Paplašinātā meklēšana
Meklējam Da.
Atrasts vārdos (353):
- Dabu:1
- Dago:1
- Daju:1
- Daka:1
- Dali:2
- Dali:1
- Dalī:1
- Dame:1
- Damu:1
- Dane:1
- Dans:1
- Danu:1
- Dapa:1
- Dapu:1
- Dare:1
- Dava:1
- Davu:1
- Dacju:1
- Dadli:1
- Dadža:1
- Daeta:1
- Dafne:1
- Dafne:2
- Dagda:1
- Dagda:2
- Dahla:1
- Dahme:1
- Dahra:1
- Daibe:1
- Daksa:1
- Dakša:1
- Dalbe:1
- Dalli:1
- Daloa:1
- Damai:1
- Dambi:1
- Damme:1
- Danao:1
- Danči:1
- Dandī:1
- Danli:1
- Darnē:1
- Darsa:1
- Dasju:1
- Datča:1
- Dauda:1
- Daūds:1
- Dauga:1
- Daugi:1
- Dauna:1
- Dauni:1
- Davao:1
- Dabari:1
- Dabaša:1
- Dabyli:1
- Dabiņš:1
- Dabogs:1
- Dačice:1
- Dadaja:1
- Daduhe:1
- Dadzja:1
- Dadžou:1
- Dafnis:1
- Dagans:1
- Dagons:1
- Dahava:1
- Dahlen:1
- Dahūka:1
- Daiben:1
- Daibes:1
- Daiera:1
- Dainas:1
- Dakara:1
- Dakari:1
- Dakija:1
- Dakota:1
- Daksti:1
- Dalasa:1
- Dalata:1
- Dalbes:1
- Dalīka:1
- Dalila:1
- Daliņi:1
- Damala:1
- Damāna:1
- Damara:1
- Dambji:1
- Danaja:1
- Danajs:1
- Dančhu:1
- Danels:1
- Danska:1
- Danski:1
- Danskī:1
- Danūna:1
- Darama:1
- Darema:1
- Darica:1
- Darsen:1
- Daruma:1
- Dasara:1
- Dasele:1
- Dasova:1
- Dašava:1
- Dašice:1
- Datuna:1
- Daucis:1
- Daukši:1
- Daunsi:1
- Davida:1
- Daviņi:1
- Davoli:1
- Davosa:1
- Dablina:1
- Dacjina:1
- Dacvari:1
- Dadžāls:1
- Dadžupe:1
- Dafnīds:1
- Dagdica:1
- Dageten:1
- Daglasa:1
- Daidals:1
- Daigone:1
- Dainava:1
- Daliaņa:1
- Dalmine:1
- Dalmīne:1
- Daltona:1
- Dalvika:1
- Damaska:1
- Dambesz:1
- Dambīši:1
- Dambīte:1
- Damdama:1
- Dammāma:1
- Damradi:1
- Damurga:1
- Damžuna:1
- Dananga:1
- Danbāra:1
- Danberi:1
- Danciga:1
- Danciņš:1
- Dančana:1
- Dangana:1
- Dangupe:1
- Dankana:1
- Dankeri:1
- Dankova:1
- Danķeri:1
- Danmarī:1
- Danmora:1
- Danskie:1
- Daņduna:1
- Daponga:1
- Darbēni:1
- Dardans:1
- Darende:1
- Darguna:1
- Darhana:1
- Dariena:1
- Darlaka:1
- Darlovo:1
- Dartija:1
- Dasjiņa:1
- Datelne:1
- Datiaņa:1
- Dauderi:1
- Daudzis:1
- Daugava:1
- Daugeln:1
- Dauguli:1
- Dauguļi:1
- Dauguņi:1
- Dauģēdi:1
- Dauģene:1
- Daujēni:1
- Daurija:1
- Dausona:1
- Dauziņi:1
- Dazkiri:1
- Dažbogs:1
- Dabiķene:1
- Dadhikra:1
- Dadžžāls:1
- Dagunova:1
- Dagušova:1
- Dahomeja:1
- Dairdava:1
- Dalamana:1
- Dalešice:1
- Dalfsena:1
- Dalupiri:1
- Damaturu:1
- Dambeiši:1
- Dambergi:1
- Damfrīsa:1
- Damodara:1
- Dampjēra:1
- Danakila:1
- Danboina:1
- Dandolka:1
- Dangriga:1
- Danīdina:1
- Dankērka:1
- Danliera:1
- Danskeja:1
- Danubius:1
- Daņilova:1
- Daosjaņa:1
- Darabani:1
- Darankas:1
- Darcemdo:1
- Dardacis:1
- Dartmuta:1
- Daruvara:1
- Dasalana:1
- Daskaris:1
- Dašoguza:1
- Daudsewa:1
- Daudzene:1
- Daudzese:1
- Daudzeva:1
- Daudzine:1
- Daudziši:1
- Daugaiļi:1
- Daugārda:1
- Daugasne:1
- Daugmale:1
- Daukstes:1
- Daukstis:1
- Daukšupe:1
- Daumanti:1
- Dauškāni:1
- Dabračina:1
- Dadhjančs:1
- Dadzulīte:1
- Dagda-See:1
- Dagestāna:1
- Dagumnīki:1
- Dahšteins:1
- Daiersbro:1
- Dailidova:1
- Daiļidova:1
- Dajuilins:1
- Dalainors:1
- Dalgopole:1
- Dalmācija:1
- Dalmatova:1
- Damajantī:1
- Dambupīte:1
- Dampezers:1
- Danbleina:1
- Dandzītes:1
- Danefelde:1
- Danevirke:1
- Dangenona:1
- Dangivena:1
- Danilovka:1
- Danišeuka:1
- Daniševka:1
- Dannenhof:1
- Dannental:1
- Daņilovka:1
- Darbhanga:1
- Darbogaža:1
- Dardaneļi:1
- Dargačita:1
- Dargeļeva:1
- Dariganga:1
- Darmštate:1
- Darvinīki:1
- Dašaratha:1
- Daškesena:1
- Dašteluts:1
- Datātreja:1
- Daudzsewa:1
- Daugavīši:1
- Daugavīte:1
- Daugivene:1
- Dauguļeva:1
- Dauguļova:1
- Dauģīvene:1
- Daukštāni:1
- Dauntauna:1
- Davidenki:1
- Davidovka:1
- Dakterišķe:1
- Daladaungi:1
- Daļenskaja:1
- Dambjezers:1
- Dambjupīte:1
- Damgalnūna:1
- Dampadrova:1
- Dampadruva:1
- Damprišāra:1
- Dangārvana:1
- Dangrajums:1
- Daniļeviči:1
- Danmenveja:1
- Danmorīsta:1
- Dannenfeld:1
- Danrajucho:1
- Daņileviči:1
- Daņiļeviči:1
- Darvenieki:1
- Darvinieki:1
- Dastakerta:1
- Daštimarga:1
- Daudzupīte:1
- Daugavieši:1
- Daugavmala:1
- Daugavpils:1
- Daugavsala:1
- Daugavzeme:1
- Daukšupīte:1
- Davilnītis:1
- Buā-Damona:1
- Daiamantina:1
- Dallvillabī:1
- Daļņegorska:1
- Damaralenda:1
- Danfērmlina:1
- Danienfelde:1
- Dannenberga:1
- Dasmariņasa:1
- Daštekavirs:1
- Daugavgrīva:1
- Dauguļupīte:1
- Daunpatrika:1
- Dauziņezers:1
- Davļekanova:1
- Gross-Damen:1
- Klein-Damen:1
- Daisecudzans:1
- Danilovgrada:1
- Darvasbrenči:1
- Daugavkrasti:1
- Daugeļnskaja:1
- Daļņerečenska:1
- Dankansbiheds:1
- Darsa-Cingste:1
- Daudzevaskaja:1
- Dauningstrīta:1
- Dauningstrīts:1
- Davidharadoka:1
- Dalandzadagada:1
- Darvdedžgrāvis:1
- Spaska-Daļņija:1
- Dablmauntinforka:1
- Senpjēra-Dalbiņī:1
- Ribnica-Damgartene:1
Atrasts vārdu savienojumos (19):
- Afogadosa da Ingazeira
- Aparadusa da Seras nacionālais parks
- CD-DA kompaktdisks
- da capo
- da konta
- da lampočki
- Da Zodži
- Figeira da Foša
- Gafanja da Nazare
- Kaldaša da Raiņa
- Kosta da Kaparika
- Pezu da Regva
- Praja da Vitorija
- Santamarija da Feira
- Sanžoauna da Madeira
- Senjora da Hora
- Terranova da Sibari
- Tristana da Kuņas sala
- Tristana da Kuņas salas
Atrasts skaidrojumos (4878):
- dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
- Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
- Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
- aizlīdēt (Daļēji) ļaut salīt
- aptirpt (Daļēji) notirpt, pārklāties ar putekļiem (kļūt stīvam)
- pieķerstīt (Daudzkārt) pieķert, satvert
- Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
- Abudabi Abū Dabī
- Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
- Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
- Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
- ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- dankerieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" iedzīvotāji
- aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts
- daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
- Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
- Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
- ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object")
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
- ADP Albānijas Darba partija
- Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
- Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
- Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains")
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
- Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
- Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā
- Juneļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
- Papuļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
- Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
- Rešetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Andzeļu pagastā
- Ferma apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Asūnes pagastā
- Pļesņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Ķepovas pagastā
- Purpļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas pagastā
- Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
- Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
- Moļišku Bicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Dubnas pagastā
- Jukši apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā
- Piedaugava apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Sventes pagastā
- Lidoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
- Zborka apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Tabores pagastā
- Aščuki apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
- Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
- Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā
- Ķepova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Dagdas
- Alženova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā
- Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
- Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
- Laucesa apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 6 km uz dienvidiem no Daugavpils
- Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils
- Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
- Biķernieki apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā, 25 km no Daugavpils, pagasta centrs
- Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
- Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
- Svariņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
- Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
- Asūne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 10 km no Dagdas un 47 km no Krāslavas, pagasta centrs
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
- Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas
- Anārdarre apdzīvota vieta Afganistānā (_Anār Darreh_), Farrāhas vilajetā
- Arāda apdzīvota vieta Apvienotajos Arābu Emirātos (_‘Arādah_), Abū Dabī emirāta dienvidos
- Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Danberi apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Devenporta apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Barovka apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļu daļā, Daugavas labajā krastā
- Dengina apdzīvota vieta Īrijā, Ofali grāfistē; Dangana
- Akuša apdzīvota vieta Krievijā (_Akuša_), Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Aksaja apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā
- Pervomaiska apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Belidži apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos
- Arakula apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Ašti apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidu daļā
- Ansalta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumos
- Andi apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas rietumu daļā
- Adiļa-Jangijurta apdzīvota vieta Krievijā, Dagestānas Republikas ziemeļu daļā
- Agvali apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
- Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
- Kūpara apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Dandī
- Blērgauri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļrietumos no Dandī
- Kolailenda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Dangenonas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
- Ņūkāsla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidos
- Kāslvelana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
- Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
- Belinahinča apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļrietumos
- Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
- Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi
- Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
- industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
- dašnaki Armēņu nacionālās partijas "Dašnakcutjun" (Savienība) partijas biedri 1890-1921, cīnījās par neatkarību no Krievijas; partija turpināja darbību emigrācijā
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
- Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms
- daldīnija asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Daldinia")
- Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
- Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica
- Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda
- Dactylis aschersoniana Ašersona kamolzāles "Dactylis polygama" nosaukuma sinonīms
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
- permanentā atmiņa atmiņa, kuras saturu nevar dinamiski mainīt datora darba gaitā. Datus permanentā atmiņā ieraksta tās izgatavošanas procesā
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
- Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts
- Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
- Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
- Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
- Baraņi nacionālais parks atrodas Karpentārijas līcī Austrālijas ziemeļu teritorijā, Sera Edvarda Peljū salās, 737 km uz dienvidaustrumiem no Darvinas, nodibināts šī apgabala aborigēnu dzīvesveida, kultūras un tradīciju aizsardzībai un saglabāšanai
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes)
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
- saskarne ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface")
- ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface")
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras
- Bistrinskijgoļecs Augstākā virsotne Aizbaikālā - 3253 m vjl., atrodas Dauru grēdā
- Šanšupina kalns augstākā virsotne Dabašana grēdā Ķīnas vidienē, augstums - 2708 m
- Dārtmūra Augstiene Kornvolas pussalas dienvidos ("Dartmoore"), Lielbritānijā, augstums līdz 621 m vjl., nacionālais parks (945 kvadrātkilometri)
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
- Daņileviči Augšaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
- Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
- Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
- Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
- Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē
- DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums")
- Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
- kvanadi Baguli - tautība Dagestānā, Krievijā
- Selengas Daurija Baikāla Daurijas dienvidu daļa uz austrumiem no Selengas
- Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā
- Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms
- Aukštaitijas augstiene Baltijas grēdas austrumu daļa (_Aukštaičiit aukštuma_), starp Neri dienvidrietumos un Daugavu ziemeļaustrumos, augstums — līdz 246 m
- Danskie Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukuma variants
- Danskī Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danski" nosaukums latgaliski
- danskieši Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Danskie" iedzīvotāji
- Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji
- daudzenieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" iedzīvotāji
- Daudzine Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daudzene" nosaukuma variants
- daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji
- dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji
- Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
- Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants
- dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji
- Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
- danieši Bauskas novada Ceraukstes pagasta apdzīvotās vietas "Dane" iedzīvotāji
- dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales")
- Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka
- Melnā Bērzene Bērze, Daugavas pieteka
- Bērzupīte Bērze, Daugavas pieteka Ķekavas novadā
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
- Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums
- Mārtiņsala Bijusī sala Daugavā iepretī Salaspilij, kas applūdināta pēc Rīgas HES uzcelšanas, platība - \~20 ha
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale
- augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
- Bogosa Bogosas grēda - atrodas Lielā Kaukāza ziemeļu daļā, starp Avāras Koisu un Andijas Koisu, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~70 km, augstums - līdz 4151 m (Adala-Šuhgelmeers), korēs apledojums (20 kvadrātkilometru)
- BOB Boliviano; Bolīvijas Daudznāciju Valsts valūtas kods, sīknauda - sentavo
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti
- Lielborne Borne, Daugavas pieteka
- Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi
- Āzami Brāļi ("Asam brothers"), vācu arhitekti, tēlnieki, gleznotāji, izcili baroka pārstāvji (Kosmass Damians, 1686.-1739. g.; Egids Kvirins, 1692.-1750. g.)
- Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti
- brunejieši Brunejas Darusalas Valsts pamatiedzīvotāji
- BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens
- Presveta Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- Šilovka Bruņenieku upe, Daugavas pieteka
- deviņjoslu bruņnesis bruņnešu suga ("Dasypus novemcinctus")
- Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas)
- Temirhanšura Buinakska - pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā, tās nosaukums līdz 1922. g.
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā
- burkaniņi Burkāni ("Daucus")
- burkņi Burkāni ("Daucus")
- borkans Burkāns ("Daucus")
- borkants Burkāns ("Daucus")
- burkans Burkāns ("Daucus")
- burkens Burkāns ("Daucus")
- savvaļas burkāns burkānu suga ("Daucus carota")
- sējas burkāns burkānu suga ko audzē kultūrā ("Daucus sativus"), vairāki autori to uzskata par savvaļas burkānu pasugu ("Daucus carota subsp. sativus")
- CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN)
- CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK)
- dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
- dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos
- darvinisms Čarlza Darvina izstrādātā mācība par dzīvās dabas attīstību (evolūciju) dabiskās atlases ceļā
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- Bajaparaiso Čīles zinātniskā stacija Antarktīdā, Antarktīdas pussalas Danko krastā pie Žerlaša šauruma
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
- šerpts Dabā ass; skarbs
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju
- kanēļalkohols Dabā atrodams tikai esteru veidā, piem., storakā, lieto parfimērijā
- tālanalīze Dabā esošu priekšmetu identificēšana, analizējot to atstaroto vai izstaroto starojumu; tiek veikta no Zemes pavadoņiem un lidaparātiem; izmanto dabas resursu, ekoloģisko traucējumu, militāro objektu atrašanās vietas noteikšanai u. c.
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai
- pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti)
- netors Daba, ieraža, paradums
- brasma Daba, raksturs
- būda Daba, raksturs
- netore Daba, raksturs, tikums
- Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
- Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods
- DAP Dabas aizsardzības pārvalde
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
- Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- ekspluatācija Dabas bagātību iegūšana un izmantošana (runājot par ieguves vietām)
- eksploatācija Dabas bagātību izstrādāšana; dabas spēku izmantošana saimnieciskos nolūkos
- resursi Dabas bagātību krājumi, kurus iespējams izmantot
- krājums Dabas bagātību resursi, kopums
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība)
- klimatterapija Dabas faktoru (saules, gaisa) izmantošana ārstniecībā un profilaksē
- Jānis Dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība latviešu mitoloģijā
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst
- anafrodīziji Dabas līdzekļi vai medikamenti, ko lieto dzimumuzbudinājuma mazināšanai
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- Ļūbasts Dabas liegums, kurā iekļauts šis ezers un tā apkārtne, kurā ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas, platība - 110 ha, izveidots 2004. g., gk. melnā zīriņa aizsardzībai
- dabene Dabas mācība
- ietekme Dabas parādību iedarbība uz cilvēka vai dzīvnieka psihi, organismu, darbību
- ietekme Dabas parādību iedarbība uz dabu, tās norisēm
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Laukezers Dabas parks kurā ietilpst šis ezers un tā apkārtne, izveidots 2004. g., aizsargājamā platība - 327 ha
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- dabsaimniecība Dabas resursu racionāla lietošana, atjaunošana un aizsardzība: tā apvieno visas attiecīgās teritorijas saimniecības nozares un ļauj sabalansēt resursu lietošanu un vides aizsardzības prasības
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
- ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
- ražošana Dabas vielu, enerģijas un dabas procesu pārveidošana, lai iegūtu vai radītu jaunus materiālos labumus, kas spēj apmierināt cilvēka vajadzības; šāda tautsaimniecības nozare
- zaļāmuiža Dabas zaļums pavasarī
- ainava Dabasskats
- peizāža Dabasskats
- natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā)
- ancestrāls Dabaszinātnēs - saistīts ar priekštečiem, senčiem
- dabzinātnieks Dabaszinātnieks
- naturālists Dabaszinātnieks
- dabzinātnisks Dabaszinātnisks
- antropoloģija Dabaszinātņu nozare, kas pētī cilvēka un cilvēka rasu fiziskās uzbūves attīstību
- daboecia Dabēsijas
- Kantabrijas dabēsija dabēsiju suga ("Daboecia cantabrica")
- Fanšana kalns Dabešana grēdas augstākā virsotne, Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā, augstums - 1860 m
- aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību
- ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
- biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika
- tekstrade Dabīgās valodas teksta ģenerēšana un sintēze
- ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
- biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus
- ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē
- basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni)
- granitops Dabiska granīta masa virtuves un vannas istabas aprīkojumam
- nodaba Dabiskā īpatnība, savādība
- frakcionēšana Dabiska ķīmisko elementu nodalīšanās ģeoķīmiskos procesos
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu
- nešķīstene Dabiskā maltā kafija
- asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem
- algēzija Dabiska spēja just sāpes
- baseins Dabiska ūdenskrātuve
- ezers Dabiska ūdenskrātuve, kas aizņem sauszemes virsas iedobumu
- asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
- grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri
- dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums
- balzams Dabiska viela, kuras sastāvā ir ēteriskās eļļas un tajās izšķīdināti sveķi, aromātiskie savienojumi un citas sastāvdaļas
- stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide
- gaisma Dabiskais apgaismojums, kas raksturīgs kādai diennakts daļai
- apledojums Dabiskais ledus uz zemes virsmas
- kardinālskaitlis Dabiskais skaitlis - skaitlis, kas izteic kādu priekšmetu vai parādību daudzumu
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai
- aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
- aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
- diskolorācija Dabiskās krāsas izmaiņa vai zudums
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
- kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.)
- biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam
- šķiedras Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiālu izstieptas struktūras
- zaloms Dabiski izveidojies pludināmo baļķu sastrēgums upē
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
- haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim
- katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti
- kampi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar \~1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
- kamposi Dabiski zālāji Brazīlijas iekšienē ar 1 m augstu zāli, uzzeļ un uzzied lietus periodā
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
- naturale Dabiski, nepiespiesti
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā
- apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām
- fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls
- vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā
- denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
- atvārīšana Dabisko šķiedru jēlmateriālu apdares process, kurā atdala dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus
- bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega
- anepitīmija Dabisko vēlēšanos un tieksmju zudums
- fibroīns Dabisko zīdu veidojoša lielmolekulāra olbaltumviela
- naturāls Dabisks (1)
- kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos
- drāva Dabisks dobums bišu ligzdai; auļa dobums
- fizioplastika Dabisks formu veidojums
- šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas
- perēšana Dabisks putnu mazuļu iegūšanas veids
- ūdensbaseins Dabisks reljefa pazeminājums, iedobums ar atklātu ūdens krājumu
- anastomoze Dabisks savienojums starp diviem asinsvadiem vai nerviem
- kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju
- dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai
- cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku)
- neviltots Dabisks, īsts
- brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5)
- naturel Dabisks, vienkāršs
- genuīns Dabisks; īsts; iedzimts, sākotnējs
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu
- veidzeme Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai
- dabīgums Dabiskums (2)
- Tabora kalns Dabora kalns Sēlpils pagastā
- dabonams Dabūjams
- dabūnams Dabūjams
- gūstams Dabūjams
- piedabūt Dabūjot, iegūstot (ko), piepildīt (ar to)
- dabīt Dabūt
- dabuit Dabūt
- debīt Dabūt
- sakoļīt Dabūt
- apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus
- apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā)
- apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm)
- gūt Dabūt (ienākumus naudā)
- gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas)
- pirkt Dabūt (kādu) savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā)
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
- saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju)
- notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu)
- šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.)
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu)
- dabūt pa biksēm Dabūt bargu rājienu
- dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku
- dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu
- dabūt trūkties Dabūt bargu rājienu, stingru sodu
- aizklaust Dabūt dzirdēt
- apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam)
- apiesnoties Dabūt iesnas
- līdzdabūt Dabūt līdzi, iegūt līdzņemšanai
- podņaķ Dabūt nosaukto summu
- atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu)
- aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem)
- atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ)
- otorvatsja Dabūt pa galvu
- dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus
- dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus
- dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus
- atjūtināt Dabūt pie samaņas
- aizskaust Dabūt prom (aizvākt) skaudības dēļ
- aizbūdzīt Dabūt prom (uz)
- aizšķūrēt Dabūt prom ar naidīgu attieksmi
- aizpestīt Dabūt prom ar viltu
- aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot
- aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot)
- atķuidīt Dabūt prom, attālināt
- aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizredzēt Dabūt redzēt dzīves laikā
- dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
- dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
- dabūt pa kaklu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
- dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
- dabūt pa mizu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
- sūrēt Dabūt sūru garšu
- atdabūt Dabūt šurp
- aizgumzīt Dabūt uz leju
- atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu)
- kacēt Dabūt, (iz)ķeksēt
- ķecēt Dabūt, (iz)ķeksēt
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām
- grābt Dabūt, iegūt
- ņemties Dabūt, iegūt
- nogrābt Dabūt, iegūt
- sajemt Dabūt, iegūt
- saķert Dabūt, iegūt
- piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību)
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
- kašāt Dabūt, sagādāt
- gaņīt Dabūt, sameklēt
- goņīt Dabūt, sameklēt
- Akmentiņa Dace Akmentiņa (1858.-1936. g.) - latviešu aktrise
- dadadzis Dadadži
- ničevoki Dadaisma ietekmē 20. gs. 20. gadu sākumā radusies literātu grupa Krievijā, kas uzskatīja, ka viss dzejā, tāpat dzīvē rodas no nekā, un dzejā nekā nav, izņemot viņus pašus
- dadaists Dadaisma pārstāvis
- daģis Dadzis
- jukšna Dadzis
- zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām
- dzalkstis Dadzis, dzelksnis
- dadzīši Dadzītis
- ķimulis Dadzītis ("Carduelis carduelis", senāk "Fringilla carduelis"), ķivuļu ģints putns
- kumulis Dadzītis jeb ciglis ("Carduelis carduelis")
- bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli
- cirsium Dadži
- sunīši Dadžu augļi
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
- gužene Dadžu suga, zosu dadži
- Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka
- ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- daphnia Dafnijas jeb ūdensblusas
- daphniidae Dafniju dzimta
- ceriodaphnia Dafniju dzimtas ģints
- scapholeberis Dafniju dzimtas ģints
- simocephalus Dafniju dzimtas ģints
- Dageten Dagda
- Dagda-See Dagdas ezers
- Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
- astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji
- bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji
- broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
- griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji
- stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- artjomovkieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Artjomovka" iedzīvotāji
- ezieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Eži" iedzīvotāji
- fermieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ferma" iedzīvotāji
- kurlinovieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kurlinova" iedzīvotāji
- asūnieši Dagdas novada Asūnes pagasta iedzīvotāji
- bērzinieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
- griezēnieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji
- Pareči Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Porečje" nosaukums latgaliski
- zazuļcieši Dagdas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Zazuļka" iedzīvotāji
- alženovieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Alženova" ("Alženovo") iedzīvotāji
- ozolinieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
- purplieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Purpļi" iedzīvotāji
- rapsieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Rapši" iedzīvotāji
- ustieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji
- ustjieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ustje" iedzīvotāji
- krūmājieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Krūmāji" iedzīvotāji
- saldieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Saldi" iedzīvotāji
- šķedratieši Dagdas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Šķedrati" iedzīvotāji
- broncieši Dagdas novada Konstatinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
- apalieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apaļi" iedzīvotāji
- apolieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Apoļi" iedzīvotāji
- ķepavieši Dagdas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepova" iedzīvotāji
- panovieši Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Panova" iedzīvotāji
- veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji
- novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
- poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji
- šķaunieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" iedzīvotāji
- bajārieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" iedzīvotāji
- dabrānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji
- dabrieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dabra" iedzīvotāji
- dagdānieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagda" iedzīvotāji
- dagdieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagda" iedzīvotāji
- dagdasmuizieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagdasmuiža" iedzīvotāji
- neikurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Neikuri" iedzīvotāji
- nīkurieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Nīkuri" iedzīvotāji
- Ūzuleņi Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukuma variants
- Ūzuleni Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" nosaukums latgaliski
- slobodieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji
- vecdomieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdome" iedzīvotāji
- zellieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļļi" iedzīvotāji
- dagestāņi Dagestānas (Krievijā) pamatiedzīvotāji
- Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
- dagest. Dagestāņu-
- degla Dagla
- echium Daglīši
- zalkšpiene Daglīšu rūgtpiene ("Picris echioides")
- daglains Dagls, balti un tumši raibs; sevišķi dagla cūka
- Dzenišķu ezers Dagu ezers Bebrenes pagastā
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu
- dauri Dahuri - tautība, dzīvo Ķīnas ziemeļaustrumos
- Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā
- Strobilanthes dyerianus Daiera strobilante
- Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- daiks Daika, intrūzija
- teslica Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem
- teslīca Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem
- kašūklis Daikts, ar ko izkasa mīklas atliekas
- ieprāva Daikts, darba rīks
- daiļināt Dailināt
- dailonīte Dailulīte
- kali- Daiļ-, cēl-
- Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē"
- daile Daiļa jaunava
- uzbante Daiļa prievīte
- košiniece Daiļa, skaista meitene
- daiļais Daiļais dzimums - sieviete, sievietes
- dailaugums Daiļaugums
- dzeltaine Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets
- dzeltenīte Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets
- prologs Daiļdarbā - ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei
- daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna
- fabula Daiļdarba sižeta secīgs izklāsts; arī sižets
- radiovariants Daiļdarba, muzikāli dramatiska darba u. tml. pielāgojums iestudējumam radiostudijā un pārraidīšanai pa radio
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
- monologs Daiļdarbs vai tā daļa, kas uzrakstīta šādas runas formā
- dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādu piezīmju veidā
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī [teika]{s:1835}, [leģenda]{s:1834}
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
- dialogs Daiļdarbs, sacerējums, kas uzrakstīts šādas sarunas formā
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā)
- literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks
- rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; rakstnieka, dzejnieka literārā darbība
- caurveidņošana Daiļdarbu skicēšanā burtu, ornamentu, zīmējumu utt. pārzīmēšana no oriģināla uz pauspapīra
- starprinda Daiļdarbu un titulu salikumos starp pilnām rindām saliek īsās vai tā sauktās nedzīvās rindas, ko starpinājumā neņem vērā
- hrestomātija Daiļdarbu vai to fragmentu, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (skolas vajadzībām)
- daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists
- gradevole Daiļi, patīkami
- gradevolmente Daiļi, patīkami
- škunstmālderis Daiļkrāsotājs; arī gleznotājs
- deklamētājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs
- lasītājs Daiļlasītājs, daiļrunātājs
- lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus
- daiļrakstniecība Daiļliteratūra
- beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi)
- literatūra Daiļliteratūra, arī folklora
- daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums
- liroepika Daiļliteratūras starpveids, kurā organiski apvienojas epikas un lirikas īpatnības
- dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi
- satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids
- rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2)
- mūza Daiļrades iedvesmas avots
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos
- elokvence Daiļrunība
- daiļrunīgums Daiļrunība (1)
- skaistrunība Daiļrunība (1)
- daiļrunīgums Daiļrunība (2)
- elokvents Daiļrunīgs
- cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda
- daiļskanīgums Daiļskanība
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai
- daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai)
- eifonisks Daiļskanīgs
- piruete Daiļslidošanā - ātrs apgrieziens uz slidas purngala
- flips Daiļslidošanā - lēciens ar apgriezieniem gaisā
- aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas
- dails Daiļš
- aistētisks Daiļš, skaists, daiļuma pilns; estētisks
- estēts Daiļuma cienītājs
- krāšņa Daiļums, greznība
- daimonolatrija Daimonu pielūgšana
- daiņa Daina
- bargaliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums
- barguliņa Dainās bargas tautu meitas nosaukums; bargaliņa; bargulīte
- bargulīte Dainās bargas tautu meitas nosaukums; barguliņa
- maskavietis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums
- maskalis Dainās krieva nosaukums; Latgalē vēl īpaši vecticībnieka nosaukums; maskavietis
- daiņot Dainot
- šķedērns Daiva
- šķiliņa Daiva
- daiveris Daivinga speciālists, nirējs, zemūdens peldētājs
- punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
- ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži
- keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
- basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
- desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
- ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
- Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m
- geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū
- dacrymycetaceae Dakrimicēšu dzimta
- dacrymycetales Dakrimicēšu rinda
- daksti Dakstiņi - no māla izgatavotas ēku jumta plātnes
- kāriņi Dakstiņi, kārniņi
- dakstinis Dakstiņš
- kariņš Dakstiņš
- ģiģelis Dakstiņš, kārniņš
- daška Dakša
- dašķe Dakša
- kuķis Dakša
- meteklis Dakša
- metekls Dakša
- sakums Dakša
- sekums Dakša
- sekumi Dakša (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sakumi
- āķis Dakša kūpināto zivju izcelšanai
- arķis Dakša kūpināto zivju izcelšanai
- greblis Dakša, ko lietoja labības vētīšanai
- ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai
- kračis Dakšām līdzīgs koka rīks, ar ko izkultos graudus ber rijas sietā
- cekumi Dakšas
- dasti Dakšas
- sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sekumi
- parkas Dakšas siena un labības celšanai
- spīle Dakšaste
- cerura Dakšastes
- dakšasti Dakšastes
- fourchette Dakšiņa
- gābele Dakšiņa
- gafele Dakšiņa
- gapeļs Dakšiņa
- grāpele Dakšiņa
- videlca Dakšiņa
- dakšīna Dakšiņa (2)
- gapele Dakšiņa, dakša
- vidolca Dakšiņa; videlca
- videuca Dakšīņa; videlca
- vidolcs Dakšīņa; videlca
- dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās
- dakšveidīgs Dakšveida
- meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras
- klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā
- dihotomija Dakšveida zarošanās, piemēram, staipekņu zarošanās
- stakliski Dakšveidīgi; tā ka sadalās divos zaros
- ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus
- krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas
- stakls Dakšveidīgs, zarains
- konovals Dakteris
- Lankupe Dakterišķe, Ruņas pieteka
- Lankupīte Dakterišķke, Ruņas pieteka
- dactylogyrus Daktilogīri
- dakte Dakts
- deglis Dakts
- dokte Dakts
- kņats Dakts
- knats Dakts
- knakts Dakts (1)
- turunda Dakts veidā saritināts pārsienamais materiāls ievietošanai brūcē drenāžas nolūkā
- potala Dalailamas pils Lhasā, Tibetā
- Huluņči Dalainors - ezers Ķīnas ziemeļaustrumos
- dividends Dalāmais skaitlis
- dalīgs Dalāms
- partitīvs Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs
- dukuris Dalba, zivju baidāmais
- lodveida daldīnija daldīniju ģints sēņu suga ("Daldinia concentrica")
- Fontinalis dalecarlica Dalekarlijas avotsūna
- dieliņš Dalība
- līdzvaina Dalība vainā, līdzvainība
- share Dalības kvota kādā sabiedrībā vai kopmantā, arī dokuments, kas šo dalības kvotu apliecina
- dalinieks Dalībnieks
- konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai
- kompanjons Dalībnieks uzņēmumā
- daļenieks Dalībnieks, akcionārs
- daļinieks Dalībnieks, akcionārs
- loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā)
- pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā
- dalija Dālija ("Dahlia")
- dāliji Dālija ("Dahlia")
- ģeorģine Dālija ("Dahlia")
- ģorģene Dālija ("Dahlia")
- ģorģenīte Dālija ("Dahlia")
- ģorģine Dālija ("Dahlia")
- ģorģīne Dālija ("Dahlia")
- jorģene Dālija ("Dahlia")
- jorgine Dālija ("Dahlia")
- jorine Dālija ("Dahlia")
- jorjine Dālija ("Dahlia")
- jorjīne Dālija ("Dahlia")
- jorjiņi Dālija ("Dahlia")
- jorjuņi Dālija ("Dahlia")
- jurģina Dālija ("Dahlia")
- jurgine Dālija ("Dahlia")
- jurgīne Dālija ("Dahlia")
- jurģine Dālija ("Dahlia")
- jurģīnes Dālija ("Dahlia")
- jurģinītes Dālija ("Dahlia")
- juri Dālija ("Dahlia")
- slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums
- slāņojums Dalījums slāņos (3); slāņu kopums
- ēmisks/ētisks Dalījums starp lokālajiem pasaules skaidrojuma modeļiem un novērotāja veikto sociokulturālās sistēmas aprakstu
- divīzija Dalīšana, viena no 4 aritmētikas pamatdarbībām
- divdalība Dalīšanās divās daļās; bisekcija
- dismeroģeneze Dalīšanās nevienādās daļās
- merulācija Dalīšanās, drostalošanās
- delīt Dalīt
- dāļāt Dalīt (bagātīgi), dot daudziem
- grafēt Dalīt (ko) ailēs
- periodizēt Dalīt (ko) periodos
- segmentēt Dalīt (ko) segmentos (1)
- segmentēt Dalīt (ko) segmentos (2)
- segmentēt Dalīt (ko) segmentos (3)
- šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs
- šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (1)
- šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (2)
- šķiedrot Dalīt (ko) šķiedrās (3)
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1)
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
- šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
- diferencēt Dalīt (pēc kādas pazīmes), šķirt
- dielēt Dalīt (savā starpā), dalīties
- drumstalot Dalīt atsevišķās sīkās sastāvdaļās; pārvērst drumstalās
- kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt
- atdalīt Dalīt nost
- kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt
- krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt
- kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem
- mizot Dalīt nost (kam) mizu (1)
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu)
- birkstīt Dalīt nost (ogli) no degoša skala
- skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu)
- uzdrikšķināt Dalīt nost ogli no degoša papirosa
- lobīt Dalīt nost, ņemt ārā (ko pielipušu, pieķērušos)
- lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra)
- ģerboņiķ Dalīt nozagto
- jaukt Dalīt pa detaļām, elementiem (piemēram, ierīci, mehānismu)
- smalcināt Dalīt sīkās daļās
- šķiedrēt Dalīt šķiedrās
- izdalīt Dalīt un pabeigt dalīt
- dielēties Dalīt, dalīties
- lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu
- lupināt Dalīt, ņemt nost (daļu no kā)
- lozēt Dalīt, piešķirt (piemēram, mantas, priekšmetus, vietas, pienākumus) pēc kāda nosacīta priekšmeta, zīmes, kas izvēlēts un paņemts
- sašķirstīt Dalīt, sadalīt
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu
- kliest Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu
- klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2)
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī
- DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
- dalītājdisks Dalītājgalvas diskveida detaļa ar caurumiem pagrieziena leņķa fiksēšanai
- divīzors Dalītājs skaitlis
- pusbēdas Dalītas bēdas, citam uzticētas bēdas
- pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām
- simfiziorāfija Dalītas simfīzes sašūšana
- divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi
- daļoties Dalīties
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā)
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
- jukt Dalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot) - par priekšmetu
- drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
- atdalīties Dalīties nost
- raisīties Dalīties nost (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
- lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.)
- lobīties Dalīties nost (par koka mizu)
- raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku)
- lobīties Dalīties nost (piemēram, par apmetumu, krāsu)
- plaukot Dalīties nost, lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam lobās (āda)
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu)
- poloskatsja Dalīties pārtikā
- jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām
- slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi
- šķiedrāt Dalīties šķiedrās
- šķiedrēties Dalīties šķiedrās
- šķieznoties Dalīties šķiedrās
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1)
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2)
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3)
- šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem
- šķīst Dalīties, jukt (piemēram, tiekot vārītam)
- šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu)
- jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
- pūt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā (par organismiem, to daļām)
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni)
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1)
- lūzt Dalīties, šķīst (piemēram, par viļņiem)
- dal. Dalīts, dalījums
- Geranium dalmaticum Dalmācijas gandrene
- sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus)
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
- iedalīt Dalot panākt, ka izveidojas divas vai vairākas (kā) atsevišķas daļas, grupas
- iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma)
- dadalīt Dalot pievienot
- dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties
- dale Daļa
- dola Daļa
- doļa Daļa
- pars Daļa
- belzenis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit
- bānis Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
- bāns Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; balzenis
- bāne Daļa (āmuram), kas saskaras ar priekšmetu, pa kuru sit; belzenis
- dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru
- izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas
- ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki
- griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež 2 (1)
- vidusposms Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1)
- plātne Daļa (lapai), kas veidojas no lapas aizmetņa augšdaļas
- šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties
- sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas
- sekcija Daļa (mēbeļu komplektam, garnitūrai); mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piemēram, traukiem, grāmatām)
- turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2)
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4)
- stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu
- vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1)
- sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas
- lejasgals Daļa (teritorijas malā), kas (pēc reljefa) atrodas zemāk par pārējo apkārtni
- dispozīcija Daļa (tiesību normai), kurā izklāstīti (šās normas nosacītie) rīcības noteikumi
- sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces
- sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums
- papēdis Daļa (zeķei), kas aptver pēdas mugurējo daļu
- braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
- braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
- nolaižamtiesa Daļa cenas, maksas, ko kaulējoties var samazināt
- dīklaiks Daļa no laika, kurā dators, ierīce vai sistēma ir darba spējīga, bet neizpilda tai paredzētās funkcijas
- ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva
- rise Daļa no peldlīdzekļa tehniskajiem būvzīmējumiem, kas attēlo brangas formu un lielumu attiecīgajā šķērsgriezumā
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi)
- parte Daļa no veselā
- vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas
- pasekste Daļa zem sekstes
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- konstrukcija Daļa, elements, iekārta, ietaise, ierīce (piemēram, celtnei, mašīnai, priekšmetam)
- kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas
- pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala
- šķilums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma
- šķīlums Daļa, kas atšķelta, atdalīta no veseluma
- homotips Daļa, kas ir apgriezti simetriska tai pašai ķermeņa daļai, piem., plauksta
- uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru
- piešļauka Daļa, kas viegli atdalās
- suga Daļa, neliels daudzums
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares
- parte Daļa, partija, arī balss (ansamblī)
- sekcija Daļa, posms (sistēmā, celtnē, ierīcē u. tml.) ar noteiktu funkciju
- daliklis Daļa, tiesa 3
- parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem)
- partes Daļas
- eksekcija Daļas izgriešana
- pārsedze Daļēja (darbību, procesu) sakrišana
- pusaizmārša Daļēja aizmirstība, pussnauda
- distaksija Daļēja ataksija
- pussvētdiena Daļēja brīvdiena
- uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne
- frenikektomija Daļēja diafragmas nerva izgriešana, lai panāktu diafragmas attiecīgās puses paralīzi
- lihtēšana Daļēja dziļas iegrimes jūras kuģu izkraušana ar sauskravas liellaivu palīdzību pirms pienākšanas piestātnē
- tonsilotomija Daļēja hipertrofētu mandeļu izgriešana
- hipohipnoze Daļēja hipnoze
- puskroms Daļēja hromāda
- imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā
- kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu
- disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus
- meroparestēzija Daļēja parestēzija
- puspatiesība Daļēja patiesība
- hipopigmentācija Daļēja pigmentācijas izzušana
- peptonizācija Daļēja proteīna hidrolīze peptonos skābes vai enzīmu klātienē
- starpnorēķins Daļēja samaksa par plānoto patēriņu norēķina periodā
- paticamība Daļēja ticamība
- pustumsa Daļēja tumsa
- semipronācija Daļēja vai nepilnīga pronācija
- semisupinācija Daļēja vai nepilnīga supinācija
- tenotomija Daļēja vai pilnīga cīpslas pārgriešana, lai cīpslu saīsinātu vai pārvietotu
- alopēcija Daļēja vai pilnīga matu izkrišana
- agrāfija Daļēja vai pilnīga nespēja rakstīt, kuras cēlonis ir bojājumi galvas smadzenēs
- sigmoidektomija Daļēja vai pilnīga S veida zarnas izgriešana
- iridosterēze Daļēja vai pilnīga varavīksnenes izņemšana
- pusveldre Daļēja veldre
- pusanalfabētisms Daļēja, nepilnīga prasme lasīt, rakstīt
- parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem
- arinencefālija Daļējas anencefālijas veids ar smadzeņu ožas daļas daļēju vai pilnīgu trūkumu un deguna attīstības traucējumiem
- pusjūtas Daļējas jūtas
- puspaģiras Daļējas, nelielas paģiras
- pussāpes Daļējas, nelielas sāpes
- pus Daļēji
- pārkapelēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt
- pārkaplēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izkaplēt
- pārlasīt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izlasīt
- pārravēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izravēt
- pārsukāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi izsukāt (linus)
- pārbungāt Daļēji, arī ne visai rūpīgi kult ar vāli
- pārmizot Daļēji, arī ne visai rūpīgi mizot
- pārskruķēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi nokasīt, notīrīt ar rīku
- pārskrāpēt Daļēji, arī ne visai rūpīgi pārkaplēt
- pārvelēt Daļēji, arī pavirši izvelēt
- puslīdz Daļēji, gandrīz
- pus Daļēji, nepilnīgi
- pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts
- pusbruņots Daļēji, nepilnīgi apbruņots
- pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts
- pusapgaismots Daļēji, nepilnīgi apgaismots
- pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies
- pusmācīts Daļēji, nepilnīgi apmācīts; tāds, kas ir ieguvis daļējas, nepilnīgas zināšanas
- pusapstrādāts Daļēji, nepilnīgi apstrādāts
- pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts
- pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu)
- pusizbūvēts Daļēji, nepilnīgi izbūvēts; tāds, kura izbūve nav pabeigta
- pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem)
- puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku)
- pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem)
- pusizžuvis Daļēji, nepilnīgi izžuvis
- pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem)
- puszaļš Daļēji, nepilnīgi nobriedis, nogatavojies
- puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts
- pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem)
- pusaizsegts Daļēji, pa pusei aizsegts
- semiciklisks Daļēji, pa pusei ciklisks
- pusgavēnis Daļēji, pa pusei gavēt
- pusviris Daļēji, pa pusei izvārījies
- puspasaulīgs Daļēji, pa pusei laicīgs
- pusļauns Daļēji, pa pusei ļauns
- pusmākslīgs Daļēji, pa pusei mākslīgs, pa pusei mākslots
- pussūdu Daļēji, pa pusei mēslu
- puslaupīts Daļēji, pa pusei nolobīts
- pusvalku Daļēji, pa pusei novalkāts
- puspiešūts Daļēji, pa pusei piešūts
- puspīts Daļēji, pa pusei pīts
- pussaņurcīts Daļēji, pa pusei saņurcīts
- pussēdu Daļēji, pa pusei sēdus
- pussmaidus Daļēji, pa pusei smaidot
- pusšļupstiski Daļēji, pa pusei šļupstot
- pusvācu Daļēji, pa pusei vācu
- apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt
- apgrūdīt Daļēji, pavirši sagrūst (atkārtoti)
- meropija Daļējs aklums
- pusārprāts Daļējs ārprāts
- atvieglojums Daļējs atbrīvojums (no kādiem pienākumiem, nodevām, pienākumu vai prasību izpildes); arī priekšrocība
- hemidistrofija Daļējs audu barošanās traucējums
- pusbads Daļējs bads
- kserofāgija Daļējs gavēnis, atturēšanās no gaļas, buljona un sulīgiem augļiem
- pusinvalīds Daļējs invalīds
- eritrohloropija Daļējs krāsu aklums, kura gadījumā skaidri atšķir tikai zaļo un sarkano krāsu
- anomalopija Daļējs krāsu aklums, piem., ar pavājinātu sarkanās vai zaļās krāsas uztveri
- dishromatopsija Daļējs krāsu aklums; krāsu atšķiršanas traucējums
- puslīdzeklis Daļējs līdzeklis
- hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam
- merosmija Daļējs ožas maņas zudums; dažu smaržu uztveres zudums
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu
- hemianopsija Daļējs redzes zudums: cilvēks ar katru aci redz tikai pusi redzes lauka
- pusreibonis Daļējs reibonis, skurbulis
- pusnesamaņa Daļējs samaņas zudums
- pussamaņa Daļējs samaņas zudums
- pašļupsts Daļējs šļupsts
- semifleksija Daļējs vai nepilnīgs saliekums
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī)
- hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ
- plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkiem)
- nosirmošana Daļējs vai pilnīgs pigmenta zudums matos
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa
- paliatīvs Daļējs, arī pagaidu līdzeklis, pasākums
- pašķindiens Daļējs, atsevišķs šķindiens
- meroblastisks Daļējs, nepilnīgs (par apaugļotas olšūnas drostalošanos); tāds, kas drostalojas nepilnīgi; daļējā drostalošanās raksturīga zivju, rāpuļu un putnu olšūnām ar lielu dzeltenuma daudzumu, kuras drostalojas tikai ap animālo polu
- pusbrieds Daļējs, nepilnīgs briedums, daļēja, nepilnīga gatavība (augiem, to daļām)
- parciāls Daļējs; atsevišķs
- daļnieks Daļenieks
- pseidojons Daļiņa koloidāla šķīduma dispersajā fāzē, kurai ir lādiņš
- nanodaļiņa Daļiņa, kuras izmēri mērāmi nanometros
- elementārdaļiņas Daļiņas, kurām pašreizējā fizikas attīstības līmenī nevar piedēvēt noteiktu iekšējo struktūru
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu
- agregācija Daļiņu apvienošanās rupjākās daļiņās dispersās un koloīdu sistēmās
- autofāzēšana Daļiņu kūļa trajektorijas (fāzes) stabilizācija augstu enerģiju rezonanses cikliskajos lādētu daļiņu paātrinātājos
- īpašenerģija Daļiņu vai daļiņu sistēmas enerģija, kuru iegūst atrisinot kvantu mehānikas pamatvienādojumus, piemēram, Šrēdingera vienādojumu
- Imana Daļņerečenska - pilsēta Krievijā, Piejūras novadā, tās nosaukums līdz 1973. g.
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja
- saīsināmība Daļskaitļa un saucēja dalāmība, kas ļauj daļskaitli saīsināt
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras)
- tuksnesājs Damaksnējs
- Damara Damaralenda - kalniene Āfrikā
- dammarsveķi Damarsveķi
- Nigella damascena Damaskas nigella
- Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- aizdambēt Dambēt ciet
- dambrēt Dambēt ciet
- dambris Dambis
- metums Dambis
- viļņgriezis Dambis vai cita hidrotehniska būve, kas mazina viļņu postošo spēku
- muliņš Dambis vai estakāde (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotām kuģu pietauvošanās vietām
- aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību
- dambītis Dambīši (1)
- Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
- Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
- Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- dambīši Dambītis (1)
- Dambīšu ezers Dambjakroga ezers Jaunpils pagastā
- Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
- Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
- arcobas Dambrete
- šašks Dambrete
- salta Dambretei līdzīga kauliņu spēle
- dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības
- ērkšķi Dambrieži
- damalīgs Damelīgs
- Cotoneaster dammeri Dammera klintene
- Turana Dananga - pilsēta Vjetnamā
- Danciņš Dancenes dīķis Seces pagastā
- lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt
- nodancināt Dancinot nogurdināt
- uzdancināt Dancinot uzvirzīt
- dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu
- atdancāt Dancojot ierasties
- Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
- dandelēt Dandalot
- Dūndalgana Dandolka - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- danzis Dandzis
- Iris danfordiae Danfordas īriss
- piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru
- izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
- grambāt Dangāt, sliedēt
- grambot Dangāt, sliedēt
- Dūnomra Danmora - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
- dancings Dansings - kafejnīca vai restorāns ar deju zāli
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota
- Anduna Daņdunas pilsētas Ķīnā nosaukums līdz 1965. g.
- Daņilovkas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā
- Daņilovas ezers Daņilova, ezers Kaunatas pagastā
- nei-gun Daoisma mācība par "nemirstības eliksīra" iegūšanu cilvēka ķermenī
- šeņ Daoisma metafizikā cilvēka garīgā sākotne, kas saistīta ar saprātu un tā funkcijām
- daņ-tjaņ Daoisma metafizikā cilvēka smalkās fizioloģijas trīs centri
- ci Daoisma metafizikā smalkā enerģija, kas aktivizē visas cilvēka organisma funkcijas un virza visus tā procesus gan saskaņā ar cilvēka gribu, gan neatkarīgi no tās
- dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa
- daoists Daoisma pārstāvis
- vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai
- darimais Darāmais
- dareklis Darāmais darbs
- akordatalgojums Darba alga saskaņā ar veikumu; alga par gabaldarbu
- bužurums Darba apģērbs (darbā)
- ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma
- caurlaidspēja Darba apjoms, ko var veikt dators, datu (informācijas) apstrādes un pārraides (sakaru) sistēmas laika vienībā
- sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu
- akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā
- žabārklis Darbā cītīgs, neatlaidīgs cilvēks
- darbarokas Darba darītāji
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
- darbdevis Darba devējs
- maizes devējs Darba devējs
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina
- aizsargattālums Darba drošības noteikumu reglamentēts attālums no elektroiekārtas, kas jāievēro strādājot pie noteikta sprieguma elektriekārtas
- OSHA Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra
- dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai
- DEĀK Darba ekspertīzes ārstu komisija
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas
- slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
- sekcija Darba grupa (sanāksmē, konferencē) speciālu jautājumu apspriešanai
- vorkšops Darba grupa, darbnīca
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā)
- pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
- DJS Darba Jaunatnes Savienība
- darbakārtība Darba kārtība
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei)
- DKP Darba kolektīva padome
- mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā
- cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība
- cilvēknedēļa Darba laika uzskaites vienība, 40 cilvēkstundas
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas
- virsstundas Darba laiks, kurā strādā virs noteiktā, paredzētā darba laika; darbs, ko veic šajā laikā
- gļēmūzis Darbā lēnīgs cilvēks
- zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis
- DLK Darba līdzdalības koeficients
- Dlk Darba likumu kodekss
- DLK Darba likumu kodekss
- kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu
- nagaža Darbā neizveicīgs, paviršs cilvēks
- ķepala Darba nemākulis
- ķepelis Darba nemākulis
- biļetens Darba nespējas lapa
- drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks
- čāpste Darbā neveikla meitene
- pabeigas Darba nobeigums
- noziedināt Darbā nokausēt, pārpūlēt
- darbņēmis Darba ņēmējs, līgumdarbinieks
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
- aizlipināšana Darba paņēmiens grāmatu sietuvē
- ierobe Darba paņēmiens kartonāžā
- liedēšana Darba paņēmiens, kā savienot metāla gabalus, ievadot savienojuma vietā kā saistvielu izkausētu metālu jeb liedi; lodēšana
- pusdienlaiks Darba pārtraukums (darbavietā) pusdienošanai un atpūtai; pusdienas pārtraukums
- feirāms Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feierābends
- feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms
- cilvēkstunda Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā
- cilvēkdiena Darba patēriņa mērvienība - darbs, ko viens cilvēks paveic vienā dienā
- spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs
- sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs
- konveijerizācija Darba procesa organizēšana plūsmas veidā, izmantojot darba priekšmetu pārvietošanai konveijeru
- nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai
- strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko)
- pusfabrikāts Darba produkts, ko nepieciešams vēl apstrādāt, lai iegūtu gatavu izstrādājumu
- devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku: nozīmīgumu)
- apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā
- rasposka Darba rati ar paplatinātu, lēzenu virsdaļu; raspuska
- servāģi Darba rati ar platu virsu sera (arī siena, salmu u. tml.) vešanai
- gubvāģi Darba rati ar platu virsu siena, salmu vešanai
- raspuska Darba rati ar platu virsu, tērauda apkaluma riteņiem un līdzenu, virs riteņiem paceltu grīdu, zem kuras brīvi var griezties priekšējo riteņu ass
- krauči Darba rati; ratu augšējā daļa
- krautes Darba rati; ratu augšējā daļa
- krautiņi Darba rati; ratu augšējā daļa
- krautiņš Darba rati; ratu augšējā daļa
- krautis Darba ratu augšējā daļa
- žokle Darba ratu spīle jeb šķēre
- grieči Darba rīki
- īlens Darba rīks - spalā iestiprināts smails metāla stienis (caurumu izduršanai, piemēram, ādā, papē)
- atslēga Darba rīks (skrūvju, uzgriežņu) griešanai
- cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
- grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru
- šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes
- ēvele Darba rīks koka virsmas apstrādāšanai
- kneblis Darba rīks ratu loku liekšanai
- līcens Darba rīks spolēšanai
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos
- ķibis Darba rīks, ar ko izgatavo koka karotes
- irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai
- bizulis Darba rīks, kas agrāk izmantots līdumu līšanā; sitamais
- elektrovibrators Darba rīks, ko lieto celtniecībā iestrādājamo materiālu noblietēšanai
- bliete Darba rīks, mehānisms blietēšanai
- ķūķis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis
- ķūķītis Darba rīku (lāpstas, izkapts u. c.) rokturis
- rīknīca Darba rīku kaste
- vestava Darba rīku komplekts
- darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas
- glāmāt Darbā slinkot, nesteigties
- božāties Darbā slinkot, neveiklam būt
- boža Darbā slinks, neveikls cilvēks
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā
- sladraks Darba svārki, brunči
- ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs
- virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba; arī kombinezons
- meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī)
- DAP Darba un aizsardzības padome
- ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J
- vatsekunde Darba un enerģijas mērvienība; džouls
- stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks
- stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis
- naglīzeris Darbā un uzvedībā izveicīgs cilvēks
- darbdiena Darba uzskaites vienība kolhozā
- ķēmurs Darbā vai sarunās neizveicīgs cilvēks
- ekvivalents Darba vienību skaits, kas atbilst siltuma daudzuma vienībai
- šefte Darba vieta
- šepte Darba vieta
- štelle Darba vieta; amats
- virssvārcis Darba virsvalks
- virssvārks Darba virsvalks
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam
- koļa Darba zābaks
- arats Darba zemnieks - lopkopis Mongolijā
- DZO Darba zinātniskā organizācija
- ilksenieks Darba zirgs, kas pieradis būt iejūgts starp ilksīm
- rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra
- patēriņš Darba, enerģijas daudzuma iesaistījums (kādā darbībā)
- kolēģis Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis
- tranene Darbabite, kas bezmāšu bišu saimē dēj neapaugļotas olas, no kurām attīstās trani
- izlūkbites Darbabites, kas dravas apkārtnē sameklē ziedošus augus ar nektāru un ziedputekšņiem un ar dejām informē citas bites par atradnēm
- beņķis Darbagalds
- stanoks Darbagalds
- trudzinka Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības arteļos bij. PSRS); darbdiena (3)
- DAF Darbaļaužu apvienotā fronte
- zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne
- pārasums Darbarīka griezējdaļas noliekums, kas izveidojas asinot
- šaka Darbarīka, piemēram, dakšu zars
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai
- štrumente Darbarīks
- štruments Darbarīks
- rauknis Darbarīks - kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis atvašu, arī tievu koku nogriešanai
- stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete
- ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā
- badeklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
- badīkla Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
- badīklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
- līksnis Darbarīks (greblis), ar ko gludina gatavojamo koka trauku iekšpusi
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem
- viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai
- teslis Darbarīks (kā) tēšanai
- kasīklis Darbarīks (kā) virsmas līdzināšanai, tīrīšanai, kasot šo virsmu
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai
- knaibles Darbarīks (piemēram, kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot
- ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma)
- štiks Darbarīks ar smailu galu
- berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas)
- atslēga Darbarīks caurumu izspiešanai
- kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai
- ķeksītis Darbarīks kartupeļu noņemšanai, rakšanai
- skrapsts Darbarīks koka izstrādājumu grebšanai
- sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles
- lauznis Darbarīks laušanai - dzelzs stienis ar asu galu
- marķieris Darbarīks līniju, rindu iezīmēšanai (piemēram, pirms sēšanas, stādīšanas)
- braukts Darbarīks linu attīrīšanai no spaļiem - šaurs koka dēlītis ar rokturi
- mīkstiklas Darbarīks linu lauzīšanai; mīstīklas
- suka Darbarīks linu pogaļu atdalīšanai; suseklis
- pliska Darbarīks māla augsnes izlīdzināšanai
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas
- bakstāmais Darbarīks pastalu caurumu izduršanai
- pitāķis Darbarīks sīku sortimentu pārvietošanai un celšanai; sastāv no koka kāta un tā galā piestiprināta dzelzs āķa
- skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai
- sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele
- cirknis Darbarīks smēdē ar ko atskaldīt skārda gabalus
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai - samērā tievs stienītis ar āķveida galu
- dēlītis Darbarīks tīklu aušanai
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā
- zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai
- kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai)
- cērtamais Darbarīks, ar ko cirst
- ravētājs Darbarīks, arī iekārta, ierīce nezāļu ravēšanai
- kulstāmais Darbarīks, ierīce linu, kaņepāju kulstīšanai
- sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem
- steptests Darbaspēju, trenētības pārbaude ar kāpšanas-nokāpšanas slodzi
- darba spēks Darbaspēks (1)
- darba spēks Darbaspēks (2)
- darbtauta Darbatauta
- darba vieta Darbavieta (1)
- privaroks Darbavieta pēc iznākšanas no apcietinājuma
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks
- darbudien Darbdienā
- darba diena Darbdiena (1)
- skrūvsols Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds
- skrūvgalds Darbgalds, kurā (piemēram, ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols
- darbagalds Darbgalds; darbmašīna
- remontdarbi Darbi (kā) remontēšanai
- transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu; transporta darbi
- priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai
- iekšdarbi Darbi, ko veic telpā
- aizkļūt Darbībā nokļūt (līdz kādam posmam, rezultātam)
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko
- aizmetiens Darbības "aizmest" rezultāts
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu
- kolbierēt Darbības apzīmējums visādām izdarībām
- piešaušana Darbības ar šaušanu mērķī un tēmēkļa regulēšanu nolūkā salāgot tēmēkli ar trāpījumu vietu mērķī
- sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām)
- takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.)
- sinerģija Darbības efektivitātes paaugstināšana atsevišķu daļu apvienošanās, saplūšanas vienā veselā rezultātā uz t. s. sistēmas efekta (negaidītības) rēķina
- gatavošana Darbības etaps pirms praktiskas realizācijas
- tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību
- ampluā Darbības lauks
- arēna Darbības lauks
- aproksnis Darbības lauks, iedarbības sfēra
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to
- mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu
- nokļūt Darbības norises gaitā mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt pastāvēt, dzīvot, darboties (citos apstākļos, citā vidē); nonākt (3)
- profils Darbības nozare, novirziens
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē)
- izdarītājs Darbības paveicējs
- taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai
- uzlabošanās Darbības produkta vai procesa progresīvas pārmaiņas, kas izdarītas vairāk vai mazāk mērķtiecīgi un/vai apzināti
- dezaktivācija Darbības spējas atņemšana vai zaudēšana
- ātrums Darbības straujums (ierīcēm)
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze
- angioneiroze Darbības traucējumi nervos, kas paplašina un sašaurina asinsvadus; tās izpausme ir pēkšņa ādas nobālēšana vai sasarkšana, ādas uztūkšana, svīšana, locekļu notirpšana u. tml.
