- braks braks braks; vējš pēcāk izsijā tos caur zvaigžņu spraišļiem, un tad viņi ir brīvi.
- Šķiet, kāds atkal un atkal met būtnes milzīgajā ratā un tad vienaldzīgi vēro, kā bezpalīdzīgās peles baksta esības sienas te un tur, izmisīgi pūlēdamies izkļūt kaut kur ārā, izdomā visādas teorijas, dievus un reinkarnācijas, mūrē kamīnus, slej jumtus, dzemdē bērnus, lai apseglotu mūžību, lai gūtu mieru, bet braks braks braks milzu mašinērija veļas tālāk, kauli plīst sausi kā skali, trūdi nokūp, saprati pārdeg, uzliesmodami naktī kā īssavienojumi tramvaja vados pēc puteņa, un viss sabirst pelnos turpat rata iekšpusē —
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
