bleķot
bleķot 2. konjugācijas darbības vārds; neliterārs, sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bleķoju | bleķojam | bleķoju | bleķojām | bleķošu | bleķosim |
| 2. pers. | bleķo | bleķojat | bleķoji | bleķojāt | bleķosi | bleķosiet, bleķosit |
| 3. pers. | bleķo | bleķoja | bleķos | |||
Pavēles izteiksme: bleķo (vsk. 2. pers.), bleķojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bleķojot (tag.), bleķošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bleķotu
Vajadzības izteiksme: jābleķo
1.Maksāt.
2.Melot.
Avoti: MLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīferjumotās, skaidotās, darvoti jumtotās un bleķotās mājas - cita pēc citas - klusē, dus.
- Nav slikti treniņs nav jāvada un par tiesāšanu bleķo
- Cik tas bleķo , un kur to varētu izdarīt
- Un jo lielāks sūds jo vairāk jābleķo
- MAKSA kādam bleķo un darīt varēsi VISSU