bujums
bujums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bujums | bujumi |
| Ģen. | bujuma | bujumu |
| Dat. | bujumam | bujumiem |
| Akuz. | bujumu | bujumus |
| Lok. | bujumā | bujumos |
2.Esot bijis.
Avoti: KV, LivP
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iztēlē es apglaudīju, izšķirstīju un izsvārstīju šo bujumu ar abām rokām, sajuzdams degunā pat aso pelējuma un putekļu smārdu, kas piemīt veciem papīriem un ilgi stāvējušiem sējumiem.
- dienās, ja ir grūtāk-nolieku visus mājas darbus malā, vakariņās ātri uzvāram bujums garšīgos pelmenīšus ar salātiem un vienkārši dzīvojamies, runājamies, mīļojamies ar Gabīti-tas laiks kopā dod jaunu spēku turpināt mīlēt un rūpēties vēl vairāk, jo katru dienu, esot kopā ir tik liela atpakaļ-atgriezeniskā saite!..