Paplašinātā meklēšana

Meklējam doties.

Atrasts vārdos (118):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (1540):

(skriet) velnam (arī vilkam) rīklē (doties) nenovēršamas briesmās.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes. Tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva.
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
aizšaudīt Aizdoties (braucot vai ejot).
aizverdēt Aizdoties masveidā un lielā drūzmā.
aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu).
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās).
aizmalties Aizdoties, aizdauzīties.
aizlinot Aizdoties, aizdiet.
aizmaisīties aizdoties, nozust.
aizlingot Aizdoties.
aizšaudīties Aizdoties.
aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties.
aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
aizberēties Aiziet, aizdoties prom.
aizblodīt Aizmaldīties, maldoties aiziet kaut kur.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai).
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā).
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam).
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
retence aizture; zoba nākšanas aizture, tam atrodoties alveolā.
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
homoserīns Aminoskābe, kas rodas dzīvnieku audos, cistationīnam noārdoties par cisteīnu.
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot.
Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas.
Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
dārziņš Aplis, ko veido rotaļas vai dejas dalībnieki (parasti, sadodoties rokās).
apsvainoties Apprecēties, saradoties.
shizofiti Apzīmējums vienšūnu augiem, kas vairojas daloties (skaldoties) uz pusēm.
pieķerties Ar interesi, aizrautīgi nodoties (kam), nodarboties (ar ko).
apkārt Ar līkumu (doties).
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
stīpāties Ar pūlēm, grūtībām (kur) iet, doties.
pretoties Ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku).
cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
atkrāmēties Ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.).
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal.
palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.), atbrīvot, palaist vaļā.
pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi).
polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni).
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
šmukt Ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt.
aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
aizņirbt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
laisties ļekās ātri bēgt, ātri doties prom.
laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu ātri bēgt, ātri doties prom.
laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā ātri bēgt; ātri doties prom.
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
mitrīt Ātri doties, iet.
laisties Ātri doties, virzīties (piemēram, ejot, skrienot kur, kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pārripot Ātri iet mājās, doties mājās.
ķeģerēt Ātri iet, doties, skriet, bēgt; ķegot.
ķegot Ātri iet, doties, skriet, bēgt.
špegot Ātri iet, skriet, doties prom; bēgt.
mesties Ātri sākt (ko darīt); ātri doties (ko darīt).
traukt Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt).
štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku).
vēzāniski Ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
Mērsraga osta atrodas Talsu novada Mērsragā, sāka veidoties 1842. g., kad tika izrakts kanāls, kas pie Mērsraga savieno Engures ezeru ar Rīgas līci, izbūvēti 2 moli, no 1994. g. attīstās kā eksportosta, var uzņemt līdz 125 m garus kuģus ar iegrimi līdz 6,2 m.
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot.
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam.
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes).
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei.
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē).
atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
stāvēt acu priekšā (arī acīs) atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām).
izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
izaugties Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
paaugties Augot izveidoties lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko) - par cilvēkiem.
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
krūmoties Augot veidoties par krūmu.
stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
amis Augšpusē sašaurināts apmēram spaiņa lieluma koka trauks ar spundi, kurā, ejot uz lauku vai dodoties tālākā ceļā, tiek ņemts līdzi dzeramais vai šķidrs ēdiens.
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) - par augiem, to daļām.
griezties Augt, veidoties apļveidā, spirālveida.
anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
badināties Badināt sevi; badoties.
nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
aizgalēties Badoties par ilgu.
nosabadīties Badoties tikt nonāvētam.
kāst Badoties, ciest badu.
aizmērdināt Badoties, pabadoties.
krankāt Badoties, sajust izsalkumu.
badāties Badoties.
badēties Badoties.
kaldināties Badoties.
kamēt Badoties.
kānēt Badoties.
kārmēties Badoties.
mērdelēties Badoties.
mirlēt Badoties.
zalināties Badoties.
izbaidīties Baidoties izsargāties.
pasedzenis Balts audums (īsāks nekā villāne), kas izgatavots no smalka diega, kuru apliek ap pleciem, vasarā dodoties uz baznīcu.
nokaražavot Bariem un skaļi turp doties.
driskoties Bārties, ķildoties.
strīdēt Bārties, ķildoties.
rēgāties bārties, pārmest, ķildoties.
atstāt Beigt (ko darīt, kam nodoties u. tml.).
vīkstulis Bērns, kurš kavē citus doties ceļā.
dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā.
uzbružāties Beržot izveidoties.
nosašķetināties Bezmērķīgi dodoties, nokļūt.
trakāt Bezmērķīgi kur iet, doties.
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
attīstīties Bioloģiski veidoties, pārmainīties dzīves laikā; pilnveidoties, nobriest (par organismiem, orgāniem).
izveidoties Bioloģiski veidoties, pilnīgi attīstīties (piemēram, par organismu, tā daļām).
aizblandīties Blandoties aizklīst; nozust.
atblandīties Blandoties atkļūt šurp; blandoties atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst.
uzblēdīt Blēdoties iemānīt.
aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom.
aizbraukalēt Braukājot turp un šurp, aizdoties (uz).
izbraukt Braukšus doties (uz kurieni noteiktā nolūkā).
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām).
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri).
gāzt Braukt; ātri braukt, doties.
važot Braukt; skriet; doties kaut kur.
saules telts brezenta jumts, kas pasargā kokpitu un kajītes virsbūvi, jahtai atrodoties ostā.
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
slēpties Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
uzpūst Būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
zīmēties Būt saskatāmam, parādīties; arī veidoties, attēloties.
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
mezobilirubinogēns C~33~H~44~N~4~O~6~, bezkrāsaina kristāliska viela, bilirubīna reducēšanās produkts; oksidēšanās rezultātā var pārveidoties par urobilīnu, sterkobilinogēnu vai sterkobilīnu.
celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi.
maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
sajozt vēderu ciest pārtikas trūkumu, badoties.
zīst ķepu ciest trūkumu, badoties.
nospiest Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam.
kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties).
ko kājas nes cik vien ātri iespējams (skriet, doties projām).
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti.
traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
filozofs Cilvēks, kam ir tieksme nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
aizbraucējs Cilvēks, kas dodas vai gatavojas doties ceļā.
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām.
pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko).
ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
tvert (biežāk ņemt) šauteni (arī šķēpu, zobenu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
ņemt (retāk tvert) zobenu (arī šauteni, šķēpu, durkli, ieroci) (rokā, arī rokās) cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā.
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties.
trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
dalu Dalu dalumis - trokšņot, skaļi ķildoties.
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(1), pilnveidoties (1).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(2), pilnveidoties (2).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(3), pilnveidoties (3).
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot(4), pilnveidoties (4).
mīņāties uz vietas darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem, neattīstīties, neveidoties; ļoti lēni virzīties uz priekšu.
mīņāties (arī mīdīties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
mīdīties (arī mīņāties) uz vietas Darboties neaktīvi, bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
nodarboties Darīt kādu darbu; nodoties kādam darbam, pasākumam.
multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā.
alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā.
pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm.
astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos.
rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties.
aizarauties Dedzīgi nodoties kam.
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
pārogļoties Degot pārveidoties par ogli.
apdegt Degot, atrodoties liesmās, pārogļoties (visapkārt vai vietumis).
pakaļgaluzpilde Degvielas uzpilde jūrā, uzpildāmajam kuģim atrodoties aiz uzpildes kuģa.
tarantisms Dejošanas mānija, kas rodoties no tarantula kodiena.
uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu.
izdevies Divd. --> izdoties.
aizvadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, aizvest (kur, līdz kādai vietai, uz kurieni u. tml.).
ievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
pievadīt Dodoties līdzi, rādot ceļu, pievest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
promejot Dodoties projām.
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to).
šurpnākot Dodoties šurp.
širmēties domās veidoties.
teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu.
laisties Doties (ar ūdens vai sauszemes transportlīdzekli kur, kādā virzienā); doties (kur, kādā virzienā) - par ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
izmest līkumu (arī loku, cilpu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
izlaist riņķi (arī loku) doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu.
likties slīpingā doties gulēt.
līst migā doties gulēt.
kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā).
kāpt uz kuģa doties kuģī
pazust no apvāršņa doties kur projām, aiziet no noteiktas sabiedrības, pārstāt kur darboties.
iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
teikt ardievas (kaut kam) doties projām (no kādas vietas); atteikties (no ierastā).
iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības.
pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības.
pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt.
teikt (arī sacīt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
(pa)teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
pateikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
sacīt (arī teikt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem).
laisties latatā doties prom; bēgt.
atkasīties doties prom.
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
iet tālu ceļu doties tālu prom.
izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
braukt vietraugos doties uz līgavaiņa mājām.
iet talkā doties uz talku; arī palīdzēt.
hibernēties doties ziemas guļā.
aizpiļīt doties, aiziet.
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
izdrupt Drūpot (kam), izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda.
aizdundurēt Dūcot kurp doties.
aizdundurot Dūcot kurp doties.
ežoties Dusmoties, strīdēties, ķildoties.
izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
rept dzīstot apaugt, izveidoties krevelei.
staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā.
elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
stereotaksiskā metode elektrodu, pipešu u. c. smalku instrumentu ievadīšana dziļās smadzeņu struktūrās, vadoties pēc galvaskausā un smadzenēs esošiem orientieriem; šo metodi izmanto neiroķirurģijā un fizioloģijā, piem., lai pierakstītu bioelektriskos potenciālus, kas rodas tajā vai citā precīzi noteiktā smadzeņu apvidū vai pat atsevišķās nervu šūnās.
Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās.
ceļotprieks Emocionāls indivīda stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts ceļojuma procesā, apmeklējot aizvien jaunas vietas, iepazīstot dažādas kultūras, izjūtot jaunus pārdzīvojumus, viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek tūristam doties ceļojumā.
ieplaku ezeri ezeri, kas rodas, iedobumiem zemes virsā piepildoties ar ūdeni.
