Paplašinātā meklēšana

Meklējam Ma.

Atrasts vārdos (439):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

ma chère

Atrasts skaidrojumos (10000+):

datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
marļiks _Marlboro_ cigaretes.
Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^
vīlīte (Maizes kukuļa) maliņa
cepienis (Maizes) cepiens
apirt (Mazliet) izārdīties visapkārt
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox")
Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka
Abza Abze, Mazās Juglas pieteka
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija
Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants
Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
atols administratīvi teritoriāla vienība Maldīvijā
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
Majordomo adresātu saraksta serveris _Majordomo_
Ben Amera Āfrikas lielākais monolīts, Mauritānijā, Adrāras vilājā, netālu no Rietumsahāras robežas, paceļas 633 metrus virs tuksneša; tas ir pasaulē otrs lielākais monolīts aiz Uluru, Austrālijā.
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants
Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski
Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants
Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski
Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox")
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox")
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
Algeti Aiza Mazajā Kaukāzā
Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
kizilbaši Alarodu tautiņas atliekas Armēnijā un Mazāzijā, formāli muhamedāņi, bet faktiski turas pie veciem pirmticējumiem
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības)
maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji
Alorstara Alorsetara - pilsēta Malaizijā
Artas alas alu sistēma Spānijā (_Artá, Coves d’_), Baleāru salu Maļorkas salas austrumos
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē
malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji
mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV
maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna
Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā
mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem
Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta
Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
Andrača apdzīvota vieta (_Andratx_), Baleāru Salu Maļorkas salas rietumos
Lielmēmele apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mazzalves pagastā
Balda apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
Barkava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs
Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
Sauleskalns apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
Līčupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Blūmreiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Kaķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Luņķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Naglas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Proņkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Ciskāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Kaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Kaniņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Līdēre apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Šķūri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Jaudzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Veczeltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Dzirnaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Grostona apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Iedzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Ozolkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Viļķeni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Auziņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Bebri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Grases apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Gribažas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Jaunbakāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Krampāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Laucene apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Mežļaides apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Padoms apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Skutāneļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Tūjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Bakani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā
Apšuriņķis apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Liepnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Maisi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Mārtiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Stepes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Trekaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Tuteni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Veckalsnava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Anckani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Blākaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Bukas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Bulēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Dzeņumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Gravasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Grotūži apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Grūslēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Kaupiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Lielstāpeles apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Lubeja apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Namdari apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ruļmurēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Šķētes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Slieķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Sveiļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Sveļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Telvieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Tīrumskanuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Tošpavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Vērmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Virgabaļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ziedaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Aburti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Anzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Cekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Ķepši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Ruķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Sāviena apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Silieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Stopāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Toce apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Randoti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
Aizpurves apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Alžāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Dēgļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Dūkstupi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Jurjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Ķimstnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Lielnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Palejas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Pamati apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Asni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Cesvainieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Kalnagals apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Būdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Lūza apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Saikava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silkalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Trakši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Vecpoļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Bāguņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Bērzmilni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Caurvēderi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Dravnieks apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Jaunpatkule apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Klaucēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Krieviņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Poļvarka apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Sprīzdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Kārsavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Naglāni apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Zibla apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Krasti apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Vecmēmele apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Lielāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Plātere apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Vecķeipene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Vērene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Ogresmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā
Vecogre apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā
Blāķi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Blanka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Brūnas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Kopmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Mērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Pūriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Sebežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Sviestiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Makšinava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka
Ancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā
Beržovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā
Čāvi apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā
Drikaški apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā
Ļurbova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Malnavas pagastā
Barkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Jēči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Kokari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Lielā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Mazā Bandarova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Nesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Novoselki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Orlāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Petinova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Malnavas pagastā
Lode apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā
Oļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā
Viesiena apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Aronas pagastā
Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Bozēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Bulmeistari apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Čērzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Mālnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Mālsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Obsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Osogols apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Radžēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Sumeinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Baldones apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Lapenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Sīmašas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Apogi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Ērgala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Aronieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Ramuļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Buļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Gulbēre apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ļūļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Mēdzūla apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Skanuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Beļava apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Kalnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Ķikuri apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Ķunci apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Skutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Zīliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Aizkalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
Opsi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Rāksala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Gaigalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Iecelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Jaundegumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Jaunlubāna apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Klāvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Krievbirze apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Lielmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Liepsalas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Paukulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Pauri apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Rupsala apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Stūrmežs apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Zvidziena apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Graviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kamatauskas apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Patkule apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Siļķava apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Silnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Stiprie apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
Tolka apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Vestienas pagastā
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā
Rutki apdzīvota vieta (skrajciems) Malienas pagastā
Čudari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Dagušova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Grebņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Ījevka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Īrubine apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Kabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Kapačova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Kaskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Lāpova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Livzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Ločukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Lozdova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Lukstinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Meitri apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Mihaļčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Morozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Moseji apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Lielā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Mazā Zeļčova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Malnavas fermas apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Rudiņova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Skobulīna apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Šnitki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Soldoni apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Straujenka apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Tipani apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Tronova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Ubagova apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Zastinki apdzīvota vieta (skrajciems) Malnavas pagastā
Sidorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maltas pagastā
Jakubini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Janciški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Kurpenišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Makareņata apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Markitanti apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Jaunā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Vecā Zeļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Oborūni apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Rubeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Silacirši apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Silkini apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Vasiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Zaļumi apdzīvota vieta (skrajciems) Maļinovas pagastā
Mīlītes apdzīvota vieta (skrajciems) Matīšu pagastā
Sudrabkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Mazzalves pagastā
Astici apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta"
Barauha apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Bički apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Bikaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Brīžgoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Černoste apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Dupini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Dzementova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Dzeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Garkolni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Griščati apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Jakoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Jevtišovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Kiseļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Lapatiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Leimaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Lejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Locukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Maltečka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Mīškoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Paškeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Pinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Sergejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Skutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Šmeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Solomenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Špieļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Strodziškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Viškeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Zagajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā
Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem
Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Daugavpils novada Maļinovas pagastā
Liepa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
Pavasaris apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
Rosme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Madonas novada Aronas pagastā
Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Maļinovas pagastā
Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
Brenci apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs
Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
Sausnēja apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā), 12 km no Ērgļiem
Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
Dzelzava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs
Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
Lautere apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā
Zelgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Aronas pagastā
Ošupe apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada austrumu daļā
Aizpurve apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā 31 km no Madonas
Meirāni apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Jāņukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Jaunlazdona apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Vecsaikava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
Jumurda apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs
Bozova apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (vidējciems) Malnavas pagastā
Zādzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Rozentova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā 2 km no Maltas
Aizupes apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā; bijušie nosaukumi - Mazgavilnieki, Uzvara
Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
Ramata apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs
Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
Arnicēni apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Aronas pagastā
Aizbetņi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā
Aronmūrnieki apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā
Valgaci apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Mārcienas pagastā
Aizpurvi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā
Aizāri apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Praulienas pagastā 5 km no Madonas
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Masačūsetsas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mensfīlda apdzīvota vieta ASV (_Mansfield_), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kīhei apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lahaina apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Konnektikutas štatā, 18250 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Manhatana apdzīvota vieta ASV ("Manhattan"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Menkeito apdzīvota vieta ASV ("Mankato"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mērieta apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mērisvila apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršala apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Māršfīlda apdzīvota vieta ASV ("Marshfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mārtina apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Martinesa apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
Meisona apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Meisona apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Milforda apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vailuku apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bārnsteibltauna apdzīvota vieta ASV, Masačūsetsas štata dienvidaustrumos
Bārhārbora apdzīvota vieta ASV, Meinas štatā, Mauntdezertas salā Meinas līča ziemeļrietumu piekrastē
Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Dormāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Fima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Muizona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Murmelonlegrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Ponfaveržē-Moronvijē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Sentmeneūla apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Suipa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Varmerivila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Vitrīlereimsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā
Atuona apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Atuona_), Marķīza salu Hivaoa salā
Ajamarina apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Marína_), Egejas jūras Dienvidsporādu salu grupas Leras salā
Ajosmateja apdzīvota vieta Grieķijā (_Ágios Matthaíos_), Kerkīras (Korfu) salā, Epiras perifērijā
Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju
Bēlonvērheda apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistes ziemeļrietumos, Malita pussalā
Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
Altona apdzīvota vieta Kanādā (_Altona_), Manitobas provinces dienvidos
Morisa apdzīvota vieta Kanādā (_Morris_), Manitobas provinces dienvidos
Kilarni apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Kristalsitija apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Manitu apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Mordena apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Pailotmaunda apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Plamkūli apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Rozorivera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Vinklera apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos
Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
Delorēna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
Melita apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumos
Boiseveina apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidrietumU daļā
Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
Bautina apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Karaghanas pussalas rietumu piekrastē
Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
Atka apdzīvota vieta Krievijā (_Atka_), Magadanas apgabalā
Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
Palatka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgbalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Beloomuta apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumu daļā, Okas kreisajā krastā
Borodina apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, 124 km uz rietumiem no Maskavas, Borodinas kaujas (1812. g.) piemiņas vieta
Beloozjorska apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie apvedceļa dienvidaustrumos no Maskavas pilsētas
Belije Stolbi apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Maskavas apvedceļa, dienvidos no Domodedovas lidostas
Shodņa apdzīvota vieta Krievijā, Maskavas apgabalā, pilsētas tiesības no 1961. g. līdz 2004. g., kad iekļauta Himku sastāvā, kā šīs pilsētas rajons
Belojarska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugra ziemeļos.
Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidu daļā, Obas labajā krastā, rietumos no Surgutas
Solforda apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā
Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Aberdīnšīras apgabalā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Toubermori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējās Hebridu salās, Mallas salas ziemeļu daļā
Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
Kāsldosona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabalā
Mahera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Maherafeltas apgabala ziemeļu daļā
Antanava apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanavas_), Marijampoles apriņķī
Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos
Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā
Sangrūda apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidos
Juņģēni apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Ļudvinava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Želsva apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa dienvidu daļā
Vištīte apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa rietumos
Barzdi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā
Joģinišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ļeķēči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Ķiduļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļrietumuu daļā
Lukši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķa ziemeļu daļā
Bartninki apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Ģiži apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Griškabūde apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Gudeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Igļauka apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Jūre apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Klausuči apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Mokoli apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pajevone apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Patašine apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Pilvišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Sasnava apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Siņtauti apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Šunski apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Verši apdzīvota vieta Lietuvā, Marijampoles apriņķī
Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
Šānvalde apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Maurenes pagastā
Antindža apdzīvota vieta Madagaskarā (_Antindra_), Ancirananas provincē
Andžuka apdzīvota vieta Madagaskaras dienvidrietumos (_Anju_), Tuliaras provincē
Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Āķēni apdzīvota vieta Madonas novada Ērgļu pagastā
Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā
Balina apdzīvota vieta Malaizijā, Kedahas štata austrumu daļā
Lambuaka apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Bangi salas dienvidrietumos
Sikuati apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Tuarana apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļrietumu daļā
Kampontelupida apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotamarudu apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kuamuta apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Lankona apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Melalapa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Pitasa apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
Lamaja apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Kinabatananas upes labajā krastā
Tunku apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu krastā
Anefisa apdzīvota vieta Mali Republikā (_Anéfis_), Kidalas reģiona dienvidos
Ansongo apdzīvota vieta Mali Republikā (_Ansongo_), Gao reģiona dienvidu daļā
Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī
Abeibara apdzīvota vieta Mali ziemeļaustrumos (_Abeibara_), Kidala reģionā
Atarta apdzīvota vieta Maltā, Maltas salas centrālajā daļā
Ārpa apdzīvota vieta Maltas Republikā (_Għarb_), Audešas (Goco) salas ziemeļrietumu daļā
Agdza apdzīvota vieta Marokā (_Agdz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Ain Benī Mathāra apdzīvota vieta Marokā (_Aïn Benimathar_), Austrumu reģionā
Ain Durīdža apdzīvota vieta Marokā (_Ain Dorij_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļaustrumos
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Āit Jaaza apdzīvota vieta Marokā (_Ait Iaaza_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā
Āsa apdzīvota vieta Marokā (_Assa_), Gilmīma-Smāra reģionā
Benī Tāddžīta apdzīvota vieta Marokā, Austrumu reģiona dienvidrietumos, Ait Aisas kreisajā krastā
Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā
Ain Ben Tilī apdzīvota vieta Mauritānijā (_Aïn Ben Tili_), Tīris Zemmūra vilājas ziemeļos
Amurdža apdzīvota vieta Mauritānijā (_Amourj_), Austrumhodas vilājā
Algeirauna apdzīvota vieta Mozambikā (_Algueirāo_), Manikas provincē
Baranovo apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē
Bemovo Piske apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes austrumu daļā
Baņe Mazurske apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļaustrumu daļā
Barcjani apdzīvota vieta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļu daļā
Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
Anslarī apdzīvota vieta Sentlūsijā, Mazo Antiļu salu Sentlūsijas salas rietumu piekrastē
Marti apdzīvota vieta Somijā (_Martti_), Lapzemes austrumu daļā
Alaurina el Grande apdzīvota vieta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Arčidona apdzīvota vieta Spānijā (_Archidona_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē
Arta apdzīvota vieta Spānijā (_Artá_), Baleāru salās, Maļorkas salas austrumos
Vildene apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā
Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
Apio apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Apio_), Malaitas provincē, Malaitas salas dienvidos
Baruru apdzīvota vieta Zimbabvē, Manikalendas provincē
Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
Mēmele apdzīvotās vietas "Lielmēmele" daļa Mazzalves pagastā
Lopasņa Apdzīvotās vietas Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, nosaukums līdz 1954. g., kad tā pārdēvēta par Čehovu un piešķirtas pilsētas tiesības
Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā
Dievmātes sāpju ceļi apokrifisks nostāsts, kā jaunava Marija apmeklējusi grēcinieku moku vietu
Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā
Maunakea aprimis vulkāns ASV (angļu val. _Manua Kea_), Havaju salu Havajas salā, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salās
Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.)
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
Rietumsahāras arābi arābu grupa, dzīvo Mauritānijā, Rietumsahārā, Mali ziemeļos, arī Nigēras dienvidrietumos, runā arābu valodas dialektā, cēlušies no arabizētiem berberiem, lielākā daļa — nomadi, saglabājušās ģints iekārtas paliekas
kabala arābu un tatāru aizdevuma zīme, Lietuvas lielkņazistē un Maskavas lielkņazistē lietota jau 14. gs. beigās
Aress Arejs, seno grieķu mitoloģijā - kara dievs; tas pats, kas seno romiešu mitoloģijā - Marss
Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
Ugunszeme Arhipelāgs Dienvidamerikas galējos dienvidos, Čīlē un Argentīnā (sp val. "Tierra del Fuego"), no kontinenta šķir Magelāna šaurums, platība - 72000 kvadrātkilometru
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis
MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja
armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā
Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca
Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km
ramoleņš Ārstniecības kumelīte ("Matricaria chamomilla")
kumele Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļi Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelīši Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumeļnīca Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
kumelnicas Ārstniecības kumelīte ("Matricaria recutita")
Matricaria chamomilla ārstniecības kumelītes "Matricaria recutita" nosaukuma sinonīms
AĀVM Asociētās Āfrikas valstis un Madagaskāra
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai
Mazā Osiune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants
Mazā Osiuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants
Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski
Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants
Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski
SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission")
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu
Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā
ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
Atara Ātāra - pilsēta Mauritānijā
marindzieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji
marinzejieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji
Marindze Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants
Marindzeja Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants
Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
Aratika atols Klusajā okeānā (_Aratika_), Tuamotu arhipelāga Palisera salās, Franču Polinēzijas (Tuamotu Gambjē Salās / Tuamotu un Maarevas) sastāvā
Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
Ļaudonas viduslaiku pils atradās Madonas novada Ļaudonā, celta 14. gs. vai 15. gs. sākumā, piederēja pie Rīgas arhibīskapijas saimnieciskajām un vietējās pārvaldes pilīm, Livonijas kara laikā 1577. g. uzspridzināta, konstrukcijas līdz mūsu dienām nav saglabājušās un precīza atrašanās vieta nav noteikta
Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
Zvidzes ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā, nosusināts
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam
Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
Diližanas rezervāts atrodas Armēnijā, Mazā Kaukāza grēdu ziemeļu atzaros, platība — 230 kvadrātkilometru, augstums — līdz 2993 m, dibināts 1958. g., lai aizsargātu Mazā Kaukāza floru un faunu
Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
Koraļļu pils atrodas Homstedā, \~40 km uz dienvidrietumiem no Maiami, uzcēlis E. Liedskalniņš kā savu māju, kas pēc viņa nāves kļuvusi par tūrisma objektu un iekļauta Evergleidsas nacionālajā parkā
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Polka šaurums atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Palk Strait"), starp Indostānas pussalu un Šrilankas ziemeļu daļu, savieno Bengālijas un Mannāras līci, garums - 150 km, mazākais platums - \~55 km, dziļums - 2-9 m
Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
Zavidovas rezervāts atrodas Krievijas Tveras un Maskavas apgabalā, platība — 840 kvadrātkilometru, dibināts 1964. g., lai paaugstinātu medību saimniecību produktivitāti, introducētu medību dzīvniekus
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Cingi de Bemaraha nacionālais parks atrodas Madagaskarā, izveidots 1997. g., platība - 1520 km^2^
Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
Aizkārkles senkapi atrodas Madonas novada Barkavas pagastā pie bijušajām Smelteru un Šķēļu mājām \~700 m uz ziemeļiem no Lisiņas pilskalna, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu
Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha
Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
Dauziņu ezers atrodas Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 3,2 ha
Aburta dīķis atrodas Madonas novada Ļaudonas pagstā
Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
Vardukļa ezers atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,6 ha
Aronmūrnieku senkapi atrodas Madonas novada Mārcinas pagastā netālu no Aronmūrnieku un Celmiņu mājām, garenā dienvidaustrumu-ziemeļrietumu virzienā orientētā paugurā, kura rietumu daļa izpostīta, saglabājies \~10 x 20 m liels kalniņa fragments
Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
Eiņa purvs atrodas Madonas novada Ošupes pagastā, Eiņa ezera vietā
Biksēres parks atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, \~10 km uz ziemeļaustrumiem no Madonas, platība - 14,7 ha, reljefs paugurains, ar upītes gravu, aug 17 vietējās un 16 introducētas koku un krūmu sugas
Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū
Ļaudonas saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Madonas novadā, 3 km uz ziemeļiem no Ļaudonas, platība - 240 ha, derīgā slāņa biezums - līdz 4,8 m
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
Kinabalu nacionālais parks atrodas Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas salas ziemeļu daļā, izveidots 1964. g., platība - 754 km^2^
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
Bordžomu aiza atrodas Mazajā Kaukāzā, Kūras ielejā, starp Meshetijas un Trialetas grēdu, Gruzijā, garums — \~60 km, dziļums — 1300-1500 m
Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
Aru salas atrodas Moluku salu grupā (_Kepulauan Aru_), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Tranana
Riau arhipelēgs atrodas Natunas jūrā ("Riau"), Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 3400 kvadrātkilometru, lielākās salas: Bintana (1075 kvadrātkilometru) un Batama, augstums - līdz 360 m
Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km
Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m
Sivenīcas purvs atrodas Ogres novada Madlienas pagastā, platība - 746 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,4 m, zem kūdras sapropelis
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Eimura polderis atrodas Rīgavas līdzenumā (zemākā daļa 0,3-0,6 m vjl.), Garciema dzelzceļa stacijas apkaimē, aptver Langes vecupes palieni; Eimura-Mangaļu polderis
Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
Sildu ezers atrodas Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, platība — 7,7 ha, dziļums — līdz 2,7 m, garums — \~0,5 km, lielākais platums — \~0,2 km; Saldes ezers; Saldus ezers
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m
Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota
Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
Actirves ezers Atstirves ezers Liezēres ezeru grupā, Madonas novadā
Aktirves ezers Atstirves ezers Madonas novadā
Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu
MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai
Kibele Auglības dieviete frīģiešu mitoloģijā, dievu un visas dzīvās radības māte; to pielūdza Mazāzijā, Grieķijā, Romas impērijā; vēlāk Grieķijā saplūda ar Rejas kultu
uranija Augs Madagaskarā, kura lapu makstis sakrājas dzeršanai derīgs ūdens, kāpēc ceļinieki to ļoti ciena
Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
Kolovrata kalns augstākā virsotne Malaitas salā Klusajā okeānā Zālamana salu valsts austrumos, augstums - 1432 m
Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži
Besčoki augstākā virsotne Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, Manghistau grēdā, augstums - 556 m
Vūdrofa kalns augstākā virsotne Masgreiva grēdā Austrālijas vidienē, augstums -1515 m
Šaviklde Augstākā virsotne Mazā Kaukāza Trialetas grēdā, Gruzijā, augstums - 2850 m
Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m
Tidirhins augstākā virsotne Rīfa kalnos Marokas ziemeļos, augstums 2448 m
Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
Būkšti Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
Derbaki Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerbaki" nosaukuma variants
Novaja Porečje Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Porečje" nosaukuma variants
Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums
Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski
Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums
Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski
Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus
vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā
malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
DKW Auto marka (vācu "Das kleine Wunder" - "Mazais brīnums")
airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos
Dienvidāzija Āzijas daļa, ietver Himalajus, Indas-Gangas līdzenumu, Indostānas pussalu, Dienvidaustrumu Āziju (Indoķīnas pussala, Malajas arhipelāgs), Indijas okeāna austrumu daļas salas (Šrilanka, kā arī sīkās vulkāniskās un koraļļu salas), teritorijas garums rietumu-austrumu virzienā - >7000 kilometru, platība - >8000000 kvadrātkilometru
Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts (_Baba Burnu_), Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos, Turcijā
Nebo Babiloniešu rakstības dievs, Marduka dēls
Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kažaune Balda, Maltas pieteka
Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
makoma Baltijas makoma - Baltijas plānčaulgliemene ("Macoma baltica")
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council")
Maiļups Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Maiļupe" nosaukuma variants
Masaļnīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Masalnieki" nosaukuma variants
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants
makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji
makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji
bantings Bantengs - savvaļas vērsis ("Bibos banteng"), savvaļā dzīvo Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
bartschella Bartschella schumannii - Šūmaņa mamilārijas ("Mammillaria schumannii") nosaukuma sinonīms
Bandarpengarama Batu Pahata – pilsēta Malaizijā
Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā
Benimellala Benī Mellāla – pilsēta Marokā
Mellala Benī Mellāla, pilsēta Marokā
Gu Beninas fonu mitoloģijā - dievišķs kalējs un kultūrvaronis, demiurgu dvīņu Mavu un Lizas dēls
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu
Bērzaunīca Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
Bērzaunīte Bērzaune, Aronas pieteka Madonas novadā
Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
Marčikitas ezers beznoteksāļezers Laplatas zemienē (sp. val. "Mar-Chiquita"), Pampā (Argentīnā), atrodas pārpurvotā ieplakā uz austrumiem no Kordovas grādas 66 m vjl., platība - \~2000 kvadrātkilometru, dziļums - 3-4 m
Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
Franču Sudāna bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Sudan Francaise"), kopš 1960. g. - Mali
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.)
Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems
Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen"
maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs
Spāņu Maroka bijušais Spānijas protektorāts Āfrikas ziemeļrietumos, pievienota Marokai pa daļām — 1956. un 1958. g.
Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne
Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava
Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena
Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja"
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers
Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi
Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā
Blantaira-Limbe Blantaira - pilsēta Malāvijā
Mazblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazblīdene" bijušais nosaukums
Mazmeduševa Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" neprecīzs nosaukuma variants
Mozuo Medišova Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Medišova" nosaukums latgaliski
bobofingi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali
bobogi Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali
bobovuli Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali
sankuri Bobo tautas cilts Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, pašnosaukums - zara
zara Bobo tautas sankuri cilts pašnosaukums Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali
Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
Brans Brans Svētītais - milzu auguma karotājs, Līra dēls, Manavidana un Branvenas brālis
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu
Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele
Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
A.L.M. Brīvo mākslu maģistrs (latīņu "Artium Liberalium Magister")
adresātu saraksta serveris Majordomo brīvprogrammatūras adresātu saraksta serveris, kas darbojas _UNIX_ vidē. Kad e-pasts tiek nosūtīts kādam no _Majordomo_ adresāta saraksta, tas automātiski tiek pārsūtīts visiem adresātu saraksta dalībniekiem
hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā
Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja
birņābele Bumbierābele ("Malus domestica")
birnis Bumbierābele ("Malus domestica")
baunēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Bauņi" iedzīvotāji
matīšnieki Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Matīši" iedzīvotāji
mīlēnieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Mīlīte" iedzīvotāji
pikātieši Burtnieku novada Matīšu pagasta apdzīvotās vietas "Pikāti" iedzīvotāji
marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās
meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos)
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka
Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Marinpole Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Marenpole" nosaukuma variants
Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
kamponga Ciems Malaizijā un Indonēzijā
oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās
kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji
pušķauscūka Cūku dzimtas suga ("Potamochoerus porcus"), vienīgā ģintī, ausu galos un uz vaigiem baltu matu pušķi, dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā
babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā
Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa)
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
Čigānu Čigānu dzirnavezers - bija uzpludināts Ogres novada Mazozolu pagastā
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Černija Čornaja, Maltas pieteka
Anadiras kalniene Čukču kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru
Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
Dagestāna Dagestānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Mahačkala, platība - 50300 kvadrātkilometru, 2712000 iedzīvotāju (2009.)
Legba dahomeju un fonu (Benina) mitoloģijā - dievība - triksters, dieva Mavu-Lizas jaunākais dēls
punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
klemantani Dajaku cilšu grupa (sekadavi, uluajeri, selakavi, ribuni, desi, maņuki), dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi; sauszemes dajaki
keņi Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas salas vidienē (gk. Indonēzijā, arī Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies animistiski ticējumi
basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
maņuki Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
sekadavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
selakavi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
uluajeri Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animastiski ticējumi
desi Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
ribuni Dajaku cilts no klemantanu grupas, dzīvo Kalimantānas rietumos (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
Saričeva vulkāns darbīgs vulkāns Matuas salā, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1446 m, andezīta un bazalta lava
Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā
majorans Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
meirans Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
meirāns Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
raudene Dārza majorāns ("Majorana hortensis")
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
protokols FTAM datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols (angļu "File Transfer, Access and Management protocol")
CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing")
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas
Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa
Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji
būkštieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Būkšti" iedzīvotāji
kokinieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kokeni" iedzīvotāji
rubenišķi Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubenišķi" iedzīvotāji
markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā
Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
Aglonas Madelāni dažkārt neprecīzi lietots Aglonas Madaļānu nosaukums
Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs
Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski
Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu
matulānišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji
matulānišķieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji
Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants
Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību
Augšmarna departaments Francijā (_Haute-Marne_), Lielo Austrumu reģionā
Atlantiko departaments Kolumbijā (_Atlántico_), robežojas ar Bolivara un Magdalenas departamentu, apskalo Karību jūra
Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija
ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
Siāmas līcis Dienvidķīnas jūras daļa starp Malakas pussalu un Indoķīnas pussalas dienvidaustrumu daļu (angļu val. "Gulf of Siam"), garums — 720 km, platums pie ieejas — 400 km, dziļums — līdz 84 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 4 m
Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
Cēzīte Dienvidsusējas pieteka Zalves un Mazzalves pagastā, garums - 12 km; Cēza; Cēzes strauts; Cezīte
Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija
antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst
mazbrengulieši Dikļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbrenguļi" iedzīvotāji
majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu
Bamako distrikts Mali Republikā, kas ietver galvaspilsētu
Aruahas salas divas nelielas salas Indonēzijā (_Aruah, Kepulauan_), Malakas šaurumā
Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi
Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
simarubacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, koki un krūmi, kādas 125 sugas 30 ģintīs gandrīz tikai siltākā Āzijā un Amerikā un Madagaskarā
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
malpigiācejas Divdīgļlapju augu dzimta ("Malpighiaceae"), liānas un krūmi tropu mežos, \~60 ģinšu, \~800 sugu
cananga Divdīgļlapju augu ģints Indijas un Malaju apgabalā
kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem
mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem
malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt")
vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium")
žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium")
blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus")
kalnu dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus robustus")
rudais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus rufus")
sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera")
sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata")
paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea")
lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera")
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis")
Mazbikstene Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" bijušais nosaukums
Ciemats Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" daļa
mazbikstenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Mazbiksti" iedzīvotāji
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis
skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans")
marioloģija Dogmatiska mācība par svētās dievmātes Marijas personu
Lēbe Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - cilvēku pirmsencis uz zemes, kuram bija divi dēli, kuru pēcteči ir vairākas dogonu ciltis
Jurugu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģijā - dievība, kas personificē haosu, neauglību, sausumu, nakti un nāvi, kurš piedzimis šakāļa izskatā
andumbulu Dogonu (Mali dienvidaustrumi) mitoloģījā dēmoni, no kuriem cilvēki, kas sensenos laikos atnākuši uz savu tagadējo cilts dzīvesvietu, ieguva kultūras labumus un rituālu zināšanas
dolichothele Dolichothele sphaerica - lodveida mamilārijas ("Mammillaria sphaerica") nosaukuma sinonīms
Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu
Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts
Mozī Stradiški Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stradišķi" nosaukums latgaliski
Dūķu Dūķu ezers - atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Irai Dundagas novada apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski
Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
mazdupļenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazdupļi" iedzīvotāji
mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji
Selsau Dzelzavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
lielspuru kalmāri dziļjūras galvkāju klases kalmāru kārtas grupa (_Magnapinmidae_), novēroti tikai dažos eksemplāros - ar zemūdens kamerām nofilmēti pie urbšanas platformām
Marianas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, apliec Mariannas salas no dienvidiem un austrumiem, maksimālais dziļums — 10924 m zjl., pasaulē dziļākā dziļvaga
Mazezers Dzirnavezers Limbažu pilsētā, uzpludināts uz strauta, kurš ietek Dūņezerš, platība - 1,7 ha; Mazezeriņš
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Džohorbara Džohorbahru - pilsēta Malaizijā
manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association")
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency")
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market")
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
Malabo Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta (sp. val. "Malabo"), atrodas Bioko salā, osta pie Biafras līča (Gvinejas līča daļa), 167000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1973. g. saucās Santaisabela
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
Džadiada El Džadīda - pilsēta Marokā
Mazagana El Džadīdas pilsētas Marokā nosaukums līdz 1958. g.
kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu
melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus"
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
prieka vēsts Eņģeļa Gabriēla paziņojums Marijai, ka viņa dzemdēs Dieva dēlu (Lūkas 1:26)
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm
Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi
Mozuo Žogotova Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Žogotova" nosaukums latgaliski
Mālezers ezers Ādažu pagastā, platība - 4,8 ha; Matezers
Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers
Baltezers ezers Aizkraukles novada Mazzalves pagasta ziemeļu stūrī, platība - 3,5 ha
Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m
Mudenieks ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers
Trumulītis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts
Glušenis ezers Andzeļu pagastā, plaatība - 1,7 ha; Glušaks; Gluhoje ezers; Mamonu ezers
Kromančuks ezers Andzeļu pagastā, platība - 7,5 ha, Kromanu ezers; Kromānu ezers; Kromaņu ezers; Lūsēnu ezers; Mamanu ezers; Mamonu ezers
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
Vadzols ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers
Driksnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers
Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers
Vanadziņš ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Svētes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, viens no Lazdonas ezeriem, 96 m vjl., platība — 49,0 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,8 m; Dreimanis; Dreimanītis; Dreimaņu ezers; Svētezers
Starpezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers
Dibenezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers
Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš
Melnezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers
Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers
Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā
Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
Aklais ezers ezers Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā, platība - 6,7 ha; Gerlaka ezers; Gērlaka ezers
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Kurtavas ezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Teiču purva rietumu malā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, 105,2 m vjl., platība - 74 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,2 m
Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
Prespa ezers ezers Balkānu pussalā (Maķedonijā, Albānijā un Grieķijā) 853 m vjl., platība - 28600 ha (18900 ha - Ziemeļmaķedonijā), dziļums - līdz 54 m, tektoniskas izcelsmes
Malcānu ezers ezers Bērziņu pagastā, platība — 18,1 ha; Malciņa ezers; Malciņu ezers
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha
Velna ezers ezers Ciblas pagastā, platība - <1 ha; Mazais ezers
Garasts ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers
Mazais Trikartu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijā, platība — \~6 ha; Mazais Trijkārtu ezers; Mazais Trikātes ezers; Trijkārtu ezers; Trikatas ezers
Aleksandrinas ezers ezers Dienvidaustrālijas štata dienvidos (_Alexandrina, Lake_), ietek Mareja
Maiciņu ezers ezers Dobeles novada Bikstu pagastā, platība - 2,1 ha; Maiciņa ezers
Mazais Lazdiņš ezers Drabešu pagastā, platība — 3 ha; Lazdiņu mazais ezers; Mazais Lazdiņu ezers
Velniņš ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš
Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas
Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers
Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers
Daudzvārdu ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - 4,1 ha, dziļums - līdz 11,6 m; Marinovas ezers; Marjanovas ezers
Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā
Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers
Manitobas ezers ezers Kanādā (angļu val. “Lake Manitoba”), Manitobas provinces dienvidu daļā, 248 m vjl., platība — 4700 kvadrātkilometru, garums — 193 km, platums — līdz 40 km, lielākais dziļums — 20 m
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m
Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers
Maceņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers
Mandeļu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - \~1 ha; Mandaļas ezers; Mandele
Makņu ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 6,4 ha; Makņenskoje ezers
Mateika ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers
Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
Margaucis ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers
Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers
Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
Tribuku ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pureņu pagastā, >139 m vjl., platība — 14,7 ha, garums — 0,83 km, lielākais platums — 0,26 km, lielākais dziļums — 2 m; Mazais Kivdalovas ezers; Mazais Kivdaļu ezers; Mazais Kivdulova ezers; Tribuhovas ezers
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers
Plinkšu ezers ezers Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajona dienvidos
Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers
Mazais Melnītis ezers Ļaudonas pagastā, platība - 1 ha; Mazais Melnīšu ezers; Melnītis; Mazais Melnis
Aločas ezers ezers Madagaskarā (_Alaotra, Farihy_), Tomasinas reģionā
Kuslītis ezers Madona novada Liezēres pagastā, platība \~1,3 ha; Ezeriņa ezers; Ezeriņš; Lielais Kušļa ezers
Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
Pelšu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 10,6 ha; Palšes ezers
Skujiešu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2 ha
Dzirkstums ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 2,8 ha; Dzirkstēnu-Skujiešu ezers; Dzirkstuma ezers
Sasēris ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Sasera ezers; Sasēres ezers; Saseru ezers; Sazoru ezers
Mazais Rāvijs ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — <1 ha; Rāvas ezers; Rāves ezers; Ravijas ezers
Nesaules ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 1,3 ha
Madonas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 3,5 ha; Kakšu ezers; Priecumu ezers
Zelgauskas ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 4,8 ha
Lauteres ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, platība — 6,6 ha; Kalvu ezers; Kļavu ezers
Puntes ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,6 ha, dziļums - līdz 6,1 m; Punta ezers; Puntas ezrs
Grāna ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 2,7 ha
Ķeiķu ezers ezers Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 7,3 ha; Folbarks
Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha
Mestrēnu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
Sīksnis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
Žautrītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,3 ha
Brencītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers
Krustiņš ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 4,9 ha
Zābaks ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers
Virkstenis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers
Dēklainis ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers
Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers
Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha
Bakans ezers Madonas novada Dzelzavas pagastā, 114 m vjl., platība - 7,6 ha, apaļa ezerdobe, diametrs - >300 m, lielākais dziļums - 3,5 m; Bakanu ezers; Bakānu ezers; Bokanu ezers; Kroņu-Bakanu ezers
Labāžezers ezers Madonas novada Indrānu pagastā, platība - 1,7 ha; Labožas ezers; Labožes ezers
Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha
Rausēnu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - <1 ha
Pīlātu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 1 ha
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers
Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts
Ozoliņu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība — 3,2 ha
Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
Reiteris ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Sienezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Briežezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Brieždobe
Muklājs ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - <1 ha; Mūklājs; Muklāju ezers
Dreina ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha
Dziļūksnītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1 ha; Dziļūkšņa ezers
Durenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha
Bezdibenītis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība - 1,1 ha; Bezdibenīts; Bezdibens
Dūķu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
Mazais Jaunzemju ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha
Mazais Liniņu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — <1 ha; Liniņu mazais ezers
Mazais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 3,5 ha
Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais Klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers
Apaļās salas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Ābeļu ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asarezeriņš ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība mazāka par 1 ha; Asaru-Ķemeru ezeriņš; Ķemerezeriņš
Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers
Iglītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Labulītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Rustēnu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Būdas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha
Sivēniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sivēnītis
Ruļļu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - <1 ha; Sniķītis
Aklais Palsis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1 ha
Meiru ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha
Stārbulis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 1,2 ha; Stārbuļu ezers; Storbuls; Storbuļu ezers
Pils ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2 ha
Mukulītis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,2 ha; Mukulīts
Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
Ūbēris ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 30,6 ha, dziļums - līdz 2,3 m; Ubera ezers; Ubēra ezers; Ūbēres ezers; Uberu ezers
Pluķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 5,4 ha; Pluku ezers; Puļķu ezers
Mazais Kušļa ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — <1 ha
Ezernieku ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 2,4 ha
Bučas ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība — 4,8 ha; Gāršas ezers
Āķis ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Asinsezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība mazāka par 1 ha
Mazais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,4 ha
Svētais ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
Pārkārtnis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,5 ha
Lielais Plencis ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 11 ha, dziļums — līdz 0,6 m; Plencīšu ezers
Līnīšu ezers ezers Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 2,1 ha; Linīšu ezers; Linītis
Ūsmaņu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - <1 ha
Miklājs ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs
Docītis ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1,2 ha; Docīšu ezers
Diņķēnu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 11,3 ha; Dziļūksnis
Struņķu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 2,6 ha; Stuņķu ezers
Asarīšu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 3 ha; Asarītis; Rubenis; Rubeņu ezers
Bābons ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks
Odzienas ezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, 104,6 m vjl., platība — 47,6 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 3,3 m, eitrofs
Dzērvīte ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,4 ha
Limenezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers
Rustiņa ezers ezers Madonas novada Ošupes pagastā, platība - 1,5 ha
Liniņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,1 ha; Līniņš; Liniņu ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,4 ha; Ildziņš; Ilziņa ezers; Ilziņu ezers
Praulītis ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 2,2 ha; Praulīša ezers; Praulīšu ezers
Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 3,4 ha
Mazais Sīmaņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — <1 ha
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
Kalēju ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Praulienas ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 2 ha
Ganiņu ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā; platība - 1,4 ha; Ganiņu-Preces ezers
Bedres ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagasta ziemeļu daļā, Skuķu purvā, platība - 10,7 ha; Becezers; Bedrezers
Rēvijas ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
Ārmaņu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 1,5 ha
Slapes ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2 ha; Slopes ezers
Ižezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2,4 ha; Išezers; Ežezers
Rēķu ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 3 ha
Patkules ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība — 2,8 ha
Lielais Rāvijs ezers Madonas novada Sarkaņu un Aronas pagastā, platība — 3 ha; Lielais Rāvas ezers; Lielais Rāves ezers; Lielais Ravijas ezers
Bļodonis ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers
Priednieku ezers ezers Madonas novada Sausnējas pagastā, platība — \~1 ha
Avošiņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
Asmenītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, platība - 17 ha; Asmenīša ezers; Asmeņa ezers, Asmeņu ezers
Līmenītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - \~1 ha
Griežmaņu ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha
Maulītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Maulejas ezers
Červītes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 1 ha
Kūsītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers
Laipītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers
Jaunēlītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2 ha
Linezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers
Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers
Dēlītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 1,5 ha; Dēliņu ezers
Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis
Aklītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Aizkalnes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha
Kūrītis ezers Madonas pagasta Lazdonas pagastā, platība - <1 ha
Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers
Beras ezers ezers Malaizijā, Pahanas štata dienvidrietumu daļā
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers
Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka
Mazais Kumpinišķu ezers ezers Medumu pagastā, platība — 3,6 ha; Kampanišķu ezers; Mazais Kampanišķu ezers
Acīte ezers Murmastienes pagastā, platība mazāka par 1 ha; Mazais Murmasts
Lašu ezers ezers Ogres novada Madlienas pagastā, platība — 1 ha
Andriksona ezers ezers Ogres novada Madlienas pagastā, platība 1 ha
Pumpu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - <1 ha
Lielais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība - 0,6 ha
Bišņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība – <1 ha; Bīšņu ezers
Jakstu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — <1 ha
Mazais Vaukšu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 0,4 ha
Plakaņu ezers ezers Ogres novada Mazozolu pagastā, platība — 1,9 ha; Plākaņu ezers
Mestraudzes dzelve ezers Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, platība - 10,3 ha; Mazstraudzes ezers; Mazstraudes ezers; Mazstrandzes ezers; Mestraudzes ezers
Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
Škirpānu ezers ezers Pildas pagastā, platība — 16,7 ha; Mazkurmju ezers; Mazkurmju-Šķirpānu ezers
Mamrijs ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu
Ņegocins ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha
Ožišs ezers Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē
Mazais Dūbuļs ezers Preiļu novada Aglonas pagastā, platība — 5,7 ha; Mazais Dubuļka ezers; Mazais Dubuļkas ezers
Baibas ezers ezers Preiļu novada Rušonas pagasta ziemeļu daļā, platība - 1,6 ha; Madžutiņš
Mazmuižnieku ezers ezers Raiskuma pagastā, platība - 2,8 ha; Mazmuižas ezers
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers
Lubāniņš ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers
Līdaciņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,7 ha
Šķērzlateņa ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,7 ha
Šaudiņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 5,4 ha
Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers
Maltas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 4,5 ha
Griščatu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 5,1 ha
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers
Mazazars ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers
Iugulovs ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers
Mazezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,4 ha; Mazezersiņš
Oulujervi ezers Somijas centrā 123 m vjl., platība - 88700 ha, lielākais dziļums - 38 m, Manamansalas sala un šaurums dala ezeru 3 daļās
Mazsunākstes ezers ezers Sunākstes pagastā, platība — 13,2 ha, garums — \~550 m, lielākais platums — \~350 m; Mazsūnākstes ezers
Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; Maizes ezers
Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers
Mačula ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 9,4 ha; Māčuļu ezers; Malčulas ezers; Malčūlas ezers
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
Burtnieks ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers
Talsu ezers ezers Talsu pilsētā, 64 m vjl., platība – 3,6 ha, garums – \~360 m, lielākais platums – \~120 m; Martinelli ezers
Šūmaņu ezers ezers Teiču purva rietumu daļā (Kurtavas purvā), Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,4 km
Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers
Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers
Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers
Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers
Makšķerezers ezers Ventspils novada Ances pagastā; platība - 12 ha; Makšķeru ezers
Maziere ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers
Mazezers ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers
Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m
Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
Mazums ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers
Govenis ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers
Graustiņš ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers
Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers
Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers
Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
Sezēris ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers
Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
Kāla ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers
Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
Liezēris ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers
Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
Fortguro Fderika - pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums
Idžila Fderika - pilsēta Mauritānijas rietumos
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme
Fianarancua Fianaranco - pilsēta Madagaskarā
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju
Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms
intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
IBM firma "International Business Machines, Inc."
sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros
doki firmas _Doc Martens_ ražoti apavi
datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem
mikroprocesoru saime "Motorola 68000" firmas _Motorola_ 32 bitu mikroprocesoru saime, ko izmanto _Macintosh_ saimes personālajos datoros un daudzās darbstacijās
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss
Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas")
Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
Djo Fonu un dahomeju (Togo) mitoloģijā - dieva Mavu-Lizas dēls
Fordefransa Fortdefransa - pilsēta Mazajās Antiļu salās
Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena
Senbartelmī Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, platība - 21 kvadrātkilometrs, 7400 iedzīvotāju (2010. g.)
Reinjona Francijas aizjūras reģions Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, lielākā sala Maskarēnu salu grupā, 800 km uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 2512 kvadrātkilometru, 827000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Sendenī, administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi
ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā
Parīze Francijas Republikas galvaspilsēta (franču valodā "Paris"), atrodas pie Marnas un Uāzas ietekas Sēnā, 2243800 iedzīvotāju (2010. g.)
Ampērs Franču fiziķis un matemātiķis (Andrē Marī Ampērs, "Andre-Marie Ampere", 1775.-1836. g.), viens no elektrodinamikas pamatlicējiem
Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis
Equus october gadskārtējais zirga upuris oktobrī Marsa laukumā Senajā Romā
taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs gaisa reaktīvais dzinējs bez kompresora, kurā gaisa saspiešana notiek ar ieejošās plūsmas kinētisko enerģiju; lieto lidojumiem ar lielu virsskaņas ātrumu (virs Maha skaitļa 1,5–2)
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags
makarovcieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji
makarovkieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Makarovka" iedzīvotāji
maltastrūpieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maltastrūpi" iedzīvotāji
marinskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Marinski" iedzīvotāji
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši
Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
vaboļbērni gamazīnērču kohortas dzimta ("Macrochelidae"), ovālas vai olveidīgas ērces, ķermeņa garums - 0,3-3 mm, pārvietojas ar lidojušiem kukaiņiem, kam tās pieķērušās, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 13 sugas
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
zemskaņas ātrums gāzes plūsmas ātrums, kas ir mazāks par skaņas ātrumu (Maha skaitlis mazāks par 1)
Gerasimowo Gerasimavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Makašēnu pagastā
Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe
pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Mammillaria microthele glītās mamilārijas ("Mammillaria formos") nosaukuma sinonīms
GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System")
Geistershof Grašu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grašu pagastā
murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos
Kohlhausen Gravas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts
Mateli Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski
Lihas grēda grēda Gruzijā, savieno Lielo un Mazo Kaukāzu un atdala Kolhīdas zemieni no Kūras ieplakas, garums — \~50 km, augstums — līdz 1926 m; Surami grēda
Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi
Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga
Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju
Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu
Arejs grieķu mitoloģijā - kara dievs, kam raksturīga ļaunprātība un nodevība, tas pats, kas romiešu mitoloģijā - Marss; Aress
Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā
Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls
Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību
Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu
Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā
Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
Grossdohn Grostonas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Grostonas pagastā
Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.)
gugatns Gugatnis ("Machetes pugnax")
Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants
mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji
Gulbern Gulberes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū
markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā
represīvā tolerance H. Markūzes radīts termins, kas nozīmē, ka valdošās aprindas atzīst citādi domājošos, lai varētu iekļaut tos sabiedrībā un tādējādi neitralizēt
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem
Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
mansoneloze Helmintoze, kuras ierosinātājs ir "Mansonella ozzardi"
HM Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas divburtu kods
HMD Hērda Sala un Makdonalda Salas, teritorijas trīsburtu kods
kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus")
Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja
Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks
Dvāraka hindu mitoloģijā - jādavu (Krišnas dzimtas) galvaspilsēta, ko pēc Krišnas pavēles radīja vienā naktī, kad viņš bija nolēmis atstāt Mathuru, iepriekšējo galvaspilsētu; septiņas dienas pēc Krišnas bojāejas šo pilsētu aprija okeāns
Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko
Vasudeva hindu mitoloģijā - Krišnas tēvs un Kuntī, pāndavu mātes brālis, eposa "Mahābhārata" varonis
Kansa Hindu mitoloģijā - ļaunais Mathuras valdnieks, Krišnas ienaidnieks
Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne
Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
kauravi Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - Kuru pēcteči, valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, dēmonu asuru iemiesojums, pāndavu brālēni un pretinieki
Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva
Judhišthira Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - vecākais no brāļiem pāndaviem, valdnieka sievas Kuntī un dieva Brahmas dēls
divāli Hinduistu gaismas svētki, kas iezīmē Rāmas pārnākšanu no trimdas un viņa atkalapvienošanos ar Sītu, par ko tiek stāstīts Mahābhāratā
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā
valoda HTML hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language")
HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language") informācijas izvietošanai internetā
Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
M. A. humanitāro zinātņu maģistrs (angļu "Master of Arts")
Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē
frīģiešu valoda ide valodu saimes valoda, lietota Mazāzijā, saglabājušies tikai atsevišķi uzraksti (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.)
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka
Purmuižas purvs Idus purvs Mazsalacas novadā
Magnolia obovata iebaltās magnolijas "Magnolia hypoleuca" nosaukuma sinonīms
galda izdevniecības sistēma iekārtu un grafikas programu komplekss (piemēram, _Page Maker_, _QuarkXpress_, _Illustrator_, _Freehand_, _Photoshop_) pirmsdrukas procesu veikšanai – salikšanai, rediģēšanai un maketēšanai
OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)")
Krīdenera dambis iela Rīgā, Maskavas priekšpilsētas apkaimē
Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
Arābijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Arābijas-Indijas, Marija un Maldivu grēdu un Indostanas pussalu, garums — \~2500 km, platums — līdz 1500 km, dziļums — \~4500 m, lielākais — 5875 m, gultnē globigerīnu dūņas
Austrummarianas lielieplaka ieplaka Klusā okeāna rietumu daļā, uz austrumiem no Mariannas salām, dziļums līdz 6771 m
Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km
kunktators Iesauka, ko romieši bija devuši karavadonim un diktatoram Kvintam Fabijam Maksimam (miris 203. g. pr. m. ē.) otrā pūniešu kara laikā (218.- 202. g. pr. m. ē.) par viņa ārkārtīgi piesardzīgo un nedrošo rīcību karā ar Hanibalu
nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu
Batmana ils Turcijas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mušas, Bitlisas, Siirtas, Mardinas un Dijarbakiras ilu
Balikesira ils Turcijas rietumos, robežojas ar Čanakales, Bursas, Kitahjas, Manisas un Izmiras ilu, rietumos apskalo Egejas jūra, ziemeļos - Marmora jūra
maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji
marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji
Ilziņa Ilzīte, Marinzejas ezera pieteka
Elneta Iļeta - upe Krievijā, Marijelas Republikā, tās nosaukums mariešu valodā
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera
Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu
Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone
Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
Befutakas līcis Indijas okeāna līcis Madagaskarā, salas ziemeļu gala rietumu piekrastē
Indija Indijas Republika - valsts Āzijas dienvidos, platība - 3166741 kvadrātkilometrs, 1156898000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Deli, administratīvais iedalījums - 28 štati un 7 teritorijas, robežojas ar Pakistānu, Ķīnu, Nepālu, Butānu, Mjanmu un Bangladešu, apskalo Indijas okeāna Bengālijas līcis, Polka šaurums, Mannāras līcis, Lakšadvīpu un Arābijas jūra
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā
hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija
Malakas pussala Indoķīnas pussalas dienvidu daļa (angļu val. “Malacca”), garums — 1500 km, augstums — līdz 2190 m
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
Ačeha Indonēzijas Republikas province (_Aceh Darussalam, Nanggroe_) ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 57366 km^2^, 3930900 iedzīvotāju (2000. g.), atrodas Sumatras salas ziemeļu galā, robežojas ar Ziemeļsumatras provinci, apskalo Indijas okeāns un Malakas šaurums
Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
ISM Informācijas sistēmu vadība (angļu "Information Systems Management"; WHO ISM)
Ingušija Ingušijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Magasa, platība - 3600 kvadrātkilometru, 508000 iedzīvotāju (2009.)
kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda
Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem
standarts MIME interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi (angļu "Multipurpose Internet Mail Extensions")
Poseima Īpaša ES izvēles programma, ņemot vērā Madeiras un Azoru salu nomaļo atrašanos okeānā
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu
Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu
Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū
Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans
Iskandars Irāņu mitoloģijā - un eposā Maķedonijas Aleksandrs, kas attēlots, kā iekarotājs, uzurpators, kurš iznīcina irāņu svētumu - Avestu
Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets
Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās
Hirschenhof Iršu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Iršu pagastā
Mananans Īru jūras dievs, kurš atbilst velsiešu Manvidanam, tas drāžas pa viļņiem, piešķir nemirstību citiem dieviem, un viņam pieder maģiskas bruņas un maģisks zobens
Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem"
Marjama Islāma mitoloģijā - Īsas māte, atbilst Bībeles Marijai
Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā
Voskresenska Istra - pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, tās nosaukums līdz 1930. g.
sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums
aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums
Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province (_Provincia di Áscoli Piceno_), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās
Ankonas province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Ancona"), atrodas valsts centrālajā daļā, austrumos apskalo Adrijas jūra, platība — 1940 kvadrātkilometru, 482900 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās
Fermo province Itālijas Markes reģiona province ("Provincia di Fermo"), platība — 784 kvadrātkilometri, 177600 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 40 komūnās
Pezāro un Urbīno Itālijas province (“Provincia di Pesaro e Urbino”), Markes reģionā, platība — 2564 kvadrātkilometri, 364900 iedzīvotāju (2012. g.)
centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos
epiornisveidīgie Izmirusi plakankrūšu putnu kārta ("Aepyornithiformes"), ļoti lieli nelidojoši putni, kas līdz 17.-18. gs. dzīvoja Madagaskarā; epiorniss
Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas
marsieši Iztēlē radīti Marsa iedzīvotāji
Mozī Suveizdi Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" nosaukums latgaliski
Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski
Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas
Straupes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Lielstraupes un Mazstraupes pagasta teritoriju
Ilzeskalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver daļu pirmskara Makašēnu un Bērzgales pagasta teritorijas, nelielu daļu - bijušā Dricēnu pagasta
Feimaņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielas platības no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
Indrānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Lubānas pagasta teritorijā un pievienota daļa no bijušā Meirānu pagasta, bet daļa no bijušā Lubānas pagasta pievienota tagadējam Madonas novada Ošupes pagastam
Griškānu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Rēznas un Makašēnu pagasta teritorijā
Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
Sērjana Jana Majena salas dienvidrietumu daļa
Nūrjana Jana Majena salas ziemeļaustrumu daļa
mazda Japānas autobūves korporācijā "Mazda Motor Corporation" ražota vieglā automašīna
jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim
Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece
Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
Pervomajka Jaunās Forštates mikrorajons Daugavpilī, ko PSRS laikā sauca par 1. Maija rajonu
Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi")
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
mariņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mariņas" iedzīvotāji
Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā
mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē
mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji
mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji
Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
Dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta
hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis)
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts
Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas
Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē
Argjēnas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Mauritānijas piekrastē (_Arguin, Baie d’_)
Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
Asida līcis jūras līcis Filipīnās (_Asid Gulf_), Bikolas reģiona dienvidu daļā, Masbates salas dienvidos
Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
Aru līcis jūras līcis Indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
Linhes līcis jūras līcis Lielbritānijā, Skotijas rietumos, iepretim Mallas salai, Kaledonijas kanāla dienvidrietumu gals
Ampasindavas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Ampasindava, Helodranon’_), Ancirananas provinces rietumos, Mozambikas šauruma ziemeļaustrumos
Antungilas līcis jūras līcis Madagaskarā (_Antongila, Helodranon’_), Tomasinas provinces ziemeļaustrumos
Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē
Alkudijas līcis jūras līcis Spānijā (_d’Alcúdia, Badia_), Vidusjūras Maļorkas salas ziemeļaustrumu daļā
Paitanas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumos, Malaizijas teritorija
Labukas līcis jūras līcis Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
Maduras šaurums jūras šaurums Bali jūras rietumos, starp Maduras salu ziemeļos un Javas salu dienvidrietumos un dienvidos, Indonēzijas teritorija
Buriasas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara rietumos, atdala Buriasas salu, savieno Ragaja līci ar Tikao un Masbates šaurumu
Hintololo šaurums jūras šaurums Filipīnās, Rietumu Visajas reģionā, starp Masbates un Panajas salu, savieno Sibujanas un Visaju jūru
Mompolas šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Marindukes salu un Lusonas salas dienvidu daļu
Masbates šaurums jūras šaurums Filipīnu arhipelāgā, atdala Masbates un Tikao salu, savieno Sibujanas un Samaras jūru
Mozambikas šaurums jūras šaurums Indijas okeānā (angļu val. “Mozambique Channel”), starp Madagaskaras salu un Āfriku, garums — \~1670 km, platums — 422-1250 km, dziļums — līdz 4250 m, plūdmaiņas — līdz 5 m
Baraveli šaurums jūras šaurums Indijas okeāna Maldīvu salās, starp Nūnu un Lavijani jeb Miladunmardulu un Fādiporlu salām
Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
Alalākeiki šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_‘Alalākeiki Channel_), ASV, Havaju salās, starp Maui un Kahoolave salu
Alenuihāhā šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Alenuihāhā Channel_), Havaju salās, starp Maui un Havajas salu, ASV teritorija
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
Benkalisas šaurums jūras šaurums Malakas šauruma dienvidrietumu daļā, starp Sumatras un Benkalisas salu
Ekvatoriālais šaurums jūras šaurums Maldīvijas dienvidos, starp Medudekunu (Huvadu) un Dekunu (Fuamulaku) atolu
Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu
Ariadū šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Ariadhoo Kandu_), starp Ari un Ziemeļu Nilandū atolu
Aloras šaurums jūras šaurums Mazajās Zunda salās (_Alor, Selat_), atdala Aloras salas no Soloras salām un savieno Savu jūru ar Bandas jūru
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m
Balabakas šaurums jūras šaurums starp Malaiziju un Filipīnām, dienvidos no Balabakas salas, savieno Sulu un Dienvidķīnas jūru
Singapūras šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Singapūras salu ziemeļos un Riavu arhipelāgu dienvidos savieno Malakas šaurumu ar Natunas jūru, garums — 114 km, platums — 12-37 km, dziļums — līdz 60 m
Malakas šaurums jūras šaurums starp Malakas pussalu un Sumatras salu (angļu val. “Strait of Malacca”), savieno Andamanu un Natunas jūru, garums — 937 km, platums — 15-464 km, dziļums — līdz 1514 m
Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
Āvdešas šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (_Għawdex, II-Fliegu ta'_), Maltas arhipelāgā, starp Āvdešas un Kemmunas salu
Belantaina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salās, starp Broka un Makenzi Kinga salām ziemeļaustrumos un Prinča Patrika salu dienvidrietumos
Belobrova šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Severnajas Zemļas (Imperatora Nikolaja II Zemes) ziemeļrietumu daļā, starp Komsomoļeca (Sv. Marijas salu) un Šmita salu
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology")
Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji
Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga
Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums
Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms
Borneo Kalimantāna - lielākā sala Malajas arhipelāgā
Hoga rags Kalimantānas (Borneo) salas galējais austrumu punkts, Sulu jūras dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Madonas novada Ļaudona pagastā uz Svētupes, platība - 6,6 ha
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Kalna Kalna Spridzēnu dzirnavezers - atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - <1 ha
ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
Bahmangarha kalna virsotne Indijā, Madhjas Pradēšas štata austrumu daļā, augstums - 1127 m
Ankufa kalna virsotne Madagaskarā, uz Mahadzangas un Tomasinas provinces robežas, augstums - 1304 m
Beišaņs kalnājs Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala austrumos (augstākā virsotne - 1610 m (Kiziltaks)) un Gaņsu provinces ziemeļrietumos (augstākā virsotne - 2584 m (Madzunšaņs))
Jura kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni
Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
Ričardsona kalni kalni Kanādā ("Richardson Mountains"), Kordiljeros, starp Porkjupainas un Makenzi upi, garums - 300 km, augstums - līdz 1981 m, tundra
Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols)
Rietumu Sjerramadre kalni Kordiljeros ("Sierra Madre Occidental"), Meksikas kalnienes rietumu malā, Meksikā, garums — 1300 km, platums — 80-200 km, augstums 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3150 m
Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m
Austrumu Sjerramadre kalni Kordiljeros, Meksikas kalnienes austrumu malā, Meksikā (angļu val. _Sierra Madre Orientals_), garums - >1200 km, vidējais augstums - 2150 m, augstākā virsotne - Penjanevadas kalns - 4054 m
Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns)
Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
Bemaraha kalniene Madagaskaras rietumos, Mahadzangas provinces dienvidrietumos un Tuliaras provinces ziemeļu daļā
Aira plato kalniene Nigērā (_Aïr, Massif de_), Agadesas reģionā, augstākās virsotnes - Bagzanes kalns (2022 m) un Grebuns (2012 m)
Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m
Augškolimas kalniene kalniene ziemeļaustrumu Sibīrijā, Krievijas Magadanas apgabalā, augstums - 1300-2000 m
Priekšāzijas kalnienes kalnieņu grupa Rietumāzijā, ietver Mazāzijas, Armēnijas un Irānas kalnieni, platība — >3500000 kvadrātkilometru
Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem
Baltiņu kalns kalns Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, grēdveida paugurs, garums - 1,3 km, platums - līdz 250 m, centrālajā daļā absolūtais augstums - 147 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m
Avaluāra kalns kalns Francijā (_Avaloirs, Mont des_), Luāras reģiona Majennas departamenta ziemeļos
Vadzoles kalns kalns Madonas novada Lazdonas pagastā, absolūtais augstums - 175,0 m vjl., maksimālais relatīvais augstums - \~30 m
Valgacu kalns kalns Madonas novada Mārcienas pagastā, ir 2,5 km garas un līdz 420 m platas paugurgrēdas virsotne, absolūtais augstums — 163,9 m vjl., paceļas 42 m virs blakus esošās Rankas ezera ieplakas
Spirukalns kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns
Dzērves kalns kalns Madonas-Trepes vaļņa ziemeļu daļā, Madonas novada Lazdonas pagastā, vaļņveida formas paugurs ar osveidīgu virsu, absolūtais augstums — 171 m vjl., relatīvais augstums — 45 m, stāvas nogāzes
Benums kalns Malizijā, Pahanas štata rietumu daļā, augstums - 2107 m
Ida kalns Mazāzijas ziemeļrietumos, 1770 m vjl., tagadējais nosaukums Kaz Dagi, uz ziemeļrietumiem no šī kalna atradās Troja
Zvanu kalns kalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, absolūtais augstums — 205 m vjl., relatīvais augstums — līdz 60 m
Jēkabkalns kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m
Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers
Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns
Klētskalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m
Augstumkalns kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota
Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m
Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m
Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām
Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni
Sauleskalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m
Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži
Vidusatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu rietumos, Marokas centrālajā daļā
Antiatlass kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos (_Anti-Atlas_), Marokā, augstums - līdz 2531 m
Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi
Makdonela grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē (angļu val. "MacDonell Ranges"), garums - 400 km, vidējais augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - 1510 m
Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu
Baraili grēda kalnu grēda Indijā, Asamas, Nāgālendas un Manipuras štatā, augstākā virsotne - 2080 m
Bastari kalnu grēda Indijā, Čhatīsgarhas un Mahārāštras štatā, augstums - līdz 938 m
Bālāghāta grēda kalnu grēda Indijā, Mahārāštras štatā, augstums - līdz 667 m
Vindhjas grēda kalnu grēda Indostānas pussalas ziemeļu daļā, starp Narbadas upi un Malvas plato, Indijā, garums - \~1000 km, augstums - līdz 881 m (Singarčori kalns), lava, smilšakmeņi, kvarcīti
Apuānes Alpi kalnu grēda Itālijā (_Alpi Apuane_), Masas-Karrāras reģionā
Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m
Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m
Aļaskas grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas pussalas dienvidos, garums — \~1000 km, augstākā virsotne — Makinlija kalns — 6193 m vjl.
Andžingiča kalnu grēda Madagaskarā (_Andringitra_), Fianaranco provincē, augstākā virsotne - 2658 m (Bubi)
Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m
Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m
Austrumu grēda kalnu grēda Malaizijā (_Timur, Banjaran_), Malakas pusssalas austrumos, Kelantanas, Terenganu un Pahanas štatā, augstākā virsotne - Gagau (1376 m)
Manghistau kalnu grēda Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - 130 km, augstums - līdz 556 m (_Besčoki_), smilšakmeņi, kaļķakmeņi, mergeļi, māli un smiltis
Augstais Atlass kalnu grēda Marokā (_Haut Atlas_), Atlasa rietumos, garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m
Asāba kalnu grēda Mauritānijā (_El ’Açâba_), Asābas un Gidimakas vilājā
Afolle kalnu grēda Mauritānijas dienvidos (_Affollé, Massif de l’_), Asābas un Rietumhodas vilājā
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas
Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags)
Pīrpandžāla grēda kalnu grēda Mazo Himalaju rietumu daļā ("Pīr Panjāl Range"), Indijas ziemeļrietumos, garums - \~450 km, augstums - līdz 5130 m, no Lielajiem Himalajiem atdala Kašmiras ieleja
Arakanas grēda kalnu grēda Mjanmā (Birmā) (_Rakhine Yoma_), Arakanas, Magves, Pegu un Iravadi provincē, augstākā virsotne - 1390 m
Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m)
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m
Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži
Afafi kalni kalnu grupa Sahārā (_Afafi, Massif d’_), Čadas ziemeļrietumos un Nigēras ziemeļaustrumos
Geigela Kalnu klimatiskais kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, Ahsu aizā - >1600 m vjl.
Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta
Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile)
Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
Bānī kalni kalnu masīvs Marokā, Gilmīma-Smāra un Sūsa-Māsa-Draa reģionā, augstākā virsotne - 1635 m (Fum Zgīda)
Adrārs kalnu masīvs Mauritānijā (_Adrar, Dhar_), Adrāra vilājā, augstākā virsotne 620 m vjl.
Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā
Tamerlana vārti kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums — 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškentas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Korjaku kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Kamčatkas un Magadanas apgabalā), garums - 800 km, platums - līdz 270 km, augstākā virsotne - 2562 m
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas
Austrumtaurs kalnu sistēma Turcijas austrumos (_Doğu Toroslar_), no Malatajas ila līdz Vana ezeram
Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
Analaveluna kalnu virsotne Madagaskarā (_Analavelona_), Tuliaras provincē, augstums - 1348 m
Batu kalnu virsotne Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Sarvakas štatā, augstums - 2012 m
Ait Kaiss kalnu virsotne Marokā (_Aït Kaïs, Koudia_), Vidusatlasa kalnu grēdā, Fēsa-Būlmana reģionā
Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.)
