Paplašinātā meklēšana

Meklējam vel.

Atrasts vārdos (833):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3143):

bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
spriests (Krāsns) velves daļa
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju
vilciens [Dzelzceļa]{e:57038} [transportlīdzeklis]{e:57037} - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
apveltīt Adresēt, veltīt (vārdus, skatienus, smaidus u. tml.)
bitovnitīts Adrijas jūras apkaimē atrodams iezis, ko lieto juvelierizstrādājumos, sienu apdarei, pieminekļiem
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
par skaistām acīm aiz simpātijām, labvēlības; par velti
aizčaukstināt aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem)
aizslūtēt aiziet, velkot kājas
aizšļukāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
aizšļurāt aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs)
aizbružāt aiziet, velkot kājas pa zemi
aizklumzāt aiziet, velkot kājas smagos apavos
aizšļaukt aiziet, velkot kājas, aizšļūkt
aizēvelēt aiziet, velkot kājas, šļūcot
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu
aizbumbāt Aizvelt
aizviļāt Aizvelt
aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu)
aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā
aizvāļāt Aizvelt prom (atkārtoti, vairākus objektus, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
aizvārtīt Aizvelt, aizvāļāt
aizvāļāties Aizvelties prom (atkārtoti, ar pārtraukumiem, nenoteiktā virzienā)
aizvārtīties Aizvelties, aizvārtīties
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem)
griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
bluķis akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
velofigūrists Akrobātisku triku izpildītājs uz velosipēda cirkā
kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus
aka Āliņģis, pa kuru ziemas zvejā ārā izvelk vadu
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
ratene Apaļa veltas vilnas platmale
ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot
eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene
rundolis Apaļš, saveltnēts priekšmets, veidojums
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.)
balvāt Apdāvināt, apveltīt
apderināt Apdāvināt, apveltīt, izrotāt
apdalīt Apdāvināt, apveltīt, sadalīt
balvēt Apdāvināt, apveltīt; pacienāt, pamielot
Daksti apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā
Ķemere apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā
Ķempēni apdzīvota vieta (vidējciems) Ēveles pagastā
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Klīvlenda apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ango apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Ango_), Lejasveles provincē
Zīrikzē apdzīvota vieta Nīderlandē, Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dzienvidaustrumu daļā
šņucēt Apēvelēt, aptēst
apzvelties Apgāzties, apvelties
sadhu Apkārtklejojošs svētais hinduismā, kas sevi veltī vienam mērķim - mokšai jeb atsvabinātībai no ciklisko reinkarnāciju riteņa
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to
mūka Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
mūks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
mulks Aploka vārti, kas sastāv no 3-4 kārtīm, ko ievieto (un izvelk) šo vārtu posmā, spraugā
tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
Apollona templis Delfos Apollonam veltīts templis, kuru pēc tradīcijas uzskata par senāko Grieķijā; tajā atradās Delfu orākuls
apripāt Apripot, apvelties (apkārt)
sarkanais dermogrāfisms apsarkums svītras veidā, pārvelkot ādai ar neasu priekšmetu
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
pievelmēt Apstrādāt ar velmēm
pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni)
apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt
kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot
separators Aptvere ar izgriezumiem, kas nodrošina vienādas atstarpes starp lodītēm vai veltnīšiem ritgultņos
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
apsavelties Apvelties
apdāvināt Apveltīt ar dāvanām
apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
saturīgs apveltīts ar labu atmiņu
dukots Apveltīts ar lielām dūrēm
balsīgs Apveltīts ar skaļu, labu balsi
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group")
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme")
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development")
perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas
barikinētisks ar atlētisku miesasbūvi apveltīts
storas ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars
nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā
lēsans ar daudz velēnām
gazotrons ar dzīvsudraba tvaikiem vai inerto gāzi pildīta divelektrodu lampa ar kvēlkatodu un metāla vai grafīta anodu
ēvelēt ar ēveli (1) vai ēveļmašīnu apstrādāt (koka virsmu); ar ēvelmašīnu apstrādāt (metāla virsmu)
ēvelēt ar ēveli (2) sasmalcināt (dārzeņus)
ēvelēt ar ēveli (3) apstrādāt (lauku)
nodzīt ar gropjēveli izveidot (gropi)
ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
izspundēt ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu)
septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos
iešņīpāt ar ko asu velkot, iebojāt
kūšots ar kūsi apveltīts
ievelties ar kustību, kas atgādina velšanas, ievirzīties (kur iekšā)
izvelties ar kustību, kas atgādina velšanos, izvirzīties
atmārkšīgs ar labu atmiņu apveltīts
atmāršīgs ar labu atmiņu apveltīts
uzlēkt ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda)
klozēt ar lieliem apaviem, kājas velkot iet
adosēt ar muguru atzvelties
piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to)
skrāpēt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās
kasīt ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost
iestīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā)
aizstīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), aiznest, aizgādāt
atstīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), atnest, atgādāt, atvest
apstibīt ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā
apstiept ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā
apvirpināt ar pūlēm un lēnām apvelt apkārt kaut kam
sastibīt ar pūlēm, grūtībām (piemēram, velkot) sanest
mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums
bullītis ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai
planets ar roku stumjams vai ar zirgu velkams darba rīks (kultivators) rindstarpu ravēšanai un uzirdināšanai
kartiņkaudze ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā)
pravieši ar sevišķām spējām apveltīti cilvēki, kas piederot pie starpniekiem starp dievību un cilvēkiem
garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
tošāties ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām)
asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
uzpuncāt ar velējamo vāli dauzīt
velēnojs ar velēnām bagātīgs
rullēt ar veltni gludināt (parasti veļu)
izrullēt ar veltni izgludināt (parasti veļu)
rullēt ar veltni līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt
norullēt ar veltni nogludināt (veļu)
norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
traveja ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām)
ziedīgs ar ziediem apveltīts, tāds, kam ir daudz ziedu
aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu
arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē
patagonieši Argentīnas dienvidu daļas (Patagonija, Pampa) pirmiedzīvotāji, indiāņu ciltis (tehvelči, puelči u. c.), kas pieder pie 3 valodu saimēm (čonu, puelču, hetu)
Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās
bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru
listels Arhitektūrā un akmens vāzēs izvēzums veltenīša vai jostas veidā; kolonnu kāja
gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
monuments Arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; arī piemineklis
arkla dīsele arkla daļa aiz kuras zirgi velk arklu
rezaks Arkla griezējdaļa cietas velēnas aršanai
ķetna Arkla lemeša aizmugurējā daļa, kas apvērš velēnu
dūcis Arkla sastāvdaļa, kas atgriež velēnu
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
divzirgu arkls arkls, kuru velk divi zirgi
pusotra zirga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi
pusotrjūga arkls arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi
vienzirga arkls arkls, kuru velk viens zirgs
Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi
vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū
vīvelēt Ārstēt vīveles vārdojot
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs
celiņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme
ciliņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
piekodīgs Ass, svelošs (par salu)
nātrains Ass, svelošs (piemēram, par vēju, salu)
ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
atpestīt Atbrīvot no soda par grēkiem; atbrīvot, pasargāt no velna varas
brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup
grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam)
kadaļāt Atkabināt (velkamo virvi)
slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas
aizbraucīt atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt
gvelžāt atkārtoti vai daudz gvelzt
atrast Atlicināt, veltīt (laiku)
revolvēt Atpakaļ velt
Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
Herdera piemineklis atrodas Rīgā, Herdera laukumā, iepretī Rīgas Doma bijušajai mācītāja mājai, atklāja 1864. g., tas bija pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā, demontēts 1915.g., atjaunots 1927. g., vēlreiz demontēts pēc 2. pasaules kara, atjaunots 1959. g.
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā
augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
gonka Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.)
gonkas Ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.)
raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne
kazas sprediķis atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne, kam ir redeles (caur kurām kazas vai aitas var tikt pie siena)
ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni
ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2)
konglobācija Atsevišķu daļiņu savelšanās apaļās pikās
atšļupāt Atslampāt, kājas velkot atnākt
veloatslēga Atslēga, kas piemērota velosipēda pieslēgšanai stāvvietā
atžeibināt Atspirdzināt, atveldzēt
vilgums Atspirdzinoša veldze
šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties
šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties
atkamāt Atstiept (daļēji velkot pa zemi)
atdzīt Atstumt (ratus, velosipēdu u. tml.)
atslupāt Atšļūkt (lielās čībās), kājas pa zemi velkot
atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu)
aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā)
abrenunciācija Atteikšanās no velna kristību rituālā
laso attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta; vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies
karoga kārts attiecīgi apstrādāta kārts, kurā uzvelk un pie kuras nostiprina karogu
Atvelas kanjons Atvelas upes ieleja ar ļoti stāvām nogāzēm Argentīnā (_Atuel, Cañon del_), Mendosas provincē
atveldzināt Atveldzēt (1)
atveldzināt Atveldzēt (2)
atausēt Atveldzēt, atspirdzināt
atkapināt Atveldzēt, atspirdzināt
atbukurēt Atvelt (kaut ko smagu)
atvalstīt Atvelt (vairākus)
pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte
iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm
atsazvelties Atzvelties
atsvelties Atzvelties
atzvilt Atzvelties
atmugura Atzveltne
atmugure Atzveltne
atsleja Atzveltne
atspiednis Atzveltne
atspiednītis Atzveltne
atvalsts Atzveltne
atzvala Atzveltne
atzvalinis Atzveltne
atzvēles Atzveltne
lēna Atzveltne
lēne Atzveltne
zveltne Atzveltne
zveltnis Atzveltne
atzvalas Atzveltne uz ragaviņām
atzvales Atzveltne uz ragaviņām
atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt
atgāzene Atzveltnes krēsla atzveltne, atzveltnes krēsls
lēnkrēsls Atzveltnes krēsls
atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni
korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa
korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa
kanaps Atzveltnes sols
atzveltene Atzveltnis
atzveltenis Atzveltnis
atzveltine Atzveltnis
kurgans Atzveltnis ragavām
sīna audekla garuma mērs, metot velkus uz sienas (šķērsām no tapas līdz tapai)
ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri
lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu
plācītis Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums
plācīte Auduma pinums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus; šādā pinumā austs audums; plācītis
pusdrellis Auduma raksts, kur auds iet pārmijus pār un zem 4 velkiem, nākošais auds iet pretēji, izveidojot ripsa sējumu, bet pamats veidojas vienkārtnī
slokatnes Auduma raksts, kurā velku dzijas nītīs ir pa divām kopā
slokātnis Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums
slokātne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce
slokotne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
pašķērs Audums ar linu velkiem un vilnas audiem
māsiņaudums Audums, kur velku un audu dzijas ir pa divām blakus
ataudi Audumu nobeidzot pāri palikušie velku gali
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos
bakhanālija Auglības un vīna dievam Bakham veltīti svētki senajā Grieķijā un Romā
virsūklis Augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā
zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
akarinoze augu sakropļojumi, augu pangas un dažādi citi sačervelējumi uz augu, gk. vīnogulāju lapām
kraupis augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles
nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā
šmurkšaukla Aukla, ar ko savelk pastalas purnu un papēdi
savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas
savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla
vīžauklas Auklas ar ko savelk un sasien vīzes
koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
tak Austrumu zemēs arka vai cilindra velve; livans
šķiemiņš Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
šķīmenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam
šķeiniņi aušanā — dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā
trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1)
saudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
šaudekla Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
šaudeklis Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
šautuva Aušanas piederums - atspole, ar kuru audu pavedienus ievieto velkos
lumstiņš Aušanas piederums - velku lāpstiņa
pašķiemele Aušanas piederums, kas nodrošina pietiekamu velku šķīrumu atspoles kustībai
velna auza auzu suga ("Avena strigosa"); velnauza
pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki
augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis
atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos
buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis
krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls
valbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin noausto audumu
baķis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
vellbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
vellens Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls
vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls
līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm
boķis Aužamo stāvu veltnis
boze Aužamo stāvu veltnis
šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis
bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā)
bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā)
aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus
atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums
saut Aužot virzīt atspoli caur velku atvērumu
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti
fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
sviķēt badā vai velti gaidot (ciest)
apsvētīt Bagātīgi apveltīt
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt
ciklofobija Bailes no velosipēdistiem
sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.)
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm
bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu
tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
oblācija Baznīcas draudzes locekļu ziedojuma veltes baznīcai
petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
belladonna Beladonna, arī melnā velnoga ("Atropa beladonna")
parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga
pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk
Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai
bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā
knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis
knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis
knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis
knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks
starpvelme Berzes velme
betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums
betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums
taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis
kalksnīt Bezdarbībā nīkt; velti gaidīt
bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes
protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
azazels Bībelē - velns, kas pavedināja pirmos cilvēkus
refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars
popēt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāt Biezi ģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
tuntaļāties Biezi ģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); tīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapanckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēt Biezi saģērbt (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīt (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapanckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapempelēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
saponckāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
sapopēties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satamzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
satomzāties Biezi saģērbties (uzvelkot vairākus apģērba gabalus); satīties (vairākos lakatos, segās u. tml.)
voiloks Biezs, blīvs velts audums
šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās
kastors Biezs, stipri savelts vilnas audums
izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!")
guocinīks bikšu savelkamā aukla
Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe")
špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks
cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā
halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni
bridžs Bradenis, bridnis - zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
riteņbrauciens Brauciens ar velosipēdu
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās)
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus)
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
mīties Braukt ar velosipēdu
riteņot Braukt ar velosipēdu
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem
Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_)
velvičija brīnumainā velvičija - šīs ģints suga ("Welwitschia mirabilis")
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
brūvmanis Brūvelis
Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai
Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete
Chaerophyllum bulbosum bumbuļu kārvele
trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu
leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk
pusēvele burkānu smalcināmais dēlis (ar ēveles grieznim līdzīgiem asmeņiem)
Alt-Wohlfahrt Burtnieku novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums
vilkt būt ar velkmi
būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes
piedzimt būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām
saveldrēt būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas
velvēties būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids
vīt būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību)
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis
grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu
vērens Caurvelkamais pavediens
caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot
vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās
tītava celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā; vinča
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem - blokiem
makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams)
vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem
rituļceļš Ceļš, kas ir veidots no rotējošiem veltņiem, cilindriem
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas
ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
sasprandzēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi
saspraņģēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu)
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt
dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa
saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
veltnis cilindrs, ap kuru sitienprinteros un rakstāmmašīnās tiek aplocīts papīrs un pret kuru drukāšanas mehānisms izdara sitienu pa šim veltnim aplocīto papīra lapu
duktorvelme cilindrs, kas rotējot paņem iespiedkrāsu vai mitrināšanas šķīdumu no krāsu kastes vai mitrināšanas aparāta šķīduma kastes un padod uz padeves velmēm
spinakera šotauga cilpa vai gredzens, caur kuru izvelk spinakera šoti
žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt
žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt
maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
slampa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
slompa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
sluika cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
slumpa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
riteņbraucējs cilvēks, kas brauc ar velosipēdu
velosipēdists cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; [riteņbraucējs]{s:2614}
velobraucējs cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1)
ļēpainis cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi
ļēpucis cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi
loipata cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi
ļēpis cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis
svešs cilvēks, kas nekad vel nav redzēts, sastapts, arī cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks
ēmulis cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs
velotūrists cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā
velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus
baļnieks cilvēks, kas pārzin vada velkamās vinčas
melderis cilvēks, kas satin virvi (velkot kādu smagumu, piemēram, kuģi ārā no jūras)
juvelieris cilvēks, kas tirgojas ar juvelierizstrādājumiem
motovelosipēdists cilvēks, kas vada motovelosipēdu
birgotājs cilvēks, kas velk birzes
biržotājs cilvēks, kas velk birzes
haļava cilvēks, kas visu grib par velti
rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs)
svēts cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
pirksts Cimda daļa, ko velk uz šāda plaukstas locekļa
cīnīties ar vējdzirnavām cīnīties veltīgi, bezjēdzīgi
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
Beitmensas jūras parks dabas parks Tasmana jūras piekrastē Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos
lobīties Dalīties nost (par ādas virskārtu, krevelēm u. tml.)
braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
pusveldre Daļēja veldre
pārvelēt Daļēji, arī pavirši izvelēt
slībeņķis Darba galds muciniekiem, ratniekiem un tml. ar ietaisēm apstrādājamo priekšmetu iestiprināšanai, zāģēšanai, ēvelēšanai, urbšanai utt.
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu
mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts
raudze Dārgmetāla kvantitatīvais sastāvs ligatūras sakausējumā (piemēram, juvelierizstrādājumos, monētās, medaļās)
vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums)
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus
agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu
ēvelēšana Dārzeņu smalcināšana ar ēveli
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus
protokols HDLC datu posma augsta līmeņa vadība (angļu "High-level Data Link Control")
izstaidzināt daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt
velorallijs daudzdienu sporta sacensības ar velosipēdiem; velosipēdu maratons
daudzdienas Daudzdienu velobrauciens
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
izveldrēties Daudzkārtīgi sakrist veldrē
balva Dāvana, velte
balve Dāvana, velte
deviens Dāvana, velte, devums
pretdevas Dāvanas, kas tika kāzās pret "veltēm" dotas
vērpata Dažādos virzienos veldrē sakritusi labība
veltīšana Dažādu velšu rituāla ziedošana, dāvināšana
katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai
debess kupols debess forma, kāda tā šķiet novērotājam no kādas planētas; debess velve
debess loks debess velve
debesu vāks debess velve
debess jumols debess velve, debess kupols
debesjums Debess velve, debess kupols
firmaments Debess velve; arī izplatījums
ķutuži dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
čutas Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
čutes Dedzināšanai sakrautas velēnas tīrumā
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku)
kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda
trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce
ietērpakmens Dekoratīvs akmens mūra vai betona būvelementu ietērpšanai
šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce
lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu
dulbuts Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā
dulbuds Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā; dubults
atzveltnīte dem. --> atzveltne
atzveltnītis dem. --> atzveltnis
buciņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
bukiņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
knēveliņš dem. --> knēvelis
veleknīte dem. --> velekne
veleniņa dem. --> velena
velēniņa dem. --> velēna
velentiņa dem. --> velēna
velnēniņš dem. --> velnēns
velnelis dem. --> velns
velniķis dem. --> velns
velņuks dem. --> velns
velniņš dem. --> velns; arī velnēns
prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo
Carex davalliana Devela grīslis
Develnīša Develnīša ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Develnīšu Develnīšu ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
radiodiena Diena, kad daudzi radioraidījumi ir veltīti vienam noteiktam tematam
sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris
cerāliji Dievietei Cererai veltīti svētki Senajā Romā
karmentāliji Dievietei Karmentai veltīti svētki Senajā Romā
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds
kenotrons Divelektrodu vakuumlampa maiņstrāvas pārvēršanai līdzstrāvā
dīvelnieks Dīvelis
līmprese Divi veltņi viens virs otra vai viens otram blakus, pirms kuriem papīra lenti ar mitrumu 8-12% no abām pusēm apsmidzina ar attiecīgu līmvielu
tandēms Divvietīgs divriteņu velosipēds ar divkārši bloķētu pārnesumu
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
darījumu dokumenta autentisks teksts dokumenta teksta oriģināls, apstiprināts ar pilnvaroto (paraksta tiesībām apveltīto) personu parakstiem un zīmoga nospiedumu
alarmēt dot trauksmi, velti uztraukt
apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes
aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības
drumstalošanās drukas defekts – divreizēja viena un tā paša elementa parādīšanās ar nobīdi gurķa formas veidolā, kuras iemesls var būt sprauga starp formas un cilindra zobratiem, nepareizs krāsas uzlikšanas velmju regulējums, nepareiza dekeļa izvēle u. c.
