Paplašinātā meklēšana
Meklējam rasties.
Atrasts vārdos (18):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (938):
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- (ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur).
- citēt Aicināt ierasties sapulcē, tiesā.
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
- aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā.
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu.
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā).
- knupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- attrausties Ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties.
- atpenterēt Ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- atsakulties Ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma.
- atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- atblākšķēt Ar skaļu troksni ierasties.
- atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
- iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
- paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas.
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- atvažot Atbraukt, ierasties.
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal.
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma.
- atšļūkt Atnākt, ierasties.
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
- stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
- aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4).
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- notupēt Atrasties (kur visu laikposmu).
- novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
- būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
- peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1).
- torčaķ Atrasties alkohola vai narkotiku reibumā.
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas.
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu.
- boļeķ Atrasties apcietinājumā.
- paritsja Atrasties apcietinājumā.
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
- karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
- pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā.
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties.
- sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
- gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
- zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt.
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta.
- kačaika Atrasties izmeklēšanā.
- dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
- karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
- ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā.
- ugunī Atrasties kaujā (kara laukā).
- kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam.
- aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā.
- justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam.
- atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā.
- griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc).
- būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt.
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem).
- zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt.
- zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
- balģeķ Atrasties reibumā.
- piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
- piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
- būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā atrasties samērā tālu.
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu).
- būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties.
- atspūsties Atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam.
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
- mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam).
- gulēt uz ceļiem (arī ceļos) atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
- žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
- staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
- karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku).
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
- izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
- aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm.
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības.
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- aizpētīt Atsaukt, uzaicināt ierasties.
- čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
- karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā.
- ataurāt Aurojot ierasties.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
- iesašķetināties Bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties.
- nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
- nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
- iesažauties Bez uzaicinājuma ierasties.
- džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
- vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur).
- virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur).
- virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur).
- virināt (arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur).
- virināt (kādas) durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
- atbļaustīties Bļaustoties atgriezties, ierasties.
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
- atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iebraukt Braukšus ierasties.
- atbungāt Bungājot ierasties.
- būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
- būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā.
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1).
- ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- ņirbt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
- pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
- neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
- vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
- apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- stīgt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
- turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
- ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
- sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
- gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
- noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
- turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
- rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
- robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1).
- robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
- nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
- čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
- blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
- pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
- slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
- nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā.
- klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā.
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
- būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
- kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā.
- gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā.
- peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
- nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
- uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
- palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- gulstavāt Būt, atrasties.
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
- iznākt Būt, rasties ienākumiem.
- būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- griezties uz augšu (arī apkārt) būt, rasties nelabuma sajūtai.
- meklēt kopēju valodu censties saprasties.
- meklēt kopīgu valodu censties saprasties.
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- atdancāt Dancojot ierasties.
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus.
- gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
- nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību.
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
- piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās).
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem.
- Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam.
- dempinga sindroms funkcionālu traucējumu komplekss, kas var rasties pēc kuņģa operācijas (daļējas kuņģa izgriešanas).
- piegadīties Gadījuma pēc rasties.
- rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur).
- piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
- daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
- toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā.
- stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
- pieroze Govju slimība, kas var rasties no nepietiekošas piena izslaukšanas.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
- kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta.
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
- iespert (savu) kāju (arī kājas) ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur).
- ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
- iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties.
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot).
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku).
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
- atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
- attriekties Ierasties (parasti steidzīgi).
- nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
- sasagrūsties Ierasties (vairākiem negaidītiem, neaicinātiem ciemiņiem).
- atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni.
- atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- nākt (arī stāties) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- stāties (arī nākt) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
- nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties.
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
- apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos.
- vizitēt Ierasties vizītē.
- sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- atkārties Ierasties, atkļūt (nicīgi).
- būt Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos.
- ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
- iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
- ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- likties slimnīcā ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
- iesajavīties Ierasties; arī atgriezties.
- atcipot Ierasties.
- iesakratīties Ierasties.
- iesarasties Ierasties.
- javīties Ierasties.
- podņatsja Ierasties.
- katetometrs Ierīce, ar ko mērī vertikālo atstatumu starp diviem punktiem, kas var arī neatrasties uz vienas vertikāles.
- iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- spert (arī celt) (savu) kāju (arī kājas) iet, nākt, arī ierasties (kur).
- spert savu kāju (kaut kur) iet, nākt, ierasties, būt.
- ieriesties Ieviesties, ierasties.
- apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- izkrēšļoties Ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim).
- izabūties Ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur.
- klaknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nokleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- driznīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
- dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- dernēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- stibnīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
- karinēt Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- karinēties Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- nopleknēt Ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- svatāties Ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā.
- gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
- gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku.
- lekties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- lēkties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- izrozīties Izcelties, rasties, veidoties, sākt dīgt.
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- balus Izlikt balot; atrasties balošanas stadijā.
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- nepieciešamās izmaksas izmaksas, kas var rasties kā kāda īpaša lēmuma tiešas sekas.
- krist Izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
- ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
- atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.).
- aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
- ielūgums izteikts aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās)
- ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (pārdzīvojumiem).
- samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
- izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
- samesties Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
- iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.).
- ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
- ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
- izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
- izmisēties Izveidoties, rasties kļūdai, neveiksmei.
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- izstaltoties Izveidoties, rasties.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml.; iedomāt (3).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- palīkāt Kādu laiku atrasties salīkušā stāvoklī.
- gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- pasķisj Kaut kur atrasties.
- atklabēt Klabot, ar klaboņu ierasties.
- atklabināt Klabot, ar klaboņu ierasties.
- uzmaisīties Klaiņojot nejauši ierasties.
- piebūt Klāt būt, piedzīvot; ierasties.
- ieklenderēt Klejojot ierasties.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu); melnēt (3).
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu).
- stacionārs stāvoklis kvantu fizikā – atoma, molekulas vai kādas citas sistēmas stāvoklis, ko nosaka noteikts kvantu skaitļu kopums, parasti tas ir viens no iespējamajiem diskrētajiem enerģētiskajiem stāvokļiem, kurā var atrasties atoms vai molekula.
- sāņu Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2).
- sāņus Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties); sānis (2).
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā (atrasties).
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- uzklunkurēt Lēnā, neveiklā gaitā uziet; arī nejauši uznākt, ierasties.
- ieķepāt Lēnām ienākt, ierasties.
- slaistīties Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.
- alass Lēzens, ieapaļš muldveida pazeminājums mūžīgā sasaluma rajonā, kas rodas, izkūstot ledum un iegrimstot gruntij; dibenu klāj pļavu un stepju veģetācija, tajā var atrasties mazi ezeri.
- telepilotējams lidaparāts lidaparāts, kuru vada operators no vadības centra, kas var atrasties uz zemes, lidmašīnā vai kosmiskajā kuģī.
- klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties; līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
- taukš Lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi.
- turēt Likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē).
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- sadzīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- sasūtīt Likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu).
- piesūtīt Likt ierasties (pie kāda).
- sabaudīt likt ierasties (vairākiem).
- saukt priekšā likt ierasties kur (piemēram, tiesā).
- saukt (arī vest) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- vest (arī saukt) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- nostādīt Likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot).
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem.
- guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.).
- atviņģot Lokoties un līkumojot ierasties.
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, ietvert).
- riņķī Lokveidā, riņķveidā (kam) apkārt, (ko) ietverot (būt novietotam, atrasties).
- atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties.
- ļaundabīgā melanoma ļaundabīga melanocītu neoplazma, kas var rasties jebkurā ādas vai jau esošas dzimumzīmes vietā.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī).
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem.
- nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās).
- error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu.
- [darbības] traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ.
- vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi.
- iesānis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāņis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāniski Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāņu Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
- veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
- autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi.
- zvingt Mirkt, atrasties ūdenī.
- onihoze Nagu slimības - slimīgas nagu pārmaiņas, kas var rasties uz vispārēju slimību fona, kā arī nagu vai ādas slimību gadījumā.
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- nosānis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāņis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāniski Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāņu Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- iesagrūsties Neaicinātam ierasties.
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) neaicināti ierasties, ziņkārīgi visu noskatīt, ko meklēt, pārbaudīt.
- slikti Neatbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
- nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā).
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1).
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
- nokrist kā no debesīm negaidīti ierasties.
- iesadrāzties Negaidīti ierasties.
- nokrist kā no debesīm (arī no gaisa, mākoņiem) Negaidīti ierasties.
- uzkaukt Negaidīti ierasties.
- uzpērties Negaidīti ierasties.
- uzpeldēt Negaidīti parādīties, uzrasties.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- uzrasties Negaidīti rasties, parādīties, parasti (kam) negatīvam (par parādībām sabiedrībā).
- uzrasties Negaidīti, arī nevēlami ierasties, parādīties (kādā vietā).
- piesabrāzties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
- piesagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties (par vairākiem, daudziem).
- atsagrūsties Negaidīti, neaicināti ierasties.
- iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam; gadīties.
- stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt.
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- kavēt Neierasties laikā (darbā, mācībās u. tml.).
- kavēties Neierasties paredzētajā laikā.
- strelku prokoloķ neierasties uz tikšanos.
- nerādīt ne savu acu kaut kur neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
- nerādīt (ne) acu (arī acis) neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt (3).
- kavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml).
- pasēdēt Neilgu laiku atrasties apcietinājumā.
- pagulēt Neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
- pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
- pagadīties pie rokas (arī pa rokai) nejauši būt, atrasties tuvumā.
- uzgadīties Nejauši gadīties (piemēram, ko pamanīt, kur ierasties).
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
- uzieties Nejauši, negaidīti ierasties (parasti uz kādu notikumu).
- iezagties Nemanāmi rasties, gadīties (par kļūdām, paviršībām u. tml.).
- gļotādas melanoma neoplazma, kas attīstās uz gļotādas, gk. uz smaganām, bet var rasties arī uz barības vada un dzimumorgānu gļotādas.
- kontumācija Nepaklausība tiesas pavēlei ierasties noteiktā termiņā.
- palikt iepakaļ Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
- pārstāt Neturpināt, izbeigt kustēties, darboties, arī atrasties kādā stāvoklī (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
- signālu kropļojumi nevēlama signālu formas maiņa, kas var rasties, signālus pārvadot dažādās radiotehniskās ierīcēs.
- zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi, parasti par asarām acīs).
- zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- pasprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (par smiekliem, asarām u. tml.).
- izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piemēram, par smiekliem).
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- nospēt Nogatavoties, ierasties laikā.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.
- samīties Nomainīt vienam otru; rasties, izveidoties kā cita vietā; krustoties ar kādu citu.
- nostilt Nomierināties; atrasties vienā un tai pašā vietā.
- pazust bez vēsts nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
- pagūt Nonākt, ierasties laikā.
- paspēt Nonākt, ierasties laikā.
- uzspēt Nonākt, ierasties laikā.
- sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- atbrīvotājklauzula Noruna par līdzēja atbrīvošanu no likumiskas atbildības par kādu risku, kas var ietilpt līguma tekstā vai rasties nolīgšanas vai norises gaitā.
- iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā); likt atrasties (kādā vienībā, grupā); arī ieskaitīt.
- atrīkot Novākt, aizvākt, pārsūtīt, nosūtīt, likt ierasties.
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3).
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu.
- pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko.
- pavēste Oficiāls (parasti tiesas, prokuratūras, kara komisariāta) rakstveida uzaicinājums (kur ierasties, ko darīt).