āpana Ezoterismā tā apzīmē visu, kas saistīts ar izdalījumiem no dažādiem orgāniem, procesiem tajos utt.; cilvēka aurā tā parādoties kā tumši sarkans starojums, kas reizēm kļūst tumši brūngani sarkans.
aspartāze Ferments, kas katalizē amonjaka atšķelšanu no asparagīnskābes, rodoties fumārskābei; atrodams baktērijās un dažos augos.
akomodācija fonētikā - līdzskaņa un patskaņa artikulācijas daļēja pielāgošanās, parasti tiem atrodoties blakus.
laika prioritāte fotoaparāta automātikas funkcija noteikt diafragmas atvērumu, vadoties pēc noteikta ekspozīcijas laika.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
izveicināt Gandrīz ļaut izdoties.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam, labākam.
brakāties Gatavoties, posties, taisīties (kur doties); ģērbties, kārtot (savu apģērbu).
uzgleznoties Gleznojot izveidoties.
glukoģenēze Glukozes veidošanās, noārdoties glikogēnam.
kā ar jēliem nagiem gļēvi, kā baidoties, kūtri.
pseidocilindrs Gļotu receklis urīnā, kas atgādina cilindru; var veidoties no spermas piejaukuma.
darbīga grava grava, kas turpina veidoties.
gredzenhromosoma Gredzenveida hromosomas, kas var izveidoties vai nu spontāni, vai arī mutagēnu ietekmē, ja savienojas hromosomu interkalāro fragmentu gali.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas.
Telfūsa grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma Boiotijas avota nimfa, kas pierunāja Apollonu doties uz Delfiem, bet vēlāk Apollons dusmās atgriezās pie avota, iegāza tajā klinti un uzcēla tur savu - Telfūsas Apollona altāri.
melnasinība Grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam); melanēmija.
melanēmija grūtos malārijas gadījumos novērojama kaite, kas raksturojas ar pelēku ādas krāsu un ceļas asinīs rodoties nešķīstošas melnas krāsvielas ķermenīšiem (pigmentam).
līst Gulties (guļasvietā), doties gulēt; gulties (zem segas).
mikella Hipotētiska vissīkākā kristāliskā daļiņa, no kādām sastādoties organizēti ķermeņi.
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi.
neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties; arī aizmirsties.
aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties.
aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties.
aizagaudāties Iegaudoties.
aizgaudāt Iegaudoties.
aizgaudāties Iegaudoties.
aizgaudēties Iegaudoties.
aizgaudot Iegaudoties.
iegaudāties Iegaudoties.
iestigt Iegrimt (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - par priekšmetiem.
piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu.
iedzīvoties Iemantot, iegūt (piemēram, kādu stāvokli), izveidoties noteiktām attiecībām (ar kādu).
sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā).
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
būt Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos.
pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
ienasāt Ierodoties izplatīt kur (slimību).
ienesāt Ierodoties izplatīt.
atsavesties Ierodoties kur, paņemt sev kādu līdzi.
pierasties Ierodoties pievienoties (piemēram, cilvēku grupai).
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt, darboties (par kongresu, sēdi u. tml.).
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
aizdūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iedūdoties.
ieķildoties Iesākt ķildoties, iekļūt ķildā.
aizamesties Iesākt veidoties (parasti par augļiem).
ņemt Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
tīt Iet (prom), doties (prom).
likt (arī ņemt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
ņemt (arī likt) kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
tīt makšķeres iet prom, doties prom.
kuģēt Iet, doties (kur).
kašīt Iet, doties (projām).
plāt Iet, doties (uz noteiktu vietu, noteiktā virzienā u. tml.).
zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem.
cierēt Iet, doties; staigāt, pastaigāties.
bīdīt Iet, doties.
cilsēt Iet, doties.
cilsīt Iet, doties.
pincinārēt Iet, doties.
šaukt Iet, doties.
lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
cimdot Iet, staigāt, doties.
česīt Iet; doties.
češīt Iet; doties.
mīcīt Iet; doties.
močīt Iet; doties.
iegrauzties Ieveidoties (kur) straumes, viļņu, ledāju iedarbībā (piemēram, par gravām, iedobumiem).
iegulties Ieveidoties (par matiem).
pierūgt Ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku).
sagulsnēties Ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem).
nogulēties Ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram.
sasamiegties Ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties.
izsēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
izgalēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties.
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī.
klejot Ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem).
aizkalināt Ilgāku laiku likt badoties.
sabadināt Ilgāku laiku likt badoties.
iztrankāt Ilgāku laiku likt doties (no vienas vietas uz citu).
izgavēties Ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties.
nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā).
izmaldīties Ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties.
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties.
pārogļoties Ilgstošā laikposmā īpašos apstākļos pārveidoties par ogli (piemēram, par senu dzīvnieku un augu atliekām).
sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī.
iesavickāties Ilgstoši naidoties, ķildoties.
iesaecēties Ilgstoši naidoties.
iesaēsties Ilgstoši naidoties.
iesagrauzties Ilgstoši naidoties.
iesaplēsties Ilgstoši naidoties.
aizkalēties Ilgu laiku neēst, badoties.
saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos.
opistoporija Involuntāra kāpšanās atpakaļ, mēģinot doties uz priekšu; vērojama parkinsonisma gadījumā.
pārkūdroties Īpašos apstākļos (piemēram, aizaugušos ezeros, purvos) sadaloties, pārveidoties par kūdru (par augu atliekām).
apelativēties īpašvārdam pārveidoties par sugasvārdu.
Lalderaldera Īru balāde par katoļu lauku jauniešu dēkām, caur Dublinu dodoties uz Liverpūli.
noaugt Izaugt, izveidoties ar labi, skaisti, spēcīgi attīstītu augumu.
saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā (par augiem, to daļām).
saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
pārklāt Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) - piemēram, par augiem, organisma veidojumiem.
paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2).
paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu).
izbadināties Izbadināt sevi; izbadoties.
izkāst Izbadot, izbadoties.
izkrankāt Izbadoties, kļūt izsalkušam.
aizkruities Izbadoties.
izabadāties Izbadoties.
izbadenēties Izbadoties.
izbadēties Izbadoties.
izgalēt Izbadoties.
izgarēties Izbadoties.
nokarnēt Izbadoties.
pārkārties Izbadoties.
izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
izalaisties Izbraukt, iziet, dodoties ceļā.
izrasties Izcelties, izveidoties.
izrozīties Izcelties, rasties, veidoties, sākt dīgt.
pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
iet Izdarīt noteiktas kustības (virzoties uz priekšu) - par kājām; veidoties (par soļiem).
skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot).
nodoties Izdoties (2); arī paveikties.
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
kaipt Izdoties, izturēt.
iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
izgadīties Izdoties, laimēties.
patrāpīties Izdoties, palaimēties.
nolaimēties Izdoties, paveikties; ielaimēties.
ielaimēties Izdoties, paveikties.
laimīties Izdoties, sekmēties.
rasmēties Izdoties, sekmēties.
izveldēties Izdoties.
izvesties Izdoties.
prokanaķ Izdoties.
izgaudīties Izgaudoties.
izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā).
izvilloties Izkauties; izķildoties.
pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties.
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
pagriezties Izmainot savu iepriekšējo (stāvokļa, kustības) virzienu, doties (kādā virzienā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
sanākt iznākt, izdoties
aizprasīties Izprasīt atļauju doties (kurp).
sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
kānēties Izsalkt, badoties.
ka (arī kaut) tevi pērkons (arī deviņi pērkoni) saspertu (arī nospertu)! izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
ka tevi pērkons nospertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
ka tevi pērkons saspertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
velns un elle izsaucas neapmierinātībā, lādoties.
ba-ba-ba Izsaucas, ātri reaģējot uz negaidītu, kļūmīgu rīcību; arī mēdoties.
lai pērkons nosper izsaucas, ļaunu vēlot, lādoties, dusmojoties.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
taisies, ka pazūdi! izsaucas, rupji pavēlot kādam doties prom, atstāt kādu vietu.
buc Izsauksmes vārds skaņas aprakstīšanai, kas rodas auniem vai kazām badoties.
izšņaibīt Izšņaibīt lūpas - mēdoties izlocīt lūpas.
atpisties izteikums, kas ar rupju nolūku mudina doties prom.
kaitavāt Izturēties untumaini; būt ķildīgam; ķildoties.
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (pārdzīvojumiem).
padoties Izveidoties (ar kādām īpašībām).
nomainīt Izveidoties (citas sabiedrības parādības) vietā.
iegrozīties Izveidoties (kā) - par apstākļiem, dzīvi u. tml.
izkrist Izveidoties (kādā veselumā) un izdalīties (no tā).
iegult Izveidoties (kur) - par iežiem.
patapt Izveidoties (negaidīti).
iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim kādā vietā).
iesamesties Izveidoties (par augoni).
iegriezties Izveidoties (par dziļām grumbām).
sanākt Izveidoties (par kādām īpašībām).
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
sasavilkties Izveidoties (par lietus mākoņiem).
ievarāties Izveidoties (pēkšņi) par mudžekli.
izsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - ar izsitumiem, augoņiem.
uzsisties Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļām) - par izsitumiem, augoņiem u. tml.
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
noklāt Izveidoties (uz visas ķermeņa virsmas vai tās lielākās daļas).
ievilkties Izveidoties (verdoša ūdens iedarbībā) - piemēram, par uzlējumu.
izvēzties Izveidoties ar izliekumu.
sabiezēt Izveidoties biezam (par apspalvojumu, apmatojumu).
sablīvēt Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
iedraudzēties Izveidoties draudzīgām attiecībām (ar kādu cilvēku), kļūt draugiem.
uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par orgāniem, to funkcijām, īpašībām).
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
iegūt Izveidoties jaunām īpašībām, pārveidoties jaunā kvalitātē.
iedraudzēties Izveidoties labām attiecībām (ar dzīvnieku).
satungāties Izveidoties ledus sastrēgumam.
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra).
iegriezties (biežāk ieiet, ievirzīties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
ievirzīties (arī ieiet, retāk iegriezties) (kādās) sliedēs izveidoties noteiktā kārtībā.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
iegūt Izveidoties organisma īpatnībām, īpašībām.
