mičumačs
Lietojuma biežums :
mičumačs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mičumačs | mičumači |
| Ģen. | mičumača | mičumaču |
| Dat. | mičumačam | mičumačiem |
| Akuz. | mičumaču | mičumačus |
| Lok. | mičumačā | mičumačos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Karikatūrists ir ilustrējis vairākas grāmatas, kā A. Markona " Pārprasto centību" un P.Ētera " Mičumaču", kā arī izveidojis vairāk kā 100 ekslibrus.
- Tikko atvēru , iespaids nebija tas labākais visādi mičumači no sērijas paņem olu , sieru , kaut kādu gaļu un kečupu , sagāz uz pannas ar kaut kādiem taukiem veeeeeeeeee
- "Brīnumkaste" ir maģiski dzīva grāmata, no tās juku jukām plūst Grasa nu jau pieaugušo bērnu balsis un lasītājs nemaz nemana, kurā mirklī jau ir ierauts iekšā visā tanī trakajā " mičumačā".
- Mani, uzmanīgu skatītāju, kas kopš bērnības lieto vien " pareizo latviešu valodu", bez lauzumiem vai galotņu nokošanas, nebūt netraucē tas, ka sastaptie jaunieši, vidēja un vecāka gadagājuma lauku cilvēki runā ne ta latviski, ne ta latgaliski, ne ta krieviski, bet kaut kādā šo valodu mičumačā.