- oidijas Ovālas šūnas, kurās dažreiz sadalās dažu sēņu micēliju hifas; no šīm oidijām var rasties jauns micēlijs.
- precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt.
- atsažaustīties Pabūt, ierasties vairākās vietās, parasti bez noteikta mērķa.
- apbūt Pabūt, ierasties vairākās, visās vietās, apmeklēt vairākus, visus cilvēkus.
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- daspēt Pagūt ierasties laikā.
- rūgt Pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest.
- nākt Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- virsū Pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3).
- mesties Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
- atrietināt Panākt, ka tesmenī pirms slaukšanas sāk rasties, pieplūst piens (slaucamiem mājdzīvniekiem).
- ieaudzināt Panākt, ka tesmenī sāk rasties piens.
- parādīties pie apvāršņa parādīties noteiktā sabiedrībā, ierasties, sākt kur darboties.
- apjukt Parādīties, sarasties lielā daudzumā.
- līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
- nogulēt Parasti savienojumā ar "varēt, spēt": varēt (spēt) atrasties guļus stāvoklī.
- uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam); arī nosūbēt.
- uzpelēt Pārklāties ar pelējumu, rasties pelējuma kārtai virsū (uz kā, kam).
- atvākties Pārnākt dzīvot ar visām mantām, visu iedzīvi; atnākt, ierasties.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- atkulinēt Pārvarot šķēršļus ierasties.
- atkulinēties Pārvarot šķēršļus ierasties.
- nokļūt Pārvietojoties ierasties (pie kāda).
- pienākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); ierasties (kur, pie kā).
- sasniegt Pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- atskubināt Paskubināt ierasties.
- nomainīt Pastāvēt, atrasties vienam pēc otra, citam pēc cita.
- mājot Pastāvīgi atrasties, darboties (kur).
- antropofobija Patoloģiskas bailes atrasties cilvēku, sevišķi svešu, sabiedrībā.
- miktāt Pavājinoties redzei, brīžiemrasties acīs mirgojuma sajūtai.
- nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
- nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- izcelties Pēkšņi iesākties, rasties.
- iekāroties Pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert).
- iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu); izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
- iedurties Pēkšņi rasties un izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- iekvēloties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.); iedegt ies (4).
- iedegties Pēkšņi rasties un spilgti izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
- izacelties Pēkšņi rasties, iesākties.
- uzzibsnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām.
- uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzmirdzēt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzmutuļot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzplaiksnīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzvandīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzviļņot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- uzvirmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
- sprukt Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
- uzkrist Pēkšņi uzrasties (par dzīvniekiem).
- uzkrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, arī uzrasties (1).
- nokrist Pēkšņi, negaidīti ierasties, parādīties (kur).
- uzgadīties Pēkšņi, negaidīti parādīties, ierasties.
- sabrukt Pēkšņi, nenovēršami sarasties (parasti par daudziem darbiem, pienākumiem).
- figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
- piebildināties Pieteikties, ierasties, būt klāt.
- rietēt Pildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
- pārplaisāt Plaisājot (kam), rasties caurumam, bojājumam, arī ievainojumam (tajā).
- pārsprāgt Plaisājot, sprēgājot (kam, parasti ādai), rasties ievainojumam (tajā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā).
- pārplīst Plīstot (kam), rasties ievainojumam, brūcei (tajā).
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot (kam), rasties (par caurumu).
- pārsprāgt Plīstot, sprāgstot (kam), rasties caurumam, bojājumam (tajā); plīstot, sprāgstot pārdalīties.
- līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
- termoplastiskie polimēri polimēri (polietilēns, polistirols, poliamīds, teflons, organiskais stikls, poliuretāns u. c.), kas atkarībā no temperatūras var atrasties dažādos fiziskos stāvokļos: stiklveida, ļoti elastīgā, viskozi tekošā un šķidrā stāvoklī.
- pratīties Prasties.
- saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai.
- papildu pumpurs pumpurs, kas var rasties jebkurā auga orgāna vietā.
- zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- ielūgums Rakstveida aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
- uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
- rādīties Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā; rasties psihē (par sapņiem).
- veidoties rasties (par tekstu, mākslas darbu, teoriju u.tml.)
- kāpt no sirds (dziļumiem) rasties cilvēka slēptākajā būtībā.
- veidoties rasties jaunām īpašībām (veidam, formai) kāda procesa, norises, apstākļu iedarbībā
- veidoties rasties jaunām šķirnēm, noteiktām prasībām atbilstošiem, piemēram, dzīvnieku, kopumiem
- sarietēt rasties tesmenī lielākā daudzumā (par pienu); piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni).
- iegulties kaulos rasties un pārņemt (piemēram, par nogurumu, smaguma sajūtu).
- iesēsties kaulos (arī kaulā, līdz kauliem, līdz kaulam) rasties un spēcīgi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- ieradīties Rasties, ierasties.
- nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- savirst Rasties, sarasties.
- krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
- iekrist klēpī rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm.
- iekrist rokās rasties, tikt iegūtam nejauši, viegli, bez pūlēm.
- (ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- lodveida zibens reta dabas parādība - kustīga, spoža gāzu lode, kas var rasties saistībā ar zibeni; fizikālā daba nav izpētīta.
- masīvā aknu nekroze reta vīrushepatīta komplikācija, kas var rasties pēc hepatotoksīnu iedarbības vai sakarā ar hipersensivitāti pret medikamentiem.
- aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
- visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- ritēt Rotējot pārvietoties, atrasties rites, arī rotācijas kustībā; arī rotēt.
- saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.).
- sarunāt Runājot saprasties (ar kādu).
- sasarunāties Runājot saprasties.
- saštimmēt Sadarboties; saskaņot, saprasties.
- pielīp kā pirtsslotas lapa saka, ja neatlaidīgi cenšas atrasties kāda tuvumā, ja izturas uzmācīgi.
- samesties Sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); izraisīties, rasties (fizioloģiskam vai psihiskam stāvoklim).
- pabirt Sākt rasties, gadīties.
- dīgt Sākt rasties, veidoties (piemēram, par jūtām).
- sagriezties Sākt virpuļot(par sniegu, smiltīm, lapām u. tml.); pēkšņi rasties (par kā virpuli).
- tālu Samērā lielā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- tuvu Samērā mazā attālumā (atrasties, pastāvēt, norisēt).
- savazāties Sanākt, ierasties (kur lielākā skaitā).
- sasašatāties Sanākt, sarasties (par vairākiem, daudziem).
- izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu); būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- moistāties Saprast, saprasties.
- (at)rast kopīgu valodu saprasties.
- rast kopīgu valodu saprasties.
- atrast kopīgu valodu saprasties.
- saradīties Sarasties.
- nolikties (arī (ie)likties) gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvokli.
- gulties (arī nogulties) slimības gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- likties (arī ielikties, nolikties) gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- ielikties (arī likties, nolikties) gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- iegult Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- iesagulties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- nolikties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- kustēties Savienojumā ar "pasaulē"; atrasties, uzturēties daudzās vietās, dažādā sabiedrībā.
- mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
- skraidīt Secīgi rasties vairākās vai daudzās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- lieliski Sevišķi labi (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības.
- neitrāls līdzsvars sistēmas stāvokļu kopa, kurā sistēma var atrasties arī tad, ja koordinātām un ātrumiem piešķir nelielas ierosmes.
- indēties Sistemātiski lietot indīgu vielu; atrasties ļoti kaitīgos apstākļos.
- uzslaistīties Slaistoties uzrasties.
- attīkāties Slepeni ierasties.
- atslidināties Slidinoties ierasties.
- iekraušanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, ārpus kuras nedrīkst atrasties krava atklātā ritoša sastāvā, kas atrodas uz horizontāla taisna sliežu ceļa.
- ritošā sastāva gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontura, ārpus kuras uz horizontāla taisna sliežu ceļa nedrīkst atrasties krauta vai tukša ritošā sastāva daļas.
- būvju tuvināšanas gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas ierīču vai būvju daļas.
- tuneļa caurbrauktuves gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra tuneļa brīvās telpas robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas tuneļa konstrukciju vai ierīču daļas, izņemot tos elementus, kas sadarbojas ar ritošo sastāvu.
- pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
- guļa Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī).
- klinomānija Slimīga tieksme gulēt gultā vai atrasties guļus stāvoklī.
- domatofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, mājā.
- klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, tikt ieslēgtam.
- nogulēt uz gultas (arī slimības gultā) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
- nogulēt slimības gultā (arī uz gultas) slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
- knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā; arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums.
- iedzirkstēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iedzirkstīties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iegailēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- iemirdzēties Spēji rasties un spilgti izpausties (piemēram, par domu, jūtām).
- uzskriet Spēji rasties, izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pelēkā zona starpstadija, pārejas posms, ietekmes zona; saglabāt formālu neatkarību un vienlaikus atrasties kāda cita noteicošā ietekmē (parasti par valsti).
- driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
- sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
- sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
- iebliesties Steigā ierasties, iekļūt.
- sasabrāzties Steigā, arī trokšņaini ierasties, sarasties (par vairākiem, daudziem).
- sasagrūsties Steigā, arī trokšņaini sarasties, ierasties (par vairākiem, daudziem).
- atsteigties Steigšus ierasties.
- apgunīt Stipri apdedzinot rasties (brūcei, jēlumam, apdegumam).
- nomods Šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.).
- merozoīts Šizogonijā radies īpatnis - sporozoītu dalīšanās procesa rezultāts, no kura noteiktos apstākļos var rasties gameta.
- uzšķilties Šķiļoties rasties (par dzirksteli, liesmu); tiekot šķiltam, radīt dzirksteli, liesmu (piemēram, par šķiltavām).
- atvalstīties Šurp un turp valstoties ierasties.
- taisni Tā, ka (kam) visā garumā vai kādā daļā rodas taisnei atbilstoša forma, veids (virzīt, virzīties, ko darīt, atrasties kādā stāvoklī).
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- līkločus Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču.
- līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
- līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
- līkloku Tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties).
- aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
- nepiederīgs Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur).
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas); tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā); tāds, kam nav tiesību atrasties (kur); nepiederīgs (1).
- paraterapeitisks Tāds, kas radies, ārstējot citu slimību, piem., dzelte, kas var rasties, ārstējot sifilisu ar novarsenolu.
- trejvalodu Tāds, kas spēj saprasties trīs valodās.
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami atrasties (piemēram, par apdzīvotu vietu).
- nepelīgs Tāds, kur nevar rasties pelējums.
- gašenijs Tas, kas nevar atrasties cietumā.
- sasniedzējs tas, kurš pārvietošanās rezultātā sākt atrasties (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.)
- stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
- veidoties Tiekot organizētam, dibinātam, rasties, attīstīties (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu); rasties sabiedrībā, cilvēku grupā.
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu).
- pielipt Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) - par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
- apspriežu istabas noslēpums tiesa (tiesnesis) spriedumu raksta apspriežu istabā, un apspriedes un sprieduma rakstīšanas laikā šajā telpā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.
- tiesību normu internalizācija tiesību normas realizācijas procesa sastāvdaļa, kurā atsevišķi indivīdi, uzzinot par normas priekšrakstiem, par tiesībām vai iepējām, ko norma rada vai pienākumiem, ko uzliek, kā arī par sekām, kādas var rasties normas neievērošanas gadījumā, izveido sevī vairāk vai mazāk apzinātu attieksmi (pozitīvu, negatīvu, neitrālu) pret šo normu un tās realizāciju.
- palikt Tikt atstātam (kādā vietā); atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
- dibināties Tikt dibinātam; rasties, veidoties.