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs.
ieieties Izveidoties par paradumu, ierašu, tradīciju.
izvērīt Izveidoties par vēri.
ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs izveidoties parastajā kārtībā.
pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
piedzīt Izveidoties pietūkumam; būt par cēloni tam, ka pietūkst.
sapoguļot Izveidoties pogaļām.
uzrasot Izveidoties rasai.
sarievēt izveidoties rievainam, ar rievainu virsmu.
saverkšīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
saverkšķīties Izveidoties sejā (piemēram, par smaidu, grimasi).
nostiprināties Izveidoties spēcīgam, labi attīstīties (par augiem, to daļām).
sastaroties Izveidoties stariem.
izsūkalāties Izveidoties sūkalām.
ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) vecajās sliedēs izveidoties tā, kā ir bijis līdz šim.
iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegult.
iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegulties.
iedibināties Izveidoties un ieviesties, nostiprināties (piemēram, par tradīcijām).
izabērties Izveidoties uz ķermeņa, tā daļām (par izsitumiem, kašķi u. tml.).
izasisties Izveidoties uz ķermeņa, tā daļām (par izsitumiem, kašķi u. tml.).
izasvērties Izveidoties uz ķermeņa, tā daļām (par izsitumiem, kašķi u. tml.).
iezīmēties Izveidoties vispārīgos vilcienos.
pārmesties Izveidoties zarnu aizsprostojumam; samesties (par zarnām).
samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
notēloties Izveidoties, atspoguļoties iztēlē.
iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
atraisīties Izveidoties, attīstīties, pilnīgi izpausties (par cilvēka personību).
izpumpurēties Izveidoties, attīstīties.
izpumpuroties Izveidoties, attīstīties.
gult izveidoties, iezīmēties
gulēt Izveidoties, izpausties (piemēram, sejā, lūpās).
izbūvēties Izveidoties, izplesties (celtniecības gaitā).
aināties Izveidoties, izvērsties, atritināties, attīties.
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
sabriest Izveidoties, kļūt lielam, spēcīgam (par parādībām dabā).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
izkolāties Izveidoties, parādīties (par mirāžu jūrā).
izkolēties Izveidoties, parādīties (par mirāžu jūrā).
pataisīties Izveidoties, pārvērsties.
izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
samesties Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.).
ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
izmisēties Izveidoties, rasties kļūdai, neveiksmei.
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
izstaltoties Izveidoties, rasties.
noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi.
izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
rasties Izveidoties, tikt izveidotam.
izataisīties Izveidoties.
izaveidāties Izveidoties.
izcelties Izveidoties.
sastādīties Izveidoties.
uzradīties Izveidoties.
atzaroties Izvirzīties, izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā).
izjāt Jāšus doties (kādā nolūkā).
izjāt Jāšus doties (parasti kur netālu).
izjāt Jāšus doties ceļā.
izmakarēt Jaucot, vandoties pārmeklēt; pārmeklējot atrast, izņemt (ko paslēptu).
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu.
Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā.
justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
zem (kā) karoga kā (parasti kādas idejas) vārdā, vadoties no kā (parasti no kādas idejas).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu kvalitāti (par parādībām sabiedrībā); tikt pārvērstam (2); arī pārveidoties (2).
pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1).
asociatīvā montāža kadru kombinēšana epizodē, vadoties no kādas kopīgas idejas un neizmantojot scenāriju.
stomeklis Kāds (arī zirgs), kas aiz bailēm no rēgiem negrib (doties) taisni uz priekšu.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
paencēties Kādu brīdi ķildoties.
paurkņāt Kādu brīdi vandoties meklēt.
nokārsties Kādu laiciņu ķildoties.
noīverēties Kādu laiku ķildoties.
saķildoties kādu laiku nepārtraukti ķildoties.
saznotēties kādu precību rezultātā saradoties.
Paņenkas kalns Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka ap šo pilskalnu staigājot "paņenka", kuru vienmēr pavadot suns, un ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
Zamki Kaplavas pilskalna paralēls nosaukums, kas radies no nostāstiem, ka zem pilskalna atrodoties nogrimusi pils.
dusulains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
dusuļains Karstumā, tveicē sakarsis, atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojājies, sadedzis.
rošties Kārtoties, gatavoties (kur iet, doties).
erbīt Kasīt, skrāpēt; ķildoties, strīdēties.
erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
sapiršļāt Kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt.
vicoties Kauties; arī ķildoties.
villoties Kauties; arī ķildoties.
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
skatpunkta kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, atrodoties kāda notikuma dalībnieka pozīcijā.
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
iegrābties Kļūdoties nonākt nevēlamā stāvoklī.
samainīt Kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
samainīt Kļūdoties pateikt vai uzrakstīt (kā) vietā ko citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu.
izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
izkarnēt Kļūt izsalkušam, badoties, novājēt.
pūsties kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi
piepūsties Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
ķēmēt Kļūt ļoti vājam; badoties; kāmēt.
piepļakšēt Kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept.
izpeikstēt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
izpilkt Kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos).
kanālkodēšana Kodēšana, kuru izpildot koda izvēle tiek izdarīta, vadoties pēc kanāla, nevis datu avota īpatnībām.
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
koksnes ūdensuzsūce koksnes īpašība palielināt mitrumu, atrodoties ūdenī.
sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
kontaktkopētājs Kopētājs, kurā attēls no negatīva uz pozitīvu tiek pārnests, abām filmām atrodoties tiešā kontaktā.
melnais caurums kosmisks objekts, kas var izveidoties tik lielas saspiešanās rezultātā, ka ļoti stiprais gravitācijas lauks, kas rodas, masai sablīvējoties, neizlaiž no saspiestā apgabala nedz gaismu, nedz kādu citu starojumu vai daļiņas, izņemot gravitonus.
izskultēt Krāpjot, blēdoties panākt, ka (kāds) zaudē (naudu); izkrāpt, izblēdīt, izmānīt.
sasukties Krējumu kuļot, tam pārveidoties sviestā.
pelāgisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvba un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
pelagiānisms Kristiešu mūka Pelāgija mācība (5. gs.), kas uzskatīja, ka cilvēkam ir gribas brīvība un iespējas tikumiski pilnveidoties; 431. g. koncilā atzīta par ķecerību.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu).
gastrodialīze Kuņģa gļotādas nolobīšanās, rodoties norobežotām erozijām.
tecēt Kustēties veikli, ātri, viegli (cilvēkam vai dzīvniekam ejot, skrejot) - par kājām; veidoties veikli, ātri, viegli (par soļiem).
Šrēdingera vienādojums kvantu mehānikas pamatvienādojums, ar ko var paredzēt daļiņas īpašības, tai atrodoties ārējo spēku laukā.
uzkārpīties Ķepurojoties, spārdoties, cīnoties tikt augšā.
karme Ķilda, iemesls ķildoties.
ķīvēties Ķildoties (parasti mazliet).
kalačot Ķildoties un trokšņot.
urgučot Ķildoties, bārties.
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
ķimpāties Ķildoties, ielaisties, nodoties.
kašķāties Ķildoties, ietiepties.
nīšķēties Ķildoties, kašķēties.
tervēties Ķildoties, kaulēties.
šķandīties Ķildoties, lamāties.
izerbīties Ķildoties, plūkties, nopūlēties.
spurīties Ķildoties, pretoties, naidoties.
blāvēt Ķildoties, rāties, taisīt troksni.
erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties.
īverēt Ķildoties, strīdēties, prāvoties.
brančukoties Ķildoties, strīdēties.
eņķēties Ķildoties, strīdēties.
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
naizoties Ķildoties, strīdēties.
pekstēties Ķildoties, strīdēties.
pešļoties Ķildoties, strīdēties.
kārnīties Ķildoties; ārdīties.
vaidavāt Ķildoties; arī rāties.
jemties Ķildoties; bārties.
peķēties Ķildoties; būt nesaticīgam.
nīsties Ķildoties; nesatikt (ar kādu).
puņķēties ķildoties.
dzedroties Ķildoties.
erģīties Ķildoties.
ērpēties Ķildoties.
ķilbāt Ķildoties.
ķilbāties Ķildoties.
ķildāt Ķildoties.
ķildāties Ķildoties.
ķildot Ķildoties.
ķirzāties Ķildoties.
ķirzīties Ķildoties.
milināties Ķildoties.
preķēt Ķildoties.
tarbāties Ķildoties.
daloties Ķīvēties, ķildoties, naidoties.
optimizācija Labākā atrisinājuma meklēšana matemātiskām problēmām, vadoties no pieņemtā optimalitātes kritērija.
attīstīts Labi izveidoties (par augu veģetatīvajiem orgāniem).
nodoties Laimēties, izdoties.
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties; intensīvi nodoties lasīšanai.
Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
aizkleberēt Lempīgi, trokšņaini attālināties, doties projām.
aizlenkt lēnām doties prom ar lieliem lēcieniem.
aizmūdīties Lēnām šurp vai turp doties.
izaliekties Liecoties, tiekot liektam, izveidoties.
slēpt Liekot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, darīt nesaskatāmu.
ne krusta nemetis lielā steigā (doties, bēgt projām).
krustu nemetis (arī nemezdams) lielā steigā (doties, darīt).
grūst Lielā steigā doties (uz kurieni).
klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
bai-bai Lieto atvadoties.
čus Lieto atvadoties.
čūs Lieto atvadoties.
čaviņas-pļaviņas lieto sasveicinoties un atvadoties.
čau Lieto sasveicinoties un atvadoties.
čaviņā Lieto sasveicinoties un atvadoties.
čaviņki Lieto sasveicinoties un atvadoties.
čiu Lieto sasveicinoties un atvadoties.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli, pamudinājumu ko darīt (parasti iet, doties).
čaviņa Lieto, sasveicinoties ar sievieti un atvadoties no sievietes.
Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
aizsūtīt Likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu).
porņīt Likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt.
porķīt Likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt.
aizstellēt Likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā).
nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1).
raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (telpu, teritoriju).
izsūtīt Likt doties (transportlīdzeklim uz kurieni).
iesūtīt Likt doties (uz kādu telpu, teritoriju, parasti ar uzdevumu).
pasūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); aizsūtīt (1).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
izdzīt Likt doties (uz kurieni).
izcelt Likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
pastellēt Likt, doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu).
zorģēt Likt, mudināt doties (kur); arī virzīt, dzīt (kur), parasti ar grūtībām.
pielīt Līstot lietum, izveidoties no lietus lāsēm (parasti par peļķēm).
akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai.
aizlūgt Lūgt kur doties, ielūgt.
atprasīties Lūgt, prasīt atļauju aiziet (no kā) vai neierasties (kur); lūgt, prasīt atļauju doties (uz kurieni); izprasīties.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
ļauties Ļaut izpausties, ļaut sevi pārņemt (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nodoties (piemēram, izpriecām).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
jemt līdzi ļaut, arī likt doties sev līdzi.
ļekadu Ļekadu ļekadām - ļoti steidzīgi doties.
ļeņinisms Ļeņina izstrādātais marksisma variants, kurā ietverta nostādne, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa.
skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes ļoti ātri skriet, ļoti ātri doties prom.
kā suns ar kaķi ļoti nesaticīgi; nemitīgi strīdoties.
izķēmēt Ļoti novājēt; arī izbadoties.
izataisīties Ļoti pārveidoties, pārmainīties.
sasaistīt Ļoti traucēt, apgrūtināt, neļaut brīvi veidoties, attīstīties, izpausties.
stereotomija Mācība par ķermeņa attēlošanu rasējumā tā, lai, vadoties no attēla, ķermeni varētu izgatavot.
tradukcionisms Mācība, ka visas dvēseles jau iepriekš pastāvējušas cilvēces cilts tēvā un savu individuālo dzīvību dabūjušas no saviem tiešiem; vecākiem, fiziskam dīglim ierodoties.
glītoties Mācīties, pilnveidoties.
pārkūpēt Mainīt garšu ilgi atrodoties dūmos (par kūpinātiem produktiem).
evolucionēt Mainīties, attīstīties, pārveidoties.
pārtaisīties mainīties, pārveidoties.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties.
iegriezties Mainoties izveidoties (par apstākļiem, stāvokli).
iegriezties Mainoties izveidoties, iestāties (par laika apstākļiem).
izmaldīt Maldoties apkārt klaiņot.
atmuldināt Maldoties atkļūt (ar nepatiesu informāciju par ceļu).
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp; maldoties atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
atjūdīties Maldoties atkulties.
iekļūdīties Maldoties iekļūt, noklīst.
iemuldīties Maldoties iekļūt.
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
aizmaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
piemaldīties Maldoties nokļūt (kur, pie kā).
nomaldīties Maldoties nokļūt (līdz kurienei).
damaldīties Maldoties pieklīst.
samaldīt Maldoties sasniegt.
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (parasti uz ceļa, takas).
aizsvaidīties Maldoties, klīstot nonākt.
iešmugulēties Mānoties, blēdoties iekļūt (kur, kādā vietā).
iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci).
krazakos iet maskotā gājienā doties no vienas saimes pie otras.
konduktīvā žāvēšana materiāla žāvēšana ar siltuma saskaratdevi (ar siltuma vadītspēju), materiālam atrodoties kontaktā ar uzsildītām virsmām.
aiztulzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sārtojumam.
aizmilzt Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
pašķesties Mazliet, nedaudz ķildoties, rāties.
gaide Medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekiem atrodoties slēptā vietā.
izšņaibīties Mēdoties izlocīt lūpas.
disipatīvas sistēmas mehāniskas sistēmas, kuru pilnā mehāniskā enerģija, tām atrodoties kustībā, pārvēršas citos enerģijas veidos (piemēram, iekšējā enerģijā).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) - parasti par apdzīvotu vietu.
mīstīties Mīdīties; dejot, mīdoties uz vietas.
nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to).
aizmīdīt Mīdot, arī mīdoties aizpildīt.
atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
uzmīdīt Mīdoties atrast, atklāt.
nosamīdīties Mīdoties netikt, nepavirzīties uz priekšu.
uzmīdīt Mīdoties sabojāt.
stuģēt Mīdoties, stīvi, lēnām nākt.
mikellārs Mikellārā sistēma - Nēgeli teorija par mikellām, vissīkākām kristalliskam daļiņām, no kurām sastādoties organizēti ķermeņi.
tehnisko apkopju agregāts mobils transportlīdzeklis (parasti automobilis), kas aprīkots ar iekārtām, aparatūru un instrumentiem mašīnu tehnisko apkopju un nelielu remontdarbu veikšanai. Šos darbus veic, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
uzpildes agregāts mobils transportlīdzeklis, kas aprīkots ar iekārtām un aparatūru degvielu un eļļu uzpildei spēkratos. Šos darbus var veikt, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi.
aiziet niceklē morāli pagrimt; nodoties dzeršanai
gonādiskais mozaīcisms mozaīcisms, kas attīstījies gonādā, līdz ar to rodoties dzimumšūnu mutācijai.
aicināšana mudināšana (kādu ko darīt, kur doties) laipni, lūguma formā
nomūrēties Mūrējot negaidīti izveidoties.
iznaidoties Naidoties un pārstāt naidoties.
naidāties Naidoties.
naidēties Naidoties.
naistoties Naidoties.
neidēties Naidoties.
nīdēties Naidoties.
stirkāties Naidoties.
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
papesties Nedaudz, mazliet ķildoties.
palikt Nedoties prom (piemēram, no kādas vietas, pasākuma).
notikt negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu), izveidoties (kādam, kam) nevēlamai situācijai
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
pabadināties Neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties.
pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā).
iztīst Neizdoties, iznīkt.
izputēt (retāk aizputēt) vējā neizdoties, nepiepildīties.
aizputēt (biežāk izputēt) vējā neizdoties, nepiepildīties.
nošķībt Neizdoties, neveikties.
nošķiebties Neizdoties, neveikties.
šķiebties Neizdoties, neveikties.
sagumzāties Neizdoties, sabojāties.
izpušierēties Neizdoties; izbojāties.
saiet sviestā neizdoties.
saiet šreijā neizdoties.
iznākt Neizdoties.
saiet tūtē neiznākt, neizdoties
bē Nekas nebūs! neko nedabūs! (parasti lieto mēdoties).
puļa Neliels koka klucis ar izurbtu caurumu (ko uzmauc govij uz katra raga, lai tā badoties nenodarītu kaitējumu kādai citai govij).
boļa Neliels koka klucis, ko liek govīm uz ragiem, lai badoties neievainotu citas govis.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties vai aizvirzoties (_arī_ aizvirzot ko) priekšā.
uzdīžļāties Nemierīgi mīdoties uzgrūsties.
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
sasaturēties Nepadoties; neļaut sevi izmuļķot, apsmiet.
dromomānija nepārvarama dziņa doties projām no mājām, neievērojot apstākļus un situāciju; dažu psihisku un nervu slimību simptoms.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
ārdīties Nesavaldoties, lielās dusmās paust sašutumu, teikt pārmetumus; rāties; lamāties.
izšķiebties Nesekmīgi sist, neizdoties.
nodarīties Netīši izveidoties.
neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
izčakstēt Neveikties, neizdoties.
ēsties Nīsties, naidoties (savā starpā); būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu).
noķēmēt Nobadoties.
kabelēties Nodarboties, nodoties.
noļauties Nodarboties, nodoties.
iedibināties Nodibināties, izveidoties.
konstituēties Nodibināties, oficiāli izveidoties; sadalīt pienākumus (par organizatorisku veidojumu vadības institūcijām u. tml.).
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai); pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
nodrūmēties Nodoties drūmām domām, dirnēt.
pitkāt Nodoties dzeršanai.
jāņoties Nodoties Jāņu svinēšanai, priecāties.
nogalēties Nodoties kaut kam, niekoties.
prostituēt Nodoties prostitūcijai.
nogrimt sevī nodoties savām domām, pārdzīvojumiem, tā ka neuztver apkārtējo.
iegrimt sevī nodoties savām domām, tā ka nesajūt apkārtējo.
filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
nosadoties Nodoties.
nogaudāties Nogaudoties.
nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
nolaist ausis nokaunēties; padoties.
nosadrēkšties Noķildoties, nostrīdēties.
neizdevies Nolieguma divdabis --> izdoties.
noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
samīties Nomainīt vienam otru; rasties, izveidoties kā cita vietā; krustoties ar kādu citu.
noklizmēties Nomaldīties, neizdoties.
noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā).
atņemt vēju nosegt, piesegt vēju kādam citam buru peldlīdzeklim, atrodoties vēja pusē no tā.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
norindoties Nostāties rindā, sarindoties.
noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri.
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
paveikties Notikt, norisināties (kā); arī izdoties.
Visu labu! novēlējums atvadoties; sveiciens atvadoties.
aizsargāt novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības.
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
izaplēsties Novietojoties, atrodoties, arī augot (kur), ieņemt lielu telpu, laukumu.
gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt.
uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam).
segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai.
apmēdāt Ņirgāties mēdoties.
glorija Optiska parādība atmosfērā - krāsaini gredzeni ap novērotāja ēnu, kas krīt uz mākoņiem vai miglas blāķi, novērotājam atrodoties ar muguru pret sauli (novērojama augstu kalnos, lidojumā).
augšana Organisma masas, izmēru un tilpuma palielināšanās, pieaugot šūnu skaitam, kā arī rodoties citiem struktūrelementiem - audiem un orgāniem.
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
pakāmēt Pabadoties.
noļēpāt Padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties.
pasadoties Padoties (cīņā, sacensībās).
mesties (kāda) apkampienos padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
apsātīt Padoties, izdoties, piešķirt svētību.
saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
pacelt baltu karogu padoties.
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja.
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (parasti saulei) virs horizonta.
sarasties Pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā.
savilkties Pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā).
izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
sarasties Pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem.
savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml; pakāpeniski apmākties (par debesīm).
nolaisties Pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā).
grimt Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam).
slīgt Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
rūgt Pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.).
taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
viesties Pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4).
viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3).
mesties Pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm).
skriet velnam rīklē pakļaut sevi briesmām, doties nenovēršamās briesmās.
skriet vilkam rīklē pakļaut sevi briesmām, doties nenovēršamās briesmās.
pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties.
paķīvēties Paķildoties.
palobties Palaimēties, paveikties, izdoties.
augt Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties.
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
māt Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
pavēlēties Paļauties, atdoties, nodoties.
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās) - piemēram, par celtnēm.
ieausties Pamazām ieveidoties (kur).
sanaistīties Pamazām sanaidoties.
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
patikt Panākt, ka atbrīvojas, gūst iespēju (kur doties).
plēsināt Panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties.
šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci).
nopeldināt Panākt, ka nopeldas; panākt, ka peldoties, peldot noskalojas, kļūst tīrs; izpeldināt.
atsēdināt Panākt, ka pārstāj attīstīties, veidoties (parasti augonis, roze).
salaist ragos panākt, ka sāk ķildoties, sanaidojas (parasti divi).
aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
atspoguļoties Parādīties, atveidoties (mākslas tēlos).
ierasties Parādīties, izveidoties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
vilkties Parādīties, veidoties (sejā) - par grumbām, grimasēm u. tml.
izaugt Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
izaugties Parādīties; pēkšņi parādoties, šķietami izveidoties lielam.
pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārgavēties Pārāk ilgi badoties.
mērdēties Parasti savienojumā "mērdēties badā": badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
izlaist Parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ).
laisties Parasti savienojumā ar "prom", "projām": doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
ļekas Parasti savienojumos "laist ļekas (vaļā)", "laisties ļekās": ātri bēgt, ātri doties prom.
pārsadoties Pārdoties.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
izamainīties Pārmainīties; kļūt citādam; pārveidoties.
pārkramošanās Pārmaiņas augu šūnu membrānās, kramam gulstoties atsevišķās membrānas kārtās, vai arī membrānā rodoties atsevišķiem krama ieslēgumiem.
sastingt Pārstāt pārmainīties, attīstīties, pilnveidoties.
nolikt (retāk nomest) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties.
nolikt ieročus pārtraukt cīņu, padoties, pārstāt darboties, darīt ko.
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
mainīt (savu) seju pārveidot savu izskatu; pārveidoties izskatā.
pāraugt Pārveidoties (piemēram, mainot savus morālos, sabiedriskos uzskatus, attieksmi pret citiem), kļūt citādam, labākam, apzinīgākam, sabiedrībai derīgākam.
emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
metamorfizēties Pārveidoties augstas temperatūras, liela spiediena un ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem (par organisma audiem).
pārklīsterēties Pārveidoties par klīsteri.
pārklīsterizēties Pārveidoties par klīsteri.
kļūt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
tapt Pārveidoties par ko citu nekā līdz šim (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē).
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
pārkorķoties Pārveidoties par korķaudiem (par augu audiem).
iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām); fosilizēties.
pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
kremšļoties Pārveidoties par skrimšļaudiem.
pārsveķoties Pārveidoties par sveķveida vielu.
pārtapt Pārveidoties skanējumā (par skaņu).
pārdzimt Pārveidoties, izpausties citādi (par jūtām).
ņemt vēlamu (arī nevēlamu, citu) virzienu pārveidoties, klāt vēlamam (nevēlamam, citādam).
ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam).
kļūt Pārveidoties, mainīt pazīmes vai kvalitāti, tapt (kādam).
dalīties Pārveidoties, šķelties tā, ka rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības; refl. --> dalīt (1).
pārgriezties Pārveidoties.
putoties Pārvērsties putās (kuļot); veidoties putām.
sieroties Pārvērsties sierā; veidoties sieram.
izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko) - piemēram, par darbību, pasākumu.
šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
tikties Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml. kļūt tādam, kam veidojas tieša saskare (ar kādu).
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); satikt (1).
šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
šmaukt Paslepus doties prom, bēgt.
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
stierēt Pastaigāties, iet, doties.
perināties Pastāvēt, veidoties noteiktā vietā (par sabiedrībai kaitīgiem, naidīgiem cilvēku grupējumiem); pastāvēt, izplatīties (par nevēlamām parādībām sabiedrībā).
uzupurēties Pašaizliedzīgi ko darīt, atsakoties no kā, liedzot ko sev cita labā; arī ziedoties.
ziedoties Pašaizliedzīgi veltīt savus spēkus, spējas, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ; arī uzupurēties.
mareotīts Patoloģiski traucējumi ausī, kas vērojami peldoties vai lecot ūdenī.
lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus (piemēram, strīdoties, diskutējot).
noblankstīt Pavadīt laiku blandoties apkārt.
noblenkstīt Pavadīt laiku blandoties apkārt.
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (1), pārveidoties (1).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (2), pārveidoties (2).
pārveidojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārveidot (3), pārveidoties (3).
sarindojums Paveikta darbība, rezultāts --> sarindot, sarindoties.
izaveikties Paveikties, izdoties.
izveikties Paveikties, izdoties.
Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties.
nolaist acis pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
nolaist skatienu (arī acis) pavērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml).
atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis.
atplaiksnīties Pēkšņi atveidoties (domās, iztēlē).
uzzibsnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā atmiņā) - parasti par domām.
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmirdzēt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzmutuļot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplaiksnīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvandīties Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzviļņot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzvirmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
pazibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā) - parasti par domu.
pazibēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti apziņā, atmiņā, iztēlē).
pavīdēt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (parasti atmiņā, iztēlē, apziņā).
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties.
pieteikšanās par vainīgu personas, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, paziņojums, ierodoties izziņas iestādē, prokuratūrā vai tiesā, vai citādā veidā, par to, ka viņa izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ja līdz tam tā netiek turēta aizdomās vai tai par nodarījuma izdarīšanu nav celta apsūdzība.
klabate Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
klaburis Pie sētas mieta vai pie diviem stabiem piekārts koka dēlītis, ko ritmiski sita ar koka vālītēm vai āmuriņiem, dodot ganiem vai lauku darbos aizgājušiem ziņu, ka laiks doties mājās; signālierīce.
ad patres pie tēviem doties, t. i. nomirt.
pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
ķezāties Piekasīties, ķildoties, censties visur izraisīt ķildas.
arlabunakt Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
pienaidēties Pienaidoties.
piekrecēt Piepildoties sarecēt.
uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām, izciļņiem (piemēram, par vielu, masu).
uzpūsties Piepildoties, parasti fizioloģisku traucējumu dēļ, ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi, zarnām).
izkrīčolēties Pietiekami izslidoties.
izkaitēties Pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst.
izpencēties Pietiekoši ķildoties.
piemilzt Pietūkt (piemēram, rodoties zemādas sastrutojumam, iekaisumam) - par ķermeņa daļām.
sadziedzerēt pietūkt, veidoties pietūkumam.
līdz degunam Pilnīgi (piemēram, nodoties kam).
nobriest Pilnīgi izveidoties (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
izaugt Pilnīgi izveidoties (piemēram, par augoni).
aprakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
ierakties Pilnīgi nodoties (darbam, mācībām u. tml.), atstājot novārtā visu pārējo.
nogrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3).
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam.
iestigt Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt (3).
ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
sasirgt Pilnīgi nodoties (kam); pilnīgi nonākt (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
nodziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, neievēro apkārtējo.
iedziļināties Pilnīgi nodoties (piemēram, kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo.
iegrimt darbā pilnīgi nodoties darbam.
iegrimt domās pilnīgi nodoties pārdomām.
aizmirsties Pilnīgi nodoties priekam, baudai (tā, ka aizmirst citu, pārējo).
izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināt sevi.
izkāpināt sevi pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties.
uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
izaugt Pilnveidoties, izvērsties (piemēram, ekonomiski, politiski).
pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību).
Ajageza pilsēta Kazahstānā, Austrumkazahstānas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.), sākusi veidoties 1931. g. sakarā ar dzelzceļa būvi, pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada, miesta tiesības (kā Vecaucei) kopš 1921. gada, sāka veidoties no 1889. g. kā apdzīvota vieta pie Vecauces muižas, par Vecauces muižu ziņas kopš 1616. gada.
Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
Stende Pilsēta Latvijā, Kurzemē, Talsu novada dienvidu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, līdz 1949. g. Talsu apriņķī) 115 km no Rīgas un 12 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1991. g., pilsētciemats no 1950. g., kā apdzīvota vieta sāk veidoties ap 1900. gadu sakarā ar dzelzceļa būvi.
Zilupe Pilsēta Latvijā, Latgales austrumos, Ludzas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Ludzas rajonā, 1949.-1959. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Ludzas apriņķī) 304 km no Rīgas un 35 km no Ludzas, pilsētas tiesības kopš 1931. g., sāka veidoties ap 1900. g. sakarā ar Ventspils - Maskavas - Ribinskas dzelzceļa būvniecību.
Olaine Pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (līdz 2008. g. Rīgas rajonā) 24 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1967. gada, no 1965. g. pilsētciemats, sāka veidoties 1962. g. pilnīgi jaunā vietā un vienlaikus ar ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu celtniecību.
Sigulda Pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele".
Madona Pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2008. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs) 172 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām), pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1921. gada, sākusi veidoties 1899. g. Biržu muižas vietā.
Ķegums Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidos, Daugavas labajā krastā, Ogres novadā (2009.-2021. g. patstāvīga novada centrs, 2002.-2009. g. novada centrs Ogres rajonā, 1950.-2009. g. Ogres rajonā, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 47 km no Rīgas un 11 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1993. g., kā apdzīvota vieta sāka veidoties 1936. gadā reizē ar elektrostacijas (HES) būves sākšanu.
Staicele Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Limbažu novadā (2009.-2021. g. Alojas novadā, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 131 km no Rīgas un 46 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1893. g. sakarā ar papīra un papes fabrikas celtniecību, 1846. g. te minēta pusmuiža.
Mazsalaca Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 142 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miests sāka veidoties 1864. gadā, kad darbu sāka tekstilfabrika, rakstiskas ziņas kā par apdzīvotu vietu no 1528. gada.
Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
stūres pinnes pagarinājums pinnes galam kustīgi pievienots rokturis, kurš ļauj vadīt peldlīdzekli, arī atrodoties lielākā attālumā no stūres galvas.
lamarkisms Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks.
iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām.
vīties Plandīties (mastā); plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
plītēties Plandoties skarties (klāt).
plisku pliskām plandoties.
virgāties Plēsties, kost viens otram, ķildoties.
kņadzēt Pļāpājot ķildoties.
prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
frustrācija Psihisks stāvoklis, kas var izveidoties, ja cilvēkam ceļā uz nozīmīgu mērķi rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
narkolīze Psihoanalīze, ko lieto, slimniekam atrodoties vieglas narkozes stāvoklī.
masu psihoze psiholoģiska rakstura izmaiņas cilvēkos, kas dažkārt novērojamas, tiem atrodoties lielā ļaužu pūlī.
parpināt Pusbalsī ķildoties.
ielustināt Radīt, izraisīt prieku, vēlēšanos (ko darīt, kur doties u. tml.); iepriecināt.
pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
znotēties Radoties, kļūt par znotu.
pieradoties Radoties, uzturēt labas attiecības (ar vairākiem vai daudziem radiniekiem).
nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
nākt Rasties, izcelties (no kurienes), veidoties (no kā).
uzaugt Rasties, izveidoties - piemēram, par apdzīvotu vietu.
uzaust Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzdīgt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
uzplūst Rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) - parasti par domām.
sasakopāties Rasties, izveidoties (kam vienkopus).
nogulties Rasties, izveidoties (kur) - par apstākļu kopumu, stāvokli.
piedzimt Rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
izraisīties Rasties, izveidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
ieviesties Rasties, izveidoties (parasti par ko nevēlamu).
piedzimt Rasties, izveidoties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, psihiskiem stāvokļiem, domām u. tml.); tikt izveidotam.
nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
nolaisties Rasties, izveidoties, iestāties (par klusumu, mieru u. tml. stāvokli).
sagult Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
sagulties Rasties, izveidoties, iestāties, parasti viscaur (piemēram, par tumsu, miglu).
pierasties Rasties, izveidoties, papildinot (kā) kopumu.
izaugt Rasties, izveidoties.
pasarādīties Rasties, izveidoties.
raisīties Rasties, veidoties (par domām, atmiņām, vārdiem u. tml.).
plaukt Rasties, veidoties (par gaismu); parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
sisties Rasties, veidoties (par izsitumiem, vātīm u. tml.).
dzimt Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā, dabā).
raisīties Rasties, veidoties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piemēram, par situāciju, attiecībām).
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Rasties, veidoties redzes iztēlē, domās (parasti par ko nepatīkamu).
attīstīties Rasties, veidoties.
tergļāties Rāties, ķildoties.
kolonāts Ražošanas un tiesiskās attiecības starp lielajiem zemes īpašniekiem un sīkajiem nomniekiem (koloniem) Romas impērijā, uz kuru pamata sāka veidoties feodālās attiecības.
atdoties Refl. --> atdot (3); aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
vērsties Refl. --> vērst 2; tikt vērstam; pārveidoties, pārmainīties.
bozties Riesties, veidoties; riešoties, veidojoties kļūt lielākam, kuplākam, vērties vaļā (piemēram, par ziediem).
Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
Čiekurkalns Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, starp Ķīšezeru, Ezermalas, Viskaļu ielu un Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, par apdzīvotu vietu sāka veidoties 19. gs. 2. pusē uz Šreienbušas muižas zemes, 1924. g. iekļauts Rīgas pilsētā.
škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
upurēties Rīkoties pašaizliedzīgi, veltīt visus savus spēkus, dzīvi, arī doties nāvē kā labā, kāda mērķa dēļ.
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
iestrēgt Rodoties grūtībām, šķēršļiem, apstāties, neturpināties, arī norisināties ļoti lēnām (par darbību, procesu).
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
pārrūgt Rūgstot pārveidoties (par ko citu).
nokupināties Rūgušpiena sildīšanas un nostādināšanas procesā izveidoties (biezpienam).
saukt Runājot mudināt (ierasties, doties kurp u. tml.).
iegremdēties Rūpīgi, dziļi pētīt (ko), pilnīgi nodoties (kam); iedziļināties; arī dziļi iejusties.
uzbīties Sabaidoties pamosties.
sapirēties Sabārties, saķildoties.
savilkties Sabiezējot šķidruma, masas daļām, izveidoties (piemēram, par plēvēm, pikām); kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, izveidojas (kas, piemēram, plēves, pikas) - par šķidrumu, masu.
klezēt Sabiezēt un sākt veidoties kunkuļiem.
nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
saslāņoties Sadalīties, arī izveidoties slāņveidīgi.
izdilt Sadilstot kam (piemēram, audumam), izveidoties (par caurumu).
saņemties Sadoties (rokās).
aizvadīt Sagatavojot, sapošot ceļam, arī izvadot, aizlaist (uz kurieni), pašam nedoties līdzi.
taisināties Sagatavoties (pirms doties ceļā).
izrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties projām (no kurienes, kur u. tml.).
aizrosīties Sagatavoties aiziešanai un doties prom.
izataisīties Sagatavoties un doties ceļā.
iztaisīties Sagatavoties un doties ceļā.
sagaudāties Sagaudoties.
anilīnisms Saindēšanās ar anilīnu, asinīs rodoties methemoglobīnam.
saukt Saistīt, valdzināt, rosinot (ko darīt, doties kurp u. tml.) - par priekšmetiem, parādībām.
sakārnīt Sajaukt, sagāzt (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
ar to dieviņu saka atvadoties; ardievu.
staigā laimīgs! saka atvadoties.
Dzīvo laimīgs! saka atvadoties.
staigā laimīgs (arī vesels)! saka atvadoties.
staigā vesels! saka atvadoties.
Dzīvo vesels! saka atvadoties.
velns ar ārā saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās.
Klīvlendas latviešu kopiena sāka veidoties 19. un 20. gs mijā, 1930. gados bija \~1000 latviešu, 1949.-1950. g. ieceļoja \~2000 latviešu, 1980. gados Klīvlendā bija \~2000 latviešu.
Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas.
Vecauces miests sāka veidoties ap 1889. gadu, kad Vecauces muižas zemi izdeva apbūvei uz obroka tiesībām un 1921. gadā tam piešķirtas miesta tiesības, 1924. g. ieguva pilsētas tiesības un Auces nosaukumu.
Jaunzēlandes latviešu kopiena sāka veidoties pēc 1905. g., 1949.-1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1960. gados kopienā bija \~800 cilvēku, 2004. g. \~200 latviešu.
Deitonas latviešu kopiena sāka veodoties 1950. g., kad tur apmetās \~150 latviešu bēgļu, 20. gs. 70. gados Deitonā dzīvoja 25 latviešu ģimenes, ir latviešu evanģēliski luteriskā draudze, bibliotēka, darbojas vairākas interešu kopas.
lai viegla dusa (kādam) saka, atvadoties no mirušā, pieminot mirušo.
ar dieva palīgu saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
taisās ka tiek saka, ja kādam liek doties prom.
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
zeme deg zem kājām saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust.
nakts zem cepures saka, kad nakts jāpavada baidoties aizgulēties.
Lai dzīvo! Saka, kādu apsveicot, novēlot laimes. saka atvadoties.
pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā.
lai velns sasper saka, lielā neapmierinātībā, dusmās vēršoties pret to, lādoties.
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
vienaudžu attiecības sakari starp cilvēkiem savā vecumā, kas sāk veidoties, sākot jau ar pirmsskolas vecumu.
izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.).
turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām); sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
rasties Sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā, sabiedrībā, cilvēka prātā.
dīgt Sākt rasties, veidoties (piemēram, par jūtām).
atsēt Sākt sēju tikai pēc kaimiņa, jo tad labāka raža padodoties.
saputāt Sākt veidoties putām; saputoties.
aizmesties Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
ieretēt Sākt veidoties, sākt attīstīties (parasti par pumpuriem, augļiem, ogām).
celties Sākties, veidoties (par norisēm dabā).
Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
saķīvēties Saķildoties (parasti mazliet).
apstrīdēties Saķildoties sastrīdēties savā starpā.
saiet ragos saķildoties, sanaidoties.
sasaēsties Saķildoties, sanaidoties.
sasašpetnīties Saķildoties, sanaidoties.
sadracāties saķildoties, sastrīdēties.
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
sadrauvēties Saķildoties, vienam otru lamāt.
sabaktaļoties saķildoties.
sanerkšēt saķildoties.
sadarīties Saķildoties.
saķesties Saķildoties.
sapudžīties Saķildoties.
sasabušavāties Saķildoties.
sasprūst Saķildoties.
uzvizēt Sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu.
uzviznīt Sala iedarbībā izveidoties (uz kā, kam virsū) - par ļoti plānu ledus kārtu.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ledu, tā kārtu.
aizlīgt Salīgstot (pie kāda darbā), doties prom.
saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības.
sanīkt sanaidoties, sastrīdēties.
saiet (arī sanākt) naidā sanaidoties.
sanaidēties Sanaidoties.
ienīdēties Sanīsties, sanaidoties.
saēsties Sanīsties, sanaidoties.
satrīties Sanīsties, sanaidoties.
saradināties saradoties.
sargmatrozis Sardzes matrozis, kas norīkots, piemēram, jūras novērošanai, sardzei uz klāja, kuģim atrodoties stāvvietā pie krasta.
sargpatruļa Sardzes patruļa, ko norīko no daļas (vienības), tai atrodoties uz vietas virszemes pretinieka uzbrukuma draudu apstākļos.
saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
izsarkt Sarkstot izveidoties, izrādīties.
sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties.
attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku); izveidoties (par individuālajām īpatnībām).
aizspārdīties Sasniegt spārdoties, ķepurojoties.
aizspirināties Sasniegt spārdoties, ķepurojoties.
aizspurināties Sasniegt spārdoties, ķepurojoties.
uzkramt Sastingstot ārējam slānim, izveidoties garozai.
saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
sarauties Sastrīdēties, saķildoties.
saiet (arī sanākt) ragos (arī matos) sastrīdēties, sanaidoties.
saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt (arī saiet) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties.
sasaplēsties Sastrīdēties, sanaidoties.
kudīties Sataisīties, doties ceļā.
sariesties Satecēt, arī izveidoties (kur) lielākā daudzumā (par lāsēm, pilēm).
samilzt Satūkt, parasti rodoties sastrutojumam, uzkrājoties šķidrumam (par ķermeņa daļu, arī brūci).