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
velnavāt Dusmās piesaukt velnu
gars Dvēsele (5); arī velis
džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē
peļcaunieks Dzegēvele
dzimsēvele Dzegēvele - ēvele rievu izēvelēšanai
uzrobene Dzegēvele - ēvele rievu izēvelēšanai
traķene dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
baltdriģenes Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
caurdure Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
caurdures Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
caurdurzāle Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
caurdurzāles Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
eņģeļtaure Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
nokamps Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
padziras Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
runčābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
sētābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
tracenes Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
trakene Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
trakine Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
trakumābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
velābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
vilkābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
zeltābols Dzeloņainais velnābols ("Datura stramonium")
divzirgu vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk divi zirgi
pusotra zirga vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi
vienzirga vāczemnieks dzelzs arkls, kuru velk viens zirgs
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma
atspirdzinošie dzērieni dzērieni, kas dod spirgtumu, možumu, dzesē slāpes, atveldzē
auds Dzija, kas aužot stiepjas auduma platumā, šķērsām pāri velkiem
ķemmdzija Dzija, ko ver šķietā; velku dzija
pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot
gaņģis Dziju posms (uz velku kokiem) ar noteiktu pavedienu skaitu (pēc kura noteic auduma platumu)
augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm
LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level")
rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei
aprepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
rapēt Dzīstot pārklāties ar kreveli, aizaugt (par brūci, ievainojumu)
sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, kurus karsē uz pannas un sarecējušo masu savelk nelielās pikās
Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem
Merta Ēģiptiešu mitoloģijā - mūzikas un dziedāšanas dieviete, dieviem veltīto himnu dziedātāju aizgādne
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment")
Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle")
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development")
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie")
zakomara Ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu "Organization for Economic Cooperation and Development")
klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus
toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu
klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls
autohtonā minoritāte etniska minoritāte, kas pastāvīgi dzīvo etnoģenētiskajā minoritātes teritorijā, piemēram, lībieši Latvijā, velsieši Lielbritānijā, sorbi Vācijā
abļa Ēvele
ēvelis Ēvele
skrule Ēvele
spuska Ēvele
Wohlfahrt Ēvele
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas
rupjēvele Ēvele (kā) rupjapstrādei
divzobene Ēvele ar diviem asmeņiem
spundēvele Ēvele ar pārregulējamu zobu, kas viena dēļa malā izveido izcilni, otra dēļa malā - gropi
gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali
strīķēvele Ēvele dēļu nolīdzināšanai; garēvele
gropēvele Ēvele gropju izēvelēšanai
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai
garēvele Ēvele koka virsmas nolīdzināšanai šķiedras virzienā vienā un tai pašā līmenī
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai
dzegēvele Ēvele rievu izēvelēšanai
rievēvele Ēvele rievu veidošanai
priekšēvele Ēvele virsmas ātrai, bet neprecīzai apstrādei
jūga Ēvele, ar ko strādā 2 cilvēki
jūga ēvele ēvele, ar ko vienlaikus strādā 2 cilvēki; jūgēvele
jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai
veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai
šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
nojemt Ēvelējot atdalīt
noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost
ieēvelēt Ēvelējot ievainot
ieēvelēt Ēvelējot ieveidot (rievu)
izēvelēt Ēvelējot izveidot
pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; ēvelējot pielīdzināt
uzēvelēt Ēvelējot kaut kam uzdurties
aizēvelēt Ēvelējot ļaut nonākt aiz kaut kā
izskust Ēvelējot nogludināt, arī izveidot (ko) priekšmetā
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli)
sastrūgāt Ēvelējot radīt skaidas
saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu)
saēvelēt Ēvelējot sasmalcināt (dārzeņus)
Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
ēveļnazis Ēveles nazis
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja
rupjēvelēšana Ēvelēšana, kurā veic (kā) rupjapstrādi
tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei
abļavāt Ēvelēt
uzšķērēt Ēvelēt (kāpostus)
jūgāt Ēvelēt ar jūga ēveli
jūgot Ēvelēt ar jūgu
skrubīt Ēvelēt ar skrubi (rupjēveli)
pārēvelēt Ēvelēt vēlreiz, no jauna
ēveļmašīna Ēvelmašīna - mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
ēvelgrieznis Ēvelmašīnas asmens
ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves
ēveles zobs ēvelnazis
varštats ēvelsols
ēvelbeņķis Ēvelsols
varstats Ēvelsols
ēveļsols Ēvelsols - kokapstrādes darbgalds, uz kura piestiprina apstrādājamos materiālus un detaļas
slībeņķis Ēvelsols (priekšmeta apstrādāšanai arēveli un slīmestu)
ēvelgalds Ēvelsols, skrūvsols
Rēveļu ezers ezers Amatas novada Amatas pagastā, platība - 9,2 ha; Rebeļu ezers; Rēveles ezers
Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers
Baringo ezers ezers Kenijā, Riftveli provincē
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers
Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis
Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
menstruum Farmacijā šķidrumi ar ko gatavojot ārstnieciskas vielas izvelk no drogām dabiskās vielas
raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā
filči Filca velteņi; velteņi
pilči Filca velteņi; velteņi
piļči Filca velteņi; velteņi
viļči Filca velteņi; velteņi
intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
personālisms Filozofiska mācība, ka pasaule sastāv no psihiskām vai psihofiziskām ar apziņu apveltītām personveidīgām vienībām
operētājsistēmas NetWare firmas _Novell_ izstrādātā lokālo tīklu operētājsistēmu saime
atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_
operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
retardanti fizioloģiski aktīvas vielas, kas palēnina organisma attīstību, regulē augu augšanu, piemēram, kavē stublāja attīstību, lai palielinātu izturību pret veldrēšanos
aniloksa cilindrs fleksogrāfijas krāsu aparāta sastāvdaļa – cilindrs vai krāsu velme, kuras virsmā iegravētas šūnas ar speciālu rastra struktūru (120–180 līnijas/cm), kas krāsas vai lakas slāni no krāsu kastes pārnes uz iespiedformas apdrukājamiem elementiem, kuri atrodas padziļinājumos
bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts
fornakālijas Fornakāliju svētki - romiešu labības kaltēšanas svētki februārī, kas veltīti dievietei Fornākai
dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz
Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces
mezeline Franču audekls, pus vilnas, pus zīda, lietots gk. priekškariem un pārvelkamiem
sibilanti Frikatīvi priekšmēleņi - šņāceņi un svelpeņi (s, z, š, ž)
veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem)
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām
veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
kalpiņš Galdnieka rīks, ko garākus dēļus ēvelējot, paliek vienam galam apakšā
atborniks Galēvele
dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
rēvrēpe Gals vai trose, ar kuru pievelk un piestiprina pie grotbomja ierēvētas buras šotstūri; rēvrēps
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla
grots Galvenā vai apakšējā bura, ko uzvelk grotmastā
lokomotīve galvenais velkošais spēks
ruļeds Gaļas veltnis
puspavelti Gandrīz pa velti
slēpiski Gar zemi velkoties, šļūteniski; slēpeniski
strugulis Gareb=ns vilnas veltnītis
aršinauka Garēvele
laidene Garēvele
pugāns Garēvele
bazūnēt Gari velkot raudāt
vāžot Gari velkot un monotoni runāt
vādžerēt Gari velkot, modulēti dziedāt
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
dekrustācija Garozas, kreveles atlobīšanās
sidelis Garš sols ar atzveltni
svīta garš un plats vīriešu mētelis bez oderes (aukstā laikā uzvelkams arī virs kažokādas)
guļošā gaurenīte gaurenīšu suga ("Sagina procumbens"), 2-10 cm gara, veido velēniņu, lapas lineāri īlenveidīgas, galā īss akots, ziedi pa 1 dzinumu galā
trascinando Gausi, tūļīgi, velkoši
pentakls Gleznots vai zīmēts amulets, kas veltīts vienam no planetārajiem spēkiem
glomīte Gludēvele
gludene Gludēvele
glumēvele Gludēvele
šliktene Gludēvele
šļiktene Gludēvele
slitēvele Gludēvele
sastrīķēt Gludi noēvelēt (vairākus, daudzus dēļus); gludi noēvelēt (lielāku daudzumu dēļu)
pucēvele Gludināmā ēvele
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.)
almandīns granātu grupas minerāls Fe~3~Al~2~(SiO~4~)~3~, violeti sarkanā krāsā; lieto abrazīviem, juvelierizstrādājumiem
vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava
štāte Grezns apģērbs; apģērbs ko velk svētkos, svinībās
Pallants grieķu mitoloģijā - gigants, ko gigantomahijā nogalināja Atēna, novelkot tam ādu un izmantojot to aizsegam līdzīgi vairogam
Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei
Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu
Taraksips Grieķu mitoloģijā - ļauns dēmons, kas biedēja zirgus; arī šim dēmonam veltītais altāris, kas atradās Olimpa hipodromā
Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens
parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas
mestuves Griežamie velku koki
bluķītis Griežamo velku koku sastāvdaļa
krusti Griežamo velku koku sastāvdaļa
stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds
nutēvele Gropēvele
špuntavnieks Gropēvele
zakroiščiks Gropjēvele
ierievene Gropju ēvele
robene Gropju ēvele
robēvele Gropju ēvele
gropene Gropju ēvele; gropzāģis
gropzāģis Gropju zāģis; gropju ēvele
uzviļāties Grozoties šurp un turp, uzvelties
krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus)
drīvelēt Grūstīt, kustināt; raustīt; purināt; dīvelēt
drīvelēties Grūstīties, kustēties; šūpoties, kratīties; dīvelēties
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā
Ambri gruzīnu mitoloģijā — ar milzīgu spēku, augumu un svaru apveltīts varonis
klēpāt Gult gar zemi, krist veldrē
vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties
valstīties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; vāļāties (1)
viļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties (1)
galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
gumijas velmju uzbriešana gumijas velmju lokālā vai vispārējā biezuma palielināšanās, ko rada pārāk agresīva šķīdinātāja izmantošana un citi faktori
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu)
brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt
gvelkšķis Gvelsis
gvelkšķēt Gvelšāt
blesīgs Gvelzīgs, izlaidīgs runā vai stājā
gvelsts Gvelzis
gvelza Gvelzis
gvelst Gvelzt
gvelgt Gvelzt, ilgi tielēdamies runāt
bruzdēt Gvelzt, tukšu runāt
bruzdināt Gvelzt, tukšu runāt
leķis Gvelža, cilvēks, kas vispirms saka, tad domā
repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā
līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi)
reālā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
humanitārā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī humanitārajiem priekšmetiem
klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī latīņu un sengrieķu valodai, antīkajai literatūrai
praktiskā ģimnāzija ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī mājturībai
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem
milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija
devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu
rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis
sistava Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai
ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
rabelis humoristiski nicinoša iesauka gailim, kurš daudz laika velta savām vistām, kā arī meitu medniekam
Parsifals Ideāla bruņinieka tēls karaļa Artura teiksmu lokā; savu dzīvi veltīja Svētā Grāla meklēšanai
kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums
pirogrāfija Iededzināšanas tehnika kokā ar karstu metāla irbuli, arī iespiežot dziļi kodinātas karsētas metāla klišejas vai izmatojot veltņus
kraniofenestrija Iedzimti kaulu defekti galvaskausa velvē
pseidoartrogripoze Iedzimtu, autosomāli recesīvu anomāliju komplekss - iedzimtas ceļu un priekšējā veltņakaula un papēža kaula locītavas fleksijas kontraktūras; retāk novēro elkoņa locītavu kontraktūras; gūžas locītavu adukcijas kontraktūras
se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā
jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm
sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai)
veltaves Iekārta audekla velšanai
veltenes Iekārta audekla velšanai
dinamometriskie ratiņi iekārta spēkratu vilces īpašību noteikšanai; vilces spēka mērīšanai ratiņus apgādā ar dinamogrāfu vai tenzometrisko mezglu un bremzēm; pārbaudāmā objekta vilces raksturojumu nosaka, dažādā ātrumā velkot ratiņus ar iedarbinātām bremzēm
aniloksa krāsu aparāts iekārta, kas padod iespiedkrāsu uz iespiedformas ar aniloksa cilindra vai velmes palīdzību
skrejdzirnas Iekārta, kurā materiālu apstrādā ar ripojošu veltni
flokēni Iekšējās plaisas kaltās vai velmētās (retāk lietās) tērauda sagatavēs
dzimsaunieks Ieločēvele
zīmsaunieks Ieločēvele
bagāžnieks ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai
veloveltnis ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās
sakabes ierīce ierīce automobiļa rāmja pakaļējā daļā automobiļa savienošanai ar velkamo piekabi vai citu transportlīdzekli
remontuars ierīce kabatas pulksteņa atsperes uzvilkšanai un rādītāju pārvietošanai bez atslēgas, tikai pagriežot pulksteņa galviņu; arī pati šī uzvelkamā galviņa
šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes
rastrs ierīce nošpapīra grafēšanai, kas vienlaicīgi novelk piecas paralēlas līnijas
šķērkoki ierīce šķēru (metu, velku) gatavošanai, sastāv no 2, nereti 3 viena otrā ieliktiem rāmjiem, kam jāgriežas ap asi
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
iegaudoties iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt
iešķērēt iesākt vilkt velkus uz velku kokiem, bet nepabeigt
cūkas mezgls Iesiets krusta mezgls, kas viegli raisās, to velkot
mitrināšanas velme iespiedmašīnas mitrināšanas sistēmas velme, kas uzņem mitrināšanas šķīdumu no tvertnes
noeja Iespiedumformas vieta, kur iespiežamais veltnis nobeidz iespiedumu
spīļstienis Iespiežamā veltņa ierīce uzvilkņa saturēšanai un piestiprināšanai
sluburēt Iet kājas gar zemi velkot, klūpot
sluburot Iet kājas gar zemi velkot, klūpot
šļēpāt Iet kājas pa zemi velkot
klišāt Iet kājas velkot
lāpsot Iet kājas velkot
šļūkstināt Iet skaļi velkot kājas pa zemi
šļūgāt Iet šļūcot, kājas pa zemi velkot
lāpāt Iet, kājas gar zemi velkot
šļockāt Iet, staigāt (pa dubļainu vietu); iet, staigāt, velkot kājas gar zemi
šļurbāt Iet, staigāt, velkot kājas gar zemi
slūžāt Iet, velkot kājas gar zemi
slūžot Iet, velkot kājas gar zemi
piemaukt ievācot (no zemes izvelkot) piepildīt
reducējams Ievelkams, atgriežams agrākajā stāvoklī (mežģījums, trūce)
ieripuļot Ievelt
iebukurēt Ievelt (ko smagu)
ieripuļoties Ievelties
iesavelties Ievelties
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru)
birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.)
biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.)
Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.)
izgaidīt ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi)
izmidzināties ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi)
satēnēt ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt
izperēties ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi)
izgaudoties ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
novelēt ilgāku laiku velēt
velēties ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus
sakleknēt ilgāku laiku veltīgi gaidīt, nīkuļot
iztīkoties ilgāku laiku veltīgi tīkot
novelties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam)
nobakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko)
izaicināties ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi)
izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi
izēvelēties ilgāku laiku, daudz ēvelēt
izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
izklauvēties ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi)
izmēģināties ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi)
izmeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi)
nomeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties
izmierināties ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi)
izminēties ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu)
izmodināties ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi)
izmuļļāties ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi)
izpūlēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi)
izelsoties ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu
izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
izrullēties ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni
izrunāties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi)
izsaukāties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
izsaukties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
atvelēt ilgāku laiku, daudz velēt
izvelēties ilgāku laiku, daudz velēt
izvelties ilgāku laiku, daudz velt
izgaidīties ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi)
izkāroties ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi)
krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt
izkvērnēt Ilgi un veltīgi gaidot nogurt
kontagiozais impetigo impetigo ar virspusējām pustulām un slāņainām dzeltenām krevelēm
helvelskābe Indīga hemolītiska viela lāčpurnos ("Helvella esculenta")
cikutoksīns Indīga sastāvdaļa velnarutkos, kas iedarbības ziņā līdzinās pikrotoksīnam
cikutotoksīns Indīga viela velnarutkos
Cicota virosa indīgais velnarutks
ezerrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa")
jodrutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa")
jodurutks Indīgais velnarutks ("Cicuta virosa")
Selvāsa Indijas Republikas teritorijas "Dādra un Nagarhaveli" administratīvais centrs, 21890 iedzīvotāju (2001. g.)
Datura metel Indijas velnābols
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda
apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā
zobtēsis instruments zobu tēšanai, kura griezējasmens konfigurācija atbilst attiecīgi zobrata zobu vai zobstieņa profilam; izmanto zobu apstrādei ar novelšanas metodi
velmis Instruments, ar kuru velmē loksnes un lentes, kā arī iegūst šķirņu velmējumus
nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
STAR Īpaša reģionālās attīstības telekomunikāciju darbība ("special telecommunications action for regional development")
krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus
troņa runa īpašiem notikumiem veltīta monarha runa
velētava Īpašs sols, arī laipa (kā) velēšanai
gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā
Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens
Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri
Figaro īsa brīva piegriezuma sieviešu jaciņa, ko velk virs kleitas vai blūzes
priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam
Islandes Republika Islande, valsts Islandes salā pilnais nosaukums ("Lýðveldið Ísland"), kas bija spēkā līdz 2016. g. 23. februārim
ruļļistaba Istaba (muižā), kur atradās veļas veltnis
nogaudot īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas
samtainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium velutinum")
Avellīno province Itālijas Kampānijas reģiona province ("Provincia di Avellino"), platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās
izvillāt Izdauzīt, izvelēt
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
ciesumi Izecētas, laukā saveltas zāles, ciesas
izbuntēt Izēvelēt rievu
sarullēt Izgludināt ar veltni
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
iet Izkrist (par matiem, spalvu); lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.)
izagāzties Izkrist, izvelties, piemēram, no transportlīdzekļa
izrullēt Izkult (ar labības kuļamo veltni)
izkveldēt Izkveldināt
pārnītīt Izlabot kļūdas, ja velki nītīs savērti nepareizi
iztaisnot Izlīdzināt, izplest nostiepjot, pavelkot u. tml. (piemēram, audumu)
skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus; spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru; riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus; parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem
izoanemona Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu vidējo vēja ātrumu; izovela
glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
izerbīt Izplēst, savelt
dzelt izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu
uzriest izveidot auduma pamatni (uz veltņa aužamajos stāvos)
novelvēt izveidot eju, galeriju ar velvēm
izlēzēt izveidot velkos šķīrumu (liekot velkus uz velku kokiem)
izveldēties Izveldēt
nozoķēt Izvelēt, nopērt
atvilktne Izvelkama, parasti ne visai dziļa kaste mēbelēs
izavelties Izvelties
izrullēt Izveltnēt
izšķērēt Izvietot (noteiktā rakstā, secībā) velkus uz velku kokiem
pārsaut Izvirzīt (atspoli) cauri velku atvērumam
šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling")
spinakers Jahtas trijstūrveida papildbura, ko uzvelk, ja ir labs ceļavējš
šotmenis Jahtas vai švertlaivas komandas loceklis, kura uzdevums ir vadīt buras, ievelkot vai izlaižot šotis
levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā
singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību
bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes
apzvērdzeniski Jāšus sēdēt (uz krēsla), sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni
apžēkš Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
apžērbeniski Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
paraugnumurs Jauna periodiska izdevuma pirmais numurs, ko iespiež lielākā metienā un izplata ieskatam bieži vien par velti
Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
bandāžas (riteņa) velšanās loks jebkura bandāžas (riteņa) velšanās virsmas aploce, pa kuru notiek bandāžas (riteņa) velšanās pa sliedi
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
piķis Jods, velns, jupis
ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem
ļenka Josta, ko laivinieki aplika sev ap krūtīm, kad laiva bija jāvelk pašiem
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam
barans Jūgēvele
ģievele Jumta ģēvele
lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls
jukņa Jupis; nelabais, velns, jods
Breidafjords jūras līcis Islandes rietumos, starp Rietumfjordu un Snaiveldsnesas pussalu
Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas
Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos
Lophius piscatorius jūrasvelns
dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi)
juvelierdarbs Juvelierizstrādājums
filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes
remontārs Kabatas pulksteņu uzvelkamā ierīce
ščipačs Kabatzaglis, kas maku vai naudu izvelk ar diviem pirkstiem
altitūda kāda zemes virsmas punkta augstums virs jūras līmeņa, ko nosaka nivelējot
spūre kāda zirgu slimība, vīvele 2
vilnaiņrats kāds auduma raksts (vilnas velki ar linu audiem)
trīna kāds ēveles veids
sluburs kāds, kas iet kājas gar zemi velkot, klūpot
klišis kāds, kas iet kājas velkot
sļoka kāds, kas iet kājas velkot
slundurkājis kāds, kas staigā kājas velkot pa zemi
sveļķis kāds, kas velk dūmus no pīpes
ilgins kāds, kas velk kaut ko garumā (piemēram, darbu)
vilkna kāds, kas velk kaut ko garumā, novilcina
stibiķis kāds, kurš ar grūtībām velk kaut ko smagu
ķepelis kāds, kurš velti nopūlas
pabluķēt kādu laiku apstrādāt tīrumu ar veltni
pašļukāt kādu laiku iet velkot kājas pa zemi
savelties kādu laiku nepārtraukti velties
noklemēt kādu laiku veltīgi gaidīt
izkamstīties kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt)
nokampsīties kādu laiku veltīgi meklēt
nokampstīties kādu laiku veltīgi meklēt
apvalksēkļi Kailsēkļu klase (efedru, velvičiju un gnetu dzimtas), koki, krūmi, liānas
slupāt kājas pa zemi velkot iet
šļupāt Kājas pa zemi velkot iet
atšļūkāt Kājas pa zemi velkot, atnākt
kložāt Kājas velkot iet
slumpāt Kājas velkot iet
izkležoties Kājs velkot, līdz apnikumam (pietiekoši) staigāt
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai
kaķe Kaķis - namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
mauntinbaiks Kalnainam apvidum, kalnu riteņbraukšanas sacīkstēm paredzēts velosipēds ar izturīgiem riteņiem un daudziem pārnesumiem
Baringtona kalns kalns Austrālijas dienvidaustrumos, Jaundienvidvelsas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas austrumos, augstums - 1556 m
Barjeras grēda kalnu grēda Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata rietumos, augstums - līdz 472 m (Roba kalns)
MTB Kalnu velobraukšana ("mountain biking")
baiks Kalnu velosipēds
MTB Kalnu velosipēds (angļu "mountain bike")
Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
šķēre kāpostu ēvele
šķērlāde Kāpostu ēvele
kapmāte Kapu māte (velis) - kapsētas vārtu sargātāja
prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas
karavele Karavela
karavella Karavela
karavelle Karavela
kalibrētais tērauds karsti velmēts tērauds ar precīziem šķērsgriezuma izmēriem
svelots Karsts, ātrs, nesavaldāms, neizturams; svelošs
kvēlains Karsts, svelmains
svilonis Karstums, svelme
dvaša Karstums, svelme (no uguns)
kvēla Karstums, svelme, ko rada saule
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule
plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju
skastiņš Kārtiņa jumtā, "adatiņa", ar ko salmus pievelk pie lielajām kārtīm
ķuza Kārtiņa, krevele
ķuze Kārtiņa, krevele
bomis Kārts, kas iet cauri vada velkamajam kubuliņam (ziemas zvejā)
kāvele Kārvele
ķerbeļrācenis Kārvele
kārele kārvele ("Chaerophyllum")
ķērvele Kārvele (senāk "Scandix cerefolium")
chaerophyllum Kārveles
izohronisks Kas velkas vienlīdz ilgu laiku; izohrons
WTF Kas, pie velna? (angļu "What the fuck?)
šķērlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju
šķērumkaste Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde
šķērumlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde
mālstrāķis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrīne Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrinice Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrīnīce Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrīnis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
skrinka Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai
šķērukaste Kaste, kurā ievieto (kamolos satīto vai spolēs saspolēto) velku dziju
cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei
morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai
gruzīnu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda, valsts valoda Gruzijā; lieto īpašu gruzīnu rakstu - fonogrāfisku rakstu, kas izveidojies pēc aramiešu (vai feniķiešu) raksta parauga (senākie rakstu pieminekļi no 5. gs. p. m. ē.)
megrelu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav
svanu valoda kaukāziešu valodu saimes kartvelu valodu grupas valoda; rakstības nav
vazākls kaut kas ko šurp un turp velk pa zemi
breks kaut kas nederīgs, nelāgs, nevajadzīgs, veltīgs
brakale kaut kas nevajadzīgs, veltīgs
savaļņi kaut kas savelts
luņķis kaut kas savelts, savīstīts
saveltņi kaut kas savelts, tāds kas sarullējas; savaļņi^3^
suknis kaut kas savelts, tīstoklis
švaukstināt kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem)
atveltes Kāzinieku samestā nauda līgavai par viņas veltēm (dāvanām)
art house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
klājkalsiņš Klājstringers - peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja
sievaskleita Kleita, ko jaunā sieva velk (parasti nākamajā dienā) pēc laulībām
štāteskleita Kleita, ko velk svētkos, viesībās, sarīkojumos u. tml.
kleškas klešķi^1^ - saku savelkamie gali
placains Kļūda audumā, kas radusies aužot pārtrūkstot kādam no velkiem, kas nav savlaicīgi sastiprināts
apzobis Kļūdaina vieta audumā, kas radusies, auduma velku vilkšanas laikā, neieverot pavedienu kādā šķieta caurumā
loskāties kļūt netīram, traipīties (piemēram, velkoties pa zemi)
sakamot kļūt pinkuļainam, savelties (cietās) pikās
saveldrēties kļūt tādam, kurā izveidojas vairākas, daudzas lakstaugu veldres (par lauku, tīrumu u. tml.)
lāpāt kļūt vaļīgam (par auuma velku diegu, kas nav cieši nostiprināts)
knaucis Knauķis, knēvelis
derglis Knēvelis
jenis Knēvelis
ķiņķēziņi Knēvelis
ķiņķēzis Knēvelis
knēvalis Knēvelis
kņēvelis Knēvelis
knēveris Knēvelis
krēvelis Knēvelis
kvērmis Knēvelis
kverklis Knēvelis, kliedzējs, pretīgs puika
cerokslis Knēvelis, knauķis
snēvelis Knēvelis, knauķis
grēvelis Knēvelis; krēvelis
knēgalītis Knēvelītis
skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina
ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem
tītelītis Koka caurulīte ar iegriezumiem abos galos, caur kuras galiem izvelk dziju to tinot
ielaidnis Koka gabals, ko ieliek dēlī, kad ēvelējot tam izlūst zars
parulle Koka klucis smagu priekšmetu velšanai
požaks koka rīks, ar ko audējs izvelk dzijas caur šķietu; smails kociņš ar noasinātu galu, ar ko savalkā nītis cauri šķietam
velēknis Koka sols vai dēlis, uz kura ar vāli velē veļu
velēkne Koka sols, uz kura velē veļu
aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai
veleklis Koka vāle ar ko velē veļu
veleknis Koka vāle ar ko velē veļu
vangale Koka veltnis (veļas veltnēšanai)
enkurnieks Kokmateriālu šķirotājs, kas baļķus šķiro uz ūdens (velkot, bīdot, virzot tos ar īpašu ķeksi - enkuru)
veļdine koks auduma saturēšanai pirms ietīšanas audums veltnī aušanas sākumā un velku saturēšanai, aušanu beidzot
sliece Koks vadu (velkamo tīklu) sānos
vērsis Koks, ar ko griež velku veltni (liekot velkus uz aužamiem stāviem)
tīrēvele Koksnes apstrādes ēvele, kuras nazim ir pretnazis skaidu laušanai
cikliņošana Koksnes materiālu drāšana (ēvelēšana), kurā rodas līdz 0,2 mm biezas skaidas
bomelis Kokvilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem
vīveļvaina Kolikas (parasti zirgiem, cūkām); vīveles
polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos
velobols Komandu sporta spēle, kuru spēlē velosipēdisti un kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos
sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai
telpiskais bloks konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām
nervīra konstruktīvs dekoratīvs elements; uz āru izvērsta velves riba, vertikāli caurejošs sabiezinājums velves virsmā, arhitektonisks elements, kas palielina velves stiprību
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
apvaga Kopā sagrābtas velēnas no divām blakus vagām
CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service")
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions")
niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu
malahīts koši zaļš minerāls, vara karbonāta hidrāts CuCO~3~(OH)~2~, kam raksturīgi blīvi satecējumagregāti ar koncentrisku dažādas intensitātes zaļu joslu miju; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
bele Kovilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem
Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski
Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums
Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski
Perveliški Krāslavas novada Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pervelišķi" nosaukuma variants
kvelda Krāsns svelme pirtī
šķilts Krāsns velve
īrisspiede krāsu druka ar vairākām krāsām, kas vienlaikus tiek padotas no vienas ar šķērssienām sadalītas krāskastes, izmantojot izvelmēšanas velmes ar nelielu aksiālu sānsoli
krāsberzis Krāsu veltnis, krāsu ierīces tērauda, dzelzs vai misiņa daļa, kas pārnes uz pārējām velmēm griezeniskās kustības
ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā
drāza Kraupa, krevele; kaut kas nelīdzens
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem)
karavāna Kravas kuģu grupa, kas devusies ceļā karakuģu apsardzībā; ūdens transportlīdzekļu grupa, ko velk velkonis; vairāki kuģi, kas cits aiz cita seko ledlauzim
apužkrekls Krekls ko velk zem kāda cita krekla
mugara Krēsla atzveltne
atzveltnes krēsls krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu jeb atzveltni
buka Krēsls bez atzveltnes
krepējums Krevele
krepelis Krevele
kreva Krevele
kreve Krevele
krevelis Krevele
krija Krevele
kroza Krevele
perpe Krevele
krobe Krevele (1)
krobulis Krevele (1)
drauza Krevele; kraupis
skrēdumi kreveles uz saplaisājušas ādas, īpaši uz kājām, kas bieži bijušas slapjas
Belinshauzena Krievijas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā, Maksvela līča piekrastē
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
klaipāt Krist veldrē
plēmēt Krist veldrē
klēpēt Krist veldrē, liekties pie zemes
kūleņot Krist, gāzties, arī velties, vairākkārt griežoties ar galvu uz leju
mest kūleni Krist, gāzties, velties ar galvu uz leju
krustakupols Kristiešu kulta ēkas kupola tips, kas sastāv no galvenā kupola un četriem mazākiem kupoliem virs ēkas atzarojumu velvēm
Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus
Mefistofelis kristīgajā demonoloģijā - viens no 7 velniem, šaubu un ironijas gars
antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais
zavals Kritiens (velosportā)
kūlenis Kritiens, arī velšanās, griežoties ar galvu uz leju
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā)
piestūrēšanas iekārta kuģa iekārta precīzai manevrēšanai bez velkoņa palīdzības, ja kuģa ātrums ir mazs
orpēšana Kuģa pārvietošana, pagriešana, novilkšana no sēkļa u. tml., kas notiek, kuģim pievelkoties pie orpenkura, ko iepriekš aizved attālāk un izmet
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot
dreiliņš Kuģu un laivu velkamā virve vai tauva
kraķiski Kūleņiem, velteniski u. tml. (gāzties, virzīties, krist)
veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai
kulstāmmašīna Kulstāmā mašīna; mašīna (linu, vilnas u. c. šķiedru) kulstīšanai - ar rotējošiem adatu vai nažu veltņiem (kulstīklām) rada biežus triecienus pa šķiedrām
vota Kulta ēkā atnests un dievam veltīts priekšmets pateicībā par saņemto labvēlību
simtkājis kuļamais bluķis vai veltnis
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^)
dinamiskā asslodze kustīga ritošā sastāva riteņpāru papildu slodze uz sliedēm, kura rodas, riteņiem pārvietojoties pa ceļa nelīdzenumiem vai no nelīdzenas riteņu velšanās virsmas inerciālā spiediena spēka ietekmē
riņķšķērumi Kustīgi velku koki, kas virzās pa apli
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
kva Kva valodas - Nigēras-Kongo valodu grupas valodas, izolējošas valodas, divcentru labiovelāras skaņas, toņa augstuma atšķirības diferencē vārdu nozīmes; Ganā, Beninā, Nigērijā, Togo, Libērijā, Ziloņkaula Krastā
lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
piekveldēt Kveldējot piekarsēt
kvelt Kveldināt
izkveldināt Kveldināt un pabeigt kveldināt
nokveldināt Kveldināt un pabeigt kveldināt (gaļas produktus)
piekveldināt Kveldinot piekarsēt
kvelmjains Kvelmains
drenēt Kvernēt, velti gaidot nīkt
Oluena Ķeltu mitoloģijā - milžu virsaiša Isbadadena meita, kas figurē "Mabinogionā" iekļautā velsiešu leģendā
Nantosuelta ķeltu un velsiešu mitoloģijā - upju un, iespējams, arī auglības un pārpilnības dieviete
Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā
ķurpele Ķervele
ķerveļi Ķerveles
čurmulis Ķervelis
ķerbelis Ķervelis
Karaļa avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā
Septiņi avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā
Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru
šķīrējs Labības kombaina detaļa - veldres atdalītājs
lēsa Labības sagulums, veldre
vijakls Labības velde
buru laiva laiva, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem mastiem, kuros uzvelk buras, taču ir arī airējama
pulka Laivai līdzīgas kamanas (sākotnēji - lapiem), ko velk ziemeļbrieži
spille Laivas krastā velkamā ierīce
spilva Laivas krastā velkamā ierīce
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus
Chaerophyllum cerefolium lapu kārvele
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas
divzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranella"), nelieli divmāju, retāk vienmājas augi, ne garāki par 3 cm, veido skrajas vai blīvas, zaļas vai dzeltenzaļas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm
spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga
spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu
dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona
Jopķis Latviešu mitoloģijā - velna pavārds
dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu
ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas
gravitācijas lauks lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki
sektoriālais laukums laukums, ko noplanē rādiusvektors, ja to novelk no nekustīgā centra uz kustīgo punktu
parastā lazda lazdu suga ("Corylus avellana")
Fausts Leģendārs brīnumdaris, kas savu dvēseli pārdevis velnam
lasījums Lekciju vai referātu cikls, kas veltīts (noteiktam) jautājumu lokam
ielēpāt Lempīgi (lēnām, kājas velkot) ienākt, ieiet
sašļukāt Lempīgi velkot kājas ienākt (par vairākiem)
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.)
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā)
slāt Lempīgi, kājas velkot, iet
izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt
noslāt Lempīgi, kājas velkot, noiet, nonākt
paslāt Lempīgi, kājas velkot, paiet, panākt
pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko)
pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
apslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā apstaigāt (velkot kājas gar zemi)
levelleri Leveleri
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
kritiskie režīmi lidaparāta lidojuma bīstamās brīvās kustības formas – griešanās, novelšanās, grīste –, kas attīstās, pārsniedzot ierobežojumu raksturlielumus
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
sprundzene Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām
sprundzenis Līdzeklis vilku atbaidīšanai - garā auklā piesiets sprungulis, ko velk aiz ragavām
Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi
asibilācija Līdzskaņu svelpjoša izruna
uzmaš Lieki; veltīgi
uzmaši Lieki; veltīgi
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu)
boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves
makrofāgs liela fagocitējoša šūna ar vienu kodolu (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas
šļūte liela liekšķere, ko velkot ar zirgu līdzina zemi
Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.)
divzirgu pedernieks lielas atsperu ecēšas, kuras velk divi zirgi
kalnu kristāls lieli, dzidri kvarca kristāli; izmanto optikā, aparātbūvē un juvelierizstrādājumiem
žara liels karstums, svelme; suta
strīķtīkls liels palagveida tīkls, kam abos galos kārtis, un to velk ar divām laivām
bogars liels velkams zivju tīkls; bagars, bogors
mokas Liels, parasti lieks, darbības laika patēriņš; tas, ar ko daudz, bet veltīgi jānodarbojas
vilnainis Liels, savelts vilnas lakats
Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
bic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
pļorkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni
sarkanzobis lietuviešu mitoloģijā - velns
šķeltnadži lietuviešu mitoloģijā - velns
bubulis lietuviešu mitoloģijā - viens no velna pavārdiem
Nowellia curvfolia līklapu novellija
lumstīt likt lumstus 1(2) starp velku pavedieniem
spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot
ieģērbt Likt, lai uzvelk, panākt, ka uzvelk (apģērbu)
gravitācijas likums likums, kas izsaka, ka divi materiāli punkti savstarpēji pievelkas ar vienādiem spēkiem (F), kas ir tieši proporcionāli to masu (m~1~, m~2~) reizinājumam un pretēji proporcionāli attāluma starp tiem ( r ) kvadrātam: F=km~1~m~2~/r^2^ (k – gravitācijas konstante)
sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē
ēvelēšana lineāru virsmu apstrāde ar ēvelēšanas griezni; griešanas un padeves kustības ir instrumenta un apstrādājamā ķermeņa virzes kustības
palīglīnija Līnija, ko novelk, piemēram, citas līnijas precizēšanai
tiltenica Linu apstrādes iekārta, kurā zirgs velk robotus ruļļus pār liniem, kas izklāti uz robota pamata
bluķis Linu maļamās mašīnas veltnis ar robiem linu šķiedras saspiešanai
muktupāvelieši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" iedzīvotāji
Muktupovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukuma variants
Muktupuovuli Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Muktupāveli" nosaukums latgaliski
Peiveliški Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukuma variants
Peiveliškys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Peiveliškas" nosaukums latgaliski
Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu
grafiskā pārlūkprogramma logošanas saskarne, kas izmanto displeju un veic ne tikai komandrindas saskarnes funkcijas, bet parasti spēj nodrošināt arī krāsu grafikas izspīdināšanu displeju ekrānā, ar peles starpniecību izmantojot izvelkamās izvēlnes, ikonas un ekrāna pogas
stora Logu aizklājs, kas nolaižams un uzvelkams ar auklu vai stiepuli ar rokām vai mehānisku ierīci
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve
sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve; spraislis (2)
laimes aka loterija, kurā laimestus velk it kā no akas
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
svētbrīdis lūgšanām veltītais laiks
ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
šķēne Lumsts - neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
vels Ļauna pārdabiska būtne; velns
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; velns
nokrūzāt Ļaut (biezpiena sieriņam) sakrokoties, sačervelēties
kluiņāt Ļogoties, kājas velkot iet
svelmīgs ļoti auksts; svelmains (2)
hiosciamīns ļoti indīgs alkaloīds, ko satur vilkogas, driģenes un velnābols
kvelmains ļoti karsts, svelmains; kvēlains
kveldīgs ļoti karsts, svelmīgs; kvelmains
punduris ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu
mūža darbs ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs
novelties ļoti savelties (par apmatojumu)
Sīzifa darbs ļoti smags, grūts, nogurdinošs darbs, parasti veltīgs, neražīgs, bez rezultāta
ģēnijs ļoti talantīgs, ar izcilām jaunrades spējām apveltīts cilvēks
svelotīgi Ļoti, ārkārtīgi (karsts, auksts) sveloti
diaboloģija mācība par velnu
izlaidums Mācību iestādes, kursu u. tml. nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums
macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
vīveļvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē vīveles
kuslis Maigais, knēvelis
piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru
svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve
strēls Mājlopu slimība; vīveles
zaouia Mājoklis ļaudīm, kas savu dzīvi veltījuši garīgām praksēm; sūfiju mistiķu patvērums
aizguls Mākoņi, kas savelkas no vienas puses, aizsedz vienu pusi
MPL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum permissible level")
ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai
mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem
kameja Mākslinieciski (juvelieriski) apstrādāts akmens (parasti slāņains) ar reljefu attēlu
Mx Maksvels (magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība)
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt
mangānmēsli Mangāna mikroelementu mēslojums, kas nepieciešams velēnu karbonātu un stipri kaļķotās augsnēs
velomaršruts Maršruts pa kuru brauc ar velosipēdu
Marbelja Marvelja, pilsēta Spānijā ("Marbella")
pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
karogmasts Masts, kurā uzvelk karogu
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam
elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis
frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem
gropēvelmašīna Mašīna gropju izēvelēšanai
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele
kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons
kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons
nažu asināšanas mašīna mašīna lobnažu, ēvelnažu un spiedlineāla asināšanai
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai)
zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm
veļamais Materiāls, kas tikas vai tiek velts
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem
viena zirga pedernieks mazas atsperu ecēšas, kuras velk viens zirgs
klīdinātājs Mazās krāsu berzējas velmes virs iekrāsojamām velmēm ātrspiedēs un vārstspiedēs
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
mazvelosipēds Mazizmēra velosipēds
apēvelēt mazliet, pavirši noēvelēt
jēmurs mazs knēvelis
knapzaķis mazs knēvelis
ambīlītis mazs rokas cirvītis, ķirvelis
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks
tabakas maks mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakmaks
kveris Mazs, dusmīgs knēvelis, kliedzējs
velnēns Mazs, nepieaudzis velns
ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām
taburete mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis
soliņš Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli
fonogrāfs mehāniska ierīce skaņu ierakstīšanai vaska veltņos un ieraksta atskaņošanai
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce
ēvelēšana Mehāniska nezāļu iznīcināšana laukā ar tīruma ēveli
rulle Mehānisma, iekārtas u. tml. veltnis
piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem
morions Melns kvarca paveids; izmanto par pjezoelektriķi, arī juvelierizstrādājumiem
fosfora minerālmēsli mēslošanas līdzeklis, kurā galvenais augu barības elements fosfors (P) visbiežāk ir fosforskābes sāļu veidā; veicina citu barības elementu izmantošanu, palielina augu izturību pret sausumu un veldrēšanos, sekmē augu nobriešanu
klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs
metālvelmēšana Metāla apstrādāšana velmējot; metāla velmēšana
talrepe Metāla caurule, kuras abos galos ieskrūvēti stienīši ar gredzeniem; cauruli pagriežot, trosi pievelk vai atlaiž
ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
spraislums metāla stīpas krāsns velves saturēšanai
rulete Metāla vai auduma mērlente, kas parasti ir uztīta uz veltņa īpašā ietvarā
dārgmetāls Metāls ar cēlmetāla īpašībām (piemēram, zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos
karstlūzens Metāls, kas sarkankvēlē nav kaļams un velmējams, bet sadrūp, kamēr aukstumā apstrādājams ļoti labi
šeipingmašīna Metālu apstrādes ēvelmašīna; šķērsēvelmašīna
metallīns Metālu sakausējums dažiem juveliera darbiem, sastāv no 35% kobalta, 30% vara un 10% dzelzs
Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem
mesmens Metamie stāvi, statnis (šķērkoki), uz kuriem uzvelk un nostiepj velkus
apmesli Meti, velki
šķēriņi Meti, velki, šķēri
šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
slīdošais pāļmezgls mezgls, kuru sien, lai izveidotu cilpu, kas savelkas
dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem
veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta
tahta Mīksta mēbele sēdēšanai, arī gulēšanai, parasti bez atzveltnes vai ar nelielu atzveltni
milava Mīksta, biezi savelta vadmala
lēšķa mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis
lēšķe mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
lēšķis mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe
lēkša Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna
lēkše Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna
lēkšņa Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna
otomane Mīksts dīvāns ar diviem ruļļiem un spilveniem, kas aizstāj atzveltni; turku dīvāns
emma Mīksts klubkrēsls ar augstu atzveltni, bez vai ar nelieliem roku balstiem; ieviesies 19. gs. vidū
kalandrēšana Mīkstu vai plastisku lokšņu (drānas, papīra u. tml.) gludināšana, spodrināšana vai velmēšana ar kalandru
brunčumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns; meitumednieks; lovelass
aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt
ganda Miroņu velve zem baznīcas
kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki
kapu svētki mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapusvētki
rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise
ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu)
asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes
mitrināšana mitrināšanas šķīduma padeve uz ofseta iespiedformu vai krāsu aparāta velmi, ja tiek izmantots mitrināšanas šķīdums uz spirta bāzes
lašķēt Mitrināt, veldzēt (dedzinātus kaļķus)
valgme Mitrums (parasti auglīgs, veldzējošs)
pūlināt mocīt, apgrūtināt, nopūlēties, velti izlietot
monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli
baikeris Motociklists, arī velobraucējs; cilvēks, kas brauc ar [baiku]{e:56790}
plarkšis Motorvelosipēds
plarkšs Motorvelosipēds
plerkšs Motorvelosipēds
spurkšis Motorvelosipēds
smirģelis Motorvelosipēds, motocikls
spandēgs Mucenieka darbarīks ar kuru uzvelk stīpu
kasts Mucenieka rīks mucas galdu iekšējās puses izēvelēšanai
varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags
varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags
balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags
spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
bļemmāt Muldēt, gvelzt, pļāpāt
depresors Muskulis, instruments vai aparāts, kas velk vai spiež uz leju
epikrānijs Muskuļaudi, aponeiroze un āda, kas klāj galvaskausa velvi
ibliss Musulmaņu mitoloģijā - velns, sātans
džahannama Musulmaņu vārds, kas apzīmē elli un ir bieži minēts Korānā; tā ir svelmainas uguns un melnu dūmu pilna; dažkārt tās personifikācija ir milzīgs briesmonis, kas parādās Tiesas dienā
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai
panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti
koncertlekcija Mūzikas jautājumiem veltīta lekcija, kas parasti ir apvienota ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu
Baringtontopsas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumu daļā
Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku
zalkšogāji Nakteņaugu ģints, līdzīgi kartupeļiem un citām naktenēm, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās
primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi
Karvelis Nārvelis, Abula pieteka
grieza Nazim vai diskam līdzīgs (arkla) asmens velēnas griešanai
neofiloloģija Ne gluži zinātnisks jēdziens, ar ko dažās zemēs apzīmēja modernām tautām, galvenokārt romāņiem un ģermāņiem, veltītās filoloģijas studijas
marblīts Necaurspīdīgs (blāvots), balts, melns vai krāsains plākšņu stikls, kas izgatavots velmējot; lieto sienu iekšējai apdarei, starpsienām, mēbeļu apdarei
novaļas Nederīgas, pie malas "noveltas" lietas
antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti
paēvelēt neilgu laiku, mazliet ēvelēt
pakveldēt neilgu laiku, mazliet kveldēt
pakveldināt neilgu laiku, mazliet kveldināt
pavelcēt neilgu laiku, mazliet velcēt
pavelēt neilgu laiku, mazliet velēt (1)
paēvelēties neilgu laiku, sev par prieku, ēvelēt
govjānis Neizskatīgs, neizdarīgs (arī ar citām peļamām īpašībām apveltīts) cilvēks; šāda cilvēka palama
neizvēlīgums Neizvelība (1)
vāžāt Nejauki, gari velkot dziedāt
Neiveli Nejveli, pilsēta Indijā
purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells
eshara Nekrotisku audu krevele pēc apdegumiem, apsaldējumiem, piededzinājumiem
indeve Nelabais gars, ļauns gars; velns; nedievs
raganu raganais nelabais, velns
jods Nelabais, velns
jupis Nelabais, velns; jods
novelete neliela apjoma novele
šlice neliela ēvele (ar smalku ēveļnazi) kokmateriāla gludināšanai
skrubulis neliela ēvele ar izliektu asmeni
lumste neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
lumsts neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu
abuliņtuntulis neliela saveltnēta āboliņa kopa; āboliņa klēpis
stjuarta aube neliela sieviešu galvas sega ar apmali, kas sānos velvējas augšup spārnu veidā, bet virs pieres saiet smailē, ko valkāja 16. gs. beigās
lumstes Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
lumsti Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
šķeimini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
šķēmini Nelielas līstes vai skali, ko iebīda velku pavedienu starpā (posmā starp velku veltni un nītīm), lai saglabātu šķīrienu
puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas nobraukšanai, parasti no kalna, arī nelielu kravu vešanai
vingaļi Nelieli, kopā savelti siena kušķi
skimkolters neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu
ķirelis neliels cirvītis, ķirvelis
aulītis neliels kokā uzvelkams bišu strops
mūzikas kastīte neliels mehānisks mūzikas instruments ar uzvelkamu mehānismu, kas atskaņo kādu skaņdarbu
īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam
klipis neliels velkamais zvejas tīkls
plēsis Neliels, divzarains rīks, ar kuru baļķī ievelk, iezīmē svītras, lai pēc tam veidotu gropi; metāla svītrvilcis
tukšgaita Nelietderīga, veltīga darbība; bezdarbība
(no)sviest (arī (no)mest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu, dzīves posmu)
nomest (arī nosviest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu)
nosviest (arī nomest) zemē Nelietderīgi, veltīgi nodzīvot, aizvadīt (laikposmu)
gaurenīte Neļķu dzimtas ģints ("Sagina"), lakstaugi, kas reizēm veido nelielu velēniņu, stublāji stāvi, pacili vai guļoši, lapas gandrīz pavedienveidīgas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu
teratoloģija Nenormālībām veltītā dabaszinātņu daļa
atšļuka Nepievērpts dzijas gals auduma velkos
darbabite Nepilnīgi attīstīta bišu māte, kas nav spējīga pāroties ar traniem, bet ievāc nektāru, ziedputekšņus, propolisu un ūdeni, ligzdā darbabite veic visus darbus: baro māti un perus, velk šūnas, pārstrādā nektāru medū, ziedputekšņus - bišu maizē, regulē temperatūras un gaisa mitruma režīmu ligzdā, kā arī aizsargā ligzdu no svešām bitēm u. c. dzīvniekiem; attīstās no apaugļotām olām 20-22 dienās; ziemošanas periodā dzīvo 7-8 mēnešus, vasarā - 7-8 nedēļas
kverpis Nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis
nervu stiegra nervu sistēmas pavedienveida daļa (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem)
sastirkāties nēsājot kaut ko smagu, velkot vai paceļot, pārpūlēties
stebīt Nēsāt, valkāt (kaut ko nepiemēroti, garu, kas velkas pa zemi)
nostīvēties Nesot, velkot (ko smagu), nopūlēties, nomocīties
centrācija Nespēja veltīt uzmanību vairāk kā vienam objektam; tā ir normāla cilvēka intelekta attīstības stadija
leze Netīrumi; ievainojuma krevele
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties
žveirēt Nevajadzīgi tūļāties; veltīgi gaidīt
liekam aiziet nevajadzīgi, veltīgi aiziet
kankarēt Nevajadzīgi, veltīgi nodarbināt
pečkot Nevajadzīgi, veltīgi raudāt
dīks Nevajadzīgs, veltīgs
ļepučot Neveiklā gaitā iet, velkot kājas gar zemi
aizloibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, aiziet
loibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet
lompāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet, aiziet
ļepāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi
ļēpāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi
appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras
paslūžāt Neveikli paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi
klumzāties Neveikli, lempīgi, kājas velkot iet
likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko)
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko)
sluināt Nevīžīgi, kājas velkot iet
aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet
ieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot ieiet, ienākt (kur iekšā)
izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt
noslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot noiet, nonākt
pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet
plenckadi Nevīžīgi, lieliem soļiem, velkot kājas, pieklibojot u. tml. (iet)
nodulārais nekrotiskais dermatīts nezināmas etioloģijas slimība, kam raksturīgi polimorfi izsitumi, mezgliņi, čūlas, kreveles, rētas un hiperpigmentācija
mušķīties Niekoties, velti darboties
piketāža Nivelēšanā - punktu izvēle dabā un iezīmēšana ar mietiņiem
nolotēt Nivelēt ar loti
atbalstsiena no akmeņiem, ķieģeļiem, betona vai velēnām veidota siena mākslīga reljefa radīšanai un terašu veidošanai; paredzēta grunts horizontālā spiediena uzņemšanai
veloceliņš no autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem
rolāde no cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis
timeo Danaos et dona ferentes no danajiem [grieķiem] baidos, pat ja tie veltes nes (vārsma no Vergilija "Eneīdas")
veltne no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
veltnis no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
veltene no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize
ugunscepure no koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis
burka no lietotas vadmalas vai no kāda cita auduma šūti apavi, kas pēc formas ir līdzīgi velteņiem
dzirksteļuztvērējs no māla un zariem gatavots velvjveidīgs aizsargjumtiņš
polīšu krēsls no meldriem pīts krēsls bez atzveltnes
uzrocis no plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai
sniegavīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās)
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs
tūba no šāda materiāla izgatavots zābaks; veltenis
zavoliņš no velēnām vai smilšu uzbēruma veidots sols
uzrecēt no virspuses sarecēt, pārklāties ar kreveli
heliriteņbraukšana nobrauciens ar velosipēdu no kalna, kur sportistus un velosipēdus nogādā ar helikopteru
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
noabļavāt Noēvelēt
nostrīķēt Noēvelēt ar garēveli
nojūgot Noēvelēt ar jūga ēveli
nojūgāt Noēvelēt ar jūgēveli
nošļutēt Noēvelēt, nogludināt
nošļūtēt Noēvelēt, nogludināt
noskrubīt Noēvelēt, nogludināt ar rupjēveli
noripot Nogāzties, novelties (no kurienes, kur, uz kā u. tml)
plādīt Noguldīt (zāli vai labību) veldrē
plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas
noklāpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes
noklēpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes
pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju
novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas
nokvellat Nokvellēt
nomuldēt Nonīkt, veltīgi nogaidīt (visu laikposmu)
krēslis Noņemams ratu sēdeklis ar atzveltni
nočubt Noplakt, sablīvēties, nozvelties
izņemties Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi)
uz- norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur)
viss norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem)
velo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu
velo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips
apzīmēt Norādīt, ar roku apvelkot (kam apkārt)
nobukurēt Noripināt, novelt
kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
sprungulēt Nostiprināt iesaiņojumu ar sprunguli savelkot apsaiti
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.)
noveldēties Noveldrēties
novelistisks Novelisks
novelistiskums Noveliskums
novelcene Novelkamā bildīte; uzlīme
dekorēšana ar novelkamajām bildītēm novelkamās bildītes (dekolus) uzlīmē uz stikla izstrādājuma un pēc tam apdedzina
transferotipija Novelkamo attēlu pagatavošanas paņēmiens
dekalkomānija novelkamo un pārnesamo attēlu druka, ko izmanto attēlu iespiešanai kādā virsmā ar temperatūru un spiedienu
izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli)
maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli)
nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli)
nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints
līklapu novellija novelliju suga ("Nowellia curvifolia"), sastopama samērā reti, gk. mitros un slapjos mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas)
nodrimēt Novelt
noviļināt Novelt
novangalēt Novelt ar veļas rulli
nosavelties Novelties
notrembelēt Novelties zemē
norist Novelties, noritēt, nokrist, nobirt
velonovietne Novietne, kurā iespējams novietot velosipēdu
nomauka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties
nomauks Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka
nomuka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka
nomaukša Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka (1)
apvelcēt Nozvejot ar velci
bogs Nūdeļu veltnējamais rullis
prestācija Ņemšanas un došanas attiecības starp grupām, savstarpēja apveltīšana ar dāvanām
ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids
Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_)
Dreneuiza Ņūtauna - apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā
magnetizācija ar dubultsaskari objekta magnetizēšanas metode, vairākkārt tam pārvelkot virzienā no tā centra uz galiem ar pretējiem divu pastāvīgo magnētu poliem
riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā
šlepēšana Operācija, ko veic velkonis, stumjot vai velkot vilcējtauvā (vilcējtrosē) kādu citu peldlīdzekli
iegramdīt Pa nelīdzenu ceļa posmu ar zināmu piepūli ievelt iekšā
atdzest pabeigt veldzēt (kaļķus)
atdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot)
pārpucēt padarīt gludu (piemēram pārēvelējot)
atsvaidzināt padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt
pirmveiddobums Padziļinājums, kas sākotnēji izveidots velmēšanas veltnīša virsmā, lai iegūtu noteikta profila velmējumu
paella Paelja - spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu
štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
pagvelst Pagvelzt
paslēpēt Paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi
taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi
zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta
paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta
izjemt panākt (piemēram, izceļot, izvelkot, izlaužot), ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā
uzvelvēt panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma
izvelvēt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma
ripināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu)
sačervelēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačervelējas
izņemt panākt, ka neatrodas vairs līdzšinējā vietā (piemēram, izlaužot, izceļot, izvelkot)
pārraut panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros
sadabūt Paņemt (piemēram, izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu
eguters Papīrmašīnā – līdzinātājs – veltnītis ar sietiņu papīra masas virsmas izlīdzināšanai, ūdens izspiešanai no tās, bet dažreiz arī ūdenszīmju iespiešanai
papīrmašīnas sieta galds papīrmašīnas daļa, uz kuras notiek papīrmasas atūdeņošana un papīrlentes veidošanās; sastāv no krūšuveltņa, reģistra daļas, sūckastēm, gaučveltņa un sieta
reģistra veltnīši papīrmašīnas sieta galda sākuma sastāvdaļa; šo veltnīšu daudzums atkarīgs no sieta galda garuma un veltnīšu diametra
pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai
pa narvu par velti
par narvu par velti
par poļu naudu par velti, par brīvu
nahaļavu par velti, par brīvu
Atropa belladonna parastā beladonna jeb melnā velnoga
vilkogas Parastā beladonna jeb melnā velnoga ("Atropa belladona")
kumeļa pauti parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Helvella esculenta"), ķervelis
lagzda Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzdas Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzde Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzdi Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagžu Parastā lazda ("Corylus avellana")
lazdas Parastā lazda ("Corylus avellana")
lazde Parastā lazda ("Corylus avellana")
lazds Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzda Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzde Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzdi Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzdkoks Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzdkrūms Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
lezda Parastā lazda ("Corylus avellana")
lezds Parastā lazda ("Corylus avellana")
logzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
dzeloņainais velnābols parastais velnābols
Datura stramonium parastais velnābols jeb dzeloņainais velnābols
jums parasti savienojumā "debess jums": debess velve, debess kupols
velnoga parasti savienojumā "melnā velnoga"; beladonna
rota parasti savienojumā "rotas lieta": priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta
pavelt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) velt
anoraks parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka
akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi
nematoloģija Parazitoloģijas nozare, kas pētī veltņtārpus
piemērīt Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū
piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1)
supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem
bluķis Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai
pārstrīķēt Pārēvelēt
pārjūgot Pārēvelēt ar jūga ēveli
uzēvelēt Pārēvelēt no jauna
kļemēt Pārgatavoties, veldrēties
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.)
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus, dalīt (šuvuma vietu)
dieva svaidīts pāri citiem stāvošs; ar izcilām spējām apveltīts
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk
ietērpt pārklāt (būvelementa) pamatmateriālu ar kādu citu materiālu
novelēnot pārklāt ar velēnām
pārvelvēt pārklāt ar velvi
apvātēt pārklāties ar krevelēm
apkrevelēt pārklāties ar kreveli
vātēt pārklāties ar kreveli
sasalieties pārklāties ar kreveli (par brūci, augoni)
sakrepelēt pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
sakrepēt pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
nokrozēt pārklāties ar kreveli (par brūci)
pārvilkties Pārpūlēties, pārmocīties, velkot ko ļoti smagu
procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla
pārvelkamais Pārvelkamā drēbe
pārvalkals Pārvelkamais
pārvelks Pārvelkamais
aizrūsēt Pārvelkoties ar netīrumu kārtu, kļūt neskaidram, nespodram
pārvirst pārvelties
pārzvelties Pārvelties, pārkrist
pārrullēt Pārveltnēt
braukšana pārvietošanās pajūgā, ko velk dzīvnieks
treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi
iztreilēt Pārvietot sagatavotos kokmateriālus ārpus cirsmas treilējot, velkot (tos) pa zemi
stiepeniski Pārvietot stiepjot, velkot
vilceniski Pārvietot velkot
aprembēt Pārvilkties ar kreveli
sakrozēt Pārvilkties ar kreveli
aplezēt Pārvilkties ar kreveli (par ievainojumiem)
svešs vīrs pasakās lietots velna segvārds
prezentēt pasniegt kā dāvanu, veltīt
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu
pašvelpt Pasvelpt
ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties
pašķēri Pašķēros aust - ieaust linu vai pakulu velkos vilnas audus
berzes pašpielicējs pašpielicējs, kurā lokšņu materiāls tiek atdalīts no rīses un padots tālāk uz iespiedmašīnu vai locīšanas iekārtu ar rotējošiem gumijotiem veltnīšiem, nevis piesūcekņiem
pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām
hektogrāfija pavairošanas metode, ko veic, izmantojot aparātu, kurā ar anilīna tinti rakstītu tekstu pārnes uz līmes plāksnes un pēc tam novelk uz papīra
šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); meti; velki
lēze Pavedienu šķīriens velku koku augšgalā
ievelmējums paveikta darbība, rezultāts --> ievelmēt
izvelvējums paveikta darbība, rezultāts --> izvelvēt
nivelējums paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (1)
nivelējums paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (2)
nivelējums paveikta darbība, rezultāts --> nivelēt (3)
saveldrējums paveikta darbība, rezultāts --> saveldrēt, saveldrēties
savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(1)
savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(2)
savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(3)
savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(4)
savēlums paveikta darbība, rezultāts --> savelt(5)
uzvelvējums paveikta darbība, rezultāts --> uzvelvēt
velēnojums paveikta darbība, rezultāts --> velēnot
velmējums paveikta darbība, rezultāts --> velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets
vēlums paveikta darbība, rezultāts --> velt (1)
vēlums paveikta darbība, rezultāts --> velt (2)
vēlums paveikta darbība, rezultāts --> velt (3)
veltījums paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (1)
veltījums paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2)
pavals pavele
novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.)
saraustīt Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu)
apvelt Pavelt zem kā
pasavelties Pavelties
apvelties Pavelties zem kā
abbreviators Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus
abreviātors Pāvesta kancelejas ierēdnis, kas īsi savelk lūgumrakstu saturu un uzmet bullu konceptus
gvelfi Pāvesta partija, kas pastāvēja Itālijā 12.-15. gs. un cīnījās pret vācu ķeizariem un gibelīniem - viņu piekritējiem Itālijā; pie gvelfiem piederēja galvenokārt tirgotāji un amatnieki
paxina Paxina acetabulum - rumpuču sugas "Helvella acetabulum" nosaukuma sinonīms
izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku)
pārdot (savu) dvēseli velnam pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem
peldmētelis pēc peldes vai mazgāšanās velkams halāts
ļenka Pēda; pēdas velve
kāpslis Pedālis (velosipēdam)
pedogramma Pēdas apakšas nospiedums pēdas velves izliekuma noteikšanai
iesvelt pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties
peldplezna Peldēšanai paredzēti pleznām līdzīgi gumijas veidojumi, kurus velk kājās
sānstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim gar sāniem
klājstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja
garensija peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim, atkarībā no atrašanās vietas tas iegūst specifisku nosaukumu, piemēram, dibenstringers, sānstringers, klājstringers
ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdens velosipēds
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds
lēsa Peldoša velēna aizaugošā krastā, plāna, augu saknēm satrūdot izveidojusies humus kārta virs ūdens
nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām
Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru
pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu)
R&D Pētniecība (izpēte) un attīstība (izstrādnes) angļu "research and development"
Forest Pētniecība un tehnoloģiju attīstība mežsaimniecībā ("research and technological development in the forestry sector")
dūris Pie arkla piestiprināms velēnu griežamais nazis
ripe Pie aužamo stāvu riestuves piestiprināta koka ripa (velku sākotnējā stāvokļa saglabāšanai)
rifs pie buras piestiprinātu saišu šķērsrinda; tā ļauj samazināt buras laukumu, apakšējā daļā to savelkot
gitava Pie buras šotstūra piestiprināta trose, ar kuru buru pievelk pie masta vai rājas
valsts Pie šķūņa savelts siens, ko ar dakšām liek šķūnī
gonkot Piedalīties ātrumsacīkstes (autosportā, velosportā u. tml.)
puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa
pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni; pievelt
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā)
okupeklis piemineklis, kas atradās Uzvaras parkā, Pārdaugavā, Rīgā no 1985. gada līdz 2022. gadam, veltīts Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem; Uzvaras piemineklis
baltā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
baltenes Pieneņu dzimtas ēdamsēne "Lactarius vellereus", pasīvu garšu, parasta
velnot Piesaukt velnu, lamāt, zākāt
melnāties Piesaukt velnu; lamāties, piesaucot velnu
ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis)
piesienamais gredzens pietauvošanās vietā krastā (krastmalā) nostiprināts kustīgs metāla riņķis, caur kuru izvelk piesienamos galus
izkasties Pietiekami, līdz pagurumam (veltīgi) rakt
izstādīties pietiekoši daudz (veltīgi) stādīt
pieviļāt Pievelmēt
pieveltnēt Pievelt (2)
davelt Pievelt (pie kā)
sadalīt Pievērst (piemēram, uzmanību), veltīt (piemēram, spēku, spējas) vairākām darbībām, pasākumiem u. tml.
ķerīgs Pievilcīgs, tāds, kas pievelk
pīkals Pikuls - velns, jods
veltņošana pilnīgi nožuvušas krāsotas virsmas apstrādāšana ar dažādu rakstu veltnīšiem, lai uzlabotu izskatu un nosegtu nelielus apmetuma defektus
atdoties pilnīgi veltīt sevi (kādam mērķim, cilvēkam u. tml.)
holoakrānija Pilnīgs galvaskausa velves trūkums ar daļēju vai pilnīgu smadzeņu trūkumu
ārpusceļa automobilis pilnpiedziņas automobilis, kuram ar speciālām sistēmām un agregātiem palielina pārgājību; automobiļiem, kas paredzēti ekspluatācijai sarežģītos apstākļos (Arktikā, džungļos, purvā), var būt speciāli dzinekļi (pneimatiskais veltnis, soļojošais mehānisms u. c.)
Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā
Klīvlenda pilsēta ASV ("Cleveland"), Misisipi štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīvlenda pilsēta ASV ("Cleveland"), Ohaio štatā, pie Ēri ezera, 389500 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīvlenda pilsēta ASV ("Cleveland"), Tenesī štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Havloka pilsēta ASV ("Havelock"), Ziemeļkarolīnas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Levellenda pilsēta ASV ("Levelland"), Teksasas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lavlenda pilsēta ASV ("Loveland"), Kolorādo štatā, 72600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lavlenda pilsēta ASV ("Loveland"), Ohaio štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rūzvelta pilsēta ASV ("Roosevelt"), Ņujorkas štatā, 16300 iedzīvotāju (2010. g.)
Armideila pilsēta Austrālijā (_Armidale_), Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumu daļā
Aivenho pilsēta Austrālijā (_Ivanhoe_), Jaundienvidvelsas štatā
Olberi pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.)
Brokenhila pilsēta Austrālijā ("Broken Hill"), Jaundienvidvelsā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesnoka pilsēta Austrālijā ("Cessnock"), Jaundienvidvelsas štatā, Ņūkāslas rietumu pavadoņpilsēta, 22600 iedzīvotāju (2015. g.)
Meitlenda pilsēta Austrālijā ("Maitland"), Jaundienvidvelsas austrumos, 67100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ņūkāsla pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
Orindža pilsēta Austrālijā ("Orange"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Zilo kalnu priekškalnē 869 m vjl., 39800 iedzīvotāju (2016. g.)
Tamverta pilsēta Austrālijā ("Tamworth"), Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumu daļā, 42000 iedzīvotāju (2016. g.)
Vagavaga pilsēta Austrālijā ("Wagga Wagga"), Jaundienvidvelsas dienvidos, pie Marambidži upes, 54000 iedzīvotāju (2016. g.)
Baironbeja pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmana jūras piekrastē
Bega pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata dienvidaustrumos
Beitmensbeja pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata dienvidaustrumu daļā
Balranalda pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata dienvidrietumu daļā
Belina pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē
Batersta pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu
Gosforda pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~50 km uz ziemeļiem no Sidnejas, 158200 iedzīvotāju (2006. g.)
Vollonona pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~60 km uz dienvidiem no Sidnejas, 184200 iedzīvotāju (2006. g.)
Stavelote pilsēta Beļģijā ("Stavelot"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šerpenhovela-Zihema pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nivele pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Nivelles", nl. "Nijvel"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Avelinulopisa pilsēta Brazīlijā (_Avelino Lopes_), Pjaui štata dienvidu daļā
Pāvelbaņa pilsēta Bulgārijā ("Pavelbanja"), Stara Zagoras apgabalā, 2850 iedzīvotāju (2014. g.)
Tervela pilsēta Bulgārijā ("Tervel"), Dobričas apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beltfonteina pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Frīsteitas štata Ležvelepucvas diistriktā
Idfū pilsēta Ēģiptes dienvidos ("Idfu"), osta Nīlas kreisajā krastā, 133800 iedzīvotāju (2012. g.), labi saglabājies templis no 3.-2. gt. pr. m. ē., veltīts saules dievam Horam un dievietei Hatorai; Edfu
Māntlažolī pilsēta Francijā (_Mantes-la-Jolie_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Rambuijē pilsēta Francijā (_Rambouillet_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatū pilsēta Francijā ("Chatou"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Konflāna Sentonorīne pilsēta Francijā ("Conflans-Sainte-Honorine"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 35400 iedzīvotāju (2010. g.)
Elankūra pilsēta Francijā ("Élancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 26800 iedzīvotāju (2010. g.)
Gviankūra pilsēta Francijā ("Guyancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Uija pilsēta Francijā ("Houilles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lasela Senklū pilsēta Francijā ("La Celle-Saint-Cloud"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lešenē pilsēta Francijā ("Le Chesnay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemjuro pilsēta Francijā ("Les Mureaux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 30800 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezonlafita pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī le Broteņē pilsēta Francijā ("Montigny-le-Bretonneux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 33300 iedzīvotāju (2010. g.)
Plezīra pilsēta Francijā ("Plaisir"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Puasī pilsēta Francijā ("Poissy"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 37700 iedzīvotāju (2010. g.)
Senžermēnanlē pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
Satruvila pilsēta Francijā ("Sartrouville"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 51100 iedzīvotāju (2010. g.)
Trapa pilsēta Francijā ("Trappes"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29400 iedzīvotāju (2010. g.)
Velizī-Vilakublē pilsēta Francijā ("Vélizy-Villacoublay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Versaļa pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi
Badvela pilsēta Indijā (_Badvel_), Āndhra Pradēša štatā
Nejveli pilsēta Indijā ("Neyveli"), Tamilnādas štatā, 105700 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirunelveli pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Tirunelveli"), Tamilnadas štatā, 473600 iedzīvotāju (2011. g.)
Ariāno Irpīno pilsēta Itālijā (_Ariano Irpino_), Kampānijas reģiona Avellīno provinces ziemeļu daļā
Avellīno pilsēta Itālijā (_Avellino_), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 52800 iedzīvotāju (2014. g.)
Adriāno Iprīno pilsēta Itālijā ("Ariano Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Atripalda pilsēta Itālijā ("Atripalda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Avella pilsēta Itālijā ("Avella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7850 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalitri pilsēta Itālijā ("Calitri"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Forīna pilsēta Itālijā ("Forino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gravelona Toče pilsēta Itālijā ("Gravellona Toce"), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotaminārda pilsēta Itālijā ("Grottaminarda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lavello pilsēta Itālijā ("Lavello"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lioni pilsēta Itālijā ("Lioni"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
Merkoljāno pilsēta Itālijā ("Mercogliano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirabella Elkāno pilsēta Itālijā ("Mirabella Eclano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekorvīno Rovella pilsēta Itālijā (“Montecorvino Rovella”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monteforte Irpino pilsēta Itālijā ("Monteforte Irpino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montella pilsēta Itālijā ("Montella"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Montemileto pilsēta Itālijā ("Montemiletto"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montoro Inferiore pilsēta Itālijā ("Montoro Inferiore"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montoro Superiore pilsēta Itālijā (“Montoro Superiore”), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 8950 iedzīvotāju (2014. g.)
Mugnāni del Kardināla pilsēta Itālijā ("Mugnano del Cardinale"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novellāra pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Serīno pilsēta Itālijā ("Serino"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Solofra pilsēta Itālijā ("Solofra"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nakuru pilsēta Kenijas vidienē ("Nakuru"), Riftveli provinces administratīvais centrs, 256300 iedzīvotāju (2004. g.)
Aba pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aba_), Augšveles provinces austrumos pie Dienvidsudānas robežas, <10000 iedzīvotāju
Aketi pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Aketi_), Lejasveles provinces dienvidrietumos
Bambesa pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
Bambili pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provincē
Baranga pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Lejasveles provinces austrumos
Ipsviča pilsēta Lielbritānijā (_Ipswich_), Anglijas austrumos, osta Orvelas grīvlīča krastā, Safolkas grāfistes administratīvais centrs, 133400 iedzīvotāju (2012. g.)
Benberi pilsēta Lielbritānijā, Anglijas Oksfordšīras grāfistē, atrodas tās ziemeļos Temzas pietekas Čērvelas krastos
Barnevelda pilsēta Nīderlandē (_Barneveld_), Gelderlandes provincē, 54400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hāmstede pilsēta Nīderlandē (_Haamstede_), Zēlandes provincē, Shauvenas-Deivelandes salas dienvidrietumu daļā, 2460 iedzīvotāju (2014. g.)
Hengevelde pilsēta Nīderlandē ("Hengevelde"), Overeiselas provincē, 2070 iedzīvotāju (2014. g.)
Simpelvelda pilsēta Nīderlandē ("Simpelveld"), Limburgas provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Varsevelda pilsēta Nīderlandē ("Varsseveld"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vapenvelda pilsēta Nīderlandē ("Wapenveld"), Gelderlandes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Svelvīka pilsēta Norvēģijā ("Svelvik"), Vestfollas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Odivelaša pilsēta Portugālē ("Odivelas"), Lisabonas piepilsēta, 144500 iedzīvotāju (2011. g.)
Alkanjisa pilsēta Spānijā (_Alcañiz_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
Alkorisa pilsēta Spānijā (_Alcorisa_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces austrumu daļā
Andorra pilsēta Spānijā (_Andorra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
Čirivelja pilsēta Spānijā ("Chirivella"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novelda pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Develi pilsēta Turcijā ("Develi"), Kajseri ilā, 37900 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarivelilera pilsēta Turcijā ("Sariveliler"), Karamanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēvelāra pilsēta Vācijā (_Kevelaer_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādteinaha-Cavelšteina pilsēta Vācijā ("Bad Teinach-Zavelstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Brandenburga pilsēta Vācijā ("Brandenburg an der Havel"), Brandenburgas zemē, 71000 iedzīvotāju (2014. g.)
Firstenberga pilsēta Vācijā ("Fuerstenberg", arī "Fuerstenberg/Havel"), Brandenburgas federālajā zemē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gevelsberga pilsēta Vācijā ("Gevelsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāfelberga pilsēta Vācijā ("Havelberg"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013.g.)
Hāfelzē pilsēta Vācijā ("Havelsee"), Brandenburgas federālajā zemē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Šprokhēvele pilsēta Vācijā ("Sprockhoevel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
animātisks Pirmatnējo tautu ticība tam, ka daba, tās atsevišķās daļas, dabas parādības ir dzīvas, apveltītas ar dvēseli
puruša Pirmcilvēks senindiešu mitoloģijā; no viņa radušies kosmosa elementi, Visuma dvēsele, "es"; mūžīgais, ar apziņu apveltītais, bet inertais pirmsākums, kas savienojumā ar sākotnējo substanci (prakriti) ir lietu pasaules un attīstības sākums
velēniņas Pirms augsnes sasalšanas rudenī sagrieztas velēnu sloksnes, kuras izmanto dēstu audzēšanai, ja nav kūdras-trūdzemes podiņu
barža Plakandibena kuģis kravas pārvadāšanai pa upēm, kanāliem, ezeriem un jūru slēgtā rajonā (pārvietojams ar velkoni vai pašgājējs)
plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements
plakandzelzs Plakans dzelzs elements, detaļa, standartizēts velmēts profildzelzs elements
stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca
skārds Plāna vai sevišķi plāna velmēta metāla plāksne vai lente
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas
vēlēšanu sistēma plašākā nozīmē apzīmē tās sabiedriskās attiecības un institūcijas, kas saistītas ar publiskās varas institūciju velēšanām, izveido un nosaka vēlēšanu kartību
kurmana Platas ragavas ar atzveltni
kurmankas Platas ragavas ar atzveltni
ķurzulis Platas ragavas ar atzveltni
kurmalas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas
kurmanas Platas ragavas ar atzveltni; kurmankas
kanapka plats sols ar atzveltni
kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tiek turēts mājas kaķis
Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām
akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa
veltņploteris Ploteris, kas atveido attēlus uz rotējoša veltņa virsmas uzklāta materiāla
gauza pļāpa, gvelža
ļurkšķis pļāpa, gvelža
sepinēt Pļāpāt tukšu, gvelzt
kulstīt tukšu pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt
smalīt pļāpāt, gvelzt
larpatāt pļāpāt, gvelzt niekus
dīrāt Pļaut ar izkapti veldrē sagūlušu labību
ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež
niveleri Politiska partija Anglijā Kromvela laikos, tā centās pēc vispārējas vienlīdzības
gibellīni politiska virziena pārstāvji Itālijā 12. - 15. gs., kas atbalstīja Vācijas ķeizarus un cīnījās pret pāvesta piekritējiem - gvelfiem; gibellīnu partijā bija galvenokārt feodālā aristokrātija
zvilnis Polsterēts, mīksts atzveltnes krēsls vai dīvāns
pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām
nīkšis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks; velns, kas visu sabojā
kondoms Prezervatīvs - pretapaugļošanās līdzeklis - plāna gumijas uzmava, ko uzvelk penim
kondons Prezervatīvs - pretapaugļošanās līdzeklis - plāna gumijas uzmava, ko uzvelk penim
koturns Priekšā ar auklu savelkami augsti mednieku zābaki, vēlāk aktieru zābaki ar ļoti biezām zolēm, lai paaugstinātu aktiera augumu
rotas lieta priekšmets, parasti juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotaslieta
rotaslieta Priekšmets, piemēram, juvelierizstrādājums (kā, parasti cilvēka) rotāšanai, greznošanai; rotas lieta
uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, ko piestiprina (uz kā, kam), piemēram, būvelementu sasaistīšanai
velētava Priekštelpa pirtī, kur mazgā un velē veļu
veldenīca Prievīšu aušanas rīks; veldene
eldene Prievīšu aušanas rīks; veldene (2)
sortita Primadonnas uzejas ārija operā, kurai sevišķi senāk veltīja lielu uzmanību
juškeņa primitīva velku spole
atveldze process, arī rezultāts --> atveldzēt; tas, kas atveldzē, ar ko var atveldzēties; veldze
siešana process, kurā izstrādātās aušanas pamatnes šķēru galus sasien ar jaunās aušanas pamatnes šķēru galiem un mezglus izvelk cauri lamelēm, nītīm un šķietam
nītīšana process, kurā pirms aušanas katru šķēru izvelk cauri lamelei, nītij un šķieta zobam
maskējošā programmatūra programmatūra, kas var izgriezt kādu attēla daļu, arī sarežģītā attēlā neprecīzi velkot, jo programmatūras algoritms atšifrē katru pēdējo pikseli
shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas
RACE Progresīvo sakaru tehnoloģiju pētniecība un izstrāde Eiropai ("research and development in advanced communication technologies for Europe")
Avellīno province Itālijā (_Provincia di Avellino_), Kampānijas reģionā, platība — 2792 kvadrātkilometri, 438600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 119 komūnās
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
vilķis Pūķis, kas velk mantu mājās
saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas
pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
sistaltisks Pulsējošs; tāds, kas savelkas; tāds, kam ir sistole
veldzētie kaļķi pulverveida vai plastiska masa, kuras galvenais komponents ir kalcija hidroksīds (Ca(OH)~2~), arī magnija hidroksīds (Mg(OH)~2~); iegūst, neveldzētos kaļķus apstrādājot ar ūdeni
hidrostatiskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana (nivelēšana), kas balstās uz šķidruma īpašību savienotos traukos nostāties vienādā līmenī
adekļi Pūra cimdi vai zeķes, ko kāzās dalīja kā veltes
mēmeris Purva velns
Bārtona pussala pussala Antarktīdā, Dienvidšetlendas salu Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Potera un Maksvela līci
pusvelde Pusveldre
čerkass pusvilnas audums (velki - linu vai kokvilnas, audi - vilnas)
avielis Putnu būrītis; avele
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
gaudāt radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru)
svikšķināt radīt nepatīkamu troksni (piemēram, ar krītu velkot pa tāfeli, ar kājām pa grīdu)
slirkšināt radīt noteiktu troksni, kas raksturīgs cieta priekšmeta pārvietošanai velkot vai stumjot
švaukstēt radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim
gaudot radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
tošāt radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni
šlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, kas rodas, piemēram (ko) velkot pa ūdeni, lejot u. tml.
zlorkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
zlurkšēt radīt šļakstiem, plakšķiem līdzīgu troksni, piemēram, ko velkot pa ūdeni, lejot; atskanēt šādam troksnim
žļārkšēt radīt troksni, kāds rodas velkot ķēdi pa cietu, nelīdzenu virsmu (arī akmeņiem)
spiku Ragainis, velns
vellata Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu
ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus
zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus
korpača Ragavas ar atsevišķi darinātu (noceļamu un uzliekamu) virsdaļu un atzveltni
razvajas Ragavas ar atzveltni
ošūnes Ragavas ar atzveltni, kulbu
kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana
kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana
poroška Ragavas ar uzliekamu un noņemamu atzveltni
kebeze Ragavu atzveltne
pazvaļa Ragavu sēdekļa atzveltne
pazvalas Ragavu sēdekļa atzveltne
dedikācija raksta vai grāmatas dāvinājums, veltījums
Festschrift rakstu krājums, kas veltīts kādam ievērojamam zinātniekam (gk. sakarā ar viņa jubileju)
papirogrāfija Rakstu un zīmējumu mehānisks pavairošanas paņēmiens ar īpašu no vaska izgatavotu iespiežamo formu, ko vai nu iestiprina plakanā ietverē (ciklostilā), vai arī piestiprina rotējamam veltnim
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
tandēms Rati, ko velk divi viens aiz otra iejūgti zirgi
regžaiņi ratu veids, ar pītu sēdekļu atzveltni
bimbulis Raudas; kad velk uz raudāšanu
paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu
krebuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas)
krobuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas)
krubuļi Raupjumi, repējumi, kreveles (uz ādas, ķermeņa daļas)
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
familiārais labdabīgais hroniskais pemfigs recidivējošs pārmantots pemfigs (autosomāli dominanta pārmantošana): saplūstošas papūlas, pūšļi, mitras erozijas un kreveles; brūngana ādas pigmentācija
aizvelties refl. --> aizvelt
apvelties refl. --> apvelt (1); apgāzties
apvelties refl. --> apvelt (2)
atveldzēties refl. --> atveldzēt (1)
atveldzēties refl. --> atveldzēt (2)
atveldzināties refl. --> atveldzināt (1)
atveldzināties refl. --> atveldzināties (2)
atvelties refl. --> atvelt (1)
atvelties refl. --> atvelt (2)
atzvelties refl. --> atzvelt (1)
atzvelties refl. --> atzvelt (2)
ieveldzēties refl. --> ieveldzēt
ievelties refl. --> ievelt
izvelbties refl. --> izvelbt
izvelties refl. --> izvelt (1)
nivelēties refl. --> nivelēt (1); tikt nivelētam (1)
nivelēties refl. --> nivelēt (2); tikt nivelētam (2)
nonivelēties refl. --> nonivelēt (1); tikt nonivelētam
pārvelties refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pavelties refl. --> pavelt (1); tikt paveltam
pavelties refl. --> pavelt (2); tikt paveltam
pazvelties refl. --> pazvelt; tikt pazveltam
savelēties refl. --> savelēt; tikt savelētam
savelties refl. --> savelt(1); tikt saveltam
savelties refl. --> savelt(2); tikt saveltam
savelties refl. --> savelt(3); tikt saveltam
savelties refl. --> savelt(4); tikt saveltam
savelties refl. --> savelt(5); tikt saveltam
uzvelties refl. --> uzvelt (1); tikt uzveltam
uzvelvēties refl. --> uzvelvēt; tikt uzvelvētam
veldzēties refl. --> veldzēt (1); tikt veldzētam
veldzēties refl. --> veldzēt (2); tikt veldzētam
veldzināties refl. --> veldzināt (1); tikt veldzinātam
veldzināties refl. --> veldzināt (2); tikt veldzinātam
velties refl. --> velt (1)
velties refl. --> velt (2); tikt veltam
velties refl. --> velt (3); tikt veltam
ragrūda Regulārā sistēmā kristalizējošos, dimanta spīdumu apveltītu, no hlorsudraba sastāvošu minerālu veidojoša sudraba rūda
regullīne Regulēšanas līne - stipra līne, kas no fallstūra dēlīša iet līdz grotbomja šotstūrim, to pievelkot vai atlaižot, izveido buras pakaļējā līķa profilu
Kampānija Reģions Itālijā ("Regione Campania"), Apenīnu pussalas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Neapole, platība - 13595 kvadrātkilometri, 5770000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Avellīno, Benevento, Kazertas, Neapoles un Salerno, robežojas ar Lacio, Molizes, Apūlijas un Bazilikatas reģionu, rietumos apskalo Tirēnu jūra
Chaerophyllum temulum reibuma kārvele
demonoloģija Reliģijas mācība par dēmoniem, velniem, raganām, džiniem u. c. ļauniem gariem
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1)
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1)
standala Resna kārts, ko izmanto kā vienu no vairākām, kas kalpo par slīpi izveidotu balstu pie jaunbūves sienas, pa kuru velk augšā baļķus
maura retējs retēju suga ("Potentilla anserina"), kura lakstus lieto tautas medicīnā par savelkošu līdzekli pret caureju, asiņošanas apturēšanai
meža retējs retēju suga ("Potentilla silvestris"), kura sakneņus lieto par savelkošu līdzekli
smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza
bradiņs retinātos velkos austa drēbe tīklam
justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa
atveldzinājums rezultāts --> atveldzināt (1), atveldzināties (1)
atveldzinājums rezultāts --> atveldzināties (2)
veldzējums rezultāts --> veldzēt (1), veldzēties (1)
veldzējums rezultāts --> veldzēt (2), veldzēties (2)
Kraks Rietumslāvu mitoloģijā - Krakovas pilsētas dibinātājs, kurš nosita Vavela kalna pūķi un uzcēla tur pilsētu
rovelēties Rievelēties, plosīties
rieveris Rievelis
skūris rijas krāsns velve; skūra^1^
skūra Rijas krāsns velve; skūris
krūklīte Rīklīte, vērpjamā ratiņa detaļa (spārna dzelzs ar caurumu, pa kuru velkas dzija uz spoli)
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ
krāsns skruķis rīks, ar ko krāsnī izjauc un izvelk ogles
birzāklis Rīks, ar ko tīrumā velk birzes
birzeklis Rīks, ar ko tīrumā velk birzes
ķemmējamais Rīks, ar ko ver velkus šķietā
augsnes apakškārtas blīvētājs rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus
stīpa Riņķveida detaļa, ko uzvelk, parasti no dēlīšiem gatavotiem, koka traukiem
ripas sist ripas uz priekšu velšana
ripeleišona ripas uz priekšu velšana
rateniski Ripeniski, velteniski
ripāt ripināt, velt
rist Ripināt, velt
skrejveltnis Ripojošs veltnis (kā) sasmalcināšanai
ripuļot Ripot, velties
rituļot Ripot, velties
ratbraucējs Riteņbraucējs; velosipēdists
daunhils Riteņbraukšana lejup no kalna ar speciāli aprīkotu velosipēdu
slīdēt Ritēt, velties pa (kā) virsmu, parasti vienmērīgi (par pilieniem, lāsēm u. tml.)
baronga Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim
zobrullis Robains veltnis (ierīcē)
vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai
kantāķis rokas darbarīks kokmateriālu pagriešanai, velšanai vai celšanai; veļamais kāsis
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru
izvilkums Rokdarbu tehnika - izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos
kvadriga Romiešu divriči ar atvērtu aizmuguri, kurus velk četri zirgi
genijs Romiešu mitoloģijā - cilvēka sargātājs gars, kurš viņu apvelta ar vīrišķību
Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru
Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres
matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki
Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības
rullis Rotējoša cilindrveida detaļa, elements, arī rotējošs cilindrveida priekšmets (piemēram, kā gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai); ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements; veltnis
cilindrs rotējoša, horizontāli vai ieslīpi novietota iekārta tehnoloģisku procesu veikšanai – izejmateriālu žāvēšanai un sajaukšanai, kaļķu veldzēšanai ādu rūpniecībā u. c.
kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus
ritveltnis Rotējošs veltnis
rūcenis Rūcoša rotaļlietiņa, kauliņš ar aukliņu (kauliņā 2 caurumiņi, caur kuriem izvērta aukliņa); aukliņu velkot, kauliņš griežas uz vienu un otru pusi un rūc
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi
ruka Rukata - vadmalas velšanas aizgādne, gars
uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam)
skrituļot Rullēt, veltnēt (tīrumu)
lāčpurni Rumpuči ("Helvella")
kausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella acetabulum")
tumšais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella atra")
melnais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella corium")
krokainais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella crispa")
elastīgais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella elastica")
dobais rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella lacunosa")
kātkausa rumpucis rumpuču ģints sēņu suga ("Helvella macropus")
dzisināt muti runāt lieki, veltīgi, bez panākumiem
gelzt runāt nepatiesību, aplamības; gvelzt
gauzt runāt niekus, tukšu gvelzt
kaisīt vārdus vējā runāt veltīgi
kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā runāt veltīgi; runāt, solīt nepārdomāti
tērēt vārdus runāt, rakstīt (parasti veltīgi)
skruble rupjēvele
skrublis rupjēvele
šarkubļa Rupjēvele
skrube Rupjēvele
skrubele Rupjēvele
skrubene Rupjēvele
skrubēvele Rupjēvele
IRDAC Rūpnieciskās pētniecības un attīstības padomdevēja komiteja ("Industrial Reserch and Development Advisory Committee")
vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā
divvirzienu izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidotas, izvelkot no auduma kā šķēru, tā arī audu diegus
saskruķēt sabīdīt, savelt, sašķūrēt
ieštaukāt Sablīvēt, iestampāt (parasti ēvelētos kāpostus)
sapikāt Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā
sapikot Saburzīt, sagumzīt; arī savelt, saspiest pikā
virves vilkšana sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu
rikšošana Sacensības ar rikšotājiem; zirgs velk vieglus divričus ar braucēju
čarmulis Sačervelējums, sačokurojums
sačervelēt Sačervelēties
sasačervelēties Sačervelēties
saverkšīt Sačokurot, sačervelēt
saverkšķīt Sačokurot, sačervelēt
saverkšīties Sačokuroties, sačervelēties
saverkšķīties Sačokuroties, sačervelēties
raukuļains sačumurojies, sačervelējies (par augu lapām)
šķēnēt Sadalīt skaidās, ēvelēt, šķērēt 2(2)
sapinkuļot Sadalīt, savelt pinkuļos
marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni
pasašķirties Sadalīties (piemēram, par velkiem audeklā)
izkūlāt Sadīgt, izstīgot, savelties
izkūlot Sadīgt, izstīgot, savelties
saabļavāt Saēvelēt (daudz)
izbāzt Sagatavot (beigtu dzīvnieku) uzglabāšanai (novelkot ādu, piepildot to ar attiecīgiem materiāliem, un izveidojot šim dzīvniekam raksturīgu ķermeņa formu)
sašķērēt Sagatavot un uzvilkt velkus uz velku kokiem
apzvilt Sagulties, sakrist veldrē (par labību)
Leader Saiknes starp darbībām lauku ekonomikas attīstībai ("links between actions for the development of the rural economy")
daturisms Saindēšanās ar velnābolu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, krampji, murgi, redzes pavājināšanās, elpošanas paralīze
cikutisms Saindēšanās ar velnarutkiem; pazīmes: paplašināti redzokļi, cianoze, konvulsijas, koma
juvelierisks saistīts ar juveliermākslu, juvelierizstrādājumiem, tiem raksturīgs
makiavellisks saistīts ar makiavellismu, tam raksturīgs
makjavellistisks saistīts ar makjavellismu, tam raksturīgs
novelisks saistīts ar noveli, tai raksturīgs
nešķīsts saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm
velnišķs saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķīgs
velnišķīgs saistīts ar velnu, tam raksturīgs; velnišķs
veloergometrisks saistīts ar veloergometriju, tai raksturīgs
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
pūst ļipā saka par ko notikušu, negrozāmu, par veltīgām cerībām kādu ietekmēt, ko panākt
velna pirksts saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu
kā suns, savu asti ķerdams saka par veltīgu darbošanos
kaķim uz astes saka, ja ko atzīst par nepietiekamu, veltīgu, nederīgu, nenozīmīgu
kā caurā maisā saka, ja veltīgi iztērē mantu, līdzekļus, dodot kādam, kuram nekad nepietiek
šķiemenēt saka, kad velku diegi krustojas
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu
izklēpāt Sakrist veldrē
izklēpēt Sakrist veldrē
lažinēt Sakrist veldrē
noplāvāt Sakrist veldrē
noplāvot Sakrist veldrē
piekrētot Sakrist veldrē
uzklāpāt Sakrist veldrē
izveldrēt Sakrist veldrē (par labību)
krētot Sakrist veldrē (par labību)
noplēmēt Sakrist veldrē (par labību)
salukt Sakrist veldrē (par labību)
pieklāpāt Sakrist veldrē (stiebriem salūstot; no graudu svara)
noklēpēt Sakrist veldrē, noliekties pie zemes
apkrūzēties Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
apkrūzot Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
sazekšķēt sākt bojāties, pūt (par veldrē sagāztu labību)
aizēvelēt sākt ēvelēt
krozēt sākt pārklāties ar kreveli
pinckāt sākt savelties
sumistuvis saku savelkamā aukla
savilcienis Saku savelkamā aukla
žmauga Saku savelkamā aukla
žņauga Saku savelkamā aukla
somastivs Saku savelkamā aukla (aizjūga piederums)
saspranga Saku savelkamā aukla, samestaukla, somakstavas
klekšķi Saku savelkamie gali
klešķi Saku savelkamie gali
Jaunkaledonija sala Okeānijā (fr. val. "Nouvelle Caledonie", angļu val. "New Caledonia"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 16117 kvadrātkilometri, garums - 400 km, augstākās virsotnes >1600 m vjl.
saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu)
autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās)
ballēt Salipt un savelties pikās
inkrustācija Sāļu (gk. kalcija sāļu) izgulsnēšanās audos vai uz iekšējo orgānu virsmas; kreveles veidošanās
somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas
savilināt Samīcīt, savelt, sarullēt
nosmitēt Samitrināt ar sūkalām (uz aužamiem stāviem uzvilktus velkus, lai tie būtu stingrāki, neplūksnotu)
sasmitēt Samitrināt, saslapināt (mīksti savērptus velkus ar sūkalām, lai tie kļūst stingrāki)
ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni
Collybia velutipes samtainās ziemenes "Flammulina velotipes" nosaukuma sinonīms
sačunčuroties Samudžināties, arī saburzīties; arī satīstīties; arī sačervelēties
sačumuroties Samudžināties; arī sačervelēties
purānas Sanskrita literatūras pieminekļi, hinduisma svētās grāmatas, kas katra veltīta kāda dieva kultam un stāsta par visu radību izcelsmi, dieviem, gudrajiem, valdniekiem
atroce Sānu atzveltnis (krēsla vai dīvāna)
saplekšināt Saņudzināt, savelt
saviļāties Sapinkāties, savelties
sapentēties Sapīties, savelties
sablākšt Saplacināt, sablīvēt veldrē (augus) - par lietu, vēju
safanoties Sapriecāties (par ko, parasti veltīgi)
Helma hronika sarakstīta 1628.-1643. g., veltīta Vidzemes un Kurzemes vēsturei
saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties
aizrikt Sarecot (asinīm), pārklāties ar kreveli (par brūci, ievainojumu)
čertovščina Sarežģījumi, "velna būšana"
kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā
kūlis Sasiets, arī savelts (nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis
izklāpāt Sasist (labību) veldrē un salauzīt
izklāpot Sasist (labību) veldrē un salauzīt
saklāpāt Sasist (labību) veldrē un salauzīt
sarullēt Sasmalcināt ar veltni
uzvilkt loku saspriegt loka stieni, atvelkot stiegru līdz ar bultu
slide Sastatņi baļķu uzvilkšanai jeb velšanai pa slīpumu
apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas
diabolisks Sātanisks, velnišķīgs
transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē
sarundulēt Satīt (rullī, veltnī); saveltnēt, saritināt
sarundulēties Satīties (rullī, veltnī); saveltnēties, saritināties
saķurzulēties Satīties, saveltnēties; sačokuroties
kamols Satīts, savelts, parasti apaļš, priekšmets
sagāzt veldrē saveldrēt
noveldrēt Saveldrēt
saveldēt Saveldrēt
noveldrēties Saveldrēties
saveldēties Saveldrēties
saveldrēt Saveldrēties
sazvilnēt Saveldrēties
apvērtne Savelkamā aukla (piem., pastalu)
krimpet Savelkoši spiest
viebt Savelkot sejas muskuļus, mainīt izteiksmi (sejai, tās daļām), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē; šādā veidā radīt (sejā, tās daļās kādu grimasi), parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē
pieskrīpāt Savelkot svītras, piepildīt (lapu, burtnīcu u. tml.)
stringnendo Savelkot, noraujot, ātrumā pieņemoties (mūzikā)
sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu)
savaļāt Savelt
davelt Savelt (vadmalu)
sakamot Savelt pikās (biezputru, matus, drēbes)
plūrēt Savelt, ņurcīt, izplūkāt, sadriskāt
saringt savelt, sagrābt klēpjos; savākt
saružģelēt Savelt, sajaukt, savandīt
saružģēt Savelt, sajaukt, savandīt
saružināt savelt, sakuželēt
valsts Savelta siena grīste
viļūknis Savelta siena grīzte
milainis Saveltas vilnas apavs
sapinckāties Savelties
pakalāties Savelties (parasti par linu audumu)
sasavelties Savelties (piemēram, par audumu)
blektēt Savelties pikās (par vilnu, liniem u. c.)
sapinkuļoties Savelties pinkās
sapinkāties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums
sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkas savēlies apmatojums, apspalvojums
sapinkuļoties savelties pinkuļos
salēkšēt Savelties, samudžināties
sapinkāties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju)
sapinkoties Savelties, samudžināties (piemēram, par pavedienu, dziju)
tuņķēties Savelties, savīstīties
tuņķoties Savelties, savīstīties
muskuļoties Savelties, tīties, locīties
saveļināt Saveltnēt
rulade Savelts cepums
viļekls savēlums (mazgājoties noberztās un saveltās ādas virskārtas daļiņas)
viļeks savēlums (mazgājoties noberztās un saveltās ādas virskārtas daļiņas)
šķic savienojumā "a šķic" (parasti atkārtojumā) raksturo ēvelēšanas skaņas
vilknītis savienojumā "ar vilknīti aizsiet" - aizsiet ar mezglu, ko viegli atraisīt pavelkot aiz viena no galiem
vilkšana savienojumā "virves vilkšana": sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu
lēkt savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.)
pļikadi savienojumā ar "pļekadi" raksturo ritmiskas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, velējot veļu
pļekadi savienojumā ar "pļikadi" raksturo ritmiskas pļakšķošas sitienu skaņas, kas rodas, piemēram, veļu velējot
šveļpenies savienojumā ar "švelpt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
veltin savienojumā ar "velt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
pievilkt Savilkt ciešāk (piemēram, auklu), velkot (ko), palielināt (tā) spriegumu
sasazvelties Sazvelties
Šūnupe Sedas kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā, lejteces daļā ir arī Jērcēnu pagasta robežupe; Sūnupe
segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam)
regulējamais sēdeklis sēdeklis, kam var regulēt sēdvietas augstumu, stāvokli garenvirzienā un atzveltnes slīpumu
sēdelis Sēdeklis; sēžamais ar atzveltni
krēsls sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām
lauki Sēdvieta baznīcā - parasti sols ar atzveltni
lupatu deķis sega, kur linu vai pakulu velkos ieaustas strēmelēs sagrieztas lupatas
ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu
darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss
siluri sena tauta Dienvidvelsā, tumšu ādas krāsu un sprogainiem matiem, niknāk pretojās romiešiem un tika pakļauti 76.-78. g.
olimpiāde Senajā Grieķijā - Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā
panteons Senajā Grieķijā un senajā Romā - templis, kas bija veltīts visiem dieviem
Opikonsīviji Senajā Romā - auglības, sējumu un bagātīgas ražas dievietei Opei veltītie svētki, kas tika svinēti 25. augustā valdnieka namā un tajos drīkstēja piedalīties tikai vestālietes un lielais pontifiks
kripta Senajiem grieķiem un romiešiem - klintī izcirsta eja ar velvēm
oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem
kruknis Sēne, kāda "Helvella" ģints suga
krukņi Sēnes lāčpurni jeb "kārveles" ("helvella")
krukņas Sēnes lāčpurni jeb "kārveles" ("helvella"); krukņi
nipelis Sēnes veida detaļa velosipēdam spieķu iestiprināšanai riteņa lokā
Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu
Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā
njāja Senindiešu filozofijas sistēma; īpašu vērību veltīja izziņas loģiskajiem aspektiem un atzina 4 drošus izziņas līdzekļus - uztvērumu, secinājumu, salīdzinājumu un pierādījumu; pieļāva arī nedrošus izziņas līdzekļus, ētikā aicināja atbrīvoties no pieķeršanās lietu pasaulei
Tārkšja senindiešu mitoloģijā - dievišķs zirgs, divreiz minēt Rigvēdā, žigls, varens, vienmēr uzvarošs, traucas cīņā, viņu piesauc kā Indras velti; senajos vēdiskajos tekstos viņš ir putns
Adža Senindiešu mitoloģijā - epitets ar ko tikuši apveltīti dažādi dievi
Trita senindiešu mitoloģijā - riši, kam ir veltīta Rigvēdas himna; viņam nav pēcnācēju, tāpēc viņš ir šausmās par to, ka viņa dzimta iznīkst, un lūdz palīdzību Agni un Varunam, un beidzot Brihaspati viņu atpestī
āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki
Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni
akmeņkrāvums Senlaicīga piemiņas vieta, kas izveidota no rindās vai aplī saliktiem akmeņiem, piem., "velna laivas" Latvijā, labirinti
opistodoms Seno grieķu tempļu dibena celle, kurā glabāja templim nodotās veltes
lībācija Seno romiešu dzērienu ziedošana, ko kā patstāvīgu ziedojumu vai kopā ar citiem veltīja dieviem un mirušo gariem, izlejot zemē pirms un pēc ēšanas dažas dzēriena (parasti vīna) lāses
palīliji Seno romiešu svētki, kas tika veltīti dievībai Palei un tika svinēti 21. aprīlī
Ūra senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu
Pīkols senprūšu dievība, ko saista ar elli un velnu, prūšu mitoloģijā pazemes valstības un tumsas dievs, dažādās variācijās minēta 15.-16. gs. hronikās un literāros darbos
helminthosporium Sēņu ģints "Fungi imperfecti" grupā, parazītiskas formas gk. uz graudzālēm, ierosina lapu plankumus, melnsvītras, vārpu kroplību un veldri
krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu
pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai
pelēkā sieva sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā
kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi
supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem
slorpa sieviete, kas nevīžīgi iet (velkot kājas gar zemi)
bižutērija Sīki juvelierizstrādājumi, rotaslietas, kas nav izgatavotas no dārgakmeņiem un dārgmetāliem
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos
shashi Silts vai svelmains siroko vējš
mugurējais simblefarons simblefarons, kurā saaugums sniedzas līdz konjunktīvas velvei
kazuistika Sirdsapziņas konfliktiem veltītā teoloģijas daļa
birokratizācija sociālajā darbā sistēmas pārvaldība, kas pastiprina dokumentācijas un dažādu priekšrakstu nozīmi sociālajā darbā; tā kļūst par problēmu, kad dokumentu sagatavošanas laiks nesamērīgi pieaug salīdzinājumā ar to darba daļu, kas jāvelta tiešajam darbam ar klientu
drāzlis Skaida, kas atkrīt ēvelējot
ēveļskaidas Skaidas, kas veidojas, ēvelējot koka vai metāla virsmu
raudze Skaitlis (parasti promile), kas rāda šādu kvantitatīvo sastāvu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme
radikands Skaitlis, no kura izvelkama sakne (pamatskaitlis)
Rimfakse Skandināvu mitoloģijā Sala zirgs (zv. "Rimfaxe"), kas velk Nakts ratus pāri debess jumam
narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot
vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm
pinkāt Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
pinkot Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
skāteris Skārtele - velšu dvielis, sedzene, galdauts
kultūrmorfoloģija Skatījums uz kultūru kā ar dvēseli apveltītu veselumu, kas iziet noteiktu attīstības ciklu no dzimšanas līdz nāvei
rumpuču skrimslene skrimsleņu sēņu ģints suga ("Guepinia helvelloides")
skrubis Skrube, rupjēvele; neliela ēvele ar ieapaļu zobu
skriba Skrubēvele
pārvilkšana skrūvsavienojumu bojāšana, tos pievelkot ar pārlieku lielu griezes momentu
slompāt Slampāt - nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet
šļūkuniski Slidinot, bīdot, velkot
šļūkus Slidinot, velkot
nagacis Slimība, kas rodas, ja iesit pa aci: pār aci pārvelkas plēve
nagacs Slimība, kas rodas, ja iesit pa aci: pār aci pārvelkas plēve
slips slīpa platforma zvejas kuģa pakaļgalā, pa kuru uzvelk uz klāja trali vai citu zvejas riku, vai vali
klīvers Slīpa trīsstūra bura, ko uzvelk fokmasta priekšā
sluburiski Sluburiski iet - iet kājas gar zemi velkot, klūpot
cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums
Sīzifa akmens smags akmens, kas, uzvelts kalnā, atkal noveļas lejā
sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats
parastā smailzarīte smailzarīšu suga ("Calliergonella cuspidata"), veido zaļas vai dzeltenīgi zaļas, spīdīgas, irdenas, līdz 20 cm augstas velēnas vai aug starp citām sūnām, sekmē stāvošu ūdeņu aizaugšanu
sečkavāt Smalcināt kāpostus ar ēveli
ieēvelēt Smalcinot ar ēveli, ievirzīt (kur iekšā)
lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes
Chaerophyllum aromaticum smaržīgā kārvele
veleknis Sols veļas velēšanai
velekne Sols, uz kura velē veļu; velēšanas dēlis, velēšanas galds
Sarcophylus harrisi somainais velns
Hīsi Somugru mitoloģijā - meža gars, milzis, velns
šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
paelja Spāņu (valensiešu) ēdiens, ko gatavo no rīsiem un safrāna kopā ar dārzeņiem, zivīm (jūras veltēm) vai gaļu; paella
klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai
riteņpāra ritenis speciālas formas ritenis (vienlaidvelmēts vai sastāvošs no riteņa centra un bandāžas), kas uzstiprināts uz ass; riteņa velšanās loka diametrs ir no 950 mm (vagoniem) līdz 1250 mm (lokomotīvēm)
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt
bugfenders Speciāli izgatavots pīts fenders, kas no abiem sāniem apņem peldlīdzekļa priekšgalu, izplatīts gk. uz velkoņiem
velokurpes Speciāli riteņbraucēju apavi (parasti ar īpaši izveidotu zoli saskarsmei ar velosipēda pedāli)
juvelieris Speciālists, kas izgatavo juvelierizstrādājumus
suvenīrizdevums Speciāls grezns, parasti mazformāta, izdevums, kas ir veltīts (kā) piemiņai, jubilejai u. tml.
kārdinājums Spēcīga tieksme, velēšanās (pēc kā, ko darīt)
katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai
starptautiskā tiesībsubjektība spēja piedalīties starptautiskajās tiesiskajās attiecībās, esot apveltītam ar starptautiskajām tiesībām un pienākumiem un spējot šīs tiesības un pienākumus realizēt saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un pamatojoties uz tām
iedzelt Spēji izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
atdeve Spēju, jūtu u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei)
bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu
vilcējspēks Spēks, kuru vilcējs (3) vai lokomotīve pārnes uz velkamo mašīnu, piekabi, vilcienu u. tml.
muškuļoties Spēlējoties savelties ciešā kamolā
štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot
velmēšana Spiedapstrādes veids - materiālu deformēšana starp diviem rotējošiem velmjiem
vilkšana Spiedapstrādes veids stiepļu izgatavošanai - apaļu vai fasonprofila sagatavi aukstā stāvoklī izvelk caur spraugu, kuras šķērsgriezums ir mazāks par sagataves šķērsgriezumu; v-as procesā metāls plastiski deformējas un uzkaldinās; tā plastiskumu var atjaunot ar atkvēlināšanu
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
pārmauči Spilvena pārvelkamais, pārvalks
spilvenīdze spilvendrāna, spilvena pārvelkamais
pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa
vērstava Spīļarkla daļa, kas arot gāž (vērš) velēnu
auklis Spīļu arkla detaļa, kas pagriež uzarto velēnu
spinakera lēmala spinakera sānu mala, kura atrodas lēpusē (aizvēja pusē) un kuru vada (ievelk un atlaiž) ar spinakeršoti
spinakera halzstūris spinakera stūris, kurš atrodas jahtas lūvpusē; pie tās piestiprināts spinakerbomis un spinakerbrase, kuru ievelkot vai atlaižot panāk vajadzīgo spinakera stāvokli attiecībā pret vēju; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek, halzstūris pārvēršas par šotstūri
jauks Spirgts, veldzējošs (piemēram, par lietu, gaisu)
polēt Spodrināt, gludinot un pārvelkot ar sevišķu laku, politūru
neputns Spoks, velns
urgucis Spoks; velis
virāža sporta celiņa (piemēram, velotreka) pagrieziena vieta ar slīpumu uz pagrieziena iekšpusi
velokross sporta disciplīna - velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā
skijorings sporta veids - braukšana ar slēpēm, kurā slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls, mopēds) vai dzīvnieks (parasti zirgs, briedis)
velosports sporta veids - braukšana ar velosipēdu; riteņbraukšana
riteņbraukšana sporta veids - braukšana ar velosipēdu; velosports
BMX sporta veids, braukšana ar īpašas konstrukcijas velosipēdiem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi (ar tramplīniem, ieplakām)
kanikross sporta veids, kad sportists skrien sasaistē ar suni, kurā tas velk skrējēju
vindskeitings sporta veids, slidošana vienlaicīgi kopā ar pūķa laišanu; vējainā laikā var panākt, ka pūķis velk slidotāju
velobolists Sportists, kas specializējies velobolā
velosportists Sportists, kas specializējies velosportā, riteņbraukšanā
lokvelve Spraišļa velve
tēvēņš Spundēveles nazis
šļaukāt Staigāt kājas pa zemi velkot
nošļūtēt Staigāt kājas velkot pa zemi
klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot
šļederēt Staigāt pa dubļiem, kājas velkot pa zemi
žļūgāt Staigāt, kājas velkot
štakāt Stampāt (piemēram kaņepes, ēvelētos kāpostus)
štaukāt Stampāt (piemēram, kaņepes, ēvelētos kāpostus)
PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs
penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību
AID Starptautiskās attīstības aģentūra (ASV; "Agency for International Development")
tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju
Saxophonia starptautisks saksofonmūzikas festivāls, notiek kopš 1999. g. katru otro gadu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, ir Eiropā plašākais festivāls, kas veltīts vienam pūšaminstrumentam un tā lietojumam dažādos instrumentālos sastāvos
Z "Zulu" starptautisks signāls – nozīmē "man vajadzīgs velkonis"
Z Starptautisks signāls "Zulu" - nozīmē "man vajadzīgs velkonis"
kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt
eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1)
notusties Stenot vai (smagi) elsojot aizvelt vai aizcelt
strascicando Stiepjoši, velkot (mūzikā)
strascinando Stiepjoši, velkot (mūzikā)
plēst Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā)
iestiept Stiepjot, velkot ievietot, iestiprināt (kur, piemēram, auklu)
izstīvēties Stiepjot, velkot, arī valkājot kļūt garākam, platākam; izstiepties
gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas
gaudīgs Stiepts spalgs, svelpjošs (par skaņām)
obsidiāns stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos), kas veidojas, strauji atdziestot magmai, ar grumbuļainu, asu virsmu; lieto būvmateriāliem (perlīta ieguvei), dažus paveidus – juvelierizstrādājumiem
dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids
orplīne Stipra līne (kaņepāju trose), kuras viens gals piestiprināts pie orpenkura, bet orpējot to ievelk vai ieņem
varptrose Stipra līne vai trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem
glābšanas līne stipra līne, ko izsviež vai izšauj no glābšanas kuģa vai laivas uz briesmās esošu peldlīdzekli, lai tās galā iesietu velktrosi
ķerlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), kuru izmet krastā vai pārmet uz citu peldlīdzekli, bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kuru jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
sviedlīne Stipra nedarvota līne, kuras vienā galā ir iesiets atsvars (smilšu maisiņš jeb lača), bet otrā galā iesien pietauvošanās trosi vai tauvu, kura jāpārvelk uz krastu vai citu peldlīdzekli
orptrose Stipra trose, kuras viens gals piestiprināts orpenkuram, bet orpējot to ievelk un ieņem
kvelme Stiprs karstums, svelme
sviloņa Stiprs karstums; arī svelme
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš (Vidusjūras baseinā), kas parasti pūš no Ziemeļāfrikas tuksnešiem vai Arābijas pussalas
šķīvot Strādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām
ķīpāties Strādāt, darboties, velkot, ceļot, nesot (ko smagu)
velmētājs Strādnieks, kas velmē, velmēšanas speciālists
strenga Stranga - iejūga velkamā virve
gāzties strauji krist, arī velties (lejup)
gāzties strauji krist, arī velties ārā (no kurienes)
nogāzties strauji nokrist, arī novelties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
spurtot strauji palielināt ātrumu (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.)
pārraut strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko)
sagrūt strauji uzkrist, uzvelties virsū (par vairākiem, daudziem priekšmetiem, arī kā lielāku daudzumu)
uzraut strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt (cilvēku vai dzīvnieku) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); strauji, spēcīgi velkot vai vedot sev līdzi, uzvirzīt uz kādas vietas
uzraut strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt (transportlīdzekli, arī braucējus tajā) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vilcējspēku; strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt uz kādas vietas
uzraut strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam)
raut strauji, spēcīgi velkot, virzīt (cilvēku vai dzīvnieku); vest sev līdzi (parasti ar varu)
raut strauji, spēcīgi velkot, virzīt (priekšmetu)
raut strauji, spēcīgi velkot, virzīt (transportlīdzekli)
spurts Straujš ātruma palielinājums (skrienot, braucot ar velosipēdu u. tml.)
iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
lencenieks Strūdzenieks, strādnieks, kas ar virvi (lenci) velk laivu vai plostu
uzdzīt Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas
semastava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas
somstava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas
mazais susuris susuru dzimtas suga ("Muscardinus avellanarius"), Latvijā aizsargājama
astīti svārki svārki ar velci (4)
godsvārki Svārki, ko velk svinībās, svētkos
svelīgs Svelmains
svēls Svelmains
svēle Svelme
švelme Svelme
svelmonis Svelme
sutrainis Svelme, birga
gārmē Svelme, karstums
goze Svelme, kvēle; savienojumā ar "saule": saulgozis
sveldēt Svelmēt
svelmot Svelmēt
svelt Svelmēt
svelmināt Svelmēt (1)
svelmināt Svelmēt (2)
svelties Svelmēties
svilmīgs Svelmīgs
zelmināt Svelmināt
svelonis Sveloši karsts vai auksts laiks
kodīgs Svelošs
sveloņa Svelošs karstums vai aukstums
svalots Svelots, karsts, nesavaldīgs, pārmērīgs
robigāliji Svētki Senajā Romā, kas bija veltīti labības sargātājam dievam un tika svinēti 23. aprīlī, upurējot rudu suni
tīrkodināšana Svītru kodinājuma pēdējā apdare, izmazgājot beidzamos nosegumus, no jauna ievelmējot, ieputekļojot un piekausējot, pēc kam seko atkodināšana
reiksma Svītrvilcis; iezīmēšanas velce
reismass Svītrvilcis; iezīmēšanas velce
Ābertau Svonzi, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abertawe_)
kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses
pludināšana Šaurākā nozīmē - vaļēju, brīvi peldošu kokmateriālu pārvietošana pa ūdens ceļiem ar straumes palīdzību, retāk ar velkoņiem; plašākā nozīmē - arī plostošana ar plostu palīdzību
andrejas šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem
īsvācelīte šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
rumpucis šīs dzimtas ģints ("Helvella"), Latvijā konstatētas 9 sugas
zutis šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis
rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
lenšu šķērēšana šķērēšana, kurā šķērus pa daļām, nepieciešamā secībā, lentveidā uztin uz īpaša ribveltņa un pēc tam visus kopā pārtin uz aušanas pamatnes; šķēru blīvums lentē tāds pats kā uz aušanas pamatnes, bet šķēru skaits tik reižu mazāks, cik lenšu tiek uztīts
partiju šķērēšana šķērēšana, kurā visus auduma šķērus sadala n partijās un paralēli uztin uz speciāla šķēru veltņa, pēc tam no visiem šķēru veltņiem satin kopā uz aušanas pamatnes; šķēru skaits un blīvums uz šķēru veltņa ir n reižu mazāks nekā uz aušanas pamatnes
meti Šķēri, velki, dzijas, kuras aužot stiepjas auduma garumā, un starp kurām ieauž audus
mestavas Šķērkoki auduma apstrādei vai velku koki stellēs
šērpis Šķērpis, velēnu griežamais nazis arklam
riestuve Šķēru veltnis (stellēm)
Nīkrāce Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķerbele Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķērdule Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķervele Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķērvele Šķērvelis, Ventas pieteka
Šķervelis Šķērvelis, Ventas pieteka
cikutīns Šķidrs velnarutku alkaloīds; nomāc centrālo nervu sistēmu un paralizē nervu galus skeleta muskulatūrā
pilings Šķiedru savelšanās bumbiņās (trikotāžas izstrādājumiem)
blekte Šķipsna, lēvenis, kušķis; grīste, pika, bezformīgi kopā savelta masa
lumstēt Šķirt velku pavedienus ar lumsti
škīmiņs šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai
šķīvbomis Šķīvenis; aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums
vaibstīt Šķobot, velkot grimasē, pārveidot, parasti ievērojami (seja, tās daļas); veidot (sejā) grimasi
svipstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt
švepstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt; svepstēt
heliotakse Šūnu un dzīvu organismu, gk. mikroorganismu reakcijas veids, kad saules gaisma tos pievelk (pozitīvā h.) vai atgrūž (negatīvā h.)
