velnēns
velnēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: folkloraLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | velnēns | velnēni |
| Ģen. | velnēna | velnēnu |
| Dat. | velnēnam | velnēniem |
| Akuz. | velnēnu | velnēnus |
| Lok. | velnēnā | velnēnos |
Mazs, nepieaudzis velns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādē būs arī daudz rūķīšu un velnēnu, kas šiverēs dzirnavās.
- - Viņas smagi strādā, šie mazie velnēni, – viņš teica.
- – Tie ir nešpetni mazi velnēni, – viņš teica.
- Tieši zem bumbieres ir Vasiļovska – trīs rudo velnēnu tēva – kaps.
- Sarmīte atkal bija palaidnīgs velnēns Tērces skolas trepēs un pamanīja pirmo saules staru.