šavai Sauciens, ar kuru aicina tūlīt, steigšus (ko darīt, kurp doties).
sadoties Savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
sadoties Savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": saistīties (vienam ar otru, citam ar citu), lai sadarbotos, savstarpēji palīdzētu u. tml.
sadoties Savienojumā "sadoties rokas": pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
sasniegties Savienojumā "sasniegties rokās", "sasniegties rokām": sadoties rokās (rokām).
pienaidoties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts naidoties, ka ar naidošanos neko nepanāks, nesasniegs.
brukt Savienojumā ar "virsū": strauji doties uzbrukumā (par cilvēkiem).
aizvirknēties Savirknējoties, sarindojoties citam pie cita, aizdoties.
pārstročīt Savlaicīgi neierodoties (kur), zaudēt, neiegūt (ko).
saziņģēties Sazināties sadziedoties.
mīties Secīgi nomainīt, aizstāt (citam citu); rasties, veidoties (kā cita vietā).
izvīkt Sekmēties, izdoties.
pavīkt Sekmēties, izdoties.
secēties Sekties, izdoties.
Asīrija Sena valsts tagadējās Irākas teritorijā, kas sāka veidoties ap 20. gs. p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza ap 9.-7. gs. p. m. ē., bet ap 600. g. p. m. ē. to sagrāva Babilonija un Mēdija.
Akteons Sengrieķu mitoloģijā - mednieks, kurš ieraudzīja Artemīdu peldoties; par sodu dieviete Akteonu pārvērta par briedi un to saplosīja viņa paša medību suņi.
plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās.
mesties Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
sprēgala sieviete, kas ātri satraucas un pauž emocijas skaļi uzvedoties.
izkust Siltuma iedarbībā izveidoties.
pešīties Skaisties, dusmoties, ķildoties.
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties.
skandalēties Skaļi strīdēties, ķildoties.
ķedāt Skaļi un daudz runāt, ķildoties.
stērbelēt Skrandoties, sākt dalīties stērbelēs.
laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes skriet, cik ātri vien spēj, ļoti ātri doties prom.
apperpēt Slikti augt, padoties (par augiem).
iznerroties Slikti izdoties; izbojāties.
aizkūžņāt Smagnēji aizkustēt, aizdoties.
aizkūžņāties Smagnēji aizkustēt, aizdoties.
piesnigt Sniegot izveidoties sniega kārtai.
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
nospārdīt Spārdot, spārdoties novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
aizkarpīt Spārdoties aizgrūst.
iespārdīties Spārdoties ievirzīties (kur iekšā).
īkšņāties Spārdoties zviegt (par zirgu).
nosaspardīties Spārdoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu.
nosaspirāties Spārdoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu.
tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā.
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
saticība stāvoklis, kad cilvēki, cilvēku grupa nemēdz ķildoties, strīdēties; saticīgums
aizbliest Steidzīgi doties prom.
aizblīst Steidzīgi doties prom.
aizspradzīt Steidzīgi doties prom.
aizpost Steidzīgi kurp doties, attālināties.
aizpļauties Steidzīgi kurpt doties.
aizsteigties Steigties prom; steidzīgi, ātri aiziet, doties (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
apsastāvēties Stipri sažūt, ilgi atrodoties uz lauka (par sienu, labību).
stebļīt Stīviem soļiem, negribīgi kaut kur doties.
sisties Strauji augt, veidoties (par augiem, to daļām).
gāzties Strauji doties (kur, kam virsū u. tml.).
šķīst Strauji doties dažādos virzienos no kāda kopuma (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
kasīt Strauji iet, doties.
izacelties Strauji izveidoties (par tulznu, uztūkumu u. tml.).
ērcēties Strīdēties, ķildoties, bārties.
ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties.
cankoties Strīdēties, ķildoties; bārties.
cenkoties Strīdēties, ķildoties; bārties.
eskoties Strīdēties, ķildoties; eskāties.
rāti celt strīdēties, ķildoties.
rēkoties strīdēties, ķildoties.
derdzēties Strīdēties, ķildoties.
eņģēties Strīdēties, ķildoties.
eskāties Strīdēties, ķildoties.
īverēties Strīdēties, ķildoties.
karmēties Strīdēties, ķildoties.
ķempēties Strīdēties, ķildoties.
mienīties Strīdēties, ķildoties.
ņezgāties Strīdēties, ķildoties.
rieties Strīdēties, runājot skali, strupi; ķildoties.
dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties.
izstrīdēt Strīdoties izsecināt, izlemt.
sastrīdēties Strīdoties nonākt, parasti naidīgās, attiecībās.
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties.
krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
uzdukņīties Stumdoties kādam uzgrūsties.
dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
sveikas sveicieni šķiroties, atvadoties; ardievas.
ardievas Sveicieni šķiroties, atvadoties.
atā Sveiciens atvadoties.
labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt).
nepamatota iedzīvošanās svešas mantas iegūšana bez tiesiska pamata; piemēram, parāds, kļūdoties, samaksāts personai, kurai tas nepienācās.
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
virpuļot Šķietami riņķot, strauji griezties, piemēram, riņķiem acu priekša, parasti, rodoties īslaicīgiem traucējumiem uztverē, domāšanā.
atvadas Šķiroties, atvadoties.
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
autocitotoksīns Šūnu toksīns, kas rodas organismā šūnām noārdoties.
nedziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir samērā netālu no kā malas, robežas u. tml.; netālu.
dziļš Tā, ka (atrodoties, virzoties kur iekšā) ir tālu no kā malas, robežas u. tml.; tālu.
atraisīts Tāds, kam ir radīta iespēja brīvi attīstīties, izveidoties (par jaunradi, cilvēka spējām, dotībām).
neklātiene Tāds, kas (ko) dara, veic bez tiešas saiknes (ar ko), neatrodoties notikuma vietā.
vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt; tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
nagažīgs Tāds, kas mēdz strīdēties, naidoties.
iekaslīgs Tāds, kas meklē iemeslu ķildoties.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku, cilvēku grupu).
atvadas Tāds, ko saka, dara vai kas noris atvadoties; tāds, kas saistīts ar atvadīšanos.
parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
sīksts Tāds, kurā izpaužas neatlaidība, izturība, apņēmība nepadoties (par darbību, izturēšanos).
variatīvs Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties; variabls.
variabls Tāds, kura struktūras elementi, to savstarpējās attiecības ir maināmas; tāds, kas spēj pārveidoties.
standarts tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vadoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību
patvērums Tas, kas, aizsedzot (ko), atrodoties (kam) priekšā, pasargā (to no kā).
aizsegs Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizklāj, aizsedz, paslēpj.
krītne Tektonisks traucējums, kur ar lūzuma plaisu zemes garozā viens slāņu komplekss jeb blāķis pārmainījis savu stāvokli attiecībā pret otru, nokrītot uz leju, paceļoties uz augšu vai sabīdoties sāniski.
sprādzienbīstama zona telpa, noteikts apjoms telpā vai ārējā iekārtā, kurā ir izveidojusies vai var izveidoties sprādzienbīstama koncentrācija.
brahmačārins Ticības māceklis - dzīvo sava guru mājā, apkalpo viņu, studē Vēdas un ievēro vairākus svinīgus solījumus, pirmām kārtām solījumu nedoties laulībā.
adīties Tiekot adītam, veidoties (par adījumu, adītu priekšmetu).
izakrauties Tiekot krautam, izveidoties noteiktā formā, garumā u. tml.
mūrēties Tiekot mūrētam, veidoties.
iesukāties Tiekot sukātam, ieveidoties (piemēram, par matiem).
izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām).
kadijs Tiesnesis musulmaņu valstīs, kas vienpersoniski iztiesā lietas, vadoties pēc šariata.
dibināties Tikt dibinātam; rasties, veidoties.
izkopties Tikt izkoptam (2); arī izveidoties (5).
rasties Tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu); veidoties (piemēram, par mākslas tēlu).
balstīties Tikt uz priekšu, padoties, labi augt.
nākt Tikt veiktam, notikt, arī ierindoties, sekot (kādā kārtībā, secībā).
šķērēties Tīties uz velku kokiem (par dzijām); veidoties velkos (par šķīrumu).
durnavāt Trakojot doties uz kurieni.
remonta dīkstāve transportlīdzekļa darba pārtraukums, tam atrodoties remontā.
dobuma rezonators Trauks, kuru ar apkārtējo vidi savieno neliels caurums vai kakliņš; atrodoties ārējā skaņas laukā, tas pastiprina tikai noteiktas frekvences skaņas, tā dodot iespēju izdalīt harmoniskās komponentes; Helmholca rezonators.
grāvelēties Trokšņot, ālēties, ķildoties.
kūdrāt Trūdēt, kļūt irdenam, veidoties par kūdru.
milzt Tūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
nūžāt Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
nūžāties Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
Ūjpešta Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļu daļa ("Ūjpest"), atrodas Donavas kreisajā krastā, sākusi veidoties XIX-XX gs. mijā, iekļauta Budapeštā 1949. g.
Galvu augšā! uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
izdoties Uzdoties (par kādu citu), sākt saukt sevi citā vārdā.
mesties Uzdoties (par kaut ko).
uzviesties Uzdoties par.
sasnigt Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
saspanderēt Uzpūst; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
apmilzt Uztūkt (parasti ap ievainojumu), rodoties zemādas sastrutojumam.
uzmilzt Uztūkt (parasti, rodoties zemādas sastrutojumam) - par ķermeņa daļu, arī brūci, augoni.
milzums Uztūkums (parasti ap ievainojumu), kas veidojas, rodoties zemādas sastrutojumam.
nospiest uz ceļiem (arī ceļos) uzvarēt, piespiest padoties; pakļaut savai varai.
impulsivitāte Uzvedības netīšums, tieksme darboties ātri, reaktīvi, vadoties no pēkšņas ierosmes, impulsa, neapzināti, bez refleksijas.
uzvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vadot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vielas.
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
novadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
aizvirzīt Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
saskraidīt Vairākkārt dodoties uz kurieni, sasniegt (kādu rezultātu).
aizplaisāt Vairākkārt ieplaisāt, līdz sāk veidoties plaisa.
izstellēties Vairākkārt likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā).
izdzanāt Vairākkārt likt doties no viena darba pie otra.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
izvedināties Vairākkārt mudināt, aicināt (doties kur, kam līdzi).
maldīties Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas dzīvesvietas, darbavietas uz otru, nespējot atrast vēlamo dzīvesvietu, darbavietu.
klejot Vairākkārt pārvietoties, doties no vienas, piemēram, dzīvesvietas, darbavietas, uz citu.
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
bēgt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
mukt Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
peneplēns Vāji viļņota, vietām gandrīz līdzena zemes virsma, kas izveidojusies seno kalnu vietā, tiem noārdoties.
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
izvandīt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.
izvandravāt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.
horizontālas tiesiskas attiecības var veidoties, attīstīties un izbeigties starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem, kuri nav pakļauti viens otram (piemēram, starp ministrijām).
pubuļot Veidot pubuļus, veidoties pubuļiem.
profilēties Veidoties (4).
raisīties Veidoties (atmiņā, iztēlē).
kupināties Veidoties (par biezpienu sildīšanas procesā); recēt.
blāķēties Veidoties (par ledus blīvējumu, sanesumu upē); blīvēties (par ledu).
austies Veidoties (par norisēm dabā).
poguļot Veidoties (par pogaļām).
raisīties Veidoties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
rievoties Veidoties (par rievām).
mežģīties Veidoties (piemēram, par kādu priekšmetu), parasti siešanas procesā.
tapt Veidoties (stāvoklim, attieksmei); [kļūt]{s:1689}.
kļūt Veidoties (stāvoklim, attieksmei); [tapt]{s:1698}.
kļūt Veidoties (stāvoklim, piemēram, apkaimē, vidē).
tapt Veidoties (stāvoklim, piemērām, apkaimē, vidē).
adjektivēties Veidoties adjektīvam no citu vārdšķiru vārdiem.
adverbēties Veidoties adverbam no citu vārdšķiru vārdiem.
štopēties Veidoties aizsprostojumam, aizsērējumam; veidojoties aizsprostam, aizsērējumam, tikt traucētai, pārtrauktai (plūsmai, straumei).
blauzgāt Veidoties blaugznām (parasti galvas ādā).
blauzgāties Veidoties blaugznām (parasti galvas ādā).
truntēties Veidoties bumbuļiem, truntēm augošā kokā.
apglezēt Veidoties cietai zemes garozai, arī slidenai atkalā.
garozēties Veidoties garozai.
likties Veidoties iztēlē (par ko īstenībā neesošu).
rādīties Veidoties iztēlē (par ko īstenībā neesošu).
šķist Veidoties iztēlē (par ko īstenībā neesošu).
puķēties veidoties ledus rakstiem (uz loga rūts); rozēt (2).
rozēt Veidoties ledus rakstiem (uz loga rūts).
tungāties Veidoties ledus sastrēgumam.
tungoties Veidoties ledus sastrēgumiem.
kristalizēties Veidoties ļoti skaidri, iegūt ļoti skaidru formu (piemēram, par domu, priekšstatu).
buktēties Veidoties nelīdzenumam, negludumam, piemēram, apģērbā.
stīgāt Veidoties pavedienam līdzīgām daļēji sarecējušas līmveida vielas daļām.
dziedzerēt Veidoties piena dziedzeriem un ražot pienu (par tesmeni).
šķūmēt Veidoties putām (traukā); būt tādam, kurā veidojas putas (par trauku).
štūmēt Veidoties putām (traukā); būt tādam, kurā veidojas putas (par trauku).
čirkāties Veidoties samezglojumam, savijumam (grodi savērptā dzijā).
čirkstoties Veidoties samezglojumam, savijumam (grodi savērptā dzijā).
spogāt Veidoties tauku vai eļļas apļiem uz karsta, verdoša šķidruma virsas.
plēvoties Veidoties viendabīgai, parasti plānai (samērā sīku vielas daļiņu) kārtai uz kā virsmas.
sogāt Veidoties vižņiem; pārklāties ar vižņiem.
milzt Veidoties, arī tuvoties (parasti par negaisu).
dudzēt Veidoties, atdalīties nogulsnēm.
nākt Veidoties, iestāties, iesākties (piemēram, par kādu stāvokli, parādību).
velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
briest Veidoties, kļūt intensīvākam (par psihiskām norisēm, īpašībām); veidoties (par domām, idejām); pieaugt (par spēku).
briest Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
tūkt Veidoties, kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā).
attīstīties Veidoties, pārveidoties tā, ka rodas jaunas kvalitātes (par dabas parādībām).
tēloties Veidoties, rasties (domās, iztēlē u. tml.).
riesties Veidoties, rasties (kur) - par šķidrumu.
dzimt Veidoties, rasties (par psihiskiem stāvokļiem, domām, idejām u. tml.).
tapt Veidoties, rasties, tikt veidotam, sacerētam.
vērpties Veidoties, risināties (piemēram, par domu, sarunu).
dibināties Veidoties, tikt veidotam (uz kāda pamata).
tīstīties Veidoties.
Laimīgu ceļu! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Labu ceļa vēju! arī Laimīgu ceļu! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Labu ceļa vēju! veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
atvesties Veikties, iet no rokas, padoties.
raisīties Veikties, labi izdoties (par darbu, darbību); norisināties spraigi, rosīgi.
kupeņot Vēja iedarbībā veidoties kupenām (par sniegu).
pubulēties Vērpjot dzijā izveidoties pubuļiem.
nodurt acis vērst skatienu uz leju (kaunoties, baidoties u. tml.).
griezties Vērsties (pie kāda, piemēram, ko jautājot, sakot); doties (pie kāda, kur, piemēram, pēc palīdzības).
Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a.
Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
vēzām Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
vēzu Vēzu vēzām - ātri, plandoties apģērbam, vicinot rokas u. tml. (iet, skriet).
vidējais brīvā ceļa garums vidējais attālums, ko atoms vai molekula, atrodoties haotiskā termiskā kustībā, noskrien līdz sadursmei ar citu atomu vai molekulu.
leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves.
abiurēts Viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju.
aktīnisms Vielas īpašība staru enerģijas ietekmē ķīmiski pārveidoties.
bāziskie sāļi vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu); nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso- (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso- (ja zaudētas ir 2 OH grupas).
skābie sāļi vielas, kuru sastāvā ietilps metāliskais elements un sāls atlikums, pie tam, pie skābes atlikuma ir palikuši saistīti ūdeņraža joni (var veidoties, ja ņem skābi pārākumā); nosaukumā pirms sāls atlikuma raksta hidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 1 ūdeņraža atomu), dihidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 2 ūdeņraža atomus).
Tumsaliņa Naktaliņa viena no divdabīgo nakts garu virknes, kas cilvēkam sagādā briesmas tumšajā laikā atrodoties ceļā
laktacidogens Viena no fosforskābi saturošām vielām muskuļos, kas spēlē lomu ogļhidrātiem muskuļos noārdoties un atbrīvojot enerģiju.
senoni Viena no varenākajām ķeltu tautām senā Gallijā, kas Cēzaram ierodoties Gallijā sākotnēji bija romiešu sabiedrotie, bet vēlāk piedalījās sazvērestībā pret Cēzaru un kļuva par nesamierināmiem romiešu ienaidniekiem.
plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss skaņām).
noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
luterisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterānisms.
luterānisms Viens no galvenajiem kristietības virzieniem, kas sāka veidoties Vācijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums; luterisms.
prezbiteriānisms Viens no kalvinisma virzieniem, kas sāka veidoties Lielbritānijā 16. gadsimtā; šī virziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
tiešsaistes grupas viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kas tiek organizētas, izmantojot informācijas tehnoloģijas, un tas ļauj dalībniekiem, atrodoties dažādās vietās, pieslēgties grupai tiešsaistē.
šūpulis Vieta, kur kas ir radies, sācis veidoties.
kā vīrs vīrišķīgi, nebaidoties grūtību, briesmu, drosmīgi pārvarot tās; atklāti, godīgi.
vilkties Virzīties, arī veidoties (piemēram, par mākoņiem, dūmiem), arī rasties (piemēram, par sniegu, ledus kārtu).
tīties Virzīties, doties (parasti prom).
jādīties Virzīties, doties (strauji, neapdomīgi).
stūrēt Virzīties, doties noteiktā virzienā.
līst Virzīties, doties un nokļūt (neatļautā vietā) - par dzīvniekiem.
līst Virzīties, doties un nokļūt (nevēlamos apstākļos); virzīties, doties un nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
līsties Virzīties, doties un nokļūt (sev nevēlamos apstākļos); doties uz turieni, kur nav aicināts (izraisot pret sevi negatīvu attieksmi).
Eiropas identitāte visiem eiropiešiem kopīga uzskatu un vērtību sistēma, kura vēl aizvien turpina veidoties.
siltuma dūriens vispārēja organisma pārkaršana, ilgstoši atrodoties paaugstinātā temperatūrā.
plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
grazāties Vizināties (ar zirgu), doties izpriecas braucienā.
zaudējumu veidi zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs – kad cēlies, sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs – kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara.
noblisēt Zaudēt laiku klaiņojot, blandoties apkārt.
nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni); zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi); zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu).
šūpuļzeme Zeme, kur kas ir radies, sācis veidoties.
ziedot sevi ziedoties.
geoda Žeoda - ieapaļš minerālagregāts, liela sekrēcija, veidojas pilnīgi vai daļēji aizpildoties noslēgtiem tukšumiem iežos.

doties citās vārdnīcās:

MLVV

doties

LLVV

doties