutogas ietekas Aņivas līcī, 9200 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1946. g., līdz tam saucās Rudaka.
- Doļinska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Južnosahaļinska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 192700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holmska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsakova Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makarova Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aniba Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā).
- Poronaiska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, osta Poronajas grīvā, Ohotskas jūras Terpeņijes līča krastā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Sikuka.
- Severokuriļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Paramuširas salā (Kuriļu salās), zvejas osta (Otrā Kuriļu šauruma krastā), 2500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kasivobara.
- Neveļska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ugļegorska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Esutoru.
- Tomari Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru.
- Šahtjorska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro.
- Gornozavodska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas dienvidos, Tatāru šauruma piekrastē.
- Aleksandrovska-Sahaļinska Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas rietumu piekrastē, 10600 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1869. g.
- Oha Pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļaustrumos, Ohotskas jūras krastā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pohvistņeva Pilsēta Krievijā, Samaras apgabala ziemeļaustrumos, Boļšojkineļas kreisajā krastā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņeftegorska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kineļa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otradnija Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novokuibiševska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 6 km no Volgas kreisā krasta, 106000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čapajevska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, 72400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1927. g.
- Toljati Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, osta Kuibiševas ūdenskrātuves krastā, 718100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1964. g. saucās Stavropole.
- Sizraņa Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oktjabrska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žiguļovska Pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novouzenska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidaustrumos, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoarmeiska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala dienvidos, 23700 iedzīvotāju (2014. g.), 1926.-1942. g. saucās Baļcera, līdz 1926. g. - Golijkaramiša.
- Atkarska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Arkadaka Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
- Pugačova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Boļšojirgizas labajā krastā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hvalinska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnikuta Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeršova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Engelsa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 217800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rtiščevo Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šihani Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voļska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Kaļiņinska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Balandas labajā krastā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balašova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Hopjoras krastos, 79700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrovska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas krastos, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marksa Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, piestātne Volgas krastā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Balakova Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 194500 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Volgas kreisajā krastā, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Arhangeļska Pilsēta Krievijā, Severnaja Dvinas krastos un uz deltas salām, 20 km no Baltās jūras, apgabala administratīvais centrs, 350000 iedzīvotāju (2014. g.), liela osta pie Baltās jūras.
- Magadana Pilsēta Krievijā, Sibīrijas austrumos, Ohotskas jūras krastā, apgabala administratīvais centrs, 94300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabala dienvidos, Ostjoras krastos, 50800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Dorogobuža Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Desnogorska Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gagarina Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Duhovščina Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Safonova Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poslavļa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veliža Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šičjovska Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pičinoka Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Počinoka Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rudņa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jeļņa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Demidova Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, pie Gobzas ietekas Kaspļā, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjazma Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vjazmas krastos, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jarceva Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Vopas kreisajā krastā, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļermontova Pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novopavlovska Pilsēta Krievijā, Stavropoles apgabalā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Penza Pilsēta Krievijā, Suras krastos, apgabala administratīvais centrs, 509200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jekaterinburga Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala administratīvais centrs, Urālu kalnu austrumu daļā, Isetas krastos, 1412300 iedzīvotāju (2014. g.), 1924.-1991. g. saucās Sverdlovska.
- Tavda Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala austrumos, piestātne Tavdas labajā krastā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irbita Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidaustrumos, 37800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berjozovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, 55200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Kamišlova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, Pišmas krastos, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogdanoviča Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 29600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
- Degtjarska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoufimska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidrietumos, Ufas labajā krastā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aramiļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
- Asbesta Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~50 km uz ziemeļaustrumiem no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju 2010. g., pilsētas tiesības kopš 1933. g.
- Krasnouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kušva Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala rietumos, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivdeļa Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļos, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volčanska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoturjinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novaja Ļaļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamenska-Uraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 171500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirovgrada Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siserta Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņevjanska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zarečnija Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Artjomovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Reža Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kačkanara Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļesnoja Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Revda Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 61900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Redva Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poļevska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 62900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihailovska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņije Sergi pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serova Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, 98300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pervouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Čusovajas labajā krastā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sredņeuraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Isetas ezera krastā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alapajevska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas un Alapaihas krastos, 37900 iedzīvotāju (2014. g.), viens no pirmajiem Urālu melnās metalurģijas centriem (1704. g.), mašīnbūve, kokapstrāde, pilsētas tiesības kopš 1639. g.
- Verhņaja Pišma pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas augšteces krastā, 64100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taļica Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suhojloga Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Pišmas krastos, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņijtagila Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas augšteces krastos, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņaja Salda pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas pietekas Saldas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Turinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verhoturje Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisajā krastā, 8770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Severouraļska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vagranas krastos, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņižņijtagila Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Vidusurālos, Tagilas krastos, 357300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voroņeža Pilsēta Krievijā, tāda paša nosaukuma upes krastos, apgabala administratīvais centrs, 1014600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uvarova Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala dienvidaustrumos, Voronas labajā krastā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moršanska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabala ziemeļos, piestātne Cna krastos, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žerdevka Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirsanova Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotovska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rasskazova Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, 44900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mičurinska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jalutorovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidos, Tobolas krastos, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zavodoukovska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidrietumos, Tobolas pietekas Boļšojukas krastos, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agiriša pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabala rietumos.
- Išima Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantimansijska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nadima Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toboļska Pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, osta Irtišas labajā krastā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asina Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabala austrumu daļā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Severska Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 109000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kedrovi Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Streževoja Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolpaševa Pilsēta Krievijā, Tomskas apgabalā, osta Obas labajā krastā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novomoskovska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska.
- Kimovska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uzlovaja Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogorodicka Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
- Beļova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veņova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļaustrumos, Veņovkas krastos, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aļeksina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Čekaļina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina.
- Jasnogorska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kirejevska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jefremova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ščokina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 58500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļipki Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 8950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolohova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
- Plavska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Plavas krastos, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sovetska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Upas kreisajā krastā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zubcova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, piestātne pie Vazuzas ietekas Volgā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starica Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala dienvidos, Volgas krastos, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toropeca Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Toropas krastos, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Višņijvoločoka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, 49400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnijholma Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, Ņeļedinas krastos, 5400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesjegonska Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves rietumu krastā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bologoje Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, 22170 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
- Ostaškova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabala ziemeļrietumos, piestātne Seligera ezera dienvidu krastā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļihoslavļa Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kašina Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņeļidova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Udomļa Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 29400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konakova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rževa Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andreapole Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Bežecka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
- Kuvšinova Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Osugas krastos, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kimri Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas kreisajā krastā, 47200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaļazina Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toržoka Pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Tveras krastos, 46900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabala austrumos, piestātne pie Boļšojčeremšanas ietekas Kuibiševas ūdenskrātuvē, 118500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1972. g. saucās - Melekesa.
- Novouļjanovska Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inza Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengileja Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bariša Pilsēta Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Barišas krastos, rajona centrs, 16600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Tula Pilsēta Krievijā, Upas krastos, apgabala administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ivanova Pilsēta Krievijā, Uvodas krastos, apgabala administratīvais centrs, 409200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jaroslavļa Pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
- Sudogda Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala centrālajā daļā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjazņiki Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameškova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kovrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļos, piestātne Kļazmas labajā krastā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Struņina Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kiržača Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kiržačas krastos, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurjevpoļska Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Kolokšas krastos, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koļčugina Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Pekšas krastos, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karabanova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, Serajas labajā krastā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorohoveca Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meļenki Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lakinska Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pokrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Radužnija Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Suzdaļa Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
- Gushrustaļnija Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 57600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence.
- Kurļova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kosterjova Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sobinka Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas krastos, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petuški Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Muroma Pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, piestātne Okas kreisajā krastā, 111500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasnoslobodska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidaustrumos, Volgas kreisajā krastā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volžska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidos, osta Volgogradas ūdenskrātuves krastā, 326800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Surovikina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidrietumos, pie Čiras ietekas Cimļanskas ūdenskrātuvē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žirnovska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļos, Medvedicas kreisajā krastā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novoaņņinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, Buzulukas kreisajā krastā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Urjupinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Hopjoras kreisajā krastā, 39500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamišina Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabala ziemeļu daļā, osta Volgogradas ūdenskrātuves rietumu krastā, 115000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrovvala Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dubovka Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolajevska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļeņinska Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pallasovka Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koteļņikova Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotova Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frolova Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihailovka Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalača pie Donas pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, osta Cimļanskas ūdenskrātuves krastā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Serafimoviča Pilsēta Krievijā, Volgogradas apgabalā, piestātne Donas labajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ustjužna Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala dienvidrietumos, piestātne Mologas krastos, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veļikijustjuga Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļaustrumos, piestātne Suhonas kreisajā krastā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viterga Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabala ziemeļrietumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Babajeva Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 11620 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Grjazoveca Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerepoveca Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 316700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
- Kadņikova Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņikoļska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harovska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krasavina Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Severnaja Dvinas kreisajā krastā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sokola Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, piestātne Suhonas krastos, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belozjorska Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
- Kirillova Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Siverskas ezera ziemeļu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Totjma Pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisajā krastā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalača Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala austrumos, pie Podgornajas ietekas Tolučejevkā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogučara Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidos, Bogučarkas krastos, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1779. g.
- Ostrogožska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala rietumos, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novohopjorska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Hopjoras labajā krastā, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borisogļebska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļaustrumos, Voronas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 64200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1704. g.
- Ertiļa Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļos, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Semiluki Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabala ziemeļrietumos, Donas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Povorina Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novovoroņeža Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļipski Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļiski Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rosoša Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobrova Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Bitjugas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1711. g.
- Buturļinovka Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, Oseredas krastos, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavlovska Pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, piestātne Donas kreisajā krastā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zeja Pilsēta Krievijas Amūras apgabalā, piestātne Zejas labajā krastā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Murmanska Pilsēta Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Kolas pussalā, apgabala administratīvais centrs, 299100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taiga Pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
- Usmaņa Pilsēta Krievijas Ļipeckas apgabala dienvidos, Usmaņas krastos, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novosibirska Pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska.
- Pleskava Pilsēta Krievijas rietumu daļā (krievu val. "Псков"), apgabala administratīvais centrs, 206700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaluga Pilsēta Krievijas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 334200 iedzīvotāju (2014. g. ).
- Zernograda Pilsēta Krievijas Rostovas apgabala dienvidrietumos, 25800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1960. g. saucās Zernovoja.
- Vitegra Pilsēta Krievijas Vologdas apgabala ziemeļrietumos, pie Volgas-Baltijas kanāla, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meidenheda Pilsēta Lielbritānijā ("Maidenhead"), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu.
- Rusne Pilsēta Lietuvas rietumu daļā, pie Krievijas Kaļiņingradas apgabala robežas, Nemunas deltā uz tāda paša nosaukuma salas, 1600 iedzīvotāju.
- Mandalaja Pilsēta Mjanmā ("Mandalay"), apgabala administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Pji Pilsēta Mjanmā ("Pyay"), Pegu apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 131200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Magve Pilsēta Mjanmā (Birmā), Iravadi kreisajā krastā ("Magway"), apgabala administratīvais centrs, 289200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjei Pilsēta Mjanmā (Birmā), Tanintaji apgabalā, 148200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pegu Pilsēta Mjanmā, apgabala administratīvais centrs, 200900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Baseina Pilsēta Mjanmā, Iravadi apgabala administratīvais centrs, 215600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pakhoku Pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā, 112500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pjinulvina Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 113900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Meitila Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 161000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pjinmana Pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mounšva Pilsēta Mjanmā, Sikainas apgabalā, 163400 iedzīvotāju (2004. g.).
- Hinzada Pilsēta Mjanmas (Birmas) dienvidrietumos ("Hinthada"), Iravadi apgabalā, osta Iravadi krastā, 170300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mjindžana Pilsēta Mjanmas (Birmas) vidienē, Mandalajas apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 128600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Pāračināra Pilsēta Pakistānā ("Pārachinār"), federāli pārvaldītajos cilšu apgabalos 1700 m vjl., 5600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Pešāvara Pilsēta Pakistānā, Haiberpahtunhvas provincē, šīs provinces un Federāli pārvaldīto cilšu apgabalu administratīvais centrs, 1240000 iedzīvotāju (2005. g.).
- polārpilsēta Pilsēta polārajā apgabalā.
- Abrantiša Pilsēta Portugālē ("Abrantes"), Santareimas apgabalā, 39300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ageda Pilsēta Portugālē ("Agueda"), Aveiru apgabalā, 47700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Albergarija a Velja pilsēta Portugālē ("Albergaria-a-Velha"), Aveiru apgabalā, 25300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Albufeira Pilsēta Portugālē ("Albufeira"), Faru apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alkasera du Sala pilsēta Portugālē ("Alcacer do Sal"), Setubalas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alkobasa Pilsēta Portugālē ("Alcobaca"), Leirijas apgabalā, 56700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alfena Pilsēta Portugālē ("Alfena"), Portu apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Almeirima Pilsēta Portugālē ("Almeirim"), Santareimas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amarante Pilsēta Portugālē ("Amarante"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Amora Pilsēta Portugālē ("Amora"), Lisabonas piepilsēta, Setubala apgabalā, 48600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anadija Pilsēta Portugālē ("Anadia"), Aveiru apgabalā, 29200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aveiru Pilsēta Portugālē ("Aveiro"), apgabala administratīvais centrs, 78500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Barseluša Pilsēta Portugālē ("Barcelos"), Bragas apgabalā, 120400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bareiru Pilsēta Portugālē ("Barreiro"), Setubalas apgabalā, zvejas osta Težu estuāra dienvidu krastos, 78800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beža Pilsēta Portugālē ("Beja"), apgabala administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Borba Pilsēta Portugālē ("Borba"), Evoras apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bragansa Pilsēta Portugālē ("Bragansa"), apgabala administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaldaša da Raiņa pilsēta Portugālē ("Caldas da Rainha"), Leirijas apgabalā, 51700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kantaņedi Pilsēta Portugālē ("Cantanhede"), Koimbras apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kartašu Pilsēta Portugālē ("Cartaxo"), Santareimas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaštelu Branku pilsēta Portugālē ("Castelo Branco"), apgabala administratīvais centrs, 56100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šaviša Pilsēta Portugālē ("Chaves"), Vilarealas apgabalā, 41200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koimbra Pilsēta Portugālē ("Coimbra"), Mondegas labajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 143400 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 200. g. p. m. ē.
- Kosta da Kaparika pilsēta Portugālē ("Costa da Caparica"), Setubala apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koviļana Pilsēta Portugālē ("Covilhā"), Kaštelu Branku apgabalā, Eštrelas kalnu dienvidos, 51800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Elvaša Pilsēta Portugālē ("Elvas"), Portalegri apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Entronkamentu Pilsēta Portugālē ("Entroncamento"), Santareimas apgabalā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ermezinde Pilsēta Portugālē ("Ermesinde"), Portu apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ešmoriša Pilsēta Portugālē ("Esmoriz"), Aveiru apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ešpiņu Pilsēta Portugālē ("Espinho"), Aveiru apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ešpozendi Pilsēta Portugālē ("Esposende"), Bragas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eštarreža Pilsēta Portugālē ("Estarreja"), Aveiru apgabalā, 27000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eštremoša Pilsēta Portugālē ("Estremoz"), Evoras apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Evora Pilsēta Portugālē ("Evora"), apgabala administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fafi Pilsēta Portugālē ("Fafe"), Bragas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Faru Pilsēta Portugālē ("Faro"), apgabala administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 64600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fatima Pilsēta Portugālē ("Fatima"), Santareimas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Felgeiraša Pilsēta Portugālē ("Felgueiras"), Portu apgabalā, 58100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Figeira da Foša pilsēta Portugālē ("Figueira da Foz"), Koimbras apgabalā, 62100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Freamunde Pilsēta Portugālē ("Freamunde"), Portu apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gafanja da Nazare pilsēta Portugālē ("Gafanha da Nazatre"), Aveiru apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gandra Pilsēta Portugālē ("Gandra"), Portu apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gondomara Pilsēta Portugālē ("Gondomar"), Portu apgabalā, 168000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gouveja Pilsēta Portugālē ("Gouveia"), Gvardas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gvarda Pilsēta Portugālē ("Guarda"), apgabala administratīvais centrs, 42500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gimarainša Pilsēta Portugālē ("Guimaraes"), Bragas apgabala administratīvais centrs, 158100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iļavu Pilsēta Portugālē ("Ilhavo"), Aveiru apgabalā, 38600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lagoa Pilsēta Portugālē ("Lagoa"), Faru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Laguša Pilsēta Portugālē ("Lagos"), Faru apgabalā, 31000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lamegu Pilsēta Portugālē ("Lamego"), Viseu apgabalā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Liša Pilsēta Portugālē ("Lixa"), Portu apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lordelo Pilsēta Portugālē ("Lordelo"), Portu apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loule Pilsēta Portugālē ("Loule"), Faru apgabalā, 70600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loriša Pilsēta Portugālē ("Loures"), Lisabonas apgabalā, 205000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loroza Pilsēta Portugālē ("Lourosa"), Aveiru apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mašiku Pilsēta Portugālē ("Machico"), Madeira apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Maia Pilsēta Portugālē ("Maia"), Portu apgabalā, 40100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mangvaldi Pilsēta Portugālē ("Mangualde"), Viseu apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Marku di Kanaveziša pilsēta Portugālē ("Marco de Canaveses"), Portu apgabalā, 53500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mariņagrandi Pilsēta Portugālē ("Marinha Grande"), Leirijas apgabalā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Matoziņjoša Pilsēta Portugālē ("Matosinhos"), Portu apgabalā, 175500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mealjada Pilsēta Portugālē ("Mealhada"), Aveiru apgabalā, 20400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Meda Pilsēta Portugālē ("Meda"), Gvardas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mirandela Pilsēta Portugālē ("Mirandela"), Bragansas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Montemora u Novu pilsēta Portugālē ("Montemor-o-Novo"), Evoras apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Montižu Pilsēta Portugālē ("Montijo"), Setubalas apgabalā, 51200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moura Pilsēta Portugālē ("Moura"), Bežas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oļauna Pilsēta Portugālē ("Olha~o"), Faru apgabalā, 45400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oliveira do Azemeiša pilsēta Portugālē ("Oliveira de Azeméis"), Aveiru apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ourena Pilsēta Portugālē ("Ourem"), Santareimas apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ovara Pilsēta Portugālē ("Ovar"), Aveiru apgabalā, 55400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pasuša di Ferreira pilsēta Portugālē ("Pac,os de Ferreira"), Portu apgabalā, 56300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Parediša Pilsēta Portugālē ("Paredes"), Portu apgabalā, 86900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Penafiela Pilsēta Portugālē ("Penafiel"), Portu apgabalā, 15700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Peniši Pilsēta Portugālē ("Peniche"), Leirijas apgabalā, 27800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pezu da Regva pilsēta Portugālē ("Peso da Re'gua"), Vilareala apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Piņela Pilsēta Portugālē ("Pinhel"), Gvardas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pombala Pilsēta Portugālē ("Pombal"), Leirijas apgabalā, 55200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ponti di Sora pilsēta Portugālē ("Ponte de Sor"), Portalegri apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portalegri Pilsēta Portugālē ("Portalegre"), apgabala administratīvais centrs, 24900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portimauna Pilsēta Portugālē ("Portima~o"), Faru apgabalā, 55600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Povoa di Santa Irija pilsēta Portugālē ("Povoa de Santa Iria"), Lisabonas apgabalā, 40400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kvarteira Pilsēta Portugālē ("Quarteira"), Faru apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keluša Pilsēta Portugālē ("Queluz"), Lisabonas apgabalā, 78300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rebordoza Pilsēta Portugālē ("Rebordosa"), Portu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Regenguša di Monsaraša pilsēta Portugālē ("Reguengos de Monsaraz"), Evoras apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Riumaiora Pilsēta Portugālē ("Rio Maior"), Santareimas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Riutintu Pilsēta Portugālē ("Rio Tinto"), Portu apgabalā, 50800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sabugala Pilsēta Portugālē ("Sabugal"), Gvardas apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sakavena Pilsēta Portugālē ("Sacave'm"), Lisabonas apgabalā, 17700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Samora Korreija pilsēta Portugālē ("Samora Correia"), Santareimas apgabalā, 17100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santakruša Pilsēta Portugālē ("Santa Cruz"), Madeiras apgabalā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santana Pilsēta Portugālē ("Santana"), Madeiras apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santareima Pilsēta Portugālē ("Santare'm"), apgabala administratīvais centrs, 62200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Santutirsa Pilsēta Portugālē ("Santo Tirso"), Portu apgabalā, 71500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanžoauna da Madeira pilsēta Portugālē ("São João da Madeira"), Aveiru apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanmamedi di Infesta pilsēta Portugālē ("São Mamede de Infesta"), Portu apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanpedru du Sula pilsēta Portugālē ("São Pedro do Sul"), Viseu apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seja Pilsēta Portugālē ("Seia"), Gvardas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seišala Pilsēta Portugālē ("Seixal"), Setubalas apgabalā, 158300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Senjora da Hora pilsēta Portugālē ("Senhora da Hora"), Portu apgabalā, 27700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Serpa Pilsēta Portugālē ("Serpa"), Bežas apgabalā, 15600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Setubala Pilsēta Portugālē ("Setubal"), apgabala administratīvais centrs, 121200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Silviša Pilsēta Portugālē ("Silves"), Faru apgabalā, 37100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Siniša Pilsēta Portugālē ("Sines"), Setubalas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Taroka Pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tavira Pilsēta Portugālē ("Tavira"), Faru apgabalā, 26200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tomara Pilsēta Portugālē ("Tomar"), Santareimas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tondela Pilsēta Portugālē ("Tondela"), Viseu apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Torišnovaša Pilsēta Portugālē ("Torres Novas"), Santareimas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Torišvedraša Pilsēta Portugālē ("Torres Vedras"), Lisabonas apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trankozu Pilsēta Portugālē ("Trancoso"), Gvardas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trofa Pilsēta Portugālē ("Trofa"), Portu apgabalā, 39000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valboma Pilsēta Portugālē ("Valbom"), Portu apgabalā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vali di Kambra pilsēta Portugālē ("Vale de Cambra"), Aveiru apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valensa Pilsēta Portugālē ("Valença"), Viana du Kaštelu apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valongo Pilsēta Portugālē ("Valongo"), Portu apgabalā, 93900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vendašnovaša Pilsēta Portugālē ("Vendas Novas"), Evoras apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viana du Kaštelu pilsēta Portugālē ("Viana do Castelo"), apgabala administratīvais centrs, 88700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vila du Kondi pilsēta Portugālē ("Vila do Conde"), Portu apgabalā, 79500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilafranka de Šira pilsēta Portugālē ("Vila Franca de Xira"), Lisabonas apgabalā, 136900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova de Foškoa pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Foz Côa"), Gvardas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova de Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu apgabalā, 392300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilareala di Santuantonju pilsēta Portugālē ("Vila Real de Santo Anto'nio"), Faru apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vilareala Pilsēta Portugālē ("Vila Real"), apgabala administratīvais centrs, 51800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viseu Pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
- Vizela Pilsēta Portugālē ("Vizela"), Bragas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oliveira di Bairu pilsēta Portugālē (“Oliveira do Bairro”), Aveiru apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Oliveira du Ošpitala pilsēta Portugālē (“Oliveira do Hospital”), Koimbras apgabalā, 20900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Povoa di Varzina pilsēta Portugālē (“Povoa de Varzim”), Portu apgabalā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leirija Pilsēta Portugālē, apgabala administratīvais centrs, 126900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fiainša Pilsēta Portugālē, Aveiru apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fundauna Pilsēta Portugālē, Kaštelu Branku apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valpasuša Pilsēta Portugālē, Vilarealas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Braga Pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
- Portu Pilsēta Portugāles ziemeļos ("Porto", arī "Oporto"), apgabala administratīvais centrs, osta Doru grīvā, 2. lielākā Portugāles pilsēta, 237600 iedzīvotāju (2011. g.); Oportu.
- Senžozefa Pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sensizanna Pilsēta Reinjonā ("Saint-Suzanne"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmarī Pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bačka Palanka pilsēta Sebijā ("Bačka Palanka"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja.
- Ada Pilsēta Serbijā ("Ada"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksandrovaca Pilsēta Serbijā ("Aleksandrovac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksinaca Pilsēta Serbijā ("Aleksinac"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apatina Pilsēta Serbijā ("Apatin"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Arandželovaca Pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ariļe Pilsēta Serbijā ("Arilje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Babušnica Pilsēta Serbijā ("Babušnica"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bajina Bašta Pilsēta Serbijā ("Bajina Bašta"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bečeja Pilsēta Serbijā ("Bečej"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, Tisas labajā krastā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.); Obeče.
- Bela Crkva pilsēta Serbijā ("Bela Crkva"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Palanka pilsēta Serbijā ("Bela Palanka"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Beočina Pilsēta Serbijā ("Beočin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 7800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Blace Pilsēta Serbijā ("Blace"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Boļevaca Pilsēta Serbijā ("Boljevac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 3330 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bujanovaca Pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Crvenka Pilsēta Serbijā ("Crvenka"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čačaka Pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čičevaca Pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čuprija Pilsēta Serbijā ("Čuprija"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Despotovaca Pilsēta Serbijā ("Despotovac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Futoga Pilsēta Serbijā ("Futog"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ivaņica Pilsēta Serbijā ("Ivanjica"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jagodina Pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaņiža Pilsēta Serbijā ("Kanjiža"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2011. g.); Maģarkaniža.
- Kikinda Pilsēta Serbijā ("Kikinda"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kladova Pilsēta Serbijā ("Kladovo"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kņaževaca Pilsēta Serbijā ("Knjaževac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kosjeriča Pilsēta Serbijā ("Kosjerič"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kostolaca Pilsēta Serbijā ("Kostolac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kovačica Pilsēta Serbijā ("Kovačica"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kovina Pilsēta Serbijā ("Kovin"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kragujevaca Pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kraļeva Pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kruševaca Pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kučeva Pilsēta Serbijā ("Kučevo"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 3950 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlija Pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lapova Pilsēta Serbijā ("Lapovo"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lazarevaca Pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lebane Pilsēta Serbijā ("Lebane"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leskovaca Pilsēta Serbijā ("Leskovac"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ļiga Pilsēta Serbijā ("Ljig"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loznica Pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Majdanpeka Pilsēta Serbijā ("Majdanpek"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mladenovaca Pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Negotina Pilsēta Serbijā ("Negotin"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Niša Pilsēta Serbijā ("Niš"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabala administratīvais centrs, 183200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Niška Baņa pilsēta Serbijā ("Niška Banja"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 4380 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Obrenovaca Pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Odžaci Pilsēta Serbijā ("Odžaci"), Vojvodinas Rietumbackas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paliča Pilsēta Serbijā ("Palič"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pančeva Pilsēta Serbijā ("Pančevo"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paračina Pilsēta Serbijā ("Paračin"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrovaca Pilsēta Serbijā ("Petrovac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 7450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pirota Pilsēta Serbijā ("Pirot"), Centrālās Serbijas daļā, apgabala administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Požarevaca Pilsēta Serbijā ("Požarevac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 44200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Požega Pilsēta Serbijā ("Požega"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Preševa Pilsēta Serbijā ("Preshevo"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Priboja Pilsēta Serbijā ("Priboj"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prijepoļe Pilsēta Serbijā ("Prijepolje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prokupļe Pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Raška Pilsēta Serbijā ("Raška"), apgabala administratīvais centrs Centrālajā Serbijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ruma Pilsēta Serbijā ("Ruma"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 30100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Senta Pilsēta Serbijā ("Senta"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, Tisas labajā krastā, 18700 iedzīvotāju (2011. g.); Zenta.
- Sevojno Pilsēta Serbijā ("Sevojno"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sjenica Pilsēta Serbijā ("Sjenica"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Smedereva Pilsēta Serbijā ("Smederevo"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, osta Donavas labajā krastā, 64200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sokobaņa Pilsēta Serbijā ("Sokobanja"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sombora Pilsēta Serbijā ("Sombor"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Srbobrana Pilsēta Serbijā ("Srbobran"), Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 47600 iedzīvotāju (2011. g.); Senttamāša.
- Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surdulica Pilsēta Serbijā ("Surdulica"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svilajnaca Pilsēta Serbijā ("Svilajnac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svrļiga Pilsēta Serbijā ("Svrjliga"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šabaca Pilsēta Serbijā ("Šabac"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 53900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šida Pilsēta Serbijā ("Šid"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Temerina Pilsēta Serbijā ("Temerin"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 19700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Topola Pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trstenika Pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tutina Pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Uba Pilsēta Serbijā ("Ub"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Užice Pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vaļeva Pilsēta Serbijā ("Valjevo"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabala administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vladičinhana Pilsēta Serbijā ("Vladičin Han"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vlasotince Pilsēta Serbijā ("Vlasotince"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vraņe Pilsēta Serbijā ("Vranje"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vraņska Baņa pilsēta Serbijā ("Vranjska Banja"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrbasa Pilsēta Serbijā ("Vrbas"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 24100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrņačka Baņa pilsēta Serbijā ("Vrnjačka Banja"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vršaca Pilsēta Serbijā ("Vršac"), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zaječara Pilsēta Serbijā ("Zaječar"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zreņanina Pilsēta Serbijā ("Zrenjanin"), Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 76500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Žabaļa Pilsēta Serbijā ("Žabalj"), Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Banatski Karlovaca pilsēta Serbijā (“Banatski Karlovac”), Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stara Pazova pilsēta Serbijā (“Stara Pazova”), Vojvodinas Sremas apgabalā, 18600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rudovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surčina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sopota Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ovča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pinosava Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rucka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ostružnica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Umka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pečani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dobanovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grocka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņi Milanovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brza Palanka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 850 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bački Jaraka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļika Gradište pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grdelica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medvedža Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vučje Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sijarinska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 360 iedzīvotāju (2011. g.).
- Divčibare Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 130 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mionica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 1570 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belanovica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lajkovaca Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mali Zvornika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krupaņa Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baņa Koviļača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Guča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lučani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksinački Rudnika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bosilegrada Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Poļe pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dimitrovgrada Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Resavica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brusa Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jošanička Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baļevaca Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ribnica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mataruška Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rača Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Batočina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlijska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bogovina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zlatibora Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče.
- Jaša Tomiča pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Žitište Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kača Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremska Kamenica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrovaradina Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 14300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veternika Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Titela Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bača Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremski Karlovci pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alibunara Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opova Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nova Pazova pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kačareva Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Starčeva Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbanatas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kula Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Rietumbačkas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lačaraka Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Indžija Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 26000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mačvanska Mitrovica pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iriga Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Sremas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Subotica Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 97900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čoka Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mola Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bora Pilsēta Serbijas austrumos ("Bor"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 34150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Irkutska Pilsēta Sibīrijā, Krievijā, 613000 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvais centrs, universitāte (dib. 1918. g.), pilsētas tiesības kopš 1686. g.
- Banska Bistrica pilsēta Slovākijā ("Banská Bystrica"), apgabala administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2019. g.).
- Dolni Kubīna pilsēta Slovākijā ("Dolný Kubín"), Žilinas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dubnica pie Vāhas pilsēta Slovākijā ("Dubnica nad Váhom"), Trenčīnas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Košice Pilsēta Slovākijā ("Košice"), apgabala administratīvais centrs, 239800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Martina Pilsēta Slovākijā ("Martin"), Žilinas apgabalā, 56600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nitra Pilsēta Slovākijā ("Nitra"), apgabala administratīvais centrs, 78400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pještjani Pilsēta Slovākijā ("Piešt'any"), Trnavas apgabalā, Vāhas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Prešova pilsēta Slovākijā ("Prešov"), apgabala administratīvais centrs, 91000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trnava Pilsēta Slovākijā ("Trnava"), apgabala administratīvais centrs, 66000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žilina pilsēta Slovākijā ("Žilina"), Vāhas ielejā, apgabala administratīvais centrs, 81000 iedzīvotāju (2018. g.).
- Trenčīna Pilsēta Slovākijā, apgabala administratīvais centrs, 55900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Banska Štjavnica pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Fiļakovo Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.); Fileka.
- Veļki Krtīša pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Revūca Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dudince Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Detva Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modri Kameņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žara pie Hornas pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brezno Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rimavska Sobota pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 24300 iedzīvotāju (2012. g.); Rimasombata.
- Lučeneca Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 28300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jelšava Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tisoveca Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 4250 iedzīvotāju (2012. g.).
- Zvolena Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 43100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sljača Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kremnica Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Poltāra Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žarnovica Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tornaļa Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Baņa pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hnūštja Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hriņova Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krupina Pilsēta Slovākijā, Banska Bistricas apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stupava Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Malacki Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Seneca Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 17800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pezinoka Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sveti Jura pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Modra Pilsēta Slovākijā, Bratislavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moldava pie Bodvas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rožņava Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trebišova Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišske Vlahi pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Nova Vesa pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Černa pie Tisas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mihalovce Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 39700 iedzīvotāju (2012. g.); Rožņo.
- Medzeva Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāžske Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobšina Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sobrance Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gelnica Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāļovski Hlmeca pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.); Kirājhelmeca.
- Sečove Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krompahi Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļke Kapušani pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šurani Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Štūrovo Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 10700 iedzīvotāju (2012. g.); Pārkāņa.
- Zlate Moravce pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šaļa Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2012. g.); Vāgšelja.
- Topoļčani Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 26600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Levice Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Komārno Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 34550 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tlmače Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 3740 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Zāmki pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 39200 iedzīvotāju (2012. g.); Ēršekūjvāra.
- Željezovce Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šahi Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hurbanovo Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kolārovo Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 7650 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrāble Pilsēta Slovākijā, Nitras apgabalā, 8840 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stropkova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svidnīka Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sabonova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Levoča Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 14800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stara Ļubovņa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kežmaroka Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Snina Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 20500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Stara Vesa pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vranova pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Podolīneca Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bardejova Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 33300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Humenne Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 34500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hanušovce pie Topļas pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 3750 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišske Podhradje pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Giraltovce Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Tatri pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 4160 iedzīvotāju (2012. g.).
- Poprada Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 52700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļki Šariša pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 5630 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lipani Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišska Bela pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Medzilaborce Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 6730 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svita Pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nova Dubnica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mijava Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Handlova Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 17600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pūhova Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bānovce pie Bebravas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 19100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Partizānske Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Považska Bistrica pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trenčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Novāki Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4260 iedzīvotāju (2012. g.).
- Prjevidza Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 48100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nove Mesto pie Vāhas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bojnice Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Brezova pie Bradlas pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ilava Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nemšova Pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 6270 iedzīvotāju (2012. g.).
- Stara Tura pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holīča Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šamorina Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 13000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Skalica Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 14700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Galanta Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sereda Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Senica Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlohoveca Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dunajska Streda pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 22500 iedzīvotāju (2012. g.); Dunaserdaheja.
- Leopoldova Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 4130 iedzīvotāju (2012. g.).
- Šaštīna-Strāže Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gbeli Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slādkovičova Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrbove Pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļki Medera pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bitča Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kisucke Nove Mesto pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Čadca Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 24700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ružomberoka Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 27900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rajecke Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Liptovski Mikulāša pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 31800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rajeca Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Turčanske Teplice pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāsno pie Kisucas pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trstena Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vrūtki Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7660 iedzīvotāju (2012. g.).
- Turzovka Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Nāmestovo Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tvrdošīna Pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 9360 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aestrada pilsēta Spānijā (_A Estrada_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Agvadulse pilsēta Spānijā (_Aguadulce_), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provinces dienvidos, Alvoranas jūras Almerijas līča piekrastē.
- Agudo pilsēta Spānijā (_Agudo_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provinces rietumu daļā.
- Agilara de Kampo pilsēta Spānijā (_Aguilar de Campoo_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Palensijas provincē.
- Agilara de la Frontera pilsēta Spānijā (_Aguilar de la Frontera_), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē.
- Agilasa pilsēta Spānijā (_Águilas_), Mursijas autonomā apgabala dienvidos, Vidusjūras piekrastē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ainsa pilsēta Spānijā (_Aínsa_), Aragonas autnomā apgabala Veskas provincē.
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē), kas ietilpst kultūrvēsturiskajā reģionā, ko plašāk pazīst kā Basku zemi.
- Adehe Pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adra Pilsēta Spānijā ("Adra"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aguimesa Pilsēta Spānijā ("Aguimes"), Kanāriju salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ajamonte Pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alakuasa Pilsēta Spānijā ("Alacuas"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alboraja Pilsēta Spānijā ("Alboraya"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Gvadaira pilsēta Spānijā ("Alcala de Guadaira"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 74400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkala la Reala pilsēta Spānijā ("Alcala la Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkantariļa Pilsēta Spānijā ("Alcantarilla"), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā ("Alcazar de San Juan"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alsira Pilsēta Spānijā ("Alcira"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkobendasa Pilsēta Spānijā ("Alcobendas"), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkorkona Pilsēta Spānijā ("Alcorcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aldaja Pilsēta Spānijā ("Aldaya"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfafara Pilsēta Spānijā ("Alfafar"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfasa del Pi pilsēta Spānijā ("Alfaz del Pi"), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhesirasa Pilsēta Spānijā ("Algeciras"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 118000 iedzīvotāju (2014. g.), osta Gibraltāras līča rietumu krastā.
- Alhemesi Pilsēta Spānijā ("Algemesi"), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhete Pilsēta Spānijā ("Algete"), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alama de Mursija pilsēta Spānijā ("Alhama de Mursija"), Mursijas autonomā apgabala Mursijas reģionā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā ("Alhaurin de la Torre"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā ("Alhaurin el Grande"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almansa Pilsēta Spānijā ("Almansa"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almasora Pilsēta Spānijā ("Almassora"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almendraleho Pilsēta Spānijā ("Almendralejo"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almonte Pilsēta Spānijā ("Almonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almunjekara Pilsēta Spānijā ("Almun~ecar"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altea Pilsēta Spānijā ("Altea"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amesa Pilsēta Spānijā ("Ames"), Galisijas autonomā apgabala Alkoruņas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anduhara Pilsēta Spānijā ("Andujar"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, Gvadalkiviras labajā krastā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Antekera Pilsēta Spānijā ("Antequera"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aranda de Dvero pilsēta Spānijā ("Aranda de Duero"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aranhvesa Pilsēta Spānijā ("Aranjuez"), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkosa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Arcos de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arganda del Reja pilsēta Spānijā ("Arganda del Rey"), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Armilja Pilsēta Spānijā ("Armilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arona Pilsēta Spānijā ("Arona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arresisife Pilsēta Spānijā ("Arrecife"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salas dienvidaustrumu piekrastē, 56900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arteišo Pilsēta Spānijā ("Arteijo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arukasa Pilsēta Spānijā ("Arucas"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aspe Pilsēta Spānijā ("Aspe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Asukeka de Enaresa pilsēta Spānijā ("Azuqueca de Henares"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Gvadalaharas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baena Pilsēta Spānijā ("Baena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baraņaina Pilsēta Spānijā ("Baran~ain"), Navarras apgabala Navarras provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barbate Pilsēta Spānijā ("Barbate"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basauri Pilsēta Spānijā ("Basauri"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Basa Pilsēta Spānijā ("Baza"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benalmadena Pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benidorma Pilsēta Spānijā ("Benidorm"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betera Pilsēta Spānijā ("Betera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burhasota Pilsēta Spānijā ("Burjasot"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burrjana Pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavra Pilsēta Spānijā ("Cabra"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadisa Pilsēta Spānijā ("Cadiz"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 121700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalaorra Pilsēta Spānijā ("Calahorra"), Larjohas autonomajā apgabalā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalatajuda Pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalpe Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa.
- Kalpa Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe.
- Kalvija Pilsēta Spānijā ("Calvia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamargo Pilsēta Spānijā ("Camargo"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamasa Pilsēta Spānijā ("Camas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kambre Pilsēta Spānijā ("Cambre"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kampeljo Pilsēta Spānijā ("Campello"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandelarija Pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kangasa Pilsēta Spānijā ("Cangas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karbaļo Pilsēta Spānijā ("Carballo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karkaišenta Pilsēta Spānijā ("Carcaixent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karmona Pilsēta Spānijā ("Carmona"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kartama Pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastriljona Pilsēta Spānijā ("Castrillon"), Astūrijas autonomajā apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastro-Urdjalesa Pilsēta Spānijā ("Castro-Urdiales"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kataroha Pilsēta Spānijā ("Catarroja"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiklana de la Frontera pilsēta Spānijā ("Chiclana de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čirivelja Pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjemposuelosa Pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjudadreala Pilsēta Spānijā ("Ciudad Real"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjutadeļa de Menorka pilsēta Spānijā ("Ciutadella de Menorca"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, Menorkas salas rietumu piekrastē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kojna Pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolmenarvjeho Pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konila de la Frontera pilsēta Spānijā ("Conil de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordova Pilsēta Spānijā ("Cordoba"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 328000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korija del Rio pilsēta Spānijā ("Coria del Rio"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koslada Pilsēta Spānijā ("Coslada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 88800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kreviļenta Pilsēta Spānijā ("Crevillente"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuarta de Pobleta pilsēta Spānijā ("Cuart de Poblet"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvenka Pilsēta Spānijā ("Cuenca"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļera Pilsēta Spānijā ("Cullera"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuļeredo Pilsēta Spānijā ("Culleredo"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denja Pilsēta Spānijā ("Denia"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 44500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donbenito Pilsēta Spānijā ("Don Benito"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dosermanasa Pilsēta Spānijā ("Dos Hermanas"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 130400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Durango Pilsēta Spānijā ("Durango"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Esiha Pilsēta Spānijā ("Ecija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 40700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eibara Pilsēta Spānijā ("Eibar"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
- Erandio Pilsēta Spānijā ("Erandio"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Estepona Pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferola Pilsēta Spānijā ("Ferrol"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenhirola Pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fuenlavrada Pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galapagara Pilsēta Spānijā ("Galapagar"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdakano Pilsēta Spānijā ("Galdacano"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galdara Pilsēta Spānijā ("Galdar"), Kanāriju autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gandja Pilsēta Spānijā ("Gandia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 76500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hetafe Pilsēta Spānijā ("Getafe"), Madrides apgabala Madrides provincē, 173000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granada Pilsēta Spānijā ("Granada"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 237500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadalahara Pilsēta Spānijā ("Guadalajara"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvadiksa Pilsēta Spānijā ("Guadix"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gečo Pilsēta Spānijā ("Guecho"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 79500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eljina Pilsēta Spānijā ("Hellin"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 31200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velva Pilsēta Spānijā ("Huelva"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 147200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veska Pilsēta Spānijā ("Huesca"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibi Pilsēta Spānijā ("Ibi"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibica Pilsēta Spānijā ("Ibiza"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 49700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iljeskasa Pilsēta Spānijā ("Illescas"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inka Pilsēta Spānijā ("Inca"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inhenio Pilsēta Spānijā ("Ingenio"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas austrumu daļā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Iruna Pilsēta Spānijā ("Irun"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Islakristina pilsēta Spānijā ("Isla Cristina"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haena Pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hativa Pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havea Pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja.
- Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Humilja Pilsēta Spānijā ("Jumilla"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalineja de la Konsepsjona pilsēta Spānijā ("La Linea de la Concepcion"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.), 0,5 km plata neitrāla zona to nodala no Gibraltāra, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija.
- Laoliva Pilsēta Spānijā ("La Oliva"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas ziemeļu daļā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laorotava Pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Larinkonada Pilsēta Spānijā ("La Rinconada"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laguna de Dvero pilsēta Spānijā ("Laguna de Duero"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lalina Pilsēta Spānijā ("Lalin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langreo Pilsēta Spānijā ("Langreo"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebriha Pilsēta Spānijā ("Lebrija"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leganesa Pilsēta Spānijā ("Leganes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 186700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lehona Pilsēta Spānijā ("Lejona"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leona Pilsēta Spānijā ("Leon"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 129600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lepe Pilsēta Spānijā ("Lepe"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linaresa Pilsēta Spānijā ("Linares"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lirija Pilsēta Spānijā ("Liria"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļukmažora Pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loha Pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorka Pilsēta Spānijā ("Lorca"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 91800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losbarjosa Pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losrealohosa Pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lusena Pilsēta Spānijā ("Lucena"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 42600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Spānijā ("Lugo"), Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 98600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mao Pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mahadaonda Pilsēta Spānijā ("Majadahonda"), Madrides apgabalā, 70400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manakora Pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manisesa Pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marasena Pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marvelja Pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marači Pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martosa Pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merida Pilsēta Spānijā ("Merida"), Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs, 59000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjeresa Pilsēta Spānijā ("Mieres"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihasa Pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mislata Pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogana Pilsēta Spānijā ("Mogan"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mogera pilsēta Spānijā ("Moguer"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monkada Pilsēta Spānijā ("Moncada"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mondragona Pilsēta Spānijā ("Mondragon"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22000 iedzīvotāju (2014. g.); Arasate.
- Montilja Pilsēta Spānijā ("Montilla"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mostolesa Pilsēta Spānijā ("Mostoles"), Madrides apgabala Madrides provincē, 205700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Motrila Pilsēta Spānijā ("Motril"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mučamela Pilsēta Spānijā ("Muchamiel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Narona Pilsēta Spānijā ("Naron"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Navalkarnero Pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nerha Pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nihara Pilsēta Spānijā ("Nijar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novelda Pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oleirosa Pilsēta Spānijā ("Oleiros"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oliva Pilsēta Spānijā ("Oliva"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Onda Pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ontiņenta Pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ourense Pilsēta Spānijā ("Orense"), Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē, 106900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orivela Pilsēta Spānijā ("Orihuela"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paiporta Pilsēta Spānijā ("Paiporta"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pahara Pilsēta Spānijā ("Pajara"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palensija Pilsēta Spānijā ("Palencia"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma Pilsēta Spānijā ("Palma"), Baleāru salu autonomajā apgabalā, Maļorkas salā, 428000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pamplona Pilsēta Spānijā ("Pamplona"), Navarras privileģētā apgabala administratīvais centrs, 196200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parla Pilsēta Spānijā ("Parla"), Madrides apgabala Madrides provincē, 125300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paterna Pilsēta Spānijā ("Paterna"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 67200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petrela Pilsēta Spānijā ("Petrel"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikasenta Pilsēta Spānijā ("Picasent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjelagosa Pilsēta Spānijā ("Pielagos"), Kantarbijas autonomā apgabala Kantarbijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pilara de la Oradada pilsēta Spānijā ("Pilar de la Horadada"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pinto Pilsēta Spānijā ("Pinto"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plasensija Pilsēta Spānijā ("Plasenica"), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponferrada Pilsēta Spānijā ("Ponferrada"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontebedra Pilsēta Spānijā ("Pontevedra"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 82900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portugalete Pilsēta Spānijā ("Portugalete"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 47100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Priego de Kordova pilsēta Spānijā ("Priego de Cordoba"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puentehenila Pilsēta Spānijā ("Puente Genil"), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponteareasa Pilsēta Spānijā ("Puenteareas"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoreala Pilsēta Spānijā ("Puerto Real"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puertoljano Pilsēta Spānijā ("Puertollano"), Kastīlijass-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redondela Pilsēta Spānijā ("Redondela"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reinosa Pilsēta Spānijā ("Reinosa"), Kantabrijas autonomajā apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Renterija Pilsēta Spānijā ("Renteria"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rekena Pilsēta Spānijā ("Requena"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivasa-Vasiamadride Pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ribeira Pilsēta Spānijā ("Riveira"), Galisijas autonomā apgabala Akoruņas provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rohalesa Pilsēta Spānijā ("Rojales"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronda Pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rota Pilsēta Spānijā ("Rota"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagunta Pilsēta Spānijā ("Sagunt"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 65000 iedzīvotāju (2014. g.); Sagunto.
- Salamanka Pilsēta Spānijā ("Salamanca"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandresa del Rabanedo pilsēta Spānijā ("San Andres del Rabanedo"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Leonas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanantonio Abada pilsēta Spānijā ("San Antonio Abad"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbarolomē de Tirahana pilsēta Spānijā ("San Bartolome de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankanārijas salas vidienē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfernando Pilsēta Spānijā ("San Fernando"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 96300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhosē Pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanroke Pilsēta Spānijā ("San Roque"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sansevastjana Pilsēta Spānijā ("San Sebastian"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, Biskajas līča piekrastē, 186100 iedzīvotāju (2014. g.); Donostija.
- Sanvisente del Respeča pilsēta Spānijā ("San Vincente del Raspeig"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 55900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlukara de Barrameda pilsēta Spānijā ("Sanlucar de Barrameda"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakrusa de Tenerife pilsēta Spānijā ("Santa Cruz de Tenerife"), Kanāriju Salu autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 205300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaeulalja Pilsēta Spānijā ("Santa Eulalia"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, Eivisas (Ivisas) salas austrumu piekrastē, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santalūsija de Tirahana pilsēta Spānijā ("Santa Lucia de Tirajana"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santapola Pilsēta Spānijā ("Santa Pola"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santjago de Kompostela pilsēta Spānijā ("Santiago de Compostela"), Spānijas Karalistes Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 95100 iedzīvotāju (2009. g.).
- Santurse Pilsēta Spānijā ("Santurce"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segovija Pilsēta Spānijā ("Segovia"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Segovijas provincē, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sestao Pilsēta Spānijā ("Sestao"), Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjero Pilsēta Spānijā ("Siero"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sorija Pilsēta Spānijā ("Soria"), Kastīlijas-Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sueka Pilsēta Spānijā ("Sueca"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Takoronte Pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talavera de la Reina pilsēta Spānijā ("Talavera de la Reina"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Toledo provincē, 132200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tegise Pilsēta Spānijā ("Teguise"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Telde Pilsēta Spānijā ("Telde"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Grankārijas salas austrumu daļā, 102100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tervela Pilsēta Spānijā ("Teruel"), Aragonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tiasa Pilsēta Spānijā ("Tias"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Lansarotes salā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toledo Pilsēta Spānijā ("Toledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomaresa Pilsēta Spānijā ("Tomares"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomeljosa Pilsēta Spānijā ("Tomelloso"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 39100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelavega Pilsēta Spānijā ("Torrelavega"), Kantabrijas autonomā apgabala Kantabrijas provincē, 54200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrelodonesa Pilsēta Spānijā ("Torrelodones"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torremolinosa Pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torenta Pilsēta Spānijā ("Torrente"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Torrevjeha Pilsēta Spānijā ("Torrevieja"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 91400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treskantosa Pilsēta Spānijā ("Tres Cantos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tudela Pilsēta Spānijā ("Tudela"), Navarras autonomajā apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ubeda Pilsēta Spānijā ("Ubeda"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Utrera Pilsēta Spānijā ("Utrera"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdemoro Pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valdepenjasa Pilsēta Spānijā ("Valdepen~as"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valjadolida Pilsēta Spānijā ("Valladolid"), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1346. g.).
- Velesa-Managa Pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vikara Pilsēta Spānijā ("Vicar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilagarsija de Arousa pilsēta Spānijā ("Vilagarcia de Arousa"), Galisijas autonomā apgabala Ponterbedras provincē, 37600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Villahojosa Pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljanueva de la Serena pilsēta Spānijā ("Villanueva de la Serena"), Estremaduras autonomā apgabala Badahosas provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilareala Pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala.
- Viljarreala Pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala.
- Viljarrovledo Pilsēta Spānijā ("Villarrobledo"), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Albasetes provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljena Pilsēta Spānijā ("Villena"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinarosa Pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
- Šabja Pilsēta Spānijā ("Xabia"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Havea.
- Samora Pilsēta Spānijā ("Zamora"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 64400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarauca Pilsēta Spānijā ("Zarauz"), Basku Zemes autonomā apgabala Gipuskojas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laspalmasa de Grankanārija pilsēta Spānijā (“Las Palmas de Gran Canaria”), Kanāriju salu Grankanārijas salā, Kanāriju Salu autonomā apgabala administratīvais centrs, 382300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medina del Kampo pilsēta Spānijā (“Medina del Campo”), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjalolidas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morona de la Frontera pilsēta Spānijā (“Morón de la Frontera”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palma del Rio pilsēta Spānijā (“Palma del Rio”), Andalūzijas autonomā apgabala Kordovas provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puebla de Valbona pilsēta Spānijā (“Puebla de Vallbona”), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto del Rosario pilsēta Spānijā (“Puerto del Rosario”), Kanāriju Salu autonomā apgabala Laspalmasas provincē, Fuerteventuras salas austrumu piekrastē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Donostija Pilsēta Spānijā, Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas līča piekrastē, 183100 iedzīvotāju (2007. g.); Sansevastjana.