Kalupa Kalupa ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Kalupes Kalupes ezeri - Lielais un Mazais Kalupes ezers Rožkalnu un Kalupes pagastā
Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants
Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
Kampanišķu Kampanišķu ezers - Mazais Kumpinišku ezers Medumu pagastā
Kampobello Kampobello di Madžāra - pilsēta Itālijā ("Campobello di Mazara"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kampoči Kampoči II ezers - Mazais Kumpotis Medumu pagastā
Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis
Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV
prēriju provinces Kanādas provinces: Alberta, Manitoba un Seskečivena
Maltas-Rēzeknes kanāls kanāls, kas novada Maltas ūdeņus uz Rēzeknes upi Nagļu pagastā
diedzenieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Diegi" iedzīvotāji
sātnieki Kandavas novada Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Sāti" iedzīvotāji
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
Kaņepēnu Kaņepēnu ezers - atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 60,4 ha, iztek Savīte; Kaņepēns; Savītes ezers
Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
Bellona Kara dieviete seno romiešu mitoloģijā, Marsa sieva (varianti: zīdītāja, māsa)
Vējpuses salas Karību salas, Mazo Antiļu ziemeļaustrumu daļa
CMI karjeras brieduma aptauja (angļu "Career Maturity Inventory")
Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Neu-Geistershof Kārklu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā
Ancani Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ancāni" nosaukuma variants
bozavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozava" iedzīvotāji
Bozauka Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" bijušais nosaukums
Drikaškas Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukuma variants
Drikaškys Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Drikaški" nosaukums latgaliski
grebņavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņava" iedzīvotāji
grebņevieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņeva" iedzīvotāji
ierubinieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ierubiņa" (tagad - "Īrubiene") iedzīvotāji
Jieči Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jēči" nosaukuma variants
Kuorsovys staceja Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas “Kārsavas stacija” nosaukums latgaliski
kaskānieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" iedzīvotāji
ļurbavieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji
ļurbovieši Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļurbava" iedzīvotāji
Skuobulīne Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukums latgaliski
Morāvijas karsts karsta rajons Čehijā, uz ziemeļiem no Brno, aizņem 22x6 km teritoriju Drahanu augstienē, starp Punkvas un Ržičkas upi (abas daļēji pazemē), ziemeļu daļā Macohas bezdibenis (138 m), vairākus km garā Sloupas-Šošūvkas alu sistēma, pazemes ezeri
Kerstenbehm Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Dār el Beida Kasablanka - pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā")
dižais kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Macracanthorhynchus hirudinaceus")
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai
sveicināta katoļu lūgšana "Ave Maria"
asumpcionisti Katoļu Marijas debessbraukšanas kongregācija Francijā un Mazāzijā
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija
kapucietis Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni
Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis
Kursas Staburags Kauķa kalns Kandavas novada Matkules pagastā
Imulas Staburags Kauķa kalns Tukuma novada Matkules pagastā
markse Kaula smadzenes (vācu "das Mark")
Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
fadi kaut kas, ko nedrīkst darīt, kas ir aizliegts, tabu Madagaskaras reliģijā
Kazarmu Kazarmu upe - Malduguņu orga, Sakas pieteka
Kažava Kaževa, Malmutas pieteka
Kažavka Kaževa, Malmutas pieteka
Kažauka Kaževa, Malmutes pieteka
Pačamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā ("māte zeme") - viena no galvenajām dievībām, no kuras radušies visi cilvēki; Mama Pača
Kembridža Keimbridža (ASV, Masačūsetsā)
Karstenbeen Kerstenbehm, Kārzdabas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Kitoja Kitojas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Kitojas, Urikas, Onotas un Malaja Belajas ūdensšķirtnē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~180 km, augstums - līdz 3215 m
Kiuriņa Kiuriņa ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kiuriņu Kiuriņu ezers - Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Kivleņi Kivleņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1 ha
Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
Lielā Klīversala Klīversalas nosaukums 18.-19. gs., kad tā saplūda ar Mazo Klīversalu un Kārķu salu
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu
Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m
tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas
Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m
Magnolia praecocissima kobus magnolijas "Magnolia kobus" nosaukuma sinonīms
Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
Gidans Kolimas kalniene Krievijā, Magadanas apgabalā
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.)
maģiernieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Maģiere" iedzīvotāji
maģirvnieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" (agrāk - "Maģirve") iedzīvotāji
Maģiere Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums
Maģirve Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" bijušais nosaukums
Irē Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" nosaukuma variants lībiski
mazirbenieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji
mazirbnieki Kolkas un Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Mazirbe" iedzīvotāji
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5
Mateli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mateļi" nosaukums latgaliski
Mozī Grybuli Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gribuļi" nosaukums latgaliski
magnusovieši Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Magnusova" iedzīvotāji
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas
Barkkenedas rifs koraļļu atols Dienvidķīnas jūrā, Vjetnamas, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; Thujenķaja
Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē
Anemvanota koraļļu sala Klusā okeāna Māršala salās, Madžuro atolā
Ari koraļļu sala Maldīvu salās (_Ari_), Alifalias un Alifdālas atolā
Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns)
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
Kotabara Kota Baharu - pilsēta Malaizijā
Kinabalu Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, Sabahas štata administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
Džeseltona Kota Kinabalu - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns
Grumuži Kozupe, Maltas pieteka
Kazesupe Kozupe, Maltas pieteka
Kazupe Kozupe, Maltas pieteka
Kosupe Kozupe, Maltas pieteka
Kozubka Kozupe, Maltas pieteka
krainzia Krainzia guelzowiana - Gelzova mamilārijas ("Mammillaria guelzowiana") nosaukuma sinonīms
krainzia Krainzia longiflora - garziedu mamilārijas ("Mammillaria longiflora") nosaukuma sinonīms
Bālā Lapsa krāpnieks un kultūrvaronis Mali dogonu mitoloģijā
Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants
Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
matejieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Mateji" iedzīvotāji
Geņgereiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Mazie Gengeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukuma variants
Mozī Geņgeri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Ģeņģeri" nosaukums latgaliski
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants
Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski
Mozī Murāni Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Murāni" nosaukums latgaliski
Ondzuleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants
Ondzuleits Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Onzuļi" nosaukuma variants
Mazie Ondzuļi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukuma variants
Mozī Ondzuli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Onzuļi” nosaukums latgaliski
Mazie Stiuraiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukuma variants
Mozī Styuraini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" nosaukums latgaliski
Cjukiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Stivriņi" otrs nosaukums
Lābiņi Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Suveizdi" otrs nosaukums
Mazie Šķipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukuma variants
Mozī Škipuri Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" nosaukums latgaliski
Piņciriškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Škipori" otrs nosaukums
Trūleiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukuma variants
Mozī Trūli Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trūļi" nosaukums latgaliski
Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants
matuliškieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matuliški" iedzīvotāji
Matuliški Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Matulišķi" nosaukuma variants
Mozī Unguri Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Unguri" nosaukums latgaliski
Mozī Zīmaiži Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zīmaiži" nosaukums latgaliski
Mozī Apali Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Apaļi" nosaukums latgaliski
Mozī Katriniški Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Katriniški" nosaukums latgaliski
Makni Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Makņi" nosaukums latgaliski
marcieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji
markieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Marki" iedzīvotāji
Maišeli Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Maišeļi" nosaukums latgaliski
Mozuo Andynova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Andinova" nosaukums latgaliski
Mozī Andžāni Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Andžāni" nosaukuma variants
Mazie Joniki Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants
Mozī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski
Malnī Juoneiši Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Malajoniki" nosaukuma variants latgaliski
Mozī Muļki Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Muļķi” nosaukums latgaliski
Mazie Kuseņi Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukuma variants
Mozī Kuseni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kusiņi” nosaukums latgaliski
CMYK Krāsu sistēma, kas sastāv no četrām krāsām: C - (Cyan) zila, M - (Magenta) sarkanā jeb fuksīna, Y - (Yellow) dzeltena, K - (black) melnā; ciānfuksīndzeltenmelnā krāsu sistēma
Grawendahl Kraukļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kraukļu pagastā
Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā)
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku
Ļipeckas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, uz dienvidiem no Maskavas, platība — 24100 kvadrātkilometru, 1163000 iedzīvotāju (2009.)
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā
Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu
zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda
Belinshauzena Krievijas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā, Maksvela līča piekrastē
sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
Svētceļnieku tēvi kristiešu puritāņu grupa, kas 1620. gadā pameta Angliju un devās uz Ameriku, kur Plimutā (Masačūsetas štatā) nodibināja koloniju
Joahims un Anna kristietībā jaunavas Marijas — Jēzus Kristus mātes vecāki
Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules
Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte
Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs
Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
Krustkalni Krustkalnu dabas rezervāts Madonas novadā
abriēta Krustziežu dzimtas augs ("Abrieta") ar violetiem vai rozā ziediem, kas sakopoti ziedkopās, savvzaļā izplatīts Mazāzijā un Balkānos, citviet Eiropā audzē kā dekoratīvu augu
krambe Krustziežu dzimtas ģints ("Crambe"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, Kanāriju salās un Madagaskarā arī puskrūmi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - jūrmalas krambe
ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
matiola Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), dekoratīvs lakstaugs vai puskrūms ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros
lefkoja Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem
obrēta Krustziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Aubrieta"), apmēram 12 sugas, selekcionētas vairāk nekā 40 šķirnes, savvaļā Balkānos un Mazāzijā, Latvijā audzē gk. vienu selekcionētu šķirni ar tumši violetiem ziediem
Kualatrengana Kuala Terenganu, pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu")
Kučinga Kučina, pilsēta Malaizijā
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km
Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā
Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā
Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija
Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā
Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija
Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm
Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km
Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle
Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā
Engelhardshof Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
Kujen Kujas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
mazīvandnieki Kuldīgas novada Īvandes pagasta apdzīvotās vietas "Mazīvande" iedzīvotāji
mazredenieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji
mazrendnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Mazrenda" iedzīvotāji
marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji
Kulikora Kulikoro, pilsēta Mali Republikā ("Koulikoro")
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji
Kumadiņa Kumadas augšteces nosaukums Līgatnes pagastā; Mazā Kumada
maura kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria discoides", arī "Matricaria matricarioides")
nesmaržīgā kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria perforata", arī "Matricaria inodora")
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis
kumelnīca Kumelīte ("Matricaria")
cilvēkkumelītes Kumelītes ("Matricaria")
kumele Kumelītes ("Matricaria")
kumelene Kumelītes ("Matricaria")
kumelenes Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņas Kumelītes ("Matricaria")
kumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
kumelis Kumelītes ("Matricaria")
kumelišes Kumelītes ("Matricaria")
kumelīši Kumelītes ("Matricaria")
kumelīštēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeļnīcas Kumelītes ("Matricaria")
kumelnīce Kumelītes ("Matricaria")
kumeļtēja Kumelītes ("Matricaria")
kumeltiņi Kumelītes ("Matricaria")
kumeltīni Kumelītes ("Matricaria")
mājkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
paškumelenes Kumelītes ("Matricaria")
paškumelītes Kumelītes ("Matricaria")
ramoliņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuleņi Kumelītes ("Matricaria")
ramuņele Kumelītes ("Matricaria")
rembulīte Kumelītes ("Matricaria")
romulene Kumelītes ("Matricaria")
romuleņi Kumelītes ("Matricaria")
tējkumelīte Kumelītes ("Matricaria")
zirgkumeliņi Kumelītes ("Matricaria")
Kuorsova Kuorsovys staceja - Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukums latgaliski
Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha
Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.)
Mātra Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvota vieta ("Matre")
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins
Kušļa kalns Kuslīša kalns Madonas novada Liezēres pagastā
Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs
Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs
galati Ķeltu ciltis, kas 278. g. p. m. ē. caur Balkānu pussalu iebruka Mazāzijā un 46 gadus postīja tās rietumu daļu
Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā
Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu
Līrs Ķeltu mitoloģijā - dzimtas galva ar dievišķu izcelsmi, galvenais tēls otrajā "Mabinogiona" teikā, Branvenas, Brana Svētītā un Manavidana tēvs
Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis
Oluena Ķeltu mitoloģijā - milžu virsaiša Isbadadena meita, kas figurē "Mabinogionā" iekļautā velsiešu leģendā
Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions
beltane Ķeltu pavasara svētki, sākotnējie Maija svētki
dižķengurs Ķenguru dzimtas ģints ("Macropus"), lielākie somaiņi (masa - 23-90 kg), fitofāgi, ganās naktī, savannās, skrajos mežos un krūmājos, Austrālijā un Tasmānijā
Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo
Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
Amadalena La Madalēna - pilsēta Sardīnijas salas ziemeļos, tās nosaukums vietējā valodā
GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice")
Baja lagūna lagūna Filipīnās, Lusonas salas dienvidu daļā, dienvidaustrumos no Manilas
Bērs Lagūna Francijas dienvidu piekrastē ("Etang de Berre"), starp Ronas deltu un Marseļu, platība – 156 kvadrātkilometri, lielākais ezers Francijā, dziļums – 3–10 m
Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju
Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle
Lainuma ezers Lainums, ezers Matkules pagastā
Lambsdorfshof Lanstupes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
makrocistīdija lapiņu sēņu ģints ("Macrocystidia")
dobumsēnīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus")
vītenīte lapiņu sēņu ģints ("Marasmiellus")
augumāju zaļā laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum euphorbiae")
lielā rožu laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum rosae")
moiva Lašveidīgo kārtas salaku dzimtas ģints ("Mallotus"), neliela slaida zivs (polārajās jūrās) ar ļoti sīkām zvīņām
Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne
Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni
Aģitteātris Latviešu aģitācijas un propagandas teātris - latviešu teātris Maskavā, darbojās 1921.-1923. g., vadīja T. Amtmanis
Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa
Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata
Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi
nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām
Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
LU MII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts
LUMII Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts; LU MII
maļutkieši Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" iedzīvotāji
Strautiņi Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums
mastarīdzieši Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" iedzīvotāji
Mastareiga Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mastarīga" nosaukuma variants
Mozī Meroni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Meroni" nosaukums latgaliski
Mazdzērves Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums
Mazdzērves muiža Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzērve" bijušais nosaukums
lefkavas Lefkojas ("Mathiola")
matiolas Lefkojas ("Mathiola")
matjolas Lefkojas ("Mathiola")
matjoles Lefkojas ("Mathiola")
matjollas Lefkojas ("Mathiola")
dārza matiola lefkoju suga ("Mathiola bicornis"); divragainā matiola
vasaras lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. annua")
ziemas lefkoja lefkoju suga (Matthiola incana; var. hibernica")
Vjāsa Leģendārais senindiešu gudrais - riši, eposa "Mahābhārata" autors un vientuļnieks
Makbets leģendārs Skotijas karalis 11. gs., kas cīnījās par varu; leģendas izmantotas Šekspīra traģēdijā "Makbets"
Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā
Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
Sapra Leičupe, Maltas pieteka
Sopra Leičupe, Maltas pieteka
peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas
Skone Lēne Zviedrijā, platība - 11035 kvadrātkilometri, 1251200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Malme
Maseru Lesoto galvaspilsēta (angļu val. "Maseru"), Kaledonas kreisajā krastā 1500 m vjl., 228000 iedzīvotāju (2006. g.)
Lesoto Lesoto Karaliste - valsts Āfrikas dienvidos, anklāvs DĀR teritorijā, platība - 30355 kvadrātkilometri, 2130800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maseru, administratīvais iedalījums - 10 distriktu
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka
Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja
Ižupīte Lībes kreisā krasta pieteka Madonas novadā; Iša; Lībīte
Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā
Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
Anamarijas līcis līcis Karību jūrā (_Ana Maria, Golfo de_), Kubas dienvidu / dienvidrietumu piekrastē
Izmitas līcis līcis Marmora jūras austrumu daļā ("Izmit Körfezi"), Mazāzijas ziemeļrietumu piekrastē, Turcijā, garums — 52 km, platums pie ieejas — 6 km, dziļums — līdz 183 m
Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte
Luedern Līderes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā
adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu
A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
Barahasa lidosta Spānijā, Madrides ziemeļaustrumos
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
Salas stepe līdzenums uz dienvidiem no no Salas lejteces un Maničas upes, Krievijas Rostovas apgabalā
Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m
Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts
Nidrīte Liedes kreisā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, augštece Gulbenes novada Daukstu un Līgo pagastā, garums - 18 km, kritums - 13 m; Niedrīte
Palšas ezeri Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, ezeri Šķaunes pagastā
Spriesla Lielā un Mazā Baltezera savienojums, kura vietā izrakts Baltezera kanāls
Zeļčeva Lielā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukuma variants
Kūriņa ezeri Lielais Kiuriņš un Mazais Kiuriņš Gaigalavas pagastā
Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā
Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu
Borovinka Lielais un Mazais Borvinkas ezeri Kaplavas pagastā
Borvinka Lielais un Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Budjanka Lielais un Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā
Ludzas ezeri Lielais un Mazais Ludzas ezeri
Rāvas ezers Lielais un Mazais Rāvijs Madonas novadā
Rožu ezeri Lielais un Mazais Rožu ezeri Nītaures pagastā
Salkas ezers Lielais un Mazais Solkas ezers Rušonas pagastā
Vārnu ezers Lielais un Mazais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā
Vilku ezers Lielais un Mazais Vilku ezers Indrānu pagastā
Madeiras sala lielākā no Madeiras salām, platība — 741 kvadrātkilometrs, garums — 55 km, platums — līdz 22 km, augstums — līdz 1861 m
Alora lielākā sala Aloras salu grupā (_Alor_), Mazajās Zunda salās starp Savu jūru un Bandas jūru
Manareva Lielākā sala Gambjē salu grupā ("Mangareva"), Klusajā okeānā, Franču Polinēzijā, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 400 m
Kalimantāna Lielākā sala Malajas arhipelāgā (indon. val. "Kalimantan"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 734000 kvadrātkilometru, lielākā daļa pieder Indonēzijai (539500 kvadrātkilometru), daļa Malaizijai un Brunejai, augstums - līdz 4101 m; Borneo
Timora Lielākā sala Mazo Zunda salu grupā, Malajas arhipelāgā (angļu val. "Timor"), dienvidrietumu daļa pieder Indonēzijai, ziemeļaustrumu daļu aizņem Austrumtimoras Demokrātiskā Republika, platība - \~34000 kvadrātkilometru, garums - \~470 km, lielākais platums - \~100 km, reljefs kalnains, augstākā virsotne - 2950 m
Olande lielākā sala Olandes salu arhipelāgā, platība - 640 km^2^, visvairāk apdzīvota, šeit izvietota vienīgā pilsēta arhipelāgā - Mariehamna
Bintana Lielākā sala Riau arhipelāgā, kas atrodas Lielo Zunda salu grupā, uz dienvidiem no Malakas pussalas, Indonēzijā, platība - 1075 kvadrātkilometri
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.)
Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem
Tobas ezers lielākais ezers Indonēzijā ("Toba"), Sumatras salas Bataka plato tektoniskajā ieplakā 911 m vjl., platība - \~1300 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 529 m, kalnaina sala (Samosira, 640 kvadrātkilometru), notece pa Asahanas upi uz Malakas šaurumu
Sņardvijs Lielākais ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē 116 m vjl., platība - 113,8 kvadrātkilometri, garums - 16 km, platums - 11 km, dziļums - līdz 23,4 m, daudz salu, līčains, glaciālas izcelsmes, saistīts ar blakusezeriem
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā
Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā
Mazā Muša Lielās Mušas kreisā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Ambeļu un Biķernieku pagastā
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā (_Anguilla_), Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Angilju, Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli
Kokini Lieli Kokini - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Kokeņi Lielie Kokeņi - Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukuma variants
Essenhof Lielmuiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā
Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis
Uikas ezeri Lieluikas un Mazuikas ezers Ādažu novadā
Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto
protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" lietojumprocesu mijiedarbības protokols, ko nodrošina tādas operētājsistēmas kā "Microsoft Windows", "Macintosh System 7", "OS/2"
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai
Sebricas strauts Liezēres ezera pieteka Madonas novada Liezēres pagastā
Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda
Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km
žagatiņa Liliju dzimtas ģints ("Maianthemum"), 10-20 cm garš augs ar maziem, baltiem smaržīgiem ziediem stāvā ķekarā un sarkanām ogām, Latvijā bieži skujkoku mežos, krūmājos, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā
mandadzieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandagi" iedzīvotāji
Mandaga Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants
Mandagas Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants
Mandagi Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Mandegas" nosaukuma variants
Ahnenthal Lināju muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
Bestineica Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā
Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts
Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta
Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski
Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā
Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km
Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
Lovela Louela, pilsēta ASV, Masačūsetsas štatā
Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu
Meirānu kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, novada Aiviekstē vairāku senāk Lubāna ezerā ietecējušu upju ūdeņus, dziļums — >9 m, platums — >50 m. garums — 25 km, kritums — 2,5 m
Lubahn Lubānas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubānas pagastā
Lubaniņa ezers Lubāniņš, ezers Maltas pagastā
Lubāniņas ezers Lubāniņš, ezers Maltas pagastā
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte
Lubei Lubejas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lubejas pagastā
Mazie Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants
Mazā Pikova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Pīkova” nosaukuma variants
Mazuo Pīkova Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski
Mozī Pīkovi Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Pīkova" nosaukums latgaliski
martišāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji
martisieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji
Marciši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants
Marcišova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants
Barkani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkāni" nosaukuma variants
Bieržovka Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Beržovka" nosaukuma variants
bondarevieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bondareva" iedzīvotāji
Buozova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozova" nosaukums latgaliski
Kokori Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kokari" nosaukuma variants
Leluo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Bandarova" nosaukums latgaliski
Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski
Mozuo Bandarova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Bandarova" nosaukums latgaliski
novosilkieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Novosilki" iedzīvotāji
Orlani Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Orlāni" nosaukuma variants
Petynova Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Petinova" nosaukums latgaliski
maiglieši Ludzas novada Miglinieku pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" iedzīvotāji
Marļina Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Marļina" nosaukuma variants
Mozī Kukuli Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kukuļi” nosaukums latgaliski
Mačuļi Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mačuli" nosaukuma variants
Lielā Maļinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" bijušais nosaukums
Leluo Malinovka Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka” nosaukums latgaliski
angelus Lūgšana Romas katoļu baznīcā, kas ietver trīs "Ave Maria" un vietas no Svētajiem Rakstiem, kur minēta Marijas pasludināšana
lūku Lūku Mača - neizveicīga sieviete
marūbija Lūpziežu dzimtas ģints ("Marrubium"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
Amalienhof Lusas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Praulienas pagasta teritorijā
Ļaudiņu Ļaudiņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,3 ha
Liagrad Ļaudonas (Liagradas) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā
Anziht Ļaudonas Ancītes muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Ļaudonas pagasta teritorijā
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu
vadaji Mabi - tauta Āfrikā
Mabinogi Mabinogions
macas Maca
Madžarīno Macarīno, pilsēta Itālijā
Mateja ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā
Mateļa ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā
Mateļu ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā
Mateņu ezers Maceņš, ezers Aulejas pagastā
macropodia Macropodia macropus - rumpuču sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
Muczino Mačānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā
Mačalipatanama Mačilīpatanama, pilsēta Indijā
maciņš Mačiņš
Mačupikča Maču Pikču, senpilsēta Peru
Māčuļu ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā
Malčulas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā
Malčūlas ezers Mačula ezers Šķaunes pagastā
piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte
MG Madagaskara, valsts divburtu kods
MDG Madagaskara, valsts trīsburtu kods
Antananarivu Madagaskaras galvaspilsēta (angļu valodā _Antananarivo_, senāk _Tananarivo_), atrodas salas vidienē (1400 m virs jūras līmeņa), 1,5 miljoni iedzīvotāju
Tananarive Madagaskaras galvaspilsētas Antananarivu senāks nosaukums
Plectranthus madagascariensis Madagaskaras plektrants
Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā
Madagaskara Madagaskaras Republika - valsts Indijas okeāna rietumos (malagasu val. _Madagasikara_, fr. val. _Madagascar_), Madagaskaras salā un tai tuvējās nelielās saliņās, platība - 587041 kvadrātkilometrs, 20653500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Antananarivu, administratīvais iedalījums 6 provinces
madagaskarieši Madagaskaras Republikas iedzīvotāji
Anciranana Madagaskaras Republikas province (_Antsirariana, Faritanin’i_), atrodas salas ziemeļu galā
šņācējprusaks Madagaskaras šņācējprusaks - Madagaskaras prusaks ("Gromphadorhina portentosa")
sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību
hovas Madagskaras iekšienes tauta, franču okupācijas laikā izveidojuši salas aristrokrātiju
Madaliena Madaļa
Magdaliņa Madaļa
krejumpuķe Madara
madere Madara
mandariņas Madara
marana Madara
matnaka Madara
sarkandara Madara
vārnauga Madara
madaras Madara ("Galium")
galium Madaras
madaļiņas Madaras
mudaras Madaras
jāņazāle Madaras ("Galium")
jāņazāles Madaras ("Galium")
jānīši Madaras ("Galium")
jāņuzāle Madaras ("Galium")
jāņzālīte Madaras ("Galium")
krējumpuķe Madaras ("Galium")
madaliņas Madaras ("Galium")
madare Madaras ("Galium")
madareņa Madaras ("Galium")
madares Madaras ("Galium")
maduras Madaras ("Galium")
madūras Madaras ("Galium")
madurītes Madaras ("Galium")
mārakas Madaras ("Galium")
maralas Madaras ("Galium")
maranas Madaras ("Galium")
māranas Madaras ("Galium")
māravas Madaras ("Galium")
mārenes Madaras ("Galium")
mārenīte Madaras ("Galium")
mārkākas Madaras ("Galium")
marlakas Madaras ("Galium")
mārlakas Madaras ("Galium")
marnakas Madaras ("Galium")
marnākas Madaras ("Galium")
mārnakas Madaras ("Galium")
medenes Madaras ("Galium")
medpuķe Madaras ("Galium")
medspuķe Madaras ("Galium")
medulāji Madaras ("Galium")
medulene Madaras ("Galium")
medulenes Madaras ("Galium")
meduspuķe Madaras ("Galium")
nameitiņa Madaras ("Galium")
spārvenes Madaras ("Galium")
sviestpuķītes Madaras ("Galium")
treikene Madaras ("Galium")
treiķene Madaras ("Galium")
vārdacs Madaras ("Galium")
vārnacs Madaras ("Galium")
vārnadzis Madaras ("Galium")
vārnaga Madaras ("Galium")
varnagas Madaras ("Galium")
vārnagas Madaras ("Galium")
vecjāņzāle Madaras ("Galium")
virze Madaras ("Galium")
zalkšpuķe Madaras ("Galium")
mareniņas Madaras ("Gallium")
mareniņi Madaras ("Gallium")
madarāt Madaras lasīt
madarēt Madaras lasīt
madarāšana Madarošana
dzīparot Madarot
dzīpurāt Madarot
dzīpurot Madarot
madēze Madaroze
mārnaka Madaru suga, līpmadara
Kaine Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās augštecē
Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē
madarēties Maderēt (1)
Madja Madhja Pradēša, štats Indijā
Sissegal Madliena
Sissegal Madlienas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Madlienas pagastā
Modohn Madona
Modohn Madonas ezers
Kakšu ezers Madonas ezers Aronas pagastā
Priecumu ezers Madonas ezers Aronas pagastā
Sarkanmuiža Madonas novada apdzīvotās vietas "Sarkaņi" bijušais nosaukums
apaltēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Apaltiena" iedzīvotāji
grostonieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Grostona" iedzīvotāji
kusēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Kusa" iedzīvotāji
lauterieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lautere" iedzīvotāji
līdērieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Līdere" iedzīvotāji
lodēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
olēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Oļi" iedzīvotāji
viesēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Viesiena" iedzīvotāji
zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji
zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji
aronieši Madonas novada Aronas pagasta iedzīvotāji
aiztiltieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" iedzīvotāji
Akmiņsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums latgaliski
barkavieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" iedzīvotāji
Borkova Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Barkava" nosaukums latgaliski
bozēnieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" iedzīvotāji
Būzāni Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bozēni" nosaukums latgaliski
bulmeistarieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" iedzīvotāji
Bulmeisteri Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeistari" nosaukuma variants
Čērzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čērzenieki" nosaukuma variants
čerzinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Čerzinieki" iedzīvotāji
Jaunzemnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemnieki" nosaukuma variants
mālnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji
Molnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukuma variants
Muolnīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" nosaukums latgaliski
Molsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukuma variants
Muolsola Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Mālsala" nosaukums latgaliski
Barkavas muiža Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" bijušais nosaukums
muižnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" iedzīvotāji
obsenieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" iedzīvotāji
Opsenīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Obsenieki" nosaukums latgaliski
Osagols Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osogols" nosaukuma variants
osugalieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Osugals" iedzīvotāji
rosībieši Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Rosība" iedzīvotāji
Silaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Sylaunīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukums latgaliski
silavnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Silavnieki" iedzīvotāji
sumeinieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" iedzīvotāji
Sumeinīki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Sumeinieki" nosaukums latgaliski
zaļmežnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" iedzīvotāji
Borkovskaja Madonas novada Barkavas pagasta nosaukums krieviski
bulmeisterieši Madonas novada Barkvas pagasta apdzīvotās vietas "Bulmeisteri" iedzīvotāji
Bersohn Madonas novada Bērzaunes muižas un pagasta bijušais nosaukums
bērzaunieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaune" iedzīvotāji
bocēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Boķi" iedzīvotāji
brencēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Brencēni" iedzīvotāji
iedzēni Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji
iedzēnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Iedzēni" iedzīvotāji
sauleskalnieši Madonas novada Bērzaunes pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" iedzīvotāji
Berzonskaja Madonas novada Bērzaunes pagasta bijušais nosaukums krieviski
dreicēnieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji
jukānieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Jukāni" iedzīvotāji
aizpurvieši Madonas novada Dzelzavas pagasta Aizpurves ciemata iedzīvotāji
Aizpurves Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants
Bokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bakani" nosaukuma variants
Baldonas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
Boldaunas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
bučauskieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Bučauska" iedzīvotāji
dzelzavieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzava" iedzīvotāji
Jaunbakani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants
Jaunbokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants
Krompāni Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Krampāni" nosaukuma variants
lapenieki Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Lapenieki" iedzīvotāji
Ļaidas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušā nosaukuma variants
Ļaides Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežļaides" bijušais nosaukums
padomieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Padoms" iedzīvotāji
Sīmošas Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīmašas" nosaukuma variants
sniķerieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Sniķeri" iedzīvotāji
tūjānieši Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" iedzīvotāji
Tūjāņi Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Tūjāni" nosaukuma variants
Selsau Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums
Zeļzavskaja Madonas novada Dzelzavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
ērgalieši Madonas novada Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Ērgala" iedzīvotāji
jaunērglēnieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunērgļi" iedzīvotāji
jumurdieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jumurda" iedzīvotāji
Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski
aiviekstieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiviekste" ("Aiviekstes") iedzīvotāji
aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji
kalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalsnava" iedzīvotāji
veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
jaunlazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlazdona" iedzīvotāji
lazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdona" iedzīvotāji
rullēnieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruļļi" iedzīvotāji
Lazdonskaja Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lasdohn Madonas novada Lazdonas pagasta bijušais nosaukums; arī muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies Lazdona
blākainieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Blākaiņi" iedzīvotāji
gravēnieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grava" iedzīvotāji
grotūzēni Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Grotūži" iedzīvotāji
Gulbēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēre" bijušais nosaukums
gulbērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Gulbēris" iedzīvotāji
Liezēris Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" bijušais nosaukums
liezerieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji
liezērieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Liezēre" iedzīvotāji
lubejieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Lubeja" iedzīvotāji
mēdzūlieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Mēdzūla" iedzīvotāji
ozolieši Madonas novada Liezēres pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
Lezerskaja Madonas novada Liezēres pagasta bijušais nosaukums krieviski
Loesern Madonas novada Liezēres pagasta un muižas bijušais nosaukums
Ondzuļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Anzuļi" nosaukuma variants
beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji
jaunzemieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
Jaudzumieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" nosaukuma variants
Dauziņi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Purnavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Tīrummūrnieki Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnvirsa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Ķepšļi Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ķepši" nosaukuma variants
ļaudonieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudona" iedzīvotāji
ruķēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruķi" iedzīvotāji
rustēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Rusti" iedzīvotāji
sāvēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji
sāvienieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Sāviena" iedzīvotāji
tocēnieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Toce" iedzīvotāji
Laudonskaja Madonas novada Ļaudonas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Laudohn Madonas novada Ļaudonas pagasta un muižas bijušais nosaukums
jaunmuižnieki Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuižnieki" iedzīvotāji
mārcēnieši Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Mārciena" iedzīvotāji
Martzenhof Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums
Marcenskaja Madonas novada Mārcienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
akordieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Akordi" iedzīvotāji
deglēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" iedzīvotāji
odzēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaudonas Odziena" (tagad - "Mētriena") iedzīvotāji
Ļaudonas Odziena Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas “Mētriena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
mētrēnieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji
mētrienieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mētriena" iedzīvotāji
mežrozieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Mežrozes" iedzīvotāji
pamatieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
rāksalieši Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" iedzīvotāji
Raksala Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants
Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Ļaudon-Odzenskaja Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Laudon-Odsen Madonas novada Mētrienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
cērpelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Cērpelnieki" iedzīvotāji
degumnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" iedzīvotāji
Dagumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski
Degumnīki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukums latgaliski
gaigalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalieši" iedzīvotāji
iecelnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Iecelnieki" iedzīvotāji
ikaunieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ikaunieki" iedzīvotāji
jaunlubānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlubāna" iedzīvotāji
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski
kalngalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalngals" iedzīvotāji
klāvānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Klāvāni" iedzīvotāji
ošupieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Ošupe" iedzīvotāji
rupsalieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Rupsalas" iedzīvotāji
Kārklaiņi Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūramežs" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
stūrmezieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
stūrmežnieki Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmežs" iedzīvotāji
vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji
zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji
baltinieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji
dobupieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Dobupe" iedzīvotāji
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji
Kamatovskas Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatauskas" nosaukuma variants
kamatauskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
kamatovskieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Kamatovskas" iedzīvotāji
lūzēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
lūzinieki Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Lūza" iedzīvotāji
praulēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Prauliena" iedzīvotāji
saikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Saikava" iedzīvotāji
Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums
trakšēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Trakši" iedzīvotāji
vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji
Praulen Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums
Prauļenskaja Madonas novada Praulienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
aizkujieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizkuja" iedzīvotāji
biksērieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Biksēre" iedzīvotāji
birzēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Birži" iedzīvotāji
Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants
Klaucāni Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Klaucēni" bijušais nosaukums
kujēnieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kujasmuiža" iedzīvotāji
paķilieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Paķilis" iedzīvotāji
Paķilis Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" bijušais nosaukums
patkulieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Patkule" iedzīvotāji
sarkanieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji
sprīzdānieši Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Sprīzdāni" iedzīvotāji
bunkānieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Bunkāni" iedzīvotāji
devēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Devēna" iedzīvotāji
talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji
vējavieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vējava" iedzīvotāji
vestēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vestiena" iedzīvotāji
Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums
Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
tolcēnieši Madonas novada Vestienes pagasta apdzīvotās vietas "Tolka" iedzīvotāji
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa
madonieši Madonas pilsētas iedzīvotāji
Madrededjosa Madre de Djosa - upe Peru un Bolīvijā
madriļena Madridiete; spāniešu tautas deja
madrigalis Madrigāls
micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas
Lago Madžore Madžores ezers (_Lago Maggiore_) Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m
Maebasi Maebaši, pilsēta Japānā
Maja Mafa, apdzīvota vieta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
maffia Mafija
mafia Mafija
mafiozo Mafijas loceklis
magričas Magaričas
magazija Magazīna
magazīns Magazīna
Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Acaena magellanica Magelāna acēna
Fuchsia magellanica Magelāna fuksija
Gunnera magellanica Magelāna gunera
Sphagnum magellanicum Magelāna sfagns
Magaļaižs Magelāns
mineralizētāji Magmā izšķīdušas gāzes (fluors, hlors u. c.) un ūdens tvaiki, kas sekmē minerālu kristalizāciju izvirduma iežos un rūdās, gan paši kļūdami par veidojošos minerālu sastāvdaļu, gan būdami par katalizatoriem
idiomorfisms Magmā kristalizējušos minerālu spēja iegūt tiem piemītošās kristalogrāfiskās iezīmes
intrūzija Magmas ieplūšana Zemes garozā un dziļumiežu veidošanās
injekcija Magmas iespiešanās aptveriežos pa plaisām un citiem tukšumiem
konsolidācija Magmas sacietēšana (solidifikācija) vai nogulu pārvēršanās par nogulumiezi (litifikācija)
granīts Magmatiskais dziļuma iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpati un tumšie minerāli
gneisgranīts Magmatiskas izcelsmes iezis, kas pēc sastāva atbilst granītam
teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita)
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
karbonatīti Magmatiski vai metasomatiski ieži, kas sastāv galvenokārt no karbonātu minerāliem
dziļumieži Magmatiskie ieži, kas veidojušies Zemes dzīlēs, magmai lēni atdziestot liela spiediena un augstas temperatūras apstākļos
dzīslieži Magmatiskie ieži, kas, magmai iespiežoties atdziestoša intruzīva masīva vai apkārtējo iežu plaisās, veido dzīslas vai daikas
bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
labradorīts Magmatisks dziļumiezis, gabro paveids; sastāv gk. no labradora (1); to izmanto pieminekļu un ēku apdarei
dunīts Magmatisks dziļumiezis, kas sastāv galvenokārt no olivīna
aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā
kimberlīts Magmatisks iezis, kas parasti satur dimantus
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli
rādne Magnēta (kompasa) adata
MHD Magnētiskā hidrodinamika jeb magnetohidrodinamika - fizikas nozare, kas pētī elektrovadošo šķidrumu (šķidro metālu, elektrolītu) un gāzu (plazmas) kustību magnētiskajā laukā un to mijiedarbību ar šo lauku
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m
aeromagnētisks Magnētiskā lauka pētījumi no lidaparātiem
fototermomagnētisms Magnētiskā lauka un tā virzienam perpendikulāra elektromagnētiskā starojuma iedarbība uz pusvadītāju vai vadītāju
MICR Magnētiskā tinte (angļu "magnetic ink character recognition") - magnetizētas krāsas veids. ko lieto uz čekiem u. c. dokumentiem, lai tos varētu automātiski šķirot, nolasīt simbolus un ierakstīt datorā
susceptibilitāte Magnētiskā uzņēmība - bezdimensionāls fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā
akline Magnētiskais ekvators
ferimagnētiķis Magnētiskais materiāls (ferīts), kurā zem Kirī punkta ir ferimagnētiskais sakārtojums
monopols Magnētiskais monopols - hipotētiska daļiņa, kurai varētu piemist tikai viena magnēta pola īpašības, respektīvi, pozitīvais un negatīvais magnētiskais lādiņš
deklinators Magnētiskās deklinācijas mērīšanas aparāts
remanence Magnētiskās histerēzes aizkavētā magnetizācija
gauss Magnētiskās indukcijas mērvienība CGSM un Gausa mērvienību sistēmā; 1 Gs = 10^-4^ T
tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers
vēbers Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība SI sistēmā; magnētiskā plūsma ir 1 Wb, ja, tai vienmērīgi samazinoties līdz nullei, ar to saistītajā vienvijuma elektriskajā vadītājā, kura pretestība ir 1 oms, inducējas 1 C elektrības, kas iziet caur vada šķērsgriezumu
voltsekunde Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā; vēbers
lentdublējums Magnētiskās lentes izmantošana, lai glabātu cieto disku datņu rezerves kopijas
audiokasete Magnētiskās lentes kasete, kas paredzēta galvenokārt skaņu ierakstam, bet ko var izmantot arī cipardatu uzglabāšanai lētos sadzīves datoros
maksvels Magnētiskās plūsmas mērvienība CGSM mērvienību sistēmā, Mx
MRA Magnētiskās rezonanses angiogrāfija (angļu "magnetic resonance angiography")
MRI Magnētiskās rezonanses attēldiagnostika (angļu "magnetic resonance imaging")
antiferomagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kam raksturīga blakusesošo vielas daļiņu magnētisko momentu savstarpējā orientācija pretējos virzienos (antiparalēli)
feromagnētisms Magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā magnētisko daļiņu magnētiskie momenti vielā ir paralēli un viela parasti ir ar spontānu magnetizāciju, kura iestājas zem kritiskās temperatūras (Kirī punkts)
diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem
paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība
ampērs Magnētisko potenciālu starpības mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums)
radiodiapazons Magnētisko svārstību spektra josla, kurā svārstību viļņu garums atbilst radioviļņiem; radioviļņu diapazons
pirotīns Magnētisks bronzas dzeltens sulfīdu klases minerāls
kontrolimpulss Magnētisks impulss, kas ierakstīts videolentes transversajā kontrolceliņā, lai iezīmētu robežu starp diviem attēliem
magniko Magnētisks materiāls uz dzelzs bāzes, kas satur kobaltu, niķeli, alumīniju un varu
pašatmagnetizēšanās Magnētisma izzušana, kuras cēlonis ir magnētisko dipolu (molekulāro magnētu) pievilkšanās pie magnēta pretējiem poliem
ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju
ģeomagnētisms Magnētisms, kas piemīt Zemei
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna; panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu
pols Magnetizēta detaļa vai tās daļa, kam ir šāds rajons
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intensitāti nekā citos punktos
ampērs Magnetodzinējspēka mērvienība SI (agrākais nosaukums - ampērvijums)
MEG Magnetoencefalogrāfs (angļu "magnetoencephalograph")
bante Magnetofona lente
plonka Magnetofona lente
maflons Magnetofons
mafons Magnetofons
maģis Magnetofons
maģītis Magnetofons
maģnūzis Magnetofons
magone Magnetofons
maģulis Magnetofons
maģūzis Magnetofons
ferogrāfija Magnetogrāfija - paņēmiens, ar ko iegūst grafisku zīmju nospiedumus uz papīra
radiomagnetola Magnetola - aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona
magnetopauze Magnetosfēras robeža ar starpplanētu vidi
jūgs Magnētvada daļa, kas savieno serdes, uz kurām atrodas spoļu tinumi
hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%)
magnēzija Magnēzijs
magnificat Magnifikāts
magnēzijs Magnija oksīds; balts pulveris, ko lieto medicīnā, ugunsizturīgu ķieģeļu ražošanā, cementa rūpniecībā
olivīns Magnija un dzelzs silikāts (minerāls), kas veido ultrabāziskos un bāziskos iežus
Mg Magnijs (ķīm. elements)
magnolia Magnolijas
magnoliidae Magnoliju apakšklase
magnoliaceae Magnoliju dzimta
tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu
Sulanža magnolija magnoliju hibrīds ("Magnolia x soulangeana")
magnoliales Magnoliju rinda
gurķu magnolija magnoliju suga ("Magnolia acuminata")
lielziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia grandiflora")
agrīnā magnolija magnoliju suga ("Magnolia kobus syn. Magnolia praecocissima")
lilijziedu magnolija magnoliju suga ("Magnolia liliiflora")
Zībolda magnolija magnoliju suga ("Magnolia sieboldii")
zvaigžņu magnolija magnoliju suga ("Magnolia stellata syn. Magnolia tomentosa")
trīsvainaglapu magnolija magnoliju suga ("Magnolia tripetala")
megone Magone
magāma Magone ("Papaver")
magana Magone ("Papaver")
magane Magone ("Papaver")
magauma Magone ("Papaver")
magauna Magone ("Papaver")
magaune Magone ("Papaver")
magaunes Magone ("Papaver")
magona Magone ("Papaver")
magonīte Magone ("Papaver")
magonītes Magone ("Papaver")
magons Magone ("Papaver")
maguna Magone ("Papaver")
magūna Magone ("Papaver")
magūne Magone ("Papaver")
magunes Magone ("Papaver")
magūnes Magone ("Papaver")
papaver Magones
magoņlapa Magones lapa
magonkoks Magoņkoks, mahagonijs
papaveraceae Magoņu dzimta
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle
strutene Magoņu dzimtas ģints ("Chelidonium"), indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās, 1 suga
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
ešolcija Magoņu dzimtas ģints ("Eschscholtzia"), daudzgadīgs, divgadīgs vai viengadīgs lakstaugs, ziedi dzelteni, oranžsārti, rožaini vai balti, Ziemeļamerikas rietumu daļā, gk. Kalifornijā, \~120 sugu
glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā)
papaverales Magoņu rinda
kuhs Magoņu salmiņi
paugas Magoņu vai linu pogaļas, galviņas
obiamens Mags un burvis pokomānijas sektā, kas darbojas Jamaikas salā
sēkleri Maģāru zemnieki Transilvānijā, kas no 11. gs. nometināti Karpatu ielejās pie kalnu pārejām, robežu apsardzībai pret rumāņiem
magnīt Maģenīt
magija Maģija
eksorkisms Maģijā pazīstams akts garu izsaukšanai
maleficium Maģijas daļa ar paņēmieniem, kā darīt ļaunu cilvēkiem u. c. dzīviem un nedzīviem objektiem ar ļauno spēku palīdzību
apvārdošana Maģijas paņēmiens, ko lietoja, kā apburšanai, tā pret to, bet visbiežāk pret slimībām un kaitēm
teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu
promdzīšana Maģiska darbība latviešu tautas ticējumos, lai atbrīvotos no kāda ļaunuma vai nelaimes
galdiņdancināšana Maģiska darbība, kur ar galdiņa kustībām cenšas ko pareģot, izzīlēt
buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem
AGLA Maģiska formula, kas veidota no ebreju frāzes "ato gadol le-olam adonai" - Kungs, lai Tava varenība ir mūžīga
ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos
asensvārdi Maģiski vārdi, ar ko aptur asiņu tecēšanu
dzirkstesvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē dzirksti, novērš sāpes
liesasvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē liesas kaites, slimības
lauzumvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē lūzumus
rožvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē rozi
vīveļvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē vīveles
čūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem (pēc ticējumiem) var izārstēt čūskas kodumu
tūskvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem ārstē tūsku
zagļvārdi Maģiski vārdi, ar kuriem var piesaistīt un atbrīvot zagli (no nozieguma vietas)
asinsvārdi Maģiski vārdi, kam piedēvēta spēja apturēt asiņošanu
piesaukt Maģiskos priekšstatos - nosaucot (ko) vārdā, pieaicināt (to), arī iztaisīt (ko jaunu, nevēlamu)
asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu
pestelis Maģisks teksts, priekšmets, darbība, paņēmiens
magisterijs Maģistra grāds
MBA Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā (angļu Master of Bussiness Administration)
savienotājmaģistrāle Maģistrāle (kādu vietu, objektu) savienošanai
tranzītmaģistrāle Maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība
laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi
TGA Maģistrālo artēriju transpozīcija (angļu "transposition of great arteries")
MGVRP Maģistrālo gāzes vadu ražošanas pārvalde (raj.)
maģistrands Maģistrants
magistratus Maģistratūra
M.A. Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds ko piešķir mākslas augstskolas
MA Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds, ko piešķir mākslas augstskolas
MS Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science")
MSc Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science")
M.Sc. Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science"); MSc
maģistrantūra Maģistru gatavošanas sistēma augstskolās; studiju posms, kas nepieciešams maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai
Petrovskporta Mahačkala, pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā, tās nosaukums 1857.-1922. g.
Madzunga Mahadzanga, pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Majunga")
swietenia Mahagoni
magonikoks Mahagonijs
mahagonikoks Mahagonijs
magoņkoks Mahagonijs (2)
mahagonijkoks Mahagons
mahagonkoks Mahagonu dzimta
meliaceae Mahagonu dzimta
khaya Mahagonu dzimtas ģints
toona Mahagonu dzimtas ģints
abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu
Nagardžuna Mahājānas budisma skolotājs (ap 100.-165. g.), kurš mācīja, ka patiesība par realitāti ir tukšums
bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos
Kutaja Mahakama, upe Indonēzijā, Kalimantānas salā, tās senāks nosaukums
mahajarah Maharadža
maharane Maharadžas galvenā sieva vai atraitne
mahārāni Maharādžas sieva vai atraitne; maharane
machinācija Mahinācija - apmānīšana, ļauns nodoms
mahists Mahisma piekritējs
mahonia Mahonijas
mahoberberis Mahonijbārbeles
parastā mahonija mahoniju suga ("Mahonia aquifolium"), ko audzē arī Latvijā
Bila mahonija mahoniju suga ("Mahonia bealii")
Japānas mahonija mahoniju suga ("Mahonia japonica")
dzīslotā mahonija mahoniju suga ("Mahonia nervosa")
ložņu mahonija mahoniju suga ("Mahonia repens")
vidējā mahonija mahoniju suga ("Mahonia x media")
Vāgnera mahonija mahoniju suga ("Mahonia x wagneri")
mahonijbārbele Mahoniju un bārbeļu krustojums ("x Mahoberberis"), ko dažkārt audzē kolekcionāri
machorka Mahorka - rupja krievu tabaka
makorka Mahorka - tabakas suga ("Nicotiana rustica")
Maiciņa ezers Maiciņu ezers Bikstu pagastā
nomaidzīt Maidzījot nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
petrisāža Maidzīšana (masāžas veids)
ņūņīties Maidzīt
žmaidzīt Maidzīt; masēt
glesa Maiga vēja plūsma
lieglaime Maiga, liriska laimes izjūta
kuslis Maigais, knēvelis
grājas Maigi dobjas skaņas, klusa rūkoņa
glāsīt Maigi glāstīt, apmīļot
pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem
pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem
izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt
chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos
atdūdot Maigi, dūdojoši atbildēt
glāstīties Maigi, glāstoši vairākkārt skarties klāt; arī glausties
morbidamente Maigi, liegi, trausli, smalki
iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties
izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties
nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt
padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties
iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī)
izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt
dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties
lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la"
lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la"
glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba)
glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā)
glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā)
glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā)
teneramente Maigi, trausli, vāri
tenero Maigi, trausli, vāri
lene Maigi; lēni; liegi; mīksti
leno Maigi; lēni; liegi; mīksti
kramponmaigles Maigles metāla stieples locīšanai
griezējmaigles Maigļu tipa instruments ar kuru griež vai sadala (ko)
glāsīgs Maigs
glāsns Maigs
glāss Maigs
smaigs Maigs
liegs Maigs (par emocijām); tāds, kam ir raksturīgas maigas emocijas (par cilvēku)
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot
V.S.O.P. Maigs augstas kvalitātes konjaks
lubrikants Maigs caurejas līdzeklis
caramba Maigs spāņu lamuvārds
pustonis Maigs, gaišs krāsas tonis
sievišķīgs Maigs, liegs, arī trausls, graciozs (piemēram, par stilu)
dailīgs Maigs, liegs, glāstošs
carezzevole Maigs, maigi
glāsts Maigs, patīkams pieskāriens (par parādībām dabā)
smalks Maigs, patīkams, arī izcils (parasti par garšu, smaržu)
mīksts Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
nežns Maigs, trausls
subtils Maigs; smalks, delikāts
mīkste Maigsne
maigstīt Maigstes spraust
maigstot Maigstit
pēcspēle Maiguma izpausmes, apskāvieni un tuvība pēc dzimumakta
liegas Maigums
tenerezza Maigums
lētsirdība Maigums, piekāpība, līdzjūtība
Maige Maiģupīte, Rūjas pieteka
Maure Maiģupīte, Rūjas pieteka
māja Maija - jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija
triangulīna Maija tārpu attīstības stadija, kāpuriņi ar asiem nadziņiem, kas mitinās uz pirmiem pavasara ziediem, ieķeras bites ķermeņa matiņos un nokļūstot stropā pārvēršas cirmenī, kas pārtiek no bišu periem un to barības
maji Maiji
konvalamarīns Maijpuķīšu glikozīds
konvalatoksīns Maijpuķīšu glikozīds
maijpuķe Maijpuķīte
vēžokles Maijpuķītes
jāņrozīte Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima")
maijroze Maijrozīte - rožu suga ("Rosa spinosissima")
roža Maijrozīte ("Rosa spinosissima")
majs Maijs
Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis
Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi
Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi)
ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis
Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam
Pauatuns Maiju dievs, kam ir četras dažādas izpausmes, no kurām katra balsta vienu debesu stūri
Jumkaaks Maiju labības dievs
Čaks Maiju lietus dievs
čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus
Ajaukins Maiju saules dievs, kuram bija gan dienas, gan nakts veidols
Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru
Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas
Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam
maijvabule Maijvabole
ozolvabole Maijvabole
ozolvabule Maijvabole
melolontha Maijvaboles
ozolvaboles Maijvaboļu suga
Maikata Maikats
maikate Maikats
namkatis Maikats
maigste Maikste
žāpurs Maikste
žēpurs Maikste
maiksne Maikste (1)
maiksts Maikste (1)
mailene Mailīšu zvejas tīkls
ķipars Mailīte
maiglīte Mailīte
maile Mailīte
mailene Mailīte
mailīna Mailīte
mailis Mailīte
mailītis Mailīte
taims Mailīte
raudulis Mailīte ("Phoxinus phoxinus")
rauduve Mailīte ("Phoxinus phoxinus")
rauduvīte Mailīte ("Phoxinus phoxinus")
mailis Mails - elektroniskā pasta vēstule
Mailisaja Mailūsū, pilsēta Kirgizstānā
Āpšupe Maiļupe, Amatas pieteka
Zirgupīte Maiļupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Maimansinga Maimansinha, pilsēta Bangladešā
piesūcējveltnis Maināma formāta rotācijas mašīnas papīra veltnis, kas piesūc papīru
konvertējams Maināms
diskpaka Maināms disku bloks, kurš sastāv no vairākiem vienādiem cietiem magnētiskajiem diskiem un aizsargdiskiem
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne
mikrostarpināšana Mainīga platuma starpu izmantošana rakstzīmju atdalīšanai dokumentā un vārdu izlīdzināšanai tekstā
bertolīdi Mainīga sastāva ķīmiskie savienojumi
šizmoģenēze Mainīga uzvedība
karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums
braditahikardija Mainīgas bradikardijas un tahikardijas lēkmes
pustonēšana Mainīgas gradācijas toņu attēlu drukāšanas tehnoloģija, izmantojot dažāda lieluma punktus, kuri, saplūstot kopā, veido dažādas attēla elementu pelēkuma pakāpes
žipsturot Mainīgi, mirgojoši degt
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi
vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā)
z transformācija Mainīgo pārrēķināšana pēc viena mēroga
menčīgs Mainīgs
pārgrozīgs Mainīgs
variable Mainīgs
nenoteikts Mainīgs (par laikapstākļiem)
svaidīgs Mainīgs (par laikapstākļiem)
nepastāvīgs Mainīgs (par laikapstākļiem); tāds, kad ir mainīgi laikapstākļi (par laikposmu)
grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem)
apsvaidīgs Mainīgs laiks
kaleidoskopisks Mainīgs, arī epizodisks; tāds, kas rada daudzus iespaidus
svaidīgs Mainīgs, arī nevienmērīgs (parasti par kā kustību)
apsitīgs Mainīgs, grozīgs, nepastāvīgs (par vēju)
grābstīgs Mainīgs, nepastāvīgs (par vēju)
pārmainīgs Mainīgs, nepastāvīgs, dažādīgs
staigulīgs Mainīgs, nepastāvīgs, grozīgs
alternējošs Mainīgs, tāds, kas mijas, kas pakļauts alternācijai
oscilogrāfija Mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuāla novērošana un fiksēšana ar īpašiem aparātiem
mutabilitāte Mainīgums, nepastāvība (piemēram, organismiem, vielām); organisma genotipam vai atsevišķam gēnam raksturīgais mutāciju biežums
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
mīšana Mainīšana
čendžot Mainīt
maiņot Mainīt
miet Mainīt
misīt Mainīt
mīstuļot Mainīt
mitāt Mainīt
mitot Mainīt
šustīt Mainīt
mīt Mainīt (1)
blendēt Mainīt (ar blendi) gaismas staru kūļa platumu; diafragmēt
diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu; blendēt
vērst Mainīt (kā) kustības virzienu, stāvokli tā, ka (tam) rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
reversēt Mainīt (kā) kustību pretējā virzienā
griezt Mainīt (kā) stāvokli, virzienu
variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus
kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
revidēt Mainīt (piemēram, attieksmi pret kādu, uzskatu par ko)
mietot Mainīt (zirgus)
pārviesties Mainīt apmešanās vietu
pārklāt Mainīt bērnam drēbītes
fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos
falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās
rekonfigurēt Mainīt datu struktūru sistēmā
šuntēt Mainīt elektriskās strāvas stiprumu ar šuntu
modulēt Mainīt fizikālās īpašības (skaņām, to sakopojumiem)
refraktēt Mainīt gaismas stara virzienu ejot no vienas vides citā
pārkūpēt Mainīt garšu ilgi atrodoties dūmos (par kūpinātiem produktiem)
nosagriezties Mainīt iepriekšējo stāvokli
noradināties Mainīt ieradumu, atradināties
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no kādas vides citā) - par gaismu, gaismas staru
mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu
piegriezt Mainīt kursu, pagriežot jahtas priekšgalu vairāk pie vēja
griezties Mainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus
mainīt naudu Mainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām
mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām
vērsties Mainīt savu kustības virzienu, stāvokli tā, ka tam rodas noteiktas, arī citādas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
izviņķelēties Mainīt situāciju sev vēlamā virzienā
nospalvoties Mainīt spalvu, matus, mest spalvu
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām)
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām)
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2)
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2)
veļoties Mainīt un mazgāt veļu
krāsoties Mainīt vai iegūt krāšu (2) kādā norisē
nosagriezties Mainīt virzienu (par parādībām dabā)
griezties Mainīt virzienu (par vēju)
locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību)
mitīt Mainīt, mainīties
mītot Mainīt, pārmainīt
ķēst Mainīt, pārmainīt, izmainīt
pamīt Mainīt, samainīt
samitot Mainīt, samainīt
pseidodiabēts Mainīta glikozes tolerance subkliniska cukura diabēta gadījumā
mainala Mainītājs
mainaļa Mainītājs
mītaļa Mainītājs
čeindžers Mainītājs (angļu val. "changer")
mainenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs
maiņenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs
maininieks Mainītājs, mietnieks, mijējs
mainis Mainītājs, mietnieks, mijējs
mainnieks Mainītājs, mietnieks, mijējs
mītūzis Mainītava, maiņas kabīne
alternēt Mainīties
mitoties Mainīties
šukstīties Mainīties
šustīties Mainīties
mīties Mainīties (3)
celties un grimt Mainīties (parasti periodiski) augstumā vai skaļumā (par skaņām)
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties
atmesties Mainīties, iestāties (par laiku)
grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju)
mietoties Mainīties, mīties
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties
inverss Mainīts (par parasto vārdu kārtu teikumā)
pārsvērt Mainot (ķermeņa) stāvokli, panākt, ka (tas) novirzās no kāda stāvokļa citā virzienā
nokļūt Mainot apstākļus, mainoties apstākļiem, sākt atrasties (kādā stāvoklī)
iemainīt Mainot atdot (pret ko)
atmainīt Mainot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš apmainītu)
pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli)
kreicēt Mainot halzes kursā cieši pie vēja, ar buru peldlīdzekli pa zigzagveida līniju pārvietoties uz vēja (virsvēja) pusi; kreicēt pret vēju
iemainīt Mainot iegūt (par ko, arī pret ko)
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt, parasti pēkšņi, virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties (uz citu pusi)
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš
rūzēt Mainot krāsu kļūt brūnganam
iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.)
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme
pārsēsties Mainot sēdvietu, pārvietoties (uz kurieni, pie kā, kur)
regulēt Mainot sistēmas, iekārtas, elementus u. tml.
pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko)
aizsedlot Mainot vietu (posteni), pārcelties kaut kur citur
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, kādā stāvoklī) - piemēram, par priekšmetiem
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kādā stāvoklī, kādās attiecībās)
pāriet Mainoties apstākļiem, nonākt cita īpašumā, rīcībā
pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.)
pārsvērties Mainoties iegūt citādu, parasti pretēju, saturu (par domām, jūtām)
iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli)
iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem)
pārvērsties Mainoties kādiem apstākļiem, mainot darbības jomu u. tml., iegūt citu stāvokli sabiedrībā, kļūt par citas darbības nozares pārstāvi
pārmaiņus Mainoties vienam (cilvēkam, cilvēku grupai) ar otru, arī citam ar citu
pārmijus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus
pārmīšus Mainoties vienam ar otru, citam ar citu; arī pārmaiņus
čeindžs Maiņa
maina Maiņa
mieti Maiņa
miets Maiņa
mietus Maiņa
mijības Maiņa
mita Maiņa
mites Maiņa
mīti Maiņa
mitošana Maiņa
mits Maiņa
mīts Maiņa
mītus Maiņa
swap Maiņa
vakarmaiņa Maiņa (1), kas noris vakarā
vakarmaiņa Maiņa (2), kas strādā vakarā
smena Maiņa (piemēram, kulšanas talkā)
mitus Maiņa, apmaiņa
evolūcija Maiņa, attīstība, pārveidošanās
naktsmaiņa Maiņa, kas strādā naktī
mijiens Maiņa, pārmaiņa
miti Maiņa, pārmaiņa
pamija Maiņa, pārmaiņa
mītavas Maiņas darījums, bankets pēc šāda darījuma
ERM Maiņas kursa mehānisms ("exchange rate mechanism")
puls Maiņas monēta Afganistānā (1/100 afgāna)
dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā
dirhams Maiņas monēta Lībijā un Jordānijā
pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
priedi Maiņas priekšmeti senajā tirdzniecībā
prieda Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana
prieds Maiņas tirdzniecības objekts, dāvana (tirdzniecība kā savstarpēja apdāvināšana)
mītava Maiņas vieta, arī naudas maiņas vieta
selsins Maiņstrāvas elektriskā mašīna, ar ko nodrošina mehāniski nesaistītu vārpstu vienlaicīgu pagriešanos par vienādu leņķi
sinhrondzinējs Maiņstrāvas elektriskā mašīna, kuras rotora griešanās ātrums ir vienāds ar magnētiskā lauka griešanās ātrumu statorā
impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības
asinhrondzinējs Maiņstrāvas elektrodzinējs, kura rotora rotācijas frekvence nav vienāda ar magnētiskā griežlauka (sk. lauks) rotācijas frekvenci
sinhronmotors Maiņstrāvas elektromotors, pa kura magnētiskā lauka tinumiem plūst no ārēja strāvas avota nākoša līdzstrāva
sinhronģenerators Maiņstrāvas ģenerators, kurā magnētisko lauku rada uz rotora nostiprināti pastāvīgi magnēti vai ierosmes tinumos plūstošā līdzstrāva
griežtransformators Maiņstrāvas mikromašīna, kas nodrošina no rotora pagrieziena leņķa atkarīgu spriegumu
transformācija Maiņstrāvas parametru mainīšana ar transformatoru
taisngriešana Maiņstrāvas sprieguma pārveidošana līdzstrāvas spriegumā
mežģis Maisa veida tīkls zvejai vai govju un zirgu barībai
miešķis Maisāmā mente
kulčeklis Maisāmais koks, ar ko miltus ūdenī iejauc
maisaudekls Maisaudums
maiss Maisaudums
maisudrēbe Maisaudums
Maisenu ezers Maisēnu ezers Liezēres pagastā
jauciens Maisījums
javums Maisījums
jema Maisījums
kiš-miš Maisījums
krāsis Maisījums
kratījums Maisījums
maišķiņš Maisījums
maišķis Maisījums
miš-maš Maisījums
miš-mašs Maisījums
mišungs Maisījums
muceklis Maisījums
kaļļa Maisījums ar mitrām sastāvdaļām
balsams Maisījums no smaržīgām eļļām un spirta
kokteilis Maisījums, kas sastāv no dažādām vielām (parasti zāļu līdzekļiem)
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
muidžis Maisījums, kaut kas saspaidīts
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē
melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas; komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti
mišļi Maisījums, mistrs
samaisas Maisījums, mistrs
mančka Maisījums, negaršīgs ēdiens
kišmišs Maisījums, sajaukums
melange Maisījums, sajaukums
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2)
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrs (2)
mistreklis Maisījums, sajukums
mudzens Maisījums, sajukums
mugaža Maisījums, sajukums
permikstija Maisījums, samaisīšana
mežga Maisījums, slikts audums
mič-mačs Maisījums; arī miš-maš
meceklis Maisījums; ēdiens, kas pagatavots no dažādu ēdienu atlikumiem
mičumačs Maisījums; sajaukums
sabāznis Maisiņš
kuļķene Maisiņš (parasti iepirkumiem)
sabāzne Maisiņš, sabāznis
kuluška Maisiņš; kulīte
allantoiss Maisiņveidīga dīgļa piedeva rāpuļiem, putniem un zīdītājiem ar kuras palīdzību dīglis iegūst skābekli elpošanai; vēlāk tā daļa pārveidojas par urīnvadu un pūsli
miksēšana Maisīšana, putošana ar mikseri
bangalēt Maisīt
kaļļāt Maisīt
kaļļāties Maisīt
maiksīt Maisīt
pļunkāt Maisīt (ar troksni)
mekņīt Maisīt (kādu biezu masu)
maisēt Maisīt (par sviesta gatavošanu)
ļundināt Maisīt (šķidrumu) kratot
jaut Maisīt (vielu šķidrumā)
izdunkurēt Maisīt ar karoti blīvu ēdienu
končāt Maisīt klimpas katlā
ļammāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā)
ļemmāt Maisīt kopā (bez noteikta samēra, attiecībām biezā masā), arī šķaidīt, spiest u. tml. (biezā masā)
maknīt Maisīt kopā, jaukt
pirkstināt Maisīt ogles vai pūst gaisu tajās
kulcinēt Maisīt šķidrumā (miltus)
žaldarēt Maisīt šķidrumu kratot trauku
damaisīt Maisīt un pabeigt maisīt
čaukāt Maisīt, jaukt
mīstelēt Maisīt, jaukt
mīstīt Maisīt, jaukt
moļināt Maisīt, jaukt
moļļināt Maisīt, jaukt
muļļināt Maisīt, jaukt
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
moimorēt Maisīt, jaukt (ko meklējot, cenšoties izsmelt)
vančkāt Maisīt, jaukt ūdeni
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu)
kolderēt Maisīt, jaukt, kult, iejaukt
kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt
koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt
kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt
drumsēt Maisīt, kustināt
drumsināt Maisīt, kustināt
drumzēt Maisīt, kustināt
vančkāties Maisīt, sajaukt ūdeni
šļammāt Maisīt, šurp un turp kustināt (kādu šķidrumu)
maistīties Maisīties
moimorēties Maisīties
apmistrēties Maisīties, jaukties
bangalēties Maisīties, jaukties
koļļāties Maisīties, jaukties (pa pašķidru masu)
kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru)
mačāt Maisot iejaukt
izmaisīt Maisot izšķīdināt, izkausēt (vienu vielu citā)
obulēt Maisot meklēt derīgāko
nosamaisīties Maisot nogurt
izmaisīt Maisot panākt, ka (vienmērīgi) sajaucas
iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas; maisot sagatavot
samaisīt Maisot pārmainīt, parasti pilnīgi (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piemēram, vielas)
iekuļināt Maisot pievienot (kādam šķidrumam)
piemaisīt Maisot pievienot (pie kā, kam klāt)
piekulināt Maisot pievienot, piekult
piekuļināt Maisot pievienot, piekult
izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu)
uzmaisīt Maisot uzvirzīt, uzcelt (virspusē, augšā)
kotika Maiss
kulnīca Maiss
maikss Maiss
maisinieks Maiss
maisis Maiss
muiss Maiss
sidors Maiss
putraimmaiss Maiss ar putraimiem; maiss, kas paredzēts putraimu ievietošanai
parans Maiss, maisiņš
saka Maiss, tarba, soma
kors Maiss, taša, kurvis
ķoris Maiss, taša, kurvis; kors
priapulida Maistārpu klase
maisenieks Maisu izgatavotājs
maisinieks Maisu izgatavotājs
maisnieks Maisu izgatavotājs
maišuks Maisu nesējs
Maisura Maisūru, pilsēta Indijā
maisīgs Maisveida
maisveidīgs Maisveida
ampula Maisveida paplašinājums kādā kanālā
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām
pseidocista Maisveida telpa audos, kas atgādina cistu
bugurs Maisveidīgs tīkls, ko lietoja, zvejojot butes un lucīšus
clubionidae Maiszirnekļu dzimta
chiracanthium Maiszirnekļu dzimtas ģints
clubiona Maiszirnekļu dzimtas ģints
micaria Maiszirnekļu dzimtas ģints
maikšķis Maišķis
makāns Maita
muita Maita
sproguns Maita
sterva Maita
šterva Maita
maite Maita 1(1)
zūdere Maita kā ēsma
maitēns Maita, lamuvārds
maitiņš Maita, lamuvārds
makans Maita, pūstošs dzīvnieks
dielāt Maitāt, bojāt
pasmidzināt Maitāt, iebojāt
narraties Maitāties, dabūt kaiti
maitēdējs Maitēdājs
maitēdis Maitēdājs
stapelia Maitu puķes; stapēlija
beķe Maize
gorbuška Maize
hļebs Maize
klimpa Maize
mandra Maize
muize Maize
paika Maize
kuka Maize (bērnu val.)
plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu
blieķis Maize no neizrūgušas mīklas
spicmaize Maize no skrotētas labības
lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli
bake-off Maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize
asinsmaize Maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
jaunpienmaize Maize, kuras mīkla iejauta ar jaunpienu
čauksture Maizes cepjamās krāsns slota
čaukstuve Maizes cepjamās krāsns slota
maizniecība Maizes cepšanas darbības nozare
maizniekmeistars Maizes cepšanas meistars
pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi
maizceptuve Maizes ceptuve, maiznīca
artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā)
dongalis Maizes dona
kubucis Maizes doniņa
ragulis Maizes doniņa
drapačkas Maizes drupatas
capatas Maizes druskas, drupatas
ķūrķis Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
snabs Maizes gabali ūdenī ar saharīnu
klubaks Maizes gabals
maizgabals Maizes gabals
rikalts Maizes gabals
rikults Maizes gabals
ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu
maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens
maizgaroza Maizes garoza
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē
virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē
atcilāties Maizes garozas pacelšanās atstājot tukšumu virs mīkstuma zem garozas
miekšķis Maizes jaujamā mente
kliečis Maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta
padoņi Maizes klaipa gali
done Maizes klaipa galiņš
galenis Maizes klaipa galiņš
knibis Maizes klaipa galiņš
knipšis Maizes klaipa galiņš
galinītis Maizes klaipa gals
kampis Maizes klaipa gals
ķīmene Maizes klaipa gals
padoniņa Maizes klaipa gals
klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips
vīksteknis Maizes klaips ar ceptu gaļu
maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt
ceplenīca Maizes krāsn slota
aizkura Maizes krāsns caurums
priekškurs Maizes krāsns iesildīšana pirms cepšanas
priedaza Maizes krāsns pelnu bedre
priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles
puspārts Maizes krāsns priekšējais izvirzījums, kas aptver pusi no plīts
pārds Maizes krāsns priekšpuse
pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga
čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
čaukstere Maizes krāsns slota
čauksteris Maizes krāsns slota
svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve
proha Maizes kukulis
plānītis Maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas
izkasnis Maizes kukulītis no abras izkašām
izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis
izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis
bandeņš Maizes kukulītis, ko cepa nolikšanai baznīcā pie altāra kā upuri
vērzlaka Maizes kule
lēzīte Maizes lize
šautra Maizes lize
šautris Maizes lize jeb lāpsta
jāva Maizes mīkla
meceklis Maizes mīkla putnu barošanai
atmīkas Maizes mīklas apmīcīšana pa otram lāgam
dropana Maizes mīkstums
apriecenis Maizes rieciens
kanceits Maizes rieciens
kancis Maizes rieciens
nodara Maizes rika
prīvuliņa Maizes suliņa, zupa
rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens
garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm
spunnis Maizes šķēlē izgriezts ķīļveida kumosiņš
braicka Maizes šķēle visa klaipa lielumā
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
pierudze Maizes trūkums
kerka Maizes uzturdeva
krovņaks Maizes uzturdeva
kulda Maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles
droztalis Maizes zupa
pimsla Maizes zupa
artocarpus Maizeskoki
Vilbaku purvs Maizezera purvs Limbažu novada Umurgas pagastā
Mazezers Maizezers Umurgas pagastā
Maizes ezers Maizezers, ezers Umurgas pagastā
desielocis Maizīte ar iegriezumu, kurā ievietota karsta desa; hotdogs (angļu "hotdog")
rundstiķis Maizīte, apalītis
Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe
Pulksteņupīte Maizītes kreisā krasta pieteka Skrīveros, augštece Aizkraukles un Skrīveru pagastā
bulanžērija Maiznīca, beķereja
kleņģereja Maiznīca, konditoreja
beķereja Maiznīca, konditoreja; maizes ceptuve
šmulis Maiznieka palīgs
baltmaiznieks Maiznieks, kas nodarbojas ar baltmaizes cepšanu; baltmaizes tirgotājs
beķeris Maiznieks, konditors
beķers Maiznieks, konditors
maizcepējs Maiznieks, maizes cepējs
maizcepis Maiznieks, maizes cepējs
Maija Maja grieķu un romiešu mitoloģijā
Majēna Majenna, upe Francijā
majeste Majestāte
episks Majestātiski mierīgs; plašs
maestoso Majestātiski; svinīgi
majestatīgs Majestātisks
Leopolda II ezers Maji-Ndombes ezers Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā)
jomanēze Majonēze
majorana Majorāns
dārza majorāns majorānu suga ("Majorana hortensis", arī "Origanum majorana")
pilsmajors Majordoms
Maiči Majori
Majorenhof Majori
Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā
MYT Majota, teritorijas trīsburtu kods
Majota Majotas Departamentālkopiena - Francijas aizjūras kopiena Indijas okeānā, Mozambikas šauruma ziemeļos, Komoru arhipelāgā, platība - 374 kvadrātkilometri, 223765 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Mamudzu, administratīvais iedalījums 17 komūnu
strādātmāka Maka strādāt
makabēji Makabieši
makučs Makačs
mekedems Makadams
macaca Makaki
krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens
Japānas makaks makaku suga ("Macaca fuscata")
rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis
Āfrikas makaks makaku suga ("Macaca sylvana")
Makals Makalu, virsotne Lielajos Himalajos
makans Makāns
MO Makao (Aomiņa), teritorijas divburtu kods
MAC Makao (Aomiņa), teritorijas trīsburtu kods
Aomiņa Makao (portugāļu valodā "Macau", ķīniešu valodā "Aomen")
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē
makarūni Makaronbiskvīti; mandeļu bezē
mazķiļķeni Makaroni
farfalle Makaroni, kas veidoti tauriņa formā
makkartisms Makartisms
Udžungpandaga Makasara - pilsēta Indonēzijā ("Ujung Pandang"), Sulavesi salā, tās nosaukums 1971.-1999. g.