Veites strauts Šūnupes kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā
bocmaņa šuve šūšanas paņēmiens, labojot mazus buru plīsumus, bez ielāpa, tikai savelkot kopā šujamās malas
priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu
bīdšverts Švertkastē no augšas iebāžams un uz augšu izvelkams šverts
Alternatīvā Nobela prēmija tā tiek dēvēta balva par atbildīgu dzīvesveidu ("Right Livelihood Award")
supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti
slēpeniski tā, ka kājas velkas, arī slīd pa zemi
par tukšu (arī baltu) velti tā, ka nerodas vēlamais rezultāts; veltīgi
par velti (arī par tukšu, arī baltu velti) tā, ka nerodas vēlamais rezultāts; veltīgi
novārtā tā, ka netiek veltīta pietiekama uzmanība, rūpes
atzveltiniski tā, lai kam būtu atzveltnes veids
miera pīpe tabakas pīpe ar garu kātu, ko lieto Z-Amerikas indiāņi, piem., miera sarunu laikā; sarunas dalībnieki pēc kārtas noteiktā secībā ievelk pa dūmam, lai tādējādi apliecinātu savu ieinteresētību miera noslēgšanā
vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju
iedvesmošana Tāda garīga ietekmēšana, kas cilvēku apvelta ar neikdienišķu, pat pārcilvēcisku spēju domāt, runāt vai rīkoties
varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām
pusvillains tāds (audums), kam ir nātni velki un vilnas audi
pusvillas tāds (audums), kam ir nātni velki, bet vilnas audi; tāds (apģērbs, tā daļa), kas darināts no šāda auduma
puspakulu tāds (audums), kam linu velki un pakulu audi
pusvelts tāds (audums), kas nav pilnīgi savelts
pašvelts tāds (audums), kas velts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots
ģeniāls tāds (cilvēks), kas ir ļoti talantīgs, apveltīts ar izcilām jaunrades spējām
harismātisks tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi
viebīgs tāds (par sejas izteiksmi), kas rodas, savelkot muskuļus parasti kā negatīva, nepatīkama ietekmē
uzvelkams tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi
aizmotora tāds (sporta veids), kurā (ar velosipēdu, slēpēm) brauc aiz motorizēta transportlīdzekļa
spriešļots tāds kam ir spriešļi (2); arī velvēts
astainis tāds, kam ir aste (velns, ironiski, sarunā ar bērnu)
lēnains tāds, kam ir atzveltne
pusmīksts tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem)
veltņveida tāds, kam ir veltņa (1) forma, veids
velvēts tāds, kam ir velve (1): tāds, kam ir velves (1) forma, veids
velvēts tāds, kam ir velve (2); tāds, kam ir velves (2) forma, veids
velvains tāds, kam ir velves (1) forma, veids
velvjains tāds, kam ir velves (1) forma, veids
velvjveida tāds, kam ir velves (1) forma, veids
velvjveida tāds, kam ir velves (2) forma, veids
tukšs tāds, kam nav vēlamā rezultāta; arī veltīgs
bezziedots tāds, kam nav veltīts ziedojums
aristogēns tāds, kas apveltīts ar ļoti labu iedzimtību
šņūka tāds, kas bieži velk puņķus uz iekšu
sērgarš tāds, kas drūmi un ilgstoši noris, velkas
šļederis tāds, kas ejot velk kājas pa zemi
gorīgs tāds, kas gorās, ir kustīgs, svaida rokas, savelk plecus, ļogās, staipās; arī tūļājas
spējīgs tāds, kas ir apveltīts ar lielām darba spējām; arī [talantīgs]{e:57119}
atgāzenisks tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni)
atgāzens tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks
izvelvēts tāds, kas ir izveidots, izvirzīts velves formā
veldrains tāds, kas ir noliecies veldrē (parasti par stiebraugu, zālaugu kopumu); tāds, kur ir veldre (par lauku, tīrumu)
velnains tāds, kas ir sabojāts ar velnišķām īpašībām
tuņķains tāds, kas ir saveltnētu, saviļātu priekšmetu, vielas (piemēram, siena) daļas
pusādas tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar audeklu, bet muguru un stūrus - ar ādu (par grāmatas iesējumu)
pusaudekla tāds, kas ir veidots, vākus pārvelkot ar papīru, bet muguru un stūrus - ar audeklu (par grāmatas iesējumu)
retrospektīvs tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam
svelmīgs tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1)
svelošs tāds, kas izstaro stipru siltumu (par sauli, uguni u. tml.); ļoti karsts (piemēram, par gaisu); svelmains (1)
izvelkams tāds, kas izvelkot paplašināms, atverams, šīs īpašības konkrēta izpausme
mazticīgs tāds, kas maz vērības veltī reliģijai
stāvīms tāds, kas nav saveldrējis (par liniem, labību)
velts tāds, kas nerada vēlamo rezultātu; veltīgs
veltīgs tāds, kas nerada vēlamo rezultātu; velts
izturīgs pret veldri tāds, kas neveldrējas
ņaga tāds, kas par daudz sev vien velk
šņuska tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas
šņuskis tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas
dzēlīgs tāds, kas rada sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, svelmi u. tml.)
ķurzīgs tāds, kas ritinās, veltnējas (tūtas veidā)
pašatdevīgs tāds, kas veltī savas spējas, jūtas u. tml. (piemēram, darbam, daiļradei)
čarvāns tāds, kas visu laiku velkams, stumdāms, uzmanāms
svēts tāds, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību, ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
velēnains tāds, ko klāj velēna (piemēram, par lauku); tāds, kurā ir daudz velēnu (parasti par augsni)
pusotrjūga tāds, ko velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi
pusotrzirga tāds, ko velk viens spēcīgs vai divi mazāk spēcīgi zirgi
velēnots tāds, kur ir daudz velēnu
kreveļains tāds, uz kura ir krevele (1) vai kreveles
kreveļains tāds, uz kura ir krevele (2) vai kreveles; sarepējis, červeļains
ritualizācija Tādu signālu veidošanās, kas katrs saistīti ar noteiktu situāciju un apveltīti ar kādu noteiktu nozīmi (draudi, pakļaušanās, miera līgšana utt.)
tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas
parte Taļļas gals, kas tek caur blokiem; arī tā taļļas daļa, aiz kuras velk
pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu
pejas Tamilu (Tamilnadas štats, Indija) mitoloģijā - baismīga izskata velnenes ar plīvojošiem matiem
priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama
upuris tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1)
ziedojums tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1)
velkams tas (piemēram, rīks), ar kuru ko velk, kuru izmanto kā vilkšanai
velvējums tas, kam ir velves (1) forma, veids
velvējums tas, kam ir velves (2) forma, veids
velnaģīmis tas, kas atgādina velnu; neglītenis
tervelis tas, kas daudz tervelē - ātri, neskaidri, arī nesakarīgi runā
tuņķis tas, kas ir saveltnēts, saviļāts, savīstīts (vīstoklī, rullī)
grīste tas, kas ir savelts, savēlies (parasti par augiem, spalvām u. tml.)
velosargs tas, kas sargā velosipēdu; elektroniska velosipēda drošības sistēma
veldze tas, kas veldzē (1); tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1)
vervelis tas, kas vervelē - ātri, daudz un neskaidri runā
haļava tas, ko var dabūt par velti; tas, kas nāk ļoti viegli, nepiepūloties
velkams tas, ko velk
uzkurpes tas, ko velk virs kurpēm; parasti galošas vai gumijas pārvelkamais purngalam
Tasmānijas velns Tasmānijas velnsomainis
tinējs tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas
fangi tauta Kamerūnas vidienē un dienvidos, Ekvatoriālajā Gvinejā un Gabonas ziemeļos, kopā ar buliem, etoniem, jaundiem un mveliem veido tāda paša nosaukuma tautu grupu
frumentatio Tautas apgādāšana ar maizi par lētu maksu vai pat par velti uz valsts rēķina
umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei
rotors Tehniskas sistēmas rotējošā daļa (parasti cilindrs, disks, veltnis)
Dānis Holgers teiksmains dāņu varonis, kurš it kā guļot velvē zem Kronborgas pils un celšoties augšā, kad Dānijai draudēs lielas briesmas
Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija
batālais žanrs tēlotājmākslas žanrs, kas veltīts kara tematikai, it īpaši kauju skatiem
Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums
aizlūgumu templis templis Senajā Ēģiptē, kurā notika mirušajam veltītās ceremonijas
cīkliņš Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis
cikliņš tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cikliņnazis
cīliņķis Tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai; ciklis; cīkliņš
profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma
veidtērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir sarežģīta šķērsgriezuma forma
vaijers Tērauda trose, ar kuru ūdenī velk trali
tēraudvelmēšana Tērauda velmēšana
nīcināt Tērēt, parasti nevajadzīgi, veltīgi (piemēram, laiku)
sasaskrieties Tiekot veltam, mazgātam, samazināties apjomā (par audumu)
velkamaistīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot
velkamtīkls Tīkls, ar kuru zvejo velkot; velkamaistīkls
aizstaipīties tikt apklātam (aizsprostotam), aizvelkot priekšā
atrasties tikt atlicinātam, veltītam (par laiku)
izaēvelēties tikt izēvelētam
sasariesties tikt uztītam uz veltņa (par auduma velkiem)
velarizēties tikt velarizētam
tīmekļvietne tīmekļa lapa vai savstarpēji saistītas tīmekļa lapas, kas atrodas vienā domēna adresē, parasti ir veltīta vienai tēmai un to uztur viena persona vai organizācija
tīmekļa vieta tīmekļa lapa vai savstarpēji saistītas tīmekļa lapas, kas atrodas vienā domēnadresē, parasti ir veltīta vienai tēmai un to uztur viena persona vai organizācija; [tīmekļvietne]{s:12}
pieriest Tinot (velkus), piepildīt (veltni ar tiem)
kasīt Tīrīt, velkot ar ko asu (piemēram, burkānus, kartupeļus)
augsnes ēvele tīruma ēvele
laņķērti tīruma veltņa ietvars vai rāmis, kurā tas pārvietojas
rundulēt Tīt (rullī, veltnī); veltnēt, ritināt
bomēt Tīt šķērus jeb velkus uz aušanas stāvu veltņa jeb bomja
šķērēt Tīt uz veltņa noteiktu skaitu nepieciešamā garuma pavedienu (auduma pamatnei)
veltne Tītenis, ēdiens, ko saveltnē, ietinot mīklā vai citā materiālā
rundulēties Tīties (rullī, veltnī); veltnēties, ritināties
šķērēties Tīties uz velku kokiem (par dzijām); veidoties velkos (par šķīrumu)
ķurzāties Tīties, ritināties, veltnēties (tūtas veidā)
ķurzulēties Tīties, ritināties, veltnēties (tūtas veidā); ķurzāties
emprostotonuss Toniski muskuļu krampji, kas savelk galvu un kājas uz priekšu
lielais brālis totalitāras varas personifikācija Džordža Orvela antiutopiskajā romānā "1984"; persona, organizācija vai sistēma, kas, savu interešu vadīta, vēlas kontrolēt cilvēku dzīvi un ierobežot viņu brīvību
učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu
dvīņu tralis tralis, kuru velk divi zvejas kuģi vai laivas
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm)
velotrenažieris Trenažieris, kas pēc uzbūves atgādina velosipēdu
priekšbura Trijstūra bura vai viena no vairākām trijstūra burām, ko uzvelk fokmasta priekšā
tromps Trijstūraina nišveida velve
pasms Trīsdesmit šķieta zobu, kuros var ievērt trīsdesmit pāru audekla velku pavedienu
pandantifs Trīsstūraina sfēriska ievelve kupola celšanai virs taisnstūra telpas
plerkšis Troksnis, kas ceļas ja kādu skambu pie koka atvelk un laiž vaļā
trollings Trollingošana - zvejošanas veids, velcēšana
vilcējgals Trose vai tauva, velkamais gals, aiz kura velk velkonis
šlepgals Trose vai tauva, velkamais gals, aiz kura velk velkonis (arī vilcējgals)
braga Trose, kas ar savu aploci apņem velkamo peldlīdzekli
pamatgals Troses gals, kas piestiprināts pie ceļamā vai velkamā priekšmeta
fajalīts tumšo iežveidotāju minerālu grupas olivīns Fe~2~SiO~4~; izmanto metalurģijā veidņu ražošanai, ugunsizturīgiem materiāliem, juvelierizstrādājumiem
ķurza Tūtas veidā saritinājies, saveltnējies veidojums
birgains Tvanains, svelmīgs, dūmakains
aizdudzis Tveicīgs, svelmains
žavelizācija Ūdens tīrīšana, piejaucot tam kālija hipohlorīdu jeb Žavelas ūdeni
liellaiva Ūdens transportlīdzeklis (kravu pārvadāšanai), ko pārvieto, piemēram, ar velkoni
ūdensviesulis Ūdens vērpete, no padebešiem uz leju piltuves veidā ūdeni sasniedzošs un virpuļojošu ūdens stabu pa piltuvi augšā velkošs šaurs viesulis, kas sasniedz līdz 20 m caurmērā un līdz 1000 m augstumā
baltķērsa Ūdensķērsa, saukta arī par velna ķērsu, velna bārdu
modulis Unificēts elektroniskās aparatūras būvelements
rotējošo nažu ecēšas universāla augsnes apstrādes mašīna, kas labi loba augsni, samazina un mulčē daudzgadīgo zālāju velēnas, izlīdzina un sagatavo augsni pirms sējas
vienkausa ekskavators universāls cikliskas darbības ekskavators ar maināmiem darborgāniem (tiešo kausu, apgriezto kausu, blietplāksni, ēveli, aizbērēju u. c.)
Barvona upe Austrālijā Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumos, daļā tecējuma arī Kvīnslendas štata robežupe, viena no Dārlingas satekupēm
Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
Ančupīte upe Latvijā, Valmieras novada Ēveles pagastā, Šūnupes kreisā krasta pieteka
Alfambra upe Spānijā (_Alfambra_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provincē
Hāfele upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
pārvalks uz apaviem uzvelkams, parasti auduma izstrādājums, kas aizsargā apavus no kā iedarbības vai kas novērš apavu saskari ar ko
ieveidne uz laiku taisīts klājs jeb sega, ko lieto dažādu būvdaļu (velvju, sienu) mūrēšanai, blietēšanai vai liešanai
uzpiedurknis uz piedurknes uzvelkams plānas drēbes uzrocis, ko viegli izmazgāt
kreslis uz ragavām uzliekams un noņemams atzveltnes sēdeklis
poruška uz ragavām uzsienama atzveltne (ērtākai sēdēšanai)
pavele uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem
paveļs uzbērums ap mājas pamatiem siltuma izolācijai, sākotnēji pievelts baļķis pie pamatiem; pavele
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību
damest Uzlikt papildus velkus (uz velku kokiem)
velmētava Uzņēmums vai tā daļa, kur velmē (ko)
velonoma Uzņēmums, kur par maksu iespējams iznomāt velosipēdu
šķērpēt Uzplēst, uzart velēnu
aizadīt Uzsākt gatavot vīzi, savelkot tās purngalu vai gatavojot dubultu zoli
korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu
panpsihisms Uzskats, ka viss dabā pastāvošais apveltīts ar noteiktu apziņas pakāpi
brīdinājums uzvelkami, nolaižami vai maināmi signāli vēja stipruma rādīšanai
aplikē Uzvelmētais sudrabs
uzvārtīt Uzvelt
uzzvelt Uzvelt (2)
piesiet bumbu uzvelt vainu, atbildību
piekārt bumbu (arī bumbas) uzvelt vainu, atbildību (kam)
piesiet bumbu (arī bumbas) uzvelt vainu, atbildību (kam)
siet bumbas uzvelt vainu, atbildību (kam)
piekārt bumbu uzvelt vainu; uzlikt pienākumu
uzvērsties Uzvelties
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu)
piemest Uzvilkt papildus velkus (uz velku kokiem)
uzšķērēt Uzvilkt velkus uz velku kokiem
uzzvilt Uzzvelties
bambals Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), vaboles ar neveiklu, stipri velvētu ķermeni, Latvijā konstatētas 6 sugas
sprūksts Vada velkamā daļa, ko met ap striķi
skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi
braukt vadīt transportlīdzekli (piemēram, pajūgu), kuru velk dzīvnieks (piemēram, zirgs)
pusmila Vadmala, kam viens velku pavediens ir vilnas, otrs - kokvilnas, audi - vilnas
rukata Vadmalas velšanas aizgādne, gars
maļu mīt vadmalu velt baļļā
rites vadotnes vadotnes, kurās starp kustīgajām virsmām atrodas rotācijas ķermeņi - lodītes un veltnīši; strādā rites berzes režīmā
sprikstenis vagols, kas savelkoties spēj veikt augstus lēcienus
sprikstins vagols, kas savelkoties spēj veikt augstus lēcienus
aprēķina masa vagonu sastāva masa, ko attiecīga lokomotīve dzelzceļa līnijas noteicošajā ceļa kāpumā velk ar tai noteikto aprēķina ātrumu
kubulu pugāns vairāk nekā metru gara ēvele, ko lieto dēļu šķautņu pielāgošanai un nolīdzināšanai
Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas
kūleņot vairākkārt krist, velties (parasti draiskuļojoties)
iznākties vairākkārt nākt (parasti veltīgi)
uzkasīt vairākkārt velkot (ar ķemmi, suku) uz augšu un leju pa matu šķipsnām, izveidot (matu) pacēlumu, uzbužināt (matus); šādā veidā izveidot (matu sakārtojumu)
iebraucīt vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu)
staipīt vairākkārt velkot, ritinot u. tml. (ko), panākt, ka (tas) sniedzas no vienas vietas līdz otrai, arī klāj ko
valstīt vairākkārt velt uz vienu un otru pusi
vāļāt vairākkārt velt uz vienu un otru pusi; valstīt
vilciens Vairāku (piemēram, trolejbusa) vagonu sakabes, kuras velk vilcējs vai motorvagons
remorkaža Vairāku prāmju vai plostu savienošana un pārvadāšana ar velkoni
mērdelis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis; tāds, kas tikko velk dzīvību
Nuds Valdnieks velsiešu mitoloģijā, radniecīgs ar romiešu Marsu, ko ķelti pielūdza kā aizsardzības dievu
mangaļkoks Vāle (velēšanai)
kultene Vāle (veļas velēšanai)
valks Valgs, velgans, trekns
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" apkārtnē; Ēvelē
ēvelieši Valmieras novada Ēveles pagasta apdzīvotās vietas "Ēvele" iedzīvotāji
Eveļskaja Valmieras novada Ēveles pagasta bijušais nosaukums krieviski
kaukāziešu valodas valodu saime, kurā ietilpst abhāzu-adigu, kartvelu un nahu-dagestāniešu valodas
uzviļāt Valstot šurp un turp uzvelt
uzvalstīt Valstot šurp un turp uzvelt (kur augšā)
Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru
pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē
atvārtīties Vārtoties atvelties
uzvārtīties Vārtoties uzvelties
vārtu velve vārtu telpa (parasti velvēta)
sengrava Vecgrava - gravas attīstības pēdējā stadija - sausa ieleja ar lēzeni ieliektu dibenu, izliektām, velēnotām nogāzēm, kas bieži apaugusi ar krūmājiem
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums
kolpoceliocentēze Vēdera dobuma punkcija caur maksti, parasti caur mugurējo velvi
cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet
velēnot veidot (kur) velēnu kārtu; klāt (ko) ar velēnām
velvēt veidot eju, galeriju ar velvēm
nūtēt veidot gropes (ar gropēveli)
valcēt Veidot, apstrādāt (ko, piemēram, vēlamā formā), spiežot starp rotējošiem veltņiem; gatavot ar šādu metodi
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm
Anglas vējdzirnavas vējdzirnavām veltīts dabas muzejs Igaunijā (_Angla tuulikud_), Sāremā apriņķa Leisi pagastā
riteņu riteņiem veldamies, ripojot kā riteņi
ripu ripām veldamies, velteniski
slāns veldre
čūslenis Veldrē sagriezta gara zāle vai labība; veldrē sagriezti lini
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai
velekņu Velekņu beņķis - velēknis
lēsana Velēna; izecēta velēna
lēsanains Velēnains, ar daudz velēnām; lēsans (2)
rendzīnas velēnkarbonātu augsnes – meža un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem
Cerastium holosteoides velēnu radzene
Cerastium caespitosum velēnu radzenes "Cerastium holosteoides" nosaukuma sinonīms
sist vešu velēt drēbes
izavelēties Velēt un pabeigt velēt
izvelēties Velēt un pabeigt velēt
novelēt Velēt un pabeigt velēt
mākslīgā velkme velkme, ko rada ar ventilatoriem un dūmsūcējiem
dabiskā velkme velkme, ko rada atmosfēras gaisa un dūmvada gāzu blīvuma starpība, kura palielinās ar dūmvada vai dūmeņa augstumu
novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas
pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko); velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru)
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.)
novilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atvirzās nost, attālinās (no kā)
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko)
uzvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku
uzvilkt Velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot ar ierīci vai citiem paņēmieniem, uzvirzīt uz kādas vietas
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
novilkt Velkot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot novirzīt, noņemt (nost no kā)
pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
atbirzīt velkot sēklu vagu atnākt
uzvilkt Velkot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par transportlīdzekli, darba dzīvnieku; velkot uzvirzīt uz kādas vietas
ērzeli iešķērēt velkot velkus uz velku kokiem, pieļaut, ka ieviešas kļūda
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus
uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.)
laidiens Velku daļa (garumā), ko pavirza uz priekšu tad, kad noausts uz audekla priekšējā veltņa uztītais audekla posms
loms Velku garums starp diviem griežamo velku koku posmiem
mastives velku koki
stelles velku koki
kalavrots velku koki, apaļie
mataveļs velku koki, apaļie
baķelis Velku veltnis (aužamajos stāvos)
rīstivs velku veltnis aužamo stāvu daļa velku uztīšanai
velmēšanas stāvi velmēšanas iekārtas, kas sastāv no korpusa, rotējošiem velmjiem un to piedziņas mehānisma
velmji Velmēšanas stāva sastāvdaļas, ar ko velmējumiem veido vajadzīgo formu un izmērus; var būt gludi vai ar veidrievām, t. s. profiliem
iespiedmašīnas velmes velmju sistēma krāsas un (ofseta iespiedmašīnās) ūdens uzklāšanai iespiedformai
boletus satanas velna beka
lielais vīrs velna pavārds
parastais velnābols velnābolu suga ("Datura stramonium")
violetais velnābols velnābolu suga ("Datura tatula")
velna rutks velnarutks
Erodium cicutarium velnarutku grābeklīte
Geranium cicutarium velnarutku grābeklītes "Erodium cicutarium" nosaukuma sinonīms
indīgais velnarutks velnarutku suga ("Cicuta virosa")
Avena nuda velnauza
Avena strigosa velnauza
čāpuks velnēns
velnanītis Velnēns, velniņš
mefistofelisks velnišķīgs, sātanisks, dēmonisks; sarkastisks
lielkungs velns
elles kungs velns
pušelnieks velns (kā Dieva pušelnieks)
pusgraudnieks velns (reti)
ragaņs velns, burvis
Pīkols velns, jods
nešķīstais gars velns; ļauna mitoloģiska būtne
BMX Velokross; krosam piemērotu velosipēdu tips (angļu "bicycle motocross")
velonoma Velosipēda iznomāšana uz noteiktu laiku slēdzot līgumu, ar kuru nomnieks uz nomas laiku uzņemas materiālo atbildību par tam izsniegto velosipēdu
drezīna velosipēda priekštecis, kas izgudrots 1817. g., ar kuru brauca, kājām pret zemi atsperoties
lisapeds velosipēds
rumaks velosipēds
veloinfra velosipēdu infrastruktūra
Leitnera velosipēdu fabrika velosipēdu un automobiļu ražošanas uzņēmums, atradās Rīgā, Brīvības ielā 135/137, dibināts 1886. g., ēkas celtas 1894.-1907. g. ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, 1899. g. izgatavoja pirmo motociklu Latvijā, ražoja arī vieglos automobiļus; 1915. g. evakuēja uz Harkivu
iedzīšanas brauciens velosporta disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot pretējās treka pusēs
individuālie braucieni velosporta sacensības šosejā, kur dalībnieki startē cits pēc cita ar 1 minūtes intervālu
ciklodroms Velotreks - ovāla sporta būve ar slīpu ceļu riteņbraukšanas sacensībām, arī velodroms
uzvelēt Vēlreiz, no jauna velēt
Mabinogions Velsiešu mītu un teiku krājums, galvenais seno velsiešu un britu mītu avots
ripelēt velt
novelt Velt (visu laikposmu) un pabeigt velt
pinkuļot velt pinkuļos
timpa velte, dāvana, magaričas
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā
mangalis Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai
mangale Veltenisks koks drēbju uzritināšanai; robains dēlītis veļas izvelēšanai; mangalis
velteniskie tārpi velteņtārpi
kaļksnīt velti gaidīt
sist vēju ar dūri velti mēģināt ko darīt, velti pūlēties
ripeņu ripeņiem velties, ripot, aprakstot apļus
cīņa ar vējdzirnavām veltīga cīņa, cīņa bez rezultāta
skuju ziepes veltīgi
ķert vēju veltīgi censties ko sasniegt, iegūt; rīkoties neapdomīgu, vieglprātīgi
kust kā teļa aste veltīgi daudz kustēties, nostrādāties
tilznēt veltīgi gaidīt, nīkuļot
(iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē) veltīgi izdot, (iz)šķiest (naudu)
(iz)mest (arī (iz)sviest) naudu (vējā), arī (no)mest (arī (no)sviest) naudu zemē veltīgi izdot, (iz)šķiest naudu
izmest (arī izsviest) naudu (vējā) veltīgi izdot, izšķiest naudu
izsviest (arī izmest) naudu (vējā) veltīgi izdot, izšķiest naudu
sviest (arī mest) naudu zemē (arī vējā) veltīgi izdot, šķiest nauda
mest (arī sviest) naudu zemē (arī vējā) veltīgi izdot, šķiest naudu
ķert vēju veltīgi meklēt, gūstīt
izkvernēties Veltīgi pēc kāda raudzīties, veltīgi gaidīt
runāt vējā veltīgi runāt
kaisīt vējā veltīgi tērēt, šķiest
zilā gaisā veltīgi, bez jēgas, bez rezultāta
mēli deldēt veltīgi, bez panākumiem runāt
ne par ko veltīgi, nelietderīgi
nomest tikpat kā zemē veltīgi, nelietderīgi ko iztērēt, izšķiest
prult Veltīgi, par velti
brīvi Veltīgi, velti
par tukšu veltīgi; bez vajadzības, nolūka
ziedot veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev
ieguldīt veltīt, atdot (spēkus, zināšanas u. tml. kādam mērķim)
saveltnēt Veltnējot panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; veltnējot izveidot (ko)
noveltnēt Veltnēt un pabeigt veltnēt
stieņu veltnis veltnis cilu drupināšanai un virskārtas nolīdzināšanai; sastāv no horizontālas, līdz 2 m garas vārpstas, uz kuras ik pēc apm. 50 cm nostiprināti spieķoti gredzeni, kas nes pa aploci vienmērīgi izvietotus (6–10) stieņus
nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu
augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula
bezsmilšu pape veltņu materiāls, kurš sastāv no jumta kartona vai veltņu celulozes, kas piesūcināti ar akmeņogļu darvas produktiem, bet bez segslāņa un nav apkaisīts ar smiltīm, kā jumta pape
ribu velve velve ar ribām (nervīrām)
krusta velve velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves
velvetons velvets
kordvelvets velvets ar platām plūksnu joslām
rievotais velvets velvets ar šaurām plūksnu joslām
Welwitschia mirabilis velvičija jeb brīnumainā velvičija
vele Veļas velēšana
drēbjrullis Veļas veltnis
drēbrullis Veļas veltnis
apvelt Veļot pārvietot, pagriezt (uz otru pusi), novietot otrādi; velšus pārvietot (uz sāniem)
apvāļāt Veļot, velkot nosmērēt
ripeniski Veļoties; arī velteniski, kūleniski
pienītīt Verot (velkus) piepildīt (ar tiem nītis)
pieķemmēt Verot (velkus), piepildīt (ar tiem šķietu)
atvērt Verot, arī velkot atdarīt
verveļāt Vervelēt, neskaidri runāt
putriķot Vervelēt, pļāpāt tukšus sīkumus
reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām
pusotra zirga pedernieks vidēja izmēra atsperu ecēšas, kuras velk divi zirgi
Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks
rokas kinokamera viegla pārnēsājama kinokamera, ko darbina baterijas vai uzvelkama atspere
kobolds Viegla vārstspiede, darbināma ar kāju vai elektrību, ar šķīvju krāsas ierīci un divām iekrāsojamām velmēm
laivas mezgls viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu
šlepmezgls Viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu
džinrikša Viegli divriteņu rati, ko velk cilvēks; rikša
ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās
velfi viena no divām (otra gibellīni) savstarpēji naidīgām partijām Vācijā un Itālijā 12.-16. gadsimteņos; velfi stāvēja pāvesta un gibellini vācu ķeizara pusē; gvelfi
velme viena no divām vai vairākām (ierīces, iekārtas u. tml.) veltņveidīgām detaļām, starp kurām ir spraugas (kā) spiedapstrādei
Veļalaveļa viena no Jaundžordžijas salām ("Vella Lavella Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
gājatrī viena no Rigvēdas himnām, kas veltīta dievietei Sāvitrī, Brahmas mīļākajai
bērncentrēta pieeja viena no sociālā darba pieejām mikrolīmeņa praksē, kurā sociālā darbinieka intervences centrā ir bērns un viņa vajadzības; piejai raksturīgas specifiskas izvērtēšanas metodes, kurās uzmanība tiek veltīta bērna fiziskās, psiholoģiskās, sociālās attīstības un attiecību ar ģimenes locekļiem izvērtēšanai
velotūrisms viena no specializētā un aktīvā tūrisma formām - vairāku dienu ceļošana ar velosipēdu pa noteiktu maršrutu aktīvās atpūtas un izziņas nolūkā, parasti ainaviski gleznainos apvidos
gravitācijas konstante viena no universālajām fizikas konstantēm, kas skaitliski ir vienāda ar spēku, ar kādu pievelkas divas 1 kg lielas punktveida masas, kas atrodas 1 m atstatumā; G = 6,67259∙10^-11^ N∙m^2^∙kg^-2^
vālīšaugi Viendīglapju dzimta ar vairākās velteniskās vālītēs vai bumbveidīgās galviņās sakopotiem ziediem
skalbjaugi Viendīgļlapju augu dzimta, tikai vienu veltenisku (cilindrisku) ziedvālīti; araceju augi
tīteņgriķis Viengadīga nezāle ar apakšā zarotiem, tītenīgiem stublājiem, vijoties ap kultūraugu stublājiem, tos apēno un veicina veldri
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni
vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums
griezis Vienlemeša arkls velēnas griešanai plēsumā
krāsas izvelmēšana vienmērīga iespiedkrāsas sadalīšana pa iespiedaparāta krāsu velmēm un cilindriem
vēliens vienreizēja darbība --> velt
zvēliens vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (1)
zvēliens vienreizēja paveikta darbība --> zvelt (2)
monocikls Vienriteņa velosipēds
Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša
protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" viens no firmas _Novell_ operētājsistēmu _NetWare_ izmantotajiem protokoliem, kas daudzslāņu arhitektūrā atrodas virs protoklola _IPX_ un veido transporta slāņa saskarni,nodrošina paketes nogādes pareizības pārbaudi un, ja konstatēta kļūda, tās atkārtotu pārsūtīšanu, kā arī brīdina tīkla operatoru par iespējamām kļūdām savienojumu veidošanā, ja paketes atkārtota pārsūtīšana ir nesekmīga
virskārtas plastiskā deformācija viens no virsmas nostiprināšanas paņēmieniem, kurā virskārtu plastiski deformē ar instrumentu (āmuru, veltnīti, skrošu strūklu)
kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
korpačapuža vieta zem atzveltnes ragavām
pazeme vieta, kas atrodas zem zemes virsmas un kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; arī velnu mājoklis
elle vieta, kur mirušo grēcinieku dvēseles izcieš sodu; velnu mājoklis; pekle
riteņkrogs vieta, kur no spekulanta var iegādāties degvīnu (parasti piegādātu ar velosipēdu)
valksna vieta, kur zivis ķerot bradini izvelk krastā
LEDA Vietējās nodarbinātības attīstības rīcības programma ("local employment development action programme")
bētiņmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas
pollermezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas
slīdragmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas
vilcējtroses mezgls vilcējtroses nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri atraisāms, neslīd un nesavelkas
suta kumeļš vilciens, ko velk tvaika lokomotīve; arī tvaika lokomotīve
brālis Vilks; velns
vazāt Vilkt (ko) līdzi pa zemi (parasti dažādos virzienos); pieļaut, ka (kas) velkas līdzi pa zemi
pārzobos vilkt vilkt (velkus) katrā otrā riekuma zobu starpā
ķīzelēt Vilkt, ar grūtībām nest (ko); nest (gar zemi velkot)
štērēt Vilkt, tīt velkus uz velku kokiem; šķērēt 1
rabāties vilkties (piemēram, par kreklu, kas kustoties, lokoties velkas uz augšu)
sarzis Vilnas audums atlasa sējumā, ko lieto mēbeļu pārvelkamiem, drēbju kurpēm u. tml.; saržs
vilnas velšanās vilnas īpašība noteiktā temperatūrā un mitrumā savelties blīvā masā – tūbā
velšana Vilnas tekstilizstrādājumu (filca, tūbas, velto apavu) izgatavošanas vai apdares process, kurā izmanto vilnas šķiedru uzbūves īpatnības (zvīņveida virsmu, cirtainību, plastiskumu, elastību), kuru dēļ vilnas izstrādājumi spēj savelties, kļūstot biezāki, blīvāki, siltāki un izturīgāki
WL Viļņu garums (angļu "wavelength")
vaijervinča vinča, ar kuru uztver vai izlaiž vaijera trosi, ievelkot trali; uz tās var uztīt 300-5000 m vaijera ar diametru 12-34 mm
velkošais cilindrs vinčas spole, uz kuras tinas velkamais gals
baļas vinčas uz ragavām, ko izmanto tīkla auklu uztīšanai, izvelkot tīklu no ūdens
Datura tatula violetais velnābols
ametists Violets kvarca paveids, kura caurspīdīgos, tīros kristālus lieto juvelierizstrādājumos
ūdeņdēle Virs ēkas gala sienas uzsists dēlis, kas novada pa ģēvelitekošo ūdeni, neļaujot tam iesūkties sienā
virsvelkamās virsdrēbes virsdrēbes, ko parasti valkā virs pavelkamajām virsdrēbēm, piem., žakete, kostīmjaka
tukšdarbe Virtuālās atmiņas sistēmas neefektīva darbība, kas ievērojami vairāk laika veltī lapošanai nekā lietojumprogrammas izpildei
ģenerālkurss Virziens attiecībā pret īsto meridiānu, ko novelk ar taisni no kuģa atrašanās vietas gājiena sākumā līdz tā pienākšanas punktam gājiena beigās
vest virzīt (transportlīdzekli, parasti kuģi, laivu), velkot vai braucot (ar to)
aizvirzīt virzīt prom; virzot (bīdot, velkot u. tml.) nogādāt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
stiepties Virzīties ar pūlēm, grūtībām (parasti, ko smagu velkot, nesot)
braukt Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp; virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
aizvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ)
tiesību normas vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī (piešķir) tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem, un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību
noveliskums vispārināta īpašība --> novelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
svelmainums vispārināta īpašība --> svelmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
svelmainums vispārināta īpašība --> svelmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
svelmainība vispārināta īpašība --> svelmains, šīs īpašības konkrēta izpausme
svelmīgums vispārināta īpašība --> svelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
velnišķīgums vispārināta īpašība --> velnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķums; velnišķība
velnišķība vispārināta īpašība --> velnišķīgs, velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums, velnišķums
velnišķums vispārināta īpašība --> velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums; velnišķība
veltīgums vispārināta īpašība --> veltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
vistievākā leptogija vistievākā leptogija ("Leptogium tenuissimum"), aug uz kaļķainas augsnes, veido nelielas, blīvas, brūnas velēniņas
ķevelnieki Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķevele" iedzīvotāji
vīvuļi Vīvele 2
strāles Vīveles, pēkšņas vēdergraizes
Arenals vulkāns Kostarikā (_Arenal, Volcán_), Alahvelas provincē, augstums - 1633 m
klopčeits zābaku koks - zābaku novelkamā ierīce
ārķelis Zābaku novelkamais
skraķis zābaku velkamais
kalpans Zābaku velkamais
enkurēt Zagt (izvelkot no kabatas)
Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas
vilkogājs Zalkšogājs - nakteņaugu ģints, kartupeļiem un citām naktenēm līdzīgi augi, tikai putekšmaciņi nav kopā un vainadziņš veltņveidīgs vai zvana veidā, ar pieclēverainu valnīti, violeti brūns, lapas vienkāršas
savelencieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelenki" iedzīvotāji
savelincieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelenki" iedzīvotāji
Saveļinki Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Savelinki" nosaukuma variants
strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas
samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas
šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
apužzeķes Zeķes, ko velk zem kādām citām zeķēm
ģēvele Zelminis, jumtgale; ģēvelis
pacila Zemes pacēlums (mikropaaugstinājums - atgāzta velēna, rabate, kupica u. tml.), kas izveidots, apstrādājot augsni, lai radītu labākus sākotnējās augšanas apstākļus stādiem mitrākās meža kultūru platībās
veļamais blučs zemes veltnis, bluķis sējumu pievelšanai
Konsuāliji Zemes, zemkopības un auglības dievam Konsam veltīti svētki Senajā Romā, kuros tika nesti upuri, dzīvniekus rotāja ziediem, rīkotas skriešanas sacensības
tropiskā josla zemeslodes karstākā josla abpus ekvatoram ar svelmainu, karstu klimatu, pasātiem un musoniem
infratrohleārs Zemveltņa (piemēram, nervs)
Nemejas spēles Zevam veltīti svētki - sporta spēles - Senajā Grieķijā, ko katru otro gadu svinēja Nemejas ielejā
ziedināt Ziedot, veltīt
atdot sevi (visu) ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību
atdot sevi visu ziedot, veltīt (kam) visu savu enerģiju, spēku, arī mūžu, dzīvību
Kuksu Ziemeļamerikas indiāņu mitoloģijā (Kalifornijas indiāņiem - maidu, pomo, vintuniem u. c.) - pirmais cilvēks, cilvēku skolotājs, kuram veltīti slepenie rituāli, kas bija saistīti ar iniciācijām un notika ziemā lielā, apaļā zemnīcā
samtainā ziemene ziemeņu suga ("Flammulina velutipes syn. Collybia velutipes"), kas senāk saukta par ziemas celmeni
oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties
mellums Zīme (diegs, mezgls u. tml.), ko velkot audeklu uz velku kokiem, iesien velkos, lai noteiktu audekla garumu
melnums Zīme (diegs, mezgls u. tml.), ko velkot audeklu uz velku kokiem, iesien velkos, lai noteiktu audekla garumu
Stride zinātne un tehnoloģijas Eiropas reģionālai inovācijai un attīstībai ("science and technology for regional innovation and development in Europe")
stakņa Zirgs, kas velkot vezumu bieži apstājas
zirgu tramvajs zirgvilkmes [tramvajs]{e:57034}; [vagons]{s:2562}, kuru pa sliedēm velk zirgi
zobapstrāde Zobratu, zobstieņu, gliemežratu, ķēžratu, sprūdratu u. c. izstrādājumu zobu virsmu apstrāde ar speciāliem instrumentiem; izmanto kopēšanas un novelšanas metodes
zobu virpošana zobu apstrāde ar speciālu zobratveida instrumentu - zobtēsi, imitējot divu cilindrisku skrūvratu sazobi; griešanas kustība realizējas novelšanas procesā, divu cilindrisku skrūvratu sazobē esošām zobu virsmām slīdot vienai pa otru
novelšanas metode zobu gludās apstrādes metode zobratu zoba profila veidošanai ar speciālas formas griezējinstrumenta un apstrādājamā ķermeņa novelšanu, kas imitē divu zobratu vai zobrata un zobstieņa sazobes kustību
kravella Zvejas kuģu tips 16. gs., atbilst spāņu karavellai
raķis Zvejas piederums - koka krusti, kuri stiepj tīklu un velk tā galus ar straumi uz leju
iekšspārns Zvejas rīka - bridņa - daļa, ko velk tuvāk krastam
ārspārns Zvejas rīka - bridņa daļa, ko velk tālāk no krasta
tralis Zvejas rīks - maisveida tīkls, ko trosēs velk viens vai divi kuģi, laivas
slepe Zvejas rīks - velce
šlepe Zvejas rīks - velce
šļepe Zvejas rīks - velce
otertralis Zvejas rīks, kas atgādina vadu un ko garā trosē velk garā tērauda trosē aiz kuģa
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas)
rīze zvejas tīkls, ko izmet starp divām laivām, un četri vīri velk
racenis zvejas tīkls, kur brienot velk pa ūdeni; bradenis (1)
divbridis Zvejas tīkls, kuru divatā velk pa ūdeni brienot
bradenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
bradņa Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
bridenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
verlops Zvejniecībā īpaša ar auklu aprīkota kārts, ar kuras palīdzību velk zvejas tīklu pa ledus apakšu
kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī
ornāji Zvejniecībā vada jeb velkamā tīkla spārni
trollingošana Zvejošanas veids, velcēšana; trollings
velcēt Zvejot ar velci 1(3)
slepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
šlepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
šļepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
svelt Zvelt
zveltenis Zveltnis, smags sitamais
smaržīgā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Hemipholiota heteroclita", syn. "Pholiota aurivella")
zeltainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota cerifera", syn. "Pholiota aurivella", arī "Pholiota aurivellus")

vel citās vārdnīcās:

MEV

vel^I

vel^II