Pomože
Pomože īpašvārds, vietvārds
Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija.
Stabili vārdu savienojumiPomožes ezeru augstiene. Pomožes līcis.
- Pomožes ezeru augstiene — Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji
- Pomožes līcis — sekls ielīcis Baltijas jūras dienvidos (“Zatoka Pomorska”), pie Vācijas un Polijas krastiem, dziļums 12-14 m, iepretī atrodas Odras sēklis, dziļums 6-9 m
Avoti: PZT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pomožes vojevodistes vadība Gdaņskā jau pasūtījusi šādas iespējas zinātnisko analīzi.
- Pomožes vojevodiste līdz šim pati spēj saražot tikai 30% nepieciešamās elektroenerģijas, bet pārējo saņem no Polijas vidienes un dienviddaļas.
- Stilo bāka ( ) atrodas Polijā, Pomožes vojevodistē, Stilo ( uz atsevišķām kartēm Osetņika), Baltijas jūras krastā.
- Gdaņska ( , kašūbu: " Gduńsk", , ) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
- "Zilaļģu parādīšanās dēļ peldēšana ir aizliegta astoņās pludmalēs gar atklātu jūru un aptuveni 20 pludmalēs Gdaņskas līcī," pavēstīja Pomožes vojevodistes veselības inspektors Tomašs Augustinjaks. "