uzvaicāt
uzvaicāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzvaicāju | uzvaicājam | uzvaicāju | uzvaicājām | uzvaicāšu | uzvaicāsim |
| 2. pers. | uzvaicā | uzvaicājat | uzvaicāji | uzvaicājāt | uzvaicāsi | uzvaicāsiet, uzvaicāsit |
| 3. pers. | uzvaicā | uzvaicāja | uzvaicās | |||
Pavēles izteiksme: uzvaicā (vsk. 2. pers.), uzvaicājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvaicājot (tag.), uzvaicāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvaicātu
Vajadzības izteiksme: jāuzvaicā
Uzjautāt, uztaujāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- uzvaicāju vecākajai māsai Anitai, kamēr jaunākā māsa mazgājas dušā.
- – viņš beidzot bargi uzvaicāja, vēdinādamies ar jaunieguvumu.
- – draudzene cerīgi uzvaicā Lindai, – ārā baigi auksts, vajag sasildīties kārtīgi.
- Tad ienāca prātā, ka vajag uzrakstīt pieminekļu dokumentācijas centram un uzvaicāt viņiem ēkas plānu.
- Vakarā Māte pie galda pēkšņi uzvaicāja Veltai.