- krist no gaisa tikt iegūtam ļoti viegli, bez pūlēm, bez darba; rasties ne no kā.
- paiet Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nostāties Tikt lietotam, atrasties (kādā teksta vietā) - par valodas vienībām.
- pušierēties Tikt pieļautai kļūdai; rasties (par bojājumu).
- sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
- nākt Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).
- iet Tikt sūtītam, atrasties ceļā (par pasta sūtījumiem).
- stāvēt Tikt turētam, atrasties (kur) - par dzīvniekiem.
- traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
- karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
- karāties Turēties (kur), ar rokām pieķeroties; turoties (kur, pie kā), atrasties (kur).
- dzenrata tvaikonis tvaikonis, kas virzās uz priekšu ar dzenrata palīdzību, kas var atrasties vai nu kuģa pakaļgalā (viens), vai kuģim sānos (divi).
- uzturēties Uz laiku atrasties, dzīvot (kur).
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- mugura Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
- plecs Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).
- kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
- citācija Uzaicinājums ierasties tiesā.
- uzkulties Uzklīst, arī uzrasties.
- uzkuļināties Uzklīst, uzrasties.
- uzgaist Uzrasties (nejauši).
- izarasties Uzrasties.
- izrasties Uzrasties.
- uzmuities Uzrasties.
- uzradīties Uzrasties.
- nodzīvāt Uzturēties, atrasties (kādu laiku kādā vietā, pie kāda).
- nodzīvot Uzturēties, atrasties (visu laikposmu kur, pie kāda).
- izaturēties Uzturēties, atrasties kur kādu laiku.
- dabraukalēt Vairākkārt braucot, ierasties kur.
- izvirināt durvis (arī durvju durvis) vairākkārt ierasties (kur); ierasties pie daudziem.
- pārsagriezties Vairākkārt ierasties kur.
- koku pludināšana vaļēju vai plostos sastiprinātu koku transportēšana peldus pa kanāliem, upēm, ezeriem (lēts kokmateriālu transporta veids, bet pludināšanai ieilgstot, kokmateriāli var nogrimt un rasties līdz 8% koksnes zudums).
- darba vides risks varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
- aplocīties Veidot loku, atrasties lokveidā (ap ko).
- tēloties Veidoties, rasties (domās, iztēlē u. tml.).
- riesties Veidoties, rasties (kur) - par šķidrumu.
- dzimt Veidoties, rasties (par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām u. tml.).
- tapt Veidoties, rasties, tikt veidotam, sacerētam.
- darboties Veikt darbību (1), neatrasties miera stāvoklī.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
- taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
- apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
- izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
- Fermi–Diraka statistika viens no kvantu statistikas sadalījumiem, kuru izmanto fermionu sistēmas statistisko īpašību aprakstam un saskaņā ar kuru katrā kvantu stāvoklī var atrasties tikai viens fermions.
- noenkurošanās aizliegta vieta ostas teritorijā, kur noenkurošanās aizliegta, jo zem ūdens var atrasties cauruļvadi, kabeļi u. tml. komunikācijas.
- kā iebraucamā vieta vieta, kurā var ierasties un no kuras aiziet jebkurā laikā.
- krēšļāties Virzīties (kam) priekšā, atrasties, kustēties (kā) priekšā, radot ēnu, traucējot redzamību.
- nākt Virzīties šurp, arī ierasties, liekot soļus (par cilvēku).
- spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā.
- liekt (arī mest) līkumu (arī loku) virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt).
- vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
- skriet Virzīties, atrasties (par ceļiem).
- liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā.
- distribūcija Visas iespējamās pozīcijas (konteksti), kurās var atrasties kāda valodas vienība (fonēma, morfēma, vārds).
- atzagties Zagšus ierasties.
- sulfhemoglobīns Zaļgans pigments, hemoglobīna savienojums ar sulfīdiem vai sērūdeņradi; var rasties asinīs pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- sazvadzēt zvadzot ierasties (lielā skaitā).
rasties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV