uzkulties
uzkulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkuļos | uzkuļamies | uzkūlos | uzkūlāmies | uzkulšos | uzkulsimies |
| 2. pers. | uzkulies | uzkuļaties | uzkūlies | uzkūlāties | uzkulsies | uzkulsieties, uzkulsities |
| 3. pers. | uzkuļas | uzkūlās | uzkulsies | |||
Pavēles izteiksme: uzkulies (vsk. 2. pers.), uzkulieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkuļoties (tag.), uzkulšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkultos
Vajadzības izteiksme: jāuzkuļas
1.Uzklīst, arī uzrasties.
2.apvidvārds Uzmākties, uzbāzties.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut kad pirms diviem gadiem reiz esot uzkūlies VID,
- Reiz muižas kungam izbraucot, žīdiņš Pienavā uzkūlies un lūdzis kalpiem nakts mājas.
- Runāja, ka no tumša pierobežas pagasta viņa uzkūlusies Dvieļu Paulītim kā rūgta nāve.
- Nebūtu ne mazākā iepriecinājuma pēc tik branga pārgājiena nejauši uzkulties kādai nelielai armijas vienībai.
- — Ja vien neuzkulsimies Planētas Valdniekiem, — piebilda Hisako.