- Vigo Pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, Pontebedras provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 297700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akoruņa pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santandera Pilsēta Spānijā, Kantabrijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 175700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burgosa Pilsēta Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 177800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Logronjo Pilsēta Spānijā, Larjohas autonomā apgabala administratīvais centrs, Ebro labajā krastā, 152000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alakanta Pilsēta Spānijā, Valensijas apgabalā, Vidusjūras piekrastē, 312400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Valensija pilsēta Spānijas austrumu daļā (spāņu valodā _Valencia_), autonomā apgabala administratīvais centrs, 786400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avila Pilsēta Spānijas centrālajā daļā ("Avila"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alkoja Pilsēta Spānijas dienvidaustrumos, Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alvasete Pilsēta Spānijas dienvidaustrumu daļā (sp. val. "Albacete"), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Provinces administratīvais centrs, 172500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malaga Pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sevilja Pilsēta Spānijas dienvidos (sp. val. "Sevilla"), Andalūzijas autonomā apgabala un provinces administratīvais centrs, 696700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Almerija Pilsēta Spānijas dienvidos pie Vidusjūras ("Almeria"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 200 km uz austrumiem no Malagas, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas.
- Badahosa Pilsēta Spānijas dienvidrietumos ("Badajoz"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, Gvadjanas kreisajā krastā, 150500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaseresa Pilsēta Spānijas rietumos ("Caceres"), Estremaduras autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 95900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saragosa Pilsēta Spānijas ziemeļaustrumos (sp. val. "Zaragoza"), Ebro krastos, Aragonas autonomā apgabala administratīvais centrs, 666100 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1474. g.).
- Barakaldo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Baracaldo"), Basku Zemes autonomajā apgabalā, Biskajas provincē, 100080 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilbao Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Bilbao"), pie Biskajas līča, Basku Zemes autonomā apgabala Biskajas provinces administratīvais centrs, 346600 iedz (2014. g.).
- Hihona Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Gijon"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, Biskajas līča piekrastē, 285000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovjedo Pilsēta Spānijas ziemeļos ("Oviedo"), Astūrijas autonomā apgabala (Astūrijas katralistes) administratīvais centrs, 223800 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 757. gadā, 810. g. kļuva par Astūrijas karalistes galvaspilsētu.
- Dāresalāma Pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sokode Pilsēta Togo Republikā, Centrālā apgabala administratīvais centrs, 101000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Mari Pilsēta Turkmenistānā, tās dienvidu daļā, pie Murgabas upes un Karakuma kanāla, vilajeta administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Ilovajska Pilsēta Ukrainā ("Ilovais'k"), Doņeckas apgabalā, 15950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vahruševa Pilsēta Ukrainā ("Vakhrusheve"), Luhanskas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izmaila Pilsēta Ukrainā ("Ізмаїл"), Odesas apgabalā, 73000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izjuma Pilsēta Ukrainā ("Ізюм"), Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas krastā, 51500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rahiva Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 15240 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berehove Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.).
- Vinohradiva Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 25560 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perečina Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čopa Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tjačiva Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iršava Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 9220 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svaļava Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mukačeve Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, Latoricas krastos, 85000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Husta Pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, pie Rikas ietekas Tisā, 28640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Užhoroda Pilsēta Ukrainā, Aizkarptu apgabalā, Užas krastos, 116350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ternopiļa pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 217100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kropivnicka Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 234300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rivne Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 250300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Černivci Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 258800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žitomira Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 271200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čerkasi Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 285600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Poltava Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 296760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dnipro Pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.).
- Zaporižja Pilsēta Ukrainā, apgabala centrs, upes osta Dņepras krastā, 770700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Špola Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabala vidienē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hristiņivka Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 10860 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanka Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 12650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Taļne Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žaškiva Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14230 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodišče Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 14290 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vatutine Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zvenihorodka Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 17950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korsuņa-Ševčenkivska Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 18650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zolotonoša Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 28370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Smila Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 68600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Umaņa Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 87100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monastirišče Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, 9040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaņiva Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, piestātne Dnepras labajā krastā, 25550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čihirina Pilsēta Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Tjasminas labajā krastā, 9370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bahmača Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabala austrumos, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borzna Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bobrovica Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ičņa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 11580 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mena Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodņa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 12550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korjukivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novhoroda-Siverska Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nosivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 14070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baturina Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostera Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 6340 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ņižina Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 73280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Semeņivka Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ščorsa Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Snovas kreisajā krastā, 11470 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1935. g. saucās Snovska.
- Priluki Pilsēta Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Udajas krastos, 58450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novodņistrovska Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Storožineca Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 14470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Herca Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 2120 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vižnica Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novoselica Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 7760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zastavna Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 8060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sokirjani Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vaškivci Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Čeremošas labajā krastā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hotina Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, piestātne Dņepras labajā krastā, 9690 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kicmaņa Pilsēta Ukrainā, Čerņivcu apgabalā, Sovicas krastos, 6760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hmeļnicka Pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 265000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinnica Pilsēta Ukrainā, Dienvidbugas krastos, apgabala administratīvais centrs, 371700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanska pilsēta Ukrainā, Dnipro apgabalā, 241900 iedzīvotāju (2013. g.), osta Dņepras labajā krastā; 1991.-2016. g. saukta Dņiprodzeržinska, 1936.–1991. - Dņeprodzeržinska, līdz 1936. g. – Kamenska.
- Apostolove Pilsēta Ukrainā, Dņepetropetrovskas apgabala dienvidrietumos, rajona administratīvais centrs, 14400 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls.
- Marhaneca Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala dienvidos, 48500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krivijriha Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabala rietumu daļā, pie Saksagaņas ietekas Inguļecā, 656000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verhivceve Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pereščepine Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pavlohrada Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 110000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ņikopole Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 118300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Zelenodoļska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 13950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Verhņodņiprovska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pjatihatki Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 18950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pidhorodne Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viļnohirska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 23760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Terņivka Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peršotravenska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 29000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sineļnikove Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 31570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ordžonikidze Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 41370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novomoskovska Pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, 70800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žovti Voda pilsēta Ukrainā, Dņipropetrovskas apgabalā, 47500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mariupole Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabala dienvidos, osta Azovas jūras krastā, pie Kaļmiusas grīvas, 461800 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1989. g. saucās Ždanova.
- Časivjara Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilozerske Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 16250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dokučajevka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horlivka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 256700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Debaļceve Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 25770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dobropiļļa Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Torecka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 1938. g. - 2016. g. saucās Dzeržinska, līdz 1938. g. - Ščerbinovka.
- Dzeržinska pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.), 2016. g. pārdēvēta par Torecku.
- Avdijivka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dimitrova Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 49640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harcizka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Družkivka Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 59800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Artemivska Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska.
- Bilicke Pilsēta Ukrainā, Doneckas apgabalā, 8690 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rodinska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mospine Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hirnika Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Soledara Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Slovjanska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 117400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komsomoļske Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novoazovska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 11760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ždanivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Siverska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 12150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Junokomunarivska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 14150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vuhledara Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novohrodivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mikolajivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnohorivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kramatorska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 164250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zuhresa Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 18550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kurahove Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volnovaha Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Limana Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Selidove Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 24140 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirovske Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 28290 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novoekonomična Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jasinuvata Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 35200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svjatohirska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 4650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sņižne Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šahtarska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 51000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnoarmijska Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kostjantiņivka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 77000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Toreza Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 80800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jenakijeve Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 82600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Marjinka Pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Derhači Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 18150 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vovčanska Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 19080 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ļubotina Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Balakļija Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
- Čuhujiva Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 32280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lozova Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 58300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pivdenne Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Valki Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barvinkove Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnohrada Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Berestovajas krastos, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kupjanska Pilsēta Ukrainā, Harkivas apgabalā, Oskolas krastā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tavrijska Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nova Kahovka pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berislava Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hola Pristaņa pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 14870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skadovska Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 18940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cjurupinska Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Heņičeska Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 20350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kahovka Pilsēta Ukrainā, Hersonas apgabalā, piestātne Kahovkas ūdenskrātuves dienvidu krastā, 37400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjaneca-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabala dienvidos, Smotričas krastos, 102700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Deražņa Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dunajivci Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodoka Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Voločiska Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasiļiva Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 19740 iedzīvotāju (2013. g.).
- Polonne Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 21750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Slavuta Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 35600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Netišina Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šepetivka Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, 43370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Izjaslava Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Goriņas krastos, 17170 iedzīvotāju (2013. g.).
- Starokostjantiņiva Pilsēta Ukrainā, Hmeļņickas apgabalā, Slučas krastos, 34950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zmijiva Pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Merefa Pilsēta Ukrainā, iapgabalā, 22280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bohoduhiva Pilsēta Ukrainā, iapgabalā, Merlo upes krastos, rajona administratīvais centrs, 15800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1681. g.
- Sņatina Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Burština Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dolina Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nadvirna Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Haliča Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 6290 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rohatina Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kosiva Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8540 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tlumača Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 8830 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodenka Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9380 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tismenicja Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kolomija Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prustas krastos, 61400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jaremče Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 8120 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaluša Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Sivcas krastos, 67600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bolehiva Pilsēta Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, 10770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mikolajiva Pilsēta Ukrainā, jūras un upes osta Melnās jūras Bugas limāna krastā, apgabala administratīvais centrs, 496200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilacerkva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
- Čornobiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
- Tarašča Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasiļkiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miroņivka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 11960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uzina Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tetijiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaharlika Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 13750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ukrajinka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 15640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berezaņa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skvira Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Slavutiča Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 24900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Višhoroda Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 26530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perejaslava-Hmeļnicka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 27950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buča Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Obuhiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 33100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bojarka Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
- Višneve Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 37450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Irpiņa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 42920 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borispiļa Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
- Ržiščiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 7530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pripjata Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, neapdzīvota kopš Černobiļas atomelektrostacijas avārijas 1986. g.
- Brovari Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 98200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bohuslava Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava.
- Jahotina Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Supojas kreisajā krastā, 20440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fastiva Pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Unavas krastos, 48200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bobrineca Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabala dienvidos, rajona administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mala Viska pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11140 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novomirhoroda Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 11570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novoukrajinka Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 17740 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dolinska Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Znamjanka Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 23980 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svitlovodska Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 46600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Uļjanovka Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Oleksandrija Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 82800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pomična Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, 9210 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hajvorona Pilsēta Ukrainā, Kirovohradas apgabalā, Dienvidbugas kreisajā krastā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miusinska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Irmino Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hirske Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lisičanska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 104300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sjeverodonecka Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 109500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alčevska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 111360 iedzīvotāju (2013. g.); 1931.–1961. g. saucās Vorošilovska, 1961.–1992. g. – Kommunarska.
- Petrovske Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zolote Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Červonopartizanska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 15660 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lutuhine Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Svatove Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Starobiļska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreminna Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Suhodiļska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21060 iedzīvotāju (2013. g.).
- Popasna Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Molodohvardijska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 23330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Perevaļska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 25940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kirovska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pervomajska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 38430 iedzīvotāju (2013. g.).
- Almazna Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 4320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Roveņki Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 47850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rubižne Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 60370 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sverdlovska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 65270 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zorinska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7330 iedzīvotāju (2013. g.).
- Artemivska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1991. g. saucās Artjomovska.
- Stahanova Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 77600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnijluča Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 82750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zimohirja Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Priviļļe Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Krasnodona Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Kamenkas kreisajā krastā, 44280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brjanka Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ščastja Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Severskijdoņecas kreisajā krastā, 12770 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skole Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabala dienvidu daļā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dubļani Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10240 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanka-Buzka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Židačiva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sosnivka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka.
- Javoriva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 12900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žovkva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mikolajiva pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horodoka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vinniki Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 16280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Stebnika Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sokaļa Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brodi Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zoločiva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 24070 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novijrozdila Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Truskaveca Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novojavorivske Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 29580 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hliņani Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sambira Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 34900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bibrka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komarno Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 3840 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hiriva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4080 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dobromiļa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rudki Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 5430 iedzīvotāju (2013. g.).
- Strija Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 60100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Moršina Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Veliki Mosti pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6120 iedzīvotāju (2013. g.).
- Starijsambira Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sudova Višņa pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Peremišļani Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 6870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Turka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 7170 iedzīvotāju (2013. g.).
- Drohobiča Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 77080 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pustomiti Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9110 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mostiska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radehiva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hodoriva Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 9830 iedzīvotāju (2013. g.).
- Červonohrada Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Bugas kreisajā krastā, 68000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rava-Ruska Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, netālu no Polijas robežas, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borislava Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
- Belza Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
- Nova Odesa pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baštanka Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 12680 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sņihurivka Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Očakiva Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 14630 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novijbuha Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 15530 iedzīvotāju (2013. g.).
- Voznesenska Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 36600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Južnoukrajinska Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 40550 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pervomajska Pilsēta Ukrainā, Nikolajevas apgabalā, 66670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Arciza Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabala dienvidu daļā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Teplodara Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tatarbunari Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Biļajivka Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 12050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rozdiļna Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reņi Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 19480 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiļija Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Južne Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 31500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kotovska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 40700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilhoroda-Dņistrovska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 50250 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1944. g. saucās Akermana, 1944.-1991. g. - Belgoroda-Dņestrovska.
- Čornomorske Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 59700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kodima Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 8850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berezivka Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, 9760 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vilkove Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Donavas Kiļijas atzara kreisajā krastā, 8480 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bolhrada Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
- Balta Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Kodimas krastos, 19200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iļjičivska Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Melnās jūras krastā (26 km uz dienvidiem no Odesas).
- Anaņjiva Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pirjatina Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabala ziemeļrietumos, Udajas labajā krastā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hlobine Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 10040 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lohvica Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 11860 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horola Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 13590 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karļivka Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kremenčuka Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 225900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hadjača Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mirhoroda Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 41100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Komsomoļska Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 51730 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ziņkiva Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, 9950 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hrebinka Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Oržicas krastos, 10960 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lubni Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, piestātne Sulas labajā krastā, 47640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kobeļaki Pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Vorsklas labajā krastā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radiviļiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabala dienvidrietumos, 10500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1940. g. saucās - Radzivilova, 1940.-1992. g. - Červonoarmeiska.
- Berezne Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zdolbuņiva Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 24570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sarni Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 28620 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kostopiļa Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 31590 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kuznecovska Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 41500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koreca Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dubrovica Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, 9460 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dubno Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Ikvas krastā, 38000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ostroha Pilsēta Ukrainā, Rivnes apgabalā, Vilijas krastos, 15650 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bilopiļļa Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Trostjaneca Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 21350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hluhiva Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 34570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Romni Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ohtirka Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 49050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Družba Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 5030 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vorožba Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 7440 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šostka Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 79000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Seredina-Buda Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 8470 iedzīvotāju (2013. g.).
- Konotopa Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 88780 iedzīvotāju (2013. g.).
- Buriņa Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ahtirka Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, rajona centrs.
- Kroleveca Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Retas krastos, 23570 iedzīvotāju (2013. g.).
- Putivļa Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Sejmas labajā krastā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lebedina Pilsēta Ukrainā, Sumu apgabalā, Viļšankas krastos, 26130 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bučača Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabala dienvidrietumos, Stripas krastos, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borščiva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zbaraža Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kremeneca Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Terebovļa Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 217100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pidhajci Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 2870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čortkiva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 29640 iedzīvotāju (2013. g.).
- Skalata Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šumska Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kopičinci Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6890 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zboriva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 6920 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horostkiva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Počajiva Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 7840 iedzīvotāju (2013. g.).
- Laņivci Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 8750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Zaļiščiki Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Monastiriska Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Koropecas krastos, 6090 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berežani Pilsēta Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 18160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Beršada Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabala dienvidaustrumos, Dohnas krastos, rajona administratīvais centrs, 13160 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jampiļa Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Iļļinci Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11360 iedzīvotāju (2013. g.).
- Nemiriva Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hnivaņa Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 12580 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tuļčina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 15850 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kaliņivka Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ladižina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kozjatina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 24250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hajsina Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hmiļnika Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žmerinka Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 35430 iedzīvotāju (2013. g.), dzelzceļa mezgls.
- Šarhoroda Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 6970 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lipoveca Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 8720 iedzīvotāju (2013. g.).
- Pohrebišče Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mohiļiva-Podiļska Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, piestātne Dņestras krastā, 32050 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bara Pilsēta Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Rovas krastos, 16400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lucka Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala administratīvais centrs, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novovolinska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, 53200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ustiluha Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabala dienvidrietumos, pie Luhas ietekas Bugā, 2200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Ļubomļa Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rožišče Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 13320 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiverci Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berestečko Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Volodimira-Volinska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 38870 iedzīvotāju (2013. g.).
- Horohiva Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, 9090 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamiņa-Kaširska Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Ciras krastos, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Koveļa Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Turijas krastos, 68900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Primorska Pilsēta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kamjanka-Dņiprovska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Huļajpole Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 14350 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viļņanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 15680 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meļitopole Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 157000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dņiprorudne Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Polohi Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Tokmaka Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Enerhodara Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Moločanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, 6980 iedzīvotāju (2013. g.).
- Vasiļivka Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kahovkas ūdenskrātuves krastā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orihiva Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, Kinskas kreisajā krastā, 15280 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berdjanska Pilsēta Ukrainā, Zaporožjes apgabalā, osta Azovas jūras krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1835. g., 1939.-1958. g. saucās Osipenko.
- Olevska Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 10230 iedzīvotāju (2013. g.).
- Baraņivka Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Malina Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 26930 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novohrada-Volinska Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čudņiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Berdičiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 78500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1845. g.
- Andrušivka Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ovruča Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Norinas kreisajā krastā, 16610 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korostišiva Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas krastos, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Radomišļa Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterevas kreisajā krastā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Korosteņa Pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Užas krastos, 65500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Antracita Pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala dienvidu daļā, 54640 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1962. g. saucās Bokovoantracita.
- Novodružeska Pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.).
- Donecka Pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina.
- Luhanska Pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, apgabala centrs, 425000 iedzīvotāju (2013. g.), 1935.-1958. g. un 1970.-1990. g. saucās Vorošilovgrada.
- Amvrosijivka Pilsēta Ukrainas dienvidaustrumos, Doneckas apgabalā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.), Ukrainas mēroga cementa un būvniecības materiālu centrs.
- Hersona Pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, apgabala administratīvais centrs, 299000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Odesa Pilsēta Ukrainas dienvidu daļā, osta Melnās jūras ziemeļrietumu krastā, apgabala administratīvais centrs, 1016000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ivanofrankivska Pilsēta Ukrainas Karpatu priekškalnēs, apgabala administratīvais centrs, 226000 iedzīvotāju (2013. g.); Ivanofrankovska (1962.–1991. g.); Staņislava (līdz 1962. g.).
- Ļviva Pilsēta Ukrainas rietumu daļā, apgabala administratīvais centrs, 730300 iedzīvotāju (2013. g.), 1772.-1918. g. saucās Lemberga.
- Sumi Pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, apgabala administratīvais centrs, 269200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Harkiva Pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas, Lopaņas, Udas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1442500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Černihiva Pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Desnas labajā krastā, 296000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jaipana Pilsēta Uzbekistānā ("Yaypan"), Fergānas apgabala rietumu daļā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Marhamata Pilsēta Uzbekistānā, Andidžonas apgabala dienvidos, Fergānas ielejā, Dienvidu Fergānas kanāla krastā, 15800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hēdemūra Pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta.
- diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces.
- Asveja Pilsētciemats Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, Asvejas ezera dienvidu krastā, 1300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Novopašijska Pilsētciemats Krievijā, Permas apgabalā, kurš 1965. g. pārveidots par Gornozavodskas pilsētu.
- Ustjordinska Pilsētciemats Krievijas Irkutskas apgabala dienvidaustrumos, Kudas krastos, 14550 iedzīvotāju (2017. g.).
- Palana Pilsētciemats Krievijas Kamčatkas novadā, bijušais Korjaku autonomā apgabala administratīvais centrs, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vorohta Pilsētciemats Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Prutas krastos, 4300 iedzīvotāju (2016. g.), klimatoloģisks kūrorts, ziemas sporta centrs.
- Voloveca Pilsētciemats Ukrainas Aizkrpatu apgabala ziemeļos, Vičas upes ielejā, 5200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Verhovina Pilsētciemats Ukrainas Ivanofrankovskas apgabalā, Čornijčeremošas kreisajā krastā, 5900 iedzīvotāju (2016. g.).
- Revda Pilsētciemets Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kolas pussalas vidienē, 8400 iedzīvotāju (2008. g.).
- apbūves līnija jeb būvlaide pilsētplānošanas dokumentos zemesgabalam noteikta līnija, kas nosaka apbūves attālumu no sarkanās līnijas.
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess.
- dolina Piltuves veida zemes iebrukums kaļķakmeņu, dolomītu un ģipšu apgabalos.
- māri Piltuvveidīgi vai cilindriski iedobumi zemes virsmā, kas radušies vulkāniskos apgabalos, eksplodējot gāzēm, bet neizplūstot lavai vai tās irdenajiem produktiem; tos bieži piepilda ūdens, un tie kļūst par ezeriem.
- Piļoru nogabals Piļoru ozolu audzes nogabals Ežezera ziemeļu piekrastē pie Piļoriem, platība - 6 ha.
- Neikūrene Pioņerska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- gabalaina lučka pirkta, mīksta vilnas dzija, kuras atsevišķiem posmiem, gabaliem ir dažāda krāsa vai dažādi krāsas toņi.
- linošana Pirmskāzu apdāvināšanas paraša, kad neprecētas māsīcas rudeņos pie māršām brauca ciemoties, īpaši ar to nolūku, no viņām linus vai kādus drēbes gabalus savam pūram ielasīt.
- pizna Piznu piznās - maziem gabaliņiem nekārtīgi samētāts.
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- ledāja atrāvumplaisa plaisa ledāja (šlūdoņa) barošanās apgabalā, kas atdala plāno, nekustīgo, pie klintīm piesalušo firna lauka augšējo daļu no tā kustīgās, lejupslīdošās zemākās daļas.
- šķēla plaisa, šķirba, atplīsis gabals.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- Zilairas plato plakankalne Dienvidurālos, Sakmaras baseinā, Krievijas Orenburgas apgabalā un Baškorostānas Republikā, augstums — 500-600 m.
- Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m.
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums.
- Oļokmas-Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m.
- Anadiras plakankalne plakankalne Tālo Austrumu ziemeļu daļā, Anadiras augšteces baseinā, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
- plaka Plakans govs mēslu gabals zemē.
- govs plada plakans govs mēslu gabals.
- plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
- plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
- ķīlis Plakans, garens, vienā galā sašaurināts darbarīks, piemēram, koka gabalu, akmeņu pāršķelšanai.
- Ziemeļbaikāla kalniene plakanvirsas grēdu sistēma Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Stanovaja kalnieni un Ļenas un Vitimas ielejām, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, vidējais augstums - 1000-1600 m, maksimālais - 2514 m (Iņaptuka kalns).
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas.
- snātine Plāna (parasti pirkta) auduma sieviešu svārki vai cits apģērba gabals.
- kākars Plāna caurspīdīga drāna, ielāpa gabals.
- Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- snīderīte Plāna šķēle, šaura sloksne, sīks gabals no kāda augļa.
- leiners Plāna tērauda caurule ar rievām iekšpusē, veido lielgabala stobra kanālu; to nomaina pēc noteikta šāvienu skaita, kad tās iekšējā virsma nolietojusies; tādējādi nav nepieciešams nomainīt visu lielgabala stobru.
- noplanēt Planējot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- čalgas Plāni, sadrupuša ledus gabaliņi.
- pleiksne Plāns (piemēram, ziepju) gabals.
- plīne Plāns (piemēram, ziepju) gabals.
- pliksnis Plāns akmens gabaliņš.
- pleveris Plāns auduma gabals vai lakats; šķidrauts.
- papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
- gastrocistoplastika Plastiska urīnpūšļa operācija, izmantojot kuņģa sienas gabalu; lieto, lai aizstātu vai palielinātu urīnpūsli.
- reģions plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
- klimatiskā josla plaši, klimatiskā ziņā samērā viendabīgi Zemes apgabali.
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m.
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
- vairogs Plašs ledāja apgabals.
- fjērds Plašs ūdenstilpes apgabals ar daudzām šērām.
- medību masts platība, ko medībās ar dzinējiem apmedī vienā paņēmienā, tas var būt 1 vai vairāki meža kvartāli, kā arī atsevišķs meža nogabals starp lauksaimniecības zemēm.
- apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
- apmetnis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm).
- apmetņmētelis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals.
- mantija Plats, garš apmetņa veida apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba.
- pleculakats Plecu lakats - kvadrātveida vai trīsstūrveida apģērba gabals, ko liek ap pleciem.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu.
- sipaks Pleskavas apgabala iedzīvotājs.
- šķīst Plīst, parasti vairākos gabalos; kļūt tādam, kam strauji mainās forma, apveidi (parasti spiediena, sitiena iedarbībā).
- ģiernīt Plosīt gabalos.
- baks Plosta daļa, gabals.
- polārnakts Polārā nakts - laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
- kajurs Polārajos apgabalos - polārkamanās iejūgtu suņu dzinējs.
- polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
- polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
- Labiava Poļeskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingrdas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- aglomerāts Porainos gabalos saķepināta smalkgraudaina rūda.
- Sikuka Poronaiska, pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- slēģis Posms, gabals.
- Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
- steblis Prauls, satrūdējis, sapuvis koka gabals, šķidruma piesūcies koka gabals; stablis.
- Frīdlande Pravdinskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- gabalprece Prece, ko pērk un pārdod pa gabaliem, priekšmetiem.
- Pregoļa Prēgele, upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī.
- prezbitērijs Prezbiteriešu baznīcas pārvaldes instance, kurai ir likumdošanas un administratīvas tiesības pār noteiktu apgabalu.
- malas ieliece priekšmalas ieliece, priekškaļņu ieliece; tektoniska sinklināla tipa struktūra platformu un ģeosinklinālo apgabalu robežzonā; rodas kalnu veidošanās laikā.
- bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
- spiedpoga Priekšmets, kas ir paredzēts (kā, piemēram, apģērba gabala, apavu, maka) daļu sastiprināšanai un kas sastāv no divām apaļām daļām, no kurām vienu iespiež otrā.
- maukloba Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai).
- maukna Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai).
- mauknis Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai).
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
- Koivisto Primorskas pilsēta Krievijā (Ļeņingradas apgabalā), tās nosaukums līdz 1949. g.
- Fišhauzene Primorskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1946. g.
- PostScript printeris Printeris (parasti lāzerprinteris), kurā ir speciālais mikroprocesors un 1 megabaits brīvpiekļuve atmiņas, kas nepieciešama, lai valodā _PostScript_ formulētās instrukcijas dekodētu un interpretētu drukāšanai.
- Keksholma Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1948. g.
- Korela Priozjorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- maska Process, kurā izvēlas atsevišķus apgabalus, kam jāpaliek nemainītiem, ja pats attēls tiek pārveidots.
- rezidentprogramma Programma, kas datu apstrādes procesa laikā pastāvīgi atrodas kādā noteiktā operatīvās atmiņas apgabalā.
- disasambleris Programma, kas pārveido mašīnvalodas programmu, objekta vai ielādes moduli ekvivalentā asamblera programmā, nosakot iezīmes, apakšprogrammu ieejas punktus, kā arī atdalot komandu un datu apgabalus.
- pārklājumprogramma Programma, kas sadalīta segmentos tā, ka tās izpildes gaitā secīgi tiek izmantots viens un tas pats pamatatmiņas apgabals.
- adreses izlīdzināšana programmas adresēšanai rezervēto datora atmiņas apgabalu izvietošana tādās vietās, kas ļauj ērtāk izpildīt komandas.
- dinamiskā pārvietošana programmas adrešu piesaiste tās izvietojumam datora atmiņā, kas notiek programmas ielādes vai tās pārvietošanas laikā no viena atmiņas apgabala citā.
- DOS paplašinātājs programmatūra, kas, sākot ar personālajiem datoriem, kuri izveidoti uz mikroprocesoru _Intel 80286_ bāzes, ļauj lietojumprogrammām izmantot atmiņu, kas pārsniedz 1 megabaitu.
- pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
- Baltijas ekonomiskais rajons PSRS ekonomiskās rajonēšanas struktūra, kas aptvēra Igaunijas PSR, Latvijas PSR, Lietuvas PSR un KPFSR Kaļiņingradas apgabalu
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja.
- Nikolajevska Pugačova, pilsēta Krievijas Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1918. g.
- pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- pemza Pumeks - viegls, porains vulkānisks iezis; šāda ieža gabals.
- Purnača Purna, upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā.
- lānāja Purvains gabals.
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- pusgabals Puse no gabala, neliels gabals.
- puspakavs Puse no pakava; gabals no pakava.
- knicis Puskukulis maizes; gabals.
- Oņegas pussala pussala Baltās jūras dienvidu piekrastē starp Oņegas un Dvinas līci, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, reljefs paugurains, līdz 190 m vjl.
- Jugras pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumu daļā, starp Karas un Barenca jūru, platība - 18000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 467 m.
- Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā.
- Kaņina Pussala Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Arhangeļskas apgabalā, atdala Baltās jūras ziemeļu daļu no Čošas līča, platība - \~10500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 242 m; Kaņina pussala.
- Šmita pussala pussala Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu gals, garums - \~50 km, kalnaina, augstums - līdz 602 m, daudz purvu, lapegļu un egļu meži.
- Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra.
- p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja.
- Carskoje Selo Puškinas pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1917. g.; tagad iekļauta Sanktpēterburgas pilsētā.
- ornis Putns; pieņemtā nozīmē arī kāda apgabala putnu fauna.
- kazuārveidīgie Putnu kārta, lieli (masa - 40-90 kg), nelidojoši putni, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā, kazuāru un emu dzimtas.
- dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā.
- mīgļi Rāceņu gabali.
- klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert.
- celulārs radiotelefons radiotelefona sistēma, kurā apraides apgabals sadalīts mazākos iecirkņos ("šūnās"); Eiropā parasti saukts par mobilo telefonu.
- plūkšķēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru); plūkšēt.
- plūkšēt Radīt apslāpētu troksni (piemēram, par auduma gabaliem, kas vējā sitas viens pret otru).
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- norāpot Rāpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- skinki Rāpuļu dzimta ar kādām 30 ģintīm un 575 sugām, plaši izplatīti siltākos tuksnešainos apgabalos.
- čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā.
- kontrolētā klasificēšana rastra analīzes - klasificēšanas paņēmiens, kad katrai objektu klasei ir vismaz viens atbalsta apgabals, lai no tā varētu iegūt klašu iedalījuma kritērijus.
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - ādas gabaliņš, ar ko kustīgās paminu daļas piestiprina pie nekustīgām.
- ādiņa Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek ievilkts pavediens.
- ādīna Ratiņa sastāvdaļa - pie stabiņa piestiprinātas ādas gabaliņš ar caurumu, caur kuru tiek izvilkts pavediens.
- līkšņa Ratu ritenis no viena gabala.
- gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra.
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
- reģija Reģions, apgabals; robeža; gaisa kārta.
- brīžatmiņa Reģistrs vai rezervēts atmiņas vai diska apgabals, ko izmanto īslaicīgai informācijas uzglabāšanai.
- pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos.
- altiplanācija Reljefa izlīdzināšanās augstkalnu apgabalos.
- Aganas Uvāls reljefa paaugstinājums Krievijā, Tjumeņas apgabalā, augstākā virsotne 158 m vjl.
- bambalstruņķis Resns desas gabals.
- rempulis resns kluča gabals.
- tambuks Resns koks; stumra gabals; sakārnis.
- bluķis Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
- perve Rēta, kas veidojas augošam kokam noplēšot gabalu mizas.
- Kurgaldžina rezervāts rezervāts Kazahstānā, Akmolas apgabala dienvidos, platība — 1852 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai aizsargātu un pētītu ūdensputnu ligzdošanas un apmešanās vietas.
- Zejas rezervāts rezervāts Krievijas Amūras apgabalā, Giļujas lejteces rajonā, platība — 823 kvadrātkilometri, augstums — līdz 1506 m, dibināts 1963. g., lai saglabātu specifiskos lapegļu mežus.
- Lapzemes rezervāts rezervāts Krievijas Murmanskas apgabalā, Imandras ezera baseinā, uz ziemeļiem un rietumiem no tā, platība — 1613 kvadrātkilometru, dibināts 1930. g., lai saglabātu pirmatnējos dabas kompleksus.
- Karpatu rezervāts rezervāts Ukrainā, Ivanofrankivskas un Aizkarpatu apgabalā, platība — 127 kvadrātkilometri, dibināts 1968. g., lai saglabātu, pētītu un atjaunotu Karpatu dabas kompleksus.
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus.
- Rositene Ribačija - apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- Ščerbakova Ribinska - pilsēta Krievijas Jaroslavļas apgabalā, tās nosaukums 1946.-1957. g.
- knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona; gabals, kumoss.
- riecenis Rieciens, maizes gabals, parasti lielāks (biezāks) nekā šķēle.
- riecis Rieciens, maizes gabals.
- Pieirtišas līdzenums Rietumsibīrijas līdzenuma daļa Kazahstānas ziemeļos un Krievijas Omskas un Tjumeņas apgabala dienvidos, reljefs - līdzens, daudz ezeru un purvu.
- rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj.
- Rīgas marka Rīgas landfogteja un Rīgas patrimoniālais apgabals - Rīgas pilsētas lauku novads 1226.-1940. g.
- Rīgas landfogteja Rīgas patrimoniālā apgabala jeb Rīgas pilsētas lauku novada nosaukums 1226.-1606. g.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
- morēne Rinda akmeņu gabalu gar ledāju sāniem un galiem.
- noripināt Ripinot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- noripot Ripojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- striša Riša - taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- ratlokgabals Riteņa loka gabals.
- gabalaiņi Riteņi bez dzelzs stīpām, kuriem loki nav liekti, bet salikti no izzāģētiem gabaliem.
- robežnoteikumi Robežnosacījumi - sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos.
- apmālis Robežu apgabals; pļavas, kas atrodas starp laukiem vai mežiem.
- robotputns Robots, kas ārēji izskatās kā putns un spēj lidot tā, ka nezinātājam pa gabalu to ir grūti atšķirt no parasta putna.
- cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- limitrofs Romas impērijā - pierobežas apgabals, kas uzturēja tur novietoto karaspēku.
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
- agrimēnsors Romiešu zemes mērnieks, kas sākotnēji strādāja karaspēkā, sadalot nometnes un zemes gabalus.
- marketrija Rotājums, ko veido no nelieliem metāla, koka vai cita materiāla gabaliem, tos uzlīmējot uz priekšmeta.
- Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
- rutulis rungulis, apaļš koka gabals.
- runkainis Runkains - krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- kerki Rupjmaizes gabali.
- Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu.
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
- virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot).
- kankalis Sacietējis zemes vai izkārnījumu gabals.
- virulis Sacietējušu sveķu gabals uz koka.
- sakrapmalēt Sacietināt (apģērba gabalu, tā daļu).
- saramtīt sadalīt gabalos.
- sagabalot Sadalīt gabalos.
- saskarbelēt sadalīt mazos gabaliņos, sasmalcināt.
- parcellēt Sadalīt mazos gabalos, īpaši zemi.
- saskaldīties Sadalīties (gabalos, dalās u. tml.).
- izjukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu, parasti kāda spēka iedarbībā.
- pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
- pajukt Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, parasti daļēji (par priekšmetiem).
- sašķīst Sadalīties daļās, vairākos gabalos, parasti pēc 1trieciena, sitiena (par priekšmetiem, to kopumu).
- izšķīst Sadalīties gabalos, daļās (piemēram, atsitoties pret ko).
- šķilināties Sadalīties gabalos.
- skrandot Sadalīties gabalos.
- pārdalīties Sadalīties tā, ka rodas divi gabali, divas daļas.
- sajukt Sadalīties, parasti pilnīgi, daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu.
- sasmalstīt Sadauzīt, sagriezt, saskaldīt sīkos gabalos.
- satrākelēt Sadiegt divus auduma gabalus kopā.
- apdiega Sadiegts drēbes gabals.
- cīcari Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi.
- cīceri Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi.
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- tranšēt Sagriezt atsevišķos gabalos (īpaši par putna cepeti runājot).
- piemaukt Saģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
- sasamaukties Saģērbt sev (vairākus apģērba gabalus).
- Ziemeļsahalīna Sahalīnas salas ziemeļu daļa, Krievijas Sahalīnas apgabalā.
- Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu.
- transarktisks Saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
- arktisks Saistīts ar zemeslodes ziemeļu polāro apgabalu, tam raksturīgs.
- kā žīda veste saka par apvalkātu, noziestu, notaukotu apģērba gabalu.
- ledus iet saka par ledus gabalu virzīšanos palu laikā.
- kā (viens) blinis saka par savalkātiem, salēkšķējušiem, formu zaudējušiem apģērba gabaliem.
- ne garozas saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī ja nav nekā ēdama.
- (šaurs) kā biksenes saka, par kādu šauru, augumam pieguļošu apģērba gabalu (piemēram, svārkiem).
- knauķis Sakaltis maizes gabals.
- kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
- kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
- kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
- galvenie robežnosacījumi sakarības parciālo diferenciālvienādojumu atrisinājumu atrašanai uz apgabala robežas, kas jāizpilda, izvēloties atrisinājumu precīzās aproksimējošās funkcijās.
- robežnosacījumi Sakarības, kas nepieciešamas parasto un parciālo diferenciālvienādojumu risināšanai noteiktos robežas intervālos vai apgabalos; robežnoteikumi.
- līnija E1 sakaru līnija standartizētiem parametriem, kas ļauj pārraidīt datus ar ātrumu 2,048 megabiti sekundē.
- Hakmara Sakmara, upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, tās nosaukums baškīru valodā.
- kroda Saknes, koka gabali.
- nivernaise Sakņu piedevas no lodīšu veidā sagrieztiem burkāniem un kāļu gabaliem, ko liek ap lielu cepeti, pārlietas ar stipru baltu mērci, arī patstāvīgs ēdiens.
- Oļhona Sala Baikāla vidusdaļā, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība - 730 km^2^, augstums - līdz 1276 m.
- Hoglande Sala Baltijas jūrā, Somu līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, platība - 21 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 158 m.
- Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija.
- Ratmanova sala sala Beringa šaurumā, Diommeda salu grupā, Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, platība - \~10 kvadrātkilometru, reljefs kalnains, augstums - līdz 513 m.
- Belija Sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra.
- Iturupa Sala Kuriļu salu grupā, Krievijā, Sahalīnas apgabalā, platība - 6725 kvarātkilometri, veido vulkāniski masīvi un skrausti, augstums - līdz 1634 m, 48 vulkāni (8 no tiem - darbīgi), krasti augsti, krauji.
- Simušira Sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne.
- Paramušira Sala Kuriļu salu ziemeļos, Krievijā (Sahalīnas apgabalā), platība - 2000 kvadrātkilometru, garums - 100 km, platums - \~20 km, vairāki darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 1816 m, salā 37 vulkāni (6 darbīgi), pundura ciedrupriežu un alkšņu audzes.
- Tjuļeņija Sala Ohotskas jūrā, uz dienvidiem no Sahalīnas Terpeņijes pussalas, Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 636 m, platums - 40-90 m, augstums - līdz 18 m, kotiku apmetnes, piekrastē putnu ligzdošanas vietas, nav saldūdens un koku veģetācijas.
- piesalt Salā pārklāties (ar ledus gabaliņiem) lielākā daudzumā - piemetām, par bārdu, ūsām.
- Kotļina Sala Somu jūras līcī, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā.
- Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
- salāpīties Salāpīt sev, piemēram, apģērba gabalu.
- Solovku salas salas Baltajā jūrā, pie ieejas Oņegas grīvlīcī, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - 347 kvadrātkilometri, augstums - līdz 107 m, sastāv no 3 lielām salām un vairākām mazām salām, meži, purvi.
- ielauzīt Salauzt mazos gabaliņos un ievietot.
- klunkucis Saldā pienā iedrupināti biezpiena gabali.
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- sidarbiksis saldināts ūdens ar salauzītiem maizes gabaliem.
- pamatīgums Saliedētība; viengabalainība; monolītums.
- saplēkšēt Salipt slāņos vai gabalos (par sienu).
- sasaspiesties Salipt, sasaistīties masā, gabalā.
- sāltiņš Salis - cūkas šķiņķa gabals; liesums.
- trunkuli Salmu un čaumalu gabali graudos, kas palikuši pēc vētīšanas.
- trunķuļi Salmu un čaumalu gabali graudos, kas palikuši pēc vētīšanas.
- gabalsāls Sāls lielos kristāliskos gabalos.
- Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru).
- Šalkars Sālsnogulu ezers Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, platība - 200 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais - 13,5 m, iztek Urālas pieteka Soļanka.
- Komandora salas salu grupa Beringa jūras dienvidrietumos, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), ietver 4 vulkāniskas salas, kopējā platība - 1800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 751 m.
- Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā (spāņu val. "Islas Baleares"), 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, Spānijas autonomais apgabals, platība - 4990 kvadrātkilometru, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
- Obdorska Saļeharda, pilsēta Krievijas Tjumeņas apgabalā, tās nosaukums līdz 1933. g.
- Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km.
- šķila Samērā liels (no kā) nošķelts gabals.
- pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti no augsnes) atdalīts gabals.
- sleja Samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- miets Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
- peldpalags Samēro liels auduma gabals, kurā slaukās pēc peldes, arī mazgāšanās.
- stablis Samircis koka gabals; satrūdējis, sapuvis koka gabals.
- smacenis Samircis koka gabals.
- smacēns Samircis koka gabals.
- smadzens Samircis koka gabals.
- smadzēns Samircis koka gabals.
- pluņģis Samircis, salijis lupata gabals.
- Samoa Samoa Neatkarīgā Valsts - atrodas Okeānijas centrālajā daļā (Polinēzijā), Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver divas lielākās salas Samoa salu arhipelāga rietumu daļā (Savaji un Upolu ), kā arī septiņas mazākas salas; platība - 2831 kvadrātkilometrs, 192000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Apija, administratīvais iedalījums - 11 apgabalu.
- karantīna Sanitārijas punkts personu, transportlīdzekļu, preču u. tml. pārbaudei, kuri ienāk no kāda, parasti epidēmijas skarta, apgabala.
- sāngabals Sānu gabals (kautķermenim).
- malene Sānu, malas gabals.
- lancakas saplēstas drēbes; saplīsis apģērba gabals.
- skarbana saplēsts apģērba gabalss, lupata.
- sapogāties Sapogāt sev, parasti apģērba gabalu, pogas.
- Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene).
- kraulis Sapuvis koka gabals, saknes gabals.
- krūlis Sapuvis koka gabals.
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
- baķis Saritināts, satīts liels (parasti auduma) gabals.
- ledus Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals.
- kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka); sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali.
- Kunduka ezers Sasiks, sāļūdens limāns Ukrainā, Odesas apgabalā.
- dauzt Sasist gabalos.
- lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals.
- šķērbalains saskābis rūgušpiens, kas sāk savilkties gabalos.
- saskambāt saskaldīt, sadalīt mazos gabalos.
- ekselēt Sasmalcināt gabalos (piemēram, salmus, sienu, zāli).
- pieskambāt Sasmalcināt koka pagales, cērtot sīkos, plānos gabalos.
- lēkšņa Sasmalcināts gabals (akmens, augsnes vai koka).
- sastiķēt Sašujot (vairākas, parasti neviendabīgas, daļas), izveidot (piemēram, apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
- aiztuntuļot Satinot (ar vairākiem apģērba gabaliem), aizsegt, aizklāt; aiztīstīt.
- trapjš Satrupējis koka gabals; sauss, ātri lūstošs koks.
- trapans Satrupējis koka gabals.
- trupeknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupeksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēns Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupens Satrupējis koksnes gabals.
- prauls Satrupējusi koksne, satrupējušas koksnes gabals.
- aiztuntulēt Satuntuļot, apsegt ar daudziem apģērba gabaliem.
- fākela Saules fotosfēras lāpa; fotosfēras lāpas ir tās rajoni ar pastiprinātu spožumu, kas parasti parādās aktīvajos apgabalos agrāk par plankumiem un pazūd pēc to izzušanas.
- asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu.
- jauktā krava sausa krava ar dažādu saturu (piemēram, gabalkrava kopā ar beramkravu vai metamkravu).
- sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals.
- sausā ieleja sausleja - lineāri pazeminājumi, kuros ūdens straume ir tikai sezonāli; veidojas arīda klimata apgabalos, kur izplatīti ūdenscaurlaidīgi ieži, arī karsta rajonos, apstākļos, kad upes ūdeņi pēkšņi aizplūst pazemē.
- skangalis Sauss skals; skala, koka plāns gabals.
- nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
- kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals.
- kaukals Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals.
- izcirtējs Savienojumā "gaļas izcirtējs": cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai).
- staigāt Savienojumā ar "ceļu, taku" u. tml: ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
- iet Savienojumā ar "ceļu": virzīties uz priekšu (kādu gabalu).
- skrindu Savienojumā ar "skrandu" raksturo sadalīšanos sīkos gabalos.
- skrandu Savienojumā ar "skrindu" raksturo sadalīšanos sīkos gabalos.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība aptver visu attālumu, ceļa gabalu.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
- lāpstiķis Savienojuma gabals, uzšuvums, ielāps.
- lepstiķis Savienojuma gabals, uzšuvums; lāpstiķis.
- riest Savienot divus gabalus.
- sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
- lupatsega Sega, ko darina no linu diegiem un drēbes sloksnēm, nelieliem drēbes gabaliem.
- zināšanu bāze semantisks modelis, ko izmanto datoros, lai attēlotu cilvēka uzkrātās zināšanas par kādu noteiktu priekšmetu apgabalu.
- Džetisu Semirečje - dabas un vēsturisks apgabals Kazahstānā.
- hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
- baķis Sena auduma mērvienība - tāds auduma gabals, ko varēja noaust vienā reizē, garums bija dažāds (~15-32 olektis) atkarībā no aužamo stāvu konstrukcijas.
- pēlīgni Sena itāļu tauta Abrucu kalnu apgabalā, ko 304. g. pakļāva romieši.
- amaleķieši Sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
- boji Sena ķeltu tauta, kas ķeltu izcelšanas laikā apmetās Augšitālijā - Emilia apgabalā, ap vēlāko Boloņas pilsētu un kuru viena daļa nodibināja Bohēmijas valsti tagadējās Čehijas teritorijā.
- Insterburga Sena pilsēta Austrumprūsijā, pilsētas tiesības kopš 1336. g., pēc 2. pasaules kara iekļauta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, 1946. g. pārdēvēta par Čerņahovsku.
- Tilzīte Sena prūšu pilsēta tagadējā Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā, 1946. g. pārdēvāta par Sovetsku.
- kāls Sena skaita mērvienība - 30 gabalu; lietota tirdzniecībā (gk. zivīm, nēģiem, vēžiem); dažviet mainīgs skaits (no 60 līdz 100).
- tetrarhija Senajā Grieķijā - apgabala ceturtā daļa, ko pārvaldīja tetrarhs.
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
- lotīgums Senāks tehnisks apzīmējums sudraba tīrsaturam naudas gabalos un sudraba priekšmetos; piem., 12 lotīgais sudrabs saturēja 75% tīra sudraba.
- Dakara Senegālas galvaspilsēta (angļu val. "Dakar") un apgabala centrs, atrodas Atlantijas okeāna krastā, lielākā Rietumāfrikas osta, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- livra Senfranču naudas pamatvienība, sudraba naudas gabals svarā 367,13 g, ko iedalīja 20 solidos (sū), katrā pa 12 denāru.
- trēveri Senģermāņu tauta ķeltu Gallijā, abpus Mozelei, to galvenais centrs bijusi tagadējā Trieras pilsēta Reinas apgabalā.
- bombarda Senlaiku lielgabals, kas šāva ar akmens un metāla lodēm; viens no pirmajiem lielgabaliem Eiropā (14.-16. gs.).
- Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm.
- tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
- invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata.
- illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla).
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas.
- Olbija Senpilsēta Ukrainā ("Olbia"), Nikolajevas apgabalā, Bugas limāna rietumu krastā, pastāvējusi no VI gs. p. m. ē. līdz V gs. m. ē., kopš XX gs. 20. gadiem - rezervāts.
- pindols sens griestu rotājums (izgatavots no kartupeļa, kurā iesprausti koka spieķi, kuru galos piestiprināti krāsaini papīra gabali).
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- palušķa Sens naudas gabals.
- Serbija Serbijas Republika - valsts Eiropas dienvidaustrumos (serbu valodā "Srbija"), atrodas Balkānu pussalā, platība - 77474 kvadrātkilometri, 7,4 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Belgrada, administratīvais iedalījums - 17 apgabalu, 1 pilsēta, 1 autonoms novads, robežojas ar Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju, Ziemeļmaķedoniju, Kosovu, Melnkalni, Bosniju un Hercegovinu un Horvātiju.
- Ņikoļska Setbajeva, pilsēta Kazahstānā, Karaghandi apgabala rietumos, tās nosaukums līdz 1992. g.
- Molotovska Severodvinska, pilsēta Krievijas Arhangeļskas apgabalā, tās nosaukums 1938.-1957. g.
- Kasivobara Severokuriļska, pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g.
- kopna siena gabana (kaudzīte).
- knauķis Siena nešanai paredzēts virves galā piesiets koka gabals.
- kancis Siera gabals.
- siermalis Siera rituļa mala; siera gabals no rituļa malas.
- žuburs Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- stūriņš Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- žuburis Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- knapaugšiņa sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš (parasti bez piedurknēm); topiņš.
- topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm).
- brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
- augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
- tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
- apakškleita Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma; kombinē.
- kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
- kapats Sieviešu svārki, kas šūti vienā gabalā ar jaku.
- zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
- apakšsvārki Sieviešu veļas gabals - svārki, ko valkā zem tērpa.
- taļļiņa Sieviešu veļas gabals krūtīm; krūšturis.
- krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm.
- kazaciete Sieviete, kas dzimusi kādā no bijušajiem kazaku karaspēka apgabaliem.
- klangas signalizācijas dēlis (t. i. pagalmā izkārts dēlis vai metāla gabals, pa kuru sitot izziņoja darbu cēliena beigas).
- izklapēt Signalizēt (par darba atsākšanu pēc pārtraukuma), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru.
- ieklapēt Signalizēt (parasti par darba pārtraukumu vai darba beigām), sitot, piemēram, vienu metāla gabalu pret otru.
- kravas lielināšana sīkāku kravas vienību apvienošana lielākās, veidojot kraušanai un transportēšanai piemērotas paketes (parasti uz paletēm), kas atvieglo un paātrina gabalkravu kraušanas darbus un samazina to izmaksas.
- smalkai Sīkās, nelielās daļās, gabalos; sīki.
- briketēšana Sīkgraudaina materiāla sapresēšana ģeometriski pareizos vienāda lieluma gabalos - briketēs - ar saistvielām vai bez tām.
- žurpas Sīki gabali, šķembas.
- pele Sīki liesuma gabaliņi (parasti cūku, aitu) taukos.
- avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa.
- feniņš Sīknaudas gabals.
- grivņiks Sīknaudas gabals.
- peniņš Sīknaudas gabals.
- ancīši Sīkos gabaliņos sagriezta un sacepta cūkas gaļa.
- kuldeņi Sīkos gabaliņos sagriezti kautas aitas gaļas pārpalikumi, ko pēc attīrīšanas izmantoja zupas vārīšanai.
- cenči Sīkos gabaliņos sagriezti un uz pannas sacepti (izčurkstināti) speķa un gaļas gabaliņi.
- lakšķis Sīkos gabalos sagriezti kartupeļi.
- lupat lampās sīkos gabalos, strēmelēs, druskās (saplēst, saplīst u. tml.).
- parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
- zvirgzda Sīks gabaliņš, neliela lauska.
- ļerpata Sīks gabaliņš; (gaļas) atgriezums; palieka.
- čirpa Sīks gaļas gabals.
- obolos Sīks sengrieķu naudas gabals, kādus drachmē saturējusi pavisam 6.
- pūpiņš sīks vates gabaliņš, ko izmanto kā eglītes rotājumu.
- čingurs Sīksts gaļas gabals no locītavas.
- čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā.
- perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
- Arisa Sirdarjas labā krasta pieteka Dienvidkazahstānas apgabalā, garums - 378 km, sākas Talasas Alatava un Karatava grēdā.
- Sereta Siretas upes augšteces nosaukums Ukrainā, Čerņivcu apgabalā.
- paraboliskās kāpas sirpjveida iekšzemes kāpas pārpūstu smilšu apgabalos, kas veidojušās humīda klimata apstākļos.
- depāt Sist, pērt ar koka gabalu.
- kadastrs Sistematizēti kādu zemes vai ūdens nogabalu vai citu objektu dati.
- sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
- klambāt Sitot ar dzelzs stieni pa iekārtu dzelzs gabalu signalizēt ganam un ganāmpulkam, ka jānāk mājās.
- Vakantanka Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - augstākā dievība, kas simbolizē mistisko dzīvības spēku.
- Vakinjani Siu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - gari, kas simbolizē uguni, pērkonu un zibeni.
- Jama Siverska - pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- Severska Siverska, pilsēta Ukrainā, Doņeckas apgabalā, tās nosaukums 1973.-1991. g.
- Frītauna Sjerraleones galvaspilsēta (angļu val. "Freetown"), Rietumu apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 835000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
- čīpsla Skaida pie nelīdzeni saskaldīta koka gabala.
- šaks skaita (parasti zivju) mērvienība, kas atbilst 30 gabaliem; šaka^2^.
- šaka skaita (parasti zivju) mērvienība, kas atbilst 30 gabaliem.
- dēķens Skaita kopa, 10 gabali; līdz 19. gs. lietoja ādu tirdzniecībā.
- bāliņš Skaita kopa, 15 gabali.
- grose Skaita mērvienība - 12 duči jeb 144 gabali.
- gross Skaita mērvienība - 12 duču jeb 144 gabali.
- ducis Skaita mērvienība - 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- šoks Skaita mērvienība - 30 gabalu; kopa, kurā ir 30 (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
- pusducis Skaita mērvienība - 6 gabali; kopa, kurā ir seši (parasti vienveidīgi) priekšmeti.
- kapa Skaita mērvienība - 60 gabalu.
- pusšoks Skaita mērvienība (30 gabali).
- šaks skaita mērvienība, kas atbilst 12 gabaliem.
- taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu).
- skangalds skala gabals, skangals.
- skalgans Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš; skangals.
- skangals Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš.
- skrembelis Skalu malkas gabals.
- noneja Skarblapju dzimtas ģints ("Nonea"), \~30 sugu, gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- ļīpata Skranda, gabaliņš.
- ļaupata Skranda, no ķermeņa atplēsts gabals.
- drancka Skranda; sīks papīra vai auduma gabaliņš.
- larpata Skranda; strēmele; gabals.
- lerpata Skranda; strēmele; gabals.
- lorpata Skranda; strēmele; gabals.
- skranči Skrandži - ēdiena piedeva, aizdars no sačurkstinātiem taukiem un sīkiem gaļas gabaliņiem.
- Vetrenijpojass Skrausts Krievijas Arhangeļskas apgabalā un Karēlijas Republikā, garums - 200 km, augstums - līdz 344 m.
- noskriet Skrienot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
- kava Slānis, kaudze, bars; 30 gabali; 4 pakavi.
- žļadzēns Slapjš koka gabals.
- pluncis Slapjš, samircis drēbes gabals, cilvēks vai kas cits.
- makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu.
- Heinrihsvalde Slavska - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- sleija Sleja - samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- noslēpot Slēpojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
- noslidot Slidojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- noslīdēt Slīdot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā.
- dzirklains Slikti noausts auduma gabals.
- vamzīgs Slikti pieguļošs, arī biezs, rupja auduma vai adījuma (par apģērba gabalu).
- maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals.
- morbiditāte Slimīgums; zināmas slimības statistika kādā apgabalā.
- pāls Slīpi griezts auduma gabals svārku, kleitu apakšdaļas šūšanai.
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- Bratislava Slovākijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs ("Bratislava"), atrodas Donavas krastos, 418000 iedzīvotāju (2014. g.).
- apsludināt Sludināt (lielā apgabalā).
- klomzaks Smags priekšmets, smags kādas masas gabals.
- smalkā smalcināšana smalcināšana līdz materiāla gabalu (daļiņu) caurmēra rupjumam 0,5 mm.
- rupjā smalcināšana smalcināšana līdz materiāla gabalu (daļiņu) caurmēra rupjumam 100 mm.
- vidējā smalcināšana smalcināšana līdz materiāla gabalu (daļiņu) caurmēra rupjumam 30 mm.
- sīkā smalcināšana smalcināšana līdz materiāla gabalu (daļiņu) caurmēra rupjumam 5 mm.
- ģelumbe Smalka pirkta drāna, labākais apģērba gabals.
- ķilas Smalki, ūdens dzīti ledus gabali ūdenim sasalstot, vižņi.
- Barsuki Smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem.
- nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos.
- sniegaizture Sniega uzkrāšana tīrumos (piemēram, izveidojot sniega vaļņus), lai palielinātu augsnes mitrumu (parasti stepju apgabalos).
- mūžīgais sniegs sniegs (apgabalos ar aukstu klimatu), kas nekad neizkūst.
- nosoļot Soļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis.
- kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm.
- lužiciešu valodas sorbu valodas - slāvu valodu grupas valodas, runā Vācijā Drēzdenes un Kotbusas apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Sosnovka Sosnivka - pilsēta Ukrainā (Ļvivas apgabalā), tās nosaukums krievu valodā.
- kastīlieši Spānijas centrālā apgabala - Kastīlijas - iedzīvotāji.
- Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (spāniski "Andalucia"), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.).
- Valensijas apgabals Spānijas Karalistes autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība — 23255 kvadrātkilometri, 5024000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mursijas reģions Spānijas Karalistes autonoms apgabals, platība — 11313 kvadrātkilometru, 1455000 iedzīvotāju (2009.).
- Galisija Spānijas Karalistes Galisijas autonomais apgabals ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Santjago de Kompostela, platība - 29574 kvadrātkilometri, 2737000 iedzīvotāju (2009.).
- Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantabrija Spānijas Karalistes Kantabrijas autonomais apgabals ("Comunidad Autonoma de Cantabria"), atrodas valsts ziemeļos Biskajas līča piekrastē, administratīvais centrs - Santndera, platība - 5321 kvadrātkilometrs, 578700 iedzīvotāju (2009.).
- Spaska Spaskas-Rjazanskas pilsētas Krievijā (Rjazaņas apgabalā) nosaukums līdz 1929. g.
- treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces.
- polārā aviācija speciālās aviācijas vienības ar aprīkojumu darbam ekstremālos Ziemeļpola un Dienvidpola apgabalos ar zemu gaisa temperatūru.
- stobra urbis speciālas konstrukcijas urbis dziļu caurumu urbšanai un tālākai apstrādei garos apstrādājamos ķermeņos; lielgabalurbis.
- buferizācija Speciālu atmiņas apgabalu izmantošana operatīvajā atmiņā datu īslaicīgai glabāšanai, lai īstenotu datu apmaiņu starp atmiņu un ārējām ierīcēm.
- vakuumspektroskopija Spektroskopijas nozare, kas pētī UV starojuma īsviļņu apgabalu un mīksto rentgenstarojumu (viļņu garumu diapazons \~200-0,4 nm); tā kā šo starojumu stipri absorbē gaiss, tad visas iekārtas (sākot ar starojuma avotu un beidzot ar starojuma uztvērēju) jānovieto vakuumā vai arī cēlgāzu atmosfērā.
- sale Speķa gabals.
- salga Speķa gabals.
- salis Speķa gabals.
- sals Speķa gabals.
- selga Speķa gabals.
- šmats Speķa gabals.
- puzle Spēle, kurā jāsaliek dažādas formas krāsaini kartona gabaliņi, lai iegūtu noteiktu attēlu.
- klimpēt Spēlēt uz naudas gabaliem, metot tos pret sienu.
- spertuks Speramais, liels gabals.
- korona Spīdošs rajons, apgabals ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā gāzu izlādē.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- Vesa Spišska Nova Vesa - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vesa Spišska Stara Vesa - pilsēta Slovākijā, Prešovas apgabalā, 2290 iedzīvotāju (2012. g.).
- lēšķe Sproga, kārstas vilnas gabals, vilnas tīstoklis.
- lēšķis Sproga, kārstas vilnas gabals, vilnas tīstoklis.
- stripenis Sprungulis, koka gabals; metamais.
- stripens Sprungulis, koka gabals; metamais.
- stulpenieks Stabiem ierobežots lauka gabals.
- lopbarības smalcinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai; govīm barību sagraiza nažu trumulī 20–50 mm gabalos, cūkām vai putniem smalcināšanu turpina smalcinātājkamerā, kur iegūst 2–10 mm garus gabalus.
- pastādīt Stādot pavirzīties (kādu gabalu).
- nostaigāt Staigājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- paralēlā augstas veiktspējas saskarne standarta divpunktu protokols liela datu apjoma pārsūtīšanai ar ātrumu, kas nelielā attālumā, piemēram, lokālajos tīklos, var sasniegt gigabitus sekundē.
- streigabals Starpgabals - no saimniecības zemes ar citas saimniecības zemi atdalīts gabals; streijgabals.
- tampons sterilas marles, arī vates gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
- plēst Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
- gabions stiepļu pinuma kaste, ko piepilda ar oļiem vai akmeņiem; gabionus lieto aizsprostu būvē, upes krastu un tilta balstu nostiprināšanai.
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- konjaks Stiprs alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārtvaicējot dabiskos vīnogu vīnus (no Konjaka apgabala Francijā) un destilātu nogatavinot ozolkoka traukos.
- krapmalēt Stīvināt ar cieti (apģērba gabalu).
- gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām.
- Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva.
- raut Strauji ģērbt (apģērba gabalu, apavus).
- uzraut Strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus).
- streinis Streijgabals.
- plancka Strēmele, neliels gabals.
- rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
- nostumt Stumjot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- kantūksnis Stūrains gabals; gabals.
- kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals.
- nostūrēt Stūrējot virzīt (transportlīdzekli visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases.
- zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases.
- grona Sudraba desmit kapeiku gabals cariskajā Krievijā.
- cistofori Sudraba naudas gabali, kalti 2. un 1. gs. p. m. ē. daudzās Mazāzijas pilsētās, ap 12 g smagi, 3 romiešu denāriju vērtībā.
- sudrabnieks Sudraba naudas gabals.
- glaciālrelikts Suga, kuras ieviešanās sākumi apgabalos, kas bijuši zem šļūdoņa vai atradušies tuvumā, datējami pēdējā ledus laikmetā.
- birste Suka - rīks (dažādu priekšmetu) tīrīšanai, spodrināšanai, kurš sastāv no pamata un tajā biezi iestiprinātiem sariem, stiepļu, plastmasas vai citiem sarveida gabaliņiem.
- siera graudi sūkalu sinerēzes rezultātā sablīvējušies piena recekļa gabaliņi, kas izveidojas siera ražošanas tehnoloģiskajā procesā pēc piena recekļa sagriešanas ar speciāliem nažiem.
- strempals Suņa vai kaķa izkārnījumu gabals.
- bordercollie Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts.
- borderkollijs Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, aitu suns, parasti melns un balts.
- borderterjers Suņu šķirne no pierobežas apgabaliem starp Angliju un Skotiju, alu dzīvnieku medībām, ūdram līdzīga galva, īss, raupjš apmatojums, sarkanīga krāsa.
- smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale.
- sviķelis Sveķains koka gabals.
- smens Sveķains koks, sveķaina koka gabals.
- smelācis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smelis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smels Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- sveķis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- sveķenis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķelis.
- sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķenis.
- darvākslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvekslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darveksnis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- derokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali.
- Raušene Svetlogorska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- perikopas Svēto rakstu gabali, ko nolasa noteiktos laikos un kārtībā dievkalpojumos.
- Enso Svetogorskas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem.
- iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iedaris Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekula Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- iekulis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- padēklis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- pasāķis Sviesta gabaliņš, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- putnsviests Sviesta gabaliņš, piciņa.
- sviestpika Sviesta gabaliņš.
- sviestkluncis Sviesta gabals; sviestkloncis.
- sviestgabals Sviesta gabals.
- sviestkloncis Sviesta gabals.
- oliņas Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- putrāmi Sviesta gatavošanas laikā izveidojušies sviesta gabaliņi.
- piciņi Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- piki Sviests tā gatavošanas beigu stadijā, kad vēl nav salipis vienā gabalā.
- pļempaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām).
- pļentaks Svina gabaliņš (izmantojams bērnu spēlēm ar monētām).
- vārsms Svītra, gabals.
- Aleksejevska Svobodnijas pilsētas Krievijā (Amūras apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- reglāns Šāda piegriezuma apģērba gabals.
- dvielis Šāds garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto zārka nešanai un ielaišanai kapā.
- kazaks Šādu bijušo apgabalu iedzīvotāji, kas parasti tur ir dzimuši.
- sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
- Aleksandrovska-Gruševska Šahti pilsētas (Krievijā, Rostovas apgabalā) nosaukums 1881.-1920. g.
- Toro Šahtjorskas pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- čakaļi Šakaļi - īsos četrkantīgos gabalos sazāģēti koka gabali, ko visbiežāk izmanto malkai vai iekuram; kokmateriāla atgriezumi.
- šoks Šaks - mērvienība, kas atbilst 12 gabaliem.
- stiga Šaura josla, kas ir izveidota, lai iezīmētu robežas (piemēram, starp zemes gabaliem, zemes īpašumiem).
- Kuršu kāpas šaura, gara smilšu kāpu strēle Baltijas jūras austrumu piekrastē, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, atdala Kuršu jomu no Baltijas jūras, garums — 98 km, platums — līdz 3,8 km, augstums — līdz 70 m.
- ķīlis Šaurs trīsstūrveida ielaidums (apģērba gabalā).
- iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- slēne šaurs, līdzens zemes gabals.
- kinžaluguns Šaušana ar ložmetējiem, atsevišķiem lielgabaliem, kājnieku kaujasmašīnām vai tankiem, ko atklāj pēkšņi no neliela attāluma vienā virzienā.
- sānuguns Šaušana ar strēlnieku ieročiem un lielgabaliem leņķī, kas ir tuvu 45 grādiem attiecībā pret mērķa fronti.
- šaustrs Šautrs, koka gabals.
- Snovska Ščorsas pilsētas Ukrainā (Čerņigovas apgabalā) nosaukums līdz 1935. g.
- Šeļihova Šeļehovas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) retāk lietots nosaukums.
- kaļķakmens Šī ieža gabals.
- papīrs Šī izstrādājuma loksne, lapa, gabals.
- svīre Šīs dzimtas ģints ("Apus"), 15 sugu, izplatītas gk. Vidusjūras apgabalā, Latvijā konstatēta tikai 1 suga.
- laurs Šīs dzimtas ģints ("Laurus"), kas izplatīta Vidusjūras apgabalā.
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- šķeltnis Šķēlums (apģērba gabalam).
- plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
- šķausna Šķemba, šķautnains (akmens, ledus) gabals.
- grauztiņi Šķembas, gruveši, šķelti mūu gabali.
- klopši Šķērsām sagriezti liellopu gaļas gabaliņi, parasti no t. s. filē gabala.
- filtrācija šķidruma kustība caur porainu vidi, kas notiek hidrostatiska spiediena starpības dēļ filtrācijas apgabala dažādos punktos – 1) ūdens pieplūst drenām, urbumiem, susināšanas grāvjiem u. tml; 2) ūdens plūst caur zemes vai betona aizsprostu ķermeņiem un zem tiem un no grāvju nogāzēm, kur tā ir nevēlama parādība, jo apdraud nogāžu noturību, palielina ūdens zudumus no ūdenskrātuvēm u. tml.
- vente Šķila, 1/4 daļa no apaļa koka gabala.
- Noteburga Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1611.-1702. g.
- Petrokreposta Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums 1944.-1991. g.
- Orešeka Šliselburgas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1611. g.
- nošļūkt Šļūcot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- skaks Šoks, 60 gabalu.
- lāpīt Šujot īpašā veidā, lai pildītu ar diegu, dziju caurumu, izdilumu, labot (piemēram, apģērba gabalu); šujot īpašā veidā, pildīt ar diegu, dziju (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā.
- vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piemēram, auduma gabalam).
- lāpīt Šujot, līmējot virsū ielāpu caurumam, izdilumam, labot (piemēram, apģērba gabalu, apavus); šujot, līmējot virsū ielāpu, segt (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
- rotīt Šūt (klāt) apģērbam auduma gabalu.
- šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
- dinamiskā atmiņas iedalīšana tāda atmiņas sadale, kuras rezultātā atmiņas apgabalu iedalīšana programmām notiek pēc zināmiem, no laika atkarīgiem kritērijiem, tādējādi panākot apstrādes laika un atmiņas izmantošanas optimizāciju.
- hierarhiskā sakaru sistēma tāda sakaru līdzekļu fiziska organizācija, kad augstākā līmeņa aparatūra darbojas plašākā ģeogrāfiskā apgabalā un izpilda sarežģītākas funkcijas nekā zemākā līmeņa aparatūra.
- sviķelains Tāds (adījuma raksts), kur divi valdziņi adīti labiski, divi kreiliski; tāds (apģērba gabals), kas adīts šādā rakstā.
- gatavpirkts Tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem).
- gatavspirkts Tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem).
- klopains Tāds (apģērba gabals, parasti bikses), kam ir piepogājama pakaļējā daļa.
- divmuduru Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam ir divi krokoti ielaidumi.
- lipains Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
- lipaiņš Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
- ļipaiņš Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
- ķešains Tāds (apģērba gabals), kam ir kabatas.
- lencains Tāds (apģērba gabals), kam ir lences.
- lencaiņš Tāds (apģērba gabals), kam ir lences.
- rāmains Tāds (auduma gabals), kam ir gar malām svītras, joslas.
- bantains Tāds (audums, apģērba gabals), kam ir platas svītras; platsvītrains.
- cakains Tāds (mežģīņizstrādājums), kam ir robaina mala; tāds (apģērba gabals), kam ir robaina apmale.
- astains Tāds (tērps, apģērba gabals), kam ir pagarinājums (un šķēlums) mugurpusē.
- grāvijs Tāds (tīrums, zemes gabals), kur ir daudz grāvju.
- apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
- lipains Tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas.
- lipaiņš Tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas.
- ļipaiņš Tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas.
- pārklājums Tāds programmu izpildes veids, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- strupains Tāds, kam astes vietā palicis tikai īss tās gabals.
- dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
- paldainis Tāds, kam ir ieloces (par apģērba gabalu).
- mazgabarīta Tāds, kam ir mazs gabarīts.
- punktains Tāds, kam ir punktveida laukumi, punkti (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- punktots Tāds, kam ir punktveida laukumi, punkti (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- sarkanrūtains Tāds, kam ir sarkanas rūtis (piemēram, par audumu, apģērba gabalu); sarkans ar citas krāsas rūtīm.
- kuldainis Tāds, kam ir vairākas kabatas (par apģērba gabalu).
- puķots tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piemēram, par audumu, apģērba gabalu)
- puķains Tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piemēram, par audumu, apģērba gabalu).
- pārrobeža Tāds, kas atrodas aiz (parasti valsts, apgabala, arī pagasta) robežām.
- nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
- starpapgabalu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp apgabaliem.
- reģionāls tāds, kas attiecas uz kādu atsevišķu apgabalu, valsti vai valstu grupu.
- piecgabalu Tāds, kas darināts no pieciem atsevišķi piegrieztiem gabaliem (piemēram, par svārkiem).
- jaunzemnieks Tāds, kas iekopj iepriekš neizmantotu zemes gabalu.
- jaunzemis Tāds, kas iekopj zemes gabalu un apmetas tur dzīvot, jaunsaimnieks.
- viengabalainis Tāds, kas ir darināts, gatavots no viena gabala.
- vienkocinis Tāds, kas ir darināts, izdobjot vienu koka gabalu.
- paškrāsots Tāds, kas ir krāsots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- monolīts Tāds, kas ir masīvs, tāds, kas ir veidots no viena liela gabala.
- piekniebts Tāds, kas ir par šauru un cieši apkļauj augumu (par apģērba gabaliem).
- viengabala Tāds, kas ir veidots no viena gabala.
- viengabals Tāds, kas ir vienā gabalā.
- vienkāršgabals Tāds, kas ir vienā gabalā.
- morķīgs Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu).
- lapačājs Tāds, kas izgatavots no vairākiem gabaliem.
- vesels Tāds, kas nav dalīts atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kura uzbūvē nav dalījuma atsevišķās vienībās.
- vesals Tāds, kas nav sadalīts (gabalos, daļās).
- neapstrādāts Tāds, kas nav saimnieciski izmantots, tāds, kurā nav veikti nekādi agrotehniskie pasākumi (par zemes gabalu).
- saraustīts Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
- tīrums Tāds, kas parasti sastopams šādos zemes gabalos, laukos, arī dārzos (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
- gabalains Tāds, kas sastāv no gabaliem, tāds, kas ir sadalījies gabalos.
- pļekatains Tāds, kas sastāv no mīkstas, lipīgas vielas gabaliem.
- rupjgabalains Tāds, kas sastāv no samērā liela šķērsgriezuma gabaliem.
- sīkgabalains Tāds, kas sastāv no sīkiem gabaliem.
- trīsgabali Tāds, kas sastāv no trīs gabaliem.
- endēmisks Tāds, kas sastopams tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
- sešats tāds, kur ietilpst 6 gabali, sešvietīgs.
- smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
- klučains Tāds, kurā ir daudz lielu, masīvu gabalu (parasti par augsni); tāds, kas sastāv no lieliem, masīviem gabaliem.
- reglāns Tāds, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- reunija Tādu valsts apgabalu pievienojums, kuri agrāk piederējuši šai valstij.
- riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- nogrieznis Taisnes gabals, kas atrodas starp diviem tās punktiem.
- halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals.
- rāmis Taisnstūrveida svītras auduma gabala malās.
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals.
- far-west Tālie Rietumi - ASV rietumu apgabalu apzīmējums kolonizācijas laikā.
- klucītis Tamborēts četrstūrains gabals.
- smalce Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- smalksnājs Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- smalksne Tas (parasti koksnes gabalu kopums), kas sastāv no sīkām, smalkām daļām.
- gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
- valdījums Tas (parasti zeme, apgabals), ko pārvalda (piemēram, monarhs).
- monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens; tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
- viengabalis Tas (piemēram, sega, galdauts), kas gatavots no viena gabala.
- izgriezums Tas, kas izgriezts (no kurienes), izgriezts gabals, fragments (no kā).
- ņerbulis Tas, kas no ēdiena izvēlas labākos gabalus.
- izskrabas Tas, kas tiek noņemts, nokasīts (piemēram, mīklas gabaliņi no maizes muldas).
- Čuna Tasejevas satekupe (Angaras baseins) Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), garums - 1203 km, sākas Austrumsajānos Udas grēdā; augštecē saucas Uda.
- nagaibaki Tatāru etnogrāfiska grupa Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, valoda - tatāru, ticīgie - pareizticīgie.
- ņerbulis Tauks, negaršīgs gaļas gabals.
- taukkluncis Tauku gabals; taukkloncis.
- taukkloncis Tauku gabals.
- iešņavs Tauku plēvē ietīti, gabaliņos sagriezti nekausēti cūku tauki.
- tofi Tauta Irkutskas apgabalā Krievijā, Austrumsajānu ziemeļu daļā; valoda pieder pie tjurku valodām; līdz 20. gs. bija saglabājuši šamanismu.
- šori Tauta Krievijā, Kemerovas apgabalā (gk. Kalnu Šorijā), runā šoru valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- jukagiri Tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā.
- selkupi Tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā.
- udehi Tauta Krievijas austrumos, Sihotealina kalnos, Habarovskas un Piejūras novada robežapgabalos, runā udehu valodā, kas pieder pie tungusmandžuru grupas.
- azerbaidžāņi Tauta, Azerbaidžānas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Irānas ziemeļu apgabalos.
- baškīri Tauta, Baškortostānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, daļa dzīvo arī Čeļabinskas, Permas un Orenburgas apgabalā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- keti Tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči.
- abāzi Tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ižori Tauta, dzīvo Krievijā, Ļeņingradas apgabala rietumu daļā (daži simti cilvēku); runā ižoru un krievu valodās; ticīgie - pareizticīgie.
- karačaji Tauta, Karačaju-Čerkesu autonomā apgabala (Krievijā) iedzīvotāji; runā karačaju-balkāru valodā; ticīgie - musulmaņi.
- karēļi Tauta, Karēlijas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Ļeņingradas, Novgorodas, Tveras u. c. apgabalos.
- vepsi tauta, kas dzīvo nelielās grupās Sanktpēterburgas un Vologdas apgabalā, Krievijā.
- čukči Tauta, Krievijas Čukču nacionālā apgabala pamatiedzīvotāji.
- mazākumtautība tauta, tautība, kas valstī, apgabalā u. tml. ir mazākumā (salīdzinājumā ar pamatiedzīvotājiem); etniskā minoritāte; nacionālā minoritāte.
- komieši-permieši Tautība Krievijā, dzīvo Krievijas Federācijas Permas apgabala ziemeļrietumu daļā, runā komiešu-permiešu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- oroki Tautība Krievijas Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas salas ziemeļu daļā, valoda pieder pie tugunsmandžūru grupas, animistiski ticējumi, šamanisms.
- hanti Tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- hakasi Tautība, Hakasijas autonomā apgabala Krievijā pamatiedzīvotāji, runā hakasu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- Pentejs Tēbu valdnieks, kas pretojās Dionīsa kulta ieviešanai, par ko viņa paša māte un citas bakhantes to saplosīja gabalos.
- notecēt Teciņus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- šķelda tehnoloģiskām vajadzībām sasmalcināta koksne; apmēram vienādu izmēru (22x23 mm) koksnes gabaliņi celulozes un kokmasas iegūšanai.
- slauķis tekstilrūpniecības izstrādājumu atkritumi, ko izmanto kā slaukāmo materiālu, tajos var būt lupatu gabali, tekstilrūpniecības brāķi, diegu gali u. tml.
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā); lasāmais gabals.
- Latvijas ieliece tektoniska Austrumeiropas platformas struktūra Latvijas austrumu daļā, Krievijas Pleskavas apgabala dienvidrietumos un Baltkrievijas ziemeļrietumu daļā, izmēri 300 x 200 km, kristāliskā pamatklintāja virsa atrodas 700-1000 m dziļumā.
- Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis.
- vidusmasīvs Tektoniskā ziņā mazkustīga Zemes garozas daļa ģeosinklinālā apgabala robežās; parasti tā pamatā ir lieli arhaja vecuma magmatisko un metamorfo iežu bloki.
- struktūrzonas Tektoniskās zonas - zonas krokojuma apgabalā, retāk platformu teritorijā, kurām raksturīgas noteiktas tektoniskas struktūras, nogulumu uzkrāšanās, magmatisko procesu, endogēnās mineralizācijas īpatnības.
- talasokratons Tektoniski mazkustīgs okeāna gultnes apgabals (okeāniskā platforma), kura pamatā ir bazalta slānis, ko sedz dažādi nogulumi.
- piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā.
