Pelima
Pelima īpašvārds, vietvārds
Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Tavdas kreisā krasta pieteka, garums – 707 km.
Avoti: PZT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1583. gadā krievi pakļāva vietējos iedzīvotājus vogulus ( mansus) un ostjakus ( hantus) Pelimas, Tavdas un Kondas baseinā.
- 1741. gada 11. aprīlī hercogam Ernestam Johanam Bīronam piesprieda nāvessodu, taču viņa pēctece reģente Anna Leopoldovna to nomainīja ar izsūtījumu uz Toboļskas guberņas Pelimas ciemu Sibīrijā.
- No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam viņa ar vīru un bērniem atradās trimdā Pelimā, Toboļskas guberņā, no 1742. līdz 1762. gadam - Jaroslavļā.
- Pēc ķeizarienes Elizabetes nokļūšanas pie varas viņu apcietināja un 1742. gadā izsūtīja uz Pelimas ciemu Toboļskas provinces rietumos.