Paplašinātā meklēšana
Meklējam celt.
Atrasts vārdos (92):
- celt:1
- celte:1
- celts:1
- apcelt:1
- atcelt:1
- celtas:1
- celtin:1
- celtis:1
- celtne:1
- dacelt:1
- iecelt:1
- izcelt:1
- necelt:1
- nocelt:1
- pacelt:1
- sacelt:1
- uzcelt:1
- aizcelt:1
- celtaka:1
- celtali:1
- celtava:1
- celtene:1
- celties:1
- celtnis:1
- celtuve:1
- pārcelt:1
- piecelt:1
- celtenis:1
- celtuvis:1
- puscelts:1
- apcelties:1
- atcelties:1
- celtnieki:1
- celtnieks:1
- celtņauto:1
- celtspēja:1
- iecelties:1
- izcelties:1
- jauncelts:1
- nocelties:1
- pacelties:1
- paceltnis:1
- piepacelt:1
- sacelties:1
- uzcelties:1
- aizcelties:1
- izacelties:1
- jaunceltne:1
- pārcelties:1
- pārceltuva:1
- pārceltuve:1
- piecelties:1
- torņceltne:1
- aizacelties:1
- atsacelties:1
- augstceltne:1
- autoceltnis:1
- celtavnieks:1
- celtniecība:1
- celtuvnieks:1
- dasacelties:1
- jauniecelts:1
- jaunuzcelts:1
- laivceltnis:1
- nosacelties:1
- palīgceltne:1
- pasacelties:1
- sasacelties:1
- torņceltnis:1
- celtniecisks:1
- derikceltnis:1
- kabeļceltnis:1
- pārsacelties:1
- piesacelties:1
- vibroceltnis:1
- augšāmcelties:1
- jaunceltnieki:1
- konsolceltnis:1
- pontonceltnis:1
- portālceltnis:1
- tvērējceltnis:1
- elektroceltnis:1
- metroceltnieks:1
- Štatproceltene:1
- traktorceltnis:1
- pilsētceltnieks:1
- celtņautomobilis:1
- metroceltniecība:1
- pontonpārceltuve:1
- pilsētceltniecība:1
- kapitālceltniecība:1
- pilsētceltniecisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (119):
- (pa)celties spārnos
- apcelt kā kaimiņu āzi
- apcelt kā maizes kukuli
- ar paceltu galvu
- atcelt atsaukšanu
- augstu celt degunu
- celt (kādam) neslavu
- celt aiz astes augšā
- celt akmeni uz akmens
- celt augšā
- celt augšā vecas lietas
- celt āzi par dārznieku
- celt debesīs
- celt degunu augstu
- celt degunu debesīs
- celt degunu par augstu
- celt gaisa pilis
- celt gaisā seksti
- celt gaismā
- celt gaismā (kaut ko)
- celt galdā (kaut ko)
- celt galvu (augstāk)
- celt galvu augstu
- celt godā
- celt iebildumus
- celt ierunas
- celt iz orkla
- celt kājās
- celt ķildu
- celt klausuli
- celt lērumu
- celt mājai vai jumtu nost
- celt negodu
- celt neslavu
- celt padebešos
- celt priekšā
- celt saulē
- celt traci
- celt trobeli
- celt troksni
- celt uz pjedestāla
- celties augšā
- celties kā spārnos
- celties kājās
- celties mantā
- celties naudā
- celties spārnos
- celties un grimt
- celties un krist
- celtņa gāžošais moments
- celtniecības lietkoki
- celtniecības stikls
- cirtnis tautas celtniecībā
- iecelt saulītē
- izcelt no gultas
- kā celties, tā velties
- kapitālā celtniecība
- kāpurķēžu celtnis
- krusta kupola celtne
- laivu celtnis
- Lauku celtnieks
- necelt (ne savu) kāju
- necelt ne ausu
- necelties ne no krēsla
- nepacelt ne salmiņa
- nepacelt ne smilgas
- nezināt, kur degunu celt
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.)
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.)
- nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko)
- nocelt no degungala
- nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko)
- pacelt acis
- pacelt asti gaisā
- pacelt balsi
- pacelt baltu karogu
- pacelt bumbu
- pacelt buras
- pacelt cepuri
- pacelt enkuru
- pacelt galvu
- pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko)
- pacelt ieroci
- pacelt pār (ko)
- pacelt rokas
- pacelt roku (pret kādu)
- pacelt roku (pret kaut ko)
- pacelt roku (pret sevi)
- pacelt roku par kādu, par ko
- pacelt roku pret kādu
- pacelt roku pret savu dzīvību
- pacelt spārnos
- pacelt tvaiku
- pacelties kājās
- pacelties no drupām
- pacelties spārnos
- pacelties uz pakaļkājām
- pacelties uz pirkstgaliem
- pārceltais vietvārds
- piecelt kājās
- piecelties no kapa
- rāti celt
- rauga celtspēja
- rūpniecības celtniecība
- sacelt kājās
- sacelt kājās (daudzus)
- sacelt putekļus
- sacelt spuras
- sacelt vētru
- sacelties cenā
- sacelties kājās
- sacelties spārnos
- tautas celtniecība
- tilta celtnis
- tur celties, tur gulties
- uz pjedestāla (uz)celt (arī pacelt, (no)stādīt u. tml.)
- uzcelt no miroņiem
- uzcelties no kapa
- uzcelties no miroņiem
Atrasts skaidrojumos (400):
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- Brimstonhila cietoksnis 17./18. gadsimtā britu celts cietoksnis Sentkitsā un Nevisā, dēvēts par "Rietumindijas Gibraltāru", 1999. gadā iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā; viens no vislabāk saglabātajiem vēsturiskajiem nocietinājumiem Amerikā, pirmie nocietinājumi celti 1689. gadā
- Pečatnij dvor 1827. g. Sanktpēterburgā dibināta tipogrāfija, ēkas celtas 1907.-1910. g., 1922. g. pārdēvēta par _Pečatnij dvor_, bet 1937. g. tai piešķīra M. Gorkija vārdu; 2012. g. ražošana tika pārtraukta, ēku komplekss kļuvis par kultūras mantojuma objektu, kura telpas tiek iznomātas dažādu uzņēmumu nomai un pasākumiem
- palē Administratīva celtne (Francijā)
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija
- Pomožes kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (6.–2. gs. p. m. ē.) Polijas, Ukrainas un Baltkrievijas pierobežas rajonos; nenocietinātas apmetnes ar virszemes celtnēm un puszemnīcām, līdzenie kapulauki ar ugunskapiem (pīšļi ielikti māla urnās)
- agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties
- pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā
- sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
- aizsvīrēt Aizcelt prom ar sviru
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
- aiznākt aiziet (projām); pārcelties (uz citu vietu)
- aizpindelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni, pie kā); aizkravāties
- aizpekelēties aiziet, pārcelties ar mantām, iedzīvi (uz kurieni)
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai)
- apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.)
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.)
- Osas apmetne akmens laikmeta arheoloģijas piemineklis (6. un 5. gt. mija - 3. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Piestiņas labajā krastā; atsegtas virszemes celtņu un pavardu paliekas, atrasti no akmens, raga, kaula darināti zvejas, medību, darbarīki, dzīvnieku skulptūriņas; raksturīgi māla trauki ar smailu dibenu un ovālas bļodiņas
- cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
- mūrniecība Amatniecības nozare, kas celtniecībā veic: pamatu, mūra sienu, skursteņu un krāšņu celšanu un labošanu, apmetuma un betonēšanas darbus
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā
- Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā
- Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.)
- klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota
- fastigium Antīkā celtniecībā frontons, zelminis
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
- Partenons antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē; Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags
- pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
- monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla
- defektoskops aparāts defektu konstatēšanai materiālos, konstrukcijās (piemēram, metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē)
- tenzometrs aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs)
- Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja
- apcelties Apcelt (1)
- Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
- Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
- Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
- Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
- termoficēt Apgādāt (piemēram, pilsētu, tās rajonu, celtni, uzņēmumu) ar siltuma enerģiju (piemēram, ierīkojot siltumtīklu)
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē)
- sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes)
- rotonde Apļveida celtne vai telpa
- izlepīt Apmest (celtni), parasti ar mālu
- piepilt Applūst; celties ūdens līmenim
- izšmurgāt Aprunāt, celt neslavu, apmelot
- šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne
- kleidot Apšūt (celtnes sienas) ar dēļiem
- apkleidot Apšūt (celtnes) sienas ar dēļiem
- korpuss Apveids (celtnei)
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
- VTOL Apzīmējums lidmašīnai, kas spēj pacelties un nolaisties vertikāli (angļu "verical take-off and landing")
- aizbalsot ar balsu vairākumu atcelt, aizliegt
- telpa ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa
- uzcirst ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni, tās daļu)
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars
- uzdakšot ar dakšām uzcelt
- labiekārtot ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni)
- labierīcības ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē)
- uzdalbāt ar garkātainu grābekli vai dakšām uzcelt
- tūžīt ar grūtībām celt, kāpt
- rausties augšā ar grūtībām celties (no sēdus vai guļus stāvokļa)
- svompāties ar grūtībām celties, slieties (augšā)
- nočiknīt ar grūtībām nocelt kaut ko smagu
- uzkūļāties ar grūtībām piecelties
- uzkūlināties ar grūtībām piecelties
- uzkūļināties ar grūtībām piecelties
- sarausties kājās ar grūtībām piecelties (no sēdus vai guļus stāvokļa) - par vairākiem, daudziem
- uztūžīt ar grūtībām uzcelt
- uzgorīties ar grūtībām, negribīgi piecelties
- pārvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu)
- uzspirināties ar grūtībām, šurp un turp grozoties, piecelties
- uzgudrēties ar gudrību spēt pacelties
- pievedējtraktors ar hidromanipulatoru un kravas platformu apgādāts traktors kokmateriālu pievešanai paceltā stāvoklī
- uzsvērta runas vienība ar intensitāti (retāk - pamattoņa frekvenci, ilgumu) izcelta valodas vienība (skaņa, zilbe, vārds)
- apstiprināšana ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras
- rakt ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem)
- krāst ar karoti izcelt (izzvejot biezumus)
- dūmenis ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis
- skurstenis ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis
- viņķelēt ar leņķmēru veidot (taisnus leņķus celtnes stūros)
- ievēlējamība ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā
- uzžurgāt ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā
- īpāt ar pirkstiem satvert ādu (uz rokas virsas) un celt to uz augšu (bērnu rotaļa)
- piestutēties ar pūlēm piecelties, uzslieties
- uzvelt ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā)
- uztužīt ar pūlēm uzcelt; ar pūlēm pamodināt
- iedimīt ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu)
- uzmaktēt ar pūlēm, grūtībām uzcelt, uzkraut u. tml.
- uztoškāties ar pūlēm, grūtībām uzcelties, sakārtoties
- iesvētīšana ar reliģiskām ceremonijām saistīta Dieva svētības izlūgšanās kādai celtnei, priekšmetam vai darbībai
- iesvētīt ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam)
- sagraut ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts
- iegāzt ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē
- joms ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā)
- noraut ar strauju kustību, ar rāvienu novirzīt, noņemt, nocelt
- izsvirāt ar sviru izcelt
- uzsvirāt ar sviru pacelt
- uztrīsēt ar trīsi uzvilkt, uzcelt
- pasvītrot ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2)
- vindāt ar vinču, sviru pacelt
- vindēt ar vinču, sviru pacelt
- izvindāt ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt
- izvindināt ar vindas palīdzību izvilkt, izcelt; izvindāt
- uzvindāt ar vindu uzcelt
- uzvindēt ar vindu uzcelt
- uzvindot ar vindu uzcelt
- uzdunkurēt ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena)
- Alhambra Arābu valdnieku pils ansamblis Spānijas austrumos, Granadā: celts vēlajā mauru stilā 13.-14. gs.
- uzārdīties Ārdot izcelt virspusē
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā
- konfigurācija ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piemēram, celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids
- ārsiena Ārējā siena (telpai, celtnei)
- eksterjers Ārējais (celtnes) izskats
- Čavina de Vantara arheoloģiskā vieta Peru, kurā atrodas drupas un artefakti, kas celti 1200. gadā pirms mūsu ēras, un to līdz aptuveni 500.–400. gadu pirms mūsu ēras aizņēma čavini, kas bija galvenā pirmsinku kultūra
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- Kābeļu ciems un kapulauks arheoloģisks piemineklis (11.-14. gs.) Ogres novadā, Daugavas labajā krastā; lībiešu ciemā koka celtnes bijušas izvietotas nelielās grupās, iedzīvotāji nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, amatniecību, tirdzniecību; atrasts arī neapstrādātu dzintaru depozīts (~25 kg), kapulaukā blakus ciemam rotas, darbarīki
- Krīgānu ezersalas apmetne arheoloģisks piemineklis (2. gt. p. m. ē. - 16. gs. m. ē.) Jēkabpils novada Krīgānu ezera salā, atsegtas celtņu vietas, dienvidu daļā atklāts akmens laikmeta kapulauks
- Laukskola arheoloģisku pieminekļu grupa tagadējā Salaspils novada teritorijā, Daugavas labajā krastā, senākā zināmā cilvēku apmešanās vieta Latvijas teritorijā, 2 lībiešu ciemi un kapulauks (10. gs. - 13. gs. sākums), baltu apmetne (1. gt. 1. puse m. ē.), vēlā paleolīta apmetne (9. gt. p. m. ē.); appludināta HES celtniecības laikā
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai)
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa
- Kokneses pils arhitektūras piemineklis Aizkraukles novadā, celta 1209. g., bija 3 divstāvu korpusi ar 5 torņiem, 1701. g. uzspridzināta un vairs nav atjaunota
- Neretas baznīca arhitektūras piemineklis Aizkraukles novadā, celta 1584.-1593. g.; vienjoma celtne, taisnstūrveida plānojums, poligonāla altārdaļa
- Garni arhitektūras piemineklis Armēnijā, 27 km uz austrumiem no Erevānas, cietoksnis (celts 3.-1. gs. p. m. ē.), apmetne (ap 2. gs. p. m. ē.), templis - antīks peripters (1. gs. m. ē., restaurēts 1975. g.), pils kompleksa fragmenti (zāle, divstāvu dzīvojamā māja, pirts)
- Gehards arhitektūras piemineklis Armēnijā, Klostera komplekss (12.-13. gs.), ko veido klintīs izcirstas celtnes (nozīmīgākās - 2 baznīcas ar kapličām, abas 1283. g.) un virszemes būves
- Mežotnes pils arhitektūras piemineklis Bauskas novadā, celta 1797.-1813. g. klasicisma stilā, galveno fasādi rotā 4 kolonnu portiks, parka fasādi rotā 4 kolonnu portiks, parka fasādē ir apaļa zālē ar kupolpārsegumu
- Kazdangas pils arhitektūras piemineklis Dienvidkurzemes novadā, celta 1800. gadā, klasicisma stilā ieturēta taisnstūrveida (61 x 18 m) divstāvu celtne; parka fasādē ir apaļa zāle ar kupolpārsegumu
- Samtavisi arhitektūras piemineklis Gruzijā (30 km uz austrumiem no Gori), celts 1030. g. (celtnieks Illarions Samtavneli); krusta kupolceltne
- Annas baznīca arhitektūras piemineklis Liepājā; celta 16. gs. beigās no koka, pārbūvēta 17. gs. un 19. gs. beigās, neogotiska celtne, barokāls koka altāris, ērģeles
- Apriķu baznīca arhitektūras piemineklis Liepājas novadā, celta 17. gs., neliela vienjoma celtne, grezns baroka interjers (1710. g. un ap 1440.-1750. g.), iekārta veido dekoratīvu koktēlniecības ansambli
