uzkulties

Lietojuma biežums :

uzkulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda

Locīšana

1.Uzklīst, arī uzrasties.

2.apvidvārds Uzmākties, uzbāzties.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri