piejume
piejume sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piejume | piejumes |
| Ģen. | piejumes | piejumju |
| Dat. | piejumei | piejumēm |
| Akuz. | piejumi | piejumes |
| Lok. | piejumē | piejumēs |
Nojume (pie celtnes sienas); arī piebūve.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skaļā balsī kliegdams , Bērtulis atstāja piejumi un skrēja uz istabu
- Ieva satrūkās un aizsteidzās uz rijas piejumi , kur Bērtulis reizēm savu reibumu mēdza izgulēt
- Nudie ne , klausies , kā bij atnācu šurp uz piejumi un gribēju sev nocirst pirkstu , lūk
- Brīdi vienaldzīgi noskatījies vistās , kas pa piejumi , graudus meklēdamas , staigāja apkārt , viņš pārlaida acis pār savām noputējušām drēbēm , uzlūkoja pēdīgi labo roku , kurā tas turēja laišķi