McDonalds's Makdonalds - amerikāņu ātrās ēdināšanas restorānu tīkls (gk. hamburgeri)
Makenzija-Kinga sala Makenzie Kinga sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā
Carex mackenziei Makenzija grīslis
makete Makets
makijs Makija
Denali Makinlijs - augstākā virsotne Ziemeļamerikā, vietējo iedzīvotāju lietots nosaukums
mekintošs Makintošs
macchia Makja
macleaya Maklejas
sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
sīkaugļu makleja maklejus suga ("Macleaya microcarpa")
Makņi Makņu ezers - atrodas Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,4 ha; Makņenskoje ezers
Makņenskoje ezers Makņu ezers Piedrujas pagastā
makoputns Mako ("Anthornis melanura")
Cephalozia macounii Makouna pumpurzarene
Podhalaņska Makova Podhalaņska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
scombridae Makreļu dzimta
scomber Makreļu dzimtas ģints
macro- Makro-
gurķu makrocistīdija makrocistīdiju suga ("Macrocystidia cucumis")
makrocitēmija Makrocīti asinīs
Cronos Makroekonomisko laikrindu datubāze ("Eurostat")
makrofagocīts Makrofāgs
mielofāgs Makrofāgs, kas noārda mielīnu
koniofāgs Makrofāgs, kas saista putekļu daļiņas
MGF Makrofāgu augšanas faktors (angļu "macrophage growth factor")
MCF Makrofāgu hemotakses faktors (angļu "macrophage chemotactic factor")
MILA Makrofāgu insulīnveida darbība (angļu "macrophage insulin-like activity")
matrice Makromolekulārs šablons citas makromolekulas sintēzei
makrojoni Makromolekulas, kas satur jonu veida funkcionālas grupas
makroseismisks Makroseismiskās svārstības - svārstības, kuras zemestrīču gadījumā tieši uztver mūsu maņu orgāni
megaspora Makrospora
megasporoģenēze Makrosporoģenēze
makrosporoģenēze Makrosporu veidošanās; plašākā nozīmē - dīgļsomas, t. i., segsēkļu sievišķā gametofīta attīstība no arhesporija
macrothrix Makrotiksu dzimtas ģints
macrothricidae Makrotriksu dzimta
ilyocriptus Makrotriksu dzimtas ģints
lathonura Makrotriksu dzimtas ģints
ophryoxus Makrotriksu dzimtas ģints
Muēhromta Makrūma - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Maigh Chromtha_)
gamanoks Maks
gamans Maks
gomanecs Maks
lapa Maks
lapiks Maks
maka Maks
maķelis Maks
muķis Maks
naudenis Maks
portmonnejs Maks ar vairāk nodaļām naudas glabāšanai
smurkšis Maks plēšu izskatā
makentošs Maks, kabatas portfelis
makintošs Maks, kabatas portfelis
jeslis Maks, zutenis
frakts Maksa (cena) par kravu vai pasažieru pārvadāšanu pa ūdensceļiem (gk. jūras pārvadājumos)
pēcmaksa Maksa (par ko), kuru (tā) saņēmējs kārto pēc piegādes (parasti pa pastu, dzelzceļu)
neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi
jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms
noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu
vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu
īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu
rente Maksa par (zemes, māju) lietošanu
abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa
sētnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu
sētasnauda Maksa par iebraucamās vietas izmantošanu; sētnauda
skolasnauda Maksa par mācībām; skolas nauda
enkurnauda Maksa par ostas izmantošanu
samaksa Maksa par padarīto darbu
magazināža Maksa par preču novietošanu un glabāšanu
vedammaksa Maksa par vedumu
pamatmaksa Maksa, kas paredzēta, piemēram, par paveikto darbu (bez piemaksām)
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa
procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas
maksa Maksājamā naudas summa
repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem
uz nomaksu Maksājot pa daļām (pirkt, iegūt)
starpmaksājums Maksājuma dala, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas
akcidences Maksājumi garīdzniekam par amata darīšanām, kur tiem jārādās amata tērpā
natūrmaksa Maksājumi natūrā
nodeva Maksājumi naudā vai naturālijās (feodālismā), ko ņēma valdošās šķiras pārstāvji
CBD Maksājums pirms piegādes (angļu "cash before delivery")
pagaments Maksājums skaidrā naudā
muita Maksājums valstij par preču importu, eksportu vai tranzītu
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums
līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu
nodoklis Maksājums, ko baznīca iekasē, parasti no draudzes locekļiem
autorizācija Maksājumu kartes pārbaude pirms katras norēķinu procedūras, lai noteiktu tās derīgumu un maksātspēju
debetkarte Maksājumu kartīte, kurā iestrādāts mikroprocesors; atšķirībā no kredītkartes tajā ir ierakstīts, cik daudz naudas vēl atlicis, ko tērēt, un norēķināšanās brīdī nav jāsaistās ar banku
inkasodarījumi Maksājumu pieprasīšana citu saimniecību uzdevumā un uz to rēķina
kapitācija Maksājumu sistēma, kurā nodoklis vai maksājums tiek piemērots vienādā apjomā par katru personu
telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā
bleķot Maksāt
kostēt Maksāt
plaķīt Maksāt
šķiņķēt Maksāt
nākt Maksāt (2)
dot Maksāt (cik par ko)
nomaksāt Maksāt (parasti pa daļām) un pabeigt maksāt
matot Maksāt dzirnavniekam ar daļu no samaltā
honorēt Maksāt honorāru
maksāties Maksāt kādu laiku (piemēram, parādus)
izlīdzināties Maksāt līdzības naudu; salīgt mieru
muitāt Maksāt muitu
tullēt Maksāt muitu
solvence Maksāt spēja
izamaksāties Maksāt un pabeigt maksāt
matot Maksāt vai vākt ziedojums labdarbībai
piķot Maksāt, samaksāt
dzēst Maksāt, samaksāt (parādu)
akcepts Maksātāja piekrišana apmaksāt maksājuma dokumentu (rēķinu)
akcepts Maksātāja piekrišana veikt pārvedu vekseļa (tratas) apmaksu vekselī noteiktajā termiņā
insolvence Maksātnespēja
maksātnespējība Maksātnespēja
kridārs Maksātnespējas parādnieks
mierizlīgums Maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parādnieka saistību izpildi likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā
bankrots Maksātnespējas stāvokļa risinājums: maksātnespējīgas komercsabiedrības likvidācija un kreditoru prasījumu apmierināšana no līdzekļiem, kas iegūti likvidācijas procesā, atsavinot parādnieka mantu likumā noteiktā kārtībā
insolvents Maksātnespējīgs
bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais
salvabilitāte Maksātspēja; solvence
solvabilitāte Maksātspēja; solvence
maksims Maksima
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu)
ledusšķirtne Maksimālā augstuma līnija, no kuras segledāja daļa pārvietojas pretējos vai stipri atšķirīgos virzienos
bāze Maksimālā lineāri neatkarīgu vektoru kopa, ar kuriem izsakāms ikkatrs cits šās telpas vektors
MPD Maksimālā pieļaujamā deva (angļu "maximum permissible dose")
pamatlimits Maksimālā pieļaujamā jonizējošā starojuma ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā
MAC Maksimālā pieļaujamā koncentrācija (angļu "maximum allowable concentration")
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt (piemēram, konstrukcijas, mašīnas) elements, tā virsma
kredītlimits Maksimālā summa, ko aizdevējs ir gatavs aizdot noteiktam aizņēmējam uz abpusēji pieņemtiem noteikumiem
uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt
ekserģija Maksimālais darbs, kuru termodinamiskā sistēma var paveikt, atgriezeniski pārejot no esošā stāvokļa līdzsvarā ar apkārtējo vidi
laiksprauga Maksimālais laiks, kas stacijai jāgaida marķiermaģistrāles tīklā, lai saņemtu atbildi no jebkuras citas stacijas
bloks MTU maksimālais pārraides bloks (angļu "Maximum Transmission Unit")
MAL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum allowable limit")
MPL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum permissible level")
celtspēja Maksimālais smagums, ko spēj pārvietot kāds mehānisms
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs)
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari
komerckrava Maksimāli iespējamais kravas (neto) daudzums, ko var iekraut peldlīdzeklī (konteinerā, atbilstoši tā izmēriem un kravnesībai)
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko)
miniskaitļotājs Maksimāli mazu izmēru automātiskais elektroniskais skaitļotājs, kas paredzēts darbībai reālā laika režīmā (gk. procesu vai iekārtu automatizētajai vadībai), kā arī mazāka apjoma skaitļošanas darbiem
MPN Maksimāli pieļaujamā norma (ekoloģijā, kopā ar skaitlisko raksturojumu, piem., 3 MPN)
armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām
maksimālists Maksimālisma (2) piekritējs
lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums
piepūle Maksimāls jaudas palielinājums, arī patēriņš (ierīcei, iekārtai u. tml.)
Maksimowo Maksīmavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Pustiņas pagastā
Maksimovo ezers Maksimova ezers Indras pagastā
Caragana maximowicziana Maksimoviča karagana
Allium maximowiczii Maksimoviča sīpols
Crataegus maximowiczii Maksimoviča vilkābele
maksims Maksimums
ekstrēms Maksimums un minimums (funkcijai)
Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES
volvariella Makstaines
crenothrix Makstaino daudzšūnu baktēriju dzelzsbaktēriju ģints
trichoptera Makstenes
punduris Makstenes kāpurs
ūdenstārps Maksteņu kāpurs
coleophoridae Makstkožu dzimta
coleophora Makstkožu dzimtas ģints
psychidae Makstnešu dzimta
lepidopsyche Makstnešu dzimtas ģints
solenobia Makstnešu dzimtas ģints
koburs Maksts (revolverim)
parakolpīts Maksts apaudu iekaisums
kolposkopija Maksts apskate ar kolposkopu
vaginoskopija Maksts apskate ar spoguli
parakolpijs Maksts blakusaudi
endokolpīts Maksts gļotādas iekaisums
vaginīts Maksts gļotādas iekaisums
kolpokseroze Maksts gļotādas nenormāls sausums
kolpatrēzija Maksts iedzimts trūkums vai nepilnīga attīstība
vaginitis Maksts iekaisums
pahivaginīts Maksts iekaisums, kam pievienojas maksts sienu sabiezējums
kolpektomija Maksts izoperēšana
kolpektāzija Maksts izstiepšanās, paplašināšanās
kolpokleize Maksts ķirurģiska noslēgšana
piokolpocēle Maksts mugurējās sienas izvirzījums, ja taisnās zarnas un dzemdes iedobumā ir strutas
miokolpīts Maksts muskuļslāņa iekaisums
kolpeirlze Maksts paplašināšana
kolpeirinters Maksts paplašinātājs
kolpopātija Maksts patoloģija
femidoms Maksts pesārija un prezervatīva kombinācija kontracepcijas nolūkos - plāns plastikāta maisiņš, ko ar ārējo gredzenu apliek lielajām kaunuma lūpām un ar iekšējo gredzenu nostiprina dzemdes mutes priekšā
kolpopeksija Maksts piestiprināšana pie vēdera sienas, lai izlabotu tās atslābumu vai noslīdēšana
kolporāfija Maksts plīsuma sašūšana
bartolinīts Maksts priekštelpas lielā dziedzera iekaisums
kolpostenoze Maksts sašaurinājums
kolpotomija Maksts sienas pārgriešana
kolporāfija Maksts sienas plastiska operācija, lai to sašaurinātu
kolporekse Maksts sienas plīsums
kolpohiperplāzija Maksts sienu anomāls biezums
vaginoskops Maksts spogulis
kolpocēle Maksts trūce
edeokolpīts Maksts un ārējo dzimumorgānu iekaisums
vagīnektomija Maksts vai tās daļas izgriešana
futrāls Maksts, futrālis
amanitopsis Makstssēnes
Mx Maksvels (magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība)
Makšinova Makšinava, Bolupes pieteka
Makšinovka Makšinava, Bolupes pieteka
atsedzēns Makšķerāķa atkarpe
žilka Makšķeraukla
badapātaga Makšķere
badpātaga Makšķere
magžeris Makšķere
makšara Makšķere
makšere Makšķere
makšķete Makšķere
makšķis Makšķere
maškere Makšķere
pikšeris Makšķere
īlaidene Makšķere ar 2 āķiem, ar ko ķer līdakas
kapele Makšķere ar diviem āķiem, ko izmanto mencu zvejā
mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu
pludiņmakšķere Makšķere ar pludiņu; pludiņa makšķere
spinings Makšķere ar spoli, uz kuras tin makšķerauklu ar vizuli
ielaidne Makšķere plēsīgu zivju kā līdaku, asaru, foreļu u. c. ķeršanai; ūda
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos
makšeris Makšķere; makšere
nomakšķerēt Makšķerējot iegūt
samakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko, parasti zivis) lielākā daudzumā; makšķerējot iegūt (kā, parasti zivju, lielāku daudzumu)
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piemakšķerēt Makšķerējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko)
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi)
aizmakšķerēt Makšķerējot nonākt
piecirst Makšķerējot strauji paraut makšķerēšanas rīku, lai āķis ieķertos zivs ķermenī
udele Makšķeres (ūdas) veids
atredzēns Makšķeres āķis
kabis Makšķeres āķis
makšķerāķis Makšķeres āķis
ūda Makšķeres āķis
ūde Makšķeres āķis
kapele Makšķeres aukla
makšķeraukla Makšķeres aukla
šņore Makšķeres aukla
svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai
svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā
pasvars Makšķeres gremde
lotaga Makšķeres kāts
makšķerkāts Makšķeres kāts
makšķeršķeista Makšķeres kāts
šķinaga Makšķeres kāts
šķīnaga Makšķeres kāts
ūdas Makšķeres mencu (arī līdaku) zvejai
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu
gremdiņi Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš
gremdiņš Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš
plaudiņš Makšķeres pludiņš
cope Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu
cops Makšķeres raustīšana, zivij aiztiekot ēsmu
pluds Makšķeres sastāvdaļa - pludiņš
plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš
cope Makšķerēšana
naktstārps Makšķerēšanā par ēsmu izmantojams kāpurs, tārps
amatierzveja Makšķerēšana un zemūdens medības - rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū
spiningošana Makšķerēšana, izmantojot vienrokas vai divroku makšķeri ar vizuli, ko iemet ūdenī un pēc tam ar rotējošu spoli pievelk atkal klāt
žibulēšana Makšķerēšana, izmantojot žibuli, vienkāršu, īsu makšķeriti ar auklas spoli vai tinumu; parasti ziemā, āliņģī; bļitkošana
junkuriņi Makšķerēšanai lietotas sliekas: balti tārpi ar sarkanu galvu, kas dzīvo aiz priežu mizām
copēt Makšķerēt
ķingalēt Makšķerēt
magžerēt Makšķerēt
makšarāt Makšķerēt
makšerēt Makšķerēt
maškerēt Makšķerēt
pikšerēt Makšķerēt
mušot Makšķerēt ar mušiņmakšķeri
piļķēt Makšķerēt ar piļku, bļitkai līdzīgu makšķerāšanas rīku
spiningot Makšķerēt ar spiningu
ūdelēt Makšķerēt ar ūdu
vilkt Makšķerēt, zvejot
Makšķeru ezers Makšķerezers, ezers Ances pagastā
ķīns Makšķerkāts
šķesta Makšķerkāts
šķeste Makšķerkāts
šķests Makšķerkāts
šķiesta Makšķerkāts
badapātadznieks Makšķernieks
copmanis Makšķernieks
fišers Makšķernieks
makšernieks Makšķernieks
pikšernieks Makšķernieks
plikšķernieks Makšķernieks
zivkārējs Makšķernieks
žibulētājs Makšķernieks, kas lieto žibuli; bļitkotājs
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā
lophiiformes Makšķerzivjveidīgo kārta
lophius Makšķerzivjveidīgo kārtas ģints
maktins Maktīgs
maktīns Maktīgs
macnieks Maku izgatavotājs
maku Maku makumis - ar krāpšanu un strīdiem
makumis Maku makumis - ar krāpšanu un strīdiem
makuss Makusis - cepeškrāsnī speciālā režīmā gatavota kartupeļu putra
maksts Makveida zvejas tīkls
skrebs Makvisa nosaukums Austrālijā - sausumizturīga mūžzaļu krūmu audze Austrālijas sausajos apgabalos; arī skrabs
espināls Makvisa nosaukums Dienvidamerikā
matorāls Makvisa vietējais nosaukums Spānijā
hetairi Maķedoniešu dižciltīgie jātnieki, tiešā nozīmē "karaļa pavadoņi"
MK Maķedonija, valsts divburtu kods
MKD Maķedonija, valsts trīsburtu kods
diadohi Maķedonijas Aleksandra karavadoņi, kuri pēc viņa nāves (323. g. p. m. ē.) sadalīja impēriju vairākās valstīs
Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs
Maķedonija Maķedonijas Republika - Ziemeļmaķedonijas Republikas nosukums līdz 2019. g. februārim
Kasandrs Maķedonijas valdnieks (306.-298. g. p. m. ē.), karavadonis, diadohs
Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā
maķenītēs Maķenīt
maķenītiņ Maķenīt
maķītiņ Maķenītiņ
apmaļi Mala
apmalis Mala
atmala Mala
maliena Mala
mals Mala
mola Mala
vallene Mala
varas Mala
lejasmala Mala (teritorijā), kas atrodas zemāk par pārējo apkārtni
lūpa Mala ap (priekšmeta, veidojuma) dobumu, caurumu, atveri
uzmala Mala ar izveidotu paaugstinājumu, arī paaugstinājums, kas izveidots kā mala
grūstiņš Malā nolikti krāmi, dažādas grabažas, draza
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt
Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā
borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
roste Mala, josta, viduklis (drānām)
sānmala Mala, kas atrodas (kā) sānu daļā
pretmala Mala, kas daudzstūrī atrodas pretī citai šī daudzstūra malai vai šī daudzstūra leņķim
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot
krote Mala, krasts
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai)
puse Mala, sānu daļa (piemēram, ceļam, ielai)
nogals Mala, šķautne
kante Mala; šķautne
Santaisabela Malabo pilsētas nosaukums līdz 1973. g. (sp. val. "Santa Isabel")
Malaba Malabo, Ekvatoriālās Gvinejas galvaspilsēta
malace Malacis
malacs Malacis
naģelis Malacis
Molodečna Maladzječna, pilsēta Baltkrievijā
Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
Rafara Malagasu (Madagaskara) mitoloģijā - ūdens dievība, ūdens stihijas pavēlniece
malachīts Malahīts - gaiši zaļš minerāls
rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu
MY Malaizija, valsts divburtu kods
MYS Malaizija, valsts trīsburtu kods
Frēzera delfīns Malaizijas delfīna otrs nosaukums
Kualalumpura Malaizijas galvaspilsēta ("Kuala Lumpur"), atrodas Malakas pussalas dienvidrietumos, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
Suna Malaja Suna - upe Krievijas Karēlijas Republikā, ietek Sjamezerā
Zunda salas Malajas arhipelāga galvenā daļa (angļu val. "Sunda Islands"), atrodas Indonēzijas teritorijā, izņemot Kalimantānas ziemeļu daļu un Timoras austrumu daļu
austronēzieši Malajas arhipelāga un Klusā okeāna salu iedzīvotāji
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
Helarctos malayanus Malajas lācis
Mojans Melurs Malajas mabetiseku mitoloģijā - mēness gars, pustīģeris, puscilvēks, kas maisā glabāja sabiedrības likumus
Pavo muticus Malajas pāvs
malaji Malajieši
pantang Malajiešu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni
sakalavi Malajiešu izcelsmes cilts Madagaskaras rietumos
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus
sundieši Malajiešu tauta Javas salas rietumu daļā, samērā gaišāku ādas pigmentāciju nekā citi Javas malajieši
pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu
malaj. Malajiešu valoda
malaiziešu valoda malajiešu valodas literārā forma - Malaizijas malajiešu valoda, austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda
cibetkoks Malakā un Malajā augošs koks ar augļiem cilvēka galvas lielumā un un sēklām kastaņa lielumā, kas ož pēc sapuvušiem sīpoliem un veca siera, bet vietējo iedzīvotāju ļoti iecienītas, noder arī cibetkaķu pievilināšanai
malakozooloģija Malakoloģija - zooloģijas nozare, kas pētī moluskus (mīkstmiešus, gliemjus)
Malanga Malana, pilsēta Indonēzijā ("Malang")
gametocitēmija Malārijas gametocīti eritrocītos
anofeless Malārijas odu ģints; zināmas ap 200 sugas
anofelisms Malārijas odu pastāvīga mitināšanās kādā apvidū
ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu
gametocīts Malārijas parazīta dzimumšūna slimnieka asinīs, kura malārijas oda organismā veido gametas
eksflagelācija Malārijas parazīta mikrogametocīta viciņas veidošanās
enhematospora Malārijas parazīta spora eritrocītā
gametogonija Malārijas parazīta vīrišķo un sievišķo gamretocītu attīstības fāze slimnieka asinīs
malarioloģija Malārijas pētīšana
shizonts Malārijas plazmodiju bezdzimuma forma (paaudze)
kriptozoīts Malārijas sporozīts audos pirms pārejas asinīs un nokļūšanas eritrocītos
rafidiospora Malārijas sporozoīts
Malorita Malarita, pilsēta Baltkrievijā
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
Mosona jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu val. “Mawson Sea”), pie Antarktīdas krastiem starp 95. un 113. rietumu garuma grādu, platība — 333000 kvadrātkilometru, dziļums — \~1000 m, daudz aisbergu
Andamanu jūra malas jūra Indijas okeānā (angļu valodā _Andaman Sea_) starp Indoķīnas un Malakas pussalu, Sumatras, Nikolaru un Andamanu salām, Malakas šaurums to savieno ar Dienvidķīnas jūru
Sadraudzības Malas jūra Indijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem, starp Enderbiju Zemi un Rietumu šelfa ledāju, platība - 260000 kvadrātkilometru, dziļums \~500-3000 m
Lakšadvīpu jūra malas jūra Indijas okeānā, starp Indostānas pussalas dienvidrietumiem, Šrilankas salu, Lakšadvīpu (Lakadivu) un Maldivu salām, platība — 786000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4131 m; Lakadivu jūra
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
aprievis Malas rievojums visapkārt (piem., monētai)
Malāvi Malāvija, valsts Āfrikas austrumu daļā
MW Malāvija, valsts divburtu kods
MWI Malāvija, valsts trīsburtu kods
Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland")
Lilongve Malāvijas galvaspilsēta (angļu val. "Lilongwe"), atrodas 1100 vjl., 722000 iedzīvotāju (2007. g.)
kvača Malāvijas kvača - naudas vienība Malāvijas Republikā, sīknauda - tambala
MWK Malāvijas kvača; Malāvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - tambala
Malāvija Malāvijas Republika - valsts Āfrikas austrumu daļā (angļu val. "Malawi"), Ņasas ezera rietumu piekrastē, platība - 118484 kvadrātkilometri, 15028700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lilongve, administratīvais iedalījums - 3 reģioni, robežojas ar Tanzāniju, Mozambiku un Zambiju
malāvieši Malāvijas Republikas iedzīvotāji
ačevi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
čikundi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
isengi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
marāvi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
ņandzi Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
tumbuki Malāvu tautu grupas daļa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
Malciņu ezers Malcānu ezers Bērziņu pagastā
Malciņa ezers Malcānu ezers Bērziņu pagastā
Malciņa Malcenka, Sarjankas pieteka
Malciņas strauts Malcenka, Sarjankas pieteka
iedomas Maldi
maldība Maldi (1)
nomaldi Maldi (1); nepareiza, aplama rīcība, darbība
apmāņa Maldi, ilūzija
error Maldība, kas var rasties no nepareiza priekšstata par priekšmetu, vai arī ja nav nekāda priekšstata par priekšmetu
pašapmāns Maldīga doma, pārliecība, ko kāds ir iedvesis pats sev; īstenības parādība, par ko ir radīta šāda doma, pārliecība; arī pašapmānīšanās
dežavū Maldīgas atmiņas, maldi; pirmo reizi notiekošā uztvere kā jau reiz redzēta
pašapmānīšanās Maldīgas domas, pārliecības iedvešana pašam sev; arī pašapmāns
maldīties Maldīgi domāt, arī rīkoties
fallaciae Maldīgi prāta slēdzieni, nereti saukti arī par paraloģismiem un sofismiem
maldīties Maldīgi sajust, uztvert
zūdīgs Maldīgs
lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre
acapmānēšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms
acapmānīšana Maldīgu, šķietamu redzes priekšstatu veidošana; iluzionisms
demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanos, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
dezorientācija Maldināšana, nepareiza orientēšana
maldenēt Maldināt
stuidīt Maldināt
zavernuķ Maldināt
maldīt Maldināt (1)
maldinēt Maldināt 1
muļļināt Maldināt apkārt
apalot Maldināt, aizvest nepareizi
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
alināt Maldināt, mānīt
apmāžot Maldināt, mānīt, vilt, apburt
dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast
muldināt Maldināt; mānīt
muldinātājs Maldinātājs
vīlējs Maldinātājs
mārks Maldinātājs gars
pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā
maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu
klaida Maldīšanās
maldons Maldītājgars, kas ved pa nepareizu ceļu, maldina
bokstīt Maldīties
errare Maldīties
alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot
blodīt Maldīties, nezinot ceļu
pārmisīties Maldīties, pievilties, pārskatīties
MV Maldīvija, valsts divburtu kods
MDV Maldīvija, valsts trīsburtu kods
Male Maldīvijas galvaspilsēta ("Male"), osta Males atolā, 89000 iedzīvotāju (2007. g.)
Maldīvija Maldīvijas Republika - valsts Indijas okeāna Maldīvu salu arhipelāgā (divehi val. "Divehi Rājje"), platība - 298 kvadrātkilometri, 319700 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Male, administratīvais iedalījums - 19 atoli un 1 galvaspilsēta
Bā Maldīvijas Republikas atols (_Baa_), atrodas Indijas okeāna Maldīvu salu ziemeļrietumu daļā, ietver Dienvidu Mārlosmandulu un Goidū atolu
maldīvieši Maldīvijas Republikas iedzīvotāji
izmaldīt Maldoties apkārt klaiņot
atmuldināt Maldoties atkļūt (ar nepatiesu informāciju par ceļu)
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp; maldoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
atjūdīties Maldoties atkulties
iemuldīties Maldoties iekļūt
iekļūdīties Maldoties iekļūt, noklīst
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā)
aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.)
piemaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā)
nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei)
damaldīties Maldoties pieklīst
samaldīt Maldoties sasniegt
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas)
aizsvaidīties Maldoties, klīstot nonākt
inganno Maldu kadenca
fantomsajūtas Maldu sajūtas amputētā loceklī
viltticība Maldu ticība
liekuguns Malduguns
maldugunis Malduguns
spīgaļa Malduguns
spīgana Malduguns
spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā
Orga Malduguņu orga, Sakas pieteka
Urga Malduguņu orga, Sakas pieteka
Maldupe Maldupīte, Glāžupes pieteka
malīte Malēja
samalniece Malēja
malijs Malējais
sānpirksts Malējais pirksts
stūrzobs Malējais zirga priekšzobs
malenieks Malējs
malnieks Malējs
malvenieks Malējs
malīns Malējs 1
malēja Malējs 2
malēnisks Malēniešu dialektam raksturīgs
Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē
Bamako Mali galvaspilsēta, atrodas Rietumāfrikā, pie Nigēras upes, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
MTDS Mali Tautas demokrātijas savienība
ML Mali, valsts divburtu kods
Malija Mali, valsts Rietumāfrikā
MLI Mali, valsts trīsburtu kods
maliena Maliene - attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
paglaimoties Maliet glaimot, lišķēt
kancerācija Malignizācija
Uzeņa Malijuzeņa - upe Krievijā, Saratovas apgabalā
Muilangāra Malingāra - pilsēta Īrijā ("An Muileann gCearr"), tās nosaukums īru valodā
nomizošana Malkai paredzēta sazāģēta koka bluķa apstrāde pirms sašķelšanas pagalēs - mizas atdalīšana
šukulis Malkas atkritums, kas mētājas apkārt
malkcirknis Malkas ciršanai ierādīta vieta (cirsma) mežā
dzenis Malkas cirtējs
malcinieks Malkas cirtējs
malcenieks Malkas cirtējs, malkas vedējs
kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai
kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai
malkasiela Malkas grēda
malkiela Malkas grēda
krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras
malceknis Malkas grēdas vieta
malcenīca Malkas laukums, šķūnītis
malciene Malkas laukums, šķūnītis
malknesis Malkas nesējs
strupis Malkas pagale, koka gabals
plītskatls Malkas plītī iemūrēts katls (piemēram, ūdens sildīšanai)
kurika Malkas skaldāmā vāle
vante Malkas skaldāmā vāle
atskaļi Malkas skaliņi, kas tika dedzināti vērpšanas laikā kā apgaismojums
malcinieks Malkas šķūnis
apšķūnis Malkas šķūnis, nojume
malcene Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka
malciens Malkas šķūnītis vai vieta, kur glabājas malka
malceniece Malkas vedējs
malcinieks Malkas vedējs; malkas tirgotājs
griezējs Malkas zāģētājs
blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem
malkcirtējs Malkascirtējs
malkcirtis Malkascirtējs
malkcirkne Malkcirknis
malkcirksne Malkcirknis
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints
guldzienis Malks
guldzis Malks
klunciens Malks
klunkata Malks
klunkšķis Malks
kodiens Malks
kulciens Malks
kuldziens Malks
lorcka Malks
lorka Malks
malka Malks
maltīte Malks
mute Malks
muža Malks
rijiens Malks
šluksts Malks
šlancka Malks (dzēriena)
šlempe Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
šlempis Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
šļoka Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena)
guldzeknis Malks (ūdens)
kludzens Malks dzerot
kludziens Malks dzerot
klūdziens Malks dzerot
klugata Malks, guldziens
kluga Malks, guldziens; klugata
klumšķis Malks, guldziens; paņēmiens
klundziens Malks, guldziens; paņēmiens
klunkšis Malks, guldziens; paņēmiens; klunkšķis
klukats Malks, klunkšķis
guldziens Malks, ko skaļi norij
kļāviens Malks, rijiens
šlenka Malks, šļakata
malklesis Malku lasītājs, liekēdie
Malla Mallas dabas parks ("Malla") atrodas Somijas galējos ziemeļrietumos, Lapzemē, Muonio augšteces rajonā, platība - 30 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g. (Somijas vecākais rezervāts)
mallomonas Mallomonas 1
Maltinieka ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā
Maltinieku ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā
Melmute Malmuta, Meirānu kanāla augštece
Malmute Malmuta, Meirānu kanāla pieteka
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka
Čūdari Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Čudari" nosaukuma variants
dagušavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Dagušava" iedzīvotāji
daguševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Daguševa" iedzīvotāji
Grebņeva Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Grebņova" nosaukuma variants
Ījovka Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ījevka" nosaukuma variants
īrubienieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Īrubiene" iedzīvotāji
Korsovas stacija Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukuma variants
Kaskani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kaskāni" nosaukuma variants
Krīveni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski
lāpovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lāpova" iedzīvotāji
lemešavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" iedzīvotāji
lemeševieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lemešava" iedzīvotāji
lielzeļcavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji
lielzeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčava" iedzīvotāji
Leluo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Zeļčova" nosaukums latgaliski
Liuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants
Lyuzinīki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski
malnavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnava" iedzīvotāji
Malnova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnava" nosaukuma variants
Malnovas fermas Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukuma variants
Malnovys fermys Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Malnavas fermas" nosaukums latgaliski
markānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Markāni" iedzīvotāji
Mozuo Zeļčova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukums latgaliski
naglānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" iedzīvotāji
Naglani Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Naglāni" nosaukuma variants
nesterieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Nesteri" iedzīvotāji
rudinavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji
rudinovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudinova" iedzīvotāji
Rūdiņova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņoiva" nosaukuma variants
saldenieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Saldeņi" iedzīvotāji
Skobulīne Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Skobulīna" nosaukuma variants
soldonieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Soldoni" iedzīvotāji
Soldonie Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukuma variants
Soldonī Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Solodni" nosaukums latgaliski
Šņitki Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šnitki" nosaukuma variants
šņitkānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitki" iedzīvotāji
Tipini Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipani" nosaukuma variants
Typyni Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tipini" nosaukums latgaliski
tronovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Tronova" iedzīvotāji
Ubogova Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ubagova" nosaukuma variants
zeļčavieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčava" iedzīvotāji
zeļčevieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zeļčeva" iedzīvotāji
ziblānieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji
ziblieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" iedzīvotāji
Zybla Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Zibla" nosaukums latgaliski
Melnupe Malnupeite, Rudņas pieteka
Melnupīte Malnupeite, Rudņas pieteka
Altenkirhe Malomožaiska, apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās vācu nosaukums
Malpela Malpelo, sala Klusajā okeānā
malpigiji Malpigija vadi - posmkāju tipam raksturīgi izvadorgāni
malphigia Malpīgijas
malpighiaceae Malpīgijaugu dzimta
malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia")
ognešu malpīgija malpīgiju suga ("Malphigia coccigera")
maļa Malšana (1)
drēliņš Malšana dzirnavās
sīkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar ļoti mazu šķērsgriezumu
rupjmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kam ir sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu
smalkmalšana Malšana, kurā iegūst produktu, kura sastāvdaļām ir samērā mazs šķērsgriezums
malis Malšanai paredzētā labība; malums; graudi
atmala Malšanas atkritumi
apmāles Malšanas beigas, pabeigšana
malums Malšanas rezultātā iegūtais sasmalcinājums
maldināt Malt
maldīt Malt
malīt Malt
miltot Malt
molti Malt
pārmalt Malt (ko) visu, viscaur; ne sevišķi rūpīgi malt (ko) visu, viscaur
malties Malt sev
izmalt Malt un pabeigt malt; samalt
pārmalt Malt vēlreiz, no jauna
M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos)
iejavs Malta iesala un ūdens sajaukums noteiktā attiecībā alus pagatavošanai
MT Malta, valsts divburtu kods
MLT Malta, valsts trīsburtu kods
riceklis Maltas (teļa) gaļas galerts
kopķēze Maltas gaļas galerts
kopķēzis Maltas gaļas galerts
ķopķēzis Maltas gaļas galerts
kupķēzis Maltas gaļas galerts
zilte Maltas gaļas galerts
zilts Maltas gaļas galerts
pildeklis Maltas gaļas u. c. veida pildījums (piemēram, pīrāgiem, zivīm)
Čornaja Maltas kreisā krasta pieteka Galēnu pagastā, garums - 10 km; Černija
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
Aina Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā, garums - 9 km
Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte
Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m
Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā
Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km
Kozupe Maltas labā krasta pieteka Lūznavas, Mākoņkalna un Maltas pagastā, garums - 8 km; Kazupe; Kosupe; Kozubka
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km
Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne
Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
maltieši Maltas ordenis - 11. gs. dibinātā johanniešu ordeņa nosaukums kopš 16. gs.
garkalnieši Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalni" iedzīvotāji
Strodiški Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes
Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne)
ricenis Maltas teļa gaļas galerts
Maltas-Rēzeknes pārrakums Maltas-Rēzeknes kanāls
Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka
māltīta Maltīte - ieturēšanās, svētku mielasts, ēdieni
ielaunadze Maltīte pirms īstā launaga
papusdienas Maltīte pirms īstajām pusdienām
azaids Maltīte, ēdienreize
seders Maltīte, kas pieder pie ebreju Lieldienu svinībām, ar ko atzīmē izraēļu iziešanu no Ēģiptes
ptialoze Maltoze siekalās, radusies no cietes ptialīna ietekmē
maltozūrija Maltoze urīnā
maltozīds Maltozes glikozīds
maltusianisms Maltusisms
maltuzianisms Maltusisms
maltuzianitate Maltusisms
maltuvis Maltuve 1(1)
malošana Malu aplikšana kartonāžas izstrādājumiem
malmalām Malu malās
brakonjērs Malu mednieks, kas medī bez atļaujas
brakonieris Malu mednieks; mednieks, kas medī bez atļaujas
dunsts Malumā - starpprodukts starp putraimiem un miltiem
bukģēģeris Malumednieks
bukzaglis Malumednieks
oberģēģeris Malumednieks
malesis Malums
mali Malums
malienis Malums
televizors Maluzvejniecības rīks no kaprona auduma, ar līstītēm, atsvaru un pludiņu
brakoņieris Maluzvejnieks
maliķis Maluzvejnieks
torčoks Maluzvejnieks, kas lieto elektrošoka ierīci
štokroze Malva
malva Malva 1
elksnenes Malvas ("Malva")
kaķsierītes Malvas ("Malva")
kārtenes Malvas ("Malva")
kaulroze Malvas ("Malva")
kaulrozes Malvas ("Malva")
kokarozes Malvas ("Malva")
malvene Malvas ("Malva")
malves Malvas ("Malva")
malvaceae Malvu dzimta
alteja Malvu dzimtas augu ģints ("Althaea"), \~ 15 sugas, Latvijā 1 adventīva suga
kaķsierīte Malvu dzimtas augu ģints ("Malva")
abutilon Malvu dzimtas ģints
brachychiton Malvu dzimtas ģints
abutilone Malvu dzimtas ģints ("Abutilon"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, retāk koki, kas aug galvenokārt subtropos, \~100 sugu, Latvijā 1 adventīva suga
alceja Malvu dzimtas ģints ("Alcea", arī "Althaea")
kāršroze Malvu dzimtas ģints ("Alcea"), dekoratīvs lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs, \~60 sugu, Latvijā 1 suga
aliogīne Malvu dzimtas ģints ("Alyogyne")
anizodonteja Malvu dzimtas ģints ("Anisodontea")
fremontodendrs Malvu dzimtas ģints ("Fremontodendron")
lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā
hibiskmalva Malvu dzimtas ģints ("Malvaviscus"), dekoratīvi krūmi, kas līdzīgi gan hibiskiem, gan istabas kļavām
pahira Malvu dzimtas ģints ("Pachira")
sidalceja Malvu dzimtas ģints ("Sidalcea"), dekoratīvi ziedaugi
triplohlame Malvu dzimtas ģints ("Triplochlamus")
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas)
kapoks Malvu rindas kapokaugu dzimtas suga ("Ceiba pentandra"), tropu koks, kura augļu - pogaļu - iekšējās sienas klātas ar bieziem matiņiem
rožu malva malvu suga ("Malva alcea")
smaržīgā malva malvu suga ("Malva moschata")
novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
mazā malva malvu suga ("Malva rotundifolia")
mežu pēpele malvu suga ("Malva sylvestris")
pēpele Malvu suga ("Malva sylvestris")
meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
mieturu malva malvu suga ("Malva verticillata")
māla Maļamie graudi
Jakubina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jakubini" nosaukuma variants
janciskieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" iedzīvotāji
Janciškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukuma variants
Janciškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukums latgaliski
Jaunā Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukuma variants
Jaunuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukums latgaliski
Kurpeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants
Kurpeniški Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukuma variants
Kurpeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpenišķi" nosaukums latgaliski
Lelī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Kokini" nosaukums latgaliski
Makarāni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants
Makareņati Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Makareņata" nosaukuma variants
malinaucieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Malinava" jeb "Malinavka" iedzīvotāji
maļinovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinova" iedzīvotāji
Maļinovka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinova" nosaukuma variants
maļinovcieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka" iedzīvotāji
Mozī Kuokeni Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kokini” nosaukums latgaliski
abarūnieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Oborūni" ("Abarūni") iedzīvotāji
oborūnieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Oborūni" iedzīvotāji
Vesna Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Pavasaris" bijušais nosaukums
Rubeniškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukuma variants
Rubeniškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Rubeniški" nosaukums latgaliski
Sylacirši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silacirši" nosaukums latgaliski
Sylkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkina" nosaukums latgaliski
Silkina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Silkini" nosaukuma variants
vasiļovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļova" iedzīvotāji
Vacuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski
uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), pārveidot par ko
samalt Maļot (iekārtā, ierīcē), sasmalcināt; maļot (iekārtā, ierīcē), iegūt (kādu produktu)
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu)
nobraukt Maļot atdalīt (graudiem) ārējo apvalku
iemalt Maļot iegūt
nomalināt Maļot nogludināt (dzirnakmeni)
nomalt Maļot nolietot
piemalt Maļot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
pārmalt Maļot pieļaut, ka (kas) tiek pārāk sīki samalts, sasmalcināts
piemalt Maļot pievienot (pie kā, kam klāt)
piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
aizmalt Maļot savainot
nosabraukties Maļot tikt atdalītam (par graudu ārējo apvalku)
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā)
dzīvumi Maļot, grūžot utt. veseli vai rupji palikušie graudi, sēklas augļi u. c.
dendroaspis Mambas
Mamberamo Mamberano, upe Jaungvinejas salā, Indonēzijā
mamluks Mameluks
mamlūks Mameluks
mamillaria Mamilārija
mammillaria Mamilārijas
zīdmatainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria bombycina")
Būla mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria boolii")
Deherta mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria deherdtiana")
garenā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria elongata")
glītā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria formos syn. Mammillaria microthele")
Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana")
Hāges mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria haageana")
garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora")
Matudas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria matudae")
Mikrohēlijas mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria microhelia")
skaistā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria perbella")
Petersona mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria pettersonii syn. Mammillaria heeseana")
rožainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria rhodantha")
Šūmaņa mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria schumannii syn. Bartschella schumannii")
sirmā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria senilis syn. Mammillopsis senilis")
lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica")
vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata")
Zeilmana mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria zeilmanniana")
Mamļutka Mamļuta, pilsēta Kazahstānā
mama Mamma, māte
mammilopsis Mammillopsis senilis - sirmās mamilārijas ("Mammillaria senilis") nosaukuma sinonīms
mammuthus Mammuthus primigenius - mamuts
Heiligenbeila Mamonova - pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
sequoiadendron Mamutkoki
mammuts Mamuts
ICCL Man pilnīgi vienalga
manāja Mana
manieši Mana ģimene, radinieki, savieši
Venanga Manado - pilsēta Indonēzijā
Manada Manado, pilsēta Indonēzijā
jūtams Manāmi, stipri
jutins Manāms, sajūtams
Mangareva Manareva, lielākā no Gambjē salām Franču Polinēzijā
manats Manati
manatus Manati
mancipatio Mancipācija
mančesters Mančestrs
menčesters Mančestrs
menčestrs Mančestrs
Mancupīte Mančupīte, Gružupītes pieteka
Podnieku grāvis Mančupīte, Gružupītes pieteka
masbuta Mandaistu kristīšanas rituāls
masikta Mandaistu sakramentāla maltīte, ko notur cilvēka nāves brīdī, lai tam palīdzētu dvēseles pestīšanā
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda
tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu
tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus
Mindaugas strauts Mandauga, Liedes pieteka
mandaloška Mandavoška - kaunuma uts
mandale Mandele
mandeļkoks Mandele - neliels rožu dzimtas augļkoks
tonsila Mandele, audu, sevišķi limfoīdo audu mandelei līdzīgs veidojums
amigdaloīds Mandelei līdzīgs
tonsillas Mandeles - limfātisku dziedzeru pāris cilvēka mutē
amygdalus Mandeles - rožu dzimtas ģints
mangeles Mandeles (cūkām)
peritonsilīts Mandeles kapsulas iekaisums
mandelade Mandeļelļa, sakulta ar olu dzeltenumu, cukuru, cimtu un vaniļu
mandeļrieksts Mandeļkoka sēklas kodols
amareto Mandeļu (arī aprikožu kauliņu) liķieris
Mandele Mandeļu ezers Krāslavas pagastā
Mandaļas ezers Mandeļu ezers Krāslavas pagastā
tonsillotomija Mandeļu izgriešana
mandeļkūka Mandeļu kūka
mandeļveidīgs Mandeļveida
mandevilla Mandevilas
Bolīvijas mandevila mandevilu suga ("Mandevilla boliviensis")
skrajā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla laxa")
mirdzošā mandevila mandevilu suga ("Mandevilla splendens")
mandingo Mandingi
sonrhay Mandingi
Samory Mandingo cilts valsts Rietumāfrikā, kas pastāvēja 18.-19. gs.
malinki Mandingu tautas cilšu grupa Gvinejas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas
mandoline Mandolīna
mandragora Mandragoras
mandrilis Mandrils
mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta
mandžu Mandžūri
Malus mandshurica Mandžūrijas ābele
Aristolochia manshuriensis Mandžūrijas aristolohija
Austrummandžūrija Mandžūrijas austrumu daļa
Dienvidmandžūrijas zemiene Mandžūrijas līdzenuma dienvidu daļa Ķīnas ziemeļaustrumos, garums - \~360 km, platums - līdz 120 km
Juglans mandshurica Mandžūrijas riekstkoks
Emberiza jankowskii Mandžūrijas stērste
Ziemeļkorejas kalni Mandžūrijas-Korejas kalnu dienvidaustrumu daļa Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, garums — \~600 km, platums — līdz 200 km, augstums — 1300-1500 m, augstākā virsotne — Kvanmobons (2540 m)
Čanbaišana plakankalne Mandžūrijas-Korejas kalnu sistēmas augstākā daļa ("Changbaishan"), Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums 1500-1800 m, vulkāns Baitoušans - 2750 m
Austrummandžūrijas kalni Mandžurijas-Korejas kalnu ziemeļrietumu daļa uz dienvidiem no Suņhuadzjanas (Sungari) upes Ķīnā un Ziemeļkorejā, augstums - \~500-1200 m
munējais Manējais
munijais Manējais
manajs Manējs
mannekens Manekens
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli)
izmanevrēt Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekli
manevris Manevrs
maņievrs Manevrs
manežs Manēža
jātava Manēža (1)
cercocebus Mangabeji
mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu
Mangalura Mangalūru, pilsēta Indijā
Magnushof Mangaļi
Mangaļi Mangaļsala
Magnushof Mangaļu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mangaļu pagastā
mangānmēsli Mangāna mikroelementu mēslojums, kas nepieciešams velēnu karbonātu un stipri kaļķotās augsnēs
manganāts Mangānskābes sāls
Karatavs Manghistau, kalnu grēda Mangišlakas pussalā Kazahstānā
Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā
Mangišlaka Mangišlakas līcis - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, starp Tibkaragānas un Buzači pussalu, garums - \~100 km, platums pie ieejas - \~70 km, dziļums - 10-12 m
Helipterum manglesii Manglesa akroklīnija
samangot Mangojot iegūt, dabūt
mangāt Mangot
mangrava Mangrove
mangrovija Mangrove
mangrs Mangrove
mangro Mangrove - tropu koku un krūmu audze piekrastēs, ko applūdina paisums
herpestes Mangusti
mangusti Mangusts
ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā
mungo Mangustu suga Indijā
Mangen Manģenes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
Manhatana Manhetena
ciklofrēnija Maniakāli depresīvā psihoze
ciklotīmija Maniakāli depresīvās psihozes vieglākā forma - mijas nomāktība ar pacilātu garastāvokli
koribantisms Maniakāls stāvoklis ar bezmiegu, satraukumu un redzes halucinācijām
Austrummaniča Maniča
Zapadnijmaniča Maniča - upe Krievijā
Vostočnijmaniča Maniča - upe Krievijā, uz Stavropoles novada un Kalmikijas Republikas robežas
raksts Maniere (glezniecībā, grafikā)
svingot Manierīgi dejot, parasti svingu vai tamlīdzīgu modernu deju
deklamēt Manierīgi, samāksloti (ko) runāt
preciozs Manierīgs, mākslots
manierists Manierisma (1) pārstāvis
manifestants Manifestācijas dalībnieks
meņčīgi Manīgi, veikli; arī viltīgi
mikns Manīgs
glodenis Manīgs, glums cilvēks
izgudrs Manīgs, izveicīgs, pārgudrs
čadīgs Manīgs, tramīgs
izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem)
meņčīgs Manīgs, veikls; arī viltīgs
maniheists Maniheisma piekritējs
manichieši Manihejieši
manikīre Manikīra speciāliste
manikīrs Manikīra speciālists
manikīra Manikīrs
manukura Manikīrs
manihot Maniokas
mandioks Manioks
ēdamā manioka manioku suga ("Manihot esculenta"), mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas lieto pārtikai
meiteji Manipūri - tautība Indijas austrums
manubēd Manis dēļ
ģist Manīt, jaust, noprast
atblenzt Manīt, nojaust, redzēt
mast Manīt, sajust, uztvert
ost Manīt, uzzināt (ko); arī jaust
čutnit Manīt; jaust
čutnītiēs Manīt; jaust
aizmanīties Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties
klavicepsīns Manitola glikozīds melnajos graudos
mannā Manna, mannas putraimi
manveidīgs Mannai līdzīgs
debesmanna Mannas uzputenis
debesmannā Mannas uzputenis
abietīts Mannītam līdzīga cukurviela Eiropas sudrabegles jeb baltegles "Abies pectinata DC" skujās
mannohidrazons Mannozes fenilhidrazons; bezkrāsaini kristāli, ko lieto mannozes identificēšanai
manočus Manočus kliegt - skaļi un bez pārtraukuma kliegt
manometris Manometrs
finimetrs Manometrs ar skalu, kas rāda gāzes daudzumu un spiedienu balonos
mikromanometrs Manometrs ļoti mazu spiediena starpību mērīšanai
Manona Manono, pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā
menors Manors
Manresa Manresa, pilsēta Spānijā
muns Mans
JM2p Mans 2 peniju ieguldījums (angļu "just my 2 pennyworth"; īsziņās)
manbrālis Mans brālis
munejis Mans cilvēks
manāds Mans viedoklis, manuprāt
Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Kubā
Mansaniļa Mansaniljo, pilsēta Meksikā
Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli
uzmauči Manšetes
manšetveidīgs Manšetveida
baža Manta
mantabagātība Manta un bagātība
bujums Manta un peļņa, visa iedzīve; guvums
pastata Manta, inventārs
vafļonaja Manta, ko lietojis pazemotais notiesātais
Mantara Mantaro, upe Peru
kiški Mantas
manatki Mantas
šmotkas Mantas
šmutkas Mantas
ādplēsējs Mantas aprakstītājs
aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā
apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus
viļetaķ Mantas izņemšana
piesavināšanās Mantas nolaupīšanas veids - kādas personas prettiesiska rīkošanās ar svešu mantu, kura viņai bijusi uzticēta noteiktam nolūkam un atradusies tās pārziņā, kā ar savu
mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc mantas īpašnieka nāves
ekspropriācija Mantas piespiedu atsavināšana; atsavināšana ar varu
mantracis Mantas racējs, apslēptas mantas meklētājs
padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku
mantglabis Mantas, dārgumu glabātājs
puzas Mantas, dažādas sīkas lietas
cipatas Mantas, drēbes, iedzīves priekšmeti
iedzīve Mantas, kas kādam pieder un ir nepieciešamas ikdienas dzīvē, saimniecībā
bauga Mantas, krāmi
parpala Mantas, lietas
parpali Mantas, lietas
parpaliņi Mantas, lietas
bagāža Mantas, saiņi, ko pārved pasažieru satiksmes līdzekļos
loriņi Mantas; krāmi
pekele Mantas; saimniecības, iedzīves priekšmeti
Heracleum mantegazzianum Mantegaci latvānis
mantelis Manteļskurstenis
palijs Mantija
spredings Mantijas litosfēras plātņu savstarpēja atbīdīšanās, ko okeānu vidusgrēdu zonās rada konvekcijas strāvas; okeāna dibena izplešanās
zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni
mantenīce Mantiniece
mantinīca Mantiniece
mantnīce Mantiniece
substitūts Mantinieka aizstājējs, rezerves mantinieks
institutio Mantinieka iecelšana testamentā
heredes Mantinieki (Senajā Romā)
iemantinieks Mantinieks
mantenieks Mantinieks
mantnieks Mantinieks
pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai
manta Mantiņa (2)
mantissa Mantisa
mantniecisks Mantisks (1)
mantniecisks Mantisks (2)
mantaskāre Mantkāre
rausība Mantkārība
gaunerība Mantkārība, mantrausība, skopulība
mantguvība Mantkārība, skopums
āmerīgs Mantkārīgs
gūbīgs Mantkārīgs
gūstīgs Mantkārīgs
kāsīgs Mantkārīgs
mantguvīgs Mantkārīgs
mantkārs Mantkārīgs
naudkārs Mantkārīgs
rāvīgs Mantkārīgs
grābsis Mantkārīgs (un pārticis) cilvēks
mantēlis Mantkārīgs cilvēks
neipuce Mantkārīgs cilvēks
žalga Mantkārīgs cilvēks
mantkrāpis Mantkārīgs cilvēks, kas mēdz arī krāpties
negalīgs Mantkārīgs, alkatīgs
amarīļa Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks
āmarīma Mantkārīgs, mantrausīgs, alkatīgs cilvēks; amarīļa
gauneris Mantkārīgs, mantrausīgs, skops cilvēks
gābiķis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks
ģībulis Mantkārīgs, nenovīdīgs cilvēks
mantkrāpīgs Mantkārīgs, rausīgs
badakoks Mantkārīgs, skops cilvēks
badastabs Mantkārīgs, skops cilvēks
badūzis Mantkārīgs, skops cilvēks
rikaucis Mantkāris, rīma
rīkaucis Mantkāris, rīma
mantrausis Mantnesis, pūķis
dzimtnoma Mantojama tiesība nomāt zemi
grāfs Mantojams aristokrātijas tituls; persona, kam ir šāds tituls
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. g.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls (piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls
lords Mantojams tituls (Anglijā); persona, kam ir šāds tituls
heredium Mantojams zemes gabals Romā, sākumā 2 jūgerus liels
cenzīva Mantojams zemnieka zemes īpašums feodālajā Francijā 12.-18. gs.
ereptorija Mantojuma atņemšana necienīgam radiniekam, kad tas jau pieņēmis mantojumu
fideikomitents Mantojuma atstājējs, fideikomisa autors
mantošana Mantojuma iegūšana
seniorāts Mantojuma priekšroka vecākajam ģimenē
augšupējs Mantojuma tiesībās nosaukums bērniem un bērnu bērniem
Mentona Mantona, pilsēta Francijā ("Menton")
intestātkodicils Mantošanas kārtības likumi un noteikumi, gadījumiem, kad nav atstāts testaments
minorāts Mantošanas sistēma, kurā nesadalītu īpašumu manto jaunākais dzimtā
apmantot Mantot
akvizīts Mantots īpašums
patrimonijs Mantots privātīpašums, dzimtīpašums
badenis Mantrausīgs cilvēks
mantrausis Mantrausīgs cilvēks
gaunerīgs Mantrausīgs, mantkārīgs, skops
rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs
mantasgars Mantrausīgs, skops cilvēks
mantaspūķis Mantrausīgs, skops cilvēks
grābējs Mantrausis
mantgūbis Mantrausis
mantguvis Mantrausis
mantjēcis Mantrausis
mantplēsis Mantrausis
naudaskāsis Mantrausis
naudrausis Mantrausis
rauša Mantrausis
rausējs Mantrausis
rāvējs Mantrausis
gābžis Mantrausis, nesātīgs cilvēks, kam nekad nepietiek; gūbiķis gābiķis
kapķorka Mantu glabātuve (padomju armijā)
kaptjorka Mantu glabātuve (padomju armijā)
priceps Mantu maiss
bilancēšana Mantu, mantu avotu, norobežojuma posteņu vai korektīvu posteņu ievietošana bilancē
aizņemšanās Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod
aizņēmums Mantu, priekšmetu saņemšana, kuri pēc zināma laika ir jāatdod; šādā veidā iegūta manta, priekšmeti
kaptjorščiks Mantzinis, uzturzinis (padomju armijā)
m. Manuāli (ērģeļkompozīcijās)
manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks
manufaktūrists Manufaktūras (3) ražotājs
manufaktūrists Manufaktūras (3) tirgotājs
Manukava Manukau, pilsēta Jaunzēlandē
pomojemu Manuprāt
IMO Manuprāt (angļu "in my opinion"; īsziņās)
MSS Manuskripti
MS Manuskripts
kaļka Manuskripts (piem., grāmatai) uz pauspapīra
majuskulis Manuskripts, kas uzrakstīts tikai ar lielajiem burtiem
roktinis Manžete, uzrocis
prāti Maņas (tautā un vecākā literatūrā)
Maņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā
Meņģeņu dīķis Maņģenes dīķis Rumbas pagastā
melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms
spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus")
divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus")
zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis")
uztvere Maņu orgāna uztveršanas spēja
jutekļi Maņu orgāni
proprioceptori Maņu orgāni ķermeņa stāvokļa un kustības uztverei
juteklis Maņu orgāns
jūteklis Maņu orgāns
teleoceptors Maņu orgāns distantu kairinājumu uztverei
propterceptors Maņu orgāns tuvu esoša kairinājuma uztverei
minutēze Maņu orgānu nogurums
kārpiņa Maņu orgānu sastāvdaļa - jutīgs gļotādas veidojums
nozerestēzija Maņu traucējumi
mikrestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā
mikroestēzija Maņu traucējums, kura gadījumā priekšmeti šķiet mazāki vai vieglāki nekā īstenībā
maoists Maoisma piekritējs
Sniega kalni Maokes kalni Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā
Karstensa kalns Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums līdz 1965. g.
callaeidae Maoristrazdu dzimta jeb Jaunzēlandes strazdu dzimta
callaeas Maoristrazdu dzimtas ģints
creadion Maoristrazdu dzimtas ģints
heteralocha Maoristrazdu dzimtas ģints
Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis
Tauhiri Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - stihisko spēku dievs, debesu dieva un zemes dievietes dēls
Pani Maoru (Okeānija) mitoloģijā - dieviete, Rongomaui sieva un pirmo saldo kartupeļu radītāja
Tane Maoru koku un mežu dievs
Rona Maoru mitoloģijā - dievs, kas cīnās ar mēnesi, atsākot kauju pilnmēnesī, līdz mēness nogurst un sāk dilt
Hinehauone Maoru mitoloģijā - pirmais cilvēks, ko mežu dievs Tane izveidoja no smiltīm, lai radītu sev sievu
Rangi Maoru panteonā - debesu dievs un viens no pasaules radītājiem, kurš kļuva par debesīm, bet viņa partnere Papa - par zemi
Tangaroa Maoru panteona jūras dievs
Tu Maoru panteona kara dievs
Tafiri Maoru panteona stihiju dievs
Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm
Haumija Maoru savvaļas sakņu un augu dievs, debesu dieva Rangi un zemes dievietes Papas dēls
Karihi Maoru varoņa Tafaki brālis, kurš tiek attēlots kā lempis un vientiesis pretstatā savam varonīgajam un atjautīgajam brālim
folderis Mape (informātikā)
portfolio Mape dažādu papīru, zīmējumu, skiču glabāšanai un pārnēsāšanai; darbu kopa
ieloks Mapēm un līdzīgiem iesējuma darbiem atlokāmās malas
Lorensu Markiša līcis Maputu līcis, kas atrodas Indijas okeāna rietumu daļā ("Baia do Maputo"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā
Maputa Maputu, Mozambikas galvaspilsēta
Lorensumarkiša Maputu, Mozambikas galvaspilsēta, tās nosaukums līdz 1976. g.
Bryum marratii Marā samtīte
Māra Mara, Rīvas pieteka
Mariņa Mara, Rīvas pieteka
Māriņa Mara, Rīvas pieteka
Mārupīte Mara, Rīvas pieteka
leptoptilos Marabu
marabu Marabuts
Merage Marāge, pilsēta Irānā
Marakaivas ezers Marakaibo ezers Venecuēlā
Marakaiva Marakaibo, pilsēta Venecuēlā
maralbriedis Marals
Maraņana Maranjauna, štats Brazīlijas ziemeļaustrumos
Maraņona Maranjona, upe Peru
maranta Marantu dzimtas ģints
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem
ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi
stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu
niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei
baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi
Merapi Marapi, vulkāns Sumatrā, Indonēzijā
maraskīns Maraskīno
marati Marathi
marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda
maratonists Maratonskrējējs
Maraža Maražo, sala Amazones grīvā, Brazīlijā
marnavainis Mardavainis
Barka Mardža - pilsēta Lībijā
Tulipa marjolettii Mardžoleta tulpe
Mureja Mareja, upe Austrālijā
neirolimfomatoze Mareka slimība - vīrusa izraisīta infekcijas slimība
Marren Mares muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Klosteres pagastā
lenderis Marga
lēns Marga 1(1,2)
mārga Marga 1(1)
merga Marga norobežošanai
palmona Margarīns no augu (kokosa palmu u. tml.) taukiem
mergas Margas
reliņi Margas (kuģim)
reliņi Margas (piemēram, balkonam)
trejaža Margas vijīgiem augiem; lapene, augiem apjumta aila, gatve
rentenis Margas, norobežojums
gadriņi Margas, režģveida nožogojums; skadriņi
margāt Margāt projām - aizskriet
Margancis Margaucis, ezers Skaistas pagastā
Marganča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā
Margaucu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā
Margauča ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā
Margavicu ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā
Margaviču ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā
Margolta ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā
Marguca ezers Margaucis, ezers Skaistas pagastā
Margova Margava, Užavas pieteka
Mergava Margava, Užavas pieteka
Margilana Marghilona, pilsēta Uzbekistānā
Marianhof Margiņas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
margrieta Margrietiņa (1)
doka Margu stabiņš
Margaņeca Marhaneca, pilsēta Ukrainā
Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
Marienpole Mariampoles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
Mariānu dziļvaga Marianas dziļvaga Klusajā okeānā
Mariānu salas Mariannas salas Mikronēzijā
Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā
Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums
Mariānu Mariānu dziļvaga - Marianas dziļvaga
Mariānu Mariānu salas - Marianas salas
Evra Marica - upes lejteces nosaukums Grieķijā
Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā
Mārianhamina Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
Marjehamna Mariehamna, pilsēta Ālandu salās, Somijā
Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks
Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām
Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē
podkurs Marihuāna u. c. smēķējamās narkotikas
gandžubas Marihuāna, hašišs
kāsis Marihuānas cigarete
kāsītis Marihuānas cigarete
planakešs Marihuānas smēķētājs
planikašs Marihuānas smēķētājs
planokiša Marihuānas smēķētājs
jaunava Marija Marija - Jēzus Kristus māte
Kapsuka Marijampole, pilsēta Lietuvā, tās nosaukums 1955.-1989. g.
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Dzērves pagastā
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
Marienhof Marijas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagastā
blavaščine Marijas pasludināšanas diena
kāpostnīca Marijas pasludināšanas diena, 25 marts
mazmāra Marijas piedzimšana (8. septembris)
pietā Marijas un mirušā Jēzus Kristus attēlojums mākslas darbā
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
Mari Republika Marijelas Republika Krievijā
Marienberg Marijkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši
marīnisms Marīnas žanrs
Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
piemarinēt Marinējot piepildīt
piemarinēt Marinējot sagatavot papildus
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt
piemarinēt Marinējot sagatvot pietiekami, daudz
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
beicēt Marinēt
marnavāt Marinēt
Mariņezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Mariensejas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Marindzes ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Marijas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
fantoši Marionetes, kas kustināmas ar auklām; tēlo dažādas lomas leļļu teātra izrādēs
Ždanova Mariupole - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1948.-1989. g.
Marienhof Marjanovas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Marjina Gorka Marjina Horka, pilsēta Baltkrievijā
mērmarka Marka 3(3), ko izmanto precīzu mērījumu veikšanai fotogrammetriskajos instrumentos
Merka Marka, pilsēta Somālijā
mārketabls Marketabls - tāds, ko var realizēt tirgū, "ejoša" prece
markgrāfiene Markgrāfa sieva vai meita
marķīzs Markgrāfs (Karolingu impērijā)
marketendrs Markitants
markitans Markitants
marķīze Markīze
Bokaliktags Marko Polo grēda Kunluna austrumu daļā ("Bokalik Tagh"), Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6300 m
markomanni Markomāņi
bavāri Markomāņu izcelsmes ģermāņu cilts, pirmoreiz minēti 6. gs. sāk., kļuva par austriešu un vācu tautas sastāvdaļu
Marksštate Marksa, pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1928.-1942. g.
marksists Marksisma piekritējs
sociālisms Marksismā-ļeninismā - komunistiskas iekārtas pirmā fāze
valstsmonopolistisks Marksisma-ļeņinisma termins tādas valsts iekārtas raksturošanai, kas darbojas monopolu interesēs
Marki Marku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
markot Marķēt (1)
nomarķēt Marķēt un pabeigt marķēt
pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna; marķēt (kādu kopumu) visu
svītrošana Marķiergredzena tīkla raidošās stacijas darbība, kurā tā savu kadru pēc sekmīgas aprites izņem no tīkla
marķīze Marķīza (1) sieva vai meita
marķīze Marķīza (2) sieva vai meita
marķīze Marķīza (3) sieva vai meita
markīzāts Marķīza novads, cieņa un gods
markīze Marķīze (1-3)
markīzs Marķīzs
binta Marle
vatuška Marlei līdzīgs audums, pie kura piestiprina vati, veidojot vatējumu
binta Marles saite
pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā
tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai
reilīne Marlīne - tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras
marmalads Marmelāde
mormolāde Marmelāde
marmorgrīda Marmora grīda
marmorlauztuve Marmora lauztuve
marmortēls Marmora skulptūra
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
marmorveidīgs Marmorveida
marodiers Marodieris
sišātājs Marodieris, laupītājs
MA Maroka, valsts divburtu kods
Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya")
marok. Marokāņu
rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks
MAD Marokas dirhēms; Marokas Karalistes valūtas kods, sīknauda - santīms
Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
MAP Marokas informācijas aģentūra (franču "Maghreb Arabe Presse")
Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra
dirhams Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība
dirhēms Marokas un Apvienoto Arābu Emirātu naudas vienība
maronieši Maronīti
Foboss Marsa lielākais un tuvākais pavadonis; apriņķo Marsu 0,32 dienās (7stundās un 39,2 minūtēs), 9350 km attālumā, forma neregulāra (27 x 21,5 x 19 km), daudz krāteru un gandrīz paralēlu plaisu
areogrāfija Marsa virsmas apraksts
Marsabrega Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
Marsaelbureika Marsalbrēga, pilsēta Lībijā
marseļēze Marseljēza
marseļjeza Marseljēza
bujabesa Marseļas zivju zupa: ūdenī vai baltvīnā novārītas, ar ķiplokiem, pētersīļiem, safrānu u. c. garšvielām pagatavotas zivis
marsileaceae Marsileju dzimta
Rebutia marsoneri Marsonera rebūcija
Madžuro Māršala Salu Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Majuro"), atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Māršala salu atolā, veido 3 apdzīvotas salas - Delapa, Uliga un Darrita (Rita), 25000 iedzīvotāju (2005. g.)