- līnija T3 telefonu tīkla liela joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 45 megabiti sekundā, tajā ir 672 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē.
- līnija T1 telefonu tīkla vidēja joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 1,544 megabiti sekundē; tajā it 24 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē.
- elektriskā ekranēšana telpas apgabala aizsardzība pret ārēju elektrisko lauku ietekmi.
- elektromagnētiskā ekranēšana telpas apgabala aizsardzība pret augstas frekvences elektromagnētisko lauku iespaidu.
- potenciāla bedre telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir mazāka nekā ārpus šī apgabala.
- mats tērauda gabals, kas piemetināts pie cirvja asās malas.
- dēklis Tērauda vai dzelzs gabals, ko pieliek (uzdēj) nodilušiem cirvja zobiem vai lemesim.
- Austrumslovākijas apgabals teritoriāla vienība Čehoslovākijā, kas aptvēra tagadējo Prešovas un Košices apgabalu Slovākijā.
- pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala, arī pagasta) robežas.
- Austrumprūsija Teritorija Baltijas jūras piekrastē, aptvēra kādreizējās prūšu zemes un Klaipēdas apgabalu, 1871.-1945. g. Vācijas sastāvdaļa, ietver tagadējo Krievijas Kaļiņingradas apgabalu, Polijas Olštinas vojevodisti un Lietuvas Klaipēdas apgabalu.
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs).
- Šorija Teritorija Krievijā, Kemerovas apgabala dienvidu daļā, kur dzīvo šori, ietver daļu Salairas skrausta, Abakanas grēdas un Kuzņeckas Alatava, lielākās pilsētas - Meždurečenska un Taštagola.
- Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals.
- Aizkarpati Teritorija starp Vidusdonavas līdzenumu un Karpatiem, ietver Austrumkarpatu dienvidrietumu daļu un Aizkarpatu zemieni Ukrainas Aizkarpatu apgabalā.
- Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga.
- reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu.
- nolidot Tiekot mestam, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par priekšmetiem; virzoties ar gaisa plūsmu, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- plīst Tiekot šķeltam (piemēram, cirstam, spridzinātam), dalīties atsevišķos gabalos.
- zemes ierīcība tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
- Rīgas pilsētas lauku novads tika izveidots 1226. g. un bija pakļauts Rīgas pilsētai (apm. 75000 ha), ko pārvaldīja rātes kungi - landfogti, 1606. g. pārdēvēts par Rīgas patrimoniālo apgabalu.
- vienbridu Tikai brienot (visu laiku, visu ceļu, vai kādu noteiktu ceļa gabalu).
- tīkls Gigabit Ethernet tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanu ar ātrumu 1 gigabits sekundē.
- primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē.
- sēds tīkla gabals starp vienu un otru liekača aci.
- sašķelties Tikt sašķeltam (1); sadalīties (gabalos, daļās u. tml.).
- vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
- tīmekļmeistars Tīmekļa pārzinis - persona, kas ir atbildīga par kāda globālā tīmekļa apgabala (zonas) administrēšanu.
- notipināt Tipinot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km).
- karagasi Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā.
- tofalari Tofi - tauta Krievijas Irkutskas apgabalā.
- Stavropole Toljati pilsētas Krievijā (Samaras apgabalā) nosaukums līdz 1964. g.
- Tomarioru Tomari pilsētas Krievijā (Sahalīnas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- kanga Tradicionāls Austrumāfrikas iedzīvotāju apģērbs, tā pamatā ir spilgti raibi kokvilnas auduma gabali, kurus aptin ap ķermeni vai arī, kopā sašūtus, nēsā kā tuniku.
- netīrumi Traipi (audumā, apģērba gabalā).
- sauskravas kuģis transportkuģis cietu gabalkravu un beramkravu, kā arī automobiļu, traktoru, dzc. vagonu un slēgtā tarā pildītu šķidrumu pārvadāšanai.
- immisija Traucējums, kas pa gaisu vai ūdeni izplatās no viena zemes gabala otrā.
- skripšķis traukam ielūzis robs; no kā vesela nosists gabals.
- Trenčanske Trenčanske Teplice - pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- notrenkāt Trenkāt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkāt.
- notrenkt Trenkt (dzīvnieku visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt trenkt.
- notriekt Triekt (parasti dzīvnieku, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt triekt.
- dreiers Trijnieks: trīsgrašu, trīskapeiku, 3 feniņu naudas gabali.
- kneija Trijstūru plates gabals, kas savieno kuģu kāru atsevišķos veidtēraudus.
- kavs Trīsdesmit gabalu.
- fregate Trīsmastu pilntakelēts buru flotes karakuģis ar 24-60 lielgabaliem.
- spundīte Trīsstūrveida auduma gabaliņš, ko iešuj sieviešu krekla plecu daļā pie kakla.
- troiņiks Trīszaru savienotājs; T veida caurule; trejgabals.
- tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī.
- Tršebehovice pie Orebas Tršebehovice pie Orebas - pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.).
- nocilpot Trusis nocilpojis labu gabalu.
- bedlends Tuksnesim līdzīgs, grūti pieejams, neauglīgs apgabals priekškalnē.
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras.
- Velda plato Tuksnešainu plato apgabals Āfrikas dienvidos, starp Limpopo, Vālu un Oranžas augšteci, DĀR, pakāpienveidā paaugstinās Drakonu kalnu virzienā.
- Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
- Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals.
- Malozemeļskas tundra tundra Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Indigu un Pečoras lejteci un Sulas upi dienvidos, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, paugurains līdzenums, vidējais augstums - 40-50 m, lielākais - 162 m, daudz ezeru un purvu, mūžīgais sasalums.
- tūrisma areāls tūrisma objektu un pakalpojumu koncentrācijas apgabals.
- Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Poltoracka Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums 1919.-1927. g.
- Ashabada Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums līdz 1919. g.
- sariki Turkmēņu cilts, dzīvo Murgabas oazēs.
- Romanova-Borisogļebska Tutajevas pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1822.-1918. g.
- saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti.
- īstenieks Tuvs radagabals.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m.
- Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā).
- Narvas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Narvā, Igaunijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, kopējā platība — 191 kvadrātkilometrs, garums — līdz 40 km, platums — līdz 15 km, izveidota 1956. g.
- Novosibirskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Obas augštecē, Krievijas Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, platība — 1070 kvadrātkilometru, garums — 200 km, platums — līdz 17 km, vidējais dziļums — 8,3 m, līmeņa svārstības — 5 m, izveidojās pēc Novosibirskas HES aizsprosta uzcelšanas 1957. g.
- Saratovas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Samaras apgabalā, platība — 1831 kvadrātkilometri, garums — 357 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 78 m, izveidota 1967. g.
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m.
- teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piemēram, telts celšanai, par apmetni.
- votjaki Udmurti - somugru cilts, kas dzīvo starp Vjatkas un Kamas upi Vjatkas un Ufas apgabalos (guberņās) Krievijā.
- Aja Ufas kreisā krasta pieteka Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, garums - 549 km, sākas sedlienē starp Avaļaka un Ureņgas grēdu 1000 m vjl.
- Esutoru Ugļegorska - Pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X).
- Kijiva Ukrainas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Dņepras krastos, 2845000 iedzīvotāju (2013. g.).
- lemki Ukraiņu etnogrāfiska grupa Karpatos, starp Sanu un Popradu, kā arī uz rietumiem no Užas, daļa pārvietojušies uz Ļvivas, Ternopiles un Nikolajevas apgabalu.
- Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums.
- Simbirska Uļjanovskas pilsētas Krievijā (Uļjanovskas apgabalā) nosaukums līdz 1924. g.
- motobloks Universāls vienass mazgabarīta traktors darbam ar nomaināmiem uzkarināmiem darbarīkiem un nelielām piekabēm.
- Bjesjedza Upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda.
- Scviha Upe Baltkrievijā, Brestas apgabala dienvidaustrumos, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā, kur saucas - Stviha.
- Jasjeļda Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 242 km.
- Pina Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Mišanka Upe Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Ščaras labā krasta pieteka.
- Ļva Upe Baltkrievijā, Brestas un Gomeļas apgabalā, augštece Ukrainā (kur saucas - Lva), Pripetes labā krasta pieteka.
- Ščara Upe Baltkrievijā, Brestas un Grodņas apgabalā, Nemunas kreisā krasta pieteka, garums - 325 km, sākas Baltkrievijas grēdas dienvidu nogāzē.
- Ubarca Upe Baltkrievijā, Gomeļas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, augštece Ukrainā (kur saucas - Uborta), kopējais garums - 256 km.
- Nemuna Upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. "Nemunas"), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala austrumu daļā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
- Hajna Upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Laņa Upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Aresa Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pcičas labā krasta pieteka.
- Sluča Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Oļsa Upe Baltkrievijā, Minskas un Mogiļevas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Pciča Upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē.
- Ala Upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Gomeļas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Kļava Upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Minskas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Proņa Upe Baltkrievijā, Mogiļovas apgabalā, Sožas labā krasta pieteka.
- Adrova upe Baltkrievijā, Vitebskas apgabala dienvidos, Dņepras labā krasta pieteka.
- Parnaiba Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Loma Upe Bulgārijā (Targovištes un Ruses apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
- Krumovica Upe Bulgārijas dienvidu daļā, Kardžali apgabalā, Ardas labā krasta pieteka.
- Mže Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas kreisā satekupe, garums - 107 km.
- Radbuza Upe Čehijā, Plzeņas apgabalā, Berounkas labā satekupe, garums - 111 km.
- Sileti Upe Kazahstānā, Akmolas un Ziemeļkazahstānas apgabalā, palu periodā ietek Siletitenizā, pārējā laikā izsīkst un izbeidzas ezera dienvidu krasta purvos.
- Ilkenkobda Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Iļekas (Urālas pietekas) kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Karahobdai un Sarihobdai, garums - 277 km.
- Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
- Temira Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Žemas labā krasta pieteka.
- Saghiza Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras.
- Žema Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru.
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē.
- Tenteka Upe Kazahstānā, Almati apgabala austrumos, iztek no Džungarijas Alatau, ietek Sasikkelā, lejtecē mēdz izsīkt.
- Aksu Upe Kazahstānā, Almati apgabalā, garums - 316 km, sākas Džungārijas Alatava šļūdoņos, ietek Balhašā.
- Ajageza Upe Kazahstānā, Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, garums - 492 km, sākas Tarbaghataja ziemeļu nogāzē, tek pa pustuksnešainu ieleju, ietek (palu laikā) Balhaša austrumu daļā.
- Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
- Šijli Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe.
- Terisbutaka Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā, Oras satekupe.
- Aksaja Upe Kirgizstānā, Narinas apgabalā.
- Ponoja Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, garums - 410 km, sākas Keivi augstienē, ietek Baltajā jūrā, lejtece kanjonveida ielejā, krāčaina.
- Umba Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Umbezera, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī.
- Ačerjoka Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka.
- Losinga Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas kreisā krasta pieteka.
- Purna Upe Kolas pussalā, Krievijas Murmanskas apgabalā, Ponojas labā krasta pieteka.
- Jula Upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
- Pokšeņga Upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
- Belaja upe Kreivijā, Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas satekupēm, garums - 44 km.
- Ježuga Upe Kreivijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Čornaja Upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km.
- Sudosta Upe Krievijā (Brjanskas apgabalā) un Ukrainā (Čerņigovas apgabalā, tikai neliels lejteces posms - Sudista), Desnas labā krasta pieteka.
- Birjusa Upe Krievijā (Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā), Angaras baseinā, garums - 1012 km, satekot ar Čunu, veido Tasejevu, ledus sega no oktobra līdz maijam; augštecē saucas arī Boļšaja Birjusa; lejtecē - Ona.
- Olima Upe Krievijā Kurskas un Ļipeckas apgabalā, nelielā posmā (tuvāk lejtecei) arī Ļipeckas un Orlas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Beseda Upe Krievijā Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, augštecē – posms Baltkrievijas Mogiļovas apgabalā, lejtece Baltkrievijas Gomeļas apgabalā, Baltkrievijā saucas – Bjesjedza, Sožas kreisā krasta pieteka.
- Ņukža Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā un Amūras apgabalā, Oļokmas labā krasta pieteka.
- Oļokma Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos.
- Čara Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē.
- Uļma Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas kreisā krasta pieteka.
- Nora Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Selemdžas labā krasta pieteka.
- Selemdža Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā.
- Giļuja Upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka, garums 545 km, sākas Stanovoja grēdāja dienvidu nogāzē.
- Kosma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Ciļmas kreisā krasta pieteka.
- Ciļma Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 374 km, sākas Timana skraustā.
- Šapkina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Pečoras labā krasta pieteka, garums - 514 km, iztek no Lielā Šapkina ezera.
- Kolva Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā un Komi Republikā, Usas labā krasta pieteka (Pečoras baseinā), garums - 546 km.
- Oņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, garums 416 km, sākas Lačas ezerā, ietek Baltās jūras Oņegas līcī.
- Peza Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka, garums - 343 km (kopā ar Ročugu - 515 km), sākas Timana skraustā satekot Ročugai un Bludnajai.
- Kima Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Sula Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras kreisā krasta pieteka, garums - 321 km, sākas Timana skrausta nogāzēs.
- Soina Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pečoras pietekas Sulas kreisā krasta pieteka.
- Bludnaja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas kreisā satekupe.
- Ročuga Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Pezas labā satekupe, garums - 172 km.
- Vija Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas kreisā krasta pieteka.
- Iļeša Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Ustja Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Vagas labā krasta pieteka, garums - 484 km, sākas purvos.
- Piņega Upe Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 779 km, izveidojas, satekot Belajai un Čornajai.
- Kubena Upe Krievijā, Arhangeļskas un Vologdas apgabalā, ietek Kubenas ezerā.
- Boļšojika Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Sakmara Upe Krievijā, Baškorostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Uraltava grēdas austrumu nogāzē.
- Tanalika Upe Krievijā, Baškortostānas Republikā un Orenburgas apgabalā, Urālas labā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Aidara upe Krievijā, Belgorodas apgabala dienvidaustrumos un Ukrainā (_Ajdara_).
- Psjola Upe Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, tālāk, Ukrainā saucas - Psela, Dņepras kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 717 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Tihaja Sosna upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums — \~150 km.
- Sņežeta Upe Krievijā, Brjanskas apgabala austrumu daļā, Desnas kreisā krasta pieteka.
- Uņeča Upe Krievijā, Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka.
- Jurjuzaņa Upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē.
- Miasa Upe Krievijā, Čeļabinskas un Kurgānas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Isetas labā krasta pieteka, garums - 658 km, sākas Dienvidurālu austrumu nogāzē, tek gar Ilmeņa kalniem un pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Čusovaja Upe Krievijā, Čeļabinskas un Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums 592 km, sākas Vidusurālu austrumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Ufa Upe Krievijā, Čeļabinskas, Sverdlovskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas labā krasta pieteka (Volgas baseins), garums - 933 km, iztek no neliele ezera Vidusurālos.
- Oloičana Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Oloja Upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Aksaja Upe Krievijā, Donas labā krasta pieteka Rostovas apgabalā.
- Oka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, Angaras kreisā krasta pieteka, garums - 630 km, iztek no neliela ezera Munkusardika piekājē, Austrumsajānos, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Angara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla.
- Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska.
- Katanga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe.
- Ļena Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā.
- Čona Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē.
- Iļima Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angāras labā krasta pieteka, garums - 589 km, lejtecē Ustjiļimskas ūdenskrātuves atzars.
- Čerčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Čermančeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Kremenšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Ļistvenņičnaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Ņersa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Penčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tagula Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tenišeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Tumanšeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Verhņaja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Malaja Birjusa upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Hindičeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Izana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kočetara Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Kunčeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Peja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Sļudjanka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Takučeta Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Toporoka Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Birjusas labā krasta pieteka.
- Žuja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Čaras kreisā krasta pieteka, garums 337 km, izteka Patomas kalnienē.
- Ija Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums - 486 km, sākas Austrumsajānu ziemeļu nogāzē, ietek Bratskas ūdenskrātuvē.
- Ikeja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
- Iļira Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas kreisā krasta pieteka.
- Kireja Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ijas labā krasta pieteka.
- Čora Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
- Turiga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas kreisā krasta pieteka.
- Kočenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Handa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas kreisā krasta pieteka.
- Miņa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Uļkana Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Kirengas labā krasta pieteka.
- Kirenga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ļenas labā krasta pieteka, garums - 746 km, sākas Baikāla grēdā 856 m vjl., satekot divām upēm.
- Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
- Teza Upe Krievijā, Ivanovas apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Luha Upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Ņerļa Upe Krievijā, Ivanovas un Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Kasta Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Sota Upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Protva Upe Krievijā, Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka.
- Lava Upe Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, augštece Polijā, kur saucas - Lina, kopējais garums - 289 km, no tiem Krievijā - 74 km.
- Kasma Upe Krievijā, Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka.
- Iņa Upe Krievijā, Kemerovas un Novosibirskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 633 km, sākas Kuzņeckas ieplakā.
- Sisola Upe Krievijā, Kirovas apgabalā un Komi Republikā, Vičegdas kreisā krasta pieteka, garums - 487 km.
- Lala Upe Krievijā, Kirovas apgabala ziemeļos, Luzas labā krasta pieteka.
- Pušma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
- Moloma Upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka, garums - 419 km.
- Luza Upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km.
- Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
- Mezeņa Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, garums - 966 km, sākas Timana skrausta rietumos, ietek Baltajā jūrā.
- Vaška Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas kreisā krasta pieteka, garums - 605 km.
- Šoča Upe Krievijā, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Piņegas labā krasta pieteka.
- Ļohta Upe Krievijā, Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Luzas labā krasta pieteka.
- Kostroma Upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā.
- Andoba Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Gaļičska Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Meza Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Šača Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Tebza Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Veksa Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Kostromas kreisā krasta pieteka.
- Meža Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos.
- Agapa Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas kreisā krasta pieteka.
- Jangoda Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
- Tareja Upe Krievijā, Krasnojarskas apgabala Taimiras pussalā, Pjasinas labā krasta pieteka.
- Agula Upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, augštece Irkutskas apgabala rietumos, Kanas labā krasta pieteka.
- Poima Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Birjusas kreisā krasta pieteka.
- Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
- Iseta Upe Krievijā, Kurgānas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
- Svapa Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, augštecē arī robežupe ar Orlas apgabalu, Seimas labā krasta pieteka.
- Tuskara Upe Krievijā, Kurskas apgabalā, Seimas labā krasta pieteka.
- Tima Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, Sosnas labā krasta pieteka.
- Kšeņa Upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka.
- Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
- Ižora Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Svira Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā.
- Oredeža Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Lugas labā krasta pieteka.
- Mga Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Tosna Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas kreisā krasta pieteka.
- Ohta Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Ņevas labā krasta pieteka.
- Tihvinka Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sjasas labā krasta pieteka, garums - 144 km.
- Paša Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
- Molongda Upe Krievijā, Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apgabala robežupe, Omolonas labā krasta pieteka.
- Jasačnaja Upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka.
- Omolona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros.
- Korkodona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Kolimas labā krasta pieteka.
- Kedona Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas kreisā krasta pieteka.
- Kegaļi Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Omolonas labā krasta pieteka.
- Gižiga Upe Krievijā, Magadanas apgabalā, sākas Kolimas augstienā, ietek Ohotskas jūras Šeļihova līcī, garums - \~150 km.
- Drezna Upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
- Pehorka Upe Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisā krasta pieteka.
- Nara Upe Krievijā, Maskavas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 158 km, sākas Maskavas augstienē.
- Kļazma Upe Krievijā, Maskavas un Vladimiras apgabalā, nelielā posmā Ivanovas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, Okas kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Maskavas augstienē.
- Ņiva Upe Krievijā, Murmanskas apgabalā, garums - 36 km, sākas Imandras ezerā, tek caur Pinezeru, Pļosezeru, ietek Baltās jūras Kandalakšas līcī.
- Pola Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, garums - 267 km, sākas Valdajas ziemeļrietumu nogāzē (Tveras apgabalā), ietek Ilmeņa ezerā.
- Redja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
- Holova Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Ļņanaja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Huba Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Mda Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Uvera Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labā krasta pieteka.
- Polometa Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Polas labā krasta pieteka.
- Holiņja Upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Poļistas kreisā krasta pieteka.
- Volhova Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, kritums - 13 m, iztek no Ilmeņa ezera, ietek Ladogas ezerā.
- Sjasa Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā.
- Luga Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 353 km, sākas Tjosovskas purvos, ietek Somu līča Lugas grīvlīcī.
- Berezaika Upe Krievijā, Novgorodas un Tveras apgabalā, Msta kreisā krasta pieteka.
- Koboža Upe Krievijā, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka.
- Karasuka Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, ietek Boļšoje Topoļnojes ezerā pie Kazahstānas robežas.
- Kamenuška Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
- Ora Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas labā krasta pieteka.
- Iča Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Kama Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Tartasa Upe Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Omas labā krasta pieteka.
- Tara Upe Krievijā, Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 806 km, sākas Vasjugaņjes purvos, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Šegarka Upe Krievijā, Novosibirskas un Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Pjana Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mordvijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka, garums - 423 km, līkumaina, krastos karsta alas, iebrukumu piltuves.
- Alatira Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Mordvijas un Čuvašijas Republikā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Tjoša Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Okas labā krasta pieteka.
- Urga Upe Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Suunduka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala austrumuos, Urālas kreisā krasta pieteka, ietek Irikļinskas ūdenskrātuvē.
- Borovka Upe Krievijā, Orenburgas apgabala rietumu daļā, Samaras labā krasta pieteka.
- Djoma Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Belajas kreisā krasta pieteka, garums 535 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumu nogāzē.
- Kupagana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras kreisā krasta pieteka.
- Kargalka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Salmiša Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Sakmaras labā krasta pieteka.
- Buzuluka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
- Boļšojurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kuvaja Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Malijurana Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Toka Upe Krievijā, Orenburgas apgabalā, Samaras labā krasta pieteka.
- Kutuluka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Malijkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Boļšojkineļas kreisā krasta pieteka.
- Boļšojkineļa Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Samaras labā krasta pieteka, garums - 437 km, sākas Obščijsirta rietumu nogāzē.
- Soka Upe Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 375 km, sākas Buguļmas-Belebejas augstienē.
- Sosna Upe Krievijā, Orlas un Ļipeckas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - 302 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Isa Upe Krievijā, Penzas apgabalā un Mordvijas Republikā, Mokšas labā krasta pieteka.
- Atmisa Upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka.
- Vada Upe Krievijā, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka.
- Mokša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā un Mordvijas Republikā, Okas labā krasta pieteka, garums - 656 km, sākas Pievolgas augstienē, gultne līkumaina, daudz vecupju.
- Viša Upe Krievijā, Penzas un Rjazaņas apgabalā, Cna labā krasta pieteka.
- Kolva Upe Krievijā, Permas apgabalā, Višeras labā krasta pieteka (Kamas baseinā), garums - 400 km, sākas Urālu ziemeļu daļas nogāzēs.
- Pļusa Upe Krievijā, Pleskavas un Ļeņingradas apgabalā, Narvas labā krasta pieteka, garums - 295 km, iztek no Zapļusjas ezera, ietek Narvas ūdenskrātuvē.
- Lovate Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Šeloņa Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, ietek Ilmeņa ezerā.
- Poļista Upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka.
- Kuņja Upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka.
- Ranova Upe Krievijā, Rjazaņas un Tambovas apgabalā, Proņas labā krasta pieteka.
- Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
- Sala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā).
- Kaļitva Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Doņecas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, sākas Donas grēdas dienvidu nogāzē.
- Boļšaja Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
- Oļhovaja Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
- Boļšaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka.
- Malaja Kuberle upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas kreisā krasta pieteka.
- Karasala Upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Salas labā krasta pieteka.
- Čira Upe Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums 360 km, sākas Donas grēdas austrumos, ietek Cimļanskas ūdenskrātuvē.
- Karalika Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Boļšojirgizas labā krasta pieteka.
- Sjezžaja Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka.
- Kondruča Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Sokas labā krasta pieteka.
- Surguta Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Solas kreisā krasta pieteka.
- Čapajevka Upe Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums 320 km, sākas Obščijsirta ziemeļrietumos, augštecē vasarā vietām izžūst.
- Sestra Upe Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
- Malijuzeņa Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, agštece Kazahstānā (kur saucas - Sariezena), \~100 km posmā arī Krievijas un Kazahstānas robežupe, garums - 638 km, ietek beznoteku Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Boļšojkušuma Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
- Kameļika Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Boļšojirgizas kreisā krasta pieteka.
- Idolga Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
- Karamiša Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
- Atkara Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Balanda Upe Krievijā, Saratovas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Ilovļa Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 358 km, sākas Pievolgas augstienē, vasarā ūdens saglabājas tikai iedzelmēs.
- Medvedica Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 745 km, sākas Pievolgas augstienē, tek pa plašu ieleju, līkumaina.
- Jeruslana Upe Krievijā, Saratovas un Volgogradas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 278 km, sākas Obščijsirta dienvidrietumu malā.
- Ostjora Upe Krievijā, Smoļenskas apgabalā, lejtecē Krievijas un Baltkrievijas robežupe, Sožas kreisā krasta pieteka, Baltkrievijā saucas - Ascjora.
- Voroņica Upe Krievijā, Smoļenskas un Brjanskas apgabalā, Iputas kreisā krasta pieteka.
- Kosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā un Permas novadā, Kamas labā krasta pieteka.
- Alapaiha Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņeivas kreisā krasta pieteka.
- Ņeiva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Ņicas kreisā satekupe.
- Kakva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Ļaļa Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tagilas labā krasta pieteka.
- Lozjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā satekupe, garums - 637 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē.
- Sosjva Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Tavdas labā satekupe, garums - 635 km, sākas Urālu austrumu nogāzē.
- Ņica Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Silva Upe Krievijā, Sverdlovskas un Permas apgabalā, Čusovajas kreisā krasta pieteka, garums - 493 km, sākas Urālu rietumu nogāzē, līkumaina, lejtece (100 km) Kamas ūdenskrātuves uzstādinājuma zonā, veido ūdenskrātuves līci.
- Pišma Upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Cna Upe Krievijā, Tambovas un Rjazaņas apgabalā, Mokšas kreisā krasta pieteka, garums 465 km.
- Ertiļa Upe Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Bitjugas kreisā krasta pieteka.
- Agitka upe Krievijā, Tjumeņas apgabala dienvidu daļā, Vagajas labā krasta pieteka.
- Nadima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, garums - 545 km, ietek Karas jūras Obas līcī.
- Poluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Obas labā krasta pieteka, veidojas Rietumsibīrijas līdzenumā, satekot Glubokijpolujai un Suhojpolujai, garums - 369 km.
- Glubokijpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe, garums - 266 km.
- Suhojpoluja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Polujas satekupe.
- Pura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļu daļā, garums - 389 km, ietek Karas jūras Tazas līcī, veidojas satekot Aivasedapurai un Pjakupurai.
- Malijjugana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Boļšojjuganas labā krasta pieteka.
- Boļšojaltima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Ļamina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Nazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Tromjogana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka.
- Konda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Irtišas kreisā krasta pieteka, garums - 1097 km, līkumaina gultne, ieleja plaša, daudz purvu un ezeru.
- Boļšojtapa Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Jukonda Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Kama Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Mulimja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas kreisā krasta pieteka.
- Kuma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū, Kondas labā krasta pieteka.
- Ščučja Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka.
- Amņa Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas kreisā krasta pieteka.
- Soruma Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Kazimas labā krasta pieteka.
- Severnaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Malaja Obas kreisā krasta pieteka, garums — 754 km, sākas Ziemeļurālu austrumu nogāzē, Obas ielejā sadalās attekās.
- Boļšojjugana Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 1063 km, kuģojama 457 km no ietekas.
- Boļšojsalima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Kazima Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 659 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļu.
- Purpe Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras kreisā krasta pieteka.
- Vingapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Pjakupuras labā krasta pieteka.
- Hadute Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
- Jevojaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
- Tabjaha Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā krasta pieteka.
- Pjakupura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km).
- Aivasedapura Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras labā satekupe.
- Ļapina Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Vogulka Upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas kreisā krasta pieteka.
- Malaja Sosjva upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Severnajas Sosjvas labā krasta pieteka.
- Vagaja Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka.
- Mendeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas kreisā krasta pieteka.
- Ļisica Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Orlovka Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Sočura Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Ketas labā krasta pieteka.
- Parabeļa Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka, garums - 308 km, veidojas Vasjugaņjes purvos, satekot Kengai un Čuzikai.
- Čaja Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Labrjogana Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Obas kreisā krasta pieteka.
- Čuzika Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas kreisā satekupe.
- Kenga Upe Krievijā, Tomskas apgabalā, Parabeļas labā satekupe, garums - 498 km.
- Mogoča Upe Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas labā krasta pieteka.
- Msta Upe Krievijā, Tveras un Novgorodas apgabalā, garums - 445 km, iztek no Mstino ezera Valdaja augstienes ziemeļaustrumos, ietek Ilmeņa ezerā.
- Mologa Upe Krievijā, Tveras, Novgorodas un Vologdas apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - \~450 km, ietek Ribinskas ūdenskrātuvē.
- Vala Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Kiļmezas kreisā krasta pieteka.
- Čepca Upe Krievijā, Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 501 kilometrs, sākas Augškamas augstienes dienvidu nogāzē.
- Svijaga Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 375 km, veidojas Pievolgas augstienes nogāzēs, tek gandrīz paralēli Volgai, bet pretējā virzienā, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Bariša Upe Krievijā, Uļjanovskas apgabalā, Suras labā krasta pieteka, garums - \~250 km.
- Sura Upe Krievijā, Uļjanovskas, Penzas apgabalā, Mordvijas Republikā, Čuvašijas Republikā, Marijelas Republikā un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, garums - 841 km, sākas Pievolgas augstienes rietumu nogāzē.
- Kiržača Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Kolokša Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Pekša Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas kreisā krasta pieteka.
- Sudogda Upe Krievijā, Vladimiras apgabalā, Kļazmas labā krasta pieteka.
- Šura Upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe.
- Buzuluka Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Hopjoras kreisā krasta pieteka.
- Torguna Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Jeruslanas kreisā krasta pieteka.
- Arčeda Upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Medvedicas kreisā krasta pieteka.
- Kovža Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Megra Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Kičmeņga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka.
- Šaržeņga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka.
- Jentala Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka.
- Čagodošča Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Mologas kreisā krasta pieteka.
- Uftjuga Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas kreisā krasta pieteka.
- Tolšma Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
- Vologda Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Suhonas labā krasta pieteka.
- Suhona Upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 558 km, iztek no Kubenas ezera.
- Obnora Upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Juga Upe Krievijā, Vologdas un Kirovas apgabalā, satekot ar Suhonu veido Ziemeļu Dvinu, garums - 574 km, sākas Ziemeļuvālos.
- Monza Upe Krievijā, Vologdas un Kostromas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka.
- Ojata Upe Krievijā, Vologdas un Ļeņingradas apgabalā, Sviras kreisā krasta pieteka.
- Bogučarka Upe Krievijā, Voroņežas apgabala dienvidrietumos, Donas labā krasta pieteka.
- Zeja Upe Krievijas Amūras apgabalā, Amūras lielākā pieteka, garums - 1242 km, izteka Stanovoja grēdā.
- Depa Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
- Toma Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka.
- Brjanta Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Urkana Upe Krievijas Amūras apgabalā, Zejas labā krasta pieteka.
- Mezeņas Pižma upe Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Mezeņas labā krasta pieteka.
- Vovča Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Harkivas apgabalā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka.
- Vorkslica Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka.
- Vorskla Upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu un Poltavas apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 464 km, sākas Viduskrievijas augstienes rietumu nogāzē, ietek Dņeprodzeržinskas ūdenskrātuvē.
- Urāla Upe Krievijas Čeļabinskas, Orenburgas appgabalā un Kazahstānā, garums - 2428 km, sākas Dienvidurālos Uraltava grēdas nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā.
- Veļikaja Upe Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, izveidojas Korjaku kalnienē, garums - 451 km, tek pa Anadiras zemieni, veidojot attekas, ietek Beringa jūras Onemenas līcī.
- Pečora Upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļaustrumos, Komi Republikā un Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomajā apvidū, garums - 1800 km, sākas Ziemeļurālos 675 m vjl., ietek Barenca jūras dienvidaustrumu daļā, veidojot \~45 km platu deltu.
- Maja Upe Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, Udas kreisā krasta pieteka.
- Toma Upe Krievijas Hakasijas Republikā, Kemerovas un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 827 km, sākas Abakanas grēdas rietumu nogāzē.
- Mama Upe Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Vitimas kreisā krasta pieteka.
- Tuba Upe Krievijas Irkutskas apgabalā, Iļimas labā krasta pieteka.
- Žizdra Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka.
- Reseta Upe Krievijas Kalugas apgabalā, Žizdras labā krasta pieteka.
- Resa Upe Krievijas Kalugas un Smoļenskas apgabalā, Ugras labā krasta pieteka.
- Pissa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Angrapas labā krasta pieteka, iztek no Vištīta ezera Lietuvas pierobežā.
- Prēgele Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 123 km, veidojas satekot Angrapai un Instručai, ietek Baltijas jūras Vislas līča Kaļiņingradas līcī; Pregoļa.
- Angrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) kreisā satekupe, augštece Polijā, kur saucas - Vengorapa, iztek no Mamrija ezera.
- Instruča Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles (Pregoļas) labā satekupe.
- Agrapa Upe Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Prēgeles kreisā satekupe, izteka Polijā.
- Ura Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Iņas kreisā krasta pieteka.
- Kondoma Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka.
- Mrasu Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas kreisā krasta pieteka.
- Ņižņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Sredņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Verhņaja Tersa upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Taidona Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Kemerovas apgabalā, Tomas labā krasta pieteka.
- Vjatka Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Tatarstānas Republikā, Kamas labā krasta pieteka, garums - 1314 km, sākas Augškamas augstienē.
- Lumpuna Upe Krievijas Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Soza Upe Krievijas Kirovas apgabala ziemeļos, Kobras kreisā krasta pieteka.
- Soma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Belajas Holuņicas kreisā krasta pieteka.
- Ivkina Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Bistricas kreisā krasta pieteka.
- Lobaņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kiļmezas labā krasta pieteka.
- Fedorovka Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Kobras labā krasta pieteka.
- Kuzjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
- Šubrjuga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas kreisā krasta pieteka.
- Volmanga Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Molomas labā krasta pieteka.
- Bokovaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
- Juma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas kreisā krasta pieteka.
- Iža Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Jaraņa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Belaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Čornaja Holuņica upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Bistrica Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Kiškiļa Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ludjana Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Voja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Pižma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Veļikaja Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Suma Upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vojas labā krasta pieteka.
- Irdoma Upe Krievijas Kirovas un Kostromas apgabalā, Vohmas kreisā krasta pieteka.
- Usta Upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Vičegda Upe Krievijas Komi Republikā un Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas labā krasta pieteka, garums - 1130 km, sākas Timana skrausta dienvidaustrumu galā.
- Kobra Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Ļetka Upe Krievijas Komi Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas labā krasta pieteka.
- Berjozovka Upe Krievijas Komi Republikā un Permas apgabalā, Kolvas labā krasta pieteka.
- Ņelša Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Ņejas labā krasta pieteka.
- Belijluha Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka.
- Kņažaja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka.
- Ņeja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Ponga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Viga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Boļšaja Šanga upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Ņeja Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Piščuga Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Voča Upe Krievijas Kostromas apgabalā, Vohmas labā krasta pieteka.
- Tasejeva Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Irkutskas apgabalā, Angāras kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Čunai un Birjusai, garums - 116 km (kopā ar Čunu - 1319 km).
- Tima Upe Krievijas Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 950 km, līkumo pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
- Kazira Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos.
- Seima Upe Krievijas Kurskas apgabalā un Ukrainā, kur saucas - Sejma, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Oskola Upe Krievijas Kurskas un Belgorodas apgabalā, lejtece Ukrainā (kur saucas - Oskila), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Černaja Upe Krievijas Ļeņingradas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Tigoda Upe Krievijas Ļeņingradas un Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
- Usmaņa Upe Krievijas Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
- Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Tuloma Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, iztek no Notezera, ietek Barenca jūras Kolas līcī, garums - 64 km, krāčaina, ūdenskritumi.
- Peča Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
- Uļita Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
- Keresta Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas kreisā krasta pieteka.
- Oskuja Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Pževča Upe Krievijas Novgorodas apgabalā, Volhovas labā krasta pieteka.
- Čeka Upe Krievijas Novosibirskas apgabalā, Taras labā krasta pieteka.
- Oma Upe Krievijas Novosibirskas un Omskas apgabalā, Irtišas labā krasta pieteka, garums - 1091 km, sākas Vasjuganas līdzenuma dienvidaustrumos, pie ietekas Omska.
- Juronga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
- Ižma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas kreisā krasta pieteka.
- Čornaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Vaja Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Ustas labā krasta pieteka.
- Lapšanga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ļunda Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Vola Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ošma Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Šukša Upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Uza Upe Krievijas Penzas apgabalā, Suras kreisā krasta pieteka.
- Vorona Upe Krievijas Penzas, Tambovas un Voroņežas apgabalā, Hopjoras labā krasta pieteka, garums - 454 km.
- Višera Upe Krievijas Permas apgabalā, Kamas kreisā krasta pieteka, garums - 415 km, sākas Ziemeļurālu rietumu nogāzē, ietek Kamas ūdenskrātuvē.
- Berjozovaja Upe Krievijas Permas apgabalā, Kolvas kreisā krasta pieteka.
- Jazvja Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
- Ulsa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
- Veisa Upe Krievijas Permas apgabalā, Višeras kreisā krasta pieteka.
- Veļikaja Upe Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 430 km, sākas Bežaņicu augstienē un tek caur 18 ezeriem, ietek Pleskavas ezerā.
- Maniča Upe Krievijas Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 219 km, iztek no Maničgudila ezera.
- Berjozovaja Upe Krievijas Rostovas apgabalā, Kaļitvas kreisā krasta pieteka.
- Čagra Upe Krievijas Samaras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Saratovas ūdenskrātuvē.
- Boļšojuzeņa Upe Krievijas Saratovas apgabalā un Kazahstānā, garums - 650 km, sākas Obščijsirta augstienes dienvidrietumos, ietek Kamišsamaras ezeros, vasarā atsevišķos posmos izsīkst.
- Tersa Upe Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, Medvedicas labā krasta pieteka.
- Vorja Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā (lejtecē robežupe ar Kalugas apgabalu), Ugras kreisā krasta pieteka.
- Soža Upe Krievijas Smoļenskas apgabalā un Baltkrievijas Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, lejtecē \~15 km garā posmā arī Baltkrievijas un Ukrainas robežupe, Dņepras kreisā krasta pieteka, garums - 648 km, sākas Smoļenskas augstienē.
- Ugra Upe Krievijas Smoļenskas un Kalugas apgabalā, Okas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km, sākas Smoļenskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, krasti stāvi, vietām krauji.
- Jegorlika Upe Krievijas Stavropoles novadā un Rostovas apgabalā, Maničas kreisā krasta pieteka, garums - 448 km, sākas Stavropoles augstienē, sniegūdeņu un gruntsūdeņu pieplūde.
- Boļšojousa Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Pelimas labā krasta pieteka.
- Pelima Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums - 707 km.
- Tagila Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
- Tura Upe Krievijas Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā.
- Matira Upe Krievijas Tambovas un Ļipeckas apgabalā, Voroņežas kreisā krasta pieteka.
- Voroņeža Upe Krievijas Tambovas, Ļipeckas un Voroņežas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, labais krats stāvs, augsts, kreisais - zems.
- Taza Upe Krievijas Tjumeņas apgabala un Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļos, garums - 1401 km, sākas Sibīrijas Uvālos, ietek Karas jūras Obas līcī, veidojot grīvlīci.
- Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka.
- Aikojegana upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas baseinā, Aganas labā krasta pieteka.
- Vaha Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas labā krasta pieteka, garums - 964 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma centrālo daļu, līkumaina.
- Koļikjegana Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Kulinigola Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Sabuna Upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Vahas labā krastā pieteka.
- Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Veņovka Upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe.
- Plava Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas kreisā krasta pieteka.
- Šata Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
- Uperta Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
- Toropa Upe Krievijas Tveras apgabalā, Daugavas labā krasta pieteka, garums - 174 km.
- Seļižarovka Upe Krievijas Tveras apgabalā, Volgas kreisā krasta pieteka.
- Kiļmeza Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, garums - 270 km, sākas Augškamas augstienes atzaros.
- Ļuga Upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Usa Upe Krievijas Uļjanovskas un Samaras apgabalā, Volgas labā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, ietek Belojes ezerā.
- Lundonga Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas kreisā satekupe.
- Juza Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Kunoža Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā krasta pieteka.
- Kema Upe Krievijas Vologdas apgabalā, Unžas labā satekupe, garums - 105 km.
- Vaga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Severnaja Dvinas kreisā krasta pieteka, garums - 575 km, sākas purvos, tek pa mežainu apvidu.
- Kokšenga Upe Krievijas Vologdas un Arhangeļskas apgabalā, Ustjas kreisā krasta pieteka.
- Vohma Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Ida Upe Krievijas Vologdas un Kostromas apgabalā, Vigas kreisā krasta pieteka.
- Unža Upe Krievijas Vologdas, Kostromas, Ivanovas apgabalā, garums - 426 km, iztekas Kema un Lundonga sākas Ziemeļurālu rietumu daļā, ietek Gorkijas ūdenskrātuvē.
- Tersa upe Krievjas Saratovas apgabala ziemeļu daļā, Volgas labā krasta pieteka.
- Arguņa Upe Ķīnā un Krievijā (Čitas apgabalā), Amūras satekupe (ar Šilku), garums - 1260 km, sākas Lielajā Hingānā Ķīnā, lejtecē ir Ķīnas un Krievijas robežupe (950 km).
- Širvinta Upe Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Šešupes kreisā krasta pieteka.
- Šešupe Upe Polijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, garums - 299 km, sākas Baltijas grēdā.
- Lina Upe Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, sākas Mazuru ezeru augstienē, tek caur Laņskes u. c. mazākiem ezeriem, lejtece - Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kur saucas - Lava, Prēgeles (Pregoļas) kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 289 km, no tiem Polijā - 215 km.
- Loma Upe Serbijā un Bulgārijā (Vidinas un Montanas apgabalā), Donavas labā krasta pieteka.
- Kolima Upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā.
- Vuoksi Upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m.
- Ageda upe Spānijā (_Agueda_), Dvero kreisā krasta pieteka, Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provincē, lejtecē \~25 km robežupe ar Portugāli.
- Boedo Upe Spānijas ziemeļos ("Boedo"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Pisverga Upe Spānijas ziemeļos ("Pisuerga"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Dvero labā krasta pieteka, garums - 283 km, sākas Kantabrijas Kordiljērā, dziļā ielejā tek pa Veckastīlijas plakankalni.
- Arlansona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Karrjona Upe Spānijas ziemeļos, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas labā krasta pieteka.
- Esgeva Upe Spānijas ziemeļu daļā ("Esgueva"), Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, Pisvergas kreisā krasta pieteka.
- Oržica Upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos.
- Psela Upe Ukrainā ("Psel"), Dņepras kreisā krasta pieteka, izteka Krievijā, Belgorodas un Kurskas apgabalā, kur saucas - Psjola, kopējais garums - 717 km.
- Miusa Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā.
- Krinka Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka.
- Tjasmina Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Viļšanka Upe Ukrainā, Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Udaja Upe Ukrainā, Černihivas un Poltavas apgabalā, Sulas labā krasta pieteka.
- Ostera Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka.
- Snova Upe Ukrainā, Čerņigovas apgabalā, Desnas labā krasta pieteka, izteka un augštece Krievijā, Brjanskas apgabalā.
- Bazavluka Upe Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, ietek Kahovkas ūdenskrātuvē.
- Bika Upe Ukrainā, Doneckas un Dņepropetrovskas apgabalā, Dņepras pietekas Samaras kreisā krasta pieteka.
- Sluča Upe Ukrainā, Hmeļnickas, Žitomiras un Rivnes apgabalā, Horiņas labā krasta pieteka, garums - 460 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Poļesji.
- Zolota Lipa upe Ukrainā, iun Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Sivca Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka.
- Čeremoša Upe Ukrainā, Ivanofrankivskas un Čerņivcu apgabalā, Prutas labā krasta pieteka.
- Supija Upe Ukrainā, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras kreisā krasta pieteka, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē.
- Inhula Upe Ukrainā, Kirovohradas un Nikolajevas apgabalā, garums - 354 km, sākas Piedņestras augstienē, lejtecē sazarojas un ietek Dienvidbugā.
- Inhuleca Upe Ukrainā, Kirovohradas, Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Hersonas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 549 km, sākas Piedņestras augstienē.
- Strija Upe Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Dņestras labā krasta pieteka, garums - 230 km, sākas Austrumkarpatu ziemeļu nogāzē.
- Stripa upe Ukrainā, Ļvivas un Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Ikva Upe Ukrainā, Ļvivas, Ternopiļas un Rivnes apgabalā, Stiras labā krasta pieteka.
- Tiļihula Upe Ukrainā, Odesas apgabala ziemeļaustrumos, ietek Melnajā jūrā, veido limānu \~60 km garumā.
- Kodima Upe Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā, Dienvidbugas labā krasta pieteka.
- Stviha Upe Ukrainā, Rivnes apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Scviha).
- Balakļeika Upe Ukrainā, Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka Harkivas apgabalā.
- Sula upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, ietek Kremenčukas ūdenskrātuvē, grīvā plašs līcis.
- Pena Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas kreisā krasta pieteka.
- Gruņa Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Horola Upe Ukrainā, Sumu un Poltavas apgabalā, Pselas labā krasta pieteka.
- Sereta Upe Ukrainā, Ternopiļas apgabalā, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Zbruča Upe Ukrainā, Ternopiļas un Hmeļnickas apgabala robežupe, Dņestras kreisā krasta pieteka.
- Soba Upe Ukrainā, Vinnicas apgabalā, Dienvidbugas kreisā krasta pieteka.
- Gnilopjata Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Hujva Upe Ukrainā, Vinnicas un Žitomiras apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Rosa Upe Ukrainā, Vinnicas, Kijivas un Čerkasu apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 346 km, sākas Piedņepras augstienē, ietek Kremenčugas ūdenskrātuvē.
- Rostovica Upe Ukrainā, Vinnicas, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Rosas kreisā krasta pieteka.
- Luha Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Bugas labā krasta pieteka.
- Stohida Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums - 188 km.
- Turija Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka.
- Lva Upe Ukrainā, Volīnijas apgabalā, un Baltkrievijā (kur saucas - Ļva), Pripetes labā krasta pieteka.
- Vovča Upe Ukrainā, Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Samaras kreisā krasta pieteka, garums - 323 km, sākas Doņecas skrausta rietumu nogāzē.
- Uborta Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka (lejtece Baltkrievijā, kur saucas - Ubarca), kopējais garums - 256 km.
- Irša Upe Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Teterivas kreisā krasta pieteka.
- Teteriva Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka, garums – 365 km, sākas Podolijas augstienē, tek pa Volīnijas Poļesji, ietek Kijivas ūdenskrātuvē.
- Irpiņa Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Dņepras labā krasta pieteka.
- Uža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Pripetes labā krasta pieteka, garums – 256 km.
- Zdviža Upe Ukrainā, Žitomiras un Kijivas apgabalā, Teterivas labā krasta pieteka.
- Mokri Jali upe Ukrainas Doņeckas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka.
- Oskila Upe Ukrainas Harkivas apgabalā (augšteces Krievijā, kur saucas - Oskola), Siverskijdoņecas kreisā krasta pieteka, kopējais garums - 472 km, sākas Viduskrievijas augstienē, lejtecē Červonijoskilas ūdenskrātuve, HES.
- Kolomaka Upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
- Merlo Upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka.
- Sejma Upe Ukrainas Sumu un Čerņigovas apgabalā, Desnas kreisā krasta pieteka, garums - 748 km, augštece Krievijā, kur saucas - Seima.
- Hajčura Upe Ukrainas Zaporožjes un Dņepropetrovskas apgabalā, Vovčas kreisā krasta pieteka.
- Entreriosa Upstarpa - dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā.
- Mezopotāmija Upstarpa, dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā.
- Polārie Urāli Urālu daļa starp Hulgas augšteci un Konstantinovkameņa kalnu, Krievijā uz Komi Republikas un Tjumeņas apgabala robežas, garums - 380 km, platums - 40-100 km, augstums - līdz 1472 m (Pajers).
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
- piķakmens Urāna rūda, kas sastāv galvenokārt no uraninīta; šīs rūdas gabals.
- Usoļje Usoļjes-Sibirskas pilsētas Krievijā (Irkutskas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Ūsti Ūsti pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabala administratīvais centrs, 95000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
- tūpsle Uz āru izliecies drēbes gabals apģērbā.
- kučers Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- kučieris Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
- šļapa Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- šļapka Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- uz guļņas uz gabaldarba nosacījumiem.
- raklete Uz galda grila gatavots ēdiens ar sieru; produktus iepriekš sagatavo - sagriež nelielos vai porciju gabalos, dažkārt tos iemarinē, sieru sagriež vai sarīvē, vai liek lielā gabalā, ļaujot viesim pašam nogriezt atbilstīga lieluma siera gabalu, un novieto tos uz galda tādā secībā, kā tie ir jāpagatavo.
- brīvpiekļuves ēnatmiņa uz mikroprocesoru _Intel 80386_ vai _Intel 80486_ bāzes izveidotu personālo datoru augšējās atmiņas apgabals starp 64 kilobaitiem un 1 megabaitu; šī atmiņas daļa tiek rezervēta programmām, ko parasti uzglabā lasāmatmiņā.
- izšķērpēt Uzart un sašķērēt kādu zemes gabalu.
- robežproblēma Uzdevums atrast diferenciālvienādojuma vai to sistēmas atrisinājumu, kas apmierina noteiktus papildnosacījumus uz attiecīgā apgabala robežas (robežnosacījumus).
- paģērbt Uzģērbt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
- uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
- laikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- pielaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
- saģērbt Uzģērbt (vairākus apģērba gabalus).
- pārģērbt Uzģērbt citu (piemērotāku apģērba gabalu); uzģērbt (kāda apģērba gabala vietā) citu, piemērotāku apģērba gabalu.
- pārģērbties Uzģērbt sev citu apģērba gabalu, apģērbu.
- dasavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- piesamaukties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- piesatuzavāties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- piesavilkties Uzģērbt sev vairākus apģērba gabalus.
- izaplēsties Uzmest uz pleciem (apģērba gabalu).
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija.
- uzstibīt Uzstīvēt; uzvilkt (apģērba gabalu, apavus).
- uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
- pavilkt Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
- pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus).
- savilkt Uzvilkt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
- uzģērbties Uzvilkt sev (apģērba gabalu, apģērbu).
- uzvilkties Uzvilkt sev (parasti apģērba gabalu, apavus).
- mandele Vācu mērs, 15 gabali.
- ostmarka Vācu nosaukums (laika posmā starp pasaules kariem) apgabaliem Vācijas austrumu pierobežā, kas no 1918. g. pieder Polijai.
- Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas.
- kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- batiāle Vāji apgaismots okeāna dibena apgabals uz kontinenta nogāzes 200-2000 m dziļumā.
- savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- nēsāt (kā) krāsas valkāt apģērba gabalu, piederumu tādās krāsās vai ar tādu krāsu rotājumu, kas simbolizē, piemēram, valsti, organizāciju, sportistu komandu.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai.
- partikulārisms Valsts atsevišķu daļu, apgabalu tiekšanās pēc iespējami lielākas neatkarības, pēc savu vietējo tiesību neaizskaramības.
- Baltkrievijas Republika valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta — Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Ukraina Valsts Austrumeiropā, platība - 603700 kvadrātkilometru, 45700400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kijeva, administratīvais iedalījums - 24 apgabali, 2 pilsētas, 1 autonoma republika, robežojas ar Baltkrieviju, Krieviju, Rumāniju, Moldovu, Ungāriju, Slovākiju un Poliju.
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
- Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru.
- eksklāvs Valsts daļa, ko no valsts pārējās teritorijas atdala cita valsts vai valstis (piem., Krievijai eksklāvs ir Kaļiņingradas apgabals).
- pavalsts Valsts daļa; apgabals, province, štats.
- Bosnija un Hercegovina valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas ziemeļrietumos (bosniešu valodā "Bosna i Hercegovina"), 4,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Sarajeva, ietver Bosnijas un Hercegovinas Federāciju, Brčko apgabalu un Serbu Republiku, robežojas ar Horvātiju, Serbiju un Melnkalni.
- Kurzemes bīskapija valsts Livonijas konfederācijā, ko nodibināja 1234. g. un pastāvēja līdz 1560. g., kad tās vietā izveidojās Piltenes apgabals.