- Pasienes baznīca arhitektūras piemineklis Ludzas novadā, celta 1761. g. baroka stilā: taisnstūra garenbūve ar sašaurinātu altārdaļu, ko ietver slēgtas kapelas; galvenajā 2 simetriski torņi, grezns interjers ar rokoko iezīmēm
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
- Jāņa baznīca arhitektūras piemineklis Rīgā, celta 13. gs., atjaunota 15. un 16. gs. mijā vēlās gotikas stilā, 1589. g. paplašināta manierisma stilā, 1849. g. uzcelts pseidogotisks zvanu tornis, interjerā baroka stila altāris (1769. g.), vitrāžas, Jāņa Kristītāja un Salomes statujas (17. gs.)
- Kazaņas katedrāle arhitektūras piemineklis Sanktpēterburgā, krievu klasicisma arhitektūras paraugs (1811. g.); monumentāla krusta kupola celtne un lokveida kolonādes ietvertais laukums veido ansambli
- Gaujienas pils arhitektūras piemineklis Smiltenes novada Gaujienā, 1850. g. celta trīsstāvu ķieģeļu ēka ar centrālo portiku, lauvu figūrām abās ārējo kāpņu pusēs; pils veidota klasicisma stilā, detaļas – stilu eklektika
- Eskorjals arhitektūras piemineklis Spānijā, netālu no Madrides, vēlās renesanses stilā celts ansamblis (klosteris, karaļa pils, bibliotēka u. c. celtnes) ko ietver masīvi taisnstūra plānojuma granīta mūri ar torņiem
- Popes muižas un baznīcas komplekss arhitektūras piemineklis Ventspils novadā, muižas ansamblis celts 17. gs. sākumā un 19. gs.; baznīca celta 1770. g.
- Katrīnas baznīca Kuldīgā arhitektūras piemineklis, celta 1665. g., 19.-20. gs. mainījies baznīcas sākotnējais izskats, tā ir trīsjomu celtne ar taisnstūrveida altārdaļu un izvirzītu taisnstūrveida torni; altāris un kancele marienisma stilā
- plataresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā ar vijīgu, plastisku, filigrānu ornamentiku
- plateresko Arhitektūras stils Spānijā 15. gs. b. - 16. gs. b., kas izpaudās gk. celtņu dekorā, raksturīga vijīga, plastiska, filigrāna ornamentika
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
- organiskā arhitektūra arhitektūras virziens 20. gs.; pamatprincips - celtne organiski jāiekļauj ainavā, lietojot dabīgus materiālus
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību
- smailloka arka arka, kam augšpusē ir smaila lokveida daļa; tipiska gotiskam celtniecības stilam
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam)
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem
- ekstraordinārs ārštata vai speciāli iecelts, norīkots
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu
- replicēt Asprātīgi atbildēt, celt iebildumus
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības
- kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras
- ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras
- izkabināt Atāķēt, izcelt no virām, izņemt
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam
- atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem); atcelt (no amata)
- abolēt Atcelt
- abrogēt Atcelt
- atstatināt Atcelt (no amata)
- dēstituēt Atcelt (no amata), atstādināt
- atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
- dekriminalizēt Atcelt kriminālatbildību (par kaut ko)
- gāzt Atcelt no amata
- pazemināt Atcelt no ieņemamā amata un pārcelt zemākā amatā
- kancelēt Atcelt, anulēt (datora darbību)
- anullēt Atcelt, noteikt par nederīgu; anulēt
- nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem
- sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties)
- gulstuļot atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku)
- pacilināt atkārtoti mazliet pacelt
- uzcelāt atkārtoti pacelt un apvērst
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt
- ģundēt Atklāti, publiski atcelt
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu
- cēlības Atlīdzība, palīdzot uzcelt apgāzto vezumu
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas
- gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas
- gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem)
- uzkavēt Atlikt, atcelt
- celties augšā atmosties no miega un piecelties
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Salacgrīvas viduslaiku pils atradās Salacgrīvā starp Baznīcas ielu un Salacu, stāvā, 8-10 m augstā paugurā, \~180 x 120 m, kuru apliec 10 m plats grāvis, celta \~1226. g. (pēc citām ziņām - 14. gs. beigās), pirmoreiz minēta 1479. g., postīta Livonijas kara laikā, un 17. gs. jau bija sabrukusi
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm
- novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam)
- traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
- kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu)
- notraicīt ātri nocelt, atmest
- pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu)
- kudurs ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne
- Heselbijas pils atrodas 13 km uz rietumiem no Stokholmas centra, celta 17. gs. 50. gados, kopš 1963. g. Ziemeļvalstu kultūras centrs
- Kreiču apmetne un kapulauks atrodas 2 km uz dienvidaustrumiem no Ludzas, Isnaudas pagastā; apmetnē (3. gt. 2. p. - 2. gt. v. p. m. ē.) atsegtas celtņu paliekas, atrastas raga, akmens, krama senlietas, keramika; kapulaukā (2. gt. 1. puse p. m. ē.) atsegti 22 apbēdījumi ( daļa no tiem apbērta ar sarkano okru), atrasti krama un kaula bultu gali, dzintara, kaula, dzīvnieku zobu piekariņi
- Gallas–Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs
- Annenieku ūdenskrātuve atrodas Bērzes upē, Dobeles novada ziemeļu daļā pie Rīgas-Liepājas šosejas, Austrumkursas augstienē, 59,8 m vjl., platība - 27,4 ha, līdz 6 m dziļa, izveidojās 1952. g., kad tika uzcelta hidroelektrostacija
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.)
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā; pils bija celta uz neliela uzkalniņa iepretim Skābaržkalnam, kas visticamāk ir hronikās minētais kuršu pilskalns, kurā atradusies Jūrpils
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
- Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
- Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Akmensraga bāka atrodas Sakas pagasta Akmensragā, mūra tornis uzcelts un uguns tajā iedegta 1884. g., bet 1. pasaules kara laikā bāka sagrauta; tagadējais bākas tornis uzcelts 1921. g., augstums - \~40 m, laternas diametrs - 2,5 m
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
- Akbara Lielā mauzolejs atrodas Sikandrā, netālu no Agras, celtniecība pabeigta 1613. g.
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
- Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.)
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
- attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām
- kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām
- kalnu masīvs atsevišķa vāji saposmota, pacelta kalnāju daļa, kas atrodas ar kalnāju uz viena pamata, bet no pārējās daļas atdalīta ar dziļām ielejām
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu)
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2)
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt
- dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles
- atstipt Atšķirties, izcelties
- kudurs Attāls kādas celtnes stūris
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- lukta Atvere, caurums (celtnē)
- Pompidū Nacionālais mākslas un kultūras centrs atvērts 1977. g. Parīzē; ēka, kas celta 1972.-1977. g., ir viens no ievērojamākajiem racionālās arhitektūras paraugiem; kultūras centrā ietilpst Nacionālais modernās mākslas muzejs, Dizaina centrs, Muzikāli akustisko pētījumu un koordinācijas centrs, publiskā bibliotēka
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt
- augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem)
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
- universitāte Augstākā mācību iestāde un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu; celtne, kurā darbojas šāda iestāde
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem
- alabastrs augstvērtīgs celtniecības ģipsis
- kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- aukstumtehnoloģija Aukstuma lietošana tautas saimniecībā (pārtikas, ķīmiskajā, farmaceitiskajā, naftas un gāzes rūpniecībā, celtniecībā)
- Bizantija Austrumromas jeb Bizantijas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā; pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem
- neolīta māksla avangardisma virziens Rietumeiropas un Amerikas valstu tēlotājā mākslā un arhitektūrā; radies 20. gs. 70. gados; pamatā ir neolīta laikmeta celtņu, skulptūru u. c. objektu atdarināšana; to sauc arī par pseidoneolīta mākslu vai neoarhaisko mākslu
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
- pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs
- nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt
- pas de chat baletā - lēciens, kurā pēdas pēc kārtas tiek paceltas pie pretējiem ceļgaliem
- skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem
- sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam)
- baļķstarpa Baļķu starpa (guļbūves celtnē)
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
- Jāņa baznīca baznīca Cēsīs, arhitektūras piemineklis, celta 1284. g. (doms), no 15. gs. trīsjomu bazilika ar iegarenu altāra daļu, četrstūra torni, gotisku portālu; interjerā barokāla koka kancele (1754. g.)
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
- Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē
- oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
- fosforģipsis Blakusprodukts, kas rodas fosforskābes ieguvē no apatīta koncentrāta, to sadalot ar sērskābi; var izmantot celtniecības ģipša iegūšanai
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
- iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni
- paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni
- pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vielu u. tml.)
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai; celtniecības brigāde
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
- pašaplikšanās Brīvprātīga līdzekļu došana (piemēram, celtniecības, labiekārtošanas darbu veikšanai kādā teritorijā)
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
- stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā)
- suburgana Budisma sakrālā trīspakāpju celtnes (stūpas) tips Mongolijā
- dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas
- pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti
- Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas)
Atrasts piemēros (31):
- celt - Ja pašam tik ļoti sagribējās, tad tāpēc jau nevajadzēja celt tik skaļu traci!
- celtniecība - Sāka strādāt celtniecībā, apdega — no galvas līdz kājām...
- celtniecība – Tāds slavens vārds, un viņš nīkst kaut kādā celtniecības firmelē!
- pūst – Te zem radiatora atrodas celtnieku brāķis, kuru viens draugs asprātīgi pārmeistaroja, lai vējš no ielas nepūš dzīvoklī putekļus.
- gluži – Varat bez rūpēm celties kājās, mans kungs, – nepārtraucot cīņu, gluži mierīgā balsī teica Cvībaks.
- dirst — Kad sagribēsi mīzt vai dirst, pasauksi mani vai mammu, citādi kājās i nedomā celties, Gramzis uzreiz būs krāgā.
- dzelzsbetons — Šīs kazarmas uzcēla trīsdesmito gadu sākumā, un tā bija pirmā monolīta dzelzsbetona celtne Latvijas valstī.
- māja — Varbūt šī māja celta īpaši pianistiem un komponistiem, lai viņi bez pūlēm iespētu uzdabūt augšā savus instrumentus?
- dzēsējs 140 kvadrātmetru lielais šķūnis nodega pilnīgi, tomēr dzēsējiem izdevās pasargāt blakus esošās celtnes.
- ermitāža 1496. gadā pirms Indijas jūras ceļa atklāšanas Vasko da Gama un Manuels I palūdza Svēto Krēslu atļauju liela klostera celtniecībai Kristus ordeņa vecās ermitāžas vietā, Težu upes krastā.
- atdzimt 1914. gadā celtā ēka klusajā Hāmaņa ielā 2a atradās diezgan bēdīgā stāvoklī, taču 2002. gadā atdzima, turklāt ar tālaika arhitektūrā aktuālo stikla piebūvi.
