uzvākt
uzvākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvācu | uzvācam | uzvācu | uzvācām | uzvākšu | uzvāksim |
| 2. pers. | uzvāc | uzvācat | uzvāci | uzvācāt | uzvāksi | uzvāksiet, uzvāksit |
| 3. pers. | uzvāc | uzvāca | uzvāks | |||
Pavēles izteiksme: uzvāc (vsk. 2. pers.), uzvāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvācot (tag.), uzvākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvāktu
Vajadzības izteiksme: jāuzvāc
Vācot pacelt (no zemes, grīdas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā pats redzēji, cilvēki pa galvu, pa kaklu drāzās uzvākt ēdienu atliekas, bet pat tās nedabūja…
- Tālāk devāmies uzvākt nākošo " drošo" punktu pie akmens sienas.
- Cik vien iespējams, uzslauka vai uzvāc potenciālā traipa vaininieku.
- Ja jau vēl esam Rēzeknē, tad pie reizes ančupāns jāuzvāc.
- Kaut kur bezmērķīgi klejojam, diezgan randomā aizmaucam uz Nīkrāci, uzvācam bāzi.