- iniciatīva Darbības uzsākšana, aktīva virzīšana; arī ierosme
- agents Darbības vadītājs, darbības apgādātājs
- saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas
- darīšana Darbības vai interešu joma
- briedu Darbības vārda "brist" tagadnes forma - brienu
- pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta
- aktīvs Darbības vārda darāmā kārta
- verbāladjektīvs Darbības vārda divdabja formas adjektivējums
- nenoteiksme Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; infinitīvs
- infinitīvs Darbības vārda forma, kas nav atkarīga no personas, skaitļa, laika; nenoteiksme
- divdabis Darbības vārda forma, kurai ir darbības vārda un adjektīva vai apstākļa vārda īpašības
- infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns
- verbālsubstantīvs Darbības vārda infinitīva forma, kas tiek lietota lietvārda funkcijā, apzīmējot darbības procesu
- subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības
- konjugēšana Darbības vārda locīšana, t. i., gramatisko formu maiņa personās, skaitļos, laikos, kārtās un izteiksmēs
- supīns Darbības vārda nelokāma forma, kas izsaka darbības nolūku, mērķi
- be- Darbības vārda priedēklis, ko lietoja lai izteiktu darbības pastiprinājumu vai turpināšanos
- augments Darbības vārda vienkāršās pagātnes un aorista formveidošanas priedēklis indoeiropiešu valodās
- norisenis Darbības vārds
- pamatverbs Darbības vārds pamatformā
- modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi
- stikšķināt Darbības vārds, kas apzīmē skaņu, kas rodas, kratot zirņus vai oļus metāla traukā
- darītājs Darbības veicējs
- pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei
- holīnerģisks Darbības ziņā līdzīgs acetilholīnam; stimulējams ar holīnu vai acetilholīnu; tāds, kas mobilizē holīnu vai acetilholīnu
- amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona
- sišana Darbības, kas nerada cilvēka organisma audu, orgānu un to sistēmu anatomiskus bojājumus, bet izraisa tikai fiziskas sāpes
- inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem
- gaita Darbības, kustības veids (piemēram, darba rīkiem, mehānismiem)
- uzplūdi Darbības, norises aktivitātes kāpinājums (parādībām sabiedrībā)
- nonākt Darbības, norises gaitā mainoties apstākļiem, mainot apstākļus, sākt darboties, pastāvēt, dzīvot (citos apstākļos, citā vidē); nokļūt (2)
- pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā
- starpmērķis Darbības, norises starpposma mērķis
- pa vidu Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā
- pa vidam Darbības, norises, stāvokļa pārtraukumā, arī gaitā; pa starpām, pa starpu
- bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi
- norise Darbības, pasākuma u. tml. īstenošana, arī pastāvēšana (kādā veidā, ar kādu rezultātu)
- dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā)
- ABC Darbību izmaksu kalkulācijas metode (angļu "activity based costing") pašizmaksas aprēķinos
- kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai)
- tests Darbību kopums (kā) fiziskai pārbaudei, defektu konstatēšanai
- pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās)
- prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai
- spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām
- neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst
- rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai)
- riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
- pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic
- palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
- kulstītājtrumulis Darbīgā (kulstāmās mašīnas) daļa, kas atspaļo šķiedru
- kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
- agens Darbīgais, aktīvais princips
- aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā)
- roši Darbīgi, rosīgi
- aģents Darbīgs cēlonis, arī līdzeklis, kas izraisa kādu parādību
- šiveris Darbīgs cilvēks
- antiinfekciozs Darbīgs pret infekciju
- Kerinči Darbīgs vulkāns (indon. val. "Kerinci"), Barisana grēdas augstākā virsotne (3805 m vjl.) Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
- Marapi Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 2891 m
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi
- Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
- Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m
- Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
- Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā
- Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
- Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi
- Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m
- Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
- Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
- Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā
- Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
- Čikurački Darbīgs vulkāns Paramuširā (Kuriļu salās), Krievijā, Sahalīnas apgabalā, augstums 1816 m
- Erebuss Darbīgs vulkāns Rietumantarktīdā (angļu val. "Erebus"), Rosa salā, augstums - 3794 m, krātera diametrs - 850 m
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
- Čačani Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā, Peru, Arekipas provincē, augstums - 6075 m
- Isalko Darbīgs vulkāns Salvadorā, Kordiljeru Sjerramadres grēdā, augstums - 1885 m, radies 1770. g., pēdējais izvirdums 1956. g., virs konusa regulāri parādās sprādziena dūmu mākonis
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
- Ternate Darbīgs vulkāns šajā salā, augstums - 1715 m, 3 krāteri
- Teide Darbīgs vulkāns Tenerifes salā ("Pico de Teide"), augstākā virsotne (3718 m) Kanāriju salu grupā, sastāv no senas kalderas un iekšēja jauna konusa
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties
- Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
- Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
- Tambora Darbīgs vulkānus Sumbavas salā, Indonēzijas dienvidos, augstums - 2821 m, kalderas dibenā ezers un krāteris, sānos vairāki konusi un kalderas ar diametru >6 km, un dziļumu līdz 700 m, izdala sēra gāzes
- piespiedīgs Darbīgs, dedzīgs
- vandīgs Darbīgs, enerģisks
- ross Darbīgs, rosīgs
- šeftīgs Darbīgs, rosīgs
- aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs,- aktīva 2(1) loceklis
- šeptīgs Darbīgs, uzņēmīgs, rosīgs
- inaktivācija Darbīguma, aktivitātes novēršana, apturēšana; pāriešana neaktīvā stāvoklī
- dirbēt Darbināt
- dirbināt Darbināt
- dirbt Darbināt
- malt Darbināt (dzirnavas)
- kaucināt Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas)
- piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli)
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē)
- pamatkadri Darbinieki ar augstu kvalifikāciju
- apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli
- svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
- darbnieks Darbinieks
- darbonis Darbinieks (2)
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku
- suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko)
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1)
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums)
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās)
- pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi; pārraugs
- inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi
- kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē)
- čakarnieks Darbinieks, kas ar kārti vai ķeksi lejtecē pārbauda upes gultni, meklējot nogrimušos pludinātos baļķus
- brošētājs Darbinieks, kas brošē
- pasportists Darbinieks, kas kārtoja pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā
- kartonētājs Darbinieks, kas kartonē
- statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma
- marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu
- pasportists Darbinieks, kas pārzin personu dokumentu reģistrāciju
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1)
- pieņēmējs Darbinieks, kas pieņem (preces, pasūtījumus u. tml.)
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti
- rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā
- marķieris Darbinieks, kas uzliek marku 1(2)
- pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
- reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti
- laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā
- līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē
- tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti
- nedēļnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu
- nedēļstrādnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu
- hronometrāžists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
- hronometrists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
- bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī)
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā)
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju)
- normētājs Darbinieks, kura uzdevums ir normēšana
- pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā
- apakša Darbinieku grupas, kas neieņem atbildīgus amatus
- papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki
- rekrutēšana Darbinieku meklēšana, kadru uzaicināšana
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē, uzņēmumā, organizācijā u. tml.) ar noteiktiem amatiem un algām
- zvanīt Darbinot attiecīgu mehānismu, panākt, ka [zvans]{s:841} rada skaņas
- zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku)
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.); tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci
- slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
- nodarbināt Darbinot izmantot (mehānismu, ierīci)
- piestrādāt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareiza savstarpēju novietojumu; piestrādināt
- piestrādināt Darbinot panākt, ka (iekārtas, ierīces, detaļas, elementi) noregulējas, iegūst pareizu savstarpējo novietojumu
- zvanīt Darbinot signālierīci (piemēram, durvju zvanu), panākt, ka tā rada skaņas; atskanēt šādām skaņām
- izmēģināt Darbinot, lietojot pārbaudīt (piemēram, kā kvalitāti, īpašības, piemērotību kam)
- kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam dzīvoklī vai vadošam darbiniekam iestādē)
- darbene Darbmācība
- darbiks Darbmācība
- darbs Darbmācība
- išakošana Darbmācība
- aizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā ar dzirksteļizlādi starp aizdedzes sveces elektrodiem
- dzirksteļaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā dzirksteļizlādē starp aizdedzes sveces elektrodiem
- kvēlaizdedze Darbmaisījuma aizdedzināšana iekšdedzes motora cilindrā no nokvēlināta aizdedzes sveces elektroda vai izolatora
- pašuzliesmošanās Darbmaisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu
- urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai
- ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai)
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei
- tēsējmašīna Darbmašīna tēšanai; galvenās sastāvdaļas ir slīdnis (tēsējinstrumenta pārvietošanai) un galds (apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai)
- grieznes Darbmašīna vai darbarīks materiāla nogriešanai ar paralēliem, slīpiem (giljotīngrieznes) vai diska asmeņiem
- veseris Darbmašīna, kuras darbības pamatā ir kustīgas krītošās daļas enerģijas pārvēršana deformācijas darbā; šādas darbmašīnas krītošā daļa
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai
- pinole Darbmašīnas cilindriska virzes izpildietaise
- ietvere Darbmašīnas daļa - ierīce, kurā iestiprina apstrādājamo priekšmetu
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā
- izpildkustība Darbmašīnas izpildietaises pārvietošanās apstrādes procesā
- izpildietaise Darbmašīnas konstruktīva vienība kādas noteiktas funkcijas (pārvietošanas, iestiprināšanas u. c. darbību) veikšanai apstrādes procesā; ir virzes un rotācijas i-es (pēc kustības veida)
- kamanas Darbmašīnas korpusveida detaļa ar horizontālām vadotnēm
- ciparvadība Darbmašīnas vadība ar diskrētiem ciparu signāliem
- programmators Darbmašīnas vadības sistēmas elements ar programmu, kas nodrošina mašīnas izpildietaišu uzdotā funkcionēšanas cikla automātisku izpildi
- kamanas Darbmašīnas virzes izpildietaise
- darbinīca Darbnīca
- strādātava Darbnīca
- verkštūbe Darbnīca
- burtliktuve Darbnīca burtu salikšanai ar rokām
- rāmētava Darbnīca rāmju izgatavošanai un (kā) ierāmēšanai
- remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai
- brošētava Darbnīca vai sietuves nodaļa, kurā brošē
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1)
- austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž
- valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē
- kārstuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā kārš
- presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē
- tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina 1(2)
- miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas
- šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē (1)
- veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus
- vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1)
- grāmatsietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas
- sietuve Darbnīca, cehs, kur tiek iesietas grāmatas; grāmatsietuve
- adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām
- lakotava Darbnīca, cehs, kurā lako
- fotodarbnīca Darbnīca, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas
- skārdnīca Darbnīca, kur izgatavo skārda izstrādājumus
- ateljē Darbnīca, kurā dažādus izstrādājumus izgatavo (retāk labo) pēc individuāliem pasūtījumiem
- pulverdzirnavas Darbnīca, kurā gatavoja šaujampulveri
- radiodarbnīca Darbnīca, kurā labo radioaparātus
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus
- manufaktūra Darbnīca, uzņēmums, kurā darbs organizēts šādā veidā
- aktors Darbojošās persona, noteiktas sociālās lomas izpildītājs dzīvē
- sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi
- izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni)
- iestrādāties Darbojoties noregulēties, iegūt nepieciešamo ātrumu, kustīgumu u. tml. (par ierīcēm)
- piegādāt Darbojoties pievadīt (piemēram, strāvu, ūdeni) - par ierīcēm, mehānismiem u. tml.
- tusnīt Darbojoties radīt aprautas šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- vaimanāt Darbojoties radīt gari stieptas gaudojošas skaņas (piemēram, par sirēnu)
- stenēt Darbojoties radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- zvanīt Darbojoties radīt noteiktas frekvences skaņas (piemēram, par aparatūras signālierīci, arī par iekārtu ar šādu signālierīci); atskanēt šādām skaņām
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem)
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu)
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi)
- samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām)
- malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu)
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks
- gaita Darbošanās (dzīvniekiem)
- pašdarbība Darbošanās ar paša spēkiem, pēc paša iniciatīvas
- darbība Darbošanās kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē)
- vēriens Darbošanās veids, apmēri, kam raksturīgs plašums
- darbība Darbošanās, darba process (ierīcēm)
- gaita Darbošanās, dzīve
- darbāties Darboties
- darbavāties Darboties
- darbot Darboties
- dārboties Darboties
- olīties Darboties
- rīkāties Darboties
- šeftēt Darboties
- šeftēties Darboties
- kopties Darboties (ap ko)
- arties Darboties (ar arklu)
- ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
- ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
- ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
- ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties
- riktēt Darboties (ar ko, ap ko), piemēram, ko kārtojot, vācot, novietojot u. tml.
- krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu)
- iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni)
- kustēties Darboties (par mehānismiem)
- pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām)
- nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību
- segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību
- noiet Darboties (visu laikposmu) un pārstāt darboties (par pulksteni)
- ķīckāties Darboties ar (zarnu) tīrīšanu
- ķiskāties Darboties ar (zivju) ķidāšanu
- būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
- būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
- smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
- mālēties Darboties ar krāsām; krāsot
- nagoties Darboties ar pirkstiem
- ķerties Darboties ar traucējumiem (par mehānismiem, aparātiem)
- mesties Darboties ar traucējumiem, neritmiski (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.)
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- grabažāties Darboties ar vecām mantām; veikt nevajadzīgu, bezjēdzīgu darbu
- būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār
- pelšķoties Darboties kā pestelim, burvim
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
- mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
- mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties
- stubelēt Darboties nepareizā vietā
- raustīties Darboties neritmiski, arī virzīties nevienmērīgi (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
- sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
- breņģēt Darboties pa slapju vietu
- breņģēties Darboties pa slapju vietu
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā)
- būt Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā)
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam)
- taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms
- vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci)
- pamēgt Darboties, darīt
- paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām)
- strādāt Darboties, funkcionēt, (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem)
- reaģēt Darboties, izturēties kādā veidā ārējas darbības, norises ietekmē
- tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
- čubināt Darboties, lai (ko) sakārtotu
- pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
- aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem
- jēgties Darboties, pūlēties
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
- ķūlēties Darboties, pūlēties (veicot grūtu, arī nepatīkamu darbu)
- vīkšties Darboties, rīkoties
- smurgāties Darboties, rīkoties (ar ko netīru); arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties
- riktēties Darboties, rīkoties (ar ko)
- uzsākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pašā pirmajā posmā; arī iesākt (2)
- sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā
- joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
- joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
- rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski
- pļanckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
- pļenckāties Darboties, rīkoties (pa ūdeni, piemēram, ko mazgājot, skalojot)
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu)
- timerēties Darboties, rīkoties (piemēram, ap kādu ierīci, to grozot, kustinot u. tml.)
- izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties
- čubināties Darboties, rīkoties, kārtojot (piemēram, guļasvietu)
- rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus
- piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu
- agrot Darboties, rosīties jau agri no rīta
- aģēt Darboties, spēlēt lomu
- purināties Darboties, strādāt
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā)
- ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
- cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko)
- šurīt Darboties, uzdarboties
- izturēties Darboties, uzvesties (par dzīvniekiem)
- kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu)
- dorbs Darbs
- dzieva Darbs
- džobs Darbs
- gājums Darbs
- ķimerēšanās Darbs
- maize Darbs
- počerks Darbs
- šance Darbs
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz
- dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas
- teamwork Darbs grupa
- sīknodarbe Darbs nelielā uzņēmumā, arī mājražošana
- stažēšanās Darbs specialitātē noteiktā pārbaudes laikā, lai noskaidrotu pretendentu piemērotību štata amatam
- šepte Darbs, amats; nodarbošanās
- piepeļņa Darbs, ar ko var iegūt papildu samaksu, atlīdzību
- prakse Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums
- prāgma Darbs, darīšanas
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
- pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba
- posthume Darbs, kas atrasts pēc autora nāves
- paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs
- rāpaža Darbs, kas neveicas
- knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties
- palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā
- timeris Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu
- timers Darbs, kas saistīts ar kā sīka gatavošanu
- kilogrammometrs Darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā jeb 1 grama pacelšanai 1 kilometra augstumā; kilogrammetrs
- knibeklis Darbs, kas veicams ar pirkstiem, rokām, ir saistīts ar kā sīka gatavošanu; arī priekšmets, kas šādā veidā tiek gatavots
- ārdarbs Darbs, kas veicams ārpus telpām
- datorpakalpojums Darbs, ko ar datoru veic klientu vajadzībām
- tīmeklis Darbs, ko strādā laika kavēklim
- virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika
- naktsdarbs Darbs, ko veic naktī
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus iepriekš paredzētajam darbam
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu
- līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks
- opus Darbs, mākslas darbs, skaņdarbs; sacerējums
- štelle Darbs, nodarbošanās; darīšanas
- gabaldarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu
- akorddarbs Darbs, par kuru maksā darba algu saskaņā ar veikumu, neievērojot darba ilgumu: gabaldarbs
- velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts
- gaita Darbs, pienākumi, darīšanas, kas saistītas ar iešanu, pārvietošanos
- fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte
- šefte Darbs, strādāšana
- stiķis Darbs, uzdevums
- godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu
- brīnumdarbs Darbs, veikums, kas izraisa apbrīnu
- vieta Darbs; amats
- robs Darbs; arī amats
- sviedri Darbs; darba augļi
- ergāzija Darbs; katrs aktivitātes veids, īpaši garīgās
- gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums
- pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde
- izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā
- solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana
- apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
- kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūts solis
- ķepelēties Darbu nemākulīgi strādāt
- bludīt Darbu samaitāt (nemākulīgi strādājot)
- formanis Darbu vadītājs
- prorabs Darbu vadītājs (celtniecībā)
- pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu
- rakstvedis Darbvedis
- skrīveris Darbvedis, lietvedis
- dardecs Dardedze
- dardadze Dardedze, varavīksne
- dardedzis Dardedze, varavīksne
- kubači Dargu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Kubaču ciemā Dagestānas dienvidaustrumos (Krievijas Dagestānas Republikā), runā dargu valodas dialektā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- bumaga Darījuma dokuments
- ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā
- cif-kalkulācija Darījuma kalkulācija, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
- debetējums Darījuma summas ierakstīšana bilances konta kreisajā pusē - debetā
- debetēšana Darījuma summas ierakstīšana bilances konta kreisajā pusē - debetā
- šefte Darījumi (parasti tirdznieciski)
- lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi
- kredītdarījumi Darījumi, kas nodibina kredīta saistības
- šepte Darījumi, parasti tirdznieciski
- praenumerando Darījumos lietots apzīmējums, lai izteiktu, ka samaksai jānotiek sākumā
- darījiens Darījums
- fīre Darījums
- rebe Darījums (slepens, nesolīds)
- meta Darījums uz kopīga rēķina un uz kopīgu risku
- termiņdarījums Darījums, kurā pircājs un pārdevējs vienojas, ka tas tiks īstenots līgumā paredzētajā datumā
- pārņemšana Darījums, kurā viena firma iegādājas tik daudz citas firmas akciju, lai kļūtu par faktisko tās kontrolētāju
- darība Darījums, pasākums; rīcība
- dīlis Darījums, tirgošanās
- andele Darījums; vienošanās
- taisījums Darinājums
- teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
- metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla; metāla darinājums
- derināt Darināt
- uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas; izveidot (cilpas)
- mest Darināt (ko), veidojot cilpas; darinot ko, veidot (cilpas)
- madarot Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā
- aust Darināt (tīklus)
- vilkt Darināt (tīklus) - par zirnekļiem
- knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus
- šļaupstīt Darināt smailu
- noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu)
- pakaļdarināt Darināt, veidot līdzīgu (kam citam)
- piedarināt Darinot (ko), piestiprināt (to pie kā, kam klāt)
- dzela Darīšanas
- klapata Darīšanas, rūpes, parasti nepatīkamas
- padarīšanas Darīšanu kopums
- kačāt Darīt
- močīt Darīt
- šišāt Darīt
- veitēt Darīt
- niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2)
- klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
- klapatāt Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
- klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
- likt Darīt, rīkoties tā, ka (kāds) nonāk kādā stāvoklī
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
- ģelaķ Darīt, taisīt
- mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu
- piepūlēties Darīt, veikt ko ar piepūli
- doin Darīt; dari (angļu "doing"; īsziņās)
- ergatīvs Darītāja locījums valodās (piem., gruzīnu), kuras šķir aktīvā darītāja (pārejoša verba subjekta) un pasīvā darītāja (pārejoša verba objekta un nepārejoša verba subjekta) locījumu
- makaris Darītājs
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
- piedzīt Darot (ko) ātrāk, intensīvāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
- noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
- iedzīt Darot ko ātrāk, spraigāk, paveikt, atgūt (nokavēto), panākt (citus, piemēram, darbā)
- ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt
- noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu)
- izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
- Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina
- darsonvalizators Darsonvalizācijas ierīce
- derva Darva
- dorva Darva
- darvs Darva 1
- drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā
- dekts Darva, deguts
- smala Darva; arī piķis
- gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta; izejviela ceļubūves bitumenam, kā arī jumtu seguma un izolācijas materiāliem
- darvakslis Darvas bedre
- degutnieks Darvas dedzinātājs, deguta pārdevējs
- darvnīca Darvas dedzinātava
- degutnīca Darvas dedzinātava
- darvojums Darvas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma
- darvene Darvas muca
- bāka Darvas muca Jāņu vakarā
- mīle Darvas tecinātava
- ķenna Darvas trauks
- darvdeģene Darvdeģa sieva
- darvenieks Darvenieki
- Berberis darwinii Darvina bārbele
- pangeneze Darvina iedzimtības hipotēze; panģenēze
- darvinieks Darvinieki
- darvinists Darvinisma piekritējs
- jaundarvinisms Darvinisma virziens, kas dabīgo izlasi atzina par vienīgo attīstības faktoru un noliedza iegūto īpašību iedzimtību
- darvāt Darvot
- dervot Darvot
- izdarvot Darvot (kā) iekšpusi
- nodarvot Darvot un pabeigt darvot
- pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna
- darvojs Darvu saturošs
- Lagzdes upe Dārzupīte, Daugavas pieteka
- Tarzupīte Dārzupīte, Daugavas pieteka
- Dubinka Daškeviča ezers Sventes pagastā
- Duninkas ezers Daškeviča ezers Sventes pagastā
- Tašauza Dašoguza - pilsēta Turkmenistānā
- phoenix Dateļpalmas
- datele Dateļpalmas auglis
- pārdatēt Datēt vēlreiz, no jauna
- līnijdati Dati datora atmiņā, kam var piekļūt interaktīvā režīmā
- drazas Dati datora atmiņā, kurus tālākā datu apstrādes procesā vairs neizmanto
- kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
- precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu
- rādītājs Dati, kas ir iegūti kādas darbības, rīcības, procesa rezultātā un raksturo to
- izvaddati Dati, kas kādas programmas darbības rezultātā tiek pārsūtīti no datora uz izvadierīci
- rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti
- jēldati Dati, kas nonāk datu apstrādes sistēmā bez iepriekšējas to pareizības noteikšanas, sakārtošanas vai priekšapstrādes
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu
- analogdati Dati, kas tiek attēloti, izmantojot analogsignālu
- cipardati Dati, ko attēlo, izmantojot ciparsignālus
- ievaddati Dati, ko ievada datorā to apstrādei vai glabāšanai
- gifs Datne ar zīmējumiem
- miskaste Datne vairs nevajadzīgiem (datora) dokumentiem
- izvaddatne Datne, kas satur darbu izpildes rezultātus
- iesūtne Datne, kurā elektroniskā pasta programma uzkrāj pienākušos ziņojumus
- pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno
- tilpatspiede Datnes atspiešana, kuras saspiešanai izmantotas speciālas programmas
- eksports Datnes pārvēršana no formāta, kādā to izmanto noteikta programma vai datu apstrādes sistēma, citā formātā, lai to varētu izmantot cita programma vai sistēma
- atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem
- hostings Datņu izvietošana, apkalpošana un uzturēšana
- tilpsaspiede Datņu kopas sapakošana vienā arhīvā ar mazāku tilpumu
- defragmentēšana Datņu pārrakstīšana tā, lai visas datnes daļas būtu ierakstītas blakus esošajos diska sektoros
- FTP Datņu pārsūtīšanas protokols (angļu "File Transfer Protocol")
- DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
- protokols DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
- platforma Datora aparatūras uzbūves pamatprincipi, kas nosaka izmantojamās sistēmas programmatūras veidu, vai arī sistēmas programmatūra, kas nosaka datora lietojumprogrammatūru
- drošums Datora aparatūras vai programmatūras spēja izpildīt lietotāja prasības bez kļūmēm vai funkcionēšanas traucējumiem
- testprogramma Datora apkalpes programma, ko izmanto tā ierīču un bloku darbības pareizības kontrolei
- bloks Datora atmiņā - ierakstu kopums, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu
- pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem
- reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai
- blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus
- petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība
- gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē
- galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot
- restarts Datora darbības atjaunošana pēc priekšlaicīgās pārtrauces
- uzkāršanās Datora darbības bloķēšanās un atbildes reakcijas pārtraukšanās
- sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma
- dialogrežīms Datora darbības organizācijas un programmu izpildes veids dialoga formā, kad tiek nodrošināti viena vai vairāku lietotāju abpusēji sakari ar skaitļotāju, izmantojot tastatūru un displeju
- laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai
- datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana
- direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā
- ģīmis Datora ekrāns
- kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam
- taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūras un programmatūras palīdzību
- tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju
- diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris
- selektorkanāls Datora ievadizvades kanāls, kas nodrošina centrālā procesora sakarus ar ātrdarbīgām perifērijas ierīcēm
- izvade Datorā izveidotās informācijas izspīdināšana displeja ekrānā, izdrukāšana, ierakstīšana diskā (lentē) vai nosūtīšana citam datoram ar sakaru līdzekļu starpniecību
- feiss Datora monitora ekrāns
- sistēmplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un satur sistēmas pamatelementu vairākumu; mātesplate
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
- plānotājs Datora operētājsistēmas komponents, kas veic darbu izpildes plānošanu, inicializāciju un nobeidzi
- izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai
- priekšprocesors Datora programma vai procesors, kas veic pirmprogrammas vai datu iepriekšēju apstrādi pirms to nodošanas tālākai apstrādei pamatprogrammai vai pamatprocesoram
- pēcprocesors Datora programma, ar ko veic datu apstrādes noslēguma operācijas
- izsaukums Datora programmas aktivizācija, ko realizē, nododot ieejas datus un vadību apakšprogrammai vai procedūrai tās ieiešanas punktā
- servisprogramma Datora sistēmas programma šīs sistēmas nepieciešamāko apkalpošanas funkciju veikšanai
- flops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - peldošā komata operācijas sekundē (angļu "floating point operation per second")
- teraflops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - viens triljons (1000000000000 = 10^12^) peldošā komata operāciju sekundē
- darbatmiņa Datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; pagaidu atmiņa
- aparatūrsaderība Datora spēja sadarboties ar citam datoram paredzētām ierīcēm
- taustiņsitiens Datora tastatūras taustiņa nospiešana un atlaišana, lai iniciētu kādu darbību vai ievadītu rakstzīmi
- datorizdevniecība Datora un specializētas programmatūras izmantošana, lai, apvienojot tekstu un grafiku, izveidotu materiālu, ko var tiražēt
- datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi
- izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces
- modings Datora vai tā daļu modifikācija
- datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai
- paātrinātājplate Datoram pievienota drukātās shēmas plate, kas centrālo procesoru aizvieto ar ātrdarbīgāku datu apstrādes ierīci
- hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
- translēšana Datorgrafikā - attēla pārvietošana pa displeja ekrānu no vienas vietas uz otru
- kompjūtergrafika Datorgrafika - informācijas apstrāde, kurā ar atbilstošu programmu un ierīču (piem., grafisko displeju un ploteru) palīdzību var attēlot informāciju grafiskā veidā
- mērogmaiņa Datorgrafikā - izvēlētā loga vai grafiskā attēla palielināšana visa ekrāna lielumā
- renderēšana Datorgrafikā - kontūrzīmējuma pārveidošana trīsdimensiju attēlā
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas
- turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus
- datortehnika Datori un to perifērās iekārtas (printeri, skeneri, u. c.)
- kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
- kompjuterizēt Datorizēt
- klizmatrons Datorizēta aparatūra zarnu trakta atbrīvošanai no sārņvielām; procedūra, ko veic ar klizmatronu
- CAI Datorizēta apmācība (angļu "Computer-Aided Instruction")
- teleteksts Datorizēta informācija teksta vai vienkāršas grafikas veidā, kuru pārraida ar parasto televīzijas signālu un reproducē, lietojot dekoderu; arī šāda informācijas pārraides sistēma
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
- CAD Datorizētā projektēšana (angļu "Computer aided design")
- CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing")
- Systran Datorizēta tulkošanas sistēma
- hiperteksts Datorizētas informācijas nelineāra pārlūkošanas un izguves sistēma, kas lietotājam ar īpaši izveidotu asociatīvu saišu (hipersaišu) palīdzību ļauj veikt informācijas izguvi no savstarpēji saistītiem dokumentiem neatkarīgi no to izvietojuma datora (datoru) atmiņā
- lemmatizācija Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana
- lemmatizēšana Datorlingvistikā - vārda pamatformas elektroniska noteikšana
- datorprasme Datorpratība
- redaktors Datorprogramma, kas veic datu vai citas programmas rediģēšanu
- dzinējs Datorprogrammas patstāvīga daļa, kura pilda noteiktu, nodalītu funkciju
- brīvprogrammatūra Datorprogrammas, ko lietotājam dod bez maksas
- datorpirātisms Datorprogrammu nelegāla izplatīšana un lietošana, tādējādi pārkāpjot intelektuālā īpašuma autortiesības
- smailijs Datorraksta zīmju kombinācija ar nozīmi "smaids"
- daķis Dators
- dižskaitļapstrādnis Dators
- kompiķis Dators
- kompis Dators
- kompītis Dators
- kompjūters Dators, elektroniskais skaitļotājs
- klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana)
- īpašdators Dators, kas izmantojams kāda speciāla uzdevuma risināšanai
- sekotājdators Dators, kas izpilda tās pašas operācijas, ko veic vedējdators, un nekavējoši pārņem programmas izpildi vedējdatora atteices vai bojājuma gadījumā
- analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem
- universāldators Dators, kas paredzēts plaša spektra problēmu risināšanai
- transputors Dators, kas sastāv no vienas integrētās shēmas, kurā ietilpst mikroprocesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un porti
- satelītdators Dators, kas vai nu novietots tālu prom no hostdatora, vai arī darbojas hostdatora vadībā un izpilda palīgfunkcijas, piem., datu vākšanu un apstrādi
- hibrīddators Dators, kas var apstrādāt gan analogsignālus, gan ciparsignālus
- kompiters Dators, kompjūters
- mikrodators Dators, kura centrālais procesors realizēts, izmantojot mikroprocesoru
- cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
- atteikšanās Datorsakaru sesijas pārtraukšanas procedūra
- kompjūtersistēma Datorsistēma
- iestatne Datorsistēmas, kas sastāv no atsevišķiem blokiem (iekārtām, ierīcēm) un to savstarpējiem savienojumiem, izveidota konfigurācija
- ziņojumapmaiņa Datorsistēmu, komutācijas mezglu un serveru savstarpējā apmaiņa ar ziņojumiem datoru tīklā
- kompjūterspeciālists Datorspeciālists
- geims Datorspēle
- spēļuks Datorspēle
- geimers Datorspēļu spēlētājs (angļu "gamer")
- kompjūtertehnika Datortehnika
- dzelži Datortehnikas aparatūra
- videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju
- ekstranets Datortīkls, kas savieno vairākus uzņēmumus, piem., uzņēmumu ar tā piegādātājiem un produktu izplatītājiem; ārtīkls
- kompjūtertomogrāfija Datortomogrāfija - diagnostikas metode dažādu orgānu slāņu attēlu ieguvei ar datora palīdzību
- QWERTY Datoru (arī rakstāmmašīnu) angļu valodas tastatūra, pēc augšējās burtu taustiņu rindas pirmajiem sešiem burtiem
- zaļdatorika Datoru izgatavotājfirmu pakāpeniska virzība uz energoekonomijas pasākumu veikšanu, izstrādājot sistēmas un aparatūru
- datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces
- multiprogrammēšana Datoru izmantošanas veids, kur kopīgi izpilda vairākas programmas, kas sadalītas vairākiem procesoriem
- datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
- rekonfigurācija Datoru sistēmas dažādu funkcionālo bloku nomaiņa ar citiem, kā arī pārmaiņas to savienojumos
- rekonfigurācija Datoru sistēmas esošās konfigurācijas maiņa, piem., izolējot vai apejot bojātu funkcionālu bloku, ar vairākiem moduļiem veidojot alternatīvu ceļu vai arī mainot savienojumus starp komponentiem
- konfigurēšana Datoru sistēmas un tās komponentu, kā arī lietojumprogrammu izvietošana un to savstarpējās sadarbības organizēšana, kas pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu lietotāju vajadzības
- datorščiks Datoru speciālists
- bastiondators Datoru tīklā - dators, kas pasargā no nesankcionētas ieiešanas tīklā un piekļuves tīkla resursiem
- kibertelpa Datoru tīklā (arī interneta tīklā) veidotais diskrētais pasaules modelis (virtuālā realitāte)
- tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību
- resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators
- arhīvs Datoru tīklā glabātu datņu kopums
- uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām
- maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
- konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām
- tīklošana Datoru tīkla projektēšana
- izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras
- replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību
- izsaucējlietotājs Datoru tīkla servisa lietotājs, kurš iniciē dotā slāņa savienojuma nodibināšanu
- vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām
- zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni
- vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_
- pieejas ceļš Datoru tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums
- pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem
- profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas
- lietojumprocess Datoru tīklos - sistēmas daļa, kas veic datu apstrādi konkrētiem lietojumiem
- iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
- hibrīdtīkls Datoru tīkls, kas izveidots, izmantojot dažādu ražotāju izgatavoto aparatūru
- pilsēttīkls Datoru tīkls, kas parasti aptver kādu pilsētu vai tās daļu un apvieno tajā izvietotos lokālos tīklus
- zvaigžņtīkls Datoru tīkls, kurā katra stacija ir savienota ar centrmezglu un kurā datu apmaiņa notiek tikai starp staciju un centrmezglu
- iezvantīkls Datoru tīkls, pie kura attāliem lietotājiem ar modemu starpniecību nodrošināta piekļuve
- gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem
- instalēt Datoru uzstādīt darbam, tajā ielaist programmatūru
- datorinženierija Datorzinātnes nozare, kas ietver datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu
- datortehnika Datorzinātnes nozare, kurā ietilpst datoru aparatūras pamatprincipu izstrāde un projektēšana
- uniraide Datu apmaiņa starp vienu noteiktu nosūtītāju un vienu noteiktu saņēmēju
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- brīvapstrāde Datu apstrāde secībā, kas nav atkarīga no to izvietojuma ārējā krātuvē
- līnijapstrāde Datu apstrāde, ko centrālā procesora vadībā veic perifērijas ierīces vai perifērijas dators
- dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
- tālapstrāde Datu apstrāde, kuras procesā datu ievade datorā un to izvade notiek no attāliem termināļiem ar datu pārraides līdzekļu starpniecību
- tīklošana Datu apstrādes funkciju sadalīšana starp datoru tīkla komponentiem
- analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām
- virstēriņš Datu apstrādes sistēmā laiks, kas netiek izmantots veicamā darba izpildei, bet nepieciešams sistēmas darbības un pārvaldības nodrošināšanai
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem
- robustums Datu apstrādes sistēmas spēja saglabāt vai atjaunot pareizu funkcionēšanu kļūdainās situācijās
- audioterminālis Datu apstrādes sistēmas terminālis, kas skaņas veidā saņemtu ziņojumu pārveido diskrētā formā un pēc informācijas apstrādes atbildi atkal pārveido skaņā
- lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
- konveijerapstrāde Datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde un to var veikt dažādas iekārtas
- saraksts Datu bāzēs - datu struktūra, kas katram bāzes elementam piekārto rādītāju, kurš norāda attiecīgā datu elementa atrašanās vietu bāzē
- datizrace Datu bāzes datu analīze, kas paredzēta apslēptu sakarību meklēšanai kādā datu grupā
- pieejas ceļš Datu bāzes ierakstu secība, kas lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā jāizskata
- atrite Datu bāzes pārvaldības sistēmas spēja anulēt pēdējo transakciju un atgriezt datu bāzi tās iepriekšējā stāvoklī, ja kāda kļūme pārtrauc transakcijas izpildi
- ieraksts Datu bāzes struktūras elements, kas tiek uzglabāts datu laukos, kuriem piešķirts noteikts vārds
- DBVS Datu bāzes vadības sistēma
- pārlūkošana Datu bāzes vai datņu saraksta izskatīšana, lai atrastu kādu konkrētu objektu
- maršruts Datu bloka (paketes) pārraides ceļš datu pārraides tīklā
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators)
- DTE datu galiekārta (angļu "Data Terminal Equipment")
- datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai
- tveršana Datu iegūšanas (savākšanas) process datorā
- entitāte Datu ieraksta tips; entītija
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti
- notīrīšana Datu iznīcināšana vienā vai vairākos atmiņas apgabalos, tos piepildot ar nullēm vai kādu citu rakstzīmi
- pieeja Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums
- piekļuve Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums, ko lieto datoru vai datoru tīklu funkcionēšanas aprakstos
- verifikators Datu kontroles iekārta no tastatūras ievadītu datu automātiskai salīdzināšanai ar perfokartēs ierakstītiem datiem
- vektorizācija Datu konvertēšana no rastra formāta uz vektoru formātu; iespējama manuāla, pusautomātiska vai automātiska rastra attēla vektorizācija
- rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri
- fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne
- DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment")
- datu modelis datu loģiskās struktūras organizācija datu bāzē. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti uztur tikai vienu datu modeli
- programmprodukts Datu nesējā ierakstīta programma, kas tiek uzskatīta par ražošanas produktu
- ienešana Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam
- ienese Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam
- šaurapraide Datu nosūtīšana izvēlētam indivīdu lokam (piem., kabeļtelevīzija)
- virzienmaiņa Datu novirzīšana no to parastās saņēmējierīces uz citu
- DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
- bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
- meklēšana Datu pārlases procedūra, ar kuras palīdzību pēc noteiktām pazīmēm nosaka to atrašanās vietu
- iesākums Datu pārraidē - ziņojuma sākuma daļa, kurā ir vadības informācija, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojuma tipu un tā prioritātes līmeni
- šanons Datu pārraides informatīvā satura mērvienība
- sprādzienrežīms Datu pārraides metode, kas nodrošina datu savākšanu un ātru pārraidi vienotā blokā
- atbalstpārbaude Datu pārraides pareizības pārbaude, kuras izpildes gaitā dati, kas atgriežas datu avotā no datu saņēmēja, tiek salīdzināti ar nosūtītajiem datiem
- apstiprinājums Datu pārraides sistēmās - apliecinājums par datu saņemšanu
- izsaukums Datu pārraides sistēmās - sakaru seansa nodibināšana ar abonentu
- multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls
- GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
- maršrutētājs Datu pārraides tīkla ierīce, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli tīklos, kuriem var būt atšķirīga arhitektūra un protokoli
- ienešana Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā
- ienese Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā
- mērķnorāde Datu paziņojums par mērķa raksturu, izvietojumu un darbību
- trafiks Datu plūsma datu pārraides tīklā; pārraidāmo datu daudzums, kas šķērso noteiktu punktu datu pārraides ceļā
- programmsarokošanās Datu plūsmas vadības metode, kas nodrošina, ka viena modema nosūtītie dati nepārplūdina otru modemu, ar kuru notiek datu apmaiņa
- protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control")
- DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
- identifikators DLCI datu posma savienojuma identifikators (angļu "Data Link Connection Identifier")
- ierakste Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē
- ierakstīšana Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē
- notarizēšana Datu reģistrēšana, piedaloties pilnvarotam starpniekam, lai vēlāk varētu pārliecināties, vai tādi to raksturojumi kā saturs, datu avots, saņemšanas laiks ir pareizi
- segmentēšana Datu sadalīšana apstrādāšanai piemērota lieluma blokos
- atsvaidzināšana Datu saglabāšana datora atmiņā, tos periodiski atjaunojot
- rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus
- saraksts Datu struktūra, kas attēlo sakārtotu ierakstu - saraksta elementu - secību
- vārdnīca Datu struktūra, kas nodrošina piekļuvi datiem, programmām vai datnēm, izmantojot to identifikatorus
- iekapsulēšana Datu struktūru un atsevišķu funkciju apvienošana vienā objektā, lai novērstu nevēlamus blakusefektus sistēmas darbībā
- galšifrēšana Datu šifrēšana reālā galasistēmā - datu avotā - un atbilstoša datu atšifrēšana reālā galasistēmā - datu saņēmējā
- posmšifrēšana Datu šifrēšanas procedūras izmantošana atsevišķi katrā sakaru sistēmas posmā
- standarts DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encription Standard")
- DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encryption Standard")
- šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu
- ielāde Datu vai programmas pārrakstīšana no ārējās atmiņas pamatatmiņā vai reģistros
- atskaņošana Datu vai signālu nolasīšana no ierakstes vides
- norause Datu vai to identifikatoru dzēšana no atmiņas tā, lai attiecīgo atmiņas apgabalu varētu izmantot citu datu ierakstīšanai
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību
- disks Datu vide, kas izveidota kā vienas vai vairāku apaļu plašu komplekts, kas pārklāts ar tāda materiāla kārtiņu, kurā var ierakstīt un no kuras var nolasīt datus
- displejs Datu vizualizācijas ierīce - ierīce, kas ar elektriskiem signāliem kodētus datus attēlo vizuāli uztveramā formā
- monitors Datu vizualizācijas ierīce, ekrāns, displejs
- hipervide Datu, teksta, grafikas un audioinformācijas elementu integrācija hipertekstu sistēmā
- termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu
- čisla Datums
- dārtums Datums
- nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums
- pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums
- diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam
- Lākturu upe Dauda, Gaujas pieteka
- Cūkaiņu upīte Dauda, Gaujas pieteka
- Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km
- Vecdreļļu ūdenskritums Daudas ūdenskritums Daudas upē pie Siguldas
- čum Daudz
- čumī Daudz
- dau Daudz
- daudž Daudz
- daug Daudz
- dudz Daudz
- duz Daudz
- gubām Daudz
- kaudzēm Daudz
- kudiš Daudz
- sausmaļām Daudz
- simtsimtu Daudz
- suit Daudz
- suits Daudz
- trakai Daudz
- tūs Daudz
- tūss Daudz
- poly- Daudz-
- apīcijs Daudz- un gardēdis, rīma
- bražāt Daudz, ar patiku bradāt
- sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu); daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- vatalēt Daudz, ātri (un nesaprotami) runāt
- blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt
- grečāties Daudz, bet bezgaumīgi greznoties
- dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot
- pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst
- aizprātoties Daudz, ilgi prātojot, nonākt (līdz kādai domai, atziņai); aizdomāties
- izbučot Daudz, ilgi skūpstīt
- pieskraidīties Daudz, līdz nogurumam skriet
- kluinīt Daudz, lieliem malkiem dzert (gan ūdeni, pienu, gan alkoholu u. c.)
- suišs Daudz, liels daudzums, pārmērība
- cik Daudz, ļoti daudz
- stuķēten Daudz, ļoti piepildīts
- lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus)
- larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt
- lorbakāties Daudz, nepārtraukti runāt
- lorbāt Daudz, nepārtraukti runāt
- lorīties Daudz, nepārtraukti runāt
- lorizāt Daudz, nepārtraukti runāt
- larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt
- žeirāt Daudz, neproduktīvi strādāt
- žeirēt Daudz, neprodutīvi strādāt
- dūšīgs Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.)
- sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt, saslavināt
- saglaimot Daudz, parasti pārmērīgi, glaimot
- salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt
- salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties
- sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt
- saslavēt Daudz, parasti pārmērīgi, slavēt
- uzkaudzēm Daudz, pārpilnām
- ķelzēt Daudz, rijīgi ēst
- mozēt Daudz, rijīgi ēst
- nafiga Daudz; vairāk nekā vajadzīgs
- daudzkārt Daudzām kārtām, daudzkārtīgi
- daudzkrāsains Daudzās krāsās
- simtkārt Daudzas reizes
- simtreiz Daudzas reizes
- tūkstoškārt Daudzas reizes
- tūkstošreiz Daudzas reizes
- daudzkārtīgs Daudzas reizes lielāks
- tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži
- daudzreiz Daudzas reizes; arī bieži
- polimikrolipomatoze Daudzas sīkas lipomas zemādā
- aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
- gliomatoze Daudzas vai difūzas gliomas smadzenēs
- daudzviet Daudzās vietās
- čenčerains Daudzās vietās stipri izliekts
- lentiginoze Daudzas, pa visu ādu izkaisītas dzimumzīmes
- poliaimija Daudzasinība, pilnasinība
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments
- vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai
- vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1)
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija
- mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā
- heterofonija Daudzbalsības veids, kura pamatā ir epizodiska vienas vai vairāku balsu novirze no unisona
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis
- particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada
- mise Daudzbalsīgs, ciklisks vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu latīņu valodā
- bērnīgs Daudzbērnu
- polifilētisks Daudzciltīgs, bioloģijā cēlies no vairākām cilts formām, cēlies dažādi
- četrcīņa Daudzcīņa četrās disciplīnās
- desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons
- pieccīņa Daudzcīņa piecās disciplīnās
- multilobulārs Daudzdaiviņu-
- multilobārs Daudzdaivu-
- pas Daudzdaļīga muzikāli dejiska forma klasiskajā baletā
- kvazidaļina Daudzdaļiņu kvantu fizikas jēdziens, kas apzīmē elementāru kvantu mehānikas ierosinājumu cietvielā, plazmā, atoma kodolā u. c., to (līdzīgi daļiņai) raksturo viļņu funkcija, enerģija, impulss, spins u. c.
- daudzdienas Daudzdienu velobrauciens
- daudzdimensionāls Daudzdimensiju
- poliglandulārs Daudzdziedzerains; tāds, ko izraisa daudzu dziedzeru darbība
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas
- guļamvagons Daudzdzīvokļu namu rajons
- kramslis Daudzēdājs
- ļoļļa Daudzēdis
- mieskāts Daudzēdis, negausis
- pulkad Daudzējādi
- pulkējādi Daudzējādi; ļoti dažādi
- pulkējāds Daudzējāds; ļoti dažāds
- trohotrons Daudzelektrodu elektronstaru lampa ar savstarpēji izolētiem kontaktelektrodiem, kurā ar elektronstara palīdzību komutē elektriskās ķēdes
- mentēnieši Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Mentas stacija" iedzīvotāji
- koķis Daudzēža, stūķis
- samplers Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuras palīdzību tiek radīti un apstrādāti (miksēti) sampli; digitālā laikmeta instruments, kas apvieno magnetofona, elektroērģeļu un sintezatora iespējas
- sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli
- vitronektīns Daudzfunkcionāls adhezīvs seruma glikoproteīns, kas spēj saistīt integrīnu, kolagēnu, heparīnu, komplementa komponentus un perforīnu
- vējkaņepe Daudzgadīgā kaņepene ("Mercurialis perennis")
- panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem
- aurāns Daudzgadīga, vīrceļu dzimtas zāle; aug purvainās vietās, indīga
- efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi)
- ģeofīti Daudzgadīgi augi, kam atjaunošanās pumpuri un orgāni veģetācijai nelabvēlīgā laikā atrodas augsnē
- skopolijas Daudzgadīgi kartupeļu (nakteņu) dzimtas indīgi lakstaugi, kas satur alkaloīdus
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene
- skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika
- koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm
- krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra)
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst
- sparģelis Daudzgadīgs dārzenis ("Asparagus officinalis"), arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā
- ziemcietis Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs
- mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- ūdensķērsa Daudzgadīgs krešu dzimtas garšaugs, ko audzē tekošos ūdeņos, kas neaizsalst; avotu kreses
- artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā
- kalla Daudzgadīgs lakstaugs ar garkātainām tumši zaļām bultveida lapām un lieliem, baltiem ziediem
- doņa Daudzgadīgs lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru un sīkiem ziediem, aug mitrās vietās; niedre; donis 1
- badjans Daudzgadīgs lakstaugs ar skaistiem ziediem, satur ēterisko eļļu, kura var radīt apdedzinājumus; to audzē arī kā dekoratīvu augu (sauc arī par diktamni)
- liāna Daudzgadīgs lakstaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru
- kriptofīts Daudzgadīgs lakstaugs, kam virszemes orgāni ziemā vai sausā laikā atmirst, bet pumpuri, no kuriem nākamajā gadā attīstās jauni dzinumi, atrodas dziļi zemē vai ūdenī
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības
- ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās
- paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; pakledus
- pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; paks 1
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols
- apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem
- jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas
- senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
- IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm"
- ilgs Daudzi (par laika posmiem)
- entie Daudzi, nenoteikts skaits
- legio Daudzi, neskaitāmi
- sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru
- poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks
- haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
- hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
- bundzināt Daudzināt
- rīdzināt Daudzināt
- famozs Daudzināts, pazīstams, slavens
- myriapoda Daudzkāji
- myriopoda Daudzkāji
- daudzkājainis Daudzkājis
- ķauris Daudzkājis
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
- priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem)
- multilokulārs Daudzkameru-, tāds, kam daudz ligzdu, nodalījumu
- skaņceliņš Daudzkanālu ieraksta konkrēts celiņš
- staiģinēt Daudzkārt (kaut kur) iet
- drillēt Daudzkārt (ko) atkārtot
- drillēt Daudzkārt (ko) lietot; nolietot
- nošņīpāt Daudzkārt apgraizīt
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
- izpleikāt Daudzkārt dauzīt
- piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt
- norobīt Daudzkārt iecirst robu, izveidot daudzus robus
- noklāstīt Daudzkārt izklāt, noklāt
- izrantīt Daudzkārt izrobot
- nokāpelēties Daudzkārt kāpjot augšā un lejā nomocīties
- klaupāt Daudzkārt klupt
- klupu Daudzkārt klupt, klupšus
- atknābāt Daudzkārt knābājot atbrīvot (mezglu, saiti)
- nokošļāt Daudzkārt košļājot sakodīt (2,3)
- sakarcināt Daudzkārt kratīt, purināt
- mīstelēt Daudzkārt mainīt
- mīstīt Daudzkārt mainīt
- slēgaļāt Daudzkārt nesekmīgi mēģināt aizslēgt
- nospraustīt Daudzkārt nospraust
- dārdzināties Daudzkārt novērtēt, piedāvāt
- notencināt Daudzkārt pateikties
- pievilstīt Daudzkārt pieaicināt, pievilināt
- ģedot Daudzkārt pieminēt
- raidināt Daudzkārt raidīt, paskubināt
- sareitēt Daudzkārt salocīt
- sašaudelēt Daudzkārt sašaut
- sitināt Daudzkārt sist
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus)
- atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu
- izšņīpāt Daudzkārt svītrot, ieskrambāt
- sasvalstīt Daudzkārt šūpojot noliekt
- jungāt Daudzkārt tīt, tīstīt
- spraustīt Daudzkārt vai atkārtoti spraust
- nogāzīt Daudzkārt vai vairākkārtīgi apbērt
- savirināt Daudzkārt virināt
- izklapēt Daudzkārt, arī daudzviet (ko) dauzīt
- brāķēt Daudzkārt, atkārtoti brēkt; brēkt ar pārtraukumiem
- kārtaine Daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi
- daudzkārtu Daudzkārtains
- daudzslokšņains Daudzkārtains
- recirkulācija Daudzkārtēja (pilnīga vai daļēja) vielas atgriešanās tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā u. tml.
- multiekspozīcija Daudzkārtēja gaismjutīgā materiāla ekspozīcija, kombinējot vienā kadrā divus vai vairākus fotoattēlus
- shizogonija Daudzkārtēja sporaiņu dalīšanās; malārijas parazīta vairošanās cikls eritrocītos
- pārgurums Daudzkārtēja, nenovērsta noguruma kaitīgās sekas organisma fiziskajā un psihiskajā darbībā
- MVES Daudzkārtējas [sirds] kambaru ekstrasistoles
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu
- tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums
- multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs
- kumulācija Daudzkārtēju kairinājumu efekta apvienošanās
- aijavas Daudzkārtīgas aijas (1)
- uzmētāt Daudzkārtīgi metot, pa daļām savietot kaut kur augšā
- pielīkot Daudzkārtīgi noliecoties pielasīt
- iztencināties Daudzkārtīgi pateikties
- izveldrēties Daudzkārtīgi sakrist veldrē
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
- nožņurdzīt Daudzkārtīgi spaidot nomocīt vai nogalināt
- uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest
- tīkavāt Daudzkārtīgi vērot
- liegāties Daudzkārtīgi, atkārtoti liegties
- vairākkārtām Daudzkārtīgi, kārtās slāņots
- bagars Daudzkausu ekskavators
- polinukleārs Daudzkodolains, tāds, kam ir vairāki kodoli
- klasteri Daudzkodolu kompleksie savienojumi
- cenocīts Daudzkodolu šūna, kas izveidojusies, šūnas kodolam vairākkārt daloties
- gametangijs Daudzkodolu šūnas, kuru saturs saplūst kopā dažu sēņu un aļģu dzimumprocesā
- polichorija Daudzkorība, sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca sksņkrāsu mainīgumu
- polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu
- mītiņi Daudzkrāsaini izgreznojumi
- mītis Daudzkrāsaini izgreznojumi
- mītnis Daudzkrāsaini izgreznojumi
- polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā)
- polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
- polihromisks Daudzkrāsains
- šatierains Daudzkrāsains
- daudzkrāsu Daudzkrāsains (1)
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums
- varavīksnains Daudzkrāsains, visās varavīksnes krāsās
- stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu
- hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai
- daudzāds Daudzkrokains, daudzkārtējs
- myriophyllum Daudzlapes
- haloragaceae Daudzlapju dzimta
- daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- vairāklauku Daudzlauku
- vairāklemešu Daudzlemešu
- mazvien Daudzmaz
- aplutināt Daudzmaz izlutināt
- multinacionāls Daudznacionāls
- daudzdomība Daudznozīmība
- daudznozīmīgums Daudznozīmība (1)
- ambigitāte Daudznozīmība (uztverē, domāšanā)
- daudznozīmīgs Daudznozīmju
- naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene
- fumarskābe Daudzos augos sastopama maleīnskābes ģeometriskā izomērija
- bismutils Daudzos bismuta savienojumos sastopamā grupa, BiO- (piem., BiOCl)
- lielākoties Daudzos gadījumos, gandrīz vienmēr; parasti
- polihibrīdi Daudzos lokusos heterozigotiski hibrīdi
- gabalgabalos Daudzos mazos gabalos
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks
- fenīls Daudzos organiskos savienojumos sastopamais radikāls C6H5
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
- polidaktilija Daudzpirkstainība - pilnīga vai daļēja papildpirkstu attīstīšanās
- multipolārs Daudzpolu-; tāds, kam vairāki izaugumi (piem., par nervu šūnu)
- daudzpunkts Daudzpunkte
- daudzpusēji Daudzpusējs
- multilaterāls Daudzpusējs (par līgumiem, sarunām u. tml.)
- anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies
- sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
- enciklopēdisms Daudzpusīgas zināšanas, plaša, vispusīga izglītība, zināšanas daudzās nozarēs
- ollraund Daudzpusīgs; vispusīgs (parasti par sportistu)
- daudzkārt Daudzreiz
- daureižu Daudzreiz
- pulkreiz Daudzreiz
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, (mehāniski) iemācīties
- iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes)
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, mehāniski iemācīties; iekalt (5)
- musēt Daudzreiz atkārtot (piem., kādu tekstu)
- cikkārt Daudzreiz, daudzkārt
- ķemsis Daudzrija
- ķemza Daudzrija
- ķemzis Daudzrija
- garvalodis Daudzrunātājs, pļāpa
- poliloģija Daudzrunība, pļāpība
- skaņmeldri Daudzsakņu meldrs ("Scirpus radicans")
- polychaeta Daudzsartārpi jeb daudzsareņi
- hermathoe Daudzsartārpu klases ģints
- pygospio Daudzsartārpu klases ģints
- nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā
- voluminozs Daudzsējumu (par grāmatām)
- seriāls Daudzsēriju kinofilma
- plurālis Daudzskaitlis
- soli Daudzskaitlis no "solo"; vairāki solisti
- cwts Daudzskaitlis no centweight jeb cwt
- poliedrs Daudzskaldnis
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni
- četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes
- divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis
- sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes
- prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami
- prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces
- daudzplaknis Daudzskaldnis, poliedrs
- poliedrisks Daudzskaldņu-, daudzplākšņu-
- perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem)
- polipteri Daudzspārnaini kukaiņi
- zarainis Daudzstarains
- galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos
- daudzstāvene Daudzstāvu ēka
- polichords Daudzstīdzis - īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments)
- polihords Daudzstīdzis, īpaša veida stīgu instruments no vijoļu saimes, ar 10 stīgām un kustīgu pirkstu laipu (basa instruments)
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību
- tambūrs Daudzstūraina piebūve pie lievenēm, kas aizsargā no lietus un vēja
- daudzstūrveida Daudzstūrains
- daudzsānis Daudzstūris
- poligons Daudzstūris
- septiņstūris Daudzstūris ar 7 stūriem
- astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm
- oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris
- četrstūris Daudzstūris ar četrām virsotnēm
- piecstūris Daudzstūris ar piecām virsotnēm
- pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris
- sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm
- trijstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm
- trīsstūris Daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1)
- deviņstūris Daudzstūris, kam ir deviņi stūri
- daudzstūrveidīgs Daudzstūrveida, daudzstūrains
- daudzšķautņu Daudzšķautņains (1)
- daudzšķautņu Daudzšķautņains (2)
- pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām
- ektoblasts Daudzšūnu dzīvnieka embrija ārējais šūnu slānis, ārējā dīgļlapa, ektoderma
- metazofi Daudzšūnu dzīvnieki
- metazoji Daudzšūnu dzīvnieki
- organoģenēze Daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēku) dīgļa attīstības stadija, kurā no dīgļlapām (ektodermas, entodermas un mezodermas) veidojas orgāni un to sistēmas
- gastrocēle Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa dobums gastrulas stadijā
- mezoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa vidējā dīgļlapa, kas atrodas starp ektodermu un entodermu; trešā dīgļlapa
- gastrulācija Daudzšūnu dzīvnieku dīgļlapu veidošanās
- gastrula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija (pēc blastulas stadijas), kurā izveidojušās divas (sūkļiem, zarndobumaiņiem) vai trīs dīgļlapas (pārējiem dzīvniekiem, cilvēkam)
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija; dīgļa pūslis
- morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums
- mezenhīma Daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka dīgļa saistaudi tā agrīnajās attīstības stadijās
- mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu
- drostalošanās Daudzšūnu organismu embrionālās attīstības stadija - olšūnu dalīšanās
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla
- multicelulārs Daudzšūnu-; daudzkameru-
- metazoa Daudzšūņi
- klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus
- bvanga Daudzu afrikāņu cilšu "slepenā biedrība", kas nodarbojas ar dziedniecību
- oogonijs Daudzu aļģu un zemāko sēņu sievišķais dzimumorgāns
- peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām
- megasporofils Daudzu augstāko augu pārveidojusies lapa, uz kuras attīstās megasporangijs
- Mulungu Daudzu Austrumāfrikas tautu pirmsencis un lietus dievība
- gājiens Daudzu cilvēku organizēta iešana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos, saskaņā ar tradīcijām u. tml.)
- gājienis Daudzu cilvēku organizēta iešana, piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos
- nāciens Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos); gājiens (3)
- staigāšana Daudzu cilvēku pārvietošanās, pārcelšanās uz citu darba vai dzīves vietu
- vokzals Daudzu cilvēku tukša pļāpāšana
- policistoze Daudzu cistu (3) veidošanās
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums
- klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums
- MIMD arhitektūra daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Multiple Instruction stream, Multiple Data stream")
- babīte Daudzu lauku ezeru apzīmējums Kurzemē
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu
- polineirīts Daudzu nervu iekaisums
- lielkrusts Daudzu ordeņu augstākā šķira, ko valkā parasti platā lentā
- zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums
- multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums
- polisoma Daudzu ribosomu un vienas informācijas ribonukleīnskābes komplekss
- somatogāmija Daudzu sēņu dzimumprocess, kur kopā saplūst divas veģetatīvas sēņotnes šūnas
- leikosavienojumi Daudzu ūdenī nešķīstošo organisko krāsvielu reducētās formas, izmanto audumu krāsošanai
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu
- internacionāle Daudzu valstu sociālistisko un komunistisko organizāciju un partiju himna
- puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums
- polionīmija Daudzu vārdu vai īpašvārdisku nosaukumu piemitība vienam objektam
- nauplijs Daudzu vēžu planktonisks kāpurs
- cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus
- neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
- daudzējība Daudzums
- daudzība Daudzums
- daugums Daudzums
- gāzums Daudzums
- kvantitāte Daudzums
- kvantums Daudzums
- pulkums Daudzums
- masa Daudzums, arī apjoms (piemēram, vielai)
- tirāža Daudzums, kādā tiek izgatavoti (viena veida priekšmeti)
- pusķērze Daudzums, kas ietilpst pusē groza
- virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu
- nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē
- šipirkstis Daudzums, ko var saņemt ar diviem pirkstiem
- vediens Daudzums, ko ved vienā reizē
- manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas
- knudze Daudzums, masa
- vēza Daudzums, rinda, virkne
- apmērs Daudzums, skaitliskā izteiksmē
- piecsimt Daudzums, skaits
- pusotrs Daudzums, skaits "1 1/2" (viens un viena puse)
- viens Daudzums, skaits 1
- triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu
- desmit Daudzums, skaits 10
- simt Daudzums, skaits 100
- tūkstoš Daudzums, skaits 1000
- tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām
- miljards Daudzums, skaits 1000000000; kopa, kas sastāv no 1000000000 vienībām
- vienpadsmit Daudzums, skaits 11
- trīspadsmit Daudzums, skaits 13
- četrpadsmit Daudzums, skaits 14
- sešpadsmit Daudzums, skaits 16
- astoņpadsmit Daudzums, skaits 18
- deviņpadsmit Daudzums, skaits 19
- divi Daudzums, skaits 2
- divarpus Daudzums, skaits 2 1/2
- divdesmit Daudzums, skaits 20
- divsimt Daudzums, skaits 200
- trīs Daudzums, skaits 3
- trīsarpus Daudzums, skaits 3 1/2
- trīsdesmit Daudzums, skaits 30
- trīssimt Daudzums, skaits 300
- četri Daudzums, skaits 4
- četrarpus Daudzums, skaits 4 1/2
- četrdesmit Daudzums, skaits 40
- četrsimt Daudzums, skaits 400
- pieci Daudzums, skaits 5
- piecarpus Daudzums, skaits 5 1/2
- piecdesmit Daudzums, skaits 50
- pussimts Daudzums, skaits 50; puse simta (2)
- puskvadriljons Daudzums, skaits 500 000 000 000 000, puse kvadriljona (1)
- pusmiljons Daudzums, skaits 500 000; puse miljona (2)
- seši Daudzums, skaits 6
- sešdesmit Daudzums, skaits 60
- sešsimt Daudzums, skaits 600
- septiņi Daudzums, skaits 7
- septiņdesmit Daudzums, skaits 70
- septiņsimt Daudzums, skaits 700
- astoņi Daudzums, skaits 8
- astoņdesmit Daudzums, skaits 80
- astoņsimt Daudzums, skaits 800
- deviņi Daudzums, skaits 9
- deviņdesmit Daudzums, skaits 90
- deviņsimt Daudzums, skaits 900
- padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
- gauja Daudzums, vairums; bars, pulks
- jega Daudzums, vaurums
- Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka
- apslaukt Daudzus apkrāpt kāršu spēlē vai veikalnieciskos darījumos
- gadiem Daudzus gadus
- poliarhija Daudzvaldība; valsts iekārta, kurā valda daudzi vai vismaz vairāki
- multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas
- multilingvs Daudzvalodīgais, tas, kas brīvi runā vairāk nekā divās valodās
- multilingvāls Daudzvalodu; daudzvalodīgs, tāds, kas prot vairāk nekā divas valodas
- daudzvārdīgums Daudzvārdība
- Marjanovas ezers Daudzvārdu ezers Dunavas pagastā
- Marinovas ezers Daudzvārdu ezers Dunavas pagastā
- daudzveidīgums Daudzveidība (1)
- daudzveidīgums Daudzveidība (2)
- somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas
- daudzkrāsains Daudzveidīgs
- daudzplākšņains Daudzveidīgs
- dažējāds Daudzveidīgs
- bagāts Daudzveidīgs (formu, nianšu, elementu ziņā)
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums
- skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.)
- komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts
- raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi)
- samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā)
- sorbitāns Daudzvērtīgā spirta atvasinājumi
- polivalents Daudzvērtīgs
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
- alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai
- aerobuss Daudzvietīga (virs 500 vietu, senāk arī 250-500 vietu) pasažieru lidmašīna
- multiplekss Daudzzāļu kinoteātris
- polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos
- daudzzarains Daudzzaru
- ķezis Daudzzaru dakša graudu vētīšanai
- križuks Daudzzaru dakšas vētīšanai
- ķeblis Daudzzaru dakšas, ko izmanto graudu vētīšanai un atdalīšanai no pelavām
- vēķis Daudzzaru koka dakšas ar ko rijā labību ceļ uz vētīšanas sieta
- ugunspupa Daudzziedainā turku pupa - kultivēts 2-3 m garš krāšņumaugs, zied no jūnija līdz septembrim, ķekari daudzziedaini, garāki par lapām, stublājs vijus, ziedi raibi vai sarkani un balti, pākstis grubuļainas
- daudzziedu Daudzziedains
- mugurkauli Daudzziedu mugurene ("Polygonatum multiflorum")
- turkpupa Daudzziedu pupiņa ("Phaseolus multiflorus")
- caurvilcis Daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem
- kāpeklis Daudzžuburaina dakša, ar ko izkāpj no vezuma mēslus
- daudzžuburains Daudzžuburu
- Dauga Daugava
- Doģene Daugava
- Duena Daugava
- latviešu tautas likteņupe Daugava
- Lebjava Daugavas atteka Doles salā, Salaspils novada Salaspils pagastā; Lebge; Lebje; Ļeblova
- Ceļa Daugava Daugavas atteka gar Doles salas labo krastu
- Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā
- Helodes pseudominutus Daugavas dumbrainis
- DF Daugavas fonds
- daugulis Daugavas ielejas apdzīvotājs
- Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi
- daugavmala Daugavas krastmala
- Zunds Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu, sākas no Āgenskalna līča un beidzas Daugavā pie Podraga, platums - 50-200 m, dziļums - 3-7 m (augšteci sauc par Āzeni); Zunda
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
- Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
- Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
- Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
- Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
- Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe
- Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna
- Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe
- Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km
- Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
- Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts
- Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis
- Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
- Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km
- Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
- Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā
- Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
- Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
- Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē
- Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas
- Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
- Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
- Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe
- Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička
- Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
- Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
- Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
- Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē
- Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens
- Ilūkste Daugavas kreisās pietekas Berezaukas labā satekupe Augšdaugavs novadā, iztek no Lukšta ezera Lietuvā, garums - 53 km (Latvijā 37 km), kritums - 54 m
- Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī
- Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe
- Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā
- Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
- Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere
- Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste
- Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā
- Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km
- Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā
- Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
- Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka
- Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
- Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
- Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera
- Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
- Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis
- Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4 km
- Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
- Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene
- Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
- Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
- Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
- Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
- Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā
- Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
- Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
- Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē
- Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē
- Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta)
- daugavmale Daugavas mala, krasts
- daugmale Daugavas mala, krasts
- Zahodņaja Dvina Daugavas nosaukums Baltkrievijā
- Zapadnaja Dvina Daugavas nosaukums tās augštecē, Krievijas Tveras, Pleskavas un Smoļenskas apgabalā
- aizdaugava Daugavas otrs krasts
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
- pārdaugava Daugavas pretējā puse
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
- Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
- Crataegus x dunensis Daugavas vilkābele
- Duenaminde Daugavgrīva
- Duenamunde Daugavgrīva
- Skanste Daugavgrīva
- Usķdvinska Daugavgrīva
- Buļļu sala Daugavgrīvas sala, kas atrodas starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei
- dreiskieši Daugavpills novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Dreiski" iedzīvotāji
- Daudzis Daugavpils
- dēpils Daugavpils
- Duenaburg Daugavpils
- Sallonay Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums
- Sallonaiskaja Daugavpils apriņķa Salienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- DĶŠR Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca
- Dinaburga Daugavpils nosaukums 1275.-1656. g. un 1667.-1893. g.
- Borisogļebska Daugavpils nosaukums 1656.-1667. g.
- Bērzine Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
- Bārtuli Daugavpils novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" otrs nosaukums latgaliski
- Vecsaliena Daugavpils novada apdzīvotās vietas "Červonka" bijušais nosaukums
- biķernieki Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
- bramanišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Bramanišķi" iedzīvotāji
- lielkrieviņi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrieviņi" iedzīvotāji
- pantelišķi Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Pantelišķi" iedzīvotāji
- zvirgzdinieši Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji
- brigenieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji
- jāņciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" iedzīvotāji
- jaunciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaisciems" iedzīvotāji
- līdumnieki Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- Demenskaja Daugavpils novada Demenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- bicānieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" iedzīvotāji
- Beneslausku Bicāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants
- Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski
- Beneslausku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Bicāni" nosaukuma variants latgaliski
- Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski
- Muolišku Bycāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Moļišku Bicāni" nosaukums latgaliski
- parīžāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Parīža" iedzīvotāji
- Pipiri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukuma variants
- Pipyri Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Pipari" nosaukums latgaliski
- stradišķieši Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Stradišķi" iedzīvotāji
- svečinieki Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Svenči" iedzīvotāji
- berķenelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" (agrāk "Berķenele") iedzīvotāji
- birkinelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" iedzīvotāji
- dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
- jeruzalemieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Jerusalimka" (senāk - "Jeruzaleme") iedzīvotāji
- palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji
- piļušinieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Piļušina" iedzīvotāji
- romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji
- ķeisenieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiši" iedzīvotāji
- podānieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Podāni" iedzīvotāji
- salinieki Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
- samukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Samukakts" iedzīvotāji
- somukaktieši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Somukakts" iedzīvotāji
- stūrīši Daugavpils novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrīši" iedzīvotāji
- berkavieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji
- gundedzietis Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Gundegas" iedzīvotāji
- mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji
- randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji
- aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji
- cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji
- juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji
- Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums
- rimsieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji
- bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji
- būkštieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Būkšti" iedzīvotāji
- kokinieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kokeni" iedzīvotāji
- rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji
- kurcumieši Daugavpils novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Kurcums" iedzīvotāji
- cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji
- goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
- grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji
- kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji
- locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji
- markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
- vecpilieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
- samagalieši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Samagals" iedzīvotāji
- Aizupīši Daugavpils novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Tartaki" bijušais nosaukums
- faltonieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faltona" iedzīvotāji
- lielbornieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielborne" iedzīvotāji
- padunajieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
- padunajišķi Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Padunaja" iedzīvotāji
- sīķelieši Daugavpils novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Sīķele" iedzīvotāji
- baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji
- bruņenieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji
- bruņišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji
- vitānišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Vitānišķi" iedzīvotāji
- Skrundaļinskaja Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Skrundalina Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- kaķīši Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Kaķīši" iedzīvotāji
- urbānišķi Daugavpils novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Urbānišķi" iedzīvotāji
- elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji
- liellasieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Liellaši" iedzīvotāji
- savišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Savišķi" iedzīvotāji
- tābarieši Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Tabore" iedzīvotāji
- Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums
- sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
- Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants
- Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants
- catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji
- kleķerieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kleķeri" iedzīvotāji
- Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski
- Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski
- DPU Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (tagad - Daugavpils Universitāte)
- DPI Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad - Daugavpils Universitāte)
- PKR Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca
- grīvieši Daugavpils pilsētas daļas "Grīva" iedzīvotāji
- nīderkūnieši Daugavpils pilsētas daļas "Nīderkūni" iedzīvotāji
- daugavpilieši Daugavpils pilsētas iedzīvotāji
- Dvinska Daugavpils pilsētas nosaukums 1893.-1920. g.
- Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā
- Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
- Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
- Duenhof Daugmale
- kupolpaugurs Daugulis - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā
- Daugeln Dauguļi
- Salienas dzirnavezers Dauguļu dzirnavezers Salienas pagastā
- Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- Daugeln Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums
- Daugeļnskaja Dauguļu pagasta (pastāvēja līdz 1949. g., tagad teritorija iekļauta Kocēnu novada Dikļu pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā) bijušais nosaukums krieviski
- Elymus dahuricus Daurijas ciņuvārpata
- Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus")
- Gentiana dahurica Daurijas genciāna
- Larix gmelinii Daurijas lapegle
- Cimicifuga dahurica Daurijas sudrabsvece
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam
- dauziķis Dauzeklis
- pliešuks Dauzeklis
- daužaka Dauzeklis (1)
- daužava Dauzeklis (1)
- dauzka Dauzeklis (1)
- dauzs Dauzeklis (1)
- Dauziņezers Dauziņu ezers Ļaudonas pagastā
- balstakāt Dauzīt
- būkšināties Dauzīt
- daudzīt Dauzīt
- drauvēt Dauzīt
- plakarēt Dauzīt
- traiķēt Dauzīt
- dauzīties Dauzīt (5)
- āmarēt Dauzīt ar āmuru
- muzgot Dauzīt ar dūri
- boncāt Dauzīt ar kādu smagu priekšmetu
- pinkulēt Dauzīt ar nūju
- žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma)
- žagarēt Dauzīt ar rīksti
- springulēt Dauzīt ar sprunguli
- puncāt Dauzīt ar vāli (veļu)
- norabāt Dauzīt graudus (no labības kūļa) un pabeigt dauzīt
- atdauzīt Dauzīt nost
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult
- svikšķināt Dauzīt sevi ar asti (par zirgu, kas gaiņā knišļus)
- plundurēties Dauzīt spārnus, šad un tad plivināt spārnus
- kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī
- blēķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
- blieķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs
- blāķēt Dauzīt vālēm māla kulu, lai tas paliek sīksts un izturīgs; blieķēt 2
- traicīt Dauzīt, aptēst
- noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt
- mizāt Dauzīt, kult
- zolēt Dauzīt, pērt
- baugāt Dauzīt, sist
- džandžalēt Dauzīt, sist
- kļaustīt Dauzīt, sist
- džandžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu)
- džendžalāt Dauzīt, sist (ar pātagu)
- talzīt Dauzīt, sist, pērt
- sluināt Dauzīt, vairākkārtīgi stipri sist
- klapēt Dauzīt; klauvēt
- šnicelis Dauzītas teļa gaļas cepetis no sāngabala (kotletes); šnicele
- baldīties Dauzīties
- daudzīties Dauzīties
- drasēties Dauzīties
- žaikstīties Dauzīties
- dauzīt Dauzīties (3)
- dauzties Dauzīties (5)
- dalzāt Dauzīties apkārt
- lemperēt Dauzīties apkārt
- ļurzāties Dauzīties apkārt, blandīties
- valcīties Dauzīties apkārt, blandīties
- blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot
- lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot
- lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot
- aisīt Dauzīties, dauzoties smieties
- ņagāties Dauzīties, kauties
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- trakuļot Dauzīties, muļķoties, priecāties
- blazdoties Dauzīties, plēsties
- rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt
- delverēties Dauzīties, plosīties; niekoties, blēņoties
- virskot Dauzīties, plūkties
- virskoties Dauzīties, plūkties
- jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
- amplēties Dauzonīga, piedauzīga uzvešanās
- baucis Dauzoņa
- daudzokņa Dauzoņa
- dauzakņa Dauzoņa
- dauzaknis Dauzoņa
- dauzāks Dauzoņa
- dauzoknis Dauzoņa
- dauzonis Dauzoņa
- jandalētājs Dauzoņa
- pleša Dauzoņa
- plešans Dauzoņa
- rītelis Dauzoņa
- žārga Dauzoņa, kāds, kas daudz runā un kliedz
- plaiceklis Dauzoņa, nemiera gars
- rovelis Dauzoņa, nevaldāms zēns
- slāna Dauzoņa, padauza
- drēbelis Dauzoņa, palaidnieks
- dauža Dauzoņa; netikle
- apdauzīt Dauzot (visapkārt, no visām pusēm), apstrādāt
- aizdauzīt Dauzot aiztaisīt ciet
- nodauzīt Dauzot atdalīt nost
- iedauzīt Dauzot iebojāt
- izklapēt Dauzot izdabūt (no kā, parasti ko sīku)
- izdauzīt Dauzot izkratīt (piemēram, smiltis, putekļus)
- pārdauzīt Dauzot izkult (parasti rudzus)
- izskurināt Dauzot izpurināt
- izklapēt Dauzot iztīrīt
- izplītēt Dauzot iztīrīt (no putekļiem)
- izpleitēt Dauzot iztīrīt (piemēram segu, mēteli)
- izdauzīt Dauzot iztīrīt (priekšmetu)
- izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus)
- izklapēt Dauzot izveidot (ko vēlamajā formā)
- izklopēt Dauzot izveidot (ko vēlamajā formā)
- izdauzīt Dauzot izveidot, radīt (kur, piemēram, robu)
- piedauzīt Dauzot ko, radīt (piemēram, lauskas)
- paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu)
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā
- pievelēt Dauzot piegludināt
- pārdauzīt Dauzot radīt (kam) caurumu, bojājumu; dauzot pārdalīt
- bunkšināt Dauzot radīt dobju troksni
- iedauzīt Dauzot radīt, ieveidot (piemēram, robu)
- dadauzīt Dauzot sasmalcināt (ko) vēl smalkāku
- piedauzīt Dauzot sasmalcināt pietiekami, daudz
- izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt)
- sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst
- staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- atdīdīt Dauzoties, trakojot atbīdīt
- davallia Davālijas
- pūslīšu davālija davāliju suga ("Davallia bullata")
- Kanāriju davālija davāliju suga ("Davallia canariensis")
- Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy")
- Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
- Davelnīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
- Davelnīšu Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
- Delvenīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
- dažviet Dažā vietā, dažās vietās; vietumis
- heterestēzija Dažāda ādas jutība blakus apvidos
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība
- burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
- burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa
- cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos
- cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai
- metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana
- pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds
- heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa
- cereālijas Dažāda labība
- smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā
- koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns
- heterosporija Dažāda lieluma sporu (mikrosporu un makrosporu) veidošanās 1 sugas augļiem
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
- enharmonija Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņa
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā)
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas
- borāti Dažāda sastāva borskābju sāļi
- pertusīns Dažāda sastāva tumši brūns šķidrums, ko lieto pret garo klepu, pamatā timiāna ekstrakts ar piemaisījumiem
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai
- šolē Dažāda smalkuma nebalināts linu audekls, ko nereti lieto kā kanvas audumu
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
- guve Dažāda veida ienākumu gūšana, jeb pelnīšanās, arī peļņā iešana un peļņā braukšana
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
- koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā
- pretdempings Dažāda veida pretsoļi cīņā ar dempingu, kas bieži vien ir protekcionisms
- piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai
- heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums
- verķis Dažādas aizsardzības būves un ierīces cietokšņos (aizsargvaļņi, forti u. c)
- bodhi Dažādās budisma skolās "pamošanās" vai "ideāla gudrība", vai augstākā apskaidrība
- sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus
- granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās
- neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.)
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas)
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
- parafīlijas Dažādas formas sūnu stumbru izaugumi
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā)
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija
- vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība
- izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem
- ķizikas Dažādas lietas, sazin kas
- blaugas Dažādas mantas, grabažas
- atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot
- lašņas Dažādas nederīgas lietas, visu veidu atkritumi
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas
- depresivitāte Dažādas nomāktības formas
- daž. Dažādās nozīmēs, dažādi
- križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas
- miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā
- dermotonija Dažādas procedūras ādas uzlabošanai, kā piem., ādas elastīguma pastiprināšana, rētu un grumbu izlīdzināšana
- gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti
- porante Dažādas sīkas un lielas mantas
- sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā
- hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus
- biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma
- sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai
- vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes
- alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī
- civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri
- paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem
- gvaiša Dažādas zirgu kaites, slimības, miesas trūkumi
- dažaidiņ Dažādi
- diversa Dažādi
- izkārpaļāt Dažādi, robaini, nepilnīgi izcirpt
- šā (un) tā Dažādi; visādi
- dažaidība Dažādība
- diskrepance Dažādība, divu jēdzienu nesaskaņa
- plantācija Dažādiem specializētiem saimnieciskiem mērķiem ierīkojama un audzējama koku un krūmu audze
- callicladium Dažādlapes
- dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!"
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos
- izplīvot Dažādos virzienos plīvot
- vērpata Dažādos virzienos veldrē sakritusi labība
- krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam
- diversificēt Dažādot, daudzveidot
- dažādīgs Dažāds
- dažaidīgs Dažāds
- dažaids Dažāds
- diverss Dažāds
- dižaids Dažāds
- daudzveidīgs Dažāds, atšķirīgs
- diferents Dažāds, atšķirīgs
- katrāds Dažāds, katram savs, atšķirīgs
- raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu)
- aeschnidae Dažādspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimta
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
- spāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Libellulidae"), Latvijā konstatēts 15 sugu
- ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus
- frenata Dažādspārnu tauriņu apakškārta
- politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums
- borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums
- sloboda Dažādu apdzīvoto vietu nosaukums Krievijā 11.-17. gs., kuru iedzīvotāji uz laiku bija atbrīvoti no valsts nodokļiem
- elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību
- epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī
- heterokarpija Dažādu augļu veidošanās vienam augam
- antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase
- liofilizācija Dažādu bioloģisku objektu (audu, orgānu) žāvēšana (atūdeņošana) zemā temperatūrā un dziļā vakuumā
- smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem
- heteroklīze Dažādu deklinēšanas vai konjugēšanas tipu apvienojums nomena, vietniekvārda vai darbības vārda paradigmā
- flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei
- krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas
- multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā
- impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā
- alankāra Dažādu formas rotājumu (metaforas, salīdzinājumi, epiteti, vārdu un skaņu spēles, vārdformas u. tml.) teorija indiešu poētikā, kas izveidojās 7.-9. gs.
- navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
- kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu
- kontaktekzēma Dažādu kairinātāju radīts ādas iekaisums; kontaktdermatīts
- popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā
- simultanskola Dažādu konfesiju bērnu kopmācība
- degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls
- pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
- konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms
- iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības
- balināšana Dažādu materiālu (papīra, ādas, auduma u. c.), izstrādājumu un produktu atkrāsošana
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
- porakas Dažādu mēslu sajaukums
- porumi Dažādu mēslu sajaukums
- puromi Dažādu mēslu sajaukums
- borumi Dažādu mēslu sajaukums; porumi
- aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums
- polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- vitelāze Dažādu mikroorganismu enzīms, kas sarecina olas dzeltenumu
- tanatocenoze Dažādu mirušu dzīvnieku (arī augu) sakopojumi, no kuriem vēlāk veidojas apbedījumi
- kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti
- svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
- palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā
- pašnovade Dažādu objektu (raķetes, torpēdas utt.) kustības automātiskas vadības paņēmiens, kad to novadi mērķī veic tajās esošās borta ierīces
- patrulēšana Dažādu objektu un karamantu apsargāšanas metode, veicot sardzes dienestu
- mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.)
- komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts
- ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi
- monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas
- lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem)
- oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru
- teokrāsija Dažādu pagānisku dievu sakušana jeb reliģisks sinkrētisms
- eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā
- kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības
- puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem
- bronhomikoze Dažādu patoloģisku sēņu ierosināta bronhu slimība
- ķelsis Dažādu produktu vai vielu maisījums
- nivelēšana Dažādu punktu relatīvā augstuma noteikšana, piem., gaisakuģa agregātu savstarpējā stāvokļa noteikšana
- metiss Dažādu rasu piederīgo pēcnācējs
- sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas
- mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā
- izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa
- poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits)
- kolorēšana Dažādu seno skaņkārtu elementu epizodiska parādīšanās mažora vai minora tonalitātē
- svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki
- kriķi Dažādu sīkumu čupa
- polifunkcionalitāte Dažādu skaņu akordu funkciju (tonikas, subdominantes vai dominantes) apvienojums vienā saskaņā
- fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis
- konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti
- zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai
- kolpocitogramma Dažādu šūnu tipu grafisks pieraksts, kuri novēroti no maksts gļotādas iztriepē
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
- atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi
- politonālisms Dažādu tonalitātu vienlaicīgs savienojums
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
- enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
- veltīšana Dažādu velšu rituāla ziedošana, dāvināšana
- deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis
- alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts
- pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos
- kodominance Dažādu viena gēna alēļu komplementārās mijiedarbības veids, to vienlaicīga izpausme heterozigotā
- oinografija Dažādu vīnu aprakstīšana
- algas Dažādu zemāku augu nosaukums, kuri aug ūdenī vai miklumā; aļģe
- silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus
- koituss Dažādu, gan tradicionālu, gan netradicionālu, dzimumakta formu un veidu kopējs nosaukums
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums
- heterostachyae Dažādvārpu grīšļi
- grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
- kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars)
- tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks)
- principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem
- ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
- krembles Dažas glumas sēņu sugas
- neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes
- robers Dažās kāršu spēlēs (bridžā, vistā) - noslēgta partijas daļa
- rekontrā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "kontrā" un spēles likmes četrkāršošana
- suprā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "rekontrā" un spēles likmes astoņkāršošana
- mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs
- hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords
- kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas)
- anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu
- perdrigones Dažas ļoti garšīgas plūmes baltā, zilā, sarkanā vai melnā krāsā
- dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem
- lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai)
- firmans Dažās musulmaņu zemēs - sultāna, šaha vai cita valdnieka rīkojums, dekrēts
- heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12
- neofrēnija Dažas psihisko slimību formas agrā bērnībā
- nodžavāt Dažas reizes žagoties
- kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
- līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs
- serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks
- parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai
- bakalaurs Dažās valstīs - akadēmiskais grāds, ko iegūst, beidzot vidusskolu
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu
- šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli
- milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
- fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3)
- prokaīns Dažās valstīs lietots saīsināts nosaukums paraamīnobenzoildiērīlamīnoetanola hidrohlorīda preparātiem
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai
- tasāt Dažās vietās aiztēst
- apbrukt Dažās vietās izirst
- vietām Dažās vietās; dažviet
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā)
- posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks
- dažubrīd Dažbrīd
- dažnedažāds Daždažāds
- dažudien Daždien
- kriptonīms Daži burti, kuri neveido vārdu, bet to aizstāj
- akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu
- pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas
- subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
- dažai Dažkārt
- mežputni Dažkārt (literatūrā) medņu dzimtas putni
- šķipsna Dažkārt arī saujas nozīmē
- šķipste Dažkārt arī saujas nozīmē
- gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties
- atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt
- izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt
- Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums
- trusliens Dažkārt izmantots pļavas nosaukums
- jukava Dažkārt kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā lietota garuma mērvienība, kas vienāda ar 1 femtometru (10^-15^ m)
- Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums
- dzintarjūra Dažkārt lietots Baltijas jūras nosaukums
- Grūšļova Dažkārt lietots Briežuciema nosaukums
- biblioloģija Dažkārt lietots grāmatniecības metodoloģijas nozīmē; dažkārt tā apzīmēja visu, kas saistīts ar grāmatniecību
- Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm
- Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums
- Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
- astere Dažkārt tā dēvē miķelīti ("Aster"), pēc tās latīniskā nosaukuma
- Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija)
- lauris Dažkārt zaķa apzīmējums tautasdziesmās
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā
- radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti
- patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
- bice Dažos apvidos aita
- bika Dažos apvidos auns
- bezniks Dažos apvidos bezdelīga
- bimbaļi Dažos apvidos kartupeļi
- gulbes Dažos apvidos kartupeļi
- gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne
- blužņa Dažos apvidos liesas nosaukums
- bluzne Dažos apvidos liesas nosaukums
- čiguzis Dažos apvidos mājas zvirbulis
- nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu
- ciguzis Dažos apvidos putnu nosaukums: zvirbulis, dzeltenā stērste
- čāgāns Dažos apvidos rāpulis (čūska)
- naksnenīce Dažos apvidos rudzupuķe
- pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
- čaba Dažos apvidos varde
- kobiņš Dažos apvidos varde
- biņģis Dažos apvidos vērsis
- inciņi Dažos apvidos vītolu (kārklu) ziedkopas
- indikāns Dažos augos esoša viela, kas dod zilo indigo krāsu
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām
- Vindava Dažos dokumentos minēts Ventspils nosaukums (19. gs. un 20. gs. sākumā)
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā
- nei Dažos gadījumos aizvieto "ne" savienojumā ar vietniekvārdu vai apstākļa vārdu
- vecgaspaža Dažos gadījumos vārnas nosaukums
- mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām
- mīkālis Dažos novados Miķeļa un Miķeļu dienas nosaukums
- cermauksis Dažos novados sermuļa nosaukums
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā
- dažkārt Dažreiz
- dažureiz Dažreiz
- kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās
- veneti Dažreiz lietots venedu nosaukums
- tasto Dažreiz pirkstu laipa
- biljards Dažreiz tā sauc triljonu
- oksihematoporfirīns Dažreiz urīnā atrodams pigments, hematoporfirīna atvasinājums
- dažbēd Dažreiz, brīžiem, dažkārt
- dažubān Dažreiz, dažkārt, bieži
- palaikam Dažreiz, reizumis
- daždien Dažreiz; dažu dienu
- kādreiz Dažreiz; šad tad; kādu reizi
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis
- kāds Dažs (2); nedaudz
- kas Dažs (3)
- dažlabs Dažs labs
- vienotrs Dažs, kāds
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais)
- atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds
- cits Dažs, viens, kāds (no pārējiem)
- dažuviet Dažviet
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam
- vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam
- Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama
- Anša Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem; arī upura tiesas dievība, kas, tāpat kā Dakša, atbild par upura sadalīšanu
- Daugavīte dem. --> Daugava
- Develnīša Develnīša ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
- Develnīšu Develnīšu ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
- Nikuradzes diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
- Mūdija diagramma diagramma, kas attēlo sakarību starp Darsī koeficientu (tas nosaka hidraulisko pretestību plūsmai), Reinoldsa skaitli un caurules relatīvo raupjumu
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
- DDE dinamiskā datu apmaiņa (angļu "Dynamic Data Exchange")
- Dairdava Dire Dava - pilsēta Etiopijā
- Skrīve Dīvaja, Daugavas pieteka
- Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi
- Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Dzirnupīte Donaviņa, Daugavas pieteka
- Mācītājupīte Donaviņa, Daugavas pieteka
- Tonaviņa Donaviņa, Daugavas pieteka
- Dubna Dubnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
- Daugavas dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes pseudominutus"), atrodams tikai Daugavas senlejā
- daidzenieki Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Daidzes" iedzīvotāji
- Dworczane Dvorčānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
- Baltijas dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza baltica")
- asinssarkanā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza cruenta")
- Fuksa dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza fuchsii")
- stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
- plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama
- Rusova dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza russowii")
- čūskenaji Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza")
- dzegužpuķe Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza")
- orchidejas Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza")
- dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros
- traķene dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- baltdriģenes Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- caurdure Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- caurdures Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- caurdurzāle Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- caurdurzāles Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- eņģeļtaure Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- nokamps Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- padziras Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- runčābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- sētābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- tracenes Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- trakene Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- trakine Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- trakumābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- velābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- vilkābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- zeltābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
- Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
- Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Grīva Dzelzceļa stacija Daugavpilī, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Kurcums, 7 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1862. g. ar nosaukumu "Kalkuhnen", 1920.-1922. g. saucās "Kalkuni"
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils
- Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Dzelznīca Eglona, Daugavas pieteka
- Eglaine Eglona, Daugavas pieteka
- Egļone Eglona, Daugavas pieteka
- Eglūne Eglona, Daugavas pieteka
- UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē
- EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work")
- asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association")
- EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem
- Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
- Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā
- Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
- derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis
- dabēsija Ēriku dzimtas ģints ("Daboecia"), dekoratīvi krūmi, maz ziemcietīgi
- kaitagi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas dienvidaustrumos, priekškalnēs, tuvu radniecīgi dargiem un ar tiem saplūst, runā dargu valodas dialektā
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
- Ezer Ezera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
- Czenczi Ezereņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
- Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
- Dāmenezers ezers Aiviekstes pagastā, 9 km uz ziemeļiem no Pļaviņām, platība - 15,3 ha, garums - 650 m, platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, akačainos krastos, nepieejams, aizaug; Damenes ezers; Dāmenes ezers; Dāmeņa ezers
- Adatiņa ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers
- Avilis ezers Augštaitijas augstienē, Lietuvā, platība - 1090 ha, vidējais dziļums 3,6 m, lielākais - 14 m, 18 salu, noteka uz Daugavas pieteku Laucesu
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
- Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
- Aklezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops
- Baltais ezers ezers Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība — 1,1 ha; Boltiņkijs ezers, Svetļenkas ezers; Svetļinkijs ezers
- Garasts ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers
- Janovas ezers ezers Dagdas pagastā pie Andzeļu pagasta robežas, platība — 23,7 ha; Beitānu ezers; Puteņu ezers
- Opsas ezers ezers Dagdas pagastā, platība - 16 ha
- Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers
- Purpļu ezers ezers Dagdas pagastā, platība — 7,3 ha
- Iļzeits ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā pie Pauliņiem, platība - 14,1 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~350 m, lielākais dziļums - 3,9 m; Ildzis; Ilza ezers; Paulānu ezers
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Andzeļu pagastā, platība - 21 ha, garums - \~1,1 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Ildzis; Lielais Ildzis; Lielais Ilzes ezers
- Kaļveits ezers Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, platība - 33,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs, aizaugums 17%; Kalvišu ezers; Kalvīšu ezers
- Ildzs ezers Dagdas paugurainē, Kombuļu pagastā, platība - 18,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 14 m; Ildzītis; Ilzes ezers
- Iļdzeits ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers
- Galšūns ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers
- Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers
- Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers
- Kulis ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers
- Kairīšu ezers ezers Dagdas paugurainē, Svariņu pagastā, 175,7 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 8,1 m, eitrofs, aizaugums 9%; Kairišu ezers; Zamborovas ezers
- Balts ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers
- Melnais ezers ezers Daudzeses pagastā, platība - 1,2 ha; Melnezers
- Linezers ezers Daudzeses pagastā, platība - 3,3 ha; Liņezers
- Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers
- Gaišais ezers ezers Daugavpils novada Naujenes pagastā, platība — 6,3 ha; Gaišezers
- Bezdonka ezers Daugavpils pilsētā, platība - 1 ha
- Stropaka ezers ezers Daugavpils pilsētas austrumu nomalē, platība - 7,1 ha; Stropiņa ezers; Stropiņu ezers
- Gubiščes ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība - 5,4 ha
- Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers
- Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers
- Zirgezers ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers
- Plocins ezers Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu nomalē, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 5 m; Platinkas ezers; Plocinkas ezers; Plotičku ezers
- Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu nomalē, platība - \~7 ha; Lielais Trijkārtu ezers; Lielais Trikatas ezers; Trikorts
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
- Dambjakroga ezers ezers Jaunpils pagastā, platība - 5,8 ha; Dambīšu ezers
- Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers
- Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe
- Diunoklis ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 19,6 ha; Danakļa ezers; Dunakļa ezers; Dunekļa ezers
- Borauga ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 22,5 ha; Dauguļu ezers
- Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
- Lejas ezers ezers Ķekavas novada Daugmales pagastā, platība — 4,9 ha
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
- Lielais Košiuns ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Ezernieku pagastā, 208,5 m vjl., platība - 36,5 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 13,2 m, 2 salas (katra 0,1 ha); Kāšūns; Košena ezers; Patmalnieku ezers
- Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Jazinks ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
- Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
- Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
- Ots ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
- Drīdzs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
- Indrs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
- Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
- Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
- Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti
- Dēklainis ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers
- Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers
- Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers
- Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
- Daņilova ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,4 ha; Daņilovas ezers; Daņilovkas ezers
- Dancenes dīķis ezers Seces pagastā, platība - 44 ha; Danciņš
- Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas
- Fārenheits Fārenheits Daniels - vācu fiziķis (1686.-1736. g.)
- Finfa Finfa muiža (vācu "Fimf"), kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
- Fimf Finfa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei
- firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem
- Orchis fuchsii Fuksa dzegužpirkstītes "Dactylorhiza fuchsii" nosaukuma sinonīms
- attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos
- Gal-Muyža Galmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
- Galšums Galšūns, ezers Dagdas pagastā
- Rabšu ezers Galšūns, ezers Dagdas pagastā
- Galšūnu ezers Galšūns, ezers Dagdas pagastā
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava)
- Baltezera kanāls Gaujas-Daugavas kanāls
- Juglas kanāls Gaujas-Daugavas ūdensceļš, ko izbūvēja 20. gs. sākumā koku pludināšanai
- Bufaliszki Gelenavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
- Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā
- Gilgeričaja Gjuļgeričaja, upe Krievijas Dagestānas Republikā
- platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
- Maļutka Gļinovka, Daugavas pieteka
- kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Graužupe Graužupīte, Daugavas pieteka
- Dobais grāvis Greiva, Daugavas pieteka Jersikas pagastā
- Grivka Greiva, Daugavas pieteka Līvānu novadā
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs
- danaīdas grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Danaja 50 meitas, kas kāzu naktī nogalina savus vīrus un saņem dieva sodu - pēc nāves pazemes valstība liet ūdeni mucā, kam nav dibena
- Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles
- Aigipts Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes valdnieka Bēla dēls, Danaja dvīņubrālis, Linkeja tēvs
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Lakedaimona un Spartas meita, Agrosas valdnieka Akrisija sieva, Danajas māte
- Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu
- Ladons grieķu mitoloģijā - upes dievs Arkādijā, Okeāna un Tētijas dēls, Dafnes tēvs
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
- Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas
- Teāno grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas bija salaulāta ar Aigipta dēlu Fantu
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju
- Eiridike grieķu mitoloģijā - viena no piecdesmit Danaja meitām
- Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks
- Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs
- Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu
- daukstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukste" iedzīvotāji
- daukstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" iedzīvotāji
- dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji
- elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji
- krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji
- lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
- liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
- plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji
- ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji
- rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji
- starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji
- vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
- Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
- Komētforta dambis hidrotehniska būve Rīgā, Daugavgrīvā, uz ziemeļiem no Daugavgrīvas cietokšņa, uzbūvēts 1780. gados, lai regulētu Daugavas gultni un ziemeļrietumu virzienā izveidotu taisnu kuģu ceļu uz jūru
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia")
- ozolpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedalea")
- labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis")
- nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām
- nakšatras Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas, kuras identificēja ar zvaigznājiem Mēness ekliptikā
- Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
- Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe
- dartijieši Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Dartija" iedzīvotāji
- Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā (_Akjagaýa çöketligi_), Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km
- Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
- Amarbadžasgalants ievērojams objekts Mongolijā (_Amarbažasgalant_), Darhanūlas aimaka rietumos
- datnes beigu iezīme iezīme, kas seko tieši pēc pēdējā ieraksta datnē un atzīmē datnes beigas. Datnes beigu iezīme var ietvert arī kontrolsummu, ko izmanto datu pareizības pārbaudei
- Ignatowo Ignatovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
- Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils
- nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20:00 līdz 6:00
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu
- Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums
- Indra Indrica, Daugavas pieteka
- Indrica Indricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- damascēt Īpašā veidā apstrādāt tēraudu, izgatavojot Damaskas tēraudu
- Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti
- Suleimāns Islāma mitoloģijā - Daūda dēls; atbilst Bībeles Zālamanam
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
- Daudu avots izplūst Daudas upītes kreisajā krastā, Siguldas pagastā
- Izraēlas Valsts Izraēla, valsts pilnais nosaukums ( מדינת ישראל Medīnat Yisrā'el; دولة إسرائيل Dawlat Isrā'īl )
- Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu
- Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas
- Konstantinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Dagdas pagasta teritorijā un ziemeļrietumu stūris pievienots no bijušā Kapiņu pagasta teritorijas
- Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
- Beitānu ezers Janovas ezers Dagdas pagastā
- Puteņu ezers Janovas ezers Dagdas pagastā
- Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka
- Jasz-Muyža Jāsmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā
- hārlijs Jaudīgs motocikls, kas ražots 1903. g. dibinātajā uzņēmumā "Harley-Davidson Company"
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
- Pervomajka Jaunās Forštates mikrorajons Daugavpilī, ko PSRS laikā sauca par 1. Maija rajonu
- daudzesieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzese" iedzīvotāji
- jaunsērenieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsērene" iedzīvotāji
- lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
- Duenhof Jaunlīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
- daugavieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Daugava" iedzīvotāji
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga
- Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums
- daumantnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" iedzīvotāji
- dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji
- dakstēnieši Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Daksti" iedzīvotāji
- Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
- Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā
- Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta"), platība – 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.)
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā
- Ivone Joņupe, Daugavas pieteka
- Jāņupe Joņupe, Daugavas pieteka
- Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā
- Antarktīdas šaurums jūras šaurums Atlantijas okeāna dienvidos (_Antarctic Sound_), atdala Antarktīdas pussalu un Andersona salu no Brensfīlda, Žuenvila un Dandī salas
- Femerbelts jūras šaurums Baltijas jūras rietumos, starp Lollandes salu Danijā un Burgas salu Vācijā
- Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
- krambambulis kāds sens ļoti stiprs Dancigā gatavots ķiršu degvīns, vēlāk vispār stiprāks alkoholisks dzēriens
- Berghof Kalna muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
- Allahiekbers kalniene Turcijā (_Allahūekber Dağlari_), Erzurumas un Karsas ilā
- Akdags kalniene Turcijas dienvidos (_Ak Dağlar_), Muglas un Antaljas ilā
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
- Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m
- Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
- Sauleskalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
- Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
- Ida kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja
- Bagirpašas kalns kalns Turcijā (_Bağırpașa Dağı_), Tundželi ila ziemeļaustrumos, augstums - 3992 m
- Andijas grēda kalnu grēda Krievijā (_Andijskij hrebet_), Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu
- Banmašaņs kalnu grēda Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumos, augstākā virsotne - 3234 m (Dasjuešaņs)
- Samuras grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza austrumu daļā, Sānu grēdā, starp Samuras un Gjuļgeričajas upi, Krievijas Dagestānas Republikā, garums — 115 km, augstums — līdz 3844 m
- Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
- Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
- Mornas kalni kalnu grēda Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ņūri un Mornas un Daunas grāfistē, augstākā virsotne - 852 m (Slīvdonards)
- Akčali kalni kalnu grēda Turcijā (_Akçali Dağlari_), Mersinas ila dienvidrietumos
- Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns)
- Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags
- Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
- Kolup Kalupes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kalupes pagastā
- Kamieniec Kameņecas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
- parastā kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis glomerata")
- Ašersona kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis polygama syn. Dactylis aschersoniana, Dactylis glomerata subsp. polygama")
- CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- Kao Kao Dai - viena no Vjetnamas lielākajām sinkrētiskajām sektām, kas apvieno budisma, kristietības, daoisma un konfūcisma elementus
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
- Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m
- Uravas līcis Karību jūras Darjenas līča šaurās dienvidu daļas nosaukums
- Karakste Karikste, Daugavas pieteka
- Kāriekste Karikste, Daugavas pieteka
- Kārikste Karikste, Daugavas pieteka
- Zeļķa grāvis Kārklupīte, Daugavas pieteka
- Jeroslawka Kastera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Izvaltas pagastā
- Kašurdziņa Kašurga, Daugavas pieteka
- Kataras Valsts Katara, valsts pilnais nosaukums ("Dawlat Qaṭar")
- lezgīni Kaukāza tauta, daļa no Dagestānas un Azerbaidžānas ziemeļdaļas pamatiedzīvotājiem, runā lezgīnu val., ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus
- avāri Kaukāziešu tautība Dagestānā
- Kausa Kausupe, Daugavas pieteka
- Kausupīte Kausupe, Daugavas pieteka
- Kazimirow Kazimiravas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
- dāvidija Kizilu dzimtas ģints ("Davidia"), vidēja lieluma koki ar lielām lapām, dažkārt (Anglijā) dēvēts arī par kabatlakatiņu koku, dārzos tiek audzēta suga ("Davidia involucrata")
- Klusu Klusu ezers - atrodas Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 9,1 ha; Klusuma ezers; Klusumu ezers; Kruglišku ezers; Kruglišķu ezers
- Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri
- SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services")
- SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service")
- izvērses slots kontaktligzda, ar kuras starpniecību datoram var pievienot izvērses plates, lai papildinātu tā funkcionālās iespējas. Daudziem personālajiem datoriem ir vairāki izvērses sloti, kas paredzēti atmiņas palielināšanai, grafikas apstrādes iespēju paplašināšanai vai kādu speciālu ierīču pievienošanai
- KDP Korejas Darba partija (KTDR)
- Korsakowo Korsakovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
- ķegums Krāces Daugavā
- Gārdes krāces krāces Daugavā nepilnu kilometru augšpus Jēkabpils pilsētas austrumu robežas
- bojārieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Bojāri" iedzīvotāji
- jubelieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Jubeļi" iedzīvotāji
- Daiļidova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dailidova" bijušais nosaukums
- dargeļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Dargeļeva" iedzīvotāji
- Dauguli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski
- daugavieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji
- Priedaine Krāslavas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā
- Ruszendorf Krievciema muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Aiviekstes pagastā
- dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā)
- Kryzbork Krustpils muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus
- Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji
- DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns)
- piretri Kurvjziežu dzimtas augu ģints; no dažu šās ģints sugu - Dalmācijas un Kaukāza kumelīšu ziedkopām iegūst pulveri, ko lieto kaitīgu kukaiņu iznīcināšanai
- dālija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, \~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē \~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti \~15000 šķirņu
- Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
- bramberģieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģi" iedzīvotāji
- cerinieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Ceriņi" iedzīvotāji
- Līve Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" bijušais nosaukums
- daugmalieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Daugmale" iedzīvotāji
- līvenieši Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Līve" iedzīvotāji
- strēlnieki Ķekavas novada Daugmales pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
- Djungob-Brambergskaja Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Duenhob-Brambergshof Ķekavas novada Daugmales pagasta bijušais nosaukums vāciski
- daugavieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavas ciemats" iedzīvotāji
- Ķekava Ķekaviņa, Daugavas pieteka
- danieši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - galvenā dievu grupa, dievietes mātes Danu pēcteči, kas ieradās Īrijā no noslēpumainām salām ziemeļos, un pēdējā no dievišķajām ciltīm, kas dzīvojusi Īrijā
- Nuādu ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viens no dievietes Danu cilts dieviem, kurš kādā kaujā bija zaudējis roku, un Diankehts izgatavoja viņam roku no sudraba
- Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu
- Ogma Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes īru karotājs, Dagdas un daniešu sievietes dēls
- Ciemupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Kilupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Kiļupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Ķīlupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Ķīļupe Ķilupe, Daugavas pieteka
- Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui")
- Lao-Dzi Ķīniešu mitoloģijā - leģendārais daoisma pamatlicējs un grāmatas "Daodedziņ" autors, ap 550. g. p. m. ē. iecelts dievu kārtā
- Žagaru sala Ķīpsala, Rīgas pilsētas daļa Pārdaugavā, sala Daugavas lejtecē
- Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe
- ļecinieks Laivu vilcējs (pa Daugavu)
- kazikumuhi Laki - tauta Krievijas Dagestānas Republikā
- Alene Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., ietilpa Jersikas zemē, atradās Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes lejteces; Olina
- Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni
- Jersika Latgaļu valsts 13. gs. sākumā, nestabila novadu apvienība, ar varbūtējām robežām no Daugavpils līdz Cēsīm
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru
- LDPAB Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrība
- LDDK Latvijas Darba devēju konfederācija
- LDJS Latvijas Darba Jaunatnes Savienība
- Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
- Laucese Lauce, Daugavas pieteka
- Laucesīte Lauce, Daugavas pieteka
- Ellīte Lauces kreisā krasta pieteka Daudzeses pagastā
- Laucasa Laucesa, Daugavas pieteka
- Lauce Laucesa, Daugavas pieteka
- Laukasa Laucesa, Daugavas pieteka
- Danķeri Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" nosaukuma variants
- Lebge Lebjava, Daugavas atteka
- Lebje Lebjava, Daugavas atteka
- Ļeblova Lebjava, Daugavas atteka
- Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā
- Aizkraukle lībiešu apdzīvots novads 10.-13. gs., ziemeļos un rietumos to norobežoja Dīvajas upe, austrumos robežojās ar Koknesi, dienvidos piederēja arī zemes josla Daugavas kreisajā krastā
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī
- Andrejosta Līcis Daugavas labajā krastā, Rīgā, pie pilsētas kanāla ietekas
- Līču strauts Līčupe, Daugavas pieteka
- Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
- Olene Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa
- sarkanastis Lielā lapu koku mūķene, mūķeņu dzimtas naktstauriņš ("Dasychira pudibunda")
- Ušuru purvs Lielais Mārku purvs Daukstu un Līgo pagastā
- Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā
- Lielupe Lielākā Zemgales upe, garums - 119 km, kritums - 11 m, izveidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, 1755.-1757. g. plūdos izveidojusies tagadējā ieteka Rīgas līcī, senāk pa tagadējo Buļļupi ietecēja Daugavā
- Lauri Lielie Lauri - apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā
- vairogveida liellape liellapju suga ("Darmera peltata")
- skropstlapu liellape liellapju suga ("Darmera trichophylla")
- Liksņanka Līksna, Daugavas pieteka
- Liksnenka Līksna, Daugavas pieteka
- Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica
- Liksno Līksnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
- normālais darba laiks likumā noteikts darba nedēļas ilgums. Dažādās pasaules valstīs tas ir atšķirīgs. Latvijas Republikā normālais darba laiks ir noteikts 40 stundas nedēļā
- martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija
- Līņezers Linezers, ezers Daudzeses pagastā
- Liwenhof Līvānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
- darancieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" iedzīvotāji
- Doronkas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukuma variants
- Doronkys Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukums latgaliski
- Upīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Drēņi" Dala, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- Dorvas Cepļi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukuma variants
- Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski
- Duenhof Līvesmuižas bijušais nosaukums Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
- Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti
- Dunaburg Livonijas ordeņa pils, ko sāka celt 1275. gadā un 16. gadsimtā izveidojās pilsēta - Daugavpils
- Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā
- Lokstiņa Lokstene, Daugavas pieteka
- Lapsu kalns Lubānes pilskalns Dagdā
- Priežu kalns Lubānes pilskalns Dagdā
- Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
- Ļajgoly Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- Ļoborsk Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- Ludwikowo Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- Lukno Ludvigavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- Dauguli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" nosaukums latgaliski
- Dauguļeva Ludzas novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļova" kļūdains nosaukuma variants
- Muczino Mačānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā
- Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
- Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
- Deivisa jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. "Davis Sea"), atrodas Antarktīdas piekrastē starp 82. un 97. austrumu platuma grādu, platība — 21000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1369 m
- Lazdukalna upe Mālkalne, Daugavas pieteka
- dagušavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dagušava" iedzīvotāji
- daguševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Daguševa" iedzīvotāji
- Marienpole Mariampoles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
- Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
- Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.)
- dambenieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji
- dambenieši Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Dambji" iedzīvotāji
- darbības traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ
- Lucavdaugava Mazā Daugava, Daugavas vidējais atzars Rīgā
- Rhea darvinii mazais jeb Darvina nandu
- Mazstropes ezers Mazais Stropu ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā
- Mazais Trikātes ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī
- Mazais Trijkārtu ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī
- Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē
- Melnezers Melnais ezers Daudzeses pagastā
- Meņķis Meņķa upīte, Daugavas pieteka
- Meņķu strauts Meņķa upīte, Daugavas pieteka
- Anemone sylvestris meža jeb Daugavas vizbulis
- taisnais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis recta"), konstatēta pāris vietās Daugavas ielejā
- Dauģene mikrorajons _Daugavgrīva_
- Dūņupe Mīlgrāvis, Ķīšezera noteka uz Daugavu
- daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas
- hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons
- Udas muiža muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
- Dire Dava municipalitāte (kilils) Etiopijā ("Dirē Dawa"), platība — 1213 kvadrātkilometru, 342800 iedzīvotāju (2007. g.)
- imamāts Murīdu valsts Dagestānā un Čečenijā, radās 19. gs. 20. gados, kad Kaukāza tautas cīnījās pret Krieviju
- darvinieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvinieki" iedzīvotāji
- Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci
- Dahra Naftas atradņu centrs Lībijas ziemeļos ("Dahra"), naftas vads (136 km) uz Sideras un Raslanufas ostu
- velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas
- Narutakes ezers Narūts, ezers Dagdas pagastā
- Narutenes ezers Narūts, ezers Dagdas pagastā
- Narotne Narūts, ezers Dagdas pagastā
- Kurpnieku sala neliela akumulatīva sala Daugavas lejtecē, iekšējās deltas paplašinājumā, lejpus Kundziņsalas, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — līdz 2,5 m, lielākajā daļā — līdz 1 m, neapdzīvota, purvaina, apaugusi ar krūmiem un niedrām
- Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa
- Jumpravas sala neliela sala Daugavā (Ķeguma ūdenskrātuvē) iepretī Dzelmēm, garums — 0,9 km, platums — 0,3 km, augstums — 1-2 m, nav apdzīvota, bet tiek izmantota atpūtai
- Zvirgzdusala Neliela, iegarena bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes labā krasta (tagadējā Salu tilta nobraukšanas un uzbraukšanas zonā), izveidojās 18. gs., 20. gs. sākumā garums bija 0,75 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 2-2,5 m, no krasta atdalīja 0,1-0,2 km plata atteka (Kojusalas grāvis), ar krastu savienoja tilts
- Ikšķiles sala neliela, zema, neapdzīvojama saliņa Rīgas ūdenskrātuves vidū iepretī Ikšķilei, izvaidojusies pēc Daugavas ielejas applūdināšanas un ir Daugavas krasta terases visaugstāk paceltā daļa, uz tās atrodas Ikšķiles baznīcas drupas
- Narača Nereta, Daugavas labā krasta pieteka
- Nareta Nereta, Daugavas pieteka
- dandzenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Dangas" iedzīvotāji
- Nidzgal Nīcgaļa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
- dalmatika no Dalmācijas cēlies, romiešu tunikai līdzīgs tērps, ko lietoja Romā sākot ar 2. gs.; vēlāk katoļu garīdznieku amata tērpa daļa
- Komētforts Nocietinājuma būve Daugavgrīvā, 1765.-1767. g. uzcelts forts ar 2 no tā atzarotiem dambjiem, kurš sava komētai līdzīgā apveida dēļ ieguva savu nosaukumu
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras
- Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
- Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
- Otrais krusta karš norisa 1147.-1150. g., sankcionēja pāvests Eugēnijs III, lai atbrīvotu musulmaņu rokās kritušo Edesas grāfisti, bet krustneši cieta sakāvi Damaskā un nespēja atgūt Edesu
- Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu
- Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
- Maltavupe Ņega, Daugavas pieteka
- Melderupe Ņega, Daugavas pieteka
- Norumupe Ņega, Daugavas pieteka
- Norupīte Ņega, Daugavas pieteka
- Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
- daugavieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji
- daugavkrastieši Ogres novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavkrasti" iedzīvotāji
- daugavieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji
- standarts FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface (FDDI)")
- FDDI optiskās šķiedras dalīto datu saskarne (angļu "Fiber Distributed Data Interface")
- dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas
- Svente Osinovka, Daugavas pieteka
- Asvas ezers Osvas ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Bērziņu pagastā
- Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska
- Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā
- Mazzalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) ar administratīvo centru Ērberģē, robežojas ar Daudzeses, Zalves un Pilskalnes pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Ērberģes pagasts, vāciski — Herbergen, krieviski — Gerbergenskaja
- Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja
- Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
- Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja
- Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
- Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
- Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
- Tabores pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Skrudalienas pagasta ziemeļu daļu
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
- Kalkūnes pagasts pagasts Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Laucesas, Medumu un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu
- Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu
- Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
- Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
- Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
- Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
- Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā
- Dignājas pagasts pagasts Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Dunavas, Zasas, Leimaņu, Kalna un Ābeļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubena, krieviski — Dubenaskaja
- Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja
- Dagdas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Ozoliņos (Ūzuleņos), gandrīz aptver Dagdas pilsētu (izņemot to pilsētas daļu, kas ir tieši Dagdas ezera krastā), robežojas ar Andzeļu, Ezernieku, Svariņu, Asūnes, Konstantinovas un Andrupenes pagastu
- Kaplavas pagasts pagasts Krāslavas novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastu Daugavas pretējā krastā, kā arī ar Krāslavas pilsētu, Augšdaugavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Born, krieviski — Bornskaja
- Izvaltas pagasts pagasts Krāslavas novada rietumu daļā, robežojas ar Kombuļu un Ūdrīšu pagastu, kā arī ar Daugavpils un Aglonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Uschwalden, krieviski — Užvaldskaja
- Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā
- Konstantinovas pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andrupenes, Dagdas, Asūnes, Robežnieku, Skaistas un Aulejas pagastu
- Andrupenes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Kastuļinas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Andrepen, krieviski - Andrepenskaja
- Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas
- Asūnes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Konstantinovas, Dagdas, Svariņu, Ķepovas un Robežnieku pagastu; bijušais nosaukums krieviski - Osunskaja
- Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
- Tomes pagasts pagasts Ogres novadā ar administratīvo centru Ķeguma pilsētā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Ķeguma pilsētu, Tīnūžu, Ogresgala, Rembates un Birzgales pagastu, kā arī ar Bauskas un Ķekavas novadu; bijušie nosaukumi: Ķeguma pilsētas lauku teritorija (1994.-2009. g.), vāciski — Tomsdorf, krieviski — Tomsdorfskaja
- Birzgales pagasts pagasts Ogres novada dienvidu daļā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Tomes pagastu, kā arī ar Bauskas un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Linde, Linde-Birzgale, vāciski — Linden, krieviski — Lindenskaja
- Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
- Aglonas pagasta teritorija pagasts pirmo reizi nodibināts 1936. g. Daugavpils apriņķī, nodalot to no Kapiņu pagasta teritorijas; pēckara teritoriālo maiņu rezultātā šajā teritorijā 1990. g. tika nodibināts arī Rušonas (Rušonu) pagasts, kas aizņem lielāko daļu no sākotnējā Aglonas pagasta teritorijas
- Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja
- Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
- Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja
- Svente Pakrace, Daugavas pieteka
- danka Paldies (vācu "Danke" pārveidojums)
- Palsas ezeri Palšu ezeri Dagdas novada Šķaunes pagastā
- davālija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Davallia"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
- ciesa Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- kamoļazāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- kamoliņš Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- kamoliņzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- kamulzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- smilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- žubursmilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- zalktenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum", senāk "Spiraea ulmaria")
- čūskenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- čūskenes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- drudžliepa Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzelsis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltanaji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzelte Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltene Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltenes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- dzeltinājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalkškociņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalksnes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalkšukārklis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zaļlūciņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalša Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalši Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zalškociņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zaltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zaltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zaltinājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltenaji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltene Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- zeltinis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
- meža ciriņi parastās zalktenes ("Daphne mezereum")
- skutozaurs Parejazauru grupas perma perioda reptilis; tā mugura bija klāta ar kaula vairodziņiem; vairāki skutozauru skeleti atrasti Daugavas baseinā
- kamolītes Partastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
- WBD Pasaules bioloģiskās daudzveidības datubāze (angļu "World Biodiversity Database")
- WWF Pasaules Dabas fonds (angļu "World Wide Fund of Nature")
- WDCM Pasaules Mikroorganismu datu centrs (angļu "World Data Centre for Microorganisms")
- Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
- Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu
- Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu
- Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
- Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
- Ikšķiles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, Daugavas labajā krastā, ietvēra Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu
- Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā
- Jāsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1930. gadam, kad pārdēvēts par Aizkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkalnes, Pelēču un Rušonas pagastā
- Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā
- Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā
- Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
- Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve
- Līves-Bramberģes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Daugmales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugmales pagastā
- Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve
- Līdumnieku pagasts pastāvēja Daugavpils rajonā 1990.-1998. g., pievienots Demenes pagastam
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja
- Ķeguma novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g. Daugavas abos krastos, ietvēra Ķeguma pilsētu, Birzgales, Rembates un Tomes pagastus; 2021. g. iekļauts Ogres novadā
- Sautdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu dienvidu daļa, augstums - 271 m, garums - 100 km
- Nortdaunsi Pauguraina kaļķakmeņu kuestu grēda Lielbritānijas dienvidaustrumos, Daunsu ziemeļu daļa, augstums - 294 m, garums - 120 km
- Razģevalka pazemes tunelis zem dzelzceļa, kas savieno Daugavpils un Ģertrūdes ielu
- trīs sirdis pazīstama daoistu metafora, kas raksturo "iekšējās alķīmijas" trīs posmus: "cilvēka" jeb "nesaprātīgā sirds, "Dao sirds" (jeb starojošā sirds") un "debesu sirds" jeb "ilgotā pāreja"
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā
- Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
- Daugavzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus ap Daugavu
- Augšzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi
- Austrumzemgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus starp Rietumzemgali, Piejūru, Daugavzemi un Augšzemi
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
- eksistences cīņa pēc Darvina evolūcijas teorijas - organismu (augu vai dzīvnieku) savstarpējā iedarbība, sadursme, kā arī organismu un vides mijiedarbība, kuras rezultātā paliek dzīvi un vairojas piemērotākie organismi
- Laodzi pēc tradīcijas Daodedzina autors un Konfūcija laikabiedrs; viņa vārds nozīmē "vecais skolotājs", un to var attiecināt uz jebkuru klejojošu skolotāju
- Audīle Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu un Stradu pagastā, garums - 18 km, kritums - 21 m; Andile
- Tīro grāvis Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo un Daukstu pagastā, garums - 16 km, kritums - 18 m; Tīrogrāvis; Tīrumgrāvis; Ausiliešu klāns
- īt iz laivom pelnīties ar liellaivu vilkšanu Daugavā
- Terekas-Kumas zemiene Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa Priekškaukāza austrumos, Krievijas Stavropoles novadā, Dagestānas Republikā un Čečenijas Republikā, jūras un upju nogulumi, līdzens reljefs
- Pienany Pieneņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
- ozolu piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Daedalea quercina"), kas aug uz ozolu bluķiem un celmiem
- parastā datronija piepju sēņu grupas datroniju ģints suga ("Cerioporus mollis", syn. "Datronia mollis")
- parastā labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis confragosa")
- ziemeļu labirintpiepe piepju sēņu grupas labirintpiepju ģints suga ("Daedaleopsis septentrionalis")
- korķainā ozolpiepe piepju sēņu grupas ozolpiepju ģints suga ("Daedalea quercina")
- sarkankrūšu piepjvabole piepjvaboļu dzimtas suga ("Dacne hipustulata")
- Pīkstere Pikstere, Daugavas pieteka
- Aina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (_Al ʻAyn_), Abū Dabī emirātā, Omānas pierobežā, 444000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bānijāsa pilsēta Apvienoto Arābu Emirātu Abū Dabī emirātā
- Dārbi pilsēta ASV (_Darby_), Pensilvānijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ārlingtona pilsēta ASV ("Arlington"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 383200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Bīverdama pilsēta ASV ("Beaver Dam"), Viskonsinas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deitona pilsēta ASV ("Dayton"), Ohaijo štatā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deitonbīča pilsēta ASV ("Daytona Beach"), Floridas štatā, 63000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deilsitija pilsēta ASV ("Dale City"), Virdžīnijas štatā, 66000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Deilsitija pilsēta ASV ("Daly City"), Kalifornijas štatā, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalasa pilsēta ASV ("Dallas"), Džordžijas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalasa pilsēta ASV ("Dallas"), Oregonas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dalasa pilsēta ASV ("Dallas"), Teksasas štata ziemeļaustrumos, 1281000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Daltona pilsēta ASV ("Dalton"), Džordžijas štatā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Denvila pilsēta ASV ("Danville"), Ilinoisas štatā, 32200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Denvila pilsēta ASV ("Danville"), Kalifornijas štatā, 43900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Denvila pilsēta ASV ("Danville"), Kentuki štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Denvila pilsēta ASV ("Danville"), Virdžīnijas štatā, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Defni pilsēta ASV ("Daphne"), Alabamas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dariena pilsēta ASV ("Darien"), Ilinoisas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Devenporta pilsēta ASV ("Davenport"), Aiovas štatā, Misisipi labajā krastā, 102400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deividsona pilsēta ASV ("Davidson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deivisa pilsēta ASV ("Davis"), Kalifornijas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fortvērta pilsēta ASV ("Fort Worth"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 812200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dārvina pilsēta Austrālijā ("Darwin"), kontinenta ziemeļu piekrastē, Ziemeļu Teritorijas administratīvais centrs, 90500 iedzīvotāju (2006. g.), dibināta 1869. g. kā Palmerstona, pārdēvēta 1911. g.
- Vitebska pilsēta Baltkrievijā, Daugavas ("Zahodņaja Dzvina") krastos, apgabala administratīvais centrs, 348800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dzisna pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Nārājangaņdža pilsēta Bangladešā ("Narayanganj"), galvaspilsētas Dakas piepilsēta, 290300 iedzīvotāju (2001. g.)
- Kumilla pilsēta Bangladešā, dienvidaustrumos no Dakas, 168400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Farīdpura pilsēta Bangladešas dienvidu daļā, dienvidrietumos no Dakas
- Ālsta pilsēta Beļģijā (flāmu _Aalst_, franču _Alost_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.)
- Dalgopole pilsēta Bulgārijā ("Dalgopol"), Varnas apgabalā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amdama pilsēta Čadā (_Am Dam_), Vadaji reģiona rietumos
- Tedžona pilsēta Dienvidkorejas viedienē (angļu val. "Daejeon"), Čunčonnamdo provinces administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Demenhūra pilsēta Ēģiptē ("Damanhūr"), Nīlas deltas rietumu malā, muhāfazas administratīvais centrs, 240000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Adi Dairo pilsēta Etiopijā (_‘Ādi Da'iro_), Tigrajas kilila ziemeļos
- Dire Dava pilsēta Etiopijā (ድሬዳዋ, "Dirē Dawa"), tāda paša nosaukuma kilila administratīvais centrs, 293000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Baganga pilsēta Filipīnās (_Baganga_), Mindanao salas austrumu piekrastē, Davao reģiona Austrumdavao provincē
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē
- Davao pilsēta Filipīnās (angļu val. "Davao"), atrodas Mindanao salas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, jūras osta, 876000 iedzīvotāju (2000. g.)
- Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Daksa pilsēta Francijā ("Dax"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, Adūras kreisajā krastā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Daruvara pilsēta Horvātijā ("Daruvar"), Bjelovaras-Bilogoras županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hvara pilsēta Horvātijā ("Hvar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Imotski pilsēta Horvātijā ("Imotski"), Splitas-Dalmācijas županijā, 10800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kaštela pilsēta Horvātijā ("Kaštela"), Splitas-Dalmācijas županijā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Komiža pilsēta Horvātijā ("Komiža"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Makarska pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Omiša pilsēta Horvātijā ("Omiš"), Splitas-Dalmācijas županijā, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Siņa pilsēta Horvātijā ("Sinj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Solina pilsēta Horvātijā ("Solin"), Splitas-Dalmācijas županijā, 23900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Splita pilsēta Horvātijā ("Split"), Splitas-Dalmācijas županijas administratīvais centrs, 178100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stari Grada pilsēta Horvātijā ("Stari Grad"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Supetara pilsēta Horvātijā ("Supetar"), Splitas-Dalmācijas županijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Triļa pilsēta Horvātijā ("Trilj"), Splitas-Dalmācijas županijā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Trogira pilsēta Horvātijā ("Trogir"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Visa pilsēta Horvātijā ("Vis"), Splitas-Dalmācijas županijā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrgoraca pilsēta Horvātijā ("Vrgorac"), Splitas-Dalmācijas županijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrlika pilsēta Horvātijā ("Vrlika"), Splitas-Dalmācijas županijā, 2200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Darbhanga pilsēta Indijā ("Darbhanga"), Bihāras štatā, 371400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sindri pilsēta Indijas austrumos, Džhārkhandas štatā, Damodaras kreisajā krastā
- Durgāpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Durgapur"), Rietumbengāles štatā, Damodaras kreisajā krastā, 493400 iedzīvotāju (2001. g.)
- Rānīgandža pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Rānīganj"), Rietumbengāles štatā, Damodaras upes ielejā, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Akrē pilsēta Irākā (_Akrė_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, tās nosaukums kurdu valodā; Akra (arābu _ʻAgrah_)
- Amādīja pilsēta Irākā (_Al ‘Amādīyah_), Kurdistānā, Dahūkas muhāfazā; kurdu valodā - Amēdī (_Amêdî_)
- Akra pilsēta Irākā (arābu _ʻAgrah_), Kurdistānas reģiona Dahūkas muhāfazā, 23000 iedzīvotāju (2009. g.); Akrē (kurdu _Akrė_)
- Dahūka pilsēta Irākā, Kurdistānas reģionā, Dahūkas muhāfazas administratīvais centrs, 237000 iedzīvotāju (2003. g.)
- Dalmīne pilsēta Itālijā ("Dalmine"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Davoli pilsēta Itālijā ("Davoli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandamjāno d'Asti pilsēta Itālijā ("San Damiano d'Asti"), Pjemontas reģiona Asti provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandaniele del Friuli pilsēta Itālijā ("San Daniele del Friuli"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Udīnes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santi Kosma e Damiano pilsēta Itālijā ("Santi Cosma e Damiano"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dartmuta Pilsētā Kanādā ("Dartmouth"), Jaunskotijā, osta Helifeksas līča krastā, 67600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dosona pilsēta Kanādā ("Dawson"), Jukonas provincē, Jukonas krastā, līdz 1953. g. bija provinces administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Akandi pilsēta Kolumbijā (_Acandi_), Čoko departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča rietumu krastā
- Arboletesa pilsēta Kolumbijā (_Arboletes_), Antjokijas departamenta ziemeļos, Karību jūras Darjenas līča krastā
- Babajurta pilsēta Krievijā (_Babajurt_), Dagestānas Republkā, Piekaspijas zemienes dienvidos
- Južnosuhokumska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Derbenta pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 120500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Hasavjurta pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 135300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dagestanskije Ogņi pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1990. g.
- Izberbaša pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kaspijska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Kaspijas jūras krastā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Buinakska pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Lielā Kaukāza priekškalnē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1922. g. saucās Temirhanšura
- Kiziljurta pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Sulakas krastos, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kizļara pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, Terekas deltā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Mahačkala pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikas galvaspilsēta, osta Kaspijas jūras krastā, 578300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ozjorska pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala dienvidaustrumos, 4430 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1539. g., līdz 1946. g. saucās Darkemena
- Arseņjeva pilsēta Krievijā, Piejūras novada dienvidu daļā, Daubihes labajā krastā, 54000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
- Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.)
- Andreapole pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Daugavas augšteces krastos, 7500 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1907. g., pilsētas tiesības kopš 1967. g.
- Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos
- Bavaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas ptovinces Dali Baju autonomajā prefektūrā
- Jēkabpils pilsēta Latvijā Daugavas abos krastos, Latgales rietumu daļā un Zemgales austrumu daļā, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1919.-1949. g. apriņķa centrs) 143 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1670. gada
- Aizkraukle pilsēta Latvijā, Daugavas labajā krastā pie Pļaviņu HES ūdenskrātuves 92 km attālumā no Rīgas, novada centrs (1967.-2009. g. rajona centrs), pilsētas tiesības kopš 1967. gada, 1967.-1990. g. saucās Stučka, 1961.-1967. g. - Pētera Stučkas ciemats, kas izveidojās Pļaviņu HES celtniecības gaitā blakus Aizkraukles ciemam
- Dagda pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Krāslavas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, 1920.-1949. Daugavpils apriņķī, 1802.-1918. Vitebskas guberņā, 1772.-1802. Pleskavas guberņā, 1582.-1772. g. Polijas sastāvā, 1209.-1558. g. Livonijas ordeņa sastāvdaļa) 301 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krāslavu) un 36 km no Krāslavas, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, pilsētciemats no 1950. g.
- Krāslava pilsēta Latvijā, Latgales dienvidaustrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1777.-1946. g. Daugavpils apriņķī) 265 km no Rīgas un 44 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1923. gada, miesta tiesības no 1729. gada
- Līvāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā
- Preiļi pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
- Ķegums pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu
- Ikšķile pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Ogres rajonā) 28 km no Rīgas un 7 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1968. g. pilsētciemats, 1185. gadā šeit uzcelta baznīca, kas bija pirmā mūra celtne Baltijā
- Baldone pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
- Lielvārde pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
- Subate pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
- Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
- Ilūkste pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā
- Sidra pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.)
- Dārlingtona pilsēta Lielbritānijā (_Darlington_), Anglijas ziemeļaustrumos, Skernas krastos, 106000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sentdeividsa pilsēta Lielbritānijā ("St Davids"), Velsā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Forfara pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, ziemeļos no Dandī
- Daunpatrika pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala administratīvais centrs
- Daugi pilsēta Lietuvā ("Daugai"), Alītas apriņķī, Alītas rajona pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Akmene pilsēta Lietuvā 12 km uz dienvidiem no Latvijas robežas, Ventas pietekas Dabikines krastā, Šauļu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 2530 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Nuadibu pilsēta Mauritānijā ("Nuadibu"), Dahlet Nuadibu vilāja administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.)
- Spuža pilsēta Melnkalnē, Danilovgradas kopienā, 1500 iedzīvotāju (2003. g.)
- Darhana pilsēta Mongolijā, Darhanūlas aimaka administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2007. g.)
- Šaringola pilsēta Mongolijas ziemeļos ("Šaryngol"), Darhanūlas aimakā, 9000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Dalfsena pilsēta Nīderlandē ("Dalfsen"), Overeiselas provincē, 27600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Damaturu pilsēta Nigērijā ("Damaturu"), Jobes štata administratīvais centrs, 196100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
- Dammāma pilsēta Saūda Arābijā (الدمام, Dammam), Šerkījas mintakas administratīvais centrs, osta Persijas līča krastā, 766000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Hubera pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 165800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Tukba pilsēta Saūda Arābijā, Šerkījas mintakā, Dammāmas piepilsēta, 191800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Gediavaja pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 287000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Pikine pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, 854000 iedzīvotāju (2006. g.)
- Rifiska pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, 162100 iedzīvotāju (2007. g.)
- Asāl el Varda pilsēta Sīrijā (_'Assāl al Ward_), Damaskas muhāfazā, Libānas pierobežā
- Dūma pilsēta Sīrijā, Damaskas piepilsēta, 106100 iedzīvotāju (2003. g.)
- Taibeja pilsēta Taivānas salas ziemeļos, Danšuihes krastos, Ķīnas Republikas (Taivānas) galvaspilsēta un apriņķa administratīvais centrs, 2,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Dāresalāma pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Damala pilsēta Turcijā ("Damal"), Ardahanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Darende pilsēta Turcijā ("Darende"), Malatjas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
- Darica pilsēta Turcijā ("Darica"), Kodžaeli ilā, 157300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dazkiri pilsēta Turcijā ("Dazkiri"), Afjonkarahisaras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Gelibolu pilsēta Turcijā ("Gelibolu"), Čanakales ilā, Dardaneļu piekrastē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Akdepe pilsēta Turkmenistānā (_Akdepe_), Dašoguzas vilajetā
- Dašoguza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajeta administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2004. g.); Tašauza
- Boldumsaza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 29500 iedzīvotāju (1996. g.)
- Keneurgenča pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 31800 iedzīvotāju (1996. g.)
- Davosa pilsēta un kūrorts Šveices Alpos (_Davos_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dabaša pilsēta Ungārijā ("Dabas"), Peštas meģē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Damme pilsēta Vācijā (_Damme_), Lejassaksijas federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dauna pilsēta Vācijā (_Daun_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dahava pilsēta Vācijā ("Dachau"), Bavārijas federālajā zemē, 45600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dālene pilsēta Vācijā ("Dahlen"), Saksijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dahme pilsēta Vācijā ("Dahme/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dane pilsēta Vācijā ("Dahn"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 4450 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dannenberga pilsēta Vācijā ("Dannenberg"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Darguna pilsēta Vācijā ("Dargun"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Darmštate pilsēta Vācijā ("Darmstadt"), Hesenes federālajā zemē, 149700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dasele pilsēta Vācijā ("Dassel"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Dasova pilsēta Vācijā ("Dassow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Datelne pilsēta Vācijā ("Datteln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Ribnica-Damgartene pilsēta Vācijā ("Ribnitz-Damgarten"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hoabina pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumu daļā ("Hoa Binh"), Da upes kreisajā krastā, 808200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs
- Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku
- Vīnakalns pilskalns Klintaines pagastā pie Vīnkalna mājām, ir \~15 m augsts paugurs, ko vienā pusē norobežo Daugavas senkrasta krauja, plakums ovāls \~60 x 20 m, postīts 19. gs. ar muižas kapenēm, bijis apdzīvots \~3.-4. gs.
- Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos
- Saulieši pilskalns pilskalns Ķekavas novada apdzīvotās vietas "Katlakalns" daļā "Pļavniekkalns", bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienas pļavām un strauta gravu, stipri postīts ar dažādiem rakumiem un zaudējis kādreizējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Dievukalns Pilskalns Lielvārdē, zemes stūrī starp Daugavu un tās pieteku Rumbiņu, bijis apdzīvots jau pirms mūsu ēras sākuma līdz 6. vai. 8 gs., no jauna apdzīvots 13.-15. gs., kad tur bijušas arī mūra ēkas, postīts ar kara laika ierakumiem, pusi kalna noskalojusi Daugava
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms
- Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
- Vecračinas pilskalns pilskalns Vecračinas ciemā, reljefa veidojums starp \~40 m augstu Daugavas labā krasta krauju un 18-27 m dziļu strauta gravu, ziemeļu pusē bijis norobežots ar 3 grāvjiem un vaļņiem, plakums — trīsstūrveidīgs, lielākie izmēri \~70 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns
- Sakaiņu pilskalns pilskans Ķekavas novada Daugmales pagastā, ir savrupa, 32 m augsta paugura virsotne, plakums — ovāls \~60 x 50 m, ap to 1 m augsts valnis, \~3 m zem plakuma līmeņa — \~20 m plata terase, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā
- pilstiesa Pirmās instances tiesa krimināllieta Pārdaugavas hercogistē, šādas tiesas bija nodibinātas Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Pērnavā un Tērbatā, tai piekrita arī policijas, valsts domēņu uzraudzība u. c. funkcijas
- Placynthium nigrum placintiju dzimtas suga, vienīgā, kas konstatēta Latvijā un bieži sastopama Daugavas ielejā uz dolomīta
- čūskenāji Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata", arī "Orchis maculata")
- dzeguze plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- piesis plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- čūskulājs Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- čūskupuķe Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievaķepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievpirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievpirksts Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dievuķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegozine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzenīši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzeguzīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužkāja Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužkumoss Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužlapa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužpiestiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužpiestiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužpodiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- dzegužsietava Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- govmēlīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- grāvene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- jodrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- laimiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- laimīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- orchidejas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- piesta Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- pirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- sietavas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- vālīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- velķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- velnaķkepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- vistkājas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
- pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas
- Orchis maculata plankumainās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza maculata" nosaukuma sinonīms
- Sudrabkalna sala Plāņu sala Daugavā starp Jersiku un Sudrabkalnu
- Jersikas sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- Ploņu sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā
- platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos
- Dārfūras plato plato Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Sudānā (angļu val. "Plateau Darfur"), ir Āfrikas platformas kupolveida pacēlums ar izteiktām nogāzēm, plakanu virsu (augstums - 1000-1500 m), dažiem atliku kalniem (līdz 3000 m)
- Gunibs Plato Dagestānas Republikā, Krievijā, starp Avāras Koisu un Karakoisu lejteci, platība - \~50 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2354 m, ierobežo stāvas kraujas
- melnais pļavnagainis plavnagaiņu suga ("Dasytes niger"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus
- Platinkas ezers Plocins, ezers Daugavpils pilsētā
- Plocinkas ezers Plocins, ezers Daugavpils pilsētā
- Plotičku ezers Plocins, ezers Daugavpils pilsētā
- Gostiņi Pļaviņu pilsētas austrumu daļa Aiviekstes labajā krastā pie ietekas Daugavā, kas pievienota Pļaviņām 1927.-1930. g. un atkārtoti 1956. g., līdz 1927. g. miests ar tādu pašu nosaukumu, senāk Glazmanka un Tretelberģis (arī Trentelberģis), 1933. g. piešķirtas pilsētas tiesības
- Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā
- Sēlijas slāņi Pļaviņu svītas otrā pasvīta, ko Latvijā veido dolomīti un dolomītmerģeļi, biezums — 2-18 m, atsegumi Daugavas abos krastos Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- Padraudze Podraudze, Daugavas pieteka
- Jaunborne Poguļanka, Daugavas pieteka
- Olšanka Poguļanka, Daugavas pieteka
- Saliena Poguļanka, Daugavas pieteka
- Saliene Poguļanka, Daugavas pieteka
- Danska Polijas pilsētas Gdaņskas vāciskā nosaukuma "Danciga" latviskojums
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija
- Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa (_Doğu Karadeniz Dağları_), starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns)
- Upmaļi Porečje - apdzīvota vieta Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 61 km no Krāslavas un 25 km no Dagdas
- Prele Preiļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
- Meža Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Daukšti" nosaukuma variants
- Sekļa Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļa Daukšti" nosaukuma variants
- Sila Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukuma variants
- Syla Daukstis Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski
- Syla Daukšti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sila Daukšti" nosaukums latgaliski
- daugavieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji
- Daugavīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" nosaukuma variants
- Dambeiši Preiļu novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
- Rozališku loks priekšpēdējais no Daugavas senlejas lokiem uz labo pusi, atrodas starp Naujenes un Vecsalienas pagastu; Vasargelišķu loks
- transakciju apstrādes pārraugs programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības
- enciklopēdists Progresīvie franču domātāji, kuri apvienojās ap "Enciklopēdiju", ko 18. gadsimta otrajā pusē izdeva Didro un Dalambērs
- protokols DDE protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" (angļu "Dynamic Data Exchange (DDE)")
- Austrumdavao province Filipīnās (_Davao Oriental_), Davao reģionā, Mindanao salas dienvidaustrumos
- Puķupīte Pūķupīte, Daugavas pieteka
- Vikule Pūķupīte, Daugavas pieteka
- Gaiļupe Puntouka, Daugavas pieteka
- Puntovkas grāvis Puntouka, Daugavas pieteka
- Punyhof Punu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
- Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti
- Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas
- Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas
- Kūli pussala pussala Īrijas austrumos, Lautas grāfistē, pie Ziemeļīrijas (Lielbritājijas) robežas, dienvidos - Īrijas jūras Dandolkas līcis
- Agrahanas pussala pussala Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikas teritorija
- Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
- Mangaļu pussala pussala Rīgas pilsētas ziemeļu daļā starp Daugavu, Vecdaugavu un Rīgas līci, 1,5-3 m vjl., akumulatīvs, vēja pārpūsts, smilšains jūras un Daugavas sanesto nogulumu līdzenums
- Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m
- Powiany Pustiņas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
- šaubīgā radzene radzeņu suga ("Cerastium dubium"), Latvijā adventīva, atrasta 1983. g. uz dzelzceļa uzbēruma Daugavpilī
- Dzirnupīte Ragupīte, Daugavas pieteka
- puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides
- Augšsasandra reģions Kotdivuāras Republikā (_Haut-Sassandra_), administratīvais centrs - Daloa
- Reiņupe Reiņupīte, Daugavas pieteka
- Šķaunes valnis reljefa paaugstinājums Latgales augstienē, Dagdas novadā, Latvijas un Baltkrievijas robežas joslā, garums — 16 km, platums — 1,5-2 km, paceļas 30-40 m virs apkārtnes
- Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina)
- Dambesz Rentovas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā
- RP Republikāniskā padome (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" RP)
- davidovcieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Davidovka" iedzīvotāji
- davidovkieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Davidovka" iedzīvotāji
- Daukstis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" nosaukums latgaliski
- Daņilovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Danilovka" nosaukuma variants
- Suputinkas rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Dadjanšanagrēdas dienvidu nogāzē, platība - 404 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m, dibināts 1932. g., lai saglabātu Sihotealina skujkoku-platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, iekārtota žeņšeņa plantācija
- Riču ezers Riču ezers - atrodas Skrudalienas pauguraines nomalē, Augšzemē, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, daļēji Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 1286 ha (Latvijā - 588 ha), garums - 6 km, lielākais platums - 4 km, vidējais dziļums - 9,7 m, lielākais dziļums - 39,7 m, nosacīti mezotrofs ar dzidru ūdeni
- Beitels Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, dievu Dagona un Ela brālis
- Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls
- Daugavmala Rīgas daļa Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem
- Rīgas ūdenskrātuve Rīgas HES ūdenskrātuve Daugavas lejtecē starp Salaspili un Ķegumu, 18 m vjl., platība - 4220 ha, garums - 35 km, lielākais platums - 3,8 km, lielākais dziļums - 17,4 m, izveidota 1974. g.
- pārcēlāju amats Rīgas latviešu amata brālība, ko 17. gs. nodibināja Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai cilvēkus, pajūgus un kravas; pastāvēja līdz 1853. g.
- daugavgrīvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Daugavgrīva" iedzīvotāji
- Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu
- Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu
- Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
- Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela)
- Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
- Ķīpsala Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, sala Daugavas lejtecē, ko no pārējās Pārdaugavas atdala Daugavas atteka Zunds, salas garums - 2,7 km, platums - 0,5 km, augstums - 3-5 m virs upes līmeņa, pastāv >300 gadu, tagadējā teritorija izveidojusies, saplūstot ar Burkānu salu u. c. mazākām saliņām; Žagaru sala
- Iļģuciems Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, starp Buļļu ielu un Daugavas atteku Zundu, dienvidu daļā iekļaujas Grīvas dzīvojamais masīvs, robežojas ar Spilves, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Dzirciema un Imantas apkaimēm
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
- Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
- Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm
- Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm
- Salas Rīgas pilsētas apkaime Zemgales un Latgales priekšpilsētās, robežas - Daugava, Bieķengrāvis, Daugava, ietverot Zaķusalu un Lucavsalu, atrodas Rīgas dienvidu daļā (administratīvi - Lucavsala un Kazas sēklis atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, bet Zaķusala - Latgales priekšpilsētā)
- Sarkandaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā pie šīs Daugavas attekas, pilsētā iekļauta 1828. g., robežojas ar Mīlgrāvja, Mežaparka, Brasas, Skanstes, Pētersalas-Andrejsalas un Kundziņsalas apkaimēm
- Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
- Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm
- Kundziņsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, sala Daugavas lejtecē starp Daugavas galveno gultni, Mīlgrāvi un Sarkandaugavas atteku, platība - \~180 ha, garums - 2,7 km, platums - 1 km, augstums - līdz 5 m virs upes līmeņa, pievienota Rīgas pilsētai 1917. g.
- Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
- Pārdaugava Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā
- Ilģeciems Rīgas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā (Pārdaugavā) uz rietumiem no Āgenskalna (un Dzirciema, kas uzbūvēts vēlāk); tagad Iļģuciems; nosaukums cēlies no vācu "Ilgezeem", kas savukārt atvasināts pārveidojot "Convent zum heiligen Geist" - "Svētā Gara konvents"
- Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
- āgenskalnieši Rīgas pilsētas daļas "Āgenskalns" (starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas - Tukuma dzelzceļu) iedzīvotāji
- Podrags Rīgas pilsētas Kurzemes priekšpilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā Spilves apkaimē
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
- Vecrīga Rīgas senākā apbūves daļa Daugavas labajā krastā, atrodas starp 11. novembra krastmalu, Kr. Valdemāra ielu, Z. A. Meierovica bulvāri, Aspāzijas bulvāri un 13. janvāra ielu, platība - 50 ha
- Ritupe Rite, Daugavas pieteka
- Rites strauts Rite, Daugavas pieteka Jumpravas pagastā
- Grotene Rīterupīte, Daugavas pieteka
- Grotupe Rīterupīte, Daugavas pieteka
- Grotupīte Rīterupīte, Daugavas pieteka
- Rīterupe Rīterupīte, Daugavas pieteka
- Rosīca Rosica, Daugavas pieteka
- Vasargelišķu loks Rozališku Daugavas senlejas loks starp Naujenes un Vecsalienas pagastu
- čuža Rožu dzimtas ģints ("Pentaphylloides syn. Dasiphora"), ko mēdz apvienot ar retēju ģinti ("Potentilla"), 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Dainu melnalksnis Rudbāržu melnalksnis Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām
- Tartaka Rudņa, Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā
- Rudna Rudņa, Daugavas pieteka
- Bukupe Rudņa, Daugavas pieteka Krāslavas novadā
- Rugaite Rudzaite, Daugavas sānupeas Sakas pieteka
- Bellenhof Rudzu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā, Katlakalnā, starp Daugavu un tās atteku Olekti
- Rumbas upe Rumbiņa, Daugavas pieteka
- Ranka Rumbiņa, Daugavas pieteka
- Rumbene Rumbiņa, Daugavas pieteka
- Ruszon Rušānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Kapiņu pagastā
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus
- kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas
- parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm
- Brača sala Adrijas jūras austrumu piekrastē ("Brač"), Dalmācijas salu dienvidu grupā (Horvātijā), platība - 396 kvadrātkilometri, augstums - līdz 778 m, apdzīvota
- Cresa sala Adrijas jūras ziemeļaustrumos ("Cres"), Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 336 kvadrātkilometri, garums - 68 km, ziemeļos - klinšaina pussala (līdz 650 m vjl.)
- Hvara sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Hvar"), Horvātijā, platība - 289 kvadrātkilometri, garums - 68 km, augstums - līdz 626 m vjl.
- Mļeta sala Dalmācijas salu dienvidu grupā ("Mljet"), Horvātijā, platība - 98 kvadrātkilometri, austrumu daļa klinšaina, augstums - līdz 514 m vjl.
- Krka sala Dalmācijas salu ziemeļu grupā (Horvātijā), platība - 408 kvadrātkilometri, austrumu daļa kalnaina, augstums - līdz 569 m
- Vidsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala
- Daugavsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala
- Zaķusala sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa
- Doles sala sala Daugavas lejtecē, 9,2 km gara un 2,7 km plata pirms Rīgas HES uzcelšanas, 1974. g. daļēji applūdināta
- Kārķu sala sala Daugavas lejtecē, kas 17. gs no uzsērējumiem radusies blakus Klīversalai un 18. gs saplūda ar to
- Lucavsala sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu
- Hainaņa sala Dienvidķīnas jūrā ("Hainan Dao"), Ķīnas teritorija, no kontinenta šķir 18 km plats šaurums, platība - 34000 kvadrātkilometru, 8300000 iedzīvotāju, kopā ar vairākām nelielām salām veido Hainaņas provinci
- Batanta sala Indonēzijā, Rietumpapua provinces rietumu daļā un Dampjē šauruma rietumos
- Mena sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. _Isle of Man_), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala
- Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago
- Abū el Abjada sala Persijas līča dienvidos (_Abū al Abyaḑ_), Apvienoto Arābu Emirātā, Abū Dabī emirāta teritorija
- Daugavgrīvas sala sala starp Rīgas līci un Buļļupi no Daugavas līdz Lielupei, garums 8,5 km, platums — 1-2 km, vidējais augstums — 2-4 m vjl., lielākais augstums — 14 m vjl.; Buļļu sala
- Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres
- Sarija Sarjanka, Daugavas pieteka
- Sārija Sarjanka, Daugavas pieteka
- Sarijanka Sarjanka, Daugavas pieteka
- Sarja Sarjanka, Daugavas pieteka
- Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte
- Malcenka Sarjankas labā krasta pieteka Dagdas novadā, garums - 11 km; Malciņa; Malceņa; Malciņas strauts
- Asūnīca Sarjankas labā krasta pieteka Krāslavas novadā (lejtece Baltkrievijā), robežupe 6,4 km, iztek no Dagdas ezera tek caur Lielo Asūnes ezeru; Asūne; Osuņica (Baltkrievijā)
- fizikālais interfeiss saskarne, kas nosaka divu sadarbojošos iekārtu savienojuma fizikālos raksturojumus. Datoru tīklos ar šo terminu parasti saprot saskarni starp datu galiekārtu un datu pārraides tīklu
- Dafnis Saturna pavadonis ("Daphnis"), vidējais attālums no planētas - 136500 km, izmēri - 7 km
- Sausā Sausā Daugava, Doles salas atdalīts Daugavas zars pie tās kreisā krasta, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgalā no Daugavas to atdala HES dambis
- Titurga Sausās Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novadā, garums - 8 km, kritums - 7 m, iztek no Titurgas ezera Baložu pilsētas teritorijā
- saviri Savari - huņņu vai tjurku izcelsmes klejotāju cilts Piekaspijā 1. gt.; 7.-8. gs. dzīvoja Kūmas lejteces apvidū un Z-Dagestānā
- Lejasdaugavas senleja savdabīgs Viduslatvijas zemienes dabas apvidus, kas ietver Daugavas ieleju no Aiviekstes ietekas līdz Salaspilij, platība - 432 kvadrātkilometri, garums - 105 km, platums - 1-6 km, virsa pazeminās no 85 m vjl. līdz 17 m vjl.
- suņuburkšķis Savvaļas burkāns ("Daucus carota")
- Pļaviņu valnis Sēlijas vaļņa turpinājums Daugavas labajā krastā, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma paceltā rietumu mala, garums — \~8,5 km, platums — 8 km
- Altene Sēļu pilskalns, appludināts būvējot Pļaviņu HES, atradās tagadējā Aizkraukles novada Seces pagastā, Daugavas kreisā krasta un Altenes gravas norobežotā zemesragā, apdzīvots no 6. vai 7. gs., 14. gs. uzcelta Livonijas ordeņa mūra pils, kas pastāvējusi līdz 16. gs. sākumam
- Lauces ieleja senais Daugavas ielejas atzars no Staburaga līdz Sērenei, sarežģīta, sazarota senleja, garums - 30 km, platums - 2-4 km; Seces-Lauces ieleja
- Dakara Senegālas galvaspilsēta (angļu val. "Dakar") un apgabala centrs, atrodas Atlantijas okeāna krastā, lielākā Rietumāfrikas osta, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst
- Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi
- Sarama senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita un meža zvēru ciltsmāte
- Ambika senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita, viena no Saptamātrikām, Septiņām Mātēm, septiņām dievietes Pārvatī izpausmēm, kuru vārdus mēdza piesaukt, lai atbrīvotos no grēkiem
- Rāhu senindiešu mitoloģijā - dēmons (asura), daitju valdnieka Vikpračiti un Dakšas meitas Simhikas dēls, ko uzskatīja arī par planētu, kas rada saules un mēness aptumsumus
- Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts
- dasju senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa, kuri cīnījās ar Indru, kas bija sakāvis Dasju
- Satī Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita un Šivas sieva, kura sadedzinājās upurēšanas ugunī un vēlāk atdzima kā Pārvatī
- Danu Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meita, dēmonu - dānavu māte, saistīta ar ūdeņiem, kopā ar savu vecāko māsu Diti ir asuru ciltsmāte
- Nārada Senindiešu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas dēls, pusdievs, gudrais, kuram piedēvē dažu "Rigvēdas" himnu sacerēšanu
- Nāsatja senindiešu mitoloģijā - epitets, kas attiecas uz abiem dvīņiem Ašviniem (Nāsatju un Dasru) vai arī uz pirmo no viņiem
- Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks
- Rohinī Senindiešu mitoloģijā - vairāki tēli - riši Kāsjapas meita, dieva Dakšas meita, dieva Krišnas sieva, Vāsudevas sieva, Hiranjakašipu meita, devītās nakšatras apzīmējums u. tml.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem
- Aruna senindiešu un hindu mitoloģijā - rītausmas dievs, kas šīs funkcijas pārņēmis vēdiskā perioda Ušasas; Dakšas mazdēls, Kadru (purānu tradīcijā - Danu) un Kāšjapas dēls
- Barankroga senkapi senkapi Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā, Ābeļu mežniecībā, tagadējā Lašu ciema teritorijā, atrastas ar 7.-14. gs. datējamas senlietas, teritorija daļēji apbūvēta
- Mohendžodara Senpilsēta Indas ielejas dienvidos ("Mohenjo-Daro"), Pakistānā, viens no senās Harapas kultūras (2500.-1500. g. p. m. ē.) lielākajiem centriem, arheoloģiskos izrakumos atklāti 7 dažādu periodu slāņi, aizsargmūri ar torņiem, ielu tīkls taisnstūra plānojumā, 2-3 stāvu dzīvojamās mājas u. c. celtnes
- Mangaļi Sens ģeogrāfisks apzīmējums apbūves rajonam Rīgas ziemeļu daļā, Daugavas un tās attekas Vecdaugavas labajā krastā
- Pētera akmens sens robežakmens, kas uzstādīts 14. gs. 1. pusē uz arhibīskapa un viņa vasaļu valdījumu robežas, tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie vecā Rīgas-Daugavpils ceļa, mežmalā, netālu no Pļaviņu ūdenskrātuves, garums - 2,6 m, platums - 2 m, augstums - 1,9 m; Stukmaņu Pētera akmens; Vaiķu dižakmens
- oleandru sfings sfingu dzimtas suga ("Daphnis nerii")
- Sienapurvs Sienapurva upīte - Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Sienapurva upe; Siena purva upe; Melderu upe
- Melderu upe Sienapurva upīte, Daugavas pieteka
- mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
- Žīdu grāvis Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā
- Sila Silica, Daugavas pieteka
- Vidovka Silupe, Daugavas pieteka
- Silupka Silupe, Daugavas pieteka Sventes pagastā
- standarts SDH sinhronā datu hierarhija (angļu "Synchronous Data Hierarchy")
- Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
- Aizmata Skanstupīte, Daugavas pieteka
- Aizmatiņa Skanstupīte, Daugavas pieteka
- Skanstnieku upe Skanstupīte, Daugavas pieteka
- Skolas Skolas upīte - Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņās
- Vecāķu-Vecmīlgrāvja kāpu grēda sniedzas no Vecāķiem un Vecmīlgrāvim starp Vecdaugavu un Daugavu rietumos un Ķīšezera ieplaku un Langas ieleju austrumos, garums - >7 km, platums - 1,5-2 km, absolūtais augstums - 22,1 m vjl.
- Derjačejenemeks Solončaks Deštekevira tuksneša rietumu daļā ("Daryacheh-i-Namak"), Irānas ziemeļos, platība - \~4000 kvadrātkilometru, ziemas periodā pārvēršas seklā ezerā vai ezeru sistēmā (platība - līdz 3000 kvadrātkilometru), Nemeks
- plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā
- SB sporta biedrība (kopā ar nosaukumu, piem., SB "Daugava")
- Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- Daibes muiža Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" bijušais nosaukums
- daibieši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Daibe" iedzīvotāji
- Starije Dorogi Starija Darohi, pilsēta Baltkrievijā
- IUCN Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība
- ILO Starptautiskā Darba organizācija (angļu "International Labour Organization"), viena no ANO struktūrām
- čūskulājs Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
- dievrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
- jodrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
- Orchis incarnata stāvlapu dzegužpirkstītes "Dactylorhiza incarnata" nosaukuma sinonīms
- Kozlovica Stirna, Daugavas pieteka
- Kozlovka Stirna, Daugavas pieteka
- Dauguļu upe Stirna, Daugavas pieteka
- Stierna Stirna, Daugavas pieteka
- Stirenka Stirna, Daugavas pieteka
- Stirnauka Stirna, Daugavas pieteka
- grūba Strauja vieta (Daugavā)
- Stropiņa ezers Stropaka ezers Daugavpilī
- Stropiņu ezers Stropaka ezers Daugavpilī
- Lielais Stropu ezers Stropu ezers Daugavpils pilsētas teritorijā
- ISIS Sunnītu džihādistu grupas pašpasludināta valsts "Islāma valsts Irākā un Levantē", kas 2014.-2017. g. kontrolēja teritorijas Irākā un Sīrijā ("Islamic State of Iraq and Syria", arī "Islamic State of Iraq and the Levant", arābu "Daesh")
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas
- Kvarners Šaurums Adrijas jūrā, Horvātijas piekrastē, Dalmācijas salās, starp Istras pussalu un Cresnas salu, garums - \~50 km, platums - 5-20 km, dziļums - līdz 51 m, savieno Rijekas līci ar Adrijas jūru
- skropstaiņi šī tipa klase ("Ciliata"), >6000 sugu, Latvijā Daugavā konstatēts >200 sugu, Lielupē \~140 sugu, Baltijas jūrā >100 sugu; skropstiņinfuzorijas
- zalktene šīs dzimtas ģints ("Daphne"), zemi, vasarzaļi un mūžzaļi krūmi ar veselām lapām, 75 sugas, Latvijā brīvā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē dārzos un apstādījumos
- dafnija šīs dzimtas ģints ("Daphnia"), Latvijā konstatētas 6 sugas; ūdensblusa
- aijaijs šīs dzimtas ģints ("Daubentonia"), 1 suga
- aiaijs šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis
- lapkoku otiņmūķene šīs ģints suga ("Dasychira pudibunda")
- Actinophrys sol šīs ģints suga, kas atrasta Daugavas planktonā un sfagnu sūnās Rīgas apkaimē un Jūrmalā
- Natiophilus stipraisi šīs ģints suga, ko pētījis Latvijas Dabas muzeja entomologs Mihails Stiprais un nosaukta viņa vārdā
- dakrimicēte šīs rindas dzimta ("Dacrymycetaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- dagunavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunava" iedzīvotāji
- dagunovieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Dagunova" iedzīvotāji
- Ziemeļdakota Štats ASV ("North Dakota"), administratīvais centrs - Bismarka, platība - 183112 kvadrātkilometri, 739500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dienviddakota Štats ASV vidusdaļā ("South Dakota", no 1889. g.), administratīvais centrs - Pīra, platība - 199552 kvadrātkilometri, 853000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jobe Štats Nigērijā ("Yobe"), administratīvais centrs - Damaturu, platība - 45502 kvadrātkilometri, 2321600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā
- Šternberga Šternberga ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
- Šuņa ezers Šuņezers Daugavpilī
- Šuņas ezers Šuņezers Daugavpilī
- Šuņu ezers Šuņezers Daugavpilī
- Šūņu ezers Šuņezers Daugavpils pilsētā
- Šuņu Šuņu ezers - Šuņezers Daugavpilī
- Adatiņa Šūņu upe, Daugavas pieteka
- Šuņupe Šūņu upe, Daugavas pieteka
- Sūnupīte Šūņu upe, Daugavas pieteka
- Šuņīca Šūņu upe, Daugavs pieteka
- ŠDP Šveices Darba partija
- daugavmalietis tāds, kas dzīvo Daugavas malā, krastā
- daugavietis tāds, kas dzīvo pie Daugavas
- sarkankarogots tāds, kas PSRS bija apbalvots ar Sarkano karogu, ar Sarkanā Karoga ordeni vai Darba Sarkanā Karoga ordeni
- Stalbes pagasta teritorija tagadējā teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauts viss bijušais Rozulas (Rozbeķu) pagasts, Kūduma pagasta ziemeļu daļa, Ķieģeļu pagasta dienvidrietumu stūris un Dauguļu pagasta dienvidu daļa
- panģenēze tas, ka visas organisma pazīmes saplūst dzimumšūnās un tādējādi pāriet pēcnācējiem (pēc hipotēzes, kuru pieņēma arī Č. Darvins)
- daugmalietis tas, kas dzīvo Daugavas krastā
- Towlinow Taulinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- danaīdas tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās
- otiņmūķene tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas ģints ("Dasychira")
- egļu otiņmūķene tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Dasychira abietis")
- dargani tauta Dagestānā (Krievijā), runā darganu valodā, ticīgie - musulmaņi
- laki tauta Dagestānā (Krievijā); runā laku valodā, ticīgie -musulmaņi
- rutuli tauta Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tabasarani tauta Dagestānas Republikā (Krievijā), runā tabasaranu valodā, ticīgie - musulmaņi
- tati tauta Irānā, Azerbaidžānā, kā arī Dagestānas Republikā (Krievijā); ticīgie gk. musulmaņi
- andi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- baguli tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- čamali tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ginuhi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- godoberi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- gunzebi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- hvarši tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- karati tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- cezi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji
- bežti tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči
- botlihi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi
- ahvahi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- sogavi tauta Sahāras dienvidaustrumu nomalē, ziemeļos no Darfūras, tumšu ādas krāsu, reprezentē mistrojumu starp tibu ciltīm un nēģeriem ar berberu un arābu nelielu piejaukumu
- zogavi tauta Sahāras dienvidaustrumu nomalē, ziemeļos no Darfūras, tumšu ādas krāsu, reprezentē mistrojumu starp tibu ciltīm un nēģeriem ar berberu un arābu nelielu piejaukumu; sogavi
- aguli tauta, dzīvo Dagestānas augstkalnu daļā (Krievijā), valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi
- nogaji tauta, dzīvo gk. Nogaju stepē Krievijā, Ziemeļkaukāzā (Stavropoles novadā un Dagestānas Republikā, arī Čečenijas Republikā un Karačajas-Čerkesijas Republikā), valoda pieder pie tjurku grupas, rakstība izveidota 1928. g. latīņu alfabētā, no 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- cahuri tauta, dzīvo Kaukāzā, Dagestānā (Krievijā) un Azerbaižānā, Samuras augšteces apvidū, valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- dago tauta, dzīvo Kordofanas dienvidrietumos un Darfuras plato (Sudānā un Čadā), valoda pieder pie Austrumsudānas grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
- dargi tauta, dzīvo Krievijas Dagestānas Republikas kalnu daļas austrumos un priekškalnu apvidos, valoda pieder pie dagestāņu grupas, rakstība izstrādāta XX gs., sākotnēji izmantoja arābu alfabētu, no 1928. g. - latīņu alfabētu, bet kopš 1938. g. - uz krievu alfabēta pamata, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- kumiki tautība Dagestānā (Krievijā); runā kumiku valodā, ticīgie - musulmaņi
- tindi tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- arči tautība, dzīvo Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, \~1000 cilvēku, valoda pieder pie dagestāņu grupas, saplūst ar avāriem, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- fori tautība, dzīvo Sudānā, Darfuras plato, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms), no XVI gs. līdz XX gs. sākumam veidoja Darfuras sultanāta etnisko pamatu
- Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē
- Sičuaņas ieplaka tektoniska ieplaka Ķīnā, Sičuaņas provincē, starp Sinotibetas kalniem, Cinlina grēdu, Dabašana grēdu un Guidžovas plakankalni, platība — \~200000 kvadrātkilometru, augstums — 400-1000 m, smilšakmeņi un slānekļi
- Baltkrievijas anteklīze tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, aptver Baltkrievijas ziemeļrietumu un centrālos rajonus, Lietuvas dienvidu un Polijas ziemeļrietumu malu, tās izmēri - \~400 x 500 km, Latvijas dienvidaustrumu stūrī no tās iesniedzas Viļeikas izcilņa nogāze, kas šajā vietā pieslēdzas Daugavpils monoklinālei
- Gulbenes ieplaka tektoniska struktūra kristāliskā pamatklintāja, Kaledonijas un hercīnā kompleksa iežos Latvijas ielieces centrālajā daļā starp Ērgļu izcilni un Daugavpils monoklināli; Gulbenes depresija
- Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
- Cūku sēta teritorija starp Rīgas pilsētas mūriem un Daugavu 14.-15. gs., kad pilsētas iedzīvotāji tur izgāza dažādus atkritumus
- Dūkšupe Tilžas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Daukšupe; Dukšupe
- Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus
- Tīturga Titurga, Daugavas pieteka
- Bērzupe Torbēnupīte, Daugavas pieteka
- Tarbānupīte Torbēnupīte, Daugavas pieteka
- Treppenhof Trepes muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
- Lielais Trikatas ezers Trikartu ezers Daugavpilī
- Lielais Trijkārtu ezers Trikartu ezers Daugavpilī
- Lielais Trikartu ezers Trikartu ezers Daugavpilī
- Trikorts Trikartu ezers Daugavpilī
- Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri
- Ātešāns tuksnesis Afganistānā (_Āteshān, Dasht-e_), Herātas vilajeta rietumu daļā
- Bainūna tuksnesis Apvienoto Arābu Emirātu Abū Dabī emirāta ziemeļrietumu daļā
- Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m
- Dašteluts Tuksnesis Irānas kalnienes centrālajā daļā (persiešu val. "Dashte-e Lut"), Irānā, platība - 80000 kvadrātkilometru, garums 550 km, platums - līdz 200 km
- Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē
- Deštekevirs Tuksnesis Irānas kalnienes ziemeļos ("Dasht-i-Kavir"), Irānas ziemeļaustrumos, platība - \~55000 kvadrātkilometru, garums - \~500 km, platums - līdz 250 km, beznoteces ieplakas (600-800 m vjl.), takiri, solončaki, ko šķir šauras grēdas, ziemeļu daļā oāzes
- Daštekavirs Tuksnesis Irānas kalnienes ziemeļos (persiešu val. "Dasht-e Kavir"), Irānā, platība - 550000 kvadrātkilometru, garums 600 km, lielākais platums - 350 km
- Aizuniza Karakums tuksnesis Turkmenistānā (_Uňūzdenaňyrky Garagumy_), Dašoguzas vilajetā un Lebapa vilajeta ziemeļos
- daibenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Daibji" iedzīvotāji
- daigonieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Daigone" iedzīvotāji
- Daibe Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Daibes" nosaukuma variants
- Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
- Bašderjalika kolektors ūdens savākšanas sistēma Turkmenistānā, Dašoguzas vilajeta ziemeļos
- Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu
- Gaujas–Daugavas kanāls ūdensceļu sistēma, kas izbūvēta 1899.-1903. g. koku pludināšanai, sastāv no Gaujas-Baltezera un Juglas kanāla, abiem Baltezeriem, Ķīšezera un Mīlgrāvja izveidojot Gaujas savienojumu ar Daugavu, kopgarums - 25 km; Juglas kanāls
- Alliemanskrālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve (_Allemanskraal Dam_) Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Motucaņanes distriktā, uzpludināta uz Sandas upes
- Araksas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Araksas upē (_Araz su anbari / Sadd-e Aras, Daryāche-ye_), uz Azerbaidžānas (Nahčivanas Autonomās Republikas) un Irānas (Rietumazerbaidžānas ostāna) robežas
- Zaboru dzirnavezers ūdenskrātuve Dagdas pagastā, platība - 3,5 ha; Mazo Aprobovcu dzirnavezers
- Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers
- Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
- Narūta ūdenstece Krāslavas novadā, iztek no Ežezera, augštecē ir Andzeļu un Ezernieku pagasta robežupe, lejāk Andzeļu un Dagdas pagasta robežupe, tek Dagdas pagastā cauri Galšūna ezeram, lejtece Dagdas pilsētā, ietek Dagdas ezerā; Obitele
- Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
- Obiteļu dzirnavezers ūdesnkrātuve Narūtas upē, uz dienvidiem no Ežezera, uz Andzeļu un Dagdas pagasta robežas, platība — 2 ha, garums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3 m, kopā ar apkārtējo ainavu kopš 1977. g. ir aizsargājams dabas objekts (platība — 8,4 ha); Abiteļu dzirnavezers
- Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību
- Limenen Ungura muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā
- Ungor Unguru muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagastā
- Alīngāra upe Afganistānā (_‘Alīngār, Daryā-ye_), Kābolas kreisā krasta pieteka Langmānas vilajetā, augštece Nūrestānas vilajetā
- Hāšrūda upe Afganistānas dienvidrietumos, Daštimargas tuksneša ziemeļu malā, sākas Zanga grēdas dienvidu malā, lietus periodā ietek Pūzaka ezerā, sausajā periodā izsīkst
- Maizīte upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene
- Brazosa upe ASV (angļu val. "Brazos"), Teksasas štatā, garums - 1530 km, sākas Ļanoestakadā, satekot Soltforkai un Dablmauntinforkai, ietek Meksikas līcī
- Džeimsa upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota
- Balta upe Augšdaugavas novada Ambeļu un Biķernieku pagastā, Daugavas labā krasta pieteka, garums 15 km; Balda
- Beljando upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
- Keipa upe Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Dalrimpla ezerā, sausajā sezonā izsīkst
- Dosona upe Austrālijas austrumos ("Dawson"), Ficrojas labā satekupe, garums - 400 km
- Dārlinga upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), Marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas
- Bērzene upe Baldones un Ķekavas pagastā, Daugavas kreisā krasta pieteka, garums – 15 km; Bērze; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Kerulena upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā
- Barākara upe Indijā, Džhārkhandas štatā, Damodaras kreisā krasta pieteka
- Isikari upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst
- Aktaša upe Krievijā (_Aktaš_), Dagestānas Republikā, Sulakas kreisā krasta pieteka, izteka un augštece Čečenijas Republikā
- Avāru Koisu upe Krievijā (_Avarskoe Kojsu_), Dagestānas Republikas dienvidos, Sulakas labā krasta pieteka
- Aksaja upe Krievijā, Čečenijā un Dagestānā, Novijterekas labā krasta pieteka
- Kuma upe Krievijā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā un Dagestānas Republikā, garums 802 km, ietek Kaspijas jūrā
- Andijas Koisu upe Krievijas Dagestānas Republikā (_Andijskoe Kojsu_), Sulakas kreisā satekupe
- Samura upe Krievijas Dagestānas Republikā un Azerbaidžānā (kā robežupe), garums - 213 km, sākas Lielā Kaukāza Taklika grēdā, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Gjuļgeričaju kopēju deltu
- Sulaka upe Krievijas Dagestānas Republikā, garums - 144 km, veidojas, satekot Avāras Koisu un Andijas Koisu, tek 700-1500 m dziļā kanjonā, ietek Kaspijas jūrā
- Čirahčaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas kreisā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas ziemeļaustrumu nogāzē
- Kuraha upe Krievijas Dagestānas Republikā, Gjuļgeričajas labā satekupe, sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzē
- Gjuļgeričaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, izveidojas, satekot Čirahčajai un Kurahai, kas abas sākas Lielā Kaukāza Samuras grēdas austrumu nogāzēs, ietek Kaspijas jūrā, veidojot ar Samuru kopēju deltu
- Ahtičaja upe Krievijas Dagestānas Republikā, Samuras labā krasta pieteka
- Toropa upe Krievijas Tveras apgabalā, Daugavas labā krasta pieteka, garums - 174 km
- Babiaņdzjana upe Ķīnā (_Babian Jiang_), Da labā krasta pieteka Vjetnamā
- Aiviekste upe Latvijā, dabiskā robeža starp Latgali un Vidzemi lielākajā daļā sava garuma (izņemot iztekas daļu līdz vietai, kur tajā ietek Pededze), iztek no Lubāna ezera un ietek Daugavā, lielākā Daugavas pieteka Latvijas teritorijā, garums - 114 km (augštece regulēta un izmainīta, agrākais garums - 132 km)
- Alksne upe Latvijā, Gulbenes novada Daukstu pagastā, Krustalīces labā krasta pieteka; Alksnes strauts
- Glesa upe Menas salā, ietek Īrijas jūrā dienvidos no Daglasas
- Balsasa upe Panamā, Darjenas provincē, ietek Sanmigela līcī
- Tereka upe Priekškaukāzā, Gruzijā, kā arī Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā), garums - 623 km, sākas Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, pa Darjala aizu šķērso Sānu grēdu, šķērso Piekaspijas zemieni, ietek Kaspijas jūrā
- koptekupe Upe, tās posms, kas izveidojies divām (vai vairākām) upēm satekot kopā un izveidojot kopēju gultni tālākam tecējumam (piemēram, Daugavas pieteka Berezovka)
- Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
- Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
- Wabol Vabales muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
- sakņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Dascillidae"), 250 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem
- Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību
- Dinaminde Vācu nosaukums Daugavgrīvai
- datu kopne vadu komplekts, kuru lieto paralēlai datu pārsūtīšanai starp datora funkcionālajiem blokiem. Vadu skaitu sauc par datu kopnes platumu. Katrs vads kalpo atsevišķa informācijas bita pārsūtīšanai. Datu kopnes platums parasti ir vienāds ar datorā izmantojamā vārda garumu
- daugulieši Valmieras novada Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Dauguļi" iedzīvotāji
- Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci
- Bangladeša valsts Dienvidāzijā, pie Bengālijas līča, platība – 144000 kvadrātkilometru, 150,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta – Daka, administratīvais iedalījums – 6 apgabali
- Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
- Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
- Hivas haniste valsts Vidusāzijā 16. gs. — 1920. g., aptvēra Senās Horezmas teritoriju, turkmēņu apmetnes Mangišlakā, Dahistānā, gar Uzboju, 1873. g. atzina Krievijas protektorātu
- Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni
- standarts CDDI vara kabeļu dalīto datu saskarne (angļu "Copper Distributed Data Interface")
- darvenieki Varakļānu novada Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Darvenieki" iedzīvotāji
- Warkow Vārkavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā
- Bixtensee Veclīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
- dānavas Vēdisma un hindu mitoloģijā - dēmonu - asaru grupa, Danu un Kāšjapas bērni
- Diti Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Dakšas vecākā meita, viena no Kāšjapas sievām, dēmonu asuru - daitju māte
- datura Velnābols ("Datura")
- parastais velnābols velnābolu suga ("Datura stramonium")
- violetais velnābols velnābolu suga ("Datura tatula")
- dandzītnieki Ventspils novada Puzes pagasta apdzīvotās vietas "Dandzītes" iedzīvotāji
- telīdija Verukāriju dzimtas ģints ("Thelidium"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs laponis, 120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, tās reti sastopamas, atrastas gk. Daugavas ielejā uz klintīm
- Wessel Veseļu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Krustpils pagastā
- Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru
- Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a
- Pētersala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā strap Daugavas labā krasta dzelzceļa loku un Ganību dambi
- Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos)
- Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa)
- dafnija Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Daphniidae"), 7-8 ģintis, \~70 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
- Piedrujas sala vidēji liela akumulācijas sala Daugavā, Daugavas ielejas sašaurinājuma sākumā iepretī Piedrujai (Latvijā) un Drujai (Baltkrievijā), garums — līdz 0,8 km, platums — 0,5 km, augstums — līdz 8-11 m; Drujas sala
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas
- Ogres sala vidēji liela erozijas sala Daugavas ielejā, Ogres pilsētā, garums — līdz 1,8 km, platums — 0,5 km, apdzīvota, ar Daugavas labo krastu savieno 3 dambji
- Plāņu sala vidēji liela, apdzīvota sala Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā, garums — 1,8 km, platums — līdz 0,5 km, virsa 6-11 m virs Daugavas līmeņa; Jersikas sala, Sudrabkalna sala, Ploņu sala
- Burtnieku svīta vidusdevona Živetas stāva stratigrafiskā vienība Latvijā, biezums — 23-89 m, Latvijas ziemeļu daļā un pie Daugavpils veido pamatiežu virsu
- Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
- sēļi viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (uz austrumiem no tagadējā Vecumnieku novada)
- dani viena no Izraēla ciltīm, pēc Vecās Derības Jēkaba dēla - Dana pēcteči
- Elektra viena no plejādēm, kurai no Zeva piedzima dēls Dardans
- SIMD arhitektūra vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra (angļu "Single Instruction stream, Multiple Data stream")
- Achantocystis turfacea vienīgā Latvijā konstatētā šīs ģints suga, atrasta Daugavas planktonā
- Bruņa ala vienīgā tektoniskās izcelsmes ala Latvijā, izveidojusies Dambja iezī, kas atrodas Amatas krastā pie Kārļiem
- SVD Vienlaicīga balss un datu pārraide (angļu "Simultaneous Voice and Data")
- protokols DSVD vienlaicīgas balss un datu ciparpārraides protokols (angļu "Digital Simultanious Voice/Data")
- Abū Dabī viens no Apvienoto Arābu Emirātu emirātiem, platība — 67340 km^2^, 1628000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvas centrs Abū Dabī, robežojas ar Dubaijas emirātu, kā arī ar Omānu un Saūda Arābiju, apskalo Persijas līcis
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā
- A14 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Daugavpils apvedceļš (Tilti - Kalkūne)
- A13 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi)
- A6 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Daugavpils - Krāslava - Baltkrievijas robeža (Patarnieki)
- Asuānas aizsprosts viens no lielākajiem aizsprostiem pasaulē (angļu "Aswan Dam"), sastāv no 2 aizsprostiem, pirmais celts 1898.-1902. g. ir 50 m augsts un 2 km garš, otrais celts 1959.-1971. g. 115 m augsts un 3,6 km garš
- Latgales priekšpilsēta viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, kas atrodas Rīgas dienvidaustrumu daļā Daugavas labajā krastā, platība — 50 kvadrātkilometru, \~189500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča
- Dzilna Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 12 km; Dzilnas strauts
- Pālupīte Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Seces un Daudzeses pagastā, garums - 6 km; Palupe; Pālupe
- Balkanas vilajets vilajets Turkmenistānas rietumos, Kaspijas jūras piekrastē, robežojas ar Dašoguzas un Ahala vilajetu, kā arī ar Irāku, Kazahstānu un Uzbekistānu
- Purvsalas grāvis Vilbaudīte, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā
- Dvorišče Viļeika, Daugavas pieteka
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- suveksis Vimbu zveja Daugavā
- Bazardizi Virsotne Galvenajā Kaukāza grēdā, uz Azerbaidžānas un Dagestānas (Krievijā) robežas, augstums - 4466 m, vairāki šļūdoņi
- Adala-Šuhgelmeers virsotne Kaukāzā, Bogosas grēdā, Krievijas Dagestānas Republikā, augstums 4151 m
- Garmo smaile virsotne Rietumpamirā, Darvazas un Zinātņu Akadēmijas grēdas saskarē, Tadžikistānā, augstums - 6595 m, klāta ar sniegu un ledu
- Akdogans virsotne Turcijā (_Akdoğan Daği_), uz Mušas un Erzuruma ila robežas, augstums - 2879 m
- Ala kalns virsotne Turcijā (_Ala Dağı_), Karsas ila dienvidu daļā, augstums - 3138 m
- izkrautņu spaidi visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem; šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos; Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu
- daniševcieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" iedzīvotāji
- daniševkieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" iedzīvotāji
- Vitkopupīte Vitkops, Daugavas pieteka
- Ararats vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē (_Büyükağrı Dağı_), Turcijas ziemeļaustrumos, pie Armēnijas un Irānas robežas, sastāv no divu aprimušu vulkānu bazalta konusiem, augstākā virsotne - 5165 m
- Mazo Aprobovcu ezers Zaboru ezers Dagdas pagastā
- rozmarīna zalktene zalkteņu suga ("Daphne cneorum")
- laurveida zalktene zalkteņu suga ("Daphne laureola")
- parastā zalktene zalkteņu suga ("Daphne mezereum"), Latvijā sastopama brīvā dabā, aizsargājama
- smaržīgā zalktene zalkteņu suga ("Daphne odorata")
- Tangūtijas zalktene zalkteņu suga ("Daphne tangutica")
- Berkvuda zalktene zalkteņu suga ("Daphne x beerkwoodii")
- Zastienka Zastenku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
- Tjuļeņija Zema, smilšaina sala Kaspijas jūras ziemeļrietumu daļā, Krievijas Dagestānas Republikā, garums - \~5 km, platums - līdz 2 km, zveja (vasarā), roņu medības (ziemā)
- aiaijs Zemāko pērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), kurā tikai 1 suga
- Dūnanī rags zemesrags Īrijas austrumos, Dandolkas līča dienvidu piekrastē, tās izvirzījums Īrijas jūrā
- Sentdžonsa rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidrietumos
- Polockas zemiene zemiene Daugavas augšteces un tās pieteku baseinā, Baltkrievijas ziemeļos, augstums — 140-160 m, viļņots līdzenums, morēnu pauguri, grēdas, kāpas, upju ielejās — gravas
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga
- uzdeņi Ziemeļkaukāzā (Kabardijā un Adigejā) - viena no bijušās feodālās muižniecības kategorijām; feodālajā Dagestānā par uzdeņiem sauca brīvlaistos zemniekus
- Mazsusēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka
- Mazā Susēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
- Žirgas ezers Zirgezers Daugavpilī
- Zirgu Zirgu ezers - Zirgezers Daugavpils pilsētā
- daktilogiroze Zivju helmintozes veids, ko ierosina "Dactylogyrus" ģints sūcējtārpu vairākas sugas, kas parazitē gk. karpu žaunās
- pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma
- Znutyņ Znoteņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā
- Aklais ezers Znotiņu ezers Daudzeses pagastā
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
- Āzene Zunda attekas (Daugavas kreisā atteka, kas atdala Ķīpsalu) augšgals, platums - 40-50 m, pār to 2 tilti, kas savieno Ķīpsalu ar Daugavgrīvas ielu
- Zunda Zunds, Daugavas atteka Rīgā
- kārbe Zvejas laiva, kuras garums pa ķīli - 8-9 m, platums - 2-3 m, dziļums - ap 1 m; lieto gk. lašu zvejā Daugavas lejas galā un jūrā pie Daugavas
- DN Zviedrijas laikraksts "Dagens Nyheter" (Dienas Jaunumi)
- Jēvleborja Zviedrijas lēne, ietver Jestrīklandi un Helsinglandi (izņemot daļu ziemeļrietumu teritorijas), kā arī Hamras draudzi Dalarnā, platība - 18192 kvadrātkilometri, 394000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Jēvle
- kastradina Žāvētas gaļas nosaukums Dalmacijā un Melnkalnē
- Žīdu Žīdu grāvis - Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā
- Zilupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka
- Zīļupīte Žīdupīte, Daugavas pieteka
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Da.