Artemisia marschalliana Maršala vībotne
marchantia Maršancijas
marchantiidae Maršanciju apakšklase
aizmaršēt Maršējot aiziet, aizsoļot
Marzenhof Māršena muiža, kas atradās Madonas apriņķa Bērzaunes pagastā
mulsturis Maršēšana, vingrināšanās
soļāt Maršēt
marchantiaceae Maršnciju dzimta
maršrutēšana Maršruta noteikšanas metode datu pārraides tīklā
brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram; reiss
pusmaršrutētājs Maršrutētājs, kas ar modema starpniecību pievieno datoru tīklu sakaru līnijai
maršrute Maršruts
velomaršruts Maršruts pa kuru brauc ar velosipēdu
ceļš Maršruts, kas operētājsistēmai jānoiet, lai atrastu izpildāmo programmu apakšdirektorijā
MKK Maršrutu kvalifikācijas komisija (tūrismā)
marche Maršs
marcia Maršs
marciale Maršveida
maršveidīgs Maršveida
Aghdere Martakerta - pilsēta Kalnu Karabahā (_Ağdere_), tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
martenceplis Martenkrāsns
martens Martenkrāsns
Selaginella martensii Martensa selaginella
martenzīts Martensīts
Martigo Martiga, pilsēta Francijā ("Martigues")
MQ Martinika, teritorijas divburtu kods
MTQ Martinika, teritorijas trīsburtu kods
Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi
Marcekopoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā
Martinpoles ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā
Zaļenku ezers Martinopoles ezers Kaunatas pagastā
Martiszowa Martiševas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
baložmēnesis Marts
marcs Marts
mercis Marts
sērsnmēnesis Marts
Hodžavenda Martuni, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
marrubium Marūbijas
Marbelja Marvelja, pilsēta Spānijā ("Marbella")
Lori Marza Armēnijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vanadzora
m. Masa
papjēmašē Masa (dažādiem izstrādājumiem), kura sastāv no šķiedraina materiāla, kam pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas; papīra masa
tīrmasa Masa (precei) bez iesaiņojuma
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas
aizķepējums Masa, ar ko aizķepē
aizķitējums Masa, ar ko aiztepē
aiztepējums Masa, ar ko aiztepē
ķitējums Masa, ar ko tepē; tepējums (2)
kņudze Masa, daudzums
pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa masa
mīkla Masa, kas veidojas, sajaucoties kādai vielai ar šķidrumu
zefīrs Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas
Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.)
MIT Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts (angļu "Massachusetts Institute of Technology")
masulis Masala
blusenes Masalas
masalis Masalas
masāls Masalas
masulas Masalas
musalas Masalas
lēcenes Masalas 1
MMR Masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu vakcīna (angļu "measles-mumps-rubella vaccine")
tonna Masas (svara) mērvienība - 1000 kilogramu
mārka Masas aprēķina vienība, pēc kuras kaļams noteikts monētu daudzums, kas ļāva izgatavot monētas ar noteiktu tīrmetāla saturu
atūdens Masas atūdeņošanā atdalīts ūdens, parasti papīra (kartona) ražošanā
mārciņa Masas mērvienība
lote Masas mērvienība - aptuveni 12,78 grami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
unce Masas mērvienība - aptuveni 28,35 grami (angļu mērvienību sistēmā) vai aptuveni 28,7 grami (Latīņamerikas valstīs)
pods Masas mērvienība (1/20 birkava, 20 mārciņas)
bose Masas mērvienība \~45 mārciņas (~19 kg), lietoja 16. gs. Lejaskurzemē medus daudzuma noteikšanai; boze
kvarters Masas mērvienība angļu mēru sistēmā (12,7 kg)
stons Masas mērvienība angļu mēru sistēmā (6,35 kg)
centners Masas mērvienība dažās valstīs = 50 kg; Lielbritānijā - 50,8023 kg; ASV - 45,3592 kg
kilograms Masas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - attiecīgā starptautiskā etalona masa – 1000 gramu [kg]
kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - lielums stipri mainīgs: no 45- 80 kg dažās zemēs līdz 230-320 kg citās
decigrams Masas mērvienība, grama desmitā daļa
grams Masas mērvienība, kas vienāda ar vienu kilograma tūkstošdaļu
piesvars Masas pieaugums (dzīvniekiem)
ēre Masas un aprēķina vienība un monēta Skandināvijā viduslaikos
drahma Masas vienība un sudraba monēta Senajā Grieķijā
statērs Masas vienība, vēlāk naudas vienība Senajā Grieķijā (1/2 unces) un citās antīkās pasaules valstīs; monētas kala no zelta, sudraba un to sakausējuma
DEN Masas vienība: auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs; DEN indekss rāda 9000 m gara diega masu gramos - ja zeķēm ir 15 DEN, tas nozīmē, ka 9000 m garš diegs no šī materiāla sver 15 gramus; den
nožuvums Masas zudums, kas rodas žūšanas procesā; rukums
puds Masas, svara mērvienība - 40 mārciņas - aptuveni 16,38 kilogrami (vecajā krievu mērvienību sistēmā)
birkavs Masas, svara mērvienība - aptuveni 163,81 kilograms (vecajā krievu mērvienību sistēmā, ko Latvijā lietoja no 1845. g.)
mārceņa Masas, svara mērvienība - aptuveni 400 gramu
centners Masas, svara mērvienība metriskajā mērvienību sistēmā = 100 kg
braucīšana Masāža
laitījums Masāža
mīcīšana Masāža
šļauka Masāža
hidromasāža Masāža ar vibrējošu ūdeni vai ūdens strūklu
vibromasāža Masāža, kurā tiek izmantotas vibrācijas
braucītava Masāžas kabinets
vibrināšana Masāžas paņēmiens
masieris Masāžas speciālists
frikcija Masāžas veids - zāļu ieberzēšana ādā
Mesdžedesoleimana Masdžedsoleimāna, pilsēta Irānā
Maseio Masejo, pilsēta Brazīlijā
uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu
izmasēt Masējot izlīdzināt (piemēram, grumbas)
aizlaitīt Masējot nogādāt Viņsaulē
iemasēt Masējot panākt, ka iesūcas (piemēram, ādā kāda viela)
Masera Maseru, Lesoto galvaspilsēta
penkāšana Masēšana ar apaļu oli, akmeni
frotāža Masēšana, berzēšana
glāstīt Masēt
rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas
masēties Masēt sevi, sava ķermeņa daļas; tikt masētam
rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas
izmasēt Masēt un pabeigt masēt
šlaucīt Masēt, berzēt
penkātāja Masētāja, laitītāja, braucītāja
laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem
laitīties Masēties
žmaidze Masiere
masētājs Masieris
žmaidzis Masieris
braucītājs Masieris, masāžas speciālists
laitiķis Masieris, masētājs
klints Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām
flamme Masīva, korpulenta meitene
būvmasa Masīvas ēkas nosacīts kopformas apzīmējums
tanki Masīvi, izturīgi saišu zābaki ar biezu zoli
tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem
pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
spararats Masīvs rats, kas nodrošina (ierīces, mehānisma u. tml.) vienmērīgu kustību
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem
sarkofāgs Masīvs zārks, arī neliela kapene, kas parasti ir rotāta ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem (piemēram, senajā Ēģiptē, senajā Grieķijā, senajā Romā)
piesta Masīvs, izdobts vienkoča trauks kaņepju u. c. graudu produktu sasmalcināšanai ar stampu
rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu (uz krūtīm) apmatojumu, izcils sargsuns; attiecīgā suņu šķirne
mērība Masīvums, masivitāte
vieplis Maska
pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu)
pantalone Maska, komiskais vecis; radies 16. gs., runāja venēciešu dialektā
lamsteris Maska, liekais ģīmis
lamsters Maska, liekais ģīmis
moskalis Maskalis, krievs
Hypsipetes borbonicus Maskarēnu bubuls
Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m
Maurīcija Maskarēnu salu centrālā sala, platība - 1860 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 826 m
M. Maskava (bibliogrāfijā)
maskavietis Maskavas iedzīvotājs
MLKB Maskavas Latviešu kultūras biedrība
moskoviti Maskavas lielkņazistes iedzīvotāji, vēlāk tā sauca krievus vispār
MPK Maskavas pilsētas komiteja
Solnceva Maskavas pilsētas rajons, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, atrodas Maskavas pilsētas dienvidrietumos, ārpus apvedceļa
Maskovskajas pilskalns Maskavas pilskalns Višķu pagastā
zubatovisms Maskavas policijas priekšnieka Zubatova organizētā legālā strādnieku kustība carisma aizstāvībai un cīņai pret streikotājiem un radikāli kreisajām organizācijām 1901.-1903. g.
Maskačka Maskavas priekšpilsēta Rīgā (bijušais Maskavas rajons, arī Latgales priekšpilsēta)
MTF Maskavas Tautas fronte
MVU Maskavas Valsts universitāte
masks Maskējies cilvēks
aizmaskēt Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot
aizmaskot Maskējot aizsegt skatienam; nomaskot
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu
maskošana Maskēšanās
mīmikrija Maskēšanās forma
aizsargkrāsa Maskēšanās krāsa (piemēram, zaļganpelēka, balta)
radiodezinformācija Maskēšanās veids, kurā radiopārraides tīši izmanto, lai izplatītu nepareizas ziņas par savējo karaspēka izvietojumu, sastāvu, apbruņojumu, nodomiem nolūkā maldināt pretinieku un nodrošināt savai darbībai izdevīgus apstākļus
konspirācija Maskēšanās, kaut kā turēšana noslēpumā
maskot Maskēt (1)
maskēties Maskēt (1) sevi
maskot Maskēt (2)
viepļot Maskēt, maskot
kamuflāža Maskēta uzvedība
maskoties Maskēties (1)
maskoties Maskēties (2)
enimagi Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
mačikuji Maskoji - indiāņu cilšu grupa, dzīvo Paragvajā, Grančako apgabalā, valoda - savrupa, animistiski ticējummi
krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras
viepļoties Maskoties
maskarāde Masku balle; svētki, kuru dalībnieki ir tērpušies maskās
kostīms Masku balles, karnevāla tērps
ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām
buks Masku gājiens (Ziemsvētkos, Ziemsvētku nedēļā) bez dziedāšanas, ar dejošanu dažu mūzikas instrumentu pavadījumā; šāda gājiena dalībnieki
delarte Masku komēdija - itāliešu teātra veids, kas radās 16. gs. vidū; raksturīga teksta improvizācija un tipveida maskas - personāži, kas atkārtojas katrā izrādē; delartiskā komēdija
Maslova Maslova piramīda - cilvēcisko vajadzību piramīda - hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, pamatnē ir cilvēka fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības
masspektrogrāfija Masspektrometrija
masspektrogrāfs Masspektrometrs, ar ko fotogrāfiski reģistrē pētījamās vielas masspektru
topbura Masta augšējā, parasti trīsstūrveida, bura
bukmasts Masta baļķis
mastkoks Masta koks
špīriņš Masta koks
štagfoks Masta priekšpusē pie štagas piestiprināta trīsstūraina bura, kuru vada ar divdaļīgu fokšoti
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja
Mosti Masti, pilsēta Baltkrievijā
mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs
mastigomycotina Mastigomicēšu apakšnodalījums
mastiks Mastika
mastitis Mastīts
mastodon Mastodonti
otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs
klapmasts Masts, kas neiet cauri jahtas klājam, bet ar pēdu "iesēžas" masta krēslā, kurš iet cauri jahtas klājam vai arī atrodas uz kajītes jumta
karogmasts Masts, kurā uzvelk karogu
špirka Masts, masta koks
stebe Masts, masta koks
signālmasts Masts, pie kura piestiprina signālkarogus, signālspuldzes u. tml.
dračīt Masturbēt, onanēt
dročiķ Masturbēt, onanēt
dročīt Masturbēt, onanēt
fuzijāde Masu apšaušana
fronte Masu darbības novads, joma
īssaiets Masu informācijas līdzekļu (preses, radio, televīzijas) pārstāvju sanāksme, kas noris nelielā laikposmā un kurā ar valdības pilnvarotajiem tiek apspriests kāds noteikts jautājums vai iegūtas kādas ziņas
popkultūra Masu kultūra
pauperisms Masu nabadzība
ludīts Masu nemieru dalībnieks Anglijā rūpniecības apvērsuma laikmetā, cīnījās pret mašīnu ieviešanu (18. gs. pēdējā trešdaļa - 19. gs. sākums, ar maksimumu 1811.-1816. g.)
radioamatierisms Masu pašdarbības kustība, kas apvieno dažādu radioaparatūru konstruētājus un radiosporta cienītājus
demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam
slaktiņš Masveida (cilvēku vai dzīvnieku) iznīcināšana
koakcija Masveida akcija
redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai
rallijs Masveida orientēšanās slēpojums
masveidīgums Masveidība (1)
masveids Masveidība (1)
masveidīgums Masveidība (2)
masveids Masveidība (2)
ragaža Maša, lūku pinums
kareta Mašīna
kariete Mašīna
koļesņica Mašīna
mašiņa Mašīna
mašīne Mašīna
mašiņš Mašīna
mašīns Mašīna
pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi
pneimodzinējs Mašīna (piemēram, pneimocilindrs, pneimomotors, vakuuma dzinējs, pneimoturbīna), kas saspiesta vai retināta gaisa enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā
grābeklis Mašīna (piemēram, siena, zāles) grābšanai
linotips Mašīna (poligrāfijā) burtu salikuma liešanai veselām rindām
ārdītājs Mašīna (siena, mēslu) ārdīšanai
kuskūta Mašīna āboliņa sēklu tīrīšanai
gateris Mašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā (dažāda veida zāģmateriālos)
apgriezējmašīna Mašīna ar kuru apgriež lietas vai štancētas detaļas materiāla liekās daļas
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai)
točilo Mašīna ar spēcīgu motoru
elektrovibroveltnis Mašīna asfalta u. c. ceļu segu nostiprināšanai un noblietēšanai, kas sastāv no veltņa (uz kura ass nostiprināti divi elektrovibratori), ķēžu pārvada, rāmja, reduktora, elektrodzinēja un roktura, uz kura atrodas vadības slēdzis
frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem
retinātājs Mašīna augu retināšanai
finišers Mašīna betona klāja izlīdzināšanai ceļu būvēs
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā
līmveltņi Mašīna finieru vai citu plātņu materiālu pārklāšanai ar šķidru līmi
spēkmašīna Mašīna fizikāla spēka radīšanai
autoplate Mašīna grāmatu spiestuvēs rotāciju spiežu stereotipplātņu automātiskai noliešanai un apstrādāšanai
gropēvelmašīna Mašīna gropju izēvelēšanai
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai iestrādāšanai
gludspiede Mašīna iespieddarbu veikšanai gludspieduma tehnikā
ofsetmašīna Mašīna iespiešanai ofseta tehnikā
heders Mašīna īsstiebru labības pļaušanai
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai; mehanizēta ēvele
kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons
kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons
triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām
veidmašīna Mašīna lējuma veidņu izgatavošanai
frēze Mašīna mehanizētai kūdras ieguvei
arkls Mašīna meliorācijas darbiem (grāvju veidošanai)
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
antiradars Mašīnā paslēpta neatļauta radioelektroniska ierīce autovadītāja savlaicīgai brīdināšanai par ātruma kontroles radara starojumu
šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai
kardmašīna Mašīna šķiedras kāršanai pirms vērpšanas, lai no tās attīrītu sīkās šķiedras un gružus
linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām
dezintegrators Mašīna trauslu, arī plastisku materiālu smalkai malšanai
kokgāzis Mašīna vai iekārta augošu koku gāšanai ar saknēm
pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai; pļaujmašīna
planētājs Mašīna zemes virsas planēšanai; arī greiders
novācējs Mašīna, agregāts kultūraugu ražas novākšanai
dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā
emulsors Mašīna, ar ko gatavo emulsiju
iespiedmašīna Mašīna, ar ko veic iespiešanas procesu
vālotājs Mašīna, arī ierīce, kas savāc (parasti sienu) vālos
licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai
izkliedētājs Mašīna, ierīce, ar ko izkliedē (1)
zirdzenieks Mašīna, ierīce, ko pārvadā ar zirgu (zirgiem)
zirdznieks Mašīna, ierīce, ko pārvadā ar zirgu (zirgiem)
rotormašīna Mašīna, kam darbīgā daļa ir rotors
džins Mašīna, kas atdala kokvilnas šķiedras no sēklām
kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu)
agregātmašīna Mašina, kas meža izstrādes darbos veic vairākas operācijas
motors Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piemēram, siltuma enerģiju) pārvērš mehāniskajā enerģijā un izvada to ar rotējošu vārpstu
šķeldotājs Mašīna, kas sastrādā papīrmalku šķeldas ar masīvu tērauda disku, uz kura iestiprināti naži
gubotājs Mašīna, kas savāc (sienu, labību, salmus) gubās; ierīce pie kombaina, kura sakrāj salmus un izmet gubiņās
hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna
vibromašīna Mašīna, kurā darba procesa veic (vai veicina) vibrējoša ierīce
kalandrs Mašīna, kurā ir no iekšpuses karsējami veltņi (piemēram, velmēšanai, gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai)
frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei)
elektromašīna Mašīna, kuras darbības pamatā ir elektromagnētiskā indukcija
spiedne Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem); prese 1
izkaisītājs Mašīna, mehānisms, kas paredzēts (kā) izkaisīšanai
papīrmašīna Mašīna, uz kuras notiek papīra veidošana, presēšana, žāvēšana, kalandrēšana u. c. procesi
džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai
tachometris Mašīnai pierīkots ātruma mērītājs instruments; tahometrs
voronoks Mašīnas arestēto pārvešanai
vorons Mašīnas arestēto pārvešanai
iegājiens Mašīnas darba uzsākšanas fāze
mašīndetaļa Mašīnas detaļa
mašīndaļa Mašīnas detaļa, elements
klamburis Mašīnas detaļa, kas nodrošina kustības pārnesi; kloķvārpsta
mašīnelements Mašīnas elements
rievsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir rievas un izciļņi
zobsavienojums Mašīnas elementu savienojums (griezes momenta pārnešanai), kura detaļās ir zobveida rievas un izciļņi; arī rievsavienojums
statne Mašīnas kārbveida sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, ierīces, ietaises, mehānismus u. tml.
darbspēja Mašīnas spēja veikt noteiktas funkcijas, tehniskajiem raksturotājiem paliekot normas robežās; raksturo sistēmas drošumu
bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība
bloķēties Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšanās noteiktā stāvoklī
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem
darbības traucējums Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas darbības nepilnība, kas rada novirzes no tās normālas darbības. Darbības traucējums var rasties gan tehniskas vainas, gan regulējuma (vai tā trūkuma) dēļ
darbības bezatteiksme Mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja bez atteicēm izpildīt uzdotās darba funkcijas, ko parasti nosaka kā vidējo darbības laika intervālu starp diviem bojājumiem vai atteicēm
montāža Mašīnas, iekārtas, celtnes u. tml. salikšana no gatavām detaļām; gatavu detaļu sasaistīšana
būvmašīnas Mašīnas, kas paredzētas celtniecības un montāžas darbu mehanizētai veikšanai
mašīnindustrija Mašīnbūve
mašīnrūpniecība Mašīnbūve
gludapstrāde Mašīnbūvē - metālapstrādes noslēguma operācijas, ar kurām samazina virsmas raupjumu
kuluārs Mašīnbūvē metāla sietiņš pumpja sūcējcaurules galā
kontrolaprēķins Mašīnbūvē pārbaudes precizēts aprēķins, ko izdara pēc konstrukcijas izstrādes pabeigšanas, lai garantētu tās izturību vai ilgizturību
traktorbūve Mašīnbūves nozare, kas ietver traktoru, traktoru un kombainu motoru, agregātu, mezglu, detaļu un rezerves daļu ražošanu
aparātbūve Mašīnbūves nozare, kas ražo dažādus mēraparātus, regulēšanas, kontroles u. c. aparātus, dažādu darba procesu mehanizācijas un automatizācjas līdzekļus
mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē
radiorūpniecība Mašīnbūves un metālapstrādes nozare, kas ietver radio, telegrāfa un telefona aparatūras ražošanu
atpakaļdūrieni Mašīndūrieni
apakaļdūrieni Mašīndūrieni; atpakaļdūrieni
ķīlis Mašīnelements detaļu, elementu nekustīgai savienošanai
ierievis Mašīnelements, ko lieto detaļas nostiprināšanai uz vārpstas tā, lai detaļa nevarētu pagriezties ap vārpstu
industrializācija Mašinizētas lielražošanas sistēmas izveidošanās un attīstība
asemblers Mašīnorientēta programmēšanas valoda
autokods Mašīnorientēta programmēšanas valoda, kurā katrai elektroniskā skaitļotāja operācijai atbilst viena valodas frāze
šmaisers Mašīnpistole
šmeizers Mašīnpistole
mašīnbirojs Mašīnrakstīšanas birojs
daktilografs Mašīnrakstītājs
mašīnzāle Mašīntelpa
agregatēšana Mašīnu agregāta komplektēšana noteiktam darbam, piem., traktoru ar arklu sauc par aršanas agregātu, traktoru ar sējmašīnu - par sējas agregātu u. tml.; laukkopībā galvenokārt lieto mobilos (kas pārvietojas pa lauku), bet lopkopībā - stacionāros agregātus
loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai
piestrāde Mašīnu detaļu saskarvirsmu pielaikošanās to darbības sākumstadijā; piestrādināt
bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis)
sajūgs Mašīnu elements vārpstu vai uz tām nostiprinātu detaļu savienošanai
profilsavienojums Mašīnu un aparātu elementu savienojums pa neapaļu saskarvirsmu, kas kalpo griezes momenta pārnešanai
gultņojums Mašīnu un aparātu konstrukcija, kas nodrošina kustīgo (rotējošo, svārstīgo) daļu vajadzīgo savstarpējo novietojumu
hidropiedziņa Mašīnu un mehānismu darbināšana ar hidrodzinēju; šim nolūkam lietotā hidroiekārta
MTS Mašīnu un traktoru stacija
MZIP Mašīnu un zirgu iznomāšanas punkts
ķepa Mašīnu, instrumentu ķepveida elements
lāgeris Mašīnu, mehānismu daļa, uz kā (ko) novieto, piestiprina; arī gultnis
mehanizācija Mašīnu, mehānismu, ierīču ieviešana (piemēram, darba procesā)
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai
objektprogramma Mašīnvalodā translēta programma, kas ir sagatavota izpildīšanai
mašikolumbe Mašukulumbve
trihoptiloze Mata brīvā gala šķelšanās
matgals Mata gals
ostiofolikulīts Mata maisiņa atveres strutojošs iekaisums, kas attīstās, ja ādas berzes vai macerācijas rezultātā mata atveres audos iekļūst mikrobi (stafilokoki, arī streptokoki)
aeroepitēlijs Mata serdes epitēlija šūnas, kurās ir gaiss
špiļka Matadata
espada Matadors, toreadors - galvenais cīņas dalībnieks vēršu cīņā
mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella")
trihoglosija Matainā mēle, pagarinātas mēles diegveida kārpiņas
aitiņa Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
aitīna Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
aitiņas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
buļpautiņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
dābols Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
divredze Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
kucēniņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
matāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
matuāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
mežāboliņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pelašķi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pļavpelēks Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
plūkšumnīcas Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pūpoliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pūšelpuķe Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
pūsliņi Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
runčpautiņš Matainais āboliņš ("Trifolium arvense")
dundurāboliņš Matainnais āboliņš ("Trifolium arvense")
pilosella Mataino mauraugu apakšģints
matots Matains (1)
matots Matains (2)
sarains Matains (2)
matots Matains (3)
spilvains Matains (par augiem, to daļām)
villaiņš Matains (par augiem, to daļām)
matīgs Matains, spalvains
hipertrihoze Matainums - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati
matakomaki Matakomatagvaji - indiāņu cilšu grupa
Matara Mataro, pilsēta Spānijā, Katalonijā
matvijoks Mataukliņa
cērpats Matceliņš
matabele Matebele
matēdāji Matēdis
Maceika ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Maceiku ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Mateikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Žabinka ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Moseikas ezers Mateika, ezers Robežnieku pagastā
Bētlemes zvaigzne Mateja evanģēlija 2. nodaļā pieminētā zvaigzne, kas Jēzum piedzimstot, norādīja ceļu trim austrumu gudrajiem
aizrisnis Matējums, aizsargslānis
epimorfisms Matemātikā - attēlojuma veids starp divām kopām
specija Matemātikā - pamatdarbība
mazināmais Matemātikā - skaitlis, no kura atņem citu skaitli
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā
mačalka Matemātika (mācību priekšmets)
macīte Matemātika (mācību priekšmets)
mačuha Matemātika (mācību priekšmets)
matjoma Matemātika (mācību priekšmets)
matene Matemātika (priekšmets skolā)
lituus Matemātikā īpaša spirālveida līkne
science Matemātika un dabaszinātnes (Francijā)
dualitāte Matemātikā, atbilstība starp mat. objektiem (jēdzieniem, oper.) kādā mat. teorijā, kas dod iespēju šos obj. mainīt vietām
uzdošana Matemātikas (teksta) uzdevums; uzdevums
vektorrēķini Matemātikas disciplīna, kas pētī darbības ar vektoriem
programmēšana Matemātikas disciplīna, kurā pēta funkciju ekstrēmu atrašanu galīgdimensiju vektoru telpu apakškopās (piem., lineārā, kvadrātiskā, veselskaitļu programmēšana)
metamatēmatika Matemātikas filozofija
loģicisms Matemātikas filozofijā - koncepcija, kuras pamatā ir hipotēze, ka visas matemātikas atzinās ir atvedināmas no loģikas
intuicionisms Matemātikas filozofisko pamatojumu virziens, kas par matemātikas avotu un tās konstrukciju pareizuma kritēriju atzīst intuīciju
integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus; šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets
integrālģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī dažus speciālos punktu, taišņu, plakņu u. c. ģeometrisku objektu raksturlielumus jeb mērus, kuri aprēķināmi ar integrēšanu
diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu
ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības
aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem
topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju)
funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus
izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm
matemātiķis Matemātikas speciālists
sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju
MII Matemātikas un informātikas institūts
rēķins Matemātikas uzdevums
rēķinums Matemātikas uzdevums
formālisms Matemātikas virziens, kas matemātikas pamatu problēmas risina ar formāli aksiomātisku konstrukciju palīdzību
veidotājfunkcija Matemātiska funkcija, kuras izvirzījumam rindā koeficienti ir skaitļi; plaši izmanto kombinatorikā un matemātiskajā analīzē, kā arī varbūtību teorijā
nefroīda Matemātiska līkne, ar kuras palīdzību riņķa līniju var sadalīt 7, 21, 35 ..., 7N (kur N - pirmskaitlis) vienādās daļās
loģistika Matemātiskā loģika (20. gs. sākumā)
koeficients Matemātiska objekta vai transformācijas raksturlielums (piem., līdzības k.)
involūcija Matemātiska transformācija, kas, divreiz pēc kārtas izdarīta, dod identisko transformāciju; kopas elementu savstarpējā atbilstība, kas saglabājas, šos elementus atkārtoti pārveidojot, piem., ass simetrija
aritmetizācija Matemātiska uzdevuma risināšanā lietojamās skaitļu metodes, kļūdas novērtēšanas metodes izraudzīšanās un aprēķina formulu sastādīšana uzdevuma atrisināšanai ar datoru
referencvirsma Matemātiska virsma, uz kuras horizontālajā uzmērīšanā noteiktā koordinātu sistēmā nosaka punktu stāvokli, tās veids, samēri un stāvoklis jāizvēlas tā, lai attiecīgajā teritorijā tā pēc iespējas precīzāk piekļautos ģeoīda virsmai
dispersija Matemātiskajā statistikā - skaitlis, kas raksturo gadījumlieluma izkliedi ap tā vidējo vērtību
centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts
izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību
kvantors Matemātiskās loģikas operācijas Ax ("visiem x") un Ex ("eksistē x"), kas raksturo predikāta P(x) patiesuma kopu
datormodelēšana Matemātiskās modelēšanas nozare, kurā procesi un parādības tiek pētīti, tos aizstājot ar modeļiem, kas izstrādāti ar datora palīdzību
faktoranalīze Matemātiskās statistikas metode noteiktu neizmērāmu faktoru analizēšanai; izmanto psiholoģijā, inteliģences izpētē, ekonomikā, socioloģijā
biometrika Matemātiskās statistikas metožu lietojums bioloģijā; biometrija
operators Matemātiskas, loģiskas operācijas simbols
nomogrāfija Matemātisko sakarību un likumu attēlošana grafiskā veidā; mācība par šādu attēlošanu
nomogramma Matemātisko sakarību un likumu grafisks attēlojums
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs
formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi
tabulēšana Matemātisku tabulu sastādīšana un izskaitļošana
diskalkulija Matemātisku uzdevumu risināšanas nespēja smadzeņu slimības vai bojājuma dēļ
psoroptidae Matērču dzimta
chorioptes Matērču dzimtas ģints
otodectes Matērču dzimtas ģints
psoroptes Matērču dzimtas ģints
gēns Materiālā iedzimtības vienība, kas mijiedarbībā ar ārējās vides apstākļiem nosaka visu organisma pazīmju veidošanos
barošana Materiāla, sagatavju vai detaļu nogādāšana pārstrādes iekārtā
starpslānis Materiāla, vielas u. tml. slānis, kas atrodas starp, parasti diviem, citiem (kā) slāņiem
substrāts Materiālais (lietu, parādību, procesu) eksistences pamats; elementāru materiālo veidojumu kopums, kuru savstarpējās sakarības nosaka (kā) īpašības
apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis
uzkrāšana Materiālās bagātības palielināšana, pievienojot tai daļu saražotā produkta, kas pārsniedz patēriņu attiecīgajā periodā
lieta Materiālās pasaules daļa, kuras eksistence ir relatīvi patstāvīga
objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās
formalizācija Materiālas vai ideālas sistēmas attēlošana ar simbolikas līdzekļiem (formulām, shēmām, grafikiem)
deķis Materiālās vērtības
mants Materiālās vērtības; bagātība
vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnesi
siltumvadītspēja Materiālās vides spēja nodrošināt siltuma pārnesi
piepildīt Materiāli apmierināt (kādu); arī pieēdināt
trekns Materiāli bagātīgi nodrošināts (par dzīvi); liels (par peļņu, ienākumiem); tāds, kurā gūst lielus ienākumus (par darbu, amatu)
apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids
vidusslānis Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā
vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis
sponsorēt Materiāli veicināt (kādu pasākumu) - par organizāciju, uzņēmumu, personu
antifriktīvie materiāli Materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo slīdberzei pakļautas mašīnu detaļas (gultņus, ieliktņus u. tml.); pretberzes materiāli
gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids
kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu
silikātmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir silikāti, arī materiāli, kas nesatur silikātus, bet ir iegūti pēc tādas pašas ražošanas tehnoloģijas (piem., kaļķi, ģipsis)
polimērmateriāli Materiāli, kuru pamatsastāvdaļa ir viens vai vairāki polimēri
caurtikšana Materiālie apstākļi; iztikšana
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi, kas nepieciešami kādam pasākumam, darbībai
materiālists Materiālisma piekritējs
materialismus Materiālisms
materializms Materiālisms
lokājata Materiālistiskas ievirzes filozofiska mācība senajā Indijā
čarvaka Materiālistisks virziens senās Indijas filozofijā, lokājatas paveids
kustība Materiālo objektu stāvokļa maiņa (arī deformēšanās) telpā un laikā pret citiem materiālajiem objektiem
ārpasaule Materiālo priekšmetu un parādību kopums, kas pastāv ārpus cilvēka apziņas un neatkarīgi no tās
iznomātājs Materiālo vērtību īpašnieks vai viņu pārstāvoša institūcija, kas šīs vērtības iznomā nomniekam
inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem
materjāls Materiāls
vate Materiāls - irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piemēram, medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā
šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni
tenisits Materiāls - smalki samalti māla ķieģeļu graudi sporta laukumu, skrejceļu u. tml. segumu veidošanai
pildmateriāls Materiāls (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai
segmateriāls Materiāls (kā) pārsegšanai, pārklāšanai, arī aizsargāšanai
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās
vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai
palīgmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina
papildmateriāls Materiāls (piemēram, viela, priekšmets, arī informācija), ko izmanto papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu
aizvietotājmateriāls Materiāls ar kuru var aizvietot kādu dārgāku vai grūtāk pieejamu materiālu
ligatūra Materiāls asinsvadu nosiešanai
atspars Materiāls atbalsts; materiāla palīdzība
kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem
aizkura Materiāls krāsns iekurināšanai
ienākums Materiāls labums (parasti naudas līdzekļi), ko kāds iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā)
azbestīts Materiāls no azbesta šķiedrām, lieto tvaika katlu siltumizolācijai u. c.
alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām
makadams Materiāls šāda ceļa būvei
vērpens Materiāls vērpšanai
škāde Materiāls zaudējums
ogle Materiāls zīmēšanai, kurš ir izgatavots no dedzinātiem īpašu sugu koku zariem vai no presētas speciālas organisko vielu sadalīšanās produktu masas
drīve Materiāls, ar ko aizpilda nelielas spraugas
manta Materiāls, arī produkts
pamats Materiāls, ierosmes avots, galvenais elements (kā) izveidei
iesaiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā iesaiņo; arī tara
saiņojums Materiāls, izstrādājums, kurā saiņo; iesaiņojums
sildmateriāls Materiāls, kas aizkavē vai novērš siltuma apmaiņu; materiāls (kā) sildīšanai
tekstolīts Materiāls, kas ir veidots no vairākām ar sintētiskajiem sveķiem piesūcinātām auduma kārtām
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai
azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis
stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas
paranīts Materiāls, kas satur azbestu un gumiju un ko parasti izmanto starpliku izgatavošanai
desādiņa Materiāls, kas tiek izmantots desu iepildīšanai; iegūst no lopu (t. sk. cūku, aitu, teļu) zarnām; izgatavo arī no sintēt. materiāla
veļamais Materiāls, kas tikas vai tiek velts
vadītājmateriāls Materiāls, kas vada, piemēram, elektrību, siltumu
mūrējums Materiāls, ko bezdelīgas savāc ligzdas izveidei
stuks Materiāls, ko gatavo no ģipša un kaļķu masas ar piedevām un ko parasti izmanto dekoratīvu tēlniecības darbu, arhitektonisku detaļu veidošanai
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni
pergaments Materiāls, ko iegūst, īpašā veidā apstrādājot dzīvnieku ādu, un kas izmantojams, piemēram, teksta uzrakstīšanai, attēlu veidošanai
betonpolimērs Materiāls, ko iegūst, veicot betona un organisko monomēru radiācijas inducēto kopolimerizāciju
čīksts Materiāls, ko iestrādā zābakos, lai tie čīkstētu
čīkstis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu
čīkstulis Materiāls, ko iestrādāja zābakos, lai tie čīkstētu
saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai
slēgmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā) ciešai savienošanai, sakļaušanai
miecmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai; miecētājmateriāls
miecētājmateriāls Materiāls, ko izmanto miecēšanai; miecmateriāls
starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu)
grafēns Materiāls, ko veido vienu atomu biezs oglekļa slānis
datnesis Materiāls, kurā var ierakstīt datus un no kura tos var izgūt
odere Materiāls, materiāla kārta, kas ir iestrādāta (kā, piemēram, apģērba, apavu) iekšpusē
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles
nelikvīds Materiāls, ražojums, ko uzņēmums pats nevar izmantot un kas tāpēc ir jāpārdod vai jānodod citam uzņēmumam
sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai
pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa
pamats Materiāls, virsma, uz kuras vai kurā ir kas izveidots
hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību
plazmapstrāde Materiālu apstrādes paņēmieni, kuros izmanto zemas temperatūras plazmas termisko, mehānisko, lādēto daļiņu un starojuma iedarbību
elektroimpulsapstrāde Materiālu elektroerozīvā apstrāde, kur izmanto kur izmanto 500-1000 mikrosekunžu (dažreiz līdz 10000 mikrosekundēm) ilgus līdzstrāvas impulsus
ultraskaņapstrāde Materiālu fizikālķīmiskās apstrādes veids, kurā izmanto ultraskaņas svārstību (frekvence 16-30 kHz) enerģiju; lieto sagatavju griešanā, metāla virsmu tīrīšanā u. c.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem
patēriņš Materiālu labumu izmantojums, neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā
atgājas Materiālu pārpalikumi ražošanas tehnoloģiskajos procesos; atlikas
termodefektoskopija Materiālu sastāva un struktūras netieša noteikšana pēc to termiskajiem raksturlielumiem
skaņizolācija Materiālu slānis, kas izveidots ēkas nesošajās un norobežojošās konstrukcijās telpu pasargāšanai no caurplūstošiem trokšņiem
tecēšana Materiālu spēja plastiski deformēties konstantu mehānisku spriegumu iedarbībā
presēšana Materiālu spiedapstrāde, kuras laikā pārveido materiāla formu, to sablīvē, mainot fizikālās un mehāniskās īpašības
veserštance Materiālu spiedapstrādes instruments ar vienu vai vairākiem veiddobumiem
elektronstarapstrāde Materiālu starapstrāde ar fokusētu augstas enerģijas elektronu plūsmu, ko lieto grūtkūstošu un ķīmiski aktīvu metālu un nemetālu apstrādei vakuumā
autoklavēšana Materiālu un izstrādājumu termiska apstrāde ar tvaiku paaugstinātā spiedienā (apm. 0,7 MPa)
kodināšana Materiālu un izstrādājumu virsmas ķīmiska vai elektroķīmiska apstrāde virsmas reljefa mainīšanai un korozijas produktu noņemšanai pirms krāsošanas vai citas apstrādes
vibrotransports Materiālu vai detaļu pārvietošana, izmantojot vibrācijas
mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta (2)
manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1)
avots Materiālu vērtību resursi
krājums Materiālu vērtību rezerve
upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai)
konservēšana Materiālu, detaļu, mākslas darbu, ēku u. c. objektu apstrāde ar konservantiem, antiseptiskiem u. tml. līdzekļiem, lai pasargātu no bojāšanās; speciālu uzglabāšanas apstākļu radīšana
penetrometrija Materiālu, vielu konsistences noteikšana, mērīšana
viela Matērija
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību
enerģija Matērijas kustības formu vispārīgais mērs, ar kuru kvantitatīvi raksturo fizikālos procesus un mijiedarbības; kāda no šīm kustības formām
antitipija Matērijas pasīvais pretošanās spēks
protoplanēta Matērijas sablīvējums (kosmosā), no kā veidojas planēta vai planētas
Matrštofa Matersburga, pilsēta Austrijā ("Matrštof")
nomatēt Matēt un pabeigt matēt
matstikls Matēts stikls
trichocephalus Matgalvji
trichuris Matgalvju ģints "Trichocephalus" nosaukuma sinonīms
gyropidae Matgraužu dzimta
trichodectes Matgraužu grupas suga
čēgas Mati
galva Mati
griva Mati
pakulas Mati
patli Mati
tuki Mati
gauri Mati pie dzimumorgāniem
skropstas Mati plakstiņu malās
matruki Mati un vilna, kas jēlā miesā iekļuvuši un tādēļ vāts nedzīst
čolka Mati uz pieres (frizūras elements)
kūla Mati, apmatojums (cilvēkam)
kūlis Mati, apmatojums (cilvēkam)
kūlīte Mati, apmatojums (cilvēkam)
ceguna Mati, bize; zirga krēpes
ceronis Mati, spalvas
kuplmatis Matiem apaudzis
lidpūkas Matiņi (augļiem vai sēklām), kas veicina (to) izplatīšanos
dziedzermatiņi Matiņi uz augu epidermas, kuri izdala dažādas vielas (piemēram, ēteriskās eļļas, sveķus)
spilviņas Matiņi, kas attīstās no auga ārējām kārtām
spilve Matiņš (augiem)
spilva Matiņš (augiem); spilve (2)
trihoma Matiņš vai neliels, pēc izcelšanās tam līdzīgs izaugums (zvīņas u. tml.) uz auga
matojums Matiņu (2) kopums
matojums Matiņu (3) kopums
spilvojums Matiņu kopums (augam, tā daļai)
matjola Matiola
naktslefkoja Matiola
matthiola Matiolas
divragainā matiola matiolu suga ("Matthiola bicirnis")
Matkuln Matkules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā
kalnlanksēdnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
kalnlanksēžnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
kārklenieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kārkle" iedzīvotāji
matkulieši Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Matkule" iedzīvotāji
ruženieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Ružas" iedzīvotāji
demodicidae Matmakstērces
ēdonis Matonis
ēdons Matonis
matālis Matonis
matenis Matonis
matiņš Matonis
matrans Matonis
matronis Matonis
matrozis Matonis
matūklis Matonis
ēdājs Matonis ("Nematomorpha")
matolis Matonis ("Nematomorpha")
matons Matonis ("Nematomorpha")
matūnis Matonis ("Nematomorpha")
maturnis Matonis ("Nematomorpha")
matāļi Matoņi
nematomorpha Matoņi
gordius Matoņu klases ģints
bizakls Matos pinamā pīne vai lente
bizekle Matos pinamā pīne vai lente
bizekls Matos pinamā pīne vai lente
Matoziņuša Matoziņjoša, pilsēta Portugālē
matpana Matpina
matpine Matpina
matpīne Matpina
matpinis Matpina
ceks Matplaisas - sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī
beņdiks Matracis
benzobaks Matracis
madracis Matracis
mastrums Matracis
matrace Matracis
matrass Matracis
pabalza Matracis
pabālza Matracis
pabalze Matracis
matriarchāts Matriarhāts - mātes, sievietes valdīšanas veids, iekārta, kurā māte ir noteicēja
kvadrātmatrica Matrica, kuras rindu skaits ir vienāds ar aiļu (kolonnu) skaitu
mRNS Matrices ribonukleīnskābe
antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās
matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe
metroklīnija Matroklīnija
mētromorfija Matromorfija
komendors Matrožu (staršinu), kas apkalpo kuģu un krasta artilērijas iekārtas, specialitāte vairāku valstu jūras kara flotēs
rufe Matrožu dzīvojamā telpa kuģī
matā Mats matā - tieši, precīzi
Salix matsudamna Matsudamnas vītols
trihoanestēzija Matu (matu folikulu) jutības zudums
trihoskopija Matu apskate
paratrihoze Matu augšana neparastā vietā
piļata Matu bize
cēre Matu cekuls
čuprs Matu cekuls
šķīra Matu celiņš
šķīre Matu celiņš
šķīrenis Matu celiņš
šķīriens Matu celiņš
šķiris Matu celiņš
šķīrs Matu celiņš
sklasts Matu celiņš
vērpeta Matu celiņš
loka Matu cirta
trihokriptoze Matu folikulu slimība
shizotrihija Matu galu šķelšanas
matgriezis Matu griezējs
pčolka Matu griezuma veids - īsāki mati pieres daļā; ponijs, cekuls
sasons Matu griezums (populārs 20. gs. 70.-80. gados)
mikrotrihija Matu īsums vai smalkums
leipotrihija Matu izkrišana
ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri
trihoestēzija Matu jutība, sajūta, ko rada pieskaršanās matiem
mateļļa Matu kopšanas līdzeklis - eļļa, parasti ar augu ekstraktu piedevām
matūdens Matu kopšanas līdzeklis, kas satur ūdeni, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus
apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni
čima Matu kušķis
čupa Matu kušķis
cupis Matu kušķis
čupis Matu kušķis
čagums Matu kušķis, čuprs
ķemmes Matu ķemme
plinka Matu lēkšķe
matpaniņa Matu lenta, matpina
ļentočka Matu lente
pīņa Matu lente
blāveris Matu lente, cepures saite
leška Matu lēšķe
lente Matu lēšķe; kaltons
furunkuls Matu maisiņa un ar to saistītā tauku dziedzera norobežots strutojošs iekaisums; augonis
folikuli Matu maisiņi
ķiksa Matu mezgls (pakausī)
pjedra Matu mikoze, kam raksturīga cietu mezgliņu veidošanās uz mata kutikulas
depilācija Matu noiešana, izraušana
bize Matu pīne
kasa Matu pīne
matpīne Matu pīne
pina Matu pīne
pine Matu pīne
čorīte Matu pīne ap galvu
būrde Matu pīne, saite
būrte Matu pīne, saite
peiza Matu pinka
pente Matu pinka, kas samudžinājusies
polis Matu polis - matu plēšana, plūkšanās
burte Matu saite
iepītne Matu saite
napina Matu saite
plūve Matu saite
frizūra Matu sakārtojums
zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati
histricisms Matu saslimšana, kas matus padara stīvus un cietus
špilka Matu saspraude
vērpata Matu savijums galvas vidū
virpats Matu savijums galvas vidū
copis Matu savijums pakausī
cope Matu savijums pakausī vai virs ausīm
trihīts Matu sīpoliņu iekaisums
pārpiere Matu skropsta uz pieres
trihonoze Matu slimība
trihoze Matu slimība vai augšanas anomālija
trihonodoze Matu slimība, kad uz mata stiebra veidojas sīkas cilpas; šajās vietās lūst mati
alopekija Matu slimība, no kuras tie nelaikā izkrīt
dzimka Matu spraudīte, sprādzīte
čirka Matu sproga
švuncenes Matu sprogas; ondulācijas
suseklītis Matu suka no stingriem cūku sariem
suceklis Matu suka, ķemme; arī linu suka
suceklis Matu sukājamais, kas pagatavots no kūlīšos sasietiem, ar sveķiem sastiprinātiem cūkas sariem
trihoshīze Matu šķelšanās
činka Matu šķipsna
piks Matu šķipsna
cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga
vizulis Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga
sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota); cirta
dilutes Matu šķipsniņas (uz pieres)
celiņš Matu šķirtne
stidziņa Matu šķirtne
sānceliņš Matu šķirtne galvas labajā vai kreisajā pusē
vidusceliņš Matu šķirtne, kas izveidota galvas vidū
matceliņš Matu šķīrums, kas redzams kā celiņš
trihorekse Matu trauslums
atrihoze Matu trūkums
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti
pilimikcija Matu vai gļotu pavedienu izvadīšana ar urīnu
pāsma Matu vai linu šķipsna
piliācija Matu veidošanās un augšana
vērpaste Matu virpulis, kad mati uz galvas sadalās uz visām pusēm
breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara
šķirtene Matu, bārdas celiņš
šķirtne Matu, bārdas celiņš
sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1)
Mammillaria matudae Matudas mamilārija
Matugrosa Matugrosas plato - Matugrosu plato Brazilijā
Matugrosas plato Matugrosu plato Brazilijā
Matugrosa Matugrosu, štats Brazīlijā
fumaria Matuzāles
fumariaceae Matuzāļu dzimta
matuzāļaugi Matuzāļu dzimta
matveidīgs Matveida
kapillāri Matveida asisnsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām
skropstas Matveida izaugumi (augu dalām)
ditrichum Matzobes
mauceklis Maucekļi
mauceknis Maucekņi
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs)
izmaukt Maucot izvilkt (no kurienes)
izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus)
pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko); maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver)
pamaukt Maucot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.)
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur)
samaukt Maucot vienu otram, citu citam virsū, savienot; šādā veidā izgatavot (ko)
Maručeva Maučuve, Īslīces pieteka
Mauče Maučuve, Īslīces pieteka
Maučeva Maučuve, Īslīces pieteka
Maučupe Maučuve, Īslīces pieteka
atmauties Maujot atsaukties
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
samauties Maujot sazināties
uzbaurot Maujot uzmodināt
uzmaurot Maujot uzmodināt
uzmaut Maujot uzmodināt
izmauka Mauka
skura Mauka
škvorka Mauka
žauka Mauka
maukaļāt Maukalēt
maukaris Maukars
mačkuris Maukotājs
maukāties Maukoties
šmaukt Maukt, novilkt
stilpēt Maukt, stiept, spiest
smukt Maukties nost, sprukt, bēgt
maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām
maulainis Maulas ritenis
Maulejas ezers Maulītis, ezers Vestienas pagastā
Kregona Mauntbeljū - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_an Creagan_)
Lofti grēdas Mauntlofti kalnu grēdas Dienvidaustrālijā
Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā
cūkkumeles Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
cūkkumelnīca Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
kumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
ramoliņš Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelīte Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
sētkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
stulbumkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
suņkumele Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelene Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeliņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumelītes Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
zirgkumeltiņi Maura kumelīte ("Matricaria discoidea")
Matricaria matricarioides maura kumelītes "Matricaria discoidea" nosaukuma sinonīms
cūkkumeliņi Maura kumelītes ("Matricaria matricarioides")
redelīte Maura platkājiņš
baltvēdares Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēdere Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderene Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderes Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderiņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
baltvēderīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
ceļstaipekņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
cūkrieksts Maura retējs ("Potentilla anserina")
kāpnīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
mauri Maura retējs ("Potentilla anserina")
mauriņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
mauriņš Maura retējs ("Potentilla anserina")
maurplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina")
maurzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
pienītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājiņa Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājiņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājiņš Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājis Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājīši Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
platkājītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
staipekšņi Maura retējs ("Potentilla anserina")
staipeksnis Maura retējs ("Potentilla anserina")
strepītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
sudabrine Maura retējs ("Potentilla anserina")
sudrabine Maura retējs ("Potentilla anserina")
tītarzāle Maura retējs ("Potentilla anserina")
tīternīca Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenājs Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepene Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepenzālīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepīte Maura retējs ("Potentilla anserina")
trepītes Maura retējs ("Potentilla anserina")
treplapiņa Maura retējs ("Potentilla anserina")
vardūkšņas Maura retējs ("Potentilla anserina")
vēdrīši Maura retējs ("Potentilla anserina")
zosplatkāji Maura retējs ("Potentilla anserina")
maura Maura skarene ("Poa annua")
maurzāle Maura skarene ("Poa annua")
ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
vanadzes Mauragas
cielavenes Mauragas ("Hieracium")
mauroga Mauragas ("Hieracium")
vanadze Mauragas ("Hieracium")
vanagzāles Mauragas ("Hieracium")
hieracium Mauragas un īsto mauragu apakšģints
zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām
maurs Mauri 2
mondejari Mauri Spānijā, kas pēc Granadas krišanas nāca zem kristīgo valdības
MU Maurīcija, valsts divburtu kods
Maurīcijas Republika Maurīcija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Mauritius")
MUS Maurīcija, valsts trīsburtu kods
Coracina typica Maurīcijas dzelkņspalvenis
Melnsarkanais fodijs Maurīcijas fodijs
Foudia rubra Maurīcijas fodijs jeb melnsarkanais fodijs
Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija
Maurīcija Maurīcijas Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (_Mauritius_), platība - 2040 kvadrātkilometru, 1294100 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portluī, administratīvais iedalījums - 9 distrikti un 3 teritorijas (no tām 1 autonoma)
maurīcieši Maurīcijas Republikas iedzīvotāji
MUR Maurīcijas rūpija; Maurīcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
mauriņi Maurieši
norums Mauriņš
zālnieks Mauriņš, zālaine
Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka
Mauretānija Mauritānija
MR Mauritānija, valsts divburtu kods
Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah")
MRT Mauritānija, valsts trīsburtu kods
Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
mauritānieši Mauritānijas Islāma Republikas iedzīvotāji
Trogosita mauritanicus Mauritānijas māņasmalis
mauri Mauritānijas pamatiedzīvotāji (antīkajā senatnē); šo pamatiedzīvotāju piederīgais
Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu
maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā
ķiploki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
lociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
lokavi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
loki Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
loks Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
maurloči Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
maurlociņi Maurloks - sīpolu suga ("Allium schoenoprasum")
aizmaurāt Maurojot apdullināt
atmauroties Maurojot atsaukties
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
samaurāt Maurojot iegūt, panākt vajadzīgo
samaut Maurojot iegūt, sasniegt
aizmaurāt Maurojot savandīt, piekārpīt, pierakt
nomaurāt Maurojot uzbrukt ar ragiem
maurāt Maurot
maurēt Maurot
mulēt Maurot
nomaurot Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot
mauris Maurotājs (iesauka vērsim)
zāliene Maurs
mauriņš Maurs (1)
maure Maurs 1(1)
mauris Maurs 1(1)
maurus Maurs 1(1)
moris Maurs 2
abenseragi Mauru 2(2) cilts Granadā, kura izturējās naidīgi pret karali Abu Hasanu, kurš tos visus lika ievilināt Alhambrā (mauru karaļu pilī, vēlākajā Granadas citadelē), un tur tos nogalināt (ap 1460. g.)
nomaut Maut (visu laikposmu) un pārstāt maut
gaurot Maut, baurot
šmauties Mauties, mukt nost
tourbet Mauzolejs
mazums Maz 2(1)
anaplāzija Maz diferencētu audu rašanās, piem., ļaundabīgos audzējos; šūnu formas pārveidošanās embrionālā virzienā līdz ar to vairošanās spējas pieaugumu
noņerglīties Maz ēst
maz kas Maz nozīmīga, svarīga
mazpieietams Maz pieejams
mazpazīstams Maz zināms, pazīstams, arī nepopulārs
cik Maz, ļoti maz
poco Maz, nedaudz
kaķactiņa Maza (parasti petrolejas) lampa
mazsaimniecība Maza (parasti platībā 2-10 ha) lauku privātsaimniecība; sīksaimniecība
sīksaimniecība Maza (parasti platībā līdz 10 hektāriem) lauku privātsaimniecība
mazactiņa Maza actiņa
jierīte Maza aitiņa
raška Maza apaļa vanna ar rokturiem abās pusēs
miniatūra Maza apjoma daiļdarbs
sīkforma Maza apjoma mākslas darbu forma; maza apjoma mākslas darbu kopums
fughetta Maza apmēra fūga, parasti ar vienu caurvedumu
arieta Maza ārija ar dziesmas raksturu
kavatineta Maza ārija; kabaleta
astenīte Maza aste
demperis Maza augum apaļīgs cilvēks, kas iet ātri cilājot kājas
mātainīte Maza auguma (pieaugusi) sieviete
sprudzenis Maza auguma cilvēciņš
bembere Maza auguma cilvēks
čabīte Maza auguma cilvēks
čuberis Maza auguma cilvēks
družiņš Maza auguma cilvēks
gričkiņš Maza auguma cilvēks
gubiņš Maza auguma cilvēks
jemšiks Maza auguma cilvēks
ķedluks Maza auguma cilvēks
knariņš Maza auguma cilvēks
knauslis Maza auguma cilvēks
kroksis Maza auguma cilvēks
pumpaļa Maza auguma cilvēks
pupuris Maza auguma cilvēks
seperis Maza auguma cilvēks
sīkvīriņš Maza auguma cilvēks
strubiķis Maza auguma cilvēks
strūpenis Maza auguma cilvēks
zemaudzis Maza auguma cilvēks
zembembere Maza auguma cilvēks
zemkājis Maza auguma cilvēks
kurzulis Maza auguma cilvēks (kā lamuvārds)
spuņģis Maza auguma cilvēks (nievājošs apzīmējums)
ulis Maza auguma cilvēks vai bērns
vervulis Maza auguma cilvēks vai dzīvnieks
kņaucis Maza auguma cilvēks, kas darbā nav pietiekami spēcīgs
cirslis Maza auguma cilvēks, kas viegli uzbudinās un kļūst ķildīgs
knorbe Maza auguma cilvēks, kas zaudējis spēkus
knisis Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks
strupucis Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks
jemperis Maza auguma cilvēks; mazs kustīgs cilvēks
puņdža Maza auguma cilvēks; punduris
jeperis Maza auguma cilvēks; pusaudzis
šēpuris Maza auguma dzīvnieks
ķūsis Maza auguma korpulents vīrietis
māgužiņa Maza auguma labsirdīgs vecītis
zemala Maza auguma meita
kroksene Maza auguma meitene
repis Maza auguma panīcis lops
čāpa Maza auguma paveca sieviete
bemburis Maza auguma resnvēderis
čabīte Maza auguma sieviete
peguža Maza auguma sieviete
piružīņa Maza auguma sieviete
špidrilka Maza auguma sieviete
strumpe Maza auguma sieviete
tuntulīte Maza auguma sieviete
pugaža Maza auguma sieviete; peguža
ķīsis Maza auguma vīrietis
ūģerītis Maza auguma vīrietis
ūģērītis Maza auguma vīrietis
puksis Maza auguma vīrs
stanaks Maza auguma vīrs
kveņķis Maza auguma zēns, tāds sivēns vai teļš
džiekste Maza auguma, kalsna sieviete
džiekstene Maza auguma, kalsna sieviete
bamplis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks
bamslis Maza auguma, nevīžīgs, neievērojams cilvēks
špidelīgs Maza auguma, rosīgs, kustīgs (par cilvēku)
kņirpis Maza auguma, vājš cilvēks
Mazā Baranovska Mazā Baranauka
kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu
pēkšēt Maza bērna čīkstēšana
čocis Maza bērna dibens
baužele Maza bērna galva bez matiem
čāpīte Maza bērna kāja
cebīte Maza bērna kāja
capatiņas Maza bērna kājiņas
lacis Maza bērna priekšautiņš
zaberlace Maza bērna priekšautiņš
putto Maza bērna vai eņģeļa figūra mākslā
špilkums Maza bļoda; neliela, krāsota koka bļoda
āboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambāļi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bambalītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalviņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūngalvīts Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
brūnkalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
bullīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
ceļlapa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūcines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkābols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkamols Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūkpogas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
cūksiliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dunduriņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
dundurīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklazāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklines Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklinītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
kaklpuķe Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
krampzāle Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļtēja Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
mandeļzieds Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
palejiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
pēterāboliņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
raskodnīks Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
sukotnīcas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
trūkstulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vabulītes Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
vecvīrbārdiņa Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdiņi Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbārdīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbauzīte Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilbrūngalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalves Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņas Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalviņš Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvīši Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
zilgalvītis Mazā brūngalvīte ("Brunella vulgaris")
tulliņa Maza caurulīte
kepi Maza cepurīte, kareivju cepure franču armijā
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1)
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei
sīkdatne Maza datne, ko tīmekļa serveris nosūta tīmekļa pārlūkprogrammai, lai tā to saglabātu lietotāja cietajā diskā
Lucavdaugava Mazā Daugava, Daugavas vidējais atzars Rīgā
ivaka Maza drusciņa
mazistaba Maza dzīvojamā istaba
buts Maza dzīvojamā māja
mikrokonīdija Maza eksospora dažām dermatofītu sugām
rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai
flautīna Mazā flauta
ottavino Mazā flauta
oktāvfleite Mazā flauta; ottavino
pikolo Mazā flauta; pikolo (2) flauta - neliela flauta ar augstu, spalgu tembru
flautino Mazā flauta: pikolo vai flažolets
miniatūrglezniecība Maza formāta (1,5-20 cm) glaznojums uz papīra, kartona, pergamenta, ziloņkaula, metāla vai porcelāna
sīkformāts Maza formāta grāmatu apzīmējums
švīšala Maza gaismiņa agrā rītā
pēga Maza ganu svilpīte
spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas
piņģerots Maza glāze
gočuka Maza gotiņa
pagubīte Maza gubiņa
gultene Maza gulta, guļamā vieta, kur guļ bērni vai gani
pelveoperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums
pelvioperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums
mazpārveidība Maza iespēja pārveidot
mazkambaris Maza istaba
aizodere Maza istaba, kas no lielās saimes istabas nodalīta ar plānu sienu vai lina auduma priekškaru
ūka Maza istabiņa
gariņš Maza izmēra attēls datorgrafikā, ko var bīdīt pa ekrānu neatkarīgi no citiem fona attēliem
kartīte Maza izmēra fotogrāfija
kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai
kristalīti Maza izmēra kristāli, kam nav skaidri izteiktas kristalogrāfisku daudzskaldņu formas
mazķiļķeni Maza izmēra ķiļķeni
pundurpapagailis Maza izmēra papagaiļu dzimta
Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe
Malijjeņiseja Mazā Jeņiseja, upe Krievijā
tercerola Maza kabatas pistole
dunčkiņa Maza kārba vai ciba
tējkarote Maza karote, ko parasti lieto, maisot cukuru dzērienā
bundziņa Maza kastīte
čopka Maza kastīte
Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļa, starp Melno jūru rietumos un Kūru austrumos, Gruzijā, garums — 150 km, augstums — līdz 2850 m
Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums
abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai
kroķis Maza koka pīpe
zuzuļķis Maza koka pīpīte, puļķis
virbiņš Maza kustība ūdens virsmā, ko izraisa neliela zivs
ķēvenīce Maza ķēve
kapekle Maza laktiņa izkapts kapināšanai
deguzīte Maza lampa
lampijons Maza lampiņa vai papīra lukturītis, ko lieto iluminācijai
piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni
ģirtelis Maza lauku pele ar smailu purnu
palecekle Maza lecekts blakus lielākai
lēkitijs Maza lēkita
dūcītis Maza līdaka
plurģis Maza lietiņa, detaļa
pļurķis Maza lietiņa, detaļa
plurķis Maza lietiņa; detaļa; tapa; sastāvdaļa
sīkrūte Maza loga rūts
variācija Maza mainīgā lieluma maiņa
aprieciņš Maza maizes riciņa
cirksnīte Maza mājas pele
kaķsierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia")
kaķusieri Mazā malva ("Malva rotundifolia")
kaķusierīte Mazā malva ("Malva rotundifolia")
rācentiņi Mazā malva ("Malva rotundifolia")
sieriņš Mazā malva ("Malva rotundifolia")
ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe
biga Maza meitene
binga Maza meitene
dirka Maza meitene
knapate Maza meitene
ķusene Maza meitene
mazmeitiņa Maza meitene
skuķēns Maza meitene
tekatne Maza meitene (kas nesen sākusi staigāt)
varga Maza meitene, kas daudz raud; kāda, kas šķobās, viebjas
pintainīte Maza meitene, kas daudz un atkārtoti jautā
čāpīte Maza meitene, kas tikko iemācījusies staigāt
biksaine Maza meitene, kas valkā bikses
knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns
skutka Maza meitene; knīpa
žiljens Mazā metāla bļodiņā krējumā ceptas sēnes
reika Maza metāla lata
skrējējs Maza metāla skava dzijas sagrodošanai vērpšanas mašīnā
trucēns Maza muciņa
tekste Maza nagliņa
dzeltene Mazā nātre ("Urtica urens")
dzeltenes Mazā nātre ("Urtica urens")
dzelzene Mazā nātre ("Urtica urens")
dzelzenītes Mazā nātre ("Urtica urens")
Otrais Palšu ezers Mazā Paļts, ezers Šķaunes pagastā
kridzis Maza piciņa
būcenieks Maza piebūve mājai
budzis Maza piebūve pie kādas lielas ēkas
ļaika Maza piltuve
gruzduliņš Maza pīpe
ķauķītis Maza pīpe
svelpīte Maza pīpe
apucītis Mazā pirkstiņa vārds
planetoīds Mazā planēta
Apollo Mazā planēta, attālums no Saules perihēlijā ir 0,65 ua, afēlijā - 2,29 ua; visas mazās planētas, kuru perihēlijā attālums < l ua, sauc par Apollo grupas planētām
mēlīte Maza plēvaina plātne starp lapas plātni un maksti (graudzālēm)
būciņas Mazā plūme ("Prunus insitita")
krēķis Mazā plūme ("Prunus insitita")
krīķis Mazā plūme ("Prunus insitita")
būka Mazā plūme ("Prunus insitita"); šī augļu koka auglis
krūklītis Mazā plūme (piemēram, būka, krēķis)
būķele Mazā plūme; šī augļu koka auglis
roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā
sīkpuķe Maza puķe
mazpuķīte Maza puķīte
taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru
duburis Maza saimniecība ar sakritušām ēkām un sliktu zemi
isleta Maza sala
salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus")
apkalne Maza saliņa purvā
čola Maza sekli peldoša vienkoča laiviņa
pagabans Maza siena kaudze
netārpa Maza sieviete
pugažiņa Maza sieviete
zemaļa Maza sīka meitene
švīkata Maza sīka svītra
sardele Maza siļķu dzimtas jūras zivs, ko parasti ēd sālītu; iesālīts anšovs
mazskābene Mazā skābene ("Rumex acetosella")
skābinīte Mazā skābene ("Rumex acetosella")
singls Mazā skaņuplate, kurai katrā pusē parasti viens skaņdarbs; viens skaņdarbs ieraksta formā
cairnterrier Maza Skotijas terjera šķirne, agrāk tos izmantoja alu dzīvnieku medībās, apmatojums raupjš, krāsas dažādas (sarkans, smilšu krāsas, pelēcīgs)
nāriņa Mazā spāre
spiga Maza stabule, kas smalki skan (spiedz)
birbīne Maza stabulīte no zaļa rudzu stiebriņa; arī no zoss spalvas stiebra
kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu
montehristo Maza šautene, kas šauj ar patronām bez pulvera; montekristo
pengulis Maza šķipsna
tapiņa Maza tapveida detaļa apavu sastāvdaļu savienošanai
trobs Maza telpa, kambaris
bāzekls Maza telpa, kur ir grūti ko ievietot
kutūzis Maza un nepietiekama telpa
kulace Maza un resna sieviete
kulaža Maza un resna sieviete
kulaciņa Maza un resna sieviete; kulace
kulačkiņa Maza un resna sieviete; kulace
topektomija Maza un specifiska laukuma atdalīšana no frontālās garozas; lieto noteiktu epilepsijas formu un psihisku traucējumu ārstēšanai
Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā
rūcis Maza upe; urga, strauts
Anšana Maza valstiņa, kas atradās Persijas dienvidrietumos, kuras tronī 559. g. p. m. ē. kāpa Kīrs, kas nākamo 20 gadu laikā iekaroja Mēdiju, Līdiju un Babiloniju tā izveidojot tajā laikā pasaulē lielāko impēriju
ķaupīte Maza vardīte
vokabulārs Maza vārdnīciņa, arī vārdu saraksts, kas pievienots hrestomātijai vai kādai mācību grāmatas nodaļai
bukūzis Maza veca ēka vai piebūve
tēkulis Maza veikla dzīva radība (piem., pele)
MVF Mazā vēstures fakultāte (LU)
mikrokoncentrācija Maza vielas koncentrācija šķīdumā (<0,05%)
ķurķis Maza vienkārša istaba
mazie Mazā zāle (teātrī); aktieri, izrādes, kas notiek mazajā zālē
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
Zeļčeva Mazā Zeļčeva - Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Zeļčova" nosaukuma variants
īlis Maza zivs
kuzis Maza zivs, kas dzīvo dūņainos ezeros
piskariņš Maza zivtele
kusis Maza zivtiņa
kuslens Maza zivtiņa
kuslēns Maza zivtiņa
sīkzivtiņa Maza zivtiņa
vējzivtens Maza zivtiņa, no tām, kas lielos vairumos dzīvo dīķos
Sovānu upe Mazā Zurzu ezera noteka uz Pildas ezeru Ņukšu pagastā
cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu
vīcītis Maza, apaļa kārbiņa
ripele Maza, apaļa koka ripa
golilja Maza, apaļa, iestīvināta apkakle vīriešu apģērbā 17. gs. Spānijā
mazmāja Maza, arī nabadzīga dzīvojamā māja; parasti ar zemes platību līdz 10 ha
traukulīte Maza, bāla, kautrīga, bet rosīga meitene
monpansjē Maza, cieta augļu karamele bez pildījuma
čaukstans Maza, čaugana kāpostgalva
čigriņš Maza, iegarena siena kaudze
sīkzālīte Maza, īsa zāle
nadzene Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe
naģele Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe
ķēvēna Maza, kalsena ķēve
ķevene Maza, kalsena ķēve
ķēvene Maza, kalsena ķēve
ķēvens Maza, kalsena ķēve
ķēvēns Maza, kalsena ķēve
ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa
neontetra Maza, līdz 4 cm gara zivtiņa, dzīvo Amazones baseina augšdaļā; spilgto un skaisto krāsu dēļ tiek turētas akvārijos; neona zivtiņa
pundurzvaigzne Maza, ļoti blīva kodoldegvielu zaudējusi zvaigzne
urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte
šņitka Maza, nederīga zivs
skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa
ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa
ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa
atzals Maza, nenogatavojusies oga
kukņa Maza, netīra dzīves vieta
smerdele Maza, netīra, piesērējusi upe
pempaļa Maza, neveikla sieviete
kvampa Maza, paresna, bet dūšīga cilvēka vai dzīvnieka nosaukums
toka Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure
plikanis Maza, plakana zivs, plicis
etvija Maza, plāna kārba (tabakas izstrādājumu vai sīku priekšmetu glabāšanai)
skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml.; arī skaidiņa (2)
portsigārs Maza, plāna, kabatā nēsājama kārba (tabakas izstrādājumu glabāšanai); arī etvija
plušķene Maza, pļāpīga meitene
plušķīte Maza, pļāpīga meitene
lekste Maza, primitīva gulta
pligzda Maza, raudai līdzīga zivtiņa
ducka Maza, resna sieviete
duncka Maza, resna sieviete
dučka Maza, resna sieviete; ducka
stibis Maza, sažuvusi rīkste
siekalnīca Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem
siekalnīce Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem
ļipsna Maza, sekla karote
pēlītis Maza, sekli peldoša laiva; arī vienkocis
ļurķis Maza, sīka daļa; mazs priekšmets
klirba Maza, sīka meitene
knirba Maza, sīka meitene; knīpa
kugaža Maza, sīka sieviete
klukaziņa Maza, sīka sieviete; kugaža
kuguža Maza, sīka sieviete; kugaža
jugliņš Maza, slaida karpu dzimtas zivs; vīķe
kajaks Maza, slēgta ādas laiva ar divlāpstu airi (ziemeļu tautām)
ķurķis Maza, slikta būdiņa
šļupe Maza, slikta laiva
čuriņa Maza, slikta mājele vai istaba
ļurķis Maza, slikta pīpe
spicbārdiņa Maza, smaila bārdiņa
ļoma Maza, starp tīrumiem esoša pļava
tuntula Maza, strutaina tulzna (izsitums uz ādas)
ielīkne Maza, šaura ieleja; maza pļava starpā
pūpaliņa Maza, šūpulī guloša meitene
štipte Maza, tieva nagla bez galviņas
štifte Maza, tieva nagla bez galviņas; štipte
stukūzis Maza, tumša istaba
stūkuzs Maza, tumša istaba
renčka Maza, ūdens izgrauzta un iznesta grava
ķirza Maza, vāja cūka
džīps Maza, vaļēja militāra automašīna
čobele Maza, veca celtne
buduris Maza, veca mājiņa
M. Mazais (toponīmijā: M. Hingāns; M. Nometņu iela)
Kišbalatons Mazais Balatons ("Kis Balaton") - purvu rezervāts Ungārijā, Balatona ezera rietumu galā, platība - 20 kvadrātkilometru, dibināts - 1951. g., aizņem Zalas u. c. upju sanesām pildītu līci, ligzdo gārņi, dūkuri, jūraskraukļi, pīles, barojas gājputni
Mazais Baltiņa ezers Mazais Baltiņš, ezers Veclaicenes pagastā
Banušlānu ezers Mazais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā
biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris")
Bolovatskas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Borvinka ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Borvinkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Bolovatkas ezers Mazais Borvinkas ezers Kaplavas pagastā
Pulivara ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Buzanka ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Budjanka ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Pulivera ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Pertnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
Pirtnieku ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
Čakšu ezers Mazais Čakšu ezers Ilzeskalna pagastā
slependadzis Mazais diždadzis ("Arctium minus")
aklis Mazais dundurs; aklais dundurs
poligrafs Mazais egles lūksngrauzis
Viesītes pilsētas ezers Mazais ezers Viesītes pilsētā
Mazais Gausla ezers Mazais Gauslis, ezers Aulejas pagastā
Mazais Gaušļu ezers Mazais Gauslis, ezers Aulejas pagastā
Mazais Ilzes ezers Mazais Ilgas ezers Medumu pagastā
Ilziņu I ezers Mazais Ilziņš, ezers Launkalnes pagastā
Mazais Ilziņš Mazais Ilziņu ezers Launkalnes pagastā
Mazais Jūgu ezers Mazais Jūgezers Garkalnes pagastā
kapča Mazais kabinets
Kalupa ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā
Kalupes ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā
Ķeišu ezers Mazais Kalupes ezers Kalupes pagastā
Velna ezers Mazais Kangaru ezers Ropažu novadā
Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Mazais Kūriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazkiuriņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazkivriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazais Kinreņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazais Kinriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazais Kiureņu ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Mazais Kiuriņa ezers Mazais Kiuriņš, ezers Gaigalavas pagastā
Klauces ezers Mazais Klauces ezers Elkšņu pagastā
Klauces II ezers Mazais Klauces ezers Elkšņu pagastā
Klauģis Mazais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 123 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā
Mazais Dziļais ezers Mazais Klusais ezers Līksnas pagastā
Krivaja ezers Mazais Krivoje ezers Ozolaines pagastā
Mazais Kampanišķu ezers Mazais Kumpinišķu ezers Medumu pagastā
Kampoči II ezers Mazais Kumpotis Medumu pagastā
Kumpoči II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
Kumpoču II ezers Mazais Kumpotis, ezers Medumu pagastā
Kuslītis Mazais Kušļa ezers Liezēres pagastā
Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
LMi Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Leo Minor Mazais Lauva, neliels debess ziemeļu pusslodzes zvaigznājs
Mazais Lazdiņu ezers Mazais Lazdiņš, ezers Drabešu pagastā
Lazdiņu mazais ezers Mazais Lazdiņš, ezers Drabešu pagastā
Mazlīderis Mazais Līdēris, ezers Aronas un Liezēres pagastā
Mazais Līderes ezers Mazais Līdēris, ezers Aronas un Liezēres pagastā
fibula Mazais liela kauls
Liniņu mazais ezers Mazais Liniņu ezers Lazdonas pagastā
Ludzas mazais ezers Mazais Ludzas ezers Ludzas pilsētas teritorijā
cēbe Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
sanderiņi Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
sili Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
vecīši Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
Melnītis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
Mazais Melnis Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
Mazais Melnīšu ezers Mazais Melnītis, ezers Ļaudonas pagastā
Mežaku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
Mežāku ezers Mazais Mežāku ezers Nītaures pagastā
Mazais Ozolezers Mazais Ozolmuižas ezers
Mazais Āžuknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
Ožuknas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
Mazais Džunas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
Mazais Āžūknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagatā
Mazais Paiķu ezers Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
Paiķis Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā
Mazais Peisaku ezers Mazais Peisaiņs, ezers Ņukšu pagastā
ansītis Mazais pirkstiņš
bērniņš Mazais pirkstiņš
endzeliņš Mazais pirkstiņš
ķincis Mazais pirkstiņš
ķincītis Mazais pirkstiņš
mazjānis Mazais pirkstiņš
mazulis Mazais pirkstiņš
mikacītis Mazais pirkstiņš
nogālis Mazais pirkstiņš
īnis Mazais pirkstiņš; īnītis
eņģelītis Mazais pirksts
īnītis Mazais pirksts
nogalis Mazais pirksts
Mežaja ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā
Miezāju ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā
Ravijas ezers Mazais Rāvijs, ezers Aronas pagastā
endzītis Mazais rokas pirksts
enģelītis Mazais rokas pirksts; endzeliņš
pasieciņš Mazais sieciņš, 1/6 pūra (~11,5 litri, \~8 kg)
Silava ezers Mazais Silavu ezers Kalniešu pagastā
spuris Mazais stagaris ("Gasterosteus aculeatus")
Mazstropes ezers Mazais Stropu ezers Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā
CMi Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Canis Minor Mazais Suns, neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
omra Mazais svētceļojums uz Meku
Svētiņi Mazais Svētiņu ezers Gaigalavas pagastā
Mazais Trikātes ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī
Mazais Trijkārtu ezers Mazais Trikartu ezers Daugavpilī
Špigeles ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā
Špigeļņa ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā
Špiļgeskas ezers Mazais Zemgales ezers Demenes pagastā
Equ Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Equuleus Mazais Zirgs, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
šesterņa Mazais zobrats
Vidējais ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā
Vidus ezers Mazais Zurzu ezers Ņukšu pagastā
plokši Mazais zvagulis ("Rhinanthus minor")
Klein-Aisswicken Mazaizvīķu muiža, kas atradās tagadējā Priekules novada Gramzdas pagastā
meno Mazāk
pārmālošanās Mazāk stabilo primāro silikātu dēdēšanas process augsnē
sānlieta Mazāk svarīga lieta
pants Mazākā (juridiska dokumenta) teksta, parasti numurēta, vienība
pirmorganizācija Mazākā (piemēram, partijas, organizācijas, apvienības) organizatoriskā vienība, kuras darbība parasti saistīta ar kādu uzņēmumu, tā nodaļu, iestādi, arī teritoriju
kvartāls Mazākā (pilsētas, pilsētciemata, ciemata) daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas
komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā)
ugunsvienība Mazākā artilērijas un mīnmetēju organizācija, kas sastāv no vienas vai vairākām ieroču sistēmām, kas spēj veikt ugunsuzdevumu
pusbaznīca Mazāka baznīca ar nelielu draudzes locekļu skaitu
rekons Mazākā gēna daļa, kas rekombinācijā maina savu novietojumu nesadaloties
lepta Mazākā masas aprēķina vienība un sīka vara monēta Senajā Grieķijā
Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri
pundurpūce Mazākā no pūcēm, tikai 16,5 cm augsta
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem
juņģis Mazāka putna izperēts dzeguzēns, kas pārspēj savus ligzdas brāļus lielumā un tuklumā un ar kuru tamdēļ salīdzina ko resnu
silikva Mazākā senās Romas svara vienība, vienāda ar 1/6 skripula jeb 1/1728 mārciņas jeb 0,19 g; kā sudraba monēta vienāda ar 1/24 solida kalta no 323. g. līdz 6. gs.
fonēma Mazākā skaņu valodas vienība, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu
spacija Mazākā starpa vārdu un burtu starpā tipogrāfiskos iespieddarbos, astotdaļa petita
ceturtdaļtonis Mazākā toņu pakāpe sistēmā ar oktāvas dalījumu 24 līdzīgās daļās
augšlapa Mazāka un vienkāršāka lapa stublāja vai zara galā, vai pie ziedkopas pamata
skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm
pusvillene Mazāka villaine
gnīda Mazākais brālis vai māsa
pustonis Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06)
atpīlītis Mazākais jēriņš
mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci
sīkme Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes
sīkmīte Mazākais un jaunākais no cilvēku vai dzīvnieku ģimenes
Deimoss Mazākais un tālākais Marsa pavadonis, atklāts 1877. g.
piediegšana Mazākas piegriezumdetaļas pagaidu pievienošana lielākai detaļai ar rokdarbu dūrieniem vai ar viegli izārdāmiem šujmašīnas cilpdūrieniem
grička Mazāki, sliktāk paauguši lini
grička Mazāks kādas sugas pārstāvis
klēpenis Mazāks klēpis
priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim
hipoletals Mazāks par letālo (medikamenta deva)
vētrasbura Mazāku izmēru bura no stiprāka materiāla, nekā parastā bura
masivizācija Mazāku ražošanas platību, vienību apvienošana lielākās
meņševiks Mazākuma pārstāvis, kas pēc krievu sociāldemokrātiskās partijas sadalīšanās 1903. g. nostājās opozīcijā boļševikiem; vēlāk darbojās kā patstāvīga partija
minoritāte Mazākums (parasti vēlēšanās)
separātisms Mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas patstāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu
sidrs Mazalkoholisks dzēriens, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas
zvaniņš Mazam zvanam līdzīgs zieds
nosīcēt Mazam, sīkam kļūt (arī vāji augt)
Apguldes dzirnavezers Mazapguldes dzirnavezers Dobeles novada Auru pagastā
plikata Mazapģērbts
frondieris Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā
frondiers Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā
frondietis Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā
bubļički Mazas barankas
bundziņas Mazās bungas
konfeti Mazas dažādas krāsas papīra ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs
duratiņa Mazas durtiņas
būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks
būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks
būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks
Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli"
Pedeli Mazās Emajegi kreisā krasta pietekas Pedeles nosaukums Igaunijā
serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas
flageolete Mazās flautas senākais veids, piemēram, īru skārda stabule
elektromiegs Mazas intensitātes elektriskās strāvas iedarbība uz galvas smadzenēm, lai normalizētu centrālās nervu sistēmas darbību
amotols Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no 80% amonija nitrāta un 20% tola maisījuma
amonāls Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no amotola, dinamona un alumīnija pulvera maisījuma
dinamons Mazas jaudas sprāgstviela, kas sastāv no amonija salpetra un 10-12% nesprāgstošu degošu vielu piemaisījuma
Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē
miņonetes Mazas kafijas kanniņas
jerzika Mazas kamanas
nimfa Mazās kaunuma lūpas
berzumi Mazas klimpiņas
Kļockas Mazās Kļockas - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
sainetes Mazas komiskas ludziņas spāniešu teātrī
klīdinātājs Mazās krāsu berzējas velmes virs iekrāsojamām velmēm ātrspiedēs un vārstspiedēs
butelīte Mazās lampiņas daļa, kur ielēja dedzināmo šķidrumu
trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām
plēvas Mazas plēvītes, kvēpi, kas lampai kūpot paceļas no cilindra
zemējumvads Mazas pretestības vads, kas savieno sazemējamās daļas ar zemētāju
promināletes Mazas promināla tebletes pa 0,03 g.
ježika Mazas ragavas
ježikas Mazas ragavas
šļūcenes Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
šļūkas Mazas ragavas, arī sasieti zari, uz kuriem uzkrauj kravu, lai to varētu pavilkt
hypomesus Mazās salakas
kilkas Mazas silķītes ("Clupea sprattus"), ko zvejo Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā un marinē
špirkas Mazas skaidas
skrotis Mazas svina lodītes (lieto šaušanai ar medību ieročiem, piem., bisi)
apmēzības Mazas svinības pēc mēslu vešanas beigām
karulītes Mazas šūpotnes
bruņukuteris Mazas tonnāžas kaujaskuģis darbībai jūras piekrastes zonā un upēs
seiners Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķa vadu; seinertraleris
seinertraleris Mazas vai vidējas tonnāžas jūras zvejas kuģis zvejošanai ar riņķo vadu
strigtes Mazas zivtiņas, ko liek ēsmai uz mencu āķiem
kroķi Mazas, apaļas dzeltenās plūmes
miņonetes Mazas, daudzkrāsainas oblātītes vēstuļu aizlipināšanai
miņonetes Mazas, sīkām puķītēm izraibinātas, drēbē iesietas grāmatiņas
ricas Mazas, šauras strīpiņas cimdu vaļējos galos
važuteles Mazas, vienkāršas, sliktas ragavas
anaimija Mazasinība
mazasnība Mazasinība
mazašnība Mazasinība
bālasenība Mazasinība, leikēmija
mazašnīgs Mazasinīgs
urlemēkns Mazattīstīts jaunietis
urlemēks Mazattīstīts jaunietis
Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā
mazražīgs Mazauglīgs (par augsni, platību)
skops Mazauglīgs (par augsni, platību)
Mazezers Mazazars Nautrēnu pagastā
benedikts Mazāzijas dadzis, "Cardus benedictus L.", spilvains, lipīgs lakstaugs, Dienvideiropā un Āzijā savvaļas ārstniecības augs, ārstniecībā lieto kā pretdrudža un sviedrēšanas līdzekli, veterinārijā - ievainojumos un pret zarnu aizdambēšanos
Sitta krueperi Mazāzijas dzilnītis
Anatolija Mazāzijas nosaukums no 5. gs. p. m. ē., kopš 20. gs. 20. gadiem Turcijas daļa Mazāzijas pussalā
Priekšāzija Mazāzijas pussala
Emberiza cineracea Mazāzijas stērste
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
Klein-Barbern Mazbārbeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā
Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
tītne Mazbērna autiņš
braucamkrēsliņš Mazbērna krēsliņš ar riteņiem
grīzeklis Mazbērna staigājamā ierīce ap grozāmu kārti
mazuļi Mazbērni
sile Mazbērnu novietne
silīte Mazbērnu novietne
osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija
Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Brenguļu Mazezers Mazbrenguļu Mazezers, ezers Dikļu pagastā
Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Briedīte Mazbriede - Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā
Dikļupe Mazbriede - Briedes pieteka
Zunda Mazbriedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 10 km
Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Klein-Zeezern Mazcieceres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
Klein-Damen Mazdāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā
mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns
mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls
mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita
unuks Mazdēls
pericīts Mazdiferencēta saistaudu šūna, kas no ārpuses pieguļ kapilāra, arteriolas vai vēnulas sienai; veic fagocitāru funkciju un ietekmē kapilāru lūmena diametra maiņu
Klein-Drogen Mazdrogas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Klein-Duhren Mazdūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā
Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis
Sēņgrāvis Mazdursupes labā satekupe Talsu novada Balgales pagastā; Sēņu grāvis
Klein-Dursuppen Mazdursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
mikropsihija Mazdūšība
defētisms Mazdūšības izplatīšana un veicināšana nopietnu politisku vai saimniecisku sarežģījumu gadījumos
bezdūšelis Mazdūšīgs cilvēks
ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā
jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks
jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks
nabagdvēsele Mazdūšīgs, vārgulīgs cilvēks
saite Mazelastīgs saistaudu veidojums, kas savieno kaulus vai nostiprina kaulu savienojumus (parasti locītavās)
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Mazērmaņu Mazērmaņu dīķis - atrodas Cīravas pagastā, platība - 2,3 ha
Baurupe Mazezera noteka uz Riebezeru Limbažu pagastā; Baurupīte
Dauguļu Mazezers Mazezers Dikļu pagastā
Mazezeriņš Mazezers Limbažu pilsētā
Mazjervs Mazezers Ramatas pagastā
Mazezeriņš Mazezers Rugāju pagastā
Ramatas Mazezers Mazezers Valmieras novada Ramatas pagastā
Rencītis Mazezers, ezers Smiltenes novada Apes pagastā
kurjatņiks Mazgabarīta dzīvoklis
miniatūrspuldze Mazgabarīta gaismas avots ar mazu starojuma jaudu un inerci, samērā ilgs darbmūžs, izmanto mikroapgaismojumam, kā arī indikācijai un signalizācijas ierīcēs
kamkoders Mazgabarīta kasešu videomagnetofons kopā ar videokameru
mazgadis Mazgadīgais
mazgadnieks Mazgadīgais
podģeločņiks Mazgadīgais, kas tēlo pieredzējušu zagli
mazgadens Mazgadīgs
ādogs Mazgājamā (beržamā) lupata, ko šuva no rupja auduma divkārtīgi; lietojot ielika ziepes vidū
klapo Mazgājamā mašīna ķīmiskai šķiedrvielu apstrādei
lavātorijs Mazgājamais trauks
apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu)
atmazgāt Mazgājot ar apvārdotu ūdeni, censties novērst (ko nevēlamu)
nomazgāt Mazgājot atdalīt nost
buržāt Mazgājot berzt
atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt
izmazgāt Mazgājot izlietot
nomazgāt Mazgājot izlietot gandrīz visu (ziepju gabalu)
izžļidzināt Mazgājot iztērēt (ziepes u. tml.)
izmazgāt Mazgājot no kaut kā atbrīvot
samazgāt Mazgājot novērst slimību, kas radusies no izbailēm
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses)
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru
uzmazgāt Mazgājot savākt (uz grīdas, klona u. tml, piemēram, izlijušu šķidrumu)
atsamazgāties Mazgājot tikt atdalītam
uzmazgāt Mazgājot uzliet
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni)
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē)
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
uzmazgāt Mazgājoties inficēties (ar kādu slimību)
čapāt Mazgājoties pērt ar pirtsslotu (bērnu valodā)
pičāt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
pičināt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
pičināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
pličāties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
pličināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties
pančāties Mazgājoties vannā, plunčāties ūdenī (bērnu valodā)
uzmazgāties Mazgājoties vietā, kur līķis mazgāts, varot sev nelaimi uzmazgāt
izaberzties Mazgājoties, beržoties kļūt tīram
būķis Mazgāšanai (sārmā) iemērktās drēbes
velēklis Mazgāšanai samērkta veļa
mazga Mazgāšanās
pačiņas Mazgāšanās (bērnu valodā)
bādas Mazgāšanās (vannā, pirtī); peldēšanās
bāde Mazgāšanās (vannā, pirtī); peldēšanās
mazgātājs Mazgāšanas ierīce, mašīna
detergents Mazgāšanas līdzeklis
ziepes Mazgāšanas līdzeklis - lielmolekulāru taukskābju sāļi, ko iegūst, apstrādājot taukus ar nātrija hidroksīdu vai kālija hidroksīdu
umivaļņiks Mazgāšanās telpa
pača Mazgāšanās trauks, vanna
panča Mazgāšanās vanna (bērnu valodā)
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpe; arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpe (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem)
peldi Mazgāšanās, peldēšanās
peldus Mazgāšanās, peldēšanās
pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā celtnē, telpu kopumā
bādēšanās Mazgāšanās; vannošanās; peldēšanās
maudīties Mazgāt
muzgāt Mazgāt
valgt Mazgāt
zurināt Mazgāt
pingučot Mazgāt (bērnu valodā)
šaravāt Mazgāt (cilvēku, tā ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu
berzt Mazgāt (cilvēku, viņa ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu
pāržulināt Mazgāt (ko ne sevišķi rūpīgi)
šķīstīt Mazgāt (ķermeni, tā daļas) - par cilvēkiem
berzt Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu
pirināt Mazgāt (vairākkārt), perot ar pirtsslotu
bādāt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot
bādēt Mazgāt (vannā, pirtī); peldināt; vannot
skulbēt Mazgāt dauzot ar mazgājamo koku
zorināt Mazgāt lielā ūdens daudzumā
banščikot Mazgāt pirtī (par pirtnieku)
mazgāties Mazgāt sevi, sava ķermeņa daļas
vannot Mazgāt vannā (kādu), arī panākt, ka (kāds, kas) vannā saņem, parasti ārstniecisku, peldi
vannēt Mazgāt vannā, arī citā traukā; vannot
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu; ne sevišķi rūpīgi mazgāt (ko) visu
vešāties Mazgāt veļu
velgt Mazgāt, iemērkt
daberzt Mazgāt, spodrināt (ko), līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
frizēt Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus); skūt (bārdu)
mazgātuve Mazgātava
bādēties Mazgāties
balšināties Mazgāties
skūstīties Mazgāties
pačāties Mazgāties (bērnu valodā)
pingučoties Mazgāties (bērnu valodā)
šķīstīties Mazgāties (par cilvēkiem)
bādāties Mazgāties (vannā, pirtī); peldēties; vannoties
dušoties Mazgāties dušā
pičāties Mazgāties pirtī (bērnu valodā)
vannoties Mazgāties vannā, arī atrasties vannā, lai saņemtu, parasti ārstniecisku, peldi
vannēties Mazgāties vannā, arī citā traukā; vannoties
pārmazgāties Mazgāties vēlreiz
planckāties Mazgāties, mazgāt (veļu); plunčoties
plaņčkāties Mazgāties, mazgāt (veļu); plunčoties; planckāties
balsināties Mazgāties, peldēties
mauties Mazgāties, peldēties
pluncāt Mazgāties, šļakstināt
šaravāties Mazgāties, tīrīties, piemēram, ar suku, dvieli
Klein-Gaweesen Mazgaviezes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
Klein-Gramsden Mazgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
dačkas Mazi (zemi) krūmāji, biezi krūmi
alksnesīši Mazi alkšņi
pluksniņi Mazi aulekši
kiļki Mazi bērni
korosti Mazi bērni
mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu)
cabļi Mazi cāļi
cabuļi Mazi cāļi
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi
cērpuļi Mazi ciņi purvā, kas pārklāti ar ogulājiem
kurkata Mazi darba rati rati; čīkstoņa (no ratu ass)
marketes Mazi dēlīši marketrijas darbiem
kumosiņi Mazi gabaliņi (par kartupeļiem u. tml.)
gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām
bluzga Mazi gabaliņi, skrandas, driskas
bļuzga Mazi gabaliņi, skrandas, driskas; bluzga
struņķīši Mazi izkārnījumu gabali
ķesalas Mazi knišļi
brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm
kalšņi Mazi nokaltuši koki
pimpari Mazi rāceņi
circeņi Mazi saceptas gaļas gabaliņi
circiņi Mazi saceptas gaļas gabaliņi
limetes Mazi saldi citroni
plukši Mazi sasmalcinātas vilnas auduma gabali
suknīši Mazi sivēni
sīksolīši Mazi soļi
aitiņas Mazi, balti gubu mākoņi
aitīna Mazi, balti mākonīši
sīkņa Mazi, biezi krūmi
sīkne Mazi, biezi krūmi
ķibuleļi Mazi, glīti Ziemassvētku rotājumi, ar ko izrotāja viesību galdu
pizuki Mazi, īsi svārki vai brunči
mazpalaši Mazi, neievērojami ļaudis
suknīši Mazi, nerātni bērni
krikumi Mazi, sacepti gaļas gabaliņi
krikutiņi Mazi, sacepti gaļas gabaliņi; krikumi
rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.)
krikums Mazi, sīki priekšmeti
sīkkrūmi Mazi, smalki krūmāji
sileles Mazi, viršiem līdzīgi augi
Moziča Maziča, Ičas pieteka
Strūžāne Maziča, Ičas pieteka
Allažu Kangari Mazie Kangari
Katriniški Mazie Katriniški - apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Klapari Mazie Klapari - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā
Kokeņi Mazie Kokeņi - Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kokini" nosaukuma variants
Kokini Mazie Kokini - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
sīkputni Mazie putni
smalkputni Mazie putni
Ratnieki Mazie Ratnieki - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā
lukši Mazie sivēni; rukši
MVU Mazie un vidējie uzņēmumi
Veipi Mazie Veipi - apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā
cūkkartiņi Mazie, bojātie kartupeļi, kas paredzēti cūku barībai
skrubināt Maziem kumosiem ēst
nočunčināt Maziem rikšiem nobraukt
klupināt Maziem, nedrošiem soļiem iet
Pirts ezers Maziere, ezers Puzes pagastā
Mazais ezers Maziere, ezers Puzes pagastā
maģināt Mazināt
mazāt Mazināt
raukt Mazināt (apjomā)
noglušīt Mazināt (darbības) intensitāti
nivelēt Mazināt (kā) atšķirības
plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības)
vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas)
deldēt Mazināt (pārdzīvojumu, nelaimi, slavu, vainu u. tml.)
vājināt Mazināt (piemēram, fiziskos spēkus)
ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu)
aptumšot Mazināt (prieku, laimi u. tml.)
atdzesēt Mazināt (sajūsmu, prieku u. tml.); atvēsināt
blāvināt Mazināt apgaismojumu
apcirpt Mazināt īpatnības
deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt
demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties)
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte
dizeretīzija Mazināta jutība vai kairināmība
subtrahents Mazinātājs atņemšanas darbībā
virpt Mazināties
raukties Mazināties (apjomā, daudzumā)
dilt Mazināties (apmēros, daudzumā)
sīkt Mazināties (apmēros, daudzumā)
dilt Mazināties (par attālumu līdz vietai, uz kuru virzās)
atlaisties Mazināties (par salu, nokrišņiem)
zust Mazināties (piemēram, par kādas vielas daudzumu)
šļāpt Mazināties daudzumā (par produktiem)
apmigloties Mazināties redzes, uztveres spējai (par acīm)
rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu)
rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots
atlaisties Mazināties, atslābt (par dusmām)
zust Mazināties, beigt pastāvēt (par iepriekšējo izskatu, kvalitāti, piemēram, dabā)
atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni)
pielaisties Mazināties, kļūt mazāk intensīvam (piemēram, par salu, vēju)
aptumšoties Mazināties, zust (par prieku, laimi u. tml.)
sīkt Mazināties, zust (piemēram, par spēku)
kaptāms Mazindīgs pesticīds
keratāns Mazindīgs pesticīds
Malaja Indrica Mazindricas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
mazumnieks Mazinieks, meņševiks
mačiņš Maziņš
makintiņš Maziņš
mazīniņš Maziņš
mazītiņš Maziņš
dikariņš Maziņš skrējējs
burgzdoliņa Maziņš ūdens burbulis
makaniņš Maziņš, sīks bērns
mikacītis Maziņš, vēl akls kaķēns
Mozira Mazira, pilsēta Baltkrievijā
Mazģirve Mazirbe
Upe Mazirbe Dundagas pagastā
Reinupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā
Siliņupe Mazirbe, upe Dundagas un Kolkas pagastā
Rākstupīte Mazirbes labā krasta pieteka Talsu novada Kolkas pagastā, augštece Dundagas pagastā
maģītiņš Mazītiņš
mažītiņš Mazītiņš
Klein-Iwanden Mazīvandes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā
sprasts Mazizglītots
prosts Mazizglītots, trūcīgs
mazvelosipēds Mazizmēra velosipēds
sīkpirdis Mazjaudīgs motocikls; motorollers
Klein-Jungfernhof Mazjumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā
Klein-Kalleten Mazkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
montekristo Mazkalibra šauteņu un pistoļu sistēma; šīs sistēmas šautene, pistole
dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām
Klein-Kreuzburg Mazkrizberģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gaviezes pagastā
Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
hipokinēze Mazkustība, kustību novājināšanās - tāds organisma fizioloģiskais stāvoklis, kurā ir stipri izteikts kustību trūkums
amfiartroze Mazkustīga locītava
kokains Mazkustīgs (par cilvēku); stūrains, stīvs, arī neatraisīts (kustībās)
kaupiņš Mazkustīgs cilvēks
simfīze Mazkustīgs divu kaulu savienojums ar skrimšļaudiem
nūnis Mazkustīgs, mazrunīgs cilvēks
sūneklis Mazkustīgs, nekārtīgs cilvēks
čādas Mazlabība
Klein-Lahnen Mazlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Klein-Laschen Mazlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
hydrocharis Mazlēpes
hydrocharitaceae Mazlēpju dzimta
valisnērija Mazlēpju dzimtas daudzgadīgs ūdensaugs, kas veido audzes ūdenskrātuvju dibenā un kam sievišķie ziedi paceļas garos kātos virs ūdens
egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli
elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga
elsis Mazlēpju dzimtas ģints ("Stratiotes"), daudzgadīgs ūdensaugs ar dzeloņainām lapām un baltiem ziediem
bik Mazliet
bikenīt Mazliet
bikiņ Mazliet
biš Mazliet
biščiņ Mazliet
bišiņ Mazliet
bišīt Mazliet
bišk Mazliet
bišķīt Mazliet
bišķītiņ Mazliet
biškucīt Mazliet
ču-ču Mazliet
čuķ-čuķ Mazliet
čuķčuķ Mazliet
čutku Mazliet
little Mazliet
maģenīt Mazliet
maģķenīt Mazliet
mazbišķiņ Mazliet
mazīt Mazliet
mazītiņ Mazliet
maznieciņ Mazliet
mazuties Mazliet
nieks Mazliet
padrusciņ Mazliet
palepīt Mazliet
pīslītiņ Mazliet
makanīt Mazliet; mazlietiņ
makantiņ Mazliet; mazlietiņ; makanīt
papirkšķis Mazliet; tik, cik starp 3 pirkstu galiem var saņemt
papirksnis Mazliet; tik, cik starp pirkstu galiem var saņemt; papirkšķis
rāzīte Mazlietiņ, neliels daudzums
Klein-Leepen Mazlīpas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Lažas pagastā
skuteris Mazlitrāžas motorollers
skūteris Mazlitrāžas motorollers
kartings Mazlitrāžas sacīkšu automobilis
mazmeitēns Mazmeita
unučka Mazmeita
trichophorum Mazmeldri
baeothryon Mazmeldru ģints "Trichophorum" nosaukuma sinonīms
Klein-Mesoten Mazmežotnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
vitamīni Mazmolekulāri bioloģiski aktīvi savienojumi, kas nelielā daudzumā nepieciešami organisma dzīvības procesiem
Mazmuižas ezers Mazmuižnieku ezers Raiskuma pagastā
badi Maznozīmīgi literāri darbi, pieraksti
zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dzija satura
Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas
virsgarums Mazo burtu augšpus m līnijas augstuma zīmējums, piem., b, d, k, l
Lakangars Mazo Kangaru kalnu augstākais, ziemeļu atzars
nimfīts Mazo kaunuma lūpu iekaisums
nimfotomija Mazo kaunuma lūpu pārgriešana
mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikrokosmoss; pretstats: makrokosmoss, makropasaule
mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule
MVUAC Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centrs (reģ., piem., Ventspils ~)
tanatofilija Mazohisma forma indivīda iztēlē par savu nāvi un apbedīšau; iegrimšana pārdomās par aizkapa dzīvi
masochisms Mazohisms
maģiene Mazotne
mazatne Mazotne
mazatnība Mazotne
mazone Mazotne
maziena Mazotne, bērnība
Mazovše Mazovija, vēsturisks novads Polijā
aptvarstīt Mazpamazām noķert (visus)
Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
mazpilsētnieks Mazpilsētas iedzīvotājs
Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā
mazražīgs Mazproduktīvs (1)
mazražīgs Mazproduktīvs (2)
mazpulcēns Mazpulku organizācijas biedrs
purna Mazpurenīte
zeltpurenīte Mazpurenīte - lapkoku mežos un parkos augošs augs ar spīdīgi zaļām lapām un dzelteniem ziediem
mazpurnīte Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
purenes Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
tūkumzāle Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējapurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
vējpurene Mazpurenīte ("Ficaria verna")
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni
ficaria Mazpurenītes
riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips
pavājs Mazražīgs
Klein-Roennen Mazrendas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
mazrunātnība Mazrunība
mūrlācis Mazrunīga persona, arī rupjš, aprobežots cilvēks
mazrunīgi Mazrunīgs
čīča Mazrunīgs cilvēks
klusētājs Mazrunīgs cilvēks
mēmulis Mazrunīgs cilvēks
stimbīns Mazrunīgs, arī vientuļš cilvēks
strupmēlis Mazrunīgs, īgns cilvēks
kluss Mazrunīgs; arī noslēgts, apvaldīts
aprautība Mazrunīgums
mač Mazs
mačs Mazs
madžs Mazs
maģis Mazs
maģs Mazs
mazīgnējs Mazs
lansete Mazs, abpusēji ass ķirurģisks nazītis
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai
bucītis Mazs, apaļš vai kvadrātveida soliņš
tabakmaks Mazs, ar auklu aizvelkams maisiņš tabakas glabāšanai; tabakas maks
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu
prīmus Mazs, ar petroleju kurināms aparāts ēdienu vārīšanai; prīmuss
kuģelis Mazs, arī nolietots kuģis
trausls Mazs, arī tievs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); fiziski neizturīgs, vārgs
čimbole Mazs, asi skanošs ērģeļu reģistrs
seseris Mazs, bet kā sabozies pēc dabas
ņikucis Mazs, bet kārojams nieciņš
ņikutis Mazs, bet kārojams nieciņš
ņēkulis Mazs, brēcošs bērns
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele
prods Mazs, dabisks dīķis
mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem
bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā
knospiņš Mazs, draiskulīgs zēns
ķēpis Mazs, drosmīgs zēns
depšis Mazs, drukns cilvēks, pundurs
kveris Mazs, dusmīgs knēvelis, kliedzējs
brumbuliņš Mazs, dzeltenīgs putns, kas parasti dzīvo krūmos
arķis Mazs, dzenams zirdziņš
liestiņš Mazs, iegarens priekšmets
stulmenis Mazs, iegarens šķiņķa gabals
kangarītis Mazs, īpašs ķeblītis, apmēram uz pusi zemāks nekā parastā taburete
buķelis Mazs, jauns buks
ķikurītis Mazs, jauns dzīvs radījums
ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris
ķikurainis Mazs, jauns dzīvs radījums; pavārds gailim; ķikuris
kumeļāks Mazs, jauns kumeļš
kumelēks Mazs, jauns kumeļš
circinītis Mazs, kustīgs bērns
krāzītis Mazs, liess zirgs
pliva Mazs, ļoti plāns kādas vielas gabaliņš
kusulis Mazs, maigs bērns
mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko dāmas agrāk piestiprināja pie sejas vai ķermeņa, lai izceltu ādas gaišumu
čabulītis Mazs, mīlīgs dzīvnieks
bibītis Mazs, mīļš bērns
pupucītis Mazs, mīļš bērns
stencēns Mazs, mundrs puika
knopele Mazs, neattīstījies puika
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts
ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi)
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi
piccolo Mazs, neliels
trums Mazs, nenobriedis ābols
velnēns Mazs, nepieaudzis velns
zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis
nieks Mazs, nevarīgs bērns; nevarīgs dzīvnieka mazulis
plunčlācītis Mazs, neveikls bērns, kas plunčājas
pempulis Mazs, neveikls vīrietis
pempuris Mazs, neveikls vīrietis; pempulis
demplis Mazs, nevērtīgs cilvēks
knaps Mazs, niecīgs
varža Mazs, niecīgs tīkls
znotēns Mazs, niecīgs znots
bubulis Mazs, nolobījies ķermeņa ādas, arī tās netīruma gabals
ķēbainis Mazs, notašķījies bērns
ņauba Mazs, panīcis (dzīvnieks vai cilvēks)
grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums
zatočka Mazs, paštaisīts nazis
čilksts Mazs, pelēks putniņš
sadurtins augums Mazs, plecīgs (augums)
depuris Mazs, plecīgs zēns
tauklampiņa Mazs, primitīvs gaismeklis, kurā par degvielu izmanto taukus
šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus
struņķis Mazs, resns cilvēks
vempulis Mazs, resns cilvēks
vempulis Mazs, resns dzīvnieks, dzīvnieku mazulis
depsis Mazs, resns kucēns; arī bērns
lapacis Mazs, resns mājdzīvnieks (mājas mīlulis)
strupuņģis Mazs, resns suns vai teļš
trusls Mazs, sīks
kūkainītis Mazs, sīks cilvēks
truslis Mazs, sīks dzīvnieks
sīcīgs Mazs, sīks, tāds, kas neizaug līdz normāliem izmēriem
sietiņš Mazs, smalks siets
kvērķis Mazs, spurīgs, tiepīgs (bērns)
knabene Mazs, stāvs paugurs
depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks
nēkulis Mazs, tikko piedzimis bērns
caurums Mazs, trūcīgs, nemājīgs dzīvoklis, telpa
kvapa Mazs, tukls un resns dzīvnieks
depuks Mazs, tukls zēns
džilksts Mazs, vājš cilvēks
susuris Mazs, vājš cilvēks, dzīvnieks
knervelis Mazs, vājš puika
ķevēns Mazs, vārgs bērns
šubris Mazs, vecs kažoks
čiepste Mazs,nesen izšķīlies putniņš
maģš Mazs; mač
mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks
butinieks Mazsaimnieks
Salisburg Mazsalaca
Salisburga Mazsalacas miesta nosaukums 1860. gados
ārēnieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
ārieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji
jaunatēnieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji
lībieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji
skulberģieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skulberģi" iedzīvotāji
Blankas Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Blanka" nosaukuma variants
garkalnieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Garkalns" iedzīvotāji
korģenieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Korģene" iedzīvotāji
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā
salacieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Salaca" iedzīvotāji
Ungurmuiža Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Unguri" bijušais nosaukums
valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji
Salisburg Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums
Zalisburgskaja Mazsalacas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Mazsalacas lauku teritorija Mazsalacas pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
mazsalacieši Mazsalacas pilsētas iedzīvotāji
Valtenberģi Mazsalacas pilsētas kā apdzīvotās vietas senāks nosaukums, arī muižas nosaukums
Klein-Sarnaten Mazsārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sārnates pagastā
oligochaeta Mazsartārpi
mazsareņi Mazsartārpi - posmtārpu klase; raksturīgākie pārstāvji ir sliekas, sīksliekas
sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
branchiobdella Mazsartārpu klases ģints
tīrumslieka Mazsartārpu klases slieku dzimtas atsevišķu sugu grupa
allolobophora Mazsartārpu klases slieku dzimtas ģints
Klein-Rahden Mazsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā
Klein-Sehnen Mazsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
mikrostēnisks Mazspēcīgs; tāds, kam vājš muskuļu spēks
Klein-Roop Mazstraupes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Mazstraupes pagastā
Klein-Strasden Mazstrazdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Strazdes pagastā
Klein-Strohken Mazstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
Mazsūnākstes ezers Mazsunākstes ezers Sunākstes pagastā
Klein-Sussei Mazsusējas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Susējas pagastā
niecība Mazsvarīga, nenozīmīga parādība
pasāža Mazsvarīgs skats kinoscenārijā, pāreja no vienas situācijas otrā
Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
mazbijīgs Mazticīgs
Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā
ciānmethemoglobīns Maztoksisks savienojums, kas rodas, zilskābei iedarbojoties uz methemoglobīnu zemā temperatūrā vai uz oksihemoglobīnu ķermeņa temperatūrā
mazubrīd Mazu brīdi
sīkizstrādājums Mazu izmēru izstrādājums
dingija Mazu jahtu (švertlaivu) klase
ķams Mazu priekšmetu sakopojums; ķekars
duncis Mazu putniņu bars
mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā
Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
mazūdenis Mazūdens
maģis Mazulis
tajiņš Mazulis
makainīte Mazulīte
makanīte Mazulīte
sīkolīte Mazulīte
mališka Mazulīte, maziņā; mazulītis, maziņais
sīkolītis Mazulītis
zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu (par cilvēkiem)
zīdīšana Mazuļu barošana ar mātes pienu no tās pupiem (par dzīvniekiem)
bišķiņš Mazumiņš
mazība Mazumiņš
ņērviņš Mazumiņš
kribis Mazumiņš, drusciņa
smelgana Mazumiņš, drusciņa
piteklis Mazumiņš; kaut kas mazvērtīgs
druskumiņs Mazums
kribiņš Mazums
krimšķis Mazums
kripslītis Mazums
magums Mazums
maģums Mazums
mazum Mazums
mazumis Mazums
šķipatiņa Mazums
iedrēbas Mazums, atlikums
Mazuma ezers Mazums, ezers Vaives pagastā
Mazais ezers Mazums, ezers Vaives pagastā
zvaņņa Mazums, neliels daudzums
pilīte Mazums, neliels daudzums šķidruma
sīcība Mazums, niecīgums
klienums Mazums, sīkums
šņipata Mazums; mazs gabaliņš, drusciņa
Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
Mazupīte Mazupe, Cieceres ezera pieteka
Ciecere Mazupe, ūdenstece Saldus novadā
Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā
Melnupe Mazupe, Ventas pieteka
Zarupīte Mazupes (Cieceres augšteces) labā krasta pieteka Blīdenes pagastā
Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā
Krākšupīte Mazupīte, Abavas pieteka
Aģes strauts Mazupīte, Aģes labā krasta pieteka
Vēverupe Mazupīte, Rojas pagastā
Mazupe Mazupīte, Rojas pieteka
Vēruma grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
Ošciema grāvis Mazupīte, Rojas pieteka
Roņupe Mazupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Mazupīte Mazurga Salacgrīvas pagastā
Ma Mazurijs, ķīmiskais simbols
masurek Mazurka
masurka Mazurka
kujavjaks Mazurkai līdzīga poļu deja mierīgā tempā
Klein-Wangen Mazvangas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
mazvārdīgums Mazvārdība
Klein-Warwen Mazvārves muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens
pakājas Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām
pakājes Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām
pakāji Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām
bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem)
vačiņš Mazvērtīga spēļu kārts
nobarvilla Mazvērtīga vilna
lancka Mazvērtīga zeme
odzene Mazvērtīga, veca vai puvusi oga
zupfers Mazvērtīgāka linu šķira; šīs šķiras lini
čabuļi Mazvērtīgākie, vieglākie auzu graudi (kopā ar nezāļu sēklām, ušņu pogaļām u. tml.)
pabiras Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas
izlasas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko
izlašņas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko
vičvači Mazvērtīgās kārtis kāršu spēlē
spiestuvele Mazvērtīgas spiestuves nievīgs apzīmējums
pabiri Mazvērtīgi augļi
rieči Mazvērtīgi lini
suskas Mazvērtīgi lini un vilna, atkritumi
salasas Mazvērtīgi ļaudis
atmešņa Mazvērtīgi, projām metami priekšmeti, krāmi
badi Mazvērtīgi, sīki augi, nezāles u. tml.
mazvērtīgi Mazvērtīgs
šemperalus Mazvērtīgs alus
loskots Mazvērtīgs audums vai apģērba gabals
drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos
bleķis Mazvērtīgs krāms
virči Mazvērtīgs mežs; krūmājs
niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks
kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds
sēnalains Mazvērtīgs, nevērtīgs
kleperis Mazvērtīgs, novājējis zirgs
koksis Mazvērtīgs, vecs zirgs; zirgs
klampa Mazvērtīgs, vecs, arī liels, vājš dzīvnieks (parasti zirgs)
kleķeris Mazvērtīgs, vecs, arī neizskatīgs dzīvnieks (parasti zirgs)
šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem)
konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs
kaut kāds Mazvērtīgs; mazsvarīgs
necilums Mazvērtīgums
Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā
chaenorhinum Mazvīrceles
Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Klein-Sahlingen Mazzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
Klein-Salwen Mazzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā
krūminieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krūmiņi" iedzīvotāji
ķīcieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji
lielmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielmēmele" iedzīvotāji
stiebrieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Stiebri" iedzīvotāji
vecmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Vecmēmele" iedzīvotāji
burlaks Mazzemnieks, arī bezzemnieks, kas gāja peļņā
dur Mažora skaņkārtas nosaukums burtu notācijā
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe
majeur Mažors
mažorīgs Mažors (2) (1)
dūrs Mažors (alfabētiskajā burtu notācijā)
maggiore Mažors; apzīmējums sastopams minora skaņdarbos virs mažorā rakstītās daļas
transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē
Meselau Mēdzūlas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Mēdzūlas pagastā
Gantija Megalītisku tempļu komplekss Maltas arhipelāgā Gozo salā
Malina Mehelena, pilsēta Beļģijas vidienē, tās nosaukums no franču valodas "Malines"
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa
Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša
Zvidzes kanāls Meirānu kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā, garums — 15 km, nav dabiska krituma, izrakts gar Lubāna ziemeļrietumu krastu līdztekus dambim, augšgalā ierīkota sūkņu stacija
Meiran Meirānu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Meirānu pagastā
Malaka Melaka, pilsēta Malaizijā
Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mallavi Mellevī, pilsēta Ēģiptē ("Mallawi")
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
tirsa Melnzemes tips Marokā
Mola Melova - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā (_Mala_)
Dorupīte Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā
makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas
Adžārijas-Ahalcihes grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā
Adžārijas-Imerētijas grēda Meshetijas grēda Mazā Kaukāza rietumu daļā, Gruzijā
Olonkinbīene meteoroloģiskā un radionavigācijas stacija Jana Majena salā
Mezona Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte")
Mezona-Lafita Mezonlafita, pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte")
sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm
alksnene Meža malva ("Malva sylvestris")
alksnīte Meža malva ("Malva sylvestris")
alksnītis Meža malva ("Malva sylvestris")
elksnene Meža malva ("Malva sylvestris")
kaķsierītes Meža malva ("Malva sylvestris")
rozītes Meža malva ("Malva sylvestris")
sauleslapa Meža malva ("Malva sylvestris")
sauleslapiņas Meža malva ("Malva sylvestris")
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
meža ābele mežābele ("Malus sylvestris")
mežu ābele mežābele ("Malus sylvestris")
laukābele Mežābele ("Malus sylvestris")
rūgtābele Mežābele ("Malus sylvestris")
splitābele Mežābele ("Malus sylvestris")
sūrābele Mežābele ("Malus sylvestris") - savvaļas ābele ar sūriem augļiem
ķīkste Mežābele ("Malus sylvestris"), arī tās auglis
Masava Miciva, pilsēta Eritrejā ("Massawa")
Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes")
slink Mīksta, balta 5-6 g. veca jēra ādiņa ar smalki sprogotu vilnu, no Mandžūrijas aitu sugas
morganīts Minerāla berila pasuga rožainā krāsā, ko atrod Madagaskarā
Bātina mintaka Omānas Sultanātā, Omānas līča piekrastē, robežojas ar Maskatas muhāfazu, Dāhilījas un Zāhiras mintaku, kā arī ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
hetu-luviešu valodas mirušu ide valodu saimes valodu grupa; runātas 2.-1. gt. p. m. ē. Mazāzijā, pie tām pieder hetu valoda, luviešu, palajiešu, liķiešu u. c. valodas
Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā
mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu
sakaji Mongolīdu rases Malakas pussalas pirmiedzīvotāji, kas vēl 20. gs. bija sastopami kalnāju pirmmežos
dajaki Mongoļu izcelsmes tautu grupa (klemantani, ibani u. c.) Indonēzijā, Malaizijā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi
Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m
Maputu Mozambikas galvaspilsēta, osta pie Indijas okeāna Maputu (Delagoas) līča, provinces centrs, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Mozambika Mozambikas Republika - valsts Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, platība - 799380 kvadrātkilometri, 21669300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maputu, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Dienvidāfriku, Svazilendu, Zimbabvi, Zambiju, Malāviju un Tanzāniju, apskalo Indijas okeāns
Kļockys Mozuos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants
Bandarmaharani Muara - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums
Maskara Muaskara, pilsēta Alžīrijā ("Mascara")
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
Mohammedija Muhammedīja, pilsēta Marokas rietumos
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus
Mrovdags Murovdags, kalnu grēda Mazajā Kaukāzā
Abramceva muzejs un rezervāts Krievijā (krievu val. _Абрамцево_), Maskavas apgabalā, 19. gs. krievu rakstnieku un mākslinieku atpūtas vieta, vēlāk populāra vieta vienas dienas ekskursiju braucieniem no Maskavas
atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem
kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
siāmieši nācija, Taizemes pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Mjanmā, Malaizijā, Laosā; runā taju valodā, ticīgie - budisti
marathi Nācija; dzīvo gk. Mahārāštras štatā (Indijā), runā marathu valodā, ticīgie - gk. hinduisti, daļa - džainisti, musulmaņi, kristieši; marati
Akadijas nacionālais parks Nacionālais parks ASV (_Acadia National Park_), Meinas štata dienvidu daļā, Mauntdezerta salā Meinas līcī
Abroļuša jūras nacionālais parks nacionālais parks Brazīlijā (_Abrolhos, Parque Nacional Marinho dos_), Baijas štata dienvidaustrumos
Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
Baltā tuksneša nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē, Matrūhas muhāfazas rietumu daļā, izveidots 2002. g., platība - 300 km^2^
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu
Bandhavgarha nacionālais parks nacionālais parks Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Ankarafancikas nacionālais parks nacionālais parks Madagaskarā (_Ankarafantsika, Parc National dʾ_), Mahadzangas provincē
Batanai nacionālais parks nacionālais parks Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas rietumu daļā
Baules loka nacionālais parks nacionālais parks Mali, Kajesas reīona austrumu daļā, Senegālas pietekas Baules kreisā krasta ielokā
Arginas sēkļa nacionālais parks nacionālais parks Mauritānijas rietumos (_Banc d’Arguin, Parc National du_), Dahlet Nuadibu un Inširi vilājā, Atlantijas okeāna piekrastē, ietver arī Arginas līci
Bavahas-Sonenes nacionālais parks nacionālais parks Peru, Puno un Madre de Djosas reģionā
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
Bandiagaras kraujas nacionālais parks un aizsargājama dabas teritorija Mali Republikā, Mopti reģionā
Naglas Naglas ezers - atrodas Madonas rajona Aronas pagastā, platība - 8,4 ha; Pēču ezers
mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus
Vilkupe Nāružas labā krastā pieteka Mazozolu pagastā
NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency")
ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo
ariari Naudas vienība Madagaskaras Republikā, sīknauda - iraimbilanja
ringits Naudas vienība Malaizijā, sīknauda - sens
rūfija Naudas vienība Maldīvijā, sīknauda - lari
rufijs naudas vienība Maldīvijas Republikā
ugija Naudas vienība Mauritānijas Islāma Republikā, sīknauda - kums
markovieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
Maskalāni Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Maskaļāni" nosaukuma variants
krivinieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krivini" iedzīvotāji
Krīveniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants
Krīviniški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Krīviņi" nosaukuma variants
Mozī Krīvini Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Krīviņi” nosaukums latgaliski
Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.)
grano Neapolē, Sicīlijā un Maltā no 15. gs. beigām mazākā vara nauda
Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams
Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne")
Ambra neliela sala Maurīcijā, Maurīcijas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Bekija neliela sala Mazo Antiļu salu Grenadīnu salās, Sentvinsentas un Grenadīnu teritorija
Baka sala neliela sala Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, ASV Virdžīnu teritorijā
Tambisana neliela sala Sulu jūras dienvidos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Malavali neliela sala Sulu jūras dienvidrietumos, Bangi Dienvidu šauruma dienvidaustrumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
bendirs Nelielas bungas, kas atgādina tamburīnu; izplatītas Ziemeļāfrikā, galvenokārt Marokā
mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu
Velna kancele neliels izcilnis Neļķu klinšu austrumu daļā, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas
Kautraka kalns neliels kalns starp Lielo un Mazo Kautraka gravu, Siguldas novada Siguldas pagastā
gugatnis neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns ("Philomachus pugnax", senāk "Machetes pugnax"), Latvijā sastopams mitrās pļavās un zāļu purvos, bet ligzdo reti
Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_)
Agalegas salas nelielu salu grupa Indijas okeānā (_Agalega Islands_), Maurīcijas teritorija
Balabalananu salas nelielu salu grupa Indonēzijā, Makasaras šaurumā, dienvidaustrumos no Kalimantānas (Borneo) salas
Barrena nelielu salu grupa Mozambikas šauruma austrumos, Madagaskaras piekrastē, Mahadzangas provincē
Tērtlailendas nelielu salu grupa Sulu jūras dienvidrietumu daļā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, dienvidrietumos Malaizijas teritorija, ziemeļaustrumos - Filipīnu
ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga
suka Nepālas un Malajas salu naudas vienība, 1/2 mohura, 1/4 peso
marsonīna Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Marssonina"), augu lapu, retāk stublāju parazīti, kas rada plašus plankumus, \~100 sugu, Latvijā konstatēts \~15 sugu
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē)
ērberģieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ērberģe" iedzīvotāji
iesalnieki Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji
krastēnieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji
ķīkānieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji
ķīkieši Neretas novada Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Ķīkas" iedzīvotāji
Gerbergenskaja Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums krieviski
Herbergen Neretas novada Mazzalves pagasta bijušais nosaukums vāciski
mazzalvieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Mazzalve" iedzīvotāji
govju mīza nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria inodora")
ceļmalkumelīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
cūkkumeltīni Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzīte Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
ilzītes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumlene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
kumliņi Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
mauriņš Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpene Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
pīpenes Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
zirgkumeles Nesmaržīgā kumelīte ("Matricaria perforata")
Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas
Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
Niedrīte Nidrīte, Liedes pieteka Gulbenes un Madonas novadā
Bani Nigēras labā krasta pieteka Mali, lejtecē vairākas attekas un starptekas, plaša applūdumu zona
Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali
Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
mazdzeldenieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzelda" iedzīvotāji
mazdzeldnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Mazdzelda" iedzīvotāji
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
mauzers no 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris
oktli no agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela
Mārupes pagasts nodibināts 1925. g. pārdēvējot Bieriņu pagastu, pēc 2. pasaules kara teritorija palielinājusies četrkārtīgi, iekļaujot daļu bijušā Babītes pagasta (Mazcenas un Skultes apkaimi), bet neliela teritorija atdota Rīgai, pagasts atjaunots 1990. g., 2009. gadā pārveidots par atsevišķu novadu, bet 2021. g. iekļauts paplašinātajā Mārupes novadā
Kārsavas novads nodibināts 2009. g. bijušā Ludzas rajona ziemeļu daļā, ietvēra Kārsavas pilsētu, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu un Salnavas pagastu, 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians)
Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs
Lidija Novads Mazāzijas rietumu nomales vidusdaļā
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu
kaķsierītes Novārta malva ("Malva neglecta")
heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras
novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga
Nožāna pie Marnas Nožānsīrmarna, pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne")
Nuadiba Nuadibu, pilsēta Mauritānijā
Portetjēna Nuadibu, pilsēta Mauritānijā, tās senāks nosaukums
Bronksa Ņujorkas administratīvais rajons ("Bronx"), atrodas pilsētas kontinentālajā daļā, no Manhetenas to atdala Hārlemas upe, no Kvīnsas - Īstriveras šaurums, platība - 112 kvadrātkilometru, Fordemas universitāte (dibināta 1841. g.)
Tīndūfa Oāze un tirdzniecības centrs Alžīrijas rietumos ("Tindouf"), pie Marokas robežas, 48000 iedzīvotāju (2012. g.)
Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
grupa OMG objektu pārvaldības grupa (angļu "Object Management Group")
OMG Objektu pārvaldības grupa (angļu “Object Management Group”)
Rāksalas strauts Odzes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā
Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
Odsen Odzienas muiža, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mētriena
Ogrīte Ogres augšteces kreisā krasta pieteka Madonas novadā, Aronas un Liezēres pagasta robežupe
Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe
Bložupīte Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, lejtecē \~0,5 km Aronas un Liezēres pagasta robežupe, garums - 3 km
Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju
Āķenupīte Ogres kreisā krsta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 4 km, iztek no Pulgošņa ezera; Dambupīte; Dravnieku upe; Priednieku upe
Piparupīte Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 9 km
Mazā Līdere Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā
Gāršupe Ogres labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, iztek no Gulbēra ezera, tek caur Ūbēri
Skolasupe Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, augštece Ķeipenes pagastā, šķērso arī Taurupes pagasta dienvidrietumu stūri, garums - 14 km; Skala; Skolas upe
Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža
Simtiņa Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, garums - 3 km; Simka
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota
lielmuižnieki Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielais pagasts" iedzīvotāji
madlienieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Madliena" iedzīvotāji
plāterieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Plātere" iedzīvotāji
vecķeipenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecķeipene" iedzīvotāji
vērenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Vērene" iedzīvotāji
zādzenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Zādzene" iedzīvotāji
Lelaskaja Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Esenhof Ogres novada Madlienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Lielais pagasts Ogres novada Madlienas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam (tolaik Rīgas apriņķī)
bracēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Braki" iedzīvotāji
līčupieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" iedzīvotāji
Braki Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Līčupe" otrs nosaukums
mazozolieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Mazozoli" iedzīvotāji
ogreskalnēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogreskalns" iedzīvotāji
ogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Ogresmuiža" iedzīvotāji
saulgozieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Saulgoži" iedzīvotāji
vecogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Vecogre" iedzīvotāji
Ogerhof Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums
Ogerskaja Ogres novada Mazozolu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ādama ābele ogu ābele ("Malus baccata")
paradīzes ābele ogu ābele ("Malus baccata"), zemā ābele ar sīkiem augļiem, dekoratīva ābele, atsevišķām šķirnēm augļi ir ēdami
Oselshof Ohselshof, Mazozolu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Ogres pagastā
Olande Olandes novads - Somijas Republikas autonoms reģions, platība - 13517 km^2^, 27210 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Mariehamna; Ālandu salas
mandevila Oleandru dzimtas ģints ("Mandevilla")
Ohlenhof Oļu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Oļu pagastā
Maskata Omānas galvaspilsēta ("Masqat"), atrodas Arābijas pussalas dienvidaustrumos, osta Omānas līča krastā, 24000 iedzīvotāju (2007. g.)
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus
Opido Mamertīna Opido Mamertīna - pilsēta Itālijā ("Oppido Mamertina"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā
OEM Oriģinālās iekārtas izgatavotājs (angļu "Original Equipment Manufacturer"), kompānija (firma), kas saliek kopā datorus no citu kompāniju ražotām detaļām (blokiem) un pārdod tos ar savu vārdu
Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.)
Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari
Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m
enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra
Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
magazinieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Magazinieki" iedzīvotāji
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kārzdabas pagastā
Linden-Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liepkalnes pagastā
Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Liezeres pagastā
panfilovieši Padomju armijas 316. strēlnieku divīzijas (komandieris ģenerālmajors I. Panfilovs) karavīri, kas cīnījās kaujās pie Makavas 1941.-42. g.
Carnikavas pagasts pagasts Ādažu novadā (1992.-2009. g. Rīgas rajonā, 2009.-2021. g. pagasta teritorijā bija izveidots Carnikavas novads), pirms 2. pasaules kara teritorijas lielākā daļa ietilpa Ādažu pagastā un neliela daļa Mangaļu pagastā
Pilskalnes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2008. Aizkraukles rajonā), kas izveidots 1990. g. bijušā Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā, pievienojot tam arī apmēram pusi no bijušā Mēmeles pagasta teritorijas, robežojas ar Mazzalves, Zalves un Neretas pagastu, kā arī ar Lietuvu
Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu
Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja
Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja
Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu
Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja
Biķernieku pagasts pagasts Augšdaugavas novada austrumu daļā, robežojas Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastu, kā arī ar Kārslavas novadu
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā
Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja
Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu
Mārsnēnu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Kauguru un Brenguļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Marzenhof, krieviski — Marsņenskaja
Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu
Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja
Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
Goliševas pagasts pagasts Ludzas novada ziemeļaustrumu daļā pie Krievijas robežas, robežojas arī ar Blontu, Mērdzenes un Malnavas pagastu
Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
Indrānu pagasts pagasts Madonas novadā (2009.-2021. g. Lubānas novadā, 1990.-2009. g. Madonas rajonā) ar administratīvo centru Lubānas pilsētā, no trim pusēm aptver Lubānas pilsētu, robežojas ar Ošupes, Barkavas, Praulienas, Sarkaņu un Dzelzavas pagastu, kā arī ar Gulbenes un Balvu novadu
Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos
Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja
Dzelzavas pagasts pagasts Madonas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Sarkaņu pagastu, kā arī ar Cesvaines, Gulbenes un Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selsau, krieviski — Zeļzavskaja
Cesvaines pagasts pagasts Madonas novada ziemeļu daļā, aptver Cesvaines pilsētu, robežojas ar Dzelzavas, Sarkaņu, Aronas un Liezēres pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: Cesvaines pilsētas lauku teritorija, vāciski — Sesswegen, krieviski — Cesvanskaja
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja
Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja
Lazdonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu un Praulienas, Mārcienas un Aronas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lasdohn, krieviski — Lazdonskaja
Praulienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Madonas pilsētu, Sarkaņu, Barkavas, Mētrienas, Ļaudonas, Mārcienas un Lazdonas pagastu, kā arī ar Lubānas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Praulen, krieviski — Prauļenskaja
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja
Krapes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Krappenhof, krieviski — Krappenskaja
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja
Taurupes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Mazozolu, Meņģeles, Madlienas un Ķeipenes pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Aderkaši, vāciski — Fistehlen, krieviski — Aderkasskaja
Lauberes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Suntažu, Ķeipenes, Madlienas, Lēdmanes un Rembates pagastu; bijušie nosaukumi: Lauberes-Ozolu pagasts, vāciski — Laubern, krieviski — Lauber-Ozoļskaja
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu
Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu
Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
Mērsraga pagasts pagasts Talsu novadā (2009.-2010. g. Rojas novadā, 2010.-2021. g. patstāvīgs novads, līdz 2008. g. Talsu rajonā); pagasts dibināts 1918. g. un sākotnēji ietvēra arī Upesgrīvu, 1925. g. nodibināts Upesgrīvas pagasts, bet 1990. g. atjaunotajā Mērsraga pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Upesciema pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mērsraga pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema pagastā; bijušais nosaukums vāciski — Markgrafen
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja
Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja
Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
Murmastienes pagasts pagasts Varakļānu novadā, robežojas ar Varakļānu pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Barkavas un Varakļānu pagasta teritorijas
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
majorāns panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Majorana"), garšaugs, kas satur ēterisku eļļu, izmanto arī medicīnā un parfimērijā
labības pangodiņš pangodiņu suga ("Mayetiola destructor")
vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija
valoda XML paplašināmās iezīmēšanas valoda (angļu "eXtensible Markup Language")
Riugrandi Paranas satekupe Brazīlijā (port. val. "Rio Grande"), garums - 1230 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Mantikeiras grēdā
Marija parasti savienojumā "Jaunava Marija": Dievmāte - Jēzus Kristus māte
rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus
maijgrāfs Pārģērbies vīrietis, kurš Maija grāfa svētkos attēlo vasaru un cīnās ar "ziemas grāfu"
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
sistēma MIS pārvaldības informācijas sistēma (angļu "Management Information System")
Mateja pasija pasija^2^ (2), kurā ir izmantots Mateja evaņģēlija teksts
programma Eudora pasta programma, kas operētājsistēmu "Macintosh" un "Microsoft Windows 95" lietotājiem nodrošina piekļuvi interneta elektroniskā pasta pakalpojumiem
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu
Cesvaines novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Cesvaines pilsētu un Cesvaines pagastu, robežojās ar Gulbenes un Madonas novadu
Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā
Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā
Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā
Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā
Oļu–Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā
Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā
Vējavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jumurdas pagastā
Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā
Kusas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas pagastā
Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā
Lubejas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā
Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā
Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā
Mēdzūlas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Liezēres pagastā
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā
Pamatu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Mētrienas pagastu
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā
Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā
Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā
Ļaudonas-Odzienas pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mētrienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Mētrienas pagastā
Iršu pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pērses pagastu, kas, savukārt, 1936. g. pievienots Odzienas pagastam
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo
Gilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
Hilsen Patkules muiža, kas atradās Madonas apriņķa Patkules pagastā
Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus
Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā
Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
magdalēna pēc sv. Marijas Magdalēnas - grēciniece, kas savus grēkus nožēlo
Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane
Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km
Džordžtauna Penana - pilsēta Malaizijā, tās senāks nosaukums
Pinanga Penana, pilsēta Malaizijā ("Pinang")
Austrummaķedonija un Trāķija perifērija Grieķijā (_Anatoliki Makedonía kai Thráki_), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju, kā arī ar Bulgāriju un Turciju, apskalo Trāķijas jūra
Ansu periodiski izsīkstoša upe Ķīnas ziemeļrietumos (_Ansu_), Maidantaga kalnos
Avadža periodiski izsīkstoša upe Marokā (_Aouej, Oued_), Austrumu reģionā, satekot ar Šārefu izveido Mulūjas kreisā krasta pieteku Za
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve
manihejieši Persiešu garīgā skolotāja Manī (ap 216.-276. g.) sekotāji, kuru stingrās askētiskās sistēmas mērķis bija atbrīvot cilvēkā dievišķās dzirkstis
Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus
dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam
mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts
Mammillaria heeseana Petersona mamilārijas ("Mammillaria pettersonii") nosaukuma sinonīms
Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem
Alahanas klosteris piektā gadsimta ēku komplekss (_Alahan Manastırı_) Taura kalnos Turcijā, Merinas ila ziemeļrietumos
Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Adolfolopesa Mateosa pilsēt Meksikā (_Adolfo López Mateos_), Sinaloa štata ziemeļos
Bemao pilsēta ("Baie-Mahault") Francijas aizjūras reģionā "Gvadelupa", 30200 iedzīvotāju (2010. g.)
Muaskara pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Mascara"), vilājas administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2008. g.)
Malanže pilsēta Angolā ("Malange"), Biē provinces administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
Mara del Plata pilsēta Argentīnā (“Mar del Plata”), Buenosairesas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 605300 iedzīvotāju (2007. g.)
Matansa pilsēta Argentīnā ("Matanza"), senāk Buenosairesas piepilsēta, tagad Buenosairesas pilsētas sastāvā
Cahkadzora pilsēta Armēnijā, Kotajkas marzā, Marmarikas ielejā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 574. g.
Breintrī pilsēta ASV (_Braintree_), Masačūsetsas štatā, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
Glostera pilsēta ASV (_Gloucester_), Masačūsetsas štatā, 29600 iedzīvotāju (2014. g.)
Heiverila pilsēta ASV (_Haverhill_), Masačūsetsas štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lemstera pilsēta ASV (_Leominster_), Masačūsetsas štatā, 41150 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Misūri štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Ņūhempšīras štatā, 110500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Tenesī štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda pilsēta ASV (_Mansfield_), Ohaio štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mensfīlda pilsēta ASV (_Mansfield_), Teksasas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārgeita pilsēta ASV (_Margate_), Floridas štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.)
Northemptona pilsēta ASV (_Northampton_), Masačūsetsas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tontona pilsēta ASV (_Taunton_), Masačūsetsas štatā, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Veimuta pilsēta ASV (_Weymouth_), Masačūsetsas štatā, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vustera pilsēta ASV (_Worcester_), Masačūsetsas štatā, 183000 iedzīvotāju (2014. g.)
Broktona pilsēta ASV ("Brockton"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.)
Keimbridža pilsēta ASV ("Cambridge"), Massačūsetas štatā, 109700 iedzīvotāju (2014. g.)
Evreta pilsēta ASV ("Everett"), Masačūsetsas štatā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.)
Folrivera pilsēta ASV ("Fall River"), Masačūsetsas štatā, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fičbērga pilsēta ASV ("Fitchburg"), Masačūsetsas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortmedisona pilsēta ASV ("Fort Madison"), Aiovas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Franklina pilsēta ASV ("Franklin"), Masačūsetsas štatā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnfīlda pilsēta ASV ("Greenfield"), Massačūsetas štatā, 17350 iedzīvotāju (2014. g.)
Holioka pilsēta ASV ("Holyoke"), Masačūsetsas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lorensa pilsēta ASV ("Lawrence"), Masačūsetsas štatā, 78200 iedzīvotāju (2014. g.)
Linna pilsēta ASV ("Lynn"), Masačūsetsas štatā, 92100 iedzīvotāju (2014. g.)
Louela pilsēta ASV ("Lowell"), Masačūsetsas štatā, 109900 iedzīvotāju (2014. g.)
Meikomba pilsēta ASV ("Macomb"), Ilinoisas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
Meikona pilsēta ASV ("Macon"), Džordžijas štatā, Okmalgi krastos, 153700 iedzīvotāju (2014. g.)
Madera pilsēta ASV ("Madera"), Kalifornijas štatā, 63600 iedzīvotāju (2014. g.)
Medisona pilsēta ASV ("Madison"), Alabamas štatā, 46450 iedzīvotāju (2014. g.)
Medisona pilsēta ASV ("Madison"), Indiānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Medisona pilsēta ASV ("Madison"), Misisipi štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Medisona pilsēta ASV ("Madison"), Ņūdžersijas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Medisona pilsēta ASV ("Madison"), Viskonsinas štata administratīvais centrs, 245700 iedzīvotāju (2014. g.)
Medisonvila pilsēta ASV ("Madisonville"), Kentuki štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Magalija pilsēta ASV ("Magalia"), Kalifornijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
Magnolija pilsēta ASV ("Magnolia"), Ārkanzasas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Meifīlda pilsēta ASV ("Mayfield"), Kentuki štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Meitlenda pilsēta ASV ("Maitland"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Moldena pilsēta ASV ("Malden"), Masačūsetsas štatā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.)
Malverna pilsēta ASV ("Malvern"), Ārkanzasas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandana pilsēta ASV ("Mandan"), Ziemeļdakotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandvila pilsēta ASV ("Mandeville"), Luiziānas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Manhatana pilsēta ASV ("Manhattan"), Kanzasas štatā, 56100 iedzīvotāju (2014. g.)
Manitovoka pilsēta ASV ("Manitowoc"), Viskonsinas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mankeito pilsēta ASV ("Mankato"), Minesotas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mantīka pilsēta ASV ("Manteca"), Kalifornijas štatā, 73500 iedzīvotāju (2014. g.)
Markoailenda pilsēta ASV ("Marco Island"), Floridas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērieta pilsēta ASV ("Marietta"), Džordžijas štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērieta pilsēta ASV ("Marietta"), Ohaio štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Marina pilsēta ASV ("Marina"), Kalifornijas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Marineta pilsēta ASV ("Marinette"), Viskonsinas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona pilsēta ASV ("Marion"), Aiovas štatā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona pilsēta ASV ("Marion"), Ilinoisas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona pilsēta ASV ("Marion"), Indiānas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.)
Meriona pilsēta ASV ("Marion"), Ohaio štatā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērisvila pilsēta ASV ("Marysville"), Kalifornijas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērisvila pilsēta ASV ("Marysville"), Ohaio štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērisvila pilsēta ASV ("Marysville"), Vašingtonas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērivila pilsēta ASV ("Maryville"), Misūri štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērivila pilsēta ASV ("Maryville"), Tenesī štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārlboro pilsēta ASV ("Marlborough"), Masačūsetsas štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārketa pilsēta ASV ("Marquette"), Mičiganas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršala pilsēta ASV ("Marshall"), Minesotas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršala pilsēta ASV ("Marshall"), Misūri štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršala pilsēta ASV ("Marshall"), Teksasas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršaltauna pilsēta ASV ("Marshalltown"), Aiovas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.)
Māršfīlda pilsēta ASV ("Marshfield"), Viskonsinas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārtina pilsēta ASV ("Martin"), Tenesī štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinesa pilsēta ASV ("Martinez"), Kalifornijas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinsbērga pilsēta ASV ("Martinsburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinsvila pilsēta ASV ("Martinsville"), Indiānas štatā, 11750 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinsvila pilsēta ASV ("Martinsville"), Ņūdžersijas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.)
Martinsvila pilsēta ASV ("Martinsville"), Virdžīnijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Meisonsitija pilsēta ASV ("Mason City"), Aiovas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Meisona pilsēta ASV ("Mason"), Ohaio štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.)
Masena pilsēta ASV ("Massena"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Masilona pilsēta ASV ("Massillon"), Ohaio štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.)
Metjūsa pilsēta ASV ("Matthews"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Matūna pilsēta ASV ("Mattoon"), Ilinoisas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Momī pilsēta ASV ("Maumee"), Ohaio štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Momela pilsēta ASV ("Maumelle"), Ārkanzasas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Medforda pilsēta ASV ("Medford"), Masačūsetsas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.)
Melroza pilsēta ASV ("Melrose"), Masačūsetsas štatā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūbedforda pilsēta ASV ("New Bedford"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūberiporta pilsēta ASV ("Newburyport"), Masačūsetsas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūtona pilsēta ASV ("Newton"), Masačūsetsas štatā, 88300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortadamsa pilsēta ASV ("North Adams"), Masačūsetsas štatā, 13350 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmera pilsēta ASV ("Palmer"), Masačūsetsas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitsfīlda pilsēta ASV ("Pittsfield"), Masačūsetsas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvinsi pilsēta ASV ("Quincy"), Masačūsetsas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentmērisa pilsēta ASV ("Saint Marys"), Džordžijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentmērisa pilsēta ASV ("Saint Marys"), Pensilvānijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentmetjū pilsēta ASV ("Saint Mathew"), Kentuki štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarkosa pilsēta ASV ("San Marcos"), Kalifornijas štatā, 92900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarkosa pilsēta ASV ("San Marcos"), Teksasas štatā, 58900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmateo pilsēta ASV ("San Mateo"), Kalifornijas štatā, 102900 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija pilsēta ASV ("Santa Maria"), Kalifornijas štatā, 103400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūseintmarī pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Springfīlda pilsēta ASV ("Springfield"), Masačūsetsas štatā, 154000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanraizmenora pilsēta ASV ("Sunrise Manor"), Nevadas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.)
Votervila pilsēta ASV ("Watertown"), Masačūsetsas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bostona pilsēta ASV, Masačūsetsas štata administratīvais centrs, osta pie Atlantijas okeāna, 655800 iedzīvotāju (2014. g.)
Olberi pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.)
Makaja pilsēta Austrālijā ("Mackay"), Kvīnslendas austrumos, osta Koraļļu jūras krastā, 85500 iedzīvotāju (2015. g.)
Meitlenda pilsēta Austrālijā ("Maitland"), Jaundienvidvelsas austrumos, 67100 iedzīvotāju (2011. g.)
Mauntaiza pilsēta Austrālijā ("Maunt Isa"), Kvīnslendas rietumos, 22000 iedzīvotāju (2016. g.)
Vagavaga pilsēta Austrālijā ("Wagga Wagga"), Jaundienvidvelsas dienvidos, pie Marambidži upes, 54000 iedzīvotāju (2016. g.)
Maisava pilsēta Austrijā ("Maissau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Manka pilsēta Austrijā ("Mank"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Mannersdorfa pilsēta Austrijā ("Mannersdorf am Leithagebirge"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Marhega pilsēta Austrijā ("Marchegg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.)
Marhtrenka pilsēta Austrijā ("Marchtrenk"), Augšaustrijas federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mariacelle pilsēta Austrijā ("Mariazell"), Štīrijas federālajā zemē, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Matersburga pilsēta Austrijā ("Mattersburg"), Burgenlandes federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Matighofena pilsēta Austrijā ("Mattighofen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mauterne pilsēta Austrijā ("Mautern an der Donau"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Masalli pilsēta Azerbaidžānā ("Masalli"), Lenkorānas zemienē, Vileščajas krastos, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2008. g.)
Gendže pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada
Maršanfamena pilsēta Beļģijā (_Marche-en-Famenne_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Māseika pilsēta Beļģijā ("Maaseik"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mehelena pilsēta Beļģijā (fr. _Malines_, nl. _Mechelen_, vācu _Mecheln_), Flandrijas reģiona Antverpenes provincē, 82300 iedzīvotāju (2013. g.)
Malmedī pilsēta Beļģijā (fr., nl. _Malmedy_, vācu _Malmuende_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Maglaja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Abaetetuba pilsēta Brazīlijā (_Abaetetuba_), Paras štatā, Atlantijas okeāna Maražo līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2010. g.)
Asailandija pilsēta Brazīlijā (_Açailândia_), Maraņaunas štata rietumos
Afua pilsēta Brazīlijā (_Afuǎ_), Paras štatā, Amazone deltā, Maražo salas ziemeļos
Agvaboa pilsēta Brazīlijā (_Água Boa_), Matugrosu štata austrumu daļā
Agvaklara pilsēta Brazīlijā (_Água Clara_), Matugrosu du Sula štatā
Albukerke pilsēta Brazīlijā (_Albuquerque_), Matugrosu du Sulas štata rietumos, Paragvajas labajā krastā
Alkantara pilsēta Brazīlijā (_Alcântara_), Maraņaunas štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna Sanmarkusa līča ziemeļu piekrastē
Alsinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alcinópolis_), Matugrosu du Sulas štata ziemeļu daļā
Altafloresta pilsēta Brazīlijā (_Alta Floresta_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
Altuaragvaja pilsēta Brazīlijā (_Alto Araguaia_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Altuboavista pilsēta Brazīlijā (_Alto Boa Vista_), Matugrosu štata austrumos
Altugarsasa pilsēta Brazīlijā (_Alto Garças_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Altuparnaiba pilsēta Brazīlijā (_Alto Parnaíba_), uz Maraņaunas un Pjaui štata robežas
Altutakvari pilsēta Brazīlijā (_Alto Taquari_), Matugrosu štata dienvidaustrumos
Amambai pilsēta Brazīlijā (_Amambai_), Matugrosu du Sula štata dienvidrietumos
Amaranti du Maranjauna pilsēta Brazīlijā (_Amarante do Maranhāno_), Maranjaunas štata rietumu daļā
Aparesida du Taboadu pilsēta Brazīlijā (_Aparecida do Taboado_), Matugrosu du Sulas štatā, Paranaibas upes rietumu krastā
Apjakasa pilsēta Brazīlijā (_Apiacás_), Matugrosu štata ziemeļu daļā
Akidauana pilsēta Brazīlijā (_Aquidauana_), Matugrosu du Sula štatā
Arami pilsēta Brazīlijā (_Arame_), Maraņaunas štatā
Araputanga pilsēta Brazīlijā (_Araputanga_), Matugrosu štata dienvidrietumu daļā
Arari pilsēta Brazīlijā (_Arari_), Maraņaunas štatā
Arenapolisa pilsēta Brazīlijā (_Arenápolis_), Matugrosu štatā
Aripuanana pilsēta Brazīlijā (_Aripuanã_), Matugrosu štatā, 14000 iedzīvotāju (2020. g.)
Aušiljadora pilsēta Brazīlijā (_Auxiliadora_), Amazonasas štatā, Madeiras labajā krastā
Kampugrandi pilsēta Brazīlijā ("Campo Grande"), Mantugrosu du Sula štata administratīvais centrs, 716000 iedzīvotāju (2007. g.)
Korumba pilsēta Brazīlijā ("Corumba"), Matugrosu du Sula štatā, osta (izmanto arī Bolīvija) Paragvajas krastā, 103800 iedzīvotāju (2012. g.)
Kujaba pilsēta Brazīlijā ("Cuiaba"), Matugrosu štata administratīvais centrs, 520000 iedzīvotāju (2007. g.)
Manausa pilsēta Brazīlijā ("Manaus"), Amazonasas štata administratīvais centrs, jūras osta Riunegru kreisajā krastā, 18 km no ietekas Amazonē, 1612000 iedzīvotāju (2007. g.)
Marilija pilsēta Brazīlijā ("Marilia"), Sanpaulu štatā, 232000 iezdīvotāju (2015. g.)
Portuveļu pilsēta Brazīlijā ("Porto Velho"), osta Madeiras labajā krastā, Rondonijas štata administratīvais centrs, 511200 iedzīvotāju (2016. g.)
Prezidenti Dutra pilsēta Brazīlijā ("Presidente Dutra"), Maraņaunas štatā, 185900 iedzīvotāju (2006. g.)
Riunegru pilsēta Brazīlijā ("Rio Negro"), Matugrosu du Sula štatā, <10000 iedzīvotāju
Santamarija pilsēta Brazīlijā ("Santa Maria"), Riugrandi du Sulas štatā, 246500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanluisa pilsēta Brazīlijā ("Sao Luis"), Maranjaunas štata administratīvais centrs, 1012000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bareiriņa pilsēta Brazīlijā, Amazonasas štata austrumos, Madeiras sāntekas Paranas Urarijas labajā krastā
Belavista pilsēta Brazīlijā, Magurosu du Sula štata dienvidrietumu daļā
Balsasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā
Bareiriņasa pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štata ziemeļaustrumu daļā
Bakabala pilsēta Brazīlijā, Maraņaunas štatā, Mearinas krastos
Batagvasu pilsēta Brazīlijā, Matugaru du Sula štata rietumu daļā, Aņandui upes krastā
Bandeirantisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu du Sula štatā
Bara du Bugrisa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā
Altu Aragvaja pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata dienvidu daļā, Aragvajas augšteces kreisajā krastā
Apiakasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štata ziemeļos
Bara du Garsasa pilsēta Brazīlijā, Matugrosu štatā, Aragvajas labajā krastā
Belena pilsēta Brazīlijā, Paras štata administratīvais centrs, Maražo līča dienvidrietumu piekrastē
Masejo pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio
Makapa pilsēta Brazīlijas ziemeļu daļā ("Macapa"), Amapas štata administratīvais centrs, jūras osta Amazones kreisajā krastā, 359000 iedzīvotāju (2007. g.)
Bara du Korda pilsēta Brazīlujā, Maraņaunas štatā
Madana pilsēta Bulgārijā ("Madan"), Smoļanas apgabalā, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Magliža pilsēta Bulgārijā ("Magliž"), Stara Zagoras apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Malko Tirnova pilsēta Bulgārijā ("Malko Tarnovo"), Burgasas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Dimitrovgrada pilsēta Bulgārijas dienvidos ("Dimitrovgrad"), Haskovas apgabalā, Maricas krastos, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Karno pilsēta Centrālāfrikas Republikā ("Carnot"), Mambere-Kadei prefektūrā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.)
Baoro pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā
Bvara pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Nanas-Mamberes prefektūras administratīvais centrs, 40400 iedzīvotāju (2003. g.)
Babva pilsēta Centrālāfrikas Republikas rietumos (_Baboua_), Nana-Mambere prefektūrā
Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.)
Kurika pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Curico"), Maules reģionā, 137000 iedzīvotāju (2012. g.)
Talka pilsēta Čīles centrālajā daļā, Longitudinālajā ielejā, Maules reģiona administratīvais centrs, 192400 iedzīvotāju (2002. g.)
Puntaarenasa pilsēta Čīles dienvidos ("Punta Arenas"), Magaljanesas un Čīles Antarktikas reģiona administratīvais centrs, Magelāna šauruma krastā, 116000 iedzīvotāju (2002. g.), 1927.-1938. g. saucās - Magellanaesa
Emalahleni pilsēta Dienvidāfrikā ("eMalahleni"), Mpumalanas provincē, 119500 iedzīvotāju (2011. g.)
Mafikena pilsēta Dienvidāfrikā ("Mafikeng"), Ziemeļrietumu provinces administratīvais centrs, 75000 iedzīvotāju (2010. g.)
Atomajora pilsēta Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
Sanfransisko de Makorisa pilsēta Dominikānas Republikā ("San Francisco de Macoris"), 188100 iedzīvotāju (2010. g.)
Abū Suvaira el Mahata pilsēta Ēģiptē (_Abū Ṣuwayr al Maḩațțah_, _Abu Suwayr al Mahattah_), Ismaīlījas muhāfazā
Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
Āšir min Ramadāna pilsēta Ēģiptē (_Madīnat al ‘Āshir min Ramaḑān_), Šerkījas muhāfazas dienvidu daļā
Mellevī pilsēta Ēģiptes vidienē ("Mallawi"), Nīlas kreisajā krastā, 152200 iedzīvotāju (2012. g.)
Mersāmatrūha pilsēta Ēģiptes ziemeļrietumos, Matrūhas muhāfazas administratīvais centrs, zvejas osta Vidusjūras krastā, 68300 iedzīvotāju (2011. g.)
Manta pilsēta Ekvadorā ("Manta"), osta Klusā okeāna krastā, 193000 iedzīvotāju (2003. g.)
Portovjeho pilsēta Ekvadorā ("Portoviejo"), Manavi provinces administratīvais centrs, 195000 iedzīvotāju (2003. g.)
Baija de Karakesa pilsēta Ekvadorā, Manabi provincē, Klusā okeāna piekrastē
Miciva pilsēta Eritrejā ("Mits'iwa"), osta Sarkanās jūras krastā, 53000 iedzīvotāju (2012. g.); Masava
Agere Marjama pilsēta Etiopijā (_Āgere Maryam_), Oromijas kililā
Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē
Kagajana pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kavite pilsēta Filipīnās ("Cavite"), Lusonas salas dienvidrietumos, osta Manilas līča krastā, 102800 iedzīvotāju (2015. g.)
Pasaja pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.)
Milagrosa pilsēta Filipīnās, Bikolas reģiona dienvidos Masbates salas Asida līča piekrastē
Kataingana pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Masbates salas austrumu piekrastē
Kavajana pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Masbates salas dienvidos, Visaju jūras krastā
Aroroja pilsēta Filipīnās, Bikolas reģionā, Masbates salas ziemeļaustrumos
Kainta pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Calabarzonas reģionā, Manilas austrumu piepilsēta
Pasiga pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 617300 iedzīvotāju (2007. g.)
Antipolo pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas piepilsēta, 634000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kesonsitija pilsēta Filipīnās, Lusonas salā, Manilas ziemeļu piepilsēta, 2679400 iedzīvotāju (2007. g.)
Kalookana pilsēta Filipīnās, Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas piepilsēta, 1378900 iedzīvotāju (2007. g.)
Baluda pilsēta Filipīnās, Masbates salas un provinces rietumos Sibujanas jūras krastā
Santakrusa pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Marindukes salas ziemeļaustrumu piekrastē
Boaka pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Marindukes salas ziemeļrietumu piekrastē
Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Māntlažolī pilsēta Francijā (_Mantes-la-Jolie_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmalo pilsēta Francijā (_Saint-Malo_), Bretaņas reģiona Ilas un Vilēnas departamentā, 46300 iedzīvotāju (2010. g.)
Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šalonenšampaņa pilsēta Francijā ("Châlons-en-Champagne"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 45300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šāma pie Marnas pilsēta Francijā ("Champs-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24400 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatnē Malabrī pilsēta Francijā ("Châtenay-Malabry"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.)
Šelle pilsēta Francijā ("Chelles"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 52800 iedzīvotāju (2010. g.)
Komlavila pilsēta Francijā ("Combs-la-Ville"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Epernē pilsēta Francijā ("Épernay"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lamadlēna pilsēta Francijā ("La Madeleine"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Laņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Lagny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lavāla pilsēta Francijā ("Laval"), Luāras reģiona Majennas departamentā, 50900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Le Mée-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lemāna pilsēta Francijā ("Les Mans"), Luāras reģiona Sartas departamenta administratīvais centrs, 142600 iedzīvotāju (2010. g.)
Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezona Alfora pilsēta Francijā (“Maisons-Alfort”), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 52900 iedzīvotāju (2010. g.)
Mezonlafita pilsēta Francijā ("Maisons-Laffitte"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.)
Malakofa pilsēta Francijā ("Malakoff"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Manoska pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Mariņāna pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Martiga pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Masī pilsēta Francijā ("Massy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
Mo pilsēta Francijā ("Meaux"), Sēnas un Marnas reģiona Ildefransas departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Melēna pilsēta Francijā ("Melun"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.)
Mondemarsāna pilsēta Francijā ("Mont-de-Marsan"), Akvitānijas reģiona Landas departamentā, 31200 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrmarna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Nožānsīrmarna pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 31600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ozuāra Lafarijēra pilsēta Francijā ("Ozoir-la-Ferrière"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ponto-Kombo pilsēta Francijā ("Pontault-Combault"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 35500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruasī pilsēta Francijā ("Roissy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Rieijmalmezona pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 79400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmandē pilsēta Francijā ("Saint-Mandé"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Senmora pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Foses"), Marnas labajā krastā, Parīzes dienvidaustrumu piepilsēta, 75700 iedzīvotāju (2007. g.)
Senmordefosē pilsēta Francijā ("Saint-Maur-des-Fossés"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 74800 iedzīvotāju (2010. g.)
Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
Torsī pilsēta Francijā ("Torcy"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilparizī pilsēta Francijā ("Villeparisis"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.)
Viljē pie Marnas pilsēta Francijā ("Villiers-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Strasbūra pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.)
Marseļa pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju
Reimsa pilsēta Francijas ziemeļaustrumos ("Reims"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģiona Marnas departamentā, 180000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bartika pilsēta Gajānā, Kujuni / Mazaruni reģiona administratīvais centrs
Arideja pilsēta Grieķijā (_Αριδαία_, _Aridaía_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajosatanasa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Αθανάσιος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajospavlosa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Παύλος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
Eginija pilsēta Grieķijā ("Αιγίνιο/Αιγίνιον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Aleksandrija pilsēta Grieķijā ("Αλεξάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~50 km uz rietumiem no Salonikiem, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
Alistrate pilsēta Grieķijā ("Αλιστράτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ampelokipa pilsēta Grieķijā ("Αμπελόκηποι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amfipolisa pilsēta Grieķijā ("Αμφίπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
Aksupole pilsēta Grieķijā ("Αξιούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.)
Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vasilika pilsēta Grieķijā ("Βασιλικά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Verija pilsēta Grieķijā ("Βέροια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~60 km uz rietumiem no Salonikiem, nomes administratīvais centrs, 66600 iedzīvotāju (2011. g.)
Janica pilsēta Grieķijā ("Γιαννιτσά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 29800 iedzīvotāju (2011. g.)
Gumenisa pilsēta Grieķijā ("Γουμένισσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
Diona pilsēta Grieķijā ("Δίον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.)
Edesa pilsēta Grieķijā ("Έδεσσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.)
Elefterija-Kordelija pilsēta Grieķijā ("Ελευθέριο-Κορδελιό"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21600 iedzīvotāju (2011. g.)
Epanome pilsēta Grieķijā ("Επανομή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Efkarpija pilsēta Grieķijā ("Ευκαρπία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Evosma pilsēta Grieķijā ("Εύοσμος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 52600 iedzīvotāju (2011. g.)
Terme pilsēta Grieķijā ("Θέρμη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 53200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kalamarja pilsēta Grieķijā ("Καλαμαριά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Soloniku piepilsēta, 91300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kalandra pilsēta Grieķijā ("Καλάνδρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 670 iedzīvotāju (2011. g.)
Kasandreja pilsēta Grieķijā ("Κασσάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2780 iedzīvotāju (2011. g.)
Kilkida pilsēta Grieķijā ("Κιλκίς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 28700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kolindra pilsēta Grieķijā ("Κολινδρός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3000 iedzīvotāju (2011. g.)
Korina pilsēta Grieķijā ("Κορινός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kufalja pilsēta Grieķijā ("Κουφάλι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Krija Vrise pilsēta Grieķijā ("Κρύα Βρύση"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lagkada pilsēta Grieķijā ("Λαγκαδάς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41100 iedzīvotāju (2011. g.)
Leptokarja pilsēta Grieķijā ("Λεπτοκαρυά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Litohora pilsēta Grieķijā ("Λιτόχωρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Lutrohore pilsēta Grieķijā ("Λουτροχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 460 iedzīvotāju (2011. g.)
Menemeni pilsēta Grieķijā ("Μενεμένη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Saloniku piepilsēta, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
Nausa pilsēta Grieķijā ("Νάουσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 32500 iedzīvotāju (2011. g.)
Neamudanja pilsēta Grieķijā ("Νέα Μουδανιά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Neapotedaja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ποτείδαια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 900 iedzīvotāju (2011. g.)
Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.)
Nigrita pilsēta Grieķijā ("Νιγρίτα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
Olimpiake Akte pilsēta Grieķijā ("Ολυμπιακή Ακτή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 320 iedzīvotāju (2011. g.)
Ormilija pilsēta Grieķijā ("Ορμύλια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
Uranupole pilsēta Grieķijā ("Ουρανούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 960 iedzīvotāju (2011. g.)
Panorama pilsēta Grieķijā ("Πανόραμα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.)
Pefkohore pilsēta Grieķijā ("Πευκοχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.)
Platamona pilsēta Grieķijā ("Πλαταμώνας"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
Plati pilsēta Grieķijā ("Πλατύ"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
Polihne pilsēta Grieķijā ("Πολίχνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 36100 iedzīvotāju (2011. g.)
Polijira pilsēta Grieķijā ("Πολύγυρος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
Polikastra pilsēta Grieķijā ("Πολύκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Polihrona pilsēta Grieķijā ("Πολύχρονο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1060 iedzīvotāju (2011. g.)
Pidna pilsēta Grieķijā ("Πύδνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.)
Pilaja pilsēta Grieķijā ("Πυλαία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.)
Rodoliva pilsēta Grieķijā ("Ροδoλίβος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Seres pilsēta Grieķijā ("Σέρρες"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.)
Sidirokastra pilsēta Grieķijā ("Σιδηρόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sikes pilsēta Grieķijā ("Συκιές"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.)
Torone pilsēta Grieķijā ("Τορώνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.)
Halastra pilsēta Grieķijā ("Χαλάστρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.)
Halkidona pilsēta Grieķijā ("Χαλκηδόνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.)
Haniotisa pilsēta Grieķijā ("Χανιώτης/Χανιώτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 970 iedzīvotāju (2011. g.)
Hortjatisa pilsēta Grieķijā ("Χορτιάτης"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.)
Oreokastra pilsēta Grieķijā ("Ωραιόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
Arnaja pilsēta Grieķijā, Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
Saloniki pilsēta Grieķijas ziemeļos (_Θεσσαλονίκη_), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.)
Katerine pilsēta Grieķijas ziemeļu daļā ("Κατερίνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, netālu no Termes līča rietumu krasta, 85800 iedzīvotāju (2015. g.)
Bolnisi pilsēta Gruzijas dienvidos, Lejaskartlijas mharē, Mašaveras krastā, rajona administratīvais centrs, 11500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Tamunenga pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 10800 iedzīvotāju (2000. g.)
Mangilau pilsēta Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 7790 iedzīvotāju (2000. g.)
Sentana pilsēta Gvadelupā ("Sainte-Anne"), Francijas aizjūras departamentā, Mazajās Antiļu salās, 24200 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanmarkosa pilsēta Gvatemalā ("San Marcos"), tāda paša nosaukuma departamenta administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2002. g.)
Apatu pilsēta Gviānā (_Apatou_), Maroni upes labajā krastā
Maturī pilsēta Gviānā ("Matoury"), Francijas aizjūras reģionā, Kajennas piepilsēta, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
Senlorāndimaroni pilsēta Gviānā ("Saint-Laurent-du-Maroni"), Francijas aizjūras departamentā, atrodas pie Maroni upes grīvas, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Beli Manastira pilsēta Horvātijā (_Beli Manastir_), Osijekas-Baraņas županijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
Makarska pilsēta Horvātijā ("Makarska"), Splitas-Dalmācijas županijā, 13800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Mārdu pilsēta Igaunijā ("Maardu"), Harju apriņķī, Tallinas piepilsēta, 17500 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1980. g.
Ačalpura pilsēta Indijā (_Achalpur_), Mahārāštras štata ziemeļos
Agara pilsēta Indijā (_Agar_), Madhja Pradēšas štata rietumu daļā
Ahmadpura pilsēta Indijā (_Ahmadpur_), Mahārāštras štatā
Adžaigarha pilsēta Indijā (_Ajaigarh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļu daļā
Akalkota pilsēta Indijā (_Akalkot_), Mahārāštras štata dienvidu daļā
Akota pilsēta Indijā (_Akot_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Alāpalli pilsēta Indijā (_Alāpalli_), Madhja Pradēšas štata dienvidos
Alībāga pilsēta Indijā (_Alībāg_), Mahārāštras štatā, Arābijas jūras piekrastē
Aliradžpura pilsēta Indijā (_Aliraipur_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumos
Alota pilsēta Indijā (_Alot_), Madhjas Pradēšas štata ziemeļrietumu daļā
Amalnera pilsēta Indijā (_Amalner_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Amāngandža pilsēta Indijā (_Amāngani_), Madhja Pradēšas štatā
Amarkantaka pilsēta Indijā (_Amarkantak_), Madhja Pradēšas štata austrumos
Amarnātha pilsēta Indijā (_Amarnāth_), Mahārāštras štatā, Mumbajas (Bombejas) piepilsēta
Amarpātana pilsēta Indijā (_Amarpātan_), Madhja Pradēšas štata austrumu daļā
Amarvāra pilsēta Indijā (_Amarwāra_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā
Ambada pilsēta Indijā (_Ambad_), Mahārāštras štatā
Ambāha pilsēta Indijā (_Ambāh_), Madhja Pradēšas štata ziemeļos
Ambādžogāji pilsēta Indijā (_Ambājogāi_), Mahārāštras štatā
Amla pilsēta Indijā (_Amla_), Madhja Pradēšas štata dienvidu daļā
Andžada pilsēta Indijā (_Anjad_), Madhja Pradēšas štata dienvidrietumu daļā
Andžangaona pilsēta Indijā (_Anjangaon_), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Anūppura pilsēta Indijā (_Anūppur_), Madhja Pradēšas štata austrumos
Arvi pilsēta Indijā (_Arvi_), Mahāāštras štata ziemeļaustrumu daļā
Ašoknagara pilsēta Indijā (_Ashoknagar_), Madhja Pradēšas štatā
Āšta pilsēta Indijā (_Āshta_), Madhja Pradēšas štatā
Badlapura pilsēta Indijā (_Badlapur_), Mahārāštras štata rietumu daļā
Badnāvara pilsēta Indijā (_Badnāwar_), Madhja Pradēšas štata rietumu daļā
Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mančerāla pilsēta Indijā (_Mancherāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 110000 iedzīvotāju (2011. g.)
Dulija pilsēta Indijā ("Dhulia"), Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Kolhāpūra pilsēta Indijā ("Kolhāpur"), Mahārāštras štatā, Rietumgatu austrumu nogāzē, 889900 iedzīvotāju (2011. g.)
Mačilīpatanama pilsēta Indijā ("Machilīpattanam"), Andhra Pradēšas štatā, osta Bengālijas līča krastā, 169900 iedzīvotāju (2011. g.)
Marmagao pilsēta Indijā ("Marmagao", "Vasco da Gama"), Goa štatā, Arābijas jūras piekrastē, 100000 iedzīvotāju (2011. g.)
Solāpura pilsēta Indijā ("Solāpur"), Mahārāštras štatā, 951100 iedzīvotāju (2011. g.)
Udžaina pilsēta Indijā ("Ujjain"), Madhja Pradēšas štata rietumos, izveidojusies ~VII gs. p. m. ē., 451700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulasnagara pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.)
Imphāla pilsēta Indijā, Asamas kalnu ielejā, Manipuras krastos, Manipuras štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2016. g.)
Maisūru pilsēta Indijā, Karnātakas štata dienvidu daļā, 920500 iedzīvotāju (2011. g.); Maisura
Banda pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Barghāta pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Barhi pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Barvāha pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Bāsoda pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Begamgandža pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Berasija pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Čhatarpura pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Katnī pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Mandla pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Rīva pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Singrauli pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štatā
Bamhni pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štata austrumu daļā
Beohāri pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štata austrumu daļā
Barvāni pilsēta Indijā, Madhja pradēšas štata dienvidrietumos
Barnagara pilsēta Indijā, Madhja Pradēšas štata rietumu daļā
Baihara pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā
Bareli pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā
Bhopāla pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata administratīvais centrs, 1745000 iedzīvotāju (2011. g.)
Gvālijara pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata ziemeļos, 1070000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bāmora pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štata ziemeļu daļā
Džabalpura pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā, 1270000 iedzīvotāju (2011. g.)
Indaura pilsēta Indijā, Madhjas Pradēšas štatā, 1994000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bārāmati pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Bārsi pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Basmata pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Ballālpura pilsēta Indijā, Mahārāštras štata austrumos
Thāne pilsēta Indijā, Mahārāštras štata rietumos, Mumbajas piepilsēta, 1870000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bālāpura pilsēta Indijā, Mahārāštras štata ziemeļu daļā
Šambhadžinagara pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 1180000 iedzīvotāju (2001. g.); Aurangābāda
Nāgpura pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 2410000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mira Bhajandara pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 520300 iedzīvotāju (2001. g.)
Amrāvatī pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 549400 iedzīvotāju (2001. g.)
Bhivandi pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 598700 iedzīvotāju (2001. g.)
Navimumbaja pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, 703900 iedzīvotāju (2001. g.)
Pimpri-Činčvada pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā, Punes piepilsēta, 1006400 iedzīvotāju (2001. g.)
Silčara pilsēta Indijā, Manipuras štata rietumos
Bauda pilsēta Indijā, Orisas štatā, Mahas krastos
Kataka pilsēta Indijas austrumos, Odišas (līdz 2011. g. - Orisas) štatā, Mahanadi labajā krastā, 535100 iedzīvotāju (2001. g.)
Ālapuža pilsēta Indijas dienvidos (_Alappuzha_), Keralas štatā, osta Malabaras krastā, 174000 iedzīvotāju (2011. g.); Allepi
Tūtukuti pilsēta Indijas dienvidos ("Thoothukudi"), Tamilnādas štatā, osta Mannāras krastā, 410800 iedzīvotāju (2012. g.)
Čennai pilsēta Indijas dienvidos, osta Bengālijas līča krastā, Tamilnadas štata administratīvais centrs, 4,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1996. g saucās - Madrasa
Mālegaona pilsēta Indijas rietumos ("Malegaon"), Mahārāštras štatā, Girnas krastos, 471000 iedzīvotāju (2011. g.)
Pune pilsēta Indijas rietumos Mahārāštras štatā, 3120000 iedzīvotāju (2011. g.)
Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
Nāšika pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata ziemeļrietumos, 1486000 iedzīvotāju (2011. g.)
Ahmadnagara pilsēta Indijas rietumu daļā (_Ahmadnagar_), Mahārāštras štatā, 351000 iedzīvotāju (2011. g.)
Akola pilsēta Indijas vidienē (_Akola_), Mahārāštras štatā, 427000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bālāghāta pilsēta Indijas vidienē, Madhja Pradēšas štatā, Vaingangas kreisajā krastā, 84260 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhandāra pilsēta Indijas vidienē, Mahārāštras štatā, Vaingangas labajā krastā, 91850 iedzīvotāju (2011. g.)
Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē
Babana pilsēta Indonēzijā (_Babana_), Sulavesi salas rietumos, Makasaras šauruma piekrastē, Rietumsulavesi štatā
Bagansiapiapi pilsēta Indonēzijā (_Bagansiapiapi_), Riau provinzes ziemeļaustrumu daļā, Sumatras salas austrumos pie Malakas šauruma
Magelanga pilsēta Indonēzijā ("Magelang"), Javas salas vidienē, 118200 iedzīvotāju (2010. g.)
Makasara pilsēta Indonēzijā ("Makassaar"), osta Sulavesi dienvidrietumu piekrastē, Dienvidsulavesi provinces administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.)
Manokvari pilsēta Indonēzijā ("Manokvari"), Rietumpapua provinces administratīvais centrs, 136300 iedzīvotāju (2010. g.)
Medana pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Medan"), Sumatras salas ziemeļaustrumos, 24 km no Indijas okeāna Malakas šauruma, 1,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sumenepa pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Maduras salas austrumos
Sampana pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Maduras salas dienvidu piekrastē
Bankalana pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Maduras salas rietumu galā
Bankulana pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Maduras salas rietumu piekrastē, Surabajas šauruma krastā
Tandžunbumi pilsēta Indonēzijā, Austrumjavas provincē, Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē
Besuki pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provincē, Maduras šauruma dienvidu krastā
Surabaja pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provinces administratīvais centrs, osta Maduras šauruma krastā, 2611500 iedzīvotāju (2005. g.)
Probolingo pilsēta Indonēzijā, Javas salas austrumos, Austrumjavas provincē, cukura izvedosta Maduras šauruma krastā, 217000 iedzīvotāju (2012. g.)
Balikpapana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas austrumos, naftas izvedosta Makasaras šauruma krastā, 701000 iedzīvotāju (2014. g.)
Benkalisa pilsēta Indonēzijā, Riau štatā, tāda paša nosukuma salā Malakas šurumā
Belavana pilsēta Indonēzijā, Ziemeļsumatras provincē, Malakas šauruma krastā
Alāmarvdašta pilsēta Irānā (_‘Alā’ Marvdasht_), Fārsas ostāna dienvidrietumu daļā
Arāka pilsēta Irānā (_Arāk_), Markazī ostāna administratīvais centrs, 446800 iedzīvotāju (2006. g.)
Āštijāna pilsēta Irānā (_Āshtīān_), Markazī ostānā
Āstāne pilsēta Irānā (_Āstāneh_), Markazī ostāna dienvidrietumu daļā
Bāgemaleka pilsēta Irānā (_Bāgh-e Malek_), Hūzestānas ostāna austrumu daļā
Masdžedsoleimāna pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Masjed Soleymān"), Hūzestānas ostānā, 103400 iedzīvotāju (2012. g.)
Mešheda pilsēta Irānas ziemeļaustrumos ("Mashhad"), Kešefrūdas ielejā, Rezāvi Horasāna ostāna administratīvais centrs, 2766000 iedzīvotāju (2011. g.)
Marāge pilsēta Irānas ziemeļrietumos ("Marāgheh"), \~35 km uz austrumiem no Urmijas ezera, 162300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kilraša pilsēta Īrijā (_Kilrush_), Mansteras provincē, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Kilrīša
Makrūma pilsēta Īrijā (_Macroom_), Korkas grāfistē, 3700 iedzīvotāju (2011. g.); Muēhromta
Melova pilsēta Īrijā (_Mallow_), Korkas grāfistē, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Mola
Midltona pilsēta Īrijā (_Midleton_), Mansteras provincē, 3730 iedzīvotāju (2011. g.)
Meinūta pilsēta Īrijā (angļu val. "Maynooth", īru val. "Maigh Nuad"), Lensteras provincē, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kasāno Manjago pilsēta Itālijā (_Cassano Magnago_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezāno Maderno pilsēta Itālijā (_Cesano Maderno_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
La Madalēna pilsēta Itālijā (_La Maddalena_), Sardīnijas reģiona Olbijas-Tempio provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Luino pilsēta Itālijā (_Luino_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Lago Madžores ezera austrumu krastā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Malnate pilsēta Itālijā (_Malnate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Verbānija pilsēta Itālijā (_Verbania_), Pjemontas reģiona Verbāno-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ačetūra pilsēta Itālijā ("Accettura"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 1940 iedzīvotāju (2014. g.)
Ankona pilsēta Itālijā ("Ancona"), Markes reģiona un Ankonas provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā, 100300 iedzīvotāju (2014. g.)
Azola pilsēta Itālijā ("Asola"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Aulla pilsēta Itālijā ("Aulla"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Belvedere Maritimo pilsēta Itālijā ("Belvedere Marittimo"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bernalda pilsēta Itālijā ("Bernalda"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Bočolo pilsēta Itālijā ("Bozzolo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalji pilsēta Itālijā ("Cagli"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kamerīno pilsēta Itālijā ("Camerino"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 6900 iedzīvotāju (2014. g.)
Karrāra pilsēta Itālijā ("Carrara"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 64400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kartočeto pilsēta Itālijā ("Cartoceto"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelgofredo pilsēta Itālijā ("Castel Goffredo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelmadžore pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelfidardo pilsēta Itālijā ("Castelfidardo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelplanio pilsēta Itālijā ("Castelplanio"), Markes reģiona Ankonas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čingoli pilsēta Itālijā ("Cingoli"), Marke reģiona Mačeratas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Čiro Marina pilsēta Itālijā ("Cirò Marina"), Kalabrijas reģiona Krotones provincē, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Čivitanova Marke pilsēta Itālijā ("Civitanova Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 40500 iedzīvotāju (2014. g.)
Korinaldo pilsēta Itālijā ("Corinaldo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurtatone pilsēta Itālijā ("Curtatone"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fabriāno pilsēta Itālijā ("Fabriano"), Markes reģiona Ankonas provincē, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fano pilsēta Itālijā ("Fano"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 63100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fermo pilsēta Itālijā ("Fermo"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ferandīna pilsēta Itālijā ("Ferrandina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fivičāno pilsēta Itālijā ("Fivizzano"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 8200 iedzīvotāju (2014. g.)
Fosombrone pilsēta Itālijā ("Fossombrone"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.)
Frankavilla al Mare pilsēta Itālijā ("Francavilla al Mare"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Gabiče Mare pilsēta Itālijā ("Gabicce Mare"), Markes reģiona Pezāro-Urbīno provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoioza Marea pilsēta Itālijā ("Gioiosa Marea"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Grasāno pilsēta Itālijā ("Grassano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotamare pilsēta Itālijā ("Grottammare"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grotole pilsēta Itālijā ("Grottole"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jezi pilsēta Itālijā ("Iesi"), Markes reģiona Ankonas provincē, 40400 iedzīvotāju (2014. g.)
Irsīna pilsēta Itālijā ("Irsina"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.)
Loreto pilsēta Itālijā ("Loreto"), Markes reģiona Ankonas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Luko dei Marsi pilsēta Itālijā ("Luco dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mačerata pilsēta Itālijā ("Macerata"), Markes reģionā, provinces administratīvais centrs, 42100 iedzīvotāju (2014. g.)
Makomēra pilsēta Itālijā ("Macomer"), Sardīnijas reģiona Nuoro provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Madaloni pilsēta Itālijā ("Maddaloni"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Madženta pilsēta Itālijā ("Magenta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Maljāno Sabina pilsēta Itālijā ("Magliano Sabina"), Lacio reģiona Rieti provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Malje pilsēta Itālijā ("Maglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Maiori pilsēta Itālijā ("Maiori"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Malo pilsēta Itālijā ("Malo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mančāno pilsēta Itālijā ("Manciano"), Toskānas reģiona Groseto provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandello del Lario pilsēta Itālijā ("Mandello del Lario"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandūrija pilsēta Itālijā ("Manduria"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 30800 iedzīvotāju (2014. g.)
Manerbio pilsēta Itālijā ("Manerbio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Manfredonija pilsēta Itālijā ("Manfredonia"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
Maniago pilsēta Itālijā ("Maniago"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pordenones provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Manopello pilsēta Itālijā ("Manoppello"), Abruco reģiona Peskāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mantuja pilsēta Itālijā ("Mantova"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
Maranello pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Marano di Napoli pilsēta Itālijā (“Marano di Napoli”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 57200 iedzīvotāju (2014. g.)
Marāno Vinčentīno pilsēta Itālijā ("Marano Vincentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Maratea pilsēta Itālijā ("Maratea"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Marčianīze pilsēta Itālijā ("Marcianise"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Margerita di Savoja pilsēta Itālijā ("Margherita di Savoia"), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Marjāno Komense pilsēta Itālijā ("Mariano Comense"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mariljāno pilsēta Itālijā ("Marigliano"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Marina di Džoiza Jonika pilsēta Itālijā (“Marina di Gioiosa Ionica”), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Marineo pilsēta Itālijā ("Marineo"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Marīno pilsēta Itālijā ("Marino"), Lacio reģiona Romas provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Marostika pilsēta Itālijā ("Marostica"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Marsala pilsēta Itālijā ("Marsala"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Maršāno pilsēta Itālijā ("Marsciano"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Marsiko Nuovo pilsēta Itālijā ("Marsico Nuovo"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Marsikovetere pilsēta Itālijā ("Marsicovetere"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Martāno pilsēta Itālijā ("Martano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinjāno pilsēta Itālijā ("Martignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Martīna Franka pilsēta Itālijā ("Martina Franca"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinendžo pilsēta Itālijā ("Martinengo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinsikuro pilsēta Itālijā ("Martinsicuro"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Marcaboto pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskali pilsēta Itālijā ("Mascali"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskaluča pilsēta Itālijā ("Mascalucia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa e Kocile pilsēta Itālijā (“Massa e Cozzile”), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa Maritima pilsēta Itālijā (“Massa Marittima”), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa pilsēta Itālijā ("Massa"), Toskānas reģiona ziemeļu daļā, Masas-Karrāras provincē, 68900 iedzīvotāju (2014. g.)
Masafra pilsēta Itālijā ("Massafra"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Masaroza pilsēta Itālijā ("Massarosa"), Toskānas reģiona Lukas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Matelika pilsēta Itālijā ("Matelica"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Matēra pilsēta Itālijā ("Matera"), Bazilikatas reģionā, provinces administratīvais centrs, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
Matīno pilsēta Itālijā ("Matino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Matināta pilsēta Itālijā ("Mattinata"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Madzāra del Vallo pilsēta Itālijā ("Mazara del Vallo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 50600 iedzīvotāju (2014. g.)
Macarīno pilsēta Itālijā ("Mazzarino"), Sicīlijas reģiona Kaltanisetas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Miljoniko pilsēta Itālijā ("Miglionico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalto della Marke pilsēta Itālijā ("Montalto delle Marche"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekasiāno pilsēta Itālijā ("Montecassiano"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montekjo Madžore pilsēta Itālijā (“Montecchino Maggiore”), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 23500 iedzīvotāju (2014. g.)
Montezāno sulla Marčellāna pilsēta Itālijā ("Montesano sulla Marcellana"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Monteskaljozo pilsēta Itālijā ("Montescaglioso"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ofida pilsēta Itālijā ("Offida"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ozimo pilsēta Itālijā ("Osimo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 34500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ostra pilsēta Itālijā ("Ostra"), Markes reģiona Ankonas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pergola pilsēta Itālijā ("Pergola"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pezāro pilsēta Itālijā ("Pesaro"), Markes reģionā, Pezāro un Urbīno provinces administratīvais centrs, 94600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjedimonte Mateze pilsēta Itālijā ("Piedimonte Matese"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Pističi pilsēta Itālijā ("Pisticci"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Polikoro pilsēta Itālijā ("Policoro"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Poligjāno a Mare pilsēta Itālijā ("Polignano a Mare"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.)
Pomariko pilsēta Itālijā ("Pomarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pontremoli pilsēta Itālijā ("Pontremoli"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Mantovano pilsēta Itālijā (“Porto Mantovano”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Rekanati pilsēta Itālijā (“Porto Recanati”), Markes reģiona Mačeratas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Sandžordžo pilsēta Itālijā (“Porto San Giorgio”), Markes reģiona Fermo provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Portosantelpidio pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Praja a Mare pilsēta Itālijā (“Praia a Mare”), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rekanati pilsēta Itālijā ("Recanati"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ripatransone pilsēta Itālijā ("Ripatransone"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rotondella pilsēta Itālijā ("Rotondella"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.)
Salandra pilsēta Itālijā ("Salandra"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Saltāra pilsēta Itālijā ("Saltara"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbenedeto dei Marsi pilsēta Itālijā ("San Benedetto dei Marsi"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 3900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sangregorio Magno pilsēta Itālijā ("San Gregorio Magno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 4400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarčello Pistoiēze pilsēta Itālijā ("San Marcello Pistoiese"), Toskānas reģiona Pistoijas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarko Ardžentāno pilsēta Itālijā ("San Marco Argentano"), Kalabrijas reģiona Kozencas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarko Lamisā pilsēta Itālijā ("San Marco in Lamis"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarcāno di Sandžuzepe pilsēta Itālijā ("San Marzano di San Giuseppe"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmarcāno sul Sarno pilsēta Itālijā ("San Marzano sul Sarno"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmauro Torinēze pilsēta Itālijā ("San Mauro Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanseverīno Marke pilsēta Itālijā ("San Severino Marche"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamargerita Ligūre pilsēta Itālijā ("Santa Margherita Ligure"), Ligūrijas reģiona Dženovas provincē, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija Kapuja Vetere pilsēta Itālijā ("Santa Maria Capua Vetere"), Kampānijas reģiona Kazetras provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija di Likodija pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Licodia"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarija di Sala pilsēta Itālijā ("Santa Maria di Sala"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarina pilsēta Itālijā ("Santa Marina"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Santamarinella pilsēta Itālijā ("Santa Marinella"), Lacio reģiona Romas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sasoferrato pilsēta Itālijā ("Sassoferrato"), Markes reģiona Ankonas provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Skurkola Marsikāna pilsēta Itālijā ("Scurcola Marsicana"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sellija Marina pilsēta Itālijā ("Sellia Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Senigallija pilsēta Itālijā ("Senigallia"), Markes reģiona Ankonas provincē, 45000 iedzīvotāju (2014. g.)
Solferīno pilsēta Itālijā ("Solferino"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Soverato Marīna pilsēta Itālijā ("Soverato Marina"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovērija Mannelli pilsēta Itālijā ("Soveria Mannelli"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 3100 iedzīvotāju (2014. g.)
Stiljāno pilsēta Itālijā ("Stigliano"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 4600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sudzāra pilsēta Itālijā ("Suzzara"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tolentīno pilsēta Itālijā ("Tolentino"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 20600 iedzīvotāju (2014. g.)
Treja pilsēta Itālijā ("Treia"), Markes reģiona Mačeratas provincē, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Trikariko pilsēta Itālijā ("Tricarico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tursi pilsēta Itālijā ("Tursi"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Urbīno pilsēta Itālijā ("Urbino"), Markes reģiona Pezāro un Urbīno provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Viadāna pilsēta Itālijā ("Viadana"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vietri sul Mare pilsēta Itālijā ("Vietri sul Mare"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Villafranka Lunidžānā pilsēta Itālijā ("Villafranca in Lunigiana"), Toskānas reģiona Masas-Karrāras provincē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanbenedeto del Tronto pilsēta Itālijā (San Benedetto del Tronto"), Markes reģiona Askoli Pičēno provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.)
Korridonija pilsēta Itālijā, Markes reģiona Mačeratas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā (_Áscoli Piceno_), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandevila pilsēta Jamaikā, Mančestras pagasta administratīvais centrs, 30500 iedzīvotāju (2001. g.)
Maebaši pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.)
Maidzuru pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.)
Macudo pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.)
Macue pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.)
Macumoto pilsēta Japānā ("Matsumoto"), Honsju salas centrālajā daļā, Nagano prefektūrā, 241100 iedzīvotāju (2016. g.)
Manukau pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.)
Pālmerstonnorta pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.)
Mangeri pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta
Manurevu pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta
Fīldinga pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalas dienvidu daļā, Manavatū reģionā
Santamarija pilsēta Kaboverdes Republikā ("Santa Maria"), Salas salas dienvidu piekrastē, 17200 iedzīvotāju (2005. g.)
Aklavika pilsēta Kanādā (_Aklavik_), Ziemeļrietumu Teritoriju ziemeļrietumu daļā, pie Makenzi grīvas kreisā atzara
Arborga pilsēta Kanādā (_Arborg_), Manitobas provinces dienvidu daļā
Čērčila pilsēta Kanādā ("Churchill"), Manitobā, pie tāda paša nosaukuma upes grīvas, osta Hudzona līča rietumu krastā, \~4000 iedzīvotāju
Flinflona pilsēta Kanādā ("Flin Flon"), Manitobas provinces rietumos, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sūseintmarī pilsēta Kanādā ("Sault Sainte Marie"), Ontārio provincē, pie ASV robežas, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vinipega pilsēta Kanādā ("Winnipeg"), Redriveras krastos, Manitobas provinces administratīvais centrs, 641500 iedzīvotāju (2006. g.)
Bēkomo pilsēta Kanādā, Kvebekas provincē, labības izvedosta Sentlorensas kreisajā krastā, pie Manikuagānas ietekas, 22100 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta 1936. g.
Aktau pilsēta Kazahstānā (_Aqtaw_), Manghistau apgabala administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2016. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g., līdz 1964. g. saucās Aktava, 1964.-1992. g. - Ševčenko
Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos
Beineu pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabala ziemeļaustrumu daļā
Žanaezena pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, 107450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1968. g.
Fortševčenko pilsēta Kazahstānā, Manghistau apgabalā, Kaspijas jūras krastā, Karaghanas pussalas galā, 5360 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1899 g.
Malindi pilsēta Kenijā ("Malindi"), osta Indijas okeāna krastā, 53800 iedzīvotāju (1999. g.)
Marsabita pilsēta Kenijā ("Marsabit"), Austrumu provincē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.)
Barrankabermeha pilsēta Kolumbijā, osta Magdalenas labajā krastā, 320000 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1922. g.
Hirardota pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Girardot"), Kundinamarkas departamentā, osta Magdalenas labajā krastā, 102500 iedzīvotāju (2012. g.)
Manisalesa pilsēta Kolumbijas Republikā ("Manizales"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 2153 m vjl., Kaldasas departamenta administratīvais centrs, 358500 iedzīvotāju (2007. g.)
Santamarta pilsēta Kolumbijas Republikā, Magdalenas departamenta administratīvais centrs, 407100 iedzīvotāju (2007. g.)
Barrankilja pilsēta Kolumbijas ziemeļos, Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kalima pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kalima"), Maniemas provincē, \~20000 iedzīvotāju
Manono pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Manono"), Tagaņikas provinces dienvidrietumos, \~30000 iedzīvotāju
Basankusu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Lopori un Maringas satekā, kur izveidojas Kongo pieteka Lulonga
Bandundu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Maji-Ndombes provincē
Mbužimaji pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga
Masana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Masan"), Čhanvonas piepilsēta, osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 415800 iedzīvotāju (2007. g.)
Mana pilsēta Kotdivuārā ("Man"), Diuīmontaņas reģiona administratīvais centrs, 116700 iedzīvotāju (2001. g.)
Bvafle pilsēta Kotdivuārā, Marahue reģiona administratīvais centrs, 86700 iedzīvotāju (2002. g.)
Ačhojmartana pilsēta Krievijā, Čečenijas Republikā; Teha Marta
Ļantora pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomais apvidū - Jugrā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokači pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jugorska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitjaha pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
Langepasa pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurga, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Radužnija pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Megiona pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņagaņa pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kogalima pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
Uraja pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Kondas labajā krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņevartovska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 266000 iedzīvotāju (2014. g.)
Surguta pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 332300 iedzīvotāju (2014. g.)
Belojarska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū – Jugrā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Prohladnija pilsēta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Malkas kreisajā krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.)
Susumana pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kozmodemjanska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Volžska pilsēta Krievijā, Marijelas Republikā, piestātne Kuibiševas ūdenskrātuves austrumu krastā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Joškarola pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas administratīvais centrs, 260300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zveņigova pilsēta Krievijā, Marijelas Republikas dienvidaustrumos, piestātne Volgas kreisajā krastā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ožereļje pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jegorjevska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, 71100 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaraiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, Osjotras krastos, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Voskresenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Maskavas upes kreisajā krastā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ozjori pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidaustrumos, piestātne Okas kreisajā krastā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Stupina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, 66400 iedzīvotāju (2014. g.)
Puščina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidos, Okas labajā krastā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vereja pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala dienvidrietumos, Protvas labajā krastā, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščerbinka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala Novomoskovskas rajonā, 34 km uz dienvidiem no Maskavas, 47500 iedzīvotāju (2017. g.)
Volokolamska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala rietumos, Gorodenkas krastos, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Zveņigoroda pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Maskavas upes krastos, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Podoļska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala vidienē, Pahras krastos, 218500 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnozavodska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļaustrumos, Kuņjas krastos, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Taldoma pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Solņečnogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Seņežas ezera krastā, 52800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kļina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļos, Sestras krastos, 79500 iedzīvotāju (2014. g.)
Visokovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala ziemeļrietumos, Vjazas krastos, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Noginska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ramenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sergijevposada pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
Drezna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 132000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ruza pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Peresveta pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Odincova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 140400 iedzīvotāju (2014. g.)
Žeļeznodorožnija pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 146200 iedzīvotāju (2014. g.)
Elektrostaļa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 157400 iedzīvotāju (2014. g.)
Goļicina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mitišči pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 183200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļuberci pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 185000 iedzīvotāju (2014. g.)
Koroļova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 187800 iedzīvotāju (2014. g.)
Elektrougļi pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Rošaļa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kubinka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2004. g.
Hotjkova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Černogolovka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
Staraja Kupavna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.)
Himki pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 225700 iedzīvotāju (2014. g.)
Elektrogorska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Apreļevka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Dedovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
Luhovici pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 29700 iedzīvotāju (2014. g.)
Možaiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļikina-Duļova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
Šatura pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
Istra pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 35100 iedzīvotāju (2014. g.)
Domodedova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37 km uz dienvidiem no Maskavas, 108200 iedzīvotāju (2014. g.)
Protvina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoznamenska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.)
Koteļņiki pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 39400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kašira pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dzeržinska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kļimovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 56200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidnoje pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 57300 iedzīvotāju (2014. g.)
Frjazina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 58200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dmitrova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 64900 iedzīvotāju (2014. g.)
Čehova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Dubna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lobņa pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.)
Reutova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dolgoprudnija pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ščolkova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 116400 iedzīvotāju (2014. g.)
Orehovozujeva pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas krastos, 120700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pavlovskijposada pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Kļazmas labajā krastā, 65600 iedzīvotāju (2014. g.)
Žukovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes krastos, 107500 iedzīvotāju (2014. g.)
Litkarina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Maskavas upes kreisajā krastā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.)
Narofominska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Naras krastos, 62300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Ņerskas krastos, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolomna pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, osta pie Maskavas upes ietekas Okā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.)
Balašiha pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Pehorkas krastos, 247000 iedzīvotāju (2014. g.)
Serpuhova pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Naras ietekas Okā, 127100 iedzīvotāju (2014. g.)
Losinopetrovska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, pie Vorjas ietekas Kļazmā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jahroma pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas kanāla krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Broņņici pilsēta krievijā, Maskavas apgabalā, piestātne Maskavas upes labajā krastā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.)
Puškina pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 106100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ivantejevka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Učas krastos, 66700 iedzīvotāju (2014. g.)
Krasnoarmeiska pilsēta Krievijā, Maskavas apgabalā, Vorjas krastos, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeftejuganska pilsēta Krievijā, Nantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 125800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaroslavļa pilsēta Krievijā, uz ziemeļaustrumiem no Maskavas, 602400 iedzīvotāju (2014. g.), apgabala administratīvaia centrs, osta pie Kotorosļas ietekas Volgā, kuģubūves un naftas ķīmijas rūpniecība, dibināta 11. gs.
Mansaniljo pilsēta Kubā ("Manzanillo"), Granmas provincē, osta Karību jūras Gvakanajas līča krastā, 97000 iedzīvotāju (2002. g.)
Marjanao pilsēta Kubā ("Marianao"), Meksikas līča krastā, senāk Havanas piepilsēta, tagad municipalitāte Havanas dienvidrietumos, 138000 iedzīvotāju (2004. g.)
Marjela pilsēta Kubā ("Mariel"), Havanas provincē, osta Meksikas līča krastā, 42500 iedzīvotāju (2004. g.)
Matansasa pilsēta Kubā ("Matanzas"), provinces administratīvais centrs, osta pie Floridas šauruma, 130400 iedzīvotāju (2006. g.)
Kardenasa pilsēta Kubā, Matansasas provincē, osta pie Floridas šauruma, 80800 iedzīvotāju (2002. g.)
Maralbeši pilsēta Ķīnā (_Maralbexi_; _Bachu_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Tarimas ieplakas ziemeļrietumu malā
Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju
Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Honkongas (Sjanganas) īpašajā administratīvajā reģionā, 443500 iedzīvotāju (2002. g.)
Taipa pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 41800 iedzīvotāju (2001. g.)
Aomiņa pilsēta Ķīnā, Makao (Aomiņas) īpašajā administratīvajā reģionā, 433700 iedzīvotāju (2006. g.)
Harbina pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Haerbing"), Mandžūrijā, osta Sungari krastos, Heilundzjanas provinces centrs, 3,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Manasa pilsēta Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Manas"), Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļu daļā, \~40000 iedzīvotāju
Zilupe pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību
Varakļāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Lubāna pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
Cesvaine pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā
Gulbene pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Sidra pilsēta Lībijā ("As Sidrah"), naftas izvedosta Sidras līča krastā, naftas vadi no Mabrukas un Dahras atradnēm, 9200 iedzīvotāju (1995. g.)
Marsalbrēga pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.)
Serira pilsēta Lībijas austrumos ("Serir"), naftas atradņu centrs, naftas vads uz Marsaelharigas ostu Vidusjūras krastā
Bērnli pilsēta Lielbritānijā (_Burnley_), Anglijā, ziemeļos no Mančestras, 73500 iedzīvotāju (2011. g.)
Invernesa pilsēta Lielbritānijā (_Inverness_), Skotijas ziemeļu daļā, osta Marifērta dienvidu krastā un Kaledonijas kanāla ziemeļaustrumu galā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.)
Meibltorpa pilsēta Lielbritānijā (_Mablethorpe_), Anglijā, Ziemeļjūras piekrastē
Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
Mančestra pilsēta Lielbritānijā (_Manchester_), Anglijas rietumos, osta pie kanāla, kas to savieno ar Īrijas jūru, 395000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mensfīlda pilsēta Lielbritānijā (_Mansfield_), Anglijas vidienē, 99600 iedzīvotāju (2011. g.)
Mārgeita pilsēta Lielbritānijā (_Margate_), Anglijas dienvidaustrumos, kūrorts Ziemeļjūras krastā, 61200 iedzīvotāju (2011. g.)
Oldema pilsēta Lielbritānijā (_Oldham_), Anglijā, Mančestras piepilsēta, 96600 iedzīvotāju (2011. g.)
Stokporta pilsēta Lielbritānijā (_Stockport_), Anglijas vidienē, Mančestras dienvidaustrumu piepilsēta, 136100 iedzīvotāju (2011. g.)
Stretforda pilsēta Lielbritānijā (_Stretford_), Anglijas vidienē, Mančestras kanāla krastos, 46900 iedzīvotāju (2011. g.)
Voringtona pilsēta Lielbritānijā (_Warrington_), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, 208800 iedzīvotāju (2016. g.)
Metloka pilsēta Lielbritānijā ("Matlock"), Anglijas vidienē, Dārbšīras grāfistes administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vestonsjūpermēra pilsēta Lielbritānijā ("Weston-super-Mare"), Anglijas dienvidrietumu daļā, Bristoles līča piekrastē, 76100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vindzora pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead")
Ģelgaudišķi pilsēta Lietuvā (_Gelgaudiškis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Kazlu Rūda pilsēta Lietuvā (_Kazlų Rūda_), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 6350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Kudirkas Naumieste pilsēta Lietuvā (_Kudirkos Naumiestis_), Marijampoles apriņķa Šaķu rajonā, Šešupes krastos, 1570 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1668. g.
Marijampole pilsēta Lietuvā (_Marijampolė_), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 39700 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Šaķi pilsēta Lietuvā (_Šakiai_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 5860 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
Vilkavišķi pilsēta Lietuvā (_Vilkaviškis_), Marijampoles apriņķī, rajona administratīvais centrs, 11200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1660. g.
Virbale pilsēta Lietuvā (_Virbalis_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajona pašvaldībā, 1050 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1593. g.
Kalvarija pilsēta Lietuvā ("Kalvarija"), Marijampoles apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 4100 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
Mažeiķi pilsēta Lietuvā ("Mažeikiai"), Telšu apriņķī, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 36420 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Seda pilsēta Lietuvā ("Seda"), Telšu apriņķī, Mažeiķu rajona pašvaldībā, Varduvas labajā krastā, 1090 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Viekšņi pilsēta Lietuvā ("Viekšniai"), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona pašvaldībā, 1850 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
Maurena pilsēta Lihtenšteinā ("Mauren"), 4100 iedzīvotāju (2012. g.)
Ambahikili pilsēta Madagaskarā (_Ambahikily_), Tuliaras provinces rietumu daļā
Ambalavo pilsēta Madagaskarā (_Ambalavao_), Fianaranco provincē
Ambandza pilsēta Madagaskarā (_Ambanja_), Ancinaranas provinces rietumu daļā
Ambatubueni pilsēta Madagaskarā (_Ambatoboeny_), Mahadzangas provincē
Ambatufinandžahana pilsēta Madagaskarā (_Ambatofinandrahana_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambatulampi pilsēta Madagaskarā (_Ambatolampy_), Antananarivu provincē
Ambatumainti pilsēta Madagaskarā (_Ambatomainty_), Antananarivu provincē
Ambatundžazaka pilsēta Madagaskarā (_Ambatondrazaka_), Tomasinas provincē
Ambatusurača pilsēta Madagaskarā (_Ambatosoratra_), Tomasinas provincē
Ambilube pilsēta Madagaskarā (_Ambilobe_), Ancirananas provincē
Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē
Ambudifutača pilsēta Madagaskarā (_Ambodifotatra_), Tomasinas provincē, Burahā (Sentmarī salā)
Ambuhimahaso pilsēta Madagaskarā (_Ambohimahasoa_), Fianaranco provinces ziemeļu daļā
Ambuhičalanana pilsēta Madagaskarā (_Ambohitralanana_), Ancirananas provinces dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna krastā
Ambundžumami pilsēta Madagaskarā (_Ambondromamy_), Mahadzangas provincē
Ambusiča pilsēta Madagaskarā (_Ambositra_), Fianaraco provinces ziemeļu daļā
Ampanefena pilsēta Madagaskarā (_Ampanefena_), Ancirananas provinces austrumos
Ampanihi pilsēta Madagaskarā (_Ampanihy_), Tuliaras provinces dienvidrietumu daļā
Amparafaravula pilsēta Madagaskarā (_Amparafaravola_), Tomasinas provinces rietumu daļā
Ampasimanuluča pilsēta Madagaskarā (_Ampasimanolotra_), Tomasinas provincē
Anako pilsēta Madagaskarā (_Anakao_), Tuliaras provincē, Mozambikas šauruma piekrastē
Analalava pilsēta Madagaskarā (_Analalava_), Mahadzangas provincē
Andapa pilsēta Madagaskarā (_Andapa_), Ancirananas provincē
Andilamena pilsēta Madagaskarā (_Andilamena_), Tomasinas provincē
Andžanuvuri pilsēta Madagaskarā (_Andranovory_), Tuliaras provincē
Andžiba pilsēta Madagaskarā (_Andriba_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
Anivuranu Avarača pilsēta Madagaskarā (_Anivorano Avaratra_), Ancirananas provinces ziemeļu daļā
Andziamangirana pilsēta Madagaskarā (_Anjiamangirana_), Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Andzuzurube pilsēta Madagaskarā (_Anjozorobe_), Antananarivu provinces ziemeļrietumu daļā
Ankavandža pilsēta Madagaskarā (_Ankavandra_), Tuliaras provinces ziemeļos
Ankazobu pilsēta Madagaskarā (_Ankazoabo_), Tuliaras provincē
Ankazube pilsēta Madagaskarā (_Ankazobe_), Antananarivu provincē
Ankilimalinika pilsēta Madagaskarā (_Ankilimalinika_), Tuliaras provincē
Anusibe Anala pilsēta Madagaskarā (_Anosibe an’Ala_), Tomasinas provinces dienvidrietumu daļā
Antalaha pilsēta Madagaskarā (_Antalaha_), Ancirananas štata dienvidaustrumu daļā, Indijas okeāna piekrastē
Antanambo Manampuci pilsēta Madagaskarā (_Antanambao-Manampotsi_), Tomasinas provinces dienvidu daļā
Antanifuci pilsēta Madagaskarā (_Antanifotsy_), Antananarivu reģionā, 59000 iedzīvotāju (2001. g.)
Antanimbari pilsēta Madagaskarā (_Antanimbary_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
Antanimura pilsēta Madagaskarā (_Antanimora_), Tuliaras provinces dienvidu daļā
Ancaluva pilsēta Madagaskarā (_Antsalova_), Mahadzangas provinces dienvidos
Ancirabe pilsēta Madagaskarā (_Antsirabe_), Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.)
Ancirambazaha pilsēta Madagaskarā (_Antsirambazaha_), Ancirananas provinces rietumu daļā, Be salā
Ancuha pilsēta Madagaskarā (_Antsoha_), Tuliaras provincē
Ancuhihi pilsēta Madagaskarā (_Antsohihy_), Mahadzangas provincē
Arivunimamu pilsēta Madagaskarā (_Arivonimamo_), Antananarivu provincē
Beramandza pilsēta Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu daļā
Tuamasīna pilsēta Madagaskarā, Antananarivu reģionā, 186250 iedzīvotāju (2005. g.)
Befutaka pilsēta Madagaskarā, Fianaranco provinces dienvidos, Dienvidmidungi nacionālā parka dienvidos
Bealanana pilsēta Madagaskarā, Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Befutaka pilsēta Madagaskarā, Mahadzangas provinces ziemeļu daļā
Befandžiana Avarača pilsēta Madagaskarā, Mahazdangas provinces ziemeļu daļā
Vuhibinani pilsēta Madagaskarā, Tomasinas provinces austrumos
Tomasina pilsēta Madagaskarā, Tomasinas reģiona administratīvais centrs, 203500 iedzīvotāju (2005. g.)
Bečuka pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces dienvidaustrumu daļā
Bekili pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces dienvidu daļā
Beraketa pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces dienvidu daļā
Belu pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces rietumos, Mozambikas šauruma krastā
Befandžiana pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces rietumu daļā
Beluni Ciribihina pilsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces ziemeļu daļā, Mozambikas šauruma piekrastē
Tamatave pilsēta Madagaskaras austrumu krastā ("Tamatave"), reģiona administratīvais centrs, liela osta, 274700 iedzīvotāju (2013. g.)
Fianaranco pilsēta Madagaskaras dienvidaustrumos ("Fianarantsoa"), reģiona administratīvais centrs, 165200 iedzīvotāju (2005. g.)
Ambuvumbe pilsēta Madagaskaras dienvidos (_Ambovombe_), Tuliaras reģionā, 57000 iedzīvotāju (2001. g.)
Tuliara pilsēta Madagaskaras dienvidrietumos, reģiona administratīvais centrs, 114000 iedzīvotāju (2005. g.)
Anciranana pilsēta Madagaskaras ziemeļos (_Antsirariana_), provinces administratīvais centrs, osta Indijas okeāna krastā, 73500 iedzīvotāju (2001. g.)
Mahadzanga pilsēta Madagaskaras ziemeļrietumos ("Mahajanga"), reģiona administratīvais centrs, 152800 iedzīvotāju (2005. g.)
Sada pilsēta Majotas Departamentālkopienā (Francijas aizjūras kopienā), Indijas okeāna Komoru salu Majotas salā, 7000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kungu pilsēta Majotas salā, 6700 iedzīvotāju (2007. g.)
Mamudzu pilsēta Majotas salā, Majotas Departamentālkopienas administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2007. g.)
Dzaudzi pilsēta Majotas salāa, 300 iedzīvotāju (2007. g.)
Pamanzi pilsēta Majotas salās, 9100 iedzīvotāju (2007. g.)
Aome pilsēta Maksikā (_Ahome_), Sinaloas pavalsts ziemeļrietumos
Alorsetara pilsēta Malaizijā (_Alor Setar_), Malakas pussalas rietumu krastā, Kedahas štata administratīvais centrs, 405500 iedzīvotāju (2010. g.)
Ampana pilsēta Malaizijā (_Ampang_), Kualalumpuras piepilsēta, 126500 iedzīvotāju (2000. g.)
Baganserai pilsēta Malaizijā (_Bagan Serai_), Perakas štata ziemeļrietumu daļā
Bahau pilsēta Malaizijā (_Bahau_), Negerisembulanas štatā
Bandarlabuana pilsēta Malaizijā ("Bandar Labuan"), Labuanas salā, kas atrodas Kalimantānas salas ziemeļrietumu piekrastē, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ipoha pilsēta Malaizijā ("Ipoh"), Perakas štata administratīvais centrs, 657900 iedzīvotāju (2010. g.)
Džohorbahru pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.)
Kanara pilsēta Malaizijā ("Kangar"), Malajas pussalā, Perlisas štata administratīvais centrs, 48900 iedzīvotāju (2005. g.)
Klanga pilsēta Malaizijā ("Klang"), osta Malakas šauruma krastā, \~120000 iedzīvotāju
Klana pilsēta Malaizijā ("Klang"), Selanoras štatā, 276700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kuala Terenganu pilsēta Malaizijā ("Kuala Terengganu"), Terenganu štata administratīvais centrs, osta Malakas pussalas austrumu krastā, 250500 iedzīvotāju (2000. g.)
Kučina pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.)
Melaka pilsēta Malaizijā ("Melaka"), štata administratīvais centrs, 149500 iedzīvotāju (2000. g.)
Muara pilsēta Malaizijā ("Muar"), Malakas pussalas dienvidrietumos, Džohoras štatā, osta pie Muaras ietekas Malakas šaurumā, 62300 iedzīvotāju (2010. g.)
Penana pilsēta Malaizijā ("Pinang"), Malakas pussalas rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma salā, Pulaupinanas štata administratīvais centrs, 180600 iedzīvotāju (2000. g.); Džordžtauna
Šahalama pilsēta Malaizijā ("Shah Alam"), Selanoras štata administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
Telukintana pilsēta Malaizijā ("Teluk Intan"), Malakas pussalas rietumos, Perakas štatā, 232800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bandartengara pilsēta Malaizijā, Džohoras štatā, Malakas pussalas dienvidos
Kudata pilsēta Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļos, Maradu līča rietumu krastā
Kota Kinabalu pilsēta Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, Sabahas štata administratīvais centrs, 452000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bedona pilsēta Malaizijā, Kedahas štatā
Kadžana pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 207300 iedzīvotāju (2000. g.)
Subandžaja pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 423300 iedzīvotāju (2000. g.)
Petalindžaja pilsēta Malaizijā, Kualalumpuras piepilsēta, 438100 iedzīvotāju (2000. g.)
Kota Baharu pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas austrumu piekrastē, Kelantanas štata administratīvais centrs, 1718000 iedzīvotāju (2015. g.)
Serembana pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas dienvidrietumos, Negerisembulanas štata administratīvais centrs, 314500 iedzīvotāju (2010. g.)
Batu Pahata pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas dienvirietumos, zvejas osta Malakas šauruma piekrastē, 417500 iedzīvotāju (2010. g.)
Batu Gadžaha pilsēta Malaizijā, Malakas pussalas rietumu daļā, Perakas štatā
Bandarpusatdženka pilsēta Malaizijā, Pahanas štatā
Kuantana pilsēta Malaizijā, Pahanas štata administratīvais centrs, 354400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bandarmuadzamšaha pilsēta Malaizijā, Pahanas štata dienvidaustrumu daļā
Bentona pilsēta Malaizijā, Pahanas štata rietumos
Taipina pilsēta Malaizijā, Perakas štatā, 199300 iedzīvotāju (2000. g.)
Bateruerta pilsēta Malaizijā, Pulaupinanas štatā
Tavau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, 145000 iedzīvotāju (2000. g.)
Belurana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Labukas līča krastā
Keninau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Kotabeluda pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Ranau pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā
Sandakana pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, 220000 iedzīvotāju (2000. g.)
Papara pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē
Lahaddatu pilsēta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Lahaddatu līča ziemeļu piekrastē
Bareo pilsēta Malaizijā, Saravakas štata austrumos, Kalimantānas (Borneo) salā
Belaga pilsēta Malaizijā, Saravakas štatā, Kalimantās (Borneo) salā
Batu pilsēta Malaizijā, Selanoras štatā, Kualalumpuras ziemeļu piepilsēta
Salima pilsēta Malāvijā, Centrālajā reģionā, 20400 iedzīvotāju (1998. g.)
Kasungu pilsēta Malāvijā, Centrālajā reģionā, 27800 iedzīvotāju (1998. g.)
Blantaira pilsēta Malāvijā, Dienvidu reģiona administratīvais centrs, 779000 iedzīvotāju (2007. g.)
Balaka pilsēta Malāvijā, Dienvidu reģiona rietumu daļā
Zomba pilsēta Malāvijā, Dienvidu reģionā, 113000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mangoči pilsēta Malāvijā, Dienvidu reģionā, 26600 iedzīvotāju (1998. g.)
Mzuzu pilsēta Malāvijā, Ziemeļu reģiona administratīvais centrs, 150000 iedzīvotāju (2007. g.)
Karonga pilsēta Malāvijā, Ziemeļu reģionā, 27800 iedzīvotāju (1998. g.)
Hitadū pilsēta Maldīvijas dienvidos, Dekunu provinces administratīvais centrs, 9470 iedzīvotāju (2006. g.)
Fuvahmmulaha pilsēta Maldīvijas dienvidu daļā, Dekunu provincē, 7640 iedzīvotāju (2006. g.)
Kurludufuši pilsēta Maldīvijas ziemeļu daļā, Matiuru provinces administratīvais centrs, 7000 iedzīvotāju (2006. g.)
Aite pilsēta Mali Republikā (_Aïté_), Kajesas reģiona ziemeļrietumos
Bafulabe pilsēta Mali Republikā (_Bafoulabė_), Kajesas reģionā, Senegālas kreisajā krastā, pie Bafingas ietekas
Gao pilsēta Mali Republikā ("Gao"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 52200 iedzīvotāju (2002. g.), IX-XVII gs. Songaji valsts galvaspilsēta
Kajesa pilsēta Mali Republikā ("Kayes"), reģiona administratīvais centrs, osta Senegālas kreisajā krastā, 83100 iedzīvotāju (2002. g.)
Tombuktu pilsēta Mali Republikā ("Tombouctou"), Nigēras kreisajā krastā, reģiona administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2010. g.)
Banamba pilsēta Mali Republikā, Kulikoro reģionā
Kati pilsēta Mali Republikā, Kulikoro reģionā, Bamako piepilsēta, 55100 iedzīvotāju (2002. g.)
Bandiagara pilsēta Mali Republikā, Mopti reģionā
Bankasa pilsēta Mali Republikā, Mopti reģiona dienvidu daļā
Sikaso pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, 156700 iedzīvotāju (2002. g.)
Mopti pilsēta Mali Republikā, reģiona administratīvais centrs, Bani labajā krastā, pie ietekas Nigērā, 82200 iedzīvotāju (2002. g.)
Segu pilsēta Mali Republikā, Segu reģiona administratīvais centrs, 87600 iedzīvotāju (2002. g.)
Baraveli pilsēta Mali Republikā, Segu reģiona rietumos
Kutiala pilsēta Mali Republikā, Sikaso reģionā, 99300 iedzīvotāju (2002. g.)
Kulikoro pilsēta Mali Republikas dienvidrietumos ("Koulikoro"), osta Nigēras kreisajā krastā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.)
Badumbe pilsēta Mali Republikas rietumos (_Badoumbé_), Kajesas reģionā
Mosta pilsēta Maltā, 17100 iedzīvotāju (2005. g.)
Ormi pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 17900 iedzīvotāju (1998. g.)
Birkirkara pilsēta Maltā, Valletas piepilsēta, 21900 iedzīvotāju (2005. g.)
Afūrāra pilsēta Marokā (_Afourar_), Tādla-Ezīlāla reģionā
Agādīra pilsēta Marokā (_Agadir_), Sūsas-Māsas-Draas reģiona administratīvais centrs, 600000 iedzīvotāju (2012. g.)
Agbāla pilsēta Marokā (_Aghbala_), Tādla-Ezīlāla reģiona ziemeļaustrumos
Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā
Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Ahfīra pilsēta Marokā (_Ahfir_), Austrumu reģiona ziemeļaustrumos, pie Alžīrijas robežas
Ain el Audā pilsēta Marokā (_Ain EL Aouda_), Rabāta-Salē-Zemmūra-Zajera reģionā
Ain Harūda pilsēta Marokā (_Ain Harrouda_), Lielās Kasablankas reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē
Ain Tāvdžtāta pilsēta Marokā (_Ain Taoujdate_), Miknēsa-Tāfīlāltas vilājā
Ait Īshāka pilsēta Marokā (_Aït Īshāka_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Āit Mellūla pilsēta Marokā (_Aït Melloul_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Āit Ūrīra pilsēta Marokā (_Ait Ourir_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģionā
Āit Bāha pilsēta Marokā (_Âït-Baha_), Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Adždīra pilsēta Marokā (_Ajdir_), Tāzas-Hoseimas-Tāvnātas reģionā
Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā
Aravī pilsēta Marokā (_Al Aaroui_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
Amizmiza pilsēta Marokā (_Amizmiz_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona dienvidu daļā
Aufūsa pilsēta Marokā (_Aoufous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Aulūza pilsēta Marokā (_Aoulouz_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Arbāva pilsēta Marokā (_Arbaoua_), Garba-Šrārda-Benī Huseina reģiona ziemeļos
Arfūda pilsēta Marokā (_Arfoud_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Asīla pilsēta Marokā (_Asilah_), Tanžera-Tetuāna reģionā, Atlantijas okeāna krastā
Azrū pilsēta Marokā (_Azrou_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Bāb Bereda pilsēta Marokā (_Bab Berred_), Tanžera-Tetuāna reģiona dienvidaustrumu daļā
Bāb Tāza pilsēta Marokā (_Bab Taza_), Tanžeras-Tetuānas reģionā
Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
Atāvīja pilsēta Marokā (_Laattaouia_), Marrākeša-Tānsīfta-Hauza reģiona austrumu daļā
Aulād Abū pilsēta Marokā (_Oulad Abū_), Šāvijas-Vardīgas reģionā
Aulād Birhīla pilsēta Marokā (_Oulad Berhil_), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģionā
Aulād Fredža pilsēta Marokā (_Oulad Frej_), Dukāla-Abda reģionā
Aulād Jaīša pilsēta Marokā (_Oulad Yaich_), Tādlas-Ezīlālas reģionā
Aulād Mbāraka pilsēta Marokā (_Oulad M'Barek_), Tādlas-Ezīlālas reģionā
Aulād Mīmūna pilsēta Marokā (_Oulad Mimoun_), Tlīmsānas vilājas austrumu daļā
Aulād Saīda pilsēta Marokā (_Oulad Said_), Šāvījas-Vardīgas reģionā
Aulād Teima pilsēta Marokā (_Oulad Teїma_), Sūsas-Māsas-Draa reģionā
Aulmāsa pilsēta Marokā (_Oulmes_), Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģiona dienvidaustrumu daļā
Avtāt el Hādža pilsēta Marokā (_Outat El Haj_), Fēsa-Bulmāna reģiona austrumu daļā
Sāfī pilsēta Marokā (_Safi_), Dukālas-Abdas reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 284800 iedzīvotāju (2004. g.)
El Džadīda pilsēta Marokā ("El Jadida"), reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā
Hurībga pilsēta Marokā ("Khouribga"), Šāvijas-Vardīgas reģionā, 166400 iedzīvotāju (2004. g.)
Marrākeša pilsēta Marokā ("Marrakech"), Marrākešas-Tānsīftas-Hauzas reģiona administratīvais centrs, 801000 iedzīvotāju (2004. g.)
Muhammedīja pilsēta Marokā ("Mohammadia"), Šāvījas-Vardīgas reģionā, Kasablankas piepilsēta, 188600 iedzīvotāju (2004. g.)
Udžda pilsēta Marokā ("Oujda"), Austrumu reģiona administratīvais centrs, 400700 iedzīvotāju (2004. g.)
Tāta pilsēta Marokā ("Tata"), Gilmīma-Smāra vilājā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ben Taība pilsēta Marokā, Austrumu reģiona ziemeļrietumu daļā
Nāzūra pilsēta Marokā, Austrumu reģionā, Vidusjūras piekrastē, 161700 iedzīvotāju (2014. g.); Nādora
Džedīda pilsēta Marokā, Dukālas-Abdas reģionā, 144400 iedzīvotāju (2004. g.)
Kenitra pilsēta Marokā, Garbas-Šrārdas-Benī Huseina reģiona administratīvais centrs, osta Sebu grīvā, 359100 iedzīvotāju (2004. g.)
Miknēsa pilsēta Marokā, Miknēsas-Tāfīlātas reģiona administratīvais centrs, 469200 iedzīvotāju (2004. g.)
Temāra pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 225500 iedzīvotāju (2004. g.)
Salē pilsēta Marokā, Rabātas-Salē-Zemmūras-Zajeras reģionā, Rabātas piepilsēta, 760200 iedzīvotāju (2004. g.)
Ben Slīmāna pilsēta Marokā, Šāvīja-Vardīga reģiona ziemeļu daļā
Ben Ahmeda pilsēta Marokā, Šāvījas-Vardīgas reģionā
Tanžera pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģiona administratīvais centrs, 669700 iedzīvotāju (2004. g.)
Tetuāna pilsēta Marokā, Tanžeras-Tetuānas reģionā, 320500 iedzīvotāju (2004. g.)
Tāza pilsēta Marokā, Tāzas-Hoseim-Tāvnātas reģionā, 139700 iedzīvotāju (2004. g.)
Bū Arfa pilsēta Marokas austrumos, 24500 iedzīvotāju (2004. g.)
Benī Mellāla pilsēta Marokas centrālajā daļā, reģiona administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2015. g.)
Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.)
Savīra pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.)
Jūsufīja pilsēta Marokas rietumos ("Youssoufia"), 64500 iedzīvotāju (2005. g.)
Satāta pilsēta Marokas rietumos ("Settat"), Šāvījas-Vardīgas reģiona administratīvais centrs, 142200 iedzīvotāju (2015. g.)
Kasablanka pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā"), Atlantijas okeāna krastā, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Dārelbeida, arī Dār el Beida
Džerāda pilsēta Marokas ziemeļaustrumos ("Jerada"), Austrumu reģionā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
Fēsa pilsēta Marokas ziemeļos ("Fes"), Fēsas-Būlmānas reģiona administratīvais centrs, 920700 iedzīvotāju (2004. g.)
Ksar el Kebīra pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ksar el Kebir"), 110000 iedzīvotāju (2015. g.)
Rāiša pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 121200 iedzīvotāju (2012. g.)
Vazāna pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Ouazzane"), 59600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīdī Kāsima pilsēta Marokas ziemeļrietumu daļā, Kenitras reģionā, 75700 iedzīvotāju (2014. g.)
Diko pilsēta Martinikā ("Ducos"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lelamentēna pilsēta Martinikā ("Le Lamentin"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 39400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lerobēra pilsēta Martinikā ("Le Robert"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Skelšēra pilsēta Martinikas Reģionā ("Scoelcher"), Francijas aizjūras teritorijā, Mazajās Antiļu salās, 20800 iedzīvotāju (2010. g.)
Lefransuā pilsēta Martinikas Reģionā, Mazajās Antiļu salās, 17100 iedzīvotāju (2004. g.)
Sentmarī pilsēta Martinikas Reģionā, Mazajās Antiļu salās, 19800 iedzīvotāju (2004. g.)
Portmaturina pilsēta Maurīcijā ("Port Mathurin"), Rodrigesas salas reģiona administratīvais centrs, 6200 iedzīvotāju (2008. g.)
Vakoasa Feniksa pilsēta Maurīcijā, Maurīcijas salā, 106300 iedzīvotāju (2006. g.)
Bobasēna-Rozhila pilsēta Maurīcijā, Maurīcijas salā, 109200 iedzīvotāju (2006. g.)
Katrborna pilsēta Maurīcijā, Maurīcijas salā, 75900 iedzīvotāju (2006. g.)
Kjūrpaipa pilsēta Maurīcijā, Maurīcijas salā, 78900 iedzīvotāju (2006. g.)
Ajūnelatrusa pilsēta Mauritānijā (_Ayoûn el ʻAtroûs_), Rietumhodas vilājas administratīvais centrs
Akdžūdžta pilsēta Mauritānijā (_Akjoujt_), Inširi vilājas austrumos, tās administratīvais centrs
Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs
Ātāra pilsēta Mauritānijā (_Atár_), Adrāras vilājas administratīvais centrs
Bababe pilsēta Mauritānijā (_Bababé_), Braknas reģiona dienvidos, Senegālas upes labajā krastā
Akžužta pilsēta Mauritānijā ("Akjoujt"), izaugusi no kalnrūpniecības ciemata, vara rūdas ieguve, vara rūdas bagātināšanas fabrika, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nuadibu pilsēta Mauritānijā ("Nuadibu"), Dahlet Nuadibu vilāja administratīvais centrs, 94700 iedzīvotāju (2005. g.)
Kifa pilsēta Mauritānijā, Asābas vilāja administratīvais centrs, 50800 iedzīvotāju (2005. g.)
Basiknu pilsēta Mauritānijā, Austrumhodas štata dienvidaustrumos
Selibabi pilsēta Mauritānijā, Gidimakas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kaedi pilsēta Mauritānijā, Gorgolas vilāja administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2005. g.)
Zuerata pilsēta Mauritānijā, Tīris Zemmūras vilāja administratīvais centrs, 44700 iedzīvotāju (2005. g.)
Roso pilsēta Mauritānijā, Trarzas vilāja administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2005. g.)
Fderika pilsēta Mauritānijas rietumu daļā ("Fdérick"), Tīris Zemmūra vilājā, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortdefransa pilsēta Mazajās Antiļu salās ("Fort-de-France"), Martinikas Reģiona administratīvais centrs, 87200 iedzīvotāju (2010. g.)
Bogazkeja pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā
Gustavija pilsēta Mazo Antiļu salu Senbartelmī salā, Senbartelmī Kopienas administratīvais centrs, 5040 iedzīvotāju (2004. g.)
Marigo pilsēta Mazo Antiļu salu Senmartēnas salā, Senmartēnas Kopienas administratīvais centrs, 28500 iedzīvotāju (2004. g.)
Veli pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļos, Angiljas salā, Lielbritānijas valdījuma "Angilja" administratīvais centrs, 117000 iedzīvotāju (2001. g.)
Rodtauna pilsēta Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Road Town"), Tortolas salā, Karību jūras krastā, Britu Virdžīnu administratīvais centrs, 9400 iedzīvotāju (2004. g.)
Sjudadmadera pilsēta Meksikā ("Ciudad Madero"), Tamaulipasas pavalstī, pie Panukas ietekas Meksikas līcī, 197200 iedzīvotāju (2010. g.)
Mansaniljo pilsēta Meksikā ("Manzanillo"), Kolimas pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, 184500 iedzīvotāju (2015. g.)
Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Koavilas de Saragosas pavalstī, 48500 iedzīvotāju
Matamorosa pilsēta Meksikā ("Matamoros"), Tamaulipasas pavalstī, 422700 iedzīvotāju (2005. g.)
Amarapura pilsēta Mjanmā (_Amarapura_), Mandalajas štatā
Mandalaja pilsēta Mjanmā ("Mandalay"), apgabala administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.)
Magve pilsēta Mjanmā (Birmā), Iravadi kreisajā krastā ("Magway"), apgabala administratīvais centrs, 289200 iedzīvotāju (2014. g.)
Aunlana pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā
Taundvindži pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā
Pakhoku pilsēta Mjanmā, Magves apgabalā, 112500 iedzīvotāju (2004. g.)
Pjinulvina pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 113900 iedzīvotāju (2004. g.)
Meitila pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 161000 iedzīvotāju (2004. g.)
Pjinmana pilsēta Mjanmā, Mandalajas apgabalā, 97500 iedzīvotāju (2005. g.)
Mjindžana pilsēta Mjanmas (Birmas) vidienē, Mandalajas apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 128600 iedzīvotāju (2004. g.)
Molamjaina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.)
Bandula pilsēta Mozambikā, Manika provinces rietumu daļā
Šimoju pilsēta Mozambikā, Manikas provinces administratīvais centrs, 239000 iedzīvotāju (2007. g.)
Matola pilsēta Mozambikā, Maputu provinces administratīvais centrs, 675000 iedzīvotāju (2007. g.)
Belavišta pilsēta Mozambikā, Maputu provinces dienvidu daļā
Rehobota pilsēta Namībijā, Marientāles reģionā, 21800 iedzīvotāju (2001. g.)
Mahendranagara pilsēta Nepālā, Mahākālī zonas administratīvais centrs, 80800 iedzīvotāju (2001. g.)
Heldera pilsēta Nīderlandē (_Den Helder_), Ziemeļholandes provincē, osta pie Marsdīpa jūras šauruma, kas savieno Ziemeļjūru ar Vadenzē līci, 56500 iedzīvotāju (2014. g.)
Berga pie Māsas pilsēta Nīderlandē ("Berg aan de Maas"), Limburgas provincē, 2050 iedzīvotāju (2014. g.)
Mārsena pilsēta Nīderlandē ("Maarsen"), Utrehtas provincē, 39400 iedzīvotāju (2014. g.)
Māsbommela pilsēta Nīderlandē ("Maasbommel"), Gelderlandes provincē, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
Māsbrahta pilsēta Nīderlandē ("Maasbracht"), Limburgas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Māsbrē pilsēta Nīderlandē ("Maasbree"), Limburgas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Māsluīsa pilsēta Nīderlandē ("Maasluis"), Dienvidholandes provincē, 32200 iedzīvotāju (2014. g.)
Made pilsēta Nīderlandē ("Made"), Ziemeļbrabantes provincē, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Maldena pilsēta Nīderlandē ("Malden"), Gelderlandes provincē, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Marima pilsēta Nīderlandē ("Marum"), Groningenas provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Maurika pilsēta Nīderlandē ("Maurik"), Gelderlandes provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintnikolāsa pilsēta Nīderlandes aizjūras teritorijā Arubā, Mazo Antiļu salu grupā, 15800 iedzīvotāju (2000. g.)
Māstrihta pilsēta Nīderlandes dienvidu daļā (_Maastricht_), Limburgas provinces administratīvais centrs, osta Māsas krastos, 121900 iedzīvotāju (2014. g.)
Agije pilsēta Nigērā (_Aguié_), Maradi reģiona dienvidu daļā
Badēra pilsēta Nigērā (_Badér_), Maradi reģiona ziemeļu daļā
Tesava pilsēta Nigērā, Maradi reģionā, 31700 iedzīvotāju (2001. g.)
Maradi pilsēta Nigēras dienvidos ("Maradi"), reģiona administratīvais centrs, 148000 iedzīvotāju (2001. g.)
Maiduguri pilsēta Nigērijā ("Maiduguri"), Borno štata administratīvais centrs, 521000 iedzīvotāju (2005. g.)
Makurdi pilsēta Nigērijā ("Makurdi"), Benue štata administratīvais centrs, 209400 iedzīvotāju (2005. g.)
Matagalpa pilsēta Nikaragvā ("Matagalpa"), kalnienē 705 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2005. g.)
Sjudadsandino pilsēta Nikaragvā, Managvas piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2005. g.)
Tipitapa pilsēta Nikaragvā, Masajas departamentā, 85900 iedzīvotāju (2005. g.)
Matraha pilsēta Omānā ("Matrah"), Maskatas piepilsēta, naftas izvedosta Omānas līča krastā, 153500 iedzīvotāju (2003. g.)
Baušera pilsēta Omānā, Maskatas piepilsēta, 150400 iedzīvotāju (2003. g.)
Sība pilsēta Omānā, Maskatas piepilsēta, 223400 iedzīvotāju (2003. g.)
Džhangmagiāna pilsēta Pakistānā ("Jhang Maghiana"), Pendžābas provincē, 292200 iedzīvotāju (1998. g.)
Mardāna pilsēta Pakistānā ("Mardan"), Haiberpahtunhvas provincē, 245000 iedzīvotāju (1998. g.)
Avara pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Awar_), Madangas provinces ziemeļrietumos, Bismarka jūras krastā
Madanga pilsēta Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Madanga"), osta pie Astrolaba līča, provinces administratīvais centrs, 27400 iedzīvotāju (2000. g.)
Manītsoka pilsēta Pilsēta Grenlandē ("Maniitsoq"), salas rietumu piekrastē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.)
Andrihova pilsēta Polijā (_Andrychów_), Mazpolijas vojevodistes rietumos, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1767. g.
Hšanova pilsēta Polijā ("Chrzanow"), Mazpolijas vojevodistē, 38400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1393. g.
Dombrova Tarnovska pilsēta Polijā ("Dąbrowa Tarnowska"), Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1693. g.
Gura Kalvarja pilsēta Polijā ("Góra Kalwaria"), Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
Makova Mazovecka pilsēta Polijā ("Maków Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
Malborka pilsēta Polijā ("Malbork"), Pomožes vojevodistē, 39200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
Novi Dvora Mazovecka pilsēta Polijā ("Nowy Dwór Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
Otvocka pilsēta Polijā ("Otwock"), Mazovijas vojevodistē, 44900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
Radoma pilsēta Polijā ("Radom"), Mazovijas vojevodistē, 219700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1364. g.
Radziņa Podlaska pilsēta Polijā ("Radzyń Podlaski"), Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1468. g.
Rava Mazovecka pilsēta Polijā ("Rawa Mazowiecka"), Lodzas vojevodistē, 17800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
Rucjane-Nida pilsēta Polijā ("Ruciane-Nida"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Seņdzišova Malopolska pilsēta Polijā ("Sędziszów Małopolski"), Priekškarpatu vojevodistē, 7500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1483. g.
Skala pilsēta Polijā ("Skała"), Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1267.-1870. g. un kopš 1987. g.
Suha Beskidzka pilsēta Polijā ("Sucha Beskidzka"), Mazpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1896. g.
Tomašova Mazovecka pilsēta Polijā ("Tomaszów Mazowiecki"), Lodzas vojevodistē, 65500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1830. g.
Visoke Mazovecke pilsēta Polijā ("Wysokie Mazowieckie"), Podlases vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1503.-1869. g. un kopš 1916. g.
Karčeva pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1548.-1869. g. un kopš 1959. g.
Murovana Goslina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1388. g.
Ožarova Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 10400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Radzimina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1475. g.
Varka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
Šidloveca pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
Plocka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1237. g.
Bloņe pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
Vengrova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 12800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1441. g.
Brvinova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 13000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Grujeca pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1451. g.
Milanuveka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Lomjanki pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 16600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1989. g.
Garvolina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1423. g.
Pšasniša pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1427. g.
Zelonka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1960. g.
Konstancina-Jezjorma pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Mordi pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1488.-1869. g. un kopš 1919. g.
Kozeņice pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
Serpca pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1322. g.
Sokolova Podlaska pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1424. g.
Bežuņa pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1409.-1869. g. un kopš 1994. g.
Pultuska pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Gostiņina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1382. g.
Sulejuveka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Pjonki pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 19500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
Broka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1501. g.
Kobilka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 20500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Kosova Lacka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1723.-1869. g. un kopš 2000. g.
Ploņska pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
Ostrova Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
Pjastova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 22900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Mogelņica pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1317.-1869. g. un kopš 1919. g.
Mrozi pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2014. g.
Ružana pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1378. g.
Viškova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 27300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1502.-1870. g. un kopš 1919. g.
Višogroda pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2740 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1398. g.
Marki pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Kalušina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1718. g.
Hožele pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 2980 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1542.-1870. un kopš 1919. g.
Grodziska Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 29800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1522.-1870. un kopš 1915. g.
Drobina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1511.-1869. g. un kopš 1994. g.
Zombki pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 30900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Mišiņeca pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1798.-1870. g. un kopš 1993. g.
Mlava pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 31000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
Pjasečno pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 31000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
Glinojecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3140 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Zakročima pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
Halinova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
Volomina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 37500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1919. g.
Sohačeva pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 37700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1365. g.
Podkova Lesna pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Miņska Mazovecka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 39700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
Nove Mjasto pie Pilicas pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 3980 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1440. g.
Tarčina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1353.-1870. g. un kopš 2003. g.
Serocka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1417.-1870. g. un kopš 1923. g.
Žirardova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 41300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
Želehova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4150 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1447. g.
Gombina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1437. g.
Skariševa pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1264.-1870. g. un kopš 1922. g.
Pilava pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1984. g.
Cehanova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 45000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
Racjonža pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1400.-1864. g. un kopš 1922. g.
Laskaževa pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1418.-1870. g. un kopš 1969. g.
Ilža pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1239.-1867. un kopš 1921. g.
Ostrolenka pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 53300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1373. g.
Legonovo pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 54100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1952. g.
Lipsko pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1613.-1868. g. un kopš 1958. g.
Pruškova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 59000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1916. g.
Pšisuha pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1710.-1870. g. un kopš 1958. g.
Mščonova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1377. g.
Lohova pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 6750 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1423. g.
Losice pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1505.-1869. g. un kopš 1915. g.
Bjalobžegi pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1541.-1870. g. un kopš 1977. g.
Sedlce pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 76400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
Naselska pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
Tlušča pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1967. g.
Zvoleņa pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1421. g.
Vismežice pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1338.-1870. g. un kopš 1922. g.
Žuromina pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1767.-1869. g. un kopš 1925. g.
Kšešovice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Ņepolomice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1776. g.
Bukovno pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Tarnova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 113000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1330. g.
Bžešče pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Mehova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
Rabka Zdroja pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 13200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1953. g.
Limanova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1530 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1565. g.
Zakličina pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1557.-1934. g. un kopš 2006. g.
Nove Bžesko pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 1660 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1279.-1870. g. un kopš 2011. g.
Bžesko pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
Libjonža pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Kenti pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
Vadovice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1430. g.
Juzefova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 19950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Tšebiņa pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Velička pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
Čhova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1355.-1928. g un kopš 2000. g.
Skavina pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 24300 iedzīvotāju (2012. g.)
Cenžkovice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2480 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1348.-1934. g. un kopš 1998. g.
Radlova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 2010. g.
Novi Visņiča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2770 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Gorlice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 28500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1354. g.
Riglice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1824.-1934. g. un kopš 2001. g.
Bobova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1339.-1934. g. un kopš 2009. g.
Bohņa pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
Novi Targa pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 33800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1346. g.
Vojņiča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3430 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1278.-1934. g. un kopš 2007. g.
Alverņa pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
Zatora pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1292.-1896. g. un kopš 1934. g.
Olkuša pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 37000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
Dobrodzeņa pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 3820 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
Osvencima pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 39900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
Ščucina pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1780.-1934. g. un kopš 2009. g.
Žabno pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1385.-1905. g. un kopš 1934. g.
Slomņiki pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1870. g. un kopš 1917. g.
Kalvarja Zebžidovska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
Beča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1257. g.
Mušina pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
Jordanova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1564. g.
Ščavņica pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 5900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Pivņičnazdroja pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
Makova Podhalaņska pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1840. g.
Gribova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
Prošovice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g.
Dobčice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības pirms 1362. g.
Sulkovice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Tuhova pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1340. g.
Misleņice pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 75300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 14. gs.
Mšana Dolna pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 7900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1277. g.
Novi Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 84100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
Volbroma pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 8900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1327.-1869. g. un kopš 1930. g.
Stari Sonča pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Helmeka pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1969. g.
Zakopane pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, Tatru ieplakā 838 m vjl., 27800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Lubava pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1260. g.
Dobre Mjasto pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
Biskupeca pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 10700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
Nove Mjasto Lubavske pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
Vengoževo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 11800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1571. g.
Elblonga pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 123600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1246. g.
Paslenka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 12400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
Goldapa pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 13800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1570. g.
Ņidzica pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
Moronga pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1327. g.
Lidzbarka Varmiņska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
Olecko pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 16500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1560. g.
Bjala Piska pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1700 iedzīvotāju (2012. g.)
Braņevo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 17500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
Mlinari pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
Piša pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 18700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1451.-1455. un kopš 1645. g.
Grabova pie Prosnas pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 1970 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1416. g.
Sempopola pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1973. g.
Dzjaldovo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 21600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1344. g.
Kiselice pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1331. g.
Zalevo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2220 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
Mrongovo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 22200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
Milomlina pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības1335.-1945. g. un kopš 1998. g.
Fromborka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2460 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1310. g.
Bartošice pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1326. g.
Ščitno pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 24800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1720. g.
Pasima pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1386.-1946. g. un kopš 1996. g.
Bištineka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1385. g.
Milakovo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1490.-1945. g. un kopš 1998. g.
Tolkmicko pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1296. g.
Kentšina pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 28200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1357. g.
Rina pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1723. g.
Peņenžno pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 2950 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1312. g.
Gižicko pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 30100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1626. g.
Jezjorani pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3330 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1338. g.
Ilava pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 33400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1305. g.
Ostruda pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 34000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1329. g.
Mikolajki pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1726. g.
Gurovo Ilavecke pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1335. g.
Korše pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Rešela pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 4900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1337. g.
Suša pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
Ožiša pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1725. g.
Elka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 59600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1445. g.
Barčevo pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1323. g.
Olštineka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 7700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Lidzbarka pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 8200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1325. g.
Orneta pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1313. g.
Olština pilsēta Polijā, Varmijas-Mazūrijas vojevodistes administratīvais centrs, 175000 iedzīvotāju (2012. g.)
Krakova pilsēta Polijas dienvidu daļā, Vislas augšgalā, Mazpolijas vojevodistes administratīvais centrs, 758500 iedzīvotāju (2012. g.), universitāte (dibināta 1364. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Kanicu pilsēta Portugālē ("Canico"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salas dienvidaustrumu piekrastē, 23400 iedzīvotāju (2011. g.)
Masedu di Kavaleiruša pilsēta Portugālē ("Macedo de Cavaleiros"), Bragansa apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Mašiku pilsēta Portugālē ("Machico"), Madeira apgabalā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
Maia pilsēta Portugālē ("Maia"), Portu apgabalā, 40100 iedzīvotāju (2011. g.)
Mangvaldi pilsēta Portugālē ("Mangualde"), Viseu apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2011. g.)
Marku di Kanaveziša pilsēta Portugālē ("Marco de Canaveses"), Portu apgabalā, 53500 iedzīvotāju (2011. g.)
Mariņagrandi pilsēta Portugālē ("Marinha Grande"), Leirijas apgabalā, 38700 iedzīvotāju (2011. g.)
Matoziņjoša pilsēta Portugālē ("Matosinhos"), Portu apgabalā, 175500 iedzīvotāju (2011. g.)
Riumaiora pilsēta Portugālē ("Rio Maior"), Santareimas apgabalā, 21200 iedzīvotāju (2011. g.)
Santakruša pilsēta Portugālē ("Santa Cruz"), Madeiras apgabalā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
Santamarija da Feira pilsēta Portugālē ("Santa Maria da Feira"), Aveiru apgabalā, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Santana pilsēta Portugālē ("Santana"), Madeiras apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanžoauna da Madeira pilsēta Portugālē ("São João da Madeira"), Aveiru apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanmamedi di Infesta pilsēta Portugālē ("São Mamede de Infesta"), Portu apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilabaleira pilsēta Portugālē ("Vila Baleira"), Madeiras autonomajā reģionā, Portusantu salā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
Funšala pilsēta Portugālē, Madeiras salā, Madeiras autonomā reģiona administratīvais centrs, 111900 iedzīvotāju (2011. g.)
Senmarī pilsēta Reinjonas salā ("Saint-Marie"), Francijas aizjūras departamentā, Sendenī apgabalā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Turnumegurele pilsēta Rumānijā ("Turnu-Magurele"), Teleormanas žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.)
Toplica pilsēta Rumānijā, Hargitas žudecā, 13900 iedzīvotāju (2011. g.); Marošhēvīza
Baja Mare pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudeca administratīvais centrs
Tirgulepuša pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.)
Višeu de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bajasprije pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 15500 iedzīvotāju (2011. g.); Felšēbāņa
Borša pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 27600 iedzīvotāju (2011. g.)
Dragomirešti pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
Sigetumarmaceja pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 37600 iedzīvotāju (2011. g.)
Selištja de Susa pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kavnika pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Teuci-Megereuša pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulmeni pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Šomkutamare pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Seini pilsēta Rumānijā, Maramurešas žudecā, 9000 iedzīvotāju (2011. g.); Sinērvāralja
Luduša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.); Marošludaša
Sindžordžu de Mureša pilsēta Rumānijā, Murešas žudecā, 5200 iedzīvotāju (2011. g.); Marošsentģerģa
Bajamare pilsēta Rumānijas ziemeļrietumos, Maramurešas žudeca administratīvais centrs, 123800 iedzīvotāju (2011. g.)
Medīna pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba
Meka pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: مكة المكرمة, Makkah al-Mukarramah), Rietumu provinces centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.), vieta, kur saskaņā ar leģendu dzimis Muhameds, islāma garīgais centrs
Babono pilsēta Senntlūsijā, Mazo Antiļu salās, 5140 iedzīvotāju (2001. g.)
Beksona pilsēta Senntlūsijā, Mazo Antiļu salās, 7120 iedzīvotāju (2001. g.)
Barualī pilsēta Senntvinsentā un Grenadīnās, Mazo Antiļu salās, 1300 iedzīvotāju (2000. g.)
Džordžtauna pilsēta Sentvinsentā un Grenadīnās ("Georgetown"), Mazo Antiļu Sentvinsentas salā, 1600 iedzīvotāju (2000. g.)
Kaņiža pilsēta Serbijā ("Kanjiža"), Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 38100 iedzīvotāju (2011. g.); Maģarkaniža
Loznica pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
Majdanpeka pilsēta Serbijā ("Majdanpek"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.)
Šabaca pilsēta Serbijā ("Šabac"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 53900 iedzīvotāju (2011. g.)
Mali Zvornika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
Krupaņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
Baņa Koviļača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Marampa pilsēta Sjerraleones rietumos ("Marampa"), \~20000 iedzīvotāju, dzelzs rūdas ieguves un bagātināšanas centrs
Martina pilsēta Slovākijā ("Martin"), Žilinas apgabalā, 56600 iedzīvotāju (2012. g.)
Maribora pilsēta Slovēnijā ("Maribor"), Podravskas reģionā, Dravas krastos, 95600 iedzīvotāju (2011. g.)
Marka pilsēta Somālijā ("Marka"), Indijas okeāna piekrastē, 168200 iedzīvotāju (2001. g.)
Mariehamna pilsēta Somijā (somu val. "Maarianhamina", zviedru val. "Mariehamn"), Olandes (Ālandu salu) novada autonomā reģiona administratīvais centrs, 11300 iedzīvotāju (2014. g.); Mārianhamina
Alkobendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides apgabala Madrides provincē, 112200 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkovendasa pilsēta Spānijā (_Alcobendas_), Madrides autonomajā apgabalā, Madrides ziemeļu piepilsēta
Alkorkona pilsēta Spānijā (_Alcorcón_), Madrides apgabala Madrides provincē, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alhete pilsēta Spānijā (_Algete_), Madrides apgabala Madrides provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alaurina de la Torre pilsēta Spānijā (_Alhaurin de la Torre_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 36700 iedzīvotāju (2014. g.)
Alhaurina el Grande pilsēta Spānijā (_Alhaurin el Grande_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.)
Antekera pilsēta Spānijā (_Antequera_), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 41800 iedzīvotāju (2014. g.)
Aranhvesa pilsēta Spānijā (_Aranjuez_), Madrides apgabala Madrides provincē, 34300 iedzīvotāju (2014. g.)
Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkala de Enaresa pilsēta Spānijā ("Alcala de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 200800 iedzīvotāju (2014. g.)
Benalmadena pilsēta Spānijā ("Benalmadena"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66900 iedzīvotāju (2014. g.)
Boadilja del Monte pilsēta Spānijā ("Boadilla del Monte"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kartama pilsēta Spānijā ("Cartama"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sjemposuelosa pilsēta Spānijā ("Ciempozuelos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kojna pilsēta Spānijā ("Coin"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolmenarvjeho pilsēta Spānijā ("Colmenar Viejo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 62600 iedzīvotāju (2014. g.)
Koslada pilsēta Spānijā ("Coslada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 88800 iedzīvotāju (2014. g.)
Elmasnou pilsēta Spānijā ("El Masnou"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
Estepona pilsēta Spānijā ("Estepona"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 66600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fuenhirola pilsēta Spānijā ("Fuengirola"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 75900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fuenlavrada pilsēta Spānijā ("Fuenlabrada"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
Galapagara pilsēta Spānijā ("Galapagar"), Madrides apgabala Madrides provincē, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hetafe pilsēta Spānijā ("Getafe"), Madrides apgabala Madrides provincē, 173000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lasrosasa de Madride pilsēta Spānijā ("Las Rozas de Madrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 92800 iedzīvotāju (2014. g.)
Leganesa pilsēta Spānijā ("Leganes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 186700 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļoreta de Mara pilsēta Spānijā ("Lloret de Mar"), Katalonijā, Žironas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mao pilsēta Spānijā ("Mahon"), Baleāru Salu autonomajā apgabala, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Mairena del Alkora pilsēta Spānijā (“Mairena del Alcor”), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mairena del Alharafe pilsēta Spānijā ("Mairena del Aljarafe"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mahadaonda pilsēta Spānijā ("Majadahonda"), Madrides apgabalā, 70400 iedzīvotāju (2014. g.)
Manakora pilsēta Spānijā ("Manacor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Manisesa pilsēta Spānijā ("Manises"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 30700 iedzīvotāju (2014. g.)
Manļeva pilsēta Spānijā ("Manlleu"), Katalonijā, Barselonas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Manreza pilsēta Spānijā ("Manresa"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Marasena pilsēta Spānijā ("Maracena"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21300 iedzīvotāju (2014. g.)
Marvelja pilsēta Spānijā ("Marbella"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 138700 iedzīvotāju (2014. g.)
Marina pilsēta Spānijā ("Marin"), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Marači pilsēta Spānijā ("Marrachi"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 34400 iedzīvotāju (2014. g.)
Martoreļa pilsēta Spānijā ("Martorell"), Katalonijā, Barselonas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Martosa pilsēta Spānijā ("Martos"), Andalūzijas autonomā apgabala Haenas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mataro pilsēta Spānijā ("Mataro"), Katalonijā, Barselonas provincē, 124300 iedzīvotāju (2014. g.)
Masarrona pilsēta Spānijā ("Mazarron"), Mursijas reģionā, 35500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mehorada del Kampo pilsēta Spānijā ("Mejorada del Campo"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mihasa pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mostolesa pilsēta Spānijā ("Mostoles"), Madrides apgabala Madrides provincē, 205700 iedzīvotāju (2014. g.)
Navalkarnero pilsēta Spānijā ("Navalcarnero"), Madrides apgabala Madrides provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nerha pilsēta Spānijā ("Nerja"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Palma pilsēta Spānijā ("Palma"), Baleāru salu autonomajā apgabalā, Maļorkas salā, 428000 iedzīvotāju (2014. g.)
Parla pilsēta Spānijā ("Parla"), Madrides apgabala Madrides provincē, 125300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pineda de Mara pilsēta Spānijā ("Pineda de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pinto pilsēta Spānijā ("Pinto"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47600 iedzīvotāju (2014. g.)
Posuelo de Alarkona pilsēta Spānijā ("Pozuelo de Alarcon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 84400 iedzīvotāju (2014. g.)
Premija de Mara pilsēta Spānijā ("Premia de Mar"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rinkona de la Viktorija pilsēta Spānijā ("Rincon de la Victoria"), Andalūzijas apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rivasa-Vasiamadride pilsēta Spānijā ("Rivas-Vaciamadrid"), Madrides apgabala Madrides provincē, 80500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ronda pilsēta Spānijā ("Ronda"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Roketasa de Mara pilsēta Spānijā ("Roquetas de Mar"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 91700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanfernando de Enaresa pilsēta Spānijā ("San Fernando de Henares"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrehona de Ardosa pilsēta Spānijā ("Torrejon de Ardoz"), Madrides apgabala Madrides provincē, 126900 iedzīvotāju (2014. g.)
Torrelodonesa pilsēta Spānijā ("Torrelodones"), Madrides apgabala Madrides provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Torremolinosa pilsēta Spānijā ("Torremolinos"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 67400 iedzīvotāju (2014. g.)
Treskantosa pilsēta Spānijā ("Tres Cantos"), Madrides apgabala Madrides provincē, 41300 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdemoro pilsēta Spānijā ("Valdemoro"), Madrides apgabala Madrides provincē, 72300 iedzīvotāju (2014. g.)
Velesa-Managa pilsēta Spānijā ("Velez-Malaga"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilavisjosa de Odona pilsēta Spānijā ("Villaviciosa de Odon"), Madrides apgabala Madrides provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Malaga pilsēta Spānijas dienvidos ("Malaga"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, Vidusjūras piekrastē, provinces administratīvais centrs, 566900 iedzīvotāju (2006. g.)
Vadmedenī pilsēta Sudānā ("Wad Madanī"), Džazīras vilājas administratīvais centrs, 299900 iedzīvotāju (2000. g.)
Albina pilsēta Surinamā (_Albina_), Maroveines distrikta administratīvais centrs
Matara pilsēta Šrilankās dienvidos ("Matara"), tējas izvedosta Indijas okeāna krastā, 68200 iedzīvotāju (2015. g.)
Mauntlavīnija pilsēta Šrilankas dienvidrietumos ("Mount Lavinia"), Indijas okeāna krastā, iekļauta Kolombo kā tās dienvidu priekšpilsēta, 216700 iedzīvotāju (2006. g.); Dehivala-Mauntlavīnija
Senmorisa pilsēta Šveicē (_Saint-Maurice_), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Maienfelde pilsēta Šveicē ("Maienfeld"), Graubindenes kantonā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktmorica pilsēta Šveicē (fr. _Saint-Moritz_, vācu _Sankt Moritz_, it. _San Maurizio_, retoromāņu _San Murezzan_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Martiņī pilsēta Šveicē (fr., it. _Martigny_, vācu _Martinach_), Valē kantonā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hātjai pilsēta Taizemē ("Hat Yai"), Malakas pussalā, valsts dienvidos, Sonkhlas provincē, 187900 iedzīvotāju (2000. g.)
Sonkhla pilsēta Taizemē ("Songkhla"), valsts dienvidos, Malakas pussalas austrumu krastā, osta Siāmas līča dienvidrietumos, provinces administratīvais centrs, 84300 iedzīvotāju (2000. g.)
Čhīanmai pilsēta Taizemē (เชียงใหม่, Chiang Mai), valsts ziemeļu daļā, provinces administratīvais centrs, 174400 iedzīvotāju (2000. g.)
Surātthānī pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 111300 iedzīvotāju (2000. g.)
Nakhonsītammarāta pilsēta Taizemē, Malakas pussalā, provinces administratīvais centrs, 118700 iedzīvotāju (2000. g.)
Phūketa pilsēta Taizemes dienvidos, tāda paša nosaukuma salā (Malakas pussalas rietumu piekrastē), 75600 iedzīvotāju (2007. g.)
Bāčo pilsēta Taizemes dienvidu daļā (_Bacho_), Malakas pussalas austrumos, Narāthivātas provinces ziemeļos
Čiangmaja pilsēta Taizemes ziemeļos ("Chiang Mai"), Pingas labajā krastā, 148500 iedzīvotāju (2008. g.)
Musoma pilsēta Tanzānijā, valsts ziemeļu daļā, Viktorijas ezera austrumu piekrastē, Maras provinces administratīvais centrs, 72500 iedzīvotāju (2002. g.)
Ahmetli pilsēta Turcijā (_Ahmetli_), Manisas ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akhisara pilsēta Turcijā (_Akhisar_), Manisas ilā, 107100 iedzīvotāju (2013. g.)
Alašehira pilsēta Turcijā (_Alaşehir_), Manisas ilā, 48100 iedzīvotāju (2013. g.)
Arapgira pilsēta Turcijā (_Arapgir_), Malatjas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Malatja pilsēta Turcijā (_Malatya_), ila administratīvais centrs, 426400 iedzīvotāju (2013. g.)
Arguvana pilsēta Turcijā ("Arguvan"), Malatjas ilā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Battalgazi pilsēta Turcijā ("Battalgazi"), Malatjas ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Darende pilsēta Turcijā ("Darende"), Malatjas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Demirdži pilsēta Turcijā ("Demirci"), Manisas ilā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
Derika pilsēta Turcijā ("Derik"), Mardinas ilā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hekimhana pilsēta Turcijā ("Hekimhan"), Malatjas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jazihana pilsēta Turcijā ("Yazihan"), Malatjas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Izmita pilsēta Turcijā ("Izmit"), Kodžaeli ila administratīvais centrs, osta Marmora jūras Izmitas līča krastā, 248000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kiziltepe pilsēta Turcijā ("Kiziltepe"), Mardinas ilā, 147600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kula pilsēta Turcijā ("Kula"), Manisas ilā, 24700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kulundžaka pilsēta Turcijā ("Kuluncak"), Malatjas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Madena pilsēta Turcijā ("Maden"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mahmudije pilsēta Turcijā ("Mahmudiye"), Eskišehiras ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Malazgirta pilsēta Turcijā ("Malazgirt"), Mušas ilā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.)
Malkara pilsēta Turcijā ("Malkara"), Tekirdāgas ilā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
Manavgata pilsēta Turcijā ("Manavgat"), Antaljas ilā, 99300 iedzīvotāju (2013. g.)
Manjasa pilsēta Turcijā ("Manyas"), Balikesiras ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mardina pilsēta Turcijā ("Mardin"), ila administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2013. g.)
Marmara pilsēta Turcijā ("Marmara"), Balikesiras ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Marmarisa pilsēta Turcijā ("Marmaris"), Muglas ilā, 34000 iedzīvotāju (2013. g.)
Mazgirta pilsēta Turcijā ("Mazgirt"), Tundželi ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Midjata pilsēta Turcijā ("Midyat"), Mardinas ilā, 60400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nusaibina pilsēta Turcijā ("Nusaybin"), Mardinas ilā, 88000 iedzīvotāju (2013. g.)
Salihli pilsēta Turcijā ("Salihli"), Manisas ilā, 98600 iedzīvotāju (2013. g.)
Saruhanli pilsēta Turcijā ("Saruhanli"), Manisas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.)
Savura pilsēta Turcijā ("Savur"), Mardinas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Selendi pilsēta Turcijā ("Selendi"), Manisas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.)
Soma pilsēta Turcijā ("Soma"), Manisas ilā, 76300 iedzīvotāju (2013. g.)
Turgutlu pilsēta Turcijā ("Turgutlu"), Manisas ilā, 122400 iedzīvotāju (2013. g.)
Pitirge pilsēta Turcijā, Malatajas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Batalgazi pilsēta Turcijā, Malatjas ilā
Doganšehira pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Doganjola pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 1670 iedzīvotāju (2013. g.)
Akčadaga pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ješiljurta pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gerdesa pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarigeli pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirkāgaža pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kepribaši pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelmarmara pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mazidāgi pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Jesili pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Dargačita pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.)
Emerli pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Manisa pilsēta Turcijas rietumos ("Manisa"), Gedizas upes ielejā, ila administratīvais centrs, 309000 iedzīvotāju (2013. g.)
Joletena pilsēta Turkmenistānā ("Yoloeten"), Mari vilajetā, 37700 iedzīvotāju (2009. g.)
Bašbedena pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajeta dienvidu daļā, pie Afganistānas robežas
Bajramali pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajetā, 60000 iedzīvotāju (1999. g.)
Serhetabata pilsēta Turkmenistānas dienvidos, Mari vilajetā, pie Afganistānas robežas, \~5200 iedzīvotāju (1991. g.)
Marcali pilsēta Ungārijā ("Marcali"), Šomoģas meģē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Manghita pilsēta Uzbekistānas Karakalpaksttānas Republikā ("Mang'it"), 30700 iedzīvotāju (2004. g.)
Ašafenburga pilsēta Vācijā (_Aschaffenburg_), Bavārijas ziemeļrietumos, osta Mainas labajā krastā, 67800 iedzīvotāju (2013. g.)
Erlenbaha pilsēta Vācijā (_Erlenbach am Main_), Bavārijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Maiene pilsēta Vācijā (_Mayen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Marla pilsēta Vācijā (_Marl_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras ziemeļos, 83600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādmarienberga pilsēta Vācijā ("Bad Marienberg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bāruta/Marka pilsēta Vācijā ("Baruth/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dahme pilsēta Vācijā ("Dahme/Mark"), Brandenburgas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Flērsheima pilsēta Vācijā ("Floersheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gemindene pilsēta Vācijā ("Gemuenden am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hānava pilsēta Vācijā ("Hanau"), Hesenes federālajā zemē, osta Mainas krastā, 89900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hatersheima pilsēta Vācijā ("Hattersheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoheima pilsēta Vācijā ("Hochheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.)
Klingenberga pilsēta Vācijā ("Klingenberg am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lora pilsēta Vācijā ("Lohr am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Merkišbuholca pilsēta Vācijā ("Maerkisch Buchholz"), Brandenburgas federālajā zemē, 740 iedzīvotāju (2014. g.)
Magdala pilsēta Vācijā ("Magdala"), Tīringenes federālajā zemē, 1960 iedzīvotāju (2013. g.)
Magdeburga pilsēta Vācijā ("Magdeburg"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes administratīvais centrs, 229900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mālberga pilsēta Vācijā ("Mahlberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mainbernheima pilsēta Vācijā ("Mainbernheim"), Bavārijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mainburga pilsēta Vācijā ("Mainburg"), Bavārijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Maintāle pilsēta Vācijā ("Maintal"), Hesenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mainca pilsēta Vācijā ("Mainz"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 202800 iedzīvotāju (2013. g.)
Malhīne pilsēta Vācijā ("Malchin"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 7650 iedzīvotāju (2013. g.)
Malhova pilsēta Vācijā ("Malchow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6550 iedzīvotāju (2013. g.)
Manderšeide pilsēta Vācijā ("Manderscheid"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Manheima pilsēta Vācijā ("Mannheim"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 294600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mansfelde pilsēta Vācijā ("Mansfeld"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Marbaha pie Nektāras pilsēta Vācijā ("Marbach am Neckar"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Marburga pilsēta Vācijā ("Marburg"), Hesenes federālajā zemē, 73100 iedzīvotāju (2013. g.), universitāte (dib. 1527. g.)
Marienberga pilsēta Vācijā ("Marienberg"), Saksijas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Marienminstere pilsēta Vācijā ("Marienmuenster"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Markdorfa pilsēta Vācijā ("Markdorf"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Markgreningene pilsēta Vācijā ("Markgroeningen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.)
Marklēberga pilsēta Vācijā ("Markkleeberg"), Saksijas federālajā zemē, 23900 iedzīvotāju (2013. g.)
Markneikirhene pilsēta Vācijā ("Markneukirchen"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Markranšete pilsēta Vācijā ("Markranstaedt"), Saksijas federālajā zemē, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Marktbreita pilsēta Vācijā ("Marktbreit"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Marktheidenfelde pilsēta Vācijā ("Marktheidenfeld"), Bavārijas federālajā zemē, 10900 iedzīvotāju (2013. g.)
Marktleitene pilsēta Vācijā ("Marktleuthen"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Marktoberdorfa pilsēta Vācijā ("Marktoberdorf"), Bavārijas federālajā zemē, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
Marktredvica pilsēta Vācijā ("Marktredwitz"), Bavārijas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
Marktštefta pilsēta Vācijā ("Marktsteft"), Bavārijas federālajā zemē, 1900 iedzīvotāju (2013. g.)
Marlova pilsēta Vācijā ("Marlow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Marne pilsēta Vācijā ("Marne"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Marsberga pilsēta Vācijā ("Marsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Maulbronna pilsēta Vācijā ("Maulbronn"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Makshite-Haidhofa pilsēta Vācijā ("Maxhuette-Haidhof"), Bavārijas federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlheima pilsēta Vācijā ("Mühlheim am Main"), Hesenes federālajā zemē, 27500 iedzīvotāju (2013. g.)
Obernburga pilsēta Vācijā ("Obernburg am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ofenbaha pilsēta Vācijā ("Offenbach am Main"), Hesenes federālajā zemē, 119200 iedzīvotāju (2013. g.)
Riselsheima pilsēta Vācijā ("Ruesselsheim"), Hesenes federālajā zemē, Mainas kreisajā krastā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.)
Verte pilsēta Vācijā ("Wörth am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 4730 iedzīvotāju (2013. g.)
Ceile pilsēta Vācijā ("Zeil am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Baireita pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļos, pie Mainas iztekas, t. s. Franku Šveicē, 71600 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XII gs.
Bamberga pilsēta Vācijā, Bavārijas federālās zemes ziemeļu daļā, Rēgnicas labajā krastā, netālu no ietekas Mainā, 71200 iedzīvotāju (2013. g.), ievērojams 11.-13. gs. romāņu stila, gotiskās arhitektūras un tēlniecības centrs
Frankfurte pie Mainas pilsēta Vācijas vidienē, Hesenē, Mainas krastos ("Frankfurt am Main"), 701400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bačakero pilsēta Venecuēlā (_Bachaquero_), Sulijas štatā, Marakaibo ezera austrumu piekrastē
Laasunjona pilsēta Venecuēlā ("La Asuncion"), Nueva Esparta štata administratīvais centrs, atrodas Karību jūras Margaritas salā, 28500 iedzīvotāju (2009. g.)
Maiketija pilsēta Venecuēlā ("Maiquetia"), Karakasas piepilsēta, osta Karību jūras krastā, 87900 iedzīvotāju (2007. g.)
Porlamara pilsēta Venecuēlā ("Porlamar"), Nueva Esparatas štatā, Karību jūras Margaritas salā, 84500 iedzīvotāju (2001. g.)
Turmero pilsēta Venecuēlā, Marakajas piepilsēta, 226100 iedzīvotāju (2000. g.)
Maturina pilsēta Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Maturin"), Monagasas štata administratīvais centrs, 542300 iedzīvotāju (2012. g.)
Marakaja pilsēta Venecuēlas ziemeļos (sp. val. "Maracay"), Karību Andos 457 m vjl., Aragvas štata administratīvais centrs, 400000 iedzīvotāju (2007. g.)
Marakaibo pilsēta Venecuēlas ziemeļrietumu daļā (sp. val. "Maracaibo"), Sulijas štata administratīvais centrs, Venecuēlas 2. lielākā pilsēta, 2072000 iedzīvotāju (2007. g.)
Auki pilsēta Zālamana Salās (_Auki_), Malaitas provincē, Malaitas salas rietumu piekrastē
Livingstona pilsēta Zambijā ("Livingstone"), Dienvidu provinces administratīvais centrs, 97500 iedzīvotāju (2000. g.); Maramba
Čalankanoa pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 3110 iedzīvotāju (2000. g.)
Sanantonio pilsēta Ziemeļu Marianas Salās, 4740 iedzīvotāju (2000. g.)
Mutare pilsēta Zimbabvē, Manikalendas provinces administratīvais centrs, 152100 iedzīvotāju (2002. g.)
Masvingo pilsēta Zimbabvē, Masvingo provinces administratīvais centrs, 57500 iedzīvotāju (2002. g.)
Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
Lunda pilsēta Zviedrijā (_Lund_), Skones lēnē, Malmes piepilsēta, 82800 iedzīvotāju (2010. g.)
Malme pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Malme_), Skones lēnē, 303900 iedzīvotāju (2010. g.)
Hārlema pilsētas rajons Ņujorkā (_Harlem_), Manhetenas salas ziemeļu daļā, dibināja 1658. g. holandiešu ieceļotāji
Oroja Pilsētu Peru ("La Oroya"), Huninas provincē, Mantaro krastos, Andos 3650 m vjl., 24500 iedzīvotāju (2015. g.)
Kauguru kalns pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinovas ciema, aizņem \~11 m augsta paugura ziemeļaustrumu daļu, plakums garš, šaurs (20 x 100 m), nogāzes stāvas, norobežo arī ar 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni un 2 m dziļu un 6 m platu pārrakumu
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
Ķezberkalns Pilskalns Limbažos, netālu no Mazezera dienvidu krasta, līdz 10 m augsts paugurs, rietumu pusē grava, austrumu pusē mitra pļava, dienvidu pusē bijis norobežots ar valni un grāvi, plakums - 50 x 70 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.
Silovas pilskalns pilskalns Ludzas novada Ņukšu pagasta Silovu ciemā, ir \~15 m augsts paugurs starp Pildas ezeru un Mazo Zurzu ezeru, plakums - \~40 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.)
Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
Lisiņas pilskalns pilskalns Madonas novada Barkavas pagastā, \~10 m augsts kukuļveidīgs paugurs (garums — 100 m, platums — 80 m) pļavu vidū, bijis apdzīvots līdz \~9-12 gs.; Aizkārkles pilskalns; Bozēnu pilskalns; Būzēnu pilskalns
Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
Lubejas pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagasta Lubejas ciemā, savrups \~15 m augsts, iegarens paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~40 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies
Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs
Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms
Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Uženu pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres labajā krastā, ir \~11 m augsta, stāva paugura daļa, plakums - 60 x 40 m, bija atdalīts no pārējā paugura ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts apstrādājot zemi, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Ogres pilskalns pilskalns Ogres novada Mazozolu pagastā, Ogres labajā krastā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo Ogre un tās vecupe, nogāzes stāvas, līdz 15 m augstas, plakums — \~60 x 10-20 m, domājams, ka bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
Lopatišķu Karņecka kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, reljefa pacēlums 5-7 m virs apkārtnes, plakums - \~30 x 20 m, atrastās senlietas datējamas ar 6. gs. un agrāk
Leimanišķu baterijas kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, Šentes kalnu mežā pie Leimanišķu ciema, \~15 m augsts paugurs, plakuma garums - 150 m, platums - 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Puiša kalns pilskalns Talsu novada Dundagas pagastā, Kaļķupes ielejas dabas lieguma teritorijā, ir \~20 m augsts reljefa veidojums starp Kaļķupīti un tās pieteku Mazupi, plakums - \~80 x 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., bet vēlāk izmantots par kulta vietu, 19. gs. publikācijās minēts, ka plakumā atradies akmens, kurš pēc formas līdzinājies cilvēkam un pie kura vietējie iedzīvotāji nesuši ziedojumus
Maskavas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, Višķu ezera dienvidu krastā, savrups, \~15 m augsts paugurs, ko austrumu un dienvidu pusē norobežo līdz 20 m dziļas gravas, postīts rokot granti, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Maskovskajas pilskalns; Gorodok
Džordžtauna Pinana - pilsēta Malaizijā
Penena Pinana, pilsēta Malaizijā
Beneniča piolsēta Madagaskarā, Tuliaras provinces dienvidu daļā
Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā
Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass)
epiorniss Plakankrūšu putnu kārtas ("Aepyornithiformes"), ļoti liels (līdz 5 m augsts), strausam līdzīgs putns, kas dzīvoja Madagaskaras salā un izmira 17. gs.; epiornisu olas, 34 cm garas, vēl 20. gs. vidū bija atrodamas šajā salā
Plākaņu ezers Plakaņu ezers Mazozolu pagastā
Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma
Karalienes Modas Zeme plaša teritorija Antarktīdā (norv. val. “Dronning Maud Land”), atrodas starp 20. rietumu garuma grādu un 45. austrumu garuma grādu, piekrasti apskalo Lazareva, Rīsela-Larsena un Kosmonautu jūra, ledus biezums >3500 m
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet
Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati
Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m
Matugrosu plato plato Brazīlijas plakankalnes rietumu daļā (port. val. “Planalto do Mato Grosso”), Brazīlijā, vidējais augstums — 500-700 m, maksimālais augstums — 893 m
Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats
Odenvalde Platoveida kalnu masīvs Vācijas dienvidrietumu daļā, starp Reinu, Mainu un Nekāru, augstums - līdz 626 m
pirmurīns Plazmas ultrafiltrāts, kas veidojas nieru garozas (Malpigi) ķermenīšos, pēc sastāva līdzīgs asins plazmai, tikai nesatur olbaltumvielas
cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti
vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos
Babiloniešu radīšanas eposs poēma par dieva Marduka cīņu ar pirmatnējo ūdeņu personifikāciju - jūras briesmoni Tiamatu
Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
Kinosura Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α, arī Mazo Greizo Ratu α
komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām"
ortiles Poļu pilsētu tiesas spriedumi viduslaikos, pēc Magdeburgas pilsētas tiesībām
diuri Portāla būve pie austrumu (Indijas, Persijas un Mazāzijas) pilīm
Portluija Portluī, Maurīcijas galvaspilsēta
quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta
Praulen Praulienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Praulienas pagastā
Ačkirkas Madaļāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Atšķiras Madelāni" nosaukuma variants
Mazie Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukuma variants
Mozī Biernāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Bernāni" nosaukums latgaliski
Mazie Dzierkaļi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukuma variants
Mozī Dzierkali Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Dzerkaļi" nosaukums latgaliski
Mozī Joksti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
Mazie Šnepsti Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Šņepsti" nosaukuma variants
Mozī Liumuoni Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Livmaņi" daļas "Mazie Liumuoni" nosaukums latgaliski
Maskaviciški Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Maskeviciški" nosaukuma variants
maskvenieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji
Mozī Gavari Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Gavari" nosaukums latgaliski
Mozī Leiči Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Leiči" nosaukums latgaliski
Mazie Orīši Preiļu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Orieši” nosaukuma variants
Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
bernānieši Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvoto vietu "Lielie Bernāri" un "Mazie Bernāni" iedzīvotāji
maskavenieši Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Maskaveņa" iedzīvotāji
Mazie Miurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukuma variants
Mozī Myurinīki Preiļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Mūrnieki” nosaukums latgaliski
Mozī Vaivodi Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Vaivodi" nosaukums latgaliski
Prežma Prezmas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
mazdāmnieki Priekules novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Mazdāma" iedzīvotāji
mazgramzdenieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Mazgramzda" iedzīvotāji
rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks
indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
Prokions Procions, zvaigzne Mazā Suņa zvaigznājā
Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku
Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.)
Atomajora province Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā
Austrumkalimantāna province Indonēzijā (_Kalimantan Timur_), Kalimantāna salas austrumu daļā, robežojas ar Dienvidkalimantānas un Centrālaš Kalimantānas provinci, kā arī ar Malaiziju, austrumos apskalo Sulavesi jūra un Makasaras šaurums
Austrumu Nusa Tengara province Indonēzijā (_Nusa Tenggara Timur_), ietver salu grupu no Mazajām Zunda salām ap Savu jūru, izņemot Timoras salas Austrumtimoras daļu
Mačerata Province Itālijā ("Provincia di Macerata"), Markes reģionā, platība - 2774 kvadrātkilometri, 324200 iedzīvotāju (2012. g.)
Masa-Karrāra Province Itālijā ("Provincia di Massa e Carrara"), Toskānas reģionā, platība - 1157 kvadrātkilometri, 203500 iedzīvotāju (2012. g.)
Matēra Province Itālijā ("Provincia di Matera"), Bazilikatas reģionā, platība - 3447 kvadrātkilometri, 203600 iedzīvotāju (2012. g.)
Mantuja Province Itālijā ("Provncia di Mantova"), Lombardijas reģionā, platība - 2339 kvadrātkilometri, 417800 iedzīvotāju (2012. g.)
Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
Austrumu province province Kenijā (_Mashariki_), atrodas valsts ziemeļu un vidusdaļā, administratīvais centrs - Kerugaja
Bāgmatī province Nepālā (_Bāgmatī_, _Bāgmatī pradēśa_, बागमती प्रदेश), robežojas ar Gandaki, Madhešas un Koši provinci, kā arī ar Ķīnas Tibetas autonomo reģionu ziemeļos, un Indijas Bihāras štatu dienvidos
Austrumu kalniene province Papuā-Jaungvinejā (_Eastern Highlands_), atrodas valsts vidienē, robežojas ar Madangas, Morobes, Gallfas un Simbu provinci, administratīvais centrs - Goroka
Aruša province Tanzānijā (_Arusha, Mkoa wa_), tās ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Kilimandžāro, Maņaras, Šiņangas un Maras provinci, kā arī ar Keniju
amoks Psihiska traucējuma veids, kas sastopams Malajas arhipelāga iedzīvotājiem; slimnieks pēc īslaicīgas lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā
DSM Psihisko traucējumu diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (angļu _Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders_)
Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā
dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu
Starpīte Puduļu ezera noteka uz Kalsnavas ezeru Madonas novada Mārcienas pagastā; Starpis
vītene Pūkaiņu dzimtas ģints ("Marasmius"), sēnes ar maziem, plāniem, sīkstiem augļķermeņiem, kas sausā laikā sažūst, bet pēc lietus augšanu turpina, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās
Pulksteņa Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
Pulkstenis Pulksteņupīte, Maizītes pieteka
Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā
Saukas purvs purvs Madonas novada Barkavas pagastā, platība — 742 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m
Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču
Lubāna purvs purvs Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, Lubāna līdzenumā, starp Maltas (Vecmaltas) un Suļķas upi, platība — 2204 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m, zem kūdras līdz 1,2 m biezs sapropeļa slānis
slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti
koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos
Bārtona pussala pussala Antarktīdā, Dienvidšetlendas salu Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Potera un Maksvela līci
Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa
Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns)
Bastēra pussala Gvadelupas salas ziemeļrietumos, Mazo Antiļu salās, Gvadelupas teritorija
Blekaila pussala Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Marifērta vidusdaļā
Taigonoss Pussala Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē, Šeļihova līcī, starp Gižigas un Penžinas līci, Krievijas Magadanas apgabalā un Kamčatkas novadā, garums - \~200 km, lielākais platums - \~150 km, augstums - līdz 1483 m, mežatundra
Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m
Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
Egejas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras baseinā (gr. val. "Aigaion Pelagos", turku val. "Ege Denizi"), starp Balkānu un Mazāzijas pussalu un Krētas salu, platība - 191000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 377 m, lielākais dziļums - 2561 m
Adrijas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras ziemeļos starp Apenīnu un Balkānu pussalām (itāļu "Mare Adriatico", horvātu "Jadransko more"), Otranto šaurums to savieno ar Jonijas jūru; garums 796 km, platums 93-222 km
Pušenkas ezers Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā
Pušenka Pušankas ezers Maltas un Pušas pagastā
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos
māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā
zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā
māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae")
vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls
Radžanga Radžana, upe Malaizijā
Araiša Rāiša - pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache")
Laraša Rāiša, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache")
Krūkļupe Ramatas kreisā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 10 km; Niguļupīte; Nūtupīte
Marijkalna muiža Raunas pagasta apdzīvotās vietas "Marijkalns" bijušais nosaukums
Mazovijas Rava Rava Mazovecka
protokols MAP ražošanas automatizācijas protokols (angļu "Manufacturing Automation Protocol")
Adžēra-Lamī reģions Čadā (_Hadjer-Lamis_, حجر لميس), valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Masakori
Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
Austrumlogone reģions Čadas Republikas dienvidos, robežojas ar Rietumlogones, Tandžiles un Mandūlas reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Republiku
Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Abruco reģions Itālijā (_Regione Abruzzo_), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Akvila, platība - 10794 km^2^, 1316000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Kjeti, L'Akvilas, Peskāras un Terāmo, robežojas ar Molizes, Lacio un Markes reģionu, apskalo Adrijas jūra
Lacio Reģions Itālijā ("Lazio"), Apenīnu pussalas centrālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Roma, platība - 17236 kvadrātkilometri, 5596000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Frozinones, Latīnas, Rieti, Romas un Viterbo, robežojas ar Toskānas, Umbrijas, Markes, Abruco, Molizes un Kampānijas reģionu, apskalo Tirēnu jūra
Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra
Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra
Umbrija Reģions Itālijā ("Umbria"), Apenīnu pussalas centrālajā daļā, administratīvais centrs - Perudža, platība - 8456 kvadrātkilometri, 896000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Perudžas un Terni, robežojas ar Toskānas, Markes un Lacio reģionu
Bandamas Ieleja reģions Kotdivuāras Republikā, robežojas ar Savannas, Zanzānas, Nzi-Komoe, Marahue un Vorodugu reģionu, administratīvais centrs - Bvake
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
Reinzeme-Pfalca Reinzemes-Pfalcas zeme - Vācijas federālā zeme ("Rheinland-Pfalz"), platība - 19847 kvadrātkilometri, 4061000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Mainca
oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi
biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi
maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina)
agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā
Mizupīte Reņģeļa labā krasta pieteka Ozolnieku novada Salgales pagastā, augštece Iecavas novadā; Mazupīte
Mozuo Fiļkina Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Fiļkina" nosaukums latgaliski
Mozais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” bijušais nosaukums
Mazie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” nosaukuma variants
Mozī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski
marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji
Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā
Barīsi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" kļūdains nosaukuma variants
Mozī Bareisi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" nosaukums latgaliski
Mozī Pīzāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Pīzāni" nosaukums latgaliski
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants
Pirmā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants
Pyrmuo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 1” nosaukums latgaliski
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants
Otrā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants
Ūtruo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 2” nosaukums latgaliski
Maļinovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Malinovka" nosaukuma variants
Matuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Matuļi" nosaukums latgaliski
Byčki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski
Bykaunīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunīki" nosaukums latgaliski
Brīžguoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Brīžgoni" nosaukums latgaliski
Dupāni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" bijušais nosaukums
Dupyni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" nosaukums latgaliski
Zementova Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzementova" bijušais nosaukums
Kolna Dzeniški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeniški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Lejas Dzeniški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeniški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Garīkolni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Garkolni" nosaukuma variants
Jaudzemki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" kļūdains nosaukuma variants
Jevcišovka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jevtišovka" bijušais nosaukums
Kisiļevka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļovka" kļūdains nosaukuma variants
Lapatiškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiškas" nosaukums latgaliski
Lapatišķi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiški" literarizēts nosaukuma variants
Lapatiškas Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiški" nosaukuma variants
leimaniškieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" iedzīvotāji
Leimanišķi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" literarizēts nosaukuma variants
Leinīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejnīki" kļūdains nosaukuma variants
Lejniki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejnīki" nosaukuma variants
Luocukolns Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Locukolns" nosaukums latgaliski
Zamostje Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" daļa
maltieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" iedzīvotāji
Borovaja Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" nosaukums līdz 1936. g.
mašānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mešāni" iedzīvotāji
Mīškuoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mīškoņi" nosaukums latgaliski
Pinkas Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants
Pynki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski
Pynkys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski
rozentavieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Rozentova" iedzīvotāji
rozentovieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Rozentova" iedzīvotāji
skutānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Skutāni" iedzīvotāji
solomincieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Solominka" iedzīvotāji
Strodziški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants
Strodziškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukums latgaliski
Šmeili Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Šmeiļi" nosaukums latgaliski
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji
Špēļi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukuma variants
Špieli Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukums latgaliski
višķerieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji
zamostieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Zamoste" iedzīvotāji
Rozentovskaja Rēzeknes novada Maltas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Maigles Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants
Maigli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski
Maiglis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski
maremontieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonti" iedzīvotāji
Marimonts Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonts" nosaukuma variants
garancieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" ("Lielie Garanči" un "Mazie Garanči") iedzīvotāji
Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski
makuzieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Makuži" iedzīvotāji
Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski
markovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Markovka" iedzīvotāji
Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski
Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski
makašānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašāni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji
makašēnieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašēni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji
Marsabita rezervāts rezervāts Kenijas ziemeļu daļā (“Marsabit”), platība 26700 kvadrātkilometru, izveidots 1948. g. atsevišķu dzīvnieku sugu saglabāšanai (Grevi zebras, strausu ziemeļu pasuga)
Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus
Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti rezervātu grupa Brazīlijā (_Mata Atlántica-Reservas do Sudeste_), Sanpaulu un Paranas štatā
Rī Rī Malmezona - Rieijmalmezona, pilsēta Francijā ("Rueil-Malmaison")
Lisa Riebas labā krasta pieteka Madonas novadā, iztek no Rāceņu ezera
markavieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
Mozī Uorīši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Orieši" nosaukums latgaliski
Rī Malmenoza Rieijmalmezona, pilsēta Francijā (“Rueil-Malmaison”)
makadēmija Rieksti, kurus ražo "Macadamia ternifolia"; sākotnēji tie uzieti Austrālijā; vieni no pašiem dārgākajiem riekstiem
Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
Izolde Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā Tristana iemīļotā un karaļa Marka sieva
Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
mangalieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Mangaļi" iedzīvotāji
Dārzciems Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā uz dienvidaustrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Purvciema, Pļavnieku, Šķirotavas, Maskavas forštates un Avotu ielas apkaimēm
Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās
Katlakalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidu daļā, robežojas ar Salu, Maskavas forštates, Ķengaraga un Bišumuižas apkaimēm, kā arī ar Ķekavas novadu apkaimes dienvidu daļā (robežas ir Bieķengrāvis, Daugava, pilsētas robeža, Bauskas iela, Bišumuižas grāvis)
Centrs Rīgas pilsētas apkaime pilsētas centrālajā daļā, robežojas ar Pētersalas-Andrejsalas, Skanstes, Brasas, Grīziņkalna, Avotu ielas, Maskavas forštates, Vecpilsētas un Ķīpsalas (sauszemes savienojums pa Vanšu tiltu) apkaimi
Ķengarags Rīgas pilsētas apkaime tās dienvidaustrumu daļā, Latgales priekšpilsētā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju, robežojas ra Maskavas forštates, Šķirotavas un Rumbulas apkaimēm
Vecmīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā starp Ķīšezeru, Mīlgrāvi, Daugavu un Vecdaugavu, ietver Ziemeļblāzmu un Rīnūžus, Rīgas pilsētā iekļauta 1924. g.; pa sauszemi tā robežojas ar Vecdaugavas, Trīsciema un Mīlgrāvja (savienojums pa Mīlgrāvja tiltu) apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Sarkandaugavas, Kundziņsalas, Voleru, Bolderājas, Daugavgrīvas un Mangaļsalas apkaimēm
Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi
Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela
Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela)
MYR Ringits; Malaizijas valūtas kods, sīknauda - sens
Ījevkas strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
Moseju strauts Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā
Šņitka Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā; Šnitka; Šņitkas strauts
Lada Rītupes labā krasta pieteka Krievijā, augštece un izteka Ludzas novada Malnavas pagastā
Ziblas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā
Zeļčovas strauts Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, augštece Goliševas pagastā
Strauja Rītupes labā krasta pieteka Malnavas pagastā, tek caur Mērdzenes un Goliševas pagastu, augštece Pušmucovas pagastā, garums - 24 km, kritums - 41 m
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte
Rodrigesas salas reģions Rodrigesa, autonoma teritorija Maurīcijā, tās pilnais nosukums (“Rodrigues Island Region”)
Rodrigesa Rodrigesas salas reģions - autonoma teritorija Maurīcijas Republikas sastāvā, ("Rodrigues" / "Rodrigues Island Region"), administratīvais centrs - Portmaturina, platība - 109 kvadrātkilometri, 40000 iedzīvotāju (2006. g.)
Mazupīte Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Lubezera, garums - 11 km; Mazupe; Ošciema grāvis; Vēruma grāvis
portugāļi Romāņu tauta, Portugāles (arī Madeiras un Azoru salu) pamatiedzīvotāji
Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu
Kvirīns Romiešu mitoloģijā - kara dievs, iespējams, sabīņu ekvivalents Marsam, Romula identifikācija pēc viņa dievišķošanas
Merkurijs Romiešu mitoloģijā - Majas dēls, tirdzniecības un daiļrunības dievs, dievu vēstnesis un mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību
Matūta Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādne, dieve, kuras svētku - Matrāliju - laikā sievietes nesa uz templi savu māsu bērnus un aizlūdza par tiem
matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki
Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu
Tellūra Romiešu mitoloģijā - zemes un zemestrīču dieve, ko dēvēja arī par "Terra Mater" - Māti Zemi
Antonijs Romiešu politiķis un karavadonis Marks Antonijs ("Antonius", ap 82.-30. g. p. m. ē.), Cēzara piekritējs, vēlāk Oktaviāna sāncensis cīņā par varu
Lielā Māte romiešu vārds Tuvo Austrumu zemes dievietei Kibelei (latīņu "Magna Mater")
rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību
ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu
mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām
gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'")
MVR Rūfija; Maldīvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - lari
Mozezereni Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazezeriņi" nosaukums latgaliski
Mozpokrata Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mazpokrata" nosaukums latgaliski
Rugāji Rugāju pagasts - pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas
Maiģupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagstā; Maige; Maure
Melnupīte Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, izteka Idus (Purmuižas) purvā, augštece Mazsalacas pagastā, lejtecē \~8 km ir Sēļu un Vecates pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 19 m
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā
bērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazbērstelieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazbērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazrundālnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazrundāle" iedzīvotāji
Garbaru upe Runtortas ezera noteka uz Plītnīcas upi (un Mazo Ludzas ezeru), Ludzas novada Cirmas pagasta robežupe ar Ludzas pilsētu; senāk Runtortas lejtece
mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras)
Mariampole Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Marianpole" bijušais nosaukums
Līvu savienība sabiedriska organizācija ("Līvõd Īt"), atrodas Rīgā, Alksnāja ielā 3, dibināta 1923. g. 2. aprīlī Mazirbē, tās mērķis ir lībiešu etniskās pašapziņas stiprināšana, karogs zaļbaltzils Latvijas valsts karoga proporcijās
kvirīns Sabīņu nosaukums Martam un Romulam
bukolu sacelšanās sacelšanās pret Romu imperatora Marka Aurēlija laikā (m. ē. 2. gs. otrajā pusē), apspieda Sīrijas vietvaldis Avīdijs Kasijs
Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
Friedrichswald Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
Saikof Saikavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
Mc Saīsinājums no skotu Mac "dēls" (lieto pie uzvārda)
Malduguņu urga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā un Pāvilostas pilsētā; Malduguņu upe; Orga; Urga; Kazarmu upe
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
Saksija-Anhalte Saksijas-Anhaltes zeme - Vācijas federālā zeme ("Sachsen-Anhalt"), platība - 20445 kvadrātkilometri, 2494000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Magdeburga
Bagabaga sala Bismarka jūras dienvidos (_Bagabag Island_), Papua-Jaungvinejas Madangas provincē
Phūketa sala Andamanu jūras austrumos ("Ko Phuket"), pie Malakas pussalas, Taizemes teritorija
Masīra sala Arābijas jūrā ("Masira"), Omānā, garums - 70 km, platība - 600 kvadrātkilometru, pauguraina, augstums - līdz 276 m
Argjēna sala Atlantijas okeāna Arginas līča ziemeļos (_Arguin, Île d’_), Mauritānijas teritorija
Austrumfolklenda sala Atlantijas okeāna dienvidos (_East Falkland_), Folklenda (Malvinu) salās, Lielbritānijas teritorija
Trinidāda sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums
Barbuda sala Atlantijas okeānā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, Antigvas un Barbudas teritorija
Bangi sala Balabakas šauruma dienvidos un Sulu jūras rietumos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Atauro sala Bandas jūrā (_Atauro_), Mazo Zunda salu Baratdajas salu rietumos, Austrumtimoras teritorija
Aua sala Bismarka jūras Ninigo salu rietumos (_Aua Island_), Papua-Jaungvinejas Manusas provinces teritorija
Velingtona sala sala Čīles arhipelāgā ("Isla Wellington"), Maglajanesas un Čīles Antarktikas reģiona ziemeļrietumos, platība — 6750 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums — līdz 1463 m, krastos fjordi
Alsa sala Dānijā (_Als_), Mazajā Beltā, Dānijas arhipelāga dienvidrietumos, platība - 314 km^2^, 51300 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 81 m augsta morēnu pauguraine, 1864.-1920. g. piederēja Vācijai
Zaķusala sala Daugavas deltas ielejas Rīgas posma augšgala paplašinājumā, atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu un Mazo Daugavu, posmā no Katlakalna līdz Vecrīgai, garums - 3,5 km, platums - 100-300 m, augstums - 2,5-3,5 m virs Daugavas līmeņa
Lucavsala sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu
Balambanana sala Dienvidķīnas jūras dienvidaustrumos, Balabakas šauruma dienvidos, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Masbate sala Filipīnās, arhipelāga centrālajā daļā, Bikolas reģiona dienvidu daļā, rietumos apskalo Sibujanas jūra, rietumos - Samaras jūra, dienvidos - Visaju jūra, ziemeļaustrumos - Masbates šaurums, platība 3270 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 697 m, tropu musonu klimats, tropu meži
Tikao sala Filipīnās, Bikolas reģionā, Samaras jūras ziemeļos, starp Tikao un Masbates šaurumu, ziemeļos - Buriasas šaurums
Manhetena sala Hudzonas upē un Ņujorkas pilsētas administratīvais rajons, ASV, platība - 35 kvadrātkilometri; Manhatana
Jona sala Iekšējās Hebridu salās, Lielbritānijas, Skotijas teritorija, rietumos no Mallas salas
Albatrosa sala Indijas okeānā (_Albatross_), Maurīcijas teritorija
Mafija sala Indijas okeānā ("Mafia"), Āfrikas austrumu piekrastē, Tanzānijā, platība - 442 kvadrātkilometri, koraļļu kaļķakmeņi
Šrilanka sala Indijas okeāna ziemeļu daļā pie Indostānas pussalas, no kuras šķir Polka šaurums un Mannāras līcis
Sulavesi sala Indonēzijā (angļu val. "Sulawesi"), Malajas arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, platība - \~175000 kvadrātkilometru, 16 mlj iedzīvotāju (2005. g.), kalnaina, augstums - līdz 3455 m, darbīgi vulkāni; Celebesa
Sapudi sala Indonēzijā, Bali jūras ziemeļos, Austrumjavas provinces un Maduras šauruma ziemeļaustrumos
Benkalisa sala Indonēzijā, Malakas šaurumā, Riau štata teritorija
Batama sala Indonēzijā, Riau arhipelāgā, Lielo Zunda salu grupā, Natunas jūras rietumos, dienvidos no Malakas pussalas
Lomboka sala Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengara provincē, Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns), dienvidos - Indijas okeāns, ziemeļos - Bali jūra, rietumos - Lombokas šaurums, austrumos - Alasas šaurums
Mena sala Īrijas jūrā starp Lielbritānijas un Īrijas salām (angļu val. _Isle of Man_), platība - 572 kvadrātkilometri, 76000 iedzīvotāju (2007. g.), Lielbritānijas teritorija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, administratīvais centrs - Daglasa; Menas sala
Makenzi Kinga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Mackenzie King Island”), Karaliene Elizabetes salu ziemeļu daļā, platība — 6915 kvadrātkilometri
Bailota sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - Maliks, 1905 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina līcī
Benksa sala sala Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju Arktiskajā arhipelāgā, no kontinenta atdala Amundsena līcis, apskalo Boforta jūra, Maklūra šaurums un Velsas Prinča šaurums, platība - 64000 kvadrātkilometru
Belija sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra
Santaizabela sala Klusā okeāna rietumos ("Santa Isabel"), Zālamana Salu teritorija, platība - 4662 kvadrātkilometri, visā grumā (>200 km) vulkāniska grēda, augstākā virsotne - Mareska kalns, augstums - 2545 m, tropu meži, zemajā piekrastē - kokospalmu plantācijas
Guama sala Klusā okeāna rietumu daļā, Marianas salu dienvidos (lielākā sala šajā grupā), platība - 541 kvadrātkilometrs
Agrihana sala Klusajā okeānā (_Agrihan_), Ziemeļu Marianas Salās (ASV teritorija)
Agihana sala Klusajā okeānā (_Aguijan_), Marianas salu dienvidu daļā, ASV teritorijā _Ziemeļu Marianas Salas_
Alamagana sala Klusajā okeānā (_Alamagan_), Marianas salās, Ziemeļu Marianas Salās (ASV)
Makvorija sala sala Klusajā okeānā ("Macquarie Island"), uz dienvidaustrumiem no Tasmānijas, Austrālijas teritorija, garums - 34 km, platums - līdz 5 km, klinšaina, augstums - līdz 433 m vjl.
Maui sala Klusajā okeānā ("Maui"), Havaju salu grupā (ASV), platība - 1886 kvadrātkilometri, to veido divi vulkāni - Haleakala (3055 m, darbīgs) un Puukukujs
Be sala Madagaskaras ziemeļrietumu piekrastē, Ancirananas provinces rietumos
Sumatra sala Malajas arhipelāgā, otra lielākā sala (aiz Kalimantānas) Lielo Zunda salu grupā, platība - \~443000 kvadrātkilometru, 45 mlj iedzīvotāju (2005. g.; pēc iedzīvotāju skaita lielākā sala pasaulē), garums - 1700 km, augstākā virsotne - 3805 m
Singapūra sala Malakas pussalas dienvidu piekrastē, no kontinenta atdala Džohoras šaurums, no Batamas salas dienvidos - Singapūras šaurums, platība - 692,7 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 177 m vjl.
Ādana sala Malakas šauruma ziemeļaustrumos (_Adang_), netālu no Malakas pussalas rietumu krasta, Taizemes teritorija, ietilpst Tarutau jūras nacionālajā parkā
Alifuši sala Maldīvu salās (_Alifushi_), Rā atola ziemeļu daļā
Ardū sala Maldīvu salu dienvidos (_Addoo Atholhu_), Maldīvijas Republikas Sīnu atolā
Marmara sala Marmora jūrā
Anežu sala Māršala salu Madžuro atolā (_Aneju_)
Ērē sala Mazā Belta dienvidu daļā, Dānijas teritorija, Dienviddānijas reģionā
Dominika sala Mazajās Antiļu salās, ko aizņem šī valsts
Sentvinsenta sala Mazajās Antiļu salās, platība - 345 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - 1234 m
Gvadelupa sala Mazo Antiļu salās, lielākā sala tāda paša nosaukuma Francijas aizjūras reģionā
Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
Montserrata sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā)
Margaritas sala sala Mazo Antiļu salu grupā (sp. val. "Isla de Margarita"), Karību jūras dienvidos, kopā ar Kočes un Kubagvas salu veido Venecuēlas Nueva Espartas štatu, platība - 1036 kvadrāttkilometri, 440000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Laasunsjona
Kirasao sala Mazo Antiļu salu grupā, pie Venecuēlas krastiem, platība - 472 kvadrātkilometri, augstums - līdz 372 m
Nevisa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna
Sentkitsa sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera
Floresa sala Mazo Zunda salu grupā ("Flores"), Indonēzijā, platība - 14300 kvadrātkilometru, kalnaina, augstms - līdz 2400 m, 1831000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bali sala Mazo Zunda salu grupā (uz austrumiem no Javas), platība - 5600 kvadrātkilometru, garums - 145 km, lielākais platums - 80 km
Sumba sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. _Sumba_), platība - 10700 kvadrātkilometru, garums - \~220 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 1225 m
Sumbava sala Mazo Zunda salu grupā, Indonēzijā (angļu val. "Sumbawa"), platība - 14400 kvadrātkilometru, garums - \~270 km, lielākais platums - \~70 km, augstums - līdz 2281 m, piekrastē koraļļu rifi
Komoda sala Mazo Zunda salu grupā, starp Sumbavu un Floresu, Indonēzijā, platība - 494 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 735 m
Džambonana sala Sulu jūras dienvidrietumos, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļaustrumu piekrastē, Malaizijas Sabahas štata teritorija
Asunsjona sala un apdzīvota vieta Ziemeļu Marianas Salās (_Asunction Island_), Klusā okeāna Marianas salās
Āvdeša sala Vidusjūrā (_Għawdex_), Maltas Republikas teritorija, platība - 67 kvadrātkilometri, augstums - līdz 161 m vjl.; Goco
Maļorka sala Vidusjūrā ("Mallorca"), Baleāru salu grupā, Spānijā, platība - 3600 kvadrātkilometru, pauguraine, līdz 1445 m augsti kalni
Anatahana sala Ziemeļu Marianas Salās (_Anatahan_), darbīgs vulkāns, augstums - 787 m
Nikuce Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, augštece Mazsalacas pagastā, garums - 8 km; Nikucupīte; Nikuča
Piģele Salacas labā krasta pieteka Ramatas pagastā, iztek no Mazezera, garums - 9 km; Pigele; Ķerza
Aurupīte Salacas labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā, garums - 8 km
Promulta Salacass labā krasta pieteka Valmieras novada Mazsalacas pagastā
sporades Salas arhipelagā (izkaisītās), gar Mazāzijas piekrasti
Bērzaunes ezers Salas ezers Madonā
Baznīcezers Salas ezers Madonas pilsētā
Baznīcas ezers Salas ezers Madonas pilsētā
Deķēnu ezers Salas ezers Madonas pilsētā
Prinča Edvarda salas salas Indijas okeānā, Dienvidāfrikas Republikas teritorija, platība — 310 kvadrātkilometru, sastāv no Prinča Edvarda salas (55 kvadrātkilometri) un Mariona salas (255 kvadrātkilometri), vulkāniskas izcelsmes, augstums — līdz 1200 m
Marijas Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas muiža" bijušais nosaukums
marijnieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Marijas" iedzīvotāji
Pionieru iela Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Saulgriezes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, saukta arī "Pionieru iela"
maurenieki Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" iedzīvotāji
matjāšnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Matjāši" iedzīvotāji
mazdaģnieki Saldus novada Vadakstes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdaģi" iedzīvotāji
Madeiras salas salu grupa Atlantijas okeānā (port. val. “Madeira”), \~700 km no Āfrikas ziemeļrietumu krasta, platība — 797 kvadrātkilometri, 239000 iedzīvotāji, salas ir zemūdens vulkānu virsotnes
Vaņšaņu salas salu grupa Dienvidķīnas jūras piekrastē, dienvidaustrumos no Makao
Aloras salas salu grupa Indonēzijā (_Alor, Kepulauan_), daļa no Mazajām Zunda salām, atdala Savu jūru no Bandas jūras
Avesu de Sotavento salas salu grupa Karību jūrā (_Aves, Islas de_), Mazo Antiļu salu rietumu daļā, Venecuēlas teritorija
Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m
Marianas salas salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Marianas Islands"), Mikronēzijā, platība - 1183 kvadrātkilometri, ietilpst 15 lielas salas un >50 sīku salu un rifu, stiepjas \~800 km garumā meridionālā virzienā, augstums - līdz 965 m vjl.
Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi
Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces
Lingas arhipelāgs salu grupa Natunas jūrā (“Kepulauan Lingga”), starp Sumatru un Malakas pussalu, Indonēzijā, platība — 2200 kvadrātkilometru, lielākās salas — Sinkepa un Linga
Māršala Salas salu valsts Klusajā okeānā (angļu val. “Marshall Islands”), Māršala Salu Republika, platība — 181,3 kvadrātkilometri, 65859 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta — Madžuro, administratīvais iedalījums — 24 pašvaldības
Magadi Sāļezers Kenijas dienvidos ("Lake Magadi"), platība - 300-900 kvadrātkilometru, atrodas Austrumāfrikas lauzumzonā starp sāļus saturošiem izvirdumiežiem
pļavas vēršlācītis samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), viens no Latvijā visbiežāk sastopamajiem samteņu dzimtas tauriņiem
ninisi Sani - tauta Burkinfaso un Mali
samo Sani - tauta Burkinfaso un Mali
samogi Sani - tauta Burkinfaso un Mali
Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts
Sanmarino Republika Sanmarīno, valsts pilnais nosaukums ("Serenissima Repubblica di San Marino")
Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā
Malcenka Sarjankas labā krasta pieteka Dagdas novadā, garums - 11 km; Malciņa; Malceņa; Malciņas strauts
kamala Sarkans pulveris no "Mallotus phillippinensis" koka mizas dziedzerīšiem un matiņiem
Heidenfeld Sarkaņu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā
Setata Satāta - pilsēta Marokā
Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu
Alberga sausgultne Austrālijā (_Alberga_), Dienvidaustrālijas štata ziemeļu daļā, lietus periodā Makambas labā krasta pieteka
Adena sausgultne Jemenā (_Adhanah, Wādī_), Maaribas un Amena el Asma muhāfazā
Bāirs sausgultne Jordānijas Maānas muhāfazā un Saūda Arābijas Džaufas mintakā
Azavaka sausgultne Mali un Nigērā (_Azouak, Vallée de l'_)
Azara sausgultne Nigērā (_Ahzar, Vallée de l'_), Tahua un Tilaberi reģionā, kā arī robeža ar Mali
Atui sausgultne Rietumsahārā un Mauritānijā (_Atoui, Khatt_)
Alāmarvdašta sausgultne un ūdenstece Irānā (_‘Alāmarcdasht, Rūd-e_), Fārsas ostāna dienvidrietumos, lietus sezonā Mandas kreisā krasta pieteka
Saussen Sausnējas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sausnējas pagastā
Sawensee Sāvienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
Čakmarija savienojumā "Čakmarijas iela" - Aleksandra Čaka un Marijas iela Rīgā
sierīte savienojumā "kaķu sierīte" - malvu suga ("Malva rotundifolia")
Suveira Savīra - pilsēta Marokā
Mogadora Savīra, pilsēta Marokā
Taurupīte Savītes labā krasta pieteka Pļaviņu un Madonas novadā, garums - 4 km
COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991
bantengs Savvaļas vērsis ("Bibos banteg"), liellopu priekštecis, dzīvo mežos Indoķīnā un Malajas arhipelāgā; bantings
divdīgļlapji Segsēkļu klase ("Dicotyledoneae, Magnoliatae"), kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas, šīs klases augi, \~280 dzimtu, \~200000 sugu, Latvijā konstatētas 87 dzimtas, >1200 sugu
Viktorija Seišelu Salu galvaspilsēta (angļu val. "Victoria"), osta Mae salas ziemeļaustrumu krastā, pie Indijas okeāna, 22300 iedzīvotāju (2007. g.)
segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu
Aleksandras sēklis sēklis Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā (_Alexandra Bank_), Filipīnu un Malaizijas strīdus teritorija
Ādama tilts sēkļu, saliņu un koraļļu rifu josla starp Indostānas pussalu un Šrilankas salu (_Adam ’s Bridge_), atdala Manaras līci no Polka šauruma, garums - \~30 km, lielākais dziļums starp salām - \~1,5 m
bategi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
džahaji Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
lanohi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
mheri Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
sabubi Semangu grupas cilts, dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
maltiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Maltā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts
sabeisms sena (pirmsislāma) reliģija Ziemeļmezopotāmijā, Arābijā, Sīrijā un Mazāzijā; tai raksturīgs debess spīdekļu kults; nosaukums cēlies no Arābijas sabiešu cilts, kurā meklējami šā kulta pirmsākumi
Aroniešu apmetne sena dzīvesvieta (1. gt.-2. gt. 1. puse) Madonas novada Aronas pagastā pie Aroniešu mājām, upes stāvkrastā, palienas malā, platība \~1 ha, intensīvs kultūrslānis, atrastas vairākas senlietas (aproce, sakta u. c.)
Hatusasa sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā
Mazsalacas Velnala sena kulta vieta un arheoloģiskais piemineklis Neļķu klintīs, Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1967. g., alas garums - 16 m, platums - 7 m, grīdas laukums - 68 kvadrātmetri, augstums ieejas daļā - 1,2-2 m
Liezēres ezermītne sena latgaļu dzīvesvieta, atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Akmeņsalā, Liezēra ziemeļu daļā, koka konstrukciju paliekas konstatētas 0,7-2,5 m dziļumā
Troja sena pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos; pazīstama pēc sengrieķu eposa par Trojas karu
suovetaurilia Senā Romā upuris Martam, kur ziedoja cūku (lat. "sus"), aitu ("ovis") un vērsi ("taurus")
frīģieši sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu
unce sena zelta monēta (piemēram, Spānijā, Itālijā, Meksikā); sena sudraba monēta (Marokā)
Galatija sena zeme Mazāzijā (ap tagadējo Ankaru), nosaukums pēc galatu ciltīm, 25. g. p. m. ē. kļuva par romiešu provinci
triumfs Senajā Romā - karā uzvarējuša karavadoņa un viņa armijas svinīga ierašanās galvaspilsētā pa īpašiem vārtiem un brauciens, arī gājiens no Marsa laukuma līdz Kapitolijam
Ilgas ezers senāk Lielā un Mazā Ilgas ezeru kopējs nosaukums, vēlāk Lielā Ilgas ezera nosaukums
Kipras jūra senāk lietots Vidusjūras austrumu daļas (starp Āfriku, Mazāziju un Krētu) nosaukums, dziļums - līdz 4486 m, ietek Nīla
senslāvu valoda senākā slāvu literārā rakstu valoda, kas radusies 9.-10. gs. uz senbulgāru valodas D-Maķedonijas jeb Solunas (tag. Saloniki) dialekta pamata
Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
maķedonieši Senās Maķedonijas iedzīvotāji
Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu
filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju
Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs
Senā Grieķija sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Hellāda
Hellāda Sengrieķu valstu kopējs nosaukums Dienvidbalkānos, Egejas jūras salās, Trāķijas piekrastē, Mazāzijas rietumu piekrastē; Senā Grieķija
Tīvass Senģermāņu kara un likumu dievs, kas identificēts ar romiešu Marsu
Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi
Nakula Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
Sahadeva Senindiešu eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
Karna senindiešu eposa "Mahābhārata" varonis, pāndavu mātes Kuntī un saules dieva Sūrjas ārlaulības dēls
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
Amba senindiešu mitoloģijā - dievietes Durgas vārds; eposā "Mahābhārata" - arī Kāši valdnieka vecākā meita, troņmatniece
Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru
Drona Senindiešu mitoloģijā - un "Mahābhārata" varonis, kara mākslas zinātājs, kas apmāca jaunos pāndavus un kauravus
Bhīšma Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" pāndavu un kauravu tēvocis, valdnieka Šantanu un dievietes Gangas dēls
Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums
Damajantī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Nalas sieva
Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras
Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs
Parikšits Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - dievišķā varoņa Ardžunas mazdēls, kas kļuva par leģendāru valdnieku
Savitrī Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Ašvapati meita, kas sev par vīru izvēlējās Satjavanu, lai gan zināja, ka viņam atlicis dzīvot tikai vienu gadu
Bhīma Senindiešu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - viens no pāndaviem - pieciem valdnieka Pāndu sievas Kuntī dēliem
Aizkārkle Senkapu nosaukums Madonas novada Barkavas pagastā
Angra Mainjū seno irāņu mitoloģijā - tumsas, nāves un ļaunuma valdnieks, Ahura Mazdas galvenais pretinieks
čevongi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
džahuti Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
semaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
semelaji Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
timiari Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
besisi Senoju grupas cilts Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā – vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
Borobudura senpilsēta Indonēzijā, Javas salā, Centrālās Javas provincē, dienvidos no Magelanas pilsētas
Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi
Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas
Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju)
Maču Pikču senpilsēta Peru ("Machu Picchu"), Uruvambas upes krastā 2090 m vjl., arhitektūras piemineklis
Leptismagna Senpilsēta Tripolitānijā ("Leptis Magna"), Vidusjūras krastā (tagadējā Lībijā), dibināja feniķieši VII gs. p. m. ē., uzplaukums romiešu laikā (m. ē. pirmie gadi), nopostījuši arābi VII gs., saglabājušās dažādu greznu ēku drupas
vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši
Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši
Frīģija sens novads Mazāzijas ziemeļrietumu daļā, ko apdzīvoja indoeiropeiskās frīģiešu zemnieku ciltis, kas bija ienākušas no Maķedonijas vai Trāķijas (15. - 13. gs p. m. ē.)
Sēņu grāvis Sēņgrāvis, Mazdursupes satekupe
mastigomicēte Sēņu valsts aļģsēnu nodalījuma apakšnodalījums ("Mastigomycotina")
Ceramas jūra Seramas jūra, starpsalu jūra Malajas arhipelāgā
akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs
Bennihalla sezonāli izsīkstoša upe Indijā, lietus sezonā Malprabhas labā krasta pieteka
Ifni Sīdī Īfnī, pilsēta Marokā
Sidiifni Sīdī Īfnī, pilsēta Marokā
Sidikasema Sīdī Kāsima, pilsēta Marokā
servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm
mazsvīķieši Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Mazsvīķi" iedzīvotāji
sens Sīka monēta Brunejā (0,01 Brunejas dolārs), Indonēzijā (0,01 rūpija), Jamaikā (0,01 Jamaikas dolārs), Kambodžā (0,01 riels), Malaizijā (0,01 ringits), senāk arī Japānā (0,01 jena)
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
Sikasa Sikaso, pilsēta Mali
santīms Sīkaudas vienība Marokā, vienāda ar 0,01 Marokas dirhēmu
avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa
iraimbilanja Sīknauda Madagaskaras Republikā, ariari simtdaļa
tambala Sīknauda Malāvijas Republikā, Malāvijas kvača simtdaļa
lari Sīknauda Maldīvijas Republikā, rūfijas simtdaļa
kums Sīknauda Mauritānijas Islāma Republikā, ugijas simtdaļa
franks Sīknaudas vienība Marokā, dirhēma simtā daļa
harpijas Sikspārņu ģints Indijā un Malajas arhipelāgā
sixtina Siksta kapela, Siksta Madonna
Spratlija salas sīku salu (~100), sēkļu un koraļļu rifu grupa Dienvidķīnas jūras dienvidrietumu daļā, izvietojušās dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā \~500 km garā joslā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
Heidenhof Sila muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
markovieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
Adatas raga straume siltā straume Indijas okeānā pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem, veidojas saplūstot Mozambikas un Madagaskaras straumei, vidējais ātrums - 2,7-3,7 km/h, sastopoties ar auksto Rietumvēju straumi grimst
Madžuli Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski
Singapūra Singapūras Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos (malajiešu val. "Singapura", ķīn. val. "Xinjiapo", tamilu val. "Sinkappūr", angļu val. "Singapore"), ietver Singapūras salu un tuvējās saliņas (>50) Malakas pussalas dienvidos, platība - 710 kvadrātkilometru, 4987600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 5 distrikti
Zise Sise - neliela upe Mazās Juglas baseinā, Abzes labā krasta pieteka, garums - 5 km
serveris SMS sistēmas pārvaldības serveris (angļu "System Management Server")
etalonprogrammas "SPECmark" sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts (angļu "System Performance Evaluation Cooperative Mark")
ACM Skaitļošanas tehnikas asociācija ("Association for Computing Machinery")
Skolas Skolas ezers - atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, platība - 1,8 ha
makuba Slavena šņaucamās tabakas šķirne no Martinikas salas kāda apgabala ar tādu pašu nosaukumu
Apells Slavenākais sengrieķu gleznotājs (4. gs. p.m.ē.), bija Maķedonijas valdnieku galma gleznotājs
Mara slāvu mitoloģijā - ļaunais gars, sākotnēji (arī Marena) nāves, mēra iemiesojums, vēlāk daļēji zaudēja sakaru ar nāvi, bet saglabāja cilvēkam kaitīgo raksturu, spēju pārvērsties par dzīvnieku un atkal par cilvēku
išutinieši Slepenas organizācijas locekļi Maskavā 1863.-66. g., organizēja atentātu pret Aleksandru II
bedlems Slimnīca Londonā "St. Mary of Betlehem"
malve Smaržīgā malva ("Malva moschata")
Avarāšs smilšu masīvs (ergs) Mali (_Aouarâch, ’Erg_), Tombuktu reģiona ziemeļos
Barsuki smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem (Lielie un Mazie Barsuki)
Smoļenskas augstiene Smoļenskas-Maskavas augstiene
Smoļenskas-Maskavas augstiene Smoļenskas-Maskavas augstiene - atrodas Baltkrievijā un Krievijā, garums - \~500 km, lielākais augstums - 320 m, viļņots morēnu reljefs
Aboa Somijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Princeses Martas krasta rietumu daļā
Baleāru Salas Spānijas autonomais apgabals Vidusjūrā, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka)
Madride Spānijas Karalistes galvaspilsēta (spāņu valodā "Madrid") un autonomā apgabala administratīvais centrs, atrodas Spānijas centrālajā daļā, Mesetas plakankalnē (~650 m virs jūras līmeņa), 3,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Alusemasa Spānijas teritorija Alvoranas jūras dienvidu piekrastē (_Alhucemas, Penon de_), pie Marokas krastiem, trīs salu grupa ar kopējo platību - 4,6 ha
Saulgriežu kalns Spirukalns Madonas novada Vestienas pagastā
Dzērves kalns Spirukalns Madonas novada Vestienas pagastā
Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura
Procions spožākā zvaigzne Mazā Suņa zvaigznājā, astotā spožākā zvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,37, atrodas 11,4 ly attālumā
Stomersee Stāmerienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Stāmerienas pagastā
objektu sasaiste un iegulte Standartu kopa, ko izstrādājusi firma _Microsoft_ un kas izmantota operētājsistēmās _Microsoft Windows_ un firmas _Apple Macintosh_ saimes datoros. Šie standarti tiek lietoti, lai izveidotu dinamiskas, automātiski atjaunināmas saites starp dokumentiem, kā arī lai dokumentu, kas radīts vienam lietojumam, ievietotu dokumentā, kas izveidots citam lietojumam
Starpiņezers Starpezers Madonas novada Praulienas pagastā
Kūras ieplaka starpkalnu depresija Aizkaukāzā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Lihas grēdu un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā un Gruzijā, neogēna un kvartāra jūras un aluvālo nogulumu pildīta sinklināle
Augstie plato starpkalnu plato un līdzenumi Atlasa kalnu vidusdaļā (_Hauts Plateaux_), Marokā un Alžīrijā, augstums — 1100-1200 m rietumos, 700-800 m austrumos
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
Javas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā, Malajas arhipelāgā, starp Kalimantānu, Javu un Sumatru, platība — 522000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1272 m, regulāras pusdiennakts un diennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m
Bali jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, Indonēzijā, starp Javu, Bali, Lomboku, Sumbavu, Sabalanas, Kangeanas salu, Sulavesi un Maduru, platība - 400000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 800 m, plūdmaiņas - līdz 1,7 m
INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation")
IMCO Starpvaldību jūrlietu konsultatīvā organizācija ("Intergovernmental Maritime Consultative Organisation")
Marsa lielā opozīcija stāvoklis, kurā Marss ir vistuvāk Zemei (Marss atrodas tuvu savas orbītas perihēlijam, bet Zeme - tuvu savas orbītas afēlijam) un kas atkārtojas reizi 15-17 gados
Trumpe Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 18 km, kritums - 32 m; Strumpe; Mazupe
baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku
doņu stobrene stobreņu ģints sēņu suga ("Typhula filiformis", syn. "Macrotyphula filiformis")
dobā stobrene stobreņu ģints sēņu suga ("Typhula fistulosa", syn. "Macrotyphula fistulosa")
mazstraupieši Straupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstraupe" iedzīvotāji
Pensilvānijas strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia pensilvanica"), ko Latvijā reizēm audzē dārzos
parastā strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia struthiopteris syn. Struthiopteris filicastrum") ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām
sulu strupvabole strupvaboļu suga ("Margarinotus striola")
pavasara strupvabole strupvaboļu suga ("Margarinotus vernalis")
struthiopteris Struthiopteris filicastrum - parastās strauspapardes "Matteuccia struthiopteris" nosaukuma sinonīms
Fraternitas Lettica studentu korporācija, dib. 1870. g. Maskavā (statūti no 1902. g., līdz 1920. g. nosaukums - Fraternitas Moscoviensis), (LU)
livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā
cistofori Sudraba naudas gabali, kalti 2. un 1. gs. p. m. ē. daudzās Mazāzijas pilsētās, ap 12 g smagi, 3 romiešu denāriju vērtībā
Sukarno Sukarno kalns - Maokes kalnu Džajas virsotnes nosaukums 1965.-1969. g.
kasba sultāna pils vai cietoksnis Marokā
mazsunākstieši Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsunākste" iedzīvotāji
purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
nesmaržīgā suņkumelīte suņkumelīšu suga ("Tripleurospermum perforatum syn. Tripleurospermum inodorum, Matricaria perforata")
Barnaba Sv. Barnaba - Sv. Pāvila līdzgaitnieks, kopā ar Sv. Marku devās uz savu dzimto Kipru sludināt kristietību
SJ Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas divburtu kods
SJM Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas trīsburtu kods
Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis
Mbabane Svatini Karalistes (Svazilendas) galvaspilsēta (angļu val. "Mbabane"), 81300 iedzīvotāju, dzelzceļa līnija savieno ar jūras ostu - Maputu (Mozambikā)
saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī
Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi
basija Sviesta koks, aug Indijā un Malajas arhipelāgā; stumbrā un lapās pienaina sula, bet augļu sēklās daudz eļļas, ko izmanto uzturā un tehniskām vajadzībām
Šalonupīte Šaloņa, Maltas pieteka
Aurangābāda Šambhadžinagara (_Shambhajinagar_) – pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Magelāna šaurums šaurums starp Dienvidameriku un Ugunszemes arhipelāgu (sp. val. "Estrecho de Magallanes"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - 575 km, mazākais platums - 2,2 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 19,8 m
Dānijas šaurumi šaurumu sistēma starp Skandināvijas un Jitlandes pussalām, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, ietver Lielo un Mazo Beltu, Ēresundu, Kategatu, Skageraku
māņķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Malurus")
maršancija šīs apakšklases dzimta ("Marchantiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
magnolija šīs dzimtas ģints ("Magnolia"), 80 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
malva šīs dzimtas ģints ("Malva"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, dažādas krāsas ziediem un riekstiņu skaldaugli
maranta šīs dzimtas ģints ("Maranta"), kuras vairākas sugas un šķirnes audzē siltumnīcās vai siltās, mitrās telpās
maršancija šīs dzimtas ģints ("Marchantia"), Latvijā konstaēta 1 suga
strauspaparde šīs dzimtas ģints ("Matteuccia"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
aiaijs šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis
Lazūra māņķauķis šīs ģints suga ("Malurus cyaneus")
mainīgais māņķauķis šīs ģints suga ("Malurus lamberti")
parastā maršancija šīs ģints suga ("Marchantia polymorpha")
ūdensvirza šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži
mačieši Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Mači" iedzīvotāji
Mozuo Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukuma variants
Mozā Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukums latgaliski
Narkauski Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" bijušais nosaukums
Marhiļeviči Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Marhileviči" nosaukuma variants
Mazie Briuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums
Mozī Bryuveri Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslabojeva" bijušais nosaukums latgaliski
maslobojevieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Maslobojeva" iedzīvotāji
šilhi Šlehi - tauta Marokā
agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
Maldrovs Šļūdonis Aļaskā ("Muldrow"), slīd no Makinlija masīva firna laukiem (1900 kvadrātkilometru) uz ziemeļiem, garums - \~50 km, sākas Makinlijas upe; iekļauts Mauntmakinlija nacionālajā parkā
Malaspina Šļūdonis Senteliasa kalnu piekājē (angļu val. "Malaspina"), Klusā okeāna piekrastē, Aļaskā (ASV), platība - 3900 kvadrātkilometru, veido vairākas šļūdoņu plūsmas 65 km platumā, garums - 45 km, ledus biezums - līdz 610 m, ledus biezums - līdz 610 m (liela daļa ledāja atrodas 300 m zjl.)
Soldanu strauts Šņitkas strauta kreisā krasta pieteka Ludzas novada Malnavas pagastā
Spēļu ezers Špieļu ezers Maltas pagastā
Špēļu ezers Špieļu ezers Maltas pagastā
Špeļu ezers Špieļu ezers Maltas pagastā
Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena
Mērilenda Štats ASV ("Maryland"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Anapolisa, platība - 32134 kvadrātkilometri, 5976400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu
Ņujorka Štats ASV ("New York"), administratīvais centrs - Olbani, platība - 141299 kvadrātkilometri, 19746200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vermontu, Masčūsetu, Konnektikutu, Rodailendu, Ņūdžersiju un Pensilvāniju, kā arī ar Kanādu
Tokantinsa Štats Brazīlijā ("Tocantins"), administratīvais centrs - Palmasa, platība - 277621 kvadrātkilometrs, 1292000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maranjaunas, Baijas, Gojasas, Matugrosu un Patras štatu
Rondonija Štats Brazīlijas rietumos ("Rondonia"), administratīvais centrs - Portuveju, platība - 237576 kvadrātkilometri, 1503900 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Amazonasas un Matugrosu štatu, kā arī ar Bolīviju
Matugrosu du Sula štats Brazīlijas rietumu daļā (“Mato Grosso do Sul”), atrodas uz dienvidiem no Matugrosu štata, administratīvais centrs — Kampugrandi, platība — 357125 kvadrātkilometri, 2360500 iedzīvotāju (2009. g.)
Matugrosu Štats Brazīlijas rietumu daļā ("Mato Grosso"), administratīvais centrs - Kujaba, platība - 903308 kvadrātkilometri, 3001700 iedzīvotāju (2010. g.)
Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu
Amazonasa Štats Brazīlijas ziemeļrietumos ("Amazonas"), lielākais un visretāk apdzīvotais, atrodas Brazīlijas ziemeļrietumos, Amazones upes baseinā, administratīvais centrs - Manausa, platība - 1570746 kvadrātkilometru, 3393400 iedzīvotāju (2009. g.)
Mahārāštra Štats Indijā ("Mahārāshtra"), administratīvais centrs - Mumbaja (Bombeja), platība - 307577 kvadrātkilometri, 106894000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - marathu
Manipura Štats Indijas austrumos ("Manīpur"), administratīvais centrs - Imphāla, platība - 22327 kvadrātkilometri, 2627000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - meiteju
Tamilnāda Štats Indijas dienvidos ("Tamilnātu"), Bengālijas līča un Indijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Čennai (Madrasa), platība - 130058 kvadrātkilometri, 66396000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - tamilu
Madhja Pradēša štats Indijas vidienē (_Madhya-Pradesh_), administratīvais centrs - Bhopāla, platība - 308245 kvadrātkilometri, 69279000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
Džohora Štats Malaizijā ("Johor"), Malajas pussalas dienvidos, administratīvais centrs - Džohorbahru, platība - 19984 kvadrātkilometri, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kedaha Štats Malaizijā ("Kedah"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Alorsetara, platība - 9426 kvadrātkilometri, 1818200 iedzīvotāju (2007. g.)
Kelantana Štats Malaizijā ("Kelantan"), Malajas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Kota Baharu, platība - 14922 kvadrātkilometri, 2100000 iedzīvotāju (2007. g.)
Melaka Štats Malaizijā ("Melaka"), Malajas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Melaka, platība - 1650 kvadrātkilometru, 8972900 iedzīvotāju (2015. g.)
Negerisembulana Štats Malaizijā ("Negerisembulan"), Malajas pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Serembana, platība - 6645 kvadrātkilometri, 1004800 iedzīvotāju (2007. g.)
Pahana Štats Malaizijā ("Pahang"), Malakas pussalā, administratīvais centrs - Kuantana, platība - 35964 kvadrātkilometri, 1396500 iedzīvotāju (2007. g.)
Peraka Štats Malaizijā ("Perak"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Ipoha, platība - 21006 kvadrātkilometri, 2260600 iedzīvotāju (2007. g.)
Perlisa Štats Malaizijā ("Perlis"), Malajas pussalā, administratīvais centrs - Kanara, platība - 810 kvadrātkilometru, 215000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pulaupinana Štats Malaizijā ("Pulau Pinang"), Malajas pussalas rietumos, administratīvais centrs - Pinana, platība - 1046 kvadrātkilometri, 1890000 iedzīvotāju (2016. g.)
Sabaha Štats Malaizijā ("Sabah"), Kalimantānas salas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Kota Kinabalu, platība - 76115 kvadrātkilometru, 3387900 iedzīvotāju (2007. g.)
Saravaka Štats Malaizijā ("Sarawak"), Kalimantānas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Kučina, platība - 124450 kvadrātkilometru, 2500000 iedzīvotāju (2007. g.)
Selanora Štats Malaizijā ("Selangor"), Malakas pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Šahalama, platība - 7956 kvadrātkilometri, 5000000 iedzīvotāju (2007. g.)
Terenganu Štats Malaizijā ("Terengganu"), Malakas pussalas austrumu daļā, platība - 12955 kvadrātkilometru, 1150300 iedzīvotāju (2008. g.)
Borno Štats Nigērijā ("Borno"), administratīvais centrs - Maiduguri, platība - 70898 kvadrātkilometri, 4151200 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
Benue štats Nigērijā, administratīvais centrs – Makurdi, platība – 34059 kvadrātkilometri, 4219200 iedzīvotāju (2006. g.)
Sulija Štats Venecuēlas rietumos ("Zulia"), administratīvais centrs - Marakaibo, platība - 63100 kvadrātkilometru, 3821000 iedzīvotāju (2010. g.)
Monagasa Štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Monagas"), administratīvais centrs - Maturina, platība - 28930 kvadrātkilometru, 908600 iedzīvotāju (2010. g.)
Aragva štats Venecuēlas ziemeļu daļā (_Aragua_), administratīvais centrs - Marakaja, platība - 7014 kvadrātkilometru, 1736000 iedzīvotāju (2010. g.)
Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu
Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās
Schwanen Švāna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Saikavas pagastā
Strautiņi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Maļutki" otrs nosaukums
Ērberģes pagasts tagadējā Mazzalves pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā)
Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu
Talejs Talejas ezers Madonas novada Vestienas pagastā
Puto Tālo Austrumu budisma mitoloģijā vieta senajā valstī Malakutā, Malabaras piekrastē (Indijā), kur parādījās bodhisatva Avalokitešvara (Guaņiņa)
mazvirbenieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvirbi" iedzīvotāji
mazvirbnieki Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvirbi" iedzīvotāji
mazdursupnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazdursupe" iedzīvotāji
mazsēņenieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji
mazsēņnieki Talsu novada Balgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazsēņi" iedzīvotāji
Nazspārne Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Mazspāre" nosaukuma variants
matažnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Matažas" iedzīvotāji
mazmājnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Mazmājas" iedzīvotāji
mazstrazdenieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
mazstrazdnieki Talsu novada Strazdes pagasta apdzīvotās vietas "Mazstrazde" iedzīvotāji
mazandrejnieki Talsu novada Valdgales pagasta apdzīvotās vietas "Mazandreji" iedzīvotāji
Tamerlans Tamerlana vārti - kalnu pāreja starp Malguzara un Nuratava grēdu Pamira-Altaja sistēmas rietumos, Uzbekistānā, platums - 120-130 m, vietām 30-40 m, pa to tek Sanzara, izbūvēta Taškendas-Samarkandas dzelzceļa līnija
Tanzānija Tanzānijas Savienotā Republika - valsts Austrumāfrikā (angļu val. "Tanzania"), sastāv no kontinenālās daļas (bijušās Tanganjikas) un salām Indijas okeānā (Zanzibāra, Pemba, Mafija), platība - 945087 kvadrātkilometru, 41048500 iedzīvotāju (2007. g.), galvaspilsēta - Dodoma, valdības mītne Dāresalāma, administratīvais iedalījums - 26 provinces, no tām 5 Zanzibārā, robežojas ar Mozambiku, Zambiju, Kongo Demokrātisko Republiku, Burundi, Ruandu, Ugandu un Keniju, austrumos apskalo Indija okeāns
garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
vēršlācītis tauriņu kārtas samteņu dzimtas ģints ("Maniola")
mosi tauta Burkinafaso, Ganā, Kotdivuārā, Mali, pieder pie bantu saimes guru grupas, valoda pieder pie Nigēras-Kongo valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa ticīgo - musulmaņi, kristieši
minangkabavi tauta Indonēzijā (gk. Sumatras salas vidienē), dzīvo arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, sadzīvē līdz XX gs. vidum saglābājās matriarhāta elementi, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
madurieši tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
bandžari tauta Indonēzijā, gk. Kalimantānas dienvidaustrumos, neliela daļa arī Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
jukagiri tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā
dendi tauta Mali, Nigērā, Burkinafaso, Nigērijā, runā songaju valodā, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu
džermi tauta Mali, Nigērā, Burkinafaso, Nigērijā, runā songaju valodā, kas veido atsevišķu bantu saimes grupu
šlehi tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi
tamazigti tauta Marokā, Vidusatlasa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām, ticīgie - musulmaņi
rīfi tauta Marokas ziemeļu daļā Rīfa kalnos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu valodām; ticīgie - musulmaņi
soninki tauta Mauritānijas dienvidos un Mali rietumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas
tukuleri tauta Mauritānijas dienvidu daļā un Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas
volofi tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu
aromūni tauta, dzīvo atsevišķās grupās Ziemeļmaķedonijā, Grieķijā, Albānijā; valoda pieder pie romāņu valodām, ticīgie - pareizticīgie, arī musulmaņi; cincari; Maķedonijas rumāņi; kucovlahi (Albānijā)
bobo tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, valoda pieder pie guru grupas, tuvu radniecīgi lobiem, iedalās ciltīs: bobofingi, sankuri (pašnosaukums - zara), bobogi, bobovuli, reliģija - gk. islāms
sani tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un Mali dienvidos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi
bikoli tauta, dzīvo Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos, arī Masbates, Katandvanesas un Buriasas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi tagaliem, ticīgie - katoļi
sulusmali tauta, dzīvo gk. Mindano rietumos un dienvidu piekrastē, arī Sulu arhipelāgā, Palavanas dienvidos (Filipīnās) un Kalimantānas ziemeļu piekrastē (Malaizijā), pieder pie moro tautām
hariji tauta, dzīvo Indijā, Bihāras un Madhja Pradēšas štatu robežrajonā, valoda pieder pie mundu (Indijas seniedzīvotāju pēcteču) saimes, reliģija - hinduisma un animisma sajaukums
kaijani tauta, dzīvo Kalamantānas salas kalnainajā centrālajā daļā (Indonēzijā un Malaizijā), valoda pieder pie austronēziešu indonēziešu grupas, animistiski ticējumi
ibani tauta, dzīvo Kalimantānas salas rietumu daļā (Malaizijā un Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi, daļa - musulmaņi
dusuni tauta, dzīvo Kalimantānas ziemeļos (gk. Malaizijā, arī Indonēzijā un Brunejā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, pēc izcelsmes - dajaki, animistiskie ticējumi, daļa - musulmaņi
senufi tauta, dzīvo Kotdivuāras ziemeļaustrumos, Mali dienvidaustrumos un Burkinafaso rietumos, valoda pieder pie Nigeras-Kongo valodu guru grupas, iedalās ciltīs (folo, gimini, karabori, kofoli), vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi (sunnīti)
vajao tauta, dzīvo Malāvijas dienvidaustrumos, Tanzānijas dienvidos un Mozambikas ziemeļrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
makvi tauta, dzīvo Mozambikas ziemeļaustrumos, Malāvi dienvidu daļā, Tanzānijā, valoda pieder pie Konko-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristieši (katoļi) vai musulmaņi
dogoni tauta, dzīvo Nigēras upes baseinā Rietumāfrikā, Mali Republikas dienvidaustrumos, valoda pieder pie guru grupas, reliģija - islams, senie tradicionālie kulti
songaji tauta, dzīvo Nigēras vidusteces krastos, gk. Nigērā un Mali, arī Burkinafaso ziemeļos, Nigērijas rietumos un Beninā, valoda pieder pie songaju grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
angoni tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos, kopskaits \~0,5 mlj cilvēku, tuvu radniecīgi zulusiem, valoda pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas
vakingi tauta, dzīvo Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā, valoda (ukinga) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
mansi tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus (Krievijā) rietumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mansu valodā, ticīgie - pareizticīgie
kaukoni tauta, kas pēc Homēra liecības dzīvoja Mazāzijā
malagasi tauta, Madagaskaras Republikas pamatiedzīvotāji, runā malagasu valodā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
malajieši tauta, Malaizijas, Singapūras un Taizemes dienviddaļas pamatiedzīvotāji; īstie malajieši
maltieši tauta, Maltas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Austrālijā, Lielbritānijā, Kanādā, runā maltiešu valodā, ticīgie - katoļi
čamorri tauta, Mariānu salu (Klusā okeāna rietumos) pamatiedzīvotāji, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - katoļticība, arī budisms
marieši tauta, Marijelas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Baškīrijā, Udmurtijā un Tatārijā; runā mariešu valodā, ticīgie - pareizticīgie
marokāņi tauta, Marokas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi; marokas arābi
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
heti Tautas, kas 18.-12. gs. p. m. ē. dzīvoja Mazāzijas centrālajā un austrumu daļā un Ziemeļsīrijā; runāja hetu valodā
hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
muruti tautība, dzīvo Kalimantānas ziemeļos (Indonēzijā un Malaizijā), runā dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, pēc izcelsmes - dajaki, animistiski ticējumi
sibo tautība, dzīvo Ķīnas Sindzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļrietumos (Ili upes ielejā), neliela grupa arī Mandžūrijā, valoda pieder pie tungusmandžūru grupas, tuva mandžūru valodai, reliģija - konfuciānisms, daoisms, budisms
ambontimorieši Tautību un cilšu grupa (solori, alori, rotieši, atoni, tetumi, mari, mambaji, tokodi, makasaji, kaji, serami, aruāņi u. c.), dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mandingi Tautu grupa (bambari, malinki, diuli) R-Āfrikā (Gvinejā, Kotdivuārā, Mali, Senegālā, Gambijā), valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas valodām; ticīgie - gk. musulmaņi, saglabājuši arī tradicionālos ticējumus
malajieši Tautu grupa dienvidaustrumu Āzijā, kas runā malajiešu valodā (galvenokārt Indonēzijā, kā arī Malaizijā, Singapūrā, Brunejā); ticīgie - gk. musulmaņi
malāvi Tautu grupa Malāvijā, Mozambikā, Zambijā, Tanzānijā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, rakstība latīņu alfabētā, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
Kurtavas purvs Teiču purva rietumu daļas nosaukums ap Kurtavas ezeru, Madonas novada Mētrienas pagastā
Marakaibo zemiene tektoniskas izcelsmes ieplaka Ziemeļrietumu Andos, starp Perihas grēdu un Meridas Kordiljeru, Venecuēlā (neliela daļa Kolumbijā), ar Marakaibo ezeru centrālajā daļā
tellina Tellina baltica - Baltijas plānčaulgliemenes jeb Baltijas makoma "Macoma baltica" nosaukuma sinonīms
Telokansona Telukintana - pilsēta Malaizijā
Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās
Priekškaukāzs Teritorija Kaukāza ziemeļos, starp Kumas-Maničas ieplaku ziemeļos un Lielo Kaukāzu dienvidos, Krievijas Krasnodaras, Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Čečenijas Republikā, Dagestānas Republikā un Rostovas apgabala daļa, garums - >900 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 1402 m (Beštavs)
Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals
Zvirbuļu kalni teritorija Krievijas galvaspilsētas Maskavas dienvidrietumu daļā, Maskavas upes labajā krastā, starp Setuņas ieteku un Loka dzelzceļa tiltu, pamatkrasts, augstums — līdz 80 m
Magreba Termins, ko lieto, lai apzīmētu Āfrikas ziemeļrietumu daļu - Maroku, Alžīriju un Tunisija
pagalmtiesa Tiesa Maskavā un Sanktpēterburgā, kas ar pārtraukumiem darbojās 1719.-1866. g. un iztiesāja citu pilsētu pilsoņu un raznočinu (inteliģentu, kas nepiederēja pie muižniecības), kuriem nebija nekustama īpašuma Maskavas vai Sanktpēterburgas guberņās, krimināllietas un civillietas
ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā
sarkancekula tirānputns tirānputnu suga ("Machetornis rixosus")
Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā
Lielā ģilde tirgotāju organizācija (Rīgā 1354.-1936. g.), pēc 1877. g. tās politiskās tiesības tika ierobežotas, bet pastāvēja kā Rīgas vācu tautības iedzīvotāju organizācija; Svētās Marijas ģilde
Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
Virāne Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā, garums - 9 km, augštecē ir Gulbenes un Cesvaines novada robežupe, iztek no Mazā Virānes ezera un tek cauri Lielajam Virānes ezeram; Alšupe; Viranīte; Virānīte
Aiša Tirzas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 13 km; Aise; Aišate; Aizšate
Tiskāde Tiskade, Maltas pieteka
Tiskadka Tiskade, Maltas pieteka
Tiskādne Tiskade, Maltas pieteka
Tiskatne Tiskade, Maltas pieteka
Tobaga Tobāgo - sala Mazo Antiļu salu grupā
Tootzen Toces muiža, kas atradās Madonas apriņķa Ļaudonas pagastā
Graulīte Tocītes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
Tolka Tolkas ezers - Sudārdiņš Madonas novada Vestienas pagastā
Tolkenhof Tolkas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
Rosarium Tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību
Rodēzijas un Njasalendas federācija triju bijušo Lielbritānijas koloniju administratīvi politiska apvienība Dienvidāfrikā (1953.-1963. g.), ietilpa Dienvidrodēzija (tagad Zimbabve), Ziemeļrodēzija (Zambija) un Njasalenda (Malāvija)
Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība
Buļu alas trīs alas Buļļu iezī līdzās Adamaita alai: Mazā Buļu ala, Garā Buļu ala un Lielā Buļu ala
Palšu ezeri trīs ezeri Latgales augstienes dienvidaustrumu malā Dagdas novada Šķaunes pagastā, Lielā Paļts, Mazā Paļts un Trešā Paļts, tos atdala smilšains oss, eitrofi, stipri aizauguši, bez noteces; Palsas ezeri; Palšas ezeri
Īlija Troja, senpilsēta Mazāzijas ziemeļrietumos
Espenhoehe Troškas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Adulienas pagastā
Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā
Azavāda tuksnesis Mali (_Azaouád_), Tombuktu reģionā
Aukārs tuksnesis Mauritānijā (_Aoukâr_), Tagantas un Austrumhodas vilājā
Azefāls tuksnesis Mauritānijas rietumos un Rietumsahāras dienvidos (_Azefal_)
Akšārs tuksnesis Mauritānijas rietumu daļā (_Akchâr_), Inširi un Adrāra vilājā
Bathizs tuksnesis Turkmenistānā, Mari vilajeta dienvidrietumos
mazbrizulnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Mazbrizule" iedzīvotāji
Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
Osmaņu impērija turku valsts, ko 1300. g. Anatolijā (Mazāzijā) nodibināja Osmans I, saira 1918. g.
aponogēti Ūdensaugi, savvaļā sastopami Āfrikā, Madagaskarā, Dienvidāzijā, dažas sugas audzē akvārijos, kur caurtekošs ūdens
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva
Zaboru dzirnavezers ūdenskrātuve Dagdas pagastā, platība - 3,5 ha; Mazo Aprobovcu dzirnavezers
Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha
Vecmēmeles dzirnavezers ūdenskrātuve Mazzalves pagastā, platība — 2,2 ha
A. L. Mateosa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo López Mateos, Presa_), Sinaloas pavalstī, uzpludināta uz Remedjosas upes
A. R. Kortinesa ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Adolfo Ruiz Cortines, Presa_), Sonoras pavalsts dienvidu daļā, uzpludināta uz Majo upes
Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers
Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km
Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
Ilzīte ūdenstece Atašienes pagastā, ietek Marinzejas ezerā; Ilziņa; Ilzītes strauts
Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu
Aklā upīte ūdenstece Krustpils novada Atašienes pagastā, iztek no Teiču purva, ietek Marinzejas ezerā, garums - \~7 km
Alksnas grāvis ūdenstece Latvijā, Madonas novada Praulienas pagastā, Upsta kreisā krasta pieteka
Bauņupīte ūdenstece Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Mattīšu pagastā, ietek Burtnieku ezerā, garums - 10 km; Bauņu upe; Beķerupīte
Bebrīšupe Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, Auziņu ezera noteka uz Mazezeru
Cimeļupe ūdenstece Limbažu pagastā, iztek no Cimeļa ezera, ietek Mazezerā, garums - 12 km; Ciemeļupe; Cimele
Ciska Ūdenstece Madonas novada Barkavas pagastā, Īdeņas kanāla pieteka; Oija, Ūjiņa, Vija
Bābenīca Ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, Gravas strauta labā krasta pieteka, iztek no Ģērķēnu ezera, garums - \~5 km
Āža grāvis ūdenstece Madonas novada Liezēres pagastā, ietek Gulbēra ezerā
Gravas strauts ūdenstece Madonas novada Liezēres un Cēsu novada Inešu pagastā, \~3 km posmā arī šo novadu un pagastu robežupe, ietek Briņģu ezerā, garums — \~10 km, atteka savieno arī ar Sustalu; Grīvas strauts
Miltupīte Ūdenstece Madonas novada Vestienas pagastā, ietek Kāla ezerā, tek cauri Asmenītim, Ilziņam, Salājam un Sudārdiņam; Asmenīte; Saltupīte
Lubeja Ūdenstece Madonas un Ērgļu novadā, iztek no Stirnezera, ietek Pakšēnu ezerā, senāk uzskatīta par Ogres pietekas Valolas augšteci
Amanzamņama ūdenstece Zimbabvē (_Amanzamnyama_), lejtece Bostvānā, kur saucas _Nata_, izsīkst Makhadikhadi solončakā
Plītnīca Ūdenstece, kas savieno Mazo Ludzas ezeru ar Zvirgzdenes ezeru Ludzas novada Isnaudas pagastā
Būriņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Malienas pagastā, platība - 8 ha
Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis
Kapu dīķis ūdenstilpe Madonas novada Meirānu pagastā, platība - 5,4 ha; Kāpu ezers; Visagala ezers

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Ma.