nomaurot
nomaurot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomauroju | nomaurojam | nomauroju | nomaurojām | nomaurošu | nomaurosim |
| 2. pers. | nomauro | nomaurojat | nomauroji | nomaurojāt | nomaurosi | nomaurosiet, nomaurosit |
| 3. pers. | nomauro | nomauroja | nomauros | |||
Pavēles izteiksme: nomauro (vsk. 2. pers.), nomaurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomaurojot (tag.), nomaurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomaurotu
Vajadzības izteiksme: jānomauro
1.Nomauroties1.
2.Maurot (visu laikposmu) un pārstāt maurot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu ceļu smuki nomaurojam visu ko vien atceramies.