burkens
burkens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, hipotētisks vārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | burkens | burkeni |
| Ģen. | burkena | burkenu |
| Dat. | burkenam | burkeniem |
| Akuz. | burkenu | burkenus |
| Lok. | burkenā | burkenos |
Burkāns ("Daucus").
Avoti: Aug2