- muhafsa Valsts pārvaldes apgabals Ēģiptē.
- gubernators Valsts prezidenta pārstāvis katrā no Krievijas apgabaliem.
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste.
- ģenerālatornejs Valsts vai noteikta apgabala augstākā justīcijas amatpersona Anglijā un ASV.
- sanitarārsts Valsts vai pašvaldības dienesta ārsts, kas uzrauga veselības apstākļus savā darbības apgabalā, rūpējas par iedzīvotāju aizsardzību pret lipīgām slimībām, par higiēnas noteikumu ievērošanu tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, skolās, pirtīs, tirgos u. tml.
- valstība valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
- zeme Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals.
- teritorija valsts, zemes, iekšējo un piekrastes ūdeņu platība ar noteiktām robežām, piemēram, valsts teritorija, pilsētas teritorija, arī gaisa telpa virs tās; noteikts Zemes virsas apgabals.
- Roztoče Vaļņveida grēda (poļu val. "Roztocze"), Ļubļinas augstienes augstākā daļa Polijas dienvidaustrumos un Ukrainas Ļvivas apgabalā, garums - 200 km, platums - 15-20 km, augstums - 300-350 m, Velki Dzjals - 390 m.
- vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- kolonizēt Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju.
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā.
- petušoks Vates gabaliņš, ko aptin apkārt adatai, lai izfiltrētu šķidrumu.
- ponckas Vecas, novalkātas drēbes, apģērba gabali; panckas.
- lenckari Vecas, saplīsušas drānas, apģērbu gabali.
- pompaļa Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas.
- pompaža Vecas, skrandainas, arī ielāpainas drēbes, apģērba gabali; skrandas.
- kuntuži Veci, nonēsāti apģērba gabali.
- peizaki Veci, strēbeļaini apģērba gabali.
- sokens vecs apģērba gabals.
- ķedelis Vecs apģērba gabals.
- dzelžgalis Vecs dzelzs gabals.
- strigalis Vecs virves gabals.
- kratņa Vecs, nelietojams apģērba gabals.
- sunka vecs, nonēsāts apģērba gabals; veca lupata.
- lipens Vecs, noplīsis apģērba gabals, lupata.
- krata Vecs, skrandains apģērba gabals.
- Voroža Vēdas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - 48 km (Latvijā 15 km), kritums - 32 m.
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
- kriogēnā morfoskulptūra veidojas sala dēdēšanas, nivācijas, soliflukcijas, termokarsta, uzledojuma, ciļņošanās u. c. procesos mūžīgā sasaluma apgabalos.
- monolitēt Veidot (ko) masīvu, no viena liela gabala.
- stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt kopā (atsevišķus gabalus, elementus u. tml.).
- blāķēt Veidot blīvējumu, sanesumu (par ledu, ledus gabaliem upē).
- aglomerēt Veidot lielus, porainus gabalus no irdena, smalku daļiņu materiāla.
- dobt Veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu).
- plūksnas Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
- plūksniņi Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
- plūsni Vējā pie koka stumbra plīvojošie bērza mizas (tāss) gabaliņi.
- musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā atkarā no gadalaika maina virzienu, ziemā tas ir galvenokārt no sauszemes uz okeānu, vasarā - pretēji.
- allonža Vekselim piesaistīts gabals vekseļtiesisku uzrakstu (piem., indosamentu) atzīmēšanai, kuriem pietrūcis vietas uz paša vekseļa.
- vektoru lauks vektorfunkcijas vērtību kopa dotajā plaknes vai telpas apgabalā; vektoru lauka teorijā izmanto matemātisko analīzi.
- vēlēšanu iecirknis Vēlēšanu apgabala daļa.
- džerimandra Vēlēšanu apgabala robežu pārgrozīšana, kuras nolūks - valdošajai partijai sagādāt negodīgas priekšrocības.
- uninomināls apgabals vēlēšanu apgabals dažās valstīs, no kura ievēlē vienu deputātu.
- polinomināls apgabals vēlēšanu apgabals, no kura ievēlē vairākus deputātus.
- šerifs Vēlēta amatpersona, kas veic dažas policista un tiesneša funkcijas pilsētā, apgabalā, distriktā (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Veliki Preslava Veliki Preslava - pilsēta Bulgārijā ("Veliki Preslav"), Šumenas apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2014. g.).
- pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
- pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
- nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku.
- uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērba gabalu, tā daļu).
- birzēt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- birzīt Velkot nelielu koka kluci vai bluķīti, iezīmēt līniju jeb birzi, kas atdala apsēto gabalu no neapsētā.
- novilkt Velkot novirzīt no ķermeņa, tā daļas (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu).
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai).
- bluķis Veltnis ar rievām cieto augsnes gabalu sasmalcināšanai.
- apakšbikses Veļas gabals, ko valkā zem virsbiksēm.
- Plana Veļika Plana - pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novgoroda Veļikijnovgoroda (līdz 1999. g. - Novgoroda) ir pirmā senās Krievzemes galvaspilsēta, vēlāk suverēnās Novgorodas zemes galvaspilsēta, šobrīd Novgorodas apgabala administratīvais centrs Krievijas ziemeļrietumos, 170 km no Sanktpēterburgas, 225000 iedzīvotāju (2021. g.).
- Kapušani Veļke Kapušani - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.).
- novelt Veļot virzīt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
- eiduks Vērdiņš; poļu veclaiku trīs grašu naudas gabals; 1,5 kapeikas.
- standa Vertikāls trauks, toveris, kas izgatavots no viena koka gabala.
- bolce Vēsturiska audumu mērvienība, ko lietoja viduslaikos Rīgā gk. linu audumu tirdzniecībā un tā sauca noteikta lieluma linu auduma gabalu jeb baķi.
- Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa.
- Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu.
- Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m).
- Anžū Vēsturisks apgabals ("Anjou") Francijas rietumos, Luāras lejtecē.
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti.
- mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm).
- Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā.
- Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
- Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci.
- Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru.
- Astūrija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļos un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju.
- Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa.
- Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru.
- makrošoks Vidēji augsta līmeņa elektriskās strāvas impulss, kas šķērso divus intaktus ādas apgabalus; apm. 100 mA var izraisīt kambaru fibrilāciju.
- Centrālais Masīvs vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas centrālajā un dienvidu daļā ("Massif Central"), garums - 450 km, vidējais augstums - 400-700 m, augstākā virsotne - 1885 m.
- kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- mediterrāns Vidusjūras apgabalam piederīgs vai raksturīgs.
- Donas grēda Viduskrievijas augstienes dienvidaustrumu daļa Tihaja Sosnas un Čornaja Kaļitvas ūdensšķirtnē, Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, augstums - līdz 242 m.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
- brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
- purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā.
- gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
- balji Viduslaiku Francijā - karaļa ierēdnis, kam bija administratīva un tiesu vara plašā apgabalā (baljāžā).
- pfalcs Viduslaiku karaļa pils; apgabals, ko pārvalda pfalcgrāfs.
- Bordo vīni vieglie vīni, kas ražoti Bordo apgabalā Francijā.
- pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos.
- Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
- imersijas metode vielas laušanas koeficienta noteikšanas metode iegremdējot pētāmās vielas sīkus gabaliņus šķidrumos ar zināmu laušanas koeficientu un ar mikroskopu nosakot divus tuvākos.
- liekšķere Vienā gabalā izdobta lāpstiņa šķidrumu smelšanai un graudu bēršanai.
- dangs Viena gabala riteņa loks; dandzis (1).
- dandzis Viena gabala riteņa loks; ritenis.
- mucīši Vienā gabalā šūti bērnu svārki.
- priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
- somiski Vienā gabalā.
- viengabal Vienā gabalā.
- viengabaļš Vienā gabalā.
- nogabalu numurēšana viena kvartāla robežās nogabalus numurē, sākot no ziemeļrietumu stūra pa rindām uz dienvidaustrumiem.
- Kuzņeckas akmeņogļu baseins viena no nozīmīgākajām akmeņogļu bāzēm Krievijā, atrodas Krievijas Kemerovas apgabalā, daļēji arī Novosibirskas apgabalā un Altaja novadā, garums — 330 km, platums — līdz 100 km.
- korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopēja apbūves gabala.
- Merva Viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes.
- Aiviekstes flotile viena pirmajām Latvijas kara flotes vienībām pastāvēja no 1919. g. 22. jūlija līdz 1920. g. 28. aprīlim, sastāvēja no laivām, kas bija apbruņotas ar ložmetējiem un lielgabaliem, veica pret Sarkano armiju vērstas operācijas Aiviekstē un Lubānas ezerā.
- leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas.
- sansevieria Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā šķērsplankumainām lapām ar izturīgu šķiedru, ko izmanto tauvām u. c., daudziem ziediem ķekarainā ziedkopā, kādas 12 sugas Āfrikas un Indijas tropu apgabalu stepēs; sansevjēra.
- viengabalains Viengabala (1).
- griešana Viengabala materiāla (sagataves, pusfabrikāta) daļas mehāniska atdalīšana.
- redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
- līkste viengabala stīpa, kas aptver ratu riteni.
- sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
- viengabala Viengabalains (2).
- viengabalīgs Viengabalains (2).
- lējums Viengabalains (piemēram, mākslas darba, tēla) veidojums, parasti no vairākiem elementiem.
- šomisks Viengabalains.
- viengabaļš Viengabalains.
- viensleju Viengabalains.
- lalemancija Viengadīgs lūpziežu dzimtas eļļas augs, kas Eiropā ievests no Irānas un tiek kultivēts siltākos apgabalos eļļas ieguvei.
- ervilija Viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs Āzijas kalnainajos apgabalos ar 30-40 cm garu stublāju, sīkiem, gaiši ziliem ziediem, audzē sēklu un zaļās masas ieguvei.
- pēlīte Vienkocis, sekli peldoša laiviņa, bieži izcirsta no viena gabala, lietoja zvejai un putnu medībām.
- kupata Vienkopus sakrauts siens, retumis labība; gabana.
- piks Vienkopus, kopā gabalā, masā; pika.
- Mon Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
- Monoceros Vienradzis, debess ekvatora apgabala zvaigznājs.
- pamatlielgabals Viens no baterijas lielgabaliem (parasti vidējais) izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- Akrotiri Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- Dekelija Viens no diviem Lielbritānijas suverēniem bāzu apgabaliem Kiprā (Akrotiri un Dekelijas suverēnie bāzu apgabali).
- Telangāna viens no Indijas štatiem (telugu: తెలంగాణ, urdu: تلنگانہ), dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata; administratīvais centrs - Haidarābādu, platība - 114 840 km^2^, štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju.
- Kujaļnikas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā.
- Tiļihulas limāns viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas un Nikolajevas apgabalā.
- Kilibobs Viens no pusdievišķiem dvīņu brāļiem (otrs - Manups) Papua-Jaungvinejas Madangas apgabala mitoloģijā - un reliģijās.
- Neoarktika Viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas kopā ar Paleoarktiku veido Holarktiku.
- Aragona Viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads, kas viduslaikos bija varena karaļvalsts, platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos.
- arktogeja Viens no zooģeogrāfiskajiem sauszemes pamata apakšnodalījumiem, kas aptver visus zooģeogrāfiskos apgabalus, izņemot Dienvidamerikas (neogeju), Austrālijas (notogeju) un Antarktikas apgabalu.
- starpgabalis Viensētniekam piešķirtais papildus zemes gabals, kas atradās tālāk no mājām un no pārējās viņam piederošās zemes.
- plāne Vieta, laukums; neliels zemes gabals.
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, arī nezināma).
- nomale Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
- impērijas štathalteri vietvalži fašistiskajā Vācijā, kas valsts vadītāja vārdā pārvaldīja apgabalus, provinces utt.
- karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni.
- Vilanova di Famalikauna Vilanova di Famalikauna - pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Famalicão"), Bragas apgabalā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.).
- sānvīle Vīle, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
- tērpt Vilkt (cilvēkam) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; vilkt (uz ķermeņa daļas) apģērbu, apģērba gabalu, arī apavus; arī ģērbt.
- novilkt Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
- vilnas cirpums vilnas matiņu sakopojums, ko nocērp no aitas vienā gabala.
- krūtaža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- maniška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- priekšiņa Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- prieška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
- bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
- apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
- kazaks Vīrietis, kas dzimis kādā no šādiem bijušajiem apgabaliem.
- novirpuļot Virpuļojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
- kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals.
- klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals.
- parka Virsējais (ziemeļu tautu) apģērba gabals, ko parasti šuj no briežādām ar apmatojumu uz ārpusi.
- mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
- Abjons virsotne (_Avión, Faro de_) Pireneju pussalas ziemeļrietumos, Spānijā, Galisijas autonomā apgabala Ourenses provincē.
- Aborigēna smaile virsotne Krievijā, Magadanas apgabala rietumu daļā, augstums 2286 m.
- Aitana virsotne Spānijā (_Aitana_), Valensijas autonomā apgabala Alakantas reģionā, augstums 1558 m.
- Mufumbira Virunga, vulkānisks apgabals Austrumāfrikā.
- strebeņķis Virves gabals.
- strigulis Virves gabals.
- slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, auduma gabalu, kādu rīku, arī roku, panākt, ka (tas) kļūst sauss vai sausāks.
- slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vāki kopā (netīrumus no tā).
- slaucīt Virzot (pa ko), piemēram, kādu rīku, auduma gabalu, vākt kopā netīrumus (no tā); šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
- ledus lauks vislielākie dreifējošā ledus veidojumi: gigantiskie ledus lauki ir pāri par 10 km caurmērā, plašie - 2-10 km caurmērā, lielie - 0,5-2 km un ledus lauku atlūzas - ledus gabali ar 100-500 m caurmēru.
- Ūrasa Visockas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1948. g.
- apgabaļš Vispārīgos vilcienos - kā gabaldarbs.
- gabalainība Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gabalainums Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (1).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (1).
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (2).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (2).
- mūkāt Vīstīt rokas kreklam vai citam apģerba gabalam.
- ķezeni Vižņi, ledus gabali.
- ķīlas Vižņi, ledus gabali.
- Ahtuba Volgas kreisā krasta atteka Krievijā, Volgogradas un Astrahaņas apgabalā, garums - 537 km, sākas augšpus Volgogradas, kuģojama tikai palu laikā.
- Samara Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Orenburgas un Samaras apgabalā, garums - 594 km, sākas Obščijsirta augstienē.
- Boļšojčeremšana Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras apgabalā, Tatarstānas Republikā un Uļjanovskas apgabalā, garums - 336 km, sākas Buguļmas-Belebejas augštecē, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē.
- Boļšojirgiza Volgas kreisā krasta pieteka Krievijā, Samaras un Saratovas apgabalā, garums - 675 km, sākas Obščijsirtā.
- Volhovstroja Volhovas pilsētas Krievijā (Ļeņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1940. g.
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
- Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.).
- zaporožecs Zaporižjas pilsētas un apgabala (Ukrainā) iedzīvotājs.
- dumburis Zarains koka gabals kopā ar saknēm un atvasēm.
- morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
- morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
- murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis.
- morķis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- mormolis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- primķis Zelējamās tabakas gabals; ruņģis (5).
- cekins Zelta naudas gabals senajā Venēcijā.
- Kranca Zeļenogradskas pilsētas Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) nosaukums līdz 1947. g.
- bāriskā depresija zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- depresija Zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- atmosfēras aktivitātes centri zema vai augsta spiediena apgabali klimatiskajās kartēs; tos nosaka ciklonu un anticiklonu statistiskais pārsvars attiecīgā rajonā.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- nogriezums Zeme, ko zemnieks zaudēja pēc 1861. g. reformas īstenošanas Krievijā par labu muižniekam, ja zemes gabals pārsniedza reformā noteikto normu.
- atstrādāšana Zemes apstrādāšanas sistēma Krievijā pēc 1861. gada zemnieku reformas; par iznomāto zemes gabalu, labības vai naudas aizdevumu u. c. zemnieki ar savu inventāru apstrādāja muižnieku zemi.
- ķīlāšanas tiesība zemes gabala īpašnieka vai viņa vietnieka (lietotāja, nomnieka, pārvaldnieka) darbība pašaizsardzības nolūkos pret nodarījumu vai iespējamiem zaudējumiem.
- kapčs Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme - konusveida zemes vai akmeņu kopiņa ar mietu vidū.
- sēdība zemes gabali pie mājām un ap ceļu, kas agrāk netika ierēķināti lauksaimniecības zemes platībā.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, neliels miteklis.
- valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
- valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
- žāklis Zemes gabals starp diviem ceļiem, kas krustojas šaurā leņķī.
- sokla Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
- sokle Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
- soklis Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
- šreijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām; streijgabals.
- streijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām.
- gruntsgabals Zemes gabals, kas atrodas kādas personas privātīpašumā.
- atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
- homsteds Zemes gabals, ko (pēc 1862. g. likuma) ar atvieglotiem noteikumiem piešķīra amerikāņiem un ieceļotājiem, kuri kļuva par ASV pilsoņiem.
- kutaris Zemes gabals, ko ieguva viensētnieks.
- riežis Zemes gabals, ko klaušiniekam bij jāapstrādā.
- dārzs Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus).
- tīrums Zemes gabals, lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- klānis Zemes gabals, laukums.
- placs zemes gabals.
- zemespleķis Zemes gabals.
- glacioizostāzija Zemes garozas vertikālās kustības, kas noris tagadējā laikmeta un leduslaikmetu apledojumu apgabalos, segledājiem uzkrājoties (iegrimšana) vai izkustot (celšanās).
- termiskā josla Zemes ģeogrāfiskā platuma josla ar noteiktu gaisa termisko režīmu, kuras veidošanos nosaka dažādu apgabalu saņemtais atšķirīgais Saules siltuma daudzums; siltuma josla.
- pamatgabals Zemes īpašuma vai lietojuma daļa, uz kuras atrodas saimniecības ēkas un būves, vai zemes gabals ar lielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.
- zemes kadastrālā vērtība zemes kvalitātes novērtējums naudā, ņemot vērā arī zemes ģeogrāfisko novietojumu (attālumu no pilsētām, pagastu centriem, dzelzceļa stacijām), kā arī zemes gabalu kompaktumu (vienā gabalā, starpgabali u. tml.)
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
- nodale Zemes nodale - zemes gabals, piešķīrums; zemes piešķiršana, iedalīšana.
- zemes derīgums zemes nogabala īpašību atbilstība lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.
- prekārijs Zemes nomas veids agrajos v-laikos R-Eiropā; arī zemes gabals, ko zemes īpašnieks iznomāja zemniekam pēc viņa rakstiska lūguma.
- mufete Zemes plaisa vulkāniskos apgabalos, no kuras plūst laukā ogļskābā gāze.
- lata Zemes strēle, iemērīts šaurs zemes gabals.
- reāltiesības Zemes tiesības - ar noteiktu zemes gabalu saistītu lietu tiesības.
- bioģeoķīmiskās provinces Zemes virsmas apgabali, kuros viena vai vairāku ķīmisko elementu daudzums vidē (augsnē, ūdenī) ir palielināts vai samazināts.
- magnētiskais Dienvidpols Zemes virsmas apgabals, kurā ieiet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskais Ziemeļpols Zemes virsmas apgabals, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskie poli Zemes virsmas apgabalu, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas, sauc par magnētisko Ziemeļpolu, apgabalu, kurā spēka līnijas ieiet, – par magnētisko Dienvidpolu.
- zirgu platumi Zemes ziemeļu un dienvidu pusložu subtropiskie apgabali (tuvu 30–35° ziemeļu un dienvidu platuma) virs okeāniem ar vājiem vējiem un biežiem bezvējiem subtropisko okeānisko anticiklonu iekšienē.
- līdzvērtīgi zemesgabali zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem.
- apbūvēts zemesgabals zemesgabals, uz kura atrodas ēkas vai būves.
- neapbūvēts zemesgabals zemesgabals, uz kura neatrodas virszemes ēkas vai būves.
- Antarktika Zemeslodes dienvidu polārais apgabals, kas ietver Antarktīdu, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna dienvidu daļu un salas (Dienvidu okeāns).
- Arktika Zemeslodes ziemeļu polārais apgabals, kas aptver Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas kontinentu nomales un gandrīz visu Ziemeļu Ledus okeānu ar visām tā salām, kā arī Atlantijas un Klusā okeāna tuvējās daļas.
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras piekrastē, starp Kolas pussalas Teras un Murmanskas krastiem, Krievijas Murmanskas apgabalā.
- Svjatojnoss Zemesrags Barenca jūras Timana krastā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā.
- Adžijaska rags zemesrags Ukrainā (_Adzhyiasʾk, mys_), Nikolajevas apgabalā, Melnās jūras ziemeļu piekrastē.
- landesvērs Zemessardze, ko organizēja Prūsijas apgabali cīņā ar Napoleonu I.
- Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru.
- Vidusamūras zemiene zemiene Amūras kreisajā krastā, starp Zejas un Hingānas upju grīvām, Krievijas Amūras apgabalā, garums — 280 km, platums — 25-50 km, vidējais augstums — 50 m vjl.
- Orinoko zemiene zemiene Dienvidamerikas ziemeļaustrumos, Venecuēlā un Kolumbijā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, ietilpst Orinokoļanas dabas apgabalā.
- Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi.
- Kubaņas-Pieazovas zemiene zemiene Rietumpriekškaukāzā, uz ziemeļiem no Kubaņas lejteces, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, kā arī Rostovas apgabala dienvidu daļā, augstums - 100-150 m, nolaidenums uz Azova jūru.
- Timas-Poronajas zemiene zemiene Sahalīnas salā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, starp Rietumsahalīnas un Austrumsahalīnas kalniem, garums - 250 km, platums - 5-60 km.
- Meščora Zemiene starp Kļazmu - ziemeļos, Maskavu - dienvidrietumos, Oku - dienvidos, Sudogu un Kolpu - austrumos, Krievijā, Maskavas, Vladimiras un Rjazaņas apgabalā, vidējais augstums dienvidos - 80-100 m, ziemeļos - 120-130 m, daudz ezeru, purvu; Meščoras zemiene.
- Anadiras zemiene zemiene Tālo Austrumu ziemeļu daļā, Anadiras līča piekrastē, Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 270 km, augstums — līdz 100 m vjl., mūžīgais sasalums.
- apūdeņojumzemkopība Zemkopība sausa klimata apgabalos, kur tā iespējama tikai regulāri veicot mākslīgu apūdeņošanu.
- sīkzemniecība Zemnieku slānis, ko veido mazu zemes gabalu īpašnieki.
- pašgājējzenītiekārta Zenītartilērijas kāpurķēžu bāzes kaujasmašīna, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopīgi tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības ierīces.
- zenītpašgājējs Zenītartilērijas kaujasmašīna, kas bruņota ar vienu vai vairākiem automātiskajiem lielgabaliem, kam ir kopēji tēmēšanas mehānismi un ugunsvadības aparatūra.
- Zernovoja Zernograda - pilsēta Krievijas Rostovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1960. g.
- rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals - bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
- lācītis Zīdaiņu apģērba gabals - bikses ar pēdām un lencēm.
- kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas.
- maundi Ziemeļamerikā senlaikos - indiāņu cilšu veidotie uzbērumi vai akmens krāvumi, sevišķi austrumu apgabalos; kapu kalniņi.
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m.
- Ziemeļkazahijas apgabals Ziemeļkazahstānas apgabals.
- hiperboreji Ziemeļnieki, ziemeļu, polāro apgabalu iedzīvotāji.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- boreālā fauna ziemeļu puslodes mērenās joslas jūru zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku komplekss un ziemeļu puslodes sauszemes mērenās joslas skujkoku un jaukto mežu dzīvnieku komplekss.
- zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu.
- hormogoniji Zilaļģu pavedienu gabaliņi, no kuriem var izaugt jauni eksemplāri.
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari.
- balts karogs zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- kupača Zīme zemes gabala robežpunktu nostiprināšanai; kupica.
- kapča Zīme zemes gabalu robežpunktu nostiprināšanai; kupica.
- iekabe Zināma garuma ķēdes gabals.
- artilērija Zinātnes nozare, kas pētī lielgabalu, haubiču, mortīru, mīnmetēju konstruēšanu un izmantošanu.
- polārstacija Zinātniski pētnieciska stacija polārajā apgabalā.
- zirgābols Zirga ekskrementu gabals.
- strampals Zirga izkārnījumu gabals.
- strampuls Zirga izkārnījumu gabals.
- strumpuls Zirga izkārnījumu gabals.
- čverte Zivju skaita mērvienība - ceturtā daļa no kapas, t. i. 15 gabali.
- koiba Zoles gabals.
- rupčiks Zoļādas gabals (apavu zoles ielāpam).
- circeņzupa Zupa ar gaļas, tauku sačurkstinātu gabalu piecepumu.
- šķilberu putra zupa ar mājlopu iekšu (zarnu, kuņģa) gabaliņiem.
- badene Zupa no ūdenī vārītiem sagrieztiem kartupeļu, burkānu un sacepta speķa gabaliņiem ar nelielu piena un tauku piedevu.
- galvenās secības zvaigzne zvaigzne, kas atrodas atbilstošajā Hercšprunga–Rasela diagrammas apgabalā; tās galvenais enerģijas avots ir kodoltermiskās reakcijas, kurās ūdeņradis pārvēršas hēlijā.
- subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris.
- submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne.
- ekosfēra Zvaigznes apkaimes apgabals, kurā var attīstīties dzīvība.
- zvaigžņu atlants zvaigžņu karte, kurā detalizēti attēloti atsevišķi zvaigžņotās debess apgabali.
- zvejas baseins zvejas apgabals.
- plaudis Zvejas tīklam piestiprināts tāss gabals, kas neļauj tīklam grimt.
- andogi Zvejas vada rupjākās daļas; vada pusgabali.
- Lapzeme Zviedrijas lielākais apgabals, kas aizņem vairāk nekā ceturto daļu valsts teritorijas, atrodas vistālāk uz ziemeļiem; \~110000 iedzīvotāju, no tiem \~9000 sāmu, apvidus gk. kalnains un mežains.
- Žolkva Žovkva - pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums līdz 1951. g.
- Ņesterova Žovkva, pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, tās nosaukums 1951.-1992. g.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa gab..