- gads 50- 60- tie gadi tiek uzskatīti par supermārketu uzplaukuma periodu – regulāri tika atvērti jauni tirdzniecības centri kā modernizētas, ikoniskas celtnes, lielu uzmanību šiem notikumiem pievēršot plašsaziņas līdzekļos.
- atcelt Alsviķu pagasta Karvai ir atcelts ciema statuss tāpat kā 31 ciemam Pededzes pagastā.
- pārvietošanās Analizējot satelītu datus, proti, mākoņu pārvietošanos pāri Eiropai, redzams, ka no Sahāras tuksneša paceltās smiltis un putekļi tiek iekļauti mākoņu zonā, kas saistīta ar plašu atmosfēras fronti.
- nosaukt Anetes un Marko balsis, Tuomasa taustiņi un ģitāru spēcīgie rifi (it kā pats pērkona dievs uz tiem spēlētu), spētu aizbaidīt pašu nelabo, piecelt no kapa miroņus un nosaukt lejā no debesīm dievus, lai sadotu pa purnu visiem četriem apokalipses jātniekiem.
- slavens Ar šīm bungalo tipa celtnēm to ražotāja firma bija slavena visā Eiropā, arī šo mājiņu cenas bija pieņemamas.
- plānotājs Arhitekti, plānotāji, dārza un viesnīcu veidotāji ir mēģinājuši celt jauno, pieskaņojoties apkārtnei, atdarinot vecās, mazās mājiņas ar palmzaru jumtiņiem.
- sāniela Atbraucējas staigā meklēdamas, taujādamas, nonāk sānielā pie dārzā uzcelta nama.
- lesbiete Baznīcas jaunieceltā bīskapiene ir kāda vīrišķīga lesbiete.
- dzinējs Bet, lai nesarežģītu dzīvi, izgudroju arī ātro bēru procesu – zvans tuvākajai celtniecības firmai, un noīrējam uz pusstundu divas lietas – pāļu dzinēju un bumbieri (betona maisītājs ar sūkni).
- foto Bija laiks, kad es sapņoju par celtnieka profesiju, bet tagad sliecos izvēlēties kaut ko saistībā ar foto mākslu.
- standarts Biju gaidījusi, ka ieraudzīšu jaunuzceltus standarta dzīvojamos namus, bet šeit...
- blonds Blondie mati sacelti skaistā sasukā, un seja krāsota kara krāsās — ar garšu un pie lietpratēja.
- dzeguļots Breitkreics baznīcai izvēlējās astoņstūrainu centrālveidīgu ēku, kas tika celta kā guļbūve ar dzeguļotiem stūru salaidumiem.
- caurule Caurules, vadi, stieņi, balsti un kāpnes krustām šķērsām no ārpuses ieskauj daudzstāvu celtni kā tīkls, kam cauri spīd grīdu plāksnes, stikla sienas un slīdtrepes.
- celt celt dumpi uz kuģa!
- celt Cilvēks dreb bailēs no lielā, mūžīgā, visvarenā, viņš labprātāk ēd ierastās puņķu pankūkas, piedzerdams pieticības sūkalas, labprātāk ļauj sevi zemot un nīcināt nekā celt augšup — vientulības augstajā, žilbinošajā patiesībā.
- adāmadata Četras adāmadatas rokā saturēt, ar piekto valdziņus nocelt, izadīt kreisiski, labiski, dūrainim īkšķi ieadīt, zeķēm papēdi ielaist?
- īkšķis Četras adāmadatas rokā saturēt, ar piekto valdziņus nocelt, izadīt kreisiski, labiski, dūrainim īkšķi ieadīt, zeķēm papēdi ielaist?
- gads Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados sarakstītajās vēstures grāmatās jūtama liela vēlēšanās celt latviešu pašapziņu.
- vairāki Drīz no turienes parādījās vairāki cilvēki ar paceltām rokām.
celt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv