sapogāties
sapogāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapogājos | sapogājamies | sapogājos | sapogājāmies | sapogāšos | sapogāsimies |
| 2. pers. | sapogājies | sapogājaties | sapogājies | sapogājāties | sapogāsies | sapogāsieties, sapogāsities |
| 3. pers. | sapogājas | sapogājās | sapogāsies | |||
Pavēles izteiksme: sapogājies (vsk. 2. pers.), sapogājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapogājoties (tag.), sapogāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapogātos
Vajadzības izteiksme: jāsapogājas
Sapogāt sev, parasti apģērba gabalu, pogas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sapogājās līdz kaklam un nodrebinājās — drēgns.
- Tagad es valkāju brūnu lietusmēteli, kas pagarina augumu, ja pienācīgi sapogājas un uzsit apkakli ( man patīk slikts laiks), nēsāju platmali, man ir bikses ar vīlēm kā asmeņiem un man ir ķīļbārdiņa.
- Belovzorovs drūmi sēdēja kaktā, cieši sapogājies un sarkans; pār grāfa Majevska smalko seju bieži pārslīdēja tāds kā nelabs smaids; viņš tiešām bija kritis nežēlastībā Zinaidas acīs un sevišķi, pūlējās pakalpot vecajai kņazienei, brauca ar viņu pasta karietē pie ģenerālgubernatora; tomēr šis brauciens nebija iz devies, un Maļevskim iznāca pat nepatikšanas; viņam atgādināja kādu gadījumu ar kaut kādiem ceļu satiksmes virsniekiem — un viņam nācās savos paskaidrojumos pateikt, ka toreiz bijis nepiedzīvojis.
- Kā vienmēr kāds piecniekos jauca kārtību , uzraugiem juka skaits , laiks stiepās ga rumā , es ievilku rokas piedurknēs un sapogājos
- Iegrimis domās es sapogājos, izgāju sniegputenī un devos uz autobusu.