burkens
burkens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, hipotētisks vārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | burkens | burkeni |
Ģen. | burkena | burkenu |
Dat. | burkenam | burkeniem |
Akuz. | burkenu | burkenus |
Lok. | burkenā | burkenos |
Burkāns ("Daucus").
